Latgales Tautsaimniecības pētījumi · 2015. 8. 29. · 2 Latgales Tautsaimniecības pētījumi Latgales Tautsaimniecības pētījumi. Sociālo zinātņu žurnāls Nr. 1(4) Rēzeknē:

RēzeknesAugstskolaEkonomikasunvadībasfakultāte

Reģionālistikaszinātniskaisinstitūts

LatgalesTautsaimniecībaspētījumiSociālozinātņužurnāls

LatgaleNationaleconomyresearchJournalofSocialSciences

Nr.1(4)

Rēzekne,2012

2LatgalesTautsaimniecībaspētījumi

Latgales Tautsaimniecības pētījumi. Sociālo zinātņu žurnāls Nr. 1(4) Rēzeknē: RA Izdevniecība, 2012. – 412 lpp. Tirāža 100 eks. ISSN 1691-5828

Redakcijaskolēģija/EditorialBoardGintautas Bužinskas, Utenas koledža, Lietuva/UtenaUniversity ofApplied Sciences,LithuaniaZuzana Hajduova, Bratislavas Ekonomikas Universitāte, Slovākija/ University ofEconomicsinBratislava,SlovakiaMartSõrg,Emer.,TartuUniversitāte,Igaunija/Emer.,UniversityofTartu,EstoniaAleksandra Stecjun, Budžeta un valsts kases akadēmija, Maskava, Krievija/ TheBudget and Treasury Academy of theMinistry of Finance of theRussian Federation,Moscow,RussiaTālisFreimanis,RēzeknesAugstskola,Latvija/RezekneHigherEducation Institution,LatviaRaivis Kakānis, Rēzeknes Augstskola, Latvija/RezekneHigherEducation Institution,LatviaRita Liepiņa, Rēzeknes Augstskola, Latvija/ Rezekne Higher Education Institution,LatviaIveta Mietule, Rēzeknes Augstskola, Latvija/ Rezekne Higher Education Institution,LatviaIrēnaSilineviča,RēzeknesAugstskola,Latvija/RezekneHigherEducation Institution,LatviaOļegs Užga–Rebrovs, Rēzeknes Augstskola, Latvija/ Rezekne Higher EducationInstitution,Latvia

Galvenaisredaktors/Editor–in–chiefBirutaGaranča,RēzeknesAugstskola, Latvija/RezekneHigherEducation Institution,Latvia

Redaktors/ExecutiveeditorEinārsUlnicāns,RēzeknesAugstskola,Latvija/RezekneHigherEducationInstitution,LatviaAngļuvalodaskorektors/EnglishlanguageproofreaderMārisMednis,Latvija/LatviaVisikrājumāievietotierakstirecenzēti.PārpublicēšanasgadījumānepieciešamaRēzeknesAugstskolasReģionālistikaszinātniskāinstitūtaatļauja.Citējotatsauceuzizdevumuobligāta.Žurnāls ir iekļauts Index Copernicus zinātnisko izdevumu datu bāzē/ The journal isincludedinthedatabaseofIndexCopernicusscientificpublicationsAdrese/AddressRēzeknes Augstskolas Reģionālistikas zinātniskais institūts/ RezekneHigher EducationInstitution,ScientificInstituteforRegionalStudiesAtbrīvošanasaleja90Rēzekne,LV4601,Latvija/Latvia

SociālozinātņužurnālsNr.1(4)3

PRIEKŠVĀRDS

Žurnāla ceturtais numurs veltīts 2012.gada 19.aprīļastarptautiskajai zinātniskajai konferencei „Tautsaimniecības attīstībasproblēmas un risinājumi”, kuru kopīgi rīko Rēzeknes AugstskolasEkonomikasunvadības fakultāteunReģionālistikaszinātniskā institūtasociālozinātņuvirzienupētījumugrupa.Rakstulielākādaļairkonferencēnolasītiereferāti.

Rakstu autori pārstāv dažādas Latvijas un dažas ārvalstuaugstskolas un koledžas. Pētījumi aptver plašu jautājumu loku un,atbilstoši konferences nosaukumam, tie galvenokārt ir veltīti Latvijastautsaimniecībasproblēmām.Pētītasnetikaiproblēmas,betirizteiktiarīpriekšlikumi to risināšanā. Tā, piemēram, N.Jefimovs pētījis Latvijaskomercbanku darbību pēdējo desmit gadu pirmskrīzes un krīzesperiodosunizteicisvirknipriekšlikumukredītportfeļakvalitātesvadībaspilnveidošanā, lai neatkārtotos komercbanku sektorā agrāk pieļautāskļūdas. V.Šņepste iesaka biržā kotēt valsts uzņēmumu akcijas, kasaktivizētu vērtspapīru tirgu Latvijā. L.Leitāne pētījusi valsts atbalstainstrumentu piemērošanas problēmas atjaunojamo energoresursuražošanā. Vairāki autori pievērsušies atsevišķu ekonomiskās darbībasveiduizpētei.TāI.Baltiņa,Z.Zamuška,V.StramkaleunG.Strazdspierādaiespēju Latvijā attīstīt kaņepju audzēšanu un šķiedru pārstrādi.Viedtekstīlijuražošanas iespējasunproblēmasLatvijāpētījušas I.Šahta,I.BaltiņaunM.Pūce.VirkneautoruanalizētūrismaattīstībasproblēmasLatvijā un Latgales reģiona pievilcību tūrisma kontekstā – L.Melece unM.Ruciņš, I.Dembovska un I.Silicka, I.Silineviča. I.Mavļutova unS.Babauska pētījušas veselības aprūpes uzņēmumu konkurētspējasrādītājus. Daži pētnieki pievērsušies atsevišķu ekonomikas problēmurisināšanai.Piemēram,S.Volvenkinsanalizēreklāmasziņojumukvalitāti.

PasaulesmērogaproblēmurisināšanāiesaistījusiesJ.Lonska,pētottādu teritorijas attīstības indikatoru kā „cilvēku materiālā labklājība”,„cilvēkuapmierinātībaardzīvi”,‘’laimesindeksa”u.c.savstarpējosasaistiunnonākotpiesecinājuma,kalaimesindeksamirvājasasaistearcilvēkumateriālo stāvokli. No materiālām vērtībām ir atkarīga cilvēkuapmierinātībaardzīvi.

Šaurāki, taču ļoti nozīmīgi, ir pētījumi par Latgalestautsaimniecībasproblēmām. It īpaši jāatzīmē I.BiukšānespētījumsparESstruktūrfondunozīmiLatgalesattīstībā.Autoresieteiktopriekšlikumurealizācija sekmētu Latvijas reģionu attīstības izlīdzināšanos, t.sk.straujākuLatgalesattīstību.

Kā ierasts, arī šajā žurnāla numurā plaši pārstāvēti ekonomikasteorijas jautājumi, it īpaši matemātisko metožu pielietošanas iespēju


ekonomikas jautājumu risināšanā pētījumi. Te jāpiemin P.Grabustaieguldījums,kāarīvairākuArmēnijaszinātniekudevums.

Visbeidzot jāatzīmē, ka žurnāls turpina sadarbību ar juridiskojautājumu pētniekiem. Kā īpaši nozīmīgi atzīmējami ekonomikas untieslietu robežproblēmu risinājumi. Piemēram, gan juristiem, ganekonomistiem nozīmīgs ir jautājums par juridiskās personasmaksātnespējasprocesu,parkurajaunāsredakcijaspiemērošanurakstaI.Kronis. Cita uzņēmuma tirdzniecības vai pakalpojumu zīmesizmantošanai ir arī ekonomiskas sekas, par ko liecina I.VitkutesZvezdinenes un G.Ročenes raksts. N.Mikalauskenes, D.Perkumenes unV.Laukaitītes rakstā izteikto priekšlikumu realizācija sekmētu tiesasprocesupaātrināšanos,kambūtuarīpozitīvsekonomiskaisrezultāts.

Žurnālaredakcijaceruztālākusadarbībuarvisiemautoriem.

Dr.oec.BirutaGarančaŽurnālagalvenāredaktore


SATURS/CONTENTS

IlutaArbidāne.Apgrozāmolīdzekļujēdzienainterpretācijazinātniskajāunnozaresliteratūrā/Interpretationofterm„Currentassets”inresearchandliteratureoffield 9 LindaBalode.Tradicionālālatviešulaukusēta.Kurzemesreģionapiemērs/TraditionalLatviancountryhouse.Courlandregionexample 25 IlzeBaltiņa,ZaigaZamuška,VenerandaStramkale,GuntisStrazds.KaņepjuaudzēšanasunšķiedrupārstrādesiespējasLatvijā/HempgrowthandfibreprocessingpossibilitiesinLatvia 42 IneseBiukšāne.EiropasSavienībasstruktūrfondunozīmeLatgalesattīstībā/TheEuropeanUnionstructuralfunds’significanceinthedevelopmentofLatgale 54 ValdaBratka,ArtūrsPrauliņš.DarbaražīgumsLatvijaspienalopkopībassaimniecībāsESkontekstā/LabourproductivityonLatviadairyfarmsintheEUcontext 69 IvetaDembovska,IneseSilicka.Clusterapproachinthetourismbusiness/Klasterapieejasizmantošanatūrismauzņēmējdarbībā 88 BirutaGaranča.Rentabilitātesanalīze/Analysisofprofitability 103ArtūrsGaveika.EiropasSavienībasārējouniekšējorobežurašanāstiesiskiepriekšnosacījumi/LegalprinciplesofthecreationoftheinternalandexternalborderoftheEuropeanUnion 113PēterisGrabusts.Klasterizācijuraksturojošoparametruietekmeuzdatuanalīzesrezultātiem/Impactofparameterscharacterizingclusteringondataanalysisresults 138NikolajsJefimovs.GalvenāstendencesLatvijasbankusektorakredītportfeļakvalitātesvadībā2004.‐2011.g./ThemaintrendsinloanbriefcasequalitymanagementofLatvianbanksectorin2004–2011 152ZhenyaKarapetyan,GoharShakhparyan,AramArakelyan.ModelsofadvertisementandclientsattendanceofthemarketusingaFourier–seriesapproximation/Tirgusreklāmasunklientuapmeklējumamodeļi,izmantojotFurjērindutuvinājumus 170


HaykKhachatryan,NoraMkrtchyan,AramArakelyan.Optimizationofsupplychainwithuncertainties/Piedāvājumaķēdesoptimizācijaarmainīgajiem 179IvarsKronis.Juridiskāspersonasmaksātnespējasprocess:jaunālikumapiemērošanaspirmāgadaproblēmas/Insolvencyprocessoflegalentities:thenewlawfirstyear’sapplicationproblems 189LīgaLeitāne.Valstsatbalstainstrumentupiemērošanasproblēmasenerģētikā/Theproblemsintheapplicationofstatesupportinstrumentsinenergysector 199JeļenaLonska.Teritorijasattīstībasindikatorusavstarpējāssasaistesīpatnības/Peculiaritiesofinterrelationofterritorialdevelopmentindicators 216IneseMavļutova,SantaBabauska.Latvianhealthcarecompanycompetitivenessdeterminingindicatorsandtheirimprovementpossibilities/Latvijasveselībasaprūpesuzņēmumukonkurētspējunoteicošierādītājiuntopilnveidošanasiespējas 234LigitaMelece,MārtiņšRuciņš.DevelopmentoftourisminLatvia:issuesandpotentials/TūrismaattīstībaLatvijā:problēmasuniespējas 251IvetaMietule,RitaLiepiņa.DarbasamaksasizmaiņutendencesLatvijāekonomiskāskrīzesperiodā/WagetrendsinLatviaduringthedownturnineconomy 269НерияМикалаускене,ДаляПеркумене,ВикторияЛаукаитите.Судебныйприказонаказании:предпосылкиипроблемыприменениявЛитве/Tiesaspavēleparsodu:priekšnoteikumiunpielietošanasproblēmasLietuvā/Criminalcourtorder:assumptionsandproblemsofapplicattioninLithuania 280ArtūrsPrauliņš,LigitaMelece.LaukusaimniecībupamatlīdzekļuatražošanasanalīzeLatgalē/Reproductionoffarms’long–termassetsinLatgale 293MakaSalkhinashvili,GiuliGiguashvili.ParticularitiesofintellectualpropertydevelopmentinGeorgia/IntelektuālāīpašumaattīstībaspasākumiGruzijā 311IrēnaSilineviča.Lingvokultoroloģiskieelementikāpilsētupievilcībasfaktori/Linguo–culturalaspectsasanattractivenessfactorsofcities 317


IngrīdaŠahta,IlzeBaltiņa,MadaraPūce.Tekstilnozaresattīstībasinovatīvirisinājumi/Innovativesolutionsintextiledevelopment 329IngaŠīna,RaitisŠīns.Restructureoftheenterprisetomicro–enterprisetousetaxadvantagesinordertoincreaseprofitability,casestudy/Uzņēmumapārstrukturēšanamikrouzņēmumānodokļupriekšrocībuizmantošanaiunrentabilitātespalielināšanai,piemēraanalīze 346VinetaŠņepste.VērtspapīrutirgusLatvijā–attīstībasiespējasunproblēmas/SecuritiesmarketinLatvia–developmentopportunitiesandproblems 358SergejsVolvenkins.Qualityanalysisregardingadvertisementsofsmallandmedium–sizedenterprises/Latvijasmazounvidējouzņēmumureklāmasziņojumukvalitātesanalīze 373ИветаВиткутеЗвездинене,ГеновайтеРочене.Экономическиепоследствияиспользованиятоварногознакаилизнакауслугдругогопредприятия/Citauzņēmumatirdzniecībasvaipakalpojumuzīmesizmantošanasekonomiskāssekas/TheEconomicconsequencesofuseofanother’scompaniestrademarkorservicemark 385ĒrikaŽubule,PēterisGrabusts.Niskanenaklasiskābirojadarbībasmodeļapielietojumapotenciālāsiespējas/PotentialapplicationopportunitiesofNiskanen’sclassicalmodelofbureauperformance 399


APGROZĀMOLĪDZEKĻUJĒDZIENAINTERPRETĀCIJAZINĀTNISKAJĀUNNOZARESLITERATŪRĀINTERPRETATIONOFTERMCURRENTASSETSIN

RESEARCHANDLITERATUREOFFIELDIlutaARBIDĀNE

Mg.oec,docente,RēzeknesAugstskolaEkonomikasunvadībasfakultāte

Tālrunis:+37126498925,e–pasts:[email protected]ēzekne,Latvija

Abstract. The quality and comparability of financial statements are determined bysingleandunbiasedinterpretationoflegislativeactsandtheirapplication.Latviainitseconomicdevelopmenthas faced the influenceofvariouseconomic schools, interaliaregardinginterpretationandapplicationofvariousnotions.Thearticlesummarizestheinterpretationsoftheterms“assets”and“currentassets” inresearchand literatureofthe field;besides, thehistoricaldevelopmentof the term “currentassets” inLatvia isexplored.Basingon theresultsof theresearch thereare formulated thedefinitionsoftheterms„assets”and“currentassets”andprovidedsuggestionsfortheirintroductionandapplicationtofacilitatesingleunderstandingofterminology.Keywords:assets,currentassets,ressources.

IevadsPēdējo gadu procesi ekonomikā ir krasi mainījuši attieksmi pret

rīcībā esošo resursu pārvaldību kā vienu no ietekmīgākajiemuzņēmējdarbības procesiem. Šodienas uzņēmējdarbība raksturojas araugstu dinamiku un riska pakāpi. Tāpēc ir svarīga finanšu situācijasmodelēšana. Uzņēmuma līdzekļu pārvaldības procesi ir nozīmīgsinstrumentsuzņēmuma finanšu stāvokļa izskaidrošanai, uzlabošanaiunracionalizācijai, kā arī jaunu projektu, darbības modeļu izstrādei unieviešanai.

Uzņēmumu vadībai ierobežotu resursu apstākļos rodas aizvienlielāka interese racionāli izmantot resursus, kas vienlaicīgi veicina arīuzņēmumu konkurētspējas saglabāšanu un paaugstināšanu gan vietējā,gan starptautiskā mērogā. Pētot zinātnisko literatūru un starptautiskopieredzi, ir jāsecina, ka pastāv daudz un dažādas uzņēmējdarbībasvadīšanas efektivitātes nodrošināšanas koncepcijas un metodes, betpasaules praksē arvien biežāk uzņēmumi koncentrējas uz uzņēmumavērtības optimālu vadīšanu un tās palielināšanas iespējām.Komerclikuma(3.)18.pantā,definējotjēdzienu„uzņēmums”,irteikts,katā ir organizatoriski saimnieciska vienība, kurā ietilpst komersantampiederošasķermeniskasunbezķermeniskaslietas,kāarīcitisaimnieciskilabumi(vērtības),kuruskomersantsizmantokomercdarbībasveikšanai.


Tas ļauj secināt, ka uzņēmuma vērtība, kas sevī iekļauj piederošoslabumus, ir kā indikators, kas nosaka uzņēmuma veiksmīgu darbību,nākotnesattīstībasiespējas.

Uzņēmuma vērtību raksturo tā rīcībā esošie resursi, kā arī tofinansēšanas avoti. Uzņēmuma manta un viss, kas tam pieder, irattiecināms uz tā aktīviem, tie dod noteiktu priekšstatu par uzņēmumapotenciālu. Savukārt finansēšanas līdzekļus pašu kapitāla un aizņemtākapitāla(vaipiesaistītākapitāla)veidāpieņemtssauktparpasīviem.

Mūsdienāskatramuzņēmējamirsvarīgiplānot līdzekļus,kuri tiksizmantotiuzņēmējdarbībasprocesā,laiviņšvarētujauiepriekšparedzēt,kādifinansēšanasavotibūsnepieciešami.

Mainīgas ekonomikas apstākļos palielinās visu uzņēmumufinansiālā stāvokļa nozīme, jo uzņēmumi var paši izvēlēties kāpiegādātājus, tā arī pircējus, uzņēmumi paši ir tiesīgi ar savu kapitālupiedalīties citu uzņēmumu veidošanā, ieguldot savus līdzekļus cituuzņēmumu statūtu fondā, vai iegādāties to vērtspapīrus, paredzotnākotnēgūtekonomiskuslabumus.

Pētījuma mērķis ir izvērtēt jēdziena „apgrozāmie līdzekļi”interpretācijuzinātniskajāunnozaresliteratūrā.

Pētījumauzdevumi: Izpētīt jēdziena „aktīvi” interpretāciju ārvalstu un Latvijas

zinātniskajāunnozaresliteratūrā; Izpētīt jēdziena „apgrozāmie līdzekļi” vēsturisko attīstību

Latvijā; Izpētītjēdziena„apgrozāmielīdzekļi”interpretācijuLatvijasun

ārzemjuzinātniskajāunnozaresliteratūrā; Izdarīt secinājumus un sniegt priekšlikumus par jēdzienu

lietošanuuninterpretāciju.Pētīšanas metode ir Latvijas un ārvalstu zinātniskās un nozares

literatūras kvalitatīvās pētīšanas metodes– kontentanalīze un speciālogadījumupētījumametode.

Jēdziena„aktīvs”interpretācijaAktīvs ir franču izcelsmes vārds „actif”, kas tulkojumā nozīmē

rosīgs, darbīgs (37.). Līdzīgs tulkojums ir arī no latīņu valodas vārdam„activus”. Uzņēmuma līdzekļi jeb aktīvi ir darbīgi, jo tie piedalāsuzņēmējdarbības procesā (33.). Ekonomiskajā literatūrā atrodamasvairākas aktīvu (angļu valodā – Assets; vācu valodā – Aktiven; spāņuvalodā – Aktivo), kā ekonomisko kategoriju raksturojošas definīcijas(35.).

Daudz plašāka un visaptverošāka ir aktīvu definīcija, kas iratrodama dažādās finanšu jēdzienus skaidrojošās vārdnīcās, kur aktīvi


tiek definēti kā resursi ar ekonomisko vērtību, kas ir pārvaldītājaīpašumāvai toskontrolē ar cerībām,ka tienākotnē sniegs ekonomiskolabumu (38.). Līdzīgā veidā aktīvus kā jēdzienu definē arī lielākā daļarietumu autoru (D.Alexander, A.Britton, A.Jorissen (6.), Belkaouni (11.),KiesoD.E.,WeigandtJ.J.,WarfieldT.D.(19.),GreenerM.(16.))uzsverotganpiederību un kontroli, kā arī nākotnes aspektu. Aktīvi ir uzņēmumampiederošie ekonomiskie resursi, kas paredzēti izmantošanai nākotnesdarbībāarmērķigūtpeļņu(NeedlsB,PowersM.(25.)).ArīStarptautiskiegrāmatvedības standarti vēršuzmanībuuz to, ka tie ir resursi, kuros irietvertsnākotnespotenciālaislabums,kastiešivainetiešiveicinanaudasun tās ekvivalentu pieplūdumu uzņēmumā. Krievu autori (Kovaļovs A.(Ковалев A), Lapusta M. (Лaпуста М.), SkamajsL. (Скамай Л) (20.),KohsR.(КохР)(22.),ArhipovsA.(Архипов,А.)(8.))šo jēdzienudefinēkāuzņēmumāesošosmateriālosunnemateriāloslīdzekļus,kāarīnaudaslīdzekļus un tiesības uz īpašumu vai naudas līdzekļiem. SavukārtKovaļevs V. (Ковалев В) (21.) aktīvus definē, kā īpašumā esošuslīdzekļus, kas radušies pagātnes notikumu dēļ kā arī kā kontrolējamusresursusunizdevumus,kasnākotnēdoslabumu.

Aktīvu jēdzienam no grāmatvedības viedokļa latviešu valodā irvairāki skaidrojumi. Aktīvi ir uzņēmuma īpašumā vai pārvaldījumāesošās materiālās vērtības, parādsaistības, nauda u.c. saimnieciskielīdzekļi, kas tiek uzrādīti grāmatvedības bilancē (36.). Aktīvi irgrāmatvedības bilances daļa, kurā atspoguļoti un sagrupēti pēc tofunkcionālāslomasuzņēmumuunorganizācijulīdzekļi(36.).Nobilancesuzbūves viedokļa aktīvi ir bilances kreisā puse, kas naudas izteiksmēatspoguļouzņēmumalīdzekļus(7.).Analizējotšīsdefinīcijas,jāsecina,katāsvairākdefinēaktīvuatrašanāsvietuvaiarītostruktūru,betnepasakapaša jēdzienabūtību.Visprecīzākšī jēdzienabūtība tiekatklātaLatvijasGrāmatvedības Standartā Nr1.(5.), kas aktīvus definē, kā uzņēmumaresursus, kuri iegūti savā rīcībā pagātnes notikumu rezultātā un nokuriem nākotnē uzņēmumam ir sagaidāms ekonomisks izdevīgums.Autore uzskata, ka šī definīcija latviešu valodā visprecīzāk atklāj aktīvuekonomisko būtību, kas arī sakrīt ar šī jēdziena definējumu vairākuārzemjuautoruskatījumā.Izvērtējotiepriekšapskatītāsjēdziena„aktīvs”definīcijas, jāsecina, ka latviešu valodā pieejamajās definīcijās iriztrūkstoša būtiska komponente attiecībā uz atzīšanas un kontroleskritērijiem. Autore iesaka papildināt šo definīciju ar vārdiem „ir ticaminovērtējami” un „īpašumā vai kontrolē esoši”, kā rezultātā autorespiedāvātā jēdziena „aktīvi” definīcija ir šāda: aktīvi ir uzņēmuma rīcībāvai kontrolē esošie resursi, kuri iegūti savā rīcībā pagātnes notikumurezultātā, ir ticami novērtējami un no kuriem nākotnē uzņēmumam irsagaidāmsekonomisksizdevīgums.


LatvijasRepublikas „Gadapārskatu likums”nosakagadapārskatastruktūru,kāarīsagatavošanaskārtību.SaskaņāaršolikumuvisiLatvijāreģistrētiekomersanti,uzņēmumiunuzņēmējsabiedrības,arībezpeļņasorganizācijas sastāda gada pārskatu, kas ir ne tikai grāmatvedībasdokuments,betarīpamatsuzņēmumafinanšuunsaimnieciskāsdarbībasanalīzei.Uzņēmumagadapārskatuizmantoganuzņēmumaiekšējiedatuizmantotāji,piemēram,augstākāunvidējā līmeņavadība, īpašnieki,ganārējie,piemēram,kredītiestādes,biržas, statistikasun finanšukontrolesinstitūcijas u.c. Ir svarīgi, lai šajā likumā būtu nodefinēti jēdzieni, kuruizpratneneradītušaubasdažādiemgadapārskatu lietotājiem. IzvērtējotLatvijaslikumdošanasaktus„Likumupargrāmatvedību”,„Gadapārskatulikumu” 1.LGS „Finanšu pārskatu sagatavošanas pamatnostādnes”jāsecina, ka šajos likumdošanas aktos netiek ievērota vienota pieejaattiecībāuzsadaļu„Lietotietermini”nodažādiemviedokļiem.Pirmkārt,nav skaidrs, pēc kāda principa tiek izvēlēti skaidrojošie termini, kā arījēdzienu skaidrojumi ir atšķirīgi un arī pavirši. Lai sekmētu vienotuterminoloģisko izpratni un to pielietojumu, autore iesaka, papildināt1.LGS standartā lietoto termina „aktīvi” definīciju, kā arī papildinātlikumasadaļu„Likumālietotietermini”arjēdziena„aktīvs”definīciju.

ApgrozāmolīdzekļujēdzienavēsturiskāattīstībaDažādos literatūras avotos uzņēmuma aktīvi tiek iedalīti pēc

vairākām klasificēšanas pazīmēm, no kurām galvenās ir aktīvufunkcionēšanas forma, piedalīšanās saimnieciskā procesā raksturs unaktīvu apgrozības ātrums, atsevišķu darbības veidu apkalpošanasraksturs, aktīvu formēšanas finanšu avotu raksturs, aktīvu likviditātespakāpe.Saskaņāar„Gadapārskatulikumu”aktīviiedalās:

Ilgtermiņaieguldījumi; Apgrozāmielīdzekļi.Uzņēmuma pamatdarbības cikls ir laiks starp produkcijas

ražošanaivaipakalpojumusniegšanainepieciešamomateriālu iegādiunpreču realizāciju vai pakalpojumu sniegšanu (18.). Apgrozāmie līdzekļiveido būtisku uzņēmuma bilances aktīvu daļu. Pēc apgrozāmo līdzekļukopsummas var spriest par uzņēmuma potenciālu, maksātspēju,likviditāti un citiem būtiskiem saimniecisko darbību raksturojošiemrādītājiem.

Apgrozāmie līdzekļi ir uzņēmuma rīcībā esošie resursi, kaspieejami ikdienas darījumuveikšanai un tiek izmantoti, lai nodrošinātuproduktu ražošanas (pakalpojumu sniegšanas) nepārtrauktību. Nogrāmatvedības uzskaites teorijas viedokļa apgrozāmie līdzekļi ir aktīvi,kasvartiktpārvērstinaudasformāvienaražošanasciklalaikā(26.).


Vērtējot jēdziena „apgrozāmie līdzekļi” terminoloģiskās pieejasattīstībuLatvijā, jāsecina,katāveidojusiesdažādosekonomiskāsdomasattīstības periodos. Var izdalīt trīs posmus, t.i., Brīvās Latvijas laikaposmsno1918.–1940.g.,PSRS laikaposms1940.–1991.g.,atjaunotāsLatvijasRepublikaslaikaposmsno1991.g.līdzmūsdienām.

Latvijā laika posmā no 1918. – 1940.g. kontu plānu aktīvā tikaatspoguļota ieguldītā manta un rīcības manta (9.). I.Millere savospētījumospargrāmatvedībasattīstībuLatvijānorāda,kašādsiedalījumsatbilda šodienas ilgtermiņa ieguldījumu un apgrozāmo līdzekļuklasifikācijai.

Krievijā jēdzienu „apgrozāmie līdzekļi” sāk lietot 1918.g. beigās,kadpēcTautasbankas reglamenta tieknoteikts, kaapgrozāmo līdzekļusastāvā ietver summas,kasbūtuvajadzīgas, lai iegādātosmateriālusundegvielu, veiktu darbinieku darba samaksu, administrācijas atalgošanu,radītu uzkrājumus mašīnu remontiem un celtniecībai, soda naudusamaksai,kāarīvispārējiemuncitiemizdevumiem,kasirjāsedztuvākajāatskaites periodā (14.). Šāda jēdziena interpretācija izrietēja nofunkcionējoša uzņēmuma un valsts struktūru prakses un tikanostiprināta ar likumu 1923.g. 10.aprīlī. Tieši šajā laikā Krievijāekonomiskajā literatūrā, nostiprinājās viedoklis, saskaņā ar kuruapgrozāmo līdzekļu aprite ir šo līdzekļu efektivitātes rādītājs.TrifanovsN.S.rakstīja:„Apgrozāmolīdzekļuapriteražošanasuzņēmumāir viens no būtiskākajiem racionalizācijas rādītājiem. Maksimāli ātrasmanevrēšanas uzdevums ir apgrozāmo līdzekļu tempa paātrināšana”(28.).

Sociālisma laika ekonomika ieviesa savas korekcijas arīterminoloģijas izpratnē. Tā laika ekonomikā nacionālo mantu iedalījadarba līdzekļos (pamatfondi jeb pamatlīdzekļi – autore), darbapriekšmetosunapgrozībaspriekšmetos.Darbapriekšmetibijalietasvailietukompleksi,kocilvēkiražošanasprocesāapstrādājaardarbarīkiem,lai izgatavotu ražošanas līdzekļus vai darba priekšmetus. Darbapriekšmetuspatērēja vienādarbaprocesāun to vērtībapilnībāpārgājaražojamoproduktuvērtībā.Ražošanasuzņēmumosdarbapriekšmetitikasaukti par ražošanas krājumiem. Politiskajā ekonomikā darbapriekšmetus sauca par apgrozāmajiem fondiem. Apgrozības priekšmetibija produkcijas krājumi, līdzekļi norēķinos un naudas līdzekļi (23.).Apgrozības priekšmetus sauca par apgrozības fondiem, bet apgrozāmofonduunapgrozībasfondukopumuparapgrozāmajiemlīdzekļiem(10.).No tā var secināt, ka tā laika ekonomika ar apgrozāmajiem līdzekļiemsaprotvisudarbapriekšmetuunapgrozībaspriekšmetukopumuuntajāietilpstkāražošanas,tāgatavāsprodukcijaskrājumi,arīdebitoruparādiun naudas līdzekļi. Līdzīga izpratne par šo definējumu ir arī tādiem


krievu autoriem, kā V.Djačenko (В.П. Дьяченко (15.)), M.Usoskins(М.М.Усоскин (29.)). Vēlākajos darbos šo pašu definīciju, tikai kā divukategoriju, t.i. apgrozāmo un apgrozības fondu kopsummu, izmanto arītādi krievu autori, kā I.Usatovs (И.Усатов (30.)), M.Vitebskis(М.Н.Витебскuu (31.)), V.Geraščenko (B.C. Геращенко (17.)) un citi.Jāatzīmē, ka A.Birmans (A.M. Бирман (12.)) un N.Šumovs (Н.С. Шумов(27.))savosjēdzienaapgrozāmielīdzekļiskaidrojumostiešinorādauzto,ka tie ir naudas līdzekļu ieguldījumi gan apgrozāmajos gan apgrozībasfondos. Vēlākajos A.Birmana (13.) pētījumos šī doma tiek attīstīta:„Apgrozāmie līdzekļi ir nepieciešami, lai uzņēmums nepārtraukti varnorēķināties par materiālajām vērtībām, kā arī avansēt nepabeigtoražošanu, nākamo periodu izdevumus, nosūtīto produkciju un citusnorēķinus”. Viņš norāda uz to, ka apgrozāmie līdzekļi ir būtiski, lainodrošinātu uzņēmumu maksātspēju. Autore uzskata, ka apgrozāmolīdzekļu definīciju būtiski uzlaboja krievu zinātnieks P.Ževtjaks(П.Н.Жевтяк (32.)): „Apgrozāmie līdzekļi ir naudas līdzekļi, kas tiekavansēti, lai veidotu apgrozāmos un apgrozības fondus ar mērķinodrošinātsaimnieciskoprocesunepārtrauktību”.

70.gadu vidū krievu zinātnieks P.Buničs (П.Г. Бунич (14.)) savāpētījumā par dažādu autoru definīcijām attiecībā uz apgrozāmajiemlīdzekļiem, izveidoja viņaprāt pilnīgu definīciju, kas iekļāva iepriekšējogadu definīciju traktējumus: „Apgrozāmie līdzekļi ir īpaša vērtībaskustības un aprites forma sociālistiskā uzņēmumā vai apvienībā, kasavansējas naudas veidā, lai veidotu izejvielu, materiālu, pusfabrikātu,gatavās produkcijas, inventāra, instrumentu krājumu un citu ātriatjaunojošos materiālo vērtību.” Veicot apgrozāmo līdzekļu definīcijasattīstībasanalīziPSRSlaikaposmā,autoresecina,katālaikaekonomikāvienlīdzīgitikaizmantotasdažādasdefinīcijasunšoskolupārstāvjusvariedalītdivāsdaļās.Pirmieuzskatīja,kaapgrozāmielīdzekļiirapgrozāmoun apgrozības fondu kopums naudas izteiksmē, piemēram, V.Djačenko,M.Usoskins, M.Vitebskis, A.Borodavkins (А.Н. Бородавкин) u.c. Šopētniekuviedoklispēcautoresdomāmraksturoekonomiskāskategorijasveidošanāsprincipus,betneatklāj tosaturiskobūtību,kasbūtu jādefinēarī kā dinamiska kategorija, kas atrodas nepārtrauktā kustībā. Šādapētnieku nostāja apgrozāmos līdzekļus sadala pēc funkcionālās formas,bet neapvieno kopējā ciklā. Šāds uzskats pēc būtības atbilst stingrinoteiktaiadministratīvaisaimniekošanassistēmai.

Otra daļa autoru šo jēdzienu definēja kā vērtību vai naudaslīdzekļus, kas tiek avansēti ražošanas un apgrozības ciklā, piemēram,A.Birmans, S.Barngolcs (С.Б. Барнгольц), P.Ževtjaks, P.Buničs un citi.Saskaņā ar šo autoru viedokli jāsecina, ka atšķirībā no iepriekšminētopētniekuviedokļa,apgrozāmielīdzekļitiekapskatītiprocesā.


Jēdziena„apgrozāmielīdzekļi”interpretācijaV.Palijs (Палий В.Ф.(24.)) norāda, ka ekonomikas attīstībā kopš

90.gaduvidus irnotikušasbūtiskas izmaiņas, līdzartoradotprincipiālijaunu pieeju dažādām ekonomiskām kategorijām un to izpratnei.Mūsdienu izpratnē iepriekš apskatītā jēdziena „apgrozāmie līdzekļi”definējums ir uzskatāms par neaktuālu. Latvija kopš 90.gadu vidus irpiedzīvojusi būtiskas ekonomiskās sistēmas izmaiņas, pārejot noplānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku. Mainoties politiskajai unekonomiskajai situācijai, Latvijas zinātnē un praksē aizvien vairāk sākatzīt un lietot tirgus ekonomikai raksturīgos ekonomisko kategorijuskaidrojumus, pievēršotiesRietumuunASV zinātnieku pētījumiem šajājomā.

Kopš 1992.g. 14.oktobra „Gada pārskatu likums” nosaka gadapārskata struktūru, sastādīšanas un apstiprināšanas kārtību, kā arīskaidrolikumāizmantototerminoloģiju.„Gadapārskatulikums”(1.),MKnoteikumi Nr.808 „Noteikumi par biedrību, nodibinājumu unarodbiedrību gada pārskatiem” (4.) u.c. saistošie likumdošanas aktinosaka, ka līdzekļi, kas paredzēti ilgai lietošanai (ilgāk par vienu gadu)vai ieguldīti ilglietojamā īpašumā ir ilgtermiņa ieguldījumi. Citi irapgrozāmie līdzekļi.Gandrīz identiski apgrozāmie līdzekļi tiekskaidrotiarīpārējosLRsaistošajosnormatīvajosaktos.

Latvijas grāmatvedības standarts Nr.1. „Finanšu pārskatasagatavošanaspamatnostādnes”(5.)nosaka,kaapgrozāmie līdzekļi tiekklasificētikāapgrozāmielīdzekļišādosgadījumos:

tosparedzrealizētvaipatērētuzņēmumapamatdarbībasciklaietvaros;

tosturgalvenokārttirdzniecībasnolūkiemvaiīslaicīgiunjatosparedzrealizēt12mēnešospēcbilancesdatuma;

tāirnaudavaitāsekvivalents,kamirneierobežotaslietošanasiespējas.

Izvērtējot LR normatīvos aktus attiecībā uz apgrozāmo līdzekļuterminoloģisko pieeju, jāsecina, ka „Gada pārskatu likumā”, kā arī citossaistošajos likumdošanas aktos apgrozāmie līdzekļi vispār nav definēti.Kāredzamsno iepriekšminētā, tadLatvijasGrāmatvedībasstandartiarīnedodskaidrupriekšstatuparapgrozāmolīdzekļujēdzienapiemērošanu.

Pētījumaietvarosautoreirapkopojusiatsevišķuautoruundažādosavotos pieejamās jēdziena „apgrozāmie līdzekļi (aktīvi)” definīcijas, kasatspoguļo to būtību un veidojošās komponentes, kas ir apkopotas1.tabulā.


1.tabulaJēdziena„apgrozāmielīdzekļi”definīcijas

N.p.k. Jēdzienaformulējums Avots1 2 31. līdzekļi, kurus paredzēts realizēt vai

patērēt uzņēmumapamatdarbības cikla(parastivienagada)laikā

LudboržsA.Apgrozāmākapitālavadīšananelielosuzņēmumos..Rīga:Lietišķāsinformācijasdienests,2007.11.lpp.

2. līdzekļi, kas tiek izmantoti uzņēmumaikdienas darbībā (krājumi, naudaslīdzekļi u.c.) un kas uzņēmumā atrodastikaiīslaicīgi;tieirnaudaslīdzekļivaiarīvar tikt pārvērsti naudā vai patērētinākamāgadalaikā

KrauklisV.,ŪķisG.,KrauklisJ.Likumdošanasaktuterminuvārdnīca.Rīga:SensersR,1999.33.lpp.

3. līdzekļi, kurus patērē vienāsaimnieciskāsdarbībasciklāunkaslaikāpilnīgi maina savu ārējo veidu.Apgrozāmie līdzekļi viena saimnieciskācikla laikā pārvēršas naudā, par kuruuzņēmums turpina papildināt un nojauna iegādāties vajadzīgos apgrozāmoslīdzekļus

NešporsV.Ievadsekonomika.Rīga:Mulineo,2006.119.lpp.

4. līdzekļi,kurusparedzētspārvērstnaudā,pārdot vai izlietot tuvāko 12 mēnešulaikāvaiparastāsaimnieciskāsdarbībasciklā

AndžāneV.Ievadsfinansugrāmatvedībā.Rīga:LatvijasUniversitāte,2004.8.lpp.

5. līdzekļi, kurus paredzēts izlietotuzņēmējdarbībā viena gada vai vienaražošanasciklalaikā

RurāneM.Uzņēmējdarbībasorganizācijaunplānošana.Rīga:BiznesaaugstskolaTurība,2002.222.lppLudboržsA.Finanšugrāmatvedībatirdzniecībā.Rīga:Lietišķāsinformācijasdienests,2003.62.lpp.

6. uzņēmuma nauda un īstermiņa aktīvi,kurus iespējams un plānots pārvērstnaudā vai izlietot tuvāko 12 mēnešulaikā. Apgrozāmos līdzekļos ietilpstkrājumi, debitoru parādi, īstermiņasaistības,naudaslīdzekļibankāunkasē

Kuķe L. u.c.Ekonomikasun finanšuvārdnīca. Rīga: Norden AB, 2003.32.lpp.

7. uzņēmuma līdzekļi (krājumi, debitoruparādi, īstermiņa investīcijasunnaudaslīdzekļi), kurus paredzēts pārvērstnaudā, pārdot vai izlietot tuvākos 12mēnešu laikā vai uzņēmuma pārskatagadā, ja tas ir ilgāks par vienu gadu(piemēram,celtniecībasuzņēmumiem)

KlaussA.Kontrolings:A–Zskaidrojošāvārdnīca.Rīga:PresesNams,2000.16.lpp.


1.tabulasturpinājums 8. resursi, kas apkalpo produkcijas

ražošanas procesu un realizācijasprocesu.(Namedovaredakcijā)

Konkurētspējaunkvalitātesvadībasproblēmas.Rīga: Banku augstskola,2000.10.lpp.

9. aktīvi, kurus budžeta iestāde plānoizmantot gada laikā vai kuru apmaksaparedzētagadalaikānobilancesdatuma

Kārtība,kādābudžetaiestādeskārtogrāmatvedībasuzskaiti[tiešsaite]LRMinistrukabineta2009.g.15.decnoteikumiNr.1486[atsauce2012.g.13.feb.].Pieejasveids:http://www.likumi.lv/doc.php?id=202636&from=off

10. naudas līdzekļi, izejvielas, sēkla,kurināmais,materiāli, iepirktie ražojumiunpreces, tara,nepabeigtie ražojumiunneizpildītie pasūtījumi, viengadīgiestādījumi, gatavie ražojumi, preces unizpildītie pasūtījumi, raža, darba unproduktīvie dzīvnieki, darbarīki uninventāra priekšmeti, kuri paredzētiīslaicīgai(mazākpargadu)lietošanai,uncitasatvietojamasvaipatērējamaslietas,kuras nepieciešamas uzņēmumadarbībai

Parīpašumatiesībuatjaunošanuuzuzņēmumiemuncitiemīpašumaobjektiem.[tiešsaite]LR1993.g.30.martalikums[atsauce2012.g.13.feb.].Pieejasveids:http://www.likumi.lv/doc.php?id=60054

12. irvietabilancē,kuruzņēmumsatspoguļovisussīkumus,kurusvarpārvērstnaudāīsā laika periodā, t.i. kas nav lielāks parvienugadu

KENNON,J.CurrentAssetsontheBalanceSheet.[online].[CitedFerbuary132012].AviablefromInternet:http://beginnersinvest.about.com/od/analyzingabalancesheet/a/current–assets–on–the–balance–sheet.htm

13. Bilances konts, kas atspoguļo aktīvus,kurus var pārvēst naudā vienauzņēmējdarbībasgadalaikā.Apgrozāmieaktīvi ir nauda, debitori, krājumu,vērtspapīri, nākamo periodu izdevumiun citi likvidējamie aktīvi, kurus vieglivarpārvērstnaudā

FarlexFinancialDictionary.[online][CitedFerbuary132012].AvaiblefromInterbet:http://financial–dictionary.thefreedictionary.com/Current+Assets

14. aktīvi, kuri tiks pārvērsti skaidrā naudāgada laikā, un aktīvi, kuri tiks izlietotiuzņēmējdarbībāvienagadalaikā.Dažinoapgrozāmo līdzekļu piemēriem irkrājumiunizejvielas

USBusinessLaw/Taxes.[online].[CitedFerbuary132012].AviablefromInternet:http://biztaxlaw.about.com/od/glossaryc/a/currentassets.htm

15. aktīvi,kurusparedzēts izmantot(pārdotvaipatērēt)vienagadalaikā

Onlinedictionary[online].[CitedFerbuary132012].Aviablefrominternet:http://moneyterms.co.uk/current_assets/


1.tabulasturpinājums

16. nauda kasē, debitoru parādi, krājumi,vērtspapīri un citi resursi, kurus varētupārvērstnaudāvienaparastāuzņēmumadarbības ciklā, kas parasti mazāks parvienugadu

Business.[online]Onlineencyclopedia.[CitedFerbuary132012].AviablefromInternet:http://en.mimi.hu/business/current_assets.html

17. aktīvi,kurusātrivarpārvērstnaudā.Šajākategorijā ir: skaidra nauda, ieguldījumikontos,krājumiundebitoruparādi

SBALoanTerms:CurrentAssets[online],[CitedFerbuary132012].AviablefromInternet:http://www.hjventures.com/SBA/Current–Assets.html

18. aktīvi, kurus paredzēts pārvērts naudāvienagadalaikā.Tieirnauda,debitoriunkrājumi

OnlineFinancialGlossary.[online].[CitedFerbuary132012].AviableformInternet:http://www.moneychimp.com/glossary/current_assets.htm

19. aktīvi, kurus šajā pārskata periodā varpārvest par naudu, debitoru parādu,krājumiemu.c.

Thenewinternationalwebster’spocketbusinessdictobaryoftheenglishlanguage.USA:Tridentpressinternational,1998.62p

20. organizāciju aktīvi, kas pastāvīgi mainasavu formu un apgrozās no naudas uzprecēmunatpakaļ

OxfordUniversityPress.Adictionaryofaccounting.UnitedKingdom:OxfordUniversityPress,2005.114p.

21. līdzekļi, kurus var pārvērst naudāsamērāātri,parastigadalaikā.Tieietversevīpašunauduvainaudasekvivalentus,debitoruparādusunkrājumus

Financialtimeslexicon.[online].[CitedFerbuary132012].AviablefromInternet:http://lexicon.ft.com/term.asp?t=current–assets

22. aktīvi, kas sevī ietver materiālosražošanaskrājumus,naudaslīdzekļusunlīdzekļusnorēķinos

DamodaranA,InvestmentValuation:ToolsandTechniquesforDeterminingtheValueofAnyAsset.NewYork:JohnWiley&Sons,2006.40.p

23. uzņēmuma aktīvi mantas, naudaslīdzekļuunnorēķinuveidā, kaspiedalāstekošās aprites procesā un aprit nemazākkāvienureizigadā

Финансово–кредитныйэнциклопедическийсловарь/Коля,авторов;Под.общ.ред.А.Г.Грязновой.–М.:Финансыистатистика,2002.–С.24–25.

24. līdzekļi, ko izmanto uzņēmums, laiīstenotu tā pašreizējo darbību.Apgrozāmajos līdzekļos ietverkrājumus,nepabeigtos ražojumus, gatavoprodukciju, debitoru parādus, naudaslīdzekļus kasē un naudas līdzekļuskontos

ГАГЕН,А.Оборотныесредства.Управлениеоборотнымисредствами.[онлайн]Информационноеагентство”ФинансовыйЮрист”.[Цитирование13февраля,2012.г].Ссылка:http://www.financial–lawyer.ru/newsbox/business_plan/141–528131.html


1.tabulasturpinājums

25. naudas līdzekļi, ar kuru palīdzību tiekavansētiuzņēmumaapgrozāmie līdzekļi,kas savukārt piedalās ražošanā unapgrozībā

Понятие,составиструктураоборотныхсредствпредприятия.[онлайн]Гродненскийгосударственныйаграрныйуниверситет”.[Цитирование13февраля,2012.г].Ссылка:http://ggau.by/moodle/mod/resource/view.php?id=412

26. līdzekļi, kas viena ražošanas cikla vaikalendāra gada laikā var pārvērstiesnaudā

Оборотныесредствапредприятияучебныйиметодическийматериалонлайн.[Цитирование13февраля,2012.г].Ссылка:http://fmaster.org.ua/oborotnye–sredstva–predpriyatiya.html

1.tabulā apkopojotdažādasapgrozāmo līdzekļudefinīcijas, autore

secina,kašījēdzienainterpretācijānavvērojamavienotapieeja.Jēdziena „apgrozāmie līdzekļi (aktīvi)” definīciju komponentu

analīzenorādauzsekojošāmsakarībām:1.pēcapgrozāmolīdzekļufunkcionēšanaslaika 12mēnešulaikā,tekošaisgads,pārskatagadsvaiviensgads(1.,

2., 3., 5., 6., 7., 9., 10., 12., 13., 14., 15., 16., 18., 19., 21., 23.,26.definīcijas);

Ražošanascikls(1.,3.,4.,5.,8.,23.,25.,26.definīcijas);2.apgrozāmolīdzekļudefinējums,atšifrējotpaveidiem(2.,6.,7.,

10.,13.,14.,16.,17.,18.,19.,21.,22.,23.,24.definīcijas);3. spējapārvērstiesnaudā (3., 4., 6., 12., 13., 16., 17., 18., 19., 21.,

26.definīcijas);4.pārietnovienasformascitā(20.,3.,25.definīcijas);5.pēclīdzdalībasuzņēmējdarbībasprocesunodrošināšanāa. ikdienā,pašreizējādarbībā(2.,10.,24.definīcijas);b. ražošanasprocesā(8.,25.definīcijas);c. realizācijasprocesā(8.definīcijas).Izanalizējot augstāk minētās definīcijas, autore konstatēja, ka

lielākoties definīcijas var iedalīt divās daļās, t.i., vienas, kurās jēdzienstiek skaidrots no funkcionēšanas laika un aprites, savukārt citās tiekskaidrotasapgrozāmo līdzekļusastāvdaļas.Vērtējotapgrozāmo līdzekļuekonomiskobūtību,jāsecina,kalielākādaļaautorudefinīcijāsbalstāsuzlaika faktoru, neņemot vērā apgrozāmo līdzekļu aprites ciklu, kas nevienmērirvienagadarobežās.Pietam,apgrozāmielīdzekļiapritnetikairažošanas,betarīfinanšuciklā,koautoreuzskataparbūtiskudefinīcijas


sastāvdaļu, lai nodrošinātu skaidru un vienotu priekšstatu par pētāmokategoriju.

Kā redzams no definīcijām, tad dažādi autori definīcijās lieto gan„aktīvus”, gan „līdzekļus”, kā arī atsevišķos gadījumos „resursus” vaigrāmatvedības jēdzienu „bilances konti”. Var uzskatīt, ka šāda pieejanorādaparatšķirīgujēdzienainterpretācijuunnesniedzvienotuizpratnipartālietošanu.

Autore uzskata, ka Latvijā jēdzienu „apgrozāmie līdzekļi” turpinalietot kā tiešo tulkojumu no krievu valodas „оборотные средства”, jošādajēdzienainterpretācijapirms1940.g.Latvijānetikalietota.RietumosunASV tiek lietots un skaidrots jēdziens „apgrozāmie aktīvi” no angļuvalodas„currentassets”.Izpētotatsevišķišījēdzienasastāvdaļu„līdzekļi”,autoreirkonstatējusi,kavārdnīcāsunzinātniskajāliteratūrāšījēdzienaskaidrojums nav dots un visbiežāk tiek lietots, izmantojot sinonīmu„manta”, „resursi”vai „aktīvs”.Līdzar toautoreuzskata,kaņemotvērājēdziena „apgrozāmie līdzekļi” vēsturiskos attīstības aspektus, kā arīmūsdienutendencesattiecībāuzekonomikā lietojamāmkategorijāmunjēdzienuinterpretācijām,korektibūtulietotjēdzienu„apgrozāmieaktīvi”jēdziena„apgrozāmielīdzekļi”vietā.Šādajēdzienalietošananodrošinātuarī vienotu izpratni attiecībā uz starptautisko praksi, kā arī finanšu ungrāmatvedības jomā lietojamiem Starptautiskajiem grāmatvedības(finanšupārskatu)standartiem.

Pētījuma rezultātā autore ir izstrādājusi un piedāvā „apgrozāmoaktīvu” definīciju. Apgrozāmie aktīvi ir uzņēmuma rīcībā vai kontrolēesošie līdzekļi: krājumi, līdzekļi norēķinos, nākamo periodu izdevumi,īstermiņa vērtspapīri unnaudas līdzekļi vai to ekvivalenti, kas aprit noviena veida citā vienā uzņēmuma ražošanas un finanšu ciklā. IzvērtējotLatvijaslikumdošanasaktus„Likumupargrāmatvedību”,„Gadapārskatulikumu”1.LGS„Finanšupārskatusagatavošanaspamatnostādnes”,kāarīcitus saistošos likumdošanas aktus, kurus izmanto, lai sastādītukvalitatīvus un salīdzināmus gada pārskatus, autore likumdevējiemiesaka šajos dokumentos sniegt korektu apgrozāmo līdzekļu (aktīvu)definīciju, kas sekmētu vienotu terminoloģisko izpratni un topielietojumu.

Secinājumiunpriekšlikumi1. Latvijas likumdošanas aktos „Likums par grāmatvedību”, „Gada

pārskatu likums” 1.LGS „Finanšu pārskatu sagatavošanaspamatnostādnes”netiekievērotavienotapieejaattiecībāuzsadaļu„Lietotie termini” no dažādiem viedokļiem. Lai sekmētu vienotuterminoloģisko izpratni un to pielietojumu, autore iesakapapildināt1.LGSstandartālietototermina„aktīvi”definīciju,kāarī


papildināt likuma sadaļu „Likumā lietotie termini” ar jēdziena„aktīvs”definīciju.

2. Izvērtējot jēdziena „aktīvs” definīcijas, tiek secināts, ka latviešuvalodā pieejamajās definīcijās ir iztrūkstoša būtiska komponenteattiecībā uz atzīšanas un kontroles kritērijiem. Autore iesakapapildināt šo definīciju ar vārdiem „ir ticami novērtējami” un„īpašumā vai kontrolē esoši”, kā rezultātā autores piedāvātājēdziena „aktīvi” definīcija ir šāda: aktīvi ir uzņēmuma rīcībā vaikontrolē esošie resursi, kuri iegūti savā rīcībāpagātnesnotikumurezultātā,irticaminovērtējamiunnokuriemnākotnēuzņēmumamirsagaidāmsekonomisksizdevīgums.

3. Jēdziena „apgrozāmie līdzekļi” terminoloģiskās pieejas attīstībaLatvijā veidojusies dažādos ekonomiskās domas attīstībasperiodos.Varizdalīttrīsposmus,t.i.,BrīvāsLatvijaslaikaposmsno1918. – 1940.g., PSRS laika posms 1940. – 1991.g., atjaunotāsLatvijasRepublikaslaikaposmsno1991.g.līdzmūsdienām.

4. Latvijā jēdzienu „apgrozāmie līdzekļi” turpina lietot kā tiešotulkojumu no krievu valodas „оборотные средства”, jo šādajēdziena interpretācija pirms 1940.g. Latvijā netika lietota.Rietumos un ASV tiek lietots un skaidrots jēdziens „apgrozāmieaktīvi”noangļuvalodas„currentassets”.

5. „Gadapārskatulikumā”,kāarīcitossaistošajoslikumdošanasaktosapgrozāmie līdzekļi vispār nav definēti. Latvijas Grāmatvedībasstandarti arī nedod skaidru priekšstatu par apgrozāmo līdzekļujēdzienapiemērošanu.

6. Ņemot vērā jēdziena „apgrozāmie līdzekļi” vēsturiskos attīstībasaspektus, kā arī mūsdienu tendences attiecībā uz ekonomikālietojamajāmkategorijāmunjēdzienuinterpretācijām,korektibūtulietot jēdzienu „apgrozāmie aktīvi” jēdziena „apgrozāmie līdzekļi”vietā. Šāda jēdziena lietošana nodrošinātu arī vienotu izpratniattiecībāuz starptautiskopraksi, kā arī finanšuungrāmatvedībasjomā lietojamiem Starptautiskajiem grāmatvedības (finanšupārskatu)standartiem.

7. Pētījuma rezultātā autore ir izstrādājusi un piedāvā „apgrozāmoaktīvu” definīciju. Apgrozāmie aktīvi ir uzņēmuma rīcībā vaikontrolē esošie līdzekļi: krājumi, līdzekļi norēķinos, nākamoperiodu izdevumi, īstermiņavērtspapīruunnaudas līdzekļi vai toekvivalenti, kas aprit no viena veida citā vienā uzņēmumaražošanasunfinanšuciklā.

8. IzvērtējotLatvijaslikumdošanasaktus„Likumupargrāmatvedību”,„Gada pārskatu likumu” 1.LGS „Finanšu pārskatu sagatavošanaspamatnostādnes”,kāarīcitussaistošoslikumdošanasaktus,kurus


izmanto,laisastādītukvalitatīvusunsalīdzināmusgadapārskatus,autore likumdevējiem iesaka šajos dokumentos sniegt korektuapgrozāmo līdzekļu (aktīvu) definīciju, kas sekmētu vienotuterminoloģiskoizpratniuntopielietojumu.Izmantotāliteratūraunavoti

1. Gada pārskatu likums (Latvijas Vēstnesis, Nr. Nr.166 (4358),0.10.2010.)(stājas spēkā ar 03.11.2010.). [tiešsaiste], [atsauce 2012. gada04.februāris]. Pieejas veidshttp://www.likumi.lv/doc.php?id=66461&from=off

2. Likums „Par grāmatvedību” (Latvijas Vēstnesis, Nr 184 (4582),23.11.2011.)(spēkā ar 1993. g. 01.01.). [tiešsaiste], [atsauce 2012. gada04.februāris]. Pieejas veidshttp://www.likumi.lv/doc.php?id=66461&from=off

3. Komerclikums.(LatvijasVēstnesis,Nr.158/160(2069/2071),2000.g.4.maijs)(spēkā ar 2002. g. 1. janv.). [tiešsaiste], [atsauce 2012. gada 04.februāris].Pieejasveids:http://www.likumi.lv/doc.php?id=5490&version

4. Ministru kabineta 2006.gada 3.oktobra noteikumi Nr. 808 „Noteikumi parbiedrību,nodibinājumuunarodbiedrībugadapārskatiem”[tiešsaiste],[atsauce2012. gada 04.februāris]. Pieejas veids:http://www.likumi.lv/doc.php?id=145113

5. Latvijas grāmatvedības standarts Nr.1 „Finanšu pārskata sagatavošanaspamatnostādnes”. 2004.gada 5.februāra lēmums. Latvijas Vēstnesis, Nr.23,2004.gada12.februāris.[tiešsaiste],[atsauce2012.gada04.februāris].Pieejasveids:http://fm.gov.lv/lv/sadalas/gramatvedibas_un_revizijas_politika/gramatvedibas_politika/latvijas_gramatvedibas_standarti/

6. ALEXANDERD,BRITTONA,JORISSENA.Internationalfinancialreportingandanalysis.Croatia:PrintedbyZrinskiD.D.,2009.,147.lpp.

7. Allika I., Baltača B., Dunska M. u.c. Ekonomikas un finanšu vārdnīca. Rīga:NordenAB,2003,25.lpp.

8. АРХИПОВ, А.И. и др. Экономический словарь. Москва: ООО «Проспект»,2010,579с.

9. BĒRZIŅŠ K. Amatnieku grāmatvedība. Rīga: Latvijas amatniecības kamera,1938.,39.–41.lpp

10. BĒRZIŅŠK.Grāmatvedībaspamati.Rīga:Zvaigzne,1971,45.lpp.11. BELKOUNI A. Accouting theory, 4th edn. London: Thomson Learning,

2000.34.lpp.12. БИРМАНA.M.Планированиеоборотныхсредств.М.:Финансы,1956.196с.13. БИРМАНA.M.Финансовыепроблемывнутризаводскогохозрасчета.В сб.

Учетихозрасчетвусловияхреформы.М.:Финансы,1969.98с.14. БУНИЧ П.Г. и др. Экономико–математические методы управления

оборотными средствами/ П.Г. Бунич, В.Л. Перламутров, Л.Х.Соколовский.Москва:Финансы,1973.240с,37c.

15. ДЪЯЧЕНКОВ.П.Борьбазаускорениеоборачиваемостисредств–новый,высший этаповладенияпроизводством//Вопросы экономики. 1949.№4.С.14–16.

16. GREENERM.Businessdictionary,England:ClaysLtd,1987.22.lpp.


17. ГЕРАЩЕНКО Б.С. Вопросы экономики промышленности СССР насовременномэтапекоммунистическогостроительства.М.:Мысль,1962.296с.

18. HOFSK.G.Biznesaekonomika.Rīga:JāņaRozesapgāds,2002.,282.lpp.19. KIESOD.E.,WEIGANDTJ.J.,WARFIEDLDT.D.IntermediateAccounting.12thed.

Hoboken,NJ:JohnWiley&SonsCordija,2007.650lpp.20. КОВАЛЕВА.,ЛaпустаМ.,СкамайЛ.Финансыфирмы.Москва:Инфра,2001,

44c.21. КОВАЛЕВ В.В. Финансовыи анализ – методы и процедуры. Москва:

Финансыистатистика.2006,203с.22. КОХ, Р.Менеджмент и финансы от А до Я. Санкт–Петербург: «Питер»,

1999,374с23. MILLERE I. Grāmatvedības attīstība Latvijā. Rīga, LU Akadēmiskais apgāds,

2011.,131.lpp24. ПАЛИЙ В.Ф. Теория бухгалтерского учета: современные проблемыю.

Москва:Бухгалтерскийучет,2007,с.1925. NEEDLES,B.E.,POWERS,M.,CROSSON,S.V.Financial&ManagerialAccounting.

Boston,NewYork:HoughtonMifflinCompany,2002.17.lpp.26. RURĀNEM.,Finanšumenedžments,Rīga,RSEBAA,2005.,49.lpp.27. ШУМОВ Н.С.Оборотные средства промышленных предприятий в новых

условияххозяйствования.М:Наука,1968.248с.28. ТРИФАНОВ Н.С. Оскорости оборота капитала в промышленных

предприятиях.Москва:Наука,1929.211с.29. УСОСКИНМ.М.Организацияипланированиекредита.М:Госпо–литиздат,

1961.278с.30. УСАТОВ И. Планирование оборотных средств промышленного пред‐

приятия.М.:Наука,1961.183с.31. ВИТЕБСКИЙ М.Н. Финансы социалистической промышленности. Киев:

Науковадумка,1962.237с.32. ЖЕВТЯКП.Н.Финансыпромышленногопредприятия.М.:Госпо–литиздат,

1962.318(73)с.33. Grāmatvedībaspamati.Rīga:Biznesavadībaskoledža,2006.20.lpp.34. Grāmatvedībasjēdzienuskaidrojošāvārdnīca.Rīga:Avots,2005.17.lpp.35. Terminuunsvešvārduskaidrojošāvārdnīca.Rīga:Jumava,199936. Aktīvi [tiešsaiste], [atsauce 2012. gada 04.janvāris].

http://www.fm.gov.lv/?lat/gramatvedibas_politika/latvijas_gramatvedibas_standarti

37. Aktīvi [tiešsaiste], [atsauce 2012. gada 04.janvāris]. Pieejas veids:http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=1107&q=akt%C4%ABvs&id=993232&g=1

38. Asset [tiešsaiste], [atsauce 2012. gada 04.janvāris]. Pieejas veids:http://www.investopedia.com/terms/a/asset.aspSummaryTheaimoftheresearchistoevaluatetheinterpretationoftheterm“current

assets”inresearchandliteratureofthefield.Thetasksoftheresearcharetoexploretheinterpretationoftheterm“assets”inresearchandliteratureofthefieldinLatviaandabroad,totracethehistoricaldevelopmentoftheterm“currentassets”inLatvia,and to research the interpretation of the term “current assets” in research and


literature of the field in Latvia and abroad. The research methods are qualitativeresearchmethods – content analysis and cases studies recognized in research andliteratureofthefieldinLatviaandabroad.

In the legislative acts of Latvia “Law on Accounting” and “Annual AccountsLaw”,Accounting Standard of LatviaNo.1 “BasicGuidelines forPreparing FinancialStatements” do not observe a single approach to the section “Used Terms” fromvarious aspects. In order to facilitate single terminological understanding and itsapplicationtheauthorsuggeststosupplementthedefinitionoftheterm“assets”usedinAccountingStandardofLatviaNo.1aswell asadd the sectionof the law “TermsUsed in the Law” by the definition of the term “assets”. The author suggests tosupplement this definition by the words “are credibly estimable” and “being inpossessionorundercontrol”;asaresult,thedefinitionoftheterm“assets”providedbytheauthorisasfollows:Assetsareresourcesbeinginthedisposalorcontrolofanenterprise, which are gained in disposal as a result of past events, are crediblyestimableandfromwhichtheenterpriseshallgaineconomicbenefitinthefuture.

Thedevelopmentoftheterminologicalapproachofthenotion“currentassets”in Latvia has occurred in various periods of the economic thought. There can bedistinguished three periods: the period of Independent Republic of Latvia (1918–1940), the period the USSR (1940–1991), the period of the Renewed Republic ofLatvia (1991–present). In Latvia the term “current assets” is still used as directtranslation fromRussian “оборотныесредства”becausesuch interpretationof thetermwasnotusedbefore1940. In theWestandUSAthere isusedandexplainedaterm„currentassets”inEnglish.

Inthe“AnnualAccountsLaw”aswellasotherrelatedlegislativeactscurrentassetsarenotdefinedatall.TheAccountingStandardsofLatviaalsodonotprovideaclearviewontheapplicationoftheterm“currentassets”.Takingintoconsiderationthe aspects of the historical development of the term “current assets” andcontemporary trends in relation to the categories and interpretations of termsapplied in economics, it would be correct to use in Latvian the term “apgrozāmieaktīvi” (“current assets”) instead of „apgrozāmie līdzekļi”. Such application of thetermwouldalsoensuresingleunderstandinginrelationtotheinternationalpracticeaswellastheInternationalAccounting(FinancialStatements)Standardsusedinthefieldoffinanceandaccounting.Asaresultoftheresearchtheauthorhasdevelopedandoffered thedefinitionof currentassets.Evaluating the legislative actsof Latvia“LawonAccounting”and“AnnualAccountsLaw”,AccountingStandardofLatviaNo.1“Basic Guidelines for Preparing Financial Statements” as well as other bindinglegislative acts applied to draft qualitative and comparable annual accounts, theauthorsuggestslegislatorstoprovideacorrectdefinitionoftheterm“currentassets”inthesedocumentstofacilitatesingleterminologicalinterpretationandapplication.


TRADICIONĀLĀLATVIEŠULAUKUSĒTA.KURZEMESREĢIONAPIEMĒRS

TRADITIONALLATVIANCOUNTRYHOUSE.COURLANDREGIONEXAMPLE

LindaBALODEBc.arch.,maģistrantūrasstudente

LatvijasLauksaimniecībasuniversitāteTālrunis:29794764,e–pasts:[email protected]

Jelgava,Latvija

Abstract. The traditional way of life concerns not only treatment of things, butimportantisalsotheenvironmentoftraditionalmanagement.Developmentplanshavetodefinethecontextoftheculturallandscapeprotectionandmanagementofpremisesandareasaroundtheoldruralhomesteads,havingregardtolandrights,andshouldbetargetedforbiodiversityconservationprocess.Suchareasarenotonlyoflocalbutalsoofglobalimportance.Ahighlymeasurableartistheskilltouseandinvolvetheancientcountryestate inthe landscapeandancientheritageofthemostvaluable items inthemodern landscape, synthesis of themodern landscape of cultural value. As a result,visualcharacterofpoorqualityisreduced,bygivingnewmodernisttrendstoCourlandtraditional country yard landscape areas. Traditional country house landscape forcontemporary original, harmonious environment,which ismalleable in balancewithmanandnature,under theumbrellaof cultural landscape values. Scientific researchresults provide an important contribution to the future of rural municipaladministrative territorial development to enhance, restore or create new sustainablelandscapes, based on balanced and harmonious relationships between economicactivities,socialneedsandculturalenvironment.Keywords:Countryhouse,harmoniousenvironment,Courlandfarmsteads,sustainablelandscapes,traditionalcountryyard.

IevadsTradicionālā lauku viensēta Latvijā ar savu apkārtējo ainavu ir

augsti vērtējamsun saglabājamskultūrvēsturiskaismantojums.Daudzutradicionālolaukuviensētumūžisniedzasiepriekšējosgadsimtos,parkoliecinamilzudižkoki, kas sastopami gandrīz katrā lauku sētas pagalmā.Lielajospagalmakokos cilvēki saskatījadievisķoklātbūtni, varenībuunsvēti tos godāja. Pateicoties latviešu dzīves uztverei un vēsturiskisenajamdzīves veidam, tradicionālajās latviešu lauku sētās ir tikdaudzvecosenatnesliecinieku.

Kurzemes reģiona viensētas no reģionālās arhitektūras unainaviskoīpatnībuviedokļaveidokultūrvēsturiskāstelpasidentitāti,kasīpaši svarīgi ir apzināt pašreizējās administratīvi teritoriālās reformasattīstības laikā. Etniskā kopība un tās tradicionālās izpausmes kultūrā,


mākslā, sadzīvē un saimnieciskajā apritē ir faktori, kas jāievērtēturpmākālaukukultūrainaviskāsvidessaglabāšanāunpārmantošanā.

Tradicionālais dzīvesveids, ir ne tikai attieksme pret lietām, betsvarīga ir arī pati vide, kurā notiek tradicionālā saimniekošana. Augstinovērtējama māksla ir prasme pielietot un iesaistīt seno lauku sētuainavu,unsenčumantojumavērtīgākospriekšmetusmūsdienīgāainavā,tā sintezējot mūsdienu ainavā kultūrvēsturiskās vērtības. Rezultātā, aptradicionālajām lauku sētāmmazinātos vizuāli nekvalitatīvais raksturs,kas mūsdienās ir izveidojies ekonomisku un politisku apsvērumu dēļ.Lauku sētas ainavas iegūtu laikmetīgi oriģinālu, harmonisku vidi, kas irplastiskalīdzsvarāarcilvēkuundabu,kovienokultūrvēsturiskāsainavuvērtības.Rastos ilgtspējīga, estētiskaunpraktiska laukuainaviskā telpaapKurzemeslaukusētām,līdzicilvēkamunlaikam,nezaudējotgalvenāssenčuvērtības.

Zinātniskādarbapētījumaobjekts– tradicionālās lauku viensētaskultūrainava un tās identitāte Kurzemes kultūrvēsturiskās telpaskontekstā,ievērtējotģenēzesprocesuslaikaizteiksmē.

Mūsu sabiedrībā aktuālais izpratnes līmenis par kultūrvēsturiskomantojumudiemžēlvēljoprojāmir20.gs.otrāspuseslīmenīunprogressir ļoti minimāls. Latvijā ir vērojama veco koka ēku demontāža, kasSkandināvijā bija raksturīgs 70. – 80.gados. Kopš Latvijas neatkarībasatgūšanas ir pagājuši 20 gadi, bet likumdošanā navnoformulēta striktaattieksme pret kultūras mantojumu (12.). Pasaulē sabiedrībasizglītošanaipievēršļotilieluuzmanību.Eiropākrasasizmaiņasattieksmēpret kultūrasmantojumu un tradīcijām notika pēc kultūras revolūcijas,kad bija zuduši vairāki Stokholmas priekšpilsētu rajoni, nolīdzinātidaudzi Eiropas mazpilsētu centri un uz sabrukšanas sliekšņa atradāsdaudzividuslaikupilsētucentri.Attieksmepretvecajāmēkāmun laukusētām bija tikpat noraidoša kā mūsdienās Latvijā. Vērtīgās lauku sētasstrauji zaudē savu pastāvēšanu un vēsturiskās vērtības, bezpalīdzīgipakļaujotieslikteņaunekonomiskajaiietekmesvarai(1.att.).

Rietumvalstis ieguldīja lielus līdzekļussabiedrības izglītošanaiparvēsturiskajāmvērtībām.Tikaorganizētisabiedriskipasākumi,izveidotasnodokļu atlaides kultūras pieminekļu īpašniekiem, atviegloti kredīti,masveidā izdoti informatīvi izdevumi, veidotas izstādes, pilsētām unapdzīvotām vietām izstrādāti rekonstrukcijas un attīstības projekti,veicinātatradicionālāsamatniecībasattīstība,vietējomateriāluražošana,izveidotiinformācijascentri(14.).


1.attēls.Kurzemeszemniekulaukusēta“Kalnēji”Vārmespagastā(autors:LindaBalode,2011g.)

Kurzemes lauku ainavā atrodams bagātīgs kultūras mantojums

(īpaši teritorijās, kuras neskāra karš– t.s. Kurzemes katla zonā), kasliecina gan par tautas senvēsturi un saimniekošanas tradīcijām, ganobjekti,kurusapvijnostāstiunticējumi.Intensificējotieslaukutūrismam,palielinās interese par vēsturiskām un interesantām vietām Latvijaslaukos. Lai šādus objektus meklētu, inventarizācijas veidā atzīmētu untādējādi paglābtu no aizmirstības, kopš 2009.gada marta tiek īstenotsIgaunijas un Latvijas programmas projekts „Neapzinātās kultūrasmantojumavērtībaskopējādabasunkultūrastelpā”(„Unknownculturalheritage values in common natural and cultural space”). Projekta laikāizstrādāja un apstiprināja speciālu metodiku kultūras mantojumaidentifikācijai četros Ziemeļlatvijas rajonos (Limbaži, Valka, Valmiera,Alūksne). Kurzemes reģionā šāda veida inventarizācija un ilgtspējīgastradicionālo lauku sētu nākotnes ainavas stratēģijas izpēte un izstrādenavveikta,kasirpētījumanovitāte.

Pētījuma metodika ietver: dabas pamatnes elementu unurbanizētās telpas mijiedarbības, administratīvi teritoriālo plānojumaattīstības koncepciju un kultūrainaviskās telpas estētiskās,socialiekonomiskās un ekoloģiskās kvalitātes izpēti. Tam pamatā iresošās situācijas un attīstības tendenču salīdzinājums, izlases veidainventarizācija ar fotomateriāliem no Kurzemes tradicionālajām laukusētām.Laukupašvaldībuteritorijasattīstībasprojektuanalīzeainaviskāstelpas kontekstā un socioloģiskās aptaujas rezultātu apkopojums.Pētījumā izmantotās metodes veiktas plānoti, pa kārtām, sistematiskāgrafikaveidā(2.att.).


2.attēls.Pētījumametožusecība(autors:LindaBalode,2012g.)

Zinātniskādarbahipotēzespieņēmumspostulē,kaizkopjotprasmi

ilgtspējīgi apsaimniekot kultūrainavisko vidi un iesaistot tradicionālāslauku sētas elementus pašreizējā ainavā, būtu iespējams saglabātKurzemeslaukusētairaksturīgotēluunvēsturiskāsiezīmes.

Zinātniskā darba mērķis ir izpētīt transformācijas procesus unizdarīt prognozes atbilstoši jaunajām sociālekonomiskajāmun ainaviskitelpiskajām prasībām Latvijā. Līdz ar to zinātniskā darba uzdevumi ir:1)izpētīt reģionālās iezīmesunvidesmērogu;2)prognozētsagaidāmāsfunkcionālāsunkompozicionālāspārvērtībasainavā.

Koki–nozīmīgākielaukusētuainaviskāstelpasorganizācijaselementiTradicionālā Kurzemes lauku sētas ainava nav iedomājama bez

kokiemunkrūmiem.Kokaugitradicionālāslaukusētasainaviskajātelpāir vieni no nozīmīgākajiem telpiskās organizācijas elementiem. Koki unkrūmi sekmē dabiskās vides elementu pareizu savstarpējo attiecībuveidošanos.Tieatjaunoskābekļasaturugaisā,paaugstinagaisamitrumu,ierobežovējadarbību,uztverputekļus,slāpētrokšņus,papildinagaisuardaudzāmēteriskajāmvielām,kaslabvēlīgiietekmē,nostiprinaunuzlabomūsuveselību(6.).

Ierīkojot lauku sētu, senatnē vietu tradicionālajai lauku sētai unlīdumiem izvēlējās tajās vietās, kur auga ozoli un liepas, jo tur bijavisauglīgākās augsnes. Vietu pašai sētai izvēlējās jau esošu lapu koku


pudurī, jo nebija laika gaidīt brīdi, kad jaunie stādījumi izaugs. Pārējoskošumaaugustādījumus,saskaņāardabuunainaviskoreljefu,saimniekiveidojasavāmrokām.Senātradīcijavēsta,kanevisliepustādījapagalmā,betpagalmuveidojaapkupluliepu,jotāslapotneijauuzreizbijajāsargāēkasnougunsnelaimes(3.att.).

Liepām ir sevišķi labvēlīga aura pret saimes sievām un meitāmsētaspagalmā.Beztamliepairļotiizturīgskokspretsakņunobradāšanu.Tās spēj paciest gan cilvēku, gan dzīvnieku iemītās takas gar pašustumbru. Pa retai liepai vai ozolam tika atstāts arī plašajos tīrumos, koizmantojalaukstrādniekipusdienaslaikākāpaslēptuvinospožassaulesunpusdienošanasvietu.OzolitikastādītiarīJāņkalniņā.

3.attēls.Kurzemeszemniekulaukusēta“Zābaki”Vārmespagastā

(autors:LindaBalode,2011g.)

Vai arī Jāņuguns pakalnu meklēja tur, kur jau auga kupls ozols,āderu krustpunktā. Šos kokus joprojām dabā iesēj sīļi, jo āderukrustpunktos tie iekārto ziemas barības krātuves, un parasti pavasarīkāda no zīlēm arī iesakņojas. Vēl ozola vieta bija stāvu upju krastu ungravu augšmalās kā arī iebraucamā ceļa sākumā. Senajām tradīcijāmraksturīgi, ka pagalmā bez centrālā koka – liepas, vēl auga mātes unauglības koks – ābele. Savukārt pīlādzis bija sargātājs no ļaunumaienākšanas sētā. Kļava, osis, goba, vīksna, vēlākos laikos arī kastaņa,varēja augt sētas ziemeļu pusē vai pie dzīvnieku aplokiem, kur tosizmantoja noēnojumam. Bieži vien sētas ziemeļu vai ziemeļaustrumupusēaizsardzībainostipriaukstajiemvējiemunsniegatikarindāstādītsegļu dzīvžogs. No skuju kokaugiem 19. gadsimta laikos, lauku sētupagalmos bija sastopamas arī pa kādai no muižas atnestai tūjai, jebdzīvībaskokam,koiestādījakošumdārziņā.Piedažāmsētāmparādāspatveselā rindā stādītas tūjas. Savukārt kļavas un ošus neatstāja nedztīrumā,nedzsakņudārzā.NeveltiLatvijaslaukuainavādižkokuirvairāk


nekā kaimiņvalstīs, ko var izskaidrot ar seno latviešu mīlestību pretkokiem un ainavas izjūtu. Dižkoki ir neatsverams skaistuma elementsKurzemes lauku sētu ainavā. Lauku sētās lielie koki funkcionēja, kāzibensnovedēji,vasaraskarstumāradījamaigipatīkamupatvērumaēnu.Tos izmantoja arī kā bišu dravas, vai kā robežzīmes. Par robežzīmjukokiemvairākumātikaizvēlētilielaaugumakoki,kāegles,ozoli,vīksnas,kammizā tika iegriezti krusti vai kādas citas dievišķās zīmes. Savukārtlatviešu agrāko laiku biškopība visos laikos ir pētīta un aprakstīta,sniedzot arī labu ilustratīvo materiālu. Stendes apvidū, kā arī cituvietKurzemē,sākoties20.gadsimtam,dravniecībaiegājamodernajāfāzē.Nolielā dravas koku skaita, kas reiz bijis mūsu mežos, palikuši tikainedaudzi. Daudzās mājās gan vēl bija bluķu stropi, taču arī tos jauizspiedamoderniebišuskapīši(4.att.).

4.attēls.Kurzemeszemniekulaukusēta“Ozoli”Vārmespagastā


Vecie kluči, kas bija gan vertikāli, gan slīpi guloši, pamazāmsatrunēja un pazuda. Līdz ar jauno laiku stropiem ieviesās arimodernākas biškopības metodes. Mūsdienās medus izmantošana irkļuvusi aizvien niecīgāka, to aizstājmākslīgi veidotsmedus vai cukurs,kura dziednieciskās vērtības ne teju nav salīdzināmas ar dabīgu bišumedu.TradicionālajāsKurzemes laukusētāsvienmērbijapakādaibišusaimei,kasšodientiekpamazāmaizmirstas(3.).

Lielie vecie koki lauku sētā ir ne tikai estētisks ainavas elements,betarīdabaspiemineklis,un,jakādsnotiemtiektraumētsvaiaizietbojā,zaudējums irneaprēķināms. Ir jādaraviss, lai iespējami ilgākšoskaistosētas rotu saglabātu arī nākamajām paaudzēm. Ar katru gadu vecoaizsargājamo dižkoku skaits samazinās. Tie cieš no dabas stihijām,dabiski noveco, vai cilvēku radītās sekas tos neatgriezeniski noposta.Galvenie dižkoku vērtēšanas rādītāji ir koka apkārtmērs 1,3metrus nozemes, kā arī aptuvenais vecums, ko populārzinātniskajā literatūrāprecizēja Latvijas dižkoku pētīšanas pamatlicējs, mežkopis, StaņislavsSaliņš 20. gs. 60. gados. Precīzi koku vecumu nav iespējams noteikt, jo


vairākumāšokokudobumiirsatrupējušivaitukši.Tomērirvajadzīgiarīvecikoki, jo tieši šiekokikalpoparmājvietuvaibarībasbāzidaudziemmeža iemītniekiem, tai skaitāmeža kaitēkļu dabiskajiem ienaidniekiem(8.).Īpašivērtīgairvecolapukokukreves(krokainā)miza,kasnodrošinapiemērotu dzīves vidi lielam daudzumam dzīvo organismu (13.). Ja aplieliem, savrup augošiemveciemkokiem ir nodrošināti gaišāki apstākļi,tad šādi koki ir dzīvesvieta ne tikai kukaiņu sugām, bet arī dažādāmgaismasprasīgāmķērpjusugām.Dižkokuraksturīgākāatrašanāsvietairārpusmeža,laukusētuunmuižutuvumā(4.).

Ilgtspējīga,dabaidraudzīgalaukusētasainavaLatvietimsētavienmērbijusidzīves telpa,kurkatramelementam

ir praktiska un arī estētiska vērtība. Lai arī minētais pamatprincipssaglabājas, dārza labiekārtošana mainās līdzi laikam. Videslabiekārtošanaarvienbiežāktiekveiktaļotipārdomātiundārzakopējaisveidols tiek saskaņots ar mājas stilu un saimniekiem būtiskāmvajadzībām.Tiek augsti vērtētsne tikai estētiskais, bet arī ekoloģiskais,praktiskais un ilgtspējīgais tradicionālās lauku sētas labiekārtošanasprincips. Ekonomiski veiksmīgas, savstarpēji sociāli vienotas unilgtspējīgas attīstības priekšnoteikums ir kvalitatīva apkārtējā un laukusētasainaviskāvide(5.att.).

5.attēls.Kurzemeszvejniekulaukusēta,Nīcasnovads

(autors:LindaBalode,2011g.)Videirvērtīgapatiparsevikādzīvespamats,kāarīekonomiskoun

sociālo iespēju galvenais avots, nodrošinot dabas resursus, iedzīvotājunodarbinātību, iespēju atpūsties un pavadīt brīvo laiku. MazpārveidotāvideunlaukusētuainavairviensnovisvērtīgākajiemKurzemesreģionaresursiem. Šo teritoriju uzturēšana un stiprināšana ir galvenaispasākums turpmākai reģiona ilgtspējīgai attīstībai. TradicionāloKurzemes laukusētuteritorijasnepieciešamspasargātnonepiemērotasattīstības. Vietējā līmenī vairums cilvēki prot novērtēt dabas vērtības,


dabasunpilsētuainavas,betneizprotkātāsiespējamssaglabātundabailabvēlīgi apsaimniekot. Reģions var lepoties ar savām augstvērtīgajāmteritorijām, kur kultūrainavas un daba saglabājusies līdz mūsdienām.Nepieciešams ne tikai saglabāt esošo situāciju reģionā, bet arī jāmeklēpozitīvassaiknesstarpvides,sociālounekonomiskoietekmikatrāsētasainaviskajātelpāatsevišķi(6.att.).

6.attēls.Kurzemeslaukusētuainaviskotelpuiedalījums

(autors:LindaBalode,2011g.)Telpiskās plānošanas un reģionālas attīstības politikai jābūt

līdzsvarotaiunjāintegrēsabiedrībasatšķirīgāsprasības,idejasunmērķi.Irbūtiskisvarīgi,laiKurzemeslaukusētuattīstībaspolitika,kasattiecasuz nodarbinātību, infrastruktūru un investīcijām, galvenokārt tiktunoteikta saskaņā ar ilgtspējīgas harmonijas principiem. Visai ainavuarhitektūrasmākslaskultūrairaksturīgasdivassavstarpējivienotas,betatšķirīgas tendences: mākslas veidu sintēze, jeb apvienošanās, kā arītendence tiem stabilizēties ar specifikas smalkāku izkopšanu. Dažkārtpārsvaru gūst tikai viena no tendencēm, izpaužoties savā starpānevienmērīgi(9.).Tasattiecināmsarīuzilgtspējīgulaukuainavu,kassevīietver divas nozīmīgas sadaļas: ekoloģisko, dabas veidoto un estētisko,cilvēka radīto ainaviskajā telpā. Cilvēki nepārtraukti cenšas izmainītapkārtējoainavusevparlabu,nenovērtējotturpmākāssekas,košīrīcībavar dot. Pirmais solis uz ilgtspējīgāku ainavisko telpu būtunepieciešamība atzīt ekoloģisko realitāti un sociālekonomiskāsproblēmas valstī kopumā un tad izvērtēt arī atsevišķo ainavisko telpuiespējas attīstīties. Ikviena dabas vide var būt estētiski pievilcīga, tačuekonomiska spiediena ietekmē tā iztērējas. Vides vērtību zudumsuzskatāms joprojām par neveiksmīgu, tomēr ļoti nepieciešamukompromisuekonomiskajaiattīstībai.Navpareiziuzskatītvidipar tādu


kāfonucilvēciskāsdarbībasizpausmeiunattīstībai.Cilvēksirdabasdaļaun apkārtējā vide nevar būt tikai dekorācija. Ilgtspēja lauku sētasainaviskā vidē prasa, lai cilvēks būtudabas daļa, kas papildinātu dabasciklu, to nekādā veidā netraumējot un nemēģinot izjaukt. Lauku sētasiedzīvotājiemirjāsaglabādabiskaislīdzsvarsunbioloģiskādaudzveidība.

Pamatsekonomiskispēcīgailaukuteritorijuizveideiunattīstībai–izkoptatradicionālāslaukusētasidentitātearmaksimālisaglabātubioloģiskovidesdaudzveidībuAizskarottēmuparbioloģiskodaudzveidībulaukusētā,noteikti ir

jāminplašoagroainavuizveidilaukuainaviskajātelpā,kasbūtiskimainatradicionālo, latviešu kultūrainavisko vidi. Apvienojot mazākas laukuplatības, iegūstot lielus aramzemes kultivējamos laukus, būtiski tiekdegradēta bioloģiskā daudzveidība, tādējādi samazinot arī estētiskolauku viensētu veidolus un proporcionālo mērogu. Mūsdienāslauksaimniecībā dominē koncentrēta, diezgan specializēta, augstražīgaun tehnoloģiski moderna agrārā industrija, kas strauji pārņem laukuteritorijas, izspiežot no tās vērtīgās kultūrainavas un tradicionālāsKurzemes lauku sētas. Pamazām tiek zaudēti vērtīgi ainavu apvidi,dabiskas lauku sētu oāzes, kas ir pamats Kurzemes reģionālajaiidentitātei. Kurzemes reģionam kopumā un atsevisķām lauku sētuteritorijām ir savas vērtības un kvalitātes, kas tās dara unikālas.Daudzveidība un teritoriju savstarpējā atšķirība sniedz iedzīvotājiemidentitātes sajūtu un ir svarīgs elements kopējā ainavu telpā. (7. un8.att.).

7.attēls.Lībiešuzemnieku–zvejniekusētaBDM



8.attēls.Kurzemeszemniekusēta“Ozoli”Vārmespagasts


Svarīgs moments ir vietējā mēroga socialekonomisko aktivitāšupalielināšana,kasdarbotoskāiedzīvotājuskaitalīdzsvarotājssaistībāardzīves vides veidošanu un saimniecisko attīstību. Daudzveidīga pieejaKurzemes reģiona vietējo ainavu kultūras mantojuma un laikmetīgāskultūrvides izmantošanas principiem stiprinātu reģionālās iezīmes unvietējoidentitātijebpiederību.Kautarīainaviskāstelpasidentitāteirkāpamats ilgtspejīgasunuzapkārtējā fonaekonomiskispēcīgasteritorijasizveidei, ar reģionālo un vietējo identitāti vien būs par maz, lainodrošinātu ilgspējīguattīstību,attīstotiesblakusreģionuteritorijāmarstiprākuidentitātiunskaidrunākotnesattīstībasvīziju.

Kurzemes reģiona lauku teritorijas bez ekonomiski pozitīvāmiecerēm un risinājumiem nespēs pilnībā sasniegt savus vēlamosrezultātus. Telpiskā stratēģija atbalsta procesus, kas ietver sevīdaudzveidīgusvietējosrisinājumus(9.att.).

9.attēls.Ilgtspējīgitradicionālaslaukusētasprincipi



Atbalstot neliela mēroga ilgtspējīgas attīstības aktivitātes,veiksmīgi tiktu sekmēti ainaviskās telpas ekoloģiskie, sociālie unekonomiskieuzlabojumi,kasļautusajustidentitātinetikaivietējālīmenī,betarīreģionālajā.

Daudzas pasaules valstis 1992. gadā Riodežaneiro parakstījastarptautisku konvenciju par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.Latvija tā ir izsludināta par likumu 1995. gadā. Tas nozīmē, ka Latvija,tāpat kā citas valstis, ir izvirzījusi mērķi saglabāt ilglaicīgu bioloģiskodaudzveidību.Laišismērķistiktusasniegts,irsvarīgisaglabātvisuesošobiotopudaudzveidībuarvisāmtajosmītošajāmsugām.Tikaitādāveidāiriespējamsnodrošināt laukusētādzīvesvietupēc iespējas lielākamauguun dzīvnieku sugu skaitam. Lielākā daļa no aptaujātajiem Kurzemesiedzīvotājiem atzīst, ka viena no reģiona lielākajām vērtībām unbagātībām ir tās diezgan neskartā daba. Ne tikai tāpēc, ka tā ir ļotidaudzveidīga, ainaviski pievilcīga, bet arī bagāta ar retu augu undzīvnieku sugām, kas saglabājušās pateicoties maigajiem Kurzemespiekrastes klimatiskajiem apstakļiem. Mūsdienu industrializētajā vidēaizvien straujāk šādas ainavas tiek zaudētas un aizvien grūtākatjaunojamas.Dabakādabiska,neskartazaļāoāzeirviensnomūsdienutūrisma galvenajiem resursiem. Ne velti, šobrīd armazāk skartu dabasvidi saistītais tūrismapiedāvājums irviensnopieprasītākajiemEiropastūrismaproduktiem.Kāiemeslstamirjāmindaudzu,galvenokārtaugstiindustrializēto, valstu pieredze. Ārvalstu pieredze pierādījusi, ka dzīvāsdabasbagātībasvarātriizzust,bettoatjaunošanaprasamilzulīdzekļus.Mūsdienās lauku sētu pagalmi tiek intensīvi pļauti, izbruģēti armākslīgiem bruģakmeņiem, vecie koki izvākti un dobumainie zariizzāģēti, kas ir par pamatu vairumam putnu un dzīvnieku bēgšanai noskaistajiemlaukusētupagalmiem(10.att.).

10.attēls.Kurzemeszvejniekusēta“Pūķarags”,Rucavaszvejniekciems



Vecos dobumainos augļu kokus un arī piemājas liepu un ozoludobumusizmantodobumperētājas,lielāszīlītesunmežapūces.Zīlītesirvienasnočaklākajāmkaitēkļuiznīcinātājāmlaukusētupagalmos.Iztīrotpagalmusnoveciemdobumainiemzariem,tiekatņemtamājvietazīlītēm,kasiznīcinalaputisuzaugļukokiemunrožukrūmiem.Arīmājasstrazdsirtipiskslaukusētasainaviskāstelpasiemītnieks,kuršlabprātdzīvosētuun dārzu tuvumā. Tas mājo koku dobumos vai arī būrīšos, kurus agripavasaros apzinīgi, dabu mīloši cilvēki izvieto pa pagalma klusākajiemnostūriem, koku zariem un šķūņu nojumēm. Lauku sētas pagalms undārzsirdzīvesvietadaudziemaugiemundzīvniekiem.Lielajaiceļmalīteilabvēlīgus apstākļus nodrošina intensīva lauku sētas taku iemīdīšana.Acainānātruraibeņakāpuruvienīgābarībairnātres,kurāmlaukusētairviena no raksturīgākajām augšanas vietām.Maijrozīte ir ļoti raksturīgstradicionālās Kurzemes lauku sētas košumkrūms, kas kalpo kā lieliskapaslēptuveežiem.Savukārtbagātasaugsnesapliecinājums lauku sētā irsliekas. Ja augsne ir sablīvēta, tās, izfiltrējot caur savu ķermeni lieludaudzumu augsnes, palielina trūdvielu daudzumu un uzirdina zemi.2002.g. pētījums par augsnes auglību un bioloģisko daudzveidībubioloģiskajā lauksaimniecībā liecina, ka ievērojot bioloģiskāslauksaimniecības noteikumus, dubultojas mēslu vaboļu skaits augsnē,sekmējassliekuvairošanāspar50%,betīsspārņuskaitspieaugpar60%,kāarīdubultojaszirnekļuskaitslaukuainavā(11.).Katrsšiskukainisnessavulabumulaukusētasapkārtējāsainavasdabiskaiattīstībai.

Lauku sētā viegli noteikt augsnes auglību vadoties pēc apkārtnēsastopamāmnezāļuaudzēm.Tāslabiraksturoaugsnesauglību,mitrumuunpataugsnesreakcijulaukusētasainaviskajāapvidū,kuraugslabprātaug. Zinātnieki pieradījuši, ka starp nezālēm un kultūraugiem ir savaveida simbioze, kas mijiedarbībā saglabā augsnes kvalitāti. Kā piemērstiekminētaspērkonesunzvēres,kasvienmērsastopamasauzusējumos.Auzas augsni skābina, savukārt nezāles augsnes skābuma līmeninormalizē. Lauku sējumos monokultūras nodara kaitējumu augsnesveselībai, bet kaitējumumazina attiecīgāsnezāles, kas saviešas reizē ariesētokultūraugu.Jazemeiunlīdzartoaugamtrūkstkādasvielas,dabato saviem spēkiem izlīdzina, nekaitējot apkārtējai videi. Tādēļ mumsvajadzētuiemācītiessaprastnezaļupatiesosūtībuuntospētnovērtēt.Ikviena nezāle, kas kompostējusies nonāk atpakaļ uz lauka, ir labākaismikroelements, kas zemei ir nepieciešams, lai spētu ražot veselīgus unpilnvērtīgus augļus. Ap ābelēm iznīcinot saaugušo zāli, kā to darapasaules lielākajās ābeļu plantācijās, āboli nekad nav tik pilnvērtīgi kāauguši piemājas nepļautajā dārza stūrī. Kā mūsu senči novērojuši, laipuķudobeslaukusētaspagalmosziedētutīrasbeznezālēm,tāsirjāravēdilstošā mēnesī, vislabāk mežāža zīmē, kas no janvāra līdz jūlijam ir


dilstošā mēness fāzē. Vēl viens vecāka gada gājuma cilvēku būtisksnovērojums ir 18. jūnija priekšpusdiena līdz pulkstens vieniem pēcvasaraslaika.Visišajādienāizravētieaugiarvisāmsaknēmvairsneataugnekad. Taču jāuzmanās, lai nesavainotu derīgos augus. Šo nezāļuiedarbīgoapkarošanasmetodivēlnevienamnavizdeviespamatot,arkotasirizskaidrojams,betlaukusētāšosdatumusņēmavērāunpielietoja(7.). Dzīvojot pilsētā, viegli ir piemirst ciešo saikni ar dabu. Paņemotnaudu no bankomāta, iepērkamies veikalā, radam atkritumus, ko kānevajadzīgus izmetam. Savukārt dabā viss notiekmijiedarbībā, veidojotnoslēgtus lokus. Lielo pilsētu dzīve izjauc dabiskos vielas ciklus un liekpiemirstmūsuciešosaikniardabu.Pārliekuintensīvaražasievākšanaunatkritumuražošanabūtiskisamazinaekosistēmasproduktivitāti,kasvarnovest līdzsabrukumam.Parspītišīmtendencēm,sabiedrībarīkojastā,it kā daba būtu viena no tautsaimniecības patērējamajām sastāvdaļām.Zviedrijā izveidotāprogramma„Dabassolis” ietvaros izstrādātiprincipi,kāsamazinātsaimnieciskāsražošanasietekmiuzdabu,koplašiizmantojauZviedrijaspašvaldībasuzņēmumosunskolās.Saskaņāarekoloģiskāsietilpības principu tiek paskaidrots, ka cilvēka saražotajām vielām unvielām,kasiegūtasnozemesdzīlēmnedrīkstļautuzkrātiesekosfērā.Kāarījāizvairāsnojebkādāmmanipulācijāmarekosfēru,kasvarsamazināttās produktivitāti un sugu daudzveidību (5.). Minētā programma irniecīgs solis, lai dotu cerību, bet tomēr gājiens pretīm ilgtspējīgainākotnei (10., 177.). Konkrētu lauku sētu, kultūras mantojumasakārtošana un Kurzemes reģiona kopīgas pievilcības palielināšanainvestoru,tūristuunplašassabiedrībasacīsveidotunozīmīguaugšupejuekonomiskajā attīstībā un reģionālās identitātes nostiprināšanā.Telpiskās attīstības politikai jābūt vērstai uz kultūras mantojumaintegrētu pārvaldi, kas tiek uzlūkota kā evolucionārs process, kuraietvaros tiek saglabāts šis mantojums un ņemtas vērā modernāssabiedrības vajadzības. Kurzemes reģions sastāv no daudzveidīgāmainavāmunkultūrainavām.TāsveidonozīmīguEiropasmantojumadaļuunkalpokāliecībaparpagātnesuntagadnesattiecībāmstarpcilvēkuunviņadabiskounpašaradītovidi(11.att.).

11.attēls.Laukusētaspagātnesuntagadnesliecība(autors:LindaBalode,2011)g.)


Lauksaimnieciskās, mežrūpnieciskās un rūpnieciskās ražošanaspaņēmienu attīstība un izmaiņas pilsētu plānošanā, transportā un citosinfrastruktūras veidos, tūrismāun atpūtas paradumos paātrina Eiropaskultūrainavu transformāciju, un tām var būt arī negatīvs iespaids uz tokvalitāti un izmantošanu. Tas sakāms ne vien par vērtīgajām, daļējidabiskajām ainavām, bet attiecas arī uz visu veidu kultūrainavām untradicionālo Kurzemes lauku sētu ainavām. Lauku sētu zemniekiem unmežkopjiem, izmantojot dabai draudzīgus savas zemesapsaimniekošanaspaņēmienusunpraksi,veidotosnozīmīgsieguldījumsilgtspējīgas bioloģisās daudzveidības saglabāšanā un atjaunošanā (2.).Ainavupolitikaspamatānozīmīgi būtuvietējās sabiedrībasunpubliskoiestāžu kopīgi izstrādāti stratēģiskie principi un pamatnostādnes, kasraksturotos ar specifiskiem pasākumiem, nodrošinot Kurzemes reģionaainavu plānošanu, pārvaldību un aizsardzību. Plānojot, atjaunojot unradot jaunas ainavas Kurzemes reģiona ainaviskajā telpā, jāņem vērānākotnē iespējamās ainaviskās izmaiņas. Jānodrošina regulāra ainavaskopšana, kas izpaustos kā harmoniskas, dabai draudzīgas pārmaiņasainaviskajā vidē, ko veido ekonomiskie, vides un socialie procesi (1.)Harmoniska un ērta tradicionālā lauku sētas ainava veicinātukultūrainavas un lauku ainavas ilgtspējīgu attīstību, kas, apmierinotiedzīvotāju vajadzības sociāli taisnīgā un videi draudzīgā veidā,neapdraudētu nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanu (skat.12.attēlā).Tasattiecasarīuzefektīvākupieejamoresursu, lietusūdeņu,ekotehnoloģiju,laukusētuatkritumupārstrādi,vietējoaugļuundārzeņubioloģisko audzēšanu, iespējami plašāku izmantošanu savām, vai tirgusvajadzībām.

12.attēls.Ilgtspējīgasattīstībaspamats–līdzsvarsunharmonijatradicionālajā

laukusētasainavā(autors:LindaBalode,2012g.)


SecinājumiunpriekšlikumiTeritorijas attīstības plānus ir jādefinē kontekstā ar

kultūrainaviskāstelpasaizsardzībasunregulācijaszonāmarīapvecajāmlauku viensētām, ņemot vērā zemes īpašumu tiesības, kā arī jāveidomērķtiecīgs bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas plānojums.Kurzemes viensētu ainavu veidošanos būtiski ir ietekmējis valstsmainīgais politiski ekonomiskais stāvoklis. Laika ritējums ietver sevīdaudzveidīgu kultūrvēsturisko informāciju, kas liecina par lauku sētuattīstībasdaudzslāņainomēroguunproporcijasbūtiskumaiņu.

Kurzemes tradicionālo lauku sētu teritorijas ir nozīmīgas ne tikaivietējāmērogā,betarīglobāli.Teritorijukvalitatīvo īpašībuapzināšanaiun attīstībai ir svarīga valstiski ekonomiskā nozīme, jo sakrālāarhitektūra un tās ietverošā ainaviski daudzveidīgā ārtelpa veidojas kābagātīgs tūrisma resurss. Sintezējot tradicionālās Kurzemes lauku sētuiezīmes mūsdienu ainavā, būtiski uzlabotos kultūrvēsturiskās telpasestētiskā kvalitāte. Rezultātāmazinātos vizuāli nekvalitatīvais raksturs,piešķirot jaunasmodernismatendencesKurzemestradicionāloviensētuainaviskajās telpās. Tradicionālās lauku sētu ainavas iegūtu laikmetīgioriģinālu,harmoniskuvidi,kasirplastiskalīdzsvarāarcilvēkuundabu,kovienokultūrvēsturiskāsainavuvērtības.

Nepieciešama efektīvāka un pārdomātāka plānota zemesizmantošana, lai tā būtu zaļāka, dabai draudzīgāka un daudzveidīgāka.Izvērtējotvērtīgākodabasteritorijusaglabāšanasiespējas,nepieciešamsneitralizēt vai kompensēt jebkuru ainavu struktūras piesārņojumu. Janepieciešams, jāveic arī nozīmīgu ekosistēmu restaurāciju saskaņā ardabiskāsvidesprincipiemunattīstību.Kvalitatīvadzīvesvidelaukusētasainaviskajātelpāirnepieciešamanetikaidabai,augiemundzīvniekiem,bet arī cilvēka dabīgai un ilgtspējīgai pastāvēšanai. Veidojot cilvēkadzīves telpu, liela uzmanība jāpievērš videi draudzīgu un cilvēkamnekaitīgu būvniecības materiālu izvēlei, pārdomātiem arhitektūrasrisinājumiem, kā arī jānodrošina drošu un pieejamu vidi cilvēkiem arkustību traucējumiem. Visos šajos jautājumos būtiska ir veselīga,pretīmnākoša sociālā vide un sabiedrības iesaistīšana ilgtspējīgu laukuainavisko telpu plānošanā, lēmumu pieņemšanā un aizsardzībā.Zinātniski pētnieciskā darba rezultāti sniedz nākotnē nozīmīgupienesumu lauku pašvaldību administratīvi teritoriālai attīstībai laiuzlabotu,atjaunotuvairadītujaunasilgtspējīgasainavas,kasbalstītasuzsabalansētām un harmoniskām attiecībām starp saimniecisko darbību,sociālajāmvajadzībāmunkultūrvēsturiskovidi.


Izmantotāliteratūraunavoti1. LikumsparEiropasainavukonvenciju.ParakstītaFlorencē,2000.g.20.maijā.

LatvijasVēstnesis.2000.20.okt.2. Vadlīnijas Eiropas kontinenta ilgtspējīgai telpiskajai attīstībai. Eiropas

ReģionālāsplānošānasministrukonferenceHannoverē(CEMAT).Rīga:VARAM,2000.gadaseptembris,12.sesija.36lpp.

3. DRAVIŅŠ,K.Kur

Latgales Tautsaimniecības pētījumi · 2015. 8. 29. · 2 Latgales Tautsaimniecības pētījumi Latgales Tautsaimniecības pētījumi. Sociālo zinātņu žurnāls Nr. 1(4) Rēzeknē:

Documents