KM priorittes 2017. gada budetPedagogu atalgojums un
simtgade
Published by Sterling Star Pty Ltd PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC
3141, AUSTRALIA Email: [email protected]
Laikraksts LATVIETIS www.laikraksts.comAustrlijas pirmais
latvieu elektroniskais nedas laikraksts latvieiem pasaul An
Australian newspaper for Latvians worldwide
Nr. 414 2016. gada 8. jnij TMEKL ISSN 1837-6991
9HRLINH*gjjaac+
SatursAustrlijas zias ...........................2, 3, 4, 6,
9Latvijas zias ......................1, 5, 6, 7, 8, 9, 12Latviei
pasaul .........................7, 11, 12, 13Redakcij
.............................................................33x3
Austrlija ...............................................3, 9Ojrs
Greste
.......................................................4LELBL
..................................................................7Ilona
Brvere ....................................................8Anita
Mellupe ..................................................9Kristaps
Zari ceojums ..............10, 14Astrda
........................................................ 12, 13Sru
vsts
.........................................................14Datumi
....................................................... 14,
15Sarkojumi un ziojumi .................... 15, 16Eiro kurss
...........................................................16
Kultras ministrijas (KM) btis-kks jauns politikas iniciatvas ir
pedagogu darba atalgojuma modea ievieana kultrizgltb un Latvijas
valsts simtgades svinbu stenoana, kas aptver visu nozaru
paskumus.
Kultras ministre Dace Melbrde uzsver: Labprt otrdien pie
Ministru kabineta kas btu tikusies ar kult-rizgltbas skolotjiem,
tau dieml atrados Brisel, lai piedaltos Eiropas Savienbas kultras
ministru pado-mes sanksm. Ms pilnb atbalstm msu pedagogu prasbas
attiecb uz kultrizgltbas iekauanu IZM iz-strdtaj pedagogu
atalgojuma mo-del, kas tika prezentts 25. aprl. KM vienmr ir
stingri iestjusies par to, ka modelim jbt vienotam. obrd par to ir
pankta vienoans ar koalcij. emot vr pareizjo situciju, kad pilngai
reformas stenoanai kult-
rizgltbas sek-toram nepiecie-ami 13 538 861 eiro, KM negra-ss no
savas po-zcijas atkpties un ir iesniegusi pedagogu dar-ba
atalgojuma modea ievieanu k prioritru jauno politikas
iniciatvu.
Otra KM jauno politikas iniciatvu prioritte ir Latvijas valsts
simtgades svinbu stenoana, kam kopsumm nkamaj gad btu nepiecieami 5
255 861 eiro. Kultras, Starptautis-ks, Diasporas un Reionls
prog-rammas, k ar 2018. gada novem-bra svtku sagatavoanas procesa
un Latgales kongresa simtgades pas-
Vienotbai jauns prieksdtjsArkrtas kongres ievlts Andris
Piebalgs
Par partijas Vienotba prieks-dtju sestdien, 4. jnij, notiekoaj
rkrtas kongres ievlts bijuais ei-rokomisrs Andris Piebalgs.
Savukrt Vienotbas domes priek-sdtja amat atkrtoti ievlts Csu mrs
Jnis Rozenbergs, via vietniece ar turpmk bs Linda Medene.
Tpat Vienotbas biedri kongres ievljui ar partijas valdi, kur
turp-
mk darbosies Edvards Smiltns, Kr-lis adurskis, Solvita boltia,
Arvils Aeradens, Krijnis Kari, Artis Pa-briks, Rihards Kozlovskis,
Raimonds udars, Jnis Reirs, Hosams Abu Meri, Olafs Pulks, Aigars
Rublis, L-vija Plavinska un Karina Korna.
Latvijai odien ir jbt spcgai un gudrai valstij. Es neredzu
nevie-nu citu politisko spku, kur to sptu
nodroint, k vien Vienotba. Tas ir mans galvenais apsvrums,
kandid-jot aj partijai saretaj brd valdes prieksdtja vlans. Msu
parti-jas pienkums ir nenogurstoi rpties par Latvijas drobu un
labkljbu, uzrunjot kongresa delegtus, nord-ja Piebalgs.
Turpinjums 6. lpp.
Turpinjums 6. lpp.
Ziedana. Maijs.
FOTO
Ain
a G
ailt
e
2. lpp. Laikraksts Latvietis Tredien, 2016. gada 8. jnij
iem. Atgdinju, ka visiem tiem, kuri piedalsies su meanas
sacensbs, ir laiks trenties pirms sacensbas sk-sies. Dai, kuri
nebija ar mieru lietot savas salastas snes, tri ieskrja otro reizi
me atrast piemrotu sni svie-anas sacensbm, jo oti gribs atvest mjs
balvu, ko uzlikt goda viet sa-
Katru gadu LAIMAS grupa brauc sot, un is brauciens ir viena no
vis-labk apmekltkajm nodarbbm. Ne jau katru gadu ir tik daudz su k
gribtos. Tas ir oti atka-
rgs no klimatiskiem apstkiem. Daus gadus jau aprl ir snes, citus
gadus pat jnija beigs iespjams vl atnest mjs pilnu spaini ar snm.
Vienu gadu atce-ros, ka nebija nevienas snes, un msu su meanas
sacensbas kuva par ie-kuru meanas sacensbm.
Kad tuvojas laiks su izbrauku-mam, sotji paliek drusku nervozi,
jo visas burkas no iepriekj gada ar marintm snm tukas. Adelaid
o-gad ir bijis oti sauss, un skm aub-ties, vai vispr bs snes. Pris
nedas pirms sot braukanas, labs lietus no-lija, un pc tam sekoja
samr daudz siltas, saulainas dienas; ideli apstki snm. Dienu pirms
braukanas sot tdas lietus gzes gzs no debesm; ilgus gadus tdas
lietainas dienas ne-bijm piedzvojui. Es domju, ka drz zvans
telefons, un kds no braucjiem bs nobaidjies par laika apstkiem un
nodom nebraukt. Jau biju padu-si vakarias, un vl neviens nezvana.
Pat nakt stipras lietus gzes mani pa-modinja, un atkal domju, ka
nebs labi. Ints man mierinja, jo kad vi apskatjs laika prognozes
sav mobi-laj telefon, tur rakstts, ka ceturtdien saulaina
diena.
Laiks celties; skatos r pa logu, ka vl lietus viegli lst, bet
gaiks. Kamr padm brokastis un sapako-jam mantas, redzamas zilas
debesis un gaii pkaini mkoni. Telefons nezvana. Piebraucm pie
Latvieu biedrbas mjas, un jau sotji klt ar oti daudz spaiiem un
groziem. Visi priecgi un laimgi, jo saulte spd un tikai ur tur mazs
mkontis. Man tik labi, jo braucji saprot, ka es rpjos par viu
labkljbu, un tas nozm, ka laika apstki ar bs labi. Autobuss pilns,
piekabe pilna ldz malm ar krsliem, dienu un citm svargm mantm, kas
nepiecieamas, lai nodro-intu jauku dienu me.
Visi jsmoja pa skaistajiem, zaa-jiem Adelaides kalniem, daiem
bija pat grti tict, cik tri uzauga zaa zle, jo pirms pris nedm vl
arvien kalni izskatjs dzelteni, pelki, un ti-kai ur tur knapi varja
saredzt zau krsu. Tuvojamies msu iemotajai soanas vietai, un visiem
jau kakli stiepjas uz prieku, lai vartu labk sa-redzt snes.
Piebraucot pie vrtiem, liels uztraukums. Sotji priek! Vii msu viet!
K vii uzdroinju-ies ienkt msu paum?
Par s vietas lietoanu es sazva-nos katru gadu ar mekopjiem un
sa-
maksju naudu par viu labiercbm, bdiu (ja uznk stiprs lietus, ir
vietas kur glbties), k ar ugunskura vietu, uz kura Artrs Beris cep
msu gar-gs desas pusdienm. Lai noktu tai viet, jbrauc cauri lieliem
vrtiem, jo gar visu cea malu ir sta. Vrtiem ir piestiprinta atslga,
kuru var atslgt, kad ir zinms kods, kas tiek maints katru dienu. Ap
plkst. 9 es sazvanos ar mekopi, un vi pasaka man s dienas kodu. Tpc
ms varam oti tuvu piebraukt pie msu patvruma un ugunskura
vietas.
Tagad mums priek staig vrietis ar sievieti, un katram liels
spainis pilns ar snm. Nezinu, kur bija vairk pr-steigts: vii,
ieraugot msu autobusu, vai ms. Kad autobuss apstjs, tie divi sotji
pienca tuvk, un grti tict, bet sieviete bija latviete un vrs
lietu-vietis, mums abi pazstami, jo viu dli gja latvieu sestdienas
skol. Sasveici-njmies, bet ilgi nekavjamies, jo dai tomr satraukti,
vai vii nebija salasju-i visas snes un mums nek neatstja. Sieviete
oti miergi mums teica, ka ir oti daudz su un nav par ko
satrauk-ties, visiem pietiks. Un t tas ar bija.
Nepaspju uzklt galdu, un Arturs tikko iededzinja ugunskuru, kad
pir-mie sotji atpaka ar pilniem spai-iem, pilniem groziem, pilnm
kulm. lojs, ka vajadzja paemt ldzi vl vairk spaius. Saulte silti
spdja, putni dziedja, desas ceps uz uguns-kura un varja sasmarot,
ka drz bs gatavas, jo mut saskrjs siekalas. Vienmr lielka stgriba
svaig gais pc labi padarta darba. Neskatoties uz sotju vecumu un
veiklbu, pat tie, kuri gja ar ratiem, ar salasja ar s-nm pilnus
spaius. Labi, ka bija ldzi pris vri, kuri paldzja atnest pilnos
spaius ldz autobusam.
Kad visi sotji ierads un desas izceptas, uzdm pusdienas. Dai
da-lja savas pusdienas ar putniem, kas zinja, ka kds kumoss ar
krits vi-
Published by Sterling Star Pty LtdABN 54053671855
Redakcija / Editorial Office:Sterling StarPO Box 6219
SOUTH YARRA, VIC 3141AUSTRALIA
Tel/fakss: (03)
[email protected]@netspace.net.au
www.laikraksts.comEditor: Dr. Gunars Nagels
Associate Editor: Ilze NagelaAbonanas cena druktam
laikrakstam: $50 par 10 numuriem, $95 par 20 numuriem vai $240
par 52 numuriem ar piegdi Austrlij.
ekus rakstt uz vrda:Sterling Star Pty Ltd.
Sludinjumu cena: $6 par 1 cm telpu vien slej vien numur.
Content and design: Sterling Star 2016.All rights reserved.
Tmekl/Online ISSN 1837-6991Abontjiem/Print ISSN 1837-6983Ar
autora vrdu vai iniciiem paraksttos rakstos izteikts domas ne katr
gadjum atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tm neuzemas
atbildbu. Redakcija
patur tiesbas manuskriptus un fotogrfijas redit. Laikraksts
honorrus nemaks.
Bagtga su raaAdelaid LAIMAS grupa atnes mjs bagtgu rau
Sotji priecjas par bagtgu rau.
FOTO
Mar
gota
Pu
te
Turpinjums 6. lpp.
Tredien, 2016. gada 8. jnij Laikraksts Latvietis 3. lpp.
Ko dart pc Melbur-nas aktv decembra ak-tivittm Kultras Die-nm,
PLEIF (Pasaules Ekonomikas un inov-cijas foruma), pc liels
skrieanas no viena sar-
kojuma uz nkoo no Kopkora kon-certa un sadziedans vakara uz
tautas deju uzvedumu, Pagnu gadagrmatas koncertu, Eslingenas
dziesmu spli un Vecgada balli? Ko dart pc knapi gul-tm naktm un
jautr, ska jampadra-a, kas raksturgs Kultras dienm?
Aicinm visus jaunus un vecus uz latvisko nedu klus un noteikti
vsk vid, kur ir miers un klusums, bet tomr latviska sadzve un
iespja turpint domas vrst uz latviskm no-darbbm pavadt vienu nedu
3x3 2017. gada skum no 2. 8. janv-rim.
Nkoais 3x3 notiks Folskrk (Falls Creek), Viktorijas sniega
kalnos, kur jau iepriek notikui vairki 3x3 saieti. 3x3 kustba, ko
ieska Lga Ruperte 80. ga-dos ASV un tagad ir izplatjusies pa visu
pasauli, ieskaitot Latviju, pulcina audis no dadm paaudzm stiprint
savas latvisks zinanas, uzturt lat-visks draudzbas un piekopt
latvisko dzves ziu. Iespjas piedalties saietos ir izmantojui pri
par 32 000 dalbnie-ku vis pasaul kop 3x3 skuma.
Pdjos gados 3x3 ir samusi Latvijas Kultras Ministrijas atbalstu,
kas auj mums aicint ievrojamus lek-torus no Latvijas, lai iegtu
zinanas, pieredzi un apgtu jaunas iemaas.
oreiz 3x3 viesi no Latvijas bs de-mogrfs Ilmrs Mes labi pazstams
Latvij ar savm rpm par Latvijas dzimstbu un latvieu tautas
pastv-ans jautjumiem. Blakus saviem de-mogrfiskiem darbiem, Ilmrs
ir pazs-tams k folklorists un latvisko tradciju piekopjs. 3x3
Folskrk piedalsies ar Ilmra sieva Janta; ar pazstama fol-kloriste,
dziedtja un rokdarbniece. Un lai demogrfiski jautjumi nebtu tikai
teortiska interese, der zint, ka Ilmram un Jantai imen ir sei brni!
Pievienojam fotogrfiju no Ilmra un Jantas abi oti atvainojs, ka
nespj atrast nevienu fotogrfiju no sevis, kur nebtu redzams neviens
brns... tomr uz 3x3 ir plnots Ilmram un Jantai braukt uz Austrliju
bez brniem, lai vii vartu pc iespjas daudz nodot sevi 3x3 saieta
nodarbbm.
Ilmrs vads politikas ievirzi (ga-rkas prrunas par Latvijas
politikas jaunumiem katru dienu), sniegs refer-tu par Latvijas
demogrfiju, iespjams ar par savm folkloras ekspedcijm pa Latviju un
ar rpus ts un ar ai-
cina tos, kas interesjs par savu radu rakstiem, piedalties un
prrunt ie-spjas labk nokt pie vrm un ori-inldokumentiem.
Janta vads folkloras ievirzi, kur apskats dadus mtus un
patiesbas saistb ar latvieu folkloru, un vads ievrojamu rokas
ievirzi iespju apgt dadas iemaas, kur pa vienu nedu saiet bs iespja
piestrdt un cerams ar nobeigt kdu latvisku rokdarbu. Bs izvle no
daiem iepriek vars jau izvlties tiei kur vairk interes.
Nupat notiku amatnieku darbn-ca Melburn liecina, ka pa spti msu
visaptveroam digitlam laikmetam, ir daudzi, kas nodarbojas ar
amatniecbu un veido rokdarbus; visi rokdarbnieki mi gaidti iegt no
Jantas pieredzes!
3x3 sola daudzpusgu program-mu, kur ietilpst ne tikai nopietnas
ievirzes, referti un diskusijas, bet ar izklaide dabas pastaigas,
ritebrauk-ana aktvkiem entuziastiem. Ceram ar sarunt latvisks
virtuves saimnie-ci, kas apmcs interesentus par latvis-ko dienu
gatavoanu. Bs ar pris prsteigumu vieslektori un ieviru vadtji no
Amerikas un Eiropas, par kuriem ziosim vlk.
gada skum notiku 3x3 Ade-laid, lielu piekrianu guva dadas
latviskas galda sples, kuras atkal sp-lsim, un, protams, nedrkst
aizmirst slaveno zoltes turneju, kur pc svas cas uzvartjs iegst
ceojoo kausu, kam uz koka pamata mazos vairodzios ir iekalti
iepriekjo uzvartju vrdi.
Jmin ar brnu programmu; jau ierastais x, kas nodarbina brnus
pamatskolas un jaunk vecum visda-dks aktivitts: gan aktv sport, gan
rokdarbos un mksl, gan uzve-duma gatavoan. 3x3 pieem br-nus, kas
saprot latviski un neatsaks latviski sazinties ar citiem. Nevaram
uzemt brnus, kas latviski nesaprot.
Aicinm ar jaunieus tos, kas
RedakcijSveicinti, lastji!1918. gada 18. no-
vembr proklamt Lat-vijas valsts ir izveidota, apvienojot latvieu
vs-turisks zemes un bals-toties uz latvieu ncijas
negrozmo valstsgribu un tai neate-mamm panoteikans tiesbm, lai
garanttu latvieu ncijas, ts valodas un kultras pastvanu un attstbu
cauri gadsimtiem, nodrointu Latvi-jas tautas un ikviena brvbu un
sek-mtu labkljbu. di skas Latvijas Republikas Satversmes
preambula.
Valodas nozme bija skaidra pat tumkos padomju laikos. Grmatas
Latvieu valodas gramatika VIII-XI klasei. I daa (Rga, 1954) ievad
lasm: J. V. Stains norda: ...valodas k cilvku sazinans ldzeka
kalpojo loma nav tda, lai t kalpotu vienai i-rai par aunu citm irm,
bet gan tda, lai t viendi kalpotu visai sabiedrbai, vism sabiedrbas
irm. [..] Vajag tikai valodai atiet no s visas tautas pozici-jas,
[..] lai t vairs nebtu cilvku sazi-nans ldzeklis sabiedrb, lai t
k-tu par kdas socialas grupas argonu, degradtos un nolemtu sevi
izzuanai.
Ts paas grmatas 1958. gada izde-vum ir pilngi pazudis J. V.
Stains, bet teksts ir apmram tas pats: Tikldz kda valoda kst par
vienas iras vai grupas paumu, t beidz eksistt k valoda.
Ar o garo ievadu gribu jautt, kas Latvij odien notiek ar latvieu
valodu? Vai t ir patieam visas Latvijas tautas sazinanas ldzeklis,
vai ir kuvusi par vienas grupas latvieu paumu? No pirm acu
uzmetiena liekas, ka viss kr-tb nordes latviski, veikalos run
lat-viski, valsts iestdes darbojas latviski.
Bet TNS Latvia 2015. gad veiktais ptjums par valodas zinanm
Latvi-j atklja, ka 6% Latvijas iedzvotju vecum no 15 ldz 74 gadiem
vispr nav spjgi sazinties latvieu valod, un vl 8% prvalda latvieu
valodu ti-kai pamatlmen.
Vl bdgka pieredze liek prast, k tas ir iespjams, ka daa no ts
paaudzes, kura ir dzimusi neatkarg Latvij, uzau-gusi neatkarg
Latvij un gjusi valsts skols neatkarg Latvij tomr nepr-valda valsts
valodu pietiekami labi, lai sa-prastu kaut ko vairk nek to
minimumu, kas vajadzgs, lai nokrtotu eksmenus?
Kaut kas ir steidzgi juzlabo latvie-u valodas mcan skolniekiem,
kuru dzimt valoda nav latvieu valod. Va-lodniecba ir ievrojami
attstjusies kop Staina brdinjumiem, bet vai ms m-csim, un, vl
svargk, vai mums bs griba izmantot zintniskus pamatus, lai
nodrointu latvieu valodas pastvanu k sazias valodu vism Latvijas
tautm?
Alternatvs ir msu valodas izzu-ana.
GN
Kurp doties pc Kultras dienm turpint latvisko kop banu?Atbilde:
Uz Folskrku, 2017.gada janvr!
Ilmrs Mes un Janta Mes.
FOTO
No
Me
u i
men
es a
rhv
a
Turpinjums 9. lpp.
4. lpp. Laikraksts Latvietis Tredien, 2016. gada 8. jnij
Ja nberga (Jan Senbergs) retrospektva gleznu izstde Novro-ana
iztle (Obser-vation Imagination); Viktorijas Nacionl galerij (NGV
Austral-
ia, The Ian Potter Centre, Federation Square) ldz 12.
jnijam.
Imanta Tillera gleznu izstde Metafisica Australe; ARC ONE
gale-rij, 45 Flinders Lane, Melbourne ldz 18. jnijam.
Ir palikuas tikai daas dienas, lai apmekltu s divas vienreizjs
izst-des. Tajs redzami divu no vispazs-tamkajiem Austrlijas latvieu
izcel-smes mkslinieku Imanta Tillera un Ja nberga mkslas darbi. Vii
abi prliecinoi ierindojas nozmgko Austrlijas mkslinieku rinds.
Imants Tillers ir moderns mkslas avangard ilgk nek 40 ga-dus un
ir pazstams, k dzii dom-jos un domu rosinos mkslinieks. Gleznojot
uz audekla plksnm, ku-ras, kop saliktas, veido lielformta darbus.
Tillers lieto attlus un tekstu no dadiem avotiem, lai risintu
t-mas, kas attiecas uz msdienu kultu-rlo dzvi. Par Tilleru ir bijui
vairki raksti aj laikrakst (Piemram, skat. LL344 un LL226), kuros
ir aprakstta Tillera biogrfija un via dairade.
Patreizjs izstdes darbi ir k tur-pinjums agrk iesktai tmai
Me-tafisica Australe, kur Tillers mekl saites starp Austrlijas
aborignu Rie-tumu tuksnea mkslu un 20. gs. it-u mkslinieka De iriko
(Giorgio de Chirico) metafiziskm gleznm. ajos Tillera darbos ir
jtams aborignu de-
koratvs ikono-grfijas iespaids blakus rietumu simbolikai.
Teksti, kas pards dar-bos, rosina domu lcienus, mekljot kopsakarbu
ie-tami nesavienoja-mm lietm. Tille-ra darbi ir skatmi vairkos
lmeos; mkslinieks dod iespju katram skattjam saprast tekstu un
grafisko vstjumu paam sav tulkojum. K apliecinjums Imanta Tillera
lat-vieu saknm ir vrds, kas pards vien no via dar-biem dvsele. tiem
ir oti interesanta izstde; neno-kavjiet!
Jnis nbergs ir nozmgs mks-linieks ar savu patnjo ekspresvo
stilu. Vi ir labi zinms un atzts k Austrlij, t ar rzems. Via darbi
ir viss galvenajs Austrlijas mkslas galerijs. pla izstde ir reta
iz-devba redzt dau no via radtajiem darbiem pdjos 55 gados. Ir
redzamas gleznas no 1960. gadiem, zdspiedes perioda darbi, zmjumi,
monumen-tls gleznas no nberga Antarktdas ceojuma 1987. gad un
nesenkie lielformta pilstu kartes.
It sevii patika nberga lielfor-mata zmjumi ar melno eas pasteli
(studijas un citu telpu interjeri, fri-
kas skulptras, industrilas aina-vas). tehnika prasa akurtu
no-vroanu un drou roku, jo pastea vilciens ir nemai-nms var iet
tikai uz prieku, turpi-not darbu. iet, ka t ir laba meta-fora
dzvei. Patika ar ainavas, kurs skats ir redzams no vairkiem ska-tu
punktiem gan tuvum, gan tlu-m. Mkslinieks paskaidroja, ka
iedvesma nkusi no nieu un japu ainavm, kurs skats ir it k no
putna lidojuma. oti iespaidgas ar ir liels pilstu kartes. Uz
jautjumu, k s ir veidojus, nbergs atbildja: Man vienmr ir patikuas
sens viduslaiku kartes, kuras pardja ne tikai ielas plnu divs
dimensijs, bet visas pils-tas celtnes. Savs glezns es necenos uz
akurtu reprezentciju: es gleznoju pilstu, k es to pazstu un kas man
taj ir nozmgs.
1987. gad J. nbergs tika aici-nts kop ar citiem mksliniekiem un
zintniekiem ceot uz Antarktdu ar kui, kas gadskrtji apgd
Austrli-jas Antarktdas bzi. is ceojums at-stja dziu iespaidu nberga
mksl. Izstd ir skatmi vairki darbi no via Antarktdas darbu srijas,
kas at-gdina par dabas vareno spku un cil-vka bezspcbu tam
pretoties; k, pie-mram, tas redzams glezn Peldtjs.
Nepalaidiet garm s divas unik-ls izstdes!
Ojrs GresteLaikrakstam Latvietis
Recenzijas par nberga izstdi:Kristofers Alens (Christopher
Allen):
http://www.theaustralian.com.au/arts/review/jan-senbergs-at-ngv-urban-metaphors/news-story/8948445345a79159305ff1671fd2d700
Dons Mekdonalds (John Macdonald):
http://johnmcdonald.net.au/2016/jan-senbergs/
Tillers un nbergs MelburnNepalaidiet garm s divas unikls
izstdes!
J. nbergs pie gleznas Aizieana - atnkana, 2005, 213x168cm, kas
rda via brnbas mju (augpus) un tagadjo dzves vietu (apak).
FOTO
Oj
rs G
rest
e
Im. Tillers, Daba run FM, 2015, 101,6x142,2cm, 16 au-dekla
plksnes.
FOTO
Oj
rs G
rest
e
Mums vl ir vieta Jsu sveicieniem, apsveikumiem, paziojumiem.
Cena $6 par 1 cm vien slej. Minimums $10. Tiei is laukumi
izmakss tikai $41.
Tredien, 2016. gada 8. jnij Laikraksts Latvietis 5. lpp.
Sestdien, 28. mai-j, Pasaules Latvieu mkslas centra (PLMC)
telps, kltesot mkslas cientjiem no ASV, V-cijas un Latvijas, k ar
valsts amatpersonm, tika atklta izstde Kalmtes
ststs, k ar PLMC jaun izstu zle.Mkslas kuratore no ikgas
Lelde
Kalmte kop ar savu dlu Krli izvei-dojusi Kalmtes ststu vizulu
dialogu starp divu paaudu mksliniekiem tvs piedzima un uzauga
Latvij, dzves otro pusi pavadja Amerik. Meita piedzima bgu nometn
Vcij, uzauga Amerik un pirmo reizi apmeklja senu zemi etrdesmit
septiu gadu vecum.
Ja Kalmtes glezns iespjams saskatt tradicionl latvieu
dzves-veida izncbas un pasaules uzskatu metaforas, savukrt Leldes
Kalmtes darbi atspoguo satraukumu par pa-saules dabas izncbu
kopum.
Uz izstdes atklanu PLMC izde-vis katalogu, atspoguojot Ja
Kalm-tes dairadi, savukrt Leldes Kalmtes mkslas pasauli lastjs
izzina sarun starp viu un ikgas mkslas fotogr-fi Ilzi Arju.
Kataloga ievad Latvijas kultras ministre Dace Melbrde uz-sver:
Simboliskais tva un meitas dia-logs mksl Kalmtes ststs nav tikai
divu paaudu saruna; tas met tiltu no viena kontinenta uz otru, no
viena
gadsimta uz otru. Tva latviskaj identitt balstt stabil rija
veido dialogu ar mei-tas rpus Latvijas uzauguas un Ame-rik
integrjus latvieu mkslinie-ces 21. gadsimta globlaj pasauli-zjt
balsttajiem, trauksmes piestintajiem darbiem.
Atkljot PLMC jauno izstu zli, Vides aizsardzbas un reionls
atts-tbas ministrijas parlamentrais sekre-trs Jnis Eglts akcentja
ieguldju-mu reionlaj attstb, jo t ir vieng vieta Eirop, kur
vienkopus varam re-dzt diasporas latvieu mkslu. Egltis ar uzsvra,
ka augsti novrt PLMC valdes lmumu, ieguldt ldzekus un veidot centru
rpus Rgas, lai ar Vi-dzemes reiona iedzvotji un pilstas viesi vartu
baudt augstvrtgu mks-lu, kas tapusi dads pasaules viets, kur dzvo
latvieu mkslinieki.
Jaunaj, Spolia imenes (Ka-nda) vrd nosauktaj izstu zl apskatei
piedvtas Austrlijas mks-linieka Ja Nedas un Kandas mkslinieces
Ineses Birstias insta-lcijas, Zigfrda Sapiea (Skotija) keramikas
veidojumi, Gerdas Rozes, Oskara Skua, Jura Ubna, k ar
citu ASV latvieu mkslinieku darbi.Nodibinjums Pasaules
latvieu
mkslas centrs Css atvra pirmo gale-riju 2014. gada vasar, kad,
pateicoties diasporas latvieu ziedojumiem izstu zles vajadzbm, tika
izremonttas bi-jus Csu arodskolas sporta nodarbbu telpas. Pdj gada
laik PLMC sarko-jis diasporas latvieu mkslinieku ceo-joo izstdi,
kas bija redzama Daugav-pils, Rzeknes un Krslavas muzejos.
oziem PLMC Css veicis re-montdarbus, lai iekrtotu otro izstu
zli. Pateicoties ziedojumam, godinot mkslas mecentu Leopolda un
Dzid-ras Spoliu piemiu, renovtas arhva, k ar mkslinieku rezidences
telpas.
PLMC izstu zles Css, Liel Skolas iel 6 atvrtas no plkst. 11-17
no tredienas ldz svtdienai. Tuvka informcija + 371 20281728.
Dainis MjartnsLaikrakstam Latvietis
Brnigaj maija nedas nogal Latvi-jas kultras pilst C-ss sestdien,
28. maij, plkst. 17.00 Pasaules Latvieu mkslas centr
atklja divas oti nozmgas lietas Ja un Leldes Kalmu darbu izst-di
Kalmtes ststs un mkslas centra jauno sprnu izstu zli un viesu
mkslinieku dzvokli.
Ce uz muzeja tapanu, t labie-krtoanu un mkslas krtuvi nav bijis
viegls, bet odienas muzejs ir k balts tvzemes talismans visiem
trimdas mksliniekiem un mkslas motjiem. Par to visus kltesoos
iepazstinja visi runtji un labvi muzeja darbinieki, Csu pavaldbas
vadba, Kultras mi-nistrijas prstvji un dadi atbalsttji.
Tomr visemocionlkie ststi bija abm dienas varonm Andai Spoliai,
kura turpina sekot vecku pds un ir t persona, kurai pienkas
vislielk patei-cba par izstu zles, arhvu un viesu mkslinieku dzvoka
stenoanu. K Anda Spolia kltesoajiem paststja, tad vias vecki
Leopolds un Dzidra
Spolii nebija mkslinieki, bet cilv-ki, kuri godinja un veicinja
latvieu mkslas saglabanos gan trimd, gan ar Latvij. Tagad tas
sapnis ir stenojies.
Savukrt Lelde Kalmte ar dziu mlestbu ststja par lielo godu un
ie-spju izstdt sava tva un savus dar-bus. Kalmtes ststs ir divu
paaudu dialogs, kam nav robeu. Tas ir k tilts latviskumam un
identittei, dzim-tenes mlestb vairku paaudu ga-rum, k kds no
apsveicjiem teica: msu m simbolisk rija ir spjusi aizceot ldz
visumam.
Visus muzeja atbalsttjus un lab-vus dieml nav iespjams nosaukt,
tomr vlos piemint daus kultras ministri Daci Melbrdi, rlietu
minis-trijas specilo uzdevumu vstnieku diasporas jautjumos Pteri
Elfertu un Austrlijas latvieu mkslinieku Artu-ru Sodumu, kur uz o
sarkojumu bijis specili atstjis savu grmatu k dva-nu. pai tika
atzmts ar daudzo rpus Latvijas latvieu mkslinieku devums un
sadarbba. Liels paldies tika izteikts Haraldam Nortim un Ojram
Grestem par ieguldto darbu un atbalstu ar Aus-
trlijas latvieu mksliniekiem.Anda Spolia izstdes atklan
pai pateics ar PBLA par brvbas noturanu visu daudzo gadu
garum.
Kristne SaulteLaikrakstam Latvietis
Divi nozmgi notikumi CssPasaules Latvieu mkslas centr atklj
izstdi un jauno sprnu
Lelde Kalmte jaunaj izstu zl.
FOTO
Kri
stn
e Sa
ulte
Css atkltas plaas diasporas mkslas izstdesKalmtes ststs un jauna
izstu zle
Izstu zles kopskats.
FOTO
Dai
nis M
jart
ns
6. lpp. Laikraksts Latvietis Tredien, 2016. gada 8. jnij
Vsas dienas silta sadraudzbaBaudiet un redziet, cik tas Kungs ir
labs.
Atsaucoties uz drau-dzes prieknieka lgu-mu, viesojos Melburn,
galvenokrt, lai spre-diotu dievkalpojum angu valod un sniegtu
refertu par Apustuli Pteri.
Sestdien, 28. maij, draudzes zl notika neformla tikans ar
draudzes vadbu un ieinterestm personm, prrunjot draudzes nkotnes
plnus un saskaojot un apmainoties domm. Sanksmi vadja bijuais
prieknieks Edis Lmanis. Prrunas bija sirsngas un atkltas, un domu
izmaia svt-ga. Ncm pie sldziena, ka vissva-rgkais ir, paauties uz
Dievu ticb, un ar atvrtu sirdi meklt Via plnu draudzei. Tau t ir
Via baznca, un ja paklausgi un ctgi staigsim Via Gar, tad svtba
sekos. Pc prrunm
baudjm sirsngu sadraudzbu pie vna glzes un uzkodm picu.
Svtdienas dievkalpojuma svtrunu noturju angu valod. Temats bija
Bau-diet un redziet, cik tas Kungs ir labs. Lietoju avokado, lai
ilustrtu, ka ar aiz-spriedumiem varam zaudt daudz ko, kas labs.
Gadiem ilgi nedu avokado, jo man bija aizspriedumi pret to. Kad
uz-zinju, ka tas veselgs, sku st un tagad garo. Ldzgi, daudziem ir
nepamatoti aizspriedumi pret Kristgo ticbu. Nor-dju, ka 34. Psalms
dod mums 17 labus iemesls uzticties Dievam. Svtrunu var noklausties
angu vai latvieu valo-d, uz Sound Cloud:
(www.soundcloud.com/pastor-colvin). Bija svtgi kop kalpot ar mctju
Daini, kas vadja dievkalpojumu. Gandrz visi kltesoie baudja Svto
Vakardienu. Dievkalpo-jum varja spcgi izjust Jzus solto kur divi
vai trs sank kop Via Vrd,
Vi tur ir. Izjutm Via kltbtni gan Vrd, gan Sakrament. Bijm ne
tikai divi vai trs, bet drusku vairk par 30.
Pc dievkalpojuma pulcjamies draudzes zl, kur baudjm kafiju un
maiztes, un siltu sadraudzbu. Nolas-ju refertu par Pteri, ko
nosaucu No zvejnieka ldz Apustulim. Redzjm, k Jzus pama vienkru
zvejnieku un prvrta viu par vienu no bazn-cas pamatiem. Uzsvru, ka
Dievam ir plns katram no mums, un ja ticb at-saucamies un
padodamies Svt Gara vadbai, Dievs var ms spcgi lietot. Prrunas bija
sirsngas un svtgas.
T, neraugoties uz Melburnas vso laiku, braucu mjs ar siltu
sirdi, bau-djis jauku un sirsngu sadraudzbu ar ticbas msm un briem
Melburn.
Mc. Kolvins Makfersons (Colvin MacPherson)
Laikrakstam Latvietis
Msu partijai ir jatgst iniciat-va, lai Latvijas politika paliktu
uztic-ga tm vrtbm, kuras ms ir vadju-as kop neatkarbas atjaunoanas.
is nav laiks, kad varam atauties dreift
cerb, ka gan jau ms izness kaut kur saulain krast. Dadas zemdens
straumes un nkotnes negaisi prasa skaidru lderbu gan partij, gan
val-st kopum, uzsvra Piebalgs.
Tpat sav uzrun Piebalgs nor-dja, ka Vienotbai no jauna jatgst
tiesiskuma partijas reputcija, kas
neiecietgi vras pret intereu kon-fliktiem, pret likuma burta un
gara ig-noranu. Mums ir jstiprina tieslietu sistma, kuras darba
nepilnbas rei-zm kav valsts kopjo attstbu.
Laila TimrotaPartijas VIENOTBA preses sekretre
Vienotbai jauns prieksdtjsTurpinjums no 1. lpp.
kumu pareizjs kopjs izmaksas 2017. gad veido 2 369 513 eiro.
Savu-krt KM pieteikts citu nozaru un sa-biedrisko mediju iniciatvas
2017. gad veido izmaksas 2 886 348 eiro apmr.
Nkamgad plnota Latvijas valsts simtgades svinbu atklana,
Latga-les kongresa simtgades svinbu pa-skumu plna stenoana,
simtgadei veltta koncertcikla Latvijas gredzens atklana,
valstiskuma izzinanas ceojumu pirmo marrutu atklana, Latvieu
Pagaidu Nacionls padomes darbbas simtgade Valk un daudzi citi
paskumi. Vienlaikus simtgades svin-
bu koordinators KM Latvijas valsts simtgades birojs turpins
veidot Bal-t galdauta svtku tradciju, simtgades ieska liks pamatus
jaunm tradci-jm, iesaistot simtgades sagatavoan un svinbs gan
iedzvotjus vis Lat-vij, gan rvalsts dzvojous tautieus.
Bez mintajm prioritrajm ini-ciatvm, KM ir pieteikusi ar
nepie-cieambu risint jautjumu par Ne-valstisko organizciju fonda
darbbas turpinanu 2017. gad 700 000 eiro apmr, k ar finansjumu
mediju politikas stenoanai Mediju atbalsta fona izveidei un mediju
pratbas veici-nanai 1 265 248 eiro apmr.
K katru gadu, ar ogad finansili ietilpgu dau veido KM
apkopots
kultras iestu vajadzbas. Pilnga kultras resora pieteikto problmu
risi-nana tai skait, kultras darbinieku atalgojuma palielinana,
rekonstruk-cijas, telpu remonti, mzikas instru-mentu nomaia,
Eiropas Savienbas finansto projektu pabeigana un uztu-rana un citas
vajadzbas 2017. gad prastu vismaz 10 509 479 eiro.
Visas mints jauns politikas ini-ciatvas kop veido 31 269 449
eiro summu, tau tas, kd apmr bs iespjams stenot KM iesniegts
vaja-dzbas, bs atkargs no valsts budeta iespjm.
Baiba KauliaKultras ministres padomniece
sabiedrisko attiecbu jautjumos
KM priorittes 2017. g. budetTurpinjums no 1. lpp.
vs mjs. 2015. gad Rasa mazdls Jakes uzvarja kausu un atkal
piedal-js msu izbraukum. Viam ar oti patk me un ar last snes.
Var mant, ka viens otrs sk rui-nties pa savu spaini vai grozu,
mekl-dami piemrotu sni meanai. Visi zi-nja par m sacensbm un jau
laicgi atrada pareizo sni, bet t ir iekritusi spaia apak starp labm
damm s-nm. Laiks tuvojs sacensbm, un da-lbnieki pulcjs uz laukuma.
Valerija
(Valerie) Dance nca man palg par tiesnesi. Dau reizi snes krt
tik tuvu viena otrai, ka grti izirt, kura ir t uzvartja. Dalbnieku
bija daudz, un mests snes ar nokrita drusku tlk nek 2015. gad.
Vienu brdi izskat-js, ka Mielis Dancis bs uzvartjs, bet Tegana
(Tegan) pdjais metiens bija oti tlu prom, un t via kuva par 2016.
g. kausa uzvartju. Tegana ir Rasas mazmeita. Man liekas, ka Rasa
sti gribtu kausu savs mjs, un, lai nodrointu tdu iespju, aicina ldz
savus mazbrnus, lai vias viet met snes. Rasai droi vien vienalga,
kur
mj nokst su metamais kauss, ka tikai nokst vias imen.
Saulte lnm iet aiz koku galiem, jsk krmt piekabi un atvadties no
s skaists vietas ldz 2017. gadam. Cerams, ka tad ar bs daudz su un
tik pat skaists laiks, k mums bija ogad. Autobus tds klusums un
ap-mierinjuma sajta, un ik pa brdim kds jaut, cik ilgi jvra snes?
Kds vislabkais etiis marinanai? Labi, ka autobus oti labas
saimnieces, kas visiem jautjumiem deva atbildes.
Margota PuteLaikrakstam Latvietis
Adelaid Laimas grupa soTurpinjums no 2. lpp.
Tredien, 2016. gada 8. jnij Laikraksts Latvietis 7. lpp.
Liec mums dzvot gaismas dzvi, Mlestbu visur st. Lai vl daudzi
ktu brvi, Tav saim gavilt, Dod mums dros-mi, gara spku, Svt
c pastvt, Svt c pastvt. ie skaistie un obrd tik oti nozmgie
dziesmas vrdi ieskandinja pirmo Lat-vijas Evaliski luterisks
bazncas r-pus Latvijas (LELBL) Latvijas iecir-ka dibinanas Sinodes
dievkalpojumu Angliku baznc Rg 31. maij.
Dievkalpojum piedaljs LEL-BL arhibskape Lauma Zuevica, prveste
Ieva Graufelde, bskape eme-ritus Jna Jruma Grnberga, LELBA prvaldes
prieknieks prvests Gunrs Lazdi, prvests emeritus Krlis ols un citi
gardznieki.
Spredi arhibskape uzsvra tic-bas nozmi ikvien msu dzv, jo pa-i
atzmjot bazncas vienojoo nozmi grtos bros. Otraj pasaules kar un
bgu gaits visi izkaistie latviei vrss pie bazncas. Tiei ticba
bija
t, kas stiprinja un vienoja visu msu tautu. odien, kad Latvijas
Luteru baznca stv lielu prdomu slieka priek, aicinm visus vienoties
ticb uz Dievu, pieemt un uzklaust visus paties mlestb, t, lai
nerastos el-ans paiem savas tautas starp.
Durvis ir jatver no iekpuses, os vrdus vairkas reizes atkrtoja
arhibskape... Bsim tie, kas durvis
pai atvrs, aicindami un neiroda-mi nevienu. Celsim bazncu no
sevis paiem, ieklausoties dzii savs dv-sels, rodot spku no Dieva un
ticbas. Paldies visiem, kas kalpoja in skais-taj un paaj Latvijas
vasaras dien. Lai ticba Dievam, mlestba un spja vienoties stv pri
domu dadbai.
Kristne SaulteLaikrakstam Latvietis
Latvieu biedrbas rij (LB) jauktais koris eLV aizvadto sezonu
nosldza ar piedalanos starptautisk folkloras festivl Hanioti, kas
notika Grieij, Kasandras pussal, Haniotis pilsti.
bija pirm reize, kad koris pie-daljs festivl rpus rijas, kura
rko-tji nebija latviei.
Festivls Hanioti notika jau 25. rei-zi, bet Zas Salas dziedtju
balsis taj izskanja pirmo reizi. oreiz kori pr-stvja 15 dziedtji un
kora mksli-niecisk vadtja Inguna Grietia. Sa-ska ar festivla
nolikumu, eLV bija sagatavojis apmram 15 minu gara programmu, kas
atspoguoja kora pras-mes un mksliniecisko lmeni, k ar sniedza
ieskatu latvieu koru mzik.
eLV izpildja vairkas latvieu tautas dziesmas Sei mazi
bundzinie-ki . Eenvalda aranjum, Nekpu pret kalnu nevienu soli U.
Praulia ap-dar un Es nencu ai viet A. Sjna apdar, k ar A. Maskata
Pavasara mziku ar Ulda Brzia un latvieu tautasdziesmas vrdiem, bet
noslgu-ma koncert uzdejoja ar latvieu dan-ci Pankkas un iemcja to
kltesoa-jiem skattjiem un dalbniekiem.
Brvaj laik dalbnieki devs iz-braucien ar kui uz tuvjm salm, k ar
sacents veiklb un atjautb, piedaloties stafet, kuras laik bija
j-veic dadas jautras izdarbas. Koris taj piedaljs ar divm komandm,
un ts ierindojs pirmaj un treaj viet.
Sacensbu laik visus kltesoos uz-mundrinja un savjiem pau
atbalstu sniedza prjie koristi, kuri bija apbru-ojuies ar bungm un
citiem troksni radoiem atribtiem, k ar rbuies atbilstoos,
latviskiem elementiem pa-pildintos trpos.
Mazaj piejras krortpilsti visu festivla laiku varja dzirdt
skan-gs latvieu balsis, kuras piesaistja gan vietjo iedzvotju, gan
citu festivla dalbnieku uzmanbu. eLV dziedja vi-sur pludmal, uz
ielas, pilstas amfi-tetr, viesnc un pat vietj restorn, pateicb par
gargo dienu vakaris.
Festivla rkotji pauda pau pa-teicbu korim par piedalanos un
ai-cinja ar uz citiem festivliem, kas
notiek dads valsts.Papildus dalbai festivl koris ap-
meklja ar daus Grieijas ievrojam-kos trisma objektus Atnu
Akropoli, Korintu, Epidauras tetri, Tesaloniku un Petralona alu ar
kriem stalakt-tiem un stalagmtiem, tiks ar Grieij dzvojoajiem
latvieiem, devs izbrau-cien kalnos ar kvadracikliem, mielojs ar
apelsniem tiei no koka, k ar iz-baudja sauli un Egejas jras so
deni. Gribas cert, ka koristi ar savu atrakti-vitti, atvrtbu un
skangajm balsm vl ilgi paliks sastapto vietjo iedzvo-tju atmis un
ts vienmr saistsies ar priekstatu par latvieiem.
Inguna MiezeLaikrakstam Latvietis
LB jauktais koris eLVNosldz sezonu ar dalbu festivl Grieij
LB jauktais koris eLV.
FOTO
Eln
a D
iman
te
LELBL Latvijas Sinodes dievkalpojums RgDurvis ir jatver no
iekpuses
LELBL dievkalpojums Angliku baznc.
FOTO
Kri
stn
e Sa
ulte
8. lpp. Laikraksts Latvietis Tredien, 2016. gada 8. jnij
Brnu grmatu izdevniecb Liels un mazs iznk Hardija Ledia
(1955-2004) un Jura Boiko (1954-2002) dze-jou izlase densldjs ar
Edmunda Jansona ilustrcijm.
Izdevniecba o grmatu adres gan brniem, gan pieauguajiem.
Kr-jums, ko sastdjusi Inese Zandere, ta-pis sadarbb ar Latvijas
Laikmetgs mkslas centra ptnieci Mru eikari un taj izmantoti
rokraksti, kas glab-jas LLMC. Veidojot o imenes kopg lasanas
krustpunkta koncepcijas gr-matu, kurai nav vecuma ierobeojuma,
izdevji vlas padart msdienu last-jiem pieejamus 80. gadu
avangardistu Hardija Ledia un Jura Boiko dzejous, kas daji pazstami
no Nebijuu sajtu restaurcijas darbncas (NSRD) dzies-mu ierakstiem.
Gandrz visiem dzejo-iem is ir pirmpublicjums grmat.
Hardija Ledia un Jura Boiko sadar-bba un kopj jaunrade aizsks
skolas sol. K raksta mkslas zintniece Sol-vita Krese, vlk vii radja
savu ap-tuvens mkslas anru, kas kuva par NSRD radoo manifestu un
paredzja brvu dreifanu starp tekstu, mziku, mkslu, realitti un
ilzijm, absurdu-mu, ironiju un nopietnbu. NSRD darbi netika
pozicionti brnu kultras kontek-st, tomr tie noteikti netika
pozicionti
ar rpus ts, kas pirmkrt jau btu pret-run ar aptuvens mkslas btbu
un o dreifanas brvbu, kas ir oti tuva brna sples brvbai. K raksta
Solvita Krese, NSRD bija viena no savdabgkajm un savrupkajm 80.
gadu pardbm Latvi-jas kultras telp, un sen jau kuvusi par leendru
kulta grupu ar plau fanu un sekotju pulku. Mjs, kur mdza skant NSRD
ieraksti, brni daudzus no tiem ar sajsmu piema k savus Nc r no
dens! densldjs ieraudzs, ieraudzs un pields..., Neej, dls, uz
Zausalu un citi spilgtie NSRD tli viiem derja tikpat labi k
pieauguajiem. Teksti, kas iekauti izlas densldjs, var tikt
uz-tverti un interpretti dadi, atkarb no lastja dzves pieredzes. To
saceran piedaljusies ar Jura Boiko meita Lna, kas tolaik vl bija
maza.
Juris Boiko k dzejnieks rpus NSRD dziesmu teritorijas tika
pamants 2000. gad, kad sama Preses nama rkot latvieu
oriinlliteratras kon-kursa balvu par dzejou krjumu Dzies-mas un
dzejas. Tpat k Hardijs Ledi, Juris darbojs ar mksl. Ilustrcijs,
kuras veidojis mkslinieks un anim-cijas reisors Edmunds Jansons,
uzreiz var pamant Hardija Ledia slaveno mteli, cepuri un brdu, bet,
ieskatoties acs skafandr trptajam densldjam,
der atcerties, ka tiei Juris Boiko iedi-binja videomkslas
festivlu dens-gabali, kas katru gadu notiek Daugav peldoaj mkslas
galerij Noass.
Grmatas tapanu un izdoanu at-balstjis Valsts Kultrkapitla
fonds.
Izdevniecbas Liels un mazs grmatas par vislabko cenu iespjams
iegdties izdevniecbas biroj Trbatas iel 49/51-12 un mjas lap
www.lielsmazs.lv, k ar visos lielkajos grmatu veikalos, galerij
Istaba, veikal M50, grmatu un kultr-preu mj NicePlace Mansards,
veikal Mazputni, veikal Muhamors, LNMM zmola fonda suvenru veikalos
un citur.
Kristne DzeneIzdevniecbas Liels un mazs kopvede
Ir prieks vienmr ierasties uz sarkojumu, kur interes vairkas
paaudzes. Latvijas Na-cionl Opera uzveda jaunu operu Iemrtie;
komponists riks
Eenvalds, libreta autore Inese Zan-dere. Pirm izrde bija 19.
maij, Rg.
Ststs ir par Nacionls bibliot-kas bvi. Interesanti! Vai tad tas
var-tu bt pievilcgs ststs? Nu ja paem senus Eiropas mtus un tos
savij kop ar ststu par ilgstoo bibliotkas bvi, tad izrds ka, j!
Opera sastv no visiem operas pub-likai pazstamiem sietiem:
mlestba, nodevba, ticba un pienkumi, tikai ai gadjum varoi ir
mkslinieki un mr-nieki, bibliotekri un politii. Ststs skas ar to,
ka jaunas bibliotkas bvlaukum mrnieki atceras noststus par dvseli,
kas jziedo topoai celtnei. Kpc par to iedomjs? Jo pa nakti sabrk
viss uzcel-tais. Pamazm visi iesaisttie saprot, ka, lai nobeigtu
bvi, ir nepiecieams kaut kds upuris, bez kura nav iespjams radt
neko patiesi lielu. Ir tas, ko mli, jzie-do, t sacts leends...
Inese Zandere ststa, ka librets ir pa godu dzejniekam Knutam
Skujeniekam, jo via darba d
ir nonkusi Eiropas folklora ldz Latvijai.Kad Arhitekts skaidro
studentiem,
ka bibliotka ir msdienu templis: Ne telpa, kuru gaisma piepilda,
bet telpa, kuru ce no tras gaismas. Prta ka. Bibliotekre brdina viu
no tums nas, kas slpjas prta gaism, un iz-rds, ka ts tums nas
pards. Arhitekts ir iemljies bibliotekr un beigs izrds, ka viu
mlestba un gaidmais brni, ir is upuris.
Izrdes noslgum neticba ir uz-varta, darbs paveikts, prta gaismas
ka piedzimusi.
Un ko tad publika domja par jauno operu? Parunjos ar diviem
jauniem cil-vkiem; abi dzied kor Kamr. Viiem oti patika. Arturs
ststja, ka pirmais cliens liks mazliet saraustts, bet tas bija
nemanms otr clien. Eenvalds raksta sirsngi, vienkri, bet
neatkrto-jami. Atradis sevi un savu mziku. Sofija piekrita, sakot
ka var izdzvot via m-ziku. Abi dom, ka komponists paem visu publiku
ldz vienmr. Klt ar bija audis no citas paaudzes, t k Ilga Biska-pa,
Andris un Rudte Brzii. Tie ar at-rada jauno operu k pieejamu,
iespaidgu un vrtgu piedzvojumu. Cik jauki, ka vairkm paaudzm saskan
domas!
Vl jpiemin, ka operas izrde ne-
pastvtu bez daudz citu cilvku darba. Dekorcijas Andris Freiburgs
bija oti piemrotas tmai un notikumiem un piedeva izrdei vienlaicgi
mtisku saj-tu, bet ar sapraanu, kas esi rel viet. Dirientu Mri
Sirmo sveica ar aplausu vilni, kas bija patieam pelnts. Dziedt-ji
viegli plda pa skatuvi; kustbas Lie-ne Grava; un reisore Laura
Groza-i-bere labi izmantoja skatuves iespjas, lai atbalsttu ststto.
Kostmi Kristne Pasternaka ar atbalstja tmu, ststu un vizulo
iespaidu, un tpat gaismas Jevgeijs Vinogradovs. Solisti tloja, ne
tikai dziedja, bet liels paldies nkas operas korim, jo ai oper
korim bija uz-ticta liela loma, ko koris izcili izpildja.
Ilona BrvereLaikrakstam Latvietis
IemrtiePirmizrde jaunai operai
No kr.: Sofija, Andris un Ilga pc izrdes.
FOTO
Ilon
a B
rve
re
Iznk dzejou krjums densldjsHardija Ledia un Jura Boiko
dzejoi
Grmatas densldjs vks.
Tredien, 2016. gada 8. jnij Laikraksts Latvietis 9. lpp.
Centuies aptvert gandrz neaptveramo, t vissk vartu rak-sturot
grmatas Meam veltti mi. Mekopju piemias cevedis (2016) veidotjus un
izdevjus.
Latvieu cilvkam mes alla bijis gargs un fizisks patvrums, bet
par t vrtbu sti aizdomjamies tikai tad, kad kdi liktengi spki vai
lmumi o zao dzves telpu izncina. Msu ime-nei, ziem braucot cauri
Piergas me-iem, bija izveidojusies tradcija citt Zentas Maurias
domu: Ja par sar-mas klto meu btu jmaks ieejas biete, tad pie t
stvtu garum gar rinda... Vai tiem neprotam novrtt to, kas it k dots
bez maksas?! Tikai mea audis zina, cik daudz pu prasa visiem
piedero bagtba mes vienalga, kas rakstts uz nordes (pri-vts vai
valsts paums) cea un stigas mali.
Vienai profesijai velttu enciklop-diju pasaul netrkst, bet jaun
gr-mat ir unikla ar to, ka ieminjusi ne tikai mekopju un viiem
radnie-cisku profesiju censou dzvesststus, bet ar vizuli pardjusi,
kda ir msu kapu kultra, ar kuru pamatoti varam lepoties. Apbedjumi
ir cilvcisks piemias daa, jo Mbas vrti pai neveras... Savukrt vrtga
grmata ir Mbas daa, to esmu apgalvojusi vienmr.
Reiz kd grmatizdevju saru-n ncs dzirdt joku: Ja pa kapiem
mnesncas gaism klejo rakstnieks, tas nozm mekl asas izjtas rom-nam,
bet, ja pr kapu stu ar lukturti rok lec novadptnieks tas nozm, ka
rtdien jnodod tipogrfij kds dokumentls darbs, kur vl preci-zjami
dai gadskaiti. irstot 718 lapaspuu biezo sjumu, top skaidrs, ka
tiei greznkos vai vienkrkos kapakmeos iekaltie gadskaiti ir bi-jui
grmatas veidotju drokie pa-lgi. Daudzu jo daudzu kapu kopiu galvgal
lasms lakoniskais profesijas apzmjums MEKOPIS, neskait-mas akmens
piemias zmes rottas ar ozola vai brza zariu grafisko attlu. Bet vai
cilvkam var atstt mgku piemias zmi k via izloloto darbu? Viena no
grmatas veidotjm, Aija Zviedre, pcvrd saka: Laba piemia
aizgjuiem miem ir Latvijas mei, bet ar tie nav mgi. Lai cik
skumji tas neskantu... J, ar tautasdziesma par mgiem atzst viengi
akmentiu un dentiu, bet ne burvbas, enerijas un prsteigumu pilno
Latvijas meu, kuram ms tik oti gribtu vlt Saules mu...
Pat ja visi s grmatas varoi pai vartu liecint par sevi, grmatas
pa-matmaterils btu tikpat dads (un pat kontrastains) k drukt formt
redzamais. Dzvo darba un profesiju biedru veikums un vkums ir k
her-brijs pa lapiai, pa ziediam, pa sakntei vkts un apkopots.
Grmatas veidotji ir bijui sav darb tik akli k vveres un droi
uzdevuma skaid-rb k meu audze pirms negaisa. (Jo vai! k kritizs
tie, kas nav roku pielikui.)
Man dzimt, dieml, nav nevie-na meinieka. Tau aj grmat tri vien k
draugus satieku tos, par ku-riem dzves gaits dzirdts: dzejnie-ces
Andas Lces tvu Robertu Lci, Aizupes Mea tehnikuma direktoru Modri
Grantiu (pc kura nebeidz un nebeidz skumt via audzki, sa-trii Pteri
teri (Krli Sausnti), leendros siguldieus Antonu Brei-daku un Mrtiu
Balodi, vsturiski tlo, bet man saul atkal ceamo Olai-nes mesargu
Eienu Heinrihu Os-tvaldu. Cauri grmatas lapaspusm koku galotns
aizvijas kora Silvicola lepns un stiprs balsis; ar ts, kuras
turpina skant vien tuvinieku atmis.
Biei dzirdta rezignta nopta: Ja vien zintu, kur meklt, uz kapa
noliktu ziediu... Meam veltti mi ieminjui ar savu aizgjuo kolu kapa
vietu vispreczks koordintes, vii spjui sniegt ar oti plau
infor-mciju par Rietumu trimd aizgjuo un Austrumu leros pazudinto
tau-tieu likteiem. Grmatas vizuli ko-rekto noformjumu lieliski
papildina meam un t sabiedrotajiem veltto grmatu pirmie vki, kuru
autori ir grmatas varoi. Pc noformjuma pavisam vienkrs broras un
gr-matias t vien aicina dot tm otro elpu, vieglu roku neizmest
makulat-ras kaudzt!
Un galvenais, di projekta izlo-lotja un ldz uzvaroam galam
nove-dja Judte Putne sola: Grmatas
veidotji nolmui savu darbu turpi-nt. ...informciju ievietosim
interneta mjaslap. Lgums redakcijai iestt pamants neprecizittes,
drukas k-das un papildinjumus, fotogrfijas un dokumentus. Ceram
sagaidt apraks-tus un ieteikumus ar par personm, kuras nav iekuvuas
grmat.
J, Mbas slieksni prkpua-jiem mekopjiem atdots patiess gods un
slava. Nu krta odienas cen-soiem, kuri neauj msu mea zau-mam zust,
biei vien kailm rokm un ar taisnbas liesmu sird stvot pretim mea
apzadzju un piegntju un malumednieku ordm, ar augstko varas eelonu
nadzgajiem darboiem. Jo, k jau paredzja Krlis Skalbe:
Sasisti senu upuru trauki,Migl tti dzimtenes lauki,Zem sila
sirmiem zariemMiera nav sentvu gariem...Vienmr kdam jstv nomod
par
tautas fizisko un gargo mantojumu. Un MES sav btb ir k brnums ar
miesu un dvseli. Fiziski un dvse-liski kopjams.
Patiecos grmatas kolektvam, ka varu turt roks du grmatu dv-seu
enciklopdiju, jo labi varu iedo-mties, cik paaizliedzgu pu tas
vi-iem prasjis.
Anita Mellupe, grmatizdevjaLaikrakstam Latvietis
Mbas vrti pai neverasMeam veltti mi. Mekopju piemias cevedis
Grmatas Meam veltti mi vks.
jau pirms pris gadiem beigui Vasa-ras vidusskolu, un kas vlas
turpint KD laika satikanos un izklaidi. Bs sadziedans vakari, bs
dani, bs latvisk nkana! Latvijas 3x3 ir po-pulrs Jaunieu klubs btu
labi tdu
izveidot ar eit!Beidzot jsaka, ka no iepriekjs
pieredzes Folskrk augsti kalnos mdz bt patieam vska vieta nek
daudz citas vietas Austrlij janvra pirmaj ned, ja nepatk domt par
Melburnas vai Pertas, vai Adelaides karstumu, vai Sidnejas, vai
Brisbanes sutu in laik, tad Folskrka vartu
labi nodert gan atptai, gan latvisko bateriju uzldanai!
Tuvkas detaas par programmu un nodarbbm sniegsim regulri
n-kamajos ziojumos.
Daina Grosa un Uldis Ozoli 3x3 2017. g. rkotji
www.3x3.lvLaikrakstam Latvietis
Kurp doties ...Turpinjums no 3. lpp.
10. lpp. Laikraksts Latvietis Tredien, 2016. gada 8. jnij
Pirm pieturas vieta Brindizi Itlijas papd. 1981. gad, ce uz
Grieiju, pava-dju pris dienas Brindizi prmju jrnieku streika d.
Toreiz, lni izstaigjot pilstiu, atradu vairkus piemias akmeus un
alt-rus, kur senos laikos krustnei izldzs Die-va paldzbu, pirms
doanos pri jrai iekarot
Palestnas neticgos. oreiz altri nepieejami, apmrti, un pilstia
daudz prbvta un tristu tirgus apzinta. To-mr izstaigjam bruts
ielias un pasdjm pilstias laukum Plazza Cairoli, kur gadus atpaka
pievakar pul-cjs pilstias vri, lai prruntu visvisdas gudrbas, die-n
piedzvoto un nkotnes vajadzbas. Sajsma, ko toreiz piedzvoju,
neatkljs, bet tomr skaista pilstia, un ms k ciemii manmi sirsngi
sagaidti ne tikai dolru d. Iz-braucot no Brindizi, piedzvojam
milzgi skaistu saulrietu.
Nko pietura Mesna, netlu no slaven Etnas vul-kna. Vulkna galotne
sniegu apsegta, lieliski redzama, tai garam braucot agr rt, kamr
pasaieri vl iemigui. Man laimjs iziet uz balkona tiei pareiz laik,
un vlk var-ju pardt citiem gultjiem uzemts fotogrfijas. Mesna
apdzvota pirms 8. gs. p.k. un tuvu saistta ar jras un divu briesmou
Skillas un Haribdas labkljbu. Pilstas lau-kum stva vairki tristu
busii. Izvlamies sarkani zilo lniju, jo piedvjums ietvert divus
izbraukumus, pilstas un lauku skatus.
Pilst auras ielias, un oferi satiksm taur bez jeb-kdiem
redzamiem pankumiem. Jgaida vien, un beidzot atkljs brvka plsma.
Galvens iels vidus daas mau-ri aug apelsnu koki pilni augiem. Kad
vlk noplcu augli nogaroanai, sapratu, kpc neredzju nevienu, kas
augus baudja. Skbs, t ka vecs citrons!! eit ar notiek patnja
zobenzivju makerana. Zvejnieki iet jr toru laivs un no toru
augstienes harpun zobenzivis. Vl inte-resants piedzvojums notika
pilstias laukum, kur noska-not pusdienas zvanam, bazncas torn
lauvas tls atdzvojs ar briesmgu rcienu un galvas purinanu; vairki
karogi ska plvot, gailis ieska gavilt, Marija un austrumnieki
pardjs, un vl no mkoiem pacls varens pils tls.
rpus pilstas redzjm, kur slsdens ezeros audz gargus, melnos
gliemeus. Dieml neizdevs tos nogar-ot. Laicgi mrojam sous atpaka uz
kui, jo nevar no-kavt t atieanu. Kuis negaida nevienu, kas aizklst,
un neierodas noteikt atieanas laik!
Nakti pavadm lni sirojot uz nkoo pieturas punktu Valetu, Maltas
sali. Maltas sen vsture oti interesan-ta, un vairks viets uzejami
ne tikai tempu, kapstu un dzvoku drupas, bet ar seno dzvnieku
fosiliju kauli. Pag-rabu kapsta Hal Saflieni darbojs jau 4000 gadus
p.k., bet dzvnieku fosili datti k 500 000 gadus veci. Tuvk msu
laikam krustnei, Bonaparts un briti atstjui savu ie-spaidu, ldz
Malta kuva neatkarga tauta 1964. gad. Otr pasaules kara laik Maltu
neprtraukti bombardja, bet t netika uzvarta, un tur pagrabos
darbojs slepens milit-ras komandas tbs. Zvejnieku ciems Marcaoks
salas austrumu str labi aizsargts no vtrm un piedv drou
noenkuroanas vietu raibi izkrsotm zvejnieku laivm, sauktm luzzu,
kam priekgal uzzmtas spoas acis. Netlu apstjamies pie zils grotas
varens staburags, kur mazos kuos var iebraukt jras al. Msu busi
tomr nedod laiku to izbaudt, jo dodamies uz Mdinu salas ag-rko
galvaspilstu. Tur laiks izkpt un izstaigt cietoksni. Cietoka centr
stv Sv. Paula katedrle. Sv Paula kuis cieta avriju salas tuvum, un
vi pavadja ilgku laiku eit, nodarbinot iedzvotjus. Atpakace uz kui
izbrau-cam cauri lauksaimniecbas rajonam, kur zeme sadalta mazos
laucios ar akmens mriem. Viss trs un auglgs.
No Maltas dodamies uz Alikanti, Spnij, un tas aiz-em veselu
dienu un divus vakarus Vidusjr.
Jr ir laiks uzrakstt kartias un pasdt, kamr msu Magnifika lnam
crt taku uz nkoo izkpanas vietu. Laiks prrunt redzto ar citiem
ceotjiem un gatavoties uz kapteia iepazstinans vakaru, kur sola
ampnieti ar smalkm uzkodm. Uzvelkam vakartrpus un paredzt laik
pievienojamies rindai, lai satiktu msu oferi kap-teini Pjru Paolo
Skalu (Pier Paolo Scala). Pavadm jau-ku vakaru pie dienu galdu, un
vlk, divstvu tetra telp noskatmies akrobtu un deju lieluzvedumu.
Pai vlk ar pasperam conga lnijas sous, un pc vla vakara pastaigas
pa kua augstva sooanas taku, dodamies uz saldu du-sanu.
Alikant nolmam izstaigt pilstiu pai bez viet-jo gidu paldzbas.
Pietiks ar tristu plnu. Galven iela Rambla plaa, un kjniekiem plas,
nains troturs, kur zem palmm ierkotas kafejncas un saldjumu letes,
kur piedv horetu vietjo mandeu dzrienu. Tirgus dar-bgs un smargs,
ielas tras, parkos sdvietas diezgan un vilinoas, olvas gargas,
aluti un un baltvns dzes sl-pes. Ir patkami izstaigt bez steigas,
pau izvl, ne gidu mudinan. Lifts uzved pil, un ja man btu bijusi
ldzi Austrlijas pensionra kartia, btu ietaupjis par ieejas maksu.
Pie mra izrobojumiem izstdtas bruinieku fig-ras ar t laiku rokas
ieroiem, bet klt vl akmens katapul-tas un uzbrukumu rmji. Skats no
augas varens, un jiedo-mjas, ka pils stvtu varena ikviena uzbrukuma
reiz. Vl atliek laiks izstaigt jrmalas tirdziu, pirms dodamies uz
kui. Jauka diena pavadta, un diezgan atmias fotogrfijas uzemtas.
Vakarias pavadm divat, glauni apkalpoti un lutinti.
No Vencijas ldz Riodeaneiro (3)Ceojuma atskats2. turpinjums.
Skums LL412, LL413.
Turpinjums 11. lpp.
Krsaina zvejnieku laiva Malt.
FOTO
Kri
stap
s Zar
i
Starp bruiniekiem Alikantes cietoksn.
FOTO
Suz
anna
Zar
ia
Tredien, 2016. gada 8. jnij Laikraksts Latvietis 11. lpp.
Ir svargi apzinties msu organiz-cijas nkotnes perspektvas jau
tuvka-j nkotn. Ar tdu mri vien no DV apvienbu kopsapulcm Indianpol
no gada 15.17. aprlim kop bija san-kui visu apvienbu izvirztie
delegti. Kopsapulc tika nolasts DV CV locek-a Aivara Sinkas epasts,
par DV CV darbbas noteikumu grozjumiem.
Tikai nesen uzzinjm, ka vi ir ar ievlts par DV prieknieku
Angli-jas Daugavas vanagiem, taj pa laik pildot DV CV organizcijas
informci-jas nozares vadtja pienkumus. Via paziojum bija teiks, ka
balstoties uz DV CV apspriedi Vaington, kura sanca 2015. gada 13.
jnij, iesaka veikt sekojoas izmaias DV CV dar-bbas noteikumos,
mainot 7. punkta pdjo rindkopu un kura skan sekojoi: DV CV
balsstiesbas ir DV organiz-cijas priekniekam, Vanadu prieknie-cei
un katram CV loceklim. Zemei, no kuras tie tiek izraudzti, tiek
pieirtas vismaz divas loceku balsis un attiecg zeme ievl savus
balss tiesgos locek-us, kam nav jbt ievltiem par Pre-zidija
locekiem. Btu pateicgs, ja DV zems to prruntu un ar
apstiprintu.
Delegtu starp noritja savstarpja domu apmaia par s propozcijas
bal-soanu ruden notiekoaj DV CV ap-spried Straumnos, Anglij.
Iespjams, ka Andris Memalis uz DV organiz-cijas prieknieka posteni
nekandids, un mums ir piemumi, ka par jauno DV organizcijas
prieknieku vartu bt ie-vlts jaunais un spjgais Aivars Sinka. Mums
ir lielas cerbas, ka vi piekrits bt par prieknieku DV
organizcijai.
Aivars Pelds, delegts no Floridas, raksturoja Andri Memali, k
vienu no ietekmgkajiem DV organizcijas visu laiku priekniekiem, kds
vien ir bijis msu organizcijai. Starp citu, msu nkamajam DV
organizcijas priek-niekam, princip, ar vajadztu bt no Latvijas, jo
saistb ar citm valstm, bs grti kaut ko paveikt, neesot uz vietas.
Ar Andris Kursietis uzsvra, ka ir labi, ka prieknieks patreiz ir no
Latvijas un katru dienu vi ir bijis uz vietas, bdams savas darbbas
degpun-kt, ik dienu padardams msu orga-nizcijas vrdu spodrku. Bez
Andra Memaa Latvij patreiz nav atrodama labka kandidatra, kas
aizvietotu pa-treizjo prieknieku. Globli, saldzi-not Angliju ar ASV
vai Kandu, kas jauna prieknieka izvles gadjum btu figurjusi par s
personas ievl-anu, nav no tm labkajm. Ja tiktu iz-vlts prstvis no
Anglijas, tad viam btu tikai stundas lidojums uz Latviju.
Iztirzjot DV prezidija finansilo nostdni patreizj period, DV ASV
kasieris Ivars Zuvics novrtja to pa-treizj moment k samr vju, bez
ne kdas finansilas plnoanas un bude-
ta domanas nkotnei un bez skata uz priekdienm. T attieksme tika
pama-tota t Ja nauda bs, tad izdosim vai, ar otrdi, kaut gan
Floridas prstvis A. Pelds CV prieknieka A. Memaa rcbu pamatoja, k
oti godprtga cil-vka attieksmi, kuru vi pazst ar per-songi un
neaubs par via lojalitti.
Domstarpbas starp delegtiem ar izvirzjs par stattu, iespjamm
izmaim, balsojot ruden CV valdes sd Anglij, un pagaidm tiek
izvir-zta propozcija, atturties no DV ASV kopsapulces balsoanas,
robeojoties ar dau definciju izskaidroanu ldz CV sdei ruden.
A. Kursietis referja par DV ASV Atjaunoanas komisijas ieskto
darbu, par kuru tika ar mints kopsapulces atklanas akt.
* * *Pirms pris nedm ir tikts saemts
prskats par s komisijas darbbu, par kuru o prskatu sniedza jaun
Dauga-vas vanadu priekniece Lga Nutere. K viens no komisijas darba
punktiem bija caurskatt DV ASV organizcijas mrus un konstatt, vai
tie visi vl o-dien ir btiski, k ar caurskatt organi-zcijas darbbas
metodes ar nolku, vai ms izmantojam veidus, kas ir saistti ar 21
gs. tehnoloiju un odienas ASV latvieu sabiedrbas raksturu. Tpat
tika stdts uzdevums prliecinties, k DV ASV atiras no prjm latvieu
organizcijm, k PBLA un ALA. Ko-misija pievienoja vl vienu uzdevumu:
izptt, kas vairk ieinteres jaunieus un, vienldz, sagatavot
ieteikumus, k vairk piesaistt jaunieus savs rinds. Komisijas loceki
ir pavadjui vairkus mneus savu apvienbu vid, aptaujjot vietjos
jaunieus un veicot novroju-mus par aptaujto jaunieu demogrfiju, k
ar vrtjot viu paskumu saturu. Tad tika izteikts savs viedoklis par
o darbbu caur epastiem. No jaunieu pie-saistanas viedoka, komisijai
ir izvei-dojuies di novrojumi un ieteikumi.
K pirmais, latviskais manto-jums joprojm ir svargs, un jauniei
ir oti ieinteresti uzturt savu latvietbu. Dziedana, dejoana,
latvieu dienu gatavoana un latvisko tradciju uztu-rana ir oti
populra jaunieu vid. Vii vlas, lai kaut kd veid atirtos no saviem
vienaudiem un lai apzin-tos, kas ir viu saknes un no kurienes tie
nk. K nkoais, tas ir valodas jautjums, jo latvieu valodas zina-nu
lmenis trimdas sabiedrb nemitgi krtas. Pat tie jauniei, kuri ir
apmek-ljui latvieu skolas, ar laiku aizmirst latvieu valodu, ja to
vii nelieto ikdie-nas apstkos. Daudzi ir izteikui vl-anos turpint
uzlabot vai atsvaidzint latvieu valodas zinanas, apmekljot pieauguo
kursus. Ms iesakm DV at-
balstt iespju par du kursu rkoanu.Otrs ieteikums DV ASV btu
j-
izveido specilu stipendiju fondu vidus-skolas un augstskolas
studentiem, kas atbalsttu projekta darbus, kas saistti ar Latviju
un DV organizciju. Augstsko-ls studentiem ir dotas iespjas
izvl-ties projektu tmas. T vartu latvieus mudint ptt msu senu
vsturi un pareizjos notikumus politik, ekono-mik, migrcij utt.,
tdjdi nostiprinot rzemju latvieu saikni ar Latviju. Ar, runas
paskumos ir prk garas. K jau minju, daudziem latvieu jaunieiem nav
tik labas latvieu valodas zinanas, lai izklsttu savas runas btbu.
Biei viu draugi, draudzenes, brni nesaprot latvieu valodu. Ldz ar
to paskums liekas garlaicgs. Daudzi, vispr nevlas iet uz paskumu,
kaut gan viiem inte-restu t prj daa. Jaunieiem biei vien ir labas
idejas DV ldzeku vkan vai jaunu paskumu organizanai.
Apvienbu valdes ne vienmr aktvi uzklausa un piencgi rea uz
ieteiku-miem, kas piesaista jaunieu piedala-nos organizcijas darbb.
Vii uzskata, ka vienalga nekas nemainsies. Svargi, lai jauniei
tiktu iesaistti DV organiz-cijas darbb. Biei vien, organizcijas
neplno paaudu maiu vadb, kas bei-dzas ar to, ka organizcijas vien
jauk brd izjk un nav neviena, kas vartu premt vadbu, ja patreizjie
vadtji vairs to nespj. Tpat, ja jauniei neno-kst vadb, viiem ir
mazka interese darboties organizcijas lab. Par orga-nizcijas
darbbas vrtjumu varu teikt, ka komisija uzskata DV organizcijas mri
joprojm ir svargi. DV ASV lme-n, btu jatbalsta latvietbas
veicina-
DV apvienbu kopsapulce Indianpol Debats un diskusijs dzimst
vienoti uzskati par DV darbbu nkotn
Turpinjums 13. lpp.
DV ASV Atjaunoanas komisijas pr-stve, Daugavas vanadu priekniece
Lga Nutere atskaits komisijas zio-jum. Pa kreisi DV ASV prieknieks
Andris Kursietis.
FOTO
Viln
is T
rops
12. lpp. Laikraksts Latvietis Tredien, 2016. gada 8. jnij
Man trimdas brnu pcncju sarakst vr-du rodas arvien vairk, man
zinmo skaits ir jau sasniedzis 38 un es ceru, ka tas arvien vl
pagari-nsies. odien pirmais man ir viens pcncjs
no Zviedrijas. Tas ir Jnis Andersons trimdas brnu Aivara
Andersona un Sarmtes Kerlas-Andersones dls. Tvs Aivars Latviju
atstja 15 gadu vecum, mammai Sarmtei bija tikai 4 gadii.
Vii nonca Zviedrij Stokholm un tur latvieu sabiedrb satiks,
apprec-js un sav imen izaudzinja divus brnus. Viens no viiem Jnis
Ander-sons tagad dzvo Latvij, un ar viu es odien tiekos. Vi ir
dzimis 1963. gada beigs un, k pats smejas, dzimis kurp-ju kastt, jo
vectvs kop ar via mam-mu pirmo kurpju veikalu Stokholm atvrui 1964.
gada mart. Pirmajam veikalam otrs sekoja jau 1970. gadu s-kum, un,
kad vectvs aizgja pensij, uzmumu prma Ja mamma.
Jnis ir izgjis parasts latvieu svtdienas skolas ir izgjis
vajadzgs zviedru skolas, vienu gadu dienjis zviedru obligtaj kara
dienest virsnieku skol un 17 gadu vecum dabjis pilota licenci. Kdu
laiku ir bijis pats jaunkais pilots vis Zvied-rij. Tlt pc skolm
Jnis ir strdjis Zviedrijas Valsts iemumu Dienest, bet nedaudz vlk
mamma viu iesais-tja imenes uzmum, un tlk Jnis mazliet paststa
pats
Kad Latvija ska kt neatkarga 1990. gad, Sarmte bija Latvij
dab-jusi kontaktus, un ms skm stt apa-vus uz Latviju prdoanai.
1992. gad ms nodibinjm uzmumu Euroskor Latvija. T gada mart ms
atvrm pirmo veikalu uz Trbatas ielas, pc tam pakpeniski atvrm daudz
veika-lu pa visu Latviju. Tagad mums ir ap 30 veikalu. Mums ir
veikali, kuros neesmu bijis jau gadu vai vairk. Jpiezm, ka skum ms
vl nedzvojm Latvij, bet jau bijm izlmui, ka msu uzmumos bs trs lmei
bs panieki, mened-ments un tad darbinieki. Mums vienmr ir bijis
izpilddirektors, un es esmu tikai panieks. (Te man uznk tds mazs
smiekli, kad Jnis Andersons pasaka, ka ir TIKAI panieks. Un es, jau
skai smejoties, saku, ka td gadjum vi-am jprem msu Valsts Iemumu
Dienests jeb VID, jo tiem palaik prob-lmu ir vairk k diezgan.)
Skum prskatt veikalu darbbu Jnis ir lidojis uz Rgu oti biei, un
ti-kai 2006. gad te prcls ar visu ime-ni. Te man jpiezm, ka lidoanu
Jnis ir veicis pats sav lidman, jo pilots ir vl arvien, un ar savu
lidmanu visur
var tikt trk nek ar komercilo.Par sava darba augiem Jnis jau
ir paspjis ar stipendijm Vtolu Fon-d izskolot daudzus studentus
un oti aktvi darbojas ar labdarbas organi-zcij Rotari Klubi. aj
organizcij nkam gad viam juzemas vadba pr 20 klubiem Latvij un 48
klubiem Zviedrijas dienvidu da. Tad vi ks par distrikta
gubernatoru. Tds bs via tituls. Savus daudzos studentus, uzmuma
uroskor studentu un 4 sa-vas mammas stipenditus vi pirms
Ziemassvtkiem vienmr aizved uz labu restornu un katram noprk pa
dvanai, jo viu stipenditi ir centgi jauniei no mazturgm imenm, un
ar dvanm ne svtkos, ne dzimanas diens lutinti nav.
Kad es Jnim prasu, k tas nk, ka vi Latvij ir iescis tik lielu
paldz-bas darbu. Uz to vi atbild: Es gan-drz gribu to pateikt t
vulgri. Nauda ir k msli, kas vien kaudz nedod nekda labuma, bet,
kad tos izklj ze-mei pri lielai platbai pln krti un tiem uzlst
svaigs pavasara lietus, tad tie zemi padara oti auglgu. Tikai tad
tiem ir kda vrtba. To pau var teikt par labkljbu, ja t ir prk
koncentr-ta spos mans, drgos kaokos, ne-normli drgs mjs, jahts vai
milz-gi drgs lidmans, tad tas ir samr neapettelgi. Tad jsaka, ka
tie msli nav devui nekda labuma. Bet ja tas tiek izplatts pa lielu
platbu tas ir oti, loti labi. Tad tas veicina izaugsmi.
T un ldzgi ms runjamies gan-drz trs stundas. Viam ir 1991. gad
dzimus meita Anna, kura tagad ir jau izstudjusi un 1995. gad
dzimuais dls Jnis, juniors, kur palaik stud Manester. Anna pc
studijm Aus-trlij vl strd tur, bet Junioram ai vasarai Latvij jau
sarunti divi darbi.
Runjot par labdarbu, Jnis dom, ka tas btu kriminli, ja vi ar
savu labkljbu nedaltos. Vl vi paskaid-ro, ka vrds Rotari nozmjot
kalpot paaizliedzgi. Vi os vrdus uztver oti nopietni, un to vi ar
savu dar-bbu Latvij ir patiem pierdjis at-kal un atkal. Viss, ko es
pc sarunas ar Jni Andersonu varu teikt ir: Kaut mums tdu trimdas
brnu pcncju eit Latvij btu daudz vairk!
Andris K.BrziJau nko dien man atkal ir izde-
vies sarunt vienu citu trimdas brna brnu. To man gribtos nosaukt
par stu pasaules pilsoni, jo vi ir dzimis un ldz 10 gadu vecumam
dzvojis Austr-lij, savu laiku padzvojis Anglij, savu laiku Amerik
un tagad uz palikanu ir prclies un vairkus gadus jau dzvo Latvij.
Tas ir Andris K. Brzi. Lai
viu neviens nesajauktu ar daudz citiem Andriem Brziiem Latvij un
ar ar bi-juo prezidentu, viam vienmr jlieto inicilis K. Atstjot
Latviju, via vec-ki bija ne tikai trimdas brni, bet sti b-bi, jo
tvs Guntis ir dzimis 1939. gad, un mamma Laima tikai 1942. gad. Td
es Andri K. Brziu vartu pat saukt par trimdas bbu brnu.
Par sevi vi ststa: Manu vecku imenes kara beigs izbrauca uz
Vciju un pc bgu nometns pavadt laika aizbrauca uz Austrliju. Manas
mam-mas tvs riks Biezais bija Latvijas ar-mij virsnieks un mammas
mamma bija skolotja, kura bija beigusi Rzeknes skolotju instittu.
Tva pus vecvecki bija Arvds un Lcija Brzii. is vec-tvs bija
tautsaimnieks-ekonomists un vec mamma bija angu valodas sko-lotja.
Zinu, ka via ir sarakstjusi ar latvieu valodas gramatikas
grmatu.
Mammas imene dzvoja Adelaid, tva imene Sidnej. Vii bija tikuies
kd no Austrlijas latvieu lielajiem sarkojumiem Sidnej un tur
iepazinu-ies un vlk apprecjs. Es esmu dzi-mis 1971. gad Sidnej.
(Andrim ir ar trs bri, no kuriem vl divi dzvo Lat-vij, bet par
viiem rakstu citu reizi.)
Mans tvs ir sateltkomunikciju inenieris, un, kad man bija 10
gadu, ms prclmies uz Angliju, jo vi dabja darbu kd starptautisk
or-ganizcija, kas nodarbojs ar satelt-komunikciju jautjumiem. T
man
Trimdas brnu brni un mazbrni Latvij (2)Jnis Andersons un Andris
K. Brzi1. turpinjums. Skums LL408.
Turpinjums 13. lpp.
Jnis Andersons.
FOTO
Ast
rda
Jans
one
Andris K. Brzi.
FOTO
Ast
rda
Jans
one
Tredien, 2016. gada 8. jnij Laikraksts Latvietis 13. lpp.
vidusskola bija jpabeidz Anglij un 1993. gad dabju bakalaura
grdu Londonas Universitt biznesa vadb.
Tad nolmu atbraukt uz Latviju pa-strdt. Toreiz strdju firm, kas
sau-cs Coopers & Lybrand, to vadja Nils Melngailis, kur tad
bija mans efs. Tur nostrdju 3 gadus visds intere-sants liets ar
privatizcijas jomu. Nkamos 10 gadus es pavadju Ameri-ka, izskolojos
Stanforda Universitt, apprecjos ar Ingrdu Kariu, Msu imen piedzima
trs pirmie brni.
Tagad jau vairk k seus gadus imene ir nodzvojusi Latvij, un
jau-nk meitia ir dzimusi Latvij. Via sievia Ingrda tpat k vi ir
trimdas brna pcncjs, un es ceru, ka ar via bs ar mieru dalties sav
pieredz. No skuma imene dzvoja Trbatas iel dzvokl, kas piederja
Ingrdas tvam, tagad paiem ir mja psal.
Andris K. tagad ir iesaistjies daudz un dados projektos, kam
sakars ar inovcijm un jaunu uzmumu veido-anu. Man vajag tikai
uzklikint Go-ogle, un paveras lapa pc lapas ar infor-mciju par o
apdvinto un talantgo trimdinieku mazbrnu. Te ir tikai viena diezgan
sa rindkopa, ko tur var atrast.
It sevii ievrbas ciengs man liekas angu valod atrastais raksts,
kas zio par Andra 15. aprli saemto apbalvojumu Cilvka izaugsmei,
kas
nk no Ameriku Tirdzniecbas pa-ltas. Tur tehnoloiju Start-up
Centra TechHub Riga dibintjam Andrim K. Brziam pasniedzot o
apbalvo-jumu, Latvijas Valsts prezidents Rai-monds Vjonis tulkojum
bija teicis ap-mram dus vrdus: Man ir rkrtgi liels prieks arvien
biek redzt pasau-les pres Latvijas veiksmes ststus, kas vsta par
msu cilvkiem, kuri rada fascinjous rezulttus projektiem, kas ir
svargi msu nacionlai attstbai.
Andris pats o apbalvojumu ap-stiprina tikai tad, kad es viam par
to jautju, bet es ar internet protu atrast informciju. Kad es
Andrim prasu, kas tiei palaik ir via darbs, vi to ar paststa: Tas
ir grti atbildams jau-tjums, jo tiei obrd mans darbs ir vesela
virkne ar projektiem, darbiem vai atbildbm, kuras esmu uzmies, bet
kas neviena nav pilna laika darbs. Var teikt, ka esmu bijis
konsultants at-seviiem tehnoloiju uzmumiem, paldzot viiem dados
jautjumos. Kdu laiku strdju ar vienu Somijas uzmumu, paldzju viiem
nodibint attiecbas ar partneriem Amerik, ar firmm, ar ko vii gribja
sadarboties. Tai pat laik man ir pris firmu, kurs es esmu vai nu
ieguldjis naudu jaun uzmum vai ar uzmumos, kas mani piesaistjui k
padomnieku, lai paldztu uzmumu attstt. TechHub Rga ir mans hobijs,
t ir bezpeas organizcija nodibinjums, k mr-is ir veicint o start up
uzmu-
mu attstbu. Agrk es tur biju valdes prieksdis, tagad esmu tikai
valdes lo-ceklis un diezgan daudz laika veltu ai organizcijai un
paldzu tai attstties.
Ir vairkas citas vietas, kur cilvki mani aicina paldzt. ort pie
Ekono-mikas ministra bija sapulce, kur man prasja padomus, k
darboties ar iem start-up uzmumiem, k tos labk attstt. obrd man ir
tds posms, kur man ir daudz un dadi mazi darbii, kas Latvijas
ekonomikai ir diezgan nozmgi. Praktiski tas notiek t jau-niem
uzmumiem, kas mina attstt kdu inovciju vai tehnoloiju, es pa-ldzu
ar padomiem k iegt finansju-mu, kur tirg iet, kdu produktu at-tstt,
k to nosaukt, kdu cenu politiku ieviest un tamldzgi. Es minu
pal-dzt viiem izdart pareizos lmumus un ar paldzt ar kontaktiem,
biznesa partneriem vai investoriem.
Andris ir prliecints, ka Latvij jauniem cilvkiem ir labas
iespjas, te ir gaii cilvki, kas grib strdt, it sevii tehnoloiju
jom. Ir iespjams izveidot uzmumu, kas prdod glo-bl tirgu, daudzos
tirgos vis pasaul tiei no Latvijas. Pdjos 10 gados teh-noloijas ir
mainjus td veid, ka tas ir daudz vieglk iespjams. Vajag tikai
gribt. Man skatjum Andris K. Brzi tam ir rkrtgi labs pie-mrs, un
tdi Latvijai ir oti vajadzgi tagad un bs vajadzgi vienmr.
AstrdaLaikrakstam Latvietis
Trimdas brnu brni... (2)Turpinjums no 12. lpp.
na, jo bez latvietbas atbalsta, izzuds ar prejs latvieu
organizcijas. Ldzeku sadales zi btu jizvrt, vai lielko dau ldzeku
nebtu vrts izmantot tiei ASV, paldzot vietjiem latvieiem un
atbalstot latvisks izgltbas iespjas, k ar organizjot latvieu
paskumus.
Pareiz lielk daa ldzeku tiek no-stti uz Latviju. Ja ms
nerpsimies par latviskuma uzturanu, tad drz vien mums nebs latvieu
paaudzes, un ne tikai Daugavas Vanagi, bet ar citas lat-vieu
organizcijas beigs pastvt. Tad ar paldzba Latvijai ar to izsks. Btu
ar nepiecieams izvlties jaunu mri grupu labdarbai. Leionru skaits
Lat-vij neprtraukti samazins, un td btu nepiecieams izvlties kdu
jaunu grupu, piemrm, invaldus. Komisija iesaka uzskt jaunus
paskumus Latvi-jas jaunatbraucju atbalstam un iesaist-anai DV. No
Latvijas tiei pdjos ga-dos ir izceojui oti daudzi jauni cilvki, bet
vii ne vienmr tiek aicinti trimdas latvieu organizcijs. Mums btu
jin-form vius par organizcijas darbbas mriem un jaicina stties msu
rinds.
DV organizcija palnm sk iz-mantot 21. gs. tehnoloijas, un
organi-zcijas komunikcijas pamat notiek ar e-pastu starpniecbu.
Palikuas vairs daas apvienbas, kurs to vadba vl
neizmanto datorus. Tdos gadjumos informcija tiek prstta kdam
citam DV biedram vai prstvim apvienb. DV ASV mjas lapa ir
atjaunota, un ts saturs tiek regulri prskatts. Vl ir ie-spjamas
daudzas citas jaunas tehnolo-ijas informcijas apmaias lauk. Btu
vlams uzskt lietot Facebook. Jaunk paaudze saem jaunumus tiei d
veid. DV mneraksts btu jizdod elektronisk form, lai to vartu last
uz datoriem, planetm, viedtlruiem utt.
Btu japsver pieemt ziedojumus, lietojot debitkartes un
kredtkartes. Sevii jaunks paaudzes vid eku rakstana nav populra.
Ziedojumus konkrtiem mriem vartu vkt, lieto-jot Crowd-funding
internet. Vajadztu lgt DV biedrus noskaidrot savs dar-ba viets, vai
viu kompnijas piedv Matching contributions darbinieku lab-darbas
ziedojumiem. di vartu pa-lielint DV organizcijas ziedojumus.
Saldzinot DV ar citm latvieu organizcijm, komisija uzskata, ka
latvietbas atbalsta mri ir ldzgi vi-sm organizcijm. DV atiras ar
to, ka t ir globla aprpes organizcija. Ms rpjamies par veciem,
slimiem cilvkiem, breiem un leionriem gan Latvij, gan ASV.
DV ASV pastv, pateicoties viet-jm apvienbm. Vietjs apvienbas ir
ts, kas visaktvk darbojas ldzeku vkan un pazst situciju savs
pils-
ts zinot, kam ir nepiecieama paldzba. Citas latvieu organizcijas
pastv tikai centralizt lmen. Biei vien viu pa-skumi ir
nesasniedzami cilvkiem, kas dzvo attlk. Vietj lmen DV ir vien-g
organizcija, kas rko paskumus r-pus bazncas. Tas dod iespju tiem,
kas nav ar reliisku noslieci, iesaistties lat-vieu kopienu dzv.
Tpat, DV ir vien-g organizcija, kas apciemo vientuus, vecko gadu
cilvkus, kas vairs nespj piedalties sabiedriskaj dzv, bet vl ir oti
ieinteresti, kas notiek sabiedrb. Ja gribam, lai DV pastv ar
turpmk, tad mums ir jturpina strdt pie organizci-jas atjaunoanas ik
dienas un nevis tikai runu lmen. Katrs organizcijas biedrs var
sekmt o darbbu, runjot latviski un mcot saviem brniem latvieu
va-lodu, k ar atbalstot DV paskumus un aicinot jaunus biedrus
stties DV rinds.
Daugavas vanagi sasauksimies!* * *
Pc jaunievlts Daugavas vana-du prieknieces Lgas Nuteres vadts DV
ASV Atjaunoanas komisijas dar-ba atreferjuma, vl sekoja saistoas
kopsapulces delegtu diskusijas par Lgas rosintiem tematiem. Debau
apkopojum, izsakoties tautas dzejnie-ka J. Raia vrdiem,
vispiemrotkais btu teikt: Pastvs, kas prvrtsies!
Vilnis Trops, Indianpol /ToledoLaikrakstam Latvietis
DV apvienbu kopsapulce... Turpinjums no 11. lpp.
14. lpp. Laikraksts Latvietis Tredien, 2016. gada 8. jnij
DatumiVrda dienas, dzimanas dienas un zmgi notikumi11.
jnijsIngus, Mairis, Vidvuds1931. literatras zintnieks, kritiis,
dzejnieks Ilgonis Brsons.1936. dzejniece Janna Tabne.1936. uzmjs
Austrlij Aivars L-dums.1941. aktrise Anda Zaice.1981. Latvijas
hokejists Georgijs Pujacs.
12. jnijsIja, Leonora, Nora1891. dzejnieks Antons Brda.1921.
dibinta Latvijas kara flote (ag-rk uzskatja 10.08.1919 par dib.
Dat.).1939. sabiedriska darbiniece Austrlij Dzintra Samule.
1943. PBLA prieksdis Jnis Kukainis.1951. latvieu mziis Haralds
Sma-nis.1981. Latvijas basketbolists Raitis Grafs.1991. referendum
eigrad, Krievi-j iedzvotji nobalsoja par vsturisk nosaukuma
Sanktpterburga atgriea-nu pilstai.1991. par Krievijas Federcijas
prezi-dentu ievlts Boriss Jecins.
13. jnijsAinrs, Uva, Zigfrds.1963. mksliniece Indra Geidane.
14. jnijsSaiva, Saivis, Santis, Sentis, TijaKomunistisk genocda
upuru piemi-as diena1925. dirients Viktors Bendrups.1941. masu
deportcijas no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.
15. jnijsBauta, Vilija, Vits, ermna1921. tiek pieemts Latvijas
valsts er-boa mets.1931. dzejnieks Egils Plaudis.1934. rsts,
kardiologs Andris Saltups.1946. Latvijas ahists,
starptautiskais
Turpinjums 15. lpp.
6.05.2016. 96 gadu vecum mb aizgjusiar Trszvaigu ordeni
apbalvot
Dr. AKSTE TIPAINE
Ar savu paaizliedzgo darbu, aprpjot vecos leionrus, via ir
ierakstjusi neizdzamu lapu Daugavas Vanagu vstur.
Pateicb par vias ilggadgo leionru aprpi no vias atvads
Daugavas Vanagi Austrlij
Piebraucam Malagai ar ne oti iespaidgm atmim no msu iepriekj s
pilstias apciemojuma. Kad pirms pieciem gadiem bijm Malag, atradm
strdnieku ostas pilstiu neizskatga, trokaina, automanu prblvta un
pc gara braucienu pa Spnijas lauku ceiem mazliet nomcoa.
Neapstjamies. Braucam tlk sameklt jauk-ku pieturas vietu pusdienm.
oreiz, piebraucot ar kui, noenkuroans vieta atrodas jaunprbvt
rajon. Skats no msu balkona oti pievilcgs, it sevii uz cietoksni
kalna gal La Alkazba. Vlk mums iznk lni, lni, pa oti stvu, brutu
eju tan uzkpt, no kurienes skats uz visapkrt. Turpat n atpamies zem
lapu koka, kur arfists klusi trinkina stgas. No kalna nokpjot,
ieejam skaist drz, kur atrodam stiepu skulptru svto attlu trs
austrumnieki, nesot dvanas mazam Kristum. Turpat klt strklakas
burbuo deni, ircina krs zivtias un maigs vji atsvaidzina garm
ejoos. Ieraugu kuplu apel-sna koku, kur augi karjs rokas stiepiena
attlum. No-plcu un veikli nolobu plno mizu. Sula tek uz pirkstiem,
un ar milzgu saldu un sulgu nojautu iekou. Skbs k citrons! Tpc jau
tie koki tik auglgi, un nebiju manjis neviena cita augu baudtja.
Gan jau t pati irne, k tie skbie apelsni, kas aug brv dab Mesn.
Vlk, ieejot pilstas nam meklt tualeti, atrodamies
rind, kas ved garm vairkiem logiem, kuros izstdtas Ziemassvtku
reliisks ainavas. Atcerjos, gadus atpaka jaunb, ka mamma veda ms uz
David Jones lielveikalu Sidnejas centr, kur ilgi stvjm un brnjmies
par sv-tajiem skatlogos. Atpakace uz kui vl laiks pasdt pie obligts
vnu glzes, un uzkoamajiem olvas eit tikpat gardas, k jau citur
nogarotas, un piedalties ielas tetr, kur man uzdota muzikanta loma.
Jkrata mazu olveidgu instrumentu, kam oti trcga skaa, bet cik man
sapro-tams, oti svarga kopjam sniegumam. Splju ar sajsmu, un ms
saemam sirsngas skattju atsauksmes. Kaut gan netikm ieskatties
nekds gleznu galerijs, jpiemin, ka Malag dzima slavenais gleznotjs
Pablo Pikaso.
Astot kuu diena, un atkal jr. Izmantoju vingrotavu un
peldbaseinu pirms brokastm, jo vlk bs prblvta ar ceabiedriem.
Iemanos, ka peldbasein jlieto peldu brilles vai nebzt galvu den ar
atvrtm acm, jo dens stipri hlorts un ko k velns. Starp anas laikiem
vl uzspl-jam basketbolu un izstaigjam kuu gaiteus, veikalius un
brus.
Gaidm rtdienu. Bsim Kanrijas salas, Laspalmas pilst, kur atrodas
pasaules mantojum ierakstt priek-pilstia Vegueta.
Kristaps ZariLaikrakstam Latvietis
Turpmk vl
No Vencijas ldz Riodeeneiro (3)Turpinjums no 10. lpp.
Tredien, 2016. gada 8. jnij Laikraksts Latvietis 15. lpp.
Sarkojumi, draudzes zias un ziojumiAdelaidSestdien, 11. jn.,
plkst. 14.00 Migr-cijas muzej vaiaga nolikana pie baltieu piemias
plksnes. Piedalsies igauu kortis un Adelaides Latvieu skolas brni.
su uzrunu teiks Martin Hoile baltieu padomes vrd un Mig-rcijas
muzeja direktore Allison Rus-sell. LUDZU IEVROT, ka brva auto
novietoana dieml ogad nav pieeja-ma Torrens Parade Ground.Svtdien,
12. jn., plkst. 13.00 Cen-tennial Park kapos pie latvieu piemi-as
akmens pirms sekojo Aizvesto piemias dievkalpojuma Sv. Ptera baznc.
VISI LAIPNI AICINTI! Iebraukana no Goodwood Road, pa lielajiem
vrtiem kapliu virzien, tad tlt pa kreisi. Piemias akmens net-lu,
kreisaj pus.Svtdien, 12. jn., plkst. 15.00 msu baznc dievkalpojums
un koncerts. Piedalsies 3 gardznieki, diakons Dr. Ozols, tvs Pteris
Roztis, tvs Juozus Deveikis. Uzrunu teiks Gunta Rudzte, Adelaides
Daugavas Vanagu priekniece. Laipni ldzam tautieus atbalstt o nozmgo
paskumu msu vstur.Piektdien, 17. jn., plkst. 10.00 LAI-MAS grupas
veselbas diena ALB nam.Sestdien, 18. jn., plkst. 11.00 Pa-vrmkas
kursi ALB nam. Ulla Gi-casvili demonstrs biezpiena pankku recepti.
Ieeja pret ziedojumiem, skot no $4. Pieteikties LAIMAS biroj ldz
10. jnijam.Svtdien, 19. jn., plkst. 9.30 novuss Tlavas mazaj
zl.Tredien, 22. jn., plkst. 10.30 Tik-ans pie ALB nama, lai dotos
ar au-tobusu pusdiens Mick OShea hotel (Hackam). Pusdienu maksa,
skot ar $12. Pieteikties LAIMAS biroj ldz 17. jnijam.Sestdien, 25.
jn., plkst. 13.00 DV nama Birztali, Vanagi aicina visus tautieus
svint vasaras saulgrieus. Izpuriniet kodes no tautas trpiem, vijiet
vainagus, plciet Ju zles. Pc desiu un kpostu pusdienm Ja tvs js
ciens ar alu, Ja mte ar sie-ru.Svtdien, 26. jn., plkst. 9.30 novuss
Tlavas mazaj zl.
Adelaides Sv. Ptera draudzeSvtdien, 12. jn., plkst. 15.00
Aiz-vesto piemias dienas atcere. Dien-vidaustrlijas Baltieu padomes
rkoto Aizvesto piemias dienas diev-kalpojumu (bez dievgalda) un
koncer-tu dievnam.Svtdien, 19. jn., dievkalpojums NENOTIKS.
BrisbanOtrdien, 14. jn., plkst. 10.00 Brvau-u sanksme Latvieu
nam. Rta tja un pusdienas $15.Svtdien, 19. jn., plkst. 14.30 Saules
zaa pulci Latvieu nam.Sestdien, 25. jn., plkst. 12.00 Rum-my un
zoltes sples Latvieu nam. Piedalans $10. Kvnslandes latv. ev. lut.
draudzeMc. Brigita Saiva.Sestdien, 18. jn., plkst. 13.00 14. j-nija
atceres dievkalpojums ar die-vgaldu Ncaretes baznc. Kalpos mc.
Kolvins Makfersons. Piedals koris Baltika.
KanberSestdien, 18. jn., plkst. 14.00 Aiz-vesto piemias akts
kopjs vism baltieu tautm angu valod Yowani Country Club, 455
Northbourne Ave., Lyneham.Ldz 19. jnijam Ja Lejia insta-lciju
izstde Belconnen Art Centre (118 Emu Bank, Belconnen) galvenaj
galerij. www.ccas.com.au/residents/janis-lejins,
/janislejins.comSestdien, 25. jn., plkst. 13.00 DV rkots Ju saiets
Immanuel bazncas zl, Lyons. Siltas pusdienas un lote-rija. Kanberas
latv. ev. lut. draudzePirmdien, 13. jn., plkst. 13.00 Aiz-vesto
piemias dievkalpojums Sv. P-tera baznc, Reid. Kalpos mc. Dai-nis
Markovskis no Melburnas. Pc dievkalpojuma draudzgs saiets pie pau
gdtiem gargiem gardumiem un dmu piedvtiem vsiem/siltiem dzrieniem.
Visi gaidti!
MelburnLdz 12. jnijam Jan Senberga izst-de The Ian Potter
Centre: NGV Aus-tralia, Federation Square.Otrdien, 14. jn., plkst.
11.00 Senioru
saiets Latvieu ciem.Sestdien, 18. jn., plkst. 12.00 14.00
brnudrzs Daina ciemosies Latvieu nam. Satiksimies foaj. Gaidsim
cie-mius. Visi mi ielgti! Dziedsim, splsimies. dsim gargus
augus!Ldz 18. jnijam Imanta Tillera glez-nu izstde Metafisica
Australe ARC ONE galerij 45 Flinders Lane, Mel-bourne.
http://arcone.com.auPiektdien, 24. jn., plkst. 14.00 MLB Ju
sarkojums Latvieu ciem.Piektdien, 24. jn., plkst. 19.00 AL 56.KD
ldzeku vkanas Ju krodzi-a vakars DV mtn.Sestdien, 25. jn., Daugavas
skolas un Gaidu un Skautu Ju svinbas Trvet 301 Old
Kilmore-Lansfield Road, Springfield (Melways 609 K9). Plkst. 11.30
vainagu pana. Sekos lgoana, rotaas un apdziedans. Pusdienm
pieteikties: https://www.trybooking.com/LLPB vai https://w w w. t r
y b o o k i n g . c o m / 2 01163 . Tuvka informcija, zvanot Lgai
Drziai (0417 730792), Anitai Vjiai (0409 014051) vai Henrijam
Paceram (0417 561703). Melburnas latv. ev. lut. draudzeMc. Dainis
Markovskis.Svtdien, 12. jn., plkst. 10.00 Aiz-vesto piemias
dievkalpojums.Svtdien, 19. jn., plkst. 10.00
diev-kalpojums.Svtdien, 19. jn., plkst. 14.00 diev-kalpojums
Latvieu ciem.Svtdien, 26. jn., plkst. 10.00 diev-kalpojums.Svtdien,
26. jn., plkst. 12.00 Bbe-les studija.
PertSvtdien, 19. jn., plkst. 13.00 Latvie-u biedrbas rkotie Ji.
Pusdienas, kafijas galds, lgoana. Ju tirdzi. Gaidsim lgotjus kupl
pulci. Pertas ev. lut. Sv. Pvila draudzeMc. Gunis Balodis.Svtdien,
19. jn., plkst. 10.30 diev-kalpojums.
SidnejPiektdien, 10. jn., plkst. 12.00 Se-nioru saiets Latvieu
nam.Sestdien, 11. jn., plkst. 19.00 deza
Turpinjums 16. lpp.
meistars Alvis Vtoli.1966. biologs, politiis, LR Valsts
prezidents (kop 2015.g. 8.jlija), LR vides aizsardzbas un reionls
atts-tbas ministrs (2002.g. 7.nov. 2003.g. 16.janv.), LR vides
ministrs (2003.g. 16.janv. 2011.g. 1.janv.), LR aizsar-
dzbas ministrs (2014.g. 22.janv. 2015.g. 7.jl.) Raimonds
Vjonis.
16. jnijsJustne, Juta1920. Sabiedrisk darbiniece, ALT ak-trise
Mirdza Stilve.1939. pianiste, diriente Zane Ritere.1939.
sabiedrisks darbinieks Austrlij Jnis Dali.
1943. ALT aktrise, re. Mra Kazia.
17. jnijsArtis, ArtrsLatvijas Republikas okupcijas diena1932.
SLT un Toronto aktieris Juris Freijs.1938. mksliniece Vija
Spoe-rdmane.1957. dziedtja, Latvieu ciema me-nedere Rta oba.
DatumiTurpinjums no 14. lpp.
16. lpp. Laikraksts Latvietis Tredien, 2016. gada 8. jnij
Eiro kurssEiropas Centrls bankas atsauces kurss 6. jnij.1 =
1,54170 AUD1 = 0,78720 GBP
1 = 1,63780 NZD1 = 1,13490 USD
vakars DV nam.Ceturtdien, 16. jn., plkst. 11.00 JI DV nam; rko
kop ar Latvieu veco lauu aprpes organizciju YA-CAH.Sestdien, 18.
jn., plkst. 19.00 deza vakars DV nam.Svtdien, 19. jn., plkst. 14.00
14. j-nija atceres sarkojums Latvieu nam. Atceres runu teiks Katrin
Kanarik konsule igauu vstniecb Kanber. Koncerta da Wojciech
Wisniewski, klavieres, Sidnejas latvieu vru koris, Igauu ansamblis
Lke, un Sidnejas lietuvieu koris. Kop ar atceres sar-kojumu notiks
Baltieu mkslinieku izstde.Sestdien, 25. jn., plkst. 12.00 Ju
sarkojums Latvieu nam. Bs dzies-mas, dejas, rotaas un dani gan kri
prieknesumi, gan izdevba paiem padziedt un padejot. Varsit baudt
Dmu kopas gatavotas pusdie-nas, Ju sieru, alu, karstvnu un citus
gardumus. Ieeja brva! Js visus mi aicina Jautrais pris.Sestdien,
25. jn., plkst. 19.00 deza vakars DV nam. Sidnejas ev. lut. latvieu
draudze, Svt Ja bazncMc. Kolvins Makfersons.Svtdien, 12. jn.,
plkst. 10.00 Aiz-vesto piemias dievkalpojums ar Sv-to
Vakardienu.Svtdien, 19. jn., plkst. 10.00 diev-kalpojums ar Svto
Vakardienu.Svtdien, 26. jn., plkst. 10.00 diev-kalpojums ar Svto
Vakardienu. Sidnejas latv. ev. lut. Vienbas draudzeMc. Raimonds
Sokolovskis.Svtdien, 12. jn., plkst. 9.30 Tautas sru dienas
dievkalpojums. Bbeles stunda.Svtdien, 19. jn., plkst. 9.30
diev-kalpojums V svtdien pc Vasarsvt-kiem.Svtdien, 26. jn., plkst.
9.30 Sv. Apustuu Ptera un Pvila dienas dievkalpojums.
Zelta piekrastSvtdien, 26. jn., plkst. 12.00 Ju svinana Jura un
Margareta mjs 56 Tradewinds Ave, Paradise Point. Grozii. Juri:
55775570.
BeijSvtdien, 12. jn., Beijas Latvie-u ev. lut. draudze aicina
ikvienu uz gadskrtjo piemias brdi Lomme-les Bru kapos, atceroties
visos ka-ros krituos, izsttos un izkldintos latvieus. Pc svtbra
draudze aicina uz kopjm pusdienm. Vietu skaits ir ierobeots, td, ja
vlaties piedalties pusdiens, ldzam pieteikt dalbu ne vlk par 5.
jniju, rakstot uz draudzes epasta adresi: [email protected]
VcijCeturtdien, 23. jn. 15. jlijam, fotogrfi Raivo Freimanis un
Ainars Vais aicina uz fotoizstdi: Fotogrfi-jas ar dvseli Latvieu
kultras centr Brzaine, Dienvidvcijas pilst Frei-burg.
ZviedrijSestdien, 18. jn., plkst. 13.00 16.00 Ju tirdzi
Stokholm, Wallingatan 34, 5 tr. (durvju kods 8591). Tirdzi- vars
iegdties taj pa rt no Latvijas atvestus labumus rupjo un saldskbo
maizi, Ju sieru, prgus, desias, saldumus, atspirdzinjumus un daudz
ko citu. Visi mi gaidti! Rko Zviedrijas Latvieu Apvienbas valde,
Upsalas un Stokholmas nodaas
LatvijTredien, 8. jn., plkst. 14.00 Latvi-jas Nacionls Operas un
Baleta Bele-tas zl notiks izcil basbaritona Egila Silia un pianista
Mra Skujas veltjuma Latvijas simtgadei, nu jau piekt Nacionls
ierakstu kompnijas SKANI mzikas albuma kompakt-diska atklanas
svtki. Ieeja brva. Jaunaj CD Latvijas dziesmas jeb Lat-vian Songs
skan iemotks latvieu klasiu dziesmas.Ceturtdien, 9. jn., plkst.
20.00 Zie-doa muzej Murjos sarunu cikls Vis visum. Tikans ar
literatrkri-tii Andu Kubuliu. ogad dzejniecei Vizmai Belevicai
aprittu 85 gadi. Iepazsimies ar dzejnieces dairadi un dzves lkloiem
jeb Tas skaistais jaunbs laiks Belevicas radoaj
bio-grfij.Piektdien, 10. jn., plkst. 18.00 PBLA prstvniecbas biroj
Rg tikans vakars rzemju latvieiem.Piektdien, 10. jn., plkst. 19.00
Jau-nieu kori BALSIS pirmo reizi vars dzirdt uniklaj kultras
notikum Bazncu nakts. T bs multimedila koncertprogramma viet, kas
apmek-ltjiem nav bijusi pieejama kop Otr pasaules kara. les luteru
bazncas durvis tiks atvrtas jau plkst. 19.00, kad ikviens vars
tuvpln apskatt un sajust dievnama telpu un auru. 20.00 koru
dziedjumi. Dzieds izcil Latvijas Nacionlas operas un baleta soliste
Kristne Gailte un dirients Ints Teterovskis, spls Emls Rusovs.
21.00 svtbrdis ar Dieva vrdu un lganu draudzes mctja Valda Vir-cava
vadb. 22.00 Jaunieu kora BALSIS koncerts kop ar multimks-linieku
Pteri Brniu. Gargs m-zikas programmu papildins unikli koncertam
veidotas gaismu sples un projekcijas uz bazncas sienm, gries-tiem.
Piedalsies ar dzejniece Inese Zandere. Ieeja bez maksas.Piektdien,
10. jn., Kongresu nam Rgas festivl Raimonds Pauls un Latvijas Radio
bigbends klaustjiem piedv jaunu koncertprogrammu Operu rijas, kas
tapusi sadarbb ar
Sinfonietta Rga stginstrumentu gru-pu.Piektdien, 10. 12. jnijam,
Rg jau treo reizi notiks paskums Novadu dienas. Latvijas
daudzveidbu ikviens vars iepazt, izdziedot skaistks no-vadu
dziesmas, nogarojot raksturgos dienus un iepazstot amata meistaru
darinjumus. 10. jnija vakar notiks Ziu vakars Brvdabas atptas park
EGLE (Kau iel 1a, Vecrg). 11. un 12. jnij Novadu dienas norisinsies
Latvijas Etnogrfiskaj brvdabas mu-zej. Informcija
www.lnkc.gov.lvSestdien, 11. jn., Jaunieu kori BAL-SIS vars dzirdt
koncert EXAUDI NOS Vecauces evaliski luteriskaj baznc, kas celta
1667. gad. Ldzs gargajiem dziedjumiem bs dzir-dams ar iemotais
Ineses Zanderes un Raimonda Paula cikls Dziesmas par Latvijas upm,
dzejniecei kltesot. Ieeja bez maksas.Sestdien, 11. 12. jnijam, no
plkst. 10.00 ldz 16.00 Elektrum Olim-piskaj Centr, Grostonas iel
6b, pir-mo reizi Latvij pasaules labkie kai tiksies starptautiskaj
kau izstd Schesir Baltic Winner Show 2016, lai sacenstos par
Baltijas uzvartja titu-lu.Svtdien, 12. jn., plkst. 13.00 Rgas
Evalisks draudzes dievkalpojums Metodistu baznc, Akas iel 13,
Rg.Pirmdien, 13. jn., plkst. 20.00 Sv. Pesttja angliku baznc
klau-stjus jau 15. gadu uzruns Introver-ts mkslas festivls AD
LUCEM. Festivla atklanas koncert Andas Egltes (Latvija), Sonjas
Slstomas (Zviedrija) un kokltjas izpildjum vars gremdties
viduslaiku misti-es un komponistes Hildegardes fon Bingenas voklaj
meistardarb Ordo Virtutum un msdienu autoru, kas iedvesmojuies no
monumentl skadarba, jaundarbos.Sestdien, 18. jn., plkst. 20.00
Dzin-taru koncertzl Rgas festivla nosl-gum skans viena no
grandiozkajm virsotnm klasisks mzikas vstu-r Gustava Mlera Astot
simfonija jeb Tkstou simfonija. Grandiozais opuss izskans dirienta
Olari Eltsa lasjum, kopg ansambl vienojo-ties soprniem Lienei
Kinai, Alisai Zinovjevai, Kristnei Gailtei; meco-soprniem Tuijai
Knihtilai un Oesjai Petrovai; tenoram Juhanam Trallam; baritonam
Egilam Siliam; basam Pr-tam Volmeram, k ar Latvijas Radio korim,
Valsts akadmiskajam korim Latvija, Rgas Doma znu korim un Latvijas
Nacionlajam simfoniskajam orestrim.
SarkojumiTurpinjums no 15. lpp.