Laikraksts 'Latvietis' 347laikraksts.com/laikraksti/Latvietis347.pdf · ir skolas T-krekli, kurus ir iecerēts re-dzēt bērniem mugurā katru sestdienu. Skolai ir izveidota Latvijas

Pēdējos piecpadsmit gados no Lat-vijas emigrējušie iedzīvotāji tuvākajā laikā neplāno atgriezties, tomēr viņi nekādā gadījumā nav zuduši Latvijai. Šī ir viena no galvenajām atziņām, kas šodien izskanēja Latvijas vēsturē lielā-kās ārzemēs dzīvojošo latviešu aptau-jas prezentācijā.

Aptaujas dati atklāj, ka tuvāko 5 gadu laikā plāno atgriezties 16% ārpus

Latvijas dzīvojošo Latvijas valstspie-derīgo, un vēl 14% plāno atgriezties vecumdienās. Taču noteiktu apstākļu kopums, piemēram, darba iespējas un adekvāts atalgojums, turpmāko gadu laikā varētu pamudināt atgriezties vēl 40% respondentu. Biežāk par atgrie-šanos ir domājuši latvieši, jaunieši līdz 30 gadu vecumam un vīrieši. Lai gan 30% aizbraukušo atzīst, ka vairs vispār

neplāno atgriezties Latvijā, aptauja arī parāda noturīgu saikni starp ilglaicīga-jiem emigrantiem un Latviju. Piemē-ram, 62% jūtas cieši vai ļoti cieši saistīti ar Latviju, 67% regulāri seko līdzi Lat-vijas ziņām, 71% vismaz reizi nedēļā sazinās ar tuviniekiem Latvijā, 63% ap-taujāto savā mītnes zemē atzīmē Jāņus,

Kad pagājušā gada nogalē Saskaņas kon-gresa dienā Nils Uša-kovs, kritizējot valdības darbu, stāvokli Latvijā pielīdzināja PSRS tā sauktajiem stagnācijas laikiem un mūsu valsts

valdības vadītāju Laimdotu Strauju-mu nosauca par Brežņevu brunčos, kā pirmā prātā ienāca doma, cik gan rupjš un slikti audzināts viņš ir, ja var šādi sabiedrības priekšā apsaukāt sie-vieti, kas vecuma ziņā varētu būt viņa māte. Tomēr iespējams, ka kļūdos, jo manis saskatītā rupjība varbūt ir tikai viņa tiesību uz vārda un izteiksmes brīvības pilnīga izmantošana, ko Ei-ropas kultūrtelpai piederošā Latvijas valsts nodrošina visiem tās iemītnie-kiem ar ļoti dažādiem pasaules uzska-tiem.

Otra doma, kas ienāca prātā, bija N. Ušakova izrādītā milzīgā necieņa pret PSRS laikos nodarītajām cieša-nām cilvēkiem Latvijā. Var jau sevi mānīt ar domu, ka visas ciešanas bei-dzās līdz ar Staļina nāvi 1953. gadā, taču mēs paši ļoti labi zinām, ka tā tas nebija. Galu galā Leonīda Brežņeva valdīšanas laikā no 1964. gada līdz 1982. gadam notika gan Čehoslovāki-jas brīvības cīņas nežēlīga apspiešana 1968. gadā, gan Afganistānas kara sākšana 1979. gadā. Abi šie notikumi ļoti tieši skāra daudzus Latvijas ie-dzīvotājus, kas bija iesaukti dienestā padomju armijā. Nemaz nerunājot par Latvijas rakstnieku un kultūras darbi-nieku vajāšanām, politieslodzītajiem un izteiktu pārtikas trūkumu, kas arī attiecas uz Brežņeva laiku.

Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: [email protected]

Laikraksts LATVIETIS www.laikraksts.comAustrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide

Nr. 347 2015. gada 15. februārī TĪMEKLĪ ISSN 1837-6991

9HRLINH*gjjaac+

SatursAustrālijas ziņas ..................................................

.................... 2, 3, 4, 5, 6, 9, 11, 12, 13, 15Latvijas ziņas .............................1, 3, 7, 10, 12Latvieši pasaulē ..........1, 3, 8, 9, 11, 13, 15Redakcijā .............................................................3Sanita Upleja .............................................1, 14Sandra Kalniete ...............................................3Sigvards Kļava – intervija...........................6Māra Branča skatījums .........................8, 15Aina Gailīte ..................................................... 10Datumi ...............................................................15Sarīkojumi un ziņojumi .................... 15, 16Eiro kurss ...........................................................16

Mūsu un jūsu Brežņeva laikiPlaisa, ko nevaram aizlāpīt

Turpinājums 14. lpp.

Latvijas emigrantu kopiena nezudīsPreses konference par pētījumu


Jūra pie Jaunķemeriem. (Skat. rakstu LL346).

FOTO

Ain

a G

ailīt

e

2. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Svētdien, 2015. gada 15. februārī

griesti klašu telpās un gaitenī – šogad turpināsies šis kosmētiskā remonta darbs, ko vecāku padome koordinē, un skolas vecāki nāk talkā ar darbaspēku.

Melburnas Latviešu vidusskolā, ko vada Kārlis Brēmanis, šogad ir 15 bērni un 18 pieaugušie vairākās va-lodas klasēs. Jauna skolotāja šogad ir Karīna Jaunalksne, kas ir profesionāla vidusskolas valodas skolotāja. Sko-

FOTO

Ivet

a Le

itase

Austrālijā februāra sākums parasti saistīts ar skolas gaitu atsāk-šanos ne tikai austrā-liešu skolās. Adelaides Latviešu skola atsākusi darbību jau 31. janvārī,

Melburna un Sidneja – 7. februārī un Brisbanei ieplānots skolas gadu atsākt 15. februārī. Melburnas Latviešu vi-dusskola arī darbību atsāka 7. febru-ārī.

Bet kas tad jauns notiek mūsu sko-lās? Vai bērnu skaits pieaug vai krītas? Ko bērni mācās? Kā iet ar skolotāju iesaisti? Aptaujājot Austrālijas latvie-šu skolas par to, kas jauns šinī mācī-bu gadā atklājās, ka paredzēts ieviest daudz dažādu jaunumu un maiņu.

Sāksim ar Adelaides Latviešu skolu, kur kopā šogad mācās 22 bēr-ni un 3 jaunieši vidusskolas klasē, ko vada Ilga Vasele. Pamatskolas pārzine ir Iveta Leitase. Skolai šogad pievie-nojušās 2 jaunas ģimenes ar diviem bērniem, kas sākuši skolas gaitas, un viena ģimene ar 2 bērniem atgriezu-sies pēc pārtraukuma. Runājot par jaunumiem skolotāju aprindās – Dace Eigen, kas pagājušo gadu mācīja bēr-nudārzniekus, šogad būs Sagatavoša-nas/pirmās klases skolotāja, un Ļena Rumpe ir kļuvusi par metodiķi – viņa nemāca, bet gatavo stundu plānus pā-rējiem skolotājiem, par ko skola ļoti priecājas.

Par jaunumiem skolas mācību programmā – programma balstās uz tēmu Latvijas Daba un uz to, lai visu skolu pievilktu pie tā standarta, kuru skola noteica mazajām klasēm pagā-jušā gadā. Mērķis ir līdz pirmā, otrā ceturkšņa beigām lielākajām klasēm panākt vismaz to, ka viņi zina vielu, kas būtu jāzina beidzot 2. klasi (runa iet galvenokārt par gramatiku). Mācī-bu satura uzsvars ir uz teikumu veido-šanu un rakstīšanu.

Mācību procesā skolā strādās pie frāzēm, ko bērni var saprast un lie-tot, kad ar viņiem runā citi latvieši. Skolā turpinās piestrādāt pie mācību

programmas 2./3./4. klasei. Jaunums ir skolas T-krekli, kurus ir iecerēts re-dzēt bērniem mugurā katru sestdienu. Skolai ir izveidota Latvijas prezidentu portretu galerija un skola lepojas ar Brīvības pieminekļa attēlu kā centrā-lo punktu. Skolā ir labiekārtota bijusī bibliotēkas telpa, kur ir jauna tāfele – pinboard un vairāk vietas. Skolotājiem ir iekārtots resursu kabinets ar mācību grāmatām, kopējamo tehniku utt.

Melburnas Latviešu „Dauga-vas“ skola mācību gadu iesākusi ar 51 skolēnu, kas ir pat par pāris bērniem vairāk, nekā pagājušajā gadā. Lai gan skolu 2014. gada beigās absolvēja 7 bērni, bērnudārza klasē nāca klāt 8 jauni bērni, 5 no skolai jaunām ģime-nēm. Skolas pārzine ir Līga Dārziņa. Skolā jauni skolotāji ir Dzintra Latiša, Marija Sevčenko, Laila Grosa (pagā-jušo gad viņa bija skolotājas palīdze) un jauna skolotājas palīdze Daina Je-fimova.

Par jaunumiem – šogad folkloras ietvaros paredzēti Ražas svētki, kas notiks 28. martā, kopā ar Lieldienu izstādi. Pagājušajā mācību gadā pār-maiņas klašu telpās – lēnām tiek izvei-dota pēc izskata draudzīgāka vide – ar jauniem galdiem, krēsliem, aizkariem, klašu piederumiem un pat uzlīmēm pie sienām. Tika pārkrāsotas sienas un

Published by Sterling Star Pty LtdABN 54053671855

Redakcija / Editorial Office:Sterling StarPO Box 6219

SOUTH YARRA, VIC 3141AUSTRALIA

Tel/fakss: (03) [email protected]@netspace.net.au

www.laikraksts.comEditor: Dr. Gunars Nagels

Associate Editor: Ilze NagelaAbonēšanas cena drukātam

laikrakstam: $42 par 10 numuriem, $82 par 20 numuriem vai $210 par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā.

Čekus rakstīt uz vārda:„Sterling Star Pty Ltd“.

Sludinājumu cena: $6 par 1 cm telpu vienā slejā vienā numurā.

Content and design:© Sterling Star 2015.All rights reserved.

Tīmeklī/Online ISSN 1837-6991Abonētājiem/Print ISSN 1837-6983Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tām neuzņemas atbildību. Redakcija

patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt. Laikraksts honorārus nemaksā.

Jauns latviešu skolas gads iesācies AustrālijāKas tad jauns notiek mūsu skolās?

Adelaides Latviešu skola.

Melburnas Latviešu Daugavas skola.

FOTO

Ilze

Kas

pars

one


Svētdien, 2015. gada 15. februārī Laikraksts „Latvietis“ 3. lpp.

1992. gadā, kad Mi-loševičs uzbruka Ser-bijas kaimiņiem, mēs, eiropieši, vilcinājāmies tiem sniegt militāru pa-līdzību, jo baidījāmies no konflikta eskalācijas. Bet tāpēc, ka Miloševičs

netika laikā apturēts, šis konflikts iz-vērtās asiņainā karā, kurš prasīja vai-rāk nekā simt tūkstošu cilvēku dzīvību.

Eiropa un NATO šobrīd vilcinās palīdzēt nostiprināt Ukrainas aizsar-dzības spējas. Un atkal mūsu neizlē-mīgums faktiski veicina agresiju, jo

Putina apbruņotie teroristi un Krievi-jas specvienību karavīri turpina ieka-rot Ukrainas zemi.

Neapturot agresiju, Ukraina ne-spēs izveidot un nostiprināt demokrā-tiskās institūcijas, īstenot reformas un piesaistīt investīcijas, kas tik izmisīgi ir vajadzīgas Ukrainas attīstībai. Uk-rainai ir vajadzīga mūsu palīdzība tūlīt nevis tad, kad tā būs zaudējusi vēl vai-rāk teritorijas un cilvēku. Šis konflikts apdraud ne tikai Ukrainas, bet visas Eiropas nākotni.

Sandra Kalniete10.02.2015.

Korporācija Ger-sicania tika dibināta 1947. gadā Baltijas Uni-versitātē, Pinebergā ar krāsām balts, violets, zaļš, un tādā kārtībā bija arī tās galvassega, sauk-

ta deķelis korporāciju valodā. Kad Baltijas Universitāti slēdza 1949. gadā un studentiem bija jāizklīst trimdā, no kādas korporāciju augstākās instances pienāca prasība, ka Gersicaniai esot jāmaina deķeļu krāsas uz violets, balts, zaļš, citādi Gersicania netikšot uz-ņemta korporāciju saimē. Tanīs juku laikos nebija laika argumentēšanai. Piekrišana tika dota. Gersicania tika uzņemta korporāciju saimē, un visu trimdas laiku gersikāņi ir bijuši pazīs-tami ar violeti, balti, zaļiem deķeļiem.

Ar tādiem pat deķeļiem Gersica-nia tika aizvesta mājās uz Latviju, un Jersikas pilskalnā Gersicanias bal-ti, violeti, zaļais karogs tika no-dots Latvijas ger-sikāņiem. Senais Jersikas karalis Visvaldis par to ar prieka asarām bagātīgi aplaistīja visus klātesošos.

Un tad bija pie-nācis 2014. gada 4. novembris, kad notika Prezidiju Konvents, kurā vi-sas korporācijas ar divu trešdaļu ma-joritāti nobalsoja,

ka Gersicanias deķeļu krāsas ir balts, violets, zaļš, atbilstoši tam, kā korpo-rācija tika dibināta. Šis lēmums ir ti-cis darīts zināms ārzemju korporāciju jumta organizācijai L!K!A!

Un tad bija pienācis 2015. gada 1. februāris, kad Melburnas Latviešu ciema prieka namā pulcējās Melbur-nas gersikāņi, lai noklausītos Gersi-canias konventa pārstāvja stāstu par notikušo un saņemtu no viņa formālu Gersicanias konventa dokumentu no-tikušā apstiprināšanai. Bez tam viņš bija atvedis Gersicanias Filistru Fonda dāvanu Melburnas gersikāņiem – jau-nos deķeļus. Tos viņš katram uzlika galvā, vecākuma kārtībā, kā korporā-cijās parasts. Sekoja krāsu dziesma – Lai dziesmoti aust jauni rīti…

Tika pavadīta jauka pēcpusdiena.Jēkabs Ziedars

Laikrakstam „Latvietis“

RedakcijāSveicināti, lasītāji!Kāda ir mūsu reali-

tāte – kā to var apraks-tīt? Latvijas ārlietu mi-nistrs Edgars Rinkēvičs trešdien, 11. februārī vieslekcijā Latvijas Uni-

versitātes Sociālo zinātņu fakultātē uzskaitīja četrus iespējamus scenāri-jus, kas izrietētu no Vācijas, Francijas, Ukrainas un Krievijas sarunām Mins-kā, piebilzdams, ka mēs varētu jau nā-kamajā dienā pamosties citā realitātē.

Mūsu realitāte – miers, bet skatā-mies ar nelielām bažām uz karadarbī-bu Ukrainā. Kijeva ir pāri par 800 km attālumā, un karš notiek vēl tālāk. Lie-kas, ka tas ne sevišķi attiecas uz mums.

Bet pirms 75 gadiem Parīze bija (un vēl šodien ir) vairāk nekā divreiz tik tālu, un zīmīgā kara aktivitāte noti-ka tieši Parīzes tuvumā. Mūsu kaimiņš nebija tajā konfliktā iesaistīts, izņemot ar savu neuzbrukšanas līgumu, kas deva Nacionālsociālistiskai Vācijai brīvu roku darboties rietumu virzienā. Mums pat bija iepriekšējā gadā paraks-tītais Savstarpējās palīdzība pakts ar Padomju savienību, kas mūs pasargāja no Vācijas imperiālistiskām tieksmēm.

Cilvēki mierīgi dzīvoja savu dzīvi – gāja darbā, skolā, apmeklēja koncertus.

Un tad... cita realitāte.Mūsu palīgi uzbrūk Latvijas ro-

bežpostenim Masļenkos, slepkavo ro-bežsargus un civilistus, iesniedz ulti-mātu, un padomju tanki pabraukājās pa Rīgas centra ielām. Apcietināšanas, spīdzināšanas, slepkavības, deportāci-jas. Ne jau tikai gadu vēlāk 1941. gada jūnijā, bet visa gada garumā.

Viss mainījās divu dienu laikā.Šī ir realitāte, kuru noteikti nevēla-

mies piedzīvot.Mūsu valdības uzdevums ir divē-

jāds – vispirms darīt visu, lai pasaules realitāte veidojas mums vēlamā virzie-nā. Otrkārt, sagatavot rīcību, ja tomēr izveidojās mums nevēlama realitāte.

Arī jāsaka, ka, diemžēl, trimdas darbs vēl nav beidzies. Tagad vairs ne-runājam par veco trimdu, bet gan par diasporu. Ņemot vērā to, ka daudzās valstīs ārpus Latvijas dzīvo liels skaits latviešu, šiem cilvēkiem ir iespēja ie-tekmēt sabiedrisko domu valstī, kur dzīvo. Vēl jo vairāk, ja ir pieņēmuši tās zemes pilsonību.

Agrāk trimdas organizācijas ne-mitīgi atgādināja valsts vadītājiem par Latvijas pretlikumīgo un varmācīgo okupāciju. Mums vēl arvien, diemžēl, jāpiestrādā pie patiesas mūsu vēstures izpratnes ārzemēs. Jo šī izpratne ir daļa no mūsu aizsardzības arsenāla. Un vēl arvien jāatgādina, ka Latvija ir daļa no Eiropas, kaut arī uz kāda laika bija svešas Austrumvalsts jūgā.

Minskā tikās valsts vadītāji, paraks-tīja pamiera vienošanos. Savādi gan, ka

Maiņas korporācijā GersicaniaDēķeļu krāsas atgriežas oriģinālā secībā

Gersicanias konventa pārstāvis fil! Dainis Kaņeps uzlicis balto deķeli fil! dib! Jēkabam Ziedaram. Kārtu gaida no kreisās fil! Viktors Švarcs, fil! Visvaldis Sniedze, fil! Arnis Vējiņš un neredzams fil! Andris Ziedars.

FOTO

Arn

is V

ējiņ

š

Sandras Kalnietes uzrunaEiropas parlamenta debatēs par situāciju Ukrainā

neparakstīja divpusīgu pamieru starp Ukrainas valsti un teroristiem Ukrai-nas austrumos, bet gan starp Ukrainu un trim valstīm, kuras it kā nav tieši ie-saistītas. Nebija Latvijas okupācija, un

neesot Krievijas atbalsts teroristiem. Daži tic patiesībai un daži meliem.

Tāda ir šodienas realitāte. Kāda būs rīt?

GN


Pēc garām vasa-ras brīvdienām nupat, 7. februārī, MLB Dau-gavas skola atsāka dar-bību ar svinīgo skolas gada atklāšanu.

Jau agrāk no rīta Melburnas Gaidu un Skautu vienības, kopā ar Melburnas Latviešu vidussko-las skolniekiem, bija uzvilkuši karogu Latviešu nama pagalmā. Vēlāk Nama

mazajā zālē pulcējās Daugavas skolas skolnieki, vecāki, vecvecāki un labvē-ļi. Zāle bija pārsteidzoši pilna jautrām čalām.

Atklāšana sākās, kad skolas karogu zālē ienesa šī gada absolventu klases pārstāvji Lūkas Kalējs un Zandis Bau-manis, kopā ar audzinātāju Gitu Me-ieri-Nestecku. Pēc īsa svētbrīža skolas pārzine Līga Dārziņa sveica klātesošos un ziņoja, ka, lai gan pagājušo gadu sko-

lu absolvēja 7 skol-nieki, šogad jau bija pieteikušies 8 jauni bērnudārznieki, un vēl divi skolnie-ki citās klasēs. Tā Daugavas skolas skolnieku skaits jau vairākus gadus bija noturējies ap 50. Līga iepazīstināja arī šī gada jaunos skolotājus Dzin-tru Latišu, Mariju

Ševčenko un skolotājas palīdzi Dainu Jefimovu. Novēlēja visiem, jauniem un veciem, priecīgu un ražīgu skolas gadu.

Pēc atklāšanas bērni palika zālē uz

Pirmā skolas die-na ir aizvadīta. Prie-cīga un cerību pilna diena. Uzvelkot jaunos T – kreklus, skolēni un bērnudārznieki pēkšņi

kļuva par vienotu saimi. Uz krekliem ir mūsu skolas sauklis – Mūsu skola ir jūsu skola. Vai arī otrādi – Jūsu sko-la ir mūsu skola. Tā vai citādi – tā ir Adelaides Latviešu sabiedrības skola. Un es esmu lepna, ka varu te būt un pieredzēt, kā bērni un skola aug.

Arī pati Adelaides skola sāk mai-nīt izskatu, un pirmais akcents ir uz latviešiem svarīgām lietām – it īpaši šodienas politiskajā kontekstā.

Skolēniem un viesiem ir pilnīgi skaidrs, ka viņi ir atnākuši ne uz kādu citu, bet tieši uz Latviešu skolu, jo, ie-ejot pa durvīm, acu priekšā ir Brīvības pieminekļa attēls un tam abās pusēs – Latvijas prezidentu portretu galerija.

Tas tika paveikts kā daļa no skolas pat-riotiskās audzināšanas programmas ar LAAJ Kultūras Fonda, Latviešu nama Tālava un skolas vecāku atbalstu.

Sestdien, 31. janvārī, pieminek-li atklāja Aldis Putniņš, iepriekšējais LAAJ Kultūras Fonda priekšsēdis, pārgriežot simbolisku lenti.

Ejot tālāk, mēs nonākam gala ista-bā, kas no bibliotēkas ir sākusi pārvei-doties par multimediju telpu. Nākotnē mēs ceram te ielikt vizuālo un skaņu tehnoloģiju, lai efektīvāk varētu iz-mantot interneta resursus un skolas iPadus. Pirmais solis – izšķirot un pār-vietot bibliotēkas grāmatas, izkrāsot telpu un pielikt jauno tāfeli, ir paveikts ar kopīgiem vecāku un Tālavas spē-kiem un naudu, un šo projektu finan-siāli atbalstīja arī Dienvidaustrālijas skolu valde.

Šodien Inta un Juris Skābes nozie-doja savu atalgojumu par skolas kon-

ferences novadīša-nu, un klātesošie nolēma, ka nauda jāiegulda mācību materiālos un grā-matās no Latvijas. Tie nonāks šajā telpā un arī jauniz-veidotajā skolotāju resursu istabā. Tur tagad vienuviet ir gan mācību grā-matas, materiāli, printeri, kopētāji un laminators –

viss, kas vajadzīgs skolotājiem, lai sa-gatavotos stundām.

Šogad pamatskolā būs 3 klases: Sagatavošanas – 1. klase, 2./3./4. klase un 5./6./7. klase. Un tāpat kā pagājušo gadu, caur internetu mums pievieno-sies skolēns no Jaunzēlandes.

Mums būs arī bērnudārza klase (Kindy) četrgadniekiem un Spēļu gru-pa mazajiem. Koordinatores ir Mārīte Rumpe un Dace Freija.

Ja vēl kāds domā nākt uz skolu vai spēļu grupu – steidzieties – mēs jau esam sākuši! Rakstiet uz [email protected] un mājas lapa www.skola.org.au

Spēļu grupa un bērnudārzs sākas katru sestdienu plkst. 9.30 un bei-dzas ap plkst. 11.00. Pamatskola sākas

Daugavas skolas mācību gada atklāšanaSākas ar skolas karoga ienešanu

Brīvības pieminekļa atklāšanaPirmajā skolas dienā Adelaidē

Ieeja Adelaides Latviešu skolā.

FOTO

Dže

ims N

oubs

(Jam

es N

obes

)

Skolas saime sapulcējusies pie ieejas skolā.

FOTO

Dže

imss

Nou

bs (J

ames

Nob

es)


No kreisās: Emīlija Cīrule, Ronans Lārmanis un vad. Arnis Vējiņš pie ka-roga uzvilkšanas.

FOTO

Līg

a D

ārzi

ņa

Jaunie Daugavas skolas bērnudārznieki un audzinātāja Lilita Lauriņa.

FOTO

Ilze

Kas

pars

one



1955. gada 12. jūnijā Melburnā notiek Sieviešu palīdzības korpusa sanāksme, un kopā sanāk L. Kalni-ņa, N. Dēliņa, O. Zaludka, H. Ķiplo-ka, L. Rozīte, A. Vērpete, V. Misiņa, M. Sniedze, V. Ulms, M. Veide un H. Misiņš. Vēsturē šis datums ievēro-jams ar to, ka šī ir Melburnas Latvie-šu nama Dāmu komitejas dibināšanas sanāksme.

Tā ir vēsture, bet sestdien, 31. jan-vāra, priekšpusdienā Melburnas Lat-viešu nama svaigi pārbūvētās kafejnī-cas Rīga telpās pulcējās vairāk nekā 20 patreizējo Dāmu kopas dalībnieku un viņu atbalstītāju.

Sanāksmi atklājot, Dāmu kopas vadītāja Māra Lezdkalna sveica visu klātesošos un pateicās par čaklo dar-bu aizvadītājā, 2014. gadā un visi tika cienāti ar gāzi šampanieša. Aizgāju-šais gads bija ļoti interesants gads sa-karā ar kafejnīcas un virtuves pārbūvi. Pagaidu kafejnīcā, kas bija iekārtota Nama lielajā foajē telpā, darbs ritēja sekmīgi, un ienākumi turpinājās ar pieklājīgu caurmēra skaitu.

Lezdkalna kundze atzina: „Ērti tagad ir strādāt jaunajās kafejnīcas un virtuves telpās. Sekmīgs bijis arī jaunās kafejnīcas atklāšanas sarīko-jums ar neparedzēti lielu apmeklētā-ju skaitu. Par šī sarīkojuma rīkošanu īpaši jāpateicas Bitei Švolmanei un Lindai Drēziņai. Uzņēmāmies rīkot saimniekošanu 18. novembra svinību dienā. Āra virtuves cepšanu ļoti sek-mīgi vadīja Miķelis Mežciems kopā ar Markusu Saliņu. Nama dāmas un skolas bērnu mātes izpalīdzēja ar kot-lešu un salātu sagatavošanu. AL47.KD ziedoja 3 kūkas un Ingrīda Hou-ka (Hawke) ar atlaidi sagādāja lielo torti.“

Savā gada darbības pārskatā Māra Lezdkalna minēja, ka Dāmu kopa ak-tīvi strādāja Saeimas vēlēšanu dienā, kā arī visas dienas garumā gatavoja pusdienas un cienastu Daiļamatnieku darbnīcas dalībniekiem. Viņa piebil-da: „Visi varam būt apmierināti par paveikto un cerēt uz sekmīgu darba gadu.“ Māra Lezdkalna ziņoja, ka kopā ar Roksiju Reiteri pārstāvēja Dāmu kopu Melburnas Latvieši vidus-skolas un Daugavas skolas izlaidumos, pasniedzot Dāmu kopas ziedojumus skolām.

Sanāksmes turpinājumā izskanēja jautājums, vai nebūtu jāmaina nosau-kums Dāmu kopa uz Izpalīgi, jo kopai tagad pievienojušies jauni darbinieki – divi kungi. Visi bija vienās domās, ka jāsaglabā Dāmu kopas vārds.

Roksija Reitere sniedza atskaiti par Dāmu kopas finansiālu situāciju. Viņa arī aicināja pieteikties kādu, kas vē-lētos viņas darbu turpināt, piedāvājot pāris gadus darbošanos kopā, lai ierā-

dītu Dāmu kopas g rāmatved ības darbu.

„Ļoti speciāli cilvēki, ilgus ga-dus darbojoties Dāmu kopā, sa-ņemot zīmi sud-rabā,“ teica Rok-sija Reitere, „bet ir viens cilvēks, kas pelnījis šo.“ To sakot, viņa pie-sprauda Dāmu kopas zīmi zeltā Veltai Švolmanei, bez kuras nav iedomāja-ma kafejnīca Rīga Melburnas Latviešu namā. Lai arī kāds un kurā dienas lai-kā sarīkojums nenotiktu, viņa arvien redzama čakli darbojoties gan kafejnī-cā, gan virtuvē.

Visos sarīkojumos, kas notiek Latviešu namā, protams, piedalās arī Dāmu kopas dalībnieces, jo nav iedo-mājams sarīkojums, ja kādu stundiņu pirms tā un starpbrīžos nebūtu atvērta kafejnīca Rīga.

Melburnas Latviešu nama priekš-sēdis Kārlis Kasparsons pateicās Dāmu kopas dalībniecēm par ražīgi aizvadīto gadu. Viņš minēja, ka sa-kāmvārds Solīts makā nekrīt šoreiz nav vietā, jo solītā jaunā virtuve ar jauno aprīkojumu tika no Melburnas Latviešu nama valdes solīta, un solī-jums ir izpildīts. Viņš arī piezīmēja, ka Dāmu kopas pienesums Namam naudas izteiksmē ir zīmīgs un augsti novērtējams. K. Kasparsons pakavē-jās, pastāstot, ka Namam izveidojusies laba sadarbība ar pašpārvaldi. Nams tiek izīrēts, bet, protams, būtu vēlams, lai līdzekļu iegūšanas dēļ, tas notiku biežāk. Pēdējos gados Namā ir daudz kas paveikts, lai tas izskatītos pievilcī-gāks, modernāks, un Nama patreizējā valde vēlas to atstāt nākamajām paau-dzēm labākajā izskatā.

Māra Lezdkalna informēja par gai-dāmajiem šī gada lielākajiem sarīkoju-miem. Viņa arī pievērsās praktiskā-kiem jautājumiem: dežūru grafikam,

cepēju komandu sastādīšanai, kafejnī-cas darbinieku darba plāniem utt.

Linda Drēziņa ar prieku ziņoja, ka pīrāgu un smalkmaizīšu cepēju ne-trūkst, tie ir dažāda vecuma, nāk vēl klāt un grib mācīties cept. Viņa arī ierosināja, lai kafejnīca būtu atvēra vēl kādu laiku pēc sarīkojumiem; lai ļaudis, kas ieradušies Namā uz kādu sarīkojumu, varētu pakavēties ilgāk, parunāties un badīt kafijas tasi, vīnu, pīrāgus, smalkmaizītes u.c. Linda arī ieminējās, ka būtu jārīko cepšanas kursi; pīrāgi, kliņģeri, smalkmaizī-tes – ir daudzi, kas to cepšanu vēlētos apgūt.

Domājot par nākotnes plāniem, kāds ieminējās, ka varētu rīkot kādas speciālu ēdienu sestdienas, piemēram, pankūku sestdiena, pelmeņu sestdiena utt., kā ar varbūt 3-4 reizes gadā rīkot Nama sestdienas pusdienas.

Melburnas Latviešu nama Dāmu kopa atsāk darbuJau sešdesmito gadu

No kreisās: Linda Drēziņa un Māra Lezdkalna.

FOTO

Ilze

Nāg

ela

Kārlis Kasparsons.FO

TO Il

ze N

āgel

a


Sanāksmes dalībnieki.

FOTO

Kār

lis K

aspa

rson

s


Ojārs Greste: Cik bieži koris ceļo un cik bieži iznāk koncertēt Latvijā?

Sigvards Kļava: Man ir tā sliktā lieta – es nemāku saskaitīt. Koris

ceļo ļoti daudz, droši vien par daudz; vismaz šogad ir ļoti daudz turnejas. Es nepateikšu, cik tieši tas ir, bet tas ir vairākas reizes mēnesī. Latvijā mēs gadā nodziedam aptuveni kādus 30 koncertus ar dažādām programmām. Tā kā tas darbs ir ļoti intensīvs pašreiz.

OG: Vai Latvijas Radio korim ir kādas saistības, pienākumi pret Latvi-jas Radio? Vai ir kādi obligātie ierak-sti, kuros jāpiedalās?

SK: Latvijas Radio koris jau, apmē-ram, piecus gadus vairs nav pie Latvi-jas Radio, bet ir pie citas organizācijas, kas saucās Latvijas koncerti, respektī-vi, Kultūras ministrijas paspārnē mēs esam. Mums tas darba plāns ir izteikti kā koncertējošam kolektīvam un nevis kā Radio iekšējai vienībai.

OG: Kā koris uzzināja par Sid-nejas Festivālu? Kā tas notika, caur kādiem kontaktiem korim bija iespēja piedalīties šai Festivālā?

SK: Es nemāku precīzi atbildēt, jo par cik mums ir ļoti daudz braukšanas. Šī turneja, piemēram, bija tāda vesela ķēde daudziem projektiem.

Man liekas, ka Sidnejas Festivāla direktors Līvena kungs bija informēts un zināja mūsu sniegumu, un mūsu projektu vadītāja Sandra Zandberga bija ar viņu jau iepriekšējos gados ti-kusies un komunicējusi. Acīm redzot, radās iespēja runāt par iespējām šeit nokļūt. Es domāju, ka lielāko tiesu šie apstākļi ir tādi, ka festivāls vēlē-jās mūs redzēt šeit. Parasti jau ir tā, ja vēlās kaut ko, ja grib ko panākt, tad tās iespējas kaut kādā veidā atrodas, un pretimnākšana ir no abām pusēm. Tas lielais jautājums un vienmēr bieži vien tas problēmu loks saistīts ir ar ļoti dārgām finansiālām izmaksām nokļūt uz šejieni. Latvijas Radio koris ir pilna darba laika koris. Mēs visi esam dar-bā, un mums ir savs reglaments, savas attiecības, un līdz ar to bieži vien tas uzliek papildus finansiālas saistības.

OG: Vai šiem koncertiem bija jā-sagatavo kāda obligāta programma? Kādi bija nosacījumi? Vai varējāt brīvi izvēlēties koncertu programmu?

SK: Šim festivālam bija diezgan līdzīgi; mēs festivāliem piedāvājam vairākus programmu variantus, un festivāla mākslinieciskais vadītājs, zi-not šejienes specifiku, pajautāja dažas izmaiņas, vai tās ir iespējams, vai nav. Bet principā tos programmu piedāvā-

jumus mēs paši veicām. Par cik šī ir pirmā viesošanās, mēs gribējām pa-rādīt taisni kora skaņu, kora veikumu, kas ir taisni pašlaik ļoti aktuāls un kas ir tā kora kvalitāte uz šo brīdi.

OG: Vai korim ir kādi savi iemī-ļotākie komponisti, kuru dziesmas arvien iekļaujiet programmā, arvien labprāt dziedat?

SK: Varbūt tas nesaucās iemīļotā-kie, bet ir tādi komponisti, kam sanāk rakstīt taisni mūsu korim, kuri varbūt kaut kādu apstākļu dēļ ir uzrunāti. Vis-biežāk noteikti jāmin ir Pēteris Vasks, kura pārsvarā visus pirmatskaņojumus mēs veicam. Tad jauno komponistu ģe-nerācija, kā Ēriks Ešenvalds vai Santa Ratniece, vai Andris Dzenītis... utt.

Ļoti spēcīga jauno komponistu ģe-nerācija, ar kuriem mēs daudz strādā-jam, jo tas galvenais mūsu uzdevums un tas ikdienas galvenais darbs ir, lai provocētu kaut kādas jaunas mūzikas rašanos. Mēs visu laiku strādājam kopā ar komponistiem un meklējam jaunas izteiksmes, jaunas skaniskas bildes, ja tā varētu teikt. Līdz ar to mēs augam un attīstāmies kopā ar jauno komponistu paaudzi.

Šajā jautājumā beigās es gribu pie-bilst, ka latviešiem uz šo brīdi ir jābūt lepniem ar to, ka Latvijas mūzika, lat-viešu mūziķi pašlaik ir tiešām ir tādā kā pasaules mūzikas fokusā, jo mēs katrā zemeslodes punktā dzirdam par izciliem solistiem, diriģentiem, ko-riem, mūziķiem, un ir kaut kāds ļoti svarīgs un brīnumains brīdis pašlaik; tas latviešu nācijas esības brīdis, ka tas muzikālais ģēnijs, muzikālā aura ir ār-kārtīgi pieprasīta un ir tik dzīva un gar-šīga. To pašlaik mēs ļoti izjūtam. Lat-vija kā mūzikas lielvalsts; nav nebūt ne tāda province vai kāds lokāls punkts. Muzikālā sabiedrība bieži vien mūsu nāciju un mūsu valsti atpazīst pēc lat-viešu mūzikas un latviešu mūziķiem.

OG: Jā, mums nupat pirms nedē-ļas aizbrauca Maija Kovaļevska, kas šeit dziedāja Mimī „Bohēmā“ Sidne-

jas Operā. Pirms gada bija Mariss Jansons ar visu orķestri. Mēs arī ļoti lepni esam ar latviešu māksliniekiem, kas brauc šeit uzstāties.

Es pazīstu trīs no jūsu koristiem, un viņiem katram ir arī citas nodar-bības ārpus Latvijas Radio kora; viņi vai nu vada savus ansambļus, vai pie-dalās citos ansambļos. Vai to varētu teikt par lielāko daļu koristiem?

SK: Jā, es esmu aktīvs atbalstītājs tam, ka katrs no kora māksliniekiem, katrs no dziedātājiem dara arī kaut kādu savu, speciālu, sirdij tuvu lietu. Savu talantu un savu muzikālo patiku izvērš pēc iespējas plašāk un nefokusējas tikai tādā vien lietā, kas saucās Latvijas Ra-dio koris. Es esmu ievērojis, ka tas nes noteikti savu lielu plusu visām lietām, jo tas, ka cilvēkam ir iespēja darīt arī sev ļoti tuvas un paša lietas, būt ne ti-kai izpildītājam, bet arī radītājam, tad tā cilvēka mākslinieciskais gars tikai iegūst. Tā noteikti ir atbalstāma lieta.

OG: Liels paldies par šo interviju un vēlreiz liels paldies par koncertu! Tas tiešām bija īpašs. Visi latvieši, ko es vakar sastapu pēc koncerta, teica – nekad mūžā nekas tāds nav dzirdēts! Tiešām, koris mūs aizveda citā dimen-sijā, citā pasaulē. Liels paldies!

2015. gada 24. janvārī, Sidnejā

Sigvards Kļava – intervijaSaruna ar Latvijas Radio kora diriģentu Sidnejā23. un 24. janvārī Latvijas Radio koris uzstājās Sidnejas Festivālā, bet 25. janvārī tikās ar tautiešiem Sidnejas Latviešu namā, kad Sigurds Kļava laipni atbildēja Ojāram Grestem uz laikraksta „Latvietis“ jautājumiem.

Latvijas Radio koris Sidnejas Latviešu namā.

FOTO

Ojā

rs G

rest

e

Diriģents Sigvards Kļava ar savas vārda dienas kliņģeri Sidnejas Latvie-šu namā.

FOTO

Ojā

rs G

rest

e


Ņemot vērā cilvēku vēlmi iepazīties ar Oku-pācijas muzeja izveidoto izstādi un izstaigāt orga-nizētā ekskursijā Čekas pagrabus, tika rasts pa-

gaidu risinājums arī ziemas mēnešos, ierīkojot elektrības apkuri ēkas pirma-jā stāvā un pagrabā, atjaunot ekskur-sijas.

13. februārī Okupācijas muzejs rīkoja preses konferenci Stūra mājas

izstāžu zālē. Kupli pārstāvēto preses pulku par pašreizējo situāciju un ēkas perspektīvām informēja Kultūras mi-nistre Dace Melbārde, Okupācijas muzeja direktors Gunārs Nāgels un Valsts Nekustamo īpašumu valdes priekšsēdis Mārtiņš Tols.

Okupācijas muzeja veidotajā izstā-dē ir nākuši klāt vairāki būtiski un ļoti nozīmīgi papildinājumi un to visu var apskatīt arī tagad, ziemas mēnešos. Tiesa, risinājums ar elektrības apkuri

ir tikai pagaidu variants, un tas izmak-sā dārgi. Par cik ēka ir VNĪ pārziņā, tad tiek kārtota dokumentācija par ēkas fasādes krāsojumu un jumta se-guma atjaunošanu. Kā tiks izmantoti ēkas augšējie stāvi, tas vēl ir pārdomu līmenī.

Pēc preses konferences un atseviš-ķām intervijām visi devāmies izstai-gāt ekskursiju maršrutu Okupācijas

Latvijas Okupāci-jas muzejs 2015. gada 13. februārī plkst. 15.00 atkal atvēra durvis izstā-dei Stūra mājā – bijušajā Valsts drošības komite-jas jeb čekas ēkā – Rīgā, Brīvības ielā 61.

Pirmajā stāvā – bijušajā čekistu ēdamzālē – izvietota izstāde par čekas darbību Latvijā, ko veidojuši Okupāci-jas muzeja vēsturnieki. To apmeklētāji varēs apskatīt bez maksas. Savukārt čekas iekšējā cietuma kameras, šau-tuvi, pagrabus, pastaigu laukumu un pagalmu būs iespējams apskatīt gida pavadībā. Šīs telpas ir saglabātas ap-skatei pēc iespējas autentiskā izskatā. Biļetes uz ekskursiju varēs nopirkt izstādes kasē, bet jau tagad internetā: www. bilesuserviss.lv, kā arī Biļešu Serviss kasēs.

Ekskursijas pa ēku gidu pavadībā plānotas noteiktos laikos, līdzīgi kā kino seansi. Šie laiki ir redzami Biļe-šu Serviss mājaslapā. Ekskursija ilgst pusotru stundu. Biļete maksā EUR 5. Skolēniem un studentiem biļete mak-sā EUR 2, bet invalīdiem, represētām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem tā ir bez mak-sas. Jautājumus saistībā ar biļešu ie-gādi individuāli, grupām un skolēnu grupām var noskaidrot Biļešu Servisa

klientu servisā [email protected]ūra mājas izstāde būs atvērta

katru dienu, izņemot otrdienu. Pirm-dienās, ceturtdienās un piektdienās no 10.00 līdz 17.30, trešdienās no 12.00 līdz 19.00, bet sestdienās un svētdie-nās no 10.00 līdz 16.00.

Izstādi Stūra mājā Latvijas Okupā-cijas muzejs sagatavoja pērn projekta Stūra māja. Lieta 1914-2014 ietvaros, kas darbojās no maija līdz oktobrim. Stūra māja ar bezmaksas ekspozīciju par čeku, ēkas apskates tūrēm un vai-rāku muzeju rīkotajām izstādēm, bija

viens no ievērojamākajiem Rīgas-2014 projektiem. Pēc slēgšanas Kultūras mi-nistrija piešķīra EUR 16885, lai ēkas īpašnieks Valsts Nekustamo īpašumu aģentūra pirmajā stāvā un pagrabā ie-kārtotu elektrisko apkuri, un EUR 5340, lai Okupācijas muzejs varētu papildināt ekspozīciju. Arī 2015. gadā ir piešķirts valdības finansējums, kas daļēji nodro-šina izstādes darbību. Trūkstošos lī-dzekļus izstādes darbam ir iecerēts gūt no biļešu pārdošanas.

Latvijas Okupācijas muzejaSabiedrisko attiecību nodaļa

„Stūra māja“Latvijas Okupācijas muzejs atver durvis izstādei

Atkal var izstaigāt Stūra mājas pagrabusJa cilvēks nav akli noskaņots pret Latviju, tad iespaids ir graujošs

Vēsturnieks Rihards Pētersons (no kreisās) apraksta čekas kameras ikdienu. No labās: Latvijas Okupācijas muzeja direktors Gunārs Nāgels, Kultūras mi-nistre Dace Melbārde, Ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Dagnija Grīnfelde, VNĪ priekšsēdis Mārtiņš Tols.

FOTO

Ain

a G

ailīt

e

No kreisās: kultūras ministre Dace Melbār-de, Latvijas Okupācijas muzeja direktors Gu-nārs Nāgels, VNĪ priekšsēdis Mārtiņš Tols.

FOTO

Ain

a G

ailīt

e

Preses konference „Stūra mājā“.

FOTO

Ain

a G

ailīt

e



Izstāde Briselē skatāma līdz 15. februārim: ifa gallery, Rue des re-nards, 28, 1000 Brisele.

Aizraušanas ar fotomākslu Zanei sākas 14 gadu vecumā Rīgā. Londo-nā viņa ieguvusi maģistra grādu foto žurnālistiskā un dokumentālajā foto prestižajā Art University. Šanhaja ir latviešu mākslinieces dzīves vieta jau 14 gadus. Zane Mellupe veido savus mākslas darbus kā domas bildēs. Vi-ņas instalācijas, fotogrāfijas, jaukto mediju darbi atklāj slēptas jūtas un interpretācijas. Kā izteikt noskaņas un emocijas pēc iespējas precīzāk? Zane Mellupe izmanto savos mākslas darbos trīs medijus, kas ir viņai tuvi: attēlu, objektus un ķermeni. Objekti kļūst par attēliem; ķermenis pārtop fo-togrāfijās.

Pārrunājot par personālizstādi Bri-selē, uzdevu Zanei pāris jautājumus.

Kāpēc Tu sadarbojies tieši ar šo

galeriju?Zane Mellupe: Tāpēc, ka gale-

rijai ir noteikta sapratne par to, ko es daru. Tieku atbalstīta jau vairāku gadu garumā. Galerijas direktors ir intere-santa personība – Aleksejs Kouzmine Karavaieff. Ar viņu dažādos projektos kopā esmu strādājusi gan Šanhajā, gan Parīzē.

Vai Tev ir vēlēšanās izstādīt dar-bus Latvijā? Kāpēc?

ZM: Kāpēc lai man tās nebūtu? Man ir interesanti redzēt, ko dažādās kultūrvidēs dzīvojoši cilvēki domā vai nedomā par manu mākslu/radošo dar-bību; it īpaši vēl jo tāpēc , ka Latvijas vide un cilvēki ir mani veidojuši.

Izstādei Briselē ir 3 daļas: Gaidī-šana (dzīves pagrieziens), Piens (kā pamata esence), Ģimenes relikvijas (kā svēto objektu sākums).

Lielākā daļa Zanes darbu klasifi-cējas kā konceptuāla fotogrāfija – tie

Kopš 31. janvāra un visu februāri Ģ. Elia-sa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā skatāma gleznotāja Jāņa Zemīša (1940-2008) piemiņas izstāde. Tā ievada arī viņa 75 gadu jubilejas

gadskārtu.Mākslinieks pēc Jaņa Rozentāla

Rīgas Mākslas vidusskolas beigšanas studēja Latvijas Mākslas akadēmi-jas glezniecības nodaļā, kuru beidza 1964. gadā ar diplomdarbu Mežstrād-nieki profesora Eduarda Kalniņa vadī-bā.

Daļu sava mūža dienu vadīdams kā pedagogs Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā un vēlāk arī Latvi-jas Mākslas akadēmijā, izkalpodamies līdz profesora grādam 1993. gadā, Jānis Zemītis savas daiļrades sākum-posmā gleznoja daudzfigūru kompozī-cijas un portretus, bet vēlāk pievērsās ainavai un klusajai dabai. Abi šie žanri pārstāvēti izstādē Jelgavā.

Izstādes saturu noteicis tas, ka to veido mākslinieka ģimenē saglabātais radošais mantojums, neļaujot ielūko-ties viņa glezniecības daudzpusībā. Tajā pat laikā jāpiezīmē, ka tādā veidā parādās viņa viengabalainā personība, kurā nav vietas eksperimentiem, sān-soļiem, strupceļiem. Rodas iespaids, ka viņš gāja uz savu mērķi droši un pārliecināti par savas izvēles pareizī-bu.

Pārliecība acīmredzami radās drīz vien pēc studijām, kad viņa uzmanī-bas lokā nonāca latviešu 20. gadsimta

20. gadu klasiskais modernisms, ko dažkārt sasaista ar kubismu latvis-kajā variantā, pie-lāgojot to arīdzan figurālajām kom-pozīcijām. Sevišķi zīmīgs ir darbs Ne-gaisi pāri (1969). Tajā telpa tikpat kā zudusi, figūras un arhitektūra kārto-ta gandrīz vai ģe-ometriski precīzi, stingrā kārtībā, panākot teju vai dekoratīvu iespai-du. Zīmīgi ir tas, ka vēlākos gados cilvēks no viņa uzmanības loka pazūd vispār.

Klasiskā modernisma iespaidi vis-labāk jaušami klusajās dabās, kas kopš 1970. gadiem kļūst par Jāņa Zemīša galveno žanru.

Izstādē vecākais darbs datēts ar 1974. gadu, kad tapusi Klusā daba ar zivīm. Tas atklāj mākslinieka pieeju šim žanram, kompozīcijas veidošanas pamatprincipiem, tēlu lokam un krāsai kā mākslinieka domu paudējai.

Raksturīgi, ka minētajā darbā pa-rādās viņa iecienītais ovāls taisnstū-rī, telpa ir zudusi, to aizstāj neitrāls, visbiežāk tumšs fons. Viss gleznas laukums ir pieblīvēts dažādām lietām, ko kārto ļoti sarežģītā ģeometriskā kompozīcijā. Materialitāte autoru gan-

Māra Branča skatījumsJāņa Zemīša klusās dabas

Jānis Zemītis. „Vecpilsēta“ 1998.

FOTO

Mār

is B

ranc

is

Jānis Zemītis. „Vanitas“. 2004.

FOTO

Mār

is B

ranc

isLatviešu māksliniece Zane MellupeSoloizstāde „Vēl viena triloģija“ („Another Trilogy“)

„Sarkanā zeķe“. („The Red Sock“). ©Zane Mellupe.




Ceturtdien, 12. februārī, izcilie latviešu mākslinieki – flautiste Dita Krenberga un RIX klavieru kvartets: pi-anists Jānis Maļeckis, vijolnieks Sandis Šteinbergs, altiste Ilze Kļava un čellists Reinis Birznieks atskaņoja pasaulslave-nā latviešu komponista Pētera Vaska ka-mermūzikas programmu ASV. Koncerts notiks senākā laikmetīgās mākslas mu-zeja The Phillips Collection ievērojamā koncertu sērijā Vadošie Eiropas kompo-nisti (Leading European Composers). Sērijas koncerti iepazīstina klausītājus ar izcilākajiem mūsdienās dzīvojoša-jiem komponistiem, kuru darbus atska-ņo pašu autoru izvēlēti mūziķi. Galerijas sadarbības partneri koncerta organizē-šanā ir Latvijas vēstniecība Vašingtonā un Džordža Vašingtonas Universitāte. Mākslinieki kopā ar komponistu Pēteri Vasku viesojas Vašingtonā, D.C., lai at-klātu publiskās diplomātijas un kultūras programmu ASV Latvijas pirmreizējās prezidentūras Eiropas Savienības Pado-mē no 2015. gada 1. janvāra līdz 30. jū-nijam ietvaros (www.eu2015.lv).

Latviešu mūzikas cienītājiem Va-šingtonā un tās apkaimē bija vienreizē-ja iespēja koncerta atkārtojumu dzirdēt piektdien, 13. februārī Vašingtonas D.C. latviešu ev. lut. draudzes nama lie-lajā zālē. Koncertu rīkoja Latviešu Or-ganizācijas Vašingtonā (LOV) sadarbī-bā ar Latvijas vēstniecību. Pēc koncerta sekoja pieņemšana, vīna glāze un uz-kodas, ar komponista Pētera Vaska un koncerta mākslinieku piedalīšanos.

Mākslas muzejā un latviešu baznī-cā bija vienādas programmas ar vienīgi Pētera Vaska skaņdarbiem: Klusuma auglis flautai un klavieru kvartetam (2013; pirmatskaņojums ASV), Zaļā ainava klavierēm solo (2008; pirmat-skaņojums ASV), Andante cantabile no Otrā čella koncerta Klātbūtne čel-lam un klavierēm (2012; pirmatskaņo-jums ASV), Ainava ar putniem flautai solo (1980) un Klavieru kvartets vijo-lei, altam, čellam un klavierēm (2001). Pirms izlidošanas uz ASV, Dita Kren-berga un RIX klavieru kvarteta māks-linieki Vašingtonas koncerta prog-rammu atskaņoja 7. februārī Latvijas Nacionālās operas Beletāžas zālē.

Kamermūzikas koncerti Vašingto-nā atzīmē gandrīz 25 gadus kopš Pēteris Vasks pirmoreiz viesojās ASV. Tas bija uz koncertu 1990. g. maijā, kad Stam-fordas kamerorķestris (Konektikutas štatā) pirmatskaņoja viņa Koncertu angļu ragam ar leģendāro angļu raga solistu Tomasu Steisiju (Thomas Sta-

cy). Tanī reizē viņa mūzikas cienītāji, tautieši no Ņujorkas un Filadelfijas, bija ieradušies uz koncertu, lai apsveiktu un tiktos ar komponistu, kurš laimīgā kārtā, bija paspējis izlidot no Latvijas uz ASV. Tagad, gandrīz pēc 25 gadiem, Pētera Vaska simfoniskā, kora un ka-mermūzika ir plaši pazīstama un atska-ņota ASV, Eiropā, Āzijā un Austrālijā, visizcilāko mūziķu interpretācijās. P. Vaska vairāk nekā 20 mūzikas CD guvuši augstu vērtējumu ārzemju pre-sē, un skaņu ierakstu tirdzniecībā ir ļoti pieprasīti. Grammy balvai – nominēts P. Vaska ieraksts, kurā viņa Ceturto stī-gu kvartetu spēlē Kronos stīgu kvartets.

P. Vasks ir saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni un trīs Latvijas Lielās Mūzikas balvas – par balādi korim Litene, par vijoļkoncertu Tālā gaisma un par Otro Simfoniju.

Pētera Vaska dziļākie iedvesmas avoti – Latvijas daba, latviešu tautas mūzika un putnu balsis ir saklausāmi viņa mūzikā, kura skan kā vēstījums par cerību, ticību, mīlestību un kom-ponista iemīļoto tēvzemi – Latviju.

Dita Krenberga ir saņēmusi Lat-vijas Lielo Mūzikas Balvu 2000. gadā par izciliem sasniegumiem atskaņotāj-mākslā. Koncertējusi Latvijā, Eiropā, ASV, Austrālijā, Japānā un Kanādā. Kā soliste, D. Krenberga spēlējusi kopā ar Latvijas Nacionālo simfonis-ko orķestri. Kopš 2006. gada viņa ir flautu grupas koncertmeistare LNSO, kamerorķestrim Rīgas Kamermūziķi un citiem Latvijas kamerorķestriem. Viņa ir spēlējusi ar Maskavas Fil-harmonijas un Jauno kamerorķestri, Londonas Mocarta orķestri, Ķelnes Radio Simfonisko orķestri, Zviedrijas kamer orķestri Musica Vitae un citiem.

RIX klavieru kvartets ir saņē-mis Latvijas Lielo Mūzikas balvu 2004. gadā par izcilām kamermūzikas programmām. Ansambļa repertuārā ir

romantisma laikmeta autoru darbi, kā arī latviešu komponistu mūzika. Kvar-tets ir ieskaņojis trīs ierakstu CD – Olivjē Mesiāna Kvartetu laika galam 1999. gadā, Pētera Vaska un Tālivalža Ķeniņa klavieru kvartetus 2003. gadā un Riharda Štrausa, Johannesa Brām-sa un Kamila Sensānsa skaņdarbus klavieru kvartetam 2008. gadā. Gūs-tot atzinību un ievērību, RIX klavieru kvartets uzstājies Latvijā, Čehijā, Īrijā, Skandināvijas valstīs, kā arī ASV.

Dace AperāneLaikrakstam „Latvietis“

Pētera Vaska kamermūzika Vašingtonā, D.C.Dita Krenberga un RIX klavieru koncerts

RIX klavieru kvartets: No kreisās: čellists Reinis Birznieks, altiste Ilze Kļava, pianists Jānis Maļeckis, vijolnieks Sandis Šteinbergs.

FOTO

Pub

licitā

tes f

oto

Dita Krenberga.

FOTO

Pub

licitā

tes f

oto

Pēteris Vasks.

FOTO

San

ta S

avis

ko-J

ēkab

sone

dziedāšanas stundu, bet viesi izklīda. Daudzi palika baudīt jaunās kafejnīcas

gardumus.Dienas beigās skolas saime atkal

sanāca kopā – šoreiz pie lielā karoga pagalmā, kopā ar gaidām un skautiem, uz karoga novilkšanu. Sekoja ģimenes

BBQ un iespēja pakavēties draudzīgā pulciņā.

Līga DārziņaDaugavas skolas pārzineLaikrakstam „Latvietis“

Daugavas skolas atklāšanaTurpinājums no 4. lpp.


Jelgavā jau gadiem ierasts rīkot ledus skulptūru festivālus. Bet šogad 17. Starptau-tiskais ledus skulptūru festivāls lika skatītā-jiem no tuvienes un tālienes sarosīties, jo šī mirdzošā ledus māksla bija skatāma jaunā vietā – labiekārtotajā atpūtas zonā Pasta salā.

Katru gadu festivālam ir cita tēma – šogad tā ir pasaka, kuru stāsta 30 mākslinieki no 8 valstīm, komandu un indi-viduālajā kategorijā.

Cik jauki būtu nedēļas nogalē zilas debesis un neliels sals, bet ir apmācies, vējš un arī līņā. Saule dotu skulptū-rām mirdzumu, bet lietus un gaiss plusos kausē šos caur-spīdīgos brīnumus. Par cik žūrija savu vārdu bija teikusi 6. februāra vakarā, tad šodien pie uzvarētāju darbiem bija informācija par iegūto vietu.

Šādai izstādei ir sava specifika, darbi ir skatāmi arī tumsā, tiem ir nepieciešams izgaismojums, un dienas gais-mā ir redzami visi vadu mudžekļi un citas tehniskas palī-gierīces. Bet man patīk visu skatīt dienas gaismā.

Komandu darbi ir liela izmēra, bet individuālie ir maza izmēra un visi novietoti uz vienādiem paaugstinājumiem. Skulptūru detaļas ir tik smalki izstrādātas, ka izraisa ap-brīnu un skaļu satraukumu, ja kādam tēlam pēkšņi nolūst rags vai smalkās druskās sašķīst kāda zvaigznīte, jo +3°C kausē ledu, visur pakšķ lāsteku pilieni. Cilvēku daudz, visi fotografējas, brīžiem pat jāgaida, lai varētu skulptūru da-būt kadrā bez svešiem ļaudīm, bet tas praktiski nebija ie-spējams. Vienlaicīgi rit arī muzikālā programma uz jaunās estrādes, darbojas dažas ļoti simpātiskas bērnu atrakcijas un arī dažas tirdzniecības teltis ar piparkūkām un adītām zeķēm.

Visu aplūkoju vairākas reizes un priecājos, ka atbraucu tieši uz atvēršanu, jo ar katru stundu ap skulptūrām veido-jās arvien lielākas peļķes. Laiks arī kļuva arvien nejaukāks un, zinot, ka man kamerā ir kādi 200 ledus skulptūru kadri, devos apskatīt tuvāko apkārtni.

Pie paša Mītavas tilta (jaunais kājnieku vanšu tilts pār Driksas upi*) ierīkota slidotava ar kvalitatīvu ledu, kuru regulāri tīra kompakta kustīga mašīnīte. Tilts jau pats par sevi ir skaists, bet tā apkārtne ir apaugusi ar jauniem aprī-kojumiem un nelielām būvēm – ir pat bāka ar rotējošu gais-mu. Uz tilta nepārtraukta ļaužu kustība abos virzienos, bet krastā pie studenta skulptūras stāv rinda, lai nofotografētos zem tā caurā lietussarga. Visās stāvvietās milzums auto. Ļaudis runā dažādās valodās, dzirdēju daudzus lietuvie-šus. Pilsēta labi sagatavojusies viesu pieplūdumam. Aizgā-ju līdz Čakstes piemineklim un tad uz Lauksaimniecības Akadēmijas stāvvietu, kurā pa šo laiku bija aizņemtas teju visas vietas.

Ja interesē skulptūras – tad vasarā būs kārtējais Starp-tautiskais smilšu skulptūru festivāls.

Aina GailīteLaikrakstam „Latvietis“

* http://www.laikraksts.com/raksti/2996

Pasaku tēli JelgavāTriju dienu ledus māksla Pasta salā

Pirmā vieta komandas skulptūru kategorijā – „Patvērums“. Agnese Rudzīte-Kirillova un Anatolijs Kirillovs, Latvija.

FOTO

Ain

a G

ailīt

e

Ledus skulptūra.

FOTO

Ain

a G

ailīt

e

Donatas Mockus, Lietuva. „Dāvana“. Šis esot patiess stāsts, ko stāstīja mazs puika mammai, ejot gar veikala skatlogu... „Mammu, ja Tu man nopirktu šo zirgu, es justos kā pasakā“.

FOTO

Ain

a G

ailīt

e

Grāmatas uz LatvijuŠogad atkal būs LAAJ atbalstīts grāmatu sūtījums uz Latviju. Lūdzu ziedojiet grāmatas, ku-ras vairs negribat paturēt, tās tiks sūtītas uz lauku bibliotēkām Latvijā. Pie grāmatu sūtīju-ma var arī pievienot privātus saiņus radiem vai draugiem. Sūtījums no Melburnas paredzēts piektdien, 6. martā; grāmatas un saiņi ir jānodod iepriekš Melburnas Latvieša namā sestdienās pa skolas laiku, vai vienojoties par citu laiku ar Henriju Paceru. Tuvāku informā-ciju var saņemt vai nu sestdienās Melburnas Latviešu namā, vai zvanot 0417 561 703.


Gatavojoties XI Lat-vijas Skolu jaunatnes deju svētkiem, kas nori-sināsies Rīgā jau šovasar no 6. līdz 12. jūlijam, Latviešu Centrā Mins-terē aizvadīta aktīva

nedēļas nogale. Divu dienu garumā, 31. janvārī un 1. februārī, sapulcējās gan mazie Minsteres Dancīša dejotā-ji, precizējot deju svētku repertuāru, gan pieaugušie, piedaloties seminārā par tautas tērpiem. Īpašas šīs semināra dienas bija ar to, ka pie mums viesojās pieredzes bagātās deju svētku virsva-dītājas Inga Pulmane un Indra Ozo-liņa, un lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena no Latvijas.

Mazo dejotāju nogurums pirmajā dienā pēc garās nodarbības nebija ne-pamanāms, taču jau nākamajā dienā visi bez izņēmuma ar jauniem spē-kiem cītīgi turpināja dejot. Mēģināju-ma beigu daļā Indra Ozoliņa iespēja vēl uzvest daļu horeogrāfes jautrās de-jas Rupmaizkukuls, par kuru bērni bija īpašā sajūsmā.

Šis deju seminārs bija nenoliedza-mi liels ieguvums, gūstot jaunas idejas soļu apguves un nodarbības vadības metodikā. Protams, ļoti patīkami bija dzirdēt pozitīvos vārdus par jau pada-rīto un ieguldīto darbu, gatavojoties deju svētkiem, taču arī mums priekšā vēl daudz darba, lai godam varētu pie-dalīties atlases skatē, kurā jāpiedalās arī visiem diasporas deju kolektīviem, iesūtot deju svētku attiecīgās grupas repertuāra video. Un mēs esam apņē-mības pilni strādāt un labot mūsu soļu

un izpildījuma nepilnības, uz kurām norādīja pieredzējušās skolotājas, un ļoti vēlamies noticēt, ka spēsim pildīt iecerēto un piedalīties deju lielkoncer-tā Līdz varavīksnei tikt.

Abu semināra dienu otrajā daļā bērni devās pelnītā atpūtā, bet pieau-gušajiem tika dota iespēja ieskatīties tautas tērpu vēsturē un pašiem saviem spēkiem piedalīties izšūšanas un adī-šanas nodarbībā, ko ar lielu interesi, gudru padomu un pacietību vadīja lie-tišķās mākslas eksperte Linda Rube-na. Eksperte lekcijas ietvarā norādīja uz detaļām, kas būtu jāievēro, valkā-jot tautas tērpu, īpašu uzmanību pie-vēršot arī pareizai bērnu tautas tērpu komplektēšanai. Un nu jau ekspertes interesantās lekcijas iespaidā arī Mins-teres pusē dažai semināra apmeklētā-jai sāk tapt idejas arī par sava tautas tērpa darināšanu. Nelielu vilšanos gan sagādāja fakts, ka precētas sievas gal-

vā vainagus nedrīkstētu likt, taču arī tas nemazināja interesi nodoties tautas tērpu vainagu izšūšanā.

Paldies semināra finansiālajam at-balstītājam Latvijas Nacionālajam kul-tūras centram (LNKC), paldies Valsts izglītības satura centram (VISC), pal-dies visām burvīgajām semināra vadī-tājām – Ingai Pulmanei, Indrai Ozoli-ņai un Lindai Rubenai – par bagātīgo informācijas pienesumu! Paldies arī Latviešu Centram Minsterē, kura pa-spārnē mazajiem dancotājiem iespēja nodoties latviešu dejas apguvei! Un, protams, liels paldies gan vecākiem par aktīvo līdzdalību, kuri semināra dienās gādāja par dalībnieku izsalku-ma remdināšanu, gan mazajiem dejo-tājiem par izturību divu dienu garumā!

Inga Pētersone„Minsteres Dancītis“

Latviešu Centrs MinsterēLaikrakstam „Latvietis“

Šī gada Austrālijas dienā aptuveni 16 000 personas ieguva Austrā-lijas pavalstniecību. No šīm 16 000 personām Austrālijas Imigrācijas departaments izraudzīja

25 personas, kas tika ieaicinātas pieda-līties Kanberā uz Karoga pacelšanas un pavalstniecības ceremoniju (Flag Raising and Citizenship Ceremony) un saņemt savus pilsonības dokumentus. Viņu vidū bija latviete Sanita Lūka, kanberieša Pētera Griguļa dzīvesbied-re.

Šī ceremonija notika pirmdien, 26. janvārī, Austrālijas dienā, ezera Bērlijgrifina (Burley Griffin) krastma-lā ar skatu uz Austrālijas Federālā par-lamenta ēkām. Ceremonijā piedalījās Federālās valdības locekļi, ieskaitot premjerministru Toniju Abotu (Tony

Abbott), kas Sanitai pasniedza pilso-nības apliecību, bruņoto spēku vadība un citas sabiedrībā prominentas perso-nas. Šī ceremonija tika pārraidīta tele-vīzijas tiešraidē.

Sanita Lūka ir dzimusi Cēsīs, bet skolas gaitas un tālākais dzīves posms norit Vecpiebalgā, kur viņa pabeidz pamatskolu un ģimnāziju; pēc tam Jel-gavā viņa studē Latvijas Lauksaimnie-cības universitātē.

2006. gadā viņa iepazīstas ar Pēte-ri Griguli no Kanberas, kas tajā laikā apciemo Latviju. Draudzības saites no gada uz gadu kļūst ciešākas, un 2012. gadā vaiņagojas ar Sanitas un Pētera laulībām.

Darbā Sanita ir saistījusies Kan-berā, Starptautisko lidostu aviācijas drošības nodaļā. Ar savu darba prasmi viņa ir izpelnījusies savas priekšniecī-bas atzinību.

Savā laikā Sanita dejoja Kanberas tautas deju kopā Sprigulītis.

Skaidrīte DariusaLaikrakstam „Latvietis“

Jauna Austrālijas pavalstnieceCēsniece kļuvusi par kanberieti

Sanita Lūka sarunā ar ministru prezi-dentu Toniju Abotu.

FOTO

no

priv

ātā

arhī

va

„Minsteres Dancītis“ soli pa solītim ceļā uz Deju svētkiemAktīva nedēļas nogale Minsterē

Mazie dejotāji nedēļas nogalē Minsterē.FO

TO In

ga P

ēter

sone


Svētdien, 25. jan-vārī, pusdienas laikā Pertas Latviešu Centrā atkal pulcējās tauta, nu neteiksim tauta, jo bija tā pati saujiņa latviešu, kuri jau parasti vēl nāk un svin, vai labāk sakot,

ir vēl aktīvi Pertas latviešu sabiedrības locekļi un atbalsta vienalga kas tās par mūsu latviešu izrīcībām. Šoreiz tā bija nu jau sen pierastā Latviešu Biedrības rīkotā Draudzīgā aicinājuma un de jure atcere, kuru latviešu biedrība ir katru gadu rīkojusi nu jau no 1950tiem gadiem.

Biedrības valdes priekšsēdis Jānis Kukuls, atverot šo sarīkojumu, to arī minēja un minēja, ka sākuma gados tam bija jo svarīga nozīme. Kad bied-rība bija tikko oficiāli nodibinājusies kā Latviešu Bibliotēkas biedrība, bet vēl bez grāmatām bibliotēkā, un to apstākli vajadzēja ātri labot. Cilvēki stājās biedrībā, biedru naudu maksā-jot, vai nu dodot kādas grāmatas, vai naudu, un nu Draudzīgā aicinājumā mūsu bibliotēkas plaukti sāk pildīties arī ar grāmatām. Šodien mums ir bib-liotēka ar daudz grāmatām, bet diem-žēl nav, kas tās vairs lasa. Neesam jau vairs arī Bibliotēkas biedrība, bet nu jau sen Rietumaustrālijas Latviešu biedrība.

Pēc Kukuļa kunga mūsu apsveiku-ma un īsās uzrunas biedrības bibliote-kāre un kasiere Rita Džonsona mums nolasīja ļoti interesantus izvilkumus no avīzes Latvijā par diviem viedok-ļiem, kuri pauda par stāvokli Latvijā, viens no vecākas un otrs no jaunākas paaudzes Latvijā. Viedokļi bija ļoti precīzi un labi apsvērti un tiešām at-spoguļoja šo paaudžu atšķirīgos uz-skatus.

Vecākā paaudze, tāpat kā mēs, ir noraizējusies par valdības vājo stāju,

bailīgo pieeju, nesaprašanu, ka Latvi-ja ir suverēna valsts un tai ir tiesības aizstāvēt savu suverenitāti un nav jā-baidās no zobenu vicinošā kaimiņa. Vecākā paaudze ir arī noraizējusies par to, ka skolās vēl tagad nemāca, ne-audzina Latvijas mīlestību, patriotis-mu kā to darīja pirmās brīvības laikā, Ulmaņa laikā.

Jaunākā paaudze pauda to, ka Latvijā pašlaik aug patriotiska, Lat-vijas mīloša jaunatne, kura ir zinīga, labi izglītota un kura mīl savu tautu un valsti. Tie ir tie, kuri arī atbalsta Nacionālo Apvienību valdībā. Dažā-dos svinīgos un politiskos sarīkoju-mos latviešu jaunatnes netrūkst. Tie ir arī latviešu jaunieši, kuri sevi ziedo un pārstāv Latviju, Latvijas armijā NATO vienībās. Bija ļoti interesan-ti dzirdēt divus dažādus uzskatus un nav šaubu, ka latviešu jaunatne ir un kaut ko arī dara un cerēsim, ka viņu iespaidi latviešu sabiedrībā. Paldies par labajiem stāstiem, kuri mums dod vēl cerības uz Latvijas labāku nākot-ni.

Sarīkojums turpinājās ar vēl di-vām filmu izrādēm: viena bija zibe-ņakcija Rīgas Centrāltirgū Rīga dimd, kur jaunieši vienkārši tirgū salasījās un visus iesaistīja kopējā dziedāša-nā. Bija interesanti redzēt, kā krievu izskata cilvēki nedziedāja, un uz to latvieši ar jautājošiem skatiem arī re-aģēja.

Otrā filma bija Askolda Saulīša filma Atmodas Antoloģija, kura visā pilnībā apskatīja Latvijas otrās atmo-das laiku, sākot jau no Helsinki 86 organizācijas sākuma un iespaidiem, 1988. g. 23. augusta sanāksmi pie Brī-vības pieminekļa un visu Tautas Fron-tes dibināšanas un darbības laiku, līdz pat 4. maija balsojumam un Latvijas Neatkarības pasludināšanai 1991. g. 21. augustā. Notikumus atstāstīja paši

darbības darītāji, Tautas Frontes bied-ri un vadītāji. Šī bija tiešām tieši šai dienai ļoti piemērota filma, par kuras sagādi lielu, lielu paldies izsakām Jā-zepam Šķelsim.

Paldies arī mūsu filmu operatoram Jānim Vucēnam, bez kura tehniskajām zināšanām mēs šīs filmas nebūtu varē-juši skatīt. Saprotams liels paldies arī Latviešu biedrības valdei par šī sarīko-juma izkārtošanu un viņas dāmām par garšīgajām uzkodām un garšīgo kūku, kuras nu bija tik brangas, ka esmu drošs, ka vakariņas mums vairākiem nebija vairs jāēd. Paldies mūsu Pertas latviešu aktīvā kodola piedalīšanos, jo bez jums kādreiz rodas jautājums, kā pēc mēs šeit vispār pūlamies un vēl kaut ko darām? Tāpēc, ka kamēr vēl ir kādi latvieši, kuri nāk un vēl grib uzturēt kaut kādas latviešu tradīcijas, mums tas ir jādara un tās ir jāuztur. Kurš tad būs pirmais, kurš šo tradīci-ju uzturēšanu pārtrauks? Tas vezums mums ir tomēr jāstumj tālāk.

Paldies visiem darītājiem un arī visiem saņēmējiem un uz redzēšanos nākamā Atcerē!

Jānis PurvinskisLaikrakstam „Latvietis“

muzeja vēsturnieku Riharda Pēter-sona un Ineses Dreimanes vadībā. Par cik es to skatīju jau 2014. gada Stūra mājas atklāšanas dienā, tad man bija ļoti interesanti apskatīt ekspo-zīcijas papildinājumus, taisnību sa-kot, nedrīkst teikt interesanti – tas ir nožēlojami un drausmīgi. Ja cilvēks nav akli noskaņots pret Latviju, tad iespaids ir graujošs un pārdzīvojums ir milzīgs.

Ir fakts, ka daudzi cilvēki baidās ienākt Stūra mājā, gan arī runāt par piedzīvoto zināmā laika periodā, to savā uzrunā minēja arī Okupācijas muzeja direktors Gunārs Nāgels.

Arī man personīgi ir atmiņas par šo namu un tā sistēmu, faktiski vēl tagad izjūtu šo pretīgo roku, izmainot manu dzīvi nu jau pirms daudziem gadiem. Šajā namā ienācu tikai dēļ pienākuma rakstīt reportāžu un cilāt atmiņas negribu, jo visus okupācijas gadus par to bija jāklusē, bet arī tagad, vienalga, man ir bail par to runāt, man nav drošības sajūtas savā zemē. Ru-nājot par Stūra mājas šodienu un nā-kotni, manas domas atšķiras no šobrīd pieņemtā oficiālā varianta. Uzskatu, ka ēku maksimāli jāizpēta ar visām tās slepenajām ejām kvartāla garumā, jādokumentē un citādi visu jāfiksē at-bilstoši mūsdienīgām tehnoloģijām, un tad šai asins bedrei ir jāpazūd, ir jāpaliek drausmīgam tukšumam šai

vietā. Mani nepārliecina arī fakts, ka Rīgas Čekas ēka ir saglabājusies autentiska, bet citās valstīs šīs ēkas ir pārveidotas, vai tad sacensība vai ir vajadzīga. Es jūtu līdzi tiem cilvē-kiem, kuriem vienalga kādu mērķu un iemeslu dēļ nāksies uzturēties šajā namā, tas noteikti atstās iespaidu uz viņu veselību. Cik ilgi mums vēl būs jāber pelnus uz galvas, cik ilgi vēl mums būs jāauklējas ar diviem nera-dījumiem Rīgā – Stūra māju un oku-pācijas uzvaras pieminekli mūsu Uz-varas parkā?

Paldies visiem par milzīgo darbu Stūra mājas dokumentu izpētē un sa-glabāšanā ārzemēs!

Aina GailīteLaikrakstam „Latvietis“

Atkal var izstaigāt Stūra mājuTurpinājums no 7. lpp.

Draudzīgā Aicinājuma un de jure atcere PertāDivi sarīkojumi Pertā

No kreisās: Jānis Kukuls, Jānis Vu-cēns un Rita Džonsona Draudzīgā ai-cinājuma sarīkojumā.

FOTO

Jāni

s Pur

vins

kis


lā māca valodu, vēsturi. Skola tiekas regulāri sestdienās, bet jaunieši arī satiekas ārpus skolas telpām pāris rei-zes gadā neformālākās tikšanās reizēs. Piemēram, šinī mācību gadā ieplānots izbraukums uz aktivitāšu trasi Mor-ningtonas pussalā.

Brisbanē ir jau vairākus gadus at-sākusi darbību grupiņa vecāku, bērnu un skolotāju, kas Brisbanes Latviešu namā regulāri satiekas. Pulciņu vada Inga Česle kopā ar Māru Siksnu. Māra māca bērnus no 9 gadu vecuma, ku-riem ir latviešu valodas prasmes. Pā-rējie bērni sadalīti pa vecuma grupām, un vadītāji ir vecāki – Inga Česle, Vita Rieksta, Zīle Zolte un Davids Indriks, Lāsma Mīana (Meehan), Dan un Keri-na (Kerryn) Bendrupi, Kārlis un Dai-na Lazdiņi, Agnese Mideltona (Midd-leton). Skoliņā ir stabila grupiņa ar 8 bērniem, bet var sanākt līdz 20 bērnu. Pirmā nodarbība paredzēta tikai nāko-šajā nedēļā, bet vadība cer, ka šogad pievienosies 3 bērnu ģimenes, kas jau ir iekļautas kopīgā 20 bērnu skaitā. Ir arī pieaugušo grupiņa, kuriem pa-līdzēs Dace un Roans Abiji (Rohan Abey) un citi brīvprātīgie.

Brisbanes pulciņa mērķis ir apgūt latviešu alfabētu un fonētiski mācēt lasīt. Šogad paredzēts mācīties jaunas dziesmas, dejas un rotaļas. Šī gada tēma ir Daba, un dziesmas, dejas, ro-taļas un gada priekšnesumi būs balstīti uz šo tēmu.

Sidnejas Latviešu pamatskola ir mācību gadu iesākusi ar 30 bēr-niem pamatskolā un spēļu grupā un 5 jauniešiem vidusskolas klasē. Skolai pievienojas viena jauna ģimene spēļu grupā. Viena skolas ģimene ar diviem bērniem pašlaik pavada 6 mēnešus Latvijā, lai uzlabotu bērnu latviešu valodu.

Sidnejas Latviešu biedrības (SLB) pamatskolas pārzine ir Daiva Tuktē-na. Skolā mācīt šogad sākusi Amanda Ruņģe, kas mācīs latviešu valodu un literatūru. Skolai uzstādīts jauns gra-fiks, būs arī projektu klase, kur vie-slektori uz 4-6 nedēļām pasniegs bēr-niem stundas pa tēmām. Skolas diena šogad būs garāka katru otro nedēļu, lai būtu laiks skolotājām Lindai Galviņai un Sarmai Strazdai bērniem kārtīgi iemācīt dejas. Ir plānots arī iesaistīt

vairāk latviski nerunājošos bērnus de-jošanas nodarbībās.

Skola plāno labiekārtot bibliotēkas telpu un iegādāties jaunas grāmatas. Iecerēts turpināt izmantot planšetda-torus klasēs, un skola iegādāsies vēl 2 mini iPads. Skolai kā galveno līdzekļu vākšanas akciju paredzēts organizēt Viktorīnu plašākai latviešu sabiedrī-bai.

Skolas ir apņēmības pilnas dar-boties, lai tās kalpotu mūsu latviešu jaunajai paaudzei, – lai tās spētu mūsu bērniem uzlabot valodas spējas un ra-dīt interesi bērnos par savu kultūras un valodas mantojumu. Veiksmi sko-lām darbā!

Daina GrosaLAAJ Skolu nozares vadītāja


bet 62% – klausās latviešu mūziku.Aptauja, kurā piedalījās 14 068

respondenti no 118 valstīm, tika veikta LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieciskā projekta Latvijas emig-rantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diaspo-ras politika ietvaros. Projekta zināt-niskā vadītāja Dr. sc. soc. Dr. Inta Mieriņa uzsver, ka aptaujas rezultāti atsedz gan skarbo patiesību par Latvi-jas emigrantu plāniem, gan arī izgais-mo vēl neizmantotās iespējas. „Iegūtie dati liecina, ka, saglabājot saikni ar Latviju, latvisko identitāti un valodu, būtiski palielinās atgriešanās iespē-jas un veiksmīga emigrantu bērnu ie-kļaušanās Latvijas skolu sistēmā un

sabiedrībā kopumā,“ norāda Mieriņa.Pētnieki ar aptaujas datiem jau ir

paguvuši iepazīstināt Ārlietu minis-triju. Speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Pēteris Elferts atzinīgi vērtē pētījumā iegūto infor-māciju: „Esmu ļoti pateicīgs pētnie-kiem par veikto darbu. Domāju, ka tas ir lieliski, ka ar šo pētījumu tieši iepa-zīstina Latvijas Republikas starptau-tiskās atzīšanas dienā. Pētījumā pieda-lījušies mūsu tautieši no 118 valstīm, kas apliecina, ka Latvijas diaspora ir visur pasaulē. Šis pētījums un līdz šim vēl nebijušie dati būs noderīgs instru-ments diasporas politikas veidotājiem, palīdzot pieņemt kvalitatīvus lēmu-mus, sadarbojoties ar diasporu un īste-nojot atbalsta pasākumus, arī veicinot atgriešanos Latvijā.“

LU FSI pētniecisko projektu fi-

nansiāli ir atbalstījis Eiropas Sociālais fonds, un tā īstenošanā tika iesaistīti Latvijas sociologi, ekonomisti, po-litologi un komunikācijas pētnieki. Projektu organizatoriski atbalsta LR Ārlietu ministrija, Latvijas Pašvaldību savienība, kā arī Pasaules brīvo latvie-šu apvienība (PBLA) un citas organi-zācijas. Informatīvo atbalstu sniedz arī Draugiem.lv, lielākie Latvijas In-terneta portāli (Delfi, Inbox, TvNet), diasporas mediji, kā arī daudzi aktīvi un ieinteresēti tautieši ārzemēs.

Mārtiņš Kaprāns26.01.2015

Preses konferences prezentācija pieejama šeit: http://www.fsi.lu.lv//userf iles/f ile/ESF_ Latvijas_emigrantu_ kopienas/ESF_ preses_konf _26_ janv.pdf

Latvijas emigrantu kopienaTurpinājums no 1. lpp.

Skolas gads iesācies AustrālijāTurpinājums no 2. lpp.

Sidnejas Latviešu pamatskolas audzēkņi un skolotāji.

FOTO

Mār

a M

oore

plkst. 9.30. un beidzas plkst. 13.00, vi-dusskola beidzas jau plkst. 11.00.

Pieaugušo apmācības notiek pirm-dienās no plkst. 6 līdz 8 vakarā. Mēs sagaidām, ka šogad latviešu valodu mācīsies aptuveni 10 pieaugušie.

No plkst. 11.00 līdz plkst. 11.30 ir

starpbrīdis, un tad mēs taisām pamatī-gu burzmu Tālavas kafejnīcā.

Mīļie adelaidieši, nāciet uz Tālavu (pirms vienpadsmitiem, lūdzu) nopēr-ciet kafiju, iekārtojoties zem ozola un vērojiet, kā aug latviešu jaunā paau-dze.

Adelaides pamatskolas pārzine Iveta Leitase


Pēc pirmās skolas dienas Iveta Leitase saka: Skolas pirmā īstā mācī-bu diena ir veiksmīgi aizvadīta; bērnu skaits pamatskolā – 22, vidusskolā – 3. Sagatavošanas 1. klasē – 7 bēr-ni, 2./3./4. klasē – 7 bērni un 5./6./7. klasē – 8. Mēs varētu dalīt klases, bet mums vajag skolotājus, nāciet palīgā!

Brīvības pieminekļa atklāšanaTurpinājums no 4. lpp.


Patiesībā man gan būtu jāpatei-cas N. Ušakovam par Brežņeva laiku piesaukšanu, jo tas ne vien aizveda manās bērnības atmiņās uz to laiku, bet sakārtoja arī vairākas lietas manā galvā, kas savukārt ļauj labāk izprast domāšanas un dzīves veida atšķirības mūsdienu Latvijā.

Bērna pieredzeBrežņeva nāves gadā man bija de-

viņi gadi, un es mācījos trešajā klasē. Viņa bēru tiešraidi vēroju mājās tele-vīzijā, jo 1.-3. klašu skolēniem (vismaz manā atmiņā) mācības bija atceltas, kamēr vecākiem bērniem bija pienā-kums skolā kopā visiem skatīties šo ceremoniju raustīgajos, melnbaltajos TV ekrānos, kādi vismaz tie bija tolaik mūsu skolā.

Tā kā PSRS valdīja tradīcija, ka līdz ar PSKP ģenerālsekretāra maiņu, mainās arī valsts kurss, vairojot vai mazliet mazinot represijas pret savas valsts iedzīvotājiem, valsts vadītāja aiziešana mūžībā un pakaļpalicēju uz-vedība bērēs un pēc tam bija cilvēku uzmanības lokā, cenšoties izzīlēt, ko nesīs nākotne.

Es tolaik biju vien bērns, tā-pēc visas Brežņeva, tam sekojošās Andropova un Čerņenko laika ik-dienas šausmas nevaru nedz atcerē-ties, nedz aprakstīt. Vienlaikus tās nenoliedzami bija sajūtamas arī bēr-nam caur vecāku un citu pieaugušo sarunām, caur pārtikas trūkumu un rindās stāvēšanu, caur vienmēr klāt-esošām bailēm par iespējamām re-presijām.

Tomēr divas ainas no tiem lai-kiem es atceros ļoti spilgti. Viena no tām ir tieši saistīta ar Brežņevu. Kad 1980. gada septembrī sāku iet 1. klasē, mūsu komunālā dzīvokļa kaimiņiene man uzdāvināja grāma-tu. (Mums bija tīri laba dzīvošana, jo tobrīd dzīvokli dalījām tikai ar vienu ģimeni.) Ar kaimiņiem – krievu ģi-meni – attiecības bija tīri labas, vis-maz brīžos, kad netikām saukti par fašistiem.

Kaimiņiene man uzdāvinā-ja L. Brežņeva grāmatu – laikam par paša pieredzēto Otrajā pasaules karā – Mazā zeme. Godīgi sakot, es nezinu, par ko tā grāmata bija, jo tā arī nekad to neizlasīju. Tas bija īpaši grezns izdevums, auduma vākos un liela izmēra. Es to nelasīju, jo acīm-redzot jau septiņu gadu vecumā man bija skaidrs, ka Brežņeva grāmatas nav jēgas lasīt.

Kad es tagad par to domāju, tad diezin vai man kāds no vecākiem tei-ca, lai es to nelasu. Laikam tomēr es jau biju uzsūkusi pati tik daudz infor-mācijas par padomju varu un tā brīža valsts vadītāju, ka man bija skaidrs, ka tur nekādas patiesības nevar būt. Kai-miņiene man to dāvināja no sirds, bet

es to noglabāju grāmatplauktā, lai ne-kad nelasītu.

Divi pasaulesOtra atmiņu aina saistās ar kādu

brīdi vēlāk, kad kaimiņiene ar manu mammu nesadalīja virtuves izlietnes lietošanas tiesības, par ko kaimiņi ma-nus vecākus iesūdzēja Biedru tiesā. Neesmu vēsturniece un nevaru pateikt precīzi, ko tieši nozīmēja un kā veido-jās Biedru tiesa. Zinu tikai to, ka tās uzdevums padomju sistēmā laikam bija izteikt sabiedrisko nopēlumu ga-dījumos, kad milicijā sūdzēties nebija jēgas. Mūsu ģimenes gadījumā Biedru tiesa notika blakus mājas pagrabā, kur bija iekārtots namu pārvaldes Sarka-nais stūrītis.

Es īsti neatceros, kādu tieši bied-risku nosodījumu mani vecāki saņē-ma, jo bērnus jau līdzi uz šo pasāku-mu neņēma. Jebkurā gadījumā nekādu kriminālu vai nopietnu seku tam ne-bija. Taču man ļoti spilgti iespiedies atmiņā, kā mani vecāki uz tiesu devās kopā ar saviem sabiedriskajiem aiz-stāvjiem.

Pirms tiesas mūsu mājās sapulcē-jās mammas māsa ar vīru, mana tēva darba biedrs un varbūt vēl kāds. Tēva darba biedrs bija pirmskara Latvijā studējis un nodarbojies ar tieslietām, bet padomju laikos tas viņam bija liegts. Viņš strādāja rūpnīcā un lab-prāt sniedza juridiskus padomus sa-viem darbabiedriem, un viņa patiesie uzskati par padomju varu nebija noslē-pums.

Tā kopējā noskaņa, kas izstaroja no šiem aizstāvjiem, bija ļoti dedzīga vēlme pacīkstēties ar padomju varu un tās nejēdzīgākajām izpausmēm Biedru tiesas paskatā. Tā nu viņi, uzvalkos un ar kaklasaitēm, aizgāja uz strādnieku namu pārvaldes Sarkano stūrīti. Katrā ziņā pēc šī notikuma mana ģimene un tās aizstāvji jutās morāli uzvarējuši. Kaimiņi Biedru tiesu uztvēra pavi-sam nopietni, bet mēs – frontes līnijas otrā pusē – kā iespēju paņirgāties par padomju varu ar tās pašas radītiem lī-dzekļiem.

Mēs un jūsAbas šīs ainas no manas bērnības

un ne tikai tās, ļoti skaidri iezīmē di-vas dažādas attieksmes un pieredzes. Tas bija skaidrs jau tad, un nekas nav mainījies arī tagad. Katrā no nosacī-tās frontes pusēm bija savi Brežņeva, savi Staļina, savi Hruščova un arī pā-rējie sekojošie laiki, ko cilvēki paši ļoti labi apzinājās un uz savas ādas izbaudīja.

Tādējādi es pilnīgi saprotu, ka tad, kad N. Ušakovs un viņa domu-biedri runā par Brežņeva laikiem, viņi noteikti gara acīm redz kaut ko pilnīgi citu nekā es un man līdzīgu pieredzi saņēmušie. Varbūt viņiem tiešām Brežņeva laiki saistās tikai ar tautsaimniecības izaugsmes palēni-nājumu, ar apgrūtinātām ceļošanas

iespējām un nepietiekamu TV kanālu skaitu. No tāda viedokļa, protams, var salīdzināt arī dzīvi mūsdienu Latvijā ar Brežņeva laikiem, jo tautsaimniecī-ba neko strauji neattīstās, visu pasauli tāpat neapceļosi, un izklaides nekad nevar būt par daudz.

Tikmēr mums otrā pusē tas bija latviešu valodas, kultūras un tautas izdzīvošanas jautājums, nemitīga va-jāšanas sajūta, smacējošs personīgās brīvības trūkums un absurda teātris ar Biedru tiesām labākajā gadījumā un nonākšanu Stūra mājā – sliktākajā gadījumā. Nekā tamlīdzīga nav šodien Latvijā, tāpēc mums nenāk prātā šo-dienas ikdienas grūtības salīdzināt ar jebkādu laika sprīdi no padomju ver-dzības pusgadsimta.

Tas nepārietLai cik mani uzskati un pieredze

nebūtu atšķirīga no otras puses pie-redzes padomju laikā, es ļoti labi sa-protu, ka neviena no pusēm nevar un nemainīs savus pasaules uzskatus un domāšanu. Tas īsti nav iespējams kaut vai tā iemesla dēļ, ka mēs savu piere-dzi neveidojam paši vien, bet tā veido-jas vairāku paaudžu laikā.

Ja gribētu paši atteikties vai ci-tiem likt atteikties no savu tiešo priekšteču pieredzes, to ir teju ne-iespējami vai ļoti grūti paveikt. Pat ja cilvēks atsakās no saviem priekš-tečiem, piemēram, gadījumā, kad ir skaidri zināma to dalība noziegu-mos, vienmēr paliek urdošais jautā-jums, ka es taču tālāk nesu šī cilvēka gēnus, tāpēc ar atteikšanos vārdos vien var būt par maz. Lai to īsteno-tu darbos, ir vajadzīgs liels spēks un darbs ar sevi. Cilvēciski ir neiespēja-mi pilnībā atteikties no savas miesas un asinīm.

Tādēļ es labi apzinos, ka daudzi ļaudis Latvijā vēl ilgi svinēs padomju laika svētkus, jo nevar atteikties un neatteiksies no saviem priekštečiem un viņu tiešās pieredzes. Tāpat kā otrā pusē tie, kam derdzas padomju laiks, to slavināšana un svētku svinēšana, arī neatteiksies no savu priekšteču piere-dzētā.

Nedomāju, ka varam cerēt, ka nā-kotnē tas viss izbeigsies kaut kā pats no sevis, jo, atsakoties no savas pa-gātnes, cilvēks atteiktos no savas cil-vēka būtības. Un kas tad paliek pāri? Pagātne nav nekas tāds, kas pāriet un pazūd, jo pagātne dzīvo cilvēkos kā iegūta pieredze, kas savukārt atspogu-ļojas mūsu attieksmē pret pasauli un lietu kārtību. Tā arī turpinās bērnos un bērnu bērnos, jo cilvēks var apzi-nāties sevi kā cilvēku tikai tad, ja viņš saprot, no kā viņš cēlies – no saviem vecākiem un vecvecākiem, no viņu sā-pēm un ciešanām, laimes brīžiem un priekiem. Tāpēc pagātne nepāriet, tā pārtop nākotnē.

Sanita Upleja, neatkarīgā žurnālistePirmpublicējums portālā ir.lv

05.02.15.

Mūsu un jūsu Brežņeva laikiTurpinājums no 1. lpp.


Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumiAdelaidēCeturtdien, 19. febr., plkst. 19.00–21.30 DV vīru koris Daugava atsāks savus mēģinājumus DV namā. Sirsnī-

gi aicinām bijušos un jaunus dziedātā-jus nākt mūsu pulciņā.Svētdien, 22. febr., plkst. 14.00 ALB literārā pēcpusdiena ALB namā. Pār-runas ar juristu-politologu Aleksandru

Gāršu: Pēdējās Saeimas vēlēšanas, un ko tās nozīmē Latvijas nākotnei. Ieeja $5. Vīns un uzkodas.


DatumiVārda dienas, dzimšanas dienas un zīmīgi notikumi12. februārisKarlīna, Līna1890. botāniķis, literāts Nikolajs Malts.1926. robežsargs Romanenko pazūd bez vēsts, sieva piekauta pie PSRS robežas.1935. jurists, LR goda konsuls Kērnsā Aleksandrs Gārša.1970. Latvijas tiesību zinātniece, Eiro-pas Cilvēktiesību tiesas tiesnese kopš 2005. g. Ineta Ziemele.

13. februārisMalda, Melita1945. Otrais Pasaules karš: PSRS spē-ki ieņēma Ungārijas galvaspilsētu Bu-dapeštu.1945. Drēzdene iznīcināta Sabiedrotu uzlidojumos 13.-15. febr. Iet bojā dau-dzi latviešu bēgļi.

1990. panākta vienošanās par Vācijas atkalapvienošanu.

14. februārisValentīnsValentīna diena1918. (pēc v.s. 1. februārī) Krievija pārgāja uz Gregora kalendāru.1940. dzejnieks Juris Mazutis.

15. februārisAlvils, Olafs, Olavs, Aloizs1925. dibināta akadēmiskā vienība Lī-dums.1955. latviešu garīdznieks, Romas Katoļu baznīcas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs.

16. februārisJūlija, Džuljeta

Lietuvas Republikas neatkarības diena1865. rakstnieks un žurnālists Jēkabs Janševskis.1918. Lietuvas valsts atjaunošanas / re-publikas proklamēšanas diena.1961. medicīnas profesors Andis Graudiņš.

17. februārisDonats, Konstance1905. dzejnieks Vilis Āboliņš.1955. Latvijas hokejists Viktors Ha-tuļevs.

18. februārisKora, Kintija1850. žurnālists Ansis Bandrevičs.1937. ģeologs, dzejnieks, latviešu sa-biedrisks darbinieks Austrālijā Kārlis Ābele. ■

Bite Švolmane ierosināja sarīko-jumus vislabāk rīkot sestdienās, kad skolas bērni un jaunieši ir lielākā skai-tā Namā, un ir lielāka iespēja sarīko-

jumos piedalīties jaunāka gada gājuma paaudzei. Tas atvieglotu arī Dāmu ko-pas darbu, jo katru sestdienu kafejnīca tāpat ir atvērta.

Pēc nu jau vairāku gadu tradīcijas, tika uzņemta fotogrāfija. Pēc tad Māra Lezdkalna aicināja visus uz vieglām

pusdienām. Mielojoties, sarunas tur-pinājās gan par padarīto, gan par darā-mo, gan jaunām idejām, kuru netrūkst. Uz tikšanos Melburnas Latviešu nama kafejnīcā Rīga!

INLaikrakstam „Latvietis“

MLN Dāmu kopa atsāk darbuTurpinājums no 5. lpp.

tiek uzdrukāti uz objektiem – Kā tu jūties – uz šķērēm pašportrets, dzimto māju Laucinu koki uz perforētām pla-tēm – tikai kā filtrs, kas paliek atmiņā un ir ietekmējis mākslinieces estētisku izaugsmi. Fotomākslinieces māksli-niecisko un tehnisko varēšanu ļoti vei-

cināja Ķīnā un Lielbritānijā gūtā pie-redze, bagāta izpratne par Austrumu un Rietumu kultūru, senās kultūras ieplūšanu šodienas dzīve un mākslā.

Kādreizējās siguldietes, tagad šanhajietes, darbi ar panākumiem iz-stādīti – Šanhajā, Pekinā, Londonā, Parīzē – šī ir pirmā personālizstāde Briselē. Pēc solo izstādes marta bei-gās Zane piedalīsies Briseles grupas

izstādē spalvas vilciens (the stroke of a pen) no 21. februāra līdz 15. mar-tam; izstāde veltīta Francijas karika-tūristu ekstrēmajam gadījumam. Tad martā – Parīzes Mākslas Mesā...

Izstāžu darbus var apskatīt arī http://www.ifa-gallery.com/

AMLaikrakstam „Latvietis“

Māksliniece Zane MellupeTurpinājums no 8. lpp.

drīz vai neinteresē, to aizstāj tumšo un gaišo toņu kontrasti, kas iezīmē it kā spēcīgais apgaismojums. Apgaismoju-ma ietekmē krāsu tonālās nianses tiek reducētas līdz trim krāsām. Gaišo un tumšo krāsu laukumi ļoti ritmiski at-kārtojas, uzsverot vertikālu kustību. Priekšmetu formas ir veidotas ļoti gro-das, gandrīz vai metāliskas.

Kad savulaik izstādēs parādījās šā-das klusās dabas, tās pārsteidza, daļēji pat mulsināja skatītājus. Bija pierasts izstādēs skatīt tonāli izsmalcinātu da-bas formu atklāsmi, tomēr nenonākot

līdz naturālismam. Jānis Zemītis uz-svaru lika uz krāsu, to kontrastiem, uz plakni un tvirtu lietu apveidu attēloju-mu. Diemžēl Jelgavas izstādē neierau-gām gleznotāja meklējumu ceļu. Mēs sastopamies tikai ar rezultātu.

Ar laiku jaunais mākslinieks, atradis savu izteiksmi, vairs neek-sperimentēja. Viņu vairāk piesaistīja plakne, krāsu ritmi, ko akcentēja ar priekšmetu kārtojumu. Reālas lietas aizstāja krāslaukumi, kuru vidū parā-dās glāze, kafijas tasīte vai kāda cita lieta. Viņu intriģēja spēles ideja un tādēļ bieži iemeta kompozīcijā kāršu lapiņas. Pēdējā gadu desmitā Jānis Ze-mītis atrada jaunu motīvu – tauriņus,

arī teātra maskas. Tādējādi var izse-kot, kā mainījusies mākslinieka do-māšana – pēc sadzīves priekšmetiem viņš atklāja dzīvē spēles nozīmi, bet vēlāk apcerēja filozofiski abstraktākas tēmas – mūžību, mīlestību, pastāvību.

Kā liecina izstādes darbi, arī ai-navai, galvenokārt pilsētas skatiem, gleznotājs piegāja visai savdabīgi. Pēc zīmīgiem arhitektūras pieminekļiem pazīstam, vai Jānis Zemītis gleznojis Rīgu, Ventspili vai Jeruzalemi, taču pilsētas ir tukšas, ēkas darinātas gan-drīz vai kubu veidā, telpa visai nosa-cīta un atgādina skatuves dekorācijas.

Māris BrancisLaikrakstam „Latvietis“

Māra Branča skatījumsTurpinājums no 8. lpp.


Eiro kurssEiropas Centrālās bankas atsauces kurss 13. februārī.€1 = 1,46890 AUD€1 = 0,74010 GBP

€1 = 1,53120 NZD€1 = 1,13810 USD

Piektdien, 27. febr., plkst. 18.00 Tā-lavas kafejnīcā sākas Sabiedriskā klu-ba Laimīgā stunda. Baudīsim to atkal dārzā zem ozola zariem. Vakariņas ga-tavos Andis un Rudīte, grieķu stilā – jiros. Ēdienu varēs iegādāties starp plkst. 18.00-19.30. Ēdieni un dzērieni par draudzīgām cenām. Visi mīļi gai-dīti.Sestdien, 28. febr., plkst. 9.00 talka Tālavā. Talciniekiem pasniegs rīta launagu kafejnīcā. Nāciet ar cimdiem, spaiņiem vai citiem darba rīkiem. Tī-rāmie līdzekļi un krāsa būs sagādāti. Tuvāka informācija: Andis Bērziņš 0421920496, [email protected] Adelaides Sv. Pētera draudzeSvētdien, 15. febr., plkst. 11.00 Epifā-nijas 6. svētdiena. Dievkalpojums bez dievgalda.Svētdien, 1. martā, plkst. 11.00 Cie-šanas laika 2. svētdiena. Dievkalpo-jums ar dievgaldu.

BrisbanēSvētdien, 15. febr., plkst. 14.30 Sau-les zaķa pulciņš Latviešu namā. Tuvā-ka informācija: Inga Česle (0408 302 506), [email protected], 28. febr., plkst. 12.00 Rum-my & zolītes pēcpusdiena DV sarīko-jumā Latviešu namā. Maksa $10.Svētdien, 1. martā, plkst. 10.00 Svētdienas rīts Dievam. Turpināsim pārrunāt Jāņa evaņģēliju 6:41-71 pie M. Mežmales, 104 Donnington Street, Carindale.Svētdien, 1. martā, plkst. 14.30 Sau-les zaķa pulciņš Latviešu namā. Tuvā-ka informācija: Inga Česle (0408 302 506), [email protected] Kvīnslandes latv. ev. lut. draudzeMāc. Brigita Saiva.Sestdien, 21. febr., plkst. 13.00 diev-kalpojums ar dievgaldu Nācaretes baz-nīcā.

Kanberā

Kanberas latv. ev. lut. draudze

MelburnāTrešdien, 18. febr., plkst. 11.00 Vana-džu sanāksme DV mītnē.Sestdien, 21. febr., plkst. 12.00 Mel-burnas Latviešu namā, Misiņa zālē, 3 Dickens St. Elwood. notiks MLB Daugavas Skolas PILNSAPULCE. Tuvāku informāciju sniedz: Kārlis Ro-lavs, Skolas Padomes priekšsēdis ([email protected] mob: 0400 672 326), Iveta Samule, Skolas Padomes sekre-tāre ([email protected] mob: 0419 359 765).Piektdien, 27. febr., plkst. 18.30 par-medžāna un viktorīnas krodziņa va-kars DV mītnē.Sestdien, 28. febr., plkst. 11.30 gaidu

un skautu pilnsapulce Latviešu namā. Melburnas latv. ev. lut. draudzeMāc. Dainis Markovskis.Svētdien, 15. febr., plkst. 10.00 diev-kalpojums.Svētdien, 15. febr., plkst. 14.00 diev-kalpojums Latviešu ciemā.Svētdien, 22. febr., plkst. 10.00 diev-kalpojums.Svētdien, 1. martā, plkst. 10.00 pulk-veža Oskara Kalpaka un Studentu ro-tas Piemiņas dievkalpojums.Svētdien, 1. martā, plkst. 14.00 diev-kalpojums Latviešu ciemā.

PertāPertas ev. lut. Sv. Pāvila draudzeMāc. Gunis Balodis.

SidnejāSidnejas ev. lut. latviešu draudze, Svētā Jāņa baznīcāMāc. Kolvins Makfersons.Svētdien, 15. febr., plkst. 10.00 diev-kalpojums ar Svēto Vakarēdienu.Svētdien, 22. febr., plkst. 10.00 Cieša-nu laika dievkalpojums ar Svēto Vaka-rēdienu. Pēc dievkalpojuma, draudzes pilnsapulce.Svētdien, 1. martā, plkst. 10.00 Cie-šanu laika dievkalpojums ar Svēto Va-karēdienu. Sidnejas latv. ev. lut. Vienības draudzeMāc. Raimonds Sokolovskis.Svētdien, 15. febr., plkst. 9.30 diev-kalpojums.Svētdien, 22. febr., plkst. 9.30 diev-kalpojums.

Zelta piekrastē

LatvijāSvētdien, 15. febr., plkst. 18.00 Spī�

Laikraksts 'Latvietis' 347laikraksts.com/laikraksti/Latvietis347.pdf · ir skolas T-krekli, kurus ir iecerēts re-dzēt bērniem mugurā katru sestdienu. Skolai ir izveidota Latvijas

Documents