Karš Debesīs Vai zināji, ka pats pirmais karš, kas jeb- kad ir nocis, norisinājās visnepiskākajā vietā? Bībele mums stāsta, ka „Izcēlās karš debesīs, Miķelis ar saviem eņģeļiem sāka karot ar pūķi. Pūķis un viņa eņģeļi turējās prem.” (Atklāsmes 12:7) Kā šis karš sākās un kā tas beidzās? Atbilde uz šiem jautāju- miem atklāj mūsu planētas un cilvēka sirds nemiera iemeslu. Pravies Ecēhiēls dod mums ieskatu šajā pirmajā karā un sātana sacelšanās plānā pret Dievu. Lucifers ir apraksts kā „svai- dīts ķerubs”. “Es biju tevi iecēlis, svētajā Dieva kalnā tu staigāji degošu akmeņu vidū. Nevainojams tu biji savos ceļos no tās die- nas, kad tevi iecēla par ķēniņu, līdz kamēr atrada tevī noziegumu.” (Ecēhiēla 28:14-15) Šī svaidītā ķeruba (eņģeļa) stāvoklis mums daudz ko atklāj par Lucifera sacelšanos. Vecajā Derībā Dievs bija devis Israēlam Viņa Debesu troņistabas (svētnīcas) miniatūru pa- raugu. (Sk. 2. Mozus 25:8) Pāvils raksta, ka šī svētnīca bija paraugs „debesu svētnīcai”. (Ebrejiem 8:5) Tajā bija īpašs nodalījums – Vissvētākā vieta – kurā atradās Derības šķirsts ar Desmit Baušļiem. Virs šī šķirsta bija „salīdzināšanas vāks” un katrā salīdzināša- nas vāka pusē bija pa ķerubam „tā, ka ķerubi izpleš savus spārnus pāri vākam un ar sa- viem spārniem apklāj salīdzināšanas vāku.” (2. Mozus 25:16-22; 1. Ķēniņu 8:7) Tas parāda, ka salīdzināšanas vāks ir Dieva tronis, un Viņa valsba ir Viņa likums. Lucifers, kurš reiz bija „svaidītais ķerubs”, bija atbildīgs par šī likuma turēšanu, sargā- šanu un „apklāšanu”. Lai vai kā, sacelšanās sākās tāpēc, ka „noziegums” jeb grēks ka atrasts Luciferā. Un kas ir grēks? „Grēks ir netaisnība.” (1. Jāņa 3:4) Lucifers, kuram bija jāaizstāv Dieva likumi, Debesu valsbas pats pamats, sacēlās pret to. Tā rezultātā izcēlās karš debesīs. Bet kāds bija Lucifera arguments pret Likumu? Pievērsiet uzmanību kādam zīmī- gam aspektam šajā strīdā, ko mums atklājis pravies Jesaja. „Kā tu esi kris no debesīm, tu spožā zvaigzne, tu ausekļa dēls! Kā tu esi nogāzts pie zemes, tu, kas tautas locīji! Tu gan domāji savā prātā: es kāpšu debesīs un uzcel- šu savu troni augstu pār Dieva zvaigznēm, es nomešos uz saiešanas kalna pašos zieme- ļos! Es uzkāpšu augstumos, es būšu kā pats Visuaugstākais!” (Jesajas 14:12-14) Lucifers apgalvoja, ka var būt „kā Dievs”, tas ir, tais- nīgs, tāds, kam nevajag pakļaues Dieva liku- miem. Viņš domāja, ka pats var noteikt, kas ir labs un kas ir slikts. Ciem vārdiem, Lucifera sacelšanās bija balsta uz paštaisnību. Viņš apgalvoja, ka Likums ir ierobežojošs un ka brīvajiem, inteliģentajiem eņģeļiem tāds nav vajadzīgs. Šis apgalvojums pievīla lielu skaitu eņģeļu, un e kopā ar Luciferu ka izraidī no Debesīm. Ar šo ieskatu mēs varam labāk izprast, kāpēc zeme un cilvēku sirdis k bieži piedzī- vo nemieru. Sātans arī šodien ir Dieva likumu nīdējs. Dievs meklē Savas karaļvalsts iemīt- niekus, bet em jāvēlas dzīvot pēc Debesu likumiem. Tā tas ir ar jebkuru valdību. Kad sātans dārzā tuvojās Ādamam un Ievai, viņš tos kārdināja ar to pašu maldinā- šanu. Jūs varat būt „kā dievi” bez paklausības Viņam. (1. Mozus 3:1-4) Tā pa maldināša- na, kas noveda Debess eņģeļus pie krišanas, noveda Ādamu un Ievu pie atkrišanas dārzā. Un tāpat kā eņģeļi ka izraidī no debesīm, Ādams un Ieva ka izves no Ēdenes dārza. „Tā Dievs Tas Kungs izraidīja viņu no Ēdenes dārza, lai viņš apstrādātu zemi, no kuras viņš ka ņemts. Un Viņš izdzina cilvēku ārā; un Viņš nolika uz austrumiem no Ēdenes dār- za ķerubus un abpus liesmojošu zobenu, lai sargātu ceļu uz dzīvības koku.” (1. Mozus 3:23-24) Sātans sagrozīja Ādama un Ievas prātu. Tiem tagad bija „miesas eksmes”, kas „ved nāvē”, „jo miesas eksme ir naidā ar Dievu: tā neklausa Dieva bauslībai, jo tā to nespēj.” (Romiešiem 8:6-7) Bet Dievs neļāva cilvēkam pazust. Viņš sūja Savu Dēlu pasaulē. Cilvēkiem ek dota otrā iespēja. Lai ieietu Debesu valsbā, cilvēkam atkal jāpakļaujas Dieva likumiem. Pāvils raksta: „Bet arī Svētais Gars mums liecina. Pēc tam kad ir teikts: šī ir tā derī- ba, ko Es ar viņiem celšu pēc tām dienām, saka Tas Kungs, Savus baušļus Es došu viņu sirdīs un raksšu tos viņu prātā, un viņu grē- kus un viņu netaisnības vairs nepieminēšu.” (Ebrejiem 10:15-17) Visi nemieri uz zemes un cilvēku sirdīs ir cēšana sātana meliem, ka cilvēkam nav jāpaklausa Dieva likumiem un ka cilvēks var