Daugavpils Universit‚tes izdevums 2004. gada maijs/j˚nijs Nr. 9 / 87 Lai Top! Sveicinu J˚s visus Ó m‚cÓbu gada pÁdÁj‚ laikraksta izlaidum‚, jo nu jau pavisam drÓz viss m˚su redakcijas kolektÓvs dosies pelnÓt‚ at- vaÔin‚jum‚, k‚ saka, radoam garam arÓ ir ne- piecieama atp˚ta, lai tas neizsÓktu. Kaut gan mums, studentiem, Ó atp˚ta s‚ksies tikai pÁc veik- smÓgi nok‚rtotas vai daÔÁji nok‚rtotas sesijas, da˛iem, savuk‚rt, pÁc nok‚rtotiem valsts eks‚- meniem un izlaiduma balles. Lai nu k‚ arÓ tur neb˚tu, nevienam no mums tas nav nekas jauns, un arÓ p‚r‚k dramatiski un neiespÁjami tas arÓ nav! T‚tad, uz prieku, studentu tauta! J˚s to varat un mÁs arÓ! Lai cik Ôoti gribÁtos aj‚ sveicien‚ run‚t tikai par skaist‚m un sirdij tÓkam‚m liet‚m, tomÁr man nedaudz j‚atgrie˛as nesen‚ pag‚tnÁ. KonkrÁti run‚jot par iepriekÁjo ìLai Top!î nu- muru, kas sacÁla a˛iot‚˛u un satraukumu. J‚, tik tie‚m, raksts par Par‚des Dienesta viesnÓcu un t‚s iemÓtniekiem nebija tradicion‚ls ziÚu iz- kl‚sts un daudzus tas arÓ aizsk‚ra, bet, cienÓ- jamie studenti, vai tik tie‚m katrreiz, kad J˚s dzirdÁsiet kaut ko ne visai patÓkamu, vajadzÁs Ìerties pie rupjas un, jo vair‚k, pie fiziskas iz- rÁÌin‚an‚s? Es pilnÓgi apzinos, ka liela daÔa no Jums liel‚ mÁr‚ vaino mani k‚ Ó laikraksta redaktori, jo esmu o rakstu atÔ‚vusi publicÁt, un tomÁr man Ôoti gribÁtos, lai J˚s izlas‚t avÓzes pÁ- dÁj‚ lap‚ vienu nozÓmÓgu teikumu ñ redakcijas viedoklis ne vienmÁr sakrÓt ar rakstu autoru viedokli! Es atvainojos ìLai Top!î redakcijas v‚rd‚ par to, ja k‚du tas tik dziÔi aiz- vainojis, bet, l˚dzu, paskatieties uz o problÁmu no cita redzes punkta, tas ir tikai viena studenta viedoklis, bet DU m‚c‚s p‚ri 3 t˚kstoiem, un vai nu tik tie‚m pilnÓgi viss uzrakstÓtais ir vieni vienÓgi meli? TomÁr vajadzÁtu atzÓt, ka m˚su dzÓvÁ nav viss tikai balts vai melns, ir arÓ citas kr‚sas, ko mums tomÁr, lai arÓ cik Ôoti negribÁtos, ir j‚pieÚemÖ T‚ k‚ ar vÁja ‚trumu tuvojas sesijas laiks, novÁlu visiem studentiem pÁkÚu atmiÚas uzla- boanos, prasmi fotografÁt konspektus ar acÓm un, ja nopietni, tad veiksmi, izturÓbu, gribasspÁ- ku un, galvenais, veselÓbu!!! M‚cÓbspÁkiem ñ nepagurt, labojot reizÁm neizprotamos rokrak- stos sarakstÓtos eks‚menus, saglab‚t objektivit‚ti un reizÁm atcerÁties sevi studentu gados! ìLai Top!î kolektÓva v‚rd‚ apsveicu visus Daugavpils Universit‚tes Ó gada absolventus, novÁlot veiksmÓgi izmantot gadu laik‚ uzkr‚t‚s zin‚anas re‚laj‚ dzÓvÁ. Savuk‚rt, visiem p‚rÁ- jiem lasÓt‚jiem ñ lai Jums izdodas Ó vasara, lai t‚ ir pozitÓviem notikumiem pilna un, ja gad‚s k‚da neveiksmÓte, tad nebÁd‚jiet, jo dzÓvÁ vien- mÁr viss nok‚rtojas! Redaktores sleja ìLai Top!î redaktore Margarita P‚r z‚les stiebriem atkal lai˛as saulesmeitu gl‚sts Sirds stÓg‚s spÁlÁ dienvidvÁja smaids Un pasaule ar jaundzimu‚ acÓm Stiepj maigas rokas tikai pretim TevÖ, Lai mostas dvÁsele no vasarsk˚pstiem Un viegl‚m k‚j‚m pretim laimei skrienÖ M. Mihailova
Welcome message from author
This document is posted to help you gain knowledge. Please leave a comment to let me know what you think about it! Share it to your friends and learn new things together.
Transcript
Daugavpils Universit‚tes izdevums 2004. gada maijs/j˚nijs Nr. 9 / 87
Lai Top!
Sveicinu J˚s visus Ó m‚cÓbu gada pÁdÁj‚laikraksta izlaidum‚, jo nu jau pavisam drÓzviss m˚su redakcijas kolektÓvs dosies pelnÓt‚ at-vaÔin‚jum‚, k‚ saka, radoam garam arÓ ir ne-piecieama atp˚ta, lai tas neizsÓktu. Kaut ganmums, studentiem, Ó atp˚ta s‚ksies tikai pÁc veik-smÓgi nok‚rtotas vai daÔÁji nok‚rtotas sesijas,da˛iem, savuk‚rt, pÁc nok‚rtotiem valsts eks‚-meniem un izlaiduma balles. Lai nu k‚ arÓ turneb˚tu, nevienam no mums tas nav nekas jauns,un arÓ p‚r‚k dramatiski un neiespÁjami tas arÓnav! T‚tad, uz prieku, studentu tauta! J˚s tovarat un mÁs arÓ!
Lai cik Ôoti gribÁtos aj‚ sveicien‚ run‚t tikaipar skaist‚m un sirdij tÓkam‚m liet‚m, tomÁrman nedaudz j‚atgrie˛as nesen‚ pag‚tnÁ.KonkrÁti run‚jot par iepriekÁjo ìLai Top!î nu-muru, kas sacÁla a˛iot‚˛u un satraukumu. J‚,tik tie‚m, raksts par Par‚des Dienesta viesnÓcuun t‚s iemÓtniekiem nebija tradicion‚ls ziÚu iz-kl‚sts un daudzus tas arÓ aizsk‚ra, bet, cienÓ-jamie studenti, vai tik tie‚m katrreiz, kad J˚sdzirdÁsiet kaut ko ne visai patÓkamu, vajadzÁsÌerties pie rupjas un, jo vair‚k, pie fiziskas iz-rÁÌin‚an‚s? Es pilnÓgi apzinos, ka liela daÔano Jums liel‚ mÁr‚ vaino mani k‚ Ó laikrakstaredaktori, jo esmu o rakstu atÔ‚vusi publicÁt, untomÁr man Ôoti gribÁtos, lai J˚s izlas‚t avÓzes pÁ-
dÁj‚ lap‚ vienu nozÓmÓgu teikumu ñ redakcijasviedoklis ne vienmÁr sakrÓt ar rakstuautoru viedokli! Es atvainojos ìLai Top!îredakcijas v‚rd‚ par to, ja k‚du tas tik dziÔi aiz-vainojis, bet, l˚dzu, paskatieties uz o problÁmuno cita redzes punkta, tas ir tikai viena studentaviedoklis, bet DU m‚c‚s p‚ri 3 t˚kstoiem, unvai nu tik tie‚m pilnÓgi viss uzrakstÓtais ir vienivienÓgi meli? TomÁr vajadzÁtu atzÓt, ka m˚sudzÓvÁ nav viss tikai balts vai melns, ir arÓ citaskr‚sas, ko mums tomÁr, lai arÓ cik Ôoti negribÁtos,ir j‚pieÚemÖ
T‚ k‚ ar vÁja ‚trumu tuvojas sesijas laiks,novÁlu visiem studentiem pÁkÚu atmiÚas uzla-boanos, prasmi fotografÁt konspektus ar acÓmun, ja nopietni, tad veiksmi, izturÓbu, gribasspÁ-ku un, galvenais, veselÓbu!!! M‚cÓbspÁkiem ñnepagurt, labojot reizÁm neizprotamos rokrak-stos sarakstÓtos eks‚menus, saglab‚t objektivit‚tiun reizÁm atcerÁties sevi studentu gados!
ìLai Top!î kolektÓva v‚rd‚ apsveicu visusDaugavpils Universit‚tes Ó gada absolventus,novÁlot veiksmÓgi izmantot gadu laik‚ uzkr‚t‚szin‚anas re‚laj‚ dzÓvÁ. Savuk‚rt, visiem p‚rÁ-jiem lasÓt‚jiem ñ lai Jums izdodas Ó vasara, lait‚ ir pozitÓviem notikumiem pilna un, ja gad‚sk‚da neveiksmÓte, tad nebÁd‚jiet, jo dzÓvÁ vien-mÁr viss nok‚rtojas!
Redaktores sleja
ìLai Top!î redaktore Margarita
P‚r z‚les stiebriem atkal lai˛as
saulesmeitu gl‚sts
Sirds stÓg‚s spÁlÁ dienvidvÁja smaids
Un pasaule ar jaundzimu‚ acÓm
Stiepj maigas rokas tikai pretim TevÖ,
Lai mostas dvÁsele no vasarsk˚pstiem
Un viegl‚m k‚j‚m pretim laimei
skrienÖ
M. Mihailova
# 9 / 87
´Lai Top!ª2
15. j˚nij‚ Kijev‚ jau otro reizi Ukrainas vÁsturÁ tikasvinÁta ìEiropas dienaî, kur‚ piedalÓj‚s visas Eiropas Sa-vienÓbas dalÓbvalstis, tai skait‚ arÓ Latvija. Pas‚kuma galve-nie notikumi norisin‚j‚s Kijevas galvenaj‚ iel‚ HreËatik.Visas 25 ES dalÓbvalstis bija izvietojuas savus informatÓvosmateri‚lus ìEiropas ciemaî veid‚.
ìEiropas dienasî svinÓbas organizÁja Eiropas Komisijasp‚rst‚vniecÓba Ukrain‚ sadarbÓb‚ ar ES dalÓbvalstu vÁst-niecÓb‚m, Kijevas mÁriju u.c. Ukrainas valsts instit˚cij‚m,ieskaitot Prezidenta administr‚ciju. M˚su valsti p‚rst‚vÁjastudenti no liel‚kaj‚m Latvijas augstskol‚m Latvijas Univer-sit‚tes (Jana Jermakova), Baltijas Krievu instit˚ta (Laila Hart-mane), Latvijas Sporta un pedagoÏijas akadÁmijas (Ineta¤driÚa), RÓgas StradiÚa universit‚tes (Nat‚lija Jermolajeva)un Daugavpils Universit‚tes (Egija Labanovska). Studentudarba grupas vadÓt‚js bija Latvijas vÁstnieka palÓgs pa-s‚kuma organizÁan‚ Andrejs Filipovs. Lomas bija sadalÓtasÔoti precÓzi ñ katrs students novada tautastÁrp‚ popularizÁjasavu novadu: Zemgali, Latgali, Vidzemi un Kurzemi, k‚ arÓaugstskolu, kur‚ studÁ. Studenti st‚stÓja ne tikai par sava no-vada tautastÁrpu, bet arÓ par t‚ tradÓcij‚m, para˛‚m un kul-t˚ru. Latvieu meitenes starp citiem pas‚kuma dalÓbniekiembija izpelnÓju‚s Ópau uzmanÓbu ñ viÚas dzied‚ja, dejojaun gandrÓz katrs, kas g‚ja gar‚m Latvijas stendam par at-miÚu varÁja nofotografÁties ar m˚su zeltenÁm.
ìCidoî, ìRÓgas Piensaimnieksî, RÓgas Piena kombin‚ts,ìLatvijas Balz‚msî. Tika rÓkoti konkursi ìVai tu pazÓsti Lat-viju?î un degust‚cijas. Pas‚kuma apmeklÁt‚jiem bija iespÁ-ja nogarot ìLidoî gaÔas izstr‚d‚jumus un Latvijas rupjmaizi,kas ukrainieiem Ópai garoja.
CilvÁki n‚ca un jaut‚ja, kur var ieg‚d‚ties ìLatvijasBalz‚maî un ìDzintaraî produkciju. Daudzi dalÓj‚s atmiÚ‚spar nodzÓvoto laiku Latvij‚ un lielisko atp˚tu J˚rmal‚. Vai-r‚kus t˚kstous interesÁja Latvijas novadu un RÓgas, J˚rma-las, Ventspils, Liep‚jas, Valmieras, Daugavpils, LÓv‚nu,Jelgavas pilsÁtu kartes, tika izr‚dÓta interese par t˚risma,studiju un biznesa iespÁj‚m Latvij‚.
Latvijas stends bija pats skaist‚kais un bag‚t‚kais arizdales materi‚liem par valsti ñ to atzina ne tikai m˚su kai-miÚi igauÚi, bet arÓ pai pas‚kuma rÓkot‚ji.
ìEiropas dienuî ietvaros pas‚kuma apmeklÁt‚jiemskumt nen‚c‚s: skanÁja m˚zika, tika dalÓti informatÓvie ma-teri‚li un bija iespÁjams iesaistÓties arÓ teatr‚los uzvedu-mos. Pas‚kums beidz‚s ar lielu koncertu. Taj‚ piedalÓj‚sm˚su pau ìPr‚ta vÁtraî, ko ukrainiei uzÚÁma Ópai silti.
Latvijas vÁstniecÓba Ukrain‚ un Latvijasliel‚k‚s augstskolas (LU, RSU, BKI, LSPA, DU)
ìEiropas dien‚sî Ukrain‚, Kijev‚
Latvijas stendu visas dienas garum‚ apmeklÁja Ôotidaudz cilvÁku, tai skait‚ pievilcÓgs tas Ìita arÓ Ukrainas ma-su saziÚas lÓdzekÔiem, pas‚kuma beig‚s nebija palicis ne-viens izdales informatÓvais materi‚ls.
Savu produkciju bija izst‚dÓjui Latvijas vadoie p‚rti-kas un viegl‚s r˚pniecÓbas uzÚÁmumi: îOgres trikot‚˛aî,
M˚su Latvijas stenda dalÓbniekiem aj‚s dien‚s bijaiespÁja apskatÓt skaist‚k‚s Kijevas vÁsturisk‚s vietas un mu-zejus, braukt ar kuÏÓti pa vienu no liel‚kaj‚m Eiropas upÁmDÚepru, k‚ arÓ satikt daudzus jaukus cilvÁkus.
PÁc atbildÓg‚s dienas KreËatik ciem‚ Latvijas vÁstnieksUkrain‚ Andris Vilc‚ns rÓkoja pieÚemanu, kur‚ tika izrun‚tasìEiropas dienuî pas‚kuma norises. Latvijas studenti pateic‚sAndrim Vilc‚nam par silto uzÚemanu un par doto iespÁjup‚rst‚vÁt Latviju tik nozÓmÓg‚ pas‚kum‚.
Andrejs Filipovs
# 9 / 87
´Lai Top!ª 3
LÓdz ar pavasara pilnbrieda iest‚-anos katram no mums droi vien uzn‚kvÁlme kaut ko mainÓt ñ pier‚dÓt sevi,paveikt kaut ko brÓniÌÓgu un varonÓ-gu, kas lÓdzin‚tos Ìiru ziedÁanaiÖTo nu katram paam b˚s j‚izlemj ñ k‚veidot un celt savu prieku un esÓbasvÁrtÓbu, taËu ir daudz lietu un vietu, ku-r‚s iesaistÓties, darboties un padarÓtvaren kr‚sain‚ku savu ikdienu.
Viena no t‚d‚m irstarptautisk‚ studentu
organiz‚cija AIESEC.
Laikam visi esat pamanÓjui jaun‚korpusa 1. st‚v‚ stilÓgu izk‚rtni ar oburtu kombin‚ciju. AtifrÁt neÚemos,varu tikai atkl‚t, ka tas ir saÓsin‚jumsno franËu valodas, nosaukums izsakaÓs organiz‚cijas darbÓbu un mÁrÌus,par ko arÓ jums centÓos pavÁstÓt.
T‚tad visu pÁc k‚rtas...
1. Kur un k‚pÁc AIESECradies?Uzreiz pÁc 2. Pasaules kara divi
ekonomikas studenti no Zviedrijas izvei-doja nevalstisku bezpeÔÚas organiz‚-ciju, kur‚ iesaistÓj‚s Ós nozares studentiarÓ no vair‚k‚m cit‚m Eiropas valstÓm.
MÁrÌi un pas‚kumi apmÁram tiepai, kas m˚sdien‚s ñ AIESEC veicinasadarbÓbu starp augstskolu studentiem,viÚi kop‚ m‚c‚s un praktiski cenasapg˚t m‚rketingu, sabiedrisk‚s attie-cÓbas, kas obrÓd ir Ôoti popul‚ra studijuprogramma visur Latvij‚, izstr‚d‚ pro-jektus, prezent‚cijas, darbus grup‚sekonomikas, kult˚ras un socioloÏijasjom‚s. TaËu galvenok‚rt AIESEC dar-bÓba ir saistÓta ar studentuñpraktikan-tu apmaiÚas organizÁanu. Tas nozÓ-mÁ, ka sadarbÓb‚ ar AIESEC Tu varidoties plaaj‚ pasaulÁ, str‚d‚t sav‚jom‚, ieg˚t zin‚anas un pieredzi,jaunus draugus, sakarus un kontaktus(kur taˇ bez tiem tagad?:)), k‚ arÓnopelnÓt.
2. K‚ kÔ˚t par AIESECbiedru?Pirmk‚rt, Tev j‚b˚t sabiedriskam,
radoam, darboties griboam, bez
aizspriedumiem (ja Tev piemÓt noslie-ce uz rasismu, nacismu vai jebk‚daveida diskrimin‚ciju, tad ñ nek‚).
N‚kamais solis ñ Tev j‚iesniedzsavs CV, kur tiks vÁrtÁts, arÓ tiks p‚r-baudÓtas tavas angÔu valodas zin‚a-nas. Tad atlases k‚rtÓb‚ Tu vari kÔ˚tpar vienu no veiksmÓgajiem Starptau-tisk‚s Studentu ApmaiÚas Organiz‚-cijas biedriem.
Viss, ko no tevis prasa, ir ñ b˚t la-bam un aktÓvam cilvÁkam!
3. K‚pÁc ir fori b˚tvienam no viÚiem?Tev ir neizmÁrojami daudz iespÁju
piedalÓties da˛‚d‚s konferencÁs ñ ganstarptautisk‚s, gan nacion‚l‚s (t‚s pa-rasti notiek Ôoti bie˛i, arÓ DaugavpilÓ,RÓg‚, VentspilÓ, jo aj‚s pilsÁt‚s atrodasAIESEC biroji). Konferences ir ÔotidaudzpusÓgas, interesantas un izglÓ-tojoas, un t‚m parasti seko jautra unatraktÓva neform‚l‚ daÔa.
4. AIESEC pasaulÁ.Organiz‚cija past‚v 56 gadus.
T‚s sast‚v‚ ir 20000 biedru no visaspasaules 800 augst‚k‚s izglÓtÓbasiest‚dÁs, 85 pasaules valstÓs.
AIESEC! ! !U z m i n i n u , k a s t a s i r ? ? ?
Latvij‚T‚ nodibin‚ta 1995. gad‚, 70
biedru 3 augstskol‚s.
M˚su universit‚tÁAktÓv‚k‚ AIESEC p‚rst‚ve ir Na-
taÔja Demjanenko. Ar viÚu arÓ run‚jospar o organiz‚ciju.
NataÔja past‚stÓja par saviemiespaidiem un pieredzi, ko g˚st AIESECpas‚kumu laik‚. Man rad‚s iespaids,ka b˚t vienam no viÚiem ir patie‚mjauki un noderÓgi, arÓ NataÔja manÌiet Ôoti jauka un patÓkama meitene.
Ö apnicis katru reizi pieminÁt DUstudentu k˚trumu Ö NataÔja, protams,to arÓ pamanÓjusi, t‚pÁc vÁlas iedroin‚tm˚su kolÁÏus saÚemties un pievienotiesAIESEC!!!
îPadom‚jiet par to, ko j˚s gribatno savas dzÓves. Ja gribat kaut ko mai-nÓt, tad izmantojiet visas iespÁjas! Ma-na dzÓve krasi izmainÓj‚s uz labo pusi,ieguvu draugus, kontaktus, pieredziÖî, t‚ saka NataÔja. Es pievienojosim viedoklim.
**Te b˚s AIESEC koordin‚tes un
m‚jas lapas adrese, kur j˚s varatieg˚t sÓk‚ku inform‚ciju par Starptau-tisko studentu apmaiÚas organiz‚ciju,iespÁj‚m, prasÓb‚m:
www.lapas.dau.lv/aiesec
e-mail:[email protected]
adresePar‚des 1ñ125
t‚lrunis6896280
**Lai jums veicas sesij‚, lai veicas it
visur, kur esat un piedal‚ties.Metieties lidojum‚ pretÓ pasaulei,
un t‚ jums pan‚ks pretÓ, lai apskautuun pier‚dÓtu dzÓves vÁrtÓbu! Turieties!
Ar NataÔju îpaËalojaî unpavasarÓ ar jums kop‚
Sole
# 9 / 87
´Lai Top!ª4
DaugavpilsUniversit‚tes 46.Jauno zin‚tnieku
konferenceKop 1958. gada DaugavpilÓ ir izveidojusies tradÓcija
pavasarÓ rÓkot studentu zin‚tnisko darbu konkursu. ArÓ o-gad, 21.ñ22. aprÓlÓ, notika zin‚tnisk‚ konference, taËujaun‚ form‚t‚ ñ konferences organizÁan‚ piedalÓj‚s 2003.gad‚ izveidot‚ Daugavpils Universit‚tes Jauno zin‚tniekuasoci‚cija.
PÁc konferences ofici‚l‚s atkl‚anas notika prof. J.ZaÌagr‚matas ìCeÔi uz virsotnÁmî prezent‚cija. Vair‚k nek‚300 zin‚tnisku darbu (t.sk. arÓ 8 monogr‚fiju) autors im-provizÁt‚ form‚ un saprotam‚ valod‚ par‚dÓja m˚sdienuzin‚tnes attÓstÓbas galveno ceÔu, vienlaikus r‚dot Ósta zi-n‚tnieka piemÁru ñ vienk‚r‚ valod‚ radot priekstatu parvissare˛ÏÓt‚kaj‚m problÁm‚m.
Konferences Programmas komiteja atlasÓja 221 preten-dentu pieteikumus no Latvijas un ‚rzemju (Lietuvas, Igaunijas,Krievijas un Francijas) augstskol‚m un zin‚tniski pÁtniecis-kiem instit˚tiem, taËu konferences darb‚ piedalÓj‚s 160 jau-nie zin‚tnieki. Bez liekas liekulÓbas var apgalvot, ka t‚ bijane tikai liel‚k‚ jauno zin‚tnieku konference DaugavpilsUniversit‚tÁ, bet arÓ viena no visliel‚kaj‚m konferencÁmBaltij‚ un Latvij‚. T‚s mÁrÌis bija aicin‚t jaunos zin‚tniekusuz diskusiju par zin‚tnes aktu‚lo jaut‚jumu pÁtÓanu.
DeviÚpadsmit darba grup‚s (kuras atspoguÔo Daugav-pils Universit‚tÁ Óstenoto akadÁmisko un profesion‚lo prog-rammu kl‚stu) notika zin‚tnisku darbu prezent‚cijas unapsprieana. Ir j‚atzÓmÁ, ka, neskatoties uz konferencesprogramm‚ paredzÁto laiku diskusij‚m, t‚s bie˛i vien vei-doj‚s spont‚ni, radot Óstas darba grupas atmosfÁru.
Konferences laik‚ notika arÓ diskusija ìJaunie zin‚tniekiun zin‚tne m˚sdien‚s: Laiks kopÓgai diskusijaiî, kur‚ pie-dalÓj‚s konferences dalÓbnieki, k‚ arÓ LZA akadÁmiÌis prof.J.ZaÌis, Daugavpils Universit‚tes Zin‚tÚu prorektors ñ prof.A.Barevskis un Satversmes sapulces prieksÁdÁt‚js ñ prof.A.–kute, Latvijas Studentu apvienÓbas p‚rst‚vji, Latvijas Uni-versit‚tes VÁstures un Filozofijas fakult‚tes izpilddirektoreK.Ante. Vadot diskusiju, o rindu autors bija patÓkami p‚r-steigts par interesi, ko izr‚dÓja m˚su Lietuvas kolÁÏi, bet,diem˛Ál, m˚su augstskolas studenti neizmantoja iespÁju ap-spriest jaut‚jumus, kas skar progresÓvu, uz n‚kotni orientÁtujaunatni.
Man k‚ konferences rÓcÓbas un programmas komitejasp‚rst‚vim ir j‚pateicas visiem, kas r˚pÁj‚s par konferencesorganizÁanu, bet Ópas paldies j‚saka Daugavpils Univer-
sit‚tes rektorei prof. Z.Ikerei par ieinteresÁtÓbu konferen-ces darba norisÁ, Zin‚tÚu daÔas vadÓtajai prof. J.Davidovaipar mor‚lo un materi‚lo atbalstu, un, protams, prof. A.Bar-evskim, kur ne tikai vadÓja Konferences programmas unRÓcÓbas komiteju, bet arÓ ar neviltotu interesi piedalÓj‚s jau-t‚jumu apspriean‚, doc. E.VasiÔjevai, ar kuru diskutÁjottika izstr‚d‚ta konferences gaita, HF studentam J.Briedim,cilvÁkam, kura apskau˛am‚ enerÏija var b˚t paraugs vi-siem studentiem, Dz.Iliko, I.Teil‚nei, I.Vingrei un I.Belou-sai ñ Daugavpils Universit‚tes pasniedzÁjiem, kuru interesepar konferenci, tieksme palÓdzÁt, pied‚v‚t idejas, aicin‚jumidiskutÁt, lai atrastu lab‚kus risin‚jumus virknÁm problÁmu,lÓdzÁja konferences organizÁan‚, S.PoÔanskim, kas, asikritizÁjot RÓcÓbas komitejas aktivit‚tes, veicin‚ja nopietnadarba atmosfÁras radÓanu, k‚ arÓ visiem citiem DUJZAísp‚rst‚vjiem (I.Bidz‚nei, M.Mihailovskai, I.Jermac‚nei,K.Igaunei, A.MarhileviËai, V.LeËovai, T.B‚rtulei), kas r˚pÁj‚spar konferences dalÓbnieku labsaj˚tu.
Konferences materi‚li ir apkopoti kr‚jum‚ ìDaugavpilsUniversit‚tes 46. Jauno zin‚tnieku konferences materi‚li =Proceedings of the 46th Daugavpils University Young Re-searchersí Conferenceî, kura prezent‚cija ir paredzÁta2005. gada pavasarÓ.
Visi konferences dalÓbnieki saÚÁma sertifik‚tus, kas ap-liecina viÚu piedalÓanos Daugavpils Universit‚tes 46. Jau-no zin‚tnieku konferencÁ.
*Ar konferences programmu J˚s varat iepazÓties Dau-
gavpils Universit‚tes Jauno zin‚tnieku asoci‚cijas m‚jaslap‚ www.lapas.dau.lv/dujza.
*Konferences RÓcÓbas komiteja aicina visus dalÓties savos
iespaidos par konferenci un gaidÓs J˚su ieteikumus. Rakstiet:[email protected].
Konferences rÓcÓbas komitejasprieksÁdÁt‚ja vietnieks, Mag. hist., lekt.
Dmitrijs OÔehnoviËs
DUJZAS iespaidÓgiiespaidi par rÓkoto
46. Jauno zin‚tniekukonferenci
Universit‚tes dzÓvÁ svarÓga loma ir zin‚tnei un t‚s sa-biedrÓbas attÓstÓbai, pilnveidei. T‚dÁÔ vÁlreiz parun‚sim parun ap zin‚tni. >Turpin‚jums
Zinâtnes vârdâ...
# 9 / 87
´Lai Top!ª 5
Zin‚tnisk‚ aktivit‚te bija j˚tama Daugavpils Universit‚-tÁ, Ó gada 21. un 22. aprÓlÓ, kad DUJZA organizÁja 46.Jauno zin‚tnieku konferenci. AtÌirÓb‚ no citiem gadiem t‚pirmo reizi tika organizÁta k‚ starptautiska jauno zin‚tniekukonference. DalÓbnieku vid˚ bija p‚rst‚vji no Lietuvas, Igau-nijas un cit‚m valstÓm.
Konference tika atkl‚ta 21. aprÓlÓ Daugavpils Univer-sit‚tÁ. Konferences atkl‚an‚ piedalÓj‚s LU fizikas profesors,akadÁmiÌis Juris ZaÌis, k‚ arÓ tika prezentÁta viÚa gr‚mataìCeÔi uz virsotnÁmî.
Uzrun‚ kl‚tesoiem J.ZaÌis teica: ìMan ir liels gods b˚tÓs konferences dalÓbniekam. K‚pÁc nolÁmu savu gr‚matuprezentÁt eit, ir ñ apskatÓt DU, kad t‚ jau ir akreditÁta. EsmugandarÓts, ka Ós jauk‚s, spÁcÓg‚s un uz n‚kotni orientÁt‚saugstskolas akredit‚cija noritÁja Ôoti sekmÓgiî. DU rektore,profesore Z.Ikere sveicot J.ZaÌi, teica: ìKur gan vÁl ir re-dzÁjis cilvÁku, kur savus darbus rakstÓtu par fiziku ar va-lodnieka talantu, un vÁl ar filozofisku ievirzi...î
Konferences atkl‚an‚ DU Zin‚tÚu prorektors profesorsA.Barevskis uzrun‚ sveica vair‚k k‚ 220 dalÓbniekus. ViÚarÓ past‚stÓja par DUJZA raan‚s vÁsturi un nepiecieamÓbu:ìT‚ ir pag‚ju‚ gada konferences laik‚ dzimusi ideja ñaktivizÁt universit‚tes jaunos zin‚tniekus. –o ideju realizÁtpieteic‚s apmÁram 10 cilvÁki, kas s‚ka sarunas, un Ós‚ lai-k‚ izveidoja DUJZA. T˚lÓt pat s‚k‚s da˛‚das aktivit‚tes,un gala rezult‚ts ñ pau spÁkiem veidots un izdots pag‚ju‚gada konferences rakstu kr‚jums CD form‚t‚î.
Konferences darba gait‚ divas dienas ritÁja darbs gru-p‚s: valodniecÓb‚, pedagoÏij‚, psiholoÏij‚, ekonomik‚,vÁsturÁ, literat˚r‚ un kult˚r‚ u.c. Pirm‚s dienas novakarÁnotika paneÔdiskusija: ìJaunie zin‚tnieki un zin‚tne m˚s-dien‚s: laiks kopÓgai diskusijaiî, kuru vadÓja DU lektorsD.OÔehnoviËs, taj‚ piedalÓj‚s DU zin‚tÚu prorektors prof.A.Barevskis, LU profesors J.ZaÌis, DU profesors A.–kute, LUp‚rst‚ve K.Ante, k‚ arÓ konferences dalÓbnieki, studenti.PaneÔdiskusij‚ izskanÁja da˛‚di viedokÔi par to, kas irzin‚tne, jauno zin‚tnieku loma m˚sdienu sabiedrÓb‚. Pro-fesors A.Barevskis izteica interesantu spriedumu par to, kaìzin‚tniekam neb˚t nav j‚b˚t pareizam un, tautas valod‚sakot, ìzubrilamî, jo bie˛i vien tiek t‚l‚k tie, kas izlasa novisa pa druskai, ejot solÓti pa labi un kreisi, t‚dÁj‚di izprototun dom‚jot, nevis tie, kas v‚rds v‚rd‚ iekaÔ galv‚ un to pÁctam ìatrefÁrÁî bez dziÔ‚kas izpratnes. Jaunie zin‚tnieki iratvÁrti rado‚m idej‚m, neuztver zin‚tniskaj‚ darb‚ tikaisausus faktusî. Profesors J.ZaÌis uzsvÁra, ka jaunie zin‚tniekinav samait‚ti. ViÚi ir atvÁrti visam jaunajam, modernajam,nav ielikti r‚mjos u.t.t.
Konferences pirm‚s dienas noslÁgum‚ dalÓbnieki, viesi,DU pasniedzÁji vÁlreiz diskutÁja atraisÓt‚k‚ gaisotnÁ Dau-gavpils Universit‚tes koncertz‚lÁ, kur tika visi aicin‚ti uznelielu banketu.
Nobeigum‚, rezumÁjot konferences notikumus, j‚saka,ka studentu aktivit‚te bija diezgan pasÓva. DU doktoranteK.Igaune izteic‚s: ìVarÁtu vÁlÁties liel‚ku atsaucÓbu no stu-dentiem tiei darba grupu apmeklÁanas ziÚ‚. Da˛i pasnie-dzÁji speci‚li noorganizÁja darba grupu apmeklÁanu sa-vu lekciju ietvaros, lai studenti noklausÓtos k‚du noteiktuprezent‚ciju. Tas uzmundrin‚ja prezentÁt‚jusî. V‚cu valo-das darba grup‚ raisÓj‚s diskusijas par to, vai angÔu valoda
sagraus citas valodas. TaËu izskanÁja p‚rliecÓba, ka angÔuvaloda ir pasaules komunik‚cijas valoda un t‚da arÓ paliks,t‚ informÁ DU 2. kursa maÏistrante Vineta Velika. Vineta iz-teic‚s, ka interesant‚kais refer‚ts bijis N.Smertjevai ìLebennach dem KZ auf Gund authentischer Quellenî, kur‚ izska-nÁja 2. Pasaules kara koncentr‚cijas nometnÁs piedzÓvotaisun p‚rdzÓvotais, tika aptauj‚ti daugavpiliei. V‚ciei iruzÚÁmui arÓ filmu par izs˚tÓtajiem, kuri str‚d‚ja spaidudarbos.
Daugavpils Universit‚tes Jauno zin‚tnieku asoci‚cija‚du konferenci rÓkoja pirmo reizi un, cerams, ka ne pÁdÁ-jo. VeiksmÓgas sadarbÓbas pamat‚ var minÁt komandasdarbu, kas bija diezgan saliedÁts, protams, bija arÓ kÔ˚das,bet kur nu bez t‚m...
Kopsavilkumu veidojaIveta J.
Zin‚tne sit augstu vilnijeb
p Á t Ó j u m aìIzglÓtota jaunatne
Eiropas darba tirg˚îprezent‚cija DU
–Ó gada 5. maij‚ Daugavpils Universit‚tes sien‚s no-tika pÁtÓjuma ìDaugavpils izglÓtot‚ jaunatne vietÁj‚ un Eiro-pas darba tirg˚î prezent‚cija, ko pÁc savas iniciatÓvasveica Soci‚lo zin‚tÚu fakult‚tes Soci‚lo pÁtÓjumu instit˚ts.Prezent‚cij‚ piedalÓj‚s Daugavpils domes prieksÁdÁt‚jasvietniece Eleonora KleËinska, DU zin‚tÚu prorektors ArvÓdsBarevskis, SZF dek‚ns Vladimirs MeÚikovs, instit˚ta dar-binieki ñ Vera BaraÚenko, Ilga Vilmane, k‚ arÓ pasniedzÁjiInta Ostrovska un Dmitrijs OÔehnoviËs, kas arÓ piedalÓj‚s ÓnozÓmÓg‚ pÁtÓjuma veikan‚.
K‚ kl‚tesoajiem past‚stÓja V.MeÚikovs, is zin‚tnis-kais projekts tika realizÁts Ó gada febru‚ra un marta mÁ-neos, un ‚da veida prezent‚cija m˚su universit‚tÁ notiekpirmo reizi. Projektam tika izvirzÓts nopietns mÁrÌis ñ no-skaidrot iemeslus, k‚pÁc past‚v pretruna starp augst‚k‚sizglÓtÓbas ieguvÁju strauju palielin‚anos un relatÓvi zemudarba atalgojumu vietÁj‚ darba tirg˚ speci‚listiem ar oizglÓtÓbu. –Ó problÁma tik tie‚m nevienam no mums navsvea, jo ikviens no mums zina, cik ìlielasî ir darba algasDaugavpilÓ un cik izplatÓti pareiz ir braucieni uz ‚rzemÁm,lai nopelnÓtu uzreiz daudz, nemaz nepievÁrot uzmanÓbutam, ka lasÓt zemenes vai str‚d‚t k‚dus citus lauksaimniecÓ-bas darbus nav tas pats, kas darbs sav‚ specialit‚tÁ at-bilstoi ieg˚tajai izglÓtÓbai.
Galven‚ izglÓtoto jaunieu pl˚sma no Daugavpils do-das uz Lielbrit‚niju, lai strad‚tu apkalpoanas sfÁr‚ unlauksaimniecÓb‚. No t‚ var secin‚t, ka Daugavpils izglÓtot‚jaunatne Eirop‚ ir lÁts darba spÁks smagajos darbos.
K‚ galvenos motÓvus, >Turpin‚jums
# 9 / 87
´Lai Top!ª6
k‚pÁc Daugavpils jaunatne brauc uz ‚rzemÁm,respondenti minÁja vÁlmi b˚t k‚ visi, str‚d‚t brÓvlaik‚, vÁlminopirkt dzÓvokli un maÓnu, vÁlÁanos ceÔot un apg˚t valodas.J‚saka, ka ir bijui re‚li dzÓves gadÓjumi, kad cilvÁki aiz-braukui, nopelnÓjui labu naudu, ieg‚d‚juies eit sevdzÓvokli un maÓnu, bet pÁc p‚ris mÁneiem, nespÁjot adap-tÁties aj‚ vidÁ, t.i., atrast piemÁrotu darbu, aizbraukuiatkal, un jo ilg‚k cilvÁki ir prom, jo smag‚k ir atgriezties at-pakaÔ, lai uzs‚ktu past‚vÓgu dzÓvi dzimtaj‚ zemÁ.
Tika minÁti arÓ iemesli, k‚pÁc tad cilvÁki nebrauc uz‚rzemÁm, ie apsvÁrumi ir diezgan da˛‚di ñ apmierinospast‚vÓgs darbs eit uz vietas, ‚rzemÁs ir p‚r‚k smagsfizisks darbs un materi‚li neizdevÓgs, tas neatbilst kvali-fik‚cijai, iebraucÁjs tur tiek uzskatÓts par lÁtu darbaspÁku unotr‚s Ìiras cilvÁku. TaisnÓba ir gan vienam, gan otramviedoklim, t‚dÁÔ katram paam ir j‚izdara sava izvÁleÖ
Apstr‚d‚jot pÁtÓjuma rezult‚tus, tika veikti vair‚ki se-cin‚jumi, piemÁram, bezdarba iemesli liel‚koties ir saistÓtidarba meklÁt‚ju nevÁlÁanos izmantot eso‚s vakances,past‚v inform‚cijas lak˚nas par darba iespÁjam DaugavpilÓun arÓ ‚rzemÁs, darbs ‚rzemÁs tiek vÁrtÁts negatÓvi, kautgan t‚ ir laba iespÁja nopelnÓt, izglÓtÓbai ir liela nozÓme cil-vÁka n‚kotnÁ un ir j‚m‚c‚s visu dzÓvi, diskrimin‚cija pÁcnacion‚li etnisk‚s un rases piederÓbas Latvijas Republik‚nepast‚v.
Prezent‚cijas turpin‚jum‚ tika atzÓmÁti vair‚ki veiksmÓgaskarjeras faktori, iespÁjams, cienÓjamais lasÓt‚j, arÓ Tev tieÌitÓs noderÓgi. T‚tad, veiksmÓgas karjeras faktori ir‚di:
1. viet‚ ñ SpÁja sastr‚d‚ties ar cilvÁkiem;2. viet‚ ñ Tehnikas p‚rzin‚ana, iemaÚas darb‚ ar
datoru;3. viet‚ ñ PersonÓgie sakari vai laba izglÓtÓba.
Ko lai saka, ja tas viss tev ir, tad droi uz prieku ñ vissizdosies, tikai neaizmirsti, ka nepiecieams vÁl arÓ gribas-spÁks un vÁlme pa Óm karjeras k‚pnÁm k‚pt un sasniegtvirsotniÖ
PÁtÓjuma gait‚ tika noskaidroti arÓ izglÓtÓbas virzieni, kasvisvair‚k nodroina jaun‚ speci‚lista konkurÁtspÁju, pirma-j‚ viet‚ tika sauktas inform‚cijas tehnoloÏijas, tad ekono-misk‚ izglÓtÓba, in˛eniertehnisk‚ izglÓtÓba un ceturtaj‚ vie-t‚ ñ juridisk‚ izglÓtÓba. T‚tad, varam secin‚t, ka ekonomistiun juristi joproj‚m ir diezgan vadoi profesiju rang‚, toapliecina arÓ iepriekÁj‚ gada uzÚemana DaugavpilsUniversit‚tÁ, kad visliel‚kais studÁtgribÁt‚ju konkurss bijatiei TiesÓbu zin‚tÚu programm‚. Diem˛Ál pilsÁtnieku vÁr-tÁjumos izskanÁja, ka t‚das izglÓtÓbas jomas k‚ dabaszin‚tnes, kulturoloÏisk‚, pedagoÏisk‚ un psiholoÏisk‚ iz-glÓtÓba nenodroina jauna speci‚lista konkurÁtspÁju.
Daugavpils izglÓtot‚s jaunatnes domas unre‚l‚ situ‚cija augstskol‚s
IzglÓtÓbas PerspektÓv‚kie izglÓtÓbas Daugavpils studÁjoovirzieni virzieni pÁc izglÓtot‚s sadalÓjums pÁc izglÓtÓbas
jaunatnes dom‚m virzieniem% Rangs % Rangs
Inform‚tika uninform‚cijas 26 1 8 5tehnoloÏijasEkonomisk‚ 20 2 36 1In˛eniertehnisk‚ 15 3 4 7ñ9Juridisk‚ 14 4 12 3MedicÓnisk‚ 10 5 ñ ñHumanit‚r‚ 9 6 14 2(valodas)
PÁtÓjuma organizÁt‚ji un realizÁt‚ji non‚ca pie secin‚-juma, ka past‚v neatbilstÓba starp jaunieu velÁanos ieg˚taugst‚ko izglÓtÓbu ar t‚du profesion‚lo virzienu, kas vair‚katbilst postindustri‚lajai sabiedrÓbai, kur‚ liels darbiniekuÓpatsvars str‚d‚ pakalpojumu sfÁr‚ ar relatÓvi lÁnu pakal-pojumu kvalit‚tes tempa palielin‚anos vietÁj‚ topoaj‚postindustri‚laj‚ sektor‚.
J‚atzÓmÁ arÓ tas fakts, ka aj‚ pÁtÓjuma tika noteikts,kam DaugavpilÓ ir slikti un kam labi dzÓvot. T‚tad, ieskatÓsi-mies tabul‚:
Labi dzÓvo Slikti dzÓvoPrecÁts vÓrietis NeprecÁta sievieteAr augst‚ko soci‚lo izglÓtÓbu VidÁj‚ speci‚l‚ izglÓtÓbaIeÚem vadou amatu Nestr‚d‚ vai str‚d‚ neat-Papildus m‚c‚s bilstoo savai specialit‚tei
Laba veselÓba Pietiekoi slikta veselÓbaPapildus str‚d‚ Padota darbiniece
J‚saka, k‚ gan neveicas t‚m sievietÁm, kaut gan it k‚dzÓvojam demokr‚tisk‚ sabiedrÓb‚Ö .
Universit‚tes Zin‚tÚu prorektors ArvÓds Barevskis pÁtÓ-jumu uzd‚vin‚ja Daugavpils Domes prieksÁdÁt‚jas viet-niecei Eleonorai Klecinskai. J‚cer, ka ieg˚tie rezult‚tipalÓdzÁs Daugavpils Domei izstr‚d‚t veiksmÓgu pilsÁtasattÓstÓbas stratÁÏiju, un uzskats par dzÓvi aj‚ pilsÁt‚ mainÓ-sies uz lab‚ko pusi.
Katrs ir pats savas laimes kalÁjs, un nekur nav tik labi k‚m‚j‚sÖ
Sociologiem un laimes meklÁt‚jiemveiksmi vÁlot, Margarita
>Turpin‚jums
Zinâtnes vârdâ...
# 9 / 87
´Lai Top!ª 7
DaugavpilsUniversit‚tes
45. Jaunozin‚tnieku
konferencesCD
kopkr‚jumaprezent‚cijaDaugavpils Universit‚tes 45. Jau-
no zin‚tnieku konferences materi‚luprezent‚cija notika ‚ gada 12. mai-j‚, kuru organizÁja Daugavpils Univer-sit‚tes Jauno zi‚tnieku asoci‚cija.
Pas‚kuma uzrun‚ja DUJZA val-des prieksÁdÁt‚js Uldis Valainis, iz-teica gandarÓjumu par padarÓto, unpadarÓt‚ ir daudz, jo tika organizÁtaDU 46. jauno zin‚tnieku konference,kas bija starptautiska mÁroga. DUJZAvaldes locekÔi aktÓvi iesaistÓj‚s gan ÕÓp-salas maratona ietvaros Latvijas Stu-dentu ApvienÓbas rÓkotaj‚ konferencÁ,gan Latvijas Studentu apvienÓbas 9.kongres‚ Liep‚j‚ u.c.
DUJZA valdes loceklis D.OÔehno-viËs iepazÓstin‚ja viesus ar redkolÁ-Ïijas darbu, kuras sast‚v‚ ir gan DUpasniedzÁji, gan studenti. D.OÔehno-viËs teica lielu paldies DU Zin‚tÚu da-Ôai par pretimn‚kanu.
DUJZA valdes loceklis S.PoÔanskisir atbildÓgais par CD noformÁjumu,strukt˚ru, tulkojumu.
Kr‚juma refer‚ti ir piec‚s valo-d‚s ñ latvieu, krievu, v‚cu, angÔu,franËu.
CD tika iekÔauts arÓ DUJZAS m‚jaslapas vizu‚lais noformÁjums, infor-m‚cija par DUJZA valdes locekÔiem.
DUJZA valdes locekle M.Mihai-lovska past‚stÓja b˚tisk‚k‚s refer‚tukÔ˚das, kas tika sastaptas darbos: t‚sbija ortogr‚fijas, stila, interpukcijaskÔ˚das.
D.OÔehnoviËs teica, ka kopum‚diezgan sare˛ÏÓti vÁrtÁt darbus, bet irt‚di, kurus var vÁrtÁt ar atzÓmi teicami,izcili u.t.t.
Iveta J.
EKONOMISTIAR VIENU EIRO PIE DV«SELES
EKONOMU DRUDZŒ¬tr‚ gait‚ p‚rvarÁdama nedÁÔu pÁc nedÁÔas, tuvojas sesija. Da˛am labam
jau deguns vien paspÓd no gr‚matu kalna lauk‚, bet k‚ds cits vÁl, iespÁjams, tikais‚k posties iekarot bibliotÁku neaptveramos plaumus... TomÁr students ir tas ga-riÚ, kur neiztiek ar studij‚m vien... T‚, l˚k, Ó gada 13. maij‚ 5 jautras, dros-mÓgas un, galvenais, erudÓtas studentes no DU 2. kursa ekonomistiem ñ Guna,Marita, KristÓne, Di‚na un Inga ñ dev‚s uz LU Ekonomikas un vadÓbas fakult‚tesrÓkoto VisLatvijas ìEkonomu drudziî, lai padarÓtu kr‚sain‚ku savu ikdienu.Man bija prieks par iespÁju doties lÓdzi. fiÁl tikai, ka pirmssesijas spriedzes dÁÔneizdev‚s salasÓt lÓdzj˚tÁju bariÚu. Latvijas erudÓt‚kie ekonomisti pulcÁj‚s LU EVfakult‚tes Ák‚. M˚su dalÓbniekus galapunkt‚ sagaidÓja Ós fakult‚tes pap‚rvaldesdraudzÓg‚s sejas, no kur‚m visjautr‚k‚ un runÓg‚k‚ Ìita TarkÌa (Rom‚na) seja.Aicin‚ti piedalÓties aj‚ pas‚kum‚ tika daudzi, bet ierad‚s tikai 6 komandas,kuras p‚rst‚vÁja savas augstskolas (DU, LLU, Vidzemes Augstskola, RÓgas Stra-diÚa universit‚te, TurÓba, LU).
ìEkonomu drudziî ievadÓja m‚jinieki ar savas fakult‚tes prezent‚ciju. Tadsekoja komandu iepazÓan‚s. M˚su dalÓbnieces st‚dÓj‚s priek‚ k‚ jautr‚k‚sLatgales universit‚tes p‚rst‚ves ìar vienu eiro pie dvÁselesî. T‚ bija DU ko-mandas devÓze! DalÓbniekiem bija iespÁja izmÁÏin‚t savu erudÓciju 8 k‚rt‚s. Va-jadzÁja ne tikai p‚rzin‚t ekonomikas jÁdzienus un likumsakarÓbas, bet arÓ m‚cÁtt‚s attÁlot. No malas skatoties, kÔuva skaidrs, ka m˚su universit‚tes topo‚s eko-nomistes jau ir ciei saauguas ar savu turpm‚ko profesiju, jo da˛u sekun˛u laik‚saviem kolÁÏiem lika saprast, ka runa ir par infl‚ciju vai depozÓtiem... Protams,sava vieta tika atvÁlÁta arÓ radoai dom‚anai. J‚atzÓmÁ, ka dalÓbniekiem bijane tikai intensÓvi j‚dom‚ un j‚zina, kas ir LR Finansu ministrs un kur kaltas LatvijasmonÁtas, bet arÓ j‚veic pavisam matem‚tiskas darbÓbas, piemÁram, j‚skaita gal-di studentu ÁdnÓc‚, kura s‚kum‚ bija j‚atrod. Visam pa vidu ìv‚rÓj‚sî jau pie-minÁtais TarkÌis un viÚa atbalstÓt‚ja jeb Ó pas‚kuma vadÓt‚ja KarÓna.
Galu gal‚ katrs ekonoms non‚ca jau pie sen zin‚mas patiesÓbas, ka naudakokos neaug un planÁta turpin‚s riÚÌot ap savu asi neatkarÓgi no t‚, vai b˚s nau-da, vai t‚ b˚s izputÁjusi... Uz Ós nots noslÁdz‚s ìEkonomu drudzisî, par kurum˚su Latgales jautr‚k‚s ekonomistes ìar 1 eiro pie dvÁselesî ieguva4. vietu. Pirm‚s trÓs vietas dalÓja LU (3. vieta) komanda, RÓgas StradiÚu uni-versit‚tes (2. vieta) ekonomi, un pirm‚ vieta tika pieÌirta LLU komandai. PÁckopÓgi noties‚t‚m vakariÚ‚m par godu ekonomiem bija uzrÓkota pamatÓga stu-dentu ballÓte. Tiesa, tie, kuri bija pamatÓgi svÓdui pie problÁmjaut‚jumu risin‚anaskonkurs‚, varÁja droi izmantot laipni pied‚v‚to pirti un noskalot to, kas bija aiz-
r‚vis pr‚tu un sirdi ekonomikas liet‚s.Pas‚kuma rÓkot‚ji zin‚ja teikt, ka visa Ó
ìEkonoma drud˛aî mÁrÌis bija iepazÓtiesun sadraudzÁties. J‚saka, ka is mÁrÌis ti-ka veiksmÓgi sasniegts, jo draudzÓgi tikanoties‚ta 1. vietas ieguvÁju torte, tikadzied‚ts un dejots, dejots, dejots lÓdz patpirmajiem gaiÔiem...
J‚atzÓst, ka tas kopum‚ bija vÁrtÓgipavadÓts vakars. GribÁtos, lai arÓ m˚suuniversit‚tÁ bie˛‚k notiktu savstarpÁ-jie sadraudzÓbas vakari. J‚piekrÓt irLLU komandai, kas pas‚kuma noslÁ-gum‚ atzina, ka uzvarÁt‚ji ir visi, kaspiedalÓj‚s. Ir vienk‚ri j‚piedal‚s!!!
ìEkonomu drudziî izjuta Aija
# 9 / 87
´Lai Top!ª8
ñ Past‚stiet, l˚dzu, parsevi.
Esmu dzimusi 1962. gada 2. janv‚-rÓ. T‚ k‚ visi lielie ziemas svÁtki paras-ti jau ir pag‚jui, dzimanas dienuvienmÁr izn‚k svinÁt Ôoti mierÓgos ap-st‚kÔos. Var teikt, ka dzÓvoju praktiskiDubnas upes krast‚: vectÁva m‚jasìLaipasî atrad‚s pie upes, tÁva m‚jas ñnedaudz t‚l‚k.
AbsolvÁju –poÏu vidusskolu, LU Filo-loÏijas fakult‚tÁ ieguvu filologa izglÓ-tÓbu latvieu valod‚ un literat˚r‚. PÁctam 2 gadus str‚d‚ju Nacion‚laj‚bibliotÁk‚ par vec‚ko redaktori. Œsipirms Atmodas laika atgriezos Dau-gavpilÓ, s‚ku str‚d‚t toreizÁj‚ DPI. Irpat bijui kuriozi, kad k‚d‚ rakst‚D.Œv‚ns mani ir nodÁvÁjis par DPI rek-tori, bet P. Zeile ñ par luter‚Úu m‚cÓt‚ju.
Seus gadus esmu m‚cÓjusies RomasPontifik‚laj‚ Gregora Universit‚tÁ, t‚k‚ biju studÁjusi filoloÏiju, tiku uzÚemtalicenci‚ta cikl‚, pÁdÁj‚ eks‚men‚ieguvu ì10î, kam sekoja loÏisks tur-pin‚jums ñ doktorant˚ra.
Nu jau 6 gadus esmu m‚j‚s un tur-pinu reiz ies‚kto DaugavpilÓ.
P‚rvaldu vair‚kas svevalodas ñ
it‚lieu, angÔu, krievu, franËu, sarunulÓmenÓ arÓ poÔu, minim‚li lietuvieu,neskaitot latÓÚu un sengrieÌu valodu.Zin‚t daudzas valodas ñ tas nav nekasp‚rdabisks. It Ópai Rom‚, kur ir sma-gas prasÓbas: universit‚tÁ ir j‚iesniedzvair‚ki sertifik‚ti par valodu prasmi.Lai ieg˚tu doktora gr‚du, ir j‚zina trÓssvevalodas, turkl‚t it‚lieu valoda arÓ‚rzemju studentiem netiek ieskaitÓtak‚ svevaloda.
ñ K‚lab pÁc RÓgas J˚s to-mÁr atgriez‚ties Daugav-pilÓ?
Atgriezos t‚pÁc, ka padomju gadoslatvietim RÓg‚ nebija nek‚du izred˛udab˚t dzÓvokli. T‚ k‚ eit tika veidotalatvieu filoloÏijas studiju programma,atkal non‚cu DaugavpilÓ.
Esmu dzimusi Daugavpils tuvum‚,j‚atzÓst, ka biju viens no retajiem cil-vÁkiem, kas eit vienmÁr ir run‚jis tikailatviski, arÓ veikalos. Kur tad vÁl lai ru-n‚ latvieu valod‚? TaËu ne Rom‚ unne Maskav‚! Turkl‚t latvieu valodaszin‚anas m˚su valstÓ joproj‚m dau-dziem ir melnais caurums. Nupat zie-mas sesij‚ k‚ds students 1. kurs‚ nesa-
Universit‚tenem‚ca muÔÌÓbas!
–aj‚ pavasarÓgi, bet arvien vair‚k un vair‚k vasarÓgivÁsaj‚, bet da˛k‚rt saulaini apm‚kuaj‚ laik‚, kadno rÓta pamostoties pa logu iespÓd saulÓte, bet aiz logajau var dzirdÁt putniÚu Ëalas un Ëivin‚anu un vÓteroanupar godu pavasarim, ir vÁlme arvien bie˛‚k satiktk‚du mÓÔu un priecÓgu cilvÁku, kam siltums attiecÓb‚sir ielikts bijis ˚pulÓ....
K‚d‚ saulain‚ pÁcpusdien‚ tikos interesantai sarunai arDaugavpils Universit‚tes Humanit‚r‚s fakult‚tesasociÁto profesori Anitu Staul‚ni.
L˚k, ieskats taj‚...
prata, ko es no viÚa vÁlos, kad ieskaiteslaik‚ latviski pal˚dzu uz lapas uzrak-stÓt v‚rdu un uzv‚rdu.
K‚pÁc no Romas atgriezos Daugav-pilÓ? Es esmu absolvÁjusi MisioloÏijasfakult‚ti, varÁtu teikt, ka esmu ìmisi-on‚rs ar diplomuî. Man pied‚v‚jabraukt misij‚ uz Zairu, bet es atgriezosDaugavpilÓ, jo uzskatÓju, ka vislab‚kmision‚ram ir str‚d‚t dzimtaj‚ zemÁ,jo sav‚d‚k izveidojas situ‚cija, ka,sludinot evaÚÏÁliju, notiek Rietumu kul-t˚ras un Rietumu dom‚anas veidauzsl‚Úoana.
ñ J˚s jau minÁj‚t valo-das, kuras p‚rvald‚t.Vai studentiem nekÔ˚stmazliet baisi, uzzinotpar J˚su valodu kr‚ju-mu?
Visp‚r ar valod‚m ir Ôoti vienk‚ri: jovair‚k zini, jo lab‚k. Ja zini it‚liski,nav nek‚du problÁmu iem‚cÓties fran-Ëu, sp‚Úu un portug‚Ôu valodu... Visla-b‚k valodas ir apg˚t to dabiskaj‚vidÁ. Galvenie nosacÓjumi sekmÓgaivalodu apguvei ir entuziasms, padis-ciplÓna un vide.
# 9 / 87
´Lai Top!ª 9
ñ K‚pÁc izvÁlÁj‚ties str‚-d‚t universit‚tÁ, nevis k‚-d‚ cit‚ iest‚dÁ?
Es vÁlos darboties zin‚tnes lauk‚.Universit‚te ir zin‚tniska un arÓ peda-goÏiska iest‚de, lÓdz ar to tiei eit ro-du iespÁju pievÁrsties zin‚tnei. Turkl‚tsavu pieredzi varu nodot jaunajai zin‚t-nieku paaudzei ñ odienas studentiem.
ñ K‚ Jums ir ar brÓvo lai-ku, atp˚tu?
Parasti, kad ir brÓvlaiks, es uzdodutikai vienu m‚jasdarbu: atp˚sties. Uz-skatu, ka brÓvlaiki un atvaÔin‚jumalaiks ir pilnÓb‚ j‚velta atp˚tai. Manvislab‚k‚ atp˚ta ir k‚pana kalnoslÓdz pilnÓgam spÁku izsÓkumam. (skat.fotogr‚fiju) To es iem‚cÓjos Rom‚, jop‚vesta universit‚tÁs ceturtdienas irbrÓvdienas fiziskai atp˚tai, un tas irfantastiski labi. ArÓ dzÓvojot Latvij‚, escenos vasar‚ nedarÓt pa gadu sakr‚-juos darbus, bet atp˚sties fiziski. Pre-cÓz‚k ñ neÔauju darbiem iekr‚ties uzvasaru...
ñ Run‚, ka cilvÁku Ôotilabi raksturo gr‚matas,ko viÚ lasa...
Es ilgojos pÁc dienas, kad varÁulasÓt sava prieka pÁc. Lai k‚das gr‚-matas es arÓ lasÓtu, t‚s vienmÁr ir sais-tÓtas ar darbu. Ja ir j‚lasa darbam,nevis prieka pÁc, arÓ attieksme ir cita.Man Ôoti patÓk J.Poruka, O.V‚cieadzeja, labpr‚t lasu prozu, it ÓpaiR.BlaumaÚa noveles. No pÁdÁj‚ lai-k‚ lasÓtaj‚m gr‚mat‚m Ôoti pozitÓvuiespaidu ir atst‚jusi J. Gordena ìSofi-jas pasauleî. TiklÓdz b˚s k‚ds brÓv‚ksbrÓdis, vÁlÁtos vÁlreiz izlasÓt F.Dosto-jevska darbus.
J‚atzÓstas, ka es esmu arÓ detektÓv-literat˚ras fans, bet to diem˛Ál neesmulasÓjusi jau Ôoti sen. BÁrnÓb‚ aizr‚vosar A.Konana-Doila un A.Kristi dar-biem. Bet postmodern‚ literat˚ra mannav simp‚tiska. T‚ k‚ literat˚ra navatraujama no darba, ikviena labagr‚mata ir prieks. Es esmu gan filo-logs, gan arÓ teologs, lÓdz ar to manpaveras plaas iespÁjas, jo Latvij‚ islauks vÁl nav ìkustin‚tsî.
ñ Vai J˚s esat daudz ce-Ôojusi?
Esmu bijusi It‚lij‚, Francij‚, Œrij‚,Sp‚nij‚, V‚cij‚, –veicÁ, «ÏiptÁ, Indij‚,
GrieÌij‚, Polij‚ un Krievij‚. ASV ganmani nevilina, arÓ uz Dienvidpolu ne-taisos, bet visp‚r man Ôoti patÓk ceÔot.
ñ Kura ir J˚su sapÚu ze-me?
ViennozÓmÓgi Jap‚na. Diem˛Ál mannav izdevies atrast sponsoru, lai uzturieni aizbrauktu, jo ceÔ ir Ôoti d‚rgs.Jap‚na ir Ôoti interesanta zeme, brau-ciens uz o zemi dotu iespÁju ìar rokupieskartiesî sintoismam. Pirmk‚rt, esto gribÁtu vienk‚ri redzÁt, otrk‚rt,mani Ôoti valdzina Jap‚nas kult˚ra ñstudiju laik‚ kopmÓtÚu istabiÚas sienasbiju nokl‚jusi ar da˛‚diem jap‚Úu zÓ-mÁjumiem. Trek‚rt, es gribÁtu satiktsavus draugus un studiju biedrus ñ Ro-m‚ es m‚cÓjos kop‚ ar trim jap‚Úiem:budistu, kristieti un vienu no Tenrikiogrupas, kas ir neparasta ar to, ka viÚiatzÓst vienu Dievu.
ñ No Jap‚nas atgrie˛o-ties atpakaÔ DaugavpilÓ,vai J˚s varÁtu past‚stÓtpar sav‚m attiecÓb‚m aruniversit‚tes vadÓbu.
Cenos, lai attiecÓbas vienmÁr b˚tukorektas. –obrÓd, manupr‚t, t‚s ir Ôotilabas. Mana dzÓves filosofija ir evaÚ-ÏÁliska: prieknieks ir kalps! Ja es b˚tuprieknieks, man n‚ktos kalpot... Lai-kam t‚pÁc es pati nemaz nevÁlos b˚tprieknieks... Nopietni run‚jot, ar uni-versit‚tes vadÓbu man nav saspringtuattiecÓbu, jo es redzu, ka DU rektore,prorektori, m˚su dek‚ne un katedruvadÓt‚ji str‚d‚ no sirds un ar lielu at-devi.
ñ K‚das ir J˚su attiecÓbasar studentiem?
Agr‚k, kad tikko s‚ku eit str‚d‚t,kop‚ ar studentiem spÁlÁj‚m Ïit‚ru,brauc‚m ekskursij‚s, arÓ uz Poliju, kurbija tikan‚s ar p‚vestu J‚ni P‚vilu II.Biju sabiedriski aktÓva.
Tagad viss laiks tiek veltÓts zin‚tnis-kajam darbam, arÓ meita vÁl ir maza,kad izaugs, ceru, ka atkal vair‚k laikavarÁu veltÓt studentiem. Atceros, kalaik‚, kad m‚cÓjos LU, docÁt‚ji cent‚saizraut studentus ar savu personÓbu,bet ‚d‚ veid‚ studenti var nokÔ˚t psi-holoÏisk‚ atkarÓb‚ no sava profesora.T‚pÁc lekcij‚s es apzin‚ti cenos dis-tancÁties, studentus parasti dÁvÁju parkolÁÏiem, jo tie ir bez piec‚m min˚tÁm
mani kolÁÏi un ‚d‚ veid‚ ceru viÚiempalÓdzÁt tie‚m kÔ˚t par labiem ko-lÁÏiem.
ñ Varb˚t ir k‚ds stu-dents, kas Jums ir Ópaipalicis atmiÚ‚?
Vislab‚k atmiÚ‚ ir palicis pirmaiskurss, kad s‚ku eit str‚d‚t. ViÚi visiman ir kÔuvui labi draugi. –obrÓd tie irjau mani kolÁÏi: M.Burima un V.Luka-eviËs. VÁl tagad n‚kas dzirdÁt parsevi anekdotiskus gadÓjumus...
ñ No studentiem bie˛i irdzirdÁts, ka universit‚tÁm‚ca daudz ko nevaja-dzÓgu...
Studentiem nekad nevajadzÁtu do-m‚t, ka k‚ds no kursiem viÚiem nekadneb˚s vajadzÓgs. ArÓ es studiju laik‚dom‚ju ñ nu kam man t‚ latÓÚu un sen-grieÌu valoda, bet vÁl‚k t‚s bija ÔotivajadzÓgas. Ko es varu droi teikt ñuniversit‚tÁ nem‚ca muÔÌÓbas. Kas at-tiecas uz izvÁles priekmetiem, tur nunoteikti nevar n‚kt ar pretenzij‚m vaijaut‚jumu, kam man tas ir vajadzÓgs?T‚ ir individu‚la izvÁle!
Neapaub‚mi, ka DU, t‚pat k‚ ci-tas Latvijas augstskolas, vÁl nav atrisi-n‚jusi visas problÁmas. Viena no t‚m:mums joproj‚m ir kursu sistÁma, gatavilekciju saraksti, bet b˚tu j‚b˚t t‚, kastudenti pai skaita savus kredÓtpunk-tus un pai veido savu studiju pl‚nu.Da˛as augstskolas jau p‚riet uz ociklu jeb k‚ Latvij‚ to dÁvÁ ñ moduÔuprincipu. B˚tÓb‚ tas ir laika jaut‚jums,tad arÓ uzlabosies studiju darba kva-lit‚te. It Ópai ñ studenta darba kvalit‚-te, kas, j‚atzÓstas, ne vienmÁr apmie-rina...
ñ Studentiem ir lieliski zi-n‚ms, ko viÚiem paiemnozÓmÁ sesija, bet kas irsesija pasniedzÁjiem?
Es pirms sesijas saviem studentiemsaku: ìMan no jums neko nevajag,bet, ja jums no manis kaut ko vajag,tad...î Parasti es neizvirzu p‚rliekuaugstas prasÓbas, bet prasu b˚tiskaslietas. Reiz k‚dam studentam vaja-dzÁja ieskaiti, lai par‚dÓtu Lielbrit‚-nijas vÁstniecÓbai, ka viÚ m‚c‚s. Bett‚ nav mana problÁma, un viÚ bija
Turpin‚jums 10. lpp.
# 9 / 87
´Lai Top!ª10
spiests visu iem‚cÓties un atbildÁt. EsnemÁdzu likt atzÓmes par neko, un, japamanu lielus zin‚anu robus, tad tieir j‚aizplombÁ diezgan stingri! Piemanis eks‚menus cenas nok‚rtot pir-maj‚ reizÁ ñ studenti zina o principuun par‚dnieki ir reti. Lai studiju darbsnestu augÔus, b˚tu j‚b˚t t‚: students,kas ir ìizkritisî eks‚men‚, to var k‚rtottikai n‚kam‚s sesijas laik‚ un parmaksu. Par‚du astes ir ìlab‚sî padom-ju tradÓcijas!
Pirms 6 gadiem, kad es atgriezosDaugavpilÓ, te vÁl aizvien m‚cÓj‚s stu-denti ar ÓpatnÁjo padomju dom‚anuun uzskatiem, ka studij‚m nav vaja-dzÓga piep˚le. Tagad pamaz‚m at-tieksme main‚s uz pozitÓvo pusi, jo stu-denti tomÁr baid‚s zaudÁt bud˛etavietas. Eks‚meni ir k‚ ra˛as laiks, kadvar redzÁt, k‚ ir str‚d‚ts semestralaik‚, un tad no manis vairs nekas navatkarÓgs.
ñ K‚ds b˚tu J˚su novÁ-lÁjums gan studentiem,gan arÓ p‚rÁjiem pasnie-dzÁjiem pirms sesijas?
Studentiem ñ atcerÁties par sesiju jausemestra s‚kum‚, bie˛‚k apmeklÁtlasÓtavas, jo diem˛Ál ne visi studentistr‚d‚ patst‚vÓgi, un bie˛i vien litera-t˚ras saraksts ir ìkaÌim zem astesî.
KolÁÏiem ñ drosmi, izturÓbu un pa-cietÓbu laikos, kad viss main‚s!
**
J‚teic, ka Ó saruna man Ìitapaskrienam p‚ris min˚tÁs, jo AnitasStaul‚nes runas m‚ksla spÁj aizrautcilvÁkus.
Es ceru, ka arÓ jums bija interesan-ti vismaz nekl‚tienÁ iepazÓt vÁl vienum˚su universit‚tes docÁt‚ju, cilvÁku,kas svevalodas prasmju ziÚ‚ noteiktivarÁtu mierÓgi sacensties ar daudziemspeci‚listiem un arÓ tos p‚rspÁt.
DzÓve mÁdz b˚t pilna ar p‚rstei-gumiem, vai ne...
Labus pan‚kumus sesij‚ vÁlot,Sandra
Universit‚tenem‚ca muÔÌÓbas!
S‚kums 8. lpp.
ñ Past‚sti, l˚dzu, par se-vi.
Esmu Daugavpils Universit‚tes stu-dente, kas turpina studijas pedagoÏi-jas maÏistrant˚ras programm‚, apak-nozarÁ ìPirmsskolas un s‚kumskolasskolot‚jsì. Palaik beidzu 1. kursu.
Pati esmu no PreiÔiem, sav‚ laik‚absolvÁju PreiÔu Valsts Ïimn‚ziju.
Patlaban str‚d‚ju DienvidlatgalesNVO atbalsta centr‚, esmu projektuvadÓt‚ja un papildus pildu biroja ad-ministratora pien‚kumus.
TICU ne tik daudzliktenim vainejauÓb‚m,es ticu sev...
ñ K‚pÁc izlÁmi t‚l‚k tur-pin‚t studijas un tieiDaugavpils Universit‚-tÁ?
Pirmk‚rt, jau t‚pÁc, ka pabeidzuaj‚ augstskol‚ bakalaura studijass‚kumskolas pedagoÏij‚. Bija izvei-doju‚s labas attiecÓbas ar pasniedzÁ-jiem.
Liel‚k‚ daÔa kursabiedru arÓ sliec‚spar studiju turpin‚anu aj‚ augstsko-l‚. T‚ arÓ izlÁmu, k‚pÁc gan nepamÁ-Ïin‚t!
ìM˚˛u dzÓvo, m˚˛u m‚ciesî...Bie˛i dzirdÁta fr‚ze. It seviÌi jaupirms sesijas un lielajiemizlaidumiem. K‚ nu ne, kadstudiju gada beigas jau ar rokuaizsniedzamas un zin‚tniskiegr‚di t‚ vien gaida savus jaunosÓpaniekus. Pavisam nevilus pr‚t‚iezogas doma ñ turpin‚t m‚cÓtiesvai arÓ sirsnÓgi pam‚t ardievas?IzvÁle ìparî vai ìpretît‚l‚kizglÓtÓbu ir visnotaÔ nopietna,jo, kas zina, varb˚t t‚ izglÓtÓbatomÁr noderÁs?!...
–is augst‚k minÁtais, taut‚iedzÓvin‚tais teiciens, lai gannopietni nenopietn‚ inton‚cij‚,bet tomÁr izskan aj‚ intervij‚.–o m˚˛seno patiesÓbu piemin arÓDU studente, maÏistrante AliseMarhileviËa, kura, manupr‚t, irizdarÓjusi pareizo izvÁli ñ ìparîjaun‚m zin‚an‚m!
# 9 / 87
´Lai Top!ª 11
ñ K‚pÁc izvÁlÁjies dar-boties nepedagoÏijas jo-m‚?
(smejas) ŒstenÓb‚, es jau gaidÓju ‚-du jaut‚jumu! Es pat Ósti nezinu... Janeb˚tu pied‚v‚ts darbs NVO centr‚,vis‚di varÁtu notikt!
J‚atzÓst, ka prakse man bija savda-bÓga ñ skolot‚ja bija saslimusi, unman n‚c‚s viÚu aizvietot, 5 nedÁÔasvadot stundas 1. klasei. K‚ saka,iemeta j˚r‚, nu tad peldi, k‚ m‚ki. TastomÁr bija par daudz. B˚tÓb‚ ñ nekadnesaku nekad. Kas zina, k‚ tai dzÓvÁpagriezÓsies...
ñ K‚ j˚ties DaugavpilÓ,vai Ó ir Tava vieta?
Dom‚ju, ka j‚, kaut arÓ bija domabraukt uz RÓgu. TaËu pa iem 4 gadiem,pavadÓtiem universit‚tÁ, esmu iemÓlÁ-jusi o pilsÁtu. GodÓgi sakot, ja eit ne-patiktu, tad jau sen te manis neb˚tu.
ñ K‚ sevi raksturotu k‚studenti?
J‚saka, k‚ jau visi studenti. Lai ganvar teikt, ka esmu mÁrÌtiecÓga un zinu,ko vÁlos. K‚ jau visiem raksturÓgs, arÓman tikai pÁdÁj‚ mirklÓ ir gadÓjiessaprast, ka beidzot taËu j‚gatavojasun j‚pam‚c‚s ieskaitÁm un eks‚me-niem.
ñ Vai maÏistrant˚rasstudijas stipri atÌiras nobakalaura studij‚m?
Lekcijas k‚ t‚das notiek, kad tieka-mies ar pasniedzÁjiem, un tas notiekvienreiz mÁnesÓ sestdien‚s. T‚s ir at-ÌirÓgas t‚d‚ ziÚ‚, ka daudz tiek st‚s-tÓts un lasÓta teorija.
Daudz vair‚k esam virzÓti uz ma-Ïistra darba izstr‚di. P‚rÁj‚ laik‚ pa-iem daudz j‚studÁ, j‚meklÁ inform‚-cija.
ñ Vai pasniedzÁju attiek-sme nav mainÓjusies?
Ne Ópai. T‚ k‚ pag‚juo gadu tikaipabeidzu bakalaura studijas un ta-gad turpinu studijas maÏistrant˚r‚,visi pasniedzÁji ir zin‚mi. Tas noteiktipalÓdz.
ñ Ko esi ieguvusi, studÁ-jot Daugavpils Universi-t‚tÁ?
Ieguvusi esmu daudz draugu un pa-ziÚu. IespaidÓg‚kais, kas ir palicis at-
miÚ‚, protams, ir plenÁrs ìIlg‚sî. Tasgan ir kas neaizmirstams! Tiei ple-nÁrs m˚su kursu saliedÁja. Spilgti atmi-Ú‚ ir palicis arÓ nakts p‚rg‚jiens ìIl-g‚sî, bez lukturiem, vienk‚ri tu, me˛sun saj˚tas...
ñ K‚das perspektÓvassaskati n‚kotnÁ?
Es jau jokojot saku, ìm˚˛u dzÓvo, m˚-˛u m‚ciesì, jo, kamÁr m‚cies, ieg˚stijaunas zin‚anas ñ tie‚m interesantsun darboties rosinos process.
Dom‚ju, ka Daugavpils ir pietiekoiinteresanta pilsÁta, jo eit var saskatÓtperspektÓvas. ArÓ lÓmenis ir jau cits, k‚nek‚ esam Eiropas SavienÓb‚!
ñ VÁl ir k‚ds nozÓmÓgsfakts ñ esi ieguvusi Latvi-jas IzglÓtÓbas fonda sti-pendiju...
J‚, t‚ ir IzglÓtÓbas mÁrÌprogrammasìIzglÓtÓbai, zin‚tnei un kult˚raiî stipen-dija, kuru man pieÌÓra aj‚ studijugad‚.
Par pieteikan‚s iespÁju uzzin‚jutiei no savas maÏistra darba vadÓt‚-jas. Taj‚ brÓdÓ nodom‚ju ñ k‚pÁc gannÁ, jo, galu gal‚, mÁÏin‚ts nav zau-dÁts!
–o stipendiju pied‚v‚ gan bakalau-ra programm‚s studÁjoajiem, ganarÓ maÏistrantiem. Tai ir da˛‚das prog-rammas ñ var piemeklÁt sev visatbil-sto‚ko.
Ir arÓ attiecÓgas prasÓbas ñ atzÓmÁmnedrÓkst b˚t zem‚k‚m par ì8î. J‚-nos˚ta daudz un da˛‚di dokumenti,pamatojums, j‚izkl‚sta sava biogr‚-fija, j‚apraksta arÓ maÏistra darbatÁma.
Programm‚, kur‚ es iesniedzu do-kumentus, bija 24 pieteikumi, bet pie-Ìirt stipendiju bija paredzÁts tikai 7kandid‚tiem. Nu re, no tiem esmu arÓes. Tagad es saÚemu o stipendiju ñmÁnesÓ tie ir Ls 35.
ñ Vai atliek laiks arÓ va-Ôaspriekam?
PÁdÁj‚ laik‚ tie‚m nav laika vaÔas-priekam, bet, tuvojoties vasarai, ceru,ka varÁu Óstenot vienu no maniem va-Ôaspriekiem ñ peldÁanu. Labpr‚t pa-lasu psiholoÏiska satura literat˚ru.
ñ Vai ir k‚di iespaidi g˚tiarÓ no ‚rzemju braucie-niem?
Kad studÁju 3. kurs‚, ekoloÏijas pro-jekta ietvaros bija iespÁja pab˚t NÓder-landÁ. Brauc‚m p‚rst‚vÁt Latviju.
Bija interesanti, jo tur tik‚mies ar stu-dentiem no V‚cijas, Polijas un »ehijas.Bija iespÁjas atsvaidzin‚t savas sve-valodu zin‚anas, jo komunicÁj‚miesangÔu valod‚. Visp‚r, iespaidÓgs p‚r-dzÓvojums ñ man tas bija pirmais li-dojums ar lidmaÓnu.
ñ Tu tici liktenim vai ne-jauÓb‚m?
Ja varÁtu p‚rfrazÁt, es teiktu ñ ticune tik daudz liktenim vai nejauÓb‚m ñes ticu sev!
ñ Un Tavs dzÓves motoir...
Tikai uz prieku!
ñ NovÁlÁjums studen-tiem...
Izmantot t‚s iespÁjas, ko pied‚v‚universit‚te. IesaistÓties visur, kur vienvar ñ jo ir tik daudz iespÁju, kur sevirealizÁt. Galvenais ir gribÁt.
Un, kas pareiz, sesijai tuvojoties, iraktu‚li ñ neb˚t slinkiem, neatlikt visuuz pÁdÁjo brÓdi. Tad tie‚m varÁsbaudÓt darba augÔus!
**
J‚, t‚ tas ir ñ ja sav‚ dzÓvÁ patie-‚m izdar‚m pareiz‚s izvÁles, tad arÓvaram baudÓt sava darba augÔus!
Apsveicam Alisi ar sava darbanopelniem ñ stipendijas ieg˚anu. VÁ-lam arÓ turpm‚k ticÁt sev, nepadotiesun sasniegt iecerÁtos mÁrÌus! Bet ñneaizmirst arÓ par vasarÓgu atp˚tu!
VeiksmÓgu un saulainu Jums va-saru!
Arnita
# 9 / 87
´Lai Top!ª12
Daugavpils Universit‚te ne vienu reizi vien ir piedalÓju-sies visda˛‚d‚kajos projektos sadarbÓb‚ ar Valsts un pa-valdÓbas iest‚dÁm. Maija beig‚s noslÁdz‚s projekts arnosaukumu ìPolicija un sabiedrÓbaî, kur‚ piedalÓj‚s Dau-gavpils Universit‚tes un Baltijas Krievu instit˚ta studenti, k‚arÓ Daugavpils Rajona un PilsÁtas policijas p‚rvalde unDaugavpils Domes IzglÓtÓbas p‚rvalde.
Tika atlasÓti 14 lab‚kie un spÁjÓg‚kie studenti, kuriemtika nolasÓtas lekcijas par visu policijas strukt˚rvienÓbu darbu,to uzdevumiem un b˚tÓbu. Lekcijas vadÓja Krimin‚lpolicijas,K‚rtÓbas policijas un CeÔu policijas prieknieki, ka arÓ Ne-pilngadÓgo lietu inspekcijas prieknieks. Noklausoties lekci-jas, studentu uzdevums bija novadÓt klases stundas Dau-gavpils pilsÁtas un Daugavpils rajona skol‚s 3.ñ5. klasesskolniekiem par Valsts policiju, likumiem un to b˚tÓbu, lain‚kamajiem pilsoÚiem b˚tu priekstats par saviem pien‚-kumiem, atbildÓbu un tiesÓb‚m.
Lai uzzin‚tu no pamatskolas skolÁniem, k‚ viÚi ir iz-pratui lekciju ciklu, tika organizÁts konkurss, kur‚ skolÁnisacerÁjumu vai zÓmÁjumu veid‚ attÁlo, k‚dam j‚b˚t poli-
Diezgan ilgu laiku m˚su laikrakst‚ nekas netika run‚tspar milit‚r‚s izglÓtÓbas iespÁj‚m universit‚tÁ. TaËu tas ne-nozÓmÁ, k‚ t‚du vairs nav.
Un t‚, Ó gada 6. mart‚ Saldus rajona ZirÚu pagastaìAirÓtÁsî pulkve˛a O.Kalpaka piemiÚas viet‚ Latvijas augst-skolu studenti pieÚÁma zvÁrestu. Ceremoniju vadÓja Nacio-n‚lo BruÚoto spÁku (NBS) Instruktoru skolas komandieriskapteinis I.LejiÚ. ZvÁresta pieÚemanas ceremonija notikapirm‚ Nacion‚lo BruÚoto spÁku komandiera pulkve˛aO.Kalpaka atceres pas‚kumu ietvaros. ZvÁrestu pieÚÁmastudenti, kuri s‚kui rezerves k‚jnieku nodaÔas komandieraapm‚cÓbu. T‚tad, aj‚ pas‚kum‚ piedalÓj‚s arÓ m˚su uni-versit‚tes studenti, kuri nolÁmui paralÁli studij‚m apg˚tkara m‚kslu.
TaËu vis‚ aj‚ proces‚ ir notikuas da˛as izmaiÚas.LÓdz 2004. gada 1. febru‚rim studentu apm‚cÓbu veicaZemessardzes Studentu bataljons, pÁc kura restrukturiz‚-cijas studentu rotu person‚ls tika nodots NBS Instruktoru sko-las komandiera pakÔautÓb‚. Tagad Ós milit‚r‚s apm‚cÓbasstudenti vairs neietilpst Zemessardzes strukt˚r‚.
Studentu apm‚cÓba notiek RÓgas, RÁzeknes, Daugavpils,Liep‚jas un Jelgavas m‚cÓbu nodaÔ‚s, izmantojot augstskoluauditorijas un Zemessardzes un Nacion‚lo BruÚoto spÁkuvienÓbu telpas un atbalstu. Apm‚cÓb‚ iesaistÓjuies LatvijasUniversit‚tes, RÓgas Tehnisk‚s universit‚tes, Latvijas SportapedagoÏijas akadÁmijas, Latvijas LauksaimniecÓbas univer-
cistam. J‚piebilst, ka lab‚ko darbu autorus noteiks konkursakomisija, kur‚ tiks pieaicin‚ti da˛‚du nozaru p‚rst‚vji.
Projektu organizÁja: Daugavpils Universit‚tes rektoreprof. Z.Ikere, Baltijas Krievu instit˚ta Daugavpils fili‚les va-dÓt‚ja S.MiÔuse, Daugavpils PilsÁtas domes IzglÓtÓbas p‚r-valdes prieksÁdÁt‚js J.Dukinskis, Daugavpils Rajona unPilsÁtas Policijas p‚rvaldes prieknieks I.Bekes. AtbildÓgiepar projekta izpildi: DPRPP Person‚lsast‚va prieknieksG.ZvÓgulis, DPRPP Sabiedrisko sakaru speci‚lists A.Filipovs.Projekt‚ piedalÓj‚s studenti: KristÓne Isate, Nade˛da Deg-tjarjova, Alda Lobanovska, Nat‚lija Potapova, OksanaVoËenko, J˚lija Grode, KaterÓna Lukokova, J˚lija Zukova,Diana Bojarune, Linda Bolina, Inna Limane, J˚lija KravËenko,Inita Makrecka un Andris Vuk‚ns.
CerÁsim, ka arÓ turpm‚k m˚su universit‚tes studentiÚems dalÓbu lÓdzÓgos projektos, kuri palÓdz jau no mazotnesattÓstÓt n‚kamajai paaudzei cieÚu pret likumu un valsti, lÓdzar to pilnveidojot un uzlabojot m˚su sabiedrÓbu.
VÁlot daudz sekmÓgu projektu, Andris
Musu studenti piedal‚s kartÁj‚ projekt‚!
sit‚tes, RÁzeknes Augstskolas, Liep‚jas PedagoÏisk‚s akadÁ-mijas un, protams, arÓ Daugavpils Universit‚tes studenti.M˚su augstskolas studenti pieder Nacion‚lo BruÚoto spÁku(NBS) Instruktoru skolas Studentu milit‚r‚s apm‚cÓbas Lat-gales m‚cÓbu nodaÔai.
SaskaÚ‚ ar 2003. gada 4. febru‚ra Ministru kabine-ta noteikumiem Nr.59., rezerves k‚jnieku nodaÔas koman-diera apm‚cÓba ietver divu gadu m‚cÓbu programmu. Stu-denti, kas sekmÓgi apguvui o kursu, saÚem sertifik‚tu parnodaÔas komandiera kvalifik‚cijas ieg˚anu un pÁc augst-skolas beiganas tiek ieskaitÓti NBS rezervÁ.
Milit‚ro m‚cÓbu teorÁtisk‚s nodarbÓbas notiek augst-skol‚ reizi nedÁÔ‚, praktisk‚s nodarbÓbas aptuveni reizimÁnesÓ, bet lauka m‚cÓbas notiek vasaras brÓvlaik‚ ñ trÓsnedÁÔas vasaras milit‚raj‚ nometnÁ.
Apm‚cÓbu laik‚ studenti tiek nodroin‚ti saskaÚ‚ aroblig‚t‚ milit‚r‚ dienesta kareivjiem noteiktaj‚m materi‚l-tehnisk‚ nodroin‚juma norm‚m.
Sakar‚ ar Latvijas iest‚anos Eiropas SavienÓb‚ 2. mai-j‚ DaugavpilÓ notika grandiozi sporta svÁtki ìEiropa ñ tieesam mÁs!î, kurus rÓkoja Daugavpils sporta p‚rvalde. J‚-atzÓmÁ, ka pas‚kum‚ piedalÓj‚s ne tikai sportisti, bet arÓ LRAizsardzÓbas ministrijas un Ieklietu ministrijas p‚rst‚vji.Vieni no tiem bija arÓ ie studenti.
Tas nu Ósum‚ arÓ viss par izmaiÚ‚m aj‚ milit‚raj‚ ap-m‚cÓb‚.
Inform‚ciju apkopoja Inita
Universit‚tÁ joproj‚m var apg˚tmilit‚ro apm‚cÓbu
# 9 / 87
´Lai Top!ª 13
Jautri dzÓvot studentiem no sesijaslÓdz sesijai!
Bet tai pat laik‚ da˛i uzskata, ka ek-s‚mens ñ tie vienmÁr ir svÁtki!
Bet ko Tev nozÓmÁ sesija? Smags p‚r-baudÓjums vai mor‚ls mierin‚jums parm‚cÓb‚m veltÓto laiku?
Inga (DMF, 2.k.)ó ´Sesija man nenozÓmÁ neko Ópau ñvienk‚ri k‚rtÁjie p‚rbaudÓjumi. –im lai-kam nav raksturÓga pastiprin‚ta m‚cÓa-n‚s vai tamlÓdzÓgas lietas, jo uzskatu, kapar da˛‚m dien‚m t‚pat neko jaunu ne-var iem‚cÓties, un ir j‚iztiek ar to, ko zini.Varb˚t vienÓgi j‚padara pa semestri ieka-vÁtie darbi. Sesija vienk‚ri ir loÏisksnoslÁgums apg˚st‚majiem studiju kur-siem.ª
KristÓne (HF, 2.k.)ó ´Sesija ir tÓrais ‚rpr‚ts!!! Tik daudzkas vÁl j‚paveic un j‚iem‚c‚s, un tadvÁl ieskaites, eks‚meni, kursa darbs, betatlicis tik maz laika! Droi vien vajadzÁsvienk‚ri saÚemties un to visu paveikt.ª
Vladimirs (IVF, 3.k.)ó ́ NenozÓmÁ neko Ópau. Daudzreiz t‚ir g‚jusi un pag‚jusi, gan jau arÓ oreizgalu gal‚ viss nok‚rtosies. DzÓvÁ pietiekcitu lietu, par ko raizÁties un p‚rdzÓvot!ª
Olga (DMF, 1.k.)ó ́ Sesija man ir Ôoti svarÓgs laiks, jo t‚par‚da, ko esi apguvis pusgada laik‚.VienmÁr cenos par‚dÓt sevi no lab‚k‚spuses. Sesijas laik‚ cenospÁc iespÁjas lietderÓg‚kizmantot ieg˚t‚szin‚anas.ª
JeÔena (HF, 4.k.)ó ́ Sesija nekad nesag‚d‚ Ópaas gr˚-tÓbas, jo viss tiek apg˚ts pusgada laik‚,un tagad atliek tikai to visu atcerÁties unpareizi pielietot, tas arÓ viss. Sesija priekmanis ir tikai ieg˚to zin‚anu p‚rbaude.ª
Ar studentiem sarun‚j‚s Inita
KristÓne Anspoka
SauleÖ putnu ËalasÖ mÓlestÓbaÖ PAVASARIS!Laik‚, kad sirsniÚas s‚k strauj‚k pukstÁt, kad gribas nodoties sapÚiem
un il˚zij‚m, kad gribas pacelties sp‚rnos lÓdz ar taureÚiem, nabaga stu-dentiem j‚saglab‚ vÁss pr‚ts, jo tuvojas negaisa m‚konis ñ sesija! Ko tadÓsti studentiem nozÓmÁ sesija?
T‚ ir atskaite, atskaite par padarÓto, par negulÁtaj‚m naktÓm, par gal-vass‚pÁm un uztraukumiem. Bet veikt atskaites nepatÓk nevienam, arÓ stu-dentiem ñ nÁ. Pirmais, ko students saka, kad dzird sesijas v‚rdu, ir ñ murgs.J‚, iespÁjams. TomÁr nav jÁgas t‚s laik‚ rÓt nomierinous lÓdzekÔus, jo stress,uztraukums un adrenalÓns ir tas, kas nedaudz pakutina nervus un atdzÓvinaiesnauduos loÏisko dom‚anu.
Ir studenti, kuri var atÔauties pirms sesijas aiziet izklaidÁties, p‚rn‚kt pÁcpusnakts un no rÓta doties uz eks‚menu. Savuk‚rt, ir arÓ t‚di, kuri dien‚m unnaktÓm sÁ˛ pie gr‚mat‚mÖ TaËu darbs paliek darbs, kur ir j‚izdara, patÓkvai nÁ.
Bet k‚ jau pÁc jebkura krietni paveikta darba, arÓ pÁc sesijas studentiempien‚kas alga ñ parakstÓta sekmju gr‚matiÚa. Bet ne tikai ñ vÁl ir gandarÓjumspar padarÓto darbu, neviltoti smaidi un bezgalÓgs prieks. Tad var skriet lÓdzar vÁju, tad var piepildÓt izsapÚotos sapÚus un griezties kopÓg‚ dancÓ arsauleszaÌÁniem, b˚t uz dzÓves viÔÚa! Uzsaukt pasaulei ñ sveiki, es esmu kl‚t!
PÁc sesijas visbie˛‚kn‚kas dzirdÁt ñ nebijajau tik traki!T‚tad ñ sesija nav ne-maz tik liels briesmonis,un velns nemaz nav tikmelns, k‚ to m‚lÁ!
SESIJAVELNS NAV TIK MELNSK¬ TO M¬L«Ö
BET KO TEVNOZŒM« SESIJA?
# 9 / 87
´Lai Top!ª14
Lasot cienÓjam‚ autora rakstu, kastika publicÁts aprÓÔa numur‚, rodasiespaids, ka Par‚des kopmÓtnes ir pil-sÁtas izg‚ztuve, kuru nekavÁjoties irj‚slÁdz ciet un taj‚ dzÓvojoos j‚aizvedaiz 101. km.
K‚ nu nÁ, jo Par‚des kopmÓtnÁsdzÓvojoie studenti dal‚s 2 kategori-j‚s ñ zÁni un meitenes, vai, k‚ apgalvoautors ñ alkoholiÌi un prostit˚tas.
Nu ko, aj‚ pasaulÁ viss var b˚tun, k‚ saka ìNav d˚mu bez ugunsî.Bet, cienÓjamie ìLai Top!î lasÓt‚ji, ne-izdarÓsim p‚rsteidzÓgus secin‚jumus.IzskatÓsim o situ‚ciju taisnÓgi.
Autors raksta par to, ka k‚ds ne-dÁÔas laik‚ uzrakstÓjis bakalaura dar-bu no vienas gr‚matas un aizg‚jispaÏirains to aizst‚vÁt.
ApspriedÓsim! Ja cilvÁks ir spÁjÓgsuzrakstÓt labu bakalaura darbu neil-g‚ laik‚, tad jau viÚu, manupr‚t, otr‚-di, j‚liela b˚tu. Nep‚rspÓlÁjot saka,ka DU VÁstures katedra sniedz vÁstu-res avotu zin‚anas un analÓzes pras-mes daudz augst‚k‚ lÓmenÓ k‚ LU (ap-stiprina DU studenti, kuri maÏistrant˚ruvÁsturÁ pabeigui LU). Bet ja tas, k‚raksta autors par aizst‚vÁanu, ir tais-nÓba, tad, ‚da studenta zin‚tniskovadÓt‚ju nekavÁjoties ir ìj‚s˚taî pen-sij‚. Nerun‚jot par aizst‚vÁanas ko-misiju, kas atrodas studenta ñ alkoho-liÌa bakalaura darba aizst‚vÁan‚.Vai tas t‚ ir? Nedom‚ju.
Ir vÁl viens liels BET. K‚ otr‚ kursastudents, kur nav uzrakstÓjis ne tikaibakalaura darbu, bet arÓ nevienu kur-sadarbu, (patiesÓb‚, pat tÁmu im kur-sadarbam nav izvÁlÁjies) var spriestpar citu studentu bakalaura dar-biem??? Lai s‚kum‚ pats uzrakstakaut ko jÁdzÓgu un pÁc tam sprie˛ parsaviem kolÁÏiem.
Kas attiecas uz to momentu, kadìjaunizceptieî bakalauri alkohola dÁÔìdraudzÁjas ar poduî, tad arÓ aj‚
gadÓjum‚ viss nav tik vienk‚ri un ba-n‚li, k‚ to ir sapratis autors.
Studenti, kuri dab˚jui bakalauru2003. gad‚, tika iekÔauti jaunaj‚ sis-tÁm‚. Bakalaura darba rakstÓanastermiÚ tika saÓsin‚ts uz pusgadu. LaiuzrakstÓtu to lÓdz termiÚa beig‚m, bijanepiecieamas lielas p˚les. No 13 to-poajiem bakalauriem, (runa ir parvÁsturniekiem) kurus autors, esot viÚukolÁÏis, ne Ópai ciena, aizst‚vÁt darbupaguva tikai sei. –aubas, ka autorsvarÁtu iedom‚ties to, kas tas ir. Paskaid-rou. Kad spie˛ termiÚi, gr‚matas naviespÁjams dab˚t, ir tikai k‚das nepie-cieam‚ materi‚la ìkripatiÚasî, ba-kalaura darbu nevar nok‚rtot ñ viÚraksta. Raksta past‚vÓgi, katr‚ brÓv‚mirklÓ. Bet visi nep‚rtraukti prasa: ìKadir aizst‚vÁana? Vai paspÁsi? Jau uz-rakstÓji? Viss gatavs?î
Tad topoais bakalaurs diplomadÁÔ aizmirstas, ka viÚ ir vienk‚rs cil-vÁks, dien‚m neÁst un gulÁt no 24stund‚m tikai divas kÔ˚st viÚam parnormu. VÁl katedra visu laiku pieprasa,kad pabeigsi? K‚ tu dom‚, k‚ aj‚laik‚ j˚tas cilvÁks? Vai tad atzÓmÁt to,ka Tev tomÁr izdev‚s, ka Tu esi nok‚r-tojis, izdzÓvojis, tas ir noziegums?
PÁc t‚d‚m p‚rslodzÁm var atÔau-ties ne tikai ìdraudzÁties ar poduî,bet arÓ ì‚trajiemî, kas diem˛Ál arÓ no-tika. Manupr‚t, ka uztverat visu tÓri cil-
Citu studentu p‚rdomas par Par‚desielas kopmÓtnÁm vai atbilde
nepamatotai apmÁt‚anai ar dubÔiemvÁcÓgi, nav vajadzÓbas tam Ópai pie-vÁrst uzmanÓbu. Bet autors jau tieiizsmej os cilvÁkus. ViÚam vÁl visspriek‚.
Kas attiecas uz ìme˛a ̨ or˛iemî ñie cilvÁki jau 3 gadus nedzÓvo kop-mÓtnÁs, kas k‚rtÁjo reizi pier‚da pa-ties‚s inform‚cijas tr˚kumu. ViÚ vien-k‚ri ir saklausÓjies vis‚das tenkas unbaudas un nolÁmis, ka tas ir pilnÓgipietiekos materi‚ls rakstam.
AttiecÓb‚ uz de˛uranti, kuru pa-p‚rliecin‚tais autors izsmej, manu-pr‚t, nav nekas apkaunojos paÚemtsakaltuu maizÓti, lai pabarotu lopus.Neskatoties uz to, ka viÚas Ïimenes iz-tikas minimumam noderÁtu pielikums.Tas viss liecina par autoru ne tikai k‚par nekompetentu ˛urn‚listu, bet arÓk‚ par ne visai piekl‚jÓgu un neizglÓ-totu cilvÁku. Œpai, ja Úem vÁr‚ to, kapirms vÁlÁan‚m Studentu padomÁautors aktÓvi aÏitÁja Par‚des kopmÓt-nes dzÓvojoo studentus balsot par vi-Úu. Izlik‚s, ka ir visu draugs un br‚lis.ViÚu ievÁlÁja, bet viÚ apmÁt‚ja ardubÔiem pusi savu vÁlÁt‚ju. Labs s‚-kums politiskai darbÓbai.
VÁl j‚piemin... Nek‚ tamlÓdzÓganav bijis, ka k‚dam ir palicis slikti, betp‚rÁjie uz to ir noraudzÓjuies no malasun ÚirdzÓgi izturÁjuies. Glu˛i pretÁji,ja kaut kas t‚ds notiek, tad cilvÁkunekavÁjoties mÁÏina ìsavest k‚rtÓb‚î.
Bet kas attiecas uz tiem, kas spÁlÁÏit‚ru, autors droi vien ir rakstÓjis skau-dÓbas dÁÔ. Ir daudz liecinieku tam, ka,lai iem‚cÓties spÁlÁt Ïit‚ru, nekas vi-Úam nav izdevies.
Nu, bet tas, ko autors raksta parmeitenÁm, tas jau ir no˛Álojami unmuÔÌÓgi, pie tam visaugst‚kaj‚ pa-k‚pÁ. Neredzu neko apkaunojou,ka studentes iet uz diskotÁk‚m. ManÌiet, ka ne tikai meitenes no Par‚des
Turpin‚jums >
# 9 / 87
´Lai Top!ª 15
Katr‚ m‚j‚ ir savs gariÚ ñ reiz ir teicis k‚ds dzejnieks.Lai cik tas dÓvaini neb˚tu, arÓ m˚su mÓÔaj‚ ìalma materî ir‚di ìgariÚiî, drÓz‚k jau de˛urantes jeb taut‚ iesaukt‚sìvahtasî.
MÁs simtiem rei˛u esam staig‚jui viÚ‚m gar‚m, nepa-man‚m, nenovÁrtÁjam, varb˚t uztveram k‚ t‚dus ìbubu-Ôusî, kas m˚s ierobe˛o, kaut ko aizliedz, vismaz tiem, kasdzÓvo ìkoj‚sî. Bet viÚas m˚s uzmana, vÁro, nosoda, no-vÁrtÁÖ
Dienu no dienas ejot viÚ‚m gar‚m, liekas, ka tas irviens no garlaicÓg‚kajiem darbiem, izr‚d‚s, t‚ nav. ViÚaspriecÁ saskarsme ar studentiem, docÁt‚jiem, arÓ k‚ds ne-gadÓjums ar kaÌi vai blakusm‚jas kranci.
ìVahtasî ir redzÁjuas, k‚ skolnieciÚ izaug par stu-dentu, novÁrojuas, k‚ studenti main‚s. Izr‚d‚s, agr‚k tikdaudz nesmÁÌÁja, Ópai jau meitenes, izr‚d‚s, ka meiteÚutualetes ir vair‚k aizd˚motas nek‚ puiu. Puii ìuzraujîk‚du d˚mu, viÚus pat nevarot manÓt, ka smÁÌÁ, bet mei-tenesÖ Agr‚k jauniei nebijui tik lielos draugos ar ìzaÔop˚Ìiî. Jaunatne paliekot cietsirdÓg‚ka, egoistisk‚ka, navt‚, k‚ bija agr‚k, pirms 5 gadiem. Tagad neesot t‚das sa-liedÁtÓbas kursos k‚ agr‚k, man nevilus rad‚s jaut‚jums,k‚ viÚas redz, varb˚t viÚ‚m ir attÓstÓta k‚da sest‚ maÚa.Varb˚t ìvahtasî ir smalki psihologi vai ‚rzemju spiegi?Labi, joks paliek joks, bet m˚sdienu studentu ÏÁrban‚s stilsìvaht‚mî gan neiet pie sirds. Nu nepatÓk viÚ‚m tie plikievÁderi, nepatÓk k‚ mÁs ÏÁrbjamies, varb˚t k‚ds tagad pa-smaidÓs un teiks, ka m˚su ìvahtasî ir vecmodÓgas, neko ne-saprot, bet k‚ aizst‚vÓbu runu studentiem varu teikt ñ pargaumi nestrÓd‚s.
Toties ìkojuî ìvaht‚mî nepatÓk studentu klaiÚoananaktÓs, it k‚ viÚas piekrÓt, ka jauns cilvÁksÖ nu vajag aiz-iet uz k‚du tusiÚu, vajagÖ nu, bet ne katru naktiÖ
Bet vienu gan de˛urantes atzÓst ñ studenti palikuidisciplinÁt‚ki, piekl‚jÓg‚ki. DocÁt‚ji arÓ laipni, kultur‚li,tikai da˛reiz par kaut ko aizdom‚jas ñ atst‚j durvis vailogus vaÔ‚ ñ sapÚot nav kaitÓgi.
Visgr˚t‚k ìvaht‚mî bija atbildÁt, ko mainÓtu sav‚ dar-b‚. K‚da atbildÁja, ka pieliktu sev algu, vÁl k‚da cita pa-r˚pÁtos par studentu labkl‚jÓbu kopmÓtnÁs, bet da˛ai labaivisp‚r nebija ko teikt.
Protams, es neesmu kompetenta spriest par ìvahtuîintelekta lÓmeni, kas uz visiem uzdotajiem jaut‚jumiemspÁj atbildÁt: ìNezinu, man j‚padom‚.î Bet nekas, katr‚ro˛u d‚rz‚ gad‚s pa k‚dai n‚trei, bet tas jau neliedzsajust ro˛u smar˛u.
Galu gal‚, lai vai k‚das viÚas b˚tu, nu nevaram mÁsbez viÚ‚m iztikt, nevaramÖ
GariÚus atÔ‚v‚s traucÁtLaura
ielas kopmÓtnÁm apmeklÁizklaides vietas. ìBonussîklubs atrodas vistuv‚k kop-mÓtnÁm. Pie tam, pirms ne-ilga laika arÓ ieeja meite-nÁm tur bija bez maksas.
Droi vien autoru ir aiz-vainojusi k‚da daiÔ‚ dzi-muma p‚rst‚ve, ja jau viÚir tik sadusmojies uz vis‚mmeitenÁm un nedom‚jot irierakstÓjis visas to sen‚k‚sprofesijas p‚rst‚vju sarak-st‚.
Daudz rupjÓbu un muÔ-ÌÓbu autors ir uzrakstÓjis parPar‚des kopmÓtnÁm. Betto, ka eit dzÓvojoie studen-ti m‚c‚s un saÚem paaug-stin‚tas stipendijas un skai-t‚s ne tikai da˛‚du rajonupavaldÓbu, bet arÓ Maska-vas stipendijas saÚÁmÁji,kas liecina par izcilu un lie-lisku zin‚anu apg˚anu.Par to, ka daudzi paspÁjlabi m‚cÓties un str‚d‚t, ne-apgr˚tinot savus vec‚kus.Par to, ka Par‚des kopmÓt-nes dzÓvo puii un meite-nes, kuri lieliski spÁlÁ Ïi-t‚ru. Ka dzÓvo k‚ Ïimene.MÁÏin‚t, ja arÓ gad‚s k‚-das nepatikanas, to visunep‚rvÁrst skand‚l‚, betgan patst‚vÓgi novÁrst visasradu‚s problÁmas.
Par to visu autors jaunevarÁja uzrakstÓt. ViÚa jaupietika tikai tam, lai ìpa-rakÚ‚tos netÓraj‚ veÔ‚î,sav‚kt vis‚das pasakasun sajaukt to visu vien‚rakst‚.
Ar cieÚu pret lasÓt‚jiem ñ
Par‚deskopmÓtnÁsdzÓvojoiestudenti
DaugavpilsUniversit‚tes
modr‚s acis?!...
# 9 / 87
´Lai Top!ª16
Ticiet vai ne, bet pavasaris jau irkl‚t, un viss m˚su skapis ir
j‚p‚rk‚rto, jo ziemas sezona irbeigusies (t‚s drÁbes mÁs noslÁpsimdziÔi, dziÔi tum‚kajos skapja st˚ros),
bet pavasaris ìuzbr˚kî!
Nu, nu meitenes, tagad s‚kas liel‚sgalvass‚pes ñ KO LAI UZVELK?!?!Bet neraizÁjaties, viss b˚s OK! Es,protams, neieteiku, kas un k‚, unk‚pÁc tiei is vai tas ir aktu‚l‚ksaj‚ sezon‚. Tas nav man‚ stil‚,tikai sniegu mazu ieskatiÚu, k‚
pavasara mode izskat‚s no malasuniversit‚tÁ un uz ielas.
VienÓgais mans p‚rsteidzÓgaissecin‚jums ir, ka mÁs nedzÓvojam
vairs PSRS laikos un valk‚t vien‚dasìskolas formasî m˚s neviens
nespie˛.
Pavasara modes aktualit‚tes jebkas iespaido m˚su stilu
PAVASARIS
(ko tagad netr˚kst), vai vÁl lab‚k ñja tie b˚tu Ósi r˚toti gofrÁti sv‚rciÚi,var vÁl uzvilkt svÓtrainas getras (t‚jau ir katra gaumes lieta) ñ unpavasara aktu‚l‚k‚ mode tev irmugur‚!!!
Bet uzmanieties, lai pÁc tam visasneizskatÓtos pÁc ìinkubatorac‚Ôiemî, t‚pÁc par p‚rÁjo savaizskata daÔu piedom‚jiet paas, lait‚ ìrozÓnÓteî, kas slÁpjas katrasmeitenes iekienÁ, izpau˛asindividu‚l‚ veid‚.
Puii, ceru, ka Ópaineapvainosieties, ka neveltupietiekoi lielu uzmanÓbu J˚su modesaktualit‚tÁm, vienk‚ri, neesmu tikkompetenta, lai izanalizÁtu J˚su Ó
Apsveicami, t‚pÁc, meitenes, aj‚ziÚ‚ J˚s varat izpausties, cik vien tÓk!Prieks skatÓties uz oriÏin‚liem tÁliem,
kas tiei pavasara sezon‚ ir tikpaman‚mi ñ sabu˛in‚ti mati,spilgtas drÁbes (visda˛‚d‚k‚
form‚ta, izmÁra un izskata), gaispavasara meikaps ñ tas ar Jums
dara brÓnumus!
Manupr‚t, tiei pati personÓbaiespaido stilu un izskatu, nevispavasaris vai modes ̨ urn‚ls.
(NestrÓdÁos, ka arÓ ìDitton namsîtur ir pie vainas, jo visi iepirkan‚s
ceÔi ved uz turieni, un arÓ visi p‚rÁjieveikaliÚi, kur studenti iepÁrkas!).
Manupr‚t, tagad, lai tevi pamanÓtunav ëj‚st‚v uz galvasˇ, bet vienk‚ri
atliek uzvilkt gaias vai spilgtaskr‚sas krekliÚu, oriÏin‚las bikses
brÓ˛a garderobi, bet varu pateikt,ka t‚ ir pietiekoi uzkrÓtoa, lai,meitenes, J˚s nevarÁtu nepamanÓt.T‚ k‚ turaties, jo pavasaris ir ...traks un palaidnÓgs gadalaiks! ☺☺☺☺☺
Stila un modes rakstiÚ tuvojasbeig‚m, bet mÁs neatvad‚mies, jab˚s jaunas aktualit‚tes, b˚s arÓjauns rakstiÚ.
Varb˚t mÁs varam sarun‚t, ka j˚spalÓdzat ar jaunu modi, bet mÁs topublicÁsim m˚su avÓzÓtÁ. Varb˚t patvarÁtu san‚kt k‚da m˚suuniversit‚tes modes sleja, (pat arvis‚m bildÁm ☺☺☺☺☺), bet tie ir tikai manimazi untumiÚi un iegribas, bet, jak‚du tas tomÁr ieinteresÁ, droipiebiedrojieties, lai vairotu interesipar modi un stilu!!!
Ar pavasarÓgiem sveicieniem ñAÔona
# 9 / 87
´Lai Top!ª 17
T‚pat k‚ citus gadus, arÓ ogad latvieus bija p‚rÚÁ-mis pavasara trakums. Liel‚k‚ daÔa iedzÓvot‚ju atrad‚shokeja var‚. Uz brÓdi vair‚k nebija svarÓgi, vai tu esi baÚ-Ìieris, p‚rdevÁjs, bomzis vai students. Visus vienoja hokejsun visi juta lÓdzi Latvijas izlases veiksmÁm un neveiksmÁm.
T‚ k‚ par hokeja spÁÔu rezult‚tiem bija iespÁjams uz-zin‚t no citiem inform‚cijas avotiem, tad aj‚ rakst‚ Jumsb˚s iespÁja ieskatÓties Latvijas hokeja fanu dzÓves aizkulisÁs.
K‚d‚ spÁlÁ TV komentÁt‚js izteic‚s, ka vienÓgais ele-ments, kur‚ latviei p‚rspÁj pretiniekus, ir iemetieni ☺☺☺☺☺. ArÓfani aj‚ komponent‚ bija vislab‚kie, jo Ëempion‚ta laik‚tika tukots neskait‚ms daudzums gr‚dÓgo dzÁrienu trauku.AttiecÓb‚ uz o faktu gadÓj‚s arÓ pa kuriozam: uz robe˛asiereibuie fani ar gr˚tÓb‚m spÁja atrast pases, da˛i neat-ceras, ka b˚tu ÌÁrsojui Poliju. Lai Úabi ienestu hallÁ, at-tapÓgie fani to ielÁja miner‚l˚dens pudelÁs.
Latvieu fani k‚rtÁjo reizi pier‚dÓja, ka ir lab‚kie, skait-liski vair‚k bija tikai m‚jinieku ñ Ëehu. SpÁli pret Kazahst‚-nu kl‚tienÁ vÁroja aptuveni 10000 latvieu. Kad tika g˚tiv‚rti, tad rad‚s saj˚ta, ka es atrodos lidmaÓnas motor‚ ñneko tik skaÔu es nebiju dzirdÁjis. Bija arÓ da˛i kazahu fani,droi vien prezidenta bÁrni, kuri izskatÓj‚s Ôoti apbÁdin‚ti.
Latviei bija visur, gan vecpilsÁt‚, gan Pr‚gas nomalÁs.
»ehijas HOKEJA pavasarisSpilgti atmiÚ‚ man ir palicis gadÓjums, kad sal˚za metro unes atrados apmÁram 5 km no centra. Biju p‚rliecin‚ts, ka tenu gan latvieus nesastapu, bet t‚s bija tikai manas iedo-mas ñ fani bija arÓ eit. VecpilsÁt‚ m˚sÁjie paspÁja arÓ pau-bagot, un veic‚s tÓri labi, tikai vietÁjie bom˛i nebija diez koapmierin‚ti. Bet latvieiem ir laba sirds, un visu saubagotonaudiÚu viÚi labpr‚t atdeva nelaimÓgajam bomzim. ViesnÓ-c‚ fani dibin‚ja kontaktus ar tur esoaj‚m v‚cietÁm. Izde-v‚s tÓri labi, un tagad latvieiem ir par da˛‚m paziÚ‚mvair‚k.
»ehija ir arÓ alus zeme un labu alu tur var nopirkt ap-mÁram par 8 santÓmiem, pie tam par tuku pudeli var sa-Úemt 6 santÓmus. SarÁÌin‚j‚m, ka par 16 santÓmiem varpiedzerties.
Ja run‚ par halli, tad es tagad nojauu, k‚ jut‚s senieromiei, ieejot kolizej‚. SpÁles vÁroanu kl‚tienÁ nevar sa-lÓdzin‚t ar to, ko mÁs redzam televizor‚. Savi plusi, protams,ir arÓ televizoram ñ var paÚirgt par komentÁt‚ju izteicieniem,piemÁram: ìReÌis p‚rsteidza zviedru nesagatavotu no aiz-muguresî, vai arÓ ìdivas min˚tes par nepareizu smaiduî.
Lai nu k‚, bet es noteikti ieteiktu k‚dreiz aizbraukt uzpasaules Ëempion‚tu un izbaudÓt to atmosfÁru, kas tur val-da, jo to izst‚stÓt vienk‚ri nav iespÁjams.
Ar Latviju kop‚ sar‚va un Liel‚s balvas izcÓÚ‚ kl‚t bija Arnis
Ka zin‚ms, Ó gada 22. aprÓlÓ Daugavpils Universit‚-tes sporta kompleks‚ notika Liel‚s balvas izcÓÚa starp uni-versit‚tes studentu komand‚m, k‚ arÓ starp Daugavpils unrajona vidusskolnieku komand‚m. Pavisam piedalÓj‚s p‚ri20 komand‚m, t‚tad varam secin‚t, ka m˚sdienu jaunatneir Ôoti sportiska. Bija arÓ Ôoti daudz lÓdzjutÁju. Lai izprastu Ónotikuma nianses, nolÁmu nointervÁt ìLai Top!î komandasp‚rst‚vi Gunu Smelceri.
ñ Guna, past‚sti, kas Ósti ir Liel‚ balva? Liel‚ balva ir Ôoti atraktÓvs pas‚kums, tas ir t‚ds k‚ ovs ar
sporta elementiem. PilnÓgi tas pats, kas televizor‚, tikaitelevizor‚ tas viss izskat‚s viegl‚k. Ir Ôoti gr˚ti noturÁt lÓdz-svaru uz piep˚amajiem matraËiem.
ñ K‚ veic‚s Tavai komandai? Oi, neliec man atbildÁt uz o jaut‚jumu. MÁs zaudÁjam
vis‚s stafetÁs (nu, varb˚t k‚d‚ arÓ vinnÁj‚m). Sportistu sÓvokonkurenci mÁs nevarÁj‚m izturÁt, bet galvenais bija pie-dalÓties, nevis uzvarÁt, jo varÁja visu dienu lakstÓt un zaudÁtdaudz kaloriju.
ñ Kur tad uzvarÁja? Kas iespiedies atmiÚ‚visspilgt‚k?
UzvarÁja kaut k‚di sportisti, bet varb˚t, ka t‚ arÓ nebija.Visspilgt‚k atmiÚ‚ ir iespiedies s‚pÓgais mirklis, kad m˚su
LIEL¬S BALVAS izvirtÓbasVladiks izlidoja (viÚu izsita) ‚r‚ no gladiatoru ringa un viÚar galvu sasveicin‚j‚s ar grÓdu. Tas viss radÓja lielu troksni,bet to neviens neredzÁja. VÁl atceros, ka man viena ìb‚baîar gladiatoru mÓksto baÔÌi iesita kaut kur deguna apvid˚ t‚,ka man aizlÁj‚s visas acis.
ñ Ko Tu dom‚ par ‚da veida pas‚ku-miem?
VarÁtu b˚t liel‚ka atsaucÓba. PiedalÓj‚s komandas tikaino da˛‚m fakult‚tÁm. Labi b˚tu, ja b˚tu p‚rst‚vÁtas visasfakult‚tes. VarÁja baigi izsmieties. Visum‚ ‚dus pas‚ku-mus vÁrtÁju Ôoti pozitÓvi.
ñ Past‚sti mazliet vair‚k par disciplÓn‚m,kuras bija iekÔautas aj‚s sacensÓb‚s?
Bija sumo, gladiatoru cÓÚas, Ô˚k‚ana ar laiv‚m un sta-fete ar ÌÁrÔiem. Visu pas‚kumu vadÓja Oskars ZuÏickis untas viÚam Ôoti labi padev‚s. DisciplÓnu vadÓt‚ji arÓ bija ÔotiatraktÓvi.
ñ Paldies par interviju!**
K‚ varat nojaust, Liel‚ balva bija Ôoti izdevies pas‚kums, ungribÁtos, lai ‚du pas‚kumu b˚tu vair‚k. Un atcerieties ñgalvenais ir sportiska gara uzturÁana, nevis par katru cenutiekties uzvarÁt.
○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○
# 9 / 87
´Lai Top!ª18
Nu jau atkal tuvojas vasara, un studentam t‚ n‚k arvis‚m no t‚s izrietoaj‚m sek‚m ñ sesijas k‚rtoanu un brÓv-laiku. Nu tad arÓ ir pien‚cis pÁdÁjais laiks padom‚t pariespÁj‚m brÓvlaik‚ papelnÓt k‚du latiÚu. Viena no t‚d‚miespÁj‚m ir Studentu darba vienÓbas (DV).
K‚ zin‚ja st‚stÓt DV komandiera vietnieks SergejsKaratejevs, patlaban str‚d‚t gribÁt‚ju skaits ir apmÁram100 DU studentu. Pl‚not‚s un pied‚v‚t‚s darba vietas irRÓg‚, DaugavpilÓ un t‚s rajon‚, k‚ arÓ RÁzeknÁ un pat »e-hij‚.
Uz jaut‚jumu, kas apmaks‚s studentiem ceÔu uz »ehiju,Sergejs teica, ka to organizÁs vai nu DV (???) vai arÓ t‚organiz‚cija »ehij‚, kas pied‚v‚s studentiem darbu (???).T‚pat k‚ pag‚juaj‚ vasar‚, arÓ ogad studentiem b˚s pie-d‚v‚ts darboties t‚d‚s nozarÁs k‚ celtniecÓba un apza-Ôumoana.
Tiesa, da˛i studenti ir jau uzs‚kui darbu jau no Ó gada1. maija, bet p‚rÁjie uzs‚ks darbu pÁc sesijas. –Ó gada 7.ñ8. maij‚ tika organizÁtas talkas garnizona teritorij‚s.
DV pl‚no pieteikties konkurs‚ par tiesÓb‚m veikt remon-ta darbus Daugavpils Universit‚tÁ, ko universit‚te rÓkosogad (???).
Sergejs Karatejevs informÁja, ka DU rektore Z.Ikereskundze un uzÚÁmÁju un biznesmeÚu pal‚tas prieksÁdÁ-t‚js Sevastjanova kungs ir noslÁgui lÓgumu, kur‚ tika run‚tspar jaut‚jumu, ka 10 Daugavpils Universit‚tes absolventitiks pieÚemti da˛‚d‚s Daugavpils firm‚s un uzÚÁmumosstr‚d‚t sav‚ specialit‚tÁ uz lÓguma pamata, noslÁgtu uz 1gadu. Topoie Daugavpils Universit‚tes speci‚listi var iz-teikt savu vÁlÁanos DV p‚rst‚vjiem
katru dienu no 13.00ñ14.00jaunaj‚ korpus‚ (Par‚des 1) 222. auditorij‚.
Protams, jebkur students var griezties ar saviem priekliku-miem un arÓ jaut‚jumiem, ja ir k‚das neskaidrÓbas, aj‚pa‚ auditorij‚.
Turpinot kl‚stÓt par Darba vienÓb‚m, j‚atzÓst, ka Ó gada1. aprÓlÓ Daugavpils Universit‚tÁ tika izveidota komisija,kuras uzdevums ir noskaidrot DU Studentu darbavienÓbu no DU valsts bud˛eta lÓdzekÔiem finansÁto lÓdzekÔuLs 1000 apmÁr‚, kas tika dom‚ti studentu vienÓbu darbaorganizÁanai un formas ieg‚dei, izlietojuma p‚rbaudi.
–Ós komisijas sast‚v‚ ir ‚das personas, t.i.: VadimsOÔehnoviËs ñ DU finanu analÓtiÌis; Aleksejs Burunovs ñ DUSaimniecÓbas daÔas direktors; Valija Dilba ñ DU galven‚gr‚matvede; J‚nis Teiv‚ns-Treinovskis ñ DU jurists un SZFTiesÓbu katedras lektors.
Viens no ‚diem jaut‚jumiem ir DV uniformas, ku-ras, savuk‚rt, DU SaimniecÓbas daÔas direktors A.BurunovspersonÓgi izsniedza DV komandierim Igoram Ru˛am. K‚zin‚ja st‚stÓt A.Burunovs, viÚ esot jaut‚jis DV p‚rst‚vjiempar izsniegtaj‚m uniform‚m, taËu neviens nespÁja sniegtinform‚ciju par to glab‚anas vietu, par to noslÁpumainopazuanu. A.Burunovs paskaidroja, ka Ó inform‚cija viÚamir nepiecieama tamdÁÔ, lai varÁtu veikt atskaiti par lÓdzek-Ôiem, kuri tika iztÁrÁti uniformu ieg‚dei.
VÁl komisijai nav skaidrs DV viennozÓmÓgais apgalvo-jums par to, ka studenti str‚d‚ja un str‚d‚s Dau-gavpils liel‚kajos uzÚÁmumos. TaËu jaut‚jot DV p‚r-st‚vjiem, nek‚du konkrÁtu inform‚ciju viÚi nespÁja ieg˚t.K‚ atzÓst J.Teiv‚na-Treinovska kungs, DV labpr‚tÓgi iesaistÓ-tie studenti esot izteikui s˚dzÓbas par to, ka nav saÚÁmuiatalgojumu un turkl‚t str‚d‚jui apaub‚mos uzÚÁmumos.
Nu ko lai saka.. Studentu darba vienÓbas ir uzskat‚mspar labu pas‚kumu taj‚ gadÓjum‚, ja to efektÓvi organizÁ...Radu‚s problÁmas liecina par to, ka tomÁr DV organiz‚cijanedarbojas t‚, k‚ gribÁtos... T‚pÁc j‚saka tikai viens no-zÓmÓgs teiciens ñ pirms griez, nomÁri septiÚas, bet ja nav parslinku ñ visas desmit reizes, lai nepaliktu zaudÁt‚jos...
CienÓjamie studenti, esiet uzmanÓgi un, pirms ko uzs‚kt,painteresÁjieties, prasiet pÁc sÓkas un Jums nepiecieam‚sinform‚cijas, jo pÁc tam iespÁjams J˚su pretenzijas J˚snegl‚bs...
Ap un par studentu darba vienÓb‚mkl‚stÓja Agnese
P.S.Zin‚anai! J.Teiv‚na-Treinovska kungs mani iepazÓstin‚-ja ar k‚du dokumentu, proti, DU Studentu Darba vienÓbasp‚rvaldes izdevumu t‚mi. Vien‚ no rakstÓtajiem punktiemlas‚ms sekojoais, ka SDV pieprasa izmaks‚t Ls 300 ap-mÁr‚ darba algu k‚dai nezin‚mai personai, kas ir SDV ju-rists, kur, savuk‚rt, b˚tu kompetents risin‚t ar SDV saistÓ-tos juridiskos jaut‚jumus... DÓvaini, vai ne...KamdÁÔ ir vajadzÓgs ìcilvÁks no malasî, ja DU ir savs jurists,t.i., J.Teiv‚na-Treinovska kungs, kur atzÓst, ka labpr‚t pa-lÓdzÁtu studentiem risin‚t ìsas‚pÁjuusî juridiska raksturajaut‚jumus...
Ap un par
!
# 9 / 87
´Lai Top!ª 19
Ja Tu vÁlies zin‚t, k‚ds students Tu esi, k‚da ir Tava s˚tÓba,izpildi jaunizcepto studentu testu. Tici, Tev tas palÓ-dzÁs noteikt Tavu b˚tÓbu un attÓstÓt lab‚s puses Tav‚ t‚l‚ka-j‚ daudzveidÓgaj‚ dzÓvÁ (arÓ sesijas aktÓv‚ darbÓbas laik‚)!
1. Studijas:a) es zinu, kas tas ir, un man tas nozÓmÁ daudz;b) var iztikt, zinot vai arÓ nezinot, kas tas ir;c) es nezinu, kas tas ir;d) nesapratu doto jÁdzienu
2. Kojas:a) atbalstu dzÓvi vec‚ku uzraudzÓb‚;b) man t‚s ir m˚˛Óg‚s m‚jas;c) tas ir gl‚biÚ no studij‚m;d) tur ir mana pagaidu gulta, kur‚ da˛reiz iekrÓtu
3. Izklaide:a) acu atp˚tin‚ana no gr‚mat‚m, dziÔa ieelpa un izelpa;b) ja labi velk, tad aizvelk;c) nere‚ls sapnis, kas bie˛i mÁdz piepildÓties;d) mana galven‚ nodarboan‚s
4. «ana:a) galvenais dzÓvÁ ir s‚tÓgi, nesteidzÓgi paÁst;b) uz palodzes boj‚jas m‚miÚas burciÚas ar nemodificÁtu
saturu;c) brÓvajos brÓ˛os Ádu visu, kas nebÁg un nav sapuvisd) ne man laika, ne man naudas
5. VaÔasprieks:a) klasisk‚ literat˚ra un vÁsturiskas filmas;b) zeÌÓu adÓana vienÓgajai mÓlai;c) izdzÓvoanas problÁmas pÁc nep‚rspÁjam‚m naktÓm
un smagiem rÓtiem;d) lai dzÓvo m˚˛Ógie tusiÚi
6. Sesija:a) atkarÓba no kafijas, gr‚matu kaudzes putekÔiem un
pikeriem;b) miega bads un v‚jpr‚ta pazÓmes;c) murgs, kas nekad nebeidzas;d) sirdsapziÚa, kas tomÁr liek t‚s apmeklÁt un nok‚rtot
7. SmÁÌÁana:a) plauu boj‚anas veids;b) m˚˛Ógais dzinulis sast‚dÓt komp‚niju;c) iemesls sarun‚m par liet‚m, kuras nekad nep‚riet;d) pasivit‚tes mirklis man‚ aktÓvaj‚ dzÓvesveid‚
8. Meitenes/Puii:a) b˚s mÓÔotais (-‚), kad ieg˚u doktora gr‚du;b) es taËu adu zeÌÓtes savai vienÓgajai mÓlai;c) tikai izcili skaistuÔi (-les), kas n‚k un z˚d;d) fanoju par pretÁjo dzimumu k‚ t‚du ñ organisma ne-
piecieamÓba
9. Miegs:a) man ir miega diÁta, jo ñ m‚cÓties, m‚cÓties un vÁlreiz m‚-
cÓties;
b) kam citam dom‚tas naktis;c) guÔu, kad varu un kur varu;d) bija zÓdaiÚa vecum‚
10. Alkohols:a) fui, lietoju tikai zaÔo tÁju un limon‚di;b) lietoju tikai Vecgada vakar‚, apaÔ‚s jubilej‚s un LÓgo
svÁtkos;c) tas palÓdz atbrÓvoties un par‚da neestÁtisko Ósto ìesî;d) alkohols + students = nesaraujams savienojums
11. BibliotÁka/LasÓtava:a) manas pirm‚s m‚jas;b) iegrie˛os studiju gada s‚kum‚ un beig‚s;c) da˛k‚rt apmeklÁju, lai radÓtu zin‚tk‚ra cilvÁka iespaidu;d) zinu, ka t‚da eksistÁ
12. PasniedzÁji:a) mani pazÓst vaig‚, mÓÔi smaida un uzrun‚ ìbÁrniÚî;b) pÁc izskata pazÓstu, uzv‚rdus gan nezinu;c) greizi noskat‚s uz mani un r˚c caur zobiem;d) aizmirstu par viÚu skaÔaj‚m balsÓm un v‚rdu kr‚jumu
t˚lÓt pÁc lekcijas beig‚m
TESTS TESTS TESTS TESTS TESTS
Ja visbie˛‚k esi atzÓmÁjis(-usi) a) variantu,tad Tu esi vair‚ku gaismas gadu att‚lum‚ no nosaukumaìstudentsî, jo Tu patie‚m studÁ. Par tevi brÓn‚s visi ap-k‚rtÁjie, un Tu piederi pie ìzubruî tipa. Tevi vienmÁr varsastapt koj‚s vai lasÓtav‚ starp m‚cÓbu gr‚mat‚m un ma-teri‚liem. DzÓvo taËu, ja reiz esi piedzimis.
Ja visbie˛‚k esi atzÓmÁjis(-usi) b)variantu,tas nor‚da uz to, ka Tu tikko esi apjautis, ka 9. klase un arÓvidusskola pabeigta, un Tu esi iekÔuvis jauk‚ pasaulÁ. Tus‚c pamaz‚m kÔ˚t par studentu un Ôoti ticams, ka kÔ˚si parÓstu studentu 4. kursa s‚kum‚. Tavs ceÔ ved augup.
Ja visbie˛‚k esi atzÓmÁjis(-usi) c)variantu,tad Tu esi tuvu karstajam punktam, ko dÁvÁ par ìstudentudzÓviî. Mazliet zin‚anu Tu ieg˚sti un izbaudi gan atÔautos,gan aizliegtos augÔus. Tev ir labi pazÓstami smagie rÓti untukie maki, un Tav‚ dzÓvÁ ir pietiekoi daudz amerik‚ÚukomÁdiju cienÓgu elementu.
Ja visbie˛‚k esi atzÓmÁjis(-usi) d)variantu,tad zini, ka Tu dedz ellÓgaj‚s studentu dzÓves liesm‚s. Javien b˚si pie veselÓbas, vecumdien‚s b˚s daudz ko atcerÁsiesun ar to Tu baidÓsi mazbÁrnus. Tev nekad nav naudas unlaika, bet ir daudz draugu un smagas paÏiras... Bet uni-versit‚tÁ tevi nav vÁrts meklÁt...
Lai uzzin‚tu par sevi vair‚k, izlasisev atbilstoo rezult‚tu interpretÁjumuun gl‚b, kas vÁl ir gl‚bjams.
# 9 / 87
´Lai Top!ª20
RedaktoreMargarita Mihailova
Teksta salicÁjaGunta Klod‚ne
MaketÁt‚jaMarina StoËka
KorektoreInta Vingre
Fotogr‚fsVasilijs –ilovs
Redakcijas adresePar‚des iela 1 ñ
222. kab.
T‚lrunis6797707
Laikrakstssagatavots un iespiestsDaugavpils Universit‚tes
izdevniecÓb‚´Sauleª.
ReÏistr‚cijas apliecÓbaNr. 1125.
Metiens360 eksempl‚ri.
Redakcijas viedoklisne vienmÁr sakrÓt ar
rakstu autoru viedokli.
P‚rpublicÁanas uncitÁanas gadÓjum‚atsauksme uz ´Lai
Top!ª oblig‚ta!
© Lai Top!, 2004
29. j˚nij‚ plkst 18.30 Daugavpils te‚trÓ gaid‚mapirmizr‚de R˚dolfa BlaumaÚa komÁdijai ìNo salden‚s pude-lesî. Izr‚de iestudÁta te‚tra krievu trup‚ un t‚ b˚s Ós sezonaspÁdÁj‚ izr‚de Daugavpils te‚trÓ.
R. BlaumaÚa viena no spo˛‚kaj‚m komÁdij‚m ìNo sal-den‚s pudelesî neskait‚mas reizes iestudÁta da˛‚dos Latvijaste‚tros. ArÓ Daugavpils te‚trÓ tas ir otrais Ós lugas iestudÁjums(latvieu trup‚ 1995.g. re˛isors Nauris KlÁtnieks), ñ oreiz unpirmoreiz Latvij‚ krievu valod‚ (re˛isors Harijs Petrockis).
ìAspr‚tÓgas situ‚cijas, dzirkstoi dialogi, p‚rpratumi, su-lÓga valoda, intriÏÁjos mÓlas un cieanu pilns si˛ets, ñ t‚s irblaumanisk‚s vÁrtÓbas, kas padara o darbu par klasikuî,st‚sta izr‚des re˛isors Harijs Petrockis.
Skatuviskais inscenÁjums pietuvin‚ts odienas situ‚cij‚m,ko lieliski papildina komponista Valda Zilvera m˚zika.Katram tÁlam komponÁt‚ solo dziesma ir k‚ parodija, farsspar m˚sdienu ìb˚an‚m un neb˚an‚mî un varoÚu ilgas unsapnis par skaistu un romantisku dzÓvi vienlaicÓgi.
Izr‚dÁ piedal‚s gandrÓz visa Daugavpils te‚tra krievutrupa, galvenaj‚s lom‚s Karina LuËiÚina, Vera Hram-Úikova Karina Sidina, Mihails Samodahovs.
Scenogr‚fe ñ Inguna Kokina.KostÓmu m‚ksliniece ñ Vera Semjonova.Izr‚de tapusi ar SabiedrÓbas integr‚cijas fonda un Kul-
t˚rkapit‚la fonda atbalstu. Un im projektam SabiedrÓbas in-tegr‚cijas fonda izsludin‚taj‚ konkurs‚ Eiropas kopienasPHARE programmas ietvaros pieÌirts maksim‚lais grants.
ì–‚ds novÁrtÁjums apliecina, ka mÁs sava darb‚ esamizvÁlÁjuies pareizo ñ sapraan‚s ceÔuî, priecÓgi pie-bilst Daugavpils te‚tra direktore Inese Laiz‚ne.
Datums Laiks Izr‚de Valoda PiezÓmes
01.06. 12.00 ìAizej tur, nezin kurî Krievu Liel‚ z‚lepÁc krievu tautas pasaku motÓviem
18.00 R. K˚nijs ìViesnÓca mÓÔ‚kajiemî Krievu Liel‚ z‚le15.06. 12.00 H.K. Andersens ìŒkstÓteî Krievu Liel‚ z‚le
Pirmizr‚de16.06. 11.00 H.K. Andersens ìŒkstÓteî Krievu Liel‚ z‚le
Pirmizr‚de
16.00 R. BeÔeckis ìFanesî Latvieu Liel‚ z‚le30.06. 18.30 SEZONAS SL«G–ANA: Pirmizr‚de
R. Blaumanis ìNo salden‚s pudelesî Krievu Liel‚ z‚le
Daugavpils te‚trisj˚nij‚ pied‚v‚...
Daugavpils te‚tris o sezonu noslÁgsar R˚dolfa BlaumaÚa komÁdijas pirmizr‚di
Info
rm‚c
iju a
pkop
oja
And
ris
Related Documents
