-
Pārgaujas novada pašvaldības informatīvais izdevums
Nr. 572014. gada
30. aprīlī
1990. gada 4. maijā par īstenību kļuva daudzu Latvijas
iedzīvotāju sapnis – mēs at -guvām savas valsts neatkarību. Tagad
šo dienu pavadām ar ģimenēm, kavējamies atmiņās par valsti,
patriotismu, kā arī ikviena cilvēka devumu savai valstij un savai
zemei.
Divdesmit četru gadu laikā esam pieraduši, ka Latvija ir brīva
un neatkarīga. Esam gājuši savu ceļu – brīžiem raitākiem soļiem,
brīžiem ne tik raitiem. Ir bijuši laiki, kad licies, ka esam
iegājuši strupceļos, tomēr vienmēr esam atgriezušies uz īstā ceļa.
Šobrīd visas pasaules uzmanība pavērsta notikumiem Ukrainā, kas
cīnās par savu pastāvēšanu. Mums jābūt vie-notiem, apņēmības
pilniem un jāspēj nosargāt savu atgūto neatkarību. Ticēsim un
darīsim visu, lai Mūsu Latvijas brīvību nespēj apdraudēt
neviens.
Pārgaujas novada domes vārdā sveicu visus iedzīvotājus mūsu
valsts neatkarības atjau nošanas svētkos un aicinu arī turpmāk
kopīgi gādāt par mūsu Latvijas valstiskuma stip ri nāšanu un
labklājības pie augumu!
Aicinu uz kopīgu Valsts svētku svinēšanu 4. maijā plkst. 19.00
Stalbes tautas namā!
Hardijs Vents,Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs
Jolanta Vaido-Zālīte,sabiedrisko attiecību speciāliste
26. aprīļa pēcpusdienā Stalbes tautas nams pulcēja gan tos, kuri
šeit ir strādājuši, gan tos, kuri uzticīgi tam ir nākuši uz
pasāku-miem. Sveču gaisma, ļaužu čalas, uz skatuves zīmīgs skaitlis
– 50. Un ceļojums laikā var sākties –atmiņas par ēku, pirmajiem
kon-certiem, tautas nama darbiniek-iem, pašdarbības kolektīviem un
tiem, kuri nav vairs mūsu vidū, bet kuri savulaik Stalbes tautas
namu saukuši par savu.
Pirms 100 gadiem Stalbē sāka attīstīties profesionālā māk-sla,
kas gan sākumā bija paši-niciatīva – organizējot kapelas, pūtēju
orķestrus, korus. Līdz pagājušā gadsimta sešdesmita-jiem gadiem,
stalbēnieši savus kultūras un sabiedriskās dzīves pasākumus
noturēja skolās, pagastu pārvaldēs un citās izdevīgās vietās.
Sešdesmitajos gados Stalbes padomju saimniecība jau bija no
-stiprinājusies, bet nebija nevie nas telpas, kur varētu no tikt sa
nāks-mes, kinoizrādes vai pašdar-bības mēģinājumi. Pa dom ju
saimniecībai nebija at ļauts celt kultūras namu, tāpēc tika apiets
likums un jaunais kultū ras nams 1963. gadā tika būvēts kā muižas
ēkas rekonstrukcija.
1964. gada 18. aprīlī jauno klubu atklāja toreizējais sovhoza
direktors Ilgvars Liepiņš ar novēlējumu: lai šajā vietā nekad
neapklust dziesmas un dejas solī kājas nenogurtu. Par jaunat-klātā
kluba vadītāju sāka strādāt Lauma Bērzkalne. “Tad, kad cēla
Lai šajā vietā nekad neapklust dziesmas un dejas solī kājas
nenogurtu
klubu, visiem gribējās pielikt savu roku un pūles. Atceros, ka
netālu no kluba pa zāli rāpoja lieli un mazi cilvēki. Izrādījās, ka
viņi lasīja akmentiņus, jo no kluba celtniekiem bija nācis
rīkojums, savākt akmeņus tautas nama foajē telpas grīdai,” atceras
Lau-mas kundze.
Par jaunā kluba labiekār-tošanu rūpējās pašdarbnieki. Viz ma
Rostoka atceras kā ar drau dzenēm pašas šuva aizkarus. Ar kluba
nodošanu ekspluatā cijā sākās daudzas jaunas tradīci-jas –
pirmoreiz notika svinīga bērna dzimšanas apliecības izsniegšana,
ģimeņu vakari, svi-nīgi dienestā tika izvadīti jaunieši, katru gadu
bija darba svētki, kad sumināja pirmrindniekus.
No 1967. līdz 1973. gadam par kluba vadītāju strādāja Ilze
Šķepaste. Ilze darbojas kopā ar Laumu Bērzkalni. “Šī bija mana otrā
darbavieta. Stalbē pamats visiem kolektīviem bija jau ielikts un
bija tikai jāpilnveido. Mums ar Laumu ir pilnīga saskaņa līdz pat
šai dienai. Mēs arī tagad sazvanāmies, vērtējam visus kultūras
pasākumus,” stāsta Ilzes kundze. Pēc Ilzes klubā strādāja Velta
Buša, Mirdza Šulca, Ruta Pumpure.
1969. gadā Stalbes klubā dar-bojās jauktais koris, deju
kolek-tīvs, sieviešu un vīru ansamblis, sarīkojumu deju kursi,
bērnu interešu pulciņš, šūšanas kursi, daiļrunātāji.
Kultūras dzīve īpaši uzplauka septiņdesmito gadu beigās un
astoņdesmito gadu sākumā. Siev-iešu dienās bija tradīcija uz klubu
aicināt sievietes un vīrieši viņas
apguvēji, līnijdejotāji, vingro pensionāru biedrības dāmas, arī
Stalbes skolēni nāk uz mēģinā-jumiem, lai sajustu lielās skatuves
garšu.
Šajā vakarā jo īpaši daudz novēlējumu un atceres vārdu
izskanēja, gan no darbiniekiem, gan no kultūras atbalstītājiem.
Audio sveiciens tika saņemts arī no Kultūras ministres Daces
Mel-bārdes. “Ik viens tautas nams un kultūras centrs ir svarīgs
Latvijas kultūras atbalsta vieta. Dažreiz tā ir vienīgā iespēja
vietējiem iedzīvotājiem radoši izpausties, un tā nav tikai
mākslinieciskā jaunrade, bet arī brīnišķīga iespēja iepazīt un
izprast dažādas kultūras vērtības un būt pašiem atbildīgiem savas
kopienas vei-dotājiem,” savā apsveikumā uzsvēra ministre.
Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents izteica
sajūsmu par lielo cilvēku skaitu, kuriem nepieciešams šis tautas
nams un dubults prieks esot par to, ka pašvaldība spēj to dot. “Mēs
esam tie, kuri tagad raksta mūsdienu vēsturi. Šajā vietā notika
pirmais Latvijas pašvaldību savienības kongress pēc tam, kad tika
veikta teri-toriālā reforma. Nesen tiekoties ar citu pašvaldību
vadītājiem, patīkami bija dzirdēt, ka vēl šodien daudzi atceras
“Dzīvot-prieku” un viņu izpildīto Pār-gaujas novada himnu. Paldies,
ka jūs šo vietu mīlat un ka tā jums ir vajadzīga.”
Īpašs sveiciens bija atsūtīts no Afganistānas, kur šobrīd misijā
ir Dainis Siliņš – vienīgais vīrietis, kurš strādājis šeit par
kultūras
darbinieku. “Ienākot pirmo reizi Stalbes tautas namā, bija
jūtama īpaša aura, jūtama šeit esošo cil-vēku mīlestība pret savu
darbu. Šī ir vieta kur mīl un ciena kultūru,” savā apsveikumā
raksta Dainis.
Paldies ik vienam, kurš pie-dalījās Stalbes tautas nama
piecdesmit gadu jubilejas pasā-kuma veidošanā, kā arī milzīgs
paldies PKS “Straupe” valdes priekšsēdētājam Imantam Balo-dim, kurš
nekad nav liedzis atbalstu kultūras pasākumiem. Šajā vakarā
sastapāmies gan ar tautas nama vēstures glabātā-jiem – spociņiem,
gan baudījām kolektīvu sirsnīgos priekšnesu-mus. Paldies Daigai
Kreituzei par pasākuma laikā tapušo zīmē-jumu, kurā attēlots
Stalbes tautas nams pirmssākumos.
sagaidīja ar tulpju ziediem un notika koncerts tikai sievietēm.
Kā jau lauku cilvēkiem pienākas, tika atzīmēta pirmā ganu diena –
neizpalika kārtīga rumulēšanās. Iecienīti bija lopkopēju un
meh-anizatoru vakari. Par jauku tradīciju bija kļuvuši
pašdarb-nieku vakari un rudenī tika svinē-tas apkūlības. Bet
visskaistākie bija apsējības svētki, tos svinēja Līgo vakarā – lai
pie viena varētu uzdziedāt kādu lustīgu dziesmu.
No 1983. līdz 2004. gadam, vairāk kā 20 gadus – par kluba
vadītāju strādāja Sarma Sičika, kurai palīdzēja Inta Rajecka un
Māra Kalniņa. Svētku vakarā Sarma izteicās, ka jūtas kā pirms
trīsdesmit gadiem, kad stāvēja zāles priekšā un tā bija pilna ar
apmeklētājiem. “Gribu pateikt paldies visiem, kuri mani šeit
sagaidīja, kad es sāku strādāt. Šeit bija labas iestrādes un bija
viegli savu darbu darīt,” atceras Sarma Sičika.
2009. gadā kultūras namā sā kās plaši remontdarbi, un 18. no
vembrī skaisti izremontē-tajās telpās notika Latvijas 91. ga da die
nas svinības. Par kultū ras nama vadītāju ne tikai Stalbē, bet visā
novadā sāk strā-dāt Inga Bērziņa. Šī paša gada nogalē darbu sāka
pensionāru biedrība „Dzīvotprieks”, kas, Grie tas Grosbergas
rosināta, jop-rojām aktī vi darbojas un iesaistās sabiedris kajā
dzīvē.
Šodien kluba saimniecīte Ruta sagaida sieviešu vokālos ansambļus
“Pārgaujas lakstīga-las” un “Dzīvotprieks”, senioru deju kolektīvu
“Papardīte”, uz nodarbībām nāk arī ģitārspēles
Sveicienu tautas nama jubilejā lasa Dzidra InkinaDejo vidējās
paaudzes deju kolektīvs “Straupe”
-
2
Pārgaujas novada pašvaldības informatīvais izdevums “Pārgaujas
Novada Vēstis” Atsauce: tālr. 64107233 E-pasts:
[email protected]
Iznāk reizi mēnesī. Metiens 1700 eksemplāri Izdevējs: Pārgaujas
novada pašvaldība Izplatītājs: Pārgaujas novada pašvaldība
Paldies visiem, kuri palīdzēja materiālu un avīzes tapšanā!
Maruta Drubiņa,Pārgaujas novada pašvaldības izpilddirektore
Pārgaujas novada pašvaldība atgādina bērnu vecākiem, ka va sarā
Straupes pamatskolas pirms skolas izglītības grupās būs pārtraukums
no 30. jūnija līdz 3.augustam un Stalbes vidus-sko las un Stalbes
vidus skolas struk tūrvienības (Aucie m ā) pirms sko las izglītības
grupās būs pār trau kums no 4. līdz 31. augus-tam.
Izglītības iestāžu vadība jau iepriekš ir apzinājusi tos bērnus,
kuriem būtu nepieciešama vieta pirmskolas grupās jūnija, jūlija un
augusta mēnešos, izvērtējusi
Pirmsskolas izglītības grupu darba organizēšana vasarā
pirmskolas apmeklētības sama-zi nājumu vasarā un informējusi
bērnu vecākus par darba režīmu vasaras periodā.
Arī šajā vasarā iespēju ro -bežās darba pārtraukuma laikā bērnam
tiks piedāvāta vieta otras izglītības iestādes, attiecīgi Stalbes
vidusskolas vai Straupes pamatskolas pirmskolas grupā. Par šo
nepieciešamību bērnu vecākiem lūdzu konsultēties un rakstīt
iesniegumu savas izglī-tības iestādes direktorei Jolantai Dzenei
vai Ligitai Krūmiņai.
Pārtraucot darbu vasarā uz noteiktu laiku, izglītības iestā-dēm
ir iespēja veikt nepie cie-ša mos telpu remonta darbus, plānot
pirmsskolas izglītības dar -
2014. gada 17. aprīlī
• Apstiprināti Saistošie no tei-kumi Nr. 7 “Par grozījumiem sais
tošajos noteikumos Nr.1 “Pār gau jas novada pašvaldības bu džets
2014. gadam”.
• Noteikta maksa par maksas pakalpojumiem Pārgaujas no va- da
pašvaldības bibliotēkās.
• Nolemts piedzīt nekus-tamā īpašuma nodokļa un no -kavējuma
naudas parādus vairā-kām personām.
• Apstiprināti maksas pakal-pojumi Pārgaujas novada
kap-sētās.
• Nolemts pieprasīt vecā-kiem, kuriem atņemtas bērnu aprūpes
tiesības, samaksāt paš-valdības ārpusģimenes aprūpes nodro šināšanā
izlieto tos lī dzek-ļus.
• Nolemts ieskaitīt vairākas neapbūvētās lauku apvidus ze mes
rezerves zemes fondā.
• Nolemts, ka vairākas neap-būvētas lauku apvidus zemes pie krīt
Pārgaujas novada paš-valdībai.
• Nolemts izbeigt zemes patstāvīgās lietošanas tiesības uz
neapbūvēto lauku apvidus zemi Stalbes pagastā.
• Precizēti Pārgaujas no vada domes 2014. gada 23. jan vārī
apstiprinātie Saistošie notei-kumi Nr. 2 „Pārgaujas nova da kapsētu
uzturēšanas un izman -tošanas noteikumi”.
Domes sēdes protokola Nr. 5 apskats
• Nolemts Pārgaujas nova da pašvaldībai piekrītošo nekus-ta mo
īpašumu „Līņi”, Stalbes pagastā, Pārgaujas novadā, re ģistrēt
zemesgrāmatā, no teikt novēr tējumu un nodot atsavinā-šanai.
• Nolemts Ievēlēt Elitu Martin soni par Pārgaujas nova da
bāriņtiesas locekli uz Pārgau jas novada bāriņtiesas noteikto
termiņu.
• Nolemts komandēt do mes priekšsēdētāju Hardiju Ventu laikā no
28.04.2014. līdz 30.04.2014. piedalīties pie-redzes apmaiņā par
sociālajiem jau tā jumiem uz Spidebergu (Norvēģija).
• Apstiprināts Pārgaujas novada pašvaldības konsoli-dētais 2013.
gada pārskats.
• Nolemts komandēt domes priekšsēdētāju Hardiju Ventu laikā no
16.05.2014. līdz 18.05.2014. ieskaitot piedalīties Norvē ģijas
Konstitūcijas 200 ga des svinību pasākumā.
• Atļauts sadalīt nekustamos īpašumus, piešķirt nosaukumus,
apvienot nekustamos īpašu-mus, izstrādāt zemes ierīcī bas projektus
vairākiem nekusta-majiem īpašumiem.
Ar pilnu protokola tekstu var iepazīties novada domes kancelejā
un Pārgaujas novada mājaslapāwww.pargaujasnovads.lv
Kases darba laika maiņaSakarā ar atvaļinājumu, no 26.maija līdz
22.jūnijam mai-nīts Pārgaujas novada pašval-dības kases darba
laiks.Stalbes kases darba laiks:Pirmdiena 8.00–13.00
14.00–17.00Trešdiena 8.00–13.00 14.00–18.00Piektdiena 8.00–13.00
14.00–16.00Raiskuma kases darba laiks:Otrdiena 8.00–13.00
14.00–17.00Ceturtdiena 8.00–13.00 14.00–17.00
Daiga Kūriņa,lauku attīstības konsultante
Kūtsmēslu krātuvju būvniecībai un rekonstrukcijai piešķir 4
miljonus eiro
Zemkopības ministrija infor mē, ka Lauku atbalsta dienests (LAD)
aprīlī izslu-dinās projektu iesniegšanu pasā kuma „Lauku
saimniecību moder nizācija” 15. kārtā jaunu kūtsmēslu krātuvju
būvniecībai, esošo kūts mēslu krātuvju rekon-strukcijai un
nepieciešamo būvma teriālu un stacionāro iekārtu iegādei. Šim
mērķim pare dzēts atbalsta finansējums 4 miljonu euro apmērā.
LAD lēmumus par projektu apstiprināšanu pieņems līdz 2014. gada
30. septembrim. Savukārt astoņus mēnešus pēc LAD lēmuma pieņemšanas
par projekta iesnieguma apstipri-nāšanu projektam ir jābūt
īste-notam (ne vēlāk par 2015. gada 1. jūniju). „Mēs aicinām
lauksaimniekus aktīvi izman-tot šā pasākuma finansējumu kūtsmēslu
krātuvju būvniecībai un modernizācijai, jo šā gada 27. jūlijā
beidzas desmit gadu pāre-jas periods, kurā bija jāuzbūvē vai
jārekonstruē kūts mēslu krātuves. Atgādinām, ka kūtsmēslu krātuves
ir nepie ciešamas tām lopkopības saimniecībām, kurām ir vairāk par
piecām dzīvnieku vienībām īpaši jutīgā teritorijā
vai vairāk par desmit dzīvnieku vienībām pārējā Latvijas
teri-torijā. Turpmāk uz Eiropas Sav-ienības inves tīcijām varēs
pre-tendēt tikai tās saimniecības, kas kūtsmēslu krātuves būs
izbūvē-jušas,” uz sver Zemkopības min-istrijas valsts sekretāra
vietnieks Aivars Lapiņš.
Informācija par to, kādu tieši krātuvju būvniecība un re
konstrukcija tiks atbalstīta,ir pieejama LAD mājas lapā no 10.
aprīļa.
Izmaiņas tiešo maksā ju mu nosacījumos 2014. gadā
Grozījumi atbalsta piešķir-šanas kārtībā paredz palielināt īpašā
atbalsta kopējo pieejamo apmēru un nosacījumus jaunam īpašā
atbalsta veidam par liel-lopiem. Tāpat grozījumi paredz pārtraukt
atsevišķo maksājumu par cukuru un atcelt prasību, kas noteica, ka
vienoto platīb-maksājumu (VPM) var saņemt tikai par
lauksaimniecības zemi, kas 2003. gada 30. jūnijā bijusi labā
lauksaimniecības stāvoklī. Grozījumi atbalsta piešķiršanas kārtībā
paredz, ka papildu esoša-jiem īpašā atbalsta veidiem šajā
gadā tiek ieviests jauns īpašais atbalsts par liellopiem.
Atbalsta mērķis ir saglabāt liellopu gaļas ražošanu, veicinot
liellopu nobarošanu un gaļas ieguvi Lat-vijā. Kopējā atbalsta summa
atbalstam paredzēta 2,6 miljonu eiro apmērā. Ņemot vērā, ka turpmāk
VPM varēs saņemt par ikvienu lauksaimniecības zemes hektāru, kurš
būs labā lauksaim-niecības un vides stāvoklī, grozī-jumi paredz
iespēju lauksaim-niekam lauku reģistrā iekļaut arī jaunus lauku
blokus – līdz šā gada 1. maijam Lauku atbalsta dienestā iesniedzot
lauku bloku precizēšanas iesniegumu. Kopē-jais publiskais
finansējums tiešo maksājumu shēmas iet-varos 2014. gadā paredzēts
201,7 milj. euro, tai skaitā vie-notais platību maksājums 158,7
milj. euro ar ražošanu saistītais (īpašais atbalsts) 10,1 milj.
euro un pārejas posma valsts atbalsts 32,9 milj. euro. Pārejas
posma valsts atbalsts 2014. gadā ar identiskiem saņemšanas
nosacī-jumiem pieejams nozarēs, kurās 2013. gadā tika piešķirti
papildu valsts tiešie maksājumi.
bi nieku atvaļinā jumus un sa ga ta-voties jaunam darba
cēlienam.
Šajā mācību gadā sešas pirms-skolas izglītības grupas kopā
apmeklē 97 bērni. Brīvas vietas ir tikai Stalbes vidus skolas grupā
bērniem no 3 līdz 5 gadu vecumam un Stalbes vidusskolas
struktūrvienības grupā bērniem no 3 līdz 5 gadu vecu mam. Strau-pes
pamatskolas pirms skolas grupās šobrīd nav brīvu vietu.
Lai pašvaldība varētu plānot pirmskolas izglītības grupu pie
-pildījumu 2014. gada 1. sep-tembrī, lūgums bērnu vecākiem līdz 31.
maijam pašvaldībā pieteikt bērnus, kuri gatavojas apmeklēt
pirmskolas izglītības grupas sākot ar jauno mācību gadu.
Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienā, 24. maijā, vēlēšanu iecirkņi
Latvijā būs atvērti no pulksten 7.00 līdz 20.00.
No 21.līdz 23.maijam vēlēšanu iecirkņos dažas stundas dienā
notiks iepriekšējā balsošana:
• trešdien, 21.maijā – no pulksten 17.00 līdz 20.00, •
ceturtdien, 22.maijā – no pulksten 9.00 līdz 12.00, • piektdien,
23.maijā – no pulksten 10.00 līdz 16.00.Balsošanas dokuments
Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir pase vai
personas apliecība jeb identifikācijas karte.No 19. maija
vēlēšanu iecirkņos varēs iepazīties ar kandidātu
sarakstiem, ziņām par kandidātiem un priekšvēlēšanu programmām.
No 19. maija vēlēšanu iecirkņos varēs pieteikt balsošanu
atrašanās
vietā tiem vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs
nobalsot vēlēšanu iecirknī.
Pārgaujas novadā vēlēšanu iecirkņi atrodas šādās
adresēs:Iecirkņa numurs Iecirkņa nosaukums Iecirkņa adrese
381. RAISKUMA PAGASTA PĀRVALDE"Pagastmāja", Raiskums, Raiskuma
pag., Pārgaujas nov.
384. PĀRGAUJAS NOVADA PAŠVALDĪBA"Iktes", Stalbe, Stalbes pag.,
Pārgaujas nov.
385. STRAUPES PAGASTA PĀRVALDE"Tautas Nams", Plācis, Straupes
pag., Pārgaujas nov.
Aktuālais lauksaimniekiem
Par darba dienas pārcelšanuPamatojoties uz Ministru kabineta
25.06.2013. rīkojumu Nr.
278 „Par darba dienu pārcelšanu 2014. gadā”, Pāgaujas novada
pašvaldībā pārcelta darba diena no piektdienas, 2014. gada 2.maija,
uz sestdienu, 2014. gada 10. maiju.
Eiropas Parlamenta vēlēšanas 24. maijā
Jolanta Vaido-Zālīte,sabiedrisko attiecību speciāliste
Šogad Pārgaujas novada paš-valdības kopējā autoceļu uztu-rēšanas
mērķdotācija ir 160 018 eiro, no kuriem 62 % plānots novirzīt
pašvaldības ceļu posmu rekonstrukcijai, 20 % autoceļu grei
derēšanai un 18 % sniega tīrī-šanai ziemas sezonā.
Salīdzinot ar 2013. gadu, mērķ dotācija autoceļu uzturē ša-nai
Pārgaujas novada pašval dībā pa lielinājusies par 37 018 eiro.
Šogad plānots veikt grants seguma atjaunošanu Pārgaujas novada
autoceļu posmos 7.3 km garumā un 1.7 km garumā grāvju atjaunošanu.
Šobrīd, ņemot vērā satiksmes intensitāti, ceļu nozī-mīgumu un
autobusu satiksmi, izvēlēti divdesmit četri atse-višķu autoceļu
posmi – septiņi
Auto ceļu uzturēšana vasarāRaisku ma pagastā (Čaukas– Kūdums,
Mazaiskrogs–Irbēni, Bēr ziņi–Driškins–Lācīši, Rūķi–Vētras,
Priedaine–Vaidavas ro be- ža, Lenču kapi, Mārtēni– Kubļi), desmit
Stalbes pagastā (Gai diņi–Mežvidi–Vecbāržēni, Bal tiņi–Mežvidi,
Vanagi–Svilu mi–Celmi, Pīpēni–Daibe, Klētnieki– Kalno-zoli,
Zaķi–Stalbe, Stalbe–Grants-kalni, Jaunzemi–Vārnē ni, Gravas iela,
Ceriņu iela) un septiņi Strau-pes pagastā (Lielandžas–Ķiržu
ezers–Muižnie ki, Plācis–Ezer kal- ni–Kalniņi, Straupe–Bērz mui
ža–Klāmaņi–Krauklīši–Kras tiņi , Krus tiņi–Vītagas–Ozoliņi,
Strau-tiņi–Vējiņi, Atpūtas–Akmentiņi).
Nepieciešamības gadījumā tiks plānoti arī papilddarbi.
Par problēmām uz pašvaldības ceļiem aicinām griezties Pār-gaujas
novada pašvaldībā.
-
3
Maruta Drubiņa,Pārgaujas novada pašvaldības izpilddirektore
Aprīļa mēnesī Domes sēdē apstiprināts Pārgaujas novada
pašvaldības konsolidētais 2013. ga da pārskats. Atskatoties uz
padarīto, jāteic, ka neesam stā vē juši uz vietas nevienā no
nozarēm.
Novada attīstībā un iedzī-votāju labklājībai esam reali-zē juši
vairākus Eiropas savie-nības projektus. Ar Eiro pas finansējumu
sakārtota ūdens-saimniecība Plāča ciemā un pabeigti labiekārtošanas
darbi, pēc ūdenssaimniecības projekta realizācijas, Rozulas ciemā.
2013. gadā apstiprinājām Pār -gau jas novada teritorijas plā-nojumu
2013.–2024. gadam, kur paldies jāsaka visiem, kas līdzdar bojās
dokumenta izveidē.
Ik gadu sakārtojam pa ceļa posmam uz pašvaldības ceļiem.
Piešķirtās mērķdotācijas pašval-dības autoceļiem un ielām
ietva-ros, pašvaldība 2013. gadā veica autoceļu attīrīšanu no
sniega, ceļa klātņu planēšanu un profi-lēšanu, autoceļu posmu
grants seguma uzlabošanu, grāvju atjaunošanu un asfalta bedrīšu
labošanu. No pašvaldības auto-ceļu un ielu 247 km kopgaruma grants
segums tika pastiprināts atsevišķiem autoceļu posmiem -
Baltiņi–Klētnieki, Stalbe–Ķirši, Stalbe–Grantskalni,
Vecstārasti–autoceļš, Baltiņi–Gromulti, Svilumi–Baloži,
Vanagi–Svilumi–Celmi, Veccepurnieki–Ķeviņas un
Kalnozoli–Nogaļi–Ķeviņas Stalbes pagastā, Lielandžas–Ķiržu
ezers–Muižnieki, Straupe–Bērzmuiža–Klāmaņi, Atpūtas–Akmentiņi un
Fazāni–Liepkalni Straupes pagastā, Čaukas–Kū -du ms,
Mazaiskrogs–Irbēni, Len ču kapi, Maijrozes–Krīpēni un Mārtē
ni–Kubļi Raiskuma pagastā.
Šī gada autoceļu uzturēšanas mērķdotācija ir 160 018 eiro, no
kuriem 62 % plānots novir-zīt pašvaldības ceļu posmu grants seguma
atjaunošanai. Tiek gatavota iepirkuma doku-mentācija.
Ar Kohēzijas fonda atbalstu SIA ZAAO rekonstruējusi pievedceļu
uz poligonu “Daibe”, kas tagad ir asfaltēts gandrīz 3 km garumā.
Sadarbībā ar VAS Latvijas valsts ceļiem (LVC) valsts galvenā
autoceļa A3 segas rekonstrukcijas projektā iekļauts gājēju – velo
celiņa izveide ceļa posmā no Straupes līdz Plācim. Šobrīd VAS LVC
izvērtē būvniecības iepirkumu, pēc kura tiks uzsākti darbi.
Tiek plānota pieturas un gājēju celiņa izbūve pie Strau-pes
pamatskolas, kur veikti sagatavošanās darbi un gata-vots iepirkums.
Strādājam pie autoceļa Čaukas–Ziemeļi rekon-strukcijas projekta.
Jau 2013.gadā iesākām darbu pie bīstamo koku un zaru apzāģēšanas
ceļmalās un kapu teritorijās.
Turpināsim to šogad. Lai veidotu sakoptu vidi
un teritorijas ilgtspējīgu attīs-tī bu, izstrādāts Ungura kapu
teritorijas labiekārtošanas pro-jekts, kur paredzēta celiņu tīklu
izveide, vienvietīgu, div vietīgu, trīsvietīgu un četr vietīgu kapu
un apstādījumu vietu izveide, iebraucamo ceļu, stāvlaukumu un ūdens
ņemšanas vietas izveide.
Turpinās sarunas par koģe-nerācijas stacijas tālāko virzību.
Esam tikušies ar investoriem, kuri ir organizējuši arī tikšanās ar
iedzīvotājiem. Pašvaldība rūpīgi izvērtē iedzīvotāju un pašvaldības
intereses, siltuma ener ģijas iepirkuma līgums var tikt noslēgts
iepirkuma rezul-tātā.
Lauku atbalsta dienesta pro-jekta ietvaros izveidota higiēnas
telpa Plācī, kur trūcīgām personām, daudzbērnu ģime-nēm, vientuļiem
pensionā riem un mājas aprūpē esošām per-sonām ir iespēja nomaz
gāties un izmazgāt veļu. Lai iedzī votājiem atvieglotu pārvieto
šanos, Pār-gaujas un Līgatnes paš valdību gādībā no Dabas aizsar
dzības pārvaldes pār ņemta Līgatnes pārceltuve.
Liels nopelns novada attīstībā un sakārtošanā ir iedzīvotāju
ieguldījums, kuri sakārtojot savu māju apkārtni vienlaicīgi
spodrina novada kopējo izskatu. 2013.gadā apciemojām aptuveni
pustūkstoti novada sētu “Sakop-tākā sēta 2013” konkursa ietvaros un
pārlecinājāmies, ka gandrīz ikviens mīl un ciena vietu, kurā
dzīvo.
No pagājušā gada pavasara, Raiskuma parku atkal rotā estrāde.
Gādājot, lai tā ne tikai labi izskatītos parkā, bet arī to
pieskandinātu ar dažādiem kultūras pasākumiem, šajā laika posmā
darbu uzsākuši divi jauni kultūras darbinieki. Ar 2013.gada janvāri
par iedzīvotāju drošību un kārtību novadā rū pējas pašvaldības
policija, kā arī iedzīvotājiem pieejamākas kļuvušas juridiskās
konsultācijas pašvaldībā. No 2014. gada aprīļa Straupes pagasta
pārvaldē dar-bo jas otrs juriskonsults.
Sadarbība ar nevalstiska jām organizācijām, to aktīvā darbo
šanās un iniciatīva novada attīs tībai ik gadu kļūst aizvien
lielāka. Kopīgi organizēti pasākumi, realizēti projekti, svinēti
svētki. Lai veicinātu vēlmi darboties, 2013.gadā Pārgaujas novada
pašvaldība pirmoreiz izsludināja projektu konkursu, kurā pie teikti
bija septiņpadsmit pro jekti, no kuriem atbalstīti vien padsmit.
Arī šogad iestrādi turpinājām un atsaucība no organizācijām tikai
pieauga. Šo gad izsludinātajā kon kursā paš valdība saņēmusi
deviņ-padsmit projekta pieteikumus.
Paldies biedrībām par līdz-darbošanos. Biedrību orga-nizētie
pasākumi un labdarības diena ik vienam paliek atmiņā
ar sirsnīgumu un kopības sajūtu. Biedrību dalība Lauku atbalsta
dienesta projektu konkursos ir neizmērojams ieguldījums visu mūsu
nākotnē. Paldies biedrībām par realizētajiem projektiem - RIKA
biedrībai par mūžizglītības centra keramikas darbnīcas izveidi
Stalbē, biedrībai “Vesels pilsētā un laukos” stāvlaukuma izveidi
Plācī, Rozbeķu saimei par Rozulas tautas nama skatuves iekārtojumu
un visiem pārējiem, kuri ieguldījuši laiku un darbu ne tikai sevis,
bet visu novada iedzīvotāju un viesu labā.
Tā kā novadu veido aktīvi cilvēki, tad arī kultūras dzīve novadā
var augt un pilnveidoties. Talantu konkursi, ievērojamie gada
skaitļi kolek-tīviem un tautas namiem pierāda, ka kultūra ir augstā
vērtē. Lai kultūras dzīve aizvien uzlabotos, projekta ietvaros esam
iegādājušies kvalitatīvu skaņas aparatūru, gatavojam dokumentāciju
Straupes tautas nama fasādes vienkāršotai renovācijai, gādājam par
kva-litatīvu pasākumu nodro-šināšanu, lai ikvienam ir gan darījums
tos apmeklēt. Turpi nām piedalīties Hanzas dienu pasākumos. Prieks,
ka šogad iespēja doties uz Hanzas dienām ir visu novada pagastu
kolek tīviem. Šogad pirmo reizi vienosimies kopīgā novada svēt ku
svinēšana. Tas viss parāda, ka esam iemācījušies pastāvēt viens
otram blakus, nu jau kā viens vesels.
Arī sporta jomā iezīmējas aizvien vairāk sporta veidu, kur
iedzīvotāji gūst godalgotas vietas. Lai veicinātu sportisko garu,
izveidots skeitparks un trenažieru zāle Stalbē, kas guvušas lielu
apmeklētību iedzī votāju vidū. Esam veikuši Straupes sporta zāles
jumta re montu, kā arī gatavojam projektu zāles rekonstrukcijas
darbiem. Joprojām novadu vieno Sporta svētki, skrējiens Rozulā, kā
arī ikgadējā kopā sanākšana un sportistu sumināšana Sporta laureāta
pasākumā.
Liela vērība pievērsta izglītībai novadā, kur liels pal-dies
jāsaka skolu direk torēm un darbiniekiem par viņu ieguldīto darbu.
Stalbes vidusskola ieguvusi ekoskolas Zaļo karogu, Straupes
pamatskola izveidojusi dro šības laukumiņu. Abas sko-las ak tīvi
iesaistās Comenius projektā.
Lai apstākļi mācībām būtu labāki, jau šobrīd no tiek Stalbes
vidusskolas ēkas energo efek-tivitātes pa augsti nāšanas pro-jekta
realizā cija, kā arī izstrādāta Straupes pa mat skolas ēkas fa
sādes vien kāršotas renovācijas teh niskā dokumentācija un gatavots
Stalbes vidus skolas struk tūr vienības energo efek-ti vitātes
paaugsti nāšanas pro-jekts. Raiskuma internāt pa-mat skola-rehabili
tācijas centrs reali zējis projektu drošākai videi.
Lai skolēniem būtu lie-lāka motivācija mācīties un sa sniegt
labus rezultātus, no vada pašval dība piešķīrusi sti pen dijas
teicamniekiem, kā arī tradicio nāli turpina ik gadu godināt un ar
naudas balvām sveikt teicamniekus mācību gada noslēguma pasāku mā.
2013. ga dā pie šķirtas brīvpus-dienas skolēniem līdz ceturtai
klasei. Tiks izskatīta iespēja brīv-pusdienas piešķirt arī piektai
un sestai klasei.
Turpinās sadarbība ar ār valstīm. Dažādu projektu ietvaros
novada jauniešiem ir bijusi iespēja piedalīties pie -redzes
apmaiņas brau cienos. Arī pie mums novadā vie sojušās citu valstu
delegā cijas, augstu vērtējot novada attīstībā iegul-dīto. 2013.
gadā Auciemmuižā norisinājās Latvijas – Norvēģijas sadraudzī bas
konference, kur tika ieskicētas iespējas uzņē-mējiem no abām
valstīm veidot veiksmīgu sadarbību. Likumsa-karīgi 2014. gada
oktobrī notiks Latvijas – Norvēģijas biznesa forums, kur aicinām
ikvienu uzņēmēju piedalīties un rast sev izdevību un iespējams
sadarbī-bas partneri.
Ārvalstu un vietējo interese pieaug arī par tūrisma iespējām
novadā. Statistika liecina, ka
novadu apmeklē aizvien vairāk tūristu, to apliecina arī tūrisma
jomā darbojošies uzņēmēji. Novada lepnums Ungurmuiža ar katru gadu
kļūst sakoptāka un ciemiņus uzņēma ne tikai vasaras periodā, bet
aktīvi darbojās arī ziemā. Sadarbībā ar Dabas aizsardzības
pārvaldi, atjaunots Ungurmuižas vēsturiskais mui žas parks. Arī
tūrisma jomas uzņēmēji novērtēti un guvuši dažādus apbalvojumus.
2013. gadā mārketinga zīmi “Latviskais mantojums” saņēma nesen
zaudētais Braslas krogs, šogad šī zīme piešķirta “Ezer-sētu”
saimniekiem. TAVA orga-nizētajos konkursos augstas atzinības gūst
novadā veidotie tūrisma produkti. Gājēju taka uz Kvēpeni iekļuvusi
uzvarētāju desmitniekā, par ko paldies jāsaka Jurim Leimanim.
Liels paldies par darbošanos un sadarbību mūsu novada
uzņēmējiem, bez kuriem dau-dzas lietas neritētu tik raiti. Ik gadu
“Pateicības dienā” tur -pināsim tradīcijas un no sirds pateiksimies
par Jūsu iegul-dījumu gan pašvaldības, gan iedzīvotāju vārdā.
Paldies ikvienam, kurš ar labu domu, neizmērojamu darbu, savu
laiku un atbalstu ir veici-nājis novada attīstību!
Jolanta Vaido-Zālīte,sabiedrisko attiecību speciāliste
Aprīļa mēnesī rosība sākusies ap Stalbes vidusskolu, kur
celtnieki uzsākuši Stalbes vidusskolas energoefektivitātes
paaugstināšanas darbus.
Lai arī šobrīd skolā jo projām notiek mācības, celt nieki jau
strādā pie pamatu silti nāšanas un hidroizolācijas. Pār gaujas
novada pašvaldības izpild di-rektore Maruta Drubiņa in -for mē, lai
nodrošinātu skolēnu drošību siltināšanas darbu laikā, skolas
darbinieki veikuši papildus drošības instruktāžu skolēniem un
informējuši par notiekošo vecākus. Izpild di-rektore apstiprina, ka
arī būv-nieki ir veikuši visus pasā kumus, kas saistīti ar darba
drošību.
Ar siltummezglu un venti-lācijas sistēmu saistītie darbi tiks
veikti pēc mācību stundām, tādējādi ievērojot skolēnu dro-šību un
netraucējot mācību procesu.
Katru ceturtdienu Stalbē notiek būvapspriedes, kurās piedalās
būvnieks, apakš-uzņēmums, būvuzraugs, pro-jekta autors, Pārgaujas
novada domes priekšsēdētājs un izpild-direktore, kā arī Stalbes
vidus-skolas direktore un skolas
saim nieks. Būvapspriedes laikā notiek iepazīšanās ar
paveik-tajiem darbiem objektā klātienē, kā arī pārrunātas ar
turpmāka-jiem darbiem saistītās lietas.
Kā iepriekš informēts, Pārgaujas novada pašvaldība noslēgusi
līgumu par Stalbes vidusskolas ēkas ener go-efekti vitātes paaugsti
nāšanas darbu veikšanu ar SIA “R.K.C.F. RENESANSE” un līgumu par
būvuzraudzības pakalpojumiem ar SIA “WARSS+”.
Kopējā līguma cena ar SIA “R.K.C.F. RENESANSE” bez PVN EUR 359
476.54, būv-uzraudzības līguma cena bez PVN EUR 1380.00.
Stalbes vidusskolas ēkas energoefektivitātes paaugsti-nāšanas
pasākumi tiek reali-zēts ar Klimata pārmaiņas fi nanšu instrumenta
(KPFI) līdzfinansējumu. Projekta ietva-ros paredzēta Stalbes
vidus-skolas vienkāršota fasādes renovācija, vienkāršota
siltum-mezgla un ventilācijas sistēmas rekonstrukcija.
Projekts tiek realizēts ar KPFI atbalstu 25.685156 % no kopējām
attiecināmām izmak-sām.
Sākti Stalbes vidusskolas ēkas energoefektivitātes
paaugstināšanas darbi
Apstiprināts Pārgaujas novada pašvaldības konsolidētais 2013. ga
da pārskats
-
4
PRECIZĒTI ar Pārgaujas novada domes 17.04.2014. lēmumu
(protokols Nr. 5,21.§)
APSTIPRINĀTI ar Pārgaujas novada domes 23.01.2014. lēmumu
(protokols Nr.1, 7.§)
Izdoti saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas
2.punktu, 21.panta pirmās daļas 16.punktu, 43.panta trešo daļu
I. Vispārīgie jautājumi 1. Šie saistošie noteikumi (turpmāk
–
Noteikumi) nosaka Pārgaujas novada kapsētu kapa vietu
piešķiršanas, kopša-nas un uzturēšanas kārtību, apbedīšanas
kārtību, kapliču izmantošanas kārtību, kapsētu pārziņu tiesības un
pienākumus.
2. Noteikumos lietotie termini: 2.1. kapsēta – Pārgaujas novada
pašval-
dības noteikta īpaša teritorija, kas paredzēta mirušu cilvēku
apbedīšanai;
2.2. kapsētas īpašnieks – Pārgaujas novada pašvaldība;
2.3. atvērta kapsēta – ka psēta, kurā mirušo apbedī ša nai tiek
ierādītas jaunas kapa vietas;
2.4. daļēji slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušos apbedī esošās
ģimeņu kapavietās;
2.5. slēgta kapsēta – kap sēta, kurā mirušo apbedīšana
nenotiek;
2.6. kapavieta (ģimenes vai dzimtas kapavieta) – noteikta izmēra
zemes vienības daļa kap sētā, kas ierādīta (paredzēta) mirušo
cilvēku apbedīšanai, ka pa vietas izveidošanai un kop šanai;
2.7. ģimenes kapavieta – no teikta izmēra zemes vienības daļa
kapsētā, kurā blakus esošam apbedījumam ir rezervēta vieta citiem
ģimenes apbedījumiem;
2.8. kapavietas turētājs – fiziska persona, kurai Notei kumos
noteiktā kār tībā piešķirta kapavieta mirušās personas ap be
-dīšanai un kura atbild par šīs kapavietas uzturēšanu sa kop tā stā
voklī;
2.9. kapavietas rezervē tājs – fiziska persona, kurai Notei
kumos noteiktā kārtībā piešķirta vieta kapavietai.
2.10. bezpiederīgo miru šais – miris cilvēks, kuram nav laulātā,
radinieku vai citu perso nu, kuras varētu organizēt miru šā
apbedīšanu;
2.11. neuzraudzīta kapavieta – kapavieta, kas netiek kopta;
2.12. virsapbedījums – apbe dī jums, kas Noteikumos no teik tajā
kārtībā tiek veikts virs jau esoša apbedījuma;
2.13. kapsētas pārzinis – fiziska persona, kura saskaņā ar lī
gumu ar kapsētas īpašnieku veic kapsētu pārraudzību un pilda Notei
kumos noteiktos kapsē tas pārziņa pienākumus;
2.14. kapliča – ēka kapsētas teritorijā, kas paredzēta bēru ce
remoniju norisei un mirušo novietošanai līdz apbedīšanai;
2.15. apbedīto reģistrs – kap sētā apglabāto personu uzskaites
dokumen-tācija, kas sastāv no mirušo reģistrācijas grāmatām un
apbedījumu vietu shēmām.
3. Noteikumi ir saistoši visām fizis-kajām un juridiskajām
personām Pār gaujas novada administratīvajā teritorijā.
4. Kapsētu statusu nosaka un pēc nepieciešamības maina Pārgaujas
novada pašvaldības dome. Pārgaujas novada admi-nistratīvajā
teritorijā ir atvērtas sekojošas kapsētas:
4.1. Unguru kapi;4.2. Raiskuma kapi;4.3. Strīķu kapi;4.4. Lenču
kapi;4.5. Daibes kapi;4.6. Pārupes kapi;4.7. Vecie kapi
(Straupē).5. Maksa par kapu izman tošanu tiek
noteikta saskaņā ar Pārgaujas novada domes lēmumu.
II. Kapsētu darba laiks 6. Apmeklētājiem kapsētas atvērtas
katru dienu bez laika ierobežojumiem.7. Apbedīšana var tikt
veikta otrdienās,
trešdienās, ceturt dienās, piektdienās un sest dienās no plkst.
12:00 līdz 17:00.
8. Valsts svētkos, pirmdienās, svētdienās, mirušo atceres die
nās kapsē tas apbedīšanai ir slēgtas.
9. Apbedīšanas un bēru cere monijas nori ses laiks saska ņojams
ar kapsētas pārzini.
III. Kapsētu iekšējās kārtī bas noteikumi
10. Kapsētu apmeklētājiem ne atkarīgi no apmeklējuma mērķa,
kapsētās jāizturas god bijīgi, nepieļaujot kapsētas videi kaitīgas
un traucējošas darbības, jāievēro šie Noteikumi, kā arī citi
kapsētas pārziņa norādījumi.
11. Kapsētās aizliegts: 11.1. apglabāt mirušus dzīv nie kus;
11.2. pārvietoties ar slēpēm, velo-
sipēdiem, mopēdiem, skri tuļ slidām, moto-cikliem u.tml.;
11.3. braukt ar automašīnām, citu tehniku, izņemot gadījumus,
kad ir saņemta kapu pārziņa atļauja;
11.4. atskaņot un spēlēt skaļu mū ziku, skaļi klaigāt, traucēt
kapsētas apmek-lētājus un bēru ceremonijas;
11.5. tirgoties ar jebkāda veida precēm; 11.6. ņemt smiltis un
zemi neatļautās
vietās; 11.7. postīt kapu vietas un kapsētu
aprīkojumu (sētas, solus, akas, ēkas, pieminekļus, pie miņas
plāksnes u.tml.) un stādī jumus;
11.8. patvaļīgi mainīt kap sētas pārziņa ierādītās kapa vietas
teritorijas robežas;
11.9. labiekārtojot ģimenes kapavietu, aizņemt kapavietai
piegulošo celiņu;
11.10. veikt jebkāda veida kapsētas videi kaitīgas un trau
cējošas darbības;
11.11. patvaļīgi ierīkot atkri tumu izgāz-tuves, dedzināt atkri
tumus;
11.12. bez kapsētu īpašnieka atļaujas izcirst kokus.
IV. Kapsētu īpašnieka pienā kumi12. Kapsētu īpašnieks ir
atbildīgs par
zemes vienības, kurā atrodas kapsēta, reģistrē šanu Zemesgrāmatā
un kapsētu apsaimniekošanu.
13. Kapsētas īpašnieka pienā kumi ir: 13.1. nodrošināt
pieminekļu ar arhitek-
tonisku un kultūr vēsturisku nozīmi sakopšanu;
13.2. nodrošināt kapsētu ēku un būvju, iekšējo celiņu un kop
lietošanas laukumu uzturē šanu;
13.3. organizēt atkritumu izve šanu un ūdensapgādi;
13.4. nodrošināt bīstamu koku izzā-ģēšanu;
13.5. nodrošināt kapsētu arhi tektūras un ainavas veidošanu
atbilstoši kultūr-vēsturiskajām tra dīcijām un apstiprinātiem
projektiem;
13.6. uzstādīt informācijas un norā-dījuma zīmes;
13.7. veikt kapsētu topogrā fisko un kapavietu vēsturisko
inventarizāciju;
13.8. pēc nepieciešamības no drošināt kapsētu paplašinā šanu un
jaunu kapsētu ierīko šanu.
V. Kapsētas pārziņa pienā kumi14. Kapsētas pārzinis savu
darbību
kapu saimniecības jomā veic saskaņā ar Noteikumiem, kā arī
ievērojot Pārgaujas novada pašvaldības domes lēmumus.
15. Kapsētas pārzinis kontrolē Notei-kumu ievērošanu, un par
pārkāpu miem ziņo kapsētas īpašniekam.
16. Kapsētas pārziņa pienā kumos ir:
16.1. nodrošināt kapsētu kap liču, iekšējo ceļu un celiņu,
koplietošanas laukumu, sētu, solu uzturēšanu un remontu, ārpus
kapavietām esošo apstā dījumu un koku kopšanu, teri torijas
labiekārtošanu;
16.2. reģistrēt apbedījumus, izveidot un uzturēt apbedīto
reģistru;
16.3. ierādīt kapavietas, no dro šināt ka -pa vietu uzmērī šanu
un nospraušanu dabā;
16.4. saskaņot kapličas izman tošanas laiku, saskaņot bēru
ceremoniju un mirušo atceres pasākumu norises laiku;
16.5. kopā ar kapsētu īpaš nieka pār-stāvjiem veikt kapa vietu
apsekošanu un sastādīt aktus par neuzturētām kapa-vietām;
16.6. nodrošināt kapsētas ap meklētājus ar informāciju par
kapsētu izmantošanas noteiku miem;
16.7. izveidot bezpiederīgo mirušo kapavietas, labiekārtot un
kopt tās.
VI. Kapavietas piešķiršanas kārtība17. Kapavietas tiek
piešķirtas kapavietu
turētājiem/ kapavietas rezervētājiem.18. Pašvaldības kapsētās ap
be dī:18.1. mirušās personas, kuru pēdējā
dzīvesvieta ir bijusi dekla rēta Pārgaujas novada
teritorijā;
18.2. ģimenes kapavietā jau apbedītās personas tuvi niekus
(vecvecāki, vecāki, bērni, mazbērni, brāļi, māsas, dzīves biedrs,
laulātais, ārpusģimenes aprūpes esošās personas un viņu likumiskie
pārstāvji) neatkarīgi no tā, kur bija deklarēta viņu pēdējā
dzīvesvieta.
19. Citu personu apbedīšana jaunās kapa vietās pieļaujama,
pamatojoties uz miru šā pie derīgā motivēta iesnieguma pama ta un
kapsētas īpašnieka piekrišanas pamata.
20. Kapavietas iepriekš var rezervēt pēc ieinteresētās perso nas
rakstiska iesnie-guma, ievē rojot šo Noteikumu nosacījumus.
21. Ar kapavietas rezervē šanas brīdi kapavietas rezervē tājam
rodas tiesības tikt ap gla bātam rezervētajā kapa vietā, vai arī
tajā apglabāt savus piederīgos, un ja pastāv Notei kumu 18.punktā
minētie ap stākļi.
VII. Kapavietas kopšana22. Kapavietas turētāja pie nākums
nodrošināt viena gada laikā pēc apbedīšanas kapavietas
labiekārtošanu.
23. Kapavietā var uzstādīt kapu apmales, pieminekļus, pie miņas
plāksnes, soliņus, nožo gojumus.
24. Dekoratīvos stādījumus vai nožogo-jumus, kas norobežo kapa
vietu nedrīkst stādīt aiz kapavietas robežām.
25. Kapavietas nožogošanai un noformēšanai aizliegts iz man tot
videi nedraudzīgus mate riālus.
26. Atkritumi pēc kapu kop šanas pabeigšanas jānogādā atkritumu
savāk-šanas vietās.
27. Liekā grunts pēc kapa kopiņas izveidošanas jānogādā kapsētas
pārziņa norādītā vietā.
28. Rezervētās kapavietas uzturēšanas kārtībā pienākums ir
kapavietas rezer -vētājam.
29. Tiesības uz rezervēto kapavietu izbeidzas, ja:
29.1. kapavietas rezervētājs atsakās no kapa vietas rezervē
šanas;
29.2. kapavieta netiek apkopta vairāk kā piecus gadus.
30. Ja tiesības uz rezervēto kapavietu ir izbeigušās, kapsētas
pārzinis ir tiesīgs izlemt jautā jumu par kapa vietas rezervē-šanas
tiesību piešķiršanu citai personai.
VIII. Neuzraudzītas kapa vietas31. Kapavieta, kas netiek kop
ta
piecus gadus pēc kārtas, tiek atzīta par neuzraudzītu.
32. Neuzraudzītas kapavietas statuss tiek noteikts saskaņā ar
aktu, kuru sastādīšanā piedalījies kapsētas pārzinis un kapsētas
īpašnieka divi pārstāvji.
33. Ja tiek konstatēts, ka kapavieta netiek kopta Kapsētas
pārzinis rakstveidā par to brīdina kapavietas turētāju/ kapavietas
rezervētāju.
34. Virsapbedījumus neuz raudzītās kapavietās atļauts veikt 25
gadus pēc pēdējā apbe dījuma. Pēc minētā termiņa beigām
neuzraudzītā mirušā kapa vietu kapsētas pārzinis ir tiesīgs
nolīdzināt, lemt par virs apbedījumu veikšanu.
IX. Apbedīšanas kārtība35. Lai saņemtu atļauju apbe dījuma
veikšanai, kapsētas pārzinim iesniedzams dzimt sarakstu iestādes
izdota mirša-nas apliecības vai izziņas kopija (uzrādot
oriģinālu).
36. Pirms apbedījuma vietas ierādī šanas kapsētas pārzinim ir
jāuzrāda dokuments, kas ap liecina veikto maksā jumu par apbedījamo
kapavietā.
37. Kapsētas pārzinis ierāda kapavietu vai rezervēto kapu
kapavietā un saskaņo apbedī šanas laiku.
38. Apbedīšanas (izvadīšanas) un kapa rakšanas pakalpojumu
sniedzēju izvēlas un par apbe dīšanu un kapa rakšanu atbilstoši
šiem noteikumiem atbild bēru rīkotājs.
39. Mirušais tiek apbedīts zārkā, bet kremācijas gadījumā –
urnā. Kapa garumam jābūt ne mazākam par 2 m, platumam – 1 m,
dziļumam – 1,8 m līdz zārka vākam. Apglabājot bērnus, kapa izmēri
var tikt samazināti, izņe mot kapa dziļumu. Urna ar mirušā pelniem
jāierok 1 m dziļumā. Attālumam starp apbe-dījumiem jābūt vismaz 0,5
m.
40. Veicot virsapbedījumus, kapa dziļu-mam jābūt ne mazā kam par
1,2 m līdz zārka vākam.
41. Urna ar mirušā pelniem var tikt apglabāta kapsētā esošajā
ģimenes kapavietā vai jaunā kapavietā. Ir pieļaujama vienlaicīga
vairāku urnu apgla bāšana vienā kapavietā uzstādot kopēju piemiņas
zīmi.
42. No jauna izveidojamu kapavietu izmēri ir
sekojoši:Kapavieta
Plat
ums
[m]
Garu
ms
[m]
Lauk
ums
[m2 ]
Kapavietas zārkiemVienvietīga 1,75 3,0 5,25Divvietīga 2,50 3,0
7,5Trīsvietīga 3,0 3,0 9,0Četrvietīga 4,0 3,0 12,0Kapavietas
urnāmVienas pelnu urnas glabāšanas vieta 0,5 1,0 0,5
Viena kapavieta četru urnu apglabāšanai
1,0 1,0 1,0
43. Mirstīgas atliekas var pārapbedīt ne agrāk kā gadu pēc
apbedīšanas brīža saņemot Veselības inspekcijas atļauju un kapsētas
īpašnieka atļauju.
44. Mirstīgo atlieku ekshumāciju var veikt LR normatīvajos aktos
noteiktajā kārtībā, saskaņojot to ar kapsētas pārzini.
X. Kapliču izmantošana45. Kapsētas pārzinis dod atļauju
izmantot kapliču bēru rīkotājam iezārkota mirušā novietošanai
pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei.
46. Mirušo cilvēku, kas novietots kapličā līdz apbedīšanas
brīdim drīkst apmeklēt ar kapsētas pārziņa atļauju darba laikā.
Pārējā laikā kapličas ir slēgtas.
SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr. 2PĀRGAUJAS NOVADA KAPSĒTU UZTURĒŠANAS UN
IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI
Turpinājums 5. lpp.
-
5
47. Atvadu ceremonijas ilgums kapličā tiek noteikts vienojoties
bēru rīkotājiem ar kapsētas pārzini.
XI. Bezpiederīgo mirušo apbedīšana48. Bezpiederīgo mirušie var
tikt
apglabāti atvērtajās kapsētās.49. Kapsētas pārzinis
atvērtajās
kapsētās izveido speciālu sektoru bez-piederīgo mirušo
apbedīšanai.
50. Bezpiederīgo mirušo kapavietu
Paskaidrojuma raksts Saistošajiem noteikumiem Nr. 3Grozījums
Pārgaujas novada domes 2013. gada 28. novembra saistošajiem
noteikumiem Nr. 28. „Par materiālo pabalstu Pārgaujas
novadā”Paskaidrojuma raksta sadaļas Norādāmā informācija1. Projekta
nepieciešamības pamatojums
Ar grozījumiem saistošajos noteikumos tiek kompensēta summa, kas
personai, kura uzņēmusies apbedīt Pārgaujas novadā deklarēto
personu, jāmaksā pašvaldībai saskaņā ar Pārgaujas novada kapsētu
uzturēšanas un izmantošanas saistošajiem noteikumiem.
2. Īss projekta satura izklāsts Ar grozījumiem saistošajos
noteikumos tiek palielināts vienreizējais materiālais pabalsts
Pārgaujas novadā deklarēto personu apbedīšanai.
3.Informācija par plānoto projekta ietekmi uz pašvaldības
budžetu
Nepieciešamo līdzekļu kopējais izlietojums ir tieši saistīts ar
Sociālā dienesta gada budžetu.
4.Informācija par plānoto projekta ietekmi uz sabiedrību
(mērķgrupām) un uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā
Sabiedrības mērķgrupas, uz kurām attiecināms saistošo noteikumu
tiesiskais regulējums, ir novada administratīvajā teritorijā
deklarētās personas. Uzņēmējdarbības vidi neietekmē.
5.Informācija par admini-stratīvajām procedūrām
Saistošo noteikumu projekta piemērošanas jautājumos iedzīvotāji
var vērsties Pārgaujas novada Sociālajā dienestā.
6.Informācija par konsultācijām ar privātpersonām
Konsultācijas ar privātpersonām saistošo noteikumu izstrādē
netika nodrošinātas, jo grozījumi saistošajos noteikumos Nr.28
nemaina pastāvošo tiesisko regulējumu pēc būtības, bet ir
sabiedrībai labvēlīgāks, jo saistošo noteikumu izstrādē pabalsts ir
palielināts no 75.00 EUR uz 105.00 EUR.
SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr. 3Grozījums Pārgaujas novada domes 2013.
gada 28. novembra saistošajos noteikumos Nr. 28. „Par materiālo
pabalstu Pārgaujas novadā”
Apstiprināti ar Pārgaujas novada domes 23.01.2014. lēmumu
(protokols Nr.1, 20.§) Izdoti saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām”
43.panta trešo daļu.
Izdarīt Pārgaujas novada domes 2013.gada 28.novembra Saistošajos
noteikumos Nr.28. „Par materiālo pabalstu Pār gaujas novadā”, šādu
grozījumu:
1. Aizstāt 16.punkā skaitli „75,00” ar skaitli „105,00”. Domes
priekšsēdētājs Hardijs VENTS
Paskaidrojuma raksts Pārgaujas novada kapsētu uzturēšanas un
izmantošanas saistošie noteikumi
Paskaidrojuma raksta sadaļas Norādāmā informācija
1. Projekta nepieciešamības pamatojums
Saistošo noteikumu izdošana ir nepieciešama, lai nodrošinātu ar
likumu uzdoto pašvaldības autonomo funkciju izpildi un veicinātu
racionālu kapsētu teritorijas izmantošanu. Šie saistošie noteikumi
paredz noteikt Pārgaujas novada administratīvajā teritorijā esošo
kapsētu iekšējās kārtības noteikumus, kapavietu piešķiršanas,
kopšanas un uzturēšanas kārtību, apbedīšanas kārtību, kapliču
izmantošanas kārtību, kapsētu pārziņa tiesības un
pienākumus.Saistošie noteikumi tiek izdoti pamatojoties uz likuma
“Par pašvaldībām”:15.panta pirmās daļas 2.punktu, kas nosaka, ka
pašvaldību autonomā funkcija ir gādāt par savas administratīvās
teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, tai skaitā kapsētu
izveidošanu un uzturēšanu;21.panta pirmās daļas 16.punktu, kas
nosaka, ka tikai dome var apstiprināt saistošus noteikumus un
noteikt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu;43.panta trešo
daļu, kas nosaka, ka dome var pieņemt saistošos noteikumus, lai
nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu
izpildi.
2. Īss projekta satura izklāsts Saistošo noteikumu izdošanas
mērķis ir noteikt Pārgaujas novada administratīvajā teritorijā
esošo kapsētās vienotu kapavietu piešķiršanas, kopšanas un
uzturēšanas kārtību, apbedīšanas kārtību, kapliču izmantošanas
kārtību, kā arī kapsētu pārziņu tiesības un pienākumus.
3. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz pašvaldības
budžetu
Noteikumu izpilde no pašvaldības puses tiks nodrošināta
apstiprinātā budžeta ietvaros (kapsētu uzturēšanai plānotie
līdzekļi 2014.gadā EUR 39991,00). Precīzu ietekmi uz pašvaldības
budžetu nav iespējams paredzēt, jo precīzi nav nosakāms apbedījamo
skaits. Saistošo noteikumu izpildes nodrošināšanai nav nepieciešams
veidot jaunas pašvaldības institūcijas, darba vietas vai paplašināt
esošo institūciju kompetenci.
4. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz uzņēmējdarbības
vidi pašvaldības teritorijā
Sabiedrības mērķgrupa, uz kuru attiecināms saistošo noteikumu
tiesiskais regulējums ir privātpersonas – fiziskas un juridiskās
personas, kuras izmanto kapsētu.Saistošo noteikumu īstenošanai
netiek prognozēta tieša ietekme uz uzņēmējdarbības vidi novada
pašvaldības teritorijā.
5. Informācija par administratīvajām procedūrām
Personas jautājumos par saistošo noteikumu piemērošanu var
vērsties Pārgaujas novada pašvaldībā vai pie attiecīgās kapsētas
pārziņa.
6. Informācija par konsultācijām ar privātpersonām
6.1. Saistošo noteikumu izstrādes gaitā nav notikušas
konsultācijas ar privātpersonām.6.2. Saistošie noteikumi pēc to
apstiprināšanas un paskaidrojuma raksts tiks ievietots Pārgaujas
novada pašvaldības mājaslapā: www.pargaujasnovads.lv.
labiekārtošanu un kopšanu nodrošina kapsētas pārzinis.
51. Bezpiederīgo mirušā kapavieta tiek saglabāta 25 gadus. Pēc
minētā termiņa beigām bezpiederīgo mirušā kapavietu nolīdzina, un
kapsētas pārzinis lemj par virsapbedījumu veikšanu.
52. Ja pēc bezpiederīgo mirušā ap bedīšanas ir pieteikušās
personas, ku rām ir tiesības un kuras vēlas mirušo pārap-bedīt, vai
arī, neveicot pār apbe dī ša nu, lab-
iekārtot un kopt šo kapavietu, perso nām ir pienākums samaksāt
Notei kumos noteikto maksu par apbedīto kapavietā.
XII. Atbildība par noteikumu pārkāpšanu
53. Noteikumu izpildi kontrolē kapsētas pārzinis un Pārgaujas
novada pašvaldības policija.
54. Pārgaujas novada pašvaldības poli cija ir tiesīga sastādīt
administratīvo pārkā pumu protokolus atbilstoši savai
SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr. 2PĀRGAUJAS NOVADA KAPSĒTU UZTURĒŠANAS UN
IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI
kompetencei. 55. Par Noteikumu pārkāpšanu
izsaka brīdinājumu vai piemēro naudas sodu saskaņā ar Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksu.
XIII. Noslēguma jautājums56. Noteikumi stājas spēkā nākošajā
dienā pēc to publicēšanas pašvaldības infor matīvajā laikrakstā
„Pārgaujas Novada Vēstis”.
Domes priekšsēdētājs Hardijs Vents
Rudīte Vasile
Jau otro gadu pēc kārtas pavasa-ris novadā iezīmējies ar
Pārgaujas nova da pašval dības projektu konkursu. Tā galvenais
mērķis bija mudināt Pār-gaujas novada iedzīvotājus rūpīgi
palūkoties sev apkārt un ieraudzīt tos nelielos vides sakopšanas
darbus, ko var veikt pašu spēkiem un kuru gala-rezultāts
iepriecinātu pēc iespējas vairāk pagasta un novada ļaudis. Tāpēc
svarīgākā atbalstāmākā iedzīvotāju ini-ciatīva konkursā bija vides
sakārtošana un labiekārtošana. Otra aktivitāte, kas konkursa
nolikumā tika iekļauta pēc iedzīvotāju lūguma, bija atbalsts
sabiedris kiem kultūras un izglītojošiem pasākumiem.
Projekta konkursam tika iesniegti deviņ padsmit projekti. Desmit
dienu lai-kā vērtēšanas komisija sešu cilvēku sas-tāvā izskatīja
katru projektu, piešķirot punktus pēc konkursa nolikumā
noteik-tajiem kritērijiem. Vērtēšanas komisija bija iepriecināta
par daudzām jaunām ierosmēm. Iedzī votāji vēlējušies atjaunot un
pilnveidot autobusu pieturu, vei-dot rotaļlaukumus, labiekārtot
atpūtas vietas pie ezeriem, nodrošināt pie kļuvi avotiņam,
izrādījuši iniciatīvu no metņu un nodarbību organizēšanā. Īpaša
oriģinalitāte raisījusies saistībā ar kultū-ras pasākumiem – bija
pārsteidzošas ide-jas, kā savienot dabu, mūziku un kino.
Kopējais projektu finansē jums bija paredzēts 4000 eiro. No
projektiem, kas pēc vērtēšanas komisijas atzinuma atbilda nolikuma
kritērijiem, finansiālais
Novada organizētajā projektu konkursā daudz jaunu ierosmju
atbalsts pilnībā vai daļēji segs pieprasītās attiecināmās
izmaksas vien padsmit pro-jektiem:
• Auciema centra pieturvietu atjau-nošana un labiekārtošana (EUR
400)
• Par sakoptu vidi (EUR 400)• Atpūtas vietas labiekārtošana
pie
Rustēga ezera (EUR 400)• Atpūtas vietas iekārtošana apkārt
Rais-
kuma un Auciema ezeriem (EUR 400)• Bērnu rotaļu laukuma izveide
Rozulas
ciemā (EUR 400)• Septiņi soļi no māla līdz keramikai
(EUR 252,35)• Bērnu un jauniešu no metne „Sko-
lasprieks” ar vietē jo iedzīvotāju līdzdalību (EUR 400)
• Brīvdabas kinovakars Aucie mā (EUR 336,92)
• Instalācijas teātra svētkiem (EUR 335,47)
• Laimīgai bērnībai (EUR 400) • Aktivitātes pie Auciema ezera
laipas
(EUR 275,26) Vērtēšanas komisija saka lielu pal-
dies arī pārējo projektu rakstītājiem. Lai arī daļa bija
izvēlējušies aktivitātes, kas nebija paredzētas konkursa nolikumā,
iesniegtie projekti pašvaldībai ļāva apz-ināt vairāku sabiedrisko
organizāciju, sporta un pašdarbības kolektīvu vēlmes attiecībā uz
nepieciešamo aprīkojumu. Iespējams, par to varētu runāt vēl-reiz
rudens pusē, veidojot pašvaldības nākamā gada budžetu vai arī
plānojot dalību LEADER programmas projektu atklātajos konkursos un
sadarbojoties ar Cēsu rajona partnerību un Vidzemes lauku
partnerību „Brasla”.
Turpinājums no 4. lpp.
-
6
Jolanta Vaido-Zālīte,sabiedrisko attiecību speciāliste
2014. gada 17. aprīlī kultūras zīme „Latviskais mantojums” tiks
pasniegta 13 lauku tūrisma uzņēmējiem, tajā skaitā Pār-gaujas
novadā esošajai Brīvdie nu mājai un saimniecībai “Ezer-sētas”, kā
pateicība par līdz šim paveikto kultūras mantojuma daudzi nāšanā un
kā mārketinga zīme, kas norāda apme klētā-jam, ka šajos objektos
var iepa zīt latvisko mantojumu.
Kultūras zīme “Latviskais mantojums” piešķirts Pārgaujas novadā
esošajai Brīvdienu mā jai un saimniecībai “Ezersē-tas” – par
tradicionālas Vidze mes sētas saglabāšanu. “Ezersētas” atrodas
Raiskuma pagastā pie Auciema ezera un tajā no 1996. gada rudens
saim nieko Aleksis un Andreta Rasmusseni. Jāpiemin, ka Aleksim
dzimtās mājas ir Dānijā, bet Latvijā viņš dzīvo no 1992.gada.
Lai sveiktu kultūras zīmes „Latviskais mantojums” iegu-vējus,
Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents tikās ar
saimnieci Andretu Rasmusseni pēc zīmes pasnieg-šanas ceremonijas nu
jau “Ezersētās”. Andreta laipni dalī-jās ar savu veiksmes
stāstu.
Kā šeit izskatījās pirms Jūs sākāt saimniekot?
Andreta Rasmussena (A.R.): Te bija kolhozs, teļu ferma un daudzu
ģimeņu māja. Visi bija atstājuši pēdas aiz sevis.
Cik gadi pagāja kopš iekārtojāt visu?
A.R.: Viss jau top aizvien ik gadu. Sakārtojam ēkas, zālīte
aizvien lielāka. Sākumā visur bija ganības.
Kāpēc izvēlējāties tieši šo vietu?
A.R. : Vietu izvēlējās Aleksis, es tikai pēc tam pieslēdzos.
Svarīga ir vieta, mājas jau var būt jebkur. Te ir skaista ainava,
ezers blakus. Kaut gan, kad uzsākām celtniecību, bija tautas modrās
acs zvani, vai mums viss kārtībā ar papīriem, atļaujām. Cilvēkiem
nav informācijas, bet jau ir savs viedoklis. Tā reizēm var
iztraucēt realizēties labām lietām. Cilvēki negrib pieņemt kaut ko
jaunu. Visi sūta darīt
Brīvdienu mājai un saimniecībai “Ezersētas” piešķirta kultūras
zīme „Latviskais mantojums”
citur, piemēram, citā novadā. Bet kad realizējas tas citā
novadā, tad saka pašvaldībai: “Re, kā citur viss notiek, bet pie
mums nekas!” Šeit gribētos uzslavēt priekšsēdētāju. Pašvaldības
vadītājam ir jābūt kā vecākam. Bērni arī negrib dzert zāles, iet
pie ārsta, bet mēs paskaidrojam, ka ir jāiet, lai paliktu labāk. Ir
jāpārcieš kaut kas, lai būtu labāk. Ja vecāki piekristu visam, kam
bērni saka “nē”, tad kādi bērni būtu? Bērni bieži arī neapdomājot
pasaka, ka kaimiņam vecāki ir foršāki, atļauj vairāk. Tas pats ir
pašvaldībā. Re, kāds labs priekšsēdētājs tur blakus novadā,
mūsējais tāds nav. Bet, kad mūsējais ko labu izdara, tad neviens
neatdzīsies, ka bijis pret.
Kas Jums bija svarīgākais veidojot šo vietu?
A.R.: Lai patīk pašiem. Lai ir kvalitatīvs materiāls. Mēs
papil-dinājām esošo, neko radikāli mainījuši neesam. Ēkas palika
esošās, reljefs arī tas pats, esam papildinājuši dabas doto un
senču mantojumā atstāto. Viss ir saglabāts, atjaunots un
papil-dināts.
Kurš ir lielākais darītājs?A.R.: Katram ir sava joma. Es
pa dārzu, Aleksis pārējo. Mums ir labs palīgs – Pēteris.
Vai piešķirtā zīme bija pārsteigums Jums?
A.R.: Mēs to negaidījām. Nebijām pieteikušies paši. Mūs uzrunāja
un pieteica “Lauku ceļo tājs”. Zīmei pieteikties varēja jau
pagājušajā gadā. Kā izrādās mēs esam pirmā sēta, kas iegu-vusi
“Latviskā mantojuma” zīmi par arhitektūru. Pārējiem tā tika
piešķirta vairāk par amata prasmēm. Liekas, ka ir citas sētas, kur
to latviskumu vairāk uztur arī ar dzīves veidu. Mums tas ir vairāk
laikmetīgs.
Hardijs Vents (H.V.): Ja dara ar sirdi un dvēseli un dzīvo tajā
visā, kā Jūs to dariet, tad arī viss izdodas.
A.R.: Mēs visu taisām sev. Nebija domas piedalīties daiļ-dārz
nieku konkursā vai lauku sētas konkursā. Mēs taisām, lai pašiem
patīk, lai nav kauns par izdarīto. Kad uzsākām, nebija arī lauku
tūrisma. Tikai no 2005.gada esam atvēruši ģimenes
māju atpūtniekiem. H.V.: Piedaloties Raiskuma
pagasta pašvaldībai 2005.gadā konkursā “Sakoptākais pagasts”,
viesojāmies arī “Ezer sētās” ar komisiju.
Kā Jūs raksturotu savu sētu trīs vārdos?
A.R.: Darbs, ģimene, miers. Miers par to, ka viss ko dari,
paliks šeit. Šis gluži nav tāds ierasts viesu nams Mēs te blakus
dzīvojam, blakus lopi staigā, apkārt lauksaimniecība.
H.V.: Visu vienā rāmī noteikti grūti ielikt, jo nav jau īsti
zināms, kādam ir jābūt tam standartam? Un bez šīs piedevas zūd
kopējā atmosfēra.
A.R.: Šeit notiek ikdienas dzīve. Rūc traktori, mauj govis. Bet
par to neviens nav sūdzējies. Tā ir viena no sadaļām, kas interesē
pilsētniekus.
Aleksim dzimtās mājas ir Dānijā, bet par savu sētu viņš saņem
“Latviskā mantojuma” zīmi?
A.R.: Par mājām viņš sauc Latviju. Kad esam Dānijā, tieši viņš
ir tas, kas prasa, kad brauksim mājās. Visa dzīve ir šeit. Dānijā
viņš bijis tikai tos gadus, kurus dzīvoja kā bērns ar vecākiem. To
dzīves daļu, ko veido cilvēks pats, to nodzīvojis šeit. Vairāk kā
divdesmit gadus Latvijā darīts darbs, dotas darba vietas, maksāti
nodokļi. Mamma no Dānijas jau nesūta paciņas.
Vai Latvijā var dzīvot un strādāt, nebraucot uz citu valsti
laimi meklēt?
A.R.: Var! Mani tuvākie radi neviens nav izbraucis no Latvi-jas.
Bet viņi visi ir ieguldījuši laiku un līdzekļus savā izglītībā, lai
varētu strādāt. Ja paskatās, nav jau daudz profesoru, kuri ir
izbraukuši no valsts. Tas, ka brauc ārsti, tas ir savādāk. Viņi
aizbrauc uz mēnesi, gadu, bet tā savā ziņā viņiem ir izglītības
gūšana. Bet es nedomāju, ka mums ir visu laiku jāpaliek tikai savā
šķīvī. Jaunieši aizbrauc un gūst pieredzi. Arī Aleksis aptuveni
gadu smēlās pieredzi dažādās valstīs. Tā ir iespēja izrauties no
mājām, lai saprastu, ka svētdienās nav jāēd no rīta tikai pankūkas.
Bet, ja cilvēki strādātu šeit tā, kā viņi strādā aizbraucot uz citu
valsti – ceļas sešos, strādā bez sēdēšanas-, tad viņi nedzīvotu
nemaz sliktāk arī Latvijā. Ja šeit godprātīgi katrs nostrādātu
savas stundas, darba produktivitāte būtu pavi-sam cita. Neesmu pret
to, ka pie mums ienāk arī citi izglītoti cilvēki, tās ir darba
rokas.
Jums ir izveidojusies laba sadarbība ar pašvaldību, palīdzat arī
biedrībām realizēt savas idejas.
A.R.: Jā, jo šī ir laba paš-valdība. Ja cilvēki māk normāli
paprasīt, tad viņiem arī iedod. Tas ir abpusēji. Mēs braucam pa
pašvaldības ceļu, ejam uz veikalu. Līdz ar to , lai pastāvētu
veikals, jābūt arī citiem pircējiem. Lai
būtu pircēji, viņiem ir jābūt interesantai dzīvošanai šajā
pagastā. Pasākumi pensionā-riem, aktīva jauniešu darbība, bērnu
pasākumi. Tā ir mijiedar-bība, jo mums jau ar no tā visa tiek!
Braukājot vasarā pa no vada sētām, daudziem iedzī vo tājiem
atmiņā palikusi “Saimniek balle”, kas bija organi zēta pie
Jums.
A.R.: Tā ir senā šķūņa burvī ba, ko novērtēja arī “Latviskā
mantojuma” zīmes žūrija. Saturs šeit ir laikmetīgs un mūsdienīgs,
bet atmosfēru var iedvest senatnīgu. Tā bija īsta latviešu balle
šķūnī.
H.V.: “Saimniekballe” pie jums ir palikusi, kā viena no
spilgtākajām atmiņā. Visās vietās ir bijis jauki, bet šis bija
atšķirīgs pasākums – pūtēju orķestris uz piekabes, cūkas
cepetis.
A.R.: Mēs šādu pasākumu bijām iecerējuši jau sen. Do mājām, kad
pabeigsim šķūni, uzrīkosim pamatīgu balli ar lielu cilvēku skaitu.
Tad nāca piedāvājums no pašvaldības un kopīgi sarīkojām.
Pārgaujas novada pašvaldība ir iezīmējusies kā viena no
latviskākajām pašvaldībām.
Kādu līdzību saskatāt ar savu sētu?
A.R.: Novadam, tā pat kā mūsu sētai, ir sena vēsture. Ja skatās
visus pagastus, tad ir gan Hanzas laiks, gan dažādas muižas. Visu
laiku bijusi aktīva dzīve. Un mēs esam viena no tām vēstures
vietām.
Informācijai: 2013. gadā mārke tinga zīme „Latviskais mantojums”
tika pasniegta „Braslas krogam” par latvisko tradīciju uzturēšanu
mūsdienīgā tūrisma piedāvājumā.
Kultūras zīme „Latviskais mantojums” tiek piešķirta tiem lauku
tūrisma uzņēmējiem, kuri saglabā un daudzina lat visko kultūras un
sadzīves manto-jumu, rādot to apmeklē tājiem un nododot tālāk nāka
majām paaudzēm. Zīmes pretenden-tus izvērtē īpaša komi sija, kurā
ir Latvijā pazīstami dažādu kultūras man tojuma jomu eksperti. Zīmi
iniciēja LLTA „Lauku ceļotājs” un ideju atbalsta LR Kultūras
ministrija un Lat-vijas Pašvaldību Savienība. Līdz šim zīme pie
šķirta jau 40 lauku tūrisma uzņēmējiem.
NĀC MĀCĪTIES STALBES VIDUSSKOLĀ!Tevi gaida kvalificēti
skolotāji, modernizēti mācību kabineti. Tu vari darboties
dažādos interešu izglītības pulciņos, piedalīties dažādās
aktivitātēs un projektos!
STALBES VIDUSSKOLA 2014./2015. MĀCĪBU GADĀ AICINA AUDZĒKŅUS
APGŪT:
• Pirmskolasizglītībasprogrammu(bērniemno1,5-6gaduvecumam)•
Pamatizglītībasprogrammu•
Speciālāspamatizglītībasprogrammuizglītojamajiemarmācīšanās
traucējumiem •
Vispārējāsvidējāsizglītībasvispārizglītojošāvirzienaprogrammu•
Vispārējāsvidējāsizglītībasvispārizglītojošāvirzienavakara(maiņu)
programmu Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā
virziena programma paredz vidus-
skolēniem papildus apgūt sekojošus izvēles mācību priekšmetus:
mūzika, tehniskā grafika, programmēšanas pamati, jaunsargu
apmācība, komerczinības „Esi līderis”, autoapmācība (BC1kategorija,
sadarbībāarautoskolu„Ievas skola”
-vidusskolēniembezmaksasteorētiskāsapmācības).Dokumentuspieņemdarbadienāsnoplkst.9.00–13.00Dokumentu
iesniegšana iestājai•
pirmskolas5–6gadīgobērnuapmācībasgrupāun1.klasēlīdz1.jūnijam•
10.–12.klasēslīdz11.jūlijam.
Skolas adrese: „Iktes”, Stalbe, Stalbes pagasts, Pārgaujas
novads, LV – 4151, www.stalbe.edu.lv, e-pasts [email protected]
,
Informācija: tālrunis 64134445, mob. tālr. 26693794,
27808650
NĀC MĀCĪTIES!STALBES VIDUSSKOLAS STRUKTŪRVIENĪBA
2014./2015.MĀCĪBU GADĀ AICINA AUDZĒKŅUS APGŪT:•
Pirmskolasizglītībasprogrammu(bērniemno1,5-6gaduvecumam)•
Pamatizglītībasprogrammu•
Speciālāspamatizglītībasprogrammuizglītojamajiemarmācīšanās
traucējumiem Tevi gaida kvalificēti skolotāji. Tu vari darboties
dažādos interešu izglītības
pulciņos, piedalīties dažādās aktivitātēs un projektos!
Dokumentus
pieņemdarbadienāsnoplkst.10.00līdz12.00Stalbesvidusskolas
struktūrvienībā Alejas iela 2 a, Auciemsā, Raiskuma pagastā,
Pārgaujas novadā.Dokumentu iesniegšana iestājai pirmskolas 5-6
gadīgo bērnu apmācības
grupā un 1. klasē līdz 1. jūnijamSkolas adrese: Alejas iela 2 a,
Auciems, Raiskuma pagasts, Pārgaujas novads, LV-4152
www.stalbe.edu.lv, e pasts [email protected] Informācija:
mob.tālr. 26372497, 27808650
-
7
Rudīte Vasile
Kopīgi ar deviņām kaimiņu pašvaldībām šogad turpinām popularizēt
Gaujas Nacionālo parku kā pirmo tūrisma gala-mērķi Latvijā ārpus
Rīgas. Redzamākā šī popularizēšanas darba daļa norit
starptautiskajās tūrisma izstādēs, kas šogad jau notikušas visās
trīs Baltijas valstīs, Vācijā, Nīderlandē, So mijā, Krievijā. Pirmo
reizi dabas un aktīvā tūrisma iespējas Gaujas Nacionālajā parkā
tika piedā vātās arī Baltkrievijā, izstādē „Otdih 2014”, kas aprīļa
vidū norisi nājās Minskā.
Darbojoties izstādēs, kļūst skaidrāki dažādu valstu iedzīvotāju
priekšstati par Baltiju, Latviju, Vidzemi, Gauju. Lietu viešus
aizrauj piedāvātā iespēja laivot pa upi, kam krastos slejas
smilšakmens atsegumi. Igauņi vēlas ceļot kopā ar ģimeni un meklē
ģimenei draudzīgus objektus. Vācieši taujā pēc vācu kultūras
mantojuma Latvijā un labprāt vietējā gida pavadībā veiktu nedēļas
ceļojumu ar velosipēdu. Maskaviešiem labā atmiņā palikusi
kādreizējā Sigulda un viņi labprāt Sigul das apkaimē iegrieztos
vēlreiz vai arī ar prieku šurp sūtītu bērnus uz radošām un drošām
vasaras
nometnēm. Baltkrie vijā joprojām populārs ir gru pu tūrisms, kas
ceļotājiem izmak sā lētāk nekā individuālie braucieni, tāpēc viņus
interesē piedāvājums lielākām un mazā kām ceļotāju grupām.
Gaujas Nacionālā parka atpazīstamība līdz ar jaunradīto zīmolu
“Enter Gauja” ārvalstu ceļotāju vidū pieaug. Jau tagad paredzams,
ka šovasar Siguldas, Cēsu, Valmieras, Līgatnes, Ama-tas, Kocēnu,
Priekuļu, Inču-kalna un arī mūsu pusē tūristu būs vairāk. Biežāk
mūs uzrunās svešinieki, taujājot pēc kāda dabas vai
kultūrvēsturiskā objek ta, veikala vai bankomāta. Iespējams, kādā
sētā velobrau-cējs vēlēsies padzerties vai palūgs sauju zemeņu.
Jāpiezīmē, ka tūrisma veicinā-šana mūsu novadā, piedaloties
tūrisma izstādēs un gadatirgos, noris sadarbībā ar LIAA un Eiropas
Reģionālās attīstības fonda atbalstu.
Popularizējam Gaujas Nacionālo parku
Jolanta Vaido-Zālīte,sabiedrisko attiecību speciāliste
No 1. aprīļa Pārgaujas no vada pašvaldībā darbu uzsākusi
juriskonsulte Elīna Sniega, kuras darbavieta atro-das Pārgaujas
novada pašval-dības ēkā Plācī otrajā stāvā.
Juriskonsulte pieņemta pēc piedalīšanās Pārgaujas novada
pašvaldības izsludinātajā kon-kursā uz juriskonsulta amatu. Kopumā
konkursā savu kandi-datūru pieteikuši bija desmit pretendenti, no
kuriem neviens nebija novada iedzīvotājs.
Elīnas Sniegas darba pienāku-mos ietilpst izstrādāt lēmumus,
līgumus, saistošos noteikumus, kā arī iepirkumu dokumentāci-jas
izskatīšana, parādu piedziņas un citi juridiskie jautājumi.
Juriskonsulte iepriekš sep-tiņus gadus strādājusi Rīgā
Administratīvajā rajona tiesā. Sākotnēji bijusi sēžu sekretāre,
pēdējos gadus strādājusi kā tiesneša palīgs. Kā stāsta Elīna, pēc
vidusskolas pabeigšanas vēlējās kļūt par ārstu vai juristu.
„Izvērtējot visus plusus un mīnusus, tomēr izvēlējos studēt
jurisprudenci. Bet dzīvē esmu novērojusi, ka abas profesijas savā
būtībā ir ļoti līdzīgas,” stāsta Elīna.
Jau skolas laikā Elīnai esot padevušās humanitārās zinī-bas. Kad
skolā bija jādebatē par politiskajiem jautājumiem, tad Elīna
vienmēr pratusi aizstāvēt savu viedokli, kā arī uzklausīt
apkārtējos.
Strādājot administratīvajā tiesā, lielāko gandarījumu sniedza
iespēja palīdzēt cil-vēkiem. „Pie mums nāca cilvēki, kuri
aizstāvēja savas tiesības pret valsts iestādēm. Tagad savā ziņā
esmu otrā pusē tam visam, tāpēc sekošu, lai arī pašvaldībā viss
notiek juridiski pareizi un atbilstoši likumdošanai.”
Pārnākšanu uz darbu Pār-gaujas novada pašvaldībā, Elīna skaidro
ar nogurdinošo Rīgas dzīvi. „Rīgā dzīvoju no studiju laikiem. Tā
mani ļoti nogur-dināja, tāpēc jau aptuveni gadu
bija doma par atgriešanos tuvāk dzimtajai pusei, kas ir Val mie
ra. Ieraudzīju piedāvājumu un nolēmu pieteikties. Pārgaujas novads
atrodas starp divām aktīvām pilsētām – Valmieru un Cēsīm. Arī
Pārgaujas novads ir uz attīstību tendēts, tāpēc šis amats mani
apmierināja,” savu izvēli pamato juriskonsulte.
Juriskonsulte atzīst, ka vis-vairāk jurista darbā viņai patīk
risināt problēmjautājumus- mek lēt labākos risinājumus, precī zāk
atrisināt,– tas esot labs izzināšanas process.
Elīna uzsver, ka pirmajā mēnesī darbā notiek iepa-zīšanās ar
sistēmu kopumā, kā pašvaldība darbojas no juri-diskās puses. Pirmie
darbi ir saistošo noteikumu sakārtošana tā, lai tie būtu
iedzīvotājiem ērti pārskatāmi ar visiem grozī-jumiem. Jau šobrīd
konsultācijas juridiskajos jautājumos izman-tojuši pašvaldības
darbinieki, kuriem darbavieta ir Plācī. Arī novada iedzīvotājiem
iespējams tikties ar pašvaldības juriskon-sultu, lai saņemtu
konsultācijas juridiskajos jautājumos.
Elīnas Sniegas tel. 64132195,
e-pasts:[email protected].
Vēlam Elīnai Sniegai izturību un darba sparu!
Pārgaujas novada pašvaldībā darbu uzsācis otrs juriskonsults
Renāte Kalniņa,Pārgaujas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja
Ir apstiprinātas Sociālo pakalpojumu attīstības pamat-nostādnes
2014. – 2020. gadam, turpmāk – Pamatnostādnes, kurās iezīmēti
turpmākās sociālās aprūpes pakalpojumu sistēmas attīstības
virzieni, no kuriem svarīgākais ir pro-cess, kura rezultātā plānots
samazināt bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpi ilgstošas
sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā. Tā vietā
lielāka uzmanība veltāma šo bērnu aprūpes nodrošinā-šanai ģimeniskā
vidē vai tam pietuvinātā pakalpo juma no dro-šināšanai, īpašu uzma
nību pievēršot, lai primāri ārpus-ģimenes aprūpi ģimeniskā vidē
nodrošinātu bērniem vecumā no nulles līdz trim gadiem. Līdz ar to
iepriekš minētā procesa ietvaros plānotas būtiskas izmaiņas sociālo
pakalpojumu bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem
piešķiršanā un nodrošināšanā.
Pamatnostādņu 1.2.1. punktā „Sociālie pakalpojumi bāre-ņiem un
bez vecāku gādības palikušajiem bērniem” norādīts, ka primāri tiks
nodrošināts, ka bērni vecumā līdz trīs gadu vecumam ilgstoši
neatrodas bērnu sociālās aprūpes insti-
tūcijās. Krīzes situācijā (pie-mēram, bērns tiek izņemts no
ģimenes un bērnam nav iespējams nekavējoties nodro-šināt aprūpi pie
aizbildņa vai audžuģimenē) bērns vecumā līdz trīs gadu vecumam
institūcijā varēs uzturēties ne ilgāk par trim mēnešiem, lai varētu
veikt bērna diagnostiku un piemeklēt bērnam vislabāko ārpusģimenes
aprūpes nodrošinātāju (tikai izņēmuma gadījumos pieļaujama bērnu
uzturēšanās institūcijā līdz sešiem mēnešiem). Līdzīgi arī bērni
vecumā no trīs gadu vecuma institūcijā varēs uztu-rēties ne ilgāk
par sešiem mēnešiem (izņēmuma gadījumos pieļaujama bērnu
uzturēšanās institūcijā līdz vienam gadam).
Ārpusģimenes aprūpi bērnu aprūpes iestādē nodrošina, ja aprūpe
pie aizbildņa vai audžuģimenē nav piemērota konkrētam bērnam.
Pareizi būtu, ka bērnu aprūpes iestādē bērns atrodas līdz brīdim,
kad viņam tiek nodrošināta piemērota aprūpe pie aizbildņa vai
audžu-ģimenē. Bet ne vienmēr to izdodas dzīvē īstenot. Joprojām
pastāv ģimeņu, kuras būtu gatavas uzņemties bez vecāku gādības
palikušo bērnu aprūpi, deficīts.
Minētā plāna īstenošanā nozīmīga loma bāriņtiesai, jo tā lemj
par bērna ārpusģimenes aprūpi, tajā skaitā ievietošanu
ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas
insti-tūcijā, ja ārpusģimenes aprūpi bērnam nav iespējams
nodro-šināt audžuģimenē vai pie aizbildņa.
Lai nodrošinātu iepriekš-minētā procesa principa – ģime-niskas
vides nodrošināšana bērnam – īstenošanu praksē, bāriņtiesai
nepieciešams perio-diski pārliecināties, vai ilgstošas sociālās
aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā ievieto-tam bērnam
joprojām nav iespējams nodrošināt aprūpi ģimeniskā vidē un bērnam
jā tur pina uzturēties ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās
rehabilitācijas institūcijā. Pa kal-po jums ilgstošas sociālās
aprū-pes un soci ālās rehabilitācijas institūcijā akceptējams tikai
galējas nepiecie ša mības gadī-jumā, kad bāriņtiesas regulāras un
plān veidīgas darbības, meklē-jot bērna vajadzībām atbilstošu
audžuģimeni vai aizbildni, nav devušas gaidīto rezultātu.
Bāriņtiesa šos tai uzdotos pienākumus bez novada iedzī-votāju
atbalsta nav spējīga īstenot. Salīdzinājumā ar vēstu-riskā Cēsu
rajona citām pašval-dībām mūsu novadā dažādu iemeslu dēļ ģimenes
aktivitāti uz audžuģimenes statusa iegūšanu nav izrādījuši.
Audžuģimene nav tikai alternatīva ārpusģimenes aprūpes forma, tā ir
arī misija
Iespēja palīdzēt bērnam
uzņemt un rūpēties savā ģimenē par bērniem, kuri palikuši bez
vecāku gādības, uz laiku. Tas ir morāli smags un atbildīgs darbs
panākt, lai bērns, kurš vairumā gadījumu cietis no savu vecāku
nevērības, vai pat vardarbības, noticētu labajam un kļūtu par
pilnvērtīgu sabiedrības locekli. Tādēļ bāriņtiesa aicina
personas/ģimenes, ja vien tam ir piemēroti apstākļi, pie-redze,
pārliecība un interese, iesaistīties audžuģimeņu kustī- bā, kas
nozīmē apmeklēt tam speciāli orga nizētus kursus, saņemt
bāriņtiesas atzinumu par pie mērotību šo pienākumu veikšanai, kā
arī reāli pieņemt savā ģimenē aprūpēt bērnu, kurš palicis bez
vecāku gādības. Visa informācija saņemama Pārgaujas novada
bāriņtiesā, kur būsiet gaidīti, lai satiktos, kā arī sniegtu
visu Jūs interesējošo informāciju.Saistībā ar audžuģimeņu
lietām Jums pavērtos iespēja kontaktēties ar citām audžuģi-menēm
Latvijā, kļūt par profe-sionālu audžuģimeni un sadar-boties ar
2008. gadā nodibināto Profesionālo audžuģimeņu apvienību „Terēze”,
kura sniedz informatīvu, morālu un sociālu palīdzību. Neatkarīgi no
tā, kāda ir Jūsu izglītība, kādu darbu strādājiet, Jūs varētu celt
audžuģimeņu prestižu sabied-rībā, popularizēt audžuģimeņu kustību
un informēt sabiedrību par audžuģimeņu nozīmi bērnu ārpusģimenes
aprūpē, veicināt audžuģimeņu savstarpējo sadar-bību audžuģimeņu
stāvokļa uzlabošanai Latvijā, izstrādāt priekšlikumus valsts un
pašvaldī-bas institūcijām audžuģimeņu politikas veidošanā
Latvijā.
Rudīte Vasile un Līgatnes Kultūras un tūrisma centra vadītāja
Inese Okonova izstādē Minskā.
-
8
M. Buša,Stalbes vidusskolas skolotāja, projekta koordinatore
Marta pēdējās dienās, kad Latvijā vēl valdījā aukstums, 3
Stalbes vidusskolas skolēni – D. Dupuša-Mežgaile, K. Gasper-sons un
S. Zariņa – kopā ar skolotājām I. Kozlovsku, I. Rēķi un M. Bušu
(projekta koordi-natori) devās uz tālo un saulaino Seviļu Spānijā.
Lidojums pāri Eiropai līdz Madridei un tālāk 500 km ar ātrvilcienu
līdz Seviļai. Vagona monitorā varējām sekot līdzi braukšanas
ātrumam – maksimālais bija 297 km/h. Skola, uz kuru devāmies,
atrodas Seviļas piepilsētā Dos Hermanas. Sagaidīt mūs bija
ieradušās skolēnu viesģimenes un Spānijas skolas skolotāja.
Pirmdiena. Pirmā kopīgā darba diena. Ierodoties skolā, mūs
sagaidīja viens no projekta gala rezultātiem – posteri ar starp
sanāksmju mājas darbu fotogrāfijām, jo, gatavojoties šai vizītei,
katrā skolā tika rīko ta „atkritumu” diena un „iesē sim sēklu”
pasākumi. Va rēja redzēt skolēnu darbus no otr reizēji izman
tojamām izej vielām un sēšanas, un dēstu augša nas procesiem. Katra
skola pre-zentāja savas valsts un reģiona atkritumu apsaim
niekošanas procesus. Mūsu skolas prezen-tācija balstījās uz ZAAO
darba pieredzi. Otra prezentācija bija par atjaunojamās enerģijas
izman tošanu, problēmām un nākotnes iespējām savā valstī. Arī šeit
mēs balstījāmies uz ZAAO pieredzi, izmantojot atkritumus enerģijas
ražošanā. Pēc prezen-tācijām apmainījāmies ar da žādu augu sēklām.
Pirmā darba diena noslēdzās ar tikšanos pilsētas
mērijā. Mūs visus sveica pilsetas mērs, kas iepazīstināja ar
informāciju par Dos Hermanas. Pēc aktīva darba skolēni devās uz
savām jaunajām mājām, bet skolotāji apmeklēja Flamenko tēātri
Seviļā un noska tījās flamenko šovu.
Otrdiena. Pirmā ekskursijas diena – doda mies uz Solucar un
Donjana. Solucar ir Eiropā lielākais saules enerģijas ražošanas
komplekss. Tas sastāv no 2 saules enerģijas ģenerēšanas torņiem un
Solnovas elektrostacijas. Visapkārt lieli lauki ar spoguļiem, kas
akumulē saules starus, lai tos izmantotu elektroenerģijas
ražošanai. Pēc elektrostacijas apmeklējuma do damies un Donjanas
nacionālo parku. Pa ceļam visur redzam olīvkoku audzes, redzam, kā
tiek audzētas Spānijas zemenes. Vispirms dodamies uz Atlantijas
okeānu. Pārsēžamies parka auto-busos un dodamies ceļā. Parka
teritorijā atrodas dabas parks un nacionālais parks (biosfēras
rezervāts no 1994. gada ir UNESCO pasaules mantojuma sarakstā).
Ieraugām Latvijā tik ļoti zināmos stārķus un stirnas. Stārķi šeit
apmetas savā gājputnu ceļā. Mitrājos ganās zirgi, ēdamo meklē
dažādi putni.
Trešdiena. „Zaļā diena”. Pasā-kums sākas ar delegāciju
sagata-voto video par „atkritumu dienu skolā” noskatīšanos. Katra
skola, gatavojoties šim pasā ku mam, veidoja dažādus priekšmetus,
izmantojot otrreizē jās izejvielas, un šis process tika filmēts, To
kā mājas darbu vedām līdzi uz Dos Hermanas. Viesos pie projekta
dalīb niekiem bija ieradušies firmas „Denki” pārstāvji, kas
pastātīja un parādīja, kā atjaunojamo enerģija izmantot
bērnu rotaļlietu ražošanā, piemēram, automašīnas ar saules
baterijām. Tad skolēni devās uz radošajām darbnīcām, kurās mācījās
gatavot jaunu papīru no vecām avīzēm, vārīt ziepes, veidot grāmatu
vākus.
Ceturtdiena. Iepazīšanās ar Seviļu – ceturto lielāko pilsētu
Spānijā, Andalūzijas gal-vaspilsētu. Iepazīšanās sākas ar velotūri.
Visi projekta dalīb-nieki (apmēram 90), sadalīti di vās grupās,
devās ar velosipē-diem iepazīt pilsētu. Apskate sākas ar Marijas
Luizas parku un Spānijas laukumu, kur 1929. gadā notika Ibērijas -
Amerikas izstāde. Šajā parkā tika izvei-doti izstādes paviljoni un
cen-trālais Spānijas paviljons atradās Spānijas laukumā. Tālāk ceļš
mums aizvijās uz vec pilsētu, kur pastāigājāmies pa vecākās
pilsētas daļas šaurajām ieliņām, klausījāmies gida stāstījumu.
Seviļas arhitektūrā var redzēt gan mauru, gan jūdaisma, gan
kristiānisma ietekmi. Velotūre noslēdzās pie Zelta torņa (Torre del
Oro) - mauru celta pilsē-tas aizsargtorņa, kas atrodas Gvadal
kiviras upes krastā. Pēc nelielas atpūtas dodamies uz Alkazaru –
1364. adā mauru celtu Spānijas karaļa pili. Pils mūs pārstedz ar
savu krāšņumu, parku ar simtgadīgiem kokiem (šeit ir vēcākais koks
Seviļā – 400 gadus vecs). Pilī apvienojas dažādi arhitektūras
stili.
Atgriežoties skolā, notiek vizītes noslēguma pasākumus: „Dziesmu
un mūzikas šovs”. Pasā-kumā piedalās projekta dalīb-nieki,
viesģimenes. Koncer tu sniedz spāņu skolēni. Noslē gumā uzstājas
mūsu Daniela, kura spēlē skaņdarbu klavierēm. Ļoti grūti pierast,
ka koncerta laikā
Dana Gaile,Straupes pamatskolas skolotāja,COMENIUS projekta
koordinatore
Laikā no 1. Līdz 5. aprīlim Straupes pamatskolas skolotāji
Ligita Krūmiņa, Evija Tiltiņa, Dana Gaile un skolēni Nadežda
Karpenko un Eduards Rudzītis piedalījās kārtējā ES Mūžizglītī-bas
programmas Comenius apakšprogrammas skolu daudz-pusējās sadarbības
projekta „Vesela jaunatne šodien ir Eiro-pas nākotne rītdien”
seminārā, kurš notika Sopuertā, Spānijā. Šī semināra galvenie
uzdevumi bija iepazīstināt pārējās dalībvalstis ar projekta otrajā
gadā veiktajām aktivitātēm, ar lekcijas palīdzību skaidrot un
sniegt noderīgu informāciju par narkotiku kaitīgo ietekmi uz
cilvēka fizisko un garīgo veselību, iepazīt mūsu Spānijas
partnerskolas darbību, kā arī iepazīt spāņu tradicionālo ēdienu
dažādību un vēsturisko kultūras mantojumu.
viņi, kopā ar saviem spāņu jauniešiem, devās Spānijas iz
-zināšanas gaitās, kas vainagojās ar boulinga apmeklējumu,
Rol-sroisa muzeja apskati un citām interesantām lietām. Noslēguma
dienā viesu skolēni kopā ar spāņu jauniešiem un viņu vecāku
atbalstu skolā gatavoja spāņu tradicionālos ēdienus, ar kuriem pēc
tam mielojās.
„Samazināt, atkārtoti izmantot un otrreizēji pārstrādāt” jeb 3.
solis ceļā uz vienotu Eiropu
var būt troksnis, skaļa sarunā-šanās, bet tā ir cita
mentalitāte.
Piektdiena. Skolēniem diena sākas ar divu mācību stundu
apmeklējumu. Katrs dodas līdzi savai „māsai vai brālim”.
Skolotā-ji-koordinatori izvērtē Spānijas pasākumu, apspriež par
gata-vošanos nāka majai tikšanās rei-zei Vācijā. Vācijas
koordinatore Klaudija iepazīstina ar pasā-kumu norises plānu, ar
mājas darbu. Atkal dodamies uz Seviļu. Pārrunājam aktuālos projekta
jautājumus. Pēc divu stundu aktīva darba Dos Hermanas, mūs atkal
gaida Seviļā katedrāles apmeklējums. Katedrāle Santa María de la
Sede ir lielākā vidus-slaiku gotiskā un trešā lielākā katedrāle
pasaulē (lielākas tikai ir Vatikānā un Londonā). Tā celta 15.–16.
gs., pārbūvējot mošeju. Katedrālē atrodas Ame rikas atklājēja
Kolumba mirstīgās atli-ekas (ir arī uzskats, ka apglabāts ir
Kolumba dēls, nevis viņš pats). Tornis, kurš atrodas pie
kat-edrāles, ir saglabājies no mošejas laikiem – minarets. Tas ir
105 m augsts un tajā varēja uzbraukt ar zirgu pajūgiem. Tagad to
izmanto
tūristi, lai apskatītu pilsētu. Vakar pusē pavadām Slovākijas
delegāciju mājup.
Sestdiena. Pirmie no rīta aizceļo itāļu skolotāji un skolēni. No
Seviļas prom dodamies kopā ar Polijas skolēniem un skolotājiem.
Atkal ātrvilciens, lidmašīna, šoreiz caur Kopen-hāgenu Dānijā, un
esam mājās.
Šis bija mūsu 3. solis projektā „Through Small steps to Giant
Leaps- my contribution to a United Europe”. Nākamais solis tiks
„sperts” Vācijā, Štutgartē, kur dalīsimies informācijā par
ekonomisko situāciju savās valstīs, par bezdarba problēmām, īpaši
jauniešu vidū, apmeklēsim Vācijas Nacionālo banku. Bet, lai viss
notiktu, atkal jāpilda mājas darbi.
Sopuertas skola ir ar plašu spektru. Tajā izglītību var iegūt
sākot ar bērnu dārzu un beid-zot ar kursiem bezdarbniekiem. Skolas
pamatā ir profesionālā vidusskola, kas piedāvā apgūt automehāniķu
profesiju. Skolas darbnīcas ir aprīkotas ar mod-ernām tehniskām
iekārtām, kas ļauj jauniešiem gūt iemaņas gan metināšanā, gan
krāsošanā, gan auto izjaukšanā, gan salikšanā. Tā kā skola atrodas
Basku zemē, tad goda lieta ir basku valodas stundas. Ir ģimenes,
kurās runā tikai basku valodā, kas ir ļoti atšķirīga no spāņu
valodas.
Sopuerta ir lauku teritorija zaļojošu kalnu pakājē, ar
zie-došiem dārziem un baltu aitu pulkiem, kas atrodas pavisam
netālu no Basku zemes gal-vaspilsētas Bilbao. Uzzinājām, ka šī
pilsēta izsenis ir bijusi tērauda ražošanas gigants. Šobrīd tur
vairs ražošana nenotiek tik lie-los apmēros, tā pārcelta uz Ķīnu,
kur izmaksas mazākas un nav tik
stingru prasību vides piesārņo-juma ierobežošanā. No pelēkas,
putekļiem klātas rūpnieciskās un strādnieku pilsētas, Bilbao ir
kļuvusi par tūristu iecienītu, tīru un ziedošu pilsētu ar skaistu
arhitektūru un puķu suni, kurš stiepjas aptuveni 10 metru
augs-tumā, un mūsu viesošanās reizē bija noklāts ar dažādu krāsu
atraitnītēm. Viens no tūristu iecienītākajiem objektiem ir
Gugenheima muzejs, kurš pie-saista ne tikai ar tur izrādītām
modernās mākslas izstādēm, bet arī ar pašas ēkas interesanto
arhitektonisko formu un celt-niecības materiālu.
Tika iepazīta arī tūristu iecienītā pilsēta San Sebastiana /
Donostija, kas atrodas pie Biska-jas līča. Šī pilsēta mūs
pārsteidza ne tikai ar vairāku kilometru garu promenādi gar jūras
krastu, bet arī ar lielu vēju un lietu.
Mūsu skolēni, kā jau ier-asts, dzīvoja ģimenēs. No sko-las un
ekskursijām brīvajā laikā
Comenius seminārs Basku zemē SpānijāPrieks bija vērot
Straupes
sk