Kopienu darbības veicināšana: aktīvai pilsoniskai līdzdalībai un nabadzības mazināšanai

Kopienu darbības veicināšana: aktīvai pilsoniskai līdzdalībai un

nabadzības mazināšanai

Otrā reģionālā diskusijaBaltinava, 2013. gada 9. maijs

Nevis ekonomiskā attīstība nosaka pilsoniskās sabiedrības attīstību, bet gan otrādi. Pilsoniskās sabiedrības tradīcijām var būt liela ietekme uz ekonomisko attīstību un sociālo labklājību, kā arī demokrātisko institūciju darbību.

Hārvardas Universitātes politikas zinātnes profesors un demokrātijas pētnieks, Roberts Patnams (Robert Putnam)

Iniciatīvas mērķis

sniegt atbalstu Eiropas valstu izglītības jautājumu jomā strādājošajām vietējās kopienas organizācijām (grassroots organizations), kas spēj aktivizēt savas kopienas un veidot sabiedrisko viedokli jautājumā par atstumtības draudiem izglītībā, kā arī palīdzēt mazaizsargātākajām sabiedrības grupām

Dalībnieki

Vietējās kopienas organizācijas no 8 valstīm: • Albānijas• Austrijas• Horvātijas• Itālijas• Latvijas• Rumānijas• Ungārijas• Vācijas

Uzdevumi un darbībasSekmēt vietējās kopienas organizāciju attīstību un

nostiprināšanos, tai skaitā atbalsts: • kapacitātes celšanai, sadarbībai un savstarpēju tīklu veidošanai• vietējo pasākumu organizēšanai, kas vērsti uz solidaritātes

veidošanu kopienas ietvaros un veicina diskusijās balstītus pārdomātus demokrātiskus procesus

• Vizuālās mākslas kā instrumenta izmantošanai• informācijas un pieredzes izplatīšanai, t.sk., tehniskais atbalsts

starptautiskai sadarbībai • Nacionālā līmeņa sadarbības veicināšanai vietējās kopienas

organizācijām, • Interešu aizstāvības pasākumu organizēšanai, lai ietekmētu

politiskos lēmumus• Materiālu publicēšanai, kas vērsti uz vietējās kopienas līmeņa

pilsonisko sabiedrību, iedzīvotājiem un lēmumu pieņēmējiem • Finanšu piešķīrumi specifiski vietējās kopienas organizācijām

Kāpēc tas jādara?

“Mūsdienu Eiropā steidzamības kārtā nepieciešama veseluma (holistiska) pieeja  kopienu attīstībai un starpsektoru sadarbība, kas ļautu efektīvi risināt visaktuālākās mazaizsargātāko grupu problēmas.”

Kāpēc vietējās kopienas organizācijas? • Vietējās kopienas organizācijas atrodas vislabākajā

vietā, lai sasniegtu un pārstāvētu vismazaizsargātākās sabiedrības grupas, kurām ir visliekākie atstumtības un sociālās atstumtības draudi

• Vietējās kopienas organizācijas ir īpaši noderīgas specializētu holistisku stratēģiju izstrādāšanai, lai atbalstītu bērnu/skolēnu sniegumu skolā, sociālo kompetenču un dzīvesprasmju attīstīšanu, veicinātu iekļaujošu pieeju savās kopienās, izmantojot virkni radošu darbību formālās un neformālās izglītības saskarsmes punktu un piedāvājumu ietvaros

• Vietējās kopienas organizāciju pieredze, viedoklis un zināšanas tiek salīdzinoši maz izmantotas, tāpēc jo īpaši svarīgi atbalstīt to kopīgos pūliņus un sekmēt viņu saziņu un sadarbību ar lēmumu pieņēmējiem.

Daži ierosmes pārdomām- Aktīva darbība un līdzdalība ir labāka nekā pasīva kritizēšana

- Nepieciešamas zināšanas un prasmes; vislabāk tās apgūt un pilnveidot ikdienas situācijās

- Domājam par savām interesēm, bet saistām tās ar sabiedrības kopīgajām interesēm un nākotni

- Dažādība ir bagātība nevis drauds

- Nav slikti tiekties pēc labklājības; slikti ir negribēt dzīvot labi

Neviens neveidos tādu dzīvi/sabiedrību, kādu mēs vēlamies, ja mēs paši aktīvi nepiedalīsimies – un šis darbs jādara katru dienu un kopā ar līdzcilvēkiem.

Būt par pilsoni – tā ir ļoti praktiska nodarbe

Ja mēs vēlamies atjaunot demokrātiju, mums nepieciešams atjaunot saikni starp pārstāvniecisko demokrātiju un politiku un cilvēku ikdienas dzīves neformālo sfēru tā, lai tās savstarpēji balsta un uztur viena otru.

Skidmore and Bound (2008)

Aktīva mācīšanās ir ļoti būtiska pilsoniskās izglītības sastāvdaļa, jo patiesībā būt par pilsoni ir ļoti praktiska nodarbe – tas ir tas, ko mēs “darām”.

Huddleston and Kerr (2006)

Kur lasīt un redzēt vairāk

www.grassrootseurope.org

www.iac.edu.lv

www.parmainuskolas.lv

Būt par pilsoni – tas ir ceļojums, nevis galamērķis Hastings

[email protected]