Ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma zudumu aprēķins un enerģijas patēriņš apkurei normatīvās prasības un sasniedzamie rādītāji 1 Sandris Liepiņš AS Inspecta Latvia būvju nodaļas vadītājs, LLU VBF lektors Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
77
Embed
Ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma zudumu aprēķins un ...
This document is posted to help you gain knowledge. Please leave a comment to let me know what you think about it! Share it to your friends and learn new things together.
Transcript
Ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma zudumu aprēķins un enerģijas patēriņš apkurei
normatīvās prasības un sasniedzamie rādītāji
1
Sandris Liepiņš
AS Inspecta Latvia būvju nodaļas vadītājs, LLU VBF lektors
Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Semināra saturs
1. Ievads 2 - 14
2. Nozari regulējošie normatīvie akti 15 - 28
3. Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis Latvijā 29 - 44
4. Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika 45 - 53
LVS EN ISO 13370 „Ēku siltumtehniskās īpašības. Siltuma zudumi caur zemi. Aprēķināšanas
metodika”
LVS EN 13779:2007 „Nedzīvojamo ēku ventilācija. Ventilācijas un gaisa kondicionēšanas
sistēmu veiktspējas prasības”
LVS EN ISO 13786 „Ēku būvkomponentu siltumtehniskās īpašības. Dinamiskie siltumtehniskie
raksturlielumi. Aprēķināšanas metodika”
LVS EN ISO 13788 „Ēku būvmateriālu un būvelementu higrosiltumtehniskās īpašības -
Iekšējās virsmas temperatūra, lai izvairītos no kritiskā virsmas mitruma un iekšējās
kondensācijas - Aprēķina metodes”
Nozari regulējošie normatīvie akti
19Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Latvijas valsts standarti, starptautiskie Eiropas, ISO standarti
LVS EN ISO 13789 „Ēku siltumtehniskās īpašības. Siltuma pārejas un telpu vēdināšanās
radītās siltuma apmaiņas koeficients. Aprēķināšanas metodika”
LVS EN ISO 13790 „Ēku energoefektivitāte. Telpu apsildīšanas un dzesēšanas
energopatēriņa rēķināšana”
LVS EN 13829 „Ēku termiskā efektivitāte - Ēku gaisa caurlaidības noteikšana - Piespiedu
ventilācijas metode”
LVS EN ISO 14683 „Termiskie tilti būvkonstrukcijās. Lineārās siltumapmaiņas koeficients.
Vienkāršota aprēķināšanas metodika un standartvērtības”
Nozari regulējošie normatīvie akti
20Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Latvijas valsts standarti, starptautiskie Eiropas, ISO standarti
LVS EN 15316-2-1 „Ēku apkures sistēmas. Sistēmas energoprasību un lietderības koeficientu aprēķināšanas metode. 2-1. daļa: Siltumatdeves sistēmas telpu apsildei”
LVS EN 15316-3-1 „Ēku apkures sistēmas. Sistēmu enerģijas patēriņa un efektivitātes aprēķināšanas metodika. 3-1. daļa: Mājsaimniecību karstā ūdens sistēmas: prasību noteikšana (ūdens apgādes sistēmas prasības)”
LVS EN 15316-3-2 „Ēku apsildes sistēmas. Sistēmu energoprasību un efektivitātes aprēķināšanas metodika. 32. daļa: Mājas karstā ūdens sistēmas: karstā ūdens sadale”
Nozari regulējošie normatīvie akti
21Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
ēkas energoefektivitāte — relatīvs enerģijas daudzums, kas raksturo konkrētās ēkas
apkurei, ventilācijai, dzesēšanai, apgaismojumam un karstā ūdens apgādei nepieciešamās
enerģijas patēriņu ēkas tipam raksturīgos ekspluatācijas apstākļos
ēkas energosertifikācija — process, kurā nosaka ekspluatējamas ēkas vai tās daļas
energoefektivitāti un izsniedz ēkas energosertifikātu vai nosaka projektējamas,
pārbūvējamas vai atjaunojamas ēkas vai tās daļas plānoto energoefektivitāti un izsniedz
ēkas pagaidu energosertifikātu
28Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis Latvijā
Ēku energoefektivitātes likums
Likums nosaka:
1) ekspluatējamu ēku minimālās energoefektivitātes prasības
2) projektējamu, pārbūvējamu vai atjaunojamu ēku minimālās energoefektivitātes prasības
3) ēku energosertifikācijas, apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes
prasības
29Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis Latvijā
Ēku energoefektivitātes likums
Likuma prasības nepiemēro ēkām
1) kurām enerģiju neizmanto iekštelpu mikroklimata regulēšanai
2) kuras ir kultūras pieminekļi vai kurās atrodas kultūras pieminekļi, kā arī kultūras pieminekļu teritorijās esošām ēkām, ja likuma prasību izpilde apdraud šo kultūras pieminekļu saglabāšanu vai pazemina to kultūrvēsturisko vērtību
3) kuras projektētas un būvētas dievkalpojumiem un citām reliģiskām darbībām
30Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis Latvijā
Ēku energoefektivitātes likums
Likuma prasības nepiemēro ēkām
4) kuras ir dzīvojamās ēkas, ko izmanto vai paredzēts izmantot mazāk par četriem mēnešiem
gadā vai arī ierobežotu laiku katru gadu, un kuru paredzamais enerģijas patēriņš ir mazāks par
40 kilovatstundām uz kvadrātmetru gadā (piemēram, vasarnīcas, dārza mājas)
5) kuras ir brīvi stāvošas un kuru kopējā telpu platība ir mazāka par 50 kvadrātmetriem
6) kuras paredzētas lietošanai uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem
7) kuras ir rūpnieciskās ražošanas ēkas un lauku saimniecību nedzīvojamās ēkas ar zemu
enerģijas pieprasījumu (kopējais enerģijas patēriņš nepārsniedz 50 kilovatstundas uz
kvadrātmetru gadā).
31Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis Latvijā
Ēku energoefektivitātes likums
Energoefektivitātes minimālās prasības pārbūvējamām vai atjaunojamām ēkām attiecībā uz to
ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementu siltuma caurlaidību un inženiertehniskajām
sistēmām, kā arī ēkas energoefektivitātes pieļaujamo līmeni nosaka citi normatīvie akti.
Energoefektivitātes minimālās prasības pārbūvējamām vai atjaunojamām ēkām piemēro, ja:
1) būvniecības ieceres dokumentācijā ēkas ārējā norobežojošā konstrukciju būvelementa
pārbūve skar vairāk nekā 25 procentus no šā būvelementa virsmas
2) veic ēkas inženiertehnisko sistēmu pārbūvi vai atjaunošanu.
32Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis Latvijā
Ēku energoefektivitātes likums
Ēkas energosertifikāciju veic:
1) projektējamai, pārbūvējamai vai atjaunojamai ēkai, lai to pieņemtu ekspluatācijā vai pārdotu
2) ēkas daļai projektējamā, pārbūvējamā vai atjaunojamā ēkā, lai pārdotu šo ēkas daļu, ja tai ir
paredzēta individuāla energonesēja vai siltumenerģijas uzskaite
3) ekspluatējamai ēkai, lai to pārdotu, izīrētu vai iznomātu
4) ekspluatējamas ēkas daļai, kuras kopējā telpu platība pārsniedz 50 kvadrātmetrus, lai to
pārdotu, izīrētu vai iznomātu, ja šai ēkas daļai ir individuāla energonesēja vai siltumenerģijas
uzskaite
33Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis Latvijā
Ēku energoefektivitātes likums
Ēkas energosertifikāciju veic:
5) valsts vai pašvaldības īpašumā esošai vai valsts vai pašvaldības iestādes lietošanā nodotai
publiskai ēkai, kuras kopējā telpu platība pārsniedz 250 kvadrātmetrus
6) gadījumos, kad ēkas īpašnieks ir pieņēmis lēmumu par ēkas energosertifikāciju
Ekspluatējamas ēkas energosertifikācija nav jāveic, lai pārdotu, izīrētu vai iznomātu to ēkas
daļu, kurai nav individuāla energonesēja vai siltumenerģijas uzskaites.
34Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis Latvijā
2013.gada 9.jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr.383
"Noteikumi par ēku energosertifikāciju"
Lai veiktu projektējamas ēkas (jaunbūves, pārbūvējamas vai atjaunojamas ēkas)
energosertifikāciju, neatkarīgs eksperts:
3.1. pārbauda aprēķiniem nepieciešamo izejas datu kvalitāti un nosaka to piemērojamību
3.2. aprēķina ēkas energoefektivitātes rādītājus saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēkas
energoefektivitātes aprēķina metodes jomā
3.3. pamatojoties uz aprēķiniem un uz faktisko būvniecības rezultātu, nododot būvi
ekspluatācijā, izsniedz ēkas pagaidu energosertifikātu
35Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis Latvijā
Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis pārbūvējamām vai atjaunojamām ēkām:
36Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
37Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
2013.gada 9.jūlijaMinistru kabineta noteikumi Nr.383«Noteikumi par ēku energosertifikāciju»
Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis jaunbūvēm
38Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Energosertifikātu dizains
2010.gada 8.jūnijaMinistru kabineta noteikumi Nr.504
(Tiesību akts zaudējis spēku 19.07.2013.)
39Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Energosertifikātu dizains
2013.gada 9.jūlijaMinistru kabineta noteikumi Nr.383«Noteikumi par ēku energosertifikāciju»
19.07.2013.-20.11.2015. Pamata redakcija (t.i. šobrīd nav spēkā)
40Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Energosertifikātu dizains
2013.gada 9.jūlijaMinistru kabineta noteikumi Nr.383«Noteikumi par ēku energosertifikāciju»
no 17.12.2016. - ...Spēkā esošā redakcija
41Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Energosertifikātu dizains
2013.gada 9.jūlijaMinistru kabineta noteikumi Nr.383«Noteikumi par ēku energosertifikāciju»
no 17.12.2016. - ...Spēkā esošā redakcija
BIS sistēmā (paraugs)
Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis Latvijā
2013.gada 9.jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr.383"Noteikumi par ēku energosertifikāciju"
Dzīvojamām ēkām salīdzinošajā vērtēšanas skalā lietotās ēku energoefektivitātes klases:
A klase – energoefektivitātes rādītājs apkurei nepārsniedz 40 kWh uz kvadrātmetru gadā
B klase – no 40 kWh uz kvadrātmetru gadā līdz 60 kWh uz kvadrātmetru gadā
C klase – no 60 kWh uz kvadrātmetru gadā līdz 80 kWh uz kvadrātmetru gadā
D klase – no 80 kWh uz kvadrātmetru gadā līdz 100 kWh uz kvadrātmetru gadā
E klase – no 100 kWh uz kvadrātmetru gadā līdz 150 kWh uz kvadrātmetru gadā
F klase – energoefektivitātes rādītājs apkurei pārsniedz 150 kWh uz kvadrātmetru gadā, ēkai
nepieciešami energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi
42Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis Latvijā
2013.gada 9.jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr.383"Noteikumi par ēku energosertifikāciju"
Nedzīvojamām ēkām salīdzinošajā vērtēšanas skalā lietotās ēku energoefektivitātes klases:
A klase – energoefektivitātes rādītājs apkurei nepārsniedz 45 kWh uz kvadrātmetru gadā
B klase – no 45 kWh uz kvadrātmetru gadā līdz 65 kWh uz kvadrātmetru gadā
C klase – no 65 kWh uz kvadrātmetru gadā līdz 90 kWh uz kvadrātmetru gadā
D klase – no 90 kWh uz kvadrātmetru gadā līdz 110 kWh uz kvadrātmetru gadā
E klase – no 110 kWh uz kvadrātmetru gadā līdz 150 kWh uz kvadrātmetru gadā
F klase – energoefektivitātes rādītājs apkurei pārsniedz 150 kWh uz kvadrātmetru gadā, ēkai
nepieciešami energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi
43Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis Latvijā
Ēka klasificējama kā gandrīz nulles enerģijas ēka, ja tā atbilst visām šādām prasībām:
• A.1) ēkas energoefektivitātes rādītājs apkurei atbilst A klasei, vienlaikus nodrošinot telpu
mikroklimata atbilstību normatīvo aktu prasībām būvniecības, higiēnas un darba
aizsardzības jomā
• A.2) kopējais primārās enerģijas patēriņš apkurei, karstā ūdens apgādei, mehāniskajai
ventilācijai, dzesēšanai, apgaismojumam sastāda ne vairāk kā 95 kWh uz kvadrātmetru
gadā
ēkā izmanto augstas efektivitātes sistēmas, kuras:
• A.3) nodrošina ne mazāk kā 75 % ventilācijas siltuma zudumu atgūšanu apkures periodā
• A.4) vismaz daļēji nodrošina atjaunojamās enerģijas izmantošanu** nepieciešami dati par centralizētās siltumenerģijas piegādātāju saražoto atjaunojamās enerģijas daļu
A.5) ēkā nav uzstādītas zemas lietderības fosilo kurināmo apkures iekārtas.
44Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika LBN 002-15
Latvijas būvnormatīvs LBN 002-15 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"
Būvnormatīvs nosaka ēku ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementu siltumtehniskās
projektēšanas kārtību jaunbūvējamām, pārbūvējamām un atjaunojamām apkurināmām ēkām, kā
arī esošajās ēkās ierīkojamām jaunām apkurināmām telpām, kurās apkures sezonā tiek uzturēta
temperatūra 8 °C un augstāka
45Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika LBN 002-15
Būvnormatīva mērķis ir samazināt enerģijas patēriņu ēkās, paaugstinot enerģijas izmantošanas
efektivitāti. Ēku projektēšanā un būvniecībā paredz enerģētiski efektīvus būvelementus, kas
ierobežo oglekļa dioksīda emisiju
Ēku ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementi (turpmāk – būvelements) ir ārējās sienas,
jumti, bēniņu pārsegumi, pārsegumi, kas saskaras ar āra gaisu (arī virs caurbrauktuvēm), grīdas
virs neapkurināmiem pagrabiem, aukstās pagrīdes un grīdas uz grunts, pagraba ārsienas, kas
saskaras ar āra gaisu vai grunti, ārsienu logi, durvis un vārti
Enerģētiski efektīvi ir tādi būvelementi, kas pietiekami labi pasargā telpas no atdzišanas ziemā
un no pārkaršanas vasarā. Būvprojektā paredzot ēkā izmantojamos būvelementus, novērtē to
siltuma inerci un izvēlas piemērotāko masīvo un siltumizolējošo slāņu kombināciju
46Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika LBN 002-15
Arhitektūras pieminekļa atjaunošanā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija var atļaut
atkāpes no šī būvnormatīva prasībām, ja attiecīgo prasību izpilde apdraud kultūras pieminekļa
saglabāšanu vai pazeminās tā kultūrvēsturiskā vērtība.
Veicot būvelementu siltumtehnisko aprēķinu un projektēšanu, lieto Latvijas nacionālo
(piemērojamo) standartu prasības
47Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika LBN 002-15
Nr.p. k.
Būvelementi
Dzīvojamās mājas,
pansionāti, slimnīcas un
bērnudārzi
Publiskās ēkas, izņemot
pansionātus, slimnīcas un
bērnudārzus
Ražošanas ēkas
1. Jumti un pārsegumi, kas saskaras
ar āra gaisu
0,15 κ 0,20 κ 0,25 κ
2. Grīdas uz grunts 0,15 κ 0,20 κ 0,30 κ
3. Sienas 0,18 κ 0,20 κ 0,25 κ
4. Logi, durvis un citas stiklotās
konstrukcijas:
4.1. logi, balkona durvis un citas
stiklotās konstrukcijas
1,30 κ 1,40 κ 1,60 κ
4.2. ēku ārdurvis 1,80 κ 2,00 κ 2,20 κ
5. Termiskie tilti ψRN 0,10 κ 0,15 κ 0,30 κ
48Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Būvelementa un lineārā termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficientu URN W/(m2 x K) un ψRN W/(m x K) normatīvās vērtības
Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika LBN 002-15
49Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Būvelementa un lineārā termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficientu URM W/(m2 x K) un ψRM W/(m x K) maksimālās vērtības
Nr.
p. k.Būvelementi
Dzīvojamās mājas, pansionāti,
slimnīcas un bērnudārzi
Publiskās ēkas, izņemot pansionātus,
slimnīcas un bērnudārzusRažošanas ēkas
1. Jumti un pārsegumi, kas
saskaras ar āra gaisu
0,20 κ 0,25 κ 0,35 κ
2. Grīdas uz grunts 0,20 κ 0,25 κ 0,40 κ
3. Sienas
3.1. Sienas(izņemot 3.2.apakšpunktu)
0,23 κ 0,25 κ 0,30 κ
3.2. Sienas tradicionālajās
guļbūvēs bez siltumizolācijas
slāņa iebūvēšanas sienā
0,65 κ 0,65 κ 0,30 κ
4. Logi, durvis un citas stiklotās
konstrukcijas:
4.1. logi, balkona durvis un
citas stiklotās konstrukcijas
1,80 κ 1,80 κ 1,80 κ
4.2. ēku ārdurvis 2,30 κ 2,50 κ 2,70 κ
5. Termiskie tilti ψRN 0,15 κ 0,20 κ 0,35 κ
Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika (tabulas fragments)
50Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika -
51Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-15 "Būvklimatoloģija"
Klimatoloģiskie rādītāji
Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika -
52Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-15 "Būvklimatoloģija"
Klimatoloģiskie rādītāji
1.tabulā "Vidējā gaisa temperatūra (°C)" sniegta informācija par mēnešu un gada vidējo gaisa
temperatūru, kas ir Pasaules meteoroloģiskās organizācijas (turpmāk - Organizācijas) 30 gadu
perioda (1961.- 1990.) vidējā aritmētiskā. Minēto temperatūru varbūtība vidēji ir 0,5, t.i., tās var
atkārtoties vidēji reizi divos gados
7.tabula "Apkures perioda ilgums un vidējā gaisa temperatūra (°C)". Par apkures periodu
uzskata laiku, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra ir stabili vienāda ar 8,0 °C vai zemāka.
Apkures perioda raksturlielumi aprēķināti par Organizācijas 30 gadu datu periodu (1961.- 1990.)
Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika LBN 002-15
Aprēķina siltuma caurlaidības koeficienta U vērtību nosaka:
1. sienām, jumtiem un grīdām, kas ir saskarē ar āra gaisu, – saskaņā ar standartu LVS EN ISO 6946 "Ēku būvkomponenti un būvelementi. Siltumpretestība un siltumapmaiņas koeficients. Aprēķināšanas metodika"
2. grīdām, kam nav saskares ar āra gaisu, − saskaņā ar standartu LVS EN ISO 13370 "Ēku siltumtehniskās īpašības. Siltuma zudumi caur zemi. Aprēķināšanas metodika"
3. logiem un durvīm – saskaņā ar standartu LVS EN ISO 10077-1 "Logu, durvju un slēģu siltumtehniskās īpašības. Siltumcaurlaidības aprēķināšana. 1. daļa: Vispārīgi"
4. termiskajiem tiltiem ψ j , χ k − saskaņā ar standartu LVS EN ISO 10211 "Termiskie tilti būvkonstrukcijās. Siltuma plūsmas un virsmas temperatūras. Detalizēti aprēķini" vai LVS ISO 14683:2013 L "Termiskie tilti būvkonstrukcijās. Lineārās siltumapmaiņas koeficients. Vienkāršota aprēķināšanas metodika un standartvērtības"
53Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Enerģijas patēriņš apkurei. Sasniedzamos rādītājus ietekmējošie risinājumi
25.06.2013. MK noteikumi Nr. 348 „Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode”
Noteikumi nosaka ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi
Metodi lieto, sastādot enerģijas bilanci ēkas līmenī
Ja sastāda enerģijas bilanci ēkas inženiertehnisko sistēmu līmenī vai ja ēkai aprēķinātā apkurei
nepieciešamā enerģija ir mazāka par 50 kilovatstundām uz aprēķina platības kvadrātmetru gadā,
veic detalizētu aprēķinu saskaņā ar standartu LVS EN ISO 13790 "Ēku energoefektivitāte. Telpu
apsildīšanas un dzesēšanas energopatēriņa rēķināšana"
54Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Enerģijas patēriņš apkurei. Sasniedzamos rādītājus ietekmējošie risinājumi
55Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Energoefektivitātes sertifikāta un energoefektivitātes aprēķina sastādīšanai nepieciešams:
būvprojekta sastāvs
būvprojekta sadaļas sējuma titullapa
Būvprojekta daļas:
ģenplāna (GP) daļa
arhitektūras daļa (AR)
daļa par apkuri, ventilāciju (AVK), siltuma mezglu (SM), ūdensapgādes risinājumi (UK)
būvprojekta daļu (GP, AR, AVK, SM, UK) paskaidrojuma raksti