KARBOKSITERAPIJA -

KARBOKSITERAPIIA - jarns virziensestetiskaja medicinaIevadsKarboksiterapija ir doz€tas medicrniskds ogl-skibis gazes injekcrju metode ar irstniecisku,atjaunino5u vai modelejo5u merl5i sejai un \er-menim. Sodien og]skabas gazes injekciju tera-pija ir viens no gadsimtiem ilgas arstnieciskdsmetodes progres-rvajiem virzieniem. Karbok-siterapija estdtiskaja medicrnd ir efektiva nel;i-rur$iska daZadu estetisku problemu - grumbu,adas Mrhrma un elastibas zuduma, striju, r€tuun $rur$iskas iejaukianas p€du, kd ari celulitaun lokalu tauku uzkajumu - korekcijas metodeun tiek uzskatita par lielako sasniegumu skais-tuma industrija p€c botulotoksina injekcijam.Apbrrnojami, ka tik daudzveidigu problemuklistu iespejams atrisinat ar vienu pa^iu karbok-siterapijas metodilOglskabas gdzes iedarbibas uz cilr-eka organis-mu noslepums saistits ar rispir€iierh un loka-liem efeltiem, kas ir labi izpetiti un tiek akiriizmantoti kurortologija, kardiolo$ija, derma-tologijd un citas medicrnas nozar€s (5), arstejotReino sindromu, psoridzi un trofiskds dulas.Oglekfa dioksids (COz) - gaze bez smarias unkrdsas ar skabenu gar5u. OgJskaba gaze nepie-cieSama normalai cilveka organisma dzivibasprocesu norisei. Oglskabajai gdzei ir ieveroja-ma loma homeostdzes, it rpaii skdbju un sarmulidzsvara S\<idras vid€s, uztureSana, ki ari Sunuelpoianas reguldcija, neoangio$enezes stimuld-cija. Musu organisma iunas absorb€ skabekli,izmanto to, veicot savu darbu, un izdala CO2ka dzivibas procesu norises blakusproduku...C02 tiek izvadits no organisma elpoianas pro-cesa caur plausS,m lidz {50 litriem diennakti.

)letodes r-esture

Oglskabas gdzes antibalrerialtu ipasibas biiaapraktiluii zindtnieki un \imi\i: Roberts Boils17. gadsimta un Antudns l^aruazi€ l8- gadsim-ta. 1777. gada tika veiktas proced0ras ar ogl-skdbo gazi hronisku apak3ejo ektremitiiu culuarst€5anai.

Arstnieciski procedura ar ogfskabas gazestransdermalas ievadi5anas izmanto5anu pirmoreizi rehabilitacijas medicina tika izveidota unaprakstita 1932. gadd Francija, medicinas SPARojat (Medical SPA of Royat). Tika konstat€ts,ka COz transdermala izmanto3ana siltajdsvannas noveri vaskularas iSemijas (asinsvadusalaurinaianas) simptomus, pateicoties sp€ci-gai asinsvadu papla5inalanai, neoangio$enezei(jaunu asinsvadu veidoianai) un labdkai olaige-nacijai virs€jos audos.

Termins,,Carborytherapy'' radas 1990. gad6,kad arsts Belotti SPA Rabbi (ltalija) bija petijis

transdermalas ogfskdbds gazes terapijas efektuslokalu tauku uzkajumu (celulita) nover5anai.Savukart 1995. gada itaJu komparija Carbossite-rapia Italiana (Milana) profesora Roberto Ma-ria Parmigiani vadibd sdka dziJaku ogfskabasgazes injekciju metodes izp€ti un ievie5anu.Pateicoties Carbossiterapia Italiana atbalstarnun dalibai uz SjCnas Universitates (Italija) Plas-tiskas \irurgijas instituta bdzes tika izveidotastarptautiska zinatniska karbokiterapij as grupaG.\.S.C (International Scientifc Carbon dioxideTherapy Group). Tad arstnieciskds ogfskabasgdzes injekcijas tika pla5i ieviestas arstniecibaspraks€. Izcili rezultati tika ieguti kliniskos iz-meginajumos arstniecibas praks€ pacientiemar asinsvadu probl€mam (arterialas asinsritestrauc€jumu gadiiumi). Sjenas UniversitatesPlastiskas l;irurgiias instituta specifi sku padzili-natu oglskabas gizes iedarbibas mehinismu uzadas strukuram pettumu gaiti tika konstat€taasinsvadu kolateraJu veidoianis, kas uzlaboddas virsmas stivokli (1, 7). Pateicoties Siemp€tijumiem, kluva iesp€jams ieviest karbok-siterapiju - oglskabas gdzes ievadi5anu zem-ada - ka efekiru arstniecisku metodi ar adek-vatu metodolofiju un dro5drn lokdlas asinsritesaktivizacijas, neoangiogenezes stimulacUas ie-ric€m drstnieciskiem un estetiskiem m€rl$em.Karboksiterapija stimul€ organisma 6dnasraiot savu kolagenu un elastinu, izmantdotiekiEjo btvmateridlu rezervi, t, i., stimulE or-ganisma reparativds sp€jas,2012. gadit karboksiterapijas injekciju proce-dura kluva pieejama ari Baltijas valstis, kad SIA,,FRODIS" re$istreja un piedavaja specialistiemIIB kategorijas medicrnas ierices karboksite-rapiiai ,Carbomed CDT Evolution"' (ltalija).

3012. gadi Riga, skaistuma instituta ,,Liordltika ieriests pla^* klasts atiauninoiu, modele-ioiu un irstniecisku karbokiterapiias iniekciiuproceduru s<iar un \ermenim un triiu m€nesulaika tika veikmigi reikts tairik neki 200 pro-cediru

CO' darbibas mehinismsOglekla diokida iniekciiam ir daudzveidiga ie-tekme uz cilveka organisma audiem:. CO2 gaze, ieklustot audos, sarienojas ar

udeni, kas tur atrodas reidojot raju ogfskdbi(H2CO3), kas disoci€ias uz H+ un HCO:-(COz + HzO = H+ + HCOr-). Rezultataskdbju un sarmu lidzsvars audos novirzis uzvaji skabo pusi un pavajinas hemoglobinasaites ar skabekli (HBO:);

. vienlaikus notiek vazodilaticija (asinsvadupapladinaiands) un asins cirkulacijas paat-rinaiands kapilaros, ko izraisa kalcija jonu

Ca++ daudzuma samazinalanis un kalciia

bikarbonata veidoiands oglskabes (H+ unHCO:) disocioneianas del. Rezultdtd notiekmuskulp Sljedru atslnbindiana. Vazodilata-cijas efekts saistits ka ar tie5o COz iedarbibuuz angioreceptoriem, ta ari ar vazoaktivovielu - histamina, acetilholina, seroton-maun kimna - izdalisanos no nervu qaliem(2 ,6) ;

. talak pastiprinas Bora efekts (Kristians

Bors, da4u fiziologs, 1855-1911) - skabekfasavienojuma ar hemoglobrnu samazinala-nas un ta pareja no kapilariem uz audiem,samazinoties audu skabumam uz paaugstinata CO2 koncentricijas fona (1).

Izklistitie efekti veicina Siinu metabolismaaktivizaciju Srinu piesdtinnianu ar skdbeHi,lokdlas asinsrites uzlabo5anos audos un i5emi-jas profilaki, pateicoties aktivai arteriolu vazo-dilatacijai.. Savukart reololisko asins rpa5ibu uzlaboia-

na un arteriolu, metarteriolu un prekapilirusieni4u sfinkteru pilnvartiga ritmiska sa-rau5anas veicina mikrocirkuldro asinsvadugultqu palielina5anos (angiogendze). Atbil-stoii asinsrites izmai4im normalizEjas venutonuss, kas, savukart, optimize perflrziju (5),un paatrinas apmaillas un reparativie proce-si ar sekojoiu jaunu asinsvadu veidolanos.

. Speciga asinsrites aktivizdcija pec ogfska-bas gazes ievadi5anas stimule fibroblastudarbibu un kolagena sint6zi, rezultata tiek

boksiterapijas kursa adas virsmas laukumasamazinaianas var sasniegt 75-20 o/o.

. Ievadot zem spiediena ogfskdbo gazi zem-ada, dala fibrozo audu un taukaudu nodr-dds mehaniska veidd un aktivizeias Sunu

no\trots izteikts li-ftinqa efekts. P€c kar-

LES NOUVELLES ESTHETIQUES LATVIJA Nr. 82 2013

metabolisma procesi. Oglskaba {aze izratsaasinsvadu papladindianos un aktivize asins-riti zemddas audos, kas izraisa lipolizes -

tauku sa5\el3anas procesa - pastiprinaba-nos, ki ari nov€ri limfas nosprosto3anos au-dos un uzlabo toksinu izvadiianu (1, 3,4).

INFORMACIIA PAR PROCEDURAS GAI.TUSterila rnedic[riska COz gaze tiek ievadita arinjekcijas sistemu, kas ir savienota ar karbok-siterapijas ierici ,Carbomed CDT Evolution'"(ItalUa). Attidta mediciniska oglskaba gaze tiekpadota no balona (a) caur reduktoru (b) unfiltru (c) uz ierices korpusu (d), kur notiek tassagatavoiana zemadas injekcijai (uzsildi5anaun mitrindiana saskala ar individuali ievadituprogrammu). Gdze no ierices pienak injekcijassist€ma ar uzstaditu gazes plusmas atrumu (e).

Zemddas in-jekcija tiekveikta ar13 mm rai4 mm 30Gadatu saska-

4d ar ixtrada-tu procedurasp r o t o k o l u

10, 30, 45 vai90 gradu le4-

41.

I n j e k c i j a sdziJumu, gd-zes plusmasatrumu unievaditas ga-zes aPromukontrole unnosaka pro-ceduras pro-tokols. Katra

ierices funkcija tiek analizeta ar iebuvetu mik-rokontrolieri, kas spej kontrol€t un kori$€tvisusproceduras procesus.Procedura ir praktiski nesdpiga, droia un ne-toksiska. Pacienti proceduras laika zemadasaudos var sajust aukstumu vai vieglu izple5anassajrltu, kas pdriet stundas laika. Iespejami neno-zimigi zilumi4i duriena vieta.

Izmanto5ana est€tiskaja medicind:. idas zond ap acim - tumSo loku mazina{a-

nai un adas nostiprina5anai;. sejas ovila modeleianai un dubultzoda no-

verianai, saS\elot taukus;. lenganas kakla un dekolte adas nostiepia-

nai:. gurnu un roku ieksejo virsmu adas lenganu-

ma nov€rSanai;. lokdlu tauku uzkrajumu un celulita noveria-

nai;. kermela un delnu ddas atjauninaSanai;

Nr. 82 2013

. striju mazinaSanai un r€tu izskata uzlaboia-nai;

. ddas arpostaknes stavokli uzlaboianai;r matu augdanas stimul€5anai androgenas

matu izkri5anas gadijumd.

Kontrindikdcijas:. grltniecibaunbaro5anaarkruti,. iekaisums injekcijas zond,. onkoloAiskassaslimsanas.Karboksiterapijas metodes dro3ums l,auj kom-binet to ar citam estdtiskas medicinas tehnolo-

$ijam, piemeram, ar pilingu, biorevitalizdciju,radiovi!4u un ultraskanas iedarbibu, lazertera-pilu. Sads apvienojums lauj pastiprinit katrasmetodes iedarbibu un sasniegt lielisku est€tiskurezultatu.ZoniL ap acrm grumbu, tusku, tumio loku un

Jenganuma nov€riana ar karboksiterapijas me-todi ir balstita uz mikrocirkulacijas aktivizdciju,kolag€na un elastina rekonstrukciju, ka ari loka-lu lipolizi apakSejd plaksti4a zona.

Graritaciias ptoze samazini.s, pateicotis

zemidas taulciunu noirdi3anai apak2okla

zoni, mikrociAulicijas altirizaciiai, iaunu me-

tarteriolu reido3anai, kolagena S\iedru restau-

racijai, tuskas samaziniSanai, idas elastibas un

tonusa atiaunosanai.

Lokalu tauku uzkr4umu noirdi5ana notiek,

pateicoties vazodilatacijai, audu okigenicijas

aktivizacijai, fibrozo strulituru sabrul<sanai un

lipolizei injekcijas zona.

Secinajumi

Eiropd injekciju karboksiterapijas metode jau

vairik nekd 17 gadu ir pelniti populara, p€cbutibas ta ir ta pati mezoterapta, tikai daiiduinjekciju preparatu kokei]a vietd injekcija atro-das mediciniska sterila oglskaba gaze, kas tiekpadota, pielietojot ierici, neris Sprici. Karbok-siterapiias metode ir laila parbaudita (80 gadumedicinas prakse) un atzita par efektiru metodibez blaliusetbk:tiem un ar nelielu kontrindikici-iu skairu.

Literatiral. Cesare Brandi, Carlo DAniello, Luca Gri-maldi, Bruno Bosi, Iacopo Dei, Piero Lattarulo,Carlo Alessandrini Siena, Italy. Carbon DioxideTherapy in the Treatment oflocalized Adiposi-ties: Clinical Study and Histopathological Cor-relations. Aesthetic Plastic Surgery May 2001,Volume 25, Number 3, Pages: 170-174.2. C. Brandi, L. Grimaldi, G. Nisi, A. Brafa,A. Campa, M. Calabr6, M. Campana andC. DAniello. The Role of Carbon Dioxide The-rapy in the Tieatment of Chronic Wounds. INVIVO 24 (2010), Pages: 223-226.3. Cesare Brandi, Carlo DAnieIIo, Luca Gimal-di, Elena Caiazzo. Carbon Dioxide Therapy:Effects on Skin Irregularitv and Its Use as aComplement to Liposuction. Aesthetic PlasticSurgery', l{r. -l (20G1), Pages:222-225--1. C Dl{rricilo C. Brandi, P Lanarulo, B. BosLL. Grinaldi. Il ruolo della Carbossiterapia nel-la strategia terap€utica della Upomatosi Mul-tipla Simmetri!-a Rirista Italiana di ChirurgiaPlasti.? Uniti Operatira di Chirurgia PlasticaUnireniti degli Srudi di Siena, Aesthetic Plas-tic Surgen', .\tar'2001, Volume 25, Number 3,Pages:1,0-17{.5. Pltaruqeea E. Bnudap C. Kap6orccrrepanrxor o5rqero K qacrHoMy. Tlnterqr,rounuenrerolbr B KocMeronotuu.2010, l. 46-52,6.l'. \'arlaro, G. Manzo, F. Mugnaini, C. Bisacci,P Fiorucci, P De Rango, R. Bisacci. Carboxyt-herapy: effects on microcirculation and its usein the treatment of severe lymphedema. ACTAPHLEBOLOGICA,2007, Vol. 8, N.2.7. www. chirurgiaplasticasiena.it.

LES NOUVELLES ESTHETIQUES LATVIJA