ISOM 2017-2 (Pielāgotā versija publicēta 2019. gada janvārī) Starptautiskā specifikācija Orientēšanās kartēm
Welcome message from author
This document is posted to help you gain knowledge. Please leave a comment to let me know what you think about it! Share it to your friends and learn new things together.
Transcript
ISOM 2017-2(Pielāgotā versija publicēta 2019. gada janvārī)
Starptautiskā specifikācija Orientēšanās kartēm
2
Šo Starptautisko specifikāciju orientēšanās kartēm (ISOM 2017-2) rediģēja un apkopoja
IOF Karšu komisija (Janvāris 2019).
ISOM izmaiņas tika apstiprinātas ESB padomē 2018.gada novembrī.
Šis darbs ir licencēts saskaņā ar Creative Commons Attribution-NoDerivatives 4.0 International Public
License. Papildus licences informācija https://creativecommons.org/licenses/by-nd/4.0/
Pilns licences teksts https://creativecommons.org/licenses/by-nd/4.0/legalcode.txt
ISBN: 978-91-639-3394-3
STARPTAUTISKĀ ORIENTĒŠANĀS FEDERĀCIJADrottninggatan 47 3½ tr, SE-65225 KARLSTADA, ZVIEDRIJA
Tīmekļa vietne: www. orienteering.org
E-pasts: [email protected]
3
IOF STARPTAUTISKĀ SPECIFIKĀCIJA ORIENTĒŠANĀS KARTĒM
1 IEVADS
Starptautiskās specifikācijas orientēšanās kartēm (ISOM) mērķis ir nodrošināt kartes specifikāciju, kuru var piemērot daudziem dažāda veida apvidiem visā pasaulē piemērotiem priekš orientēšanās. Šo specifikāciju jālasa kopā ar Starptautiskās orientēšanās federācijas (IOF) orientēšanās sacensību noteikumiem. IOF sacensībās atkāpes no karšu specifikācijas ir pieļaujamas tikai ar IOF sankciju. Citām orientēšanās disciplīnām (velo-o, taku-o un o-ar slēpēm) un formātiem (sprints) var būt atsevišķas karšu specifikācijas, bet ISOM ir pamats citām specifikācijām.
Orientēšanās karšu attīstība atspoguļo sporta veida vajadzības un pieejamās tehnoloģijas lai izgatavotu tās. Agrākos laikos 19.gadsimta beigās valstu topogrāfiskajās kartēs bieži izmantoja ļoti mazus mērogus (piem. 1:100 000). Tās pamazām tika izgatavotas ar lielākiem mērogiem un tika pievienotas papildus detaļas. Aerofotogrāfēšana un krāsu drukāšana uzlaboja karšu precizitāti un salasāmību. Tas noveda pie speciālu orientēšanās karšu izgatavošanas 50.gados. Starptautiskās orientēšanās pirmsākumos orientēšanās karšu apzīmējumi un to saturs dažādās vietās atšķīrās. Lai nodrošinātu godīgas starptautiskās sacensības, standartizācija bija nepieciešama un tas bija iemesls ISOM radīšanai. Pirmā oficiālā versija tika publicēta 1969.gadā. ISOM 1972 ieviesa zaļo krāsu, lai parādītu skrienamību un orientēšanās kartes sāka izskatīties ļoti līdzīgas mūsdienās esošām. Par laimi, ISOM tika labi uzņemts un daudzas nacionālās federācijas piemēroja ISOM arī kartēm, kuras izmantoja vietējām sacensībām. ISOM tagad nosaka apmēram simts dažādus apzīmējumus.
Digitālās kartogrāfijas posms sākās 90.gados. Līdz tam laikam kartes tika zīmētas ar spalvu un tinti vai uzzīmēts uz fotofilmas. Tās tika tad kopētas uz drukāšanas platēm katra krāsa atsevišķi un tad kartes drukātas. Digitālā kartogrāfija radīja iespēju lielākai zīmējumu precizitātei un vieglākai karšu pārveidošanai. Diemžēl, tas arī palīdzēja karšu zīmētājiem pārpildīt kartes ar pārāk daudz detaļām.
Citu tehnoloģiju attīstība arī ir ietekmējusi orientēšanās karšu zīmēšanu. Fotogrammetrija un, pavisam nesen, lāzer skanēšana no gaisa (vai LIDAR - attāluma mērīšana izmantojot lāzera staru) sāka nodrošināt labāku karšu izejmateriālu. Globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) var izmantot, lai nodrošinātu precīzas atrašanās vietas veicot uzmērījumus. Drukāšanas tehnoloģijas attīstās un digitālā četru krāsu drukāšana ir sniegusi jaunas iespējas orientēšanās karšu drukāšanai. Jauna tipa papīri (ieskaitot ūdensizturīgu papīru) ietekmē drukāšanas procesu.
Iepriekšējā ISOM versija tika publicēta 2000.gadā. Kopš tā laika dažu tehnoloģiju attīstība ir notikusi, kā arī dažas izmaiņas sacensību programmā. Šie notikumi ir ņemti vērā pārskatot ISOM. Tomēr pamatprasības nav mainījušās. Kartes salasāmība joprojām ir pats svarīgākais orientēšanās kartes aspekts. Lasāmas kartes sagatavošanas procesā ģeneralizācija ir atslēgas vārds. Tas nozīmē, ka kartes zīmētājam vienmēr jātiek galā ar atlasi, vienkāršošanu, atmešanu un pārspīlēšanu.
Prasmīga ģeneralizēšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu to, ka kartes ir lasāmas un piemērotas orientēšanās sacensībām. Kartes zīmētājam vienmēr jāņem vērā, ka orientēšanās karti lasa ātri skrienot apvidū un ka cilvēka acīm un smadzenēm ir savas uztveres spēju robežas.
4
1.1 NoteikumiVairāki vārdi tiek izmantoti, lai norādītu prasības šajā specifikācijā.
• Nepieciešams / Jābūt / Obligāts nozīmē, ka definīcija ir absolūta prasība.• Aizliegts / Nedrīkst nozīmē, ka definīcija ir absolūts aizliegums.• Vajadzētu / Ieteicams nozīmē, ka var būt pamatoti iemesli konkrētos gadījumos ignorēt konkrētu objektu,
bet pilna kopaina ir jāsaprot un rūpīgi jāizvērtē, pirms izvēlēties citu virzienu.• Nevajadzētu / Nav ieteicams nozīmē, ka var būt pamatoti iemesli konkrētos gadījumos, kad konkrētā rīcība
ir pieņemama un pat noderīga, bet pilna kopaina būtu jāsaprot un gadījums rūpīgi jāapsver pirms jebkuras uzvedības / darbības, kas aprakstīta ar šo vārdu.
• Iespējams / Neobligāts nozīmē, ka tas nav obligāts.
2 VISPĀRĒJĀS PRASĪBAS
2.1 Orientēšanās un karteOrientēšanās ir sporta veids, kurā sacensību dalībnieks (orientierists) veic distanci starp kontrolpunktiem pēc iespējas ātrāk, izmantojot tikai karti un kompasu. Tāpat kā visos sporta veidos, ir nepieciešams nodrošināt, ka sacensību apstākļi ir vienādi visiem dalībniekiem.
No sacensību dalībnieku viedokļa, salasāma un precīza karte ir nepieciešama piemērota maršruta izvēlei un tas ļauj viņiem virzīties pa izvēlēto ceļa variantu, atbilstoši viņu navigācijas iemaņām un fiziskām spējām. Taču prasme izvēlēties maršrutu un lasīt karti zaudē jebkādu nozīmi, ja karte nav labs apvidus attēlojums - ja tā ir slikti salasāma, neprecīza vai novecojusi. Ideālā gadījumā sacensību dalībniekam nevajadzētu iegūt priekšrocību vai zaudēt kļūdu dēļ kartē. Starptautiskās sacensībās kartei jābūt atjauninātai visās tajās daļās, kuras var ietekmēt sacensību rezultātu.
Reljefa stāvums, augstums un forma ir būtiska informācija kas tiek parādīta izmantojot augstumlīknes. Visa kas traucē skriet identificēšana orientieristam ir izšķiroši: piem., klintis, ūdens, veģetācijas blīvums. Taku un ceļu tīkls parāda kur doties un orientēšanās ir vieglāka. Detalizēta skriešanas šķēršļu klasifikācija palīdz sacensību dalībniekam pieņemt pareizos lēmumus.
Distanču plānotāja mērķis ir distance, kur noteicošais faktors rezultātiem būs orientēšanās prasme. Tas ir panākams tikai, ja karte ir skaidra un salasāma sacensību apstākļos un pietiekami precīza, pilnīga un uzticama. Kontrolpunkti ir distances svarīga sastāvdaļa. Vietu izvēle, marķieru izlikšana, kontrolpunktu atrašanās vietas pārbaude izvietojot kontrolpunktus uzliek noteiktas prasības kartei. Jo distanču plānotājiem ir labāka karte, jo lielāka viņiem iespēja izplānot un izlikt labas distances elites orientieristiem vai iesācējiem.
Karšu zīmētāja uzdevums ir zināt kurus objektus zīmēt un kā tos attēlot. Turpmāka iesaistīšanās sportā ir svarīga orientēšanās kartes pamata prasību izpratnei: tās saturu, nepieciešamību pēc precizitātes, detalizācijas pakāpi un, galvenais, nepieciešamību pēc salasāmības.
5
2.2 SatursOrientēšanās karte ir topogrāfiskā karte. Tai jāpalīdz orientēties apvidū attēlojot izteiktu objektu kopumu un tai jāpalīdz ceļa izvēlē parādot atšķirīgu skrienamību (ietekmi uz ātrumu) un redzamību. Kartei jāsatur pietiekami informācijas orientieristam sacensībās, kamēr tajā pašā laikā esot salasāma ātri skrienot un dažādos laika un apgaismoja apstākļos. Tas tiek panākts izmantojot rūpīgi atlasītu apzīmējumu kopumu un krāsas uzsverot ģeneralizāciju.
Konsekventa krāsu izmantošana ir svarīga, lai atvieglotu kartes lasīšanu: Zilo lieto objektiem, kas saistīti ar ūdeni; Dzelteno lieto atklātām platībām; Zaļo lieto veģetācijas objektiem; Brūno lieto reljefam; Melno un Pelēko lieto visam pārējam ieskaitot akmeņiem un klintīm, takām un ceļiem, pārsvarā cilvēku veidotiem objektiem; Violetu lieto distances informācijai.
Kartē jāattēlo tikai objektus, kuri ir acīm redzami uz zemes sacensību dalībniekam skrienot. Tai jāparāda lietas, kas varētu ietekmēt kartes lasīšanu vai maršruta izvēli: zemes formas, iežu īpatnības, augsnes virsma, pārvietošanās ātrums cauri veģetācijai (skrienamība), cietzemes izmantošana, hidrogrāfija, apdzīvotas vietas un atsevišķas ēkas, ceļu un taku tīkls, citas komunikācijas līnijas un objekti, kas ir noderīgi no orientēšanās viedokļa. Tomēr vissvarīgākais ir saglabāt kartes nepārsātamību un salasāmību izmantojot prasmīgi ģeneralizāciju.
Zemes virsmas forma ir viens no vissvarīgākajiem orientēšanās kartes elementiem. Pareiza augstumlīkņu lietošana (ieskaitot uzsvērtās augstumlīknes), lai parādītu apvidus trīsdimensiju attēlu - formas un augstuma starpību - nevar būt pārāk pārspīlēta.
Orientierista ātrumu un maršruta izvēli apvidū ietekmē daudzi faktori. Visu šo faktoru informācijai jābūt ietvertai kartē klasificējot takas un ceļus, norādot vai purvi, ūdens objekti, klints sienas un veģetācija ir pārvarami parādot reljefa raksturlielumus, biezas veģetācijas un atklātu platību klātbūtni.
Skaidras robežas starp dažāda veida zemes virsmām un veģetāciju sniedz vērtīgu informāciju kartes lasītājam. Ir svarīgi, lai karte to parāda.
Kartē jābūt magnētisko ziemeļu līnijām, kurām jābūt paralēli kartes sānu malām. Tā var papildus saturēt dažus vietvārdus un perifēro tekstu, lai palīdzētu sacensību dalībniekam noorientēt karti uz ziemeļiem. Šādam tekstam jābūt orientētam uz ziemeļiem. Tekstam kartē jābūt izvietotam tā, lai tas neaizklātu svarīgus objektus, bet burtu stilam jābūt vienkāršam. Bultas var izmantot, lai parādītu magnētiskos ziemeļus.
2.3 SkrienamībaSkrienamība atkarīga no apvidus rakstura (koku blīvuma/brikšņiem un pameža, t.i. papardēm, kazenājiem, nātrēm, kā arī purviem, akmeņainām augsnēm, utt.). Skrienamība ir iedalīta piecās ātruma kategorijās Ja ātrums cauri līdzenam un atklātam mežam ir 4 min/km, tad piemēro šādus kritērijus:
Zaļā rastra un akmeņainās augsness kombinācija nozīmē, ka skrienamība būs sliktāka, nekā katrā no tiem atsevišķi. Reljefa stāvums arī var ietekmēt skrienamību (jo stāvākas nogāzes, jo mazāk skrienams).
6
Apraksts Piemēri Apt. ātrums min/km
1 > 100% Viegla skriešana Zālieni, cietas virsmas, ceļi < 4
2 Neapstrādāta atklāta zeme, mežs < 5
3 Akmeņaina zeme, pamežs, bieza veģetācija 5-6:40
4 Ļoti akmeņaina zeme, pamežs, bieza veģetācija
6:40-20
5 < 20% Cīņa Ārkārtīgi akmeņaina zeme, ļoti bieza veģetācija
> 20
2.4 KavēkļiOrientēšanās apvidū var būt objekti, kas ir nepārvarami un nešķērsojami. Piemēram, ēkas, žogi, sienas, augstas klintis, ūdenskrātuves, nešķērsojami purvi un ļoti blīva veģetācija. Var būt arī objekti, kas ir liegti sacensību dalībniekam, tas ir, tos nedrīkst šķērsot vai iekļūt tajos. Piemēram, ekoloģiski jutīgas teritorijas un privāta zeme.
Šādi objekti ir ļoti svarīgi maršruta izvēlei un var arī radīt apdraudējumu sacensību dalībniekam. Tiem jābūt skaidri identificējamiem kartē, izmantojot ļoti redzamus apzīmējumus kā norādīts šajā specifikācijā.
Ideālā pasaulē, visi objekti būtu jāuzzīmē izmantojot kavēkļu apzīmējumus norādot, ka neiespējams pārvarēt / šķērsot. Bet daba ir sarežģīta, apstākļi mainās laika gaitā, kartes ir vispārinātas un sacensību dalībniekiem nav vienāda fiziskā sagatavotība. Tas nozīmē, ka objekts, kas uzzīmēts izmantojot kavēkļa apzīmējumu var izrādīties pārvarams / šķērsojams, bet cik labi ir pārvarams / šķērsojams nav nosakāms nepārbaudot karti.
Šāds objekts, kas nav zīmēts kā nepārvarams nenozīmē, ka tas būs pārvarams visiem orientieristiem. Tomēr to jāspēj pārvarēt vidējam elites orientieristam normālos apstākļos.
2.5 Kartes lasīšanaKartes zīmētājam vienmēr jāņem vērā īpašos apstākļus orientēšanās kartes lasīšanai. Pirmkārt, skriešana kartes lasīšanu apgrūtina. Otrkārt, orientēšanās bieži notiek mežos un visādos laika apstākļos. Gaisma mežos ar blīvām koku galotnēm ir samazināta pat dienas vidū un ir daudzi citi faktori, kas ietekmē kartes lasīšanu, piemēram, lietus, netīrumi uz kartes vai plastmasas maisiņa un kartes vai plastmasas maisiņa bojājumi ko izraisa nevērīga apiešanās. Tāpēc ir skaidrs, ka salasāmība ir ļoti svarīga orientēšanās kartēm. Minimālie zīmējumu izmēri ir jāievēro un no nevajadzīgas detalizācijas jāizvairās.
2.6 Vispārināšana un salasāmībaLabs orientēšanās apvidus ietver lielu skaitu un dažādus objektus. Tos kas ir būtiskākie sacensību dalībniekam, jāizvēlas un jāattēlo uz orientēšanās kartes. Lai to panāktu tādā veidā, ka karte ir salasāma un viegli interpretējama, jāizmanto vispārināšana. Ir divi ģeneralizācijas posmi: selektīva vispārināšana un grafiska vispārināšana.
Nr. Procenti
80 - 100% Normāls skriešanas ātrums
60 - 80% Apgrūtināta skriešana
20 - 60% Iešana / Grūti skriet
7
Selektīvā vispārināšana ir lēmuma pieņemšana par to, kurus objektus un detaļas būtu jāattēlo kartē. Divi svarīgi apsvērumi sekmē šo lēmumu: objekta svarīgums no sacensību dalībnieku skatu punkta un tā ietekme uz kartes salasāmību. Šie divi apsvērumi dažreiz būs nesavienojami, bet prasību pēc salasāmības nekad nedrīkst atvieglot, lai kartē attēlotu pārmērīgi daudz objektus un detaļas. Tāpēc būs nepieciešams pie uzmērīšanas posmā pieņemt minimālos izmērus dažāda veida detaļām. Šie minimālie izmēri var nedaudz atšķirties vienā kartē un citā atkarībā no detaļu apjoma. Tomēr konsekvence orientēšanās kartē ir viena no svarīgākajām kvalitātēm.
Grafiskā vispārināšana var ievērojami ietekmēt kartes salasāmību. Vienkāršošana, atmešana un pārspīlēšana tiek izmantota šajā nolūkā.
Salasāmība nosaka, ka apzīmējumu izmēriem, līniju biezumam un atstarpēm starp līnijām jābalstās uz normālu redzes uztveri dienasgaismā. Izstrādājot apzīmējumus, visi faktori, izņemot attālumu starp blakus esošiem apzīmējumiem.
Vismazākā objekta, kas parādīsies kartē, lielums daļēji atkarīgs no apzīmējuma grafiskām īpašībām (formas, formāta un krāsas) un daļēji no blakus esošo apzīmējumu stāvokļa. Tieši blakus esošiem objektiem, kuri aizņem vairāk vietas uz kartes nekā dabā, ir svarīgi, lai pareiza attiecība starp šiem un citiem tuvumā esošiem objektiem tiktu saglabāta.
Orientēšanās kartēm reljefa formas ir vissvarīgākā lieta lai orientētos. Bīstamiem objektiem, piemēram, augstām klintīm, jābūt viegli saskatāmām kartē. Jebkas, kas ir aizliegts vai var kavēt pārvietošanos ir būtiska informācija: garas klintis, ūdens, blīvi biezokņi, privāts īpašums. Ceļš, taku un ceļu tīkls ir svarīgs, jo tas parāda, kur skriešana un orientēšanās ir vieglāka. Lielākā daļa punktveida objekti ir mazāk svarīgi nekā līnijveida un platības objekti.
2.7 PrecizitāteGalvenajam noteikumam jābūt tādam, ka sacensību dalībnieki nedrīkst pamanīt nevienu neprecizitāti kartē. Kartes kopumā precizitāte ir atkarīga no mērījumu precizitātes (atrašanās vietas, augstuma un formas) un zīmējuma precizitātes Objektam jābūt iemērītam ar pietiekamu precizitāti, lai nodrošinātu, ka sacensību dalībnieks izmantojot kompasu un soļus nemanītu atšķirību starp karti un apvidu.
Absolūtā augstuma precizitāte orientēšanās kartē ir maznozīmīga. No otras puses, ir svarīgi, lai karte parādītu pēc iespējas precīzāk augstuma starpību starp blakusesošiem objektiem.
Precīza formu attēlošana orientieristam ir ļoti svarīga, jo pareizs, detalizēts un dažreiz pārspīlēts zemes formas attēls ir būtisks priekšnosacījums kartes lasīšanai. Tomēr ļoti daudz mazu detaļu iekļaušana nedrīkst noslēpt vispārējās formas. Tas nozīmē, ka palīgaugstumlīkņu lietošana jāsamazina līdz absolūtam minimumam (piem., palīgaugstumlīknēm, kas attēlo formas kuras izriet no blakus esošām augstumlīknēm, uz kartes nevajadzētu parādīties) un nenozīmīga augstumlīknes detaļa jāaizvāc.
Zīmējuma precizitāte ir vissvarīgākā jebkuram kartes lietotājam, jo tā ir cieši saistīta ar uzzīmētās kartes uzticamību.
8
Absolūta precizitāte ir svarīga, ja orientēšanās karti jāizmanto ar pozicionēšanas sistēmām vai kopā ar ģeogrāfiskām datu kopām no citiem avotiem. Šādos gadījumos jābūt iespējai karti pārveidot uz labi zināmu ģeogrāfiskās atskaites sistēmu. Lasāmība vienmēr ir svarīgāka par absolūtu precizitāti. Kartes objektu atmešana ir ieteicama, ja tas padara karti vieglāk lasāmu.
2.8 Piesaiste koordinātu sistēmaiPiesaistīt karti (georeferencēt) nozīmē, norādīt tās vietu izmantojot ģeogrāfiskās atskaites sistēmu. Kartes piesaistīšana ir noderīga, ja nepieciešams kombinēt ģeogrāfiskos datus no dažādiem avotiem (piem., orientēšanās karti, digitālo augstuma modeli, aero fotogrāfijas, GNSS pozīcijas) vai kad izseko sacensību dalībniekus sacensību laikā. Tādēļ ir ļoti ieteicams izgatavot piesaistītas (georeferencētas) orientēšanās kartes. Tomēr, pirms kartes drukāšanas to vispirms jāpagriež, lai magnētisko ziemeļu līnijas būtu paralēli kartes lapas malām.
2.9 Kartes mērogsPamat mērogs orientēšanās kartēm ir 1:15 000.Vispārināšanā jāievēro prasības mērogam 1:15 000.
2.9.1 Kartes palielināšanaIOF sacensību noteikumi reglamentē pārspīlēšanas lietošanu kartē IOF sacensībās. Ja karte ir palielināta, visām līnijām, apzīmējumiem un rastriem jābūt palielinātiem proporcionāli (kartēm mērogā 1:10 000 tas nozīmē par 150%). Tas attiecas arī uz distances plānošanas apzīmējumiem.
Vecākām vecuma grupām, kurās smalku līniju un mazu apzīmējumu lasīšana var radīt problēmas pasliktinātas redzes dēļ, palielinātas kartes ir ieteicamas visiem sacensību formātiem. Palielināšana mērogā 1:10 000 vienmēr ir ieteicama jaunākām vecuma grupām, kur sarežģītu karšu lasīšanas spējas nav pilnībā attīstītas.
Ar lielām kartēm ir grūti rīkoties. Jāizvairās no kartēm, kas lielākas par A3 formātu. Kartei nevajadzētu būt lielākai kā tas ir nepieciešams orientēšanās sacensībām. Lielas kartes jāapgriež, lai tajā ietilptu distance (taču tās nedrīkst būt mazākas par A5). Informācijai par mērogu, augstumlīkņu intervālu un ziemeļu virzienu jābūt pieejamai arī uz apgrieztām kartēm.
2.10 Augstumlīknes intervālsSpēja viegli novērtēt reljefa stāvumu ir būtiska priekš orientēšanās. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai augstumlīknes intervāls orientēšanās kartēm ir standartizēts.
Augstumlīknes intervāls orientēšanās kartēm ir 5 m. Līdzenos apvidos, kur slīpums ir mazāks nekā 5% (vai augstumlīknes būtu vairāk nekā 7 mm attālumā) visā apvidū, 2,5 m augstumlīknes var izmantot. Dažādus augstumlīkņu intervālus nedrīkst izmantot vienā un tajā pašā kartē.
Palīgaugstumlīkņu klātbūtne starp augstumlīknēm liek reljefam izskatīties gandrīz divreiz stāvākam. Tādēļ ir ļoti svarīgi, ka palīgaugstumlīknes tiek izmantotas minimāli. Palīgaugstumlīknes jāizmanto tikai lai parādītu svarīgākās zemes formas kuras nevar parādīt izmantojot augstumlīknes. Tā vietā, lai izmantotu palīgaugstumlīknes, augstumlīknes nedaudz jāmaina uz augšu vai uz leju, lai labāk attēlotu svarīgas zemes formas.
9
2.11 Minimālie izmēriLīnijveida un platību apzīmējumiem jāievēro konkrēti minimālie izmēri. Tie ir balstīti uz drukāšanas tehnoloģiju un salasāmības nepieciešamību. Izmēri specifikācijā ir norādīti drukātā mērogā 1:15 000.
2.11.1 Uz zemes (reāli dabā) minimālie izmēriObjektiem, kas ir attēloti orientēšanās kartē, jābūt redzamiem un viegli identificējamiem orientieristam skrienot. Minimālie izmēri uz zemes ir norādīti daudziem apzīmējumiem šajā specifikācijā un tie ir jāievēro. Minimālie izmēri nenozīmē, ka visi objekti, kas lielāki nekā minēts jābūt attēlotiem kartē. Sarežģītā apvidū bieži vien būs nepieciešams, lai darbotos ar lielākiem minimālajiem izmēriem, lai panāktu salasāmu karti.
Īpašus objektus ar mazām balstvirsmām apvidū ir kartē jāpārspīlē (piemēram, izmantojot punkta apzīmējumu), lai padarītu tos identificējamus. Kad objekts ir pārspīlēts kartē, līdzās esošos objektus nepieciešams pārvietot, lai nodrošinātu lasāmību un pareizas relatīvas pozīcijas.
Platību apzīmējumiem zīmējumu minimālie izmēri attiecas uz platību, ko apzīmējums aizņem kartē. Ja platība ir pārāk maza, to būs grūti atšķirt no punktveida apzīmējumiem, tas kļūs par “troksni” un kartes lietotājam vai apzīmējuma uzbūvei kļūs neatpazīstams. Ja platība ir pārāk šaura, to būs grūti atšķirt no līnijveida apzīmējumiem un apzīmējuma uzbūve kļūs neatpazīstama. Ja ir vieta kartē un platības objekts ir īpašs un nozīmīgs, to var zīmēt arī tad, ja tas ir mazāks par minimālā izmēra balstvirsmas platību vai šaurāks par minimālās balstvirsmas platumu. Tomēr tas vienmēr ir jāpārspīlē, lai atbilstu obligātajiem minimālajiem zīmējuma izmēriem.
2.11.3 Zīmējumu minimālie izmēriZīmējumu minimālie izmēri attiecas uz pamatmērogu 1:15 000. Tas nozīmē, ka palielinātām kartēm zīmējumu minimālie izmēri būs proporcionāli lielāki (1,5 reizes lielāki 1:10 000 kartes mērogā). Piemēram, Klints (202) minimālais garums kartē ir 0,6 mm. Tas nozīmē, ka kartē mērogā 1:10 000, minimālais garums kartē klintij ir 0,9 mm.
0,6
0,6
2.11.2 Apzīmējumu balstvirsmasIr jāievēro minimālie izmēri līnijveida un platību apzīmējumiem uz kartes. Šos sauc par zīmējuma minimālajiem izmēriem. Apzīmējuma balstvirsma ir platība ko objekts, kas attēlots ar konkrēto apzīmējumu aizņemtu apvidū.
Līnijveida apzīmējumiem pie zīmējumu minimālajiem izmēriem attiecas to garums kartē. Ja līnija ir pārāk īsa uz kartes, tā pārstāj izskatīties kā līnija un to var sajaukt ar punktveida apzīmējumu. Arī stila līniju apzīmējumi nedrīkst būt tik īsi, ka apzīmējums kļūst neatpazīstams. Ja ir vieta kartē un līnijveida apzīmējums
ir īpašs un nozīmīgs, to var zīmēt arī tad, ja tas ir īsāks par minimālā izmēra līnijas balstvirsmu. Tomēr tas vienmēr ir jāpārspīlē kartē līdz izmēram, lai atbilstu minimālajam zīmējuma garumam. Izliektu līniju var zīmēt garāku par minimālo garumu, lai padarītu to atpazīstamu.
10
Atsevišķiem apzīmējumiem, kuriem minimālie izmēri norādīti, ir prioritāte. Attiecībā uz citiem apzīmējumiem piemēro sekojošus zīmējumu minimālos izmērus.
min. 0.15 min. 0.15
min. 0.15
min. 0.15min. 0.15
min. 0.15
min. 0.15
OK
min. 0.40
min. 0.40
Minimālās atstarpesLai varētu atpazīt atsevišķus apzīmējumus, minimālās atstarpes ir svarīgas. Kopumā, minimālā atstarpe ir 0,15 mm. Minimālā atstarpe starp diviem apzīmējumiem ir minimālais attālums starp apzīmējumu kontūrām. Uzskaitīt visu simbolu kombinācijas nav praktiski, bet šādi stingri ieteikumi jāapvieno ar veselo saprātu.
Punktveida apzīmējumiem kopumā piemērojama 0,15 mm atstarpe.
Minimālai atstarpei starp punktveida un līnijveida apzīmējumiem, ieskaitot kontūras platību apzīmējumiem jābūt 0,15 mm, ar izņēmumiem atstarpēm starp augstumlīknēm un punktveida apzīmējumiem citās krāsās. Klintis var pārklāt paugurus.
Minimālā atstarpe starp vienas krāsas līnijveida apzīmējumiem ieskaitot kontūras platību apzīmējumiem ir 0,15 mm ar dažiem izņēmumiem:• Savienojumi un krustojumi līnijveida apzīmējumiem (zemes valnis, ūdenstece, ceļi un takas, enerģijas
līnijas, sienas un žogi).• Krustojumi, tādi kā Augstumlīknes (101) un Zemes valnis (105, 106) un Izskalojums (107); Siena (513) un Taka (505); Galvenā enerģijas līnija (511) un Žogs (516).
• Augstumlīknes (101) un Stāva nogāze (104).
Salasāmības nolūkos jāizvairās no dažādu krāsu līnijveida apzīmējumu (ieskaitot platību apzīmējumu kontūru) pārklāšanās un jālieto minimālais 0.15 mm intervāls. Tomēr ir izņēmumi:• Augstumlīknēm un klintīm vismaz daļēji jāpārklājas• Krustojumi, tādi kā ūdens teces un augstumlīknes; žogi un ūdens teces.
Minimālā 0,15 mm atstarpe attiecas tikai uz sekojoša veida platību apzīmējumiem:• Platību apzīmējumi ar kontūrām, tādi kā Nešķērsojama ūdens tilpne (301), Sekla ūdens tilpne (302), Nešķērsojams
purvs (307), Bruģēts laukums (501), Lieguma teritorija (520), Pārsegs (522) un Drupas (523).• Platības apzīmējumi (kurus neieskauj kontūra), tādi kā Gigantisks akmens vai akmens stabs (206) un Ēka (521, 0.4
mm).
Ir svarīgi, lai platību apzīmējumu brūnā krāsā, melnā un zilā krāsā ar tekstūru, tādi kā nelīdzena zeme, akmeņu lauks, akmeņaina zeme un purva apzīmējumu elementi būtiski nejauktos ar punktveida un līnijveida apzīmējumiem.
Ejām starp apzīmējumiem, kas attēlo nepārvaramus/nešķērsojamus objektus, izņemot nepārvarama klints (201) un gigantisks akmens vai akmens stabs (206), jābūt skaidri saskatāmām, tāpēc minimālajam atstatumam jābūt 0,4 mm. Piemēri ir apzīmējumi Ēka (521)
11
un Lieguma teritorija (520); Celtne (521) un Nepārvarama siena (515); Celtne (521) un Celtne (521).
Atvērumiem līnijveida apzīmējumos, kuri attēlo nepārvaramus objektus (žogs, siena) jābūt skaidri saskatāmiem un jābūt kā minimums 0,4 mm platiemm. Attiecībā uz citiem līnijveida objektiem pielieto minimālo 0,25 mm atstarpi.
Minimālais līnijas garumsLīnijveida apzīmējumiem jābūt pietiekami gariem, lai atšķirtos no citiem apzīmējumiem. Noslēgtām līnijām ir jābūt pietiekamām atstarpēm, lai ļautu līnijveida apzīmējumu atpazīt. Noslēgtām stila līnijām, piemēram, žogi, sienas un klintis ir jābūt pietiekami daudz vietas veidošanai (piem., tagiem), lai varētu atpazīt apzīmējuma veidu.
Pārtrauktu līniju, punktētu līniju un stila līniju attēlošanaPārtrauktas līnijas:Svītriņas garumam pārtrauktas līnijas sākumā un beigās jābūt vienādam. Atstarpēm vienmēr jābūt tādām kādas norādītas apzīmējuma specifikācijā. Svītriņu garumiem jābūt vienmēr pēc iespējas tādiem pašiem kādi norādīti konkrētā apzīmējuma specifikācijā un nekad īsākiem kā 0,8 reizes īsākam par doto garumu.
Punktētās līnijas:Atstarpei starp punktiem sākumā un beigās punktētai līnijai ir jābūt vienādai. Atstarpēm jābūt vienmēr pēc iespējas tādām pašām kādas norādītas apzīmējuma specifikācijā un nekad īsākām par 0,8 reizēm no dotā garuma.
Stila līnijas:Nobeiguma garumam līnijas sākumā un beigās jābūt vienādam. Atstarpēm veida apzīmējumiem uz stilizētās līnijas jābūt vienmēr pēc iespējas tādām pašām kādas norādītas apzīmējuma specifikācijā un nekad īsākām par 0,8 reizēm no dotā garuma. Gala garumam jābūt pusei no attāluma starp simboliem.
Pārtrauktas stila līnijas:Svītriņas garumam ievēro noteikumus pārtrauktām līnijām un veida apzīmējumam vienmēr jābūt centrētam uz svītriņas.
0,6
0,6
2 svītriņas, ja atsevišķs
2 punkti ø 1.5 mm 5 punkti
0,40
0.25
Minimālie izmēri platībāmNorādīt minimālos izmērus platībām ir grūti jo to forma variē. Minimālais platums ir tik pat svarīgs kā minimālais laukums. Ļoti šauras laukuma daļas jāpārspīlē (jāpalielina). Minimālie platumi platību apzīmējumiem (ja apzīmējumam nav norādīts):
100% zaļš: 0.25 mm (balstvirsma 3.75 m). 100% dzeltens: 0.3 mm (balstvirsma 4.5 m). Krāsu rastri: 0.4 mm (balstvirsma 6 m).
12
113 Nelīdzena zeme
114 Ļoti nelīdzena zeme 114 Ļoti nelīdzena zeme
208 Akmeņu lauks 208 Akmeņu lauks
209 Blīvu akmeņu lauks 209 Blīvu akmeņu lauks
210-212 Akmeņaina zeme 210-212 Akmeņaina zeme
307 Nešķērsojams purvs 307 Nešķērsojams purvs
308, 310 Purvi 308, 310 Purvi
401, 402 Atklātas zemes 401, 402 Atklātas zemes
403, 404 Neapstrādātas atklātas zemes 403, 404 Neapstrādātas atklātas zemes
405 Mežs 405 Mežs
406, 408, 410 Veģetācija 406, 408, 410 Veģetācija
407, 409 Veģetācija, laba redzamība 407, 409 Veģetācija, laba redzamība
2.12 Drukāšana un krāsaSkatīt ISOM 2017 1.pielikumu - CMYK drukāšanas un krāsu definīcijas.
2.13 Papildus informācijaSekojoša informācija jānorāda uz kartes priekšpuses:• Kartes mērogs• Augstumlīknes intervāls.
Cita informācija, kas bieži ir iekļauta:• Kartes nosaukums• Kartes izdevējs• Kartes datums (uzmērīšanas gads)• Kartes specifikācija• Kartes zīmētāja vārds• Drukāšanas vietas nosaukums• Autortiesības.
2.11.4 RastriVeģetācija, atklātas platības, purvi utt. tiek parādīti ar punktu vai līniju rastriem. Sekojošā tabulā uzskaitītas atļautās rastru kombinācijas.
113 Nelīdzena zeme
13
3. APZĪMĒJUMI
Lielākai daļai apzīmējumu šajā specifikācijā jābūt orientētiem uz ziemeļiem. Tas apzīmējums , kuram ir orientēts uz ziemeļiem ir apzīmēts ar bultu uz augšu blakus apzīmējumam. Ja apzīmējums ir orientēts uz ziemeļiem, tas nozīmē, ka tam jābūt orientētam uz magnētiskiem ziemeļiem un līdz ar to attiecībā pret papīra malām un magnētisko ziemeļu līnijām.Platību apzīmējumiem krāsas procenti norādīti tekstā (“zaļš 50%”), bet attēlos (“50%”). Detalizētas zīmējumu definīcijas dažiem apzīmējumiem ir norādīti nodaļā 3.8 Apzīmējumu precīzas definīcijas.
3.1 Zemes formasApvidus formas tiek parādītas ar augstumlīkņu palīdzību, mazu pauguru speciāliem apzīmējumiem, ieplakām utt. To papildina akmeņu un klinšu apzīmējumi melnā krāsā.Lai gan ir svarīgi parādīt mazākas apvidus iezīmes, piemēram, ielokus, degunus, paugurus un ieplakas, ir svarīgi, lai mazo objektu pārpilnība neslēptu apvidus galvenās iezīmes, piemēram, kalnus, ielejas un galvenās lūzuma līnijas.Jāizvairās no pārmērīgas palīgaugstumlīkņu izmantošanas, jo tas sarežģī karti un sniedz nepareizu priekšstatu par augstuma starpībām.
Apzīmējumu veidi:P PunktveidaL LīnijveidaA PlatībasT Teksta
apzīmējumi orientēti uz ziemeļiem
(OM) = Ārējais izmērs (IM) = Iekšējais izmērs (CC) = No centra līdz centram
ø
Piezīme: izmēri norādīti ir mm mērogā 1:15 000.Visi zīmējumi ir mērogā 1:7 500 tikai skaidrībai.
101 Augstumlīkne (L)Līnija, kas savieno vienāda augstuma punktus. Standarta attālums pa vertikāli starp augstumlīknēm ir 5 m. Augstumlīkņu intervālu 2,5 metri var izmantot līdzenākos apvidos. Kritumrādi var zīmēt augstumlīknes zemākajā pusē, lai precizētu nogāzes virzienu. Ja izmanto, tos jānovieto līnijas ielokā.Noslēgta augstumlīkne attēlo pauguru vai ieplaku. Ieplakā ir jābūt vismaz vienam kritumrādim. Minimālam augstumam/dziļumam jābūt 1 m.Attiecības starp blakus augstumlīknēm ir svarīgas. Līdzās esošās augstumlīknes rāda formu un struktūru. Jāizvairās no sīkas detalizētas informācija uz augstumlīknēm, jo tā mēdz slēpt galvenās reljefa iezīmes.Īpaši objekti, piemēram, ieplakas, ieloki, deguni, stāvas nogāzes un terases var būt pārspīlēti.Absolūtā augstuma precizitāte ir mazāk svarīga, bet relatīvā augstuma atšķirība starp blakusesošiem objektiem jāattēlo uz kartes cik vien iespējams precīzi. Ir pieļaujams nedaudz izmainīt augstumlīknes augstumu
0,14
0,14
0.4 (OM)
Objektu definīcijas un kartes apzīmējumu specifikācijas ir sniegtas sekojošās nodaļās. Apzīmējumi ir iedalīti septiņās kategorijās:
ReljefsKlintis un akmeņiŪdens un purvs Veģetācija Cilvēku veidoti objekti Tehniskie apzīmējumi Distances plānošanas apzīmējumi
(brūna)(melna+pelēka) (zila) (zaļa +dzeltena) (melna) (melna +zila) (purpursarkana)
atstarpe vai pildījums starp divām līnijām
līnijas biezums
attālums
diametrs
14
103 Palīgaugstumlīkne (L)Palīgaugstumlīknes izmanto, kur nepieciešams parādīt vairāk informācijas par zemes formu. Palīgaugstumlīknes pievieno tikai tur, kur ar parastajām augstum-līknēm būtu nepilnīgi attēlots. Tās nedrīkst izmantot kā starpposma augstumlīknes. Tikai vienu palīgaugstumlīkni var izmantot starp blakus esošām augstumlīknēm. Ir ļoti svarīgi lai palīgaugstumlīkne loģiski iekļaujas augstumlīkņu sistēmā, tāpēc palīgaugstumlīknes sākumam un beigām jābūt paralēli blakusesošām augstum-līknēm. Atstarpes starp palīgaugstumlīknes svītriņām jānovieto palīgaugstumlīknes samērā taisnajos posmos. Palīgaugstumlīknes var izmantot, lai diferencētu lēzenus paugurus un ieplakas no citiem vairāk izteiktiem (minimālam augstumam / dziļumam jābūt 1 m). No pārmērīgas palīgaugstumlīkņu izmantošanas jāizvairās, jo tas sajauc zemes formas trīsdimensiju attēlu un sarežģī kartes lasīšanu.
min.0.25 (CC)
0.9 (OM)
1.1 (OM)
0.5 (CC)
0.6 (OM)
0.7 (OM)
225
0.4 (OM)
1,5
0,25
0,14
0.10,2
0.10.4 (OM)
2,0
ja tas uzlabo objekta attēlošanu. Šāda novirze nevar pārsniegt 25% no augstumlīknes intervāla un uzmanība jāpievērš blakus esošajiem objektiem. Vismazākais augstumlīknes līkums ir 0.25 mm no centra līdz līnijas centram (balstvirsma 4 m). Ieloka atverei vai degunam jābūt platākam par 0,5 mm no centra līdz līnijas centram (balstvirsma 8 m). Paugura kontūras minimālais garums ir 0,9 mm (balstvirsma 13,5 m) un minimālais platums ir 0,6 mm (balstvirsma 9 m) ārējā mērījumā. Mazākus izteiktus paugurus var attēlot izmantojot apzīmējumu Mazs paugurs (109) vai Mazs iegarens paugurs (110) vai tos var pārspīlēt uz kartes, lai sasniegtu minimālos izmērus. Ieplakai jānorāda kritumrādis, tāpēc minimālais garums ir 1.1 mm (balstvirsma 16.5 m) un minimālais platums ir 0.7 mm (balstvirsma 10.5 m) ārējais mērījums. Mazākas, izteiktas ieplakas var attēlot izmantojot apzīmējumu Mikroieplaka (111) vai tās var pārspīlēt, lai sasniegtu minimālos izmērus. Augstumlīknes jāpielāgo (nepārtraucot), lai neaizskartu apzīmējumu Mazs paugurs (109) vai Mazs iegarens paugurs (110).Krāsa: brūna.
102 Uzsvērtā augstumlīkne (L, T)Katra piektā augstumlīkne ir jāzīmē ar biezāku līniju. Tas ir atbalsts, lai ātri novērtētu augstuma starpību un vispārējās reljefa formas. Uzsvērto augstumlīkni var attēlot kā parastu augstumlīkni vietās, kur daudz detaļu. Mazus paugurus un ieplakas attēlojamus ar augstumlīknēm parasti neattēlo izmantojot uzsvērto augstumlīkni. Līdzenos apvidos uzsvērtās augstumlīknes līmenis jāizvēlas uzmanīgi. Ideālais līmenis uzsvērtai augstumlīknei ir vidējā augstumlīkne visvairāk izteiktajās nogāzēs. Uzsvērtai augstumlīknei var norādīt augstuma atzīmi. Augstumu atzīmes jāievieto uz uzsvērtās augstumlīknes tikai vietās, kur citas detaļas netiek aizsegtas. Tai jābūt orientētai tā, ka atzīmes augša atrodas uz augstumlīknes augstākās malas. Atzīmes vērtībai (etiķetei) jābūt 1,5 mm augstai un attēlotai ar sans-serif fontu.Krāsa: brūna.
15
108 Mazs zemes izskalojums (L)Mazs izskalojums, sauss grāvis vai ierakums. Minimālais dziļums: 0,5 m. Minimālais garums (atsevišķi): trīs punkti (1,15 mm - balstvirsma 17 m). Augstumlīknēm jābūt pārtrauktām ap šo apzīmējumu.Krāsa: brūna.
min. 1.1 (OM)1.1 (OM)
0.18
0.5 (CC)
0.4 (OM)
0,14
min. 0.6 (OM)
0.18
2.0 (CC)
min.ø0,45
0.77 (OM)
0.18
min.
2.0 (CC)
0.35
ø 0,45
0,25
0,75
1.15 (OM)min.
ø0,25
0.45 (CC)
min.
Minimālais garums (nenoslēgtām): divas svītriņas.Paugura vai ieplakas palīgaugstumlīknes minimālais garums: 1.1 mm (laukums 16.5 m) ārējais mērījums.Krāsa: brūna.
104 Stāva nogāze (L)Stāva nogāze ir pēkšņas zemes virskārtas līmeņa izmaiņas, kuras var skaidri atšķirt no tās apkārtnes, piemēram, grants vai smilšu karjers, ceļu un dzelzceļu ekskavācijas vai uzbērumi. Minimālais augstums: 1 m. Stāva nogāze var ietekmēt skrienamību. Kritumrāži norāda stāvās nogāzes pilnu apjomu. Garām stāvām nogāzēm galos atļauts izmantot īsākus kritumrāžus nekā minimālā garuma. Ja divas stāvas nogāzes ir tuvu kopā, kritumrāžus var nelietot. Nepārvaramas stāvas nogāzes jāattēlo izmantojot apzīmējumu Nepārvarama klints (201).Minimālais garums: 0.6 mm (balstvirsma 9 m).Krāsa: brūna.
105 Zemes valnis (L)Izteikts zemes valnis. Minimālais augstums: 1 m. Minimālais garums: 1,4 mm (balstvirsma 21 m). Krāsa: brūna.
106 Sabrucis zemes valnis (L)Sabrucis vai neizteikts zemes valnis Minimālais augstums: 0,5 m.Minimālais garums: divas svītriņas (3,65 mm - balstvirsma 55 m). Ja īsāks, apzīmējumu jāpārspīlē līdz minimālajam garumam vai jāmaina uz apzīmējumu Zemes valnis (105).Krāsa: brūna.
107 Zemes izskalojums (L)Zemes izskalojums, kas ir pārāk mazs, lai to parādītu ar apzīmējumu Stāva nogāze (104) attēlojams ar vienu līniju. Minimālais dziļums: 1 m. Minimālais garums: 1,15 mm (balstvirsma 17 m). Augstumlīknes nevajadzētu pārtraukt ap šo apzīmējumu.Krāsa: brūna.
16
113 Nelīdzena zeme (A)Platība ar bedrēm un / vai pauguriem, kas ir pārāk sarežģīta, lai tiktu parādīta detalizēti, vai cita veida neapstrādāta un nelīdzena virsma, kas ir skaidri atšķirama, bet kurai ir neliela ietekme uz skrienamību.Punkti izvietojami nejauši, bet netraucējot parādīt svarīgākās reljefa iezīmes un objektus.Minimālais punktu skaits ir trīs (balstvirsma 10 m x 10 m).Maksimālais attālums no centra līdz centram starp līdzās esošiem punktiem ir 0,6 mm. Minimālais attālums no centra līdz centram starp līdzās esošiem punktiem ir 0,5 mm. Augstumlīknes nedrīkst pārtraukt nelīdzenas zemes platībās.Punktus neizkārto tā, lai izveidotos punktēta līnija.Blīvums: 3-4 punkti / mm².Krāsa: brūna.
ø 0.5
0,8
0,4
0.180.7 (OM)
0.8 (OM)
ø 0.2
max. 0.6 (CC)
min.
0.8 (OM) 0.18
0.4 (OM)
109 Mazs paugurs (P)Mazs acīmredzams uzkalns, kuru nevar uzzīmēt atbilstoši mērogam ar augstumlīkni. Minimālais augstums: 1 m. Apzīmējums nedrīkst pieskarties vai pārklāt augstumlīknes.Balstvirsma: 7,5 m x 7,5 m.Krāsa: brūna.
110 Mazs iegarens paugurs (P)Mazs acīmredzams iegarens paugurs, kuru nevar attēlot mērogā ar augstumlīkni. Minimālais augstums: 1 m. Apzīmējums nedrīkst pieskarties vai pārklāt augstumlīknes.Balstvirsma: 12 m x 6 m.Krāsa: brūna.
111 Maza ieplaka (P)Mikroieplaka vai bedre bez stāvām malām, kas ir tik maza, ka nevar attēlot ar augstumlīkni. Minimālais dziļums: 1 m, minimālais platums: 2 m. Mikroieplakas ar stāvām malām attēlojamas ar apzīmējumu Bedre (112).Apzīmējums nedrīkst pieskarties vai pārklāt citus brūnas krāsas apzīmējumus. Atrašanās vieta ir apzīmējuma gravitātes centrs un apzīmējums orientēts uz ziemeļiem. Balstvirsma: 12 m x 6 m.Krāsa: brūna.
112 Bedre (P)Bedres ar izteiktām stāvām malām, kuras nevar parādīt mērogā ar apzīmējumu Stāva nogāze (104). Minimālais dziļums: 1 m, minimālais platums: 1 m.Bedre lielāka par 5 m x 5 m jāpārspīlē un jāzīmē izmantojot apzīmējumu Stāva nogāze (104). Bedres bez stāvām malām attēlojamas ar apzīmējumu Mikroieplaka (111). Apzīmējums nedrīkst pieskarties vai pārklāt citus brūnas krāsas apzīmējumus. Atrašanās vieta ir apzīmējuma gravitātes centrs un apzīmējums orientēts uz ziemeļiem. Balstvirsma: 10,5 m x 12 m.Krāsa: brūna.
17
115 Īpašs zemes formas objekts (P)Objektam jābūt ļoti skaidri atšķiramam no tā apkārtnes. Atrašanās vieta ir apzīmējuma gravitātes centrs, kas orientēts uz ziemeļiem. Apzīmējums nedrīkst pieskarties vai pārklāt citus brūnas krāsas apzīmējumus.Apzīmējuma definīcija jānorāda uz kartes.Balstvirsma: 13,5 m x 11,5 m.Krāsa: brūna.
ø 0.2
min.
max. 0.38 (CC)
0.180.9 (OM)
0.9 (OM) 0.9 (OM)
3.2 Klintis un akmeņiKlintis ir īpaša zemes formas kategorija. Klinšu iekļaušana sniedz vērtīgu informāciju par draudiem un skrienamību, kā arī sniedz objektus kartes lasīšanaiun kontrolpunktiem. Klintis apzīmē melnā krāsā, lai atšķirtu tās no citiem zemes formas objektiem. Jāuzmanās, lai objekti, piemēram, klintis, saskanētu ar to grunts formu un kritumu, kas attēlots ar augstumlīknēm.
201 Nepārvarama klints (L)Klints, akmeņlauztuve vai stāva nogāze, kas ir tik augsta un stāva, ka nav iespējams to šķērsot / uzkāpt vai ir bīstami.Vertikālām klints sienām kritumrāžus var nelikt, ja vietas par maz. Augšējās līnijas gali var būt noapaļoti vai kvadrātveida. Īsākus kritumrāžus drīkst izmantot galos. Atstarpei starp divām nepārvaramām klintīm vai starp nepārvaramām klintīm un citiem nepārvaramu objektu apzīmējumiem jāpārsniedz 0,25 mm uz kartes.Ja nepārvarama klints ieiet tieši ūdenī, padarot to par nešķērsojamu zem klints gar ūdens malu, krasta līnija netiek zīmēta vai arī kritumrāžiem izteikti jāsniedzas pāri krasta līnijai. Nepārvaramai klintij savstarpēji jāsaskan ar augstumlīknēm.Minimālais garums: 0.6 mm (balstvirsma 9 m).Krāsa: melna.
min. 0.6 (OM) min. 0.7 (OM)
0.350.12 0.5 (CC)
0.4 (OM)
min.
114 Ļoti nelīdzena zeme (A)Platība ar bedrēm un / vai pauguriem, kas ir pārāk sarežģīta, lai tiktu parādīta detalizēti, vai cita veida neapstrādāta un nelīdzena virsma, kas ir skaidri atšķirama un kura ietekmē skrienamību. Punkti izvietojami nejauši, bet netraucējot parādīt svarīgākās reljefa iezīmes un objektus. Minimālais punktu skaits ir trīs (balstvirsma 7 m x 7 m). Maksimālais attālums no centra līdz centram starp līdzās esošiem punktiem ir 0,38 mm. Minimālais attālums no centra līdz centram starp līdzās esošiem punktiem ir 0,25 mm. Augstumlīknes nedrīkst pārtraukt nelīdzenas zemes platībās. Punktus neizkārto tā, lai izveidotos punktēta līnija. Blīvums: 7-9 punkti / mm².Krāsa: brūna.
18
205 Liels akmens (P)Īpaši liels un izteikts akmens. Lielajam akmenim jābūt vairāk kā 2 m augstam. Lai varētu parādīt atšķirību starp līdzās esošiem (tuvāk par 30 metriem) lieliem akmeņiem ar ievērojamu izmēra starpību, atļauts samazināt apzīmējuma izmēru dažiem akmeņiem līdz 0,5 mm.Balstvirsma: 9 m diametrs (7.5 m diametrs).Krāsa: melna.
min. 0.65 (OM)
min. 0.6 (OM)
min. 0.4 (OM)
0,25
0.12 0.5 (CC)0.4 (OM)
0,25
0,16
0.7 (OM)
0,8
0,7
0,8
ø 0,4
(ø 0.5)
max. 2.0 (CC)
ø 0,6
(ø 0.5)
max. 2.0 (CC)
202 Klints (L)Pārvarama klints vai karjers. Ja klints krituma virziens nav saskatāms pēc augstumlīknēm vai lai uzlabotu kartes salasāmību, īsus kritumrāžus var iezīmēt krituma virzienā. Klintīm kas nav vertikālas, kritumrāži jāzīmē tā, lai parādītu pilnu nogāzes apjomu. Pamatlīnijas galiem jābūt noapaļotiem, ja netiek norādīti kritumrāži. Ejai starp divām klintīm jābūt vismaz 0,2 mm. Klintij jāmij iedarbojas ar augstumlīknēm.Klints šķērsošana parasti būs lēns ceļojums.Minimālais augstums: 1 m.Minimālais garums: 0.6 mm (balstvirsma 9 m).Krāsa: melna.
203 Akmens bedre vai ala (P)Akmeņainas bedres, alas vai raktuvju šahtas, kuras var radīt briesmas skrējējam. Atrašanās vieta ir apzīmējuma smaguma centrs un apzīmējums tiek orientēts uz ziemeļiem, izņemot alas ar izteiktu ieeju, kur apzīmējumam ir jānorāda uz alas iekšieni. Akmeņainas bedres lielākas par 5 m diametrā jāpārspīlē un jāattēlo izmantojot klints apzīmējumus (201, 202).Minimālais dziļums: 1 m.Balstvirsma: 10,5 m x 12 m.Krāsa: melna.
204 Akmens (P)Izteikts akmens (jābūt augstākam kā 1 m), kas uzreiz atpazīstams uz zemes. Akmeņu grupas attēlo izmantojot apzīmējumu Akmeņu grupa (207) vai akmeņu lauku apzīmējumu (208, 209). Lai varētu parādīt atšķirību starp līdzās esošiem (tuvāk par 30 m) akmeņiem ar ievērojamu izmēra starpību, atļauts palielināt apzīmējumu dažiem akmeņiem līdz 0,5 mm. Balstvirsma: 6 m diametrs (7.5 m diametrs).Krāsa: melna.
19
208 Akmeņu lauks (A)Laukums, kas ir klāts ar tik daudziem akmeņiem, ka tos nevar uzzīmēt katru atsevišķi, tiek zīmēts ar pēc brīvas izvēles izvietotiem atsevišķiem trīsstūriem, kuru malas ir šādā proporcijā 8:6:5 (iekšējie leņķi: 92.9, 48.5, 38.6). Akmeņu lauks parasti neietekmēs skrienamību. Ja akmeņu laukā skrienamība ir apgrūtināta, apzīmējumu 209 (blīvs akmeņu lauks) jāizmanto vai apzīmējums ir jāapvieno ar apzīmējumu akmeņaina zeme.Jāizmanto vismaz divi trīsstūri. Vienu trīsstūri var izmantot, ja to apvieno ar citiem akmeņu apzīmējumiem (piemēram, ar klints apzīmējumiem (201, 202), akmeņu apzīmējumiem (204-206) vai apvienojot ar akmeņainas zemes apzīmējumiem (210-212).Maksimālais attālums no centra līdz centram starp līdzās esošiem trīsstūriem ir 1,1 mm. Minimālais attālums no centra līdz centram starp līdzās esošiem trīsstūriem ir 0,75 mm.Blīvums: 0.8-1 simboli / mm². Lai varētu parādīt acīmredzamu augstuma atšķirību akmeņu laukā, atļauts palielināt dažus trijstūrus līdz 120%. Atsevišķa trīsstūra balstvirsma: 12 m x 6 m.Krāsa: melna.
min. 0.3
0,8
(0,96)
max. 2.0 (CC)
0,8
0,8
0,8 0.6
0.5
min. 0.75 (CC)
max. 1.2 (CC)
206 Gigantisks akmens vai akmens stabs (A)gigantisks akmens, akmens stabs vai masīva klints jāattēlo to formā. Objekti var variēt formā un platumā. Atstarpei starp gigantiskiem akmeņiem vai starp gigantiskiem akmeņiem un citiem nepārvaramu objektu apzīmējumiem jāpārsniedz 0,15 mm uz kartes. Minimālais platums: 0,25 mm (balstvirsma 3,75 m). Minimālais laukums: 0.3 mm² (balstvirsma 67 m²).Krāsa: melna.
207 Akmeņu grupa (P)Izteikta akmeņu grupa, kur akmeņi izvietoti tik cieši kopā, ka tos nevar attēlot individuāli. Akmeņu grupai jābūt augstākai kā 1 m. Akmeņu grupu viegli jāatpazīst kā akmeņu kopumu. Lai varētu parādīt atšķirību starp līdzās esošām (maksimāli 30 m savrup) akmeņu grupām ar būtiski atšķirīgiem akmeņu izmēriem, atļauts dažām akmeņu grupām apzīmējumu palielināt par 120% (malas garums 0,96 mm).Apzīmējums orientēts uz ziemeļiem.Balstvirsma: 12 m x 10 m.Krāsa: melna.
20
211 Akmeņaina zeme, iešana (A)Akmeņains vai klinšains apvidus, kas samazina skrienamību ievērojami (līdz apmēram 20-60% no normālā ātruma).Punkti izvietojami nejauši, bet netraucējot parādīt svarīgākās reljefa iezīmes un objektus. Ilustrācija kalpo kā blīvuma piemērs, kā arī punktveida apzīmējumu (atsevišķi punkti) var izmantot akmeņainas zemes attēlošanai.Minimālais punktu skaits ir trīs (balstvirsma 8 m x 8 m).Maksimālais attālums no centra līdz centram starp līdzās esošiem punktiem ir 0,4 mm. Minimālais attālums no centra līdz centram starp līdzās esošiem punktiem ir 0,32 mm. Blīvums: 6-8 punkti / mm².Lai izvairītos no sajaukšanas ar apzīmējumu Izteikta veģetācijas robeža (416), punkti jāizkārto tā lai neveidotos līnija.Krāsa: melna.
max. 0.6 (CC)
0,8 0.6
0.5
min.
ø 0,2
min.
max. 0.6 (CC)
ø 0,2
min.
209 Blīvu akmeņu lauks (A)Laukums, kas ir klāts ar tik daudziem akmeņiem, ka tos nevar uzzīmēt katru atsevišķi un tie traucē skriešanu, tiek zīmēts ar pēc brīvas izvēles izvietotiem atsevišķiem trīsstūriem, kuru malas ir šādā proporcijā 8:6:5 (iekšējie leņķi: 92.9, 48.5, 38.6). Minimums jālieto divi trīsstūri. Maksimālais attālums no centra līdz centram starp līdzās esošiem trīsstūriem ir 0.6 mm. Blīvums: 2-3 simboli / mm². Lai varētu parādīt acīmredzamu augstuma atšķirību akmeņu laukā, atļauts palielināt dažus trijstūrus līdz 120%. Atsevišķa trīsstūra balstvirsma: 12 m x 6 m.Krāsa: melna.
210 Akmeņaina zeme, apgrūtināta skriešana (A)Akmeņains vai klinšains apvidus, kas samazina skrienamību līdz apmēram 60-80% no normālā ātruma. Punkti izvietojami nejauši, bet netraucējot parādīt svarīgākās reljefa iezīmes un objektus. Ilustrācija kalpo kā blīvuma piemērs, kā arī punktveida apzīmējumu (atsevišķi punkti) var izmantot akmeņainas zemes attēlošanai. Minimālais punktu skaits ir trīs (balstvirsma 10 m x 10 m). Maksimālais attālums no centra līdz centram starp līdzās esošiem punktiem ir 0,6 mm. Minimālais attālums no centra līdz centram starp līdzās esošiem punktiem ir 0,45 mm. Blīvums: 3-4 punkti / mm². Lai izvairītos no sajaukšanas ar apzīmējumu Izteikta veģetācijas robeža (416), punkti jāizkārto tā lai neveidotos līnija.Krāsa: melna.
21
215 Tranšeja (L)Akmens vai mākslīga tranšeja. Minimālam dziļumam jābūt 1 m.Minimālais garums: 1 mm (balstvirsma 15 m).Īsākas tranšejas var pārspīlēt līdz minimālajiem zīmējuma izmēriem. Nepārvaramas tranšejas jāattēlo izmantojot apzīmējumu Nepārvarama klints (201).Aizbrukušas un viegli šķērsojamas tranšejas jāzīmē kā zemes izskalojumi. Krāsa: melna.
ø 0,2
min.
0.45(CC)
ø 0,16
min.
45°50%
25 %
min.
0,10
0,100,10
min.
212 Akmeņaina zeme, cīņa (A)Akmeņains vai klinšains apvidus, kas ar grūtībām šķērsojams (mazāk kā 20% no normālā ātruma). Punkti izvietojami nejauši, bet netraucējot parādīt svarīgākās reljefa iezīmes un objektus. Ilustrācija kalpo kā blīvuma piemērs, kā arī punktveida apzīmējumu (atsevišķi punkti) var izmantot akmeņainas zemes attēlošanai. Minimālais punktu skaits ir trīs (balstvirsma 7 m x 7 m). Maksimālais attālums no centra līdz centram starp līdzās esošiem punktiem ir 0,32 mm. Minimālais attālums no centra līdz centram starp līdzās esošiem punktiem ir 0,25 mm. Blīvums: 10-12 punkti / mm². Lai izvairītos no sajaukšanas ar apzīmējumu Izteikta veģetācijas robeža (416), punkti jāizkārto tā lai neveidotos līnija.Krāsa: melna.
213 Smilšaina zeme (A)Smilšainas zemes platība, kur skrienamība ir samazināta līdz mazāk kā 80% no normālā ātruma.Apzīmējums ir orientēts uz ziemeļiem. Minimālais laukums: 1 mm x 1 mm (balstvirsma 15 m x 15 m). Krāsa: dzeltena 50%, melna.
214 Klints atsegums (A)Skrienamu klints laukumu, kas ir bez veģetācijas jāattēlo kā klints atsegumu. Klints platību, kas klāta ar zāli, sūnām vai citu zemu veģetāciju, neattēlo izmantojot apzīmējumu klints atsegums. Grūtāk skrienamu klints atseguma platību jāattēlo izmantojot apzīmējumu akmeņaina zeme (210-212). Minimālais laukums: 1 mm x 1 mm (balstvirsma 15 m x 15 m). Krāsa: pelēka vai melna 25%.
22
3.3 Ūdens un purvsŠī grupa ietver atklātu ūdeni un īpaša veida veģetāciju, kas radusies ūdens klātbūtnes rezultātā (purvs). Klasifikācija ir svarīga, jo tā parāda skrienamību un nodrošina objektus kartes lasīšanai un kontrolpunktiem. Melna līnija apkārt ūdens apzīmējuma norāda, ka tas nav šķērsojams. Objekti, kas iekļauti šajā sadaļā, var saturēt ūdeni tikai dažos gadalaika periodos. Purva apzīmējumu var kombinēt ar platību apzīmējumiem atklātumam (dzeltens) un skrienamībai (zaļš un dzeltens).
306 Mazsvarīgs/sezonāls ūdens grāvis (L)Dabīgs vai mākslīgi veidots grāvis, kurā ūdens atrodas neregulāri.Minimālais garums (atsevišķs): divas svītriņas (2.75 mm – balstvirsma 41 m).Krāsa: zila.
0.18
Minimālais platums 0.3 (IM)
min. 0.7 (OM)
100%
0.180.7 (OM)
0.8 (OM)
0,30
min.
0.18
min.
1,25 0,25
0.18
min.
0,10
Minimālais platums 0.3 (IM)
min. 0.7 (OM)
1,25 0,25
50%
301 Nešķērsojama ūdens tilpne (A)Melnā krasta līnija akcentē, ka objekts ir nešķērsojams. Lielas ūdens platības var attēlot ar 70% krāsas. Nelielas ūdens plātības un ūdenstilpes, kurām ir šauras vietas vienmēr ir jāattēlo ar pilnu krāsu.Minimālais platums (iekšpusē): 0,3 mm. Minimālais laukums (iekšpusē): 0,55 mm x 0,55 mm (balstvirsma 8 m x 8 m). Krāsa: zila, melna.
302 Sekla ūdens tilpne (A)Sezonāli vai periodiski seklu ūdens tilpni drīkst attēlot izmantojot pārtrauktu kontūru. Mazas seklas ūdens tilpnes drīkst attēlot ar 100% zilu krāsu (bez kontūras). Minimālais platums (iekšpusē): 0,3 mm. Minimālais laukums (iekšpusē): 0,7 mm x 0,7 mm (balstvirsma 10,5 m x 10,5 m). Minimālais platums (pilnkrāsa): 0,3 mm. Minimālais laukums (pilnkrāsa): 0,55 mm x 0,55 mm (balstvirsma 8 m x 8 m). Krāsa: zila (kontūra), zila 50%.
303 Ūdens bedre (P)Bedre pildīta ar ūdeni vai ūdens platība, kas ir par mazu, lai to parādītu mērogā. Atrašanās vieta ir apzīmējuma gravitātes centrs un apzīmējums orientēts uz ziemeļiem.Balstvirsma: 10,5 m x 12 m.Krāsa: zila.
304 Šķērsojama ūdenstece (L)Jābūt vismaz 2 m platai.Minimālais garums (atsevišķi): 1 mm (balstvirsma 15 m). Krāsa: zila.
305 Maza šķērsojama ūdenstece (L)Minimālais garums (atsevišķi): 1 mm (balstvirsma 15 m) Krāsa: zila.
23
312 Avots (P)Avota ūdens.Atrašanās vieta ir apzīmējuma gravitātes centrs un apzīmējums orientēts izteces virzienā.Balstvirsma: 13,5 m x 7 m.Krāsa: zila.
0.18
0.5 (CC)0,25
min. 0.8 (OM)
0.1
0.3 (CC)
min.
ø 0,25
0.45 (CC)
min.
min.
0.3 (CC)
0.1
0,9
0,25
0.180.8 (OM)
0.8 (OM)
0.180.9 (OM)
0.45 (OM)
307 Nešķērsojams purvs (A)Purvs, kas nav šķērsojams vai ir bīstams skrējējam. Melnā kontūra akcentē, ka objekts ir nešķērsojams. Melno kontūru nezīmē starp nešķērsojamu purvu un apzīmējumu Nešķērsojama ūdens tilpne (301). Apzīmējumu var kombinēt ar apzīmējumu neapstrādāta atklāta zeme (403, 404) lai parādītu atklātumu.Apzīmējums orientēts uz ziemeļiem. Minimālais platums: 0.3 mm (iekšpusē). Minimālais laukums: 0.5 mm² (iekšpusē). Krāsa: melna (kontūra), zila.
308 Purvs (A)Šķērsojams purvs, parasti ar izteiktām malām.Apzīmējumu kombinē ar citiem apzīmējumiem, lai parādītu skrienamību un atklātumu.Apzīmējums orientēts uz ziemeļiem. Minimālais laukums: 0,5 mm x 0,4 mm (balstvirsma 7,5 m x 6 m).Krāsa: zila.
309 Šaurs purvs (L)Purvs vai ūdens tērce, kas ir pārāk šaura (mazāk kā apmēram 5 m platumā), lai tos apzīmētu ar apzīmējumu “purvs”. Minimālais garums (atsevišķi): divi punkti (0.7 mm – balstvirsma 10.5 m). Krāsa: zila.
310 Neizteikts purvs (A)Neizteikts purvs, sezonāls purvs vai apvidus ar pakāpenisku pāreju no purva uz cietzemi kas ir šķērsojams. Mala parasti ir neizteikta un veģetācija līdzīga apkārtnē esošai. Apzīmējumu kombinē ar citiem apzīmējumiem, lai parādītu skrienamību un atklātumu.Apzīmējums orientēts uz ziemeļiem. Minimālais laukums: 2,0 mm x 0,7 mm (balstvirsma 30 m x 10,5 m).Krāsa: zila.
311 Aka, strūklaka vai ūdens tvertne (P)Redzama aka, strūklaka, ūdens tvertne vai avota aprobežojums Balstvirsma: 12 m x 12 m.Krāsa: zila.
24
313 Īpašs hidrogrāfisks objekts (P)Apzīmējums orientēts uz ziemeļiem.Apzīmējuma definīcija jānorāda uz kartes. Balstvirsma: 13,5 m x 13,5 m.Krāsa: zila.
Skrienamība veģetācijā ir iedalīta kategorijās atbilstoši skriešanas ātrumam (skatīt sadaļu 2.3).
ātrums tipiskā atklātā mežā
20
60
80
100
skrie
nam
ība
(%)
attālums veikts 4 min.
200 600 800 1000 m
402 Atklāta zeme ar retiem kokiem (A)Platības ar retiem kokiem vai krūmiem atklātā laukā var vispārināt, izmantojot regulāru lielo punktu šablonu dzeltenajā rastrā. Punkti var būt balti (reti koki) vai zaļi (reti krūmi/biezokņi). Īpašus atsevišķus kokus var pievienot izmantojot apzīmējumu Īpaši liels koks (417). Ja dzeltenās krāsas platības kļūst dominējošas, var izmantot rastru (75%, pilnīgi dzeltenā vietā).Nekombinēt ar citiem platības apzīmējumiem kā tikai ar Nelīdzena zeme (113), apzīmējums Akmeņu lauks (208) vai purva apzīmējumi (308, 310).
100%
min.
0,7 ø 0.4 45
min.
0,16
0.9 (OM)
0.9 (OM)
3.4 VeģetācijaVeģetācijas attēlošana ir svarīga sacensību dalībniekam, jo tā ietekmē skrienamību un redzamību, nodrošina arī ar objektiem kartes lasīšanai.
Krāsa un skrienamībaPamatprincips ir sekojošs:• balta attēlo tipisku atklātu mežu,• dzeltena attēlo atklātas platības iedalāmas
vairākās kategorijās,• zaļa simbolizē meža un pameža biezumu
saskaņā ar skrienamību un tiek iedalīta vairākās kategorijās.
Skrienamība ir atkarīga no veģetācijas veida (koku / krūmu blīvuma, pameža - papardēm, kazenājiem, nātrēm utt.), bet skrienamību ietekmē arī purvi, akmeņaina zeme utt., kas arī tiek parādīti ar atsevišķiem apzīmējumiem.
401 Atklāta zeme (A)Atklāta zeme ar segumu (zāle, sūnas vai kas līdzīgs), kas piedāvā labāku skrienamību nekā tipiskā atklātā mežā. Ja dzeltenās krāsas platības kļūst dominējošas, var izmantot rastru (75%, pilnīgi dzeltenā vietā). Nekombinēt ar citiem platības apzīmējumiem kā tikai ar Nelīdzena zeme (113), Akmeņu lauks (208), Purvs (308) un Neizteikts purvs (310). Minimālais laukums: 0,55 mm x 0,55 mm (balstvirsma 8 m x 8 m). Krāsa: dzeltena (vai dzeltena 75%).
25
405 Mežs (A)Tipisks atklāts mežs noteikta veida apvidum. Ja neviena meža daļa nav viegli skrienama, baltai krāsai nevajadzētu uz kartes parādīties.Minimālais laukums: 1 mm x 1 mm (balstvirsma 15 m x 15 m) atklātām vietām citu krāsu rastros, izņemot Veģetācija: iešana (408), kur minimālais laukums ir 0,7 mm x 0,7 mm (balstvirsma 10,5 m x 10,5 m). Atklātām vietām apzīmējumā Atklāta zeme (401), minimālais laukums ir 0,7 mm x 0,7 mm (balstvirsma 10,5 m x 10,5 m). Atklātām vietām apzīmējumā Veģetācija: cīņa (410) minimālā platība ir 0,55 mm x 0,55 mm (balstvirsma 8 m x 8 m). Krāsa: balta.
50%
min.
0.8 (CC)ø 0.5 45
min.
min.
Minimālais platums: 1,5 mm (balstvirsma 22,5 m).Minimālais laukums: 2 mm x 2 mm (balstvirsma 30 m x 30 m). Mazākas platības vai nu nezīmē, pārspīlē vai parāda izmantojot apzīmējumu Atklāta zeme (401).Apzīmējums orientēts uz ziemeļiem.Krāsa: dzeltena (vai dzeltena 75%) ar baltiem vai zaļiem caurumiem 60%.
403 Neapstrādāta atklāta zeme (A)Virši, tīrelis, izcirtumi, jaunaudzes (koki zemāki nekā apm. 1 m) vai cits, parasti atklāta platība ar neapstrādātu zemsedzi, viršiem vai garu zāli, kas piedāvā tādu pašu skrienamību kā tipiskā atklātā mežā. Var kombinēt ar apzīmējumu Veģetācija: apgrūtināta skriešana, laba redzamība (407) vai Veģetācija: iešana, laba redzamība (409), lai parādītu samazinātu skrienamību. Minimālais laukums: 1 mm x 1 mm (balstvirsma 15 m x 15 m). Mazākas platības vai nu nezīmē, pārspīlē vai parāda izmantojot apzīmējumu Atklāta zeme (401).Krāsa: dzeltena 50%.
404 Neapstrādāta atklāta zeme ar retiem kokiem (A)Platības ar retiem kokiem vai krūmiem neapstrādātā atklātā zemē var vispārināt, izmantojot regulāru lielo punktu šablonu dzeltenajā rastrā. Punkti var būt balti (reti koki) vai zaļi (reti krūmi/biezokņi). Tikai balto punktu variantu var kombinēt ar apzīmējumu Veģetācija: apgrūtināta skriešana, laba redzamība (407) vai Veģetācija: iešana, laba redzamība (409), lai parādītu samazinātu skrienamību.Apzīmējums orientēts uz ziemeļiem. Minimālais platums: 1,5 mm (balstvirsma 22,5 m). Minimālais laukums: 2,5 mm x 2,5 mm (balstvirsma 37,5 m x 37,5 m). Mazākas platības vai nu nezīmē, pārspīlē vai parāda izmantojot apzīmējumu Neapstrādāta atklāta zeme (403).Krāsa: dzeltena 50% ar baltiem caurumiem vai zaļiem 60% (dzeltens 35%).
26
410 Veģetācija: cīņa (A)Blīvas veģetācijas (koki vai pamežs) platība, kas ar pūlēm caurejama. Skriešanas ātrums ir mazāks nekā apmēram 20% no normālā ātruma.Kur skrienamība ir labāka vienā virzienā, regulāras balts / zaļš 30% / zaļš 60% strīpas atstāj rastrā, lai parādītu labākas skriešanas virzienu.Minimālais laukums: 0,55 mm x 0,55 mm (balstvirsma 8 m x 8 m).Minimālais platums: 0,25 mm (balstvirsma 3,8 m).Krāsa: zaļa
30%
min.0,4
0,4
1,5
min.
0.12 0.84 (CC)
min.
min.0,4
60%
0,4
1,5
min.
0,14 0.42 (CC)
min.
min.0,4
0,4
1,5
min.
406 Veģetācija: apgrūtināta skriešana (A)Platība ar blīvu veģetāciju (slikta redzamība), kas samazina skriešanu līdz aptuveni 60-80% no normālā ātruma. Kur skrienamība ir labāka vienā virzienā, baltas strīpas atstāj rastra apzīmējumā, lai parādītu labākas skriešanas virzienu. Minimālais laukums: 1 mm x 1 mm (balstvirsma 15 m x 15 m). Minimālais platums: 0.4 mm (balstvirsma 6 m).Krāsa: zaļa 30%.
407 Veģetācija, apgrūtināta skriešana, laba redzamība (A)Platība ar labu redzamību un apgrūtinātu skrienamību dēļ, piemēram, pameža (kazenāji, virši, zemi krūmi, nozāģēti zari). Skriešanas ātrums ir samazināts līdz apmēram 60-80% no normālā ātruma. Apzīmējums orientēts uz ziemeļiem. Minimālais laukums: 1,5 mm x 1 mm (balstvirsma 22,5 m x 15 m).Krāsa: zaļa
409 Veģetācija: iešana, laba redzamība (A)Platība ar labu redzamību, kur grūti skriet dēļ, piemēram, pameža (kazenāji, virši, zemi krūmi, nozāģēti zari). Skriešanas ātrums ir samazināts līdz apmēram 20-60% no normālā ātruma. Platību ar labu redzamību, kur ļoti grūti vai neiespējams skriet attēlo izmantojot apzīmējumu Veģetācija: cīņa (410).Apzīmējums orientēts uz ziemeļiem.Minimālais laukums: 1 mm x 1 mm (balstvirsma 15 m x 15 m). Krāsa: zaļa
408 Veģetācija: iešana (A)Platība ar blīvu veģetāciju vai biezokņi (slikta redzamība), kas samazina skriešanu līdz aptuveni 20-60% no normālā ātruma. Kur skrienamība ir labāka vienā virzienā, regulāras balts / zaļš 20% strīpas atstāj rastrā, lai parādītu labākas skriešanas virzienu. Minimālais laukums: 0,7 mm x 0,7 mm (balstvirsma 10,5 m x 10,5 m). Minimālais platums: 0,3 mm (balstvirsma 4,5 m).Krāsa: zaļa 60%.
27
416 Izteikta veģetācijas robeža (L)Izteikta meža mala vai veģetācijas robeža mežā.Ļoti izteiktas meža malas un veģetācijas robežas var attēlot izmantojot apzīmējumu izteikta kultivācijas robeža. Tikai vienu veģetācijas robežas apzīmējumu (melna punktēta līnija vai pārtraukta zaļa līnija) var izmantot kartē. Platībās ar ļoti daudziem akmens objektiem ieteicams veģetācijas robežām lietot zaļu pārtrauktu līniju
min.
ø 0.2 0.8 (CC)
min.
ø 0.45 0.8 (CC)
1,3 0,6
0.2 0.85
min.
0,14
min.
ø 0.22 0.45 (CC)
0,3 0,2
min.platības garums
0,14
412 Apstrādāta zeme (A)Apstrādāta zeme, parasti izmantojama kultūraugu audzēšanai. Skrienamība var mainīties atkarībā no tā kāds kultūraugu veids tiek audzēts un gada laikā. Koku audzētavu stādījumiem apzīmējumu Mežs (405) vai Atklāta zeme ar retiem kokiem (402) var izmantot dzeltenā vietā. Tā kā skrienamība var atšķirties, no šādām platībām būtu jāizvairās plānojot distances. Apzīmējums ir apvienots ar apzīmējumu Lieguma teritorija (709) lai parādītu apstrādātu zemi, kurā nedrīkst ieiet.Apzīmējums orientēts uz ziemeļiem. Minimālais laukums: 3 mm x 3 mm (balstvirsma 45 m x 45 m). Krāsa: dzeltena, melna.
413 Augļu dārzs (A)Zeme apstādīta ar augļu kokiem vai krūmiem, parasti regulārā veidā. Punktu līnijas var būt orientētas lai parādītu stādīšanas virzienu. Jābūt kombinētam vai nu ar apzīmējumu Atklāta zeme (401) vai Neapstrādāta atklāta zeme (403). Var kombinēt ar apzīmējumu Veģetācija: apgrūtināta skriešana, laba redzamība (407) vai Veģetācija: iešana, laba redzamība (409) lai parādītu samazinātu skrienamību. Minimālais laukums: 2 mm x 2 mm (balstvirsma 30 m x 30 m). Krāsa: zaļa, dzeltena vai dzeltena 50%.
414 Vīna dārzs vai līdzīgs (A)Vīna dārzs vai līdzīgi apstrādāta zeme, kurā atrodas blīvas augu rindas, kas piedāvā labu vai normālu skrienamību stādīšanas virzienā. Līnijām jābūt orientētām lai parādītu stādīšanas virzienu. Vismaz trīs līnijām jābūt skaidri redzamām. Jābūt kombinētam vai nu ar apzīmējumu Atklāta zeme (401) vai Neapstrādāta atklāta zeme (403).Minimālais laukums: 2 mm x 2 mm (balstvirsma 30 m x 30 m). Krāsa: zaļa, dzeltena vai dzeltena 50%.
415 Izteikta kultivācijas robeža (L)Apstrādātas zemes veģetācijas robeža (apzīmējumi 401, 412, 413, 414) vai robeža starp apstrādātas zemes platībām, kad netiek izmantoti citi apzīmējumi (žogs, siena, ceļš, utt.).Minimālais garums: 2 mm (balstvirsma 30 m).Krāsa: melna.
28
419 Īpašs veģetācijas objekts (P)Balts fons tiek izmantots zem zaļā krusta, lai uzlabotu lasāmību dzeltenajā un zaļajā (līnijas platums ar balto fonu 0,36 mm un tai jābūt 0,18 mm garai apzīmējuma galos). Apzīmējums orientēts uz ziemeļiem.Apzīmējuma definīcija jānorāda uz kartes.Balstvirsma: 13,5 m x 13,5 m.Krāsa: zaļa
0.18
0.9 (OM)
1.1 (OM)
0.2 (OM)
ø 0,6
0.18
0.9 (OM)
0.9 (OM)
3.5 Cilvēku veidoti objektiCeļu un taku tīkls sniedz svarīgu informāciju sacensību dalībniekam un klasifikācijai jābūt skaidri atpazīstamai kartē. Īpaši svarīga sacensību dalībniekam ir mazāku ceļu ir klasifikācija. Jāņem vērā ne tikai platums, bet arī cik redzama taka ir sacensību dalībniekam. Daži cilvēku veidoti objekti rada kavēkļus vai barjeras sacensību dalībniekam tāpēc tiem jābūt viegli identificējamiem kartē. Nozīmīgi piemēri ir žogi, sienas, ēkas un aizliegtas zonas. Citi cilvēku veidoti objekti ir svarīgi gan kartes lasīšanai, gan kontrolpunktiem.
501 Cieta seguma laukums (A)Platība ar cietu virsmu, piemēram, asfalta, cietas grants, flīžu, betona vai tamlīdzīgu segumu. Cieta seguma laukumam jābūt apvilktam (vai aptvertam) ar tievu melnu līniju, kur tam ir izteikta robeža.Minimālais laukums: 1 mm x 1 mm (balstvirsma 15 m x 15 m).Krāsa: brūna (50%), melna.
50%
min.
0,14
Zaļās līnijas trūkums ir tas, ka to nevar izmantot, lai parādītu izteiktas veģetācijas robežas ap un pašā apzīmējumā Veģetācija: cīņa (410). Alternatīva šādām situācijām ir lietot apzīmējumu Izteikta kultivācijas robeža (415). Minimālais garums melnus punktus izmantojot: 5 punkti (2.5 mm – balstvirsma 37 m). Minimālais garums zaļu līniju izmantojot: 4 svītriņas (1.8 mm – balstvirsma 27 m). Krāsa: zaļa un melna 50% (raustīta līnija) / melna (punktēta līnija).
417 Īpašs liels koks (P)Balts fons tiek izmantots zem zaļā apļa, lai uzlabotu lasāmību dzeltenajā un zaļajā (OM 1,1 mm).Balstvirsma: 13,5 m x 13,5 m.Krāsa: zaļa
418 Izteikts krūms vai koks (P)Lietojiet ar mēru, jo to viegli sajaukt ar apzīmējumu Mazs paugurs (109). Mazs balts punkts iekšpusē tiek izmantots, lai palīdzētu krāsu redzes traucējumu gadījumos. Balstvirsma: 9,0 m x 9,0 m.Krāsa: zaļa
29
507 Neizteikta maza taka (L)Skrienama mazāk izteikta / redzama maza taka vai meža izvešanas ceļš. Minimālais garums: divu svītriņu divi posmi (5,3 mm - balstvirsma 79,5 m). Krāsa: melna.
0,14
min. 0.3
50%
0.35
0.350,25
3.0
min.
0,25
0,25
2,0
min.
0.18
0,25
1,0
min.
0.18
0,25 0,8
min.
1,0
502 Plats ceļš (L)Platumam jābūt zīmētam mērogā, bet ne mazākam par minimālo platumu (0.3 + 2*0.14 mm - balstvirsma 8.7 m). Ārējās robežlīnijas var aizvietot ar citiem melnas līnijas apzīmējumiem, tādiem kā apzīmējumu Žogs (516), Nepārvarams žogs (518), Siena (513) vai Nepārvarama siena (515), ja objekts ir tik tuvu ceļa malai, ka to praktiski nevar parādīt kā atsevišķu apzīmējumu. Atstarpi starp melnajām līnijām jāaizpilda ar brūnu (50%). Ceļu ar divām brauktuvēm attēlo izmantojot divus plata ceļa apzīmējumus līdzās, saglabājot tikai vienu no ceļa malām vidū. Krāsa: melna, brūna 50%.
503 Ceļš (L)Uzturēts ceļš piemērots transportlīdzekļiem visos gadalaikos. Platums mazāks kā 5 m.Krāsa: melna.
504 Izbraucams ceļš (L)Taka vai slikti uzturēts ceļš piemērots transportlīdzekļiem tikai kad pārvietojas lēnām. Izteiktiem savienojumiem apzīmējumu raustītās svītras tiek savienotas savienojuma vietā. Neizteiktiem savienojumiem apzīmējumu raustītās svītras savienojuma vietā nav savietotas. Minimālais garums (atsevišķi): divas svītriņas (6,25 mm – balstvirsma 94 m). Krāsa: melna.
505 Taka (L)Viegli skrienama taka, velosipēdu celiņš vai vecs transportlīdzekļa ceļš. Izteiktiem savienojumiem apzīmējumu raustītās svītras tiek savienotas savienojuma vietā. Neizteiktiem savienojumiem apzīmējumu raustītās svītras savienojuma vietā nav savietotas. Minimālais garums (atsevišķi): divas svītriņas (4,25 mm – balstvirsma 64 m) Krāsa: melna.
506 Maza taka (L)Skrienama maza taka vai (pagaidu) meža izvešanas ceļš, pa kuru var skriet sacensību ātrumā. Izteiktiem savienojumiem apzīmējumu raustītās svītras tiek savienotas savienojuma vietā. Neizteiktiem savienojumiem apzīmējumu raustītās svītras savienojuma vietā nav savietotas. Minimālais garums (atsevišķi): divas svītriņas (2,25 mm – balstvirsma 34 m). Krāsa: melna.
30
512 Tilts / tunelis (L, P)Tilti un tuneļi tiek attēloti, izmantojot vienu un to pašu apzīmējumu.Ja pa tuneli nav iespējams tikt cauri (vai zem tilta), to nezīmē.Minimālais garums (no bāzes): 0,4 mm (balstvirsma 6 m).Mazus tiltus, kas savienoti ar ceļu/taku attēlo centrējot apzīmējuma svītriņu šķērsošanas vietā. Ceļi/takas ir pārtraukti ūdensteču šķērsošanas vietās bez tiltiem. Kājnieku tiltu uz kuru neved taka attēlo ar vienu strīpiņu.Krāsa: melna.
0,14
0,25 2,0
0,45
min.
0.35 (CC)
0.1 1.0
1,5
min.
min.
0,14
0.3 (OM) 0,14
min. 0.4 (CC)
0.3 (OM)
0,2
0.8 x 0.8 (OM)
0,2
0,14
0.18
0.4 (OM)60°
0,25 0.5 (OM)
0,4
min.
508 Šaurs ceļš vai līnijveida pēdas apvidū (L)Meža stiga vai pamanāmas pēdas (meža izvešanas ceļš, smilšains ceļš, slēpošanas trase) cauri apvidum pa kuru kuru neiet izteikta skrienama taka Skrienamība tiek parādīta izmantojot nedaudz biezāku dzeltenu, zaļu vai baltu līniju kā fonu. Bez fona: tāda pati skrienamība kā apkārtnē. Dzeltens 100%: viegla skriešana.Balts zaļajā: normāla skrienamība.Zaļš 30%: apgrūtināta skriešana.Zaļš 60%: iešana. Minimālais garums: divas svītriņas (3,25 mm - balstvirsma 48 m). Krāsa: melna + balta/zaļa/dzeltena.
509 Dzelzceļš (L)Dzelzceļš vai cita veida sliežu ceļš.Ja ir aizliegts skriet pa dzelzceļu, jāapvieno ar apzīmējumu 711 Aizliegts maršruts (711). Ja ir aizliegts šķērsot dzelzceļu, jāapvieno ar apzīmējumu 520 Teritorija, kurā nedrīkst ieiet (520) vai Lieguma teritorija (709). Minimālais garums (atsevišķi): divas svītriņas (4 mm – balstvirsma 60 m). Krāsa: melna, balta.
510 Elektroapgādes līnija, trosu ceļš vai pacēlājs (L)Elektrolīnija, trosu ceļš vai pacēlājs. Šķērssvītras rāda precīzu pilonu atrašanās vietu. Līniju var pārtraukt, lai uzlabotu salasāmību. Ja elektroapgādes līnijas, trosu ceļa vai pacēlāja posms iet gar ceļu vai taku (un nesniedz nozīmīgu papildus vērtību priekš orientēšanās) to būtu jāizlaiž. Minimālais garums (atsevišķi): 5 mm (balstvirsma: 75 m).Krāsa: melna.
511 Galvenā elektroapgādes līnija (L, P)Galvenās enerģijas līnijas būtu jāzīmē ar dubulto līniju. Atstarpe starp līnijām var norādīt elektrolīnijas apjomu. Līniju var pārtraukt, lai uzlabotu salasāmību. Šķērssvītras rāda precīzu pilonu atrašanās vietu. Ļoti lielus balstus jāattēlo izmantojot formu no apzīmējuma Celtne (521) vai ar apzīmējumu Augsts tornis (524).Krāsa: melna.
31
519 Šķērsošanas vieta (P)Ceļš cauri vai pāri sienai, žogam vai citam līnijveida objektam, tai skaitā vārti vai pakāpieni.Nešķērsojamiem objektiem līnija jāpārtrauc šķērsošanas vietā. Šķērsojamiem objektiem līniju nepārtrauc, ja šķērsošana saistīta ar zināmu kāpšanu.Krāsa: melna.
0,14
ø 0.42.0 (CC)
min.
0.8 (OM)
0,14
ø 0.4
2.0 (CC)
min.
0.35
0,25
ø 0.63.0 (CC)
0.8 (CC)
min.
min.
0,14 60°2.0 (CC)
0.4 (OM) 0,14
min.
0,14
0.35
2.0 (CC) 0.4 (OM)
min.
0,25
0.6 (CC)2,5
0.4 (OM) 0,14
1,0
0.6 (CC)0.18
513 Siena (L)Ievērojama siena no akmens, betona, koka vai cita materiāla. Minimālais augstums: 1 m.Minimālais garums (atsevišķi): 1,4 mm (balstvirsma 21 m).Krāsa: melna.
514 Sabrukusi siena (L)Sabrukusi vai neizteikta siena. Minimālais augstums 0,5 m.Minimālais garums: divas svītriņas (3,65 mm - laukums 55 m). Ja īsāks, apzīmējumu jāpārspīlē līdz minimālajam garumam vai jāmaina uz apzīmējumu Siena (513).Krāsa: melna.
515 Nepārvarama siena (L)Nepārvarama vai nešķērsojama siena parasti vairāk kā 1,5 m augsta. Minimālais garums (atsevišķi): 3 mm (balstvirsma 45 m).Krāsa: melna.
516 Žogs (L)Ja žogs veido iežogotu platību, tagi jānovieto iekšpusē. Minimālais garums (atsevišķi): 1,5 mm (balstvirsma 22,5 m). Krāsa: melna.
517 Sabrucis žogs (L)Sabrucis vai neizteikts žogs Ja žogs veido iežogotu platību, tagi jānovieto iekšpusē. Minimālais garums: divas svītriņas (3,65 mm - balstvirsma 55 m). Ja īsāks, apzīmējumu jāpārspīlē līdz minimālajam garumam vai jāmaina uz apzīmējumu Žogs (516).Krāsa: melna.
518 Nepārvarams žogs (L)Nepārvarams vai nešķērsojams žogs parasti vairāk kā 1,5 m augsts. Ja žogs veido iežogotu platību, tagi jānovieto iekšpusē. Minimālais garums (atsevišķi): 2 mm (balstvirsma 30 m).Krāsa: melna.
32
523 Drupas (L)Sabrukusi ēka. Drupas tiek parādītas mērogā līdz vismazākajam izmēram. Drupas, kas ir tik mazas, ka nevar uzzīmēt mērogā, attēlo izmantojot nepārtrauktu līniju.Minimālā platība (ārējie izmēri): 0,8 mm x 0,8 mm (balstvirsma 12 m x 12 m). Krāsa: melna.
100% 50%DZELTENA ZAĻA
alternatīva MELNA
min.
0,25
0.35
0.18
0.75 (CC)
min.0,5 x 0,5
0,2
65%
0.1
20%
min.
min.0.8 x 0.8 (OM)
0,16
0,25 0.5
520 Teritorija, kurā nedrīkst ieiet (A)Lieguma teritorija ir objekts, tādi kā privātmāja, dārzs, rūpnīca vai cita rūpnieciskā zona. Tikai augstumlīknes un īpaši objekti, tādi kā dzelzceļi un lielas ēkas jāattēlo lieguma teritorijā. Vertikālas melnas strīpas var lietot platībām, kur svarīgi parādīt pilnībā reljefu (piem., kad daļa no meža ir aizliegta). Platība tiek pārtraukta, kur taka vai ceļš iet cauri. Lieguma teritorijas ar izteiktu robežu jāapvelk ar melnu robežlīniju vai citu melnu līniju, bet ja robeža ir neizteikta, melna līnija nedrīkst būt. Distances plānošanas apzīmējumu 709 var lietot pagaidu liegumiem. Apzīmējums ar vertikālām melnām svītrām ir orientēts uz ziemeļiem. Lieguma teritorijā aizliegts ieiet. Minimālais laukums: 1 mm x 1 mm (balstvirsma 15 m x 15 m). Krāsa: dzeltena + zaļa 50%, vai melna.
522 Pārsegs (A)Pieejama un skrienama platība ar jumtu.Minimālā platība (atsevišķi): 0,6 mm x 0,6 mm (balstvirsma 9 m x 9 m). Minimālais (iekšpusē) platums: 0,3 mm (balstvirsma 4,5 m).Krāsa: melna 20%, melna.
521 Celtne (A)Celtne tiek parādīta atbilstoši tās plānam apvidū, ciktāl to atļauj mērogs. Ēkas lielākas par 75 m x 75 m var tikt attēlotas ar pelēku pildījumu apdzīvotās vietās. Ejām cauri ēkām jābūt minimums 0,3 mm platām (balstvirsma 4,5 m).Ēkas aizliegtajās teritorijās tiek vispārinātas. Platības, kuras pilnībā ietver ēkas, nezīmē (tās jāattēlo kā ēkas daļa). Minimālai atstarpei, kas norāda uz eju starp ēkām un ēkām un citiem nešķērsojamiem objektiem jābūt 0,4 mm. Minimālais laukums: 0,5 mm x 0,5 mm (balstvirsma 7,5 m x 7,5 m). Krāsa: melna (vai melna (kontūra), melna 65%).
33
529 Īpašs nepārvarams līnijveida objekts (L)Īpašs nepārvarams cilvēku veidots līnijveida objekts. Piemēram, augsts cauruļvads (gāzes, ūdens, naftas, siltuma, utt.) vai bobsleja/skeletona trase. Apzīmējuma definīcija jānorāda uz kartes.Minimālais garums: 2 mm (balstvirsma 30 m).Krāsa: melna.
0,3
0.16ø 0.8
0,16
1.0 (OM)
1.0 (OM)
0,16 0.8 (OM)
ø 0.14
0,16 0.9 (OM)
0.9 (OM)
60°
min.
2.0 (CC) 45°0,14
0.4 (OM)
0.140,25
0.4 (OM)
2.0 (CC)
0.6 (CC)
45°
min.
524 Augsts tornis (P)Augsts tornis vai liels pilons. Ja tas ir mežā, tam jābūt redzamam virs apkārt esošā meža līmeņa. Torņi ar lielāku balstvirsmu jāattēlo izmantojot apzīmējumu Celtne (521).Apzīmējums orientēts uz ziemeļiem.Balstvirsma: 21 m diametrā. Krāsa: melna.
525 Mazs tornis (P)Acīmredzams mazs tornis, platforma vai sēdeklis. Atrašanās vieta ir apzīmējuma gravitātes centrā. Apzīmējums orientēts uz ziemeļiem. Balstvirsma: 15 m x 15 m.Krāsa: melna.
526 Piramīdveida akmens krāvums (P)Pamanāms akmeņu krāvums, piemiņas akmens, robežakmens vai trigono-metriskais punkts. Minimālais augstums: 0,5 m.Balstvirsma: 12 m diametrā.Krāsa: melna.
527 Barotava (P)Barotava, kas ir brīvi stāvoša vai pievienota kokam. Atrašanās vieta ir apzīmējuma gravitātes centrā. Apzīmējums orientēts uz ziemeļiem. Balstvirsma: 13,5 m x 13,5 m.Krāsa: melna.
528 Īpašs līnijveida objekts (L)Īpašs cilvēku veidots līnijveida objekts. Piemēram, zems cauruļvads (gāzes, ūdens, naftas, siltuma, utt.) vai bobsleja/skeletona trase, kas ir skaidri redzama. Apzīmējuma definīcija jānorāda uz kartes. Minimālais garums: 1,5 mm (balstvirsma 22,5 m).Krāsa: melna.
34
532 Kāpnes (L)Izteiktas kāpnes apvidū, kas palīdz kāpt ļoti stāvās nogāzēs vai šķērsot nepārvaramus objektus. Kāpnes, kas iet cauri akmens ejām vai starp nepārvaramiem objektiem var zīmēt bez sānu līnijām. Viegli skrienamas kāpnes vai neizteiktas kāpnes jāzīmē kā taka. Kāpņu pakāpieni jāattēlo vispārinātā veidā. Minimālais garums: 3 (grafiskie) pakāpieni.Minimālais platums: 0,4 mm (IM).Krāsa: melna.
0.8 (OM)0,16
0,16 0.8 (OM)
0.8 (OM)
0.1
0.1 min. 0.4 (IM)
min. 0.4
530 Īpašs cilvēku veidots objekts - aplis (P)Atrašanās vieta ir apzīmējuma gravitātes centrā. Apzīmējuma definīcija jānorāda uz kartes. Balstvirsma: 12 m diametrā.Krāsa: melna.
531 Īpašs cilvēku veidots objekts - krustiņš (P)Atrašanās vieta ir apzīmējuma gravitātes centrā. Apzīmējums orientēts uz ziemeļiem. Apzīmējuma definīcija jānorāda uz kartes. Balstvirsma: 12 m x 12 m.Krāsa: melna.
35
3.6 Tehniskie apzīmējumi
603 Augstuma atzīme (P, T)Vietas augstumu atzīmes tiek izmantotas aptuvenam augstuma starpības novērtējumam. Augstums tiek norādīts līdz tuvākajam metram. Ūdens līmeņi doti bez punkta. Vietas augstuma atzīmes jālieto tikai vietās, kur tās netraucē citiem apzīmējumiem. Fonts: sans-serif, 1,5 mm, nav treknrakstā, nav slīprakstā.Krāsa: melna.
0.180.1
min.4 mm 0.1
219451
1,5 ø 0.3
601 Magnētisko ziemeļu līnija (L)Magnētiskās ziemeļu līnijas ir līnijas, kas atrodas uz kartes paralēli papīra lapas sānu malām un norāda uz magnētiskajiem ziemeļiem. To atstarpēm uz kartes jābūt 20 mm, kas atbilst 300 m apvidū mērogā 1:15 000. Ja karte ir palielināta līdz mērogam 1:10 000, līniju atstarpēm uz kartes jābūt 30 mm. Ziemeļu līnijas jāpārtrauc, lai uzlabotu kartes salasāmību, piemēram, vietās, kur tās aizsegtu mazus objektus. Apvidos ar ļoti nedaudz ūdens objektiem var izmantot zilas līnijas.Krāsa: melna vai zila.
602 Reģistrācijas atzīme (P)Vismaz trīs krāsu reģistrācijas zīmes ieteicams novietot kartes stūros. Tās var izmantot distanču drukāšanai uz jau nodrukātas kartes. Turklāt, tās ļauj pārbaudīt krāsu uzdrukas precizitāti, drukājot krāsas atsevišķi. Krāsa: visas drukājamās krāsas.
36
3.7 Distances plānošanas apzīmējumi
Distances plānošanas apzīmējumu izmēri ir norādīti mm drukātā mērogā 1:15 000. Lielākiem karšu mērogiem apzīmējumi jāpalielina proporcionāli (par 150% mērogam 1:10 000, par 300% mērogam 1:5 000). Visi distances plānošanas apzīmējumi jādrukā pāri kartes saturam. Tie nedrīkst nosegt kartes detaļas melnā, brūnā un 100% zilā krāsā. Zīmējumi šajā nodaļā ir mērogā 1:15 000.
706 Finišs (P)Distances beigas.Krāsa: violeta.
1
1
6,0
ø 5.0 (CC)
0.35
2,5
0.35
0,6
8
9
ø 4.0 (CC)
ø 6.0 (CC)
0.35
0.35
4,0
701 Starts (P)Vieta kur orientēšanās sākas. Trīsstūra centrs parāda precīzu vietu kur orientēšanās distance sākas. Startam jābūt skaidri identificējamā punktā uz kartes. Trīsstūra smaile norāda virzienu uz pirmo kontrolpunktu.Krāsa: violeta.
702 Kartes izsniegšanas vieta (P)Ja ir marķēts posms līdz startam, kartes izsniegšanas vietu atzīmē izmantojot apzīmējumu.Krāsa: violeta.
703 Kontrolpunkts (P)Punktveida objektiem apļa centram jābūt apzīmējuma centram. Līnijveida un platību objektiem apļa centrs norāda uz precīzu kontrolpunkta atrašanās vietu. Kontrolpunkti jānovieto tikai vietās, kas ir skaidri identificējamas uz kartes. Apļa līnija jāpārtrauc, lai parādītu svarīgu detaļu. Balstvirsma 75 mKrāsa: violeta.
704 Kontrolpunkta numurs (T)Kontrolpunkta numuri tiek novietoti tuvu kontrolpunkta aplim tādā veidā, lai neaizsegtu svarīgas detaļas. Numuri ir orientēti uz ziemeļiem.Fonts: Arial, 4.0 mm, ne treknrakstā, ne slīprakstā.Krāsa: violeta.
705 Distances savienotājlīnija (L)Vietās kur kontrolpunkti ir jāapmeklē noteiktā secībā, secība tiek parādīta izmantojot taisnas līnijas no starta līdz pirmajam kontrolpunktam un tad no katra kontrolpunkta līdz nākamajam. Līnijas jāpārtrauc, lai parādītu svarīgu detaļu. Līnija jāzīmē cauri obligāti šķērsojamām vietām. Ir jābūt atstarpei starp savienotājlīniju un kontrolpunkta apli, lai uzlabotu apakšā esošo detaļu salasāmību kontrolpunkta tuvumā.Krāsa: violeta.
37
713 Atspirdzinājumu vieta (P)Atspirdzinājumu atrašanās vieta, kura nav pie kontrolpunkta. Krāsa: violeta.
0.35
2.0 0.5
min.
0,7
min.
0.8 (CC)0,25
0.5
0,25
3.0
min.
45°
3.0
0.6 (IM)
min.
3.04.0-6.0 (CC)
0.35
4,0
4,0 1,33
3.5 (OM)
3.5 (OM)
2.1 (OM)
0,4
707 Marķēts posms (L)Marķēts posms, kas ir daļa no distances. Ir obligāti jāseko pa marķēto posmu.Minimālais garums: 2 svītriņas (4.5 mm – balstvirsma: 67,5 m).Krāsa: violeta.
708 Lieguma robeža (L)Robeža, kuru nav atļauts šķērsot.Lieguma robežu nedrīkst šķērsot. Minimālais garums: 1 mm (balstvirsma: 15 m).Krāsa: violeta.
709 Lieguma teritorija (A)Lieguma teritorija. Ja nav dabiskas robežas, robežu var iezīmēt sekojoši: - Nepārtraukta līnija norāda, ka robeža ir nomarķēta bez pārtraukumiem
(ar lentu, utml.) apvidū.- Pārtraukta līnija norāda uz marķējumu ar pārtraukumiem apvidū.- Tas, ka nav līnijas norāda, ka apvidū nav marķējuma.Lieguma teritorijā aizliegts ieiet. Minimālais laukums: 2 mm x 2 mm (balstvirsma 30 m x 30 m). Krāsa: violeta.
710 Šķērsošanas vieta (P)Šķērsošanas vieta uzzīmēta uz kartes ar divām uz āru izliektām līnijām, piemēram, cauri vai pāri sienai vai žogam, pāri ceļam vai dzelzceļam, cauri tunelim vai lieguma teritorijai vai nešķērsojamai robežai. Līnijām jāatspoguļo šķērsošanas vietas garums.Krāsa: violeta.
711 Aizliegts maršruts (L)Maršruts, kas ir aizliegts. Sacensību dalībniekiem atļauts šķērsot aizliegto maršrutu, bet ir aizliegts pārvietoties pa to. Aizliegto maršrutu aizliegts izmantot. Minimālais garums: 2 simboli (6 mm – balstvirsma 90 m)Krāsa: violeta.
712 Pirmās palīdzības punkts (P)Pirmās palīdzības punkta atrašanās vieta. Krāsa: violeta.
38
3.8 APZĪMĒJUMU PRECĪZAS DEFINĪCIJAS
Piezīme: izmēri ir norādīti mm.Visi zīmējumi ir palielināti (10x) skaidrībai. Gravitācijas centrs ir atzīmēts ar (x) kad tas nav viennozīmīgs
104
0,14
0,40 0.18 (0.25)
0,50
107
0,75 0,75
112, 303
0,8
0.18
0,7
0,498
115
0,9
0.18
0,9 0,9
111
0,8
0.18
0,197
2010.35
0.12 0,50
0,40
2020,25
0.12
0,40
0,50
203
0,8
0,16
0,7
0,489
207
0,8
0,8
0,8
208
0,8
0,6 0.5
311
0,8
0,8
0.180,9
0.18
0,216
312 313
0,9
0,9
72°
0,16
417
0,9
0.18 0.1419
0,9
0,9 0.180,36
516
0,14 0,40
0,14
2,0 60°
518
0,14 0,40
0,25
2,5 60°
0,6
524
1,4
1,4
0,16
ø 0.8
525
1,0
0,16
1,0
0,308
526
0,8 0,16
0,14
5270,354
0,9
60° 0,16 0,9
39
5280,14
2,0 0,14 0,4
45°529
0,25
2,0 0,14 0,4
45°
0,6
530
0,8 0,16
531
0,8
0,8 0,16
713
0,4 3,5
3,5
1,1
0.5
2,1
1,879
Related Documents
