1
Centrālā statistikas pārvalde
Central Statistical Bureau of Latvia
Ienākumi un dzīves apstākļi Latvijā
2018
Income and living conditions
in Latvia 2018
Statistisko datu krājums Collection of Statistics
Rīga
2019
2 ________________________________________________________________________ CSP│ EU-SILC apsekojums 2018
Statistisko datu krājums ir sagatavots, izmantojot ikgadējā apsekojuma „Eiropas Savienības statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem” (EU-SILC) datus. Tā izlase ietver paneļa komponentu (garengriezuma izlase), kas sniedz informāciju par vienām un tām pašām mājsaimniecībām četru gadu garumā.
Statistisko datu krājumā ir apkopota informācija par EU-SILC apsekojuma galvenajiem jautājumu blokiem. Viens no publikācijas mērķiem ir rosināt datu lietotājus strādāt ar šī apsekojuma anonimizētiem mikrodatu failiem un pašiem veikt dziļāku datu analīzi.
Datu lietotājam jāņem vērā, ka skaitļu noapaļošanas rezultātā iespējamas atšķirības starp kopējo rādītāju un saskaitāmo aritmētisko kopsummu.
Apsekojuma datu apstrādi veikusi un datu krājumu izdošanai sagatavojusi Sociālās statistikas departamenta Sociālās statistikas datu apkopošanas un analīzes daļa.
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) būtu pateicīga, ja saņemtu atsauksmes par datu krājumu un ieteikumus turpmākajām publikācijām par šo tēmu.
The collection of statistics is based on the results of the annual survey “EU Statistics on Income and Living Conditions” (EU-SILC). The survey sample includes panel component (longitudinal sample) providing information on the same households throughout four years.
The collection of statistics summarises information on the main topics of the EU-SILC survey. The publication aims at encouraging data users to work with the anonymised micro-data files of this survey and make more detailed data analysis by themselves.
Data users should take into account that due to the rounding adjustments slight discrepancies may occur between the totals and sums of components.
Data of the survey were processed and the collection of statistics was drawn up by the Social Statistics Data Compilation and Analysis Section of the Social Statistics Department.
The Central Statistical Bureau (CSB) would be grateful for any comments on the data collection and suggestions for further publications on this subject.
Nosacītie apzīmējumi Explanation of symbols
- Parādība nav konstatēta Magnitude zero
0.0
Parādība ir konstatēta, bet tās lielums ir mazāks par 0,05 no lietotās mērvienības
Magnitude less than 0.05 of the unit employed
0.00 Parādība ir konstatēta, bet tās lielums ir mazāks par 0,005 no lietotās mērvienības
Magnitude less than 0.005 of the unit employed
( ) Dati iegūti no neliela skaita respondentu atbilžu (20–49 novērojumi)
Data based on small number of respondent answers (20–49 observations)
... Trūkst datu, vai tie ir apšaubāmi Data not available or too uncertain for presentation
© Centrālā statistikas pārvalde, 2019
Lāčplēša iela 1, Rīga, LV-1301, Latvija
tālrunis: 67366850
e-pasts: [email protected] https://www.csb.gov.lv
Central Statistical Bureau of Latvia, 2019
Lāčplēša iela 1, Rīga, LV-1301, Latvia
Phone: +371 67366850
e-mail: [email protected]
https://www.csb.gov.lv
Pārpublicēšanas un citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
Reproductions and quotations are permitted on condition that the source is stated.
ISBN 978-9984-06-539-7
ISSN 2501-0050
019-009-000
CSB│ EU-SILC Survey 2018 ____________________________________________________________________________ 3
Saturs
Vispārīgas ziņas par apsekojumu ........................................................................................................ 4
Izlase .............................................................................................................................................. 7
Apsekojumā izmantotie termini ......................................................................................................... 12
1. Monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības indikatori 2013.–2017. gadā ............................. 16
2. Mājsaimniecību ienākumi ......................................................................................................... 23
3. Mājokļa apstākļi ...................................................................................................................... 31
4. Mājsaimniecību sociālās atstumtības un materiālās nenodrošinātības riski ...................................... 40
5. Iedzīvotāju veselības stāvoklis .................................................................................................. 57
6. Mājsaimniecību sastāvs ........................................................................................................... 72
7. 2018. gada modulis „Labsajūta” ................................................................................................ 80
8. Starptautiskie salīdzinājumi ...................................................................................................... 97
Contents
About the Survey .............................................................................................................................. 4
Sampling ......................................................................................................................................... 7
Terms and Definitions ...................................................................................................................... 12
1. Monetary Poverty and Income Inequality Indicators in 2013–2017 ................................................ 16
2. Household Income .................................................................................................................. 23
3. Housing Conditions ................................................................................................................. 31
4. Risks of Household Social Exclusion and Material Deprivation ....................................................... 40
5. Population Health .................................................................................................................... 57
6. Composition of Households ...................................................................................................... 72
7. Module 2018 “Well-Being” ....................................................................................................... 80
8. Comparative International Statistics .......................................................................................... 97
4 ________________________________________________________________________ CSP│ EU-SILC apsekojums 2018
Vispārīgas ziņas par apsekojumu
About the Survey
Ievads
2018. gadā CSP veica jau četrpadsmito apsekojumu „Eiropas Savienības statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem”
(EU-SILC), kas tiek īstenots visās ES dalībvalstīs. Tā mērķis ir nodrošināt salīdzināmu un sistemātiski apkopojamu
informāciju par katru valsti un ES kopumā. CSP 2018. gadā EU-SILC apsekojumā aptaujāja 5 833 mājsaimniecības un
10 785 personas, kurām bija 16 gadi un vairāk.
EU-SILC apsekojumā tika iegūta plaša informācija par dažādiem aspektiem, kas ietekmē mājsaimniecības un katra cilvēka
labklājību. Datu krājumā ir apkopota informācija par galvenajām EU-SILC apsekojuma tēmām:
• monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības indikatori;
• mājsaimniecības ienākumi;
• mājokļa apstākļi;
• mājsaimniecības sociālās atstumtības un materiālās nenodrošinātības riski;
• mājsaimniecības locekļu veselības pašvērtējums;
• mājsaimniecības sastāvs un tās locekļu sociālekonomiskais raksturojums.
Tiesiskais pamats
EU-SILC apsekojuma ieviešanu ES dalībvalstu statistikas sistēmā nosaka 2003. gada 16. jūnija Eiropas Parlamenta un
Padomes Regula (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC), kā
arī sešas papildu tehniskās regulas, kas ir saistošas visām dalībvalstīm.
Apsekojuma mērķa populācija
Apsekojuma mērķa grupa ir personas, kuras dzīvo privātās mājsaimniecībās Latvijas teritorijā. Netiek aptaujātas
personas, kuras dzīvo kolektīvajās mājsaimniecībās vai institūcijās (t.i., veco ļaužu pansionātos, bērnu invalīdu internātos,
studentu kopmītnēs, viesnīcās, slimnīcās, sanatorijās, cietumos u.tml.). Apsekojuma laikā tiek iegūta informācija kā par
visu mājsaimniecību kopumā, tā arī par katru mājsaimniecības locekli.
Apsekojuma organizācija un aptaujas dokumenti
EU-SILC ir paneļa apsekojums, kas ilgst četrus gadus. Apsekojumā tiek izmantots rotējošais izlases modelis.
EU-SILC apsekojuma izlasē iekļautās mājsaimniecības tiek apsekotas vienreiz gadā. 2018. gadā lielākoties tika aptaujātas
mājsaimniecības, kuras EU-SILC apsekojumā piedalījās atkārtoti. Personas, kuras kopš iepriekšējās apsekojuma reizes
mainīja savu dzīvesvietu, tika apsekotas jaunajā mājoklī. Tika sekots līdzi katram mājsaimniecības loceklim, kuram
pirmajā apsekojuma reizē bija vismaz 14 gadi.
Netika sekots līdzi personām, kuras pārcēlās dzīvot ārpus Latvijas, un personām, kuras nokļuva kolektīvajās
mājsaimniecībās vai institūcijās (veco ļaužu pansionātos, bērnu invalīdu internātos, studentu kopmītnēs u.tml.).
2018. gadā tika apsekotas arī mājsaimniecības, kuras pirmo reizi piedalījās apsekojumā. Tās tika iekļautas apsekojuma
izlasē, izmantojot CSP Demogrāfiskās statistikas datu apstrādes sistēmas datus.
Pilsētās tika apsekoti visi mājsaimniecības locekļi, kuri dzīvoja apsekojuma izlasē iekļautajās adresēs. Lauku teritorijās
tika apsekotas tikai tās mājsaimniecības, kur dzīvoja vismaz viena izlases adresē norādītā persona.
Ja lauku teritorijā esošā adresē nedzīvoja neviena izlases sarakstā esoša persona, tad mēģināja noskaidrot tās pašreizējo
dzīvesvietas adresi un veikt aptauju tur, ja jaunā dzīvesvietas adrese atradās tā paša pagasta teritorijā. Pretējā gadījumā
tika aptaujātas mājsaimniecības, kas dzīvoja apsekojuma izlasē iekļautajā adresē.
Aptaujas laikā par katru mājsaimniecību tika aizpildītas četras dažādu veidu veidlapas: Mājsaimniecības reģistrs,
Mājsaimniecības veidlapa, Individuālā veidlapa un 2018. gada moduļa veidlapa „Labsajūta”. Mājsaimniecības
Vispārīgas ziņas par apsekojumu
About the Survey
CSB│ EU-SILC Survey 2018 ____________________________________________________________________________ 5
reģistrs un Mājsaimniecības veidlapa tika aizpildīta, aptaujājot mājsaimniecības personu, kura atbild par mājokli kopumā.
Individuālās veidlapas jautājumi tika atsevišķi uzdoti katram mājsaimniecības loceklim, kuram bija 16 gadi un vairāk.
Mājsaimniecības reģistrā tika aizpildīta pamatinformācija par mājsaimniecības sastāvu un par katru mājsaimniecības
locekli (dzimšanas datums, dzimums, pilsonība u.c.).
Izmantojot Mājsaimniecības veidlapu, tika iegūta informācija par mājsaimniecību kopumā: mājokļa apstākļi,
mājsaimniecības sociālekonomiskais stāvoklis, mājsaimniecības kopējie ienākumi, mājokļa izmaksas, mājsaimniecību
savstarpējā palīdzība, lauksaimnieciskā ražošana.
Savukārt, izmantojot Individuālo veidlapu, tika iegūta informācija, kas attiecas tieši uz pašu respondentu:
nodarbinātība, ienākumi, veselības pašvērtējums, izglītība.
2018. gadā apsekojumam tika pievienots modulis „Labsajūta”.
Introduction
In 2018, Central Statistical Bureau (CSB) conducted the fourteenth survey “EU Statistics on Income and Living
Conditions” (EU-SILC) carried out in all EU Member States. The survey is aimed at production of comparable and
systematically-compiled information on each country separately and on the EU as a whole. In 2018, within the framework
of the EU-SILC survey, CSB surveyed 5 833 households and 10 785 persons aged 16 and over.
The EU-SILC survey provides extensive information on various aspects influencing welfare of a household and every
individual. The collection of data includes summary of the key EU-SILC survey subjects:
• monetary poverty and income inequality indicators;
• household income;
• housing conditions;
• risks of household social exclusion and material deprivation;
• self-perceived health of household members;
• household composition and socio-economic characterization of its members.
Legal basis
Introduction of the EU-SILC survey into the European Statistical System is stipulated by the Regulation of the European
Parliament and Council (EC) No 1177/2003 concerning Community statistics on income and living conditions (EU-SILC), as
well as by six additional technical regulations which are mandatory to all Member States.
Target population of the survey
Survey target population consists of persons living in private households within the territory of Latvia. Persons living in
collective households or institutions are not surveyed (i.e., old peoples’ homes, boarding-schools for disabled children,
students’ hostels, hotels, hospitals, sanatoriums, prisons, etc.). Within the framework of the survey, information is
collected on both household as a whole and each household member separately.
Organization and documentation of the survey
EU-SILC is a panel survey lasting for four years. Rotational sample design is used in the survey.
Households included in the EU-SILC survey sample are surveyed once a year. In 2018, mainly households participating in
the EU-SILC survey were polled repeatedly. Persons, who had changed their place of residence since the last survey, were
interviewed in their new place of residence. The survey keeps track of each household member who during the first wave
was at least 14 years old.
Vispārīgas ziņas par apsekojumu
About the Survey
6 ________________________________________________________________________ CSP│ EU-SILC apsekojums 2018
Persons who moved to live outside Latvia as well as persons who moved to collective households or institutions (old
peoples’ homes, boarding-schools for disabled children, students’ hostels etc.) were no longer followed.
In 2018, households participating in the survey for the first time were also surveyed. They were included in the survey
sample by using data of the CSB Demographic Statistics Data Processing System.
In urban areas, all household members living in the sampled addresses were surveyed, whereas in rural areas only
households resided by at least one person mentioned in the sampled address.
If an address located in rural area was inhabited by none of the sampled persons, attempts were made to find out his/her
current place of residence and, if the new address was located in the same rural municipality, to conduct the survey there.
If the territory differed, households living in the sampled address were interviewed instead.
During the survey, four different questionnaires were completed about each household: Household Register,
Household Questionnaire, Personal Questionnaire and 2018 module questionnaire “Well-being”. Household
Register and Household Questionnaire were completed by interviewing person responsible for common issues of the
household. Questions of the Personal Questionnaire were individually asked to each household member aged 16 and over.
Household Register was filled in with the key information about household composition and each household member
(date of birth, gender, citizenship, etc.).
Household Questionnaire allowed collecting information concerning the whole household: housing conditions, socio-
economic status, total income, housing expenditure, inter-household assistance, agricultural production.
Personal Questionnaire helped to collect information regarding respondent directly: employment, income, self-
perceived health, education.
In 2018, the survey was supplemented with the module “Well-being”.
CSB│ EU-SILC Survey 2018 ____________________________________________________________________________ 7
Izlase
Sampling
Izlases dizains
Latvijā EU-SILC apsekojumā tika izmantota stratificēta
divpakāpju izlase. Stratifikācija tika veikta pēc
urbanizācijas pakāpes. Kopā ir izveidotas četras stratas:
1. Rīga;
2. lielākās pilsētas (Daugavpils, Jelgava, Jūrmala,
Liepāja, Rēzekne, Ventspils, Jēkabpils un
Valmiera);
3. pārējās Latvijas pilsētas;
4. lauku teritorijas.
Tautas skaitīšanas iecirkņi (1) ir izmantoti kā primārās
izlases vienības (PIV). Tos atlasa, izmantojot
sistemātisko izlasi, kur izlasē iekļaušanas varbūtība ir
proporcionāla PIV lielumam (mājsaimniecību skaitam).
Otrajā izlases veidošanas pakāpē tika izmantoti mājokļi.
Tās ir sekundārās izlases vienības (SIV). SIV tika
atlasītas ar nejaušo izlases metodi no PIV, kas tika
atlasītas pirmajā izlases pakāpē. Apsekojuma izlasē
iekļaujamo adrešu skaits tika novērtēts, ņemot vērā
iespējamo neatbildētības līmeni katrā PIV. Katrā
atlasītajā mājoklī tika apsekotas visas tajā dzīvojošās
mājsaimniecības un personas.
Ņemot vērā iepriekšējo gadu EU-SILC apsekojumu
neatbildētības līmeni un to, ka bija mājokļi, kuros
dzīvoja vairākas mājsaimniecības, 2018. gadā
apsekojuma izlasē bija 7 972 mājsaimniecības. Ja ar
mājokli nebija iespējams sazināties (adrese nebija
atrodama, nebija iespējas sazināties ne ar vienu personu
no šīs adreses u.c.), tika pieņemts, ka mājoklī dzīvo
viena mājsaimniecība.
Izlases apjoms
EU-SILC apsekojuma izlasē atkārtoti tika iekļautas 4 772
mājsaimniecības, bet pirmo reizi – 3 169 mājokļi.
Apsekojumā piedalījās 5 833 mājsaimniecības.
Aptaujātajās mājsaimniecībās dzīvoja 10 785 personas,
kurām bija 16 gadi un vairāk, no tām 10 420 personas
atbildēja uz Individuālās veidlapas jautājumiem.
(1) Tautas skaitīšanas iecirkņi ir teritorijas, kas tika izveidotas
2011. gada tautas skaitīšanas vajadzībām. Iecirkņi pārklāj visu Latvijas teritoriju, tie ir sakārtoti serpentīna kārtībā
(ģeogrāfiski tuvu esoši iecirkņi ir tuvu arī iecirkņu sarakstā).
Sample design
Two-stage sampling design was used for the EU-SILC
survey in Latvia. Stratification was made according to
the degree of urbanisation. In total, four strata were
created:
1 Riga;
2 largest cities (Daugavpils, Jelgava, Jūrmala,
Liepāja, Rēzekne, Ventspils, Jēkabpils and
Valmiera);
3 other towns;
4 rural areas.
Population and Housing Census counting areas (2) are
used as primary sampling units (PSU). They are selected
by using systematic sampling method with the inclusion
probabilities proportional to the size of PSU (number of
households).
Dwellings were used at the second stage of the sampling
design. They are secondary sampling units (SSU). SSU
were selected with the help of simple random sampling
from PSU selected at the first stage of sampling. The
number of addresses to be included in the sample was
adjusted taking into account the possible non-response
level in each PSU. All households and persons living in
the selected dwelling were surveyed.
Taking into account the non-response rate in previous
EU-SILC surveys as well as the fact that there were
dwellings resided by several households, the sample of
2018 included 7 972 households. If it was not possible
to contact the dwelling (address was not found, it was
impossible to contact any person from this address,
etc.), it was assumed that one household was living in
the respective dwelling.
Sample size
In the sample of the EU-SILC survey, 4 772 households
were included repeatedly and 3 169 for the first time; in
total 5 833 households participated in the survey. Out of
the 10 785 persons aged 16 and over living in the
surveyed households, 10 420 answered the questions of
the Personal Questionnaire.
(2) Population and Housing Census counting areas are territories
developed for the needs of Population and Housing
Census 2011. Areas cover the whole territory of Latvia and are arranged in a serpentine order (areas located close
geographically are close also in the area list).
Izlase
Sampling
8 ________________________________________________________________________ CSP│ EU-SILC apsekojums 2018
Izlases dizains un apjoms pirmajā reizē
Sample design and size at first wave
Pirmā pakāpe
First stage Otrā pakāpe Second stage
PIV PSU
SIV SSU
Mājsaimniecības Households
Rīga 111 1 110 1 110 Riga (capital)
Lielākās pilsētas 70 630 630 Largest cities
Pārējās pilsētas 61 549 550 Other towns
Lauki 88 880 883 Rural
PAVISAM 330 3 169 3 173 TOTAL
Atkārtoti izlasē iekļauto mājsaimniecību skaits pa apsekojuma reizēm
Number of households included in the sample repeatedly by wave
Apsekojuma reize
Wave Pavisam
Total
2. 3. 4.
Rīga 512 496 527 1 535 Riga (capital)
Lielākās pilsētas 320 338 333 991 Largest cities
Pārējās pilsētas 252 278 232 762 Other towns
Lauki 550 530 431 1 511 Rural
PAVISAM 1 634 1 642 1 523 4 799 TOTAL
Neatbildētība
No 4 799 mājsaimniecībām, kuras iekļautas apsekojuma
izlasē atkārtoti, izdevās sazināties ar 4 629, no tām
apsekojumā piedalījās 4 214.
No 3 169 mājokļiem, kuri tika iekļauti apsekojuma izlasē
pirmo reizi, izdevās sazināties ar 2 788
mājsaimniecībām, no tām apsekojumā piedalījās 1 625.
Virspārklājumu veido nederīgās izlases vienības. Tādi ir
308 mājokļi jeb 9,7 % no jaunās izlases daļas un 310
mājokļi kopā, kas ir 3,9 % no visas izlases.
Gandrīz par visiem aptaujāto mājsaimniecību locekļiem,
kuriem bija 16 un vairāk gadu, tika aizpildītas
Individuālās veidlapas. Tikai no 3,4 % mājsaimniecības
locekļu neizdevās iegūt atbildes uz Individuālās
veidlapas jautājumiem.
Non-response
Out of 4 799 households included in the survey sample
repeatedly, 4 629 households were contacted, 4 214 of
them participated in the survey.
Out of 3 169 dwellings included in the survey sample for
the first time, 2 788 households were contacted, 1 625
of them participated in the survey.
The over-coverage is formed by invalid sampling units.
There are 308 such dwellings or 9.7 % of the new
sample and 310 dwellings, altogether forming 3.9 % of
the overall sample
Personal Questionnaire was completed on almost all
members of the surveyed households aged 16 and over.
Only 3.4 % of the household members did not provide
answers to the Personal Questionnaire questions
Neatbildētība atkarībā no apsekojuma reizes
Non-response depending on the wave
Apsekojuma reize
Wave
PAVISAM
TOTAL
1. 2. 3. 4.
Izlase 3 173 1 634 1 642 1 523 7 972 Sample
Neatbildētība 1 553 244 190 152 2 139 Non-response
Neatbildētība, % 48.9 14.9 11.6 10.0 26.8 Non-response rate, %
Izlase
Sampling
CSB│ EU-SILC Survey 2018 ____________________________________________________________________________ 9
Neatbildētības iemesli
Reasons for non-response
Mājsaimniecības, kuras iekļautas
apsekojumā atkārtoti
Households included in the
sample repeatedly
Mājsaimniecības, kuras iekļautas
apsekojumā pirmo reizi Households
included in the sample for the first
time
PAVISAM TOTAL
skaits number
% skaits number
% skaits number
%
IZLASE 4 799 3 173 7 972 SAMPLE
Neatbildētība pavisam 586 100.0 1 553 100.0 2 139 100.0 Non-response, total
Apvienojās divas vai
vairāk mājsaimniecības 1 0.2 - - 1 0.05
Two or more
households merged
Mājsaimniecībā nav
izlases personas 6 1.0 - - 6 0.3
No sampled person
in household
Mājsaimniecība
pārvietojusies uz
ārzemēm
14 2.4 - - 14 0.7 Household moved
outside the country
Mājsaimniecība
pārvietojusies uz
kolektīvu
mājsaimniecību/
struktūru valsts
robežas
12 2.0 - - 12 0.6
Entire household
moved to a
collective household
or institution within
the country
Visi mājsaimniecībā
miruši 53 9.0 - - 53 2.5
All household
members have died
Mājsaimniecība ir
pazudusi (nav
informācijas par
mājsaimniecību)
79 13.5 - - 79 3.7
Lost household (no
information on the
household)
Adrese nav atrodama 3 0.5 2 0.1 5 0.2 Address cannot be
found
Adresei nevar piekļūt 0 0.0 75 4.8 75 3.5 Address cannot be
accessed
Adrese neeksistē vai
tā nav dzīvesvieta 2 0.3 308 19.8 310 14.5
Address does not
exist or is not
residence of
household
Mājsaimniecība
atteicās piedalīties 253 43.2 784 50.5 1 037 48.5
Household refused to
cooperate
Mājsaimniecība
apsekojuma laikā
nebija sastopama
135 23.0 333 21.4 468 21.9
Household was
temporary away
during the fieldwork
Neviens no
mājsaimniecības
nespēja atbildēt
(slimība utt.)
27 4.6 45 2.9 72 3.4
None of household
members was able to
respond (illness, etc.)
Cits iemesls 0 0.0 1 0.1 1 0.0 Other reason
Mājsaimniecība tika
aptaujāta, bet netika
iegūts pilns anketu
komplekts
1 0.2 5 0.3 6 0.3
Household was
interviewed, but set
of questionnaires
obtained was
incomplete
Izlase
Sampling
10 _______________________________________________________________________ CSP│ EU-SILC apsekojums 2018
Izlases rotācija
Lai nodrošinātu garengriezuma informāciju un saglabātu
izlases reprezentativitāti turpmākajos gados, EU-SILC
apsekojumā tiek izmantots rotējošā paneļa izlases
dizains. Apsekojuma izlasē iekļuvušie mājokļi tiek
sadalīti četrās apakšizlasēs. No apsekojuma izlases katru
gadu izslēdz vienu grupu, un tās vietā pievieno jaunu
apakšizlases grupu. 2018. gadā EU-SILC apsekojuma
izlasē tika atkārtoti iekļautas 4 799 mājsaimniecības.
3 169 mājokļi (mājsaimniecības) pirmo reizi tika iekļauti
apsekojuma izlasē.
Izlasē iekļaušanas varbūtību noteikšana un svaru aprēķins
Pirmajā pakāpē tika izmantoti 2011. gada tautas
skaitīšanas dati. Par izlases vienībām tika izmantoti
tautas skaitīšanas iecirkņi, kas aptver visu Latvijas
teritoriju. Stratifikācija tika veikta pēc urbanizācijas
pakāpes. Tika izveidotas četras stratas: Rīga, sešas
lielākās pilsētas, pārējās pilsētas un lauku teritorijas. H-
tās stratas i-tā iecirkņa izlasē iekļaušanas varbūtību
pirmajā pakāpē aprēķina šādi:
Rotation scheme of the sample
With an aim to provide longitudinal information and
maintain representativeness of the sample also during
the following years, a rotational panel sample design
was used in the EU-SILC survey. Dwellings included in
the sample are divided into four sub-samples. One
group is excluded from the survey sample each year and
a new sub-sample group is added instead. In 2018,
4 799 households were included in the sample of the
EU-SILC survey repeatedly and 3 169 dwellings
(households) were included in the survey sample for the
first time.
Determination of inclusion probabilities and calculation of weights
Data of Population and Housing Census 2011 are used at
the first sampling stage. Sampling units were the
Population and Housing Census counting areas covering
the whole territory of Latvia. Stratification was made
according to the degree of urbanisation. Four strata
were developed: Riga, six largest cities, other towns and
rural areas. In the first stage, the inclusion probability 1hi
of the counting area i of stratum h is calculated
as follows:
hM
hiM
hm
hi=
1
kur
hm
– izlasē iekļauto iecirkņu skaits h-tajā stratā;
hM
– mājsaimniecību skaits h-tās stratas populācijā;
hiM
– mājsaimniecību skaits h-tās stratas i-tā iecirkņa
populācijā. Otrajā pakāpē tika izmantoti CSP Demogrāfiskās statistikas datu apstrādes sistēmas dati. Otrajā pakāpē par izlases vienībām tika izmantoti mājokļi un mājsaimniecības. H-tās stratas i-tā iecirkņa
mājsaimniecības izlasē iekļaušanas varbūtību 2hi
otrajā pakāpē aprēķina šādi:
where
hm
– number of counting areas of the stratum h included in the sample;
hM
– number of households in the population of stratum h;
hiM
– number of households in the population of the
area i of the stratum h. Data from the CSB Demographic Statistics Data Processing System were used at the second stage. Within the framework of this stage, dwellings and households were used as sampling units. At the second
stage, inclusion probability 2hi
of the area i of the stratum h is calculated as follows:
hs
hshi
N
n=
2
kur
hsn – mājokļu skaits h-tās stratas i-tā iecirkņa izlasē;
hsN – mājokļu skaits h-tās stratas i-tā iecirkņa
populācijā. Tātad h-tās stratas i-tā iecirkņa mājoklim izlasē
iekļaušanas varbūtība hi
divos soļos ir vienāda:
where
hsn – number of dwellings in the sample of the
counting area i in the stratum h;
hsN – number of dwellings in the population of the
counting area i of the stratum h.
Thus, the inclusion probability hi
for a dwelling in
the area i of the stratum h in two stages is equal to:
Izlase
Sampling
CSB│ EU-SILC Survey 2018 ___________________________________________________________________________ 11
hi
hi
h
hi
hhihihiN
n
M
Mm==
21
Tā kā izlasē tiek iekļautas visas mājsaimniecības un visi
mājsaimniecības locekļi no katra izlases mājokļa, tad
katras mājsaimniecības un katra mājsaimniecības
locekļa izlasē iekļaušanas varbūtība ir vienāda ar
mājokļa izlasē iekļaušanas varbūtību.
Dizaina svars mājoklim ir vienāds ar izlasē iekļaušanas
varbūtības apgriezto lielumu.
As the sample includes all households and household
members of the selected dwellings, the inclusion
probability of each household and household member is
equal to the dwelling inclusion probability.
Design weights for the dwelling equal the inverse of the
inclusion probability.
hi
hiw
1=
Neatbildētības dēļ tika veikta dizaina svaru koriģēšana,
izmantojot atbildētības homogenitātes grupu metodi
(Särndal u.c., 1992). Atbildētības homogenitātes grupas
ir veidotas, izmantojot informāciju par atbildējušo
mājsaimniecību atrašanās vietu (urbanizācijas pakāpi –
stratu un reģionu) un tās piedalīšanās reizi.
Pēc neatbildētības koriģētie svari katrā stratā vēl tika
kalibrēti mājsaimniecību līmenī pēc demogrāfiskajiem
datiem: vecuma, dzimuma un sešiem Latvijas
reģioniem.
Due to the non-response, the design weights were
revised using response homogeneity group method
(Särndal etc., 1992). Response homogeneity groups are
formed by using information on location of the
responding household (urbanisation level – strata and
region) and number of times the household is
participating in the survey.
Weights adjusted by non-response in each stratum were
calibrated also at household level according to the
demographical data: age, gender, and six regions of
Latvia.
12 _______________________________________________________________________ CSP│ EU-SILC apsekojums 2018
Apsekojumā izmantotie termini
Terms and Definitions
Privātā mājsaimniecība (mājsaimniecība)
Vairākas personas, kuras dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz izdevumus, vai viena persona, kura saimnieko atsevišķi.
Vecums
Personas vecums tiek noteikts 2017. gada 31. decembrī.
Bērns
Persona jaunāka par 18 gadiem. Apgādībā esošs bērns ir persona, kas ir jaunāka par 18 gadiem, kā arī personas
18–24 gadu vecumā, ja tās ir ekonomiski neaktīvas un dzīvo ar vismaz vienu no vecākiem.
Mājoklis
Pastāvīgai dzīvošanai paredzēta viena vai vairākas dzīvojamās istabas (dzīvojamā māja, dzīvoklis daudzdzīvokļu mājā,
istaba komunālajā dzīvoklī u.c.). Mājoklim parasti ir noteikta adrese.
Mājokļa izmaksas
Īrniekiem mājokļa izmaksās tiek iekļauta īre par mājokļa izmantošanu, apkure, elektrība, gāze, ūdensapgāde un
kanalizācija, atkritumu izvešana, mājokļa kārtējā remonta un uzturēšanas izdevumi, mājokļa apdrošināšanas izmaksas un
citi ar mājokli saistītie izdevumi.
Īpašniekiem mājokļa izmaksās tiek iekļauti hipotekārie procentu maksājumi, mājokļa apdrošināšanas izmaksas,
nekustamā īpašuma nodoklis par mājokli un zemi, apkure, elektrība, gāze, ūdensapgāde un kanalizācija, atkritumu
izvešana, mājokļa kārtējā remonta un regulārās uzturēšanas izdevumi un citi ar mājokli saistītie maksājumi.
Rīcībā esošie (neto) ienākumi
Tie ir 2017. gadā gūtie ieņēmumi: naudas ienākumi no algota darba; naudas izteiksmē pārrēķinātie darba ņēmēja natūrā
gūtie ienākumi, izmantojot uzņēmuma vai dienesta auto privātām vajadzībām; ienākumi vai zaudējumi, kas gūti no
pašnodarbinātības; saņemtās pensijas un pabalsti; regulāra naudas palīdzība no citām mājsaimniecībām; peļņa no
noguldījumu procentiem, dividendēm, akcijām; ienākumi, ko saņēmuši bērni, kas jaunāki par 16 gadiem; ienākumi no
īpašuma izīrēšanas; saņemtā summa no Valsts ieņēmumu dienesta ienākuma nodokļa pārmaksas dēļ (par saimnieciskās
darbības veikšanu, attaisnotajiem izdevumiem – izglītību, ārstniecību u.tml.). No šīs kopējās ienākumu summas tiek
atskaitīti nekustamā īpašuma nodokļu maksājumi; naudas summas, kas tikušas regulāri piešķirtas citām
mājsaimniecībām; atmaksātā summa Valsts ieņēmumu dienestam sakarā ar nenomaksāto vai nepilnīgi nomaksāto
ienākuma nodokli.
Ienākumi no algota darba
Saņemtā naudas atlīdzība, ko darba devējs izmaksā strādājošajiem. Tie ir pamatdarbā un papilddarbos gūtie ienākumi no
darba devēja. Algota darba ienākumos tiek iekļauta komandējuma nauda, dzeramnauda, papildu samaksa par virsstundu
darbu, darbnespējas lapas A samaksa, prēmijas, naudas apbalvojumi un citi papildu samaksas veidi. Netiek ņemta vērā
atlīdzība par izdevumiem, kas saistīti ar darba pienākumu pildīšanu (piemēram, transporta izdevumiem, speciāliem darba
aizsargtērpiem u.tml.), kā arī kompensācijas sakarā ar darba attiecību pārtraukšanu.
Ienākumi no pašnodarbinātības
Ienākumu summa no pašnodarbinātības vai uzņēmējdarbības, ko persona izmanto personiskajiem tēriņiem vai privāto
uzkrājumu veidošanai.
Ienākumi no īpašuma
Noguldījumu un depozītu procenti, dividendes un ienākumi no zemes, mājokļa vai cita nekustamā īpašuma izīrēšanas.
Sociālie transferti
Valsts, pašvaldības piešķirtās pensijas un pabalsti, izmaksātie uzturlīdzekļi bērniem, stipendijas, sociālās apdrošināšanas
pabalsti un kompensācijas, tai skaitā arī citu valstu.
Privātie transferti
Regulāra naudas palīdzība un uzturlīdzekļi (alimenti), kas saņemti no personas, kura dzīvo citā mājsaimniecībā.
Kvintiļu grupa
Viena piektā daļa no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā kārtībā pēc to rīcībā esošā ienākuma uz
vienu mājsaimniecības locekli.
Monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības indikatori
Indikatori, kurus Lākenas Eiropadome pieņēma 2001. gada decembrī, lai varētu izvērtēt un novērot ES dalībvalstu
progresu sociālās atstumtības mazināšanā. Šajos indikatoros ietilpst nabadzības riska indekss, Džini koeficients u.c.
indikatori (sk. 1. nodaļu).
Apsekojumā izmantotie termini
Terms and Definitions
CSB│ EU-SILC Survey 2018 ___________________________________________________________________________ 13
Nabadzības riska indekss
Iedzīvotāju procentuālais īpatsvars, kuru ekvivalentais rīcībā esošais ienākums ir zem 60 % no nacionālā ekvivalentā
rīcībā esošā ienākuma mediānas.
Džini koeficients
Raksturo ienākumu nevienlīdzību. Tas variē no 0 līdz 100. Džini koeficients ir 0, ja pastāv absolūta ienākumu vienlīdzība
(t.i., visiem iedzīvotājiem ir vienādi ienākumi), bet, jo vairāk tas tuvojas 100, jo lielāka ir ienākumu nevienlīdzība.
Ekvivalentie rīcībā esošie ienākumi
Mājsaimniecības rīcībā esošie ienākumi, kas tiek aprēķināti uz ekvivalento patērētāju. Tos iegūst, dalot mājsaimniecības
ienākumus ar ekvivalento mājsaimniecības lielumu, kuru veido, izmantojot modificēto OECD skalu – pirmajam
pieaugušajam tiek pielīdzināts svars 1,0, katram nākamajam mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un
vecākam – 0,5, bet katram bērnam, kas jaunāks par 14 gadiem, – 0,3.
Kvintiļu attiecības indekss (S80/S20)
Attiecība starp ekvivalento rīcībā esošo ienākumu summu, ko saņem 20 % valsts iedzīvotāju ar augstākajiem
ekvivalentajiem rīcībā esošajiem ienākumiem (augstākā kvintile), pret ekvivalento rīcībā esošo ienākumu summu, ko
saņem 20 % valsts iedzīvotāju ar zemākajiem ekvivalentajiem rīcībā esošajiem ienākumiem (zemākā kvintile).
Relatīvā mediānas nabadzības riska plaisa
Procentuāla starpība starp zem nabadzības riska sliekšņa esošo iedzīvotāju ienākumu mediānu un pašu nabadzības riska
slieksni.
Nabadzības risks vai sociālā atstumtība
Personas, kuru ienākumi ir mazāki par nabadzības riska slieksni vai kuras ir dziļi materiāli nenodrošinātas, vai arī ir
nodarbinātas darbā ar zemu intensitāti.
Materiālā nenodrošinātība
Raksturo personu īpatsvaru, kurām piemīt vismaz trīs no šādām materiālās nenodrošinātības pazīmēm: finansiālu iespēju
trūkums 1) segt komunālos maksājumus, īri vai atmaksāt kredītu, 2) finansiāli atļauties uzturēt mājokli siltu, 3) segt
pēkšņus, neparedzētus izdevumus no pašu līdzekļiem, 4) ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis katru otro dienu, 5) katru gadu
vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām, 6) lietot savām vajadzībām vieglo auto, 7) lietot savām vajadzībām veļas
mazgājamo mašīnu, 8) lietot savām vajadzībām krāsu televizoru, 9) lietot savām vajadzībām telefonu.
Dziļa materiālā nenodrošinātība
Raksturo personas, kurām piemīt vismaz četras no šādām materiālās nenodrošinātības pazīmēm: finansiālu iespēju
trūkums 1) segt komunālos maksājumus, īri vai atmaksāt kredītu, 2) finansiāli atļauties uzturēt mājokli siltu, 3) segt
pēkšņus, neparedzētus izdevumus no pašu līdzekļiem, 4) ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis katru otro dienu, 5) katru gadu
vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām, 6) lietot savām vajadzībām vieglo auto, 7) lietot savām vajadzībām veļas
mazgājamo mašīnu, 8) lietot savām vajadzībām krāsu televizoru, 9) lietot savām vajadzībām telefonu.
Darba intensitāte
Tas ir darbspējas vecuma mājsaimniecības locekļu ienākumu pārskata periodā nostrādāto mēneša skaita attiecība pret
kopējo mēnešu skaitu, ko mājsaimniecības locekļi teorētiski varēja nostrādāt. Personas tiek klasificētas intervālā no WI=0
(nav nodarbināti) līdz WI=1 (pilna nodarbinātība). Tiek pieņemts, ka persona dzīvo mājsaimniecībā ar zemu darba
intensitāti, ja WI ≤ 0,2.
Izglītības līmeņi
Pamatskolas izglītība vai zemāka: personai nav skolas izglītības vai arī iegūtā izglītība ir zemāka par sākumskolas
izglītību; ir iegūta sākumskolas izglītība, pamatizglītība, profesionālā pamatizglītība; arodizglītība ar pedagoģisko
korekciju; arodizglītība pēc pamatizglītības.
Vidējā izglītība: personai ir iegūta vispārējā vidējā izglītība; vispārējā vidējā izglītība pēc arodizglītības; profesionālā
vidējā izglītība pēc pamatizglītības; profesionālā vidējā izglītība pēc arodizglītības; arodizglītība pēc vispārējās vidējās
izglītības; profesionālā vidējā izglītība pēc vispārējās vidējās izglītības.
Augstākā izglītība: personai ir iegūta pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība; akadēmiskā izglītība (bakalaura
grāds) vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība (profesionālais bakalaura grāds); otrā līmeņa profesionālā augstākā
izglītība (studiju ilgums – 5 gadi), akadēmiskā izglītība (maģistra grāds) vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība
(profesionālais maģistra grāds); doktora grāds.
Plašāku ieskatu par apsekojumā izmantotajām definīcijām sniedz Komisijas Regula (EK) Nr. 1980/2003 (2003. gada
21. oktobris), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) 1177/2003 attiecībā uz Kopienas statistiku par
ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) attiecībā uz definīcijām un atjauninātām definīcijām (https://eur-
lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32003R1980&from=EN).
Apsekojumā izmantotie termini
Terms and Definitions
14 _______________________________________________________________________ CSP│ EU-SILC apsekojums 2018
Private household (household)
Several persons living in one dwelling and sharing expenditure or one person having a separate housekeeping.
Age
Age of the person is defined on 31 December 2017.
Child
Person under the age of 18. Dependent child is a person aged 0–17 as well as person aged 18–24 if economically inactive
and living with at least one of the parents.
Dwelling
One or several residential rooms for permanent residence (residential house, apartment in a multi-dwelling building, room
in a communal apartment, etc.). Usually dwelling has a definite address.
Housing costs
For tenants housing costs include rent for use of the dwelling, heating, electricity, gas, water supply, sewerage, refuse
removal, dwelling repair and maintenance expenses, housing insurance expenses and other housing-related expenses.
For owners housing costs include mortgage payments, dwelling insurance payments, real estate tax for dwelling and
land, heating, electricity, water supply and sewerage, refuse removal, dwelling repair and maintenance expenses and
other housing-related expenses.
Disposable (net) income
Income received in 2017: cash income from labour, employee income in kind received by using company car for private
needs estimated in cash, income or losses received from self-employment, pensions and benefits received, regular
material assistance from other households, profit from deposit interests, dividends, shares, income received by children
aged under 16, income from property rental, tax return from the State Revenue Service due to overpaid income tax (for
business activities, eligible costs – education, medical treatment, etc.). From this total amount of income, the following
items are deducted: real estate tax, amount of money regularly given to other households, amount paid to the State
Revenue Service due to unpaid or insufficiently paid income tax.
Wages and salaries
Monetary remuneration that employer pays to employees. This is income from the main job and additional jobs received
from employer. Labour income includes travel allowances, tips, additional payment for overtime work, payment for the
sick-leave certificate A, bonuses, cash awards and other additional payments. Compensation for expenses related to work
duties is not taken into account (for example, transportation expenses, special protective clothing, etc.), as well as
compensations in case of termination of labour relations.
Self-employment income
Amount of income received from self-employment or business which person uses for private expenses or to make private
savings.
Income from property
Interest from savings and deposits, dividends and income from renting land, dwelling or other real estate.
Social transfers
Pensions and benefits paid by the State or municipality, child maintenance payments, scholarships, social insurance
benefits and compensations, including the ones paid by other countries.
Private transfers
Regular monetary assistance and maintenance obligation costs (alimony) received from a person living in another
household.
Quintile group
One fifth (20 %) of the number of surveyed households grouped in increasing sequence according to the disposable
income per one household member.
Monetary poverty and income inequality indicators
Indicators adopted by the Laeken European Council in December 2001 in order to evaluate and observe the progress of
EU Member States in decreasing the social exclusion. Those indicators include at-risk-of poverty rate, Gini coefficient and
other indicators (see Section 1).
At-risk-of-poverty rate
Share of persons with an equivalised disposable income below 60 % of the national median equivalised disposable
income.
Apsekojumā izmantotie termini
Terms and Definitions
CSB│ EU-SILC Survey 2018 ___________________________________________________________________________ 15
Gini coefficient
Characterizes inequality of income. It varies from 0 to 100. Gini coefficient is 0, if there is absolute equality of income
(i.e., all population has the same income), but the closer it gets to 100, the greater is inequality of income.
Equivalised disposable income
Household disposable income divided by its “equivalent size”, which is calculated with the help of the so-called “modified
OECD” equivalence scale. This scale gives a weight of 1.0 to the first adult, 0.5 to any other household member aged 14
and over and 0.3 to each child aged under 14.
Quintile share ratio (S80/S20)
Ratio of total equivalised disposable income received by the 20 % of the country’s population with the highest equivalised
disposable income (top quintile) to that received by the 20 % of the country’s population with the lowest equivalised
disposable income (bottom quintile).
Relative median at-risk-of-poverty gap
Percentage difference between the at-risk-of-poverty threshold and median equivalised disposable income of persons
below the same threshold.
At-risk-of-poverty or social exclusion
Persons with disposable income below at-risk-of-poverty threshold or persons subjected to severe material deprivation or
employed in low work intensity.
Material deprivation rate
Share of persons facing severe financial constraints, defined as the proportion of people lacking at least three items
among the nine following: household could not afford: 1) to face unexpected expenses, 2) one week annual holiday away
from home, 3) to pay for arrears (mortgage or rent, utility bills or hire purchase instalments), 4) a meal with meat,
chicken or fish every second day, 5) to keep home adequately warm, or could not afford (even if wanted to): 6) a washing
machine, 7) a colour TV, 8) a telephone, 9) a personal car.
Severe material deprivation
Severe material deprivation is defined as the proportion of people lacking at least four items among the nine following:
the household could not afford: 1) to face unexpected expenses, 2) one week annual holiday away from home, 3) to pay
for arrears (mortgage or rent, utility bills or hire purchase instalments), 4) a meal with meat, chicken or fish every second
day, 5) to keep home adequately warm, or could not afford (even if wanted to): 6) a washing machine, 7) a colour TV, 8)
a telephone, 9) a personal car.
Work intensity
Refers to the number of months that all working age household members have been working during the income reference
year as a proportion of the total number of months that could theoretically be worked within the household. Individuals
are classified into work intensity categories that range from WI=0 (jobless household) to WI=1 (full work intensity). It is
considered that person is living in household with low work intensity if WI≤0.2.
Educational attainment
Basic education or lower: an individual has not acquired school education, or the education attained is lower than
primary education; has attained primary education; basic education; vocational basic education; vocational education with
pedagogical correction; vocational education after basic education.
Secondary education: an individual has acquired general secondary education; general secondary education after
vocational education; vocational secondary education after basic education; vocational secondary education after
vocational education; vocational education after general secondary education, vocational secondary education after
general secondary education.
Higher education: an individual has acquired first level higher education; academic education (bachelor’s degree) or
second level vocational higher education (vocational bachelor’s degree); second level vocational higher education (length
of studies – five years); academic education (master’s degree) or second level vocational higher education (vocational
master’s degree); doctorate degree.
Wider insight into definitions used in the survey is provided by Commission Regulation (EC) No. 1980/2003
(21 October 2003) implementing Regulation (EC) No 117/2003 of the European Parliament and of the Council concerning
Community statistics on income and living conditions (EU-SILC) as regards definitions and updated definitions
(https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:32003R1980&from=EN).
16 _______________________________________________________________________ CSP│ EU-SILC apsekojums 2018
1. Monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības indikatori 2013.–2017. gadā (1)
Monetary Poverty and Income Inequality Indicators in 2013–2017 (2)
SATURS
1.1. Vidējie ekvivalentie rīcībā esošie ienākumi 2013.–2017. gadā ...................................... 18
1.2. Nabadzības riska slieksnis (ilustratīvās vērtības) 2013.–2017. gadā .............................. 18
1.3. Nabadzības riska indekss pēc dzimuma un vecuma 2013.–2017. gadā .......................... 18
1.4. Nabadzības riska indekss 18 gadus veciem un vecākiem iedzīvotājiem pēc
sociālekonomiskā statusa 2013.–2017. gadā .............................................................. 19
1.5. Nabadzības riska indekss dažāda demogrāfiskā sastāva mājsaimniecībās
2013.–2017. gadā .................................................................................................. 19
1.6. Nabadzības riska indekss pēc apdzīvojamā mājokļa īpašuma formas
2013.–2017. gadā .................................................................................................. 20
1.7. Nabadzības riska indekss pirms un pēc sociālajiem transfertiem 2013.–2017. gadā ........ 20
1.8. Variācija ap nabadzības riska slieksni 2013.–2017. gadā ............................................. 20
1.9. Relatīvā mediānas nabadzības riska plaisa pēc vecuma un dzimuma
2013.–2017. gadā .................................................................................................. 20
1.10. Nabadzības riska indekss statistiskajos reģionos 2013.–2017. gadā .............................. 21
1.11. Kvintiļu attiecību indekss (S80/S20) statistiskajos reģionos 2013.–2017. gadā ............... 21
1.12. Džini koeficients statistiskajos reģionos 2013.–2017. gadā .......................................... 21
1.13. Nabadzības riska indekss pēc iegūtā izglītības līmeņa 2013.–2017. gadā ....................... 22
1.14. Iedzīvotāju īpatsvars, kuri pakļauti nabadzības riskam vai sociālai atstumtībai,
pēc vecuma un dzimuma 2013.–2017. gadā .............................................................. 22
1.15. Iedzīvotāju materiālā nenodrošinātība 2014.–2018. gadā ............................................ 22
CONTENTS
1.1. Average equivalised disposable income; 2013–2017 ................................................... 18
1.2. At-risk-of-poverty threshold (illustrative values); 2013–2017 ....................................... 18
1.3. At-risk-of-poverty rate by gender and age; 2013–2017 ............................................... 18
1.4. At-risk-of-poverty rate among persons aged 18 or over by activity status; 2013–2017 ... 19
1.5. At-risk-of-poverty rate in households of various demographic types; 2013–2017 ........... 19
1.6. At-risk-of-poverty rate by accommodation tenure status; 2013–2017 ........................... 20
1.7. At-risk-of-poverty rate before and after social transfers; 2013–2017 ............................ 20
1.8. Dispersion around at-risk-of-poverty threshold; 2013–2017 ........................................ 20
1.9. Relative median at-risk-of-poverty gap by age and gender; 2013–2017 ........................ 20
1.10. At-risk-of-poverty rate in statistical regions; 2013–2017 ............................................. 21
1.11. Quintile share ratio (S80/S20) in statistical regions; 2013–2017 .................................. 21
1.12. Gini coefficient in statistical regions; 2013–2017 ........................................................ 21
1.13. At-risk-of-poverty rate by educational attainment; 2013–2017 .................................... 22
1.14. Share of people at-risk-of-poverty or social exclusion by age and gender; 2013–2017 .... 22
1.15. Material deprivation; 2014–2018 .............................................................................. 22
(1) Monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības indikatori publicēti ar atsauci uz ienākumu pārskata gadu, nevis ar atsauci uz
apsekojuma gadu, kā to publicē Eurostat. Šādu lēmumu 2010. gada 25. marta sēdē ir atbalstījusi Centrālās statistikas pārvaldes
Metodoloģiskā padome.
(2) Monetary poverty and income inequality indicators are published with a reference to the income reference year, not with reference to the
survey year as it is published by Eurostat. Such a decision was endorsed by the Methodological Council of the Central Statistical Bureau
at the meeting of 25 March 2010.
1 Monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības indikatori 2013.–2017.gadā
Monetary Poverty and Income Inequality Indicators in 2013–2017
CSB│ EU-SILC Survey 2018 ___________________________________________________________________________ 17
2017. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 446 tūkstoši jeb 23,3 % iedzīvotāju – par 1,2 procentpunktiem vairāk
nekā 2016. gadā. Šo iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi bija zem nabadzības riska sliekšņa.
2017. gadā, palielinoties rīcībā esošajiem ienākumiem, pieauga arī nabadzības riska slieksnis – līdz 367 eiro mēnesī vienas
personas mājsaimniecībai (2016. gadā – 330 eiro mēnesī). Mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem
līdz 14 gadu vecumam nabadzības riska slieksnis 2017. gadā sasniedza 770 eiro mēnesī (2016. gadā – 694 eiro mēnesī).
Nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars 2010.–2017. gadā
(procentos)
CSP datubāze internetā (tabulas numurs: NIG030).
Vislielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija Latgalē (44,2 %) un vismazākais – Rīgā (15,6 %).
Vidzemē nabadzības riskam bija pakļauti 29 % iedzīvotāju, Zemgalē – 25 %, Kurzemē – 24,8 % un Pierīgā – 16,9 %
iedzīvotāju.
Visvairāk nabadzības riskam bija pakļauti vientuļie seniori vecumā virs 65 gadiem. 2017. gadā tādu bija 74 % (2016. gadā –
72,8 %). Nākamās lielākās nabadzības riskam pakļautās sabiedrības grupas bija nepilnās ģimenes ar vienu pieaugušo un
bērniem (32,6 %), personas līdz 64 gadu vecumam, kuras dzīvo vienas (31 %), un daudzbērnu ģimenes ar diviem
pieaugušajiem un trim vai vairāk bērniem (20,7 %).
Vismazāk nabadzības riskam pakļauto bija strādājošo iedzīvotāju vidū (8,1 % 2017. gadā un 8,8 % 2016. gadā). Savukārt
ievērojami vairāk nabadzības riskam bija pakļauti bezdarbnieki (59,5 % 2017. gadā un 56,5 % 2016. gadā) un pensionāri
(48,9 % 2017. gadā un 43,7 % 2016. gadā).
Pēdējo gadu laikā samazinās sociālo transfertu ietekme uz iedzīvotāju ienākumiem. 2017. gadā sociālo transfertu sniegtais
atbalsts nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru samazināja par 15,8 procentpunktiem. Nepastāvot sociālajiem
transfertiem, nabadzības riskam būtu pakļauti 39,1 % iedzīvotāju. 2016. gadā sociālie transferti nabadzības risku
samazināja par 17,8 procentpunktiem, 2015. un 2014. gadā – par 18,4 procentpunktiem.
19.0 19.2 19.4
21.2
22.521.8 22.1
23.3
10
12
14
16
18
20
22
24
26
28
30
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
1 Monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības indikatori 2013.–2017.gadā
Monetary Poverty and Income Inequality Indicators in 2013–2017
18 _______________________________________________________________________ CSP│ EU-SILC apsekojums 2018
1.1. Vidējie ekvivalentie rīcībā esošie ienākumi 2013.–2017. gadā
1.1. Average equivalised disposable income; 2013–2017 (EUR gadā/ EUR annually)
2013 2014 2015 2016 2017
Uz ekvivalento patērētāju 6 324 6 970 7 526 7 831 8 738 Per equivalent consumer
CSP datubāze internetā (tabulas numurs: NIG010)/ CSB Internet database (table number: NIG010).
1.2. Nabadzības riska slieksnis (ilustratīvās vērtības) 2013.–2017. gadā
1.2. At-risk-of-poverty threshold (illustrative values); 2013–2017 (EUR gadā/ EUR annually)
2013 2014 2015 2016 2017
Vienas personas
mājsaimniecība 3 122 3 497 3 819 3 964 4 400 Single persons
2 pieaugušie un 2 bērni,
jaunāki par 14 gadiem 6 556 7 344 8 019 8 325 9 240
Two adults with two
children aged under 14
CSP datubāze internetā (tabulas numurs: NIG020)/ CSB Internet database (table number: NIG020).
1.3. Nabadzības riska indekss pēc dzimuma un vecuma 2013.–2017. gadā
1.3. At-risk-of-poverty rate by gender and age; 2013–2017 (procentos/ in per cent)
2013 2014 2015 2016 2017
PAVISAM 21.2 22.5 21.8 22.1 23.3 TOTAL
0–17 24.3 23.2 18.6 18.4 17.5 0–17
18–24 16.9 22.1 17.3 16.1 19.6 18–24
25–49 17.4 16.0 14.5 14.6 13.8 25–49
50–64 20.5 21.5 23.1 22.7 23.8 50–64
65+ 27.6 34.6 38.1 39.9 45.7 65+
18+ 20.5 22.4 22.6 22.9 24.7 18+
0–64 19.6 19.6 17.9 17.7 17.7 0–64
18–64 18.4 18.6 17.7 17.5 17.8 18–64
Vīrieši 19.5 19.7 19.4 19.1 20.4 Males
0–17 25.9 23.3 19.0 17.2 16.9 0–17
18–24 15.5 20.7 17.5 15.9 20.1 18–24
25–49 17.5 15.4 14.6 14.8 14.0 25–49
50–64 21.6 21.9 23.4 23.1 23.7 50–64
65+ 15.9 22.6 28.4 29.1 37.5 65+
18+ 18.0 18.9 19.5 19.6 21.3 18+
0–64 20.1 19.3 18.0 17.4 17.5 0–64
18–64 18.4 18.1 17.7 17.5 17.8 18–64
Sievietes 22.5 24.8 23.9 24.6 25.8 Females
0–17 22.7 23.2 18.2 19.7 18.1 0–17
18–24 18.4 23.5 17.2 16.3 19.0 18–24
25–49 17.4 16.7 14.4 14.4 13.6 25–49
50–64 19.7 21.1 22.8 22.4 23.9 50–64
65+ 33.2 40.4 42.9 45.1 49.8 65+
18+ 22.5 25.1 25.0 25.6 27.3 18+
0–64 19.2 19.9 17.8 17.9 17.9 0–64
18–64 18.3 19.0 17.7 17.5 17.9 18–64
CSP datubāze internetā (tabulas numurs: NIG030)/ CSB Internet database (table number: NIG030).
1 Monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības indikatori 2013.–2017.gadā
Monetary Poverty and Income Inequality Indicators in 2013–2017
CSB│ EU-SILC Survey 2018 ___________________________________________________________________________ 19
1.4. Nabadzības riska indekss 18 gadus veciem un vecākiem iedzīvotājiem pēc
sociālekonomiskā statusa 2013.–2017. gadā
1.4. At-risk-of-poverty rate among persons aged 18 or over by activity status; 2013–2017
(procentos/ in per cent)
2013 2014 2015 2016 2017
PAVISAM 19.8 22.2 22.5 23.1 24.9 TOTAL
Nodarbinātie 8.1 9.2 8.3 8.8 8.1 At work
Bezdarbnieki 53.3 55.0 55.7 56.5 59.5 Unemployed
Pensionētie 29.4 36.7 41.9 43.7 48.9 In retirement
Citi neaktīvie 28.7 31.9 29.8 30.7 38.3 Other inactive persons
Vīrieši 16.7 18.6 19.3 19.7 21.5 Males
Nodarbinātie 7.3 9.0 8.4 8.2 7.6 At work
Bezdarbnieki 51.7 52.9 56.3 62.6 60.4 Unemployed
Pensionētie 19.2 26.4 32.9 33.8 41.4 In retirement
Citi neaktīvie 31.3 32.8 32.8 33.5 45.3 Other inactive persons
Sievietes 22.2 25.2 25.1 25.9 27.6 Females
Nodarbinātie 8.8 9.5 8.2 9.4 8.5 At work
Bezdarbnieki 55.3 57.9 55.0 48.5 58.4 Unemployed
Pensionētie 34.5 41.8 46.2 48.5 52.5 In retirement
Citi neaktīvie 27.1 31.4 28.2 29.1 34.0 Other inactive persons
CSP datubāze internetā (tabulas numurs: NIG040)/ CSB Internet database (table number: NIG040).
1.5. Nabadzības riska indekss dažāda demogrāfiskā sastāva mājsaimniecībās
2013.–2017. gadā
1.5. At-risk-of-poverty rate in households of various demographic types; 2013–2017 (procentos/ in per cent)
2013 2014 2015 2016 2017
PAVISAM 21.0 22.4 21.8 22.2 23.3 TOTAL
Bez apgādībā esošiem
bērniem 21.7 25.3 27.7 28.0 30.1
People without dependent
children
Vienas personas
mājsaimniecība 42.2 50.9 55.7 54.9 52.6 Single persons household
vīrieši 39.0 42.0 46.1 47.7 42.8 men
sievietes 43.6 54.9 60.3 58.2 57.3 women
viena persona, <65 gadi 32.2 32.3 35.2 34.9 31.0 persons aged under 65
viena persona, 65+ 51.1 67.4 74.0 72.8 74.0 single person aged 65+
2 pieaugušie bez apgādībā
esošiem bērniem 16.3 19.1 21.4 21.3 24.9
Two adults without
dependent children
abi jaunāki par 65 gadiem 16.7 18.6 19.9 18.7 17.0 both aged under 65
vismaz viens no tiem 65+ 15.9 19.8 23.1 24.2 33.5 at least one aged 65+
Visas mājsaimniecības ar
apgādībā esošiem bērniem 20.4 19.5 16.0 16.3 16.5
All households with
dependent children
1 pieaugušais ar bērniem 41.1 37.0 34.4 34.3 32.6 Single parents
2 pieaugušie ar 1 apgādībā
esošu bērnu 12.1 15.1 11.2 13.4 12.1
Two adults with one
dependent child
2 pieaugušie ar 2 apgādībā
esošiem bērniem 17.2 15.9 14.7 14.4 10.2
Two adults with two
dependent children
2 pieaugušie ar 3 un vairāk
apgādībā esošiem bērniem 27.7 34.5 25.5 19.8 20.7
Two adults with three and
more dependent children
2 vai vairāk pieaugušie bez
apgādībā esošiem bērniem 14.1 16.3 17.8 17.5 20.2
Two or more adults without
dependent children
2 vai vairāk pieaugušie ar
apgādībā esošiem bērniem 17.9 17.8 14.0 14.2 14.6
Two or more adults with
dependent children
3 vai vairāk pieaugušie bez
apgādībā esošiem bērniem 10.6 11.3 11.6 10.2 11.0
Three or more adults
without dependent children
3 vai vairāk pieaugušie ar
apgādībā esošiem bērniem 20.2 16.6 12.5 12.8 18.2
Three or more adults with
dependent children
CSP datubāze internetā (tabulas numurs: NIG050)/ CSB Internet database (table number: NIG050).
1 Monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības indikatori 2013.–2017.gadā
Monetary Poverty and Income Inequality Indicators in 2013–2017
20 _______________________________________________________________________ CSP│ EU-SILC apsekojums 2018
1.6. Nabadzības riska indekss pēc apdzīvojamā mājokļa īpašuma formas
2013.–2017. gadā
1.6. At-risk-of-poverty rate by accommodation tenure status; 2013–2017 (procentos/ in per cent)
2013 2014 2015 2016 2017
PAVISAM 21.2 22.5 21.8 22.1 23.3 TOTAL
Īpašumā vai īrēts bez maksas 19.7 20.9 20.5 21.0 22.6 Owner occupied or rent-free
Īrēts 30.8 32.7 31.0 29.9 28.3 Rented
CSP datubāze internetā (tabulas numurs: NIG060)/ CSB Internet database (table number: NIG060).
1.7. Nabadzības riska indekss pirms un pēc sociālajiem transfertiem
2013.–2017. gadā
1.7. At-risk-of-poverty rate before and after social transfers; 2013–2017 (procentos/ in per cent)
2013 2014 2015 2016 2017
Nabadzības riska indekss pēc visiem sociālajiem transfertiem
21.2 22.5 21.8 22.1 23.3 At-risk-of-poverty rate after all social transfers
Nabadzības riska indekss pirms sociālajiem transfertiem, ņemot vērā vecuma un apgādnieka zaudējuma pensijas
27.0 27.3 27.8 28.3 28.8
At-risk-of-poverty rate before social transfers, including old-age and survivors’ benefits
Nabadzības riska indekss pirms visiem sociālajiem transfertiem
41.7 40.9 40.2 39.9 39.1 At-risk-of-poverty rate before all social transfers
CSP datubāze internetā (tabulas numurs: NIG090)/ CSB Internet database (table number: NIG090).
1.8. Variācija ap nabadzības riska slieksni 2013.–2017. gadā
1.8. Dispersion around at-risk-of-poverty threshold; 2013–2017 (procentos/ in per cent)
2013 2014 2015 2016 2017
40 % no ekvivalento rīcībā
esošo ienākumu mediānas 7.9 8.9 8.1 8.2 9.4
40 % of median equivalised
disposable income
50 % no ekvivalento rīcībā
esošo ienākumu mediānas 13.2 14.7 14.4 15.4 16.3
50 % of median equivalised
disposable income
70 % no ekvivalento rīcībā
esošo ienākumu mediānas 29.2 30.4 29.2 30.1 30.3
70 % of median equivalised
disposable income
CSP datubāze internetā (tabulas numurs: NIG080)/ CSB Internet database (table number: NIG080).
1.9. Relatīvā mediānas nabadzības riska plaisa pēc vecuma un dzimuma
2013.–2017. gadā
1.9. Relative median at-risk-of-poverty gap by age and gender; 2013–2017 (procentos/ in per cent)
2013 2014 2015 2016 2017
PAVISAM 23.6 25.5 24.0 25.3 27.8 TOTAL
0–17 28.8 34.2 25.4 28.3 30.7 0–17
18–64 29.0 33.7 30.8 31.0 33.9 18–64
65+ 12.1 15.8 20.4 21.7 23.7 65+
18+ 22.9 23.7 23.9 25.1 27.7 18+
Vīrieši 28.3 30.5 26.7 28.9 29.0 Males
0–17 28.8 35.5 24.3 30.3 29.7 0–17
18–64 30.5 34.2 34.0 34.3 37.1 18–64
65+ 12.5 15.0 18.9 19.1 17.5 65+
18+ 27.6 29.0 27.4 28.6 28.8 18+
Sievietes 21.2 22.4 22.9 24.1 27.6 Females
0–17 28.9 31.9 26.5 23.4 30.8 0–17
18–64 28.6 32.7 28.9 28.9 32.3 18–64
65+ 12.1 16.0 20.5 22.3 25.1 65+
18+ 19.9 21.3 22.6 24.2 27.2 18+
CSP datubāze internetā (tabulas numurs: NIG100)/ CSB Internet database (table number: NIG100).
1 Monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības indikatori 2013.–2017.gadā
Monetary Poverty and Income Inequality Indicators in 2013–2017
CSB│ EU-SILC Survey 2018 ___________________________________________________________________________ 21
1.10. Nabadzības riska indekss statistiskajos reģionos 2013.–2017. gadā
1.10. At-risk-of-poverty rate in statistical regions; 2013–2017 (procentos/ in per cent)
Statistiskais reģions 2013 2014 2015 2016 2017 Regions
PAVISAM 21.2 22.5 21.8 22.1 23.3 TOTAL
Rīga 13.7 13.8 13.5 14.5 15.6 Riga
Pierīga 19.6 17.5 18.6 16.7 16.9 Pierīga
Vidzeme 26.8 28.2 29.2 28.6 29.0 Vidzeme
Kurzeme 21.2 22.9 21.7 23.3 24.8 Kurzeme
Zemgale 24.6 27.1 23.0 26.6 25.0 Zemgale
Latgale 33.0 40.4 39.2 37.7 44.2 Latgale
CSP datubāze internetā (tabulas numurs: NIG150)/ CSB Internet database (table number: NIG150).
1.11. Kvintiļu attiecību indekss (S80/S20) statistiskajos reģionos
2013.–2017. gadā
1.11. Quintile share ratio (S80/S20) in statistical regions; 2013–2017
Statistiskais reģions 2013 2014 2015 2016 2017 Regions
PAVISAM 6.5 6.5 6.2 6.3 6.8 TOTAL
Rīga 6.1 5.9 5.8 5.7 6.3 Riga
Pierīga 6.9 6.6 6.3 6.4 6.6 Pierīga
Vidzeme 6.6 6.3 5.5 5.5 5.3 Vidzeme
Kurzeme 5.9 5.5 5.3 5.7 5.5 Kurzeme
Zemgale 5.6 6.8 5.6 5.9 6.2 Zemgale
Latgale 5.6 5.5 5.6 5.8 7.6 Latgale
CSP datubāze internetā (tabulas numurs: NIG170)/ CSB Internet database (table number: NIG170).
1.12. Džini koeficients statistiskajos reģionos 2013.–2017. gadā
1.12. Gini coefficient in statistical regions; 2013–2017 (procentos/ in per cent)
Statistiskais reģions 2013 2014 2015 2016 2017 Regions
PAVISAM 35.5 35.4 34.5 34.5 35.6 TOTAL
Rīga 34.3 33.7 33.6 32.2 34.1 Riga
Pierīga 37.1 35.9 34.5 34.8 35.9 Pierīga
Vidzeme 33.7 34.0 32.4 31.6 31.8 Vidzeme
Kurzeme 33.6 32.6 31.5 32.7 31.8 Kurzeme
Zemgale 32.0 34.2 31.5 33.2 32.7 Zemgale
Latgale 31.9 31.0 31.5 32.3 36.4 Latgale
CSP datubāze internetā (tabulas numurs: NIG160)/ CSB Internet database (table number: NIG160).
1 Monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības indikatori 2013.–2017.gadā
Monetary Poverty and Income Inequality Indicators in 2013–2017
22 _______________________________________________________________________ CSP│ EU-SILC apsekojums 2018
1.13. Nabadzības riska indekss pēc iegūtā izglītības līmeņa 2013.–2017. gadā
1.13. At-risk-of-poverty rate by educational attainment; 2013–2017 (procentos/ in per cent)
2013 2014 2015 2016 2017
Pamatskolas izglītība
vai zemāka
Basic education or
lower
18–64 36.5 34.4 33.2 28.9 28.8 18–64
65+ 35.8 43.7 46.9 49.9 52.0 65+
Vidējā izglītība Secondary education
18–64 18.5 19.9 19.1 20.7 18.4 18–64
65+ 26.0 34.1 36.8 40.2 36.1 65+
Augstākā izglītība Higher education
18–64 6.0 6.8 6.7 5.0 5.2 18–64
65+ 15.9 20.6 28.1 25.7 22.7 65+
CSP datubāze internetā (tabulas numurs: NIG190)/ CSB Internet database (table number: NIG190).
1.14. Iedzīvotāju īpatsvars, kuri pakļauti nabadzības riskam vai sociālai atstumtībai,
pēc vecuma un dzimuma 2013.–2017. gadā
1.14. Share of people at-risk-of-poverty or social exclusion by age and gender; 2013–2017 (procentos/ in per cent)
2013 2014 2015 2016 2017
PAVISAM 32.7 30.9 28.5 28.2 28.4 TOTAL
0–17 35.3 31.3 24.7 23.9 22.5 0–17
18–64 30.0 27.3 25.0 24.5 23.5 18–64
65+ 39.3 42.1 43.1 43.9 49.0 65+
Vīrieši 30.6 27.9 26.0 24.9 25.2 Males
0–17 36.4 30.7 25.4 22.5 21.7 0–17
18–64 29.5 26.4 24.6 24.0 23.0 18–64
65+ 28.0 31.2 33.5 32.7 40.1 65+
Sievietes 34.4 33.4 30.6 31.1 31.1 Females
0–17 34.1 31.9 23.9 25.4 23.3 0–17
18–64 30.4 28.2 25.4 25.0 24.0 18–64
65+ 44.8 47.3 47.8 49.3 53.4 65+
CSP datubāze internetā (tabulas numurs: NIG180)/ CSB Internet database (table number: NIG180).
1.15. Iedzīvotāju materiālā nenodrošinātība 2014.–2018. gadā
1.15. Material deprivation; 2014–2018
(procentos/ in per cent)
2014 2015 2016 2017 2018
Materiālā nenodrošinātība 34.6 29.7 26.4 23.0 21.0 Material deprivation
Dziļa materiālā
nenodrošinātība 19.2 16.4 12.8 11.3 9.5
Severe material
deprivation
CSP datubāze internetā (tabulu numuri: MNG130 un MNG140)/ CSB Internet database (table numbers: MNG130 and MNG140).
CSB│ EU-SILC Survey 2018 ___________________________________________________________________________ 23
2. Mājsaimniecību ienākumi
Household Income
SATURS
2.1. Mājsaimniecību sadalījums pēc galvenā iztikas līdzekļu avota 2013.–2017. gadā ............25
2.2. Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu sastāvs 2013.–2017. gadā ................................25
2.3. Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu struktūra 2013.–2017. gadā ..............................25
2.4. Mājsaimniecību sadalījums pēc galvenā iztikas līdzekļu avota 2017. gadā ......................26
2.5. Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu sastāvs 2017. gadā ..........................................27
2.6. Mājsaimniecību rīcībā esošā ienākuma struktūra 2017. gadā ........................................28
2.7. Mājsaimniecību savstarpējā materiālā palīdzība 2017. gadā .........................................30
CONTENTS
2.1. Households by main source of subsistence; 2013–2017 ...............................................25
2.2. Composition of household disposable income; 2013–2017 ...........................................25
2.3. Structure of household disposable income; 2013–2017 ...............................................25
2.4. Households by main source of subsistence in 2017 .....................................................26
2.5. Composition of household disposable income in 2017 ..................................................27
2.6. Structure of household disposable income in 2017 ......................................................28
2.7. Inter-household cash transfers in 2017 .....................................................................30
2 Mājsaimniecību ienākumi
Household Income
24 _______________________________________________________________________ CSP│ EU-SILC apsekojums 2018
2017. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2016. gadu, pieauga par 11,8 %, sasniedzot 489 eiro uz
vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Mājsaimniecību ienākumu pieauguma temps bija lielākais, salīdzinot ar iepriekšējos
gados fiksēto pieaugumu (2016. gadā – par 4,9 %, 2015. gadā – par 7,6 %, 2014. gadā – par 9,3 %).
Mājsaimniecību rīcībā (neto) esošie ienākumi Latvijā 2008.–2017. gadā
(eiro vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī)
CSP datubāze internetā (tabulas numurs: IIG040).
2017. gadā viszemākie rīcībā esošie ienākumi bija Latgalē – 330 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Kopš
2016. gada mājsaimniecību ienākumi šajā reģionā pieauga par 10,3 %. Savukārt visaugstākie ienākumi bija Rīgā (592 eiro
mēnesī) un Pierīgā (536 eiro mēnesī). Šajos reģionos mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauga par 12,2 %. Zemgalē
mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi bija 442 eiro mēnesī (pieaugums par 14,4 %), Kurzemē – 431 eiro mēnesī
(pieaugums par 8,8 %) un Vidzemē – 401 eiro mēnesī (pieaugums par 9,6 %). Pilsētās mājsaimniecību rīcībā esošie
ienākumi bija 518 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī (pieaugums par 10,9 %) un laukos – 425 eiro mēnesī
(pieaugums par 14,2 %).
2017. gadā mājsaimniecību ienākumi no algota darba uz vienu mājsaimniecības locekli palielinājās par 13,1 % – no 311 eiro
mēnesī 2016. gadā līdz 352 eiro mēnesī 2017. gadā. Ienākumi no sociālajiem transfertiem (pensijām, pabalstiem u.c.
budžeta maksājumiem) uz vienu mājsaimniecības locekli pieauga lēnāk – par 4,2 % (no 108 eiro mēnesī 2016. gadā līdz
112 eiro mēnesī 2017. gadā).
2017. gadā ienākumu no algota darba īpatsvars mājsaimniecību rīcībā esošajos ienākumos veidoja 72 % (2016. gadā –
71,2 %), bet sociālo transfertu īpatsvars – 23 % (2016. gadā – 24,7 %).
Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu struktūra 2008.–2017. gadā (procentos)
CSP datubāze internetā (tabulas numurs: IIG050).
2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, vismazākais ienākumu pieaugums bija trūcīgākajās mājsaimniecībās (par 5,6 %
pirmās kvintiļu grupas un par 7,1 % otrās kvintiļu grupas mājsaimniecībās). Visvairāk ienākumi pieauga turīgākajās jeb
piektās kvintiļu grupas mājsaimniecībās (par 14,3 %). Trešās un ceturtās kvintiļu grupas mājsaimniecībās ienākumi gada
laikā pieauga attiecīgi par 11,6 % un par 11,3 %.
355
303 286305 320
354387
417437
489
0
100
200
300
400
500
600
2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
0%
25%
50%
75%
100%
2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Ienākumi no algota darba Pašnodarbināto ienākumi Sociālie transferti Citi ienākumi
2 Mājsaimniecību ienākumi
Household Income
CSB│ EU-SILC Survey 2018 ___________________________________________________________________________ 25
2.1. Mājsaimniecību sadalījums pēc galvenā iztikas līdzekļu avota 2013.–2017. gadā
2.1. Households by main source of subsistence; 2013–2017 (procentos/ in per cent)
2013 2014 2015 2016 2017
PAVISAM 100 100 100 100 100 TOTAL
Algota darba samaksa 57.1 58.7 59.2 60.5 60.2 Wages and salaries
Ienākumi no
pašnodarbinātības 2.6 2.9 2.7 2.3 2.2 Self-employment income
Transferti 39.5 37.9 37.3 36.4 36.6 Transfers
sociālie transferti 38.4 37.1 36.2 35.3 35.2 social transfers
Citi ienākumu veidi 0.8 0.4 0.7 0.8 1.0 Other kind of income
CSP aprēķins/ CSB estimate.
2.2. Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu sastāvs 2013.–2017. gadā
2.2. Composition of household disposable income; 2013–2017
(EUR, vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī/ EUR, on average per household member monthly)
2013 2014 2015 2016 2017
Rīcībā esošie ienākumi,
pavisam 353.99 386.91 416.50 437.11 488.84 Total disposable income
Ienākumi no algota darba 243.45 271.72 293.42 311.21 351.90 Wages and salaries
Pašnodarbināto ienākumi 13.70 15.99 15.57 13.32 14.44 Self-employment income
Ienākumi no īpašuma 3.19 3.51 4.58 3.77 6.97 Income from property
Saņemtie transferti 97.21 99.83 106.78 113.67 118.90 Received transfers
sociālie transferti 92.90 96.03 101.27 107.94 112.47 social transfers
privātie transferti 4.31 3.80 5.51 5.73 6.43 private transfers
Citi ienākumi 0.06 0.03 0.03 0.05 0.09 Other kind of income
Rīcībā esošo ienākumu
samazinošie izdevumi -3.62 -4.18 -3.88 -4.92 -3.47
Expenses decreasing total
disposable income
CSP datubāze internetā (tabulas numurs: IIG050)/ CSB Internet database (table number: IIG050).
2.3. Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu struktūra 2013.–2017. gadā
2.3. Structure of household disposable income; 2013–2017 (procentos/ in per cent)
2013 2014 2015 2016 2017
Rīcībā esošie ienākumi,
pavisam 100 100 100 100 100 Total disposable income
Ienākumi no algota darba 68.8 70.2 70.4 71.2 72.0 Wages and salaries
Pašnodarbināto ienākumi 3.9 4.1 3.7 3.0 3.0 Self-employment income
Ienākumi no īpašuma 0.9 0.9 1.1 0.9 1.4 Income from property
Saņemtie transferti 27.5 25.8 25.6 26.0 24.3 Received transfers
sociālie transferti 26.2 24.8 24.3 24.7 23.0 social transfers
privātie transferti 1.2 1.0 1.3 1.3 1.3 private transfers
Citi ienākumi 0.0 0.0 0.0 0.0 0.0 Other income
Rīcībā esošo ienākumu
samazinošie izdevumi -1.0 -1.1 -0.9 -1.1 -0.7
Expenses decreasing total
disposable income
CSP datubāze internetā (tabulas numurs: IIG050)/ CSB Internet database (table number: IIG050).
2 Mājsaimniecību ienākumi
Household Income
26 _______________________________________________________________________ CSP│ EU-SILC apsekojums 2018
2.4. Mājsaimniecību sadalījums pēc galvenā iztikas līdzekļu avota 2017. gadā
2.4. Households by main source of subsistence in 2017 (procentos/ in per cent)
Pavisam Total
Algota
darba samaksa Wages and salaries
Ienākumi
no pašno-darbinātības Self-employment income
Saņemtie
sociālie transferti Received social transfers
Saņemtie
privātie transferti Received private transfers
Citi
ienākumu veidi Other kind of income
Visas
mājsaimniecības 100 60.2 2.2 35.2 1.3 1.0 All households
Pilsētas 100 62.0 1.7 34.0 1.5 0.9 Urban areas
Lauki 100 55.9 3.7 38.3 1.0 1.1 Rural areas
Reģioni Regions
Rīga 100 65.8 2.1 29.4 1.5 1.2 Riga
Pierīga 100 64.7 1.9 31.3 0.9 1.2 Pierīga
Vidzeme 100 56.2 1.9 41.1 0.3 0.4 Vidzeme
Kurzeme 100 56.1 1.8 39.8 1.6 0.7 Kurzeme
Zemgale 100 63.1 2.2 32.9 0.9 0.9 Zemgale
Latgale 100 44.9 3.7 48.2 2.4 0.8 Latgale
Kvintiļu grupas Quintile groups
1. 100 29.9 3.3 60.2 3.7 2.9 First
2. 100 34.5 1.9 62.7 0.7 0.1 Second
3. 100 65.9 2.2 30.9 0.7 0.3 Third
4. 100 81.5 1.8 15.5 0.9 0.2 Fourth
5. 100 89.4 1.9 6.7 0.6 1.4 Fifth
Mājsaimniecības
tips
Household type
Viena persona,
16–64 gadi 100 69.6 3.5 20.2 3.7 3.0
Single person
aged 16–64
Viena persona, 65 + 100 5.8 0.2 93.1 0.6 0.2 Single person
aged 65+
Viens pieaugušais ar
bērniem 100 68.9 2.6 21.3 7.2 0.0
One adult with
children
Pāris bez bērniem 100 55.0 2.1 41.6 0.8 0.5 Couple without
children
Pāris ar vienu bērnu 100 89.9 1.6 5.6 0.7 2.2 Couple with one
child
Pāris ar diviem
bērniem 100 92.7 4.2 2.7 0.0 0.3
Couple with two
children
Pāris ar trīs un vairāk
bērniem 100 81.2 5.4 12.2 0.0 1.2
Couple with three
and more children
Izglītības līmenis
(16–64) (1)
Educational
attainment
(age 16–64) (2)
Pamatskolas izglītība
vai zemāka 100 68.5 2.7 26.2 2.2 0.4
Basic education or
lower
Vidējā izglītība 100 77.4 3.6 15.2 2.2 1.5 Secondary
education
Augstākā izglītība 100 88.6 2.3 7.2 0.8 1.2 Higher education
CSP aprēķins/ CSB estimate.
(1) Mājsaimniecības galvenajam pelnītājam.
(2) Of the main household breadwinner.
2 Mājsaimniecību ienākumi
Household Income
CSB│ EU-SILC Survey 2018 ___________________________________________________________________________ 27
2.5. Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu sastāvs 2017. gadā
2.5. Composition of household disposable income in 2017
(EUR, vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī/ EUR, on average per household member monthly)
Rīc
ībā e
sošie
ienākum
i,
pavis
am
Tota
l dis
posable
incom
e
Ienākum
i no a
lgota
darb
a
Wages a
nd s
ala
ries
Pašnodarb
ināto
ienākum
i
Self-e
mplo
ym
ent
incom
e
Ienākum
i no īpašum
a
Incom
e fro
m p
ropert
y
Saņem
tie s
ociā
lie t
ransfe
rti
Receiv
ed s
ocia
l tr
ansfe
rs
Saņem
tie p
rivātie t
ransfe
rti
Receiv
ed p
rivate
tra
nsfe
rs
Citi ie
nākum
i
Oth
er
incom
e
Rīc
ībā e
sošo ienākum
u
sam
azin
ošie
izdevum
i
Expenses d
ecre
asin
g t
ota
l
dis
posable
incom
e
Visas
mājsaimniecības 488.84 351.90 14.44 6.97 112.47 6.43 0.09 -3.47 All households
Pilsētas 518.01 379.05 11.01 7.28 117.23 7.85 0.09 -4.50 Urban areas
Lauki 425.29 292.79 21.91 6.28 102.12 3.34 0.08 -1.23 Rural areas
Reģioni Regions
Rīga 592.16 446.47 14.49 11.39 118.93 9.80 0.08 -9.00 Riga
Pierīga 536.01 404.66 12.56 6.83 109.85 3.10 0.02 -1.02 Pierīga
Vidzeme 401.45 273.66 12.64 2.28 109.44 4.07 0.14 -0.77 Vidzeme
Kurzeme 430.63 288.63 16.08 7.75 111.40 7.64 0.12 -1.00 Kurzeme
Zemgale 441.80 316.79 13.11 5.01 101.21 4.03 0.04 1.61 Zemgale
Latgale 330.45 194.58 17.89 0.79 113.57 5.63 0.17 -2.18 Latgale
Kvintiļu grupas Quintile groups
1. 162.36 70.14 7.54 0.89 83.48 6.17 0.05 -5.91 First
2. 285.17 131.52 8.03 0.73 139.86 5.71 0.13 -0.82 Second
3. 401.18 272.60 10.93 1.64 109.27 6.83 0.08 -0.17 Third
4. 572.41 440.83 16.84 3.54 106.05 7.18 0.13 -2.16 Fourth
5. 1076.25 889.00 30.28 30.60 129.08 6.12 0.04 -8.87 Fifth
Mājsaimniecības
tips
Household type
Viena persona,
16–64 gadi 672.34 543.45 23.05 12.97 90.94 14.93 0.00 -13.00
Single person
aged 16–64
Viena persona,
65 + 390.73 54.17 10.07 7.27 314.91 12.16 0.00 -7.86
Single person
aged 65+
Viens pieaugušais
ar bērniem 342.24 231.94 8.63 0.31 59.93 40.46 0.11 0.86
One adult with
children
Pāris bez bērniem 578.96 381.86 16.47 8.75 171.79 3.91 0.00 -3.82 Couple without
children
Pāris ar vienu
bērnu 579.74 489.74 14.10 16.16 63.41 3.66 0.07 -7.39
Couple with one
child
Pāris ar diviem
bērniem 460.43 391.96 13.16 3.70 49.75 2.92 0.18 -1.23
Couple with two
children
Pāris ar trīs un
vairāk bērniem 382.05 281.48 20.05 14.77 64.02 3.34 0.09 -1.70
Couple with three
and more children
Aktivitātes
statuss (1)
Activity status (2)
Algotu darbu
strādājošie 554.93 468.51 5.67 3.14 75.97 4.53 0.11 -3.00 Employees
Pašnodarbinātie 536.13 258.12 153.69 62.04 68.03 5.61 0.11 -11.47 Self-employed
Bezdarbnieki 198.81 82.93 3.39 10.81 81.08 20.54 0.01 0.04 Unemployed
Pensionētie 310.67 27.95 4.46 3.85 270.58 7.71 0.01 -3.88 In retirement
(1) Pēc mājsaimniecību galveno pelnītāju raksturojošas pazīmes.
(2) Of the main household breadwinner.
2 Mājsaimniecību ienākumi
Household Income
28 _______________________________________________________________________ CSP│ EU-SILC apsekojums 2018
Rīc
ībā e
sošie
ienākum
i,
pavis
am
Tota
l dis
posable
incom
e
Ienākum
i no a
lgota
darb
a
Wages a
nd s
ala
ries
Pašnodarb
ināto
ienākum
i
Self-e
mplo
ym
ent
incom
e
Ienākum
i no īpašum
a
Incom
e fro
m p
ropert
y
Saņem
tie s
ociā
lie t
ransfe
rti
Receiv
ed s
ocia
l tr
ansfe
rs
Saņem
tie p
rivātie t
ransfe
rti
Receiv
ed p
rivate
tra
nsfe
rs
Citi ie
nākum
i
Oth
er
incom
e
Rīc
ībā e
sošo ienākum
u
sam
azin
ošie
izdevum
i
Expenses d
ecre
asin
g t
ota
l
dis
posable
incom
e
Citas
mājsaimniecības 222.99 47.11 3.97 1.08 142.99 30.19 0.10 -2.45 Other households
Izglītības
līmenis
(16–64) (1)
Educational
attainment
(age 16–64) (2)
Pamatskolas
izglītība vai
zemāka
291.85 209.89 6.65 0.33 68.81 4.52 0.10 1.54 Basic education or
lower
Vidējā izglītība 427.21 330.94 15.70 2.90 71.77 6.37 0.12 -0.59 Secondary
education
Augstākā izglītība 698.77 587.61 19.06 15.99 76.67 7.10 0.09 -7.75 Higher education
CSP datubāze internetā (tabulu numuri: IIG050, IIG070, un IIG090) un CSP aprēķins/ CSB Internet database (table numbers: IIG050,
IIG070, and IIG090) and CSB estimate.
2.6. Mājsaimniecību rīcībā esošā ienākuma struktūra 2017. gadā
2.6. Structure of household disposable income in 2017 (procentos/ in per cent)
Rīc
ībā e
sošie
ienākum
i,
pavis
am
Tota
l dis
posable
incom
e
Ienākum
i no a
lgota
darb
a
Wages a
nd s
ala
ries
Pašnodarb
ināto
ienākum
i
Self-e
mplo
ym
ent
incom
e
Ienākum
i no īpašum
a
Incom
e fro
m p
ropert
y
Saņem
tie s
ociā
lie t
ransfe
rti
Receiv
ed s
ocia
l tr
ansfe
rs
Saņem
tie p
rivātie t
ransfe
rti
Receiv
ed p
rivate
tra
nsfe
rs
Citi ie
nākum
i
Oth
er
incom
e
Rīc
ībā e
sošo ienākum
u
sam
azin
ošie
izdevum
i
Expenses d
ecre
asin
g t
ota
l
dis
posable
incom
e
Visas
mājsaimniecības 100 72.0 3.0 1.4 23.0 1.3 0.0 -0.7 All households
Pilsētas 100 73.2 2.1 1.4 22.6 1.5 0.0 -0.9 Urban areas
Lauki 100 68.8 5.2 1.5 24.0 0.8 0.0 -0.3 Rural areas
Reģioni Regions
Rīga 100 75.4 2.4 1.9 20.1 1.7 0.0 -1.5 Riga
Pierīga 100 75.5 2.3 1.3 20.5 0.6 0.0 -0.2 Pierīga
Vidzeme 100 68.2 3.1 0.6 27.3 1.0 0.0 -0.2 Vidzeme
Kurzeme 100 67.0 3.7 1.8 25.9 1.8 0.0 -0.2 Kurzeme
Zemgale 100 71.7 3.0 1.1 22.9 0.9 0.0 0.4 Zemgale
Latgale 100 58.9 5.4 0.2 34.4 1.7 0.1 -0.7 Latgale
Kvintiļu grupas Quintile groups
1. 100 43.2 4.6 0.5 51.4 3.8 0.0 -3.6 First
2. 100 46.1 2.8 0.3 49.0 2.0 0.0 -0.3 Second
3. 100 67.9 2.7 0.4 27.2 1.7 0.0 0.0 Third
4. 100 77.0 2.9 0.6 18.5 1.3 0.0 -0.4 Fourth
5. 100 82.6 2.8 2.8 12.0 0.6 0.0 -0.8 Fifth
(1) Pēc mājsaimniecību galveno pelnītāju raksturojošas pazīmes.
(2) Of the main household breadwinner.
2 Mājsaimniecību ienākumi
Household Income
CSB│ EU-SILC Survey 2018 ___________________________________________________________________________ 29
Rīc
ībā e
sošie
ienākum
i,
pavis
am
Tota
l dis
posable
incom
e
Ienākum
i no a
lgota
darb
a
Wages a
nd s
ala
ries
Pašnodarb
ināto
ienākum
i
Self-e
mplo
ym
ent
incom
e
Ienākum
i no īpašum
a
Incom
e fro
m p
ropert
y
Saņem
tie s
ociā
lie t
ransfe
rti
Receiv
ed s
ocia
l tr
ansfe
rs
Saņem
tie p
rivātie t
ransfe
rti
Receiv
ed p
rivate
tra
nsfe
rs
Citi ie
nākum
i
Oth
er
incom
e
Rīc
ībā e
sošo ienākum
u
sam
azin
ošie
izdevum
i
Expenses d
ecre
asin
g t
ota
l
dis
posable
incom
e
Mājsaimniecības
tips
Household type
Viena persona,
16–64 gadi 100 80.8 3.4 1.9 13.5 2.2 0.0 -1.9
Single person
aged 16–64
Viena persona,
65 + 100 13.9 2.6 1.9 80.6 3.1 0.0 -2.0
Single person
aged 65+
Viens pieaugušais
ar bērniem 100 67.8 2.5 0.1 17.5 11.8 0.0 0.3
One adult with
children
Pāris bez bērniem 100 66.0 2.8 1.5 29.7 0.7 0.0 -0.7 Couple without
children
Pāris ar vienu
bērnu 100 84.5 2.4 2.8 10.9 0.6 0.0 -1.3
Couple with one
child
Pāris ar diviem
bērniem 100 85.1 2.9 0.8 10.8 0.6 0.0 -0.3
Couple with two
children
Pāris ar trīs un
vairāk bērniem 100 73.7 5.2 3.9 16.8 0.9 0.0 -0.4
Couple with three
and more children
Aktivitātes
statuss (1)
Activity status (2)
Algotu darbu
strādājošie 100 84.4 1.0 0.6 13.7 0.8 0.0 -0.5 Employees
Pašnodarbinātie 100 48.1 28.7 11.6 12.7 1.0 0.0 -2.1 Self-employed
Bezdarbnieki 100 41.7 1.7 5.4 40.8 10.3 0.0 0.0 Unemployed
Pensionētie 100 9.0 1.4 1.2 87.1 2.5 0.0 -1.3 In retirement
Citas
mājsaimniecības 100 21.1 1.8 0.5 64.1 13.5 0.0 -1.1 Other households
Izglītības
līmenis
(16–64) (1)
Educational
attainment
(16-64) (2)
Pamatskolas
izglītība vai
zemāka
100 71.9 2.3 0.1 23.6 1.5 0.0 0.5 Basic education or
lower
Vidējā izglītība 100 77.5 3.7 0.7 16.8 1.5 0.0 -0.1 Secondary
education
Augstākā izglītība 100 84.1 2.7 2.3 11.0 1.0 0.0 -1.1 Higher education
CSP datubāze internetā (tabulu numuri: IIG050 un IIG070) un CSP aprēķins/ CSB Internet database (table numbers: IIG050 and
IIG070) and CSB estimate.
(1) Pēc mājsaimniecību galveno pelnītāju raksturojošas pazīmes.
(2) Of the main household breadwinner.
2 Mājsaimniecību ienākumi
Household Income
30 _______________________________________________________________________ CSP│ EU-SILC apsekojums 2018
2.7. Mājsaimniecību savstarpējā materiālā palīdzība 2017. gadā
2.7. Inter-household cash transfers in 2017
Mājsaimniecības, kas ir sniegušas regulāru naudas palīdzību citām mājsaimniecībām (procentos) Households which have made regular cash transfers to other households (in per cent)
Sniegtās materiālās palīdzības vidējā summa (EUR gadā) (1) Average amount transferred (EUR annually) (2)
Mājsaimniecības, kas ir saņēmušas regulāru naudas palīdzību no citām mājsaimniecībām (procentos) Households which have received regular cash transfers from other households (in per cent)
Saņemtās materiālās palīdzības vidējā summa (EUR gadā) (1) Average amount received (EUR annually) (2)
Visas
mājsaimniecības 9.9 122.71 10.5 176.53 All households
Pilsētas 11.2 142.24 11.8 206.82 Urban areas
Lauki 6.6 73.90 7.4 100.83 Rural areas
Kvintiļu grupas Quintile groups
1. 8.0 75.30 12.9 174.75 First
2. 5.0 51.74 12.5 143.64 Second
3. 7.9 75.69 12.3 205.09 Third
4. 11.6 137.21 9.6 207.16 Fourth
5. 16.8 273.62 5.1 152.06 Fifth
Mājsaimniecības
tips
Household
type
Viena persona,
16–64 gadi 11.2 179.46 10.9 179.19
Single person
aged 16–64
Viena persona, 65 + 4.5 63.69 14.7 145.93 Single person
aged 65+
Viens pieaugušais ar
bērniem 6.5 (46.38) 49.2 1142.25
One adult with
children
Pāris bez bērniem 10.2 125.39 5.7 93.86 Couple without
children
Pāris ar vienu bērnu 13.9 163.91 5.7 (131.69) Couple with one
child
Pāris ar diviem
bērniem 16.7 173.00 8.1 (140.18)
Couple with two
children
Pāris ar trīs un vairāk
bērniem 12.2 199.19 9.7 (209.30)
Couple with
three and more
children
CSP aprēķins/ CSB estimate.
(1) Sniegtās un saņemtās materiālās palīdzības summa tika rēķināta vidēji uz visām mājsaimniecībām kopumā.
(2) Amount of material assistance given and received is calculated per all households.
CSB│ EU-SILC Survey 2018 ___________________________________________________________________________ 31
3. Mājokļa apstākļi
Housing Conditions
SATURS
3.1. Mājokļa tips 2014.–2018. gadā.................................................................................34
3.2. Mājokļu labiekārtotība 2014.–2018. gadā ..................................................................34
3.3. Mājsaimniecības, kuras norādījušas atsevišķas problēmas saistībā ar savu mājokli,
2014.–2018. gadā ..................................................................................................34
3.4. Ar mājokļa uzturēšanu saistītie izdevumi un to ietekme uz mājsaimniecības finansiālo
situāciju 2014.–2018. gadā ......................................................................................35
3.5. Mājokļu vispārīgais raksturojums 2018. gadā .............................................................35
3.6. Mājokļa tips 2018. gadā ..........................................................................................36
3.7. Mājokļu labiekārtotība 2018. gadā ............................................................................37
3.8. Mājsaimniecību īpatsvars, kas norādījušas atsevišķas problēmas saistībā
ar savu mājokli 2018. gadā ......................................................................................38
3.9. Ar mājokļa uzturēšanu saistītie izdevumi un to ietekme uz mājsaimniecības finansiālo
situāciju 2018. gadā ...............................................................................................39
CONTENTS
3.1. Dwelling types; 2014–2018 .....................................................................................34
3.2. Amenities available in dwellings; 2014–2018 .............................................................34
3.3. Households indicating problems with dwelling; 2014–2018 () ........................................34
3.4. Housing costs and their influence on household financial situation; 2014–2018 ..............35
3.5. General dwelling characteristics in 2018 ....................................................................35
3.6. Dwelling types in 2018 ............................................................................................36
3.7. Amenities available in dwelling; 2018 ........................................................................37
3.8. Share of households indicating problems with the dwelling; 2018 () ..............................38
3.9. Housing costs and their influence on household financial situation in 2018 .....................39
3 Mājokļa apstākļi
Housing Conditions
32 _______________________________________________________________________ CSP│ EU-SILC apsekojums 2018
Dati liecina, ka lielākā daļa Latvijas mājsaimniecību dzīvo daudzdzīvokļu mājās ar 10 un vairāk dzīvokļiem, bet vairāk nekā
viena ceturtā daļa – savrupmājā/ viensētā. 2018. gadā mājsaimniecību apdzīvotā mājokļa platība bija vidēji 69,4
kvadrātmetri, to lietošanā bija vidēji 2,7 istabas un katram mājsaimniecības loceklim – vidēji 1,2 istabas. Visplašākos
mājokļus (vidēji 89,6 kvadrātmetrus) apdzīvoja Pierīgas mājsaimniecības, savukārt Rīgas mājsaimniecības – vispieticīgākās
platības mājokļus (vidēji – 56 kvadrātmetrus). 2018. gadā vienas 16–64 gadus vecas personas mājsaimniecības apdzīvotā
mājokļa platība bija vidēji 53,6 kvadrātmetri un 53,8 kvadrātmetri – vienas vecāka gadagājuma (vismaz 65 gadus vecu)
personas mājsaimniecībai. Šajās mājsaimniecībās uz vienu personu bija vairāk nekā 2 istabas. Turpretī mājsaimniecības ar
bērniem dzīvoja plašākos mājokļos (76,3 kvadrātmetri – pāris ar vienu bērnu, 79,5 kvadrātmetri – pāris ar diviem bērniem,
85 kvadrātmetri – pāris ar trim un vairāk bērniem). Tomēr pāriem ar vismaz diviem bērniem bija mazāk par vienu istabu
katrai personai (0,8 istabas – pāriem ar diviem bērniem un 0,6 istabas – pāriem ar trim un vairāk bērniem), kas liecina par
pārapdzīvotību.
2018. gadā 93,3 % Latvijas mājsaimniecību bija nodrošinātas ar aukstā ūdens apgādi (ūdensvadu), 84,4 % – ar karstā
ūdens apgādi, 87,2 % mājsaimniecību mājokļos bija vanna vai duša un 89,5 % – tualete ar ūdens novadu. Rīgā gandrīz
visu mājsaimniecību mājokļos bija aukstā ūdens apgāde (99,7 %), karstā ūdens apgāde (95,4 %), tualete ar ūdens novadu
(97,6 %) un vannas istaba vai duša (95,9 %). Savukārt Latgalē, Vidzemē un Zemgalē ievērojami mazākai mājsaimniecību
daļai mājokļi bija aprīkoti ar iepriekš minētajām labierīcībām.
Kopš 2017. gada mājokļa uzturēšanas izdevumi pieauga par 8,8 %. 2018. gadā mājokļa uzturēšanas izdevumi Latvijā bija
vidēji 150 eiro mēnesī un mājsaimniecības šo izdevumu segšanai tērēja vidēji 13,4 % no saviem rīcībā esošiem ienākumiem.
Tā bija vidējā gada laikā maksātā summa, ņemot vērā gan silto sezonu ar zemākām, gan apkures periodu ar augstākām
izmaksām.
2018. gadā visaugstākie mājokļa uzturēšanas izdevumi bija Pierīgā (186 eiro mēnesī) un Rīgā (173 eiro mēnesī). Pārējos
reģionos mājokļa uzturēšanas izdevumi bija zemāki: Zemgalē – 139 eiro mēnesī, Kurzemē – 125 eiro mēnesī, Vidzemē –
124 eiro mēnesī un Latgalē – 98 eiro mēnesī.
Visvairāk mājokļa uzturēšanai tērēja pāri ar trim un vairāk bērniem (245 eiro mēnesī jeb 12,3 % no saviem rīcībā esošiem
ienākumiem) un pāri ar diviem bērniem – 237 eiro mēnesī jeb 12,7 % no saviem rīcībā esošiem ienākumiem. Savukārt
vienas personas mājsaimniecības mājokļa uzturēšanai tērēja vismazāk: 129 eiro mēnesī vienas 16–64 gadus vecas personas
mājsaimniecības un 94 eiro mēnesī – vienas vismaz 65 gadus vecas personas mājsaimniecības. Tomēr šīm mājsaimniecībām
mājokļa uzturēšanas izdevumu segšanai ir nepieciešama ievērojami lielāka daļa no to rīcībā esošiem ienākumiem. Vienas
16–64 gadus vecas personas mājsaimniecībai mājokļa uzturēšanas izdevumi veidoja 18,5 % no tās rīcībā esošiem
ienākumiem un vienas vecāka gadagājuma (vismaz 65 gadus vecas) personas mājsaimniecībai – 24,5 % no tās rīcībā
esošajiem ienākumiem.
Ikmēneša mājokļa uzturēšanas izdevumi un to attiecība pret rīcībā esošiem ienākumiem dažāda demogrāfiskā tipa mājsaimniecībās 2018. gadā
CSP datubāze internetā (tabulas numurs: MTG050)/ CSB Internet database (table number: MTG050).
150129
94
176
140
225 237 245
13.4
18.5
24.521.8
12.2 13.1 12.7 12.3
-40
-30
-20
-10
0
10
20
30
40
0
250
500
Visasmājsaimniecības
Viena persona
16–64 gadi
Viena persona65+
Vienspieaugušais ar
bērniem
Pāris bezbērniem
Pāris ar vienubērnu
Pāris ar diviembērniem
Pāris ar trim unvairāk bērniem
(%)
(eiro/
euro
)
Mājokļa uzturēšanas izdevumi (eiro mēnesī)
Mājokļa uzturēšanas izdevumu % attiecība pret mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem
3 Mājokļa apstākļi
Housing Conditions
CSB│ EU-SILC Survey 2018 ___________________________________________________________________________ 33
2018. gadā 24,4 % mājsaimniecību nebija grūtību segt mājokļa izdevumus. Mājokļa izdevumu segšana bija nedaudz
apgrūtinoša 47,6 % mājsaimniecību un ļoti apgrūtinoša – 28 % mājsaimniecību.
Vislielākās grūtības segt mājokļa izdevumus bija Zemgalē. 2018. gadā 36,4 % šī reģiona mājsaimniecību mājokļa izdevumu
segšana bija ļoti apgrūtinoša. Savukārt Rīgā un Kurzemē bija vismazākais mājsaimniecību īpatsvars, kurām mājokļa
izdevumu segšana bija ļoti apgrūtinoša – attiecīgi 22,3 % un 23,5 %.
Dati liecina, ka vislielākās grūtības segt mājokļa izdevumus bija mājsaimniecībām, kurās dzīvoja viena persona vecumā no
65 gadiem, un mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem. Mājokļa izdevumus bija ļoti apgrūtinoši segt 46 %
vientuļām vecākā gadagājuma personām (vecumā no 65 gadiem) un 35,6 % mājsaimniecību ar vienu pieaugušo un
bērniem. Savukārt starp pāriem ar vienu bērnu un pāriem ar diviem bērniem bija vismazākais īpatsvars, kas apgalvoja, ka
mājokļa izdevumu segšana ir ļoti apgrūtinoša, – attiecīgi 13,4 % un 16,7 %.
Atbilžu sadalījums uz jautājumu “Vai kopējie ar mājokli saistītie izdevumi Jūsu mājsaimniecībai sagādā finansiālas grūtības?” 2018. gadā
(procentos)
CSP datubāze internetā (tabulas numurs: MTG060)/ CSB Internet database (table number: MTG060).
2018. gadā 22,7 % mājsaimniecību norādīja, ka viņu mājoklim ir tekošs jumts, mitras sienas vai trupe logu rāmjos vai
grīdās, 18,3 % uztraucās par apkārtējās vides piesārņojumu dzīvesvietas apkārtnē un 14,3 % mājsaimniecību traucēja
troksnis no kaimiņu dzīvokļiem, kāpņu telpas vai āra. Salīdzinoši mazāk mājsaimniecību uztraucās par noziedzību un
vardarbību savas dzīvesvietas apkārtnē (9 %) un to, ka mājoklī ir nepietiekama dienas gaisma, pārāk tumšs (7,7 %).
Salīdzinot ar pārējiem Latvijas reģioniem, Rīgā ievērojami vairāk mājsaimniecību uztraucās par apkārtējās vides
piesārņojumu dzīvesvietas apkārtnē (25,1 %), troksni no kaimiņu dzīvokļiem, kāpņu telpas vai āra (23,5 %) un noziedzību
un vardarbību savas dzīvesvietas apkārtnē (18,9 %). Savukārt Latgalē visvairāk mājsaimniecību uztraucās par to, ka viņu
mājoklī ir tekošs jumts, mitras sienas vai trupe logu rāmjos vai grīdās (39,4 %).
24.0
16.7
13.4
19.9
35.6
46.0
29.7
28.0
48.1
55.6
48.8
53.1
46.5
39.9
39.1
47.6
27.9
27.7
37.8
27.0
18.0
14.1
31.2
24.4
0% 20% 40% 60% 80% 100%
Pāris ar trim un vairāk bērniem
Pāris ar diviem bērniem
Pāris ar vienu bērnu
Pāris bez bērniem
Viens pieaugušais ar bērniem
Viena persona 65+
Viena persona 16–64 gadi
Visas mājsaimniecības
Ļoti apgrūtinoši Nedaudz apgrūtinoši Nemaz nav apgrūtinoši
3 Mājokļa apstākļi
Housing Conditions
34 _______________________________________________________________________ CSP│ EU-SILC apsekojums 2018
3.1. Mājokļa tips 2014.–2018. gadā
3.1. Dwelling types; 2014–2018 (procentos/ in per cent)
2014 2015 2016 2017 2018
PAVISAM 100 100 100 100 100 TOTAL
Savrupmāja/ viensēta 26.2 27.2 26.7 25.9 26.0 Detached house
Savrupmājas daļa vai
rindu māja 3.5 3.2 2.7 2.8 2.5
Semi-detached or terraced
house
Dzīvoklis daudzdzīvokļu
mājā ar mazāk nekā
10 dzīvokļiem
7.9 8.1 8.1 7.6 8.0
Apartment or flat in a
building with less than
10 dwellings
Dzīvoklis daudzdzīvokļu
mājā ar 10 un vairāk
dzīvokļiem
62.2 61.4 62.4 63.1 63.3
Apartment or flat in a
building with 10 or more
dwellings
Cita tipa mājoklis 0.1 0.1 0.1 0.6 0.1 Some other kind of
accommodation
CSP datubāze internetā (tabulas numurs: MTG030)/ CSB Internet database (table number: MTG030).
3.2. Mājokļu labiekārtotība 2014.–2018. gadā
3.2. Amenities available in dwellings; 2014–2018 (procentos/ in per cent)
2014 2015 2016 2017 2018
Mājsaimniecības, kurām ir šādas labierīcības:
Households having following amenities:
Vannas istaba vai duša 83.5 83.9 84.9 86.7 87.2 Bath or shower
Tualete ar ūdens novadu 85.5 86.1 86.7 88.3 89.5 Indoor flushing toilet
CSP datubāze internetā (tabulas numurs: MNG050)/ CSB Internet database (table number: MNG050).
3.3. Mājsaimniecības, kuras norādījušas atsevišķas problēmas saistībā ar savu
mājokli, 2014.–2018. gadā (1)
3.3. Households indicating problems with dwelling; 2014–2018 (2) (procentos/ in per cent)
2014 2015 2016 2017 2018
Tekošs jumts; mitras
sienas, griesti, grīdas vai
mājas pamati vai trupe
logu rāmjos, durvīs vai
grīdās
26.9 24.1 21.6 22.7 22.7
Leaking roof, damp walls/
floors/ foundation, or rot
in window frames or floor
Pārāk tumšs, maz dienas
gaismas 9.0 8.7 8.3 8.9 7.7 Too dark, not enough light
Troksnis no kaimiņu
dzīvokļiem, kāpņu telpas,
rūpniecības uzņēmumiem
vai ielas
15.6 14.5 14.0 14.7 14.3
Noise from neighbours or
from the street (traffic,
business, factories, etc.)
Apkārtējās vides
piesārņojums, putekļi
un/vai citas vides
problēmas
20.1 18.0 17.1 18.0 18.3
Pollution, grime and/or
other environmental
problems
Vardarbība un noziedzības
līmenis dzīvesvietas
apkārtnē
13.5 12.3 10.4 8.5 9.0 Crime, violence or
vandalism in the area
CSP datubāze internetā (tabulu numuri: MTG010 un MNG050)/ CSB Internet database (table numbers: MTG010 and MNG050).
(1) Respondents varēja norādīt vienu vai vairākas problēmas saistībā ar savu mājokli.
(2) Respondent was able to indicate one or several housing deprivation factors.
3 Mājokļa apstākļi
Housing Conditions
CSB│ EU-SILC Survey 2018 ___________________________________________________________________________ 35
3.4. Ar mājokļa uzturēšanu saistītie izdevumi un to ietekme uz mājsaimniecības
finansiālo situāciju 2014.–2018. gadā
3.4. Housing costs and their influence on household financial situation; 2014–2018
2014 2015 2016 2017 2018
Kopējie ar mājokļa
uzturēšanu saistītie
izdevumi uz mājsaimniecību
mēnesī, EUR
136.00 141.94 139.98 138.09 150.21 Total monthly housing
costs per household, EUR
Mājokļa izdevumi, procentos
pret rīcībā esošo ienākumu 16.1 15.2 14.0 13.5 13.4
Housing costs as per cent
of disposable income
„Vai kopējie ar mājokli saistītie izdevumi Jūsu mājsaimniecībai sagādā
finansiālas grūtības?” (procentos) 100 100 100 100 100
“Is total housing cost a financial burden to your
household?” (in per cent)
Ļoti apgrūtinoši 40.0 33.9 30.5 32.9 28.0 A heavy burden
Nedaudz apgrūtinoši 45.5 47.7 50.1 46.9 47.6 A slight burden
Nemaz nav apgrūtinoši 14.5 18.4 19.4 20.2 24.4 Not a burden at all
CSP datubāze internetā (tabulu numuri: MTG050 un MTG060)/ CSB Internet database (table numbers: MTG050 and MTG060).
3.5. Mājokļu vispārīgais raksturojums 2018. gadā
3.5. General dwelling characteristics in 2018
Vidējais istabu
skaits mājsaimniecību lietošanā (1) Average number of rooms available to households (2)
Istabu skaits uz vienu mājsaimniecības locekli (1) Average number of rooms per household
member (2)
Mājokļa vidējā platība, m2
Average size of dwelling, m2
Visas mājsaimniecības 2.7 1.2 69.4 All households
Pilsētas 2.5 1.1 60.5 Urban areas
Lauki 3.2 1.3 91.8 Rural areas
Reģioni Regions
Rīga 2.3 1.1 56.0 Riga
Pierīga 3.1 1.2 89.6 Pierīga
Vidzeme 2.8 1.2 74.3 Vidzeme
Kurzeme 2.7 1.1 71.2 Kurzeme
Zemgale 3.2 1.3 78.5 Zemgale
Latgale 2.8 1.3 65.7 Latgale
Mājsaimniecības tips Household type
Viena persona, 16–64 gadi 2.2 2.2 53.6 Single person
aged 16–64
Viena persona, 65 + 2.2 2.2 53.8 Single person aged 65+
Viens pieaugušais ar
bērniem 2.4 1.0 60.8 One adult with children
Pāris bez bērniem 2.8 1.4 73.8 Couple without children
Pāris ar vienu bērnu 2.9 1.0 76.3 Couple with one child
Pāris ar diviem bērniem 3.1 0.8 79.5 Couple with two
children
Pāris ar trīs un vairāk
bērniem 3.3 0.6 85.0
Couple with three and
more children
CSP datubāze internetā (tabulas numurs: MTG020)/ CSB Internet database (table number: MTG020).
(1) Par istabu tiek uzskatīta arī virtuve, ja tā ir paredzēta ne tikai maltītes gatavošanai, bet arī tiek apdzīvota kā privāta telpa.
(2) Kitchen, if intended not only for cooking, but resided also as a private space, is considered to be a room as well.
3 Mājokļa apstākļi
Housing Conditions
36 _______________________________________________________________________ CSP│ EU-SILC apsekojums 2018
3.6. Mājokļa tips 2018. gadā
3.6. Dwelling types in 2018 (procentos/ in per cent)
Pavis
am
Tota
l
Savru
pm
āja
/ vie
nsēta
Deta
ched h
ouse
Savru
pm
āja
s d
aļa
vai rindu
māja
Sem
i-deta
ched o
r te
rraced
house
Dzīv
oklis d
audzdzīv
okļu
mājā
ar
mazāk n
ekā 1
0 d
zīv
okļiem
Apart
ment
or
flat
in a
buildin
g
with less t
han 1
0 d
wellin
gs
Dzīv
oklis d
audzdzīv
okļu
mājā
ar
10 u
n v
airāk d
zīv
okļiem
Apart
ment
or
flat
in a
buildin
g
with 1
0 o
r m
ore
dw
ellin
gs
Cita t
ipa m
ājo
klis
Som
e o
ther
type o
f
accom
modation
Visas mājsaimniecības 100 26.0 2.5 8.0 63.3 0.1 All households
Pilsētas 100 14.1 2.1 7.1 76.6 0.1 Urban areas
Lauki 100 55.8 3.5 10.3 30.2 0.2 Rural areas
Reģioni Regions
Rīga 100 6.0 1.9 4.6 87.5 - Riga
Pierīga 100 36.8 1.9 8.7 52.3 0.4 Pierīga
Vidzeme 100 40.3 1.7 11.2 46.8 - Vidzeme
Kurzeme 100 31.1 2.0 10.4 56.5 - Kurzeme
Zemgale 100 38.7 3.9 10.0 47.3 0.1 Zemgale
Latgale 100 38.4 4.7 9.8 46.9 0.1 Latgale
Mājsaimniecības tips Household type
Viena persona,
16–64 gadi 100 15.7 1.8 9.3 72.9 0.4
Single person
aged 16–64
Viena persona, 65 + 100 17.8 2.4 9.5 70.3 - Single person
aged 65+
Viens pieaugušais ar
bērniem 100 10.4 1.7 8.5 79.4 -
One adult with
children
Pāris bez bērniem 100 30.0 3.3 7.5 59.2 0.1 Couple without
children
Pāris ar vienu bērnu 100 25.0 3.6 6.0 65.4 - Couple with one
child
Pāris ar diviem bērniem 100 24.7 1.6 7.6 65.8 0.3 Couple with two
children
Pāris ar trīs un vairāk
bērniem 100 27.1 3.7 9.2 60.0 -
Couple with three
and more children
CSP datubāze internetā (tabulas numurs: MTG030)/ CSB Internet database (table number: MTG030).
3 Mājokļa apstākļi
Housing Conditions
CSB│ EU-SILC Survey 2018 ___________________________________________________________________________ 37
3.7. Mājokļu labiekārtotība 2018. gadā
3.7. Amenities available in dwelling; 2018 (procentos/ in per cent)
Aukstā
ūdens a
pgāde
(ūdensvads)
Cold
wate
r supply
(w
ate
r pip
e)
Kars
tā ū
dens a
pgāde
Hot
wate
r supply
Kanalizācija
Sew
era
ge
Vannas istaba
vai duša Bath or shower
Tualete ar
ūdens novadu Indoor
flushing toilet
Tīk
la g
āze
Tow
n g
as a
nd n
atu
ral gas
Balo
nu g
āze
Liq
uefied h
ydro
carb
ons
Sta
cio
nārā
ele
ktr
iskā p
līts
Sta
tionary
ele
ctr
ical ra
nge
privāta
jā lie
tošanā
for
sole
use
koplieto
šanā
share
d
privāta
jā lie
tošanā
for
sole
use
koplieto
šanā
share
d
Visas mājsaimniecības 93.3 84.4 91.9 86.1 1.2 87.5 2.0 48.4 29.7 22.8
All households
Pilsētas 97.8 91.6 97.2 91.6 1.4 93.2 2.3 61.6 18.3 21.9 Urban areas
Lauki 82.2 66.5 78.7 72.3 0.6 73.3 1.1 15.4 58.2 24.8 Rural areas
Reģioni Regions
Rīga 99.7 95.4 99.4 94.0 1.9 94.4 3.2 75.0 5.1 21.8 Riga
Pierīga 95.0 90.1 93.8 90.1 1.4 91.8 1.7 43.9 29.8 30.0 Pierīga
Vidzeme 85.8 71.3 82.1 77.8 0.1 78.4 2.1 14.1 51.9 31.2 Vidzeme
Kurzeme 92.7 82.7 91.1 84.5 0.4 86.4 1.0 28.8 41.7 26.9 Kurzeme
Zemgale 87.5 70.6 85.7 81.9 1.1 82.7 1.4 40.7 43.9 16.6 Zemgale
Latgale 85.8 71.8 83.7 71.9 0.5 76.2 0.4 34.0 54.1 11.9 Latgale
Mājsaimniecības tips
Household type
Viena persona,
16–64 gadi 92.0 81.9 91.5 81.6 3.2 83.2 4.6 53.7 24.0 21.5
Single person
aged 16–64
Viena persona,
65 + 91.8 80.7 90.3 82.8 1.0 85.8 1.9 54.8 30.6 13.1
Single person
aged 65+
Viens pieaugušais
ar bērniem 97.8 90.0 96.3 92.0 1.0 92.8 0.9 53.9 17.8 30.3
One adult with
children
Pāris bez bērniem 94.5 86.0 92.5 88.1 0.5 89.3 1.1 45.9 32.4 23.8 Couple without
children
Pāris ar vienu
bērnu 98.1 93.6 97.2 94.9 0.5 94.3 1.6 44.8 22.3 35.3
Couple with
one child
Pāris ar diviem
bērniem 97.8 92.4 95.9 94.3 0.7 94.9 0.9 45.0 24.3 37.9
Couple with
two children
Pāris ar trīs un
vairāk bērniem 95.1 87.4 94.3 92.2 1.5 94.3 - 35.9 29.4 36.1
Couple with
three and more
children
CSP datubāze internetā (tabulas numurs: MTG040) un CSP aprēķins/ CSB Internet database (table number: MTG040) and CSB estimate.
3 Mājokļa apstākļi
Housing Conditions
38 _______________________________________________________________________ CSP│ EU-SILC apsekojums 2018
3.8. Mājsaimniecību īpatsvars, kas norādījušas atsevišķas problēmas saistībā ar savu
mājokli 2018. gadā (1)
3.8. Share of households indicating problems with the dwelling; 2018 (2) (procentos/ in per cent)
Tekošs jumts; mitras sienas, griesti, grīdas vai mājas pamati vai trupe logu rāmjos, durvīs vai grīdās Leaking roof, damp walls/ floors/ foundation, or rot in window frames or floor
Pārāk tumšs, maz gaismas Too dark, not enough light
Troksnis no kaimiņu dzīvokļiem, kāpņu telpas, rūpniecības uzņēmumiem vai ielas Noise from neighbours or from the street (traffic, business, factories, etc.)
Apkārtējās vides piesārņojums, putekļi un/vai citas vides problēmas Pollution, grime and/or other environmental problems
Vardarbība un noziedzības līmenis dzīvesvietas apkārtnē Crime, violence or vandalism in the area
Visas mājsaimniecības 22.7 7.7 14.3 18.3 9.0 All households
Pilsētas 18.8 7.6 17.7 20.1 11.9 Urban areas
Lauki 32.4 7.9 5.8 13.9 1.6 Rural areas
Reģioni Regions
Rīga 17.6 9.7 23.5 25.1 18.9 Riga
Pierīga 17.4 3.0 7.0 6.5 2.0 Pierīga
Vidzeme 28.5 12.7 10.3 20.6 1.2 Vidzeme
Kurzeme 23.2 6.7 9.2 18.1 6.7 Kurzeme
Zemgale 20.2 7.7 7.2 15.6 2.3 Zemgale
Latgale 39.4 5.9 13.0 17.0 5.6 Latgale
Mājsaimniecības tips Household type
Viena persona,
16–64 gadi 22.0 8.1 16.6 17.6 11.1
Single person
aged 16–64
Viena persona, 65 + 21.9 8.2 14.0 15.3 8.3 Single person
aged 65+
Viens pieaugušais ar
bērniem 23.6 8.9 18.0 21.3 10.9
One adult with
children
Pāris bez bērniem 19.7 7.6 13.1 18.8 8.2 Couple without
children
Pāris ar vienu bērnu 16.4 6.1 14.5 17.4 11.1 Couple with one
child
Pāris ar diviem
bērniem 25.6 3.8 14.6 21.8 7.4
Couple with two
children
Pāris ar trīs un vairāk
bērniem 26.4 6.0 14.5 17.1 8.9
Couple with three
and more children
CSP datubāze internetā (tabulu numuri: MTG010 un MNG050)/ CSB Internet database (table numbers: MTG010 and MNG050).
(1) Respondents varēja norādīt vienu vai vairākas problēmas saistībā ar savu mājokli.
(2) Respondent was able to indicate one or several housing deprivation factors.
3 Mājokļa apstākļi
Housing Conditions
CSB│ EU-SILC Survey 2018 ___________________________________________________________________________ 39
3.9. Ar mājokļa uzturēšanu saistītie izdevumi un to ietekme uz mājsaimniecības
finansiālo situāciju 2018. gadā
3.9. Housing costs and their influence on household financial situation in 2018
Kopējie ar mājokļa uzturēšanu saistītie izdevumi uz mājsaimniecību mēnesī, EUR Total housing costs, EUR per household monthly
Mājokļa izdevumi, % pret rīcībā esošo ienākumu Housing costs, as per cent of disposable income
„Vai kopējie ar mājokli saistītie izdevumi Jūsu mājsaimniecībai sagādā finansiālas grūtības?”, % “Is total housing cost a financial burden to your household?”, %
Ļoti apgrūtinoši A heavy burden
Nedaudz apgrūtinoši A slight burden
Nemaz nav apgrūtinoši Not a burden at all
Visas mājsaimniecības 150.21 13.4 28.0 47.6 24.4
All households
Pilsētas 156.41 13.7 27.6 47.4 25.0 Urban areas
Lauki 134.74 12.5 29.0 48.2 22.8 Rural areas
Reģioni Regions
Rīga 172.96 13.5 22.3 48.2 29.5 Riga
Pierīga 185.97 14.0 32.0 47.7 20.3 Pierīga
Vidzeme 124.12 13.4 25.6 53.8 20.6 Vidzeme
Kurzeme 125.15 12.1 23.5 52.2 24.4 Kurzeme
Zemgale 139.46 12.8 36.4 42.7 20.9 Zemgale
Latgale 98.13 13.3 35.7 41.9 22.3 Latgale
Mājsaimniecības tips Household type
Viena persona,
16–64 gadi 128.57 18.5 29.7 39.1 31.2
Single person
aged 16–64
Viena persona, 65 + 93.83 24.5 46.0 39.9 14.1 Single person
aged 65+
Viens pieaugušais ar
bērniem 176.05 21.8 35.6 46.5 18.0
One adult with
children
Pāris bez bērniem 140.37 12.2 19.9 53.1 27.0 Couple without
children
Pāris ar vienu bērnu 225.35 13.1 13.4 48.8 37.8 Couple with
one child
Pāris ar diviem bērniem 236.55 12.7 16.7 55.6 27.7 Couple with
two children
Pāris ar trīs un vairāk
bērniem 244.81 12.3 24.0 48.1 27.9
Couple with
three and more
children
CSP datubāze internetā (tabulu numuri: MTG050 un MTG060)/ CSB Internet database (table numbers: MTG050 and MTG060).
40 _______________________________________________________________________ CSP│ EU-SILC apsekojums 2018
4. Mājsaimniecību sociālās atstumtības un materiālās nenodrošinātības riski
Risks of Household Social Exclusion and Material Deprivation
SATURS
4.1. Mājsaimniecību nodrošinātība ar ilglietošanas precēm 2014.–2018. gadā ...................... 43
4.2. Atbilžu sadalījums uz jautājumu „Ņemot vērā jūsu mājsaimniecības kopējos neto
(pēcnodokļu) ienākumus, kā jūsu mājsaimniecībai izdodas savilkt galus kopā, t.i.,
nomaksāt nepieciešamos ikdienas izdevumus?” 2014.–2018. gadā ............................... 43
4.3. Mājsaimniecību nodrošinātība ar ilglietošanas precēm 2018. gadā ................................ 44
4.4. Mājsaimniecību materiālās nenodrošinātības riska faktoru ietekme pilsētās un
laukos 2018. gadā .................................................................................................. 47
4.5. Mājsaimniecību materiālās nenodrošinātības riska faktoru ietekme
statistiskajos reģionos 2018. gadā ............................................................................ 48
4.6. Mājsaimniecību materiālās nenodrošinātības riska faktoru ietekme dažāda
demogrāfiskā tipa mājsaimniecībās 2018. gadā .......................................................... 49
4.7. Atbilžu sadalījums uz jautājumu „ņemot vērā Jūsu mājsaimniecības kopējos neto
(pēcnodokļu) ienākumus, kā Jūsu mājsaimniecībai izdodas savilkt galus kopā, t.i.,
nomaksāt nepieciešamos ikdienas izdevumus?” 2018. gadā ......................................... 51
4.8. Mājsaimniecību zemāko nepieciešamo neto ienākumu, lai spētu savilkt galus kopā, un
mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu salīdzinājums 2018. gadā ................................. 52
4.9. Mājsaimniecību iespējas savā mājoklī nomainīt nolietotās mēbeles pret citām
2018. gadā ............................................................................................................ 53
4.10. 16 gadus vecu un vecāku personu individuālo pamatvajadzību nodrošināšanas
iespējas 2018. gadā ................................................................................................ 54
4.11. 16 gadus vecu un vecāku personu individuālo pamatvajadzību nodrošināšanas
iespējas statistiskajos reģionos 2018. gadā ................................................................ 55
4.12. 16 gadus vecu un vecāku personu individuālo pamatvajadzību nodrošināšanas
iespējas dažāda demogrāfiskā tipa mājsaimniecībās 2018. gadā ................................... 56
CONTENTS
4.1. Durable goods possessed by households; 2014–2018 ................................................. 43
4.2. Answers to the question “Taking into account your household’s total net
(after taxes) income, is your household able to make ends meet, namely,
to pay for its usual necessary expenses?”; 2014–2018 ................................................ 43
4.3. Durable goods possessed by households in 2018 ........................................................ 44
4.4. Influence of household material deprivation risk factors in urban and rural areas;
2018 ..................................................................................................................... 47
4.5. Influence of household material deprivation risk factors by statistical region; 2018 ......... 48
4.6. Influence of household material deprivation risk factors in households of various
demographic types; 2018 ........................................................................................ 49
4.7. Answers to the question “Taking into account your household’s total net
(after taxes) income, is your household able to make ends meet, namely,
to pay for its usual necessary expenses?”; 2018 ......................................................... 51
4.8. Comparison between household lowest net income necessary to make ends meet
and household disposable income; 2018 .................................................................... 52
4.9. Household ability to replace worn-out furniture; 2018 ................................................. 53
4.10. Possibilities to meet basic individual needs of persons aged 16 and over; 2018 .............. 54
4.11. Possibilities to meet basic individual needs of persons aged 16 and over
by statistical region; 2018 ....................................................................................... 55
4.12. Possibilities to meet basic individual needs of persons aged 16 and over
in households of various demographic types; 2018 ..................................................... 56
4 Mājsaimniecību sociālās atstumtības un materiālās nenodrošinātības riski
Risks of Household Social Exclusion and Material Deprivation
CSB│ EU-SILC Survey 2018 ___________________________________________________________________________ 41
2018. gadā 35,7 % mājsaimniecību savus ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, kas ir par
7,9 procentpunktiem mazāk nekā 2017. gadā. Savukārt par 5,6 procentpunktiem palielinājās to mājsaimniecību īpatsvars,
kas savus ikdienas izdevumus sedza ar nelielām grūtībām vai samērā viegli (no 51,2 % 2017. gadā līdz 56,8 % 2018. gadā),
un par 2,1 procentpunktu – to mājsaimniecību īpatsvars, kas savus ikdienas izdevumus sedza viegli vai ļoti viegli (no 5,3 %
2017. gadā līdz 7,4 % 2018. gadā).
Rīgas un Pierīgas mājsaimniecības visoptimistiskāk vērtēja savas iespējas segt nepieciešamos ikdienas izdevumus.
2018. gadā 8,9 % Rīgas mājsaimniecību un 8 % Pierīgas mājsaimniecību savus ikdienas izdevumus sedza viegli vai ļoti
viegli. Savukārt pesimistiskākais vērtējums par savām iespējām segt ikdienas izdevumus bija mājsaimniecības Latgalē un
Zemgalē. 2018. gadā 44,1 % Latgales mājsaimniecību un 43,6 % Zemgales mājsaimniecību savus nepieciešamos ikdienas
izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām.
Vislielākās grūtības segt ikdienas izdevumus bija mājsaimniecībām, kurās dzīvo viena persona vecumā no 65 gadiem, un
mājsaimniecībām, kurās dzīvo viens pieaugušais ar bērniem. 54,8 % vienas personas (vecumā no 65 gadiem)
mājsaimniecību un 42,6 % mājsaimniecību ar vienu pieaugušo un bērniem atzina, ka ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām
vai ar lielām grūtībām.
Spēja segt nepieciešamos ikdienas izdevumus dažāda tipa mājsaimniecībās 2018. gadā
(procentos)
CSP datubāze internetā (tabulas numurs: MNG150).
2018. gadā Latvijas iedzīvotāji norādīja, ka viena mājsaimniecības locekļa uzturēšanai būtu nepieciešami vismaz 555 eiro
mēnesī. Tas ir par 9,1 % vairāk nekā 2017. gadā, kad Latvijas iedzīvotāji norādīja, ka viena mājsaimniecības locekļa
uzturēšanai būtu nepieciešami vismaz 509 eiro mēnesī, bet to rīcībā esošie ienākumi veidoja 96 % no šīs summas,
sasniedzot 489 eiro mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli.
2017. gadā mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem (1. un 2. kvintiļu grupa) visbiežāk trūka līdzekļu ikdienas izdevumu
segšanai, un tās nosauca ievērojami pieticīgākas summas, kas būtu nepieciešamas ikdienas izdevumu segšanai. 1. kvintiļu
grupas mājsaimniecības norādīja, ka viena mājsaimniecības locekļa uzturēšanai būtu nepieciešami vismaz 360 eiro mēnesī,
2. kvintiļu grupas mājsaimniecības – 446 eiro mēnesī. Tomēr šo mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi ievērojami atpalika
no minimālās nepieciešamās summas. 1. kvintiļu grupas mājsaimniecībām rīcībā esošie ienākumi veidoja tikai 45,1 % no
minimālās summas ikdienas izdevumu segšanai, sasniedzot 162 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. 2. kvintiļu
grupas mājsaimniecībām situācija bija nedaudz labāka. To rīcībā esošie ienākumi sasniedza 64 % no minimālās summas
ikdienas izdevumu segšanai, sasniedzot 285 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.
2018. gadā 62 % trūcīgāko (1. kvintiļu grupas) mājsaimniecību ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām
grūtībām. Turīgāko mājsaimniecību vidū (5. kvintiļu grupā) šāds īpatsvars bija ievērojami mazāks – 9,5 %. Turklāt,
salīdzinot ar zemāko kvintiļu grupu mājsaimniecībām, 5. kvintiļu grupas mājsaimniecības nosauca ievērojami augstāku
summu ikdienas izdevumu segšanai – vismaz 711 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.
31.5
21.9
17.1
28.2
42.6
54.8
37.0
35.7
59.8
71.5
69.0
62.2
52.5
41.1
53.1
56.8
8.7
6.6
13.9
9.6
4.9
4.1
9.9
7.4
0% 20% 40% 60% 80% 100%
Pāris ar trim un vairāk bērniem
Pāris ar diviem bērniem
Pāris ar vienu bērnu
Pāris bez bērniem
Viens pieaugušais ar bērniem
Viena persona 65+
Viena persona 16–64 gadi
Visas mājsaimniecības
Ar grūtībām vai ar lielām grūtībām Ar nelielām grūtībām vai samērā viegli Viegli vai ļoti viegli
4 Mājsaimniecību sociālās atstumtības un materiālās nenodrošinātības riski
Risks of Household Social Exclusion and Material Deprivation
42 _______________________________________________________________________ CSP│ EU-SILC apsekojums 2018
Kopš 2017. gada nedaudz samazinājās to mājsaimniecību īpatsvars, kas naudas trūkuma dēļ nevarēja atļauties segt
neparedzētus izdevumus (no 63,4 % 2017. gadā līdz 59,2 % 2018. gadā), katru gadu doties brīvdienās ārpus mājām (no
39,4 % 2017. gadā līdz 35,6 % 2018. gadā) un ēst gaļu, putnu gaļu un zivis katru otro dienu (16 % 2017. gadā un 14,5 %
2018. gadā). Savukārt bez būtiskām izmaiņām saglabājās to mājsaimniecību īpatsvars, kas pēdējo 12 mēnešu laikā naudas
trūkuma dēļ kaut reizi bija parādā par komunālo pakalpojumu rēķiniem (par apkuri, elektrību, gāzi, ūdeni u.c.) (11,4 %
2017. gadā un 11,1 % 2018. gadā), par galvenā mājokļa īres un hipotekārā kredīta maksājumiem (11,3 % 2017. gadā un
11,2 % 2018. gadā) un par pirkumiem uz kredīta vai aizdevumiem, kas nav saistīti ar galvenā mājokļa iegādi (13,2 %
2017. gadā un 13,5 % 2018. gadā). 2018. gadā 19,1 % Latvijas mājsaimniecību naudas trūkuma dēļ nevarēja atļauties
savām vajadzībām izmantot vieglo automobili, 7,8 % – datoru un 4,3 % – veļas mazgājamo mašīnu. Savukārt krāsu
televizors un telefons (ieskaitot mobilo telefonu) bija pieejams gandrīz visiem.
Materiālā situācija pilsētu mājsaimniecībās bija labvēlīgāka nekā lauku mājsaimniecībās. 2018. gadā pilsētās bija par
15,4 procentpunktiem mazāks to mājsaimniecību īpatsvars, kas nevarēja atļauties katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās
ārpus mājām (31,2 % – pilsētās, 46,6 % – laukos), par 5,2 procentpunktiem mazāks to mājsaimniecību īpatsvars, kas
nevarēja atļauties segt pēkšņus neparedzētus izdevumus (pilsētās – 57,7 %, laukos 62,9 %), un par 4 procentpunktiem
mazāks to mājsaimniecību īpatsvars, kas nevarēja atļauties ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis katru otro dienu (13,3 % – pilsētās,
17,3 % – laukos). Pilsētās un laukos īpaši neatšķīrās mājsaimniecību īpatsvars, kas pēdējo 12 mēnešu laikā naudas trūkuma
dēļ kaut reizi bija parādā par galvenā mājokļa komunālo pakalpojumu rēķiniem (apkuri, elektrību, gāzi, ūdeni u.c.)
(pilsētās – 11,8 %, laukos – 9,3 %).
2018. gada dati liecina, ka 23,5 % aptaujāto mājsaimniecības locekļu, kuriem bija vismaz 16 gadi, nevarēja atļauties
regulāri piedalīties ar naudas izmaksām saistītās atpūtas aktivitātēs ārpus mājām. Savukārt tikai 7,7 % iedzīvotāju naudas
trūkums bija šķērslis, lai vismaz reizi mēnesī satiktos ar draugiem vai radiem uz kopīgu maltīti vai glāzi dzēriena, un 4,9 % –
lai savā mājoklī privātai lietošanai nodrošinātu internetu.
Pilsētās un laukos īpaši neatšķīrās iedzīvotāju (kuriem bija vismaz 16 gadi) īpatsvars, kuri nevarēja atļauties regulāri
piedalīties ar naudas izmaksām saistītās atpūtas aktivitātēs ārpus mājām (pilsētās – 23,2 %, laukos – 24 %) un vismaz
reizi mēnesī satikties ar draugiem vai radiem uz kopīgu maltīti vai glāzi dzēriena (7,3 % pilsētās, 8,6 % laukos). Savukārt
laukos bija ievērojami lielāks iedzīvotāju īpatsvars, kas nevarēja atļauties novalkātās drēbes nomainīt pret jaunām (nevis
lietotām) (pilsētās – 17,6 %, laukos – 22,9 %) un nelielu naudas summu tērēt tikai sev (pilsētās – 11,8 %, laukos –
16,8 %).
Analizējot iedzīvotāju datus pēc viņu mājsaimniecības tipa, var secināt, ka materiāli visatstumtākie bija vecākā gadagājuma
(vismaz 65 gadus veci) iedzīvotāji, kuri dzīvo vieni paši. Salīdzinot ar citās mājsaimniecībās dzīvojošajiem, vientuļo vecākā
gadagājuma (vismaz 65 gadus vecu) iedzīvotāju vidū bija vislielākais iedzīvotāju īpatsvars, kas nevarēja sev nodrošināt
divus piemērotus apavu pārus, novalkātās drēbes nomainīt pret jaunām (nevis lietotām), vismaz reizi mēnesī tikties ar
draugiem vai radiem uz kopīgu maltīti vai glāzi dzēriena, regulāri piedalīties ar naudas izmaksām saistītās atpūtas aktivitātēs
ārpus mājām, nelielu naudas summu tērēt tikai sev un savā mājoklī privātai lietošanai nodrošināt internetu. Interesanti, ka
lielākai daļai šo iedzīvotāju citi iemesli nevis naudas trūkums liedza sev nodrošināt iepriekš minētās pamatvajadzības.
4 Mājsaimniecību sociālās atstumtības un materiālās nenodrošinātības riski
Risks of Household Social Exclusion and Material Deprivation
CSB│ EU-SILC Survey 2018 ___________________________________________________________________________ 43
4.1. Mājsaimniecību nodrošinātība ar ilglietošanas precēm 2014.–2018. gadā
4.1. Durable goods possessed by households; 2014–2018
(procentos no visām mājsaimniecībām/ as per cent of all households)
2014 2015 2016 2017 2018
Mājsaimniecības, kuru rīcībā ir šādas ilglietošanas preces:
Households possessing the following durable goods:
Telefons (arī mobilais telefons) 97.8 98.2 98.6 98.8 99.0 Phone (also mobile phone)
Krāsu televizors 96.7 96.9 96.4 95.6 95.6 Colour TV
Dators 65.9 68.2 71.2 72.1 72.5 Computer
Veļas mazgājamā mašīna 87.6 88.6 89.6 89.9 90.6 Washing machine
Vieglais automobilis 47.3 50.5 51.7 52.6 54.3 Car
Mājsaimniecības, kurām nav šādas ilglietošanas preces, jo nevar atļauties:
Households not possessing the following durable goods, because cannot afford:
Telefons (arī mobilais telefons) 1.2 0.7 0.5 0.5 0.4 Phone (also mobile phone)
Krāsu televizors 1.5 1.2 0.9 1.4 1.1 Colour TV
Dators 13.6 11.2 9.3 9.8 7.8 Computer
Veļas mazgājamā mašīna 6.5 5.7 5.0 4.7 4.3 Washing machine
Vieglais automobilis 27.1 23.5 21.1 20.7 19.1 Car
Mājsaimniecības, kurām nav
šādas ilglietošanas preces cita iemesla dēļ:
Households not possessing the following durable goods, because of other reason:
Telefons (arī mobilais telefons) 1.0 1.1 0.9 0.7 0.6 Phone (also mobile phone)
Krāsu televizors 1.8 1.9 2.7 3.0 3.3 Colour TV
Dators 20.5 20.5 19.6 18.1 19.7 Computer
Veļas mazgājamā mašīna 5.9 5.7 5.4 5.3 5.1 Washing machine
Vieglais automobilis 25.6 26.0 27.2 26.8 26.7 Car
CSP datubāze internetā (tabulas numurs: MNG090)/ CSB Internet database (table number: MNG090).
4.2. Atbilžu sadalījums uz jautājumu „Ņemot vērā jūsu mājsaimniecības kopējos neto
(pēcnodokļu) ienākumus, kā jūsu mājsaimniecībai izdodas savilkt galus kopā, t.i.,
nomaksāt nepieciešamos ikdienas izdevumus?” 2014.–2018. gadā
4.2. Answers to the question “Taking into account your household’s total net (after taxes)
income, is your household able to make ends meet, namely, to pay for its usual necessary
expenses?”; 2014–2018 (procentos/ in per cent)
2014 2015 2016 2017 2018
Visas mājsaimniecības 100 100 100 100 100 All households
Ar lielām grūtībām 20.1 16.9 14.5 15.6 11.8 With great difficulty
Ar grūtībām 30.4 28.2 27.6 28.0 23.9 With difficulty
Ar nelielām grūtībām 32.2 32.5 36.8 34.5 36.2 With some difficulty
Samērā viegli 13.4 17.0 16.0 16.6 20.7 Fairly easily
Viegli 3.6 4.6 4.2 4.7 6.5 Easily
Ļoti viegli 0.2 0.5 0.9 0.5 1.0 Very easily
CSP datubāze internetā (tabulas numurs: MNG150)/ CSB Internet database (table number: MNG150).
4 Mājsaimniecību sociālās atstumtības un materiālās nenodrošinātības riski
Risks of Household Social Exclusion and Material Deprivation
44 _______________________________________________________________________ CSP│ EU-SILC apsekojums 2018
4.3. Mājsaimniecību nodrošinātība ar ilglietošanas precēm 2018. gadā
4.3. Durable goods possessed by households in 2018
(procentos no visām mājsaimniecībām/ as per cent of all households)
Telefons
(arī mobilais telefons) Phone (also mobile phone)
Krāsu televizors Colour TV
Dators Computer
Veļas mazgājamā mašīna Washing machine
Vieglais automobilis Car
Mājsaimniecības, kuru rīcībā ir šādas ilglietošanas preces:
Households possessing the following durable goods:
Visas
mājsaimniecības 99.0 95.6 72.5 90.6 54.3 All households
Pilsētas 99.1 95.1 74.5 92.0 51.3 Urban areas
Lauki 98.8 96.9 67.4 87.2 61.7 Rural areas
Reģioni Regions
Rīga 99.0 92.9 78.5 93.2 51.5 Riga
Pierīga 99.3 98.8 76.8 93.9 62.7 Pierīga
Vidzeme 99.3 97.4 68.9 87.9 59.2 Vidzeme
Kurzeme 98.3 97.0 67.9 89.2 53.3 Kurzeme
Zemgale 98.6 95.4 69.6 86.8 58.4 Zemgale
Latgale 99.3 96.3 61.1 86.2 44.7 Latgale
Kvintiļu grupas Quintile groups
1. 97.8 93.3 54.0 78.8 34.4 First
2. 98.4 96.9 51.2 88.3 36.4 Second
3. 99.7 96.6 76.5 93.4 55.9 Third
4. 99.6 97.5 86.5 95.9 67.3 Fourth
5. 99.4 93.8 94.3 96.7 77.3 Fifth
Mājsaimniecības tips Household type
Viena persona,
16–64 gadi 97.9 89.2 71.2 83.1 39.2
Single person
aged 16–64
Viena persona, 65 + 97.4 96.9 25.1 78.5 11.4 Single person
aged 65+
Viens pieaugušais ar
bērniem 100.0 95.3 90.9 97.9 50.9
One adult with
children
Pāris bez bērniem 99.6 96.5 74.1 95.4 67.4 Couple without
children
Pāris ar vienu bērnu 99.6 95.1 96.6 99.4 87.0 Couple with one
child
Pāris ar diviem bērniem 99.7 97.6 97.5 99.4 90.2 Couple with two
children
Pāris ar trīs un vairāk
bērniem 100.0 96.9 95.9 98.0 77.0
Couple with three
and more children
Izglītības līmenis
(16–64) (1)
Educational
attainment
(age 16–64) (2)
Pamatskolas izglītība
vai zemāka 97.5 91.4 72.8 81.0 43.1
Basic education or
lower
Vidējā izglītība 99.4 95.8 82.6 92.7 60.9 Secondary education
Augstākā izglītība 99.6 93.9 96.0 97.8 76.9 Higher education
(1) Pēc mājsaimniecību galveno pelnītāju raksturojošas pazīmes.
(2) Of the main household breadwinner.
4 Mājsaimniecību sociālās atstumtības un materiālās nenodrošinātības riski
Risks of Household Social Exclusion and Material Deprivation
CSB│ EU-SILC Survey 2018 ___________________________________________________________________________ 45
Telefons (arī mobilais telefons) Phone (also mobile phone)
Krāsu televizors Colour TV
Dators Computer
Veļas mazgājamā mašīna Washing machine
Vieglais automobilis Car
Mājsaimniecības, kurām nav šādas ilglietošanas preces, jo nevar atļauties:
Households not possessing the following durable goods, because cannot afford:
Visas
mājsaimniecības 0.4 1.1 7.8 4.3 19.1 All households
Pilsētas 0.3 0.9 6.8 3.9 20.5 Urban areas
Lauki 0.5 1.4 10.2 5.2 15.7 Rural areas
Reģioni Regions
Rīga 0.2 0.6 4.6 2.8 19.2 Riga
Pierīga 0.1 0.4 5.3 2.3 17.4 Pierīga
Vidzeme 0.5 1.3 8.6 5.4 17.7 Vidzeme
Kurzeme 0.5 1.4 8.8 5.3 18.7 Kurzeme
Zemgale 0.7 2.2 10.8 5.6 20.1 Zemgale
Latgale 0.6 1.7 14.9 7.8 21.3 Latgale
Kvintiļu grupas Quintile groups
1. 1.2 3.5 20.1 12.2 33.6 First
2. 0.6 1.0 10.1 4.5 21.4 Second
3. 0.1 0.6 5.3 2.1 19.8 Third
4. - 0.2 2.7 1.6 14.5 Fourth
5. - 0.0 0.8 1.0 6.1 Fifth
Mājsaimniecības tips Household type
Viena persona,
16–64 gadi 1.3 2.9 13.2 9.4 29.0
Single person
aged 16–64
Viena persona, 65 + 0.5 1.3 13.0 8.6 16.5 Single person
aged 65+
Viens pieaugušais ar
bērniem - 1.7 5.5 1.0 32.6
One adult with
children
Pāris bez bērniem - 0.5 7.3 1.8 14.6 Couple without
children
Pāris ar vienu bērnu - 0.2 1.1 0.6 7.6 Couple with one
child
Pāris ar diviem bērniem - 0.8 1.4 - 7.3 Couple with two
children
Pāris ar trīs un vairāk
bērniem - - 3.0 - 15.9
Couple with three
and more children
Izglītības līmenis
(16–64) (1)
Educational attainment (age 16–64) (2)
Pamatskolas izglītība
vai zemāka 1.9 5.1 15.3 12.9 36.2
Basic education or
lower
Vidējā izglītība 0.4 1.2 7.6 3.6 22.9 Secondary education
Augstākā izglītība - 0.2 1.0 0.7 10.8 Higher education
(1) Pēc mājsaimniecību galveno pelnītāju raksturojošas pazīmes.
(2) Of the main household breadwinner.
4 Mājsaimniecību sociālās atstumtības un materiālās nenodrošinātības riski
Risks of Household Social Exclusion and Material Deprivation
46 _______________________________________________________________________ CSP│ EU-SILC apsekojums 2018
Telefons (arī mobilais telefons) Phone (also mobile phone)
Krāsu televizors Colour TV
Dators Computer
Veļas mazgājamā mašīna Washing machine
Vieglais automobilis Car
Mājsaimniecības, kurām nav šādas ilglietošanas preces cita iemesla dēļ:
Households not possessing the following durable goods, because of other reason:
Visas
mājsaimniecības 0.6 3.3 19.7 5.1 26.7 All households
Pilsētas 0.6 4.0 18.7 4.1 28.3 Urban areas
Lauki 0.7 1.6 22.4 7.6 22.6 Rural areas
Reģioni Regions
Rīga 0.8 6.5 16.9 4.0 29.3 Riga
Pierīga 0.6 0.8 17.9 3.8 19.9 Pierīga
Vidzeme 0.2 1.4 22.5 6.7 23.1 Vidzeme
Kurzeme 1.2 1.6 23.3 5.6 28.0 Kurzeme
Zemgale 0.7 2.3 19.6 7.6 21.5 Zemgale
Latgale 0.1 2.0 24.1 6.1 34.0 Latgale
Kvintiļu grupas Quintile groups
1. 1.0 3.2 25.9 9.1 32.0 First
2. 1.0 2.0 38.7 7.2 42.2 Second
3. 0.2 2.8 18.1 4.5 24.3 Third
4. 0.4 2.3 10.8 2.6 18.2 Fourth
5. 0.6 6.1 5.0 2.2 16.6 Fifth
Mājsaimniecības tips Household type
Viena persona,
16–64 gadi 0.8 7.9 15.6 7.5 31.8
Single person
aged 16–64
Viena persona, 65 + 2.1 1.8 61.9 12.9 72.0 Single person
aged 65+
Viens pieaugušais ar
bērniem - 3.1 3.6 1.2 16.4
One adult with
children
Pāris bez bērniem 0.4 3.1 18.7 2.8 18.0 Couple without
children
Pāris ar vienu bērnu 0.4 4.7 2.2 - 5.4 Couple with one
child
Pāris ar diviem bērniem 0.3 1.6 1.0 0.6 2.5 Couple with two
children
Pāris ar trīs un vairāk
bērniem - 3.1 1.2 2.0 7.0
Couple with three
and more children
Izglītības līmenis
(16–64) (1)
Educational
attainment
(age 16–64) (2)
Pamatskolas izglītība
vai zemāka 0.5 3.5 11.9 6.1 20.7
Basic education or
lower
Vidējā izglītība 0.2 3.0 9.7 3.8 16.2 Secondary education
Augstākā izglītība 0.4 6.0 3.0 1.5 12.3 Higher education
CSP datubāze internetā (tabulas numurs: MNG090)/ CSB Internet database (table number: MNG090).
(1) Pēc mājsaimniecību galveno pelnītāju raksturojošas pazīmes.
(2) Of the main household breadwinner.
4 Mājsaimniecību sociālās atstumtības un materiālās nenodrošinātības riski
Risks of Household Social Exclusion and Material Deprivation
CSB│ EU-SILC Survey 2018 ___________________________________________________________________________ 47
4.4. Mājsaimniecību materiālās nenodrošinātības riska faktoru ietekme pilsētās un
laukos 2018. gadā
4.4. Influence of household material deprivation risk factors in urban and rural areas; 2018
(procentos/ in per cent)
Visas mājsaimniecības All households
Pilsētas Urban
Lauki Rural
„Vai visa Jūsu mājsaimniecība var atļauties katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām?” 100 100 100
“Can your entire household afford to go for a week's annual holiday away from home?”
Jā 64.4 68.8 53.4 Yes
Nē 35.6 31.2 46.6 No
„Vai visa Jūsu mājsaimniecība var atļauties ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis (vai līdzvērtīgu veģetāro ēdienu) katru otro dienu?” 100 100 100
“Can your whole household afford a meal with meat, chicken, fish (or vegetarian equivalent) every second day?”
Jā 85.5 86.7 82.7 Yes
Nē 14.5 13.3 17.3 No
„Vai Jūsu mājsaimniecība var atļauties segt neparedzētus izdevumus 320 EUR apmērā no pašu līdzekļiem?” 100 100 100
“Can your household afford to cover unexpected expenses of EUR 320 and pay through its own resources?”
Jā 40.8 42.3 37.1 Yes
Nē 59.2 57.7 62.9 No
„Vai Jūsu mājsaimniecība pēdējo 12 mēnešu laikā naudas trūkuma dēļ ir bijusi parādā par komunālo pakalpojumu (apkure, elektrība, gāze, ūdens u.c.) rēķiniem?” (1) 100 100 100
“In the last 12 months, has your household been in arrears, i.e., has been unable to pay on time due to financial difficulties, on utility bills (heating, electricity, gas, water, etc.)?” (2)
Jā, vienreiz 2.7 3.0 1.8 Yes, once
Jā, divreiz un vairāk 8.4 8.7 7.5 Yes, twice or more
Nē 88.9 88.2 90.7 No
„Vai Jūsu mājsaimniecība pēdējo 12 mēnešu laikā naudas trūkuma dēļ ir bijusi parādā par galvenā mājokļa īres vai hipotekārā kredīta maksājumiem?” (1) 100 100 100
“In the last 12 months, has your household been in arrears, i.e., has been unable to pay on time due to financial difficulties, on rent or mortgage repayment for the main dwelling?” (2)
Jā, vienreiz 2.4 2.5 2.1 Yes, once
Jā, divreiz un vairāk 8.8 7.8 12.7 Yes, twice or more
Nē 88.8 89.7 85.2 No
„Vai Jūsu mājsaimniecība pēdējo 12 mēnešu laikā naudas trūkuma dēļ ir bijusi parādā par maksājumiem par pirkumiem uz kredīta vai aizdevumiem, kas nav saistīti ar galvenā mājokļa īri vai iegādi?” (1) 100 100 100
“In the last 12 months, has your household been in arrears on hire purchase instalments or other loan payments not related to the main dwelling, i.e., has been unable to pay on time due to financial difficulties?” (2)
Jā, vienreiz 3.5 3.5 3.6 Yes, once
Jā, divreiz un vairāk 10.0 9.3 11.9 Yes, twice or more
Nē 86.5 87.2 84.4 No
CSP datubāze internetā (tabulas numurs: MNG010) un CSP aprēķins/ CSB Internet database (table number: MNG010) and CSB estimate.
(1) Attiecas tikai uz tām mājsaimniecībām, kurām bija jāveic šādi maksājumi.
(2) Refers only to households which had to make such payments
4 Mājsaimniecību sociālās atstumtības un materiālās nenodrošinātības riski
Risks of Household Social Exclusion and Material Deprivation
48 _______________________________________________________________________ CSP│ EU-SILC apsekojums 2018
4.5. Mājsaimniecību materiālās nenodrošinātības riska faktoru ietekme statistiskajos
reģionos 2018. gadā
4.5. Influence of household material deprivation risk factors by statistical region; 2018
(procentos/ in per cent)
Statistiskais reģions/ Regions
Rīga Riga
Pierīga Pierīga
Vidzeme Vidzeme
Kurzeme Kurzeme
Zemgale Zemgale
Latgale Latgale
„Vai visa Jūsu mājsaimniecība var atļauties katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām?” 100 100 100 100 100 100
“Can your entire household afford to go for a week's annual holiday away from home?”
Jā 75.2 57.3 63.2 63.2 56.9 54.0 Yes Nē 24.8 42.7 36.8 36.8 43.1 46.0 No „Vai visa Jūsu mājsaimniecība var atļauties ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis (vai līdzvērtīgu veģetāro ēdienu) katru otro dienu?” 100 100 100 100 100 100
“Can your whole household afford a meal with meat, chicken, fish (or vegetarian equivalent) every second day?”
Jā 90.0 84.0 79.0 83.7 83.9 83.7 Yes
Nē 10.0 16.0 21.0 16.3 16.1 16.3 No
„Vai Jūsu mājsaimniecība var atļauties segt neparedzētus izdevumus 320 EUR apmērā no pašu līdzekļiem?” 100 100 100 100 100 100
“Can your household afford to cover unexpected expenses of EUR 320 and pay through its own resources?”
Jā 48.0 40.9 36.6 39.9 34.8 31.4 Yes Nē 52.0 59.1 63.4 60.1 65.2 68.6 No
„Vai Jūsu mājsaimniecība pēdējo 12 mēnešu laikā naudas trūkuma dēļ ir bijusi parādā par komunālo pakalpojumu (apkure, elektrība, gāze, ūdens u.c.) rēķiniem?” (1) 100 100 100 100 100 100
“In the last 12 months, has your household been in arrears, i.e., has been unable to pay on time due to financial difficulties, on utility bills (heating, electricity, gas, water, etc.)?” (2)
Jā, vienreiz 4.3 1.7 3.9 0.4 1.2 2.3 Yes, once Jā, divreiz un vairāk 6.0 6.6 7.3 15.2 10.2 9.9 Yes, twice or more Nē 89.8 91.7 88.7 84.3 88.6 87.8 No
„Vai Jūsu mājsaimniecība pēdējo 12 mēnešu laikā naudas trūkuma dēļ ir bijusi parādā par galvenā mājokļa īres vai hipotekārā kredīta maksājumiem?” (1) 100 100 100 100 100 100
“In the last 12 months, has your household been in arrears, i.e., has been unable to pay on time due to financial difficulties, on rent or mortgage repayment for the main dwelling?” (2)
Jā, vienreiz 4.0 2.4 0.5 0.2 - 3.0 Yes, once Jā, divreiz un vairāk 3.6 7.7 10.2 20.5 20.3 2.3 Yes, twice or more Nē 92.3 89.9 89.3 79.3 79.7 94.8 No
„Vai Jūsu mājsaimniecība pēdējo 12 mēnešu laikā naudas trūkuma dēļ ir bijusi parādā par maksājumiem par pirkumiem uz kredīta vai aizdevumiem, kas nav saistīti ar galvenā mājokļa īri vai iegādi?” (1) 100 100 100 100 100 100
“In the last 12 months, has your household been in arrears on hire purchase instalments or other loan payments not related to the main dwelling, i.e., has been unable to pay on time due to financial difficulties?” (2)
Jā, vienreiz 2.7 5.8 6.9 2.7 1.1 3.6 Yes, once
Jā, divreiz un vairāk 7.9 12.4 9.2 11.9 16.8 8.1 Yes, twice or more Nē 89.4 81.8 83.9 85.4 82.1 88.2 No
CSP datubāze internetā (tabulas numurs: MNG010) un CSP aprēķins/ CSB Internet database (table number: MNG010) and CSB estimate.
(1) Attiecas tikai uz tām mājsaimniecībām, kurām bija jāveic šādi maksājumi.
(2) Refers only to households which had to make such payments
4 Mājsaimniecību sociālās atstumtības un materiālās nenodrošinātības riski
Risks of Household Social Exclusion and Material Deprivation
CSB│ EU-SILC Survey 2018 ___________________________________________________________________________ 49
4.6. Mājsaimniecību materiālās nenodrošinātības riska faktoru ietekme dažāda
demogrāfiskā tipa mājsaimniecībās 2018. gadā
4.6. Influence of household material deprivation risk factors in households of various
demographic types; 2018 (procentos/ in per cent)
Mājsaimniecības tips/ Household type viena persona single person
vie
ns p
ieaugušais
ar
bērn
iem
one a
dult w
ith c
hildre
n
pāris b
ez b
ērn
iem
couple
without
childre
n
pāris couple
16–64 g
adi
aged 1
6–64
65 u
n v
airāk g
adi
aged 6
5 a
nd o
ver
ar
vie
nu b
ērn
u
with o
ne c
hild
ar
div
iem
bērn
iem
with t
wo c
hildre
n
ar
trīs
un v
airāk b
ērn
iem
with t
hre
e c
hildre
n a
nd m
ore
„Vai visa Jūsu mājsaimniecība var atļauties katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām?” 100 100 100 100 100 100 100
“Can your entire household afford to go for a week's annual holiday away from home?”
Jā 70.2 44.6 71.1 67.1 83.1 80.0 71.1 Yes
Nē 29.8 55.4 28.9 32.9 16.9 20.0 28.9 No
„Vai visa Jūsu mājsaimniecība var atļauties ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis (vai
līdzvērtīgu veģetāro ēdienu) katru otro dienu?” 100 100 100 100 100 100 100
“Can your whole household afford a meal with meat, chicken, fish (or vegetarian equivalent) every second day?”
Jā 82.6 73.7 87.9 89.9 96.8 95.0 87.2 Yes
Nē 17.4 26.3 12.1 10.1 3.2 5.0 12.8 No
„Vai Jūsu mājsaimniecība var atļauties segt neparedzētus izdevumus 320 EUR apmērā no pašu līdzekļiem?” 100 100 100 100 100 100 100
“Can your household afford to cover unexpected expenses of EUR 320 and pay through its own resources?”
Jā 38.1 23.8 26.7 48.5 60.5 58.2 42.3 Yes
Nē 61.9 76.2 73.3 51.5 39.5 41.8 57.7 No
„Vai Jūsu mājsaimniecība pēdējo 12 mēnešu laikā naudas trūkuma dēļ ir bijusi parādā par komunālo pakalpojumu (apkure, elektrība, gāze, ūdens u.c.) rēķiniem?” (1) 100 100 100 100 100 100 100
“In the last 12 months, has your household been in arrears, i.e., has been unable to pay on time due to financial difficulties, on utility bills (heating, electricity, gas, water, etc.)?” (2)
Jā, vienreiz 3.1 1.3 4.8 1.8 2.7 1.8 2.9 Yes, once
Jā, divreiz un vairāk 13.1 5.2 15.5 4.5 7.7 9.7 16.7 Yes, twice or more
Nē 83.8 93.5 79.7 93.7 89.6 88.5 80.3 No
(1) Attiecas tikai uz tām mājsaimniecībām, kurām bija jāveic šādi maksājumi.
(2) Refers only to households which had to make such payments
4 Mājsaimniecību sociālās atstumtības un materiālās nenodrošinātības riski
Risks of Household Social Exclusion and Material Deprivation
50 _______________________________________________________________________ CSP│ EU-SILC apsekojums 2018
Mājsaimniecības tips/ Household type viena persona single person
vie
ns p
ieaugušais
ar
bērn
iem
one a
dult w
ith c
hildre
n
pāris b
ez b
ērn
iem
couple
without
childre
n
pāris couple
16–64 g
adi
aged 1
6–64
65 u
n v
airāk g
adi
aged 6
5 a
nd o
ver
ar
vie
nu b
ērn
u
with o
ne c
hild
ar
div
iem
bērn
iem
with t
wo c
hildre
n
ar
trīs
un v
airāk b
ērn
iem
with t
hre
e c
hildre
n a
nd m
ore
„Vai Jūsu mājsaimniecība pēdējo 12 mēnešu laikā naudas trūkuma dēļ ir bijusi parādā par galvenā mājokļa īres vai hipotekārā kredīta maksājumiem?” (1) 100 100 100 100 100 100 100
“In the last 12 months, has your household been in arrears, i.e., has been unable to pay on time due to financial difficulties, on rent or mortgage repayment for the main dwelling?” (2)
Jā, vienreiz 4.3 0.8 4.8 1.8 0.7 - 2.2 Yes, once
Jā, divreiz un vairāk 13.9 7.9 8.7 7.3 6.7 6.8 6.7 Yes, twice or more
Nē 81.8 91.3 86.5 90.9 92.5 93.2 91.1 No
„Vai Jūsu mājsaimniecība pēdējo 12 mēnešu laikā naudas trūkuma dēļ ir bijusi parādā par maksājumiem par pirkumiem uz kredīta vai aizdevumiem, kas nav saistīti ar galvenā mājokļa īri vai iegādi?” (1) 100 100 100 100 100 100 100
“In the last 12 months, has your household been in arrears on hire purchase instalments or other loan payments not related to the main dwelling, i.e., has been unable to pay on time due to financial
difficulties?” (2)
Jā, vienreiz 4.5 4.7 - 4.2 6.7 1.6 - Yes, once
Jā, divreiz un vairāk 14.3 23.3 11.7 4.9 5.7 6.4 14.7 Yes, twice or more
Nē 81.2 72.0 88.3 90.9 87.6 92.1 85.3 No
CSP datubāze internetā (tabulas numurs: MNG010) un CSP aprēķins/ CSB Internet database (table number: MNG010) and CSB estimate.
(1) Attiecas tikai uz tām mājsaimniecībām, kurām bija jāveic šādi maksājumi.
(2) Refers only to households which had to make such payments
4 Mājsaimniecību sociālās atstumtības un materiālās nenodrošinātības riski
Risks of Household Social Exclusion and Material Deprivation
CSB│ EU-SILC Survey 2018 ___________________________________________________________________________ 51
4.7. Atbilžu sadalījums uz jautājumu „ņemot vērā Jūsu mājsaimniecības kopējos neto
(pēcnodokļu) ienākumus, kā Jūsu mājsaimniecībai izdodas savilkt galus kopā,
t.i., nomaksāt nepieciešamos ikdienas izdevumus?” 2018. gadā
4.7. Answers to the question “Taking into account your household’s total net (after taxes)
income, is your household able to make ends meet, namely, to pay for its usual necessary
expenses?”; 2018
(procentos/ in per cent)
Pavisam Total
Ar lielām grūtībām With great difficulty
Ar grūtībām With difficulty
Ar nelielām grūtībām With some difficulty
Samērā viegli Fairly easily
Viegli Easily
Ļoti viegli Very easily
Visas
mājsaimniecības 100
11.8 23.9 36.2 20.7 6.5 1.0 All households
Pilsētas 100 10.7 23.9 36.0 21.4 6.9 1.1 Urban areas
Lauki 100 14.4 24.2 36.7 18.8 5.4 0.5 Rural areas
Reģioni Regions
Rīga 100 7.9 19.5 38.3 25.4 7.4 1.5 Riga
Pierīga 100 11.3 28.3 34.3 18.0 7.8 0.2 Pierīga
Vidzeme 100 15.2 19.5 38.4 22.8 3.8 0.3 Vidzeme
Kurzeme 100 9.7 28.3 34.7 21.1 5.3 0.9 Kurzeme
Zemgale 100 14.4 29.2 34.7 13.6 6.3 1.8 Zemgale
Latgale 100 19.4 24.7 34.2 15.9 5.4 0.4 Latgale
Kvintiļu grupas Quintile groups
1. 100 28.9 33.1 26.8 8.0 2.6 0.6 First
2. 100 16.4 35.8 35.5 10.7 1.6 - Second
3. 100 8.7 26.0 43.1 17.4 4.4 0.4 Third
4. 100 3.2 17.1 43.7 28.0 7.3 0.7 Fourth
5. 100 1.7 7.7 31.8 39.2 16.5 3.0 Fifth
Mājsaimniecības
tips
Household type
Viena persona,
16–64 gadi 100 17.2 19.8 31.0 22.1 8.8 1.1
Single person
aged 16–64
Viena persona,
65 + 100 17.4 37.4 29.5 11.6 3.6 0.5
Single person
aged 65+
Viens pieaugušais
ar bērniem 100 12.7 29.9 37.6 14.9 4.5 0.3
One adult with
children
Pāris bez bērniem 100 6.2 21.9 39.2 23.0 8.1 1.5 Couple without
children
Pāris ar vienu
bērnu 100 5.0 12.1 36.3 32.8 12.7 1.2
Couple with one
child
Pāris ar diviem
bērniem 100 8.1 13.8 35.9 35.5 6.0 0.6
Couple with two
children
Pāris ar trīs un
vairāk bērniem 100 12.5 19.0 34.6 25.3 6.4 2.3
Couple with three
and more children
Izglītības
līmenis
(16–64) (1)
Educational
attainment
(age 16-64) (2)
Pamatskolas
izglītība vai
zemāka
100 27.5 29.1 32.6 9.7 1.2 - Basic education or
lower
Vidējā izglītība 100 12.5 23.6 38.2 20.1 5.0 0.6 Secondary
education
Augstākā izglītība 100 3.4 12.2 36.4 33.4 12.2 2.3 Higher education
CSP datubāze internetā (tabulas numurs: MNG150)/ CSB Internet database (table number: MNG150).
(1) Pēc mājsaimniecību galveno pelnītāju raksturojošas pazīmes.
(2) Of the main household breadwinner.
4 Mājsaimniecību sociālās atstumtības un materiālās nenodrošinātības riski
Risks of Household Social Exclusion and Material Deprivation
52 _______________________________________________________________________ CSP│ EU-SILC apsekojums 2018
4.8. Mājsaimniecību zemāko nepieciešamo neto ienākumu, lai spētu savilkt galus kopā,
un mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu salīdzinājums 2018. gadā
4.8. Comparison between household lowest net income necessary to make ends meet and
household disposable income; 2018
(EUR, vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī/ EUR, on average per household member monthly)
Zemākais nepieciešamais neto ienākums Lowest needed net income
Rīcībā esošais ienākums Total disposable income
Mājsaimniecības, kuru rīcībā esošais ienākums ir lielāks vai vienāds ar zemāko nepieciešamo ienākumu, procentos Share of households with disposable income equal or higher than the lowest needed income, in per cent
Mājsaimniecības, kuru rīcībā esošais ienākums ir mazāks par zemāko nepieciešamo ienākumu, procentos Share of households with disposable income lower than the lowest needed income, in per cent
Visas
mājsaimniecības 555.49 488.84 29.9 70.1 All households
Pilsētas 589.43 518.01 30.1 69.9 Urban areas
Lauki 483.81 425.29 29.4 70.6 Rural areas
Reģioni Regions
Rīga 621.23 592.16 33.6 66.4 Riga
Pierīga 538.48 536.01 36.7 63.3 Pierīga
Vidzeme 506.72 401.45 22.4 77.6 Vidzeme
Kurzeme 623.64 430.63 25.6 74.4 Kurzeme
Zemgale 561.01 441.80 24.9 75.1 Zemgale
Latgale 398.35 330.45 26.0 74.0 Latgale
Kvintiļu grupas Quintile groups
1. 414.34 162.36 5.4 94.6 First
2. 469.64 285.17 8.3 91.7 Second
3. 546.95 401.18 21.8 78.2 Third
4. 616.39 572.41 44.3 55.7 Fourth
5. 753.70 1076.25 71.4 28.6 Fifth
Mājsaimniecības
tips
Household type
Viena persona,
16–64 gadi 875.39 672.34 23.5 76.5
Single person
aged 16–64
Viena persona,
65 + 550.13 390.73 11.0 89.0
Single person
aged 65+
Viens pieaugušais
ar bērniem 516.53 342.24 19.0 81.0
One adult with
children
Pāris bez bērniem 609.31 578.96 35.4 64.6 Couple without
children
Pāris ar vienu
bērnu 572.85 579.74 46.6 53.4
Couple with one
child
Pāris ar diviem
bērniem 483.82 460.43 43.1 56.9
Couple with two
children
Pāris ar trīs un
vairāk bērniem 403.2 382.05 42.8 57.2
Couple with three
and more children
CSP datubāze internetā (tabulas numurs: MNG160)/ CSB Internet database (table number: MNG160).
4 Mājsaimniecību sociālās atstumtības un materiālās nenodrošinātības riski
Risks of Household Social Exclusion and Material Deprivation
CSB│ EU-SILC Survey 2018 ___________________________________________________________________________ 53
4.9. Mājsaimniecību iespējas savā mājoklī nomainīt nolietotās mēbeles pret citām
2018. gadā
4.9. Household ability to replace worn-out furniture; 2018
(procentos/ in per cent)
Pavisam Total
Vai mājsaimniecība maina mēbeles (gultu, dīvānu, skapi, bufeti u.c. mēbeles), kad tās ir nolietotas vai bojātas? Does household replace furniture (bed, sofa/ dresser, cupboard) when worn out or damaged?
Jā Yes
Nē – mājsaimniecība nevar to atļauties No – cannot afford it
Nē – cits iemesls No – other reason
Visas mājsaimniecības 100 46.4 35.9 17.7 All households
Pilsētas 100 47.5 35.2 17.4 Urban areas
Lauki 100 43.6 37.8 18.6 Rural areas
Reģioni Regions
Rīga 100 51.9 29.2 18.9 Riga
Pierīga 100 39.5 40.3 20.1 Pierīga
Vidzeme 100 54.1 29.1 16.8 Vidzeme
Kurzeme 100 38.6 43.3 18.1 Kurzeme
Zemgale 100 45.4 37.4 17.2 Zemgale
Latgale 100 43.2 44.4 12.5 Latgale
Kvintiļu grupas Quintile groups
1. 100 24.9 59.4 15.7 First
2. 100 25.6 49.6 24.7 Second
3. 100 45.9 35.0 19.1 Third
4. 100 60.8 23.8 15.4 Fourth
5. 100 74.6 11.8 13.6 Fifth
Mājsaimniecības tips Household type
Viena persona, 16–64 gadi 100 43.5 39.4 17.1 Single person aged 16–64
Viena persona, 65 + 100 18.6 51.9 29.5 Single person aged 65+
Viens pieaugušais ar bērniem 100 44.6 42.7 12.6 One adult with children
Pāris bez bērniem 100 50.4 30.8 18.7 Couple without children
Pāris ar vienu bērnu 100 72.8 15.9 11.3 Couple with one child
Pāris ar diviem bērniem 100 68.9 20.9 10.2 Couple with two children
Pāris ar trīs un vairāk
bērniem 100 62.5 28.6 9.0
Couple with three and
more children
CSP aprēķins/ CSB estimate.
4 Mājsaimniecību sociālās atstumtības un materiālās nenodrošinātības riski
Risks of Household Social Exclusion and Material Deprivation
54 _______________________________________________________________________ CSP│ EU-SILC apsekojums 2018
4.10. 16 gadus vecu un vecāku personu individuālo pamatvajadzību nodrošināšanas
iespējas 2018. gadā
4.10. Possibilities to meet basic individual needs of persons aged 16 and over; 2018 (procentos/ in per cent)
Pavisam Total
Pilsētas Urban areas
Lauki Rural areas
Vīrieši Males
Sievietes Females
Vai Jums ir divi apavu pāri, kas ir labā stāvoklī un piemēroti ikdienas aktivitātēm? 100 100 100 100 100
Do you have two pairs of shoes in a good condition that are suitable for daily activities?
Jā 86.2 85.7 87.3 87.7 85.0 Yes
Nē, nevar atļauties 9.8 10.3 8.7 8.8 10.6 No, cannot afford it
Nē, cits iemesls 4.0 4.0 4.0 3.5 4.4 No, other reason
Vai Jūs varat nomainīt novalkātās drēbes pret jaunām (nevis lietotām)? 100 100 100 100 100
Can you replace worn-out clothes by some new (not second-hand) ones?
Jā 71.5 73.7 66.6 74.9 68.8 Yes
Nē, nevar atļauties 19.2 17.6 22.9 17.2 20.9 No, cannot afford it
Nē, cits iemesls 9.3 8.7 10.5 7.9 10.4 No, other reason
Vai Jūs regulāri vismaz reizi mēnesī satiekaties ar draugiem/ ģimeni (radiem) uz maltīti vai glāzi dzēriena? 100 100 100 100 100
Do you get-together with friends/ family (relatives) for a drink/ meal at least once a month?
Jā 81.1 81.7 79.8 81.8 80.6 Yes
Nē, nevar atļauties 7.7 7.3 8.6 7.0 8.2 No, cannot afford it
Nē, cits iemesls 11.2 11.0 11.6 11.3 11.1 No, other reason
Vai Jūs regulāri piedalāties atpūtas aktivitātēs (kas ir saistītas ar naudas
izmaksām)? 100 100 100 100 100
Do you regularly participate in a leisure activity (that costs
money)?
Jā 47.8 50.1 43.0 50.5 45.7 Yes
Nē, nevar atļauties 23.5 23.2 24.0 20.0 26.2 No, cannot afford it
Nē, cits iemesls 28.7 26.7 33.0 29.5 28.1 No, other reason
Vai Jūs gandrīz katru nedēļu nelielu naudas summu tērējat tikai sev, savam priekam (kaut ko nopērkot vai darot priekš sevis)? 100 100 100 100 100
Do you spend a small amount of money most weeks on yourself, for your own pleasure (buying/ doing something for yourself)?
Jā 81.0 82.7 77.3 82.4 79.9 Yes
Nē, nevar atļauties 13.4 11.8 16.8 12.0 14.5 No, cannot afford it
Nē, cits iemesls 5.6 5.5 5.9 5.6 5.6 No, other reason
Vai Jums ir pieeja internetam privātai lietošanai, kad tas ir nepieciešams? 100 100 100 100 100
Do you have an Internet connection for personal use when needed?
Jā 77.0 78.7 73.3 80.5 74.2 Yes
Nē, nevar atļauties 4.9 4.0 6.6 4.5 5.2 No, cannot afford it
Nē, cits iemesls 18.2 17.3 20.1 15.0 20.6 No, other reason
CSP aprēķins/ CSB estimate.
4 Mājsaimniecību sociālās atstumtības un materiālās nenodrošinātības riski
Risks of Household Social Exclusion and Material Deprivation
CSB│ EU-SILC Survey 2018 ___________________________________________________________________________ 55
4.11. 16 gadus vecu un vecāku personu individuālo pamatvajadzību nodrošināšanas
iespējas statistiskajos reģionos 2018. gadā
4.11. Possibilities to meet basic individual needs of persons aged 16 and over by statistical
region; 2018 (procentos/ in per cent)
Statistiskais reģions/ Regions
Rīga Riga
Pierīga Pierīga
Vidzeme Vidzeme
Kurzeme Kurzeme
Zemgale Zemgale
Latgale Latgale
Vai Jums ir divi apavu pāri, kas ir labā stāvoklī un piemēroti ikdienas aktivitātēm? 100 100 100 100 100 100
Do you have two pairs of shoes in a good condition that are suitable for daily activities?
Jā 87.1 89.4 92.1 73.5 91.1 82.7 Yes
Nē, nevar atļauties 8.2 7.2 5.7 23.2 4.0 13.0 No, cannot afford it
Nē, cits iemesls 4.7 3.4 2.2 3.3 5.0 4.3 No, other reason
Vai Jūs varat nomainīt novalkātās drēbes pret jaunām (nevis lietotām)? 100 100 100 100 100 100
Can you replace worn-out clothes by some new (not second-hand) ones?
Jā 78.7 68.4 67.5 63.1 73.6 66.7 Yes
Nē, nevar atļauties 12.6 19.1 22.6 31.2 15.9 25.1 No, cannot afford it
Nē, cits iemesls 8.7 12.5 9.9 5.7 10.5 8.1 No, other reason
Vai Jūs regulāri vismaz reizi mēnesī satiekaties ar draugiem/ ģimeni (radiem) uz maltīti vai glāzi dzēriena? 100 100 100 100 100 100
Do you get-together with friends/family (relatives) for a drink/meal at least once a month?
Jā 85.9 79.7 83.7 77.6 79.1 74.8 Yes
Nē, nevar atļauties 3.2 8.0 6.4 14.0 9.8 11.2 No, cannot afford it
Nē, cits iemesls 10.9 12.3 9.9 8.3 11.1 14.0 No, other reason
Vai Jūs regulāri piedalāties atpūtas aktivitātēs (kas ir saistītas ar naudas izmaksām)? 100 100 100 100 100 100
Do you regularly participate in a leisure activity (that costs money)?
Jā 52.9 42.3 48.4 49.9 51.6 37.6 Yes
Nē, nevar atļauties 19.7 25.8 24.3 24.4 21.3 29.8 No, cannot afford it
Nē, cits iemesls 27.4 31.9 27.3 25.7 27.1 32.6 No, other reason
Vai Jūs gandrīz katru nedēļu nelielu naudas summu tērējat tikai sev, savam priekam (kaut ko nopērkot vai darot priekš sevis)? 100 100 100 100 100 100
Do you spend a small amount of money most weeks on yourself, for your own pleasure (buying/doing something for yourself)?
Jā 84.8 73.0 82.5 83.4 79.8 80.4 Yes
Nē, nevar atļauties 8.7 21.6 11.5 11.6 16.9 13.7 No, cannot afford it
Nē, cits iemesls 6.5 5.4 6.0 5.0 3.3 5.9 No, other reason
Vai Jums ir pieeja internetam privātai lietošanai, kad tas ir nepieciešams? 100 100 100 100 100 100
Do you have an Internet connection for personal use when needed?
Jā 81.5 80.1 77.5 74.2 75.1 65.9 Yes
Nē, nevar atļauties 2.5 2.9 7.5 5.3 6.7 9.1 No, cannot afford it
Nē, cits iemesls 16.0 17.0 15.0 20.4 18.2 25.1 No, other reason
CSP aprēķins/ CSB estimate.
4 Mājsaimniecību sociālās atstumtības un materiālās nenodrošinātības riski
Risks of Household Social Exclusion and Material Deprivation
56 _______________________________________________________________________ CSP│ EU-SILC apsekojums 2018
4.12. 16 gadus vecu un vecāku personu individuālo pamatvajadzību nodrošināšanas
iespējas dažāda demogrāfiskā tipa mājsaimniecībās 2018. gadā
4.12. Possibilities to meet basic individual needs of persons aged 16 and over in households of
various demographic types; 2018 (procentos/ in per cent)
Mājsaimniecības tips/ Household’s type
viena persona single person
vie
ns p
ieaugušais
ar
bērn
iem
one a
dult w
ith c
hildre
n
pāris b
ez b
ērn
iem
couple
without
childre
n
pāris couple
ar
vie
nu b
ērn
u
with o
ne c
hild
ar
div
iem
bērn
iem
with t
wo c
hildre
n
ar
trīs
un v
airāk b
ērn
iem
with t
hre
e c
hildre
n a
nd
more
0–64 g
adi
aged 0
–64
65 u
n v
airāk g
adi
aged 6
5 a
nd o
ver
Vai Jums ir divi apavu pāri, kas ir labā stāvoklī un piemēroti ikdienas aktivitātēm? 100 100 100 100 100 100 100
Do you have two pairs of shoes in a good condition that are suitable for daily activities?
Jā 82.6 74.2 85.8 86.2 94.4 91.7 86.9 Yes
Nē, nevar atļauties 15.1 15.1 14.0 9.4 4.5 7.1 12.5 No, cannot afford it
Nē, cits iemesls 2.3 10.7 0.2 4.4 1.1 1.2 0.5 No, other reason
Vai Jūs varat nomainīt novalkātās drēbes pret jaunām (nevis lietotām)? 100 100 100 100 100 100 100
Can you replace worn-out clothes by some new (not second-hand) ones?
Jā 71.0 43.1 71.5 72.4 87.5 83.0 74.8 Yes
Nē, nevar atļauties 23.9 30.1 25.1 18.3 8.5 14.9 22.6 No, cannot afford it
Nē, cits iemesls 5.1 26.8 3.4 9.3 4.1 2.1 2.6 No, other reason
Vai Jūs regulāri vismaz reizi mēnesī satiekaties ar draugiem/ ģimeni (radiem) uz maltīti vai glāzi dzēriena? 100 100 100 100 100 100 100
Do you get-together with friends/family (relatives) for a drink/meal at least once a month?
Jā 81.5 67.5 83.3 80.8 88.5 88.6 82.0 Yes
Nē, nevar atļauties 11.0 12.0 10.8 7.3 3.3 2.8 9.2 No, cannot afford it
Nē, cits iemesls 7.6 20.5 5.9 11.9 8.2 8.6 8.8 No, other reason
Vai Jūs regulāri piedalāties atpūtas aktivitātēs (kas ir saistītas ar naudas izmaksām)? 100 100 100 100 100 100 100
Do you regularly participate in a leisure activity (that costs money)?
Jā 49.6 24.4 47.1 44.4 56.8 66.4 53.7 Yes
Nē, nevar atļauties 29.9 32.4 37.8 23.6 13.5 15.4 30.9 No, cannot afford it
Nē, cits iemesls 20.5 43.2 15.1 32.0 29.7 18.2 15.4 No, other reason
Vai Jūs gandrīz katru nedēļu nelielu naudas summu tērējat tikai sev, savam priekam (kaut ko nopērkot vai darot priekš sevis)? 100 100 100 100 100 100 100
Do you spend a small amount of money most weeks on yourself, for your own pleasure (buying/doing something for yourself)?
Jā 85.4 77.7 81.0 80.4 86.0 82.2 82.1 Yes
Nē, nevar atļauties 11.2 15.2 14.8 13.5 9.7 14.4 15.9 No, cannot afford it
Nē, cits iemesls 3.3 7.2 4.2 6.1 4.4 3.4 2.0 No, other reason
Vai Jums ir pieeja internetam privātai
lietošanai, kad tas ir nepieciešams? 100 100 100 100 100 100 100
Do you have an Internet
connection for personal use when needed?
Jā 74.0 25.1 93.0 71.3 98.8 98.6 97.4 Yes
Nē, nevar atļauties 11.2 11.6 3.8 6.4 0.9 0.8 0.8 No, cannot afford it
Nē, cits iemesls 14.7 63.3 3.2 22.3 0.4 0.6 1.9 No, other reason
CSP aprēķins/ CSB estimate.
CSB│ EU-SILC Survey 2018 ___________________________________________________________________________ 57
5. Iedzīvotāju veselības stāvoklis (1)
Population Health (2)
SATURS
5.1. Iedzīvotāju vispārējā veselības stāvokļa pašnovērtējums 2014.–2018. gadā ..................60
5.2. Galvenais iemesls, kāpēc netika veikta pārbaude pie medicīnas speciālista
(izņemot zobārstu) vai ārstēšanās pēdējo 12 mēnešu laikā, lai gan ir bijusi šāda
nepieciešamība, 2014.–2018. gadā ........................................................................61
5.3. Galvenais iemesls, kāpēc netika veikta zobu pārbaude vai ārstēšana pēdējo
12 mēnešu laikā, lai gan ir bijusi šāda nepieciešamība, 2014.–2018. gadā ..................62
5.4. Iedzīvotāju vispārējā veselības stāvokļa pašnovērtējums pēc dzīvesvietas,
dzimuma un izglītības līmeņa 2018. gadā ..................................................................63
5.5. Iedzīvotāju vispārējā veselības stāvokļa pašnovērtējums dzimuma un
vecuma grupām 2018. gadā ....................................................................................64
5.6. Iedzīvotāju vispārējā veselības stāvokļa pašnovērtējums pa kvintiļu grupām
2018. gadā ............................................................................................................65
5.7. Pārbaužu veikšana vai ārstēšanās pie medicīnas speciālista un apstākļi,
kas traucējuši veikt pārbaudes vai ārstēšanos, 2018. gadā ..........................................66
5.8. Pārbaužu veikšana vai ārstēšanās pie medicīnas speciālista un apstākļi, kas traucējuši
veikt pārbaudes vai ārstēšanos, pēc dzimuma un vecuma grupām 2018. gadā ...............67
5.9. Pārbaužu veikšana vai ārstēšanās pie medicīnas speciālista un apstākļi,
kas traucējuši veikt pārbaudes vai ārstēšanos, pa kvintiļu grupām 2018. gadā ...............68
5.10. Zobārsta apmeklējums un zobārsta neapmeklēšanas iemesls 2018. gadā ......................69
5.11. Zobārsta apmeklējums un zobārsta neapmeklēšanas iemesls pēc dzimuma un
vecuma grupām 2018. gadā ....................................................................................70
5.12. Zobārsta apmeklējums un zobārsta neapmeklēšanas iemesls pa kvintiļu grupām
2018. gadā ............................................................................................................71
CONTENTS
5.1. Self-perceived general health; 2014–2018 .................................................................60
5.2. Main reason for unmet need for medical examination or treatment (except dental)
during the last 12 months; 2014–2018 ...................................................................61
5.3. Main reason for unmet need for dental examination or treatment during the last
12 months; 2014–2018 ........................................................................................62
5.4. Self-perceived general health by place of residence, gender and educational
attainment; 2018 ...................................................................................................63
5.5. Self-perceived general health by gender and age group; 2018 .....................................64
5.6. Self-perceived general health by quintile group; 2018 .................................................65
5.7. Medical care and reasons for unmet need for medical examination or treatment;
2018 .....................................................................................................................66
5.8. Medical care and reasons for unmet need for medical examination or treatment
by gender and age group; 2018 ...............................................................................67
5.9. Medical care and reasons for unmet need for medical examination or treatment
by quintile group; 2018 ...........................................................................................68
5.10. Dental visits and reasons for unmet need for dental examination or treatment; 2018 ......69
5.11. Dental visits and reasons for unmet need for dental examination or treatment
by gender and age group; 2018 ...............................................................................70
5.12. Dental visits and reasons for unmet need for dental examination or treatment
by quintile group; 2018 ...........................................................................................71
(1) Atbildes ir snieguši aptaujāto mājsaimniecību locekļi, kuriem 2018. gadā bija 16 gadi un vairāk.
(2) Answers were given by members of the surveyed household who were aged 16 or over in 2018.
5 Iedzīvotāju veselības stāvoklis
Population Health
58 _______________________________________________________________________ CSP│ EU-SILC apsekojums 2018
2018. gadā Latvijas lielākā daļa iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem savu veselību vērtēja kā labu (41,5 %) vai vidēju
(37,5 %). Un tikai 5,5 % šī vecuma iedzīvotāju savu veselību vērtēja kā ļoti labu. Salīdzinot ar 2017. gadu, par 1,4
procentpunktiem ir samazinājies iedzīvotāju īpatsvars, kas savu veselību vērtēja kā vidēju un par 1,5 procentpunktiem – to
iedzīvotāju īpatsvars, kuri savu veselību vērtēja kā sliktu. Savukārt par 2 procentpunktiem ir palielinājies to iedzīvotāju
īpatsvars, kas savu veselību vērtēja kā ļoti labu, un par 0,7 procentpunktiem – kā labu.
Vīrieši savu veselības stāvokli vērtēja optimistiskāk nekā sievietes. 2018. gadā savu veselības stāvokli kā labu vai ļoti labu
vērtēja 52 % vīriešu un 43 % sieviešu, bet kā sliktu vai ļoti sliktu attiecīgi 17,5 % sieviešu un 12,9 % vīriešu.
Vislabākais veselības pašvērtējums bija jauniešiem vecuma grupā no 16 līdz 24 gadiem: 85,1 % savu veselību vērtēja kā
labu vai ļoti labu. Turpretī vissliktākais veselības pašvērtējums bija iedzīvotājiem vecumā no 65 gadiem. 2018. gadā 38,3 %
no viņiem savu veselības stāvokli uzskatīja par sliktu vai ļoti sliktu.
Iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem veselības stāvokļa pašvērtējums 2018. gadā (procentos)
CSP datubāze internetā (tabulu numuri: VPG010 un VPG040)/ CSB Internet database (table numbers: VPG010 and VPG040).
2018. gadā uz jautājumu “Vai Jums ir kāda ilgstoša slimība vai ilgstoša veselības problēma?” apstiprinošu atbildi sniedza
40,2 % respondentu vecumā no 16 gadiem. Uz ilgstošu slimību vai ilgstošām veselības problēmām norādīja 34,9 % vīriešu
un 44,3 % sieviešu vecumā no 16 gadiem. Dati liecina, ka ilgstošas slimības vai ilgstošas veselības problēmas krasi pieaug,
iedzīvotājiem sasniedzot 50 gadu vecumu. 2018. gadā uz ilgstošām slimībām vai ilgstošām veselības problēmām norādīja
48,8 % iedzīvotāju 50 līdz 64 gadu vecumā un 75,3 % iedzīvotāju vismaz 65 gadu vecumā. Turklāt sievietes ievērojami
vairāk nekā vīrieši sev identificēja ilgstošas slimības vai ilgstošas veselības problēmas. 2018. gadā uz ilgstošām slimībām
vai ilgstošām veselības problēmām norādīja 51,2 % sieviešu un 45,9 % vīriešu 50 līdz 64 gadu vecumā un 77,1 % sieviešu
un 71,7 % vīriešu vismaz 65 gadu vecumā.
2018. gadā 40 % respondentu norādīja, ka veselības problēmas vismaz pēdējos 6 mēnešus ir traucējušas vai ierobežojušas
veikt aktivitātes, ko cilvēki parasti dara. Tas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā 2017. gadā, kad uz šo veselības
problēmu radīto ierobežojumu esamību norādīja 41,3 % iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem.
5.5
16.7
8.9
0.8
0.3
6.8
4.5
41.5
68.4
60.3
30.5
11.0
45.2
38.5
37.5
12.6
26.3
52.6
50.4
35.0
39.4
12.4
1.7
3.9
13.4
29.5
10.1
14.1
3.1
0.6
0.6
2.7
8.8
2.8
3.4
0% 25% 50% 75% 100%
Visi
16–24
25–49
50–64
65+
Vīrieši
Sievietes
ļoti labs labs viduvējs slikts ļoti slikts
5 Iedzīvotāju veselības stāvoklis
Population Health
CSB│ EU-SILC Survey 2018____________________________________________________________________________59
Iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem atbilžu sadalījums uz jautājumu “Cik lielā mērā kāda veselības problēma vismaz pēdējo 6 mēnešu laikā ir Jūs ierobežojusi veikt aktivitātes, ko cilvēki parasti dara?” 2014.–2018. gadā
(procentos)
CSP datubāze internetā (tabulas numurs: VPG030)/ CSB Internet database (table number: VPG030).
Iedzīvotājiem, sasniedzot 50 gadu vecumu, līdz ar ilgstošām slimībām vai ilgstošām veselības problēmām krasi palielinās
arī to radītie ierobežojumi veikt aktivitātes, ko cilvēki parasti dara. 2018. gadā 47 % 50 līdz 64 gadus vecu iedzīvotāju un
73,8 % vismaz 65 gadus vecu iedzīvotāju apgalvoja, ka pēdējo 6 mēnešu laikā viņiem ir bijuši veselības problēmu radīti
ierobežojumi veikt aktivitātes, ko cilvēki parasti dara. Līdz 64 gadu vecu vīriešu un sieviešu sniegtās atbildes uz šo jautājumu
būtiski neatšķīrās. Atšķirības sniegtajās atbildēs parādījās iedzīvotājiem vecumā no 65 gadiem. 75,1 % šī vecuma sieviešu
un 71,1 % šīs pašas vecuma grupas vīriešu norādīja uz veselības problēmu radītajiem ierobežojumiem veikt aktivitātes, ko
cilvēki parasti dara.
11,1 % iedzīvotāju norādīja, ka pēdējo 12 mēnešu laikā viņiem ir bijusi nepieciešamība veikt pārbaudi pie medicīnas
speciālista (izņemot zobārstu) vai ārstēšanos, bet tas netika izdarīts. No viņiem 38,3 % kā galveno ārsta neapmeklēšanas
iemeslu minēja nespēju to atļauties vai pārāk lielo dārdzību. Kā otru būtiskāko iemeslu iedzīvotāji minēja, ka vēlējās nogaidīt
un paskatīties, vai ar laiku nekļūs labāk (24,7 %), un trešais izplatītākais iemesls (12,7 %) bija pārāk ilgais gaidīšanas laiks
uz pieņemšanu un rindas.
17,3 % aptaujāto pēdējo 12 mēnešu laikā bija nepieciešamība apmeklēt zobārstu, bet tas netika izdarīts. 78 % no šiem
respondentiem kā galveno iemeslu minēja, ka viņi nevar to atļauties vai tas ir pārāk dārgi. Otrs visbiežāk minētais zobārsta
neapmeklēšanas iemesls (6,5 % gadījumu) bija bailes no ārstiem un izmeklēšanas, bet trešais – ka nevarēja izbrīvēt laiku
darba dēļ vai bija jārūpējas par bērniem, vai citiem cilvēkiem (5 % gadījumu).
62.8 61.6 62.6 58.7 60.0
27.1 28.4 28.730.9 30.3
10.0 10.1 8.6 10.5 9.7
0%
25%
50%
75%
100%
2014 2015 2016 2017 2018
Nav ierobežojusi nemaz Ir ierobežojusi, bet ne pārāk stipri Stipri ierobežojusi
5 Iedzīvotāju veselības stāvoklis
Population Health
60 _______________________________________________________________________ CSP│ EU-SILC apsekojums 2018
5.1. Iedzīvotāju vispārējā veselības stāvokļa pašnovērtējums 2014.–2018. gadā
5.1. Self-perceived general health; 2014–2018 (procentos/ in per cent)
2014 2015 2016 2017 2018
Kāds ir Jūsu vispārējais veselības stāvoklis?
How is your health in general?
PAVISAM 100 100 100 100 100 TOTAL
Ļoti labs 4.6 4.8 5.1 3.5 5.5 Very good
Labs 41.2 41.5 42.1 40.8 41.5 Good
Vidējs 37.1 37.4 37.2 38.9 37.5 Fair
Slikts 13.6 13.0 12.6 13.9 12.4 Bad
Ļoti slikts 3.5 3.2 3.0 3.0 3.1 Very bad
Vai Jums ir kāda ilgstoša slimība vai ilgstoša veselības problēma?
Do you have any longstanding illness or longstanding health problem?
PAVISAM 100 100 100 100 100 TOTAL
Jā 40.6 41.2 39.9 42.7 40.2 Yes
Nē 59.4 58.8 60.1 57.3 59.8 No
Cik lielā mērā kāda veselības problēma vismaz pēdējo 6 mēnešu laikā ir Jūs ierobežojusi veikt aktivitātes, ko cilvēki parasti dara?
For at least the past 6 months, to what extent have you been limited because of a health problem in activities people usually do?
PAVISAM 100 100 100 100 100 TOTAL
Stipri ierobežojusi 10.0 10.1 8.6 10.5 9.7 Severely limited
Ir ierobežojusi, bet ne
pārāk stipri 27.1 28.4 28.7 30.9 30.3 Limited, but not severely
Nav ierobežojusi nemaz 62.8 61.6 62.6 58.7 60.0 Not limited at all
CSP datubāze internetā (tabulu numuri: VPG010, VPG020 un VPG030)/ CSB Internet database (table numbers: VPG010, VPG020 and
VPG030).
5 Iedzīvotāju veselības stāvoklis
Population Health
CSB│ EU-SILC Survey 2018____________________________________________________________________________61
5.2. Galvenais iemesls, kāpēc netika veikta pārbaude pie medicīnas speciālista
(izņemot zobārstu) vai ārstēšanās pēdējo 12 mēnešu laikā, lai gan ir bijusi šāda
nepieciešamība, 2014.–2018. gadā (1)
5.2. Main reason for unmet need for medical examination or treatment (except dental) during
the last 12 months; 2014–2018 (2) (procentos/ in per cent)
2014 2015 2016 2017 2018
PAVISAM 100 100 100 100 100 TOTAL
Šāds gadījums nav bijis 80.8 88.2 88.2 89.7 88.9 There was no such
occasion
Nevarēja to atļauties
(pārāk dārgi) 10.5 6.8 5.3 4.5 4.2
Could not afford to (too
expensive)
Pārāk ilgi jāgaida
pieņemšana/ rindā 1.6 1.2 2.5 1.3 1.4 Waiting list
Nevarēja izbrīvēt laiku
darba dēļ vai bija
jārūpējas par bērniem vai
citiem cilvēkiem
1.7 0.8 0.8 1.1 1.2
Could not take time
because of work, care for
children or for others
Bija pārāk tālu jābrauc/
nav transporta līdzekļu 0.4 0.3 0.5 0.4 0.5
Too far to travel/ no
means of transportation
Bailes no ārstiem/
slimnīcas/ izmeklēšanas 0.4 0.2 0.2 0.2 0.3
Fear of doctor/ hospitals/
examination/ treatment
Gribēja nogaidīt un
paskatīties, vai ar laiku
nekļūs labāk
3.6 1.9 2.1 2.3 2.7
Wanted to wait and see if
problem got better on its
own
Nezināja nevienu labu
ārstu vai speciālistu 0.6 0.3 0.3 0.3 0.5
Did not know any good
doctor or specialist
Citi iemesli 0.4 0.2 0.1 0.2 0.2 Other reasons
CSP datubāze internetā (tabulas numurs: VPG071)/ CSB Internet database (table number: VPG071).
(1) Sākot ar 2015. gadu, ir pārrāvums laikrindā, jo tika mainīta metodoloģija jautājumā par nepieciešamību veikt pārbaudi vai ārstēšanos
pie medicīnas speciālista (izņemot zobārstu).
(2) Starting from 2015, there is a break in the time series because of changes in methodology of the question about unmet need for medical
examination or treatment (except dental) at health care provider.
5 Iedzīvotāju veselības stāvoklis
Population Health
62 _______________________________________________________________________ CSP│ EU-SILC apsekojums 2018
5.3. Galvenais iemesls, kāpēc netika veikta zobu pārbaude vai ārstēšana pēdējo
12 mēnešu laikā, lai gan ir bijusi šāda nepieciešamība, 2014.–2018. gadā (1)
5.3. Main reason for unmet need for dental examination or treatment during the last
12 months; 2014–2018 (2) (procentos/ in per cent)
2014 2015 2016 2017 2018
PAVISAM 100 100 100 100 100 TOTAL
Šāds gadījums nav bijis 78.8 83.4 83.4 83.1 82.7 There was no such
occasion
Nevarēja to atļauties
(pārāk dārgi) 17.6 13.5 13.2 13.4 13.4
Could not afford to (too
expensive)
Pārāk ilgi jāgaida
pieņemšana/ rindā 0.4 0.2 0.3 0.4 0.6 Waiting list
Nevarēja izbrīvēt laiku
darba dēļ vai bija
jārūpējas par bērniem vai
citiem cilvēkiem
0.7 0.7 0.8 0.9 0.9
Could not take time
because of work, care for
children or for others
Bija pārāk tālu jābrauc/
nav transporta līdzekļu 0.1 0.2 0.1 0.1 0.2
Too far to travel/ no
means of transportation
Bailes no
ārstiem/slimnīcas/
izmeklēšanas
1.4 1.3 1.2 1.1 1.1 Fear of doctor/ hospitals/
examination/ treatment
Gribēja nogaidīt un
paskatīties, vai ar laiku
nekļūs labāk
0.7 0.5 0.6 0.7 0.8
Wanted to wait and see if
problem got better on its
own
Nezināja nevienu labu
ārstu vai speciālistu 0.1 0.1 0.1 - 0.1
Did not know any good
doctor or specialist
Citi iemesli 0.3 0.2 0.2 0.2 0.2 Other reasons
CSP datubāze internetā (tabulas numurs: VPG091)/ CSB Internet database (table number: VPG091).
(1) Sākot ar 2015. gadu, ir pārrāvums laikrindā, jo tika mainīta metodoloģija jautājumā par nepieciešamību apmeklēt zobārstu.
(2) Starting from 2015, there is a break in the time series because of changes in methodology of the question about unmet need for dental
examination or treatment.
5 Iedzīvotāju veselības stāvoklis
Population Health
CSB│ EU-SILC Survey 2018____________________________________________________________________________63
5.4. Iedzīvotāju vispārējā veselības stāvokļa pašnovērtējums pēc dzīvesvietas,
dzimuma un izglītības līmeņa 2018. gadā
5.4. Self-perceived general health by place of residence, gender and educational attainment;
2018 (procentos/ in per cent)
Pavis
am
Tota
l
Pilsēta
s
Urb
an a
reas
Lauki
Rura
l are
as
Vīrie
ši
Male
s
Sie
vie
tes
Fem
ale
s
Izglītības līmenis/ Educational attainment
(age 16–64)
Pam
ats
kola
s izglītība v
ai
zem
āka
Basic
education o
r lo
wer
Vid
ējā
izglītība
Secondary
education
Augstā
kā izglītība
Hig
her
education
Kāds ir Jūsu vispārējais veselības stāvoklis?
How is your health in general?
PAVISAM 100 100 100 100 100 100 100 100 TOTAL
Ļoti labs 5.5 5.4 5.8 6.8 4.5 9.4 5.4 9.4 Very good
Labs 41.5 43.0 38.1 45.2 38.5 50.2 46.3 60.8 Good
Vidējs 37.5 36.4 39.7 35.0 39.4 30.4 38.5 25.5 Fair
Slikts 12.4 11.9 13.4 10.1 14.1 8.2 8.2 3.7 Bad
Ļoti slikts 3.1 3.2 3.0 2.8 3.4 1.8 1.6 0.5 Very bad
Vai Jums ir kāda ilgstoša slimība vai ilgstoša veselības problēma?
Do you have any longstanding illness or longstanding health problem?
PAVISAM 100 100 100 100 100 100 100 100 TOTAL
Jā 40.2 39.2 42.3 34.9 44.3 32.7 32.1 21.0 Yes
Nē 59.8 60.8 57.7 65.1 55.7 67.3 67.9 79.0 No
Cik lielā mērā kāda veselības problēma vismaz pēdējo 6 mēnešu laikā ir Jūs ierobežojusi veikt aktivitātes, ko cilvēki parasti dara?
For at least the past 6 months, to what extent have you been limited because of a health problem in activities people usually do?
PAVISAM 100 100 100 100 100 100 100 100 TOTAL
Stipri ierobežojusi 9.7 9.4 10.4 8.6 10.6 6.7 5.5 3.0 Severely limited
Ir ierobežojusi, bet ne
pārāk stipri 30.3 29.9 31.0 27.1 32.7 24.1 26.8 19.2
Limited, but not
severely
Nav ierobežojusi
nemaz 60.0 60.7 58.6 64.3 56.7 69.2 67.7 77.8 Not limited at all
CSP datubāze internetā (tabulu numuri: VPG010, VPG020 un VPG030) un CSP aprēķins/ CSB Internet database (table numbers: VPG010,
VPG020 and VPG030) and CSB estimate.
5 Iedzīvotāju veselības stāvoklis
Population Health
64 _______________________________________________________________________ CSP│ EU-SILC apsekojums 2018
5.5. Iedzīvotāju vispārējā veselības stāvokļa pašnovērtējums dzimuma un vecuma
grupām 2018. gadā
5.5. Self-perceived general health by gender and age group; 2018
(procentos/ in per cent)
Pavisam/ Total Vīrieši/ Males Sievietes/ Females
16–24
25–49
50–64
65+
16–24
25–49
50–64
65+
16–24
25–49
50–64
65+
Kāds ir Jūsu vispārējais veselības stāvoklis?
How is your health in general?
PAVISAM 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 TOTAL
Ļoti labs 16.7 8.9 0.8 0.3 17.8 10.1 0.9 0.1 15.5 7.9 0.7 0.3 Very good
Labs 68.4 60.3 30.5 11.0 69.1 59.2 33.9 11.9 67.6 61.4 27.8 10.5 Good
Vidējs 12.6 26.3 52.6 50.4 10.8 25.9 48.9 53.0 14.4 26.7 55.5 49.2 Fair
Slikts 1.7 3.9 13.4 29.5 1.4 4.1 13.5 25.8 2.1 3.7 13.4 31.3 Bad
Ļoti slikts 0.6 0.6 2.7 8.8 0.9 0.7 2.9 9.1 0.4 0.4 2.6 8.6 Very bad
Vai Jums ir kāda ilgstoša slimība vai ilgstoša veselības problēma?
Do you have any longstanding illness or longstanding health problem?
PAVISAM 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 TOTAL
Jā 11.7 20.3 48.8 75.3 9.6 20.2 45.9 71.7 14.0 20.5 51.2 77.1 Yes
Nē 88.3 79.7 51.2 24.7 90.4 79.8 54.1 28.3 86.0 79.5 48.8 22.9 No
Cik lielā mērā kāda veselības problēma vismaz pēdējo 6 mēnešu laikā ir Jūs ierobežojusi veikt aktivitātes, ko cilvēki parasti dara?
For at least the past 6 months, to what extent have you been limited because of a health problem in activities people usually do?
PAVISAM 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 TOTAL
Stipri
ierobežojusi 1.4 3.0 9.2 24.5 2.1 3.4 9.9 23.6 0.8 2.6 8.7 25.0
Severely limited
Ir ierobežojusi,
bet ne pārāk
stipri
10.1 18.9 37.8 49.3 9.5 18.2 36.0 47.5 10.7 19.5 39.3 50.1 Limited, but not
severely
Nav
ierobežojusi
nemaz
88.5 78.1 53.0 26.2 88.4 78.3 54.1 28.9 88.6 77.9 52.0 24.9 Not limited at
all
CSP datubāze internetā (tabulu numuri: VPG040, VPG050 un VPG060)/ CSB Internet database (table numbers: VPG040, VPG050 and
VPG060).
5 Iedzīvotāju veselības stāvoklis
Population Health
CSB│ EU-SILC Survey 2018____________________________________________________________________________65
5.6. Iedzīvotāju vispārējā veselības stāvokļa pašnovērtējums pa kvintiļu grupām
2018. gadā
5.6. Self-perceived general health by quintile group; 2018 (procentos/ in per cent)
Kvintiļu grupas/ Quintile groups
1. 2. 3. 4. 5.
Kāds ir Jūsu vispārējais veselības stāvoklis?
How is your health in general?
PAVISAM 100 100 100 100 100 TOTAL
Ļoti labs 3.6 3.2 4.8 5.5 10.5 Very good
Labs 30.4 28.4 42.8 49.4 55.0 Good
Vidējs 42.5 42.4 37.1 36.4 29.3 Fair
Slikts 18.8 20.2 12.1 7.2 4.6 Bad
Ļoti slikts 4.8 5.8 3.2 1.5 0.7 Very bad
Vai Jums ir kāda ilgstoša slimība vai ilgstoša veselības problēma?
Do you have any
longstanding illness or longstanding health problem?
PAVISAM 100 100 100 100 100 TOTAL
Jā 52.3 54.2 39.4 32.1 24.4 Yes
Nē 47.7 45.8 60.6 67.9 75.6 No
Cik lielā mērā kāda veselības problēma vismaz pēdējo 6 mēnešu laikā ir Jūs ierobežojusi veikt aktivitātes, ko cilvēki parasti dara?
For at least the past 6 months, to what extent have you been limited because of a health problem in activities people usually do?
PAVISAM 100 100 100 100 100 TOTAL
Stipri ierobežojusi 14.1 16.7 9.7 5.7 3.0 Severely limited
Ir ierobežojusi, bet ne pārāk
stipri 34.8 36.6 30.9 26.6 23.0 Limited, but not severely
Nav ierobežojusi nemaz 51.1 46.7 59.4 67.7 74.0 Not limited at all
CSP datubāze internetā (tabulu numuri: VPG010, VPG020 un VPG030)/ CSB Internet database (table numbers: VPG010, VPG020 and
VPG030).
5 Iedzīvotāju veselības stāvoklis
Population Health
66 _______________________________________________________________________ CSP│ EU-SILC apsekojums 2018
5.7. Pārbaužu veikšana vai ārstēšanās pie medicīnas speciālista un apstākļi, kas
traucējuši veikt pārbaudes vai ārstēšanos, 2018. gadā
5.7. Medical care and reasons for unmet need for medical examination or treatment; 2018
(procentos/ in per cent)
Pavis
am
Tota
l
Pilsēta
s
Urb
an a
reas
Lauki
Rura
l are
as
Vīrie
ši
Male
s
Sie
vie
tes
Fem
ale
s
Izglītības līmenis/ Educational attainment
(16–64)
Pam
ats
kola
s izglītība
vai zem
āka
Basic
education o
r
low
er
Vid
ējā
izglītība
Secondary
education
Augstā
kā izglītība
Hig
her
education
Vai pēdējo 12 mēnešu laikā Jums ir bijusi nepieciešamība veikt pārbaudi pie medicīnas speciālista vai ārstēšanos (izņemot zobārstu), bet Jūs to neizdarījāt?
Was there any time during the past 12 months when you really needed medical examination or treatment (excluding dental), but you did not have it?
PAVISAM 100 100 100 100 100 100 100 100 TOTAL
Jā, bija vismaz viens šāds
gadījums 11.1 11.2 10.8 11.3 10.9 13.2 11.0 6.4
Yes, there was at least
one such occasion
Nē, tāds gadījums nav bijis 88.9 88.8 89.2 88.7 89.1 86.8 89.0 93.6 No, there was no such
occasion
Kāds bija galvenais iemesls, kāpēc neveicāt pārbaudi pie medicīnas speciālista (izņemot zobārstu) vai ārstēšanos? (1)
What was the main reason for not having medical examination
or treatment (except dental)? (2)
PAVISAM 100 100 100 100 100 100 100 100 TOTAL
Nevarēja to atļauties
(pārāk dārgi) 38.3 33.5 49.2 32.9 42.7 59.7 37.1 23.5
Could not afford to (too
expensive)
Pārāk ilgi jāgaida
pieņemšana/ rindas 12.7 12.6 13.0 11.2 13.9 7.8 11.5 17.4 Waiting list
Nevarēja izbrīvēt laiku darba
dēļ vai bija jārūpējas par
bērniem vai citiem cilvēkiem
10.8 11.9 8.1 11.6 10.1 8.1 15.6 22.1
Could not take time
because of work, care
for children or for others
Bija pārāk tālu jābrauc/ nav
transporta līdzekļu 4.8 4.5 5.4 3.2 6.1 1.9 1.0 0.9
Too far to travel or no
means of transportation
Bailes no ārstiem/slimnīcas/
izmeklēšanas 2.3 2.4 2.1 2.6 2.0 - 1.8 1.7
Fear of doctors,
hospitals, examination or
treatment
Gribēja nogaidīt un
paskatīties, vai ar laiku
nekļūs labāk
24.7 27.4 18.8 32.7 18.4 17.6 27.4 29.6
Wanted to wait and see
if problem got better on
its own
Nezināja nevienu labu ārstu
vai speciālistu 4.3 5.0 2.7 3.4 5.1 3.1 3.7 4.4
Did not know any good
doctor or specialist
Citi iemesli 2.1 2.7 0.7 2.6 1.8 1.9 1.8 0.4 Other reasons
CSP datubāze internetā (tabulas numurs: VPG071) un CSP aprēķins/ CSB Internet database (table number: VPG071) and CSB estimate.
(1) Tiem, kuriem pēdējo 12 mēnešu laikā bija vismaz viens gadījums, kad bija nepieciešamība veikt pārbaudi pie medicīnas speciālista vai
apmeklēt ārstu, bet tas netika izdarīts.
(2) If during last 12 months there was at least one occasion when person needed examination or treatment but did not have it.
5 Iedzīvotāju veselības stāvoklis
Population Health
CSB│ EU-SILC Survey 2018____________________________________________________________________________67
5.8. Pārbaužu veikšana vai ārstēšanās pie medicīnas speciālista un apstākļi, kas
traucējuši veikt pārbaudes vai ārstēšanos, pēc dzimuma un vecuma grupām
2018. gadā
5.8. Medical care and reasons for unmet need for medical examination or treatment by gender
and age group; 2018 (procentos/ in per cent)
Pavisam/ Total Vīrieši/ Males Sievietes/ Females
16–24
25–49
50–64
65+
16–24
25–49
50–64
65+
16–24
25–49
50–64
65+
Vai pēdējo 12 mēnešu laikā Jums ir bijusi nepieciešamība veikt pārbaudi pie medicīnas speciālista vai ārstēšanos (izņemot zobārstu), bet Jūs to neizdarījāt?
Was there any time during the past 12 months when you really needed medical examination or treatment (excluding
dental), but you did not have it?
PAVISAM 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 TOTAL
Jā, bija vismaz viens šāds gadījums
4.3 8.7 13.8 14.8 4.4 9.6 15.4 13.8 4.2 7.9 12.6 15.3 Yes, there was at least one such occasion
Nē, tāds gadījums nav bijis
95.7 91.3 86.2 85.2 95.6 90.4 84.6 86.2 95.8 92.1 87.4 84.7 No, there was no such occasion
Kāds bija galvenais iemesls, kāpēc neveicāt pārbaudi pie medicīnas speciālista (izņemot zobārstu) vai ārstēšanos? (1)
What was the main reason for not having medical examination or treatment (except dental)? (2)
PAVISAM 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 TOTAL
Nevarēja to atļauties (pārāk dārgi)
28.3 39.5 39.0 37.7 21.5 35.4 35.3 27.2 35.8 44.2 42.7 42.3 Could not afford to (too expensive)
Pārāk ilgi jāgaida pieņemšana/ rindas
6.5 12.4 12.3 14.2 8.2 8.2 11.7 16.0 4.5 17.2 12.8 13.3 Waiting list
Nevarēja izbrīvēt laiku darba dēļ vai bija jārūpējas par bērniem vai citiem cilvēkiem
9.9 19.6 12.0 1.1 11.4 18.0 11.3 1.2 8.3 21.3 12.8 1.1
Could not take time because of work, care for children or for other people
Bija pārāk tālu jābrauc vai nav transporta līdzekļu
- 0.7 1.8 12.2 - 0.3 2.7 9.4 - 1.2 0.8 13.4 Too far to travel or no means of transportation
Bailes no ārstiem/ slimnīcas/ izmeklēšanas
- 0.8 2.3 4.1 - 0.6 3.3 5.5 - 1.0 1.2 3.4 Fear of doctors/ hospitals/exami-nation/ treatment
Gribēja nogaidīt un paskatīties, vai ar laiku nekļūs labāk
42.5 23.5 26.5 22.2 43.1 33.2 30.9 32.3 41.8 12.3 22.2 17.7
Wanted to wait and see if problem got better on its own
Nezināja nevienu labu ārstu vai speciālistu
6.5 2.0 5.2 5.4 3.7 1.4 3.8 5.9 9.5 2.7 6.5 5.2 Did not know any good doctor or specialist
Citi iemesli 6.3 1.5 0.9 3.3 12.1 2.9 0.9 2.5 - - 0.9 3.6 Other reasons
CSP datubāze internetā (tabulu numuri: VPG081 un VPG082/ CSB Internet database (table numbers: VPG081 and VPG082)
(1) Tiem, kuriem pēdējo 12 mēnešu laikā bija vismaz viens gadījums, kad bija nepieciešamība veikt pārbaudi pie medicīnas speciālista vai
apmeklēt ārstu, bet tas netika izdarīts.
(2) If during last 12 months there was at least one occasion when person needed examination or treatment but did not have it.
5 Iedzīvotāju veselības stāvoklis
Population Health
68 _______________________________________________________________________ CSP│ EU-SILC apsekojums 2018
5.9. Pārbaužu veikšana vai ārstēšanās pie medicīnas speciālista un apstākļi, kas
traucējuši veikt pārbaudes vai ārstēšanos, pa kvintiļu grupām 2018. gadā
5.9. Medical care and reasons for unmet need for medical examination or treatment by quintile
group; 2018 (procentos/ in per cent)
Kvintiļu grupas/ Quintile groups
1. 2. 3. 4. 5.
Vai pēdējo 12 mēnešu laikā Jums ir bijusi nepieciešamība veikt pārbaudi pie medicīnas speciālista vai ārstēšanos (izņemot zobārstu), bet Jūs to neizdarījāt?
Was there any time during the past 12 months when you really needed medical examination or treatment (excluding dental), but you did not have it?
PAVISAM 100 100 100 100 100 TOTAL
Jā, bija vismaz viens šāds gadījums 16.7 13.3 9.7 9.5 6.6 Yes, there was at least one such
occasion
Nē, tāds gadījums nav bijis 83.3 86.7 90.3 90.5 93.4 No, there was no such occasion
Kāds bija galvenais iemesls, kāpēc neveicāt pārbaudi pie medicīnas speciālista (izņemot zobārstu) vai ārstēšanos? (1)
What was the main reason for not having medical examination or treatment (except dental)? (2)
PAVISAM 100 100 100 100 100 TOTAL
Nevarēja to atļauties (pārāk dārgi) 58.8 40.7 34.3 22.2 13.7 Could not afford to (too expensive)
Pārāk ilgi jāgaida pieņemšana/ rindas 7.4 12.2 18.1 13.7 16.8 Waiting list
Nevarēja izbrīvēt laiku darba dēļ vai bija
jārūpējas par bērniem vai citiem
cilvēkiem
4.5 8.1 9.2 20.0 19.4 Could not take time because of work,
care for children or for other people
Bija pārāk tālu jābrauc vai nav
transporta līdzekļu 5.2 8.9 3.0 3.7 0.4
Too far to travel or no means of
transportation
Bailes no ārstiem/ slimnīcas/
izmeklēšanas 2.9 2.5 1.6 1.1 3.5
Fear of doctors/ hospitals/examination/
treatment
Gribēja nogaidīt un paskatīties, vai ar
laiku nekļūs labāk 17.3 18.8 26.5 34.7 36.1
Wanted to wait and see if problem got
better on its own
Nezināja nevienu labu ārstu vai
speciālistu 3.1 5.6 5.1 2.9 5.8
Did not know any good doctor or
specialist
Citi iemesli 0.9 3.1 2.1 1.6 4.2 Other reasons
CSP datubāze internetā (tabulas numurs: VPG071)/ CSB Internet database (table number: VPG071).
(1) Tiem, kuriem pēdējo 12 mēnešu laikā bija vismaz viens gadījums, kad bija nepieciešamība veikt pārbaudi pie medicīnas speciālista vai
apmeklēt ārstu, bet tas netika izdarīts.
(2) If during last 12 months there was at least one occasion when person needed examination or treatment but did not have it.
5 Iedzīvotāju veselības stāvoklis
Population Health
CSB│ EU-SILC Survey 2018____________________________________________________________________________69
5.10. Zobārsta apmeklējums un zobārsta neapmeklēšanas iemesls 2018. gadā
5.10. Dental visits and reasons for unmet need for dental examination or treatment; 2018
(procentos/ in per cent)
Pavis
am
Tota
l
Pilsēta
s
Urb
an a
reas
Lauki
Rura
l are
as
Vīrie
ši
Male
s
Sie
vie
tes
Fem
ale
s
Izglītības līmenis/
Educational attainment (16–64)
Pam
ats
kola
s izglītība
vai zem
āka
Basic
education o
r
low
er
Vid
ējā
izglītība
Secondary
education
Augstā
kā izglītība
Hig
her
education
Vai pēdējo 12 mēnešu laikā Jums ir bijusi nepieciešamība veikt zobu pārbaudi vai ārstēšanos, bet Jūs to neizdarījāt?
Was there any time during the past 12 months when you really needed dental examination or treatment, but you did not have it
PAVISAM 100 100 100 100 100 100 100 100 TOTAL
Jā, bija vismaz viens šāds
gadījums 17.3 17.0 17.8 18.7 16.1 24.3 20.0 8.9
Yes, there was at least
one such occasion
Nē, tāds gadījums nav bijis 82.7 83.0 82.2 81.3 83.9 75.7 80.0 91.1 No, there was no such
occasion
Kāds bija galvenais iemesls, kāpēc neveicāt zobu pārbaudi vai ārstēšanos? (1)
What was the main reason for not having dental examination or treatment? (2)
PAVISAM 100 100 100 100 100 100 100 100 TOTAL
Nevarēja to atļauties
(pārāk dārgi) 78.0 78.8 76.1 70.5 84.7 83.0 77.0 63.2
Could not afford to
(too expensive)
Pārāk ilgi jāgaida
pieņemšana/ rindas 3.4 2.6 5.2 4.2 2.7 5.0 3.8 4.7 Waiting list
Nevarēja izbrīvēt laiku darba
dēļ vai bija jārūpējas par
bērniem vai citiem cilvēkiem
5.0 5.6 3.8 6.9 3.3 2.6 5.2 15.2
Could not take time
because of work, care
for children or for others
Bija pārāk tālu jābrauc/ nav
transporta līdzekļu 0.9 0.8 1.1 0.2 1.5 - 0.4 0.9
Too far to travel or no
means of transportation
Bailes no ārstiem (zobārsta)/
slimnīcas/ izmeklēšanas 6.5 5.7 8.0 9.7 3.5 6.1 6.9 7.2
Fear of doctors (dentist)/
hospitals/ examination/
treatment
Gribēja nogaidīt un
paskatīties, vai ar laiku nekļūs
labāk
4.8 4.7 4.9 6.9 2.8 2.3 5.8 7.2
Wanted to wait and see
if problem got better on
its own
Nezināja nevienu labu ārstu
vai speciālistu 0.5 0.6 0.3 0.4 0.6 0.3 0.3 1.4
Did not know any good
doctor or specialist
Citi iemesli 1.0 1.2 0.5 1.2 0.8 0.6 0.6 0.4 Other reasons
CSP datubāze internetā (tabulu numuri: VPG091 un VPG092) un CSP aprēķins/ CSB Internet database (table numbers: VPG091 and VPG092) and CSB estimate.
(1) Tiem, kuriem pēdējo 12 mēnešu laikā bija vismaz viens gadījums, kad bija nepieciešamība veikt pārbaudi pie medicīnas speciālista vai
apmeklēt ārstu, bet tas netika izdarīts.
(2) If during last 12 months there was at least one occasion when person needed examination or treatment but did not have it.
5 Iedzīvotāju veselības stāvoklis
Population Health
70 _______________________________________________________________________ CSP│ EU-SILC apsekojums 2018
5.11. Zobārsta apmeklējums un zobārsta neapmeklēšanas iemesls pēc dzimuma un
vecuma grupām 2018. gadā
5.11. Dental visits and reasons for unmet need for dental examination or treatment by gender
and age group; 2018 (procentos/ in per cent)
Pavisam/ Total Vīrieši/ Males Sievietes/ Females
16–24
25–49
50–64
65+
16–24
25–49
50–64
65+
16–24
25–49
50–64
65+
Vai pēdējo 12 mēnešu laikā Jums ir bijusi nepieciešamība veikt zobu pārbaudi vai ārstēšanos, bet Jūs to neizdarījāt?
Was there any time during the past 12 months when you really needed dental examination or treatment, but you did not have it
PAVISAM 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 TOTAL
Jā, bija vismaz viens šāds gadījums
7.3 15.9 22.9 17.7 8.0 18.4 25.4 17.0 6.5 13.5 21.0 18.0 Yes, there was at least one such occasion
Nē, tāds gadījums nav bijis
92.7 84.1 77.1 82.3 92.0 81.6 74.6 83.0 93.5 86.5 79.0 82.0 No, there was no such occasion
Kāds bija galvenais iemesls, kāpēc neveicāt zobu pārbaudi vai ārstēšanos? (1)
What was the main reason for not having dental examination or treatment? (2)
PAVISAM 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 TOTAL
Nevarēja to atļauties
(pārāk dārgi) 75.7 72.0 80.5 83.8 79.3 63.5 74.6 77.9 71.2 82.9 86.2 86.5
Could not afford to
(too expensive)
Pārāk ilgi jāgaida
pieņemšana/ rindas 3.5 4.1 4.4 1.2 6.2 4.1 5.8 0.7 - 4.1 3.0 1.4 Waiting list
Nevarēja izbrīvēt
laiku darba dēļ vai
bija jārūpējas par
bērniem vai citiem
cilvēkiem
5.2 8.7 3.7 1.3 2.5 12.8 3.4 - 8.5 3.5 4.0 1.9
Could not take time
because of work,
care for children or
for other people
Bija pārāk tālu
jābrauc vai nav
transporta līdzekļu
- 0.5 0.3 2.4 - 0.2 - 1.0 - 1.0 0.5 3.1
Too far to travel or
no means of
transportation
Bailes no ārstiem
(zobārsta)/
slimnīcas/
izmeklēšanas
8.7 6.5 6.9 5.5 10.1 8.4 10.2 11.8 6.9 4.0 3.6 2.7
Fear of doctors
(dentist)/ hospitals/
examination/
treatment
Gribēja nogaidīt un
paskatīties, vai ar
laiku nekļūs labāk
4.6 7.1 3.4 3.1 1.9 9.5 4.7 5.9 8.0 4.0 2.2 1.9
Wanted to wait and
see if problem got
better on its own
Nezināja nevienu
labu ārstu vai
speciālistu
2.3 0.4 0.3 0.5 - 0.3 0.3 0.6 5.4 0.6 0.2 0.4
Did not know any
good doctor or
specialist
Citi iemesli - 0.6 0.6 2.2 - 1.1 0.9 2.2 - - 0.3 2.2 Other reasons
CSP datubāze internetā (tabulu numuri: VPG101 un VPG102)/ CSB Internet database (table numbers: VPG101 and VPG102).
(1) Tiem, kuriem pēdējo 12 mēnešu laikā bija vismaz viens gadījums, kad bija nepieciešamība veikt pārbaudi pie medicīnas speciālista vai
apmeklēt ārstu, bet tas netika izdarīts.
(2) If during last 12 months there was at least one occasion when person needed examination or treatment but did not have it.
5 Iedzīvotāju veselības stāvoklis
Population Health
CSB│ EU-SILC Survey 2018____________________________________________________________________________71
5.12. Zobārsta apmeklējums un zobārsta neapmeklēšanas iemesls pa kvintiļu grupām
2018. gadā
5.12. Dental visits and reasons for unmet need for dental examination or treatment by quintile
group; 2018 (procentos/ in per cent)
Kvintiļu grupas/ Quintile groups
1. 2. 3. 4. 5.
Vai pēdējo 12 mēnešu laikā Jums ir bijusi nepieciešamība veikt zobu pārbaudi vai ārstēšanos, bet Jūs to neizdarījāt?
Was there any time during the past 12 months when you really needed dental examination or treatment, but you did not have it
PAVISAM 100 100 100 100 100 TOTAL
Jā, bija vismaz viens šāds gadījums 29.6 21.0 15.1 13.2 8.1 Yes, there was at least one such
occasion
Nē, tāds gadījums nav bijis 70.4 79.0 84.9 86.8 91.9 No, there was no such occasion
Kāds bija galvenais iemesls, kāpēc neveicāt zobu pārbaudi vai
ārstēšanos? (1)
What was the main reason for not having dental examination or treatment? (2)
PAVISAM 100 100 100 100 100 TOTAL
Nevarēja to atļauties (pārāk dārgi) 87.9 84.4 77.6 67.1 46.3 Could not afford to (too expensive)
Pārāk ilgi jāgaida pieņemšana/ rindas 1.3 3.1 4.6 5.4 6.4 Waiting list
Nevarēja izbrīvēt laiku darba dēļ vai bija
jārūpējas par bērniem vai citiem
cilvēkiem
1.4 1.8 2.7 10.9 20.5 Could not take time because of work,
care for children or for other people
Bija pārāk tālu jābrauc vai nav
transporta līdzekļu 1.3 0.8 0.6 1.0 -
Too far to travel or no means of
transportation
Bailes no ārstiem (zobārsta)/ slimnīcas/
izmeklēšanas 5.0 5.5 8.0 6.6 10.7
Fear of doctors (dentist)/ hospitals/
examination/ treatment
Gribēja nogaidīt un paskatīties, vai ar
laiku nekļūs labāk 2.6 2.7 4.7 8.4 11.6
Wanted to wait and see if problem got
better on its own
Nezināja nevienu labu ārstu vai
speciālistu 0.4 0.5 0.3 - 1.8
Did not know any good doctor or
specialist
Citi iemesli 0.2 1.3 1.6 0.7 2.8 Other reasons
CSP datubāze internetā (tabulu numuri: VPG091 un VPG092)/ CSB Internet database (table numbers: VPG091 and VPG092).
(1) Tiem, kuriem pēdējo 12 mēnešu laikā bija vismaz viens gadījums, kad bija nepieciešamība veikt pārbaudi pie medicīnas speciālista vai
apmeklēt ārstu, bet tas netika izdarīts.
(2) If during last 12 months there was at least one occasion when person needed examination or treatment but did not have it.
72 _______________________________________________________________________ CSP│ EU-SILC apsekojums 2018
6. Mājsaimniecību sastāvs
Composition of Households
SATURS
6.1. Mājsaimniecību vidējais lielums 2014.–2018. gadā ..................................................... 74
6.2. Mājsaimniecību locekļu vecuma struktūra 2014.–2018. gadā ....................................... 74
6.3. Mājsaimniecības locekļu sadalījums pēc sociālekonomiskā statusa 2014.–2018. gadā ..... 74
6.4. Mājsaimniecību vidējais lielums 2018. gadā ............................................................... 75
6.5. Mājsaimniecību locekļu vecuma un dzimuma struktūra 2018. gadā ............................... 75
6.6. Mājsaimniecību sadalījums pēc personu skaita 2018. gadā .......................................... 77
6.7. Mājsaimniecību sadalījums kvintiļu grupās pēc demogrāfiskā tipa 2018. gadā ................ 77
6.8. Mājsaimniecību sadalījums pēc demogrāfiskā tipa 2018. gadā ...................................... 78
6.9. Mājsaimniecību sadalījums pēc sociālekonomiskā statusa 2018. gadā ........................... 79
CONTENTS
6.1. Average size of households in 2014–2018 ................................................................. 74
6.2. Age structure of household members; 2014–2018 ...................................................... 74
6.3. Household members by activity status; 2014–2018 .................................................... 74
6.4. Average size of households in 2018 .......................................................................... 75
6.5. Age and gender structure of household members in 2018 ............................................ 75
6.6. Households by number of members in 2018 .............................................................. 77
6.7. Breakdown of households in quintile groups by demographic type; 2018 ....................... 77
6.8. Households by demographic type; 2018 .................................................................... 78
6.9. Households members by activity status; 2018 ............................................................ 79
6 Mājsaimniecību sastāvs
Composition of Households
CSB│ EU-SILC Survey 2018 ___________________________________________________________________________ 73
Mājsaimniecība ir sabiedrības pamatvienība, kurā tās locekļi dzīvo vienā mājoklī un kopīgi apvieno un izmanto tās
ekonomiskos resursus, vai arī viena persona, kas saimnieko atsevišķi. Mājsaimniecības jēdziens atšķiras no ģimenes
jēdziena ar to, ka vienā mājsaimniecībā var dzīvot cilvēki, kuriem nav radniecīgu saišu.
Mājsaimniecības sastāvs un tās lielums ir viens no faktoriem, kas nosaka mājokļa apstākļus, mājsaimniecību rīcībā esošos
ienākumus uz vienu mājsaimniecības locekli, materiālās nenodrošinātības riskus un no šiem rādītājiem atvasināto
nabadzības riska indeksu un nabadzības vai sociālās atstumtības risku.
2018. gadā mājsaimniecības vidējais lielums bija 2,3 personas. Vislielākās mājsaimniecības bija Pierīgā (vidēji –
2,5 personas), bet vismazākās – Rīgā (vidēji – 2,1 persona).
2018. gadā 46,4 % no visām mājsaimniecības personām bija nodarbinātas (t.i., algotu darbu strādājošas vai
pašnodarbinātas personas). Tas ir par 3,3 procentpunktiem vairāk nekā 2013. gadā, kad 43,1 % no visām mājsaimniecības
personām bija nodarbinātas. Savukārt bezdarbnieku īpatsvars ir samazinājies no 7,9 % 2013. gadā līdz 5,4 % 2018. gadā.
Citu neaktīvu personu (skolēnu, studentu, mājsaimnieču u.c. personu) un pensionāru īpatsvars ir saglabājies bez būtiskām
izmaiņām. 2018. gadā viņu īpatsvars bija attiecīgi 27,9 % un 20,3 %.
2018. gadā Rīgā bija vislielākais nodarbināto īpatsvars (51,5 %) un vismazākais – Latgalē (36,2 %). Pārējos reģionos
nodarbināto īpatsvars svārstījās no 43,6 % Kurzemē līdz 48,8 % Pierīgā. Tas varētu būt saistīts ar to, ka Rīgā dzīvo
vislielākais aktīvās darbaspējas (25 līdz 49 gadu vecuma) personu īpatsvars – 37,2 %. Līdzīga situācija bija Pierīgā, kur šī
vecuma iedzīvotāju īpatsvars bija 35,5 %. Pārējos reģionos 25 līdz 49 gadus vecu personu īpatsvars bija mazāks – no
28,8 % Latgalē līdz 33,3 % Zemgalē. Vislielākais jauniešu (vecumā līdz 24 gadiem) īpatsvars bija Zemgalē (26,9 %) un
vismazākais – Latgalē (24 %). Turklāt Latgalē bija vislielākais vecākā gadagājuma (vismaz 65 gadus vecu) iedzīvotāju
īpatsvars – 22,1 %.
Mājsaimniecību sadalījums kvintiļu grupās pēc demogrāfiskā tipa 2018. gadā (procentos)
CSP datubāze internetā (tabulas numurs: MVG070).
Dati norāda uz nozīmīgu saistību starp mājsaimniecību personu vecumu un viņu ienākumu līmeni. Vienas 16 līdz 64 gadus
vecas personas mājsaimniecības bija visvairāk pārstāvētas gan starp trūcīgākajām (1. kvintiļu grupas) mājsaimniecībām
(21,9 %), gan arī starp turīgākajām (5. kvintiļu grupas) mājsaimniecībām (35,1 %). Tas norāda, ka šīm mājsaimniecībām
ir visplašākās iespējas dzīvot dažādi – atbilstoši tam, kādus ienākumus viņas spēj sev nodrošināt. Veicot labi atalgotu darbu
un gūstot augstus ienākumus, tās var ierindoties starp turīgākajām mājsaimniecībām (5. kvintiļu grupā), jo saņemtos
ienākumus nav jādala ar citām mājsaimniecības personām. Tai pašā laikā, ja viena pati dzīvojoša 16 līdz 64 gadus veca
persona nespēj nodrošināt sev ienākumus, tad viņai nav nekāda finansiāla atbalsta un ierindojas starp trūcīgākajām
mājsaimniecībām (1. kvintiļu grupā). Savukārt vecākā gadagājuma (vismaz 65 gadus vecu) iedzīvotāju ienākumi bija
savstarpēji vienlīdzīgāki. Lielākā daļa vientuļo vecākā gadagājuma (vismaz 65 gadus vecu) iedzīvotāju ierindojās starp
mājsaimniecībām ar viszemākajiem ienākumiem (1. kvintiļu grupā) vai ar vidēji zemiem ienākumiem (2. kvintiļu grupā), un
tikai 7,8 % šo iedzīvotāju piederēja turīgākajām mājsaimniecībām (5. kvintiļu grupai). Ierobežotāka, bet stabilāka situācija
bija pāriem ar vienu vai ar diviem bērniem. Salīdzinot ar vienas 16 līdz 64 gadus vecas personas mājsaimniecībām, pāri ar
vienu vai ar diviem bērniem bija mazāk pārstāvēti starp turīgākajām mājsaimniecībām (5. kvintiļu grupā). Tomēr šīs
mājsaimniecības bija arī salīdzinoši maz pārstāvētas starp trūcīgākajām mājsaimniecībām (1. kvintiļu grupā). Tai pašā laikā
vislielākais trūcīgāko (1. kvintiles grupas) mājsaimniecību īpatsvars bija starp pāriem ar trim un vairāk bērniem (36,4 %)
un mājsaimniecībām, kurās dzīvoja viens pieaugušais ar bērniem (32,3 %). Tas ir skaidrojams, ka kopējie mājsaimniecību
ienākumi bija jādala uz lielāku personu skaitu, kā rezultātā vidēji uz katru mājsaimniecības locekli bija mazāka ienākumu
summa.
36.4
15.6
10.1
32.3
15.0
21.5
21.9
18.7
22.3
12.2
19.9
18.2
44.4
6.1
21.4
25.8
20.1
24.4
18.0
17.2
15.3
13.7
23.1
34.0
16.9
20.7
9.0
21.7
9.8
13.2
23.7
6.5
28.1
7.8
35.1
0% 20% 40% 60% 80% 100%
Pāris ar trim un vairāk bērniem
Pāris ar diviem bērniem
Pāris ar vienu bērnu
Viens pieaugušais ar bērniem
Pāris bez bērniem
Viena persona 65+
Viena persona 16–64 gadi
1.kvintile (trūcīgākā) 2.kvintile 3.kvintile 4.kvintile 5.kvintile (turīgākā)
6 Mājsaimniecību sastāvs
Composition of Households
74 _______________________________________________________________________ CSP│ EU-SILC apsekojums 2018
6.1. Mājsaimniecību vidējais lielums 2014.–2018. gadā
6.1. Average size of households in 2014–2018
2014 2015 2016 2017 2018
Vidējais mājsaimniecības locekļu skaits
2.4 2.4 2.4 2.3 2.3 Average number of household members
CSP aprēķins/ CSB estimate.
6.2. Mājsaimniecību locekļu vecuma struktūra 2014.–2018. gadā
6.2. Age structure of household members; 2014–2018 (procentos/ in per cent)
2014 2015 2016 2017 2018
Visi mājsaimniecības locekļi 100 100 100 100 100 All household members
0–15 15.7 16.0 16.3 16.6 16.9 0–15
16–24 10.4 9.8 9.2 8.6 8.4 16–24
25–49 34.4 34.3 34.3 34.2 34.1 25–49
50–64 20.6 20.6 20.7 20.8 20.8 50–64
65+ 19.0 19.4 19.6 19.8 19.9 65+
Vīrieši 100 100 100 100 100 Males
0–15 17.6 17.9 18.3 18.7 18.9 0–15
16–24 11.7 11.0 10.3 9.6 9.3 16–24
25–49 37.2 37.2 37.3 37.2 37.1 25–49
50–64 20.0 20.1 20.2 20.4 20.4 50–64
65+ 13.5 13.8 14.0 14.2 14.3 65+
Sievietes 100 100 100 100 100 Females
0–15 14.0 14.3 14.6 14.9 15.1 0–15
16–24 9.3 8.8 8.2 7.8 7.5 16–24
25–49 32.0 31.8 31.8 31.7 31.5 25–49
50–64 21.1 21.1 21.1 21.1 21.1 50–64
65+ 23.6 24.1 24.3 24.5 24.7 65+
CSP datubāze internetā (tabulas numurs: MVG090)/ CSB Internet database (table number: MVG090).
6.3. Mājsaimniecības locekļu sadalījums pēc sociālekonomiskā statusa 2014.–2018. gadā
6.3. Household members by activity status; 2014–2018
2014 2015 2016 2017 2018
Visi mājsaimniecības locekļi 100 100 100 100 100 All household members
Nodarbinātie 44.4 45.4 45.8 46.5 46.4 At work
Bezdarbnieki 7.2 6.0 6.0 6.1 5.4 Unemployed
Pensionētie 21.2 21.3 21.2 21.7 20.3 In retirement
Citi neaktīvie 27.2 27.3 27.0 25.8 27.9 Other inactive persons
CSP datubāze internetā (tabulas numurs: MVG080)/ CSB Internet database (table number: MVG080).
6 Mājsaimniecību sastāvs
Composition of Households
CSB│ EU-SILC Survey 2018 ___________________________________________________________________________ 75
6.4. Mājsaimniecību vidējais lielums 2018. gadā
6.4. Average size of households in 2018
Vidējais
mājsaimniecības locekļu skaits Average number of household members
Visas mājsaimniecības 2.3 All households
Pilsētas 2.2 Urban areas
Lauki 2.5 Rural areas
Reģioni Regions
Rīga 2.1 Riga
Pierīga 2.5 Pierīga
Vidzeme 2.3 Vidzeme
Kurzeme 2.4 Kurzeme
Zemgale 2.4 Zemgale
Latgale 2.2 Latgale
Kvintiļu grupas Quintile groups
1. 2.4 First
2. 2.1 Second
3. 2.5 Third
4. 2.4 Fourth
5. 2.1 Fifth
CSP datubāze internetā (tabulas numurs: MVG010) un CSP aprēķins/ CSB Internet database (table number: MVG010) and CSB estimate.
6.5. Mājsaimniecību locekļu vecuma un dzimuma struktūra 2018. gadā
6.5. Age and gender structure of household members in 2018 (procentos/ in per cent)
Pavisam Total
0−15 16−24 25−49 50−64 65+
Visi mājsaimniecības locekļi All household members
Visas mājsaimniecības 100 16.9 8.4 34.1 20.8 19.9 All households
Pilsētas 100 17.0 8.1 35.3 19.5 20.1 Urban areas
Lauki 100 16.6 9.0 31.4 23.6 19.5 Rural areas
Reģioni Regions
Rīga 100 16.6 8.0 37.2 18.3 19.9 Riga
Pierīga 100 17.6 8.5 35.5 19.9 18.6 Pierīga
Vidzeme 100 16.5 7.8 30.7 23.9 21.1 Vidzeme
Kurzeme 100 16.6 9.1 32.7 20.6 21.0 Kurzeme
Zemgale 100 18.3 8.6 33.3 22.0 17.8 Zemgale
Latgale 100 15.7 8.3 28.8 25.0 22.1 Latgale
Kvintiļu grupas Quintile groups
1. 100 21.3 10.0 28.3 20.9 19.5 First
2. 100 17.0 7.2 25.1 12.9 37.9 Second
3. 100 18.7 9.3 33.4 19.4 19.2 Third
4. 100 15.2 8.0 38.6 25.2 13.1 Fourth
5. 100 11.4 7.0 45.5 25.2 11.0 Fifth
Iegūtais izglītības līmenis (16–64)
Educational attainment (age 16-64)
Pamatskolas izglītība vai zemāka 100 - 27.4 26.3 8.7 37.6 Basic education or lower
Vidējā izglītība 100 - 8.3 36.5 31.3 24.0 Secondary education
Augstākā izglītība 100 - 2.5 56.0 23.4 18.1 Higher education
6 Mājsaimniecību sastāvs
Composition of Households
76 _______________________________________________________________________ CSP│ EU-SILC apsekojums 2018
Pavisam Total
0−15 16−24 25−49 50−64 65+
Vīrieši Males
Visas mājsaimniecības 100 18.9 9.3 37.1 20.4 14.3 All households
Pilsētas 100 19.5 9.1 38.6 18.4 14.3 Urban areas
Lauki 100 17.8 9.7 34.0 24.4 14.2 Rural areas
Reģioni
Regions
Rīga 100 19.2 8.7 41.0 17.1 14.0 Riga
Pierīga 100 19.2 9.5 36.6 21.3 13.5 Pierīga
Vidzeme 100 19.3 8.1 34.0 22.9 15.7 Vidzeme
Kurzeme 100 19.5 10.2 35.7 19.4 15.2 Kurzeme
Zemgale 100 20.5 10.1 37.4 20.4 11.7 Zemgale
Latgale 100 15.8 9.9 31.6 26.2 16.5 Latgale
Kvintiļu grupas Quintile groups
1. 100 24.9 11.3 29.8 21.6 12.5 First
2. 100 20.2 8.0 30.0 13.8 27.9 Second
3. 100 21.1 10.8 34.6 19.5 14.0 Third
4. 100 17.2 8.5 41.1 22.9 10.3 Fourth
5. 100 11.1 7.5 49.0 22.7 9.6 Fifth
Iegūtais izglītības līmenis (16–64)
Educational attainment (age 16-64)
Pamatskolas izglītība vai zemāka 100 - 31.0 34.1 10.5 24.4 Basic education or lower
Vidējā izglītība 100 - 8.5 43.8 31.5 16.2 Secondary education
Augstākā izglītība 100 - 2.1 56.9 22.5 18.4 Higher education
Sievietes
Females
Visas mājsaimniecības 100 15.1 7.5 31.5 21.1 24.7 All households
Pilsētas 100 15.0 7.2 32.7 20.3 24.8 Urban areas
Lauki 100 15.4 8.3 28.9 22.8 24.5 Rural areas
Reģioni Regions
Rīga 100 14.6 7.5 34.2 19.1 24.6 Riga
Pierīga 100 16.2 7.7 34.5 18.8 22.8 Pierīga
Vidzeme 100 14.0 7.6 27.9 24.8 25.7 Vidzeme
Kurzeme 100 13.9 8.2 29.8 21.7 26.5 Kurzeme
Zemgale 100 16.3 7.3 29.5 23.4 23.4 Zemgale
Latgale 100 15.7 6.9 26.6 24.1 26.7 Latgale
Kvintiļu grupas Quintile groups
1. 100 18.3 8.8 27.0 20.4 25.5 First
2. 100 14.7 6.6 21.7 12.2 44.7 Second
3. 100 16.7 8.1 32.3 19.2 23.6 Third
4. 100 13.4 7.5 36.2 27.2 15.6 Fourth
5. 100 11.6 6.4 42.1 27.6 12.3 Fifth
Iegūtais izglītības līmenis (16–64)
Educational attainment (age 16-64)
Pamatskolas izglītība vai zemāka 100 - 23.8 18.7 7.0 50.5 Basic education or lower
Vidējā izglītība 100 - 8.1 29.7 31.2 31.0 Secondary education
Augstākā izglītība 100 - 2.6 55.6 23.9 17.9 Higher education
CSP datubāze internetā (tabulas numurs: MVG090) un CSP aprēķins/ CSB Internet database (table number: MVG090) and CSB estimate.
6 Mājsaimniecību sastāvs
Composition of Households
CSB│ EU-SILC Survey 2018 ___________________________________________________________________________ 77
6.6. Mājsaimniecību sadalījums pēc personu skaita 2018. gadā
6.6. Households by number of members in 2018 (procentos/ in per cent)
Pavisam Total
Personu skaits mājsaimniecībā/
Number of household members
viena persona single person
divas personas two persons
trīs personas three persons
četras personas four persons
piecas un vairāk personas five and more persons
Visas mājsaimniecības 100 34.9 29.6 17.8 11.2 6.5 All households
Pilsētas 100 37.7 28.8 17.5 11.0 5.1 Urban areas
Lauki 100 27.8 31.7 18.5 11.8 10.2 Rural areas
Reģioni
Regions
Rīga 100 39.0 28.5 17.7 10.3 4.5 Riga
Pierīga 100 28.2 29.3 21.7 13.2 7.6 Pierīga
Vidzeme 100 33.3 33.1 14.5 12.0 7.0 Vidzeme
Kurzeme 100 32.3 32.4 15.4 11.8 8.1 Kurzeme
Zemgale 100 31.8 27.1 21.0 10.4 9.6 Zemgale
Latgale 100 38.6 30.0 14.7 10.5 6.1 Latgale
Kvintiļu grupas
Quintile groups
1. 100 37.8 26.9 14.4 11.2 9.8 First
2. 100 44.1 26.9 12.7 10.4 6.0 Second
3. 100 28.4 29.3 20.0 13.2 9.1 Third
4. 100 26.8 31.1 23.7 13.8 4.6 Fourth
5. 100 37.3 33.9 18.0 7.6 3.3 Fifth
CSP datubāze internetā (tabulas numurs: MVG040)/ CSB Internet database (table number: MVG040).
6.7. Mājsaimniecību sadalījums kvintiļu grupās pēc demogrāfiskā tipa 2018. gadā
6.7. Breakdown of households in quintile groups by demographic type; 2018 (procentos/ in per cent)
Pavisam Total
Kvintiļu grupas/ Quintile groups 1. 2. 3. 4. 5.
Visas mājsaimniecības 100 20 20 20 20 20 All households
Vienas personas mājsaimniecība
100 21.7 25.3 16.3 15.3 21.4 Single persons
16–64 gadi 100 21.9 6.1 15.3 21.7 35.1 aged 16–64
65 un vairāk gadi 100 21.5 44.4 17.2 9.0 7.8 aged 65 and over
Pāris bez bērniem 100 15.0 18.2 18.0 20.7 28.1 Couple without
children
Viens pieaugušais ar bērniem
100 32.3 19.9 24.4 16.9 6.5 One adult with
children
Pāris ar vienu bērnu 100 10.1 12.2 20.1 34.0 23.7 Couple with one
child
Pāris ar diviem bērniem 100 15.6 22.3 25.8 23.1 13.2 Couple with two
children
Pāris ar trīs un vairāk bērniem
100 36.4 18.7 21.4 13.7 9.8 Couple with three
and more children
Citas mājsaimniecības ar bērniem
100 29.6 18.6 27.9 14.9 9.0 Other households
with children
Citas mājsaimniecības bez bērniem
100 18.2 15.3 22.5 25.0 18.9 Other households
without children
CSP datubāze internetā (tabulas numurs: MVG070)/ CSB Internet database (table number: MVG070).
6 Mājsaimniecību sastāvs
Composition of Households
78 _______________________________________________________________________ CSP│ EU-SILC apsekojums 2018
6.8. Mājsaimniecību sadalījums pēc demogrāfiskā tipa 2018. gadā
6.8. Households by demographic type; 2018 (procentos/ in per cent)
Pavis
am
Tota
l
Viena persona
Single person
Pāris b
ez b
ērn
iem
Couple
without
childre
n
Vie
ns p
ieaugušais
ar
bērn
iem
One a
dult w
ith c
hildre
n
Pāris
Couple
Citas m
ājs
aim
nie
cīb
as a
r bērn
iem
Oth
er
household
s w
ith c
hildre
n
Citas m
ājs
aim
nie
cīb
as b
ez b
ērn
iem
Oth
er
household
s w
ithout
childre
n
pavis
am
tota
l
16–64 g
adi
aged 1
6– 6
4
65 u
n v
airāk g
adi
aged 6
5 a
nd o
ver
ar
vie
nu b
ērn
u
with o
ne c
hild
ar
div
iem
bērn
iem
with t
wo c
hildre
n
ar
trīs
un v
airāk b
ērn
iem
with t
hre
e c
hildre
n a
nd m
ore
Visas mājsaimniecības 100 34.9 17.4 17.5 18.7 3.8 7.3 5.3 2.0 8.8 19.3 All households
Pilsētas 100 37.7 19.4 18.4 17.4 4.2 7.5 5.5 1.9 7.2 18.5 Urban areas
Lauki 100 27.8 12.5 15.3 21.8 2.6 6.7 4.8 2.2 12.8 21.4 Rural areas
Reģioni
Regions
Rīga 100 39.0 21.1 17.9 17.1 4.5 7.7 5.3 2.0 5.5 18.9 Riga
Pierīga 100 28.2 14.2 14.0 17.7 2.9 9.9 5.9 1.7 12.2 21.7 Pierīga
Vidzeme 100 33.3 13.4 19.9 22.4 3.7 7.0 4.4 1.6 10.1 17.4 Vidzeme
Kurzeme 100 32.3 14.2 18.1 20.9 4.4 5.9 5.4 2.2 9.4 19.6 Kurzeme
Zemgale 100 31.8 14.7 17.1 17.0 3.3 7.7 6.2 2.4 10.2 21.5 Zemgale
Latgale 100 38.6 19.6 19.1 20.6 3.1 4.2 4.3 2.0 10.3 16.8 Latgale
Kvintiļu grupas
Quintile groups
1. 100 37.8 19.0 18.8 14.0 6.1 3.7 4.1 3.6 13.0 17.6 First
2. 100 44.1 5.3 38.8 17.0 3.7 4.4 5.9 1.9 8.1 14.8 Second
3. 100 28.4 13.3 15.1 16.8 4.6 7.3 6.8 2.1 12.2 21.7 Third
4. 100 26.8 18.9 7.9 19.4 3.2 12.4 6.1 1.4 6.6 24.2 Fourth
5. 100 37.3 30.5 6.8 26.2 1.2 8.6 3.5 1.0 3.9 18.2 Fifth
CSP datubāze internetā (tabulas numurs: MVG060) un CSP aprēķins/ CSB Internet database (table number: MVG060) and CSB estimate.
6 Mājsaimniecību sastāvs
Composition of Households
CSB│ EU-SILC Survey 2018 ___________________________________________________________________________ 79
6.9. Mājsaimniecību sadalījums pēc sociālekonomiskā statusa 2018. gadā
6.9. Households members by activity status; 2018 (procentos/ in per cent)
Visi
mājsaim-niecības locekļi All household members
Nodarbinātie At work
Bezdarbnieki Unemployed
Pensionētie In retirement
Citi neaktīvie Other inactive persons
Visas mājsaimniecības 100 46.4 5.4 20.3 27.9 All households
Pilsētas 100 47.9 4.5 20.2 27.4 Urban areas
Lauki 100 43.3 7.2 20.4 29.1 Rural areas
Reģioni
Regions
Rīga 100 51.5 3.6 19.2 25.7 Riga
Pierīga 100 48.8 3.9 17.7 29.6 Pierīga
Vidzeme 100 44.4 6.6 20.1 28.9 Vidzeme
Kurzeme 100 43.6 5.9 22.8 27.7 Kurzeme
Zemgale 100 45.0 6.9 19.5 28.7 Zemgale
Latgale 100 36.2 9.0 24.9 29.9 Latgale
Kvintiļu grupas
Quintile groups
1. 100 24.5 12.5 23.0 40.0 First
2. 100 28.3 4.4 38.0 29.4 Second
3. 100 46.6 4.1 20.0 29.3 Third
4. 100 62.0 2.3 13.0 22.7 Fourth
5. 100 71.6 3.3 8.0 17.2 Fifth
Iegūtais izglītības līmenis (16–64)
Educational attainment (age 16-64)
Pamatskolas izglītība vai zemāka 100 38.5 10.8 5.1 45.6
Basic education or lower
Vidējā izglītība 100 70.2 10.5 6.5 12.9 Secondary education
Augstākā izglītība 100 85.0 4.1 3.8 7.1 Higher education
CSP datubāze internetā (tabulas numurs: MVG080) un CSP aprēķins/ CSB Internet database (table number: MVG080) and CSB estimate.
CSB│ EU-SILC Survey 2018____________________________________________________________________________80
7. 2018. gada modulis „Labsajūta” (1)
Module 2018 “Well-Being” (2)
SATURS
7.1. Iedzīvotāju labsajūtas atsevišķu dimensiju vidējais raksturojums
2013. un 2018. gadā .............................................................................................. 82
7.2. Iedzīvotāju labsajūtas atsevišķu dimensiju vidējais raksturojums 2018. gadā ................. 82
7.3. Iedzīvotāju mentālās veselības atsevišķu dimensiju vidējais raksturojums
2013. un 2018. gadā .............................................................................................. 86
7.4. Iedzīvotāju mentālās veselības atsevišķu dimensiju raksturojums
2013. un 2018. gadā .............................................................................................. 86
7.5. Iedzīvotāju mentālās veselības atsevišķu dimensiju vidējais raksturojums
2018. gadā ............................................................................................................ 87
7.6. Iedzīvotāju mentālās veselības atsevišķu dimensiju raksturojums 2018. gadā ................ 89
7.7. Iedzīvotāju novērtējums par iespēju saņemt materiālu un nemateriālu palīdzību
2018. gadā ............................................................................................................ 94
CONTENTS
7.1. Average assessment of selected well-being dimensions in 2013 and 2018 ..................... 82
7.2. Average assessment of selected well-being dimensions; 2018 ...................................... 82
7.3. Average assessment of selected mental health dimensions in 2013 and 2018 ................ 86
7.4. Assessment of selected mental health dimensions in 2013 and 2018............................. 86
7.5. Average assessment of selected mental health dimensions; 2018 ................................. 87
7.6. Assessment of selected mental health dimensions; 2018 ............................................. 89
7.7. Average assessment of possibility to get material and non-material help; 2018 .............. 94
(1) Atbildes ir snieguši aptaujāto mājsaimniecību locekļi, kuriem 2018. gadā bija vismaz 16 gadi. Starpnieka intervijas netika iekļautas.
(2) Answers were given by members of the surveyed household aged 16 or over in 2018. Proxy interviews are excluded.
7 2018. gada modulis „Labsajūta”
Module 2018 “Well-Being”
CSB│ EU-SILC Survey 2018 ___________________________________________________________________________ 81
Labsajūtas atsevišķu dimensiju raksturojums
2013. un 2018. gadā respondentiem, kas ir vecāki par 16 gadiem, tika lūgts novērtēt savu apmierinātību ar dzīvi kopumā,
ar savas mājsaimniecības finansiālo situāciju, ar darbu/ pamatdarba vietu (tikai strādājošiem), ar sava laika izlietojumu un
ar personīgajām attiecībām ar citiem (radiem, draugiem, kolēģiem u.c.). Atbildes varēja sniegt skalā no 0 – pavisam
neapmierināts līdz 10 – pilnībā apmierināts. Kā arī tika uzdots jautājums “Vai Jūs uzticaties cilvēkiem?” ar atbilžu skalu no
0 – nevienam neuzticos līdz 10 – uzticos vairumam cilvēku.
2018. gadā apmierinātību ar savu dzīvi kopumā Latvijas iedzīvotāji vērtēja vidēji ar 6,7 ballēm. Visaugstāk vērtētās
labsajūtas dimensijas ir apmierinātība ar personīgajām attiecībām (7,8) un strādājošo apmierinātība ar savu darbu (7,4).
Ievērojami zemāk tiek vērtēta uzticēšanās citiem cilvēkiem (6,4). Apmierinātība ar finansiālo situāciju ir viszemāk novērtēta,
bet tai ir vislielākā uzlabojuma tendence – no 5 ballēm 2013. gadā līdz 5,4 ballēm 2018. gadā, kas varētu liecināt, ka
mazinās 2008. gada finanšu krīzes sekas.
Iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem labsajūtas atsevišķu dimensiju vidējais raksturojums 2013. un 2018. gadā
(vidējais vērtējums skalā no 0 (pavisam neapmierināts) līdz 10 (pilnībā apmierināts))
CSP datubāze internetā (tabulu numuri: MOD13_01 un MOD13_02).
Iedzīvotāju vispārējās apmierinātības ar dzīvi vērtējums samazinās, palielinoties respondentu vecumam: no optimistiskām
7,5 ballēm 16–24 gadus vecu jauniešu vidū līdz mērenākām 6,3 ballēm senioru vidū vecumā virs 65 gadiem. Jaunieši ir
apmierinātāki ar savas mājsaimniecības finansiālo situāciju (5,7 balles) nekā seniori (5). Starp visām iedzīvotāju vecuma
grupām strādājošiem pensionāriem (virs 65 gadu vecuma) ir vislielākā apmierinātība ar savu darbu (7,9 balles), kas varētu
būt saistīts ar izvēli pensionēties vai iespēju turpināt darba gaitas, ja ar darbu ir apmierināti.
Būtiskas atšķirības apmierinātībai ar dzīvi kopumā ir starp nodarbinātiem un bezdarbniekiem – attiecīgi 7 un 5,5 balles.
Visatšķirīgākais ir sociālekonomisko grupu sniegtais vērtējums apmierinātībai ar mājsaimniecības finansiālo situāciju –
nodarbinātajiem 5,8 balles, bet bezdarbniekiem – 3,4. Ienākumu līmenis būtiski ietekmē apmierinātību ar dzīvi kopumā:
trūcīgākās 1. kvintiļu grupas pārstāvji vispesimistiskāk raugās uz dzīvi un vidēji sniedz vērtējumu 5,9 balles. Augot
ienākumu līmenim, aug arī apmierinātība ar dzīvi, un turīgākajā 5. kvintiļu grupā tā sasniedz 7,5 balles. Līdzīga tendence
no viszemākā vērtējuma 1. kvintiļu grupā līdz apmierinātības visaugstākajam vērtējumam 5. kvintiļu grupā saglabājas visās
labsajūtas dimensijās.
Salīdzinot apmierinātības ar dzīvi rādītājus pēc mājsaimniecību sastāva, visaugstākā tā ir pāriem ar trīs un vairāk bērniem –
7,7 balles, bet viszemākā – vienatnē dzīvojošajām personām 65 gadu vecumā un vecākām (6,2). Arī citos labsajūtas
rādītājos personām, kas dzīvo mājsaimniecībās ar bērniem, ir vērojami augstāki apmierinātības rādītāji nekā tiem, kas dzīvo
mājsaimniecībās bez bērniem.
2018. gadā papildu aprakstītajām labsajūtas dimensijām respondentiem tika uzdots jautājums: “Cik lielā mērā Jūs izjūtat
sociālo atstumtību?” ar vērtējuma skalu no 0 (pavisam neizjūtu sociālo atstumtību) līdz 10 (pilnībā izjūtu sociālo atstumtību).
Sociālās atstumtības izjūtai ir tendence pieaugt līdz ar vecumu, sasniedzot 2,6 balles senioru (vecumā virs 65 gadiem) vidū,
kam, iespējams, sociālo kontaktu intensitāte samazinās. Mazāk sociālo atstumtību izjūt jaunieši vecumā 16–24 gadi (1,4).
Savukārt atšķirības ir vērojamas personām ar dažādiem izglītības līmeņiem – mazāk sociālo atstumtību izjūt personas ar
augstāko izglītību (1,3 balles), bet, samazinoties izglītības līmenim, sociālās atstumtības izjūta pieaug (personām ar
pamatskolas izglītību – 2,3). Bezdarbnieki arī ievērojami vairāk izjūt sociālo atstumtību, nekā nodarbinātie – attiecīgi 2,7
un 1,7 balles, kas liecina, ka darba esamība ir būtisks sociālās iekļaušanās aspekts. Mājsaimniecības tipu griezumā sociālās
atstumtības izjūta ir zemāka pāriem ar trīs un vairāk bērniem (1,1 balle) un pāriem ar 2 bērniem (1,2), kas varētu liecināt
par to, ka bērnu esamība palīdz pieaugušajiem vairāk izjust sevi kā sabiedrības daļu.
6.5
5.0
7.3 7.18.1
6.56.7
5.4
7.4 7.07.8
6.4
Vispārējaapmierinātība ar
dzīvi
Apmierinātība arfinansiālo situāciju
Apmierinātība ardarbu
Apmierinātība arlaika izlietojumu
Apmierinātība arpersonīgajām
attiecībām
Uzticēšanās citiemcilvēkiem
2013 2018
7 2018. gada modulis „Labsajūta”
Module 2018 “Well-Being”
82 _______________________________________________________________________ CSP│ EU-SILC apsekojums 2018
7.1. Iedzīvotāju labsajūtas atsevišķu dimensiju vidējais raksturojums
2013. un 2018. gadā
7.1. Average assessment of selected well-being dimensions in 2013 and 2018
(vidējais vērtējums skalā 0–10 (1)/ average assessment in a scale from 0 to 10 (2))
2013 2018
Vispārēja apmierinātība ar dzīvi 6.5 6.7 Overall life satisfaction
Apmierinātība ar finansiālo situāciju 5.0 5.4 Satisfaction with financial situation
Apmierinātība ar darbu (3) 7.3 7.4 Job satisfaction (4)
Apmierinātība ar laika izlietojumu 7.1 7.0 Satisfaction with time use
Apmierinātība ar personīgajām attiecībām 8.1 7.8 Satisfaction with personal relationships
Uzticēšanās citiem cilvēkiem * 6.5 6.4 Trust in others **
CSP datubāze internetā (tabulu numuri: MOD13_01 un MOD13_02)/ CSB Internet database (table numbers: MOD13_01 and MOD13_02).
7.2. Iedzīvotāju labsajūtas atsevišķu dimensiju vidējais raksturojums 2018. gadā
7.2. Average assessment of selected well-being dimensions; 2018
(vidējais vērtējums skalā 0–10 (1)/ average assessment in a scale from 0 to 10 (2))
Vis
pārēja
ap
mie
rin
ātī
ba a
r d
zīv
i
Overa
ll life s
atisfa
ction
Ap
mie
rin
ātī
ba a
r
fin
an
siā
lo s
itu
ācij
u
Satisfa
ction w
ith f
inancia
l
situation
Ap
mie
rin
ātī
ba a
r d
arb
u
Job s
atisfa
ction
Ap
mie
rin
ātī
ba a
r laik
a
izlieto
jum
u
Satisfa
ction w
ith t
ime u
se
Ap
mie
rin
ātī
ba a
r
perso
nīg
ajā
m
att
iecīb
ām
Satisfa
ction w
ith p
ers
onal
rela
tionship
s
Uzti
cēšan
ās c
itie
m
cil
vēkie
m *
Tru
st
in o
thers
**
So
ciā
lās a
tstu
mtī
bas
izjū
ta *
**
Perc
eiv
ed s
ocia
l exclu
sio
n
****
Visi iedzīvotāji,
16+ 6.7 5.4 7.4 7.0 7.8 6.4 2.0
All persons aged
16+
Vīrieši 6.7 5.4 7.4 7.0 7.6 6.2 2.0 Males
Sievietes 6.7 5.3 7.4 7.0 7.8 6.5 2.0 Females
Vecuma grupas
(gadi)
Age groups
(years)
16–24 7.5 5.7 7.4 7.5 8.1 6.8 1.4 16–24
25–49 7.2 5.8 7.5 7.0 7.9 6.4 1.6 25–49
50–64 6.4 5.1 7.2 6.9 7.6 6.2 2.2 50–64
65+ 6.3 5.0 7.9 7.0 7.7 6.4 2.6 65+
Dzīvesvieta Place of residence
Pilsētas 6.7 5.4 7.4 6.9 7.8 6.3 2.0 Urban areas
Lauki 6.8 5.3 7.4 7.2 7.7 6.4 2.1 Rural areas
Reģioni Regions
Rīga 6.8 5.7 7.4 6.7 7.9 6.4 1.7 Riga
Pierīga 7.3 5.8 7.7 7.4 7.8 7.1 1.7 Pierīga
Vidzeme 6.6 5.2 7.5 6.8 7.2 5.4 4.0 Vidzeme
Kurzeme 6.8 4.9 7.2 7.1 7.8 6.5 1.6 Kurzeme
Zemgale 6.5 5.3 7.4 7.6 7.9 6.4 1.6 Zemgale
Latgale 6.2 4.9 7.0 6.7 7.6 6.0 2.3 Latgale
(1) Vidējais vērtējums skalā: no 0 (pavisam neapmierināts) līdz 10 (pilnībā apmierināts)/ * no 0 (nevienam neuzticas) līdz 10 (vairumam
cilvēku uzticas)/ *** no 0 (pavisam neizjūt sociālo atstumtību) līdz 10 (pilnībā izjūt sociālo atstumtību).
(2) Average assessment in a scale: from 0 (not satisfied at all) to 10 (completely satisfied)/ ** from 0 (does not trust anyone) to 10 (trusts
in most of people)/ **** from 0 (not excluded at all) to 10 (completely excluded).
(3) Tikai, ja pašdefinētais pašreizējais ekonomiskās aktivitātes statuss ir “strādājošs”.
(4) Only if self-defined current labour status is “at work”.
7 2018. gada modulis „Labsajūta”
Module 2018 “Well-Being”
CSB│ EU-SILC Survey 2018 ___________________________________________________________________________ 83
Vis
pārēja
ap
mie
rin
ātī
ba a
r d
zīv
i
Overa
ll life s
atisfa
ction
Ap
mie
rin
ātī
ba a
r f
inan
siā
lo
sit
uācij
u
Satisfa
ction w
ith f
inancia
l situation
Ap
mie
rin
ātī
ba a
r d
arb
u
Job s
atisfa
ction
Ap
mie
rin
ātī
ba a
r laik
a
izlieto
jum
u
Satisfa
ction w
ith t
ime u
se
Ap
mie
rin
ātī
ba a
r p
erson
īgajā
m
att
iecīb
ām
Satisfa
ction w
ith p
ers
onal
rela
tionship
s
Uzti
cēšan
ās c
itie
m c
ilvēkie
m
Tru
st
in o
thers
So
ciā
lās a
tstu
mtī
bas izjū
ta
Perc
eiv
ed s
ocia
l exclu
sio
n
Kvintiļu grupas Quintile groups
1. 5.9 4.1 6.9 6.7 7.4 5.9 2.7 First
2. 6.4 4.8 7.2 6.9 7.7 6.4 2.5 Second
3. 6.8 5.3 7.2 7.1 7.8 6.3 1.8 Third
4. 7.1 5.9 7.4 7.0 7.9 6.5 1.7 Fourth
5. 7.5 6.8 7.8 7.2 8.1 6.7 1.4 Fifth
Aktivitātes statuss Activity status
Nodarbinātie 7.0 5.8 7.4 7.0 7.8 6.4 1.7 At work
Bezdarbnieki 5.5 3.4 … 6.5 7.2 5.6 2.7 Unemployed
Pensionētie 6.2 4.8 … 7.0 7.6 6.3 2.8 In retirement
Citi neaktīvie 6.7 4.9 … 7.0 7.6 6.4 2.3 Other inactive persons
Nabadzības risks At-risk-of-poverty
Personas zem nabadzības
riska sliekšņa 5.9 4.1 6.9 6.7 7.4 6.0 2.9
Persons below the poverty
risk threshold
Personas virs nabadzības riska
sliekšņa 7.1 5.9 7.5 7.1 7.9 6.5 1.7
Persons above the poverty
risk threshold
Iegūtais izglītības līmenis
(16–64)
Educational attainment
(16–64)
Pamatskolas izglītība vai
zemāka 6.7 4.7 6.9 7.2 7.7 6.3 2.3
Basic education or lower
Vidējā izglītība 6.6 5.1 7.2 6.9 7.7 6.1 2.0 Secondary education
Augstākā izglītība 7.5 6.5 7.7 7.1 8.0 6.7 1.3 Higher education
Mājsaimniecības tips Household type
Viena persona, 16–64 gadi 6.3 5.1 7.3 6.6 7.5 6.0 2.3 Single person aged 16–64
Viena persona, 65 + 6.2 4.8 7.8 7.0 7.7 6.4 2.9 Single person aged 65+
Viens pieaugušais ar bērniem 6.8 5.3 7.4 6.9 8.0 6.3 1.4 One adult with children
Pāris bez bērniem 6.7 5.5 7.4 7.0 7.8 6.4 2.1 Couple without children
Pāris ar vienu bērnu 7.5 6.1 7.5 7.1 8.0 6.6 1.4 Couple with one child
Pāris ar diviem bērniem 7.4 6.1 7.5 7.1 8.2 6.6 1.2 Couple with two children
Pāris ar trīs un vairāk bērniem 7.7 6.1 7.6 7.3 8.1 6.7 1.1 Couple with three and more
children
CSP datubāze internetā (tabulu numuri: MOD13_01, MOD13_02 un MOD13_07)/ CSB Internet database (table numbers: MOD13_01,
MOD13_02 and MOD13_07).
7 2018. gada modulis „Labsajūta”
Module 2018 “Well-Being”
84 _______________________________________________________________________ CSP│ EU-SILC apsekojums 2018
Mentālā veselība
2013. un 2018. gadā respondentiem, kas ir vecāki par 16 gadiem, tika jautāts, cik ilgi pēdējo 4 nedēļu laikā viņi ir jutušies
laimīgi, rāmi un mierīgi, grūtsirdīgi/ nospiesti, nomākti un depresīvi, bijuši ļoti nervozi. Atbildes varēja sniegt 5 ballu skalā
no 1 – visu laiku līdz 5 – nemaz.
Iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem mentālās veselības atsevišķu dimensiju raksturojums pēdējo 4 nedēļu laikā 2013. un 2018. gadā
(procentos)
CSP datubāze internetā (tabulas numurs: MOD13_03).
2018. gadā vairāk nekā puse (55,7 %) respondentu norādīja, ka pēdējo 4 nedēļu laikā visu laiku vai lielākoties jutušies rāmi
un mierīgi, kas ir par 4,7 procentpunktiem mazāk nekā 2013. gadā (60,4 %). Trešā daļa respondentu norādījuši, ka visu
laiku vai lielākoties jutušies laimīgi (31,5 %). Gandrīz katrs desmitais (13 %) no aptaujātajiem norādīja, ka pēdējo 4 nedēļu
laikā bija ļoti nervozs visu laiku vai lielākoties. 2018. gadā respondenti tika aptaujāti arī par vientulības izjūtu – 5,9 %
aptaujāto to ir izjutuši visu laiku vai lielākoties pēdējo 4 nedēļu laikā.
Pēdējos gados pētnieku vidū aizvien lielāku popularitāti gūst psiholoģiskās labklājības (well-being) un mentālās veselības
jautājumi. Pasaules Veselības organizācija mentālo veselību definē kā psiholoģiskās labklājības stāvokli, kad katrs indivīds
var realizēt savu potenciālu, tikt galā ar ikdienas dzīves stresu, strādāt produktīvi un auglīgi un sniegt savu ieguldījumu
sabiedrības dzīvē (1).
(1) http://www.who.int/features/factfiles/mental_health/en/
7.8 7.0 1.4 1.2
44.439.9
60.062.8
22.9 23.1
20.6 21.7
7.611.0
31.7
34.1
23.823.6
37.8 38.8
40.3 39.8
30.6
32.1
17.419.0
11.410.0
26.7 25.0
25.9 27.3
46.2
44.5
5.2 5.8 3.8 2.9
9.5 10.4
5.4 4.2
14.211.2
1.3 1.3 1.1 0.63.1
2.6
2013 2018
Bija laimīgs
2013 2018
Jutās rāms un mierīgs
2013 2018
Jutās grūtsirdīgs/ nospiests
2013 2018
Jutās nomākts un depresīvs
2013 2018
Bija ļoti nervozs
0%
20%
40%
60%
80%
100%
Nemaz Mazu brīdi Daļu laika Lielākoties Visu laiku
7 2018. gada modulis „Labsajūta”
Module 2018 “Well-Being”
CSB│ EU-SILC Survey 2018 ___________________________________________________________________________ 85
Iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem mentālās veselības indekss (1) 2013. un 2018. gadā
(vidējais rādītājs skalā no 0 līdz 100)
CSP aprēķins.
Mentālās veselības indekss ietver depresijas, trauksmes, uzvedības kontroles, pozitīvā afekta un kopēja distresa (2) aspektus.
Piecu gadu laikā mentālās veselības indekss iedzīvotājiem vecumā no 16 gadiem nav nozīmīgi mainījies (68,7 punkti
2018. gadā un 68,9 punkti 2013. gadā). Analizējot šī rādītāja izmaiņas pēc aptaujāto dzimuma, nedaudz pieaugusi atšķirība
starp vīriešu un sieviešu mentālās veselības indeksa rādītājiem – no 1,6 punktu atšķirības 2013. gadā līdz 2,9 punktu
atšķirībai 2018. gadā. Dati liecina, ka mentālās veselības rādītāji dažādos vecumos ir atšķirīgi, kas varētu norādīt uz
tendenci, ka līdz ar vecuma palielināšanos pieaug psiholoģiskais distress: jauniešu (16–24 gadi) mentālās veselības indekss
2018. gadā ir 75,7 punkti, bet senioru (vecumā virs 65 gadiem) – 65 punkti. Atkarībā no aptaujāto personu ienākumu
līmeņa ir atšķirīgi rādītāji – turīgākās (5. kvintiļu grupas) pārstāvjiem 2018. gadā vidēji mentālās veselības indekss ir 73
punkti un var secināt, ka viņi ir mazāk pakļauti psiholoģiskajam distresam nekā trūcīgākās (1. kvintiļu grupas) pārstāvji,
kam indekss ir daudz zemāks (63,5 punkti). Pēc mājsaimniecību sastāva visaugstākā mentālās veselības indeksa vērtība ir
pāriem ar trīs un vairāk bērniem (74,6 punkti), bet viszemākā – personām vecumā no 65 gadiem, kuras dzīvo vienas
(64,1 punkti).
(1) Mentālās veselības indekss ir rādītājs, kas tika izveidots Eiropas Komisijas BIOMED2 programmas un PVO Eiropas reģionālā biroja kopējā
projekta (EUROHIS) ietvaros 2001. gadā. Plašāka informācija pieejama: http://www.euro.who.int/en/publications/abstracts/eurohis-
developing-common-instruments-for-health-surveys
Mentālās veselības indekss (MHI-5) tiek aprēķināts no 5 respondentiem uzdotajiem jautājumiem: „Cik ilgi pēdējo 4 nedēļu laikā: 1) bijāt
ļoti nervozs, 2) jutāties grūtsirdīgs/ nospiests, 3) jutāties rāms un mierīgs, 4) jutāties nomākts un depresīvs, 5) bijāt laimīgs?” ar atbilžu
variantiem skalā no 1 – „visu laiku” līdz 5 – „nemaz”. No šiem jautājumiem tiek aprēķināts mentālās veselības indekss 100 punktu skalā
no 0 (maksimālais psiholoģiskais distress) līdz 100 (optimālā mentālā veselība). Jo augstāka ir šī rādītāja vērtība, jo labāka ir respondenta
psiholoģiskā veselība.
(2) Psiholoģisks distress ir cilvēka iekšējās dzīves simptomu un pārdzīvojumu klāsts, kas parasti tiek uzskatīts par traucējošu, mulsinošu vai neparastu (Adapted from APA. Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders. 5th ed. Washington, DC. American Psychiatric
Association. 2013. p. 827.).
68.9
69.9
68.3
75.5
70.7
66.9
65.4
64.4 66.2 6
8.8 7
1.4
74.1
68.7 70.5
67.6
75.7
71.8
66.4
65.0
63.5 6
6.0
69.7 7
1.8 73.0
55.0
60.0
65.0
70.0
75.0
80.0
Pavis
am
Vīrie
ši
Sie
vie
tes
16–24
25–49
50–64
65+
1.
kvin
tiļu
gru
pa
2.
kvin
tiļu
gru
pa
3.
kvin
tiļu
gru
pa
4.
kvin
tiļu
gru
pa
5.
kvin
tiļu
gru
pa
2013 2018
7 2018. gada modulis „Labsajūta”
Module 2018 “Well-Being”
86 _______________________________________________________________________ CSP│ EU-SILC apsekojums 2018
7.3. Iedzīvotāju mentālās veselības atsevišķu dimensiju vidējais raksturojums
2013. un 2018. gadā
7.3. Average assessment of selected mental health dimensions in 2013 and 2018
2013 2018
Cik ilgi pēdējo 4 nedēļu laikā jutāties: (1)
How much of the time over the past four weeks have you felt: (2)
laimīgs 3.0 3.0 … happy
rāms un mierīgs 2.4 2.5 … calm and peaceful
grūtsirdīgs/ nospiests 4.1 4.1 … down in the dumps
nomākts un depresīvs 4.4 4.5 … downhearted or depressed
ļoti nervozs 3.7 3.7 … very nervous
Mentālās veselības indekss (MHI-5) (3) 68.9 68.7 Mental Health Index (MHI-5) (4)
CSP aprēķins/ CSB estimate.
7.4. Iedzīvotāju mentālās veselības atsevišķu dimensiju raksturojums
2013. un 2018. gadā
7.4. Assessment of selected mental health dimensions in 2013 and 2018
(procentos/ in per cent)
2013 2018
Cik ilgi pēdējo 4 nedēļu laikā jutāties:
How much of the time over the past four weeks have you felt:
laimīgs 100 100 happy
visu laiku 5.4 4.2 all of the time
lielākoties 25.9 27.3 most of the time
daļu laika 40.3 39.8 some of the time
mazu brīdi 20.6 21.7 a little of the time
nemaz 7.8 7.0 none of the time
rāms un mierīgs 100 100 calm and peaceful
visu laiku 14.2 11.2 all of the time
lielākoties 46.2 44.5 most of the time
daļu laika 30.6 32.1 some of the time
mazu brīdi 7.6 11.0 a little of the time
nemaz 1.4 1.2 none of the time
grūtsirdīgs/ nospiests 100 100 down in the dumps
visu laiku 1.3 1.3 all of the time
lielākoties 5.2 5.8 most of the time
daļu laika 17.4 19.0 some of the time
mazu brīdi 31.7 34.1 a little of the time
nemaz 44.4 39.9 none of the time
(1) 5 ballu skalā: no 1 (visu laiku) līdz 5 (nemaz).
(2) Average assessment in a scale from 1 (all of the time) to 5 (none of the time).
(3) Vidējais vērtējums 100 punktu skalā: no 0 (maksimālais psiholoģiskais distress) līdz 100 (optimālā mentālā veselība). Mentālās veselības
indekss ir rādītājs, kas tika izveidots Eiropas Komisijas BIOMED2 programmas un PVO Eiropas reģionālā biroja kopējā projekta (EUROHIS)
ietvaros 2001. gadā. Plašāka informācija pieejama: http://www.euro.who.int/en/publications/abstracts/eurohis-developing-common-
instruments-for-health-surveys.
(4) Average assessment in a scale from 0 (maximal psychological distress) to 100 (optimal mental health). Mental Health Index is an indicator
developed within the framework of common European Commission programme BIOMED2 and Wold Health Organisation Regional Office for Europe (WHO/Europe) project EUROHIS undertaken in 2001. More information on the project is available on the WHO/Europe website:
http://www.euro.who.int/en/publications/abstracts/eurohis-developing-common-instruments-for-health-surveys.
7 2018. gada modulis „Labsajūta”
Module 2018 “Well-Being”
CSB│ EU-SILC Survey 2018 ___________________________________________________________________________ 87
2013 2018
nomākts un depresīvs 100 100 downhearted or depressed
visu laiku 1.1 0.6 all of the time
lielākoties 3.8 2.9 most of the time
daļu laika 11.4 10.0 some of the time
mazu brīdi 23.8 23.6 a little of the time
nemaz 60.0 62.8 none of the time
ļoti nervozs 100 100 very nervous
visu laiku 3.1 2.6 all of the time
lielākoties 9.5 10.4 most of the time
daļu laika 26.7 25.0 some of the time
mazu brīdi 37.8 38.8 a little of the time
nemaz 22.9 23.1 none of the time
CSP datubāze internetā (tabulas numurs: MOD13_03)/ CSB Internet database (table number: MOD13_03).
7.5. Iedzīvotāju mentālās veselības atsevišķu dimensiju vidējais raksturojums
2018. gadā
7.5. Average assessment of selected mental health dimensions; 2018
Cik ilgi pēdējo 4 nedēļu laikā jutāties: (1) How much of the time over the past four weeks
have you felt: (2)
Mentālās
veselības
indekss
(MHI-5) (3)
Mental
Health Index
(MHI-5) (4)
laim
īgs
happy
rām
s u
n
mie
rīg
s
calm
and
peacefu
l
grū
tsir
dīg
s/
no
sp
iests
dow
n in t
he
dum
ps
no
mākts
un
dep
resīv
s
dow
nheart
ed o
r
depre
ssed
ļo
ti n
ervo
zs
very
nerv
ous
vie
ntu
ļš
lonely
Visi iedzīvotāji,
16+ 3.0 2.5 4.1 4.5 3.7 4.4 68.7
All persons aged
16+
Vīrieši 3.0 2.4 4.2 4.5 3.8 4.5 70.5 Males
Sievietes 3.0 2.5 4.0 4.4 3.6 4.4 67.6 Females
Vecuma grupas
(gadi)
Age groups (years)
16–24 2.5 2.3 4.4 4.6 4.0 4.7 75.7 16–24
25–49 2.7 2.4 4.2 4.6 3.7 4.6 71.8 25–49
50–64 3.2 2.5 4.0 4.4 3.6 4.4 66.4 50–64
65+ 3.3 2.5 3.8 4.3 3.6 4.1 65.0 65+
Dzīvesvieta Place of residence
Pilsētas 3.0 2.5 4.0 4.5 3.7 4.4 68.4 Urban areas
Lauki 3.0 2.5 4.1 4.4 3.8 4.4 69.4 Rural areas
Reģioni Regions
Rīga 3.0 2.4 4.0 4.5 3.7 4.3 69.2 Riga
Pierīga 2.9 2.5 4.1 4.4 3.9 4.5 69.8 Pierīga
Vidzeme 3.1 2.6 4.0 4.4 3.7 4.4 66.9 Vidzeme
Kurzeme 3.1 2.7 4.3 4.6 3.8 4.4 69.7 Kurzeme
Zemgale 2.8 2.3 4.1 4.5 3.7 4.5 71.3 Zemgale
Latgale 3.2 2.4 3.8 4.3 3.4 4.3 64.5 Latgale
(1) Skalā no 1 (visu laiku) līdz 5 (nemaz).
(2) Average assessment in a scale from 1 (all of the time) to 5 (none of the time).
(3) Vidējais vērtējums 100 punktu skalā: no 0 (maksimālais psiholoģiskais distress) līdz 100 (optimālā mentālā veselība). Rādītāja sīkāks
apraksts atrodams EHIS rokasgrāmatā. (4) Average assessment in a scale from 0 (maximal psychological distress) to 100 (optimal mental health). Further reference can be found
in EHIS Guidelines.
7 2018. gada modulis „Labsajūta”
Module 2018 “Well-Being”
88 _______________________________________________________________________ CSP│ EU-SILC apsekojums 2018
Cik ilgi pēdējo 4 nedēļu laikā jutāties: How much of the time over the past four weeks
have you felt:
Mentālās
veselības
indekss
(MHI-5) (1)
Mental
Health Index
(MHI-5) (2)
laim
īgs
happy
rām
s u
n
mie
rīg
s
calm
and
peacefu
l
grū
tsir
dīg
s/
no
sp
iests
dow
n in t
he
dum
ps
no
mākts
un
dep
resīv
s
dow
nheart
ed o
r
depre
ssed
ļoti
nervozs
very
nerv
ous
vie
ntu
ļš
lonely
Kvintiļu grupas Quintile groups
1. 3.3 2.6 3.8 4.3 3.5 4.2 63.5 First
2. 3.2 2.6 3.9 4.4 3.7 4.2 66.0 Second
3. 3.0 2.4 4.1 4.5 3.7 4.5 69.7 Third
4. 2.9 2.4 4.2 4.6 3.8 4.5 71.8 Fourth
5. 2.7 2.4 4.3 4.6 3.8 4.5 73.0 Fifth
Aktivitātes statuss Activity status
Nodarbinātie 2.8 2.4 4.2 4.5 3.8 4.5 71.2 At work
Bezdarbnieki 3.3 2.7 3.7 4.3 3.3 4.2 61.1 Unemployed
Pensionētie 3.3 2.6 3.8 4.3 3.6 4.1 64.1 In retirement
Citi neaktīvie 2.9 2.4 4.0 4.4 3.6 4.4 68.5
Other inactive
persons
Nabadzības risks At-risk-of-poverty
Personas zem
nabadzības riska
sliekšņa
3.4 2.6 3.7 4.2 3.5 4.0 62.4
Persons below the
poverty risk
threshold
Personas virs
nabadzības riska
sliekšņa
2.8 2.4 4.2 4.5 3.8 4.5 71.2
Persons above the
poverty risk
threshold
Mājsaimniecības
tips
Household type
Viena persona,
16–64 gadi 3.2 2.5 3.9 4.4 3.6 3.9 65.3
Single person
aged 16–64
Viena persona, 65 + 3.4 2.5 3.8 4.3 3.7 3.7 64.1 Single person
aged 65+
Viens pieaugušais ar
bērniem 3.0 2.5 4.1 4.5 3.6 4.4 69.1
One adult with
children
Pāris bez bērniem 2.9 2.5 4.0 4.4 3.6 4.6 68.5 Couple without
children
Pāris ar vienu bērnu 2.5 2.3 4.2 4.6 3.7 4.7 73.5 Couple with one child
Pāris ar diviem
bērniem 2.6 2.4 4.3 4.6 3.7 4.7 73.2
Couple with two
children
Pāris ar trīs un vairāk
bērniem 2.5 2.4 4.4 4.6 3.8 4.8 74.6
Couple with three
and more children
CSP aprēķins/ CSB estimate.
(1) Vidējais vērtējums 100 punktu skalā: no 0 (maksimālais psiholoģiskais distress) līdz 100 (optimālā mentālā veselība). Rādītāja sīkāks
apraksts atrodams EHIS rokasgrāmatā. (2) Average assessment in a scale from 0 (maximal psychological distress) to 100 (optimal mental health). Further reference can be found
in EHIS Guidelines.
7 2018. gada modulis „Labsajūta”
Module 2018 “Well-Being”
CSB│ EU-SILC Survey 2018 ___________________________________________________________________________ 89
7.6. Iedzīvotāju mentālās veselības atsevišķu dimensiju raksturojums 2018. gadā
7.6. Assessment of selected mental health dimensions; 2018
(procentos/ in per cent)
Pavis
am
Tota
l
Vis
u laik
u
All o
f th
e
tim
e
Lie
lāko
ties
Most
of th
e
tim
e
Daļu
laik
a
Som
e o
f th
e
tim
e
Mazu
brīd
i
A little o
f
the t
ime
Nem
az
None o
f th
e
tim
e
Cik ilgi pēdējo 4 nedēļu laikā jutāties laimīgs?
How much of the time over the past four weeks have you been happy?
Visi iedzīvotāji, 16+ 100 4.2 27.3 39.8 21.7 7.0 All persons aged 16+
Vīrieši 100 3.9 27.0 39.7 21.8 7.7 Males
Sievietes 100 4.4 27.5 39.9 21.6 6.6 Females
Vecuma grupas (gadi) Age groups (years)
16–24 100 8.1 43.3 36.8 10.0 1.8 16–24
25–49 100 5.3 36.6 39.8 14.6 3.7 25–49
50–64 100 3.1 20.1 42.1 26.2 8.6 50–64
65+ 100 2.7 17.0 38.4 30.4 11.5 65+
Dzīvesvieta Place of residence
Pilsētas 100 4.1 26.9 38.9 22.7 7.4 Urban areas
Lauki 100 4.5 28.1 41.6 19.6 6.2 Rural areas
Reģioni Regions
Rīga 100 5.1 26.0 40.4 21.6 6.9 Riga
Pierīga 100 4.5 31.1 40.8 18.3 5.3 Pierīga
Vidzeme 100 1.2 23.3 47.2 22.6 5.7 Vidzeme
Kurzeme 100 2.3 24.3 42.9 24.2 6.3 Kurzeme
Zemgale 100 5.4 40.8 33.0 12.8 8.0 Zemgale
Latgale 100 5.3 18.3 34.3 31.5 10.6 Latgale
Kvintiļu grupas Quintile groups
1. 100 2.7 19.2 37.0 28.9 12.3 First
2. 100 3.5 21.1 40.3 26.2 8.9 Second
3. 100 3.8 28.0 41.6 20.6 6.0 Third
4. 100 5.0 30.5 43.1 16.9 4.5 Fourth
5. 100 6.2 38.2 37.1 15.4 3.1 Fifth
Cik ilgi pēdējo 4 nedēļu laikā jutāties rāms un mierīgs?
How much of the time over the past four weeks have you felt calm and peaceful?
Visi iedzīvotāji, 16+ 100 11.2 44.5 32.1 11.0 1.2 All persons aged 16+
Vīrieši 100 13.3 45.9 29.9 9.5 1.3 Males
Sievietes 100 9.9 43.7 33.5 11.9 1.0 Females
Vecuma grupas (gadi) Age groups (years)
16–24 100 17.1 50.3 23.5 8.2 0.8 16–24
25–49 100 10.4 50.1 28.2 10.5 0.9 25–49
50–64 100 10.7 40.9 35.1 11.5 1.7 50–64
65+ 100 11.4 38.7 36.9 11.9 1.1 65+
Dzīvesvieta Place of residence
Pilsētas 100 11.2 44.8 31.6 11.3 1.1 Urban areas
Lauki 100 11.1 44.0 33.2 10.5 1.2 Rural areas
7 2018. gada modulis „Labsajūta”
Module 2018 “Well-Being”
90 _______________________________________________________________________ CSP│ EU-SILC apsekojums 2018
Pavis
am
Tota
l
Vis
u laik
u
All o
f th
e
tim
e
Lie
lāko
ties
Most
of th
e
tim
e
Daļu
laik
a
Som
e o
f th
e
tim
e
Mazu
brīd
i
A little o
f
the t
ime
Nem
az
None o
f th
e
tim
e
Reģioni Regions
Rīga 100 12.9 49.7 27.3 9.2 1.0 Riga
Pierīga 100 5.9 50.0 31.8 10.8 1.5 Pierīga
Vidzeme 100 7.2 43.4 33.4 14.7 1.3 Vidzeme
Kurzeme 100 9.1 30.5 44.4 14.5 1.5 Kurzeme
Zemgale 100 15.6 47.4 27.8 8.4 0.8 Zemgale
Latgale 100 15.9 39.0 33.2 10.9 0.9 Latgale
Kvintiļu grupas Quintile groups
1. 100 11.2 35.7 36.6 15.4 1.1 First
2. 100 8.6 41.4 36.5 12.3 1.1 Second
3. 100 12.6 45.1 31.6 9.5 1.1 Third
4. 100 10.8 51.3 27.4 8.9 1.6 Fourth
5. 100 12.8 49.5 28.2 8.6 0.9 Fifth
Cik ilgi pēdējo 4 nedēļu laikā jutāties grūtsirdīgs/ nospiests?
How much of the time over the past four weeks have you felt down in the dumps?
Visi iedzīvotāji, 16+ 100 1.3 5.8 19.0 34.1 39.9 All persons aged 16+
Vīrieši 100 0.8 4.9 16.5 31.7 46.1 Males
Sievietes 100 1.6 6.4 20.5 35.6 36.0 Females
Vecuma grupas (gadi) Age groups (years)
16–24 100 0.6 3.9 14.1 20.9 60.5 16–24
25–49 100 0.6 4.1 15.3 34.6 45.5 25–49
50–64 100 1.7 6.1 20.9 34.7 36.5 50–64
65+ 100 2.1 8.3 23.5 36.0 30.1 65+
Dzīvesvieta Place of residence
Pilsētas 100 1.4 6.3 18.6 34.3 39.3 Urban areas
Lauki 100 1.1 4.7 19.6 33.5 41.0 Rural areas
Reģioni Regions
Rīga 100 1.3 6.3 17.6 37.8 36.9 Riga
Pierīga 100 1.6 4.7 15.9 35.0 42.9 Pierīga
Vidzeme 100 1.4 6.2 18.6 38.6 35.2 Vidzeme
Kurzeme 100 0.8 4.5 15.5 25.7 53.6 Kurzeme
Zemgale 100 1.1 4.1 21.4 29.5 43.8 Zemgale
Latgale 100 1.6 8.7 27.5 34.1 28.1 Latgale
Kvintiļu grupas Quintile groups
1. 100 1.6 9.1 25.9 32.3 31.1 First
2. 100 2.3 6.6 23.5 35.1 32.5 Second
3. 100 0.9 5.9 17.5 33.8 41.9 Third
4. 100 1.1 3.7 14.0 35.2 46.0 Fourth
5. 100 0.7 3.3 13.5 34.0 48.5 Fifth
Cik ilgi pēdējo 4 nedēļu laikā jutāties nomākts un depresīvs?
How much of the time over the past four weeks have you felt downhearted or depressed?
Visi iedzīvotāji, 16+ 100 0.6 2.9 10.0 23.6 62.8 All persons aged 16+
Vīrieši 100 0.3 2.4 8.4 22.5 66.4 Males
Sievietes 100 0.8 3.2 11.0 24.3 60.6 Females
7 2018. gada modulis „Labsajūta”
Module 2018 “Well-Being”
CSB│ EU-SILC Survey 2018 ___________________________________________________________________________ 91
Pavis
am
Tota
l
Vis
u laik
u
All o
f th
e
tim
e
Lie
lāko
ties
Most
of th
e
tim
e
Daļu
laik
a
Som
e o
f th
e
tim
e
Mazu
brīd
i
A little o
f
the t
ime
Nem
az
None o
f th
e
tim
e
Vecuma grupas (gadi) Age groups (years)
16–24 100 0.9 1.6 7.3 18.2 72.0 16–24
25–49 100 0.2 1.7 7.5 22.8 67.7 25–49
50–64 100 1.0 3.5 11.1 25.6 58.9 50–64
65+ 100 0.8 4.3 13.1 24.2 57.5 65+
Dzīvesvieta Place of residence
Pilsētas 100 0.7 3.1 9.5 23.2 63.6 Urban areas
Lauki 100 0.5 2.5 11.0 24.6 61.3 Rural areas
Reģioni Regions
Rīga 100 0.6 3.0 8.3 23.5 64.6 Riga
Pierīga 100 0.8 2.4 12.1 27.7 57.0 Pierīga
Vidzeme 100 0.5 2.9 10.6 29.7 56.3 Vidzeme
Kurzeme 100 0.3 1.6 7.2 20.7 70.2 Kurzeme
Zemgale 100 0.4 2.3 9.4 19.9 68.0 Zemgale
Latgale 100 1.3 5.4 13.6 20.2 59.6 Latgale
Kvintiļu grupas Quintile groups
1. 100 0.9 4.6 15.0 25.6 53.9 First
2. 100 0.8 4.0 11.4 26.4 57.4 Second
3. 100 0.4 2.9 9.6 22.2 64.8 Third
4. 100 0.8 1.4 7.0 20.9 69.9 Fourth
5. 100 0.3 1.5 6.5 23.0 68.6 Fifth
Mājsaimniecības tips Household type
Viena persona, 16–64 gadi 100 1.0 4.1 11.2 25.4 58.2 Single person aged 16–64
Viena persona, 65 + 100 1.1 4.6 14.1 23.9 56.2 Single person aged 65 +
Viens pieaugušais ar bērniem 100 0.8 1.8 6.1 31.4 60.0 One adult with children
Pāris bez bērniem 100 0.6 3.1 11.2 23.5 61.6 Couple without children
Pāris ar vienu bērnu 100 0.4 1.7 6.7 20.5 70.6 Couple with one child
Pāris ar diviem bērniem 100 0.7 1.1 4.6 20.8 72.8 Couple with two children
Pāris ar trīs un vairāk bērniem 100 … 1.0 9.0 15.6 74.4 Couple with three and more
children
Cik ilgi pēdējo 4 nedēļu laikā jutāties ļoti nervozs?
How much of the time over the past four weeks have you been very nervous?
Visi iedzīvotāji, 16+ 100 2.6 10.4 25.0 38.8 23.1 All persons aged 16+
Vīrieši 100 2.1 8.8 22.4 39.4 27.3 Males
Sievietes 100 2.9 11.4 26.6 38.5 20.6 Females
Vecuma grupas (gadi) Age groups (years)
16–24 100 1.3 10.0 17.4 32.3 39.0 16–24
25–49 100 1.7 9.8 23.7 41.7 23.1 25–49
50–64 100 3.5 10.6 27.3 38.4 20.2 50–64
65+ 100 3.2 11.2 26.5 36.8 22.3 65+
Dzīvesvieta Place of residence
Pilsētas 100 2.6 10.7 25.2 40.4 21.0 Urban areas
Lauki 100 2.6 9.7 24.6 35.6 27.4 Rural areas
7 2018. gada modulis „Labsajūta”
Module 2018 “Well-Being”
92 _______________________________________________________________________ CSP│ EU-SILC apsekojums 2018
Pavis
am
Tota
l
Vis
u laik
u
All o
f th
e
tim
e
Lie
lāko
ties
Most
of th
e
tim
e
Daļu
laik
a
Som
e o
f th
e
tim
e
Mazu
brīd
i
A little o
f
the t
ime
Nem
az
None o
f th
e
tim
e
Reģioni Regions
Rīga 100 1.8 9.9 26.1 45.5 16.7 Riga
Pierīga 100 2.8 8.9 19.3 37.5 31.4 Pierīga
Vidzeme 100 2.0 10.7 25.6 41.6 20.0 Vidzeme
Kurzeme 100 3.3 9.9 18.4 36.4 32.1 Kurzeme
Zemgale 100 3.3 9.7 27.2 32.8 27.0 Zemgale
Latgale 100 3.2 14.5 34.7 32.1 15.5 Latgale
Kvintiļu grupas Quintile groups
1. 100 3.9 16.0 27.9 32.9 19.4 First
2. 100 3.2 9.9 27.2 36.4 23.3 Second
3. 100 2.0 10.3 24.3 40.1 23.4 Third
4. 100 2.4 7.4 22.4 43.1 24.7 Fourth
5. 100 1.5 8.2 23.3 41.9 25.1 Fifth
Cik ilgi pēdējo 4 nedēļu laikā jutāties vientuļš?
How much of the time over the past four weeks have you felt lonely?
Visi iedzīvotāji, 16+ 100 1.8 4.1 10.6 20.2 63.2 All persons aged 16+
Vīrieši 100 1.7 3.5 9.2 19.5 66.1 Males
Sievietes 100 1.9 4.5 11.5 20.7 61.4 Females
Vecuma grupas (gadi) Age groups (years)
16–24 100 0.6 2.1 5.5 15.1 76.7 16–24
25–49 100 0.7 2.0 7.5 19.0 70.8 25–49
50–64 100 2.0 3.9 12.5 20.1 61.5 50–64
65+ 100 3.6 7.6 14.5 23.4 50.9 65+
Dzīvesvieta Place of residence
Pilsētas 100 2.0 4.5 10.7 21.1 61.7 Urban areas
Lauki 100 1.5 3.3 10.4 18.5 66.3 Rural areas
Reģioni Regions
Rīga 100 2.0 5.5 13.0 20.7 58.8 Riga
Pierīga 100 1.5 2.5 8.9 21.3 65.8 Pierīga
Vidzeme 100 1.8 3.2 11.1 21.4 62.6 Vidzeme
Kurzeme 100 1.6 3.2 7.6 25.4 62.3 Kurzeme
Zemgale 100 0.9 3.4 8.1 15.9 71.6 Zemgale
Latgale 100 3.0 5.6 13.0 15.5 62.9 Latgale
Kvintiļu grupas Quintile groups
1. 100 3.3 5.1 14.6 20.4 56.5 First
2. 100 3.0 6.0 12.2 20.6 58.2 Second
3. 100 1.3 3.4 9.3 21.0 65.0 Third
4. 100 0.8 3.0 7.9 19.4 69.0 Fourth
5. 100 0.8 2.8 8.9 19.8 67.7 Fifth
CSP datubāze internetā (tabulas numurs: MOD13_03)/ CSB Internet database (table number: MOD13_03).
7 2018. gada modulis „Labsajūta”
Module 2018 “Well-Being”
CSB│ EU-SILC Survey 2018 ___________________________________________________________________________ 93
Sociālais atbalsts
2018. gadā respondentiem, kas ir vecāki par 16 gadiem, tika uzdoti 2 jautājumi: “Vai nepieciešamības gadījumā Jums ir
iespēja saņemt materiālu palīdzību no ģimenes, draugiem, darba kolēģiem vai citiem Jums pazīstamiem cilvēkiem?” un “Vai
nepieciešamības gadījumā Jums ir iespēja saņemt nemateriālu palīdzību no ģimenes, draugiem, darba kolēģiem vai citiem
Jums pazīstamiem cilvēkiem?”. Ja iespējas saņemt nemateriālu atbalstu no citiem kopumā ir 90,3 % iedzīvotāju, tad iespējas
saņemt materiālu palīdzību ir tikai 77,9 % iedzīvotāju.
Iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem novērtējums par iespēju saņemt materiālu un nemateriālu palīdzību 2018. gadā
(procentos)
CSP datubāze internetā (tabulas numurs: MOD13_08).
Jaunieši ievērojami augstāk novērtējuši savas iespējas saņemt materiālu (89 %) vai nemateriālu (95,3 %) palīdzību nekā
seniori vecumā virs 65 gadiem (attiecīgi 71,3 % un 86,4 %). Palielinoties respondentu vecumam, novērtējums par iespējām
saņemt palīdzību no apkārtējiem samazinās. Līdzīga lineārā saistība atbildēm uz šiem jautājumiem ir arī starp ienākumu
kvintiļu grupām. No turīgākās 5. kvintiļu grupas respondentiem 89,3 % sniedza pozitīvas atbildes par iespēju saņemt
materiālu palīdzību un gandrīz visi (96 %) atbildēja, ka būtu iespēja saņemt nemateriālu palīdzību, kamēr trūcīgākās 1.
kvintiļu grupas atbildes bija mazāk optimistiskas – 67,5 % aptaujāto uzskata, ka varētu saņemt materiālu un 84,3 % –
nemateriālu palīdzību.
77.989.0
83.473.9 71.3
90.395.3 93.2 88.9 86.4
22.111.0
16.626.1 28.7
9.7 4.7 6.811.1 13.6
Iespēja
saņemt
materiālu palīdzību –
pavisam
16–24 25–49 50–64 65+ Iespēja
saņemt
nemateriālu palīdzību –
pavisam
16–24 25–49 50–64 65+
Jā Nē
7 2018. gada modulis „Labsajūta”
Module 2018 “Well-Being”
94 _______________________________________________________________________ CSP│ EU-SILC apsekojums 2018
7.7. Iedzīvotāju novērtējums par iespēju saņemt materiālu un nemateriālu palīdzību
2018. gadā
7.7. Average assessment of possibility to get material and non-material help; 2018
(procentos/ in per cent)
Pavisam Total
Jā Yes
Nē No
Vai nepieciešamības gadījumā Jums ir iespēja saņemt materiālu palīdzību no ģimenes, draugiem, darba
kolēģiem vai citiem Jums pazīstamiem cilvēkiem?
In case you need material help, is it possible to get it from family, friends, colleagues or other people you know?
Visi iedzīvotāji, 16+ 100 77.9 22.1 All persons aged 16+
Vīrieši 100 77.2 22.8 Males
Sievietes 100 78.3 21.7 Females
Vecuma grupas (gadi) Age groups (years)
16–24 100 89.0 11.0 16–24
25–49 100 83.4 16.6 25–49
50–64 100 73.9 26.1 50–64
65+ 100 71.3 28.7 65+
Dzīvesvieta Place of residence
Pilsētas 100 77.9 22.1 Urban areas
Lauki 100 78.1 21.9 Rural areas
Reģioni Regions
Rīga 100 77.5 22.5 Riga
Pierīga 100 75.2 24.8 Pierīga
Vidzeme 100 77.8 22.2 Vidzeme
Kurzeme 100 81.3 18.7 Kurzeme
Zemgale 100 78.9 21.1 Zemgale
Latgale 100 78.1 21.9 Latgale
Kvintiļu grupas Quintile groups
1. 100 67.5 32.5 First
2. 100 71.7 28.3 Second
3. 100 78.8 21.2 Third
4. 100 82.9 17.1 Fourth
5. 100 89.3 10.7 Fifth
Aktivitātes statuss Activity status
Nodarbinātie 100 81.4 18.6 At work
Bezdarbnieki 100 67.0 33.0 Unemployed
Pensionētie 100 71.4 28.6 In retirement
Citi neaktīvie 100 77.1 22.9 Other inactive persons
Nabadzības risks At-risk-of-poverty
Personas zem nabadzības riska sliekšņa 100 66.5 33.5 Persons below the poverty risk threshold
Personas virs nabadzības riska sliekšņa 100 82.3 17.7 Persons above the poverty risk threshold
Iegūtais izglītības līmenis (16–64) Educational attainment (age 16-64)
Pamatskolas izglītība vai zemāka 100 70.7 29.3 Basic education or lower
Vidējā izglītība 100 78.3 21.7 Secondary education
Augstākā izglītība 100 87.5 12.5 Higher education
7 2018. gada modulis „Labsajūta”
Module 2018 “Well-Being”
CSB│ EU-SILC Survey 2018 ___________________________________________________________________________ 95
Pavisam Total
Jā Yes
Nē No
Mājsaimniecības tips Household type
Viena persona, 16–64 gadi 100 76.6 23.4 Single person aged 16–64
Viena persona, 65 + 100 69.4 30.6 Single person aged 65 +
Viens pieaugušais ar bērniem 100 82.9 17.1 One adult with children
Pāris bez bērniem 100 77.3 22.7 Couple without children
Pāris ar vienu bērnu 100 83.7 16.3 Couple with one child
Pāris ar diviem bērniem 100 83.6 16.4 Couple with two children
Pāris ar trīs un vairāk bērniem 100 75.2 24.8 Couple with three and more children
Vai nepieciešamības gadījumā Jums ir iespēja saņemt nemateriālu palīdzību no ģimenes, draugiem,
darba kolēģiem vai citiem Jums pazīstamiem cilvēkiem?
In case you need non-material help, is it possible to get it from family, friends, colleagues or other people you know?
Visi iedzīvotāji, 16+ 100 90.3 9.7 All persons aged 16+
Vīrieši 100 89.9 10.1 Males
Sievietes 100 90.6 9.4 Females
Vecuma grupas (gadi) Age groups (years)
16–24 100 95.3 4.7 16–24
25–49 100 93.2 6.8 25–49
50–64 100 88.9 11.1 50–64
65+ 100 86.4 13.6 65+
Dzīvesvieta Place of residence
Pilsētas 100 89.7 10.3 Urban areas
Lauki 100 91.6 8.4 Rural areas
Reģioni Regions
Rīga 100 90.2 9.8 Riga
Pierīga 100 90.4 9.6 Pierīga
Vidzeme 100 92.2 7.8 Vidzeme
Kurzeme 100 90.0 10.0 Kurzeme
Zemgale 100 89.6 10.4 Zemgale
Latgale 100 89.9 10.1 Latgale
Kvintiļu grupas Quintile groups
1. 100 84.3 15.7 First
2. 100 87.3 12.7 Second
3. 100 91.7 8.3 Third
4. 100 92.6 7.4 Fourth
5. 100 96.0 4.0 Fifth
Aktivitātes statuss Activity status
Nodarbinātie 100 92.7 7.3 At work
Bezdarbnieki 100 82.7 17.3 Unemployed
Pensionētie 100 85.9 14.1 In retirement
Citi neaktīvie 100 89.4 10.6 Other inactive persons
Nabadzības risks At-risk-of-poverty
Personas zem nabadzības riska sliekšņa 100 83.8 16.2 Persons below the poverty risk threshold
Personas virs nabadzības riska sliekšņa 100 92.8 7.2 Persons above the poverty risk threshold
Iegūtais izglītības līmenis (16–64) Educational attainment (age 16-64)
Pamatskolas izglītība vai zemāka 100 86.5 13.5 Basic education or lower
Vidējā izglītība 100 91.2 8.8 Secondary education
Augstākā izglītība 100 94.8 5.2 Higher education
7 2018. gada modulis „Labsajūta”
Module 2018 “Well-Being”
96 _______________________________________________________________________ CSP│ EU-SILC apsekojums 2018
Pavisam Total
Jā Yes
Nē No
Mājsaimniecības tips Household type
Viena persona, 16–64 gadi 100 90.0 10.0 Single person aged 16–64
Viena persona, 65 + 100 85.6 14.4 Single person aged 65+
Viens pieaugušais ar bērniem 100 92.0 8.0 One adult with children
Pāris bez bērniem 100 88.6 11.4 Couple without children
Pāris ar vienu bērnu 100 94.5 5.5 Couple with one child
Pāris ar diviem bērniem 100 93.4 6.6 Couple with two children
Pāris ar trīs un vairāk bērniem 100 90.5 9.5 Couple with three and more children
CSP datubāze internetā (tabulas numurs: MOD13_08)/ CSB Internet database (table number: MOD13_08).
97 _______________________________________________________________________ CSP│ EU-SILC apsekojums 2018
8. Starptautiskie salīdzinājumi
Comparative International Statistics
SATURS
8.1. Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars
ES dalībvalstīs 2017. gadā .......................................................................................99
8.2. ES dalībvalstu iedzīvotāju īpatsvars, kuriem 2017. gadā piemita atsevišķi
nabadzības vai sociālās atstumtības riska rādītāji ..................................................... 100
8.3. Ienākumu nevienlīdzības indikatori ES dalībvalstīs 2017. gadā ................................... 101
8.4. Iedzīvotāju īpatsvars, kuriem naudas trūkuma dēļ tika liegtas atsevišķas iespējas,
ES dalībvalstīs 2017. gadā ..................................................................................... 102
CONTENTS
8.1. Share of people at-risk-of-poverty or social exclusion in EU Member States; 2017 ..........99
8.2. Share of EU population having several at-risk-of-poverty or social exclusion
indicators; 2017 ................................................................................................... 100
8.3. Income inequality indicators in EU Member States; 2017 ........................................... 101
8.4. Share of EU population lacking several items due to lack of money; 2017 .................... 102
8 Starptautiskie salīdzinājumi
Comparative International Statistics
98______________________________________________________________________ CSP│ EU-SILC apsekojums 2018
Viens no stratēģijas “Eiropa 2020” kopējiem ES mērķiem ir samazināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto
iedzīvotāju skaitu par vismaz 20 miljoniem (no 116,1 miljona 2008. gadā līdz 96,1 miljonam 2020. gadā). 2017. gadā
nabadzības vai sociālās atstumtības riskam bija pakļauti gandrīz 113 miljoni ES iedzīvotāju.
Jaunākie pieejamie dati liecina, ka starp visām ES dalībvalstīm Latvijā bija sestais augstākais nabadzības vai sociālās
atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars (28,2 % 2016. gadā un 28,4 % 2017. gadā). Sliktāka situācija bija
Bulgārijā, kur nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija 38,9 %, Rumānijā – 35,7 %,
Grieķijā – 34,8 %, Lietuvā – 29,6 % un Itālijā – 28,9 %.
Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars ES dalībvalstīs (1) 2017. gadā
(procentos)
Datu avots: Eurostat (ilc_peps01) 15.03.2019.
Pieejamie dati par ES dalībvalstīm liecina, ka 2017. gadā Latvija bija viena no valstīm ar vismazāko iedzīvotāju īpatsvaru
(5,5 %), kas dzīvoja zemu darba intensitāti strādājošās mājsaimniecībās. Savukārt pārējie rādītāji Latvijā bija ievērojami
sliktāki: 2017. gada apsekojuma dati liecina, ka Latvijā bija trešais augstākais nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvars
(23,3 %) un devītais augstākais dziļai materiālai nenodrošinātībai pakļauto personu īpatsvars (9,5 %) no visām ES
dalībvalstīm.
Salīdzinot ar pārējām ES dalībvalstīm, vairākos materiālās nenodrošinātības rādītājos Latvija ieņem visnotaļ augstas
pozīcijas. Latvija bija no ES dalībvalstīm ar visaugstāko iedzīvotāju īpatsvaru (59,8 % 2017. gadā un 55,3 % 2018. gadā),
kas naudas trūkuma dēļ nevarēja atļauties segt pēkšņus neparedzētus izdevumus. Turklāt Latvijā joprojām bija neliela
iedzīvotāju daļa (3,3 % 2017. gadā un 2,7 % 2018. gadā), kas nevarēja atļauties savām vajadzībām izmantot veļas
mazgājamo mašīnu. Šis rādītājs bija augstāks tikai Bulgārijā (8,4 %) un Rumānijā (8 %). Savukārt citu ES dalībvalstu
iedzīvotājus šī problēma gandrīz nemaz neskāra. Pārējos rādītājos Latvijas situācija bija labāka. Latvijā no visām ES
dalībvalstīm bija sestais augstākais iedzīvotāju īpatsvars, kas pēdējo 12 mēnešu laikā naudas trūkuma dēļ kaut reizi laikus
nav spējuši segt komunālos maksājumus īri vai atmaksāt kredītu, un septītais augstākais iedzīvotāju īpatsvars, kas nevarēja
atļauties ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis katru otro dienu. Savukārt Latvijas iedzīvotāju iespējas atļauties katru gadu vienu
nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām bija tikai nedaudz zem ES vidējā līmeņa un finansiālās iespējas uzturēt mājokli siltu
bija nedaudz labākas kā vidēji ES.
Latvijā nabadzības risku veicina zemie ienākumi un to nevienlīdzīgais sadalījums. No visām ES dalībvalstīm Latvijā
2017. gadā bija otrs augstākais kvintiļu attiecību indekss (S80/S20), kas raksturo ienākumu attiecību starp turīgākiem
iedzīvotājiem (5. kvintiļu grupu) un trūcīgākiem iedzīvotājiem (1. kvintiļu grupu). Latvijā 2017. gadā turīgāko iedzīvotāju
ienākumi bija 6,8 reizes augstāki par trūcīgāko iedzīvotāju ienākumiem, bet Lietuvā šī ienākumu starpība bija vēl augstāka –
7,3 reizes.
(1) Atsevišķām ES dalībvalstīm ir pieejami 2018. gada apsekojuma dati: Somijai, Dānijai (provizoriskie dati), Latvijai (2018. gada
apsekojuma dati attiecas uz ienākumu pārskata periodu – 2017. gadu) un Ungārijai. Eurostat šos datus publicē ar atsauci uz apsekojuma
gadu, CSP – uz ienākumu pārskata periodu. Tādējādi veidojas gada nobīde Eurostat un CSP publicētajos datos.
12.2 16.3
16.5
17.0
17.1
17.1
17.6
17.7
18.1
19.0
19.3
19.5
19.6
20.3
21.5
22.0
22.4
22.7
23.3
23.4
25.2
26.4
26.6
28
.4
28.9
29.6 3
4.8
35.7 38.9
0
50
Čehija
Slo
vākija
Som
ija
Nīd
erlande
Fra
ncija
Slo
vēnija
Dānija
Zvie
drija
Austr
ija
Vācija
Malta
Polija
Ungārija
Beļģ
ija
Luksem
burg
a
Apvie
notā
Kara
liste
ES-2
8
Īrija
Port
ugāle
Igaunija
Kip
ra
Horv
ātija
Spānija
Latv
ija
Itālija
Lie
tuva
Grieķija
Rum
ānija
Bulg
ārija
8 Starptautiskie salīdzinājumi
Comparative International Statistics
CSB│ EU-SILC Survey 2018 ___________________________________________________________________________ 99
8.1. Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars
ES dalībvalstīs 2017. gadā
8.1. Share of people at-risk-of-poverty or social exclusion in EU Member States; 2017
Valsts
% no kopējā
iedzīvotāju
kopskaita
as % of total
population
Tūkst.
Thousands Country
ES-28 22.4 112 978 EU-28
LV LATVIJA(1) 28.4 543 LATVIA(2)
UK Apvienotā Karaliste(3) 22.0 14 325 United Kingdom(4)
AT Austrija 18.1 1 563 Austria
BE Beļģija 20.3 2 296 Belgium
BG Bulgārija 38.9 2 767 Bulgaria
CZ Čehija 12.2 1 267 Czech Republic
DK Dānija(5) 17.6 1 011 Denmark(6)
FR Francija 17.1 10 771 France
EL Grieķija 34.8 3 702 Greece
HR Horvātija 26.4 1 085 Croatia
EE Igaunija 23.4 305 Estonia
IT Itālija 28.9 17 407 Italy
IE Īrija 22.7 1 088 Ireland
CY Kipra 25.2 215 Cyprus
LT Lietuva 29.6 843 Lithuania
LU Luksemburga 21.5 126 Luxembourg
MT Malta 19.3 87 Malta
NL Nīderlande 17.0 2 864 Netherlands
PL Polija 19.5 7 273 Poland
PT Portugāle 23.3 2 399 Portugal
RO Rumānija 35.7 7 040 Romania
SK Slovākija 16.3 856 Slovakia
SI Slovēnija 17.1 345 Slovenia
FI Somija(7) 16.5 894 Finland(8)
ES Spānija 26.6 12 236 Spain
HU Ungārija(7) 19.6 1 887 Hungary(8)
DE Vācija 19.0 15 516 Germany
SE Zviedrija 17.7 1 765 Sweden
Datu avots/ Data source: Eurostat (ilc_peps01) 15.03.2019.
(1) 2018. gada apsekojuma dati par ienākumu pārskata periodu – 2017. gadu. Eurostat tos publicē ar atsauci uz apsekojuma gadu, CSP –
uz ienākumu pārskata periodu. Tādējādi veidojas gada nobīde Eurostat un CSP publicētajos datos.
(2) Data of the survey conducted in 2018 are based on income reference period 2017. Eurostat is publishing the data with a reference to the
year of the survey, CSB – to income reference period. Thus, there is one-year gap in the data published by Eurostat and CSB.
(3) Pārrāvums laikrindā.
(4) Break in time series.
(5) Provizoriskie 2018. gada apsekojuma dati.
(6) Provisional data of the survey conducted in 2018. (7) 2018. gada apsekojuma dati.
(8) The data of the survey conducted in 2018.
8 Starptautiskie salīdzinājumi
Comparative International Statistics
100______________________________________________________________________ CSP│ EU-SILC apsekojums 2018
8.2. ES dalībvalstu iedzīvotāju īpatsvars, kuriem 2017. gadā piemita atsevišķi
nabadzības vai sociālās atstumtības riska rādītāji
8.2. Share of EU population having several at-risk-of-poverty or social exclusion indicators;
2017
(procentos/ in per cent)
Valsts
Nabadzības riska indekss At-risk-of-poverty rate
Dziļa materiālā nenodrošinātība Severe material deprivation
Zemas darba intensitātes mājsaimniecība Low work intensity household
Country
ES-28 16.9 6.6 7.1 EU-28
LV LATVIJA(1) 23.3 9.5 5.5 LATVIA(2)
UK Apvienotā
Karaliste(3) 17.1 4.2 7.7
United
Kingdom(4)
AT Austrija 14.4 3.7 6.2 Austria
BE Beļģija 15.9 5.1 10.1 Belgium
BG Bulgārija 23.4 29.9 8.0 Bulgaria
CZ Čehija 9.1 3.6 4.0 Czech Republic
DK Dānija(5) 12.8 3.4 8.0 Denmark(6)
FR Francija 13.4 4.2 5.9 France
EL Grieķija 20.2 21.0 11.3 Greece
HR Horvātija 20.1 10.3 9.0 Croatia
EE Igaunija 21.1 4.1 4.3 Estonia
IT Itālija 20.3 10.1 8.5 Italy
IE Īrija 15.7 5.2 13.0 Ireland
CY Kipra 15.8 11.6 7.5 Cyprus
LT Lietuva 22.9 12.4 7.2 Lithuania
LU Luksemburga 18.7 1.2 5.5 Luxembourg
MT Malta 16.7 3.3 5.4 Malta
NL Nīderlande 13.3 2.6 7.1 Netherlands
PL Polija 15.0 5.8 4.3 Poland
PT Portugāle 18.3 6.8 5.8 Portugal
RO Rumānija 23.5 19.7 5.2 Romania
SK Slovākija 12.4 7.1 4.2 Slovakia
SI Slovēnija 13.3 4.6 4.8 Slovenia
FI Somija(7) 12.0 2.8 7.6 Finland(8)
ES Spānija 21.7 5.1 9.7 Spain
HU Ungārija(7) 12.7 10.1 4.0 Hungary(8)
DE Vācija 16.0 3.3 6.3 Germany
SE Zviedrija 15.7 1.1 6.4 Sweden
Datu avots/ Data source: Eurostat (ilc_pees01) 15.03.2019.
(1) 2018. gada apsekojuma dati. Nabadzības riska indekss ir par ienākumu pārskata periodu – 2017. gadu. Eurostat šo rādītāju publicē ar
atsauci uz apsekojuma gadu, CSP – uz ienākumu pārskata periodu. Tādējādi veidojas gada nobīde Eurostat un CSP publicētajos datos.
(2) Data of the survey conducted in 2018. At-risk-of-poverty rate is based on income reference period 2017. Eurostat is publishing this
indicator with a reference to the year of the survey, CSB – to income reference period. Thus, there is one-year gap in the data published
by Eurostat and CSB.
(3) Pārrāvums laikrindā.
(4) Break in time series.
(5) Provizoriskie 2018. gada apsekojuma dati.
(6) Provisional data of the survey conducted in 2018. (7) 2018. gada apsekojuma dati.
(8) The data of the survey conducted in 2018.
8 Starptautiskie salīdzinājumi
Comparative International Statistics
CSB│ EU-SILC Survey 2018 __________________________________________________________________________ 101
8.3. Ienākumu nevienlīdzības indikatori ES dalībvalstīs 2017. gadā
8.3. Income inequality indicators in EU Member States; 2017 (procentos/ in per cent)
Valsts
Džini koeficients
(procentos)
Gini coefficient
(in per cent)
Kvintiļu attiecību
indekss (S80/S20)
Quintile share ratio
(S80/S20)
Country
ES-28 30.7 5.1 EU-28
LV LATVIJA(1) 35.6 6.8 LATVIA(2)
UK Apvienotā Karaliste(3) 33.1 5.4 United Kingdom(4)
AT Austrija 27.9 4.3 Austria
BE Beļģija 26.0 3.8 Belgium
BG Bulgārija 40.2 8.2 Bulgaria
CZ Čehija 24.5 3.4 Czech Republic
DK Dānija(5) 27.9 4.2 Denmark(6)
FR Francija 29.3 4.4 France
EL Grieķija 33.4 6.1 Greece
HR Horvātija 29.9 5.0 Croatia
EE Igaunija 31.6 5.4 Estonia
IT Itālija 32.7 5.9 Italy
IE Īrija 30.6 4.6 Ireland
CY Kipra 30.8 4.6 Cyprus
LT Lietuva 37.6 7.3 Lithuania
LU Luksemburga 30.9 5.0 Luxembourg
MT Malta 28.2 4.2 Malta
NL Nīderlande 27.1 4.0 Netherlands
PL Polija 29.2 4.6 Poland
PT Portugāle 33.5 5.7 Portugal
RO Rumānija 33.1 6.5 Romania
SK Slovākija 23.2 3.5 Slovakia
SI Slovēnija 23.7 3.4 Slovenia
FI Somija(7) 25.9 3.6 Finland(8)
ES Spānija 34.1 6.6 Spain
HU Ungārija(7) 28.7 4.4 Hungary(8)
DE Vācija 29.1 4.5 Germany
SE Zviedrija 28.0 4.3 Sweden
Datu avots/ Data source: Eurostat (ilc_di11, ilc_di12) 15.03.2019.
(1) 2018. gada apsekojuma dati ir par ienākumu pārskata periodu – 2017. gadu. Eurostat šos rādītājus publicē ar atsauci uz apsekojuma
gadu, CSP – uz ienākumu pārskata periodu. Tādējādi veidojas gada nobīde Eurostat un CSP publicētajos datos.
(2) Data of the survey conducted in 2018 are based on income reference period 2017. Eurostat is publishing these indicators with a reference
to the year of the survey, CSB – to income reference period. Thus, there is one-year gap in the data published by Eurostat and CSB.
(3) Pārrāvums laikrindā.
(4) Break in time series.
(5) Provizoriskie 2018. gada apsekojuma dati.
(6) Provisional data of the survey conducted in 2018. (7) 2018. gada apsekojuma dati.
(8) The data of the survey conducted in 2018.
8 Starptautiskie salīdzinājumi
Comparative International Statistics
102______________________________________________________________________ CSP│ EU-SILC apsekojums 2018
8.4. Iedzīvotāju īpatsvars, kuriem naudas trūkuma dēļ tika liegtas atsevišķas
iespējas, ES dalībvalstīs 2017. gadā
8.4. Share of EU population lacking several items due to lack of money; 2017 (procentos/ in per cent)
Valsts
Segt
kom
unālo
s
maksāju
mus,
īri vai atm
aksāt
kre
dītu
Cannot
pay for
utility
bills
,
rent,
mort
gage o
r hire
purc
hase insta
lments
U
ztu
rēt
mājo
kli s
iltu
Cannot
keep h
om
e
adequate
ly w
arm
Segt
pēkšņus n
epare
dzētu
s
izdevum
us
Cannot
face u
nexpecte
d
expenses
Ēst
gaļu
, putn
u g
aļu
vai ziv
is
katr
u o
tro d
ienu
Cannot
have a
meal w
ith
meat,
chic
ken o
r fish e
very
second d
ay
Katr
u g
adu v
ienu n
edēļu
doties b
rīvdie
nās ā
rpus
mājā
m
Cannot
go for
a w
eek a
nnual
holiday a
way fro
m h
om
e
Country
ES-28 9.1 7.8 33.8 7.9 30.0 EU-28
LV LATVIJA(1) 13.7 7.6 55.3 11.9 32.9 LATVIA(2)
UK Apvienotā Karaliste(3)
8.0 5.9 32.9 5.1 23.7 United Kingdom(4)
AT Austrija 5.9 2.4 20.6 5.5 14.2 Austria
BE Beļģija(5) 6.1 5.3 24.4 5.5 23.5 Belgium(6)
BG Bulgārija 33.3 36.5 53.2 31.7 52.6 Bulgaria
CZ Čehija 3.2 3.1 28.1 7.1 25.0 Czech Republic
DK Dānija(1) 8.7 3.0 25.2 1.5 12.2 Denmark(2)
FR Francija 9.1 4.9 29.6 7.1 23.1 France
EL Grieķija 44.9 25.7 52.7 13.2 50.9 Greece
HR Horvātija 21.9 7.4 56.2 10.5 58.2 Croatia
EE Igaunija(5) 8.0 2.3 34.7 4.4 26.9 Estonia(6)
IT Itālija(5) 5.9 14.0 34.4 10.9 43.0 Italy(6)
IE Īrija 13.0 4.4 41.6 1.7 35.5 Ireland
CY Kipra 24.8 22.9 50.1 3.8 52.3 Cyprus
LT Lietuva 8.7 28.9 50.6 16.5 41.8 Lithuania
LU Luksemburga 3.0 1.9 20.4 2.2 10.9 Luxembourg
MT Malta(5) 7.4 6.3 13.7 5.6 33.9 Malta(6)
NL Nīderlande(5) 3.8 2.2 21.4 2.0 14.3 Netherlands(6)
PL Polija 10.3 6.0 34.8 6.3 38.4 Poland
PT Portugāle(5) 6.6 19.4 34.8 2.4 41.3 Portugal(6)
RO Rumānija 17.3 11.3 52.5 19.2 65.0 Romania
SK Slovākija 7.4 4.3 34.6 14.8 42.3 Slovakia
SI Slovēnija(5) 13.4 3.3 33.0 6.0 21.9 Slovenia(6)
FI Somija(1) 10.7 1.7 27.2 3.2 13.5 Finland(2)
ES Spānija 9.3 8.0 36.6 3.7 34.3 Spain
HU Ungārija(1) 12.8 6.1 33.3 12.3 43.0 Hungary(2)
DE Vācija 4.4 3.3 29.3 7.0 15.3 Germany
SE Zviedrija 5.1 2.1 19.7 1.8 8.8 Sweden
(1) 2018. gada apsekojuma dati. Maltai ir 2017. gada dati par iedzīvotāju nespēju uzturēt mājokli siltu un katru gadu vienu nedēļu doties
brīvdienās ārpus mājām. (2) The data of the survey conducted in 2018. Malta has data of the survey conducted in 2017 on population inability to keep home adequately
warm and to go for a week annual holiday away from home. (3) Pārrāvums laikrindā. (4) Break in time series. (5) Provizoriskie 2018. gada apsekojuma dati. (6) Provisional data of the survey conducted in 2018.
8 Starptautiskie salīdzinājumi
Comparative International Statistics
CSB│ EU-SILC Survey 2018 __________________________________________________________________________ 103
Valsts
Lie
tot
savām
vaja
dzīb
ām
vie
glo
auto
mobili
Cannot
use a
pers
onal car
for
pers
onal needs
Lie
tot
savām
vaja
dzīb
ām
veļa
s
mazgāja
mo m
ašīn
u
Cannot
use a
washin
g m
achin
e for
pers
onal needs
Lie
tot
savām
vaja
dzīb
ām
krā
su
tele
viz
oru
Cannot
use a
colo
ur
TV f
or
pers
onal
needs
Lie
tot
savām
vaja
dzīb
ām
tele
fonu
(ieskaitot
mobilo t
ele
fonu)
Cannot
use a
tele
phone (
inclu
din
g
mobile p
hone)
for
pers
onal needs
Country
ES-28(1) 6.8 1.0 0.3 0.5 EU-28(2)
LV LATVIJA(3) 16.9 2.7 0.7 0.2 LATVIA(4)
UK Apvienotā Karaliste(5) 5.8 … … … United Kingdom(6)
AT Austrija 6.4 0.3 0.7 0.2 Austria
BE Beļģija(7) 5.9 1.1 0.7 0.2 Belgium(8)
BG Bulgārija 20.6 8.4 1.6 2.7 Bulgaria
CZ Čehija 7.4 0.2 0.1 0.1 Czech Republic
DK Dānija(3) 7.7 1.9 1.0 0.0 Denmark(4)
FR Francija 2.7 0.5 0.1 0.0 France
EL Grieķija 9.7 1.1 0.3 0.6 Greece
HR Horvātija 6.9 0.8 0.4 0.7 Croatia
EE Igaunija(7) 7.9 1.1 0.4 0.1 Estonia(8)
IT Itālija(7) 2.4 0.2 0.1 0.3 Italy(8)
IE Īrija 7.1 0.3 0.2 0.3 Ireland
CY Kipra 1.7 0.3 0.4 0.0 Cyprus
LT Lietuva 10.3 … … … Lithuania
LU Luksemburga 2.2 0.3 0.1 0.0 Luxembourg
MT Malta(7) 2.2 0.3 0.3 0.4 Malta(8)
NL Nīderlande(7) 5.6 0.3 0.4 … Netherlands(8)
PL Polija 7.0 0.5 0.4 1.0 Poland
PT Portugāle(7) 5.9 0.8 0.2 0.3 Portugal(8)
RO Rumānija 29.8 8.0 0.9 2.2 Romania
SK Slovākija 11.0 0.7 0.3 0.4 Slovakia
SI Slovēnija(7) 3.1 0.3 0.3 0.1 Slovenia(8)
FI Somija(3) 8.4 0.4 0.6 … Finland(4)
ES Spānija 4.6 0.2 0.1 0.2 Spain
HU Ungārija(3) 17.5 0.7 0.6 1.2 Hungary(4)
DE Vācija 6.3 0.5 0.2 0.2 Germany
SE Zviedrija 2.9 0.0 0.0 0.0 Sweden
Datu avots/ Data source: Eurostat (ilc_mdes05, ilc_mdes01, ilc_mdes04, ilc_mdes03, ilc_mdes02, ilc_mddu05, ilc_mddu04, ilc_mddu02,
ilc_mddu01) 18.03.2019.
(1) Novērtējums. (2) Estimate. (3) 2018. gada apsekojuma dati. (4) The data of the survey conducted in 2018. (5) Pārrāvums laikrindā. (6) Break in time series. (7) Provizoriskie 2018. gada apsekojuma dati. (8) Provisional data of the survey conducted in 2018.