I daļa PASKAIDROJUMA RAKSTS - plavinunovads.lv · 1 2 03 .g ad9 ec mb rMK n ot ikuN684 “ p āl sz ī j ” 2 A p sti rnā aZ e mg loš ģ īb d 30 .9 ē u N 28 3 Pēc p ašv l

Apstiprināts 23.02.2006 Pļaviņu pilsētas domes sēdē (prot. Nr. 2, § 2)Pļaviņās

Pļaviņu pilsētas domes priekšsēdētājs: H.Banders

Pļaviņu pilsētas teritorijas plānojums

I daļa

PASKAIDROJUMA RAKSTS

PASŪTĪTĀJS: Pļaviņu pilsētas dome

IZPILDĪTĀJS:

Pļaviņas, 2005. gads

Pļaviņu pilsētas teritorijas plānojums. I. daļa Paskaidrojuma raksts

SATURS

IEVADS 5

Teritorijas plānojuma izstrādes mērķis..................................................................................................5

1. PLĀNOŠANAS KONTEKSTS........................................................................................................6

1.1. NACIONĀLAIS LĪMENIS.............................................................................................................................6

1.2. REĢIONA LĪMENIS....................................................................................................................................6

1.3. RAJONA LĪMENIS.....................................................................................................................................7

1.3.1. Aizkraukles rajona attīstības plāns...............................................................................................7

1.3.2. Aizkraukles rajona administratīvi teritoriālās reformas izpētes projekts......................................7

1.3.3. Kaimiņu teritorijas........................................................................................................................7

1.4. PĻAVIŅU PILSĒTAS PROJEKTI....................................................................................................................8

1.4.1. Projekts „Pļaviņu pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmas rekonstrukcija”........................8

1.4.2. Pļaviņu ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas attīstība............................................................8

1.4.3. Projekts “Austrumlatvijas upju baseinu ūdenssaimniecības attīstība, 3. fāze”.............................9

1.4.4. Projekts “Satiksmes drošības uzlabošana Pļaviņu pilsētā”........................................................10

1.4.5. Projekts “Tūrisma attīstība Daugavas ielejā no Ķeguma līdz Pļaviņām”...................................10

2. PĻAVIŅU PILSĒTAS VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS............................................................11

2.1. PĻAVIŅU PILSĒTAS PORTRETS....................................................................................................................11

2.2. ATTĪSTĪBU IETEKMĒJOŠIE FAKTORI............................................................................................................12

2.3. TERITORIJAS VĒSTURISKĀ ATTĪSTĪBA.........................................................................................................13

3. PĻAVIŅU PILSĒTA 2017. GADS.................................................................................................14

3.1. PĻAVIŅU PILSĒTAS ATTĪSTĪBAS VĪZIJA .......................................................................................................14

3.2. PĻAVIŅU PILSĒTAS ATTĪSTĪBAS PRIORITĀTES UN MĒRĶI.................................................................................15

4. TERITORIJAS PAŠREIZĒJĀS IZMANTOŠANAS APRAKSTS UN TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS PRIEKŠNOTEIKUMI................................................................................................16

4.1. DABAS RESURSI UN VIDES STĀVOKLIS.......................................................................................................16

4.1.1. Virszemes ūdeņi...........................................................................................................................16

4.1.2. Īpaši aizsargājamās dabas vērtības............................................................................................18

4.2. VIDES SITUĀCIJA UN TO IETEKMĒJOŠIE FAKTORI..........................................................................................19

4.2.1. Gaisa kvalitāte............................................................................................................................19

4.2.2. Troksnis.......................................................................................................................................19

4.2.3. Potenciāli piesārņotās teritorijas................................................................................................20

4.2.4. Atkritumu apsaimniekošana........................................................................................................21

Pļaviņu pilsētas dome, konsultāciju uzņēmums “Grupa 93”, 2005. gads. 2


4.3. KULTŪRAS PIEMINEKĻI UN KULTŪRVĒSTURISKI NOZĪMĪGI OBJEKTI...................................................................21

4.4. IEDZĪVOTĀJI, DEMOGRĀFISKĀ SITUĀCIJA....................................................................................................26

4.5. NODARBINĀTĪBAS UN UZŅĒMĒJDARBĪBAS ATTĪSTĪBAS TENDENCES..................................................................29

4.6. NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA STRUKTŪRA UN ATTĪSTĪBAS TENDENCES......................................................................31

4.7. RAŽOŠANAS UZŅĒMUMI UN TERITORIJAS....................................................................................................33

4.8. SOCIĀLĀS INFRASTRUKTŪRAS OBJEKTI UN TERITORIJAS................................................................................34

4.8.1. Izglītība.......................................................................................................................................34

4.8.2. Sports..........................................................................................................................................35

4.8.3. Kultūra........................................................................................................................................36

4.8.4. Veselības un sociālā aprūpe........................................................................................................36

4.8.5. Autoapkalpes objekti...................................................................................................................36

4.8.6. Valsts iestādes un uzņēmumu teritoriālās struktūras...................................................................37

4.8.7. Citi sabiedriskie objekti...............................................................................................................37

4.9. PILSĒTAS TELPISKĀ ORGANIZĀCIJA UN BŪVVIDES RAKSTUROJUMS...................................................................38

4.9.1. Pļaviņu pilsētas telpiskā struktūra un apdzīvojuma raksturojums...............................................38

4.10. APBŪVES RAKSTUROJUMS ....................................................................................................................41

4.11. TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS UN SATIKSMES ORGANIZĀCIJAS RAKSTUROJUMS............................................44

4.11.1. Valsts autoceļi............................................................................................................................44

4.11.2. Ielu tīkls.....................................................................................................................................46

4.11.3. Dzelzceļš....................................................................................................................................48

4.11.4. Sabiedriskais transports............................................................................................................50

4.12. INŽENIERTEHNISKĀS INFRASTRUKTŪRAS RAKSTUROJUMS.............................................................................50

4.12.1. Ūdensapgāde, notekūdeņu savākšana un attīrīšana..................................................................50

4.12.2. Siltumapgāde.............................................................................................................................53

4.12.3. Telekomunikācijas.....................................................................................................................54

4.12.4. Elektroapgāde...........................................................................................................................55

4.12.5. Gāzes apgāde............................................................................................................................56

PIELIKUMI.......................................................................................................................................57

Informācijas avoti................................................................................................................................58

Pļaviņu pilsētas sociālās infrastruktūras objekti..................................................................................59

Uzņēmumi............................................................................................................................................62

Pašvaldības ielas.................................................................................................................................66

Normatīvie akti....................................................................................................................................69

Teritorijas plānošana...........................................................................................................................69

Aizsargjoslas........................................................................................................................................69



Daba 71



Ievads

Pļaviņu pilsētas teritorijas plānojuma pirmā redakcija izstrādāta 2005.gadā, Pļaviņu pilsētas domei sadarbojoties ar konsultāciju uzņēmumu SIA “Grupa 93”.

Pļaviņu pilsētas teritorijas plānojums sastāv no:1. Paskaidrojuma raksta (1.daļa);2. Grafiskās daļas (esošā teritorijas izmantošana Paskaidrojuma raksta pielikumā un

turpmākās izmantošanas karte teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu pielikumā);

3. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem (II. daļa);4. Pārskata par plānojuma izstrādi (IV daļa).

Paskaidrojuma raksts ietver Pļaviņu pilsētas teritorijas pašreizējās izmantošanas aprakstu un teritorijas turpmākās izmantošanas risinājumu pamatojumu, paskaidro pilsētas attīstības vīziju.

Paskaidrojuma raksta mērķis ir sniegt vispārēju apskatu par Pļaviņu pilsētas teritorijas izmantošanu, sociāli ekonomisko situāciju, kā arī definēt būtiskākās problēmas un teritorijas turpmākās attīstības priekšnoteikumus. Paskaidrojuma rakstā ietverts pārskats par plānošanas situāciju, teritorijas dabas apstākļiem, vides situāciju, resursiem un to izmantošanu, Pļaviņu pilsētas sociāli ekonomiskajiem procesiem un to ietekmējošajiem faktoriem, attīstības tendencēm, pilsētas teritorijas telpisko struktūru, zemju izmantošanu, infrastruktūras nodrošinājumu un cita informācija, kas saistīta ar plānojuma izstrādi. Paskaidrojuma raksta sagatavošanā izmantoti pašvaldības rīcībā esošie materiāli, valsts iestāžu informācija un statistikas dati.

Sadarbībā ar pilsētas domes deputātiem un speciālistiem un ņemot vērā sabiedriskās apspriešanas laikā iedzīvotāju iesniegtos priekšlikumus, izstrādāta Pļaviņu pilsētas teritorijas attīstības vīzija, noteikti galvenie mērķi un attīstības virzieni.

Teritorijas plānojuma izstrādes mērķis

Noteikt vispiemērotāko Pļaviņu pilsētas teritorijas izmantošanu, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības un pašvaldības, vietējo iedzīvotāju, zemes īpašnieku un lietotāju intereses, lai:

- nodrošinātu pilsētas līdzsvarotu attīstību;- paaugstinātu teritorijas pievilcību vietējo iedzīvotāju, esošo un potenciālo

uzņēmēju skatījumā;- veidotu Pļaviņu pilsētas pozitīvo tēlu un veicinātu atpazīstamību plašākā

mērogā;- veidotu pievilcīgu uzņēmējdarbības un investīciju vidi;- risinātu Pļaviņu pilsētai nozīmīgas vides problēmas.



1. Plānošanas konteksts

1.1. Nacionālais līmenis

Pļaviņu pilsētas teritorijas plānojums izstrādāts pirms Nacionālā plānojuma stāšanās spēkā. Pļaviņu pilsētu neskar līdz šim izstrādātā Nacionālā plānojuma saistošā daļa1 par nacionālās nozīmes īpaši vērtīgajām lauksaimniecības zemēm.

Tiek turpināts darbs pie nacionālā plānojuma sadaļu “Valsts teritorijas apdzīvojuma struktūra” un “Nacionālas nozīmes paaugstināta riska teritorijas” izstrādes.

Atbilstoši valsts teritorijas apdzīvojuma struktūras noteikumu projektā noteiktajai kārtībai, Pļaviņu pilsēta ir klasificēta kā vietējās nozīmes centrs, kas nodrošina tuvākās apkārtnes iedzīvotājiem ikdienā nepieciešamo pakalpojumu minimumu.

Pie nacionālas nozīmes paaugstināta riska teritorijām Pļaviņu pilsētā tiek pieskaitītas:1) dzelzceļa līnija Indra– Daugavpils– Krustpils– Rīga 2) un Daugavas paliene no Pļaviņām līdz Jēkabpilij.

Dzelzceļa līnija Indra– Daugavpils– Krustpils– Rīga (T17) ir nacionālas nozīmes paaugstināta rūpniecisko avāriju riska objekts, kategorijā “Stratēģiskās (valsts) nozīmes dzelzceļa līnijas, kas noteiktas kā ķīmisko vielu un ķīmisko produktu transportēšanas infrastruktūras objekti” (T).

Daugavas paliene no Pļaviņām līdz Jēkabpilij (A16) ir nacionālas nozīmes paaugstinātas applūšanas riska teritorija.

1.2. Reģiona līmenis

Zemgales plānošanas reģiona attīstības stratēģija (2003 – 2010) un tās ietvaros izstrādātās programmas skar nedaudzus jautājumus, kas būtu detalizējami teritorijas plānošanas ietvaros.

Zemgales plānošanas reģiona attīstības stratēģija 2003-20102 - darba vietu skaita ziņā kā svarīgus reģiona nozīmes uzņēmumus min SIA ’Pļaviņu DM3”, pie sociālās infrastruktūras objektiem atzīmē Pļaviņu pilsētas pansionātu “Pļaviņas” un neatliekamās medicīniskās palīdzības staciju. Ģeogrāfiski nozīmīga Zemgales reģiona prioritāte ir autoceļa “Zemgales josta” (Jaunpils- Annenieki- Dobele– Bauska- Aizkraukle- Jēkabpils- Subate) rekonstrukcijas veicināšana. Citas teritoriālās prioritātes netiek pieminētas.

1 2003.gada 9.decembra MK noteikumi Nr 684 “Noteikumi par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām”2 Apstiprināta ar Zemgales plānošanas reģiona attīstības padomes 30.09.03. lēmumu Nr.28.3 Pēc pašvaldības sniegtajām ziņām šādu uzņēmumu skaitā arī minami uzņēmumi SIA ”Ķeguma PMK”, “Daiļrade koks”, “Latvenergo” un “Vagonete”.



Zemgales autoceļu attīstības programma 2004- 20074 paredz autoceļam P37 Pļaviņas-Madona melnā asfaltbetona uzklāšanu 2007.gadā, melnā asfaltbetona uzklāšanu paredzēta arī autoceļam V916 Jaunbebri- Odziena- Vietlava- Indrāni posmā Odziena-Vietlava.

Zemgales plānošanas reģiona attīstības padome (ZPRAP) ir uzsākusi arī reģiona teritorijas plānojuma izstrādāšana 03.06.2003.

Pļaviņu pilsētas plānojums izstrādāts, balstoties uz Zemgales attīstības aģentūras (ZAA) izstrādātajiem reģiona attīstības virzieniem, plānojuma izstrādē ņemtas vērā Zemgales nozaru attīstības koncepcijas: “Izglītības attīstība Zemgales reģionā”; “Zemgales reģiona kultūras attīstība”; “Uzņēmējdarbības attīstība Zemgales reģiona”; “Tūrisma attīstība Zemgales reģionā”; “Sociālo pakalpojumu attīstība Zemgales reģionā”; “Veselības aprūpe Zemgales reģionā”.

Zemgales attīstības aģentūras (ZAA) izstrādātā reģiona telpiskās attīstības vīzija paredz Zemgalē attīstīt jau izveidotos un radīt vairākus jaunus tehnoloģiskos parkus , Pļaviņām tuvākais parks atradīsies Aizkrauklē. Attīstības vīzija paredz izveidot trīs Zemgales pilsētu tīklus, kur Aizkraukle un Jēkabpils kļūtu par administratīvajiem un pakalpojumu centriem, savukārt Skrīveri- par zinātnisko centru, kas izstrādātu jaunus produktus un tehnoloģijas reģiona zemniekiem, uzņēmējiem, pašvaldībām. Pļaviņas pilsētu tīklā jaunām funkcijām netiek plānotas.

1.3. Rajona līmenis

1.3.1. Aizkraukles rajona attīstības plānsPļaviņu pilsētas teritorijas plānojuma izstrādē ņemts vērā Aizkraukles rajona attīstības plāns (1997.g., papildinātā redakcija 2001.g.), kurā viens no galvenajiem aspektiem ir tranzīta koridora priekšrocību izmantošana rajona attīstībā.

1.3.2. Aizkraukles rajona administratīvi teritoriālās reformas izpētes projekts2000.gadā visām Aizkraukles rajona pašvaldībām izstrādāts apvienošanās (sadarbības) iespēju izpētes projekts (projektu izstrādāja Aizkraukles rajona padome pēc Pašvaldību lietu pārvaldes pasūtījuma).

Salīdzinot ar pārējām pašvaldībām, Pļaviņu pilsēta parasti minēta to starpā, kurai ir plašs un daudzveidīgs pakalpojumu klāsts, Pļaviņas līdz ar Jaunjelgavu, Koknesi un Skrīveriem ieskaitīta pie vidējā līmeņa centriem.

1.3.3. Kaimiņu teritorijas

Pļaviņu pilsēta robežojas ar diviem pagastiem – Klintaines un Aiviekstes pagastiem.

Klintaines pagastā teritorijas plānojums nav izstrādāts. Klintaines pagasts robežojas Pļaviņu pilsētu rietumos, kur ir meža teritorijas un A6 ceļš.

4 Apstiprināta Zemgales Attīstības padomes sēdē 2001.gada 14.augustā, precizēta 20.01.03.



Aiviekstes pagastā teritorijas plānojums ir izstrādāts un apstiprināts 1999.gadā (nav pieņemti saistošie noteikumi). Pļaviņu pilsēta robežojas un faktiski praktiski saplūst ar Aiviekstes pagasta apdzīvoto vietu Kriškalni. Pļaviņu teritorijā atrodas arī Aiviekstes pagasta padomes ēka un bērnudārzs, kā arī daudzdzīvokļu mājas. Kopējie interešu jautājumi pirmām kārtām saistīti ar inženiertehnisko apgādi (ūdens, kanalizācija) un kopējo ceļu infrastruktūras uzlabošana. 2004.gadā realizēts Sabiedrības integrācijas fonda projekts „Čigānu bērns skolā: esi gaidīts!” Projekta iecere pamatota ar trūkumiem čigānu bērnu izglītībā un nepieciešamību čigāniem iekļauties Latvijas sabiedrībā.

1.4. Pļaviņu pilsētas projekti

1.4.1. Projekts „Pļaviņu pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmas rekonstrukcija”Šī projekta mērķi ir:Centralizētas siltumapgādes sistēmas efektivitātes paaugstināšana, izmantojot lētāku kurināmo, nomainot neekonomiskos katlus un elektroierīces, samazinot elektroenerģijas un kurināmā patēriņu.Ekoloģiskās situācijas uzlabošana, sadedzinot kokapstrādes uzņēmumu atkritumus (skaidas, nomaļus) un samazinot kurināmā patēriņu.Ievērojams budžeta izdevumu samazinājums siltumapgādes nodrošināšanai budžeta iestādēm.

Pļaviņu siltumapgādes sistēmas rekonstrukciju tika paredzēts realizēt trijās kārtās laika posmā no 2003. gada – 2005. gadam. 2003.gadā pilnībā tika rekonstruēta Rīgas ielas katlumāja. 2004.gadā tika veikta Raiņa ielas katlumājas rekonstrukcija, pārejot uz koksnes kurināmā sadedzināšanu; individuālo siltummezglu komplektēšana un uzstādīšana Daugavas, Raiņa, Dzirnavu ielās; siltumtīklu rekonstrukcijas darbi. 2005.gadā tiks uzstādīti centralizētās siltumapgādes sistēmas siltummezgli.

1.4.2. Pļaviņu ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas attīstībaSaistībā ar Latvijas apņemšanos paaugstināt vides standartus un izpildīt iestāšanās prasības Eiropas Savienībā, ir identificēti sekojoši vispārīgie mērķi ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanai apdzīvotajās vietās:paplašināt un / vai atjaunot esošo ūdensapgādes sistēmu, lai nodrošinātu kvalitatīvu dzeramā ūdens piegādi visiem pilsētas iedzīvotājiem, atbilstoši ES direktīvas 98/83/EC Cilvēku patēriņam paredzētā ūdens kvalitātes prasībām;paplašināt un / vai atjaunot esošo kanalizācijas sistēmu, lai nodrošinātu visu notekūdeņu savākšanu, attīrīšanu un novadīšanu, atbilstoši ES direktīvu 91/271/EEC Pilsētvides notekūdeņu attīrīšana, 76/464/EEC Atsevišķu bīstamu vielu izvadīšanas radītais ūdens vides piesārņojums un 76/160/EEC Peldūdeņu kvalitātes prasībām.5

Lai uzlabotu ūdens kvalitāti un ūdensapgādes drošību, pašlaik tiek īstenots projekts EV 13-17 “Pļaviņu ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas attīstība” īstermiņa investīciju

5 Pļaviņu investīciju novērtējuma un turpmākās darbības ziņojums. Vides ministrija. Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Austrumlatvijas upju baseinos, 3. fāze. Halcrow Group Limited sadarbībā ar SIA Eiroprojekts, 2003. gada novembris.



programmas 2, fāze. Pļaviņu pilsēta ir saņēmusi Valsts investīciju programmas finansējumu ūdensapgādes pakalpojumu uzlabošanai. 2004.gadā ir veikta tehniskā projekta izstrāde, daļēji topogrāfiskie uzmērījumi, izveidotas divas artēziskās akas, veikti Rīgas ielas sistēmas ūdensapgādes tīklu rekonstrukcijas darbi, Rīgas ielas ūdensapgādes tīklu rekonstrukcija, un ūdensapgādes sistēmu daļēja apvienošana. 2005.gadā ir paredzēts turpināt 2004. gadā uzsāktos darbus- tiks pabeigti ūdensvada sistēmas apvienošanas darbi Rīgas un Bebrulejas ielas rajonā, iedzīvotāji saņems normatīviem atbilstošu dzeramo ūdeni un, līdz ar sistēmu savienošanu, tiks uzlabota ūdensapgādes drošība Rīgas ielas sistēmā un Centrālās zonas patērētājiem (apt. 2000 iedzīvotājiem). Pietiekami tiks nodrošinātas ūdens rezerves ugunsdzēsības vajadzībām. Lai veiksmīgi turpinātu ūdensapgādes infrastruktūras uzlabošanu Pļaviņu pilsētā, saskaņā ar Halcrow Group Limited sadarbībā ar SIA Eiroprojekts izstrādāto pētījumu ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstībā, par prioritārām komponentēm 2005. gadam ir atzītas sekojošas: Topogrāfisko uzmērījumu veikšana; Tehnisko projektu izstrāde; Dziļurbuma akas izbūve Gostiņos Mazā ielā; Centrālā ūdensvada izbūve Gostiņos Lielā ielā; Sūkņu stacijas izbūve Gostiņos Mazā ielā; Bebrulejas ielas ūdensapgādes tīklu izbūve un rekonstrukcija; Ūdensapgādes sistēmas savienošana Pļaviņu pilsētā 2. posms no Kalnuļļu ielas līdz Pļavu ielai; Atdzelžošanas stacijas izbūve Raiņa ielā 21 d; Raiņa ielas maģistrālā ūdensvada rekonstrukcija posmā no Pļavu ielas līdz Odzienas ielai; Maģistrālā ūdensvada atzara izbūve pāri dzelzceļam, jauni patērētāju pieslēgumi Odzienas ielā; Jauni patērētāju pieslēgumi Gostiņos.

Par prioritārām komponentēm 2006. gadā ir atzītas sekojošas: Topogrāfisko uzmērījumu veikšana; Tehniskā projekta izstrāde; Maģistrālā ūdensapgādes tīkla izbūve Meža, Kalna, Liepu, Štrāla, Blaumaņa ielas mikrorajonā.

1.4.3. Projekts “Austrumlatvijas upju baseinu ūdenssaimniecības attīstība, 3. fāze”Latvija ir apņēmusies uzlabot vides kvalitāti, īstenojot Nacionālo vides politikas plānu, Vides rīcības programmu un Valsts programmu 800+. Prioritāte ir ūdensapgādes un notekūdeņu kanalizācijas sistēmas uzlabošana, lai izpildītu Eiropas Savienības un Latvijas normatīvo aktu prasības, kā arī uzlabotu vispārējo pakalpojumu standartu prasības.

Pļaviņas ir viena no Vides ministrijas noteiktajām piecpadsmit pilsētām, kurai ir iespēja iegūt Kohēzijas fonda finansējumu, lai realizētu vidēja termiņa investīciju programmu, kas paplašinātu un uzlabotu notekūdeņu kanalizācijas pakalpojumus pilsētā un garantētu, lai izplūde atbilstu ES Pilsētvides notekūdeņu direktīvas standartiem.

Vidēja termiņa investīciju programmas aprēķinātās kapitālās izmaksas ir LVL 2 249 712. Pļaviņu pilsētas domes nepieciešamais līdzfinansējums ir LVL 190 663.

Saskaņā ar Halcrow Group Limited sadarbībā ar SIA Eiroprojekts izstrādāto pētījumu ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstībā, 2004.gadā par prioritāru atzītā vidējā termiņa investīciju programma ir cieši saistīta ar iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanu, un tam ir tieša pozitīva ietekme uz saņēmējvalsts ekonomisko un sociālo stāvokli, kā arī veicot tik nozīmīgas investīcijas kanalizācijas pakalpojumu uzlabošanā, tiks panākti arī milzīgi ietaupījumi nākotnē. Šī projekta ietvaros ir paredzēt šādi darbi:kanalizācijas tīklu palielināšana Rīgas ielas rajonā, kā rezultātā samazināsies aplūšanas risks un ar to saistītais piesārņojums;



ģimnāzijas pieslēgums – samazināsies piesārņojums, ko rada skolas notekūdeņu tiešā ielaide Daugavā;kanalizācijas tīklu paplašināšana – nodrošinās efektīvu kanalizācijas tīklu pakalpojumus apmēram 202 iedzīvotājiem, kas pašreiz izmanto notekūdeņu lokālo savākšanu un tādējādi samazinās vides piesārņojumu un sabiedrības veselībai radīto risku;Rīgas ielas kanalizācijas sūkņu (KSS) rekonstrukcija - spēs pārsūknēt visu ienākošo plūsmu caur esošo spiedvadu un pašteces kanalizācijas vadiem Rīgas ielā; Dzirnavu ielas, Daugavas ielas un Bebrulejas ielas KSS atjaunošana;sūkņu nomaiņa KSS – 5 un KSS – 6 – piemērošana KSS jaudu kanalizācijas tīklu paplašināšanai;Centrālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu (NAI) rekonstrukcija.

1.4.4. Projekts “Satiksmes drošības uzlabošana Pļaviņu pilsētā”2004.gadā Pļaviņu pilsētas dome iesniedza Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā atklātam konkursam izvērtēšanai projektu „Satiksmes drošības uzlabošana Pļaviņu pilsētā”.

Projekta vispārīgais mērķis ir uzlabot satiksmes drošību Pļaviņu pilsētas Daugavas ielā (pilsētas centrālā iela) un izveidot videi draudzīgu un ērtu transporta sistēmu, kas nodrošina iedzīvotāju vajadzības un pilsētas attīstību vietējā, rajona un valsts līmenī.

Projekta specifiskais mērķis ir Daugavas ielas posma no Upes ielas līdz Robežu ielai renovācija ar satiksmes drošības būtiskiem uzlabojumiem, proti, mūsdienu prasībām atbilstoša ielas apgaismojuma izveide, ietvju izveide abās ielas pusēs, lietus ūdens kanalizācijas izveide un asfalta seguma atjaunošana 1,1 km kopgarumā. Finanšu avoti: Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un pašvaldības līdzfinansējums.

1.4.5. Projekts “Tūrisma attīstība Daugavas ielejā no Ķeguma līdz Pļaviņām”2004.gadā Pļaviņas kā viens no partneriem iesaistījās Aizkraukles novada domes gatavotajā projektā „Tūrisma attīstība Daugavas ielejā no Ķeguma līdz Pļaviņām”, kura īstenošanas laiks paredzēts no 2005.g.-2009.g .

Projekta mērķis ir vērsts uz efektīvu kultūras un vēsturiskā mantojuma izmantošanu tūrisma produktu attīstībai, tūrisma infrastruktūras uzlabošanu Daugavas ielejā, jaunu tūrisma produktu veidošanu un sezonalitātes ietekmes uz tūristu plūsmu mazināšanu.

Galvenie finanšu avoti: ERAF, PHARE 2003 programma, pašvaldības līdzekļi.

Īstenojot projektu pilsētā tiks izveidoti un uzlaboti šādi objekti: piestātne (pie kultūras nama), ostas ēka, tualete, pilsētas kartes un zīmes - stacijā un pie ostas, kā arī auto stāvlaukums pie kultūras nama un upes malā un skvērs pie kultūras nama.

Teritorijas plānojuma risinājumu apraksts un pamatojumsIzvērtējot augstāka plānošanas līmeņa plānošanas dokumentus, jāsecina, ka neviens no tiem neuzliek Pļaviņām īpašas prasības, kas būtu jākonkretizē Pļaviņu pilsētas teritorijas plānojumā. Uzsāktie un realizētie projekti būtiski uzlabo inženierapgādes infrastruktūru pilsētā, kas ir pamats pilsētas centra lomas stiprināšanai (arī skatoties no iespējamās pašvaldību teritoriāli



administratīvās reformas viedokļa), vides kvalitātes uzlabošanai, iedzīvotāju skaita un apbūves pieaugumam pilsētā. Jāturpina tādu projektu ģenerēšana, kas attīstītu Rīgas / Daugavas ielu, veidojot pievilcīgāku un aktīvāku pilsētas lineāro centru un uzlabojot satiksmes drošību.

2. Pļaviņu pilsētas vispārīgs raksturojums

2.1. Pļaviņu pilsētas portrets

Pļaviņu pilsēta atrodas Latvijas centrālajā daļā 120 km attālumā no Rīgas, 35 km no Aizkraukles un 21 km no Jēkabpils. Pļaviņu pilsēta atrodas Aizkraukles rajona austrumu daļā, Daugavas labajā krastā, vietā, kur robežojas trīs Latvijas novadi: Vidzeme, Zemgale un Latgale. Pļaviņas ir viena no četrām Aizkraukles rajona pilsētām.

Pļaviņu pilsētas teritorijā dzīvo 3790 iedzīvotāji6. Pēdējo 10 gadu laikā iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 457 cilvēkiem jeb 11%. Tik strauji iedzīvotāju skaita samazinājuma tempi nav novērojami ne apkārtējās pašvaldībās, ne citur Aizkraukles rajonā. Arī iedzīvotāju sadalījums nav labvēlīgs, skatoties ilgākā perspektīvē; pašlaik ir augsts darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvars (60%), bet, nepieaugot dzimstībai vai neatbraucot gados jaunām ģimenēm dzīvot uz Pļaviņām, turpmāk pieaugs iedzīvotāju vidējais vecums, jo pašlaik tikai 15% ir jaunieši līdz darbspējas vecumam.

Pilsētas teritorijas kopplatība ir 721,6 ha. Tā robežojas ar Aizkraukles rajona Aiviekstes un Klintaines pagastiem un Daugavu. Pilsētas tiesības Pļaviņām piešķirtas 1927.gadā.

Bezdarba līmenis svārstās ap 5%, kas ir mazāk kā vidēji Aizkraukles rajonā (9%). Kopā 75 uzņēmumi un iestādes Pļaviņās nodrošina darba vietas7, no tām 55 privātā sektora uzņēmumi un individuālā darba veicēji, 21- pašvaldību un valsts uzņēmums un iestāde (2 skolas, bērnudārzs, pilsētas dome, valsts iestādes- kā reģionālā vides pārvalde, mežniecība).

Darba vietu pieauguma un ekonomiskās attīstības perspektīvas tika saistītas ar AS "Baltic Pulp" celulozes rūpnīcas celtniecību Jēkabpils rajona Ozolsalā, kas Pļaviņu pilsētas teritorijai nozīmēja iespējas piedāvāt teritorijas gan dzīvojamo māju, gan pakalpojumu objektu būvei. Šī iecere tika noraidīta, līdz ar to ir jāmeklē citi attīstības ceļi.

Pļaviņu pilsētai ir izdevīgs transportģeogrāfiskais novietojums, jo ziemeļos pilsētas teritorijai pieslēdzas valsts un starptautiskās nozīmes autoceļš (E22; A6) “Rīga- Daugavpils- Krāslava- Baltkrievijas robeža (Paternieki)”. Pļaviņu pilsētu šķērso arī valsts galvenās tranzīta dzelzceļa līnijas, kas savieno Rīgu ar Krustpili un Daugavpili un Gulbeni. Pļaviņu stacija uz šīs maģistrāles ir svarīgs transporta mezgls, kas sadala transporta plūsmas un uzņem arī vietējo

6 Iedzīvotāju reģistra statistika par 2004. gadu- dati uz 01.01.2005. 7 Saskaņā ar Lursoft datiem. “Latvija+2005”.



kravu, galvenokārt, no uzņēmuma SIA “Pļaviņu DM”. Dzelzceļa infrastruktūra aizņem 28,235 ha, jeb 4% no pilsētas teritorijas.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmērs uz 1 iedzīvotāju ir 91,5 lati (2002. gadā). Tas ir mazāks kā Aizkraukles pilsētā (135 Ls/1 iedz.), bet augstāks kā Jaunjelgavā (81,8 Ls/1 iedz.) un Jēkabpils pilsētā (71,8 Ls/1 iedz.). Blakus esošajās teritorijās iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir gandrīz uz pusi zemāks– Aiviekstes pagastā 55,3 un Klintaines pagastā 39,6 Ls/1 iedz.

Pļaviņu pilsēta pašvaldību rangā8 ieņem 57. vietu starp 77 Latvijas pilsētām. Par pasīviem ekonomiskās attīstības procesiem liecina arī īpaši atbalstāmā reģiona statusa piešķiršana Pļaviņu pilsētai (atbalstāmas teritorijas statuss piešķirts līdz 2006. gada beigām).

2.2. Attīstību ietekmējošie faktori

Novietojums pie tranzītkoridora- Pļaviņu pilsēta atrodas izdevīgā transportģeogrāfiskā stāvoklī gan Latvijas, gan reģiona kontekstā. Pateicoties novietojumam pie galvenajām maģistrālēm, Pļaviņu pilsētā ir gan autobusu sabiedriskie pārvadājumi, gan dzelzceļa pasažieru pārvadājumi, kas savieno Pļaviņas ar Madonu, Gulbeni, Ērgļiem, Cēsīm. Pļaviņas ir nozīmīgs transporta mezgls, kur transporta plūsma sadalās vairākos virzienos. Kravas pārvadājumu apjomam ir tendence pieaugt. Tas rada pamatu turpmākai loģistikas attīstībai. Bīstamās kravas, ir arī liels riska faktors Pļaviņu pilsētā.

Aiviekstes pagastu šķērso maģistrālais gāzesvads “Rīga- Daugavpils”, no kura iespējams veidot atzarus dabas gāzes saņemšanai pilsētā.

Apvedceļa esamība- ļauj novirzīt smagā autotransporta plūsmu apkārt pilsētai, kas ir nozīmīgs faktors Pļaviņu pilsētas satiksmes intensitātes mazināšanā. Pļaviņu pilsētas apvedceļa attīstības apjomi un veidi ietekmēs Pļaviņas pilsētas transporta infrastruktūru un intensitāti.

Novietojums pie Daugavas (Pļaviņu HES ūdenskrātuves)- pilsētas atrodas Daugavas krastā. Šis apstāklis tiešā veidā iespaido pilsētas attīstību. Pilsētai nav iespēju plesties D virzienā. Vienlaikus Daugavas tuvums ir tūrisma un pakalpojumu attīstību veicinošs faktors, kas paver iespējas izmantot atklāta ūdens ainavas priekšrocības, krastmalas izmantošana atpūtai un pakalpojumu attīstībai, labiekārtojot un atbalsta infrastruktūru veidojot pilsētas iekšienē, tādējādi arī izvairoties no būvniecības iecerēm paaugstināta applūšanas riska teritorijā. Jāpiebilst, ka Daugavas ieleja posmā no Rīgas līdz Lielvārdei ir viens no visurbanizētākajiem Daugavas posmiem.

Nodrošinājums ar inženierinfrastruktūru- cieši saistīts ar iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanu un tam ir tieša pozitīva ietekme uz ekonomisko un sociālo situāciju. Viena no galvenajām darbības prioritātēm Pļaviņu pilsētas pašvaldībai ir ūdensapgādes un notekūdeņu kanalizācijas sistēmas uzlabošana.

8 LVAEI aprēķins īpaši atbalstāmo reģionu noteikšanai.



Tuvākie centri- nozīmīgi ekonomiski centri (darba vietu un pakalpojumu nodrošinātāji) ir tuvākās, lielākās pilsētas, Jēkabpils ar 26062 iedzīvotājiem ir astotā lielākā pilsēta Latvijā un Aizkraukle ar 9863 iedzīvotājiem ir rajona administratīvais centrs. Aizkraukle ir viena no jaunākajām Latvijas pilsētām, tajā pašā laikā pilsēta nodrošina rajona centram atbilstošu pakalpojumu pieejamību. Aizkraukles pilsēta ir augošas un perspektīva pilsēta.

2.3. Teritorijas vēsturiskā attīstība

Ciemi un miesti Latvijā kā kompaktas apdzīvotās vietas sāka veidoties XVI-VXII gs., pateicoties aktīvai tirgotāju un amatnieku darbībai. Parasti tās attīstījās muižu tiešā tuvumā. Daži miesti attīstījās pie transporta maģistrālēm, kā Gostiņi.

Pļaviņas ir viena no jaunākajām Daugavas baseina pilsētām, kaut gan, ņemot vērā ģeogrāfisko stāvokli, varētu domāt, ka arī še pilsētas pirmsākumi būtu meklējami mūsu vēstures agrākās lapas pusēs9. Ziņas par teritoriju, kur šodien atrodas Pļaviņas sākas no1600.gada, kad pie Aiviekstes ietekas Daugavā ir atradusies zviedru karaļa nometne un uzceltas skanstes. Šie zviedru laiku nocietinājumi ir uzglabājušies līdz pat mūsu dienām. Pļaviņas, kā blīvi apdzīvota vieta, sākušas attīstīties tikai 20.gadsimta sākumā, ap 1903. gadu un it sevišķi pēc tam, kad tika atklāts Pļaviņu– Gulbenes- Valkas dzelzceļš, kā arī atcelti noteikumi, kuri liedz atvērt Pļaviņās tirgotavas un uz puspūrvietas zemes celt vairāk kā vienu ēku. Tai laikā tagadējās pilsētas vietā atradās vecs plostnieku krogs un Stukmaņu stacijas ēkas. Nedaudz vēlāk jau visa ziemeļaustrumu Vidzemes un Latgales tirdzniecība gāja caur Pļaviņām. Līdz ar to uzplauka tirdzniecība un attīstījās rūpniecība. Tika uzceltas stikla un dolomīta apstrādes fabrikas, kas deva darbu un maizi lielam iedzīvotāju skaitam.

Tomēr līdz I Pasaules karam Pļaviņas bija tikai ciems Stukmaņu pagastā. Šis apstāklis lielā mērā ir iespaidojis pilsētas ārējo izskatu, kā arī kavējis tās pilnīgāku izveidošanos. Posta un šausmu dienas pilsēta piedzīvoja kara un lielinieku valdīšanas laikā. Ēkas tika sagrautas un nopostītas. Iznīcināta tirdzniecība un rūpniecība. 1919. g. lielinieki Pļaviņas pārvēta par apriņķa pilsētu.

Lai gan Pļaviņu pašvaldība savu darbu pēc I. Pasaules kara uzsāka ar niecīgiem līdzekļiem, tomēr pilsētas sakārtošanā bija sasniegti ievērojami panākumi, it sevišķi pēc 1934. gada. Tika izbūvētas galvenās ielas, tirgus laukums ar gaļas apskates un svaru ēku, elektriskās apgaismošanas tīkls tika iekārtots visā pilsētā. Uz bijušās stikla fabrikas drupām, kuru sagruvušās ēkas 1919.g. tika izmantotas kā koncentrācijas nometne un cietums, tika ierīkota pilsētas pamatskola.

Par pagājušām sīvām brīvības cīņām Daugavas krastos liecina zemās pelēkās betona krustu rindas Pļaviņu brāļu kapos, skaistajā Bāru kalnā, no kura paveras izteiksmīga skatu panorāma uz pilsētu un Daugavu10.

9 “Latvijas pilsētas” 1940. gads, Rīga10 Kara ministram un armijas virspavēlniekam ģenerālim Jānim Balodim, pie nama, kurā atradās viņa štābs atklāta piemiņas plāksne. Vienības parkā atrodas par godu valsts prezidentam Kārlim Ulmanim 1935.gadā stādīts ozols.



Gostiņu pirmsākums meklējams 19.g.s. sākumā, kad tagadējās pilsētas vietā bija uz Krustpils muižas īpašnieka zemes nodibinājies miests (ap 1830.g.). Tā izcelšanās saistīta ar Krievijas likumu, ar kuru ebrejiem bija noliegts iegūt īpašumus un tirgoties Vidzemes un Kurzemes guberņās. Miestu sākumā apdzīvojuši galvenokārt ebreji, jo tas atradās Vitebskas guberņas attālākajā stūrī, kas kā ķīlis iespiedās starp Vidzemes un Kurzemes guberņām. Liela nozīme pie Gostiņu izveidošanās un uzplaukšanas bija arī divu ūdensceļu, Aiviekstes un Daugavas satekai. Pasaules kara laikā Gostiņi stipri cietuši. Krievu karaspēks atkāpdamies toreizējo miestu izlaupījis un nodedzinājis. No 192 miesta namiem nopostīti 152. Sākot ar 1920.g. miests sācis atkal uzplaukt, jo tas atradās pie svarīga satiksmes ceļa starp Latgali, Vidzemi un Kurzemi. Pilsētas tiesības un Gostiņu vārds pilsētai piešķirts 1933. g. Galvenā pilsētas iedzīvotāju nodarbošanās bija: tirdzniecība, sīkā rūpniecība, zvejniecība, plostošana. No tā laika rūpniecības uzņēmumiem jāmin plašā Vestermaņa ādu rūpniecība, elektriskā spēkstacija un dzirnavas. Pilsētā darbojās vairākas sabiedriskas organizācijas: aizsargu nodaļa, ugunsdzēsēju biedrība, kultūrveicināšanas biedrība, Latvijas Aerokluba nodaļa, mazpulks, draudzes padome u. c. Gostiņu pilsētā bija 2 pamatskolas (latviešu un ebreju) un 1 bibliotēka.

No 1940.gada līdz 1941.gadam Pļaviņas ietilpst Rīgas apriņķī, vēlāk Jēkabpils apriņķī. Kad no 1950.gada līdz 1960.gadam pastāv Pļaviņu rajons, kur Pļaviņas ir rajona centrs11. Vairākkārt mainījušās rajonu administratīvās robežas; Pļaviņas ir bijušas gan Krustpils, gan Jēkabpils, gan Stučkas (tagadējās Aizkraukles) rajonā.

1957.gadā Pļaviņu teritorijai pievienoja Gostiņu daļu. 1960.gadā Pļaviņām pievienoja likvidēto Aiviekstes ciemu un Klintaines ciema padomju saimniecības “Pļaviņas” teritoriju. Šo lauku teritoriju 1975.gadā pievienoja atkaļ jaunveidojamam Aiviekstes ciemam. 1977.gadā Pļaviņām tika pievienota vēl daļa Klintaines ciema teritorijas.

Pilsētas teritorija pēc platības būtiski samazinājās pēc Pļaviņu HES uzcelšanas 20. gs. 60-to gadu sākumā. Appludinātā teritorija ietvēra vērtīgu Daugavas ielejas ainavu ar tās dabas veidojumiem kā Staburaga klints un ievērojamu skaitu saimniecību.

3. Pļaviņu pilsēta 2017. gads

3.1. Pļaviņu pilsētas attīstības vīzija

Pļaviņu pilsēta attīstās kā dinamiska neliela Latvijas mazpilsēta Daugavas krastā. Pretstatu pilsēta- klusa un dārdoša, zaļa un rūpnieciska, jauna pilsēta ar izciliem kultūrvēstures pieminekļiem. Vienlīdz svarīgas pilsētas priekšrocības ir transports, Daugava un dolomīts. Tas nosaka trīs galvenos virzienus, domājot par pilsētas attīstības tendencēm 10 un vairāk gadu laikā.

Transports. Apvedceļš novirza pilsētai nevēlamu slodzi. Pļaviņas nepietiekami izmanto iespējas no vieglo automašīnu plūsmas cauri pilsētai. Uz Rīgas un Daugavas ielām ir

11 Latvijas valsts arhīvs. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālas iedalījums (1940-1944; 1944-1990).



organizētas ērtas apstāšanās vietas un informācija par citiem pakalpojumiem pilsētā. Dzelzceļš kļuvis par sava veida iezīmi, kas papildina pilsētas industriālo raksturu.

Daba. Daugavas mala ir ievērojams pilsētas attīstības potenciāls- neatkārtojamie panorāmas skati, kas paveras uz ūdens virsmu, Skanstupītes ieteku, zviedru skanstēm. Ūdens krasts tiek izmantots tūrisma un atpūtas mērķiem. Daugavmala labiekārtota un piemērota pastaigām, velobraucējiem. Krastmala tiek apsaimniekota sadarbībā ar vietējiem uzņēmējiem, vietu atradušas vasaras sezonas būves gan krastmalā, gan uz ūdens. Pilsētas statuss ļauj izmantot ūdensmalu intensīvi, koncentrēti plānojot pakalpojumus, izmantojot pilsētas infrastruktūru un kontrastējot ar apkārtējo teritoriju (Aiviekste u.c.) piedāvājumu.

Dolomīts. Dolomīts radījis ne tikai pamatu ražošanas attīstībai pilsētā un uzņēmumu darbībai, bet arī tiek izmantots māju būvniecībā un vides labiekārtojuma risinājumos- tas kļuvis par arhitektoniskās telpas kopsaucēju. Ar dolomīta iegūšanu un apstrādi saistītā ražošana paliek būtiska Pļaviņu pilsētas iezīme.

3.2. Pļaviņu pilsētas attīstības prioritātes un mērķi

Prioritāšu secība

Pļaviņu pilsētas attīstības prioritāte

sociāli ekonomiskās darbības mērķi

Telpiskās attīstības mērķi

1. KVALITATĪVA INŽENIER-APGĀDE

Uzlabota pilsētas inženiertehniskās infrastruktūras kvalitāte, lai nodrošinātu to atbilstību iedzīvotāju vajadzībām (ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu t.sk. lietus ūdens kanalizācijas sakārtošana)

Projekta “Austrumlatvijas upju baseinu ūdenssaimniecības attīstība” realizācija.

2. ĒRTS SABIEDRISKAIS TRANSPORTS UN KVALITATĪVS IELU STĀVOKLIS

Uzlabota sabiedriskā transporta satiksme pilsētā

Rīgas/ Daugavas un Raiņa ielas labiekārtošana (apgaismojums, seguma kvalitāte, autostāvvietas).

Pilsētas ielu tehniskā stāvokļa uzlabošana.

3. APMEKLĒTĀ-JIEM ATVĒRTA PILSĒTA

Jaunu atpūtai domātu objektu izveide un iesaiste kopējā pakalpojumu piedāvājumā;

Uzlabota pakalpojumu kvalitāte;

Darījumu teritoriju attīstība Rīgas/ Daugavas ielas apkārtnē.

Tūrisma attīstība starp Gostiņiem un Pļaviņu



Prioritāšu secība

Pļaviņu pilsētas attīstības prioritāte

sociāli ekonomiskās darbības mērķi

Telpiskās attīstības mērķi

Publiskās telpas un pilsētas tēla attīstība

Uz tūristiem un pilsētas apmeklētājiem vērstu pakalpojumu attīstības veicināšana (nostaļģija pēc Staburaga kā pilsētas teika izmantojama arī mūsdienās)

centru.

Daugavas malas Pļaviņu centrā zaļās teritorijas labiekārtošana.

Kultūras pieminekļu sakārtošana un atvēršana apmeklētājiem.

Informatīvās vides veidošana (norādes).

4. UZŅĒMĒJDARBĪBAI UN INVESTĪCIJĀM PIEVILCĪGA PILSĒTA

Dolomīta ieguve, apstrāde.

Pakalpojumu (t.sk. ar dzelzceļu saistītu transporta pakalpojumu) attīstība

Ražošanas teritoriju attīstība pilsētas rietumu daļā un aiz dzelzceļa.

4. Teritorijas pašreizējās izmantošanas apraksts un teritorijas attīstības priekšnoteikumi

4.1. Dabas resursi un vides stāvoklis

Ar plānojumu jāpanāk būtiska vides kvalitātes uzlabošanās un vides kvalitātes mērķu sasniegšana:tīrs gaiss;kvalitatīvs dzeramais ūdens;tīri virszemes ūdeņi;Daugavas aizsardzība;nepiesārņota grunts un gruntsūdeņi;kvalitatīva rekreācijas vide.

4.1.1. Virszemes ūdeņiPļaviņu pilsēta atrodas Daugavas un Aiviekstes upes krastā, pie Aiviekstes ietekas Daugavā. Pēc upju baseinu principa, daļa pilsētas teritorijas pieskaitīta pie Daugavas baseina starp Aivieksti un Pērsi, daļa – pie Daugavas baseina lejpus Kūjai.

Daugavas upe. Pļaviņu pilsēta piekļaujas Daugavai vietā, kur izveidota Pļaviņu HES ūdenskrātuve (lielākā HES Baltijā).Ūdens mala pilsētā ir 8 km garumā. Vietām 1.attēls.Ledus sastrēgumi pie Pļaviņām



krastos atsedzas smilšakmens, dolomīti un merģeļi. Daugava parasti aizsalst decembra beigās, bet ledus sāk iet marta beigās. Pie Pļaviņām, konkrētāk pie dolomīta raktuvēm, veidojas ledus sastrēgumi. Daugavas tecējumu un ledus sastrēgumu veidošanos ietekmē arī HES aizsprosts. Lai ierobežotu Daugavas krasta eroziju Pļaviņu HES ietekmes darbības zonā un uzturētu ekspluatācijas kārtībā ūdenskrātuves inženier-aizsardzības būves no 1999.gada līdz 2003.gadam veikti Daugavas krasta neatliekamie stiprināšanas darbi- ūdenskrātuves malas nostipri-nājumu izbūve divās vietās un zemūdens daļas nostiprināšana. Pļaviņu ūdenskrātuve ir Latvijā lielākā - 509,9 m3, dziļākā - 49 m (vidēji 14,6 m) un garākā (45 m) no Daugavas ūdenskrātuvēm. Krasti ir samērā irdeni un tiek noskaloti.12

Kopējā fosfora koncentrācija (vidēji 0,08 mg/l) norāda uz stipri eitrofu stāvokli, maksimālā koncentrācija (0,11 mg/l) ir lielākā no ūdenskrātuvēm. Kopējā slāpekļa kon-centrācija ir vidēji 1,5 mg/l, maijā pieaugot līdz 2,2 mg/l, kas norāda uz eitrofiem apstākļiem. Hlorofila patēriņa koncentrācija ir maza 1,0 - 2,4 mg/l. Pļaviņu ūdenskrātuvē ir mazas bioķīmiskā skābekļa patēriņa vērtības – vidēji 2,7 mg/l. Līdzīgi kā citur Daugavā,

2.attēls.Skats uz Daugavu

gada sākumā nedaudz palielināta amonija slāpekļa koncentrācija – 0,18 mg/l. Pēc bioloģiskā raksturojuma, Pļaviņu ūdenskrātuvē konstatētas Mollusca grupas sugas, kā arī sedimentos dzīvojošie trīsuļodu Chironomidae un mazsartārpi Oliochaeta. Bentosa cenoze norāda uz vāju piesārņojumu (saprobitātes indekss 1,8). Pēc fitoplanktona ūdenskrātuve raksturojama kā zemas trofijas ūdenstilpe. Ūdens bakterioloģiskā kvalitāte ir ļoti laba.Aiviekstes upe (ūdens saimnieciskais kods (ŪSK) 42000000-42713000) ir Daugavas labā pieteka, ietek Daugavā pie Gostiņiem. Aiviekstes upe pēc garuma (132 km), pēc noteces (1,81 km³) un baseina (9160 km²) ir lielākā Daugavas pieteka. 25% no baseina teritorijas aizņem meži, 15% ir purvi un pārpurvotas pļavas. Aiviekste ietek Daugavā pie Pļaviņām. Kritums ļoti ne-liels– 23 m (0,2 m/km), kas kopā ar nelielo gultnes šķērsgriezumu rada lielus applūdu-

3.attēls.Skats uz Aiviekstes upi no tilta

12 Latvijas vides aģentūras pārskats “Virszemes ūdeņu kvalitātes pārskats 2003”.



mus pavasara palu laikā. Aiviekstē caurplūdumu maksimums

tiek sasniegts maijā – 121 m3/s, bet minimums janvārī – 10,4 m3/s. Caurplūduma pieaugums novērots arī gada beigās, novembrī sasniedzot 90,2 m3/s.

Aiviekstē ir vāji piesārņots ūdens. Aiviekstes krastos pārsvarā ir pļavas, krūmāji. Krasti dziļi, slīpi, aizauguši un slideni, nav peldvietu. Zivju ūdeņu skābekļa apstākļi atbilst karpveidīgo zivju ūdeņiem izvirzītajām prasībām.

Pilsētā ir divas mazās upītes – Skanstupīte un Torņupīte, kas ietekot Daugavā veido ainaviski pievilcīgus nelielus līcīšus, kā pretstatu vienmuļajai Daugavas krasta līnijai, kas veidojās pēc HES uzpludināšanas. Netālu no J.Jaunsudrabiņa mājām atrodas Jaunsudrabiņa dīķis.

Mākslīgo ūdenskrātuvju vidū ir 20.gs. 80-tajos gados izbūvētais publiskais peldbaseins - iecienīta Pļaviņu iedzīvotāju atpūtas vieta, kas tiek izmantota arī šodien. Mākslīgās peldvietas iekārtošana pamatota ar stāvo Daugavas krastu un nepiemērotību peldvietu iekārtošanai.

Atbilstoši kadastra datiem Pļaviņu pilsētā ir tikai viens valsts grāvis ar kodu 4178 (Skanstupīte). Tā garums ir 6,678 km.13

Teritorijas plānojuma risinājumu apraksts un pamatojumsNepieciešama Daugavas krastu nostiprināšana pilsētas centra teritorijā visā garumā.Pilsētai atrodoties pie ūdens, jāizmanto atklāta ūdens ainaviskās priekšrocības, jālabiekārto piekraste. Teritorijas starp Gostiņiem un Pļaviņu centru veidot un apbūvēts vēlams publisku pakalpojumu mērķiem. Krastmala pilsētas centrā veidojama kā labiekārtota zaļā teritorija. Krastmala Pļaviņu centrā izmantojama sezonas rakstura būvēm (paceļamas konstrukcijas, plosti, laivu piestātnes, peldoši pontoni (ar kafejnīcām), ūdens tūrisma maršruti pilsētas robežās un tālāk). Attīstīt Daugavas malu tūrisma funkcijām, jāparedz iespēju izveidot peldvietu.

4.1.2. Īpaši aizsargājamās dabas vērtībasPļaviņu pilsētas teritorijā neatrodas neviens dabas objekts vai teritorija, kurai būtu piešķirts īpaši aizsargājama objekta vai teritorijas statuss. Aiviekstes upes labajā krastā pie Gostiņiem ir maurloka atradne. Tā ir Latvijas sarkanajā grāmatā ierakstīta suga, atradnei nav īpaši aizsargājamas teritorijas statuss.

13 Lielrīgas reģionālās lauksaimniecības pārvaldes informācija.



4.2. Vides situācija un to ietekmējošie faktori

4.2.1. Gaisa kvalitātePļaviņu pilsētas centralizēto siltumapgādi nodrošina divas katlu mājas – Rīgas un Raiņa ielā. Centralizētās siltumapgādes patērētāju kopējā maksimālā siltumslodze ir aptuveni 5.3 MW, tajā skaitā 3.0 MW Rīgas ielas katlu mājas siltumslodze un 2.3 MW Raiņa katlu mājas siltumslodze. Dzīvojamais sektors veido 90% no kopējās siltumslodzes. Abas katlu mājas apsaimnieko Pļaviņu komunālās saimniecības pašvaldības uzņēmums SIA „Pļaviņu komunālie pakalpojumi.”14.

Būtisks piesārņojošs faktors, kas raksturīgs koksnes sadedzināšanas iekārtām, ir pelni un daļēju sadegušās koksnes paliekas, kas uzkrājas katlos, pelnu uztvērējos, kā arī izplūst atmosfērā. Atkritumu apjoms un to ķīmiskais sastāvs lielā mērā atkarīgs no kurināmā kvalitātes un apkures katlu ekspluatācijas noteikumu ievērošanas15.

Pilsētas rūpnieciskajā zonā atrodas SIA „Vagonete”, kas specializējas kokmateriālu apstrādē un koksnes impregnēšanā. Objektā ir 3 gaisa piesārņojuma avoti: katlumāja, gulšņu piesū-cināšanas cehs un gatavās produkcijas uzglabāšanas laukums. Tehnoloģiskā procesā koksnes piesūcināšanai izmanto eļļaino antiseptiķi. Kā izejmateriāls tiek izmantota slānekļa eļļa, kuras sastāvā ir bīstamas vielas: benzols, tulols, ksilols, fenols un etilbenzols. Iespējamas paaugstinātas emisijas atmosfērā un iespējama slānekļa eļļas nokļūšana augsnē.

Ņemot vērā satiksmes intensitāti pilsētā, nozīmīgs emisiju avots ir autotransports un dzelzceļš. Pa dzelzceļa līniju tiek pārvadāti naftas produkti, amonjaks un citas ķīmiskas vielas. Pastāv dzelzceļa avāriju risks – ķīmisko produktu un gaistošo gāzu noplūde.

Teritorijas plānojuma risinājumu apraksts un pamatojumsRažošanas uzņēmumu izvietošana kompaktās grupās, atvēlot tam noteiktas pilsētas daļas ierobežos gaisa piesārņojuma avotus. Svarīgi nepieļaut jaunu ražošanas uzņēmumu darbības uzsākšanu pilsētas centrālajā daļā.Siltumapgādes sistēmas rekonstrukcijai teritorijas plānojums neizvirza īpašas prasības bez tām, kas jau iekļautas projektā „Pļaviņu pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmas rekonstrukcija”.

4.2.2. TroksnisTrokšņa mērījumi nav veikti, bet iedzīvotāji norāda uz Pļaviņu centrā esošo paaugstināto trokšņa līmeni, ko rada dzelzceļš un caur- braucošais autotransports. Troksnis, kas rodas dolomīta izstrādes procesā, netraucē iedzīvotājus, jo ražotne atrodas savrupi.

SIA “Vagonette”, saņemot B kategorijas piesārņojošās darbības atļauju, vienlaikus jāievēro virkne prasību arī attiecībā uz troksni.14 Pļaviņu siltumapgādes sistēmas rekonstrukcijas plāns.15 Pļaviņu siltumapgādes sistēmas rekonstrukcijas plāns.



Teritorijas plānojuma risinājumu apraksts un pamatojumsRažošanas uzņēmumu izvietošana kompaktās grupās, atvēlot tam noteiktas pilsētas daļas, ierobežos trokšņa līmeni publiskajās un dzīvojamās teritorijās.Dzelzceļa darbība neizbēgami ir saistīta ar zināmu trokšņa līmeni; trokšņa aizsardzības pasākumi izstrādājami sadarbībā ar AS ‘Latvijas dzelzceļš”. 4.2.3. Potenciāli piesārņotās teritorijasSaskaņā ar MK16 noteikumiem Nr. 483. „Piesārņoto vietu apzināšanas un reģistrācijas kārtība” Pļaviņu pilsētas teritorijā ir astoņas potenciāli piesārņotas teritorijas.

1.tabula.Potenciāli piesārņotās vietas17

Nr.kartē18

Vietas nosaukums,

adrese, atrašanās vieta

orientieri

Zemes īpašnieks un vadītājs šobrīd

Kādas piesārņojošas

veiktas kādreiz

Laika periods, kurā darbojas

(-ās) piesārņojošais

objekts

Vietas aptuvenā platība,

(ha)

Tuvumā esoši īpaši jūtīgi objekti

1. Skanstnieki 1;2;3 A. Traukals Atkritumu izgāztuve Līdz šodienai 1 ha Aiviekstes upe

2. Daugava 2 "Retro bārs" SIA SIA "Retro bārs"

Bijusī degvielas smērvielu noliktava

Mucas pašlaik atrodas zem

zemes0,04 ha Daugavas upe

3. Bebruleja 3b SIA "Vagonete" Degslāpeķļa eļļa Līdz šodienai 1-3 ha Daugavas upe, artēziskās akas

4. Rīgas 16 SIA "DM"Degvielas, smērvielu noliktava

Līdz šodienai 1 ha Artēziskās akas, Daugava

5. Dzelzceļa stacija Pļaviņu

A/S Latvijas dzelzceļš

Naftas, benzīna, amonjaka Līdz šodienai 15 ha Skolas, bērnudārzi,

Daugava

6.

Aiviekstes pagasta

attīrīšanas iekārtas

Aiviekstes pag. padome

Attīrīšanas iekārtas Līdz šodienai 0,05 ha Torņupīte, Daugava

7. Rīgas 15 a Daugavas 113

Pļaviņu pilsētas dome Mazuta noliktava Līdz 1998 g. 2 ha Daugava, akas,

skola

8. Lielā 44 VAS Centr. Reģ. Ceļi Aizkraukles

Degvielas, smērvielu noliktava

Līdz šodienai 1 ha Aiviekstes upe.

Teritorijas plānojuma risinājumu apraksts un pamatojumsLielākā daļa potenciāli piesārņoto vietu atrodas ražošanas objektu vai dzelzceļa tuvumā.Jāveic potenciāli piesārņoto vietu atveseļošanas un sakārtošanas pasākumi, lai nepieļautu gruntsūdeņu piesārņošanu vai tā nokļūšanu Daugavā un citos virszemes ūdensobjektos. Potenciālo piesārņotās vietas atzīmējamas turpmākajā izmantošanā, lai telpiski noteiktu, kur nepieciešami atveseļošanas pasākumi.

16 MK- ministru kabineta.17 Saskaņā ar Latvijas vides, ģeoloģijas un metroloģijas aģentūras datu bāzi par potenciālo piesārņotajām vietām18 Numurs kartē “Pļaviņu pilsētas teritorijas esošā izmantošana”



4.2.4. Atkritumu apsaimniekošanaPļaviņu pilsētā ir pārtraukta nelegāla sadzīves atkritumu izgāšana. Iedzīvotāji un juridiskās personas slēdz līgumus ar atkritumu apsaimniekošanas organizāciju.

Ar sadzīves atkritumiem tiek piesārņoti pilsētas meži un apkārtne. Nepietiek atkritumu savākšanas konteineru. Sadzīves atkritumu problēma saistīta ar caurbraucošo transporta plūsmu- caurbraucēji piesārņo teritoriju, izmet atkritumus.

Pļaviņu pilsētā ir izstrādāti un 2003.gada 27.martā pieņemti saistošie noteikumi Nr.8 “Par sadzīves atkritumu savākšanu un transportēšanu Pļaviņu pilsētā”. Atkritumu apsaimniekošanu Pļaviņu pilsētā veic SIA “Pļaviņu komunālie pakalpojumi”. Atkritumi tiek izvesti 3 reizes nedēļā no 104 konteineriem (konteinera ietilpība – 0,75 m3) ar uzņēmuma rīcībā esošo transportu (MAN-1710 ar ietilpību 8 m3). Atkritumu savākšanas tarifs – 0,37 LVL mēnesī no iedzīvotāja daudzdzīvokļu mājās un no 0,51 – 1,74 LVL mēnesī no privātmājām un uzņēmumiem atkarībā no maisu tilpuma.

Saskaņā ar Zemgales reģiona attīstības stratēģiju, nepieciešama normatīvo aktu prasībām atbilstošu reģionālo sadzīves atkritumu apglabāšanas poligonu izveide, slēgto sadzīves atkritumu izgāztuvju rekultivēšana, dalīto atkritumu savākšanas punktu iekārtošana.

Vidusdaugavas reģions (Aizkraukles, daļa Madonas, Jēkabpils rajoni) viens no pēdējiem 2003.gadā uzsāka projektu gatavošanu reģionālo glabātuvju izveidei, kā to paredz ES prasībām atbilstoša apsaimniekošanas sistēma un Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2003.-2012.gadam. Mūsdienu vides prasībām atbilstošas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ar atkritumu apstrādes poligonu izveide paredzēta līdz 2009.gadam. Saskaņā ar Vidusdaugavas atkritumu apsaimniekošanas reģiona atkritumu apsaimniekošanas plānu19 tiek apspriestas vairākas alternatīvas atkritumu savākšanas sistēmas.

Sadzīves atkritumi no Pļaviņām tiks izvesti uz vienu no četriem Vidusdaugavas reģiona sadzīves atkritumu apstrādes iekārtām (poligoniem) - Jēkabpils rajona Mežāres pagastā.

Teritorijas plānojuma risinājumu apraksts un pamatojumsPļaviņu pilsētā netiek veidotas jaunas sadzīves atkritumu glabātuves; sadzīves atkritumu glabāšana notiks saskaņā ar Vidusdaugavas atkritumu apsaimniekošanas reģiona atkritumu apsaimniekošanas plānu.

4.3. Kultūras pieminekļi un kultūrvēsturiski nozīmīgi objekti

Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi. Objekti, kuriem noteikts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu statusu ir ietverti - Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā (apstiprināts LR MK 29.10.1998.). Pļaviņu pilsētas teritorijā ir trīs kultūras pieminekļi (skat.2. tab.).20

19 SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment”. “Vidusdaugavas atkritumu apsaimniekošanas reģiona atkritumu apsaimniekošanas plāns”. Darba variants, Rīga, 2005.g.maijs.20 J. Zilgalvis Arhitektūras mantojums Aizkraukles novadā,1997.



2.tabula.Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Pļaviņu pilsētā21

Valsts aizs.

numurs

Pieminekļu vērtības grupa

Pieminekļu veids

Pieminekļa nosaukums

Pieminekļa atrašanās vieta

Pieminekļa datējums

2607 Valsts nozīmes

Arheoloģija Gostiņu skanstes – viduslaiku nocietinājums

Aizkraukles raj., Pļaviņas, Gostiņos pie Skanstupītes ietekas Daugavā

16.gs.

4 Valsts nozīmes

Vēsture Rakstnieka J.Jaunsudrabiņa un gleznotāja A.Štrāla dzīves vieta

Aizkraukles raj., Pļaviņas, Kalna iela 11

1913.-1939.g.1939.-1947.g.

6165 Valsts nozīmes

Arhitektūra Gostiņu luterāņu baznīca

Aizkraukles raj., Pļaviņas, Lielā iela 34

1828.-1830.g

Gostiņu luterāņu baznīca (Lielā iela 5) ir ievērojams un savdabīgs vēlīnā klasicisma ansamblis, uzcelts 1828. - 1830. g. pēc N.fon Korfa norādes (arh.A.Vite). 1828.gadā Gostiņu evaņģēliski luteriskajā baznīcā notika pirmais dievkalpojums.

4.attēls.Skats uz Gostiņu luterāņu baznīcu22.

Baznīcas projektu ir izstrādājis zviedru arhitekts, šāda baznīca Latvijā ir vienīgā. Baznīcai smaila jumta vietā ir kupols, kancele tajā ir tieši virs altāra, ieeja tajā ir no viena sāna, bet altāris otrā sānā. Baznīca apjozta ar žogu, kurā iebūvēti monumenti vārti.

Baznīcai ir sena vēsture. Vikingi 8.- 9. gs. Daugavu un arī Aivieksti izvēlējās kā tirdzniecības ceļu. Vietā, kur Aiviekste ietek Daugavā, pēc plūdiem bija izskalots milzīgs akmens bluķis ar krusta zīmi. Vikingi uzskatīja, ka šī vieta ir īpaši jāatzīmē, un tāpēc no apaļkokiem uzcēla baznīcu. Līdz ar to pie baznīcas sāka veidoties pirmā cilvēku apmetne. Baznīcas priekštece (saukta par Grīvas baznīcu) bijusi maza un vienkārša koka celtne, tai sabrūkot pieņemts lēmums celt jaunu baznīcu Aiviekstes upes labajā krastā, kas tad ir tagadējā Gostiņu luterāņu baznīca.

Par Gostiņu baznīcas tapšanu 1925.gadā ziņas sniedzis Krustpils luterāņu draudzes mācītājs K. Skujiņš. Tā ir halles tipa ēka ar piebūvētu ģērbkambari un zemu torni, kuru nosedz kupols. Gandrīz visu simetriskās ēkas torņa fasādi aizņem portiks. Galvenā ieeja ir iedziļināta un virs durvju ailes lasāms uzraksts „Nikolaus Korff uz Kreutzburg 1828”. Baznīcas draudzes telpa ir ļoti vienkārša. Tieši pretim galvenajai ieejai novietots altāris, kombinēts ar kanceli. Tās abās pusēs pāra kolonnas nes augšējās konstrukcijas smagumu. Kancele novietota virs konsoles. Altārglezna „Kristus Ģetzemenes dārzā” vienkārši atbalstīta uz altārgalda. Kolonnas ar vienkāršiem kapiteļiem balsta luktas, kurās varam nonākt pa simetriski izvietotām kāpnēm galvenajās ieejas abās pusēs. Otrā pasaules kara laikā baznīca tikusi stipri izpostīta, bet šobrīd dievnams ir apmierinošā kārtībā.

21 VKPAI informācija.22 Foto no www.pilis.lv.


http://www.pilis.lv/


Gostiņu skanstes- viduslaiku nocietinājums. Līdz šim laikam Aiviekstes upes labajā krastā, pie ietekas Daugavā, saglabājušās Skanstes drupas. Šīs skanstes atrašanās vietu minējis jau J. Ch. Brotze 1803.gadā. Pētnieki skanstes izveidošanos attiecina uz 16. gs. pirmo pusi, kad Latvijas zemē karoja zviedri un poļi. Ar ģenerāļa Horna pavēli tika uzbūvēta skanste. Tā tika celta steigā, un jau nākamajā gadā tā tika atzīta par vāju nocietinājumu. Karalis lika to nojaukt, jo atjaunot skansti vairs nebija iespējams. Taču to nenojauca. Skansti atjaunoja 1635. gada vasarā. Pēc 1635. gada 4. septembrī parakstītā miera līguma, skanste kļuva par zviedru nocietinājumu uz robežas ar Poliju. Tajā uzturējās pastāvīgs garnizons. Pēc Neštates miera līguma 1721. gadā Zviedrijai Vidzeme bija jāatdod Krievijai. 1790. gadā skanste sākusi sabrukt, vēlāk restaurēta. Pie tās tika uzceltas kazarmas. Pēc 1795. gada, kad Krievija okupēja visu Latvijas teritoriju, skanste zaudēja savu nozīmi. Krievi visu pārceļ uz Daugavpili. Kazarmas saēd laika zobs, tās nojauc. Skansts bijusi ierīkota grūti pieejamā vietā. Skanstupīte to ierobežo rietumos, Aiviekstes ieteka Daugavā– dienvidos, neliela grava– austrumos un ziemeļos– mākslīgi rakts grāvis (metru dziļš, ap četri metri plats), kas pilns ar ūdeni. Tā bijusi četrkantīga ar 50 m lielu laukumu iekšpusē un 30 m augstiem un 20 m platiem bastioniem stūros, malas apņēmuši 2 m augsti vaļņi. Malu augstums ārpusē bijis no 3-6 m, bet ziemeļu pusē sasniedzis pat 13 m23.

5.attēls.Skats uz– Skanstupīti24.

Kopš 1968.gada skanstēs izveidots parks. Līdz 2004.gadam Zviedru skanstēs atradās Pļaviņu pilsētas estrāde, līdz ar to šī bija viena no galvenajām brīvdabas pasākumu organizēšanas vietām. Šeit bija neliela skatuve, elektrības pievads un soli (līdz 100 cilvēku pasākumiem).

6.attēls.Estrāde pie Zviedru skanstēm (Draudzības parks)

Vietai ir īpaša ainaviska vērtība, jo tā at-rodas blakus Daugavai. Pašlaik zemes īpa-šums pieder privātīpašniekam. Parka turp-mākajā izmantošanā var tikt saskaņoti lab-iekārtota parka, tūrisma un privātīpašuma apsaimniekošanas mērķi.

23 Izmantota informācija no VKPAI arhīva materiāliem.24 Foto no www.pilis.lv.




Rakstnieka J. Jaunsudrabiņa un gleznotāja A. Štrāla dzīves vieta. 20.gs. 30.gados Pļaviņās dzīvoja vairāki mākslinieki: rakstnieks un gleznotājs J.Jaunsudrabiņš, gleznotājs A.Štrāls, rakstnieks K.Štrāls, rakstniece Emīlija Prūsa, gleznotājs Tigins, komponisti Vikmanis un Reinholde, tēlnieks un pedagogs Voldemārs Jākobsons. Šī kopa tiek dēvēta par “Pļaviņu mākslinieku koloniju”. 1913.gada Pļaviņās savā mājā uz dzīvi apmetās Jānis Jaunsudrabiņš (1877.– 1962.) ar ģimeni. Pirmā pasaules kara laikā rakstnieks ar savējiem devās bēgļu gaitās uz Kaukāzu, no kurienes atgriezās 1918. gadā. Turpmākajos gados J. Jaunsudrabiņš pa ziemu parasti dzīvoja Rīgā, vasarās – Pļaviņās. Uzticīga un ilga draudzība rakstnieku vienoja ar gleznotāju Aleksandru Štrālu. Brāļi Aleksandrs un Kārlis Štrāli dzīvoja Pļaviņās „Skalduleju” mājās. Otra pasaules kara laikā J. Jaunsudrabiņš kopā ar dzīvesbiedri Natāliju devās uz Vāciju, lai būtu tuvāk meitai Lilijai un znotam. Brāļi Štrāli savus atlikušos mūža gadus nodzīvoja Pļaviņās.

Teritorijas plānojuma risinājumu apraksts un pamatojumsKultūras pieminekļi aizsargājami un izmantojami saskaņā ar likumu “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” un “Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu”.Saskaņā ar Aizsargjoslu likumu kultūras pieminekļiem nosakāma 100 metru aizsargjosla. Katram kultūras piemineklim jānosaka individuālā aizsardzības zona saskaņā ar MK 15.06.2003. noteikumiem Nr. 392 “Kultūras pieminekļu aizsargjoslas (aizsardzības zonas) noteikšanas metodika”

Objekti un teritorijas ar vietēju kultūrvēsturisku vērtību. Līdz ar valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem Pļaviņās ir vairāki vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļi, kuru saglabāšanu un aizsardzību var sekmēt teritorijas plānojums (skat. 3. tabulu). Pļaviņas un Gostiņi izveidojušies neatkarīgās Latvijas laikā 20.gs. 20.– 30.gados, un var lepoties ar tam laikam raksturīgo savrupmāju apbūvi. Par celtniecības materiālu Pļaviņās bieži izmantots Daugavas dolomīts, no tā mūrētie nami ir neatkārtojami reģionālās arhitektūras paraugi.



7.attēls.Pļaviņu centrs25

Viena no galvenajām Pļaviņu pilsētas attīstības prioritātēm ir saglabāt un atjaunot pilsētas vēsturisko arhitektoniski telpisko vidi, ko veido, pilsētas plānojuma struktūra un izteiksmīgākie arhitektūras elementi.

Pļaviņu pilsētas attīstība ir sākusies reizē ar jaunu satiksmes ceļu ierīkošanu. Kad satiksme notika pa ūdensceļiem, centrs bija Gostiņos, bet līdz ar Rīgas– Daugavpils dzelzceļa izbūvi sāka būvēties arī Pļaviņās. Pilsētā ir saglabājies vēsturiski veidojies ielu tīkls un apbūves raksturs, kā arī Pļaviņu pilsētai tik raksturīgās dolomīta apbūves, arhitektoniskā, mākslinieciskā un vēsturiskā izteiksmība.

8.attēls.Pasta ēka

Dzelzceļa stacija būvēta 20.gs. sākumā. Tā ir divstāvu celtne, kuras fasādes centrālo daļu izceļ rizalīts. Pirmā stāva logiem ir pusloka pārsedzes. Viens no nozīmīgākajiem vēsturiskās arhitektūras elementiem ir Sv. Pētera luterāņu baznīca. Arī baznīcas celtniecībā izmantos vietējais būvmateriāls.

25 Foto no Pļaviņu novadpētniecības muzeja materiāliem



9.attēls.Pētera luterāņu baznīca26

Sv. Pētera luterāņu baznīca- atrodas Pļaviņu pilsētas centrā, blakus stacijas laukumam un ir galvenā vertikālā dominante. Baznīca celta 1911.- 1912. g. pēc Stukmaņu muižas nomnieka barona Noldes ierosmes. 1929. gadā baznīca atremontēta, izgatavots jauns altāris un altārglezna (mākslinieks E.Virsis). Baznīcas tornis, kuram ir piramidāla smaile, novietots asimetriski vienā malā. Draudzes darbība pēc 1. Pasaules kara un tam sekojošiem notikumiem atjaunojās 1919. gadā un drīz sekoja remonts un labiekārtošanas darbi. 1923. gadā tika iegādātas harmonijas, bet gadu vēlāk no Nižnijnovgorodas atvests atpakaļ zvans. Tā virsmu rotāja uzraksts „Der Stockmanshofer Kirche gerwidmet von H. Appeltoft.”. 1929. gada baznīca atkal remontēta, izgatavots arī jauns altāris un altārglezna (mākslinieks E. Virsis).”

3.tabula.Kultūrvēsturiski nozīmīgi objekti Pļaviņu pilsētāNr.p.k. Nosaukums Atrašanās vieta Datējums, piezīmes par

objektu1. Pļaviņu Sv. Pētera luterāņu baznīca Raiņa ielā 18 1911.- 1912.g.2. Pasta ēka Pasta 23. Kultūras nama ēka Daugavas iela 494. Pļaviņu vidusskolas ēka Daugavas iela 50/52

5. Veco ļaužu un invalīdu pansionāts „Pļaviņas” ēka Daugavas iela 54

6. SIA Pļaviņu komunālie pakalpojumi ēka. Daugavas iela 43 Vecā Pļaviņu valdes ēka.

Teritorijas plānojuma risinājumu apraksts un pamatojumsGalvenās pilsētas ainavu veidojošās ēkas ir vēsturiskā apbūve dolomīta mūra ēkas. Teritorijas plānojumā II daļā Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos” noteiktās prasības nodrošina apbūves vēsturisko proporciju saglabāšanu un veicina tradicionālo būvmateriālu pielietošanu. Izstrādājot Pļaviņu pilsētas teritorijas plānojumu respektē kultūrvēsturiski nozīmīgo ainavu un pilsētas vēsturiski izveidoto plānojumu, esošās apbūves mērogu un raksturu.

4.4. Iedzīvotāji, demogrāfiskā situācija

2005.gada sākumā Pļaviņās dzīvo 3790 iedzīvotāji27. Aizkraukles rajona pašvaldību (kopā 21) vidū Pļaviņas ir 4. lielākā pēc iedzīvotāju skaita ziņā. Pilsētā dzīvo 9% no rajona iedzīvotājiem. Salīdzinājumā ar Aizkraukli un Jaunjelgavu, pat ar apkārtējām pagastu teritorijām, iedzīvotāju skaits Pļaviņās ir būtiski samazinājies pēdējo 10 gadu laikā; par 457

26 Foto no www.pilis.lv.27 Pēc pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra datiem.




iedzīvotājiem jeb gandrīz par 11 % salīdzinājumā ar 1995.gadu. Turpretī apkārtējās lauku pašvaldībās tas palicis praktiski nemainīgs.

10.attēls.Iedzīvotāju skaita izmaiņas

9951

2197

4247

972 958

9584

2002

3933

934 895

10050

2400

3790

953 913

0

2000

4000

6000

8000

10000

12000

Aizkraukles novads(Aizkraukles pilsēta,Aizkraukles pagasts)

Jaunjelgava ar l.t. P ļaviņas Aiviekstes pagasts Klintaines pagasts

1995.g. 2000.g. 2005.g.

Aplūkojot iedzīvotāju skaita dinamiku ilgākā laikā, redzams, ka iedzīvotāju skaita kritums ir sācies jau pirms ekonomisko procesu palēnināšanās Latvijas neatkarības atgūšanas laikā. (skat. 11. attēlu).

Pēc 2000. gada Tautskaites datiem, Pļaviņās ir 1493 mājsaimniecības. Salīdzinot ar Aizkraukles rajona citām pilsētām un apkārtējiem pagastiem, Pļaviņās ir nelabvēlīgāks iedzīvotāju sadalījums pa vecuma grupām (skat. 12. attēlu).

11.attēls.Iedzīvotāju skaita izmaiņas, Tautskaites dati, 2000.g

2 489 2500

3985 40234301 4415

4073

0500

1 0001 5002 0002 5003 0003 5004 0004 5005 000

1935.g. 1939.g. 1959.g. 1970.g. 1979.g. 1989.g. 2000.g.

Augsts virs darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars (26%) rada nepieciešamību arī pēc pašvaldības sociālās palīdzības izdevumiem, tādējādi kavē pašvaldības spēju konkurēt ar citām



pašvaldībām, kur līdzekļus var ieguldīt infrastruktūras attīstībā un pašvaldības funkciju izpildes uzlabošanā.

12.attēls.Iedzīvotāju sadalījums pa vecuma grupām, salīdzinājums ar citām pašvaldībām, %

15 15 1520 17

6661 60 59 59

1823 26

21 24

0

10

20

30

40

50

60

70

Aizkraukle Jaunjelgava Pļaviņas Aiviekstes pagasts Klintaines pagasts

līdz darbspējas vecumam darbspējas vecumā virs darbspējas vecuma

2005. gada sākumu Pļaviņās dzīvoja 561 bērni (iedzīvotāji līdz darbspējas vecumam), 2256 iedzīvotāji darbspējas vecumā un 973 iedzīvotāji virs darbspējas vecumā. Sievietes virs darbspējas vecuma grupā vairāk kā divas reizes pārsniedz vīriešu skaitu (skat.13. attēlu).

Salīdzinājumā ar 2000. gada tautskaites datiem, bērnu un darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars ir samazinājies, pieaudzis pensijas vecuma cilvēkus īpatsvars. (skat. 14. attēlu).

Demogrāfiskā slodze 2005. gada sākumā Pļaviņu pilsētā (680) ir līdzīga apkārtējo pagastu situācijai (Aiviekstes pagastā 693 un Klintaines pagastā 688 ārpusdarba spējas iedzīvotāju uz 1000 iedzīvotājiem darbspējas vecumā).Pirmsskolas vecuma bērnu (0-6 g) skaits Pļaviņās 2005. gada sākumā28 bija 213 bērni; skolas vecuma bērni (7-18) – 583 bērni.

13.attēls.Iedzīvotāju dzimuma un vecuma struktūra, 01.01.2005.

261

1113

665308

1143

300

-70% -50% -30% -10% 10% 30% 50% 70%

līdz darbspējasvecumam

darbspējas vecumā

virs darbspējasvecuma

vīrieši sievietes

14.attēls.Izmaiņas iedzīvotāju vecumstruktūrā

28 Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra datiem



18,5

53,8

27,7

17,7

51,1

31,1

līdz darbspējasvecumam

darbspējasvecumā

virs darbspējasvecuma

2000.gadatautskaitesdati

2005.gadaIedz.reģistradati

Liela daļa no iedzīvotājiem ir krieviski runājoši (skat. 10. attēlu). Līdz ar to pašvaldībā ir vidusskola, kur pamata izglītība notiek krievu valodā. 2005. gada sākumā 14 % no Pļaviņu iedzīvotājiem bija nepilsoņi.

15.attēls.Iedzīvotāju nacionālais sastāvs, 01.01.2005

68%

21%

1% 1% 2% 3% 4%

latvieši

krievi

baltkrievi

poļi

čigāni

pārējie

ukraiņi

Teritorijas plānojuma risinājumu apraksts un pamatojumsPļaviņu pilsētā pēdējo desmit gadu laikā novērojami nelabvēlīgi demogrāfiskie procesi- būtisks iedzīvotāju skaita samazinājums.Iedzīvotāju skaita samazināšanās tendences un tas, ka Pļaviņu pilsētā nav paredzama strauja ekonomisko procesu attīstība (atteikšanās no AS "Baltic Pulp" celulozes rūpnīcas celtniecības), nosaka to, ka Pļaviņu pilsētā nav nepieciešama jaunu sociālās infrastruktūras objektu izveide. Jāsaglabā un jāapsaimnieko esošie objekti.

4.5. Nodarbinātības un uzņēmējdarbības attīstības tendences

Bezdarba līmenis Pļaviņu pilsētā pēdējo septiņu gadu laikā saglabājas zems.

16.attēls.Bezdarba līmenis



5,24% 5,11%

6,10%

4,87%

3,81%

5,35% 5,29%

1998.g. 1999.g. 2000.g. 2001.g. 2002.g. 2003.g. 2004.g.

17.attēls.Iedzīvotāju ienākumi

32%

5%32%

2%

29%

Ekonomiskās aktivitātes

Pensija

Pabalsti

Citu personu aizgādība

Citi iztikas avoti

Kopā 75 uzņēmumi un iestādes Pļaviņās nodrošina darba vietas29, no tiem 55 privātā sektora uzņēmumi un individuālā darba veicēji un 21 pašvaldību un valsts uzņēmums un iestāde. Privātajā sektorā lielākie darba vietu nodrošinātāji ir SIA “Vagonete” un SIA “Celtniecības dolomīti”. Tomēr lielākā daļa ir mazi uzņēmumi ar 1– 5 darba vietām. Nozīmīgākais skaits darba vietu ir publiskajā sektorā– 2 skolas, 2 pirmskolas izglītības iestādes, pilsētas dome, valsts iestādes kā piemēram, reģionālā vides pārvalde, mežniecība.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmērs 1 iedzīvotāju ir 91,5 lati (2002. gadā). Tas ir mazāks kā Aizkraukles pilsētā (135 Ls/1 iedz.), bet augstāks kā Jaunjelgavā (81,8 Ls/1 iedz.) un Jēkabpils pilsētā (71,8 Ls/1 iedz.). Jāatzīmē, ka blakus esošajās teritorijās iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir gandrīz uz pusi zemāks– Aiviekstes pagastā 55,3 un Klintaines pagastā 39,6 Ls/1 iedz..

Par pasīviem ekonomiskās attīstības procesiem liecina arī īpaši atbalstāmā teritorijas statusa piešķiršana Pļaviņu pilsētai. Tas nozīmē papildus iespējas uzņēmējdarbības atbalstam (atbalstāmas teritorijas statuss piešķirts līdz 2006. gada beigām). Pļaviņu pilsēta pašvaldību rangā30 ieņem 57. vietu starp 77 Latvijas pilsētām.

Darba vietu pieauguma un ekonomiskās attīstības perspektīvas iepriekšējos gados tika saistītas ar AS "Baltic Pulp" celulozes rūpnīcas celtniecību Jēkabpils rajona Ozolsalā, kas Pļaviņu

29 Saskaņā ar Lursoft datiem. “Latvija+2005”.30 LVAEI aprēķins īpaši atbalstāmo reģionu noteikšanai.



pilsētas teritorijai nozīmēja iespējas piedāvāt teritorijas gan dzīvojamo māju, gan pakalpojumu objektu būvei. Šī iecere tik noraidīta, līdz ar to ir jāmeklē citi attīstības ceļi.

Kā viens no attīstības virzieniem tiek skatīta pakalpojuma sfēras attīstība, kas balstīta uz caurbraucēju plūsmas apkalpošanu. Pļaviņas ir piemērota ne tikai ēdināšanas un naktsmītņu uzņēmumu izvietošanai, bet, arī autoapkalpes, sakaru u.c. pakalpojumu piedāvāšanai. Pļaviņas ir vieta, kur augstākas kvalitātes pakalpojumi papildina apkārtnes (kaimiņu pašvaldību) piedāvājumus.

Teritorijas plānojuma risinājumu apraksts un pamatojumsŅemot vērā uzņēmumu un pakalpojumu iespējamo daudzveidību, plānojumā paredzētas gan jaunas ražošanas, gan tūrisma un darījumu teritorijas. Pļaviņu pilsētas izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums (nozīmīgas satiksmes līnijas - valsts galvenās tranzīta dzelzceļa līnija un autoceļš (E22; A6) kā apvedceļš), kultūrvēsturiskais mantojums un Daugavas un Aiviekstes upes, nodrošina pilsētas teritorijā iespējas attīstīt tūrismu.

4.6. Nekustamā īpašuma struktūra un attīstības tendences

Nekustamā īpašuma tirgus tendences liecina par ekonomiskās situācijas maiņas salīdzinoši lēno tempu. Līdz 2005.gada sākumam nekustamā īpašuma tirgu Pļaviņu pilsētā var raksturot kā mazaktīvu, tomēr vērojams intereses pieaugums par būvniecību īpaši teritorijās Daugavas malā. Apmēram 70 % no Pļaviņu pilsētas teritorijas aizņem apbūve, pārējo neapbūvēto pilsētas daļu aizņem zaļā zona t.sk. meži, dabas un labiekārtotas teritorijas, kā arī ražošanas objektu atklātie uzglabāšanas laukumi. Pēc nekustamā īpašuma lietojuma mērķa, pašreizējo zemes izmantošanas struktūru Pļaviņu pilsētā pamatā nosaka lauksaimniecības zemes (18,8% no pilsētas teritorijas), vienģimeņu un divģimeņu apbūve (17,7%), satiksmes infrastruktūras objekti (16,5%) un rūpniecības objekti (11%). Mežu teritorijas veido tikai 5% no pilsētas teritorijas.

4.tabula.Zemes sadalījums pa nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupām (pēc galvenā nekustamā īpašuma lietošanas mērķa) un pa zemes lietošanas veidiem (ha) uz 01.01.2004.

Kods Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa Īpašumu vai lietojumu skaits Kopplatība, ha

01 Lauksaimniecība 28 135,702 Mežsaimniecība 3 35,903 Ūdenssaimniecība 1 126,004 Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde 0 0,005 Zvejsaimniecība un zivsaimniecība, t.sk. zivaudzētavas 0 0,006 Vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju apbūve 759 127,807 Daudzdzīvokļu māju apbūve 81 37,908 Darījumu iestāžu un komerciāla rakstura apbūve 27 4,909 Sabiedriskas nozīmes objekti 35 52,110 Rūpniecības objekti 38 79,311 Satiksmes infrastruktūras objekti 81 119,4



Kods Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa Īpašumu vai lietojumu skaits Kopplatība, ha

12 Inženiertehniskās apgādes tīkli un objekti 4 2,613 Pārējie objekti 0 0,014 Jūras ostas un jūras ostu terminālu apbūve 0 0,0

Kopā: 1057 721,6

18.attēls.Zemes sadalījums pa NĪLM grupām

Rūpniecības objekti 11%

Inženiertīkli un objekti

0%

Ūdenssaim-niecība17%Vienģimenes un

divģimeņu mājas18%

Daudzdzī-vokļu mājas5%

Darījumu teritorijas1%

Sabiedriskas nozīmes objekti

7%

Mežsaimnie-cība5%

Satiksmes infrastruktūru

objekti17%

Lauksaimnie-cība19%

Pļaviņu pilsētā salīdzinājumā ar apkārtējām teritorijām ir salīdzinoši mazaktīva būvniecības jomā; būvniecība daudz aktīvāk noris Koknesē, Skrīveros, gan Daugavas kreisajā krastā. Galvenās būvniecības aktivitātes Pļaviņu pilsētā šobrīd saistītas ar esošo objektu pārbūvi. Jaunu māju celtniecība nenotiek, ekspluatācijā nav nodotas jaunas ēkas. Tas daļēji izskaidrojams, gan ar to, ka Pļaviņu pilsētā salīdzinoši ir maz teritoriju jaunas apbūves attīstībai, gan ar nepietiekamu infrastruktūras un komunikāciju nodrošinājumu potenciāli jaunajās apbūves vietās. To iespaido nereti ar piegružotā, nesakoptā apkārtne un industriālais apkārtējo zemes gabalu izmantošanas veids.

Teritorijas plānojuma risinājumu apraksts un pamatojumsNekustamā īpašuma tirgus un apbūves aktivitātes var būt labs pamats veiksmīgas pilsētvides turpmākai veidošanai esošajās lauksaimniecības zemēs, piemēram, brīvo teritoriju apbūvei pilsētā, ievērojot esošo ielu tīklu un veidojot jauno dzīvojamo apbūvi un ražošanas un tehnisko objektu teritorijas savrupi. Tas veicinātu arī Pļaviņu teritoriālo un funkcionālo saišu veidošanu ar Aiviekstes pagasta Kriškalnu ciemu.Atsevišķu meža nogabalu teritorijas (piemēram, nosakot meža aizsargjoslu) un labiekārtotas apstādījumu teritorijas ir obligāti saglabājamas, lai kompensētu pilsētas industriālo raksturu un pasvītrotu Daugavas klātbūtni.Lai arī netiek prognozēta būtiska iedzīvotāju skaita palielināšanās, pilsētā ir pamats attīstīt daudzdzīvokļu ēku apbūvi, jo Pļaviņās tā tradicionāli pastāv un atsevišķās vietās var kalpot arī sociālu mērķu sasniegšanai (maznodrošināto iedzīvotāju vajadzībām).Pilsētas rūpnieciskie rajoni saglabājami kā nozīmīgs darba vietu resurss; sadarbībā ar uzņēmumiem jārisina, kā intensificēt esošo ražošanas un tehnisko objektu apbūves teritoriju izmantošanu.



Satiksmes infrastruktūra (dzelzceļš, ielas un ceļi) arī turpmāk aizņems būtisku pilsētas teritorijas daļu. Sadarbībā ar AS “Latvijas Dzelzceļš” jārisina pieguļošo teritoriju (dzelzceļa aizsargjoslas teritorijas) sakārtošana. Teritorijas aiz dzelzceļa plānojumā paredzētas kā labiekārtotas apstādījumu teritorijas, esošajās mazdārziņu teritorijas šaipus dzelzceļa vietām plānojot savrupmāju apbūvi.

4.7. Ražošanas uzņēmumi un teritorijas19.attēls.“Vagonette” teritorija.

Ražošanas uzņēmumi, kas aizņem lielākās platības pilsētas teritorijā ir SIA “Vagonette” koka gulšņu un ceļa brusu impregnēšanas cehs un SIA “Pļaviņu DM”.

5.tabula. Nozīmīgākie ražošanas objektiUzņēmums AdreseKokapstrādes uzņēmums "Aragons Plus", SIA Bebrulejas 3dKonditorejas cehs "Bezdelīgas 1", SIA Daugavas 72Kapu pieminekļu darbnīca “Cigoriņš”, IU Meža 75Mēbeļu ražošanas cehs "Daiļrade-Koks", SIA Sporta 1a; Lielā 18Apģērbu šūšanas uzņēmums "JB Workwear", SIA Raiņa 37"Latvijas propāna gāze", SIA, Aizkraukles apkalpes zona, Balonu realizācijas punkts Pasta 7Kravu pārvadājumi “Pato-1”, SIA Bebrulejas 1Būvmateriālu, būvkonstrukciju, būvizejvielu ražošanas uzņēmums “Pļaviņu DM", SIA Rīgas 16"Pļaviņu komunālie pakalpojumi", SIA Daugavas 43Attīrīšanas iekārtas "Pļaviņu komunālie pakalpojumi", SIA Bebrulejas 3Katlu māja "Pļaviņu komunālie pakalpojumi", SIA Rīgas 15a, Raiņa 72aDzelzceļa būve un remonta uzņēmums "Vagonete", SIA Bebrulejas 3b"Ķegums ECU", SIA, Pļaviņu iecirknis, elektromontāža Raiņa 51

Teritorijas plānojuma risinājumu apraksts un pamatojumsRažošanas teritorijas pilsētā plānotas ņemot vērā to esošo atrašanos, izmantošanu un nodrošinājumu ar inženierkomunikācijām vai iespējām izbūvēt inženierkomunikācijas.Esošās ražošanas teritorijas izmanto ekstensīvi, pastāv iespēja intensificēt objektu un teritoriju izmantošanu. Ražošanas un tehnisko objektu teritorijas bieži vien atklātas pret galveno pilsētas ielu (Rīgas iela), tās nepieciešams sakārtot vai norobežot. Jānovērš vides piesārņojums (skat. potenciāli piesārņotās teritorijas punktā 4.2.3.) atbilstoši vides aizsardzības prasībām.



Jaunas ražošanas teritorijas ieteikts izvietot Kriškalnu ciema tuvumā, ņemot vērā komunikāciju nodrošinājumu (110 kV elektrolīnija).

4.8. Sociālās infrastruktūras objekti un teritorijas

Pļaviņu pilsēta ir nodrošināta ar sociālās infrastruktūras objektiem, kas nepieciešami pašvaldības funkciju veikšanai un sociālo pakalpojumu sniegšanai. Pilsētā ir 37 sabiedriskie objekti (9 valsts iestādes un uzņēmumi, 8 veselības aprūpes iestādes, 6 izglītības iestādes, 4 kultūras iestādes, 2 sociālās palīdzības un aprūpes iestādes, 3 baznīcas) un 60 darījumu objekti (9 kafejnīcas, 33 veikali, 3 autoapkalpes uzņēmumi, 10 sadzīves pakalpojumu uzņēmumi, 1 banka, dzelzceļa stacija, autostacija un 2 pasta nodaļas). Sociālās infrastruktūras objektu sarakstu skat.2. pielikumā.

4.8.1. IzglītībaIzglītības pakalpojumus Pļaviņu pilsētā nodrošina 2 pirmskolas izglītības iestādes bērnudārzs “Bērziņš” un Gostiņos bērnudārzs “Rūķītis” (2004. gada sākumā uzņēma 22 bērnus). Pļaviņās atrodas arī Aiviekstes pagasta bērnudārzs “Jumītis”.

20.attēls.Bērnudārzs “Bērziņš”

2004. gada sākumā bērnudārzs “Bērziņš” uzņēma 48 bērnus, bērnu skaitam pēdējo 3 gadu laikā ir tendence samazināties. Pie bērnudārza “Bērziņš” blakus dzelzceļam atrodas stadions.

Pļaviņās ir divas vidusskolas un viena interešu izglītības iestāde - mūzikas skola.

21.attēls.Marijas Brimmerbergas vidusskola

Marijas Brimmerbergas vidusskola (iepriekš - Pļaviņu ģimnāzija) dibināta 1918.gadā. Skolēnu skaits 2004. gada sā-kumā 691. Skolēnu skaitam pēdējo 3 gadu laikā ir tendence samazināties. Pie skolas atrodas stadions.



22.attēls.Mūzikas skola

Ēkai ir kultūrvēsturiska nozīme. Skolēnu skaits 2004. gada sākumā 128, skolēnu skaitam pēdējo 3 gadu laikā ir tendence samazināties. Pļaviņu 1.vidusskolas un Pļaviņu ģimnāzijas ēku tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs. Ēkām ir nepieciešams uzlabot notekūdeņu sistēmu, pastiprināt siltumizolāciju, novērst mitruma bojājumus.

2004. gadā ir izstrādāts tehniski ekonomiskaispamatojums ēku uzlabošanai, veicot grīdu, jumtu, ārsienu, logu un ārdurvju siltināšanu vai nomaiņu, iekštelpu remontu un pārplānošanu31.

4.8.2. Sports

23.attēls.Sporta laukums pie Marijas Brimmerbergas vidusskolas

Pilsētā ir trīs sporta laukumi. Tie atrodas pie bērnudārza “Bērziņš”, Gostiņos un pie Marijas Brimmerbergas vidusskolas. Visaktīvāk tiek izmantots Marijas Brimmerbergas vidusskolas sporta laukums. Abi pārējie sporta laukumi tiek izmantoti reti.

24.attēls.Atklātais peldbaseins

Pilsētas nomalē starp dzelzceļu un Daugavas ielu atrodas mākslīgi izveidots āra baseins, būvēts 20.gs. 80-tajos gados, tas ir iecienīta atpūtas vieta arī šodien. Teritorija ir apgaismota un labiekārtota.

31 Izglītības un sabiedrisko iestāžu ēku energoefektivitātes paaugstināšana. Tehniski ekonomiskais pamatojums.



4.8.3. KultūraPļaviņu pilsētā darbojas kultūras nams, 3 bibliotēkas, tostarp bērnu bibliotēka. Vismaz reizi gadā brīvdabas pasākumiem tiek izmantota kādreiz iecienītā brīvdabas estrāde pie Daugavas– Zviedru skanstēm jeb Draudzības parkā (skat. arī Kultūras pieminekļi un kultūrvēsturiski nozīmīgi objekti punktā 4.3.). Kultūras dzīvi Pļaviņās var raksturot kā mazpilsētai raksturīgu – bagātu ar vietējiem tradicionālajiem pasākumiem. Lielāku pasākumu organizēšanai nav atbilstošu telpu un teritoriju.

4.8.4. Veselības un sociālā aprūpePļaviņu pilsētā ir nodrošināta medicīniskās palīdzības pieejamība atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.350 “Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūrplāna izstrādāšanas un ieviešanas kārtība”:Primāro neatliekamo palīdzību iespējams sniegt 15 minūšu laikā. Pļaviņu pilsētā atrodas Aizkraukles rajona slimnīcas ātrās neatliekamās medicīniskās palīdzības filiāle (Daugavas iela 54); Sekundāro neatliekamo medicīnisko palīdzību iespējams sniegt 3 stundu laikā. Pļaviņu neatliekamās medicīniskās palīdzības stacija nogādā pacientus uz Aizkraukles rajona slimnīcu.Ambulatorās palīdzības nodrošinājums, atbilst nosacījumam, ka pie viena primārās veselības aprūpes ārsta ir reģistrēts ne vairāk kā 1600 pacientu. Pļaviņu pilsētā strādā četri ģimenes ārsti.Plānveida veselības aprūpes pakalpojumus primārās veselības aprūpes ārsts sniedz ne vēlāk kā 3 dienu laikā. Bez ģimenes ārstiem Pļaviņās ir pieejami vecmātes prakse, laboratorija, un 2 zobārstniecības kabineti. Stacionārā palīdzība ir nodrošināta, jo attālums no dzīvesvietas līdz daudzprofilu neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcai pa autoceļiem nepārsniedz 70 km un ceļā līdz slimnīcai pavadītais laiks, pārvietojoties ar autotransportu, nepārsniedz 60 min.Viena lokālā slimnīca apkalpo ne mazāk kā 25000 iedzīvotājiem. Tuvākā lokālā slimnīca atrodas Aizkrauklē.

Pļaviņu pilsēta ietilpst Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras Zemgales teritoriālās nodaļas apkalpes teritorijā. Sociālo palīdzību nodrošina Pļaviņu pilsētas dome, kas izveidojusi sociālās palīdzības nodaļu un bāriņtiesu. Pilsētā ir veco ļaužu un invalīdu pansionāts "Pļaviņas"; tā ir viena no četrām Aizkraukles rajona sociālās aprūpes iestādēm. 4.8.5. Autoapkalpes objektiUz tranzīta plūsmu orientētie objekti izvietoti pie Daugavas un Rīgas ielas. Par tādiem var uzskatīt degvielas uzpildes staciju, kafejnīcas, veikalus un apstāšanās laukumus Daugavas malā.



25.attēls.Degvielas uzpildes stacijaLīdz šim Pļaviņu pilsētas ieguvumi no tranzīta ir bijuši nelieli. Kā iemeslu var minēt gan ar citu pakalpojumu centru- Kokneses un Jēkabpils tuvumu, gan nepietiekami kvalitatīvu pakalpojumu piedāvājumu Pļaviņās.

Pļaviņās vienīgā degvielas uzpildes stacija atrodas pie Pļaviņu pilsētas robežas, Rīgas ielas sākumā.

4.8.6. Valsts iestādes un uzņēmumu teritoriālās struktūrasPļaviņās izvietotas deviņas valsts iestāžu un uzņēmumu teritoriālās nodaļas, kas paaugstina Pļaviņu pilsētas lomu apkārtējo teritoriju vidū, nodrošinot vairāku būtisku valsts pakalpojumu pieejamību uz vietas:Madonas reģionālās vides pārvaldes, Aizkraukles daļa;"Centrālā reģiona ceļi", akciju sabiedrība, Aizkraukles ceļu rajons, Pļaviņu iecirknis;Aizkraukles rajona policijas pārvaldes, Pļaviņu policijas iecirknis;Madonas reģionālā vides pārvalde, Ūdeņu bioloģisko resursu aizsardzības daļa, Pļaviņu nodaļa;Pļaviņu mežniecība;Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra, Pļaviņu starprajonu nodaļa;Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Aizkraukles brigāde, Pļaviņu postenis;Hidrometeoroloģiskā dienesta Vidzemes reģionālā novērošanas daļa, Pļaviņu novērojumu stacija;Ziemeļaustrumu elektrisko tīklu, Aizkraukles elektrisko tīklu rajons, Pļaviņu iecirknis.

4.8.7. Citi sabiedriskie objekti26.attēls.Kapsēta

Plašas teritorijas Pļaviņās aizņem kapsēta. Ir izstrādāts kapsētas paplašināšanas un kapličas būvniecības projekts. Kapsēta atrodas augstākajā pilsētas vietā – Bāra kalnā. Kapsēta ir viena no teritorijām, kas papildina pilsētas zaļo struktūru.

Pilsētā ir 3 konfesiju baznīcas– Gostiņu Evaņģēliski luteriskai draudzei, Pļaviņu Romas katoļu draudzei un Pļaviņu baptistu draudzei. Nozīmīgi pakalpojumu veikali (33), tai skaitā pārtikas, rūpniecības preču, mēbeļu tirdzniecības veikali un aptiekas, 9 kafejnīcas, 10 sadzīves



pakalpojumu uzņēmumi (frizētavas, šūšanas darbnīcas, veļas mazgātava, banka, pasts, dzelzceļa un autobusu pasažieru stacijas un citi pakalpojumu sniedzēji (skat. 3. pielikumu).

Teritorijas plānojuma risinājumu apraksts un pamatojumsPļaviņu pilsētā ir daudzveidīgs un plašs sociālo pakalpojumu klāsts. Pieejami visi primārie pakalpojumi. Pakalpojumus izmanto ne tikai Pļaviņu pilsētas, bet arī apkārtējo teritoriju iedzīvotāji.Sociālo pakalpojumu spektru nepieciešams papildināt ar labiekārtotu brīvdabas atpūtas zonu (parkam, estrādei, bērnu rotaļu laukumiem). Iespējama intensīvāka sporta laukumu pie bērnudārza un Gostiņos izmantošana. Jauns parks ar sporta un atpūtas infrastruktūru var veidoties aiz dzelzceļa.

4.9. Pilsētas telpiskā organizācija un būvvides raksturojums

Pļaviņu pilsētas telpisko struktūru, plānošanas apstākļus un attīstības priekšnoteikumus nosaka: dabas apstākļi (reljefs, veģetācija, ģeoloģiskie apstākļi), funkcionālā organizācija un telpiskā kompozīcija, apbūves un nekustamo īpašumu struktūra, vides kvalitāte un infrastruktūra.

4.9.1. Pļaviņu pilsētas telpiskā struktūra un apdzīvojuma raksturojumsDabas faktoru (ģeoloģisko apstākļu, reljefa un veģetācijas) ietekmē, Pļaviņu pilsētai ir izveidojusies izteikti lineāra struktūra. pilsēta stiepjas 8 km garumā.

27.attēls.Pilsētas plānojumā dominējošās struktūras

Nozīmīgākie dabas elementi, kas nosaka pilsētas struktūru ir galvenās transporta asis, Daugavas mala (Pļaviņu HES ūdenskrātuve) un Aiviekste - pilsētas dabīgā dienvidu robeža. Vēsturiski pilsētā ir izveidojies atšķirīgs apdzīvojuma blīvums un daudzviet - jaukts



funkcionālais zonējums. Daudzfunkcionālas teritorijas ir vairāk raksturīgas Pļaviņu centra daļā un gar galveno transporta asi (Rīgas / Daugavas ielu).

Pļaviņu pilsētā, tāpat kā daudzviet pārējā Latvijas teritorijā, apdzīvojuma veidošanos ievē-rojami ietekmējusi tehniskā infrastruktūra. Šī ietekme vērojama arī šodien, un tās loma nākotnē varētu vēl pieaugt, jo attīstības prognozes saistītas ar uzņēmējdarbības transporta maģistrāļu tuvumā.

Pilsētu telpiski var sadalīt trijās daļās: 1. Centrālā daļa- stacijas apkārtne, 2. Rietumu daļa- Bebruleja un Rīgas iela, 3. Gostiņi.

Iedzīvotāju aptuvenais telpiskais izvietojums: centrs (52%), Rīgas iela (20%), Bebrulejas (5%) un Gostiņi (23%). Šāds dalījums ir nosacīts, jo visu pilsētu uz pusēm fiziski dala dzelzceļa līnija, abpus kurai pilsēta mainās arī funkcionāli (otrpus dzelzceļam -privātmāju dzīvojamais rajons).

Centra daļa. Pļaviņu centra daļa ir vēsturiski veidojusies ap dzelzceļa staciju, šeit koncentrēts galvenais transporta mezgls, administratīvās, sabiedriskās un darījumu funkcijas. Centra teritorija ir izteikti daudzfunkcionāla: publiskās apbūves teritorijas praktiski nav nodalāmas no dzīvojamās apbūves teritorijām, pilsētas centrālajā daļā dažāda tipa un labiekārtojuma līmeņa mājās dzīvo aptuveni puse no pilsētas iedzīvotājiem.

Pilsētas centrālajā daļā koncentrēti tādi nozīmīgi objekti kā pilsētas dome, dzelzceļa un autobusu stacija, baznīca, izglītības un veselības aprūpes iestādes un lielākā daļa pakalpojumu un darījumu objektu. Centra teritorija saplūst ar Aiviekstes pagasta Kriškalnu centra daļas teritoriju ar blīvu apbūvi. Centra teritorijā atrodas arī Aiviekstes pagasta padomes ēka (1.maija iela). Dzīvojamās apbūves teritorijās centrā savrupmāju apbūve nav nošķirta no daudzdzīvokļu māju teritorijām. Tas daļēji izskaidrojams ar to,

28.attēls.Aiviekstes upes ieteka, Gostiņi32

ka pakāpeniski tiek apbūvētas brīvās teritorijas, kur iespējams pieslēgties inženiertīkliem.

Bebruleja.

32 Foto no Pļaviņu novadpētniecības muzeja materiāliem.



Pilsētas rietumu daļā dominē ražošana. Šajā pilsētas daļā atrodas lielākie ražošanas uzņēmumi “Vagonette”, koka gulšņu un ceļa brusu impregnēšanas cehs, “Pļaviņu DM” (dolomīta apstrādes uzņēmums) un SIA “Celtniecības dolomīti”, kas teritoriāli aizņem gandrīz visu pilsētas rietumu daļu.Galvenais dzīvojamās apbūves tips- daudzdzīvokļu māju apbūve. Bebrulejā dzīvo salīdzinoši neliels skaits iedzīvotāju (~ 5 % no kopējā iedzīvotāju skaita).Šajā pilsētas daļā atrodas arī tādi objekti kā bērnudārzs, degvielas uzpildes stacija un notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un kapsēta.No apbūves brīvā teritorija šajā pilsētas daļā ir Bāru kalns un meža nogabals, kas robežojas ar kapsētas teritoriju.

Gostiņi ir mazstāvu dzīvojamās apbūves rajons. Šajā pilsētas daļā dzīvo ¼ no pilsētas iedzīvotājiem. Gostiņos atrodas galvenā pilsētas atpūtas zona- Zviedru skanstes (Draudzības parks) un estrāde. Gostiņi pilda pilsētas apakšcentra lomu. Nozīmīgākie sabiedriskie objekti šajā daļā ir bērnudārzs, baznīca, mežniecība, pasta nodaļa, bibliotēka, aptieka. Gostiņu teritoriju no centra teritorijas atdala Kampēnu mežs un Draudzības parks.

Teritorijas plānojuma risinājumu apraksts un pamatojumsDzelzceļa līnija norobežo pilsētas ziemeļu daļu, līdz ar to aiz dzelzceļa saglabājušās no apbūves brīvās teritorijas, kas nodrošina pilsētai plešanās iespējas (teritorijas attīstības rezervi). Lai attīstītu teritoriju otrpus dzelzceļam, nepieciešams sekmēt sabiedrībai nozīmīgu objektu būvniecību šajā teritorijā un uzlabot inženierinfrastruktūru, arī dzelzceļa šķērsošanas iespējas, lai transporta kustība netiktu traucēta vilcienu kustības dēļ un pārbrauktuves būtu drošas kustības dalībniekiem.Kopumā pilsētā ir salīdzinoši zems labiekārtojuma līmenis, līdz ar to maz atpūtas un izklaides iespēju- trūkst labiekārtotu parku un skvēru, pastaigu un velo taku. Pilsētas esošie stadioni netiek izmantoti organizēti, izņemot Gostiņu stadionu, kurā notiek regulāras futbola kluba “Pļaviņas” nodarbības. Nepieciešams saglabāt un pilnveidot zaļo zonu, turpināt Daugavas krasta labiekārtošanu un veicināt tā izmantošanu rekreatīviem mērķiem.Applūstošā Daugavas paliene ierobežo krasta izmantošanu un apgrūtina atbilstošas infrastruktūras izveidi, kas veicinātu ūdensmalas izmantošanu sabiedriskiem un rekreatīviem mērķiem. Nenoliedzami ūdensmalas priekšrocības jāizmanto, jāveicina Daugavmalas attīstība, paredzot labiekārtotas teritorijas atpūtai pie ūdens, sabiedriska rakstura objektu izveidi apbūvei piemērotākajos posmos, gājēju un velosipēdu celiņi izbūvi, šeit izmantojamas arī sezonāla rakstura būves: laivu piestātnes un laipas. Nepieciešams paredzēt to transportēšanas iespējas plūdu sezonā. Daugavas krastam trūkst vienotas attīstības koncepcijas. Tādu būtu vēlams izstrādāt.Lai intensīvāk izmantotu centra teritoriju, plānota jauktas darījumu un savrupmāju apbūves zona starp dzelzceļu un Daugavu, kā arī Gostiņu centru. Pilsētas attīstība vērsta arī uz teritorijas izmantošanas intensificēšanu starp dzelzceļu un Aiviekstes pagasta Kriškalniem.Mežs (kapsēta) Bāra kalnā, Sveķu kalnā un Kampēnu mežs ar mežaparka tipa apbūvi pie Gostiņiem bagātina un padara daudzveidīgāku pilsētas struktūru.



4.10. Apbūves raksturojums

Pļaviņu pilsētai ir sena vēsture, kas atspoguļojas arī tās apbūvē. Pilsētā saglabājušies ievērojami sava laika būvmākslas paraugi- kultūrvēsturiski nozīmīgi objekti un valsts aizsargājami kultūras pieminekļi (skat. 4.3.apakšnodaļu).

29.attēls.Pļaviņu 1.vidusskolaInteresantākā un raksturīgākā apbūve ir no Daugavas dolomīta būvētie nami. Daudzi objekti pilsētā ir izvietoti pārbūvētās pielāgotās telpās, to apkārtne ne vienmēr ir pietiekami sakārtota, trūkst attīstītas inženierinfrastruktūras, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu. Pilsētā ir vairāki nepievilcīgi apbūves piemēri, piemēram, garāžu kompleksi, tehniskās teritorijas un kādreizējās barakas, kas arī šodien tiek izmantotas dzīvošanai un nepabeigtas būves.

30.attēls.Nepabeigts daudzdzīvokļu nams Daugavas ielas sākumā.

Vidi degradējošs objekts- jārisina vietas funkcionālā izmantošana. Daugavas un Raiņa ielas krustojums un līdz šim ekstensīvi izmantotās teritorijas ir piemērotas darījumu un pakalpojumu izvietošanai. Arī attiecībā pret novietojumu pie galvenās ielas, šeit iespējama viesnīcas, atpūtas pakalpojumu vai tirdzniecības kompleksa izbūve ar nepieciešamajām stāvvietām.

Dažviet problemātiska ir vecās apbūves piemērošana pastāvīgai dzīvošanai neesoša ūdensvada un kanalizācijas pieslēguma dēļ. Tādēļ viens no plānojuma risinājumiem ir paaugstināt prasības inženierkomunikāciju izbūvei esošajās mazdārziņu teritorijās, nākotnē plānojot tās kā savrupmāju apbūves teritorijas.

Plānojumā tiek noteiktas šādas galvenās teritoriju grupas, atbilstoši to funkcionālajai izmantošanai:Dzīvojamās apbūves teritorijas;Publiskās apbūves teritorija;Ražošanas objektu apbūves teritorijas;Neapbūvētas teritorijas vai teritorijas ar zemu apbūves blīvumu.



Dzīvojamā apbūvē dominē savrupmājas. Lielākā daļa ēku ir tipveida vienstāva un pusotra stāva savrupmājas. Aptuveni 62 % iedzīvotāju dzīvo privātmājās.

Aptuveni 38 % cilvēku dzīvo daudzdzīvokļu mājās Daudzdzīvokļu apbūve nav augstāka par pieciem stāviem, taču lielāko īpatsvaru sastāda ēkas līdz trīs stāviem.

Pļaviņu pilsētai ir raksturīga jaukta tipa dzī-vojamā apbūve. Nav atdalīta mazstāvu un daudzstāvu apbūves teritorijas, izņēmums ir Gostiņu daļa, ko pārsvarā veido mazstāvu koka un ķieģeļu apbūve. ēku tehniskais stāvoklis vērtējams no galēji slikta līdz vidējam. Atsevišķās pilsētas daļās trūkst labiekārtojums un ir nepietiekami attīstīta infrastruktūra. Apbūves struktūra, attālinoties no kompaktā centra, ir neviendabīga, ar pārrāvumiem, apbūves kvartālus atdala neapbūvētas teritorijas. Dispersās apbūves teritorijas jo īpaši raksturīgas pilsētas daļā aiz dzelzceļa.

Privātmāju rajons ar koptiem dārziem izvietojies pāri dzelzceļam. Teritorija vietām praktiski saplūst ar Aiviekstes pagasta Kriškalnu ciemu.

Teritorijas plānojuma risinājumu apraksts un pamatojums

Pļaviņām kā mazpilsētai raksturīgākā ir savrupmāju apbūve. Pagaidām nav saredzama daudzdzīvokļu apbūves attīstības perspektīva Pļaviņu pilsētā, tāpēc plānotās teritorijas paredzētas savrupmāju apbūvei, izņēmums ir sociālās daudzdzīvokļu mājas būvniecība.

31.attēls.Baraku tipa apbūve Bebrulejā

32.attēls.Daudzdzīvokļu mājas Rīgas ielā

33.attēls.Apbūve Meža ielā

Plānojuma risinājumi paredz dzīvojamo ēku apbūvi, kas nav augstākas par 3 stāviem.Plānojuma risinājumi pieļauj daudzdzīvokļu ēku pirmajos stāvos izvietot birojus un veikalus, bet pārējos stāvos- dzīvokļus. Jauna dzīvojamā apbūve tiek plānota, intensificējot jau esošo teritoriju izmantošanu, t.i. paredzot to no apbūves brīvajās vietās un kā esošās apbūves turpinājumu. Plānojuma risinājumos pilsētas centrā un arī Gostiņu daļā piedāvāta kompleksa apbūve - gan



savrupmāju un daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku apbūve, gan nepieciešamās pakalpojumu infrastruktūras attīstība.Plānotas dzīvojamās apbūves teritorijas lauksaimniecības teritorijās starp dzelzceļu un Kriškalniem, paredzot infrastruktūras attīstību. Tuvumā plānoti arī šo teritoriju apkalpošanai nepieciešamie sabiedriska rakstura un pakalpojumu objekti.Saudzējot kokus un zemsedzi, atļauta arī apbūve Kampēnu meža teritorijās, kas pieguļ apbūvētajām teritorijām Gostiņos.

Publiskās apbūves teritorijas. Sabiedrisko un komercpakalpojumu objektu apbūves teritoriju platības ir atbilstošs esošajam pieprasījumam, daudzas funkcijas (pakalpojumu pieejamību) Pļaviņas nodrošina apkārtējām lauku pašvaldībām. Līdz ar to sabiedriskās un darījumu teritorijas aizņem procentuāli lielu pilsētas daļu. Pilsētas sabiedriskais centrs ir kompakts– tas izvietojies ap dzelzceļa staciju, pārējie darījumu un sabiedriski nozīmīgie objekti, atrodas izklaidus, bet pārsvara izvietoti uz pilsētas galvenās ass (Rīgas, Daugavas iela).

Teritorijas plānojuma risinājumu apraksts un pamatojumsPlānojuma risinājumi vērsti uz atsevišķu publiskās telpas objektu sasaisti, pieejamības un izmantošanas uzlabošanu.Pilsētas turpmākajā attīstībā paredzēts pilnveidot centra teritoriju, tās apbūves raksturu un arhitektonisko veidolu. Centrā plānota kompleksa daudzfunkcionāla izmantošana gan dzīvojamā apbūve, gan nepieciešamā pakalpojumu infrastruktūras attīstība. Publiskās telpas pilnveidošanas politika vērsta uz pilsētas centra attīstību un tā sasaisti ar Daugavas malu, veidojot kvalitatīvu ārtelpu. Centra teritorijā sniegto pakalpojumu klāstu iecerēts papildināt ar atpūtas zonu gar ūdensmalu.Publiskās apbūves teritorijas plānots saglabāt Gostiņos, kā arī gar Rīgas un Daugavas ielu vienlaicīgi veicinot automašīnu stāvlaukumu ierīkošanu nekustamā īpašuma īpašniekiem piederošajos zemes gabalos.

Ražošanas sektors. Lai arī ražošanas teritorijas kompakti izvietojušās ap dolomīta apstrādes rūpnīcu, atrodoties Pļaviņu nomalē, šī vieta pilda arī “vārtu” funkciju un veido pirmo priekšstatu par pilsētu. Objektīvi nepieciešams saglabāt un attīstīt ražošanas funkcijas šeit arī turpmāk, vienlaikus, pārdomājot, kā teritoriju izmantošanu intensificēt, lai pēc iespējas mazāk rastos vajadzība pēc jaunām neapbūvētām vietām ražošanas uzņēmumiem.

Teritorijas plānojuma risinājumu apraksts un pamatojumsPlānojuma risinājumi paredz ražošanas teritoriju attīstību ap dolomītu apstrādes rūpnīcu un pie dzelzceļa, taču izslēdz ražošanas objektu izvietošanas iespējas pilsētas centra daļā un krastmalā.

Neapbūvētas teritorijas vai teritorijas ar zemu apbūves blīvumu (Zaļā struktūra). Pļaviņās ir ievērojami lielas ražošanas un tehniskajās teritorijas, kā arī transporta koridori (dzelzceļu), kas veido industriālas pilsētas raksturu, tomēr saglabāti arī vairāki zaļo teritoriju rajoni: Kampēnu mežs, Meža ielas rajons ap kapiem, Zviedru skanstes, teritorija starp Skanstupīti un Robežu ielu un teritorija aiz dzelzceļa starp Odzienas un Ievu ielām. Tās papildina nelieli skvēri un apstādījumi blīvi apbūvētajās pilsētas ielās.



34.attēls.Skvērs pie kultūras namaStarp apvedceļu un kapiem atrodas augstākā vieta Pļaviņās- Bāru kalns (112 m vjl.), no kurienes paveras tālo skatu panorāmas. Kalns labi sasniedzams no apvedceļa. Lielākais meža masīvs pilsētā ir Kampēnu priedes. Pilsētas apstādījumi ir pārsvarā novecojuši. Nepieciešami jauni stādījumi, regulāra to kopšana un papildināšana ar vienotiem vides dizaina elementiem, ko vajadzētu ierīkot visu sabiedrisko pakalpojumu objektu un atpūtas teritoriju ārtelpā. Pilsētā šobrīd maz tūrisma objektu, nav peldvietu, netiek izmantota iespēja attīstīt rekreācijas iespējas saistībā ar ūdeni (laivu noma, ūdens transports, makšķerēšana, u.tml.). Daugavas krastam arī nepieciešama labiekārtojuma koncepcija.

Teritorijas plānojuma risinājumu apraksts un pamatojumsEsošo dabas teritoriju lielāko daļu veido nekvalitatīvas kokaudzes un nekoptas pļavas teritorijā pie dzelzceļa un pie Pļaviņu robežas ar Aiviekstes pagasta Kriškalniem). Viens no veidiem, kā šīs teritorijas “piesaistīt” pilsētai, ir to intensīva izmantošana – labiekārtošana rekreatīviem mērķiem un apbūve.Apstādījumi ietekmē pilsētas mikroklimatu, samazina ķīmisko piesārņojumu un troksni, vibrācijas, producē skābekli un vienlaikus pilda iedzīvotāju rekreācijas, veselības saglabāšanas, izglītošanas, ekosistēmas, pilsētas reprezentācijas u.c. funkcijas. Plānojuma risinājumi paredz pilsētvides veidošanu, kurā būtu pēc iespējas vairāk zaļo zonu t.sk. plānojot pievērsta uzmanība bērnudārzu teritoriju, sociālo māju un citu sociālo objektu apzaļumošanai, paredzot pietiekami lielas teritorijas apstādījumu izveidei. Nepieciešams veikt labiekārto teritoriju optimizāciju- uzlabot to labiekārtojuma līmeni un atpūtas iespējas tajās arī izstrādāt šo teritoriju funkcionālo zonējumu (zonu izvietojumu), labiekārtojuma, stādījumu, mazo arhitektūras formu (āra mēbeļu, skulptūru u.tml. objektu) izvietojuma un dizaina kopējo koncepciju, Daugavas krasta stiprinājuma variantus.Lielā Krasta iela, teritorijas pie Torņupītes un Skanstupītes ietekām var tikt izmantotas kā savdabīgi Daugavas malas velo vai pastaigu maršruta akcenti, kā arī neliedzot tās autotransportam un risinot autostāvvietu jautājumu.

4.11. Transporta infrastruktūras un satiksmes organizācijas raksturojums

4.11.1. Valsts autoceļiPļaviņu pilsēta ir viegli sasniedzama. Gar pilsētas ziemeļu robežu iet un austrumu daļā pieslēdzas Valsts un starptautiskās nozīmes autoceļš (E22; A6) “Rīga- Daugavpils- Krāslava- Baltkrievijas robeža (Paternieki)”.

Pēc VAS “Latvijas valsts ceļi” informācijas, satiksmes intensitāte 2004. gadā pirms Pļaviņu pilsētas bija 5755 automašīnas diennaktī no kā 34 % veido smagais transports. Pēc Pļaviņām-



5690 am/dn, t.sk. 32 % smagais autotransports, kas norāda, ka lielākoties transports virzās cauri Pļaviņām. Salīdzinājumā ar 2003.gadu, satiksmes intensitāte ir nedaudz samazinājusies- 6185 automašīnas diennaktī (t.sk. 22 % smagais transports), pēc Pļaviņām – 5235 am/dn, t.sk. 34 % smagais autotransports.

Jāatzīmē, ka satiksme uz apvedceļa A6 ir 2825 am/dn, no kurām 59% veido smagais autotransports, kas pierāda apvedceļa nozīmību Pļaviņu pilsētas satiksmes intensitātes mazināšanā un atbrīvošanā no smagā transporta (salīdzinājumā ar 2003. gadu– par 180 mašīnām mazāk). Tomēr cauri pilsētai saglabājas nozīmīga autotransporta plūsma, no kuras trešo daļu veido smagais transports. Galvenā slodze ir pilsētas maģistrālajām ielām- Rīgas ielai/ Daugavas ielai rietumu-austrumu virzienā un Odzienas ielai dienvidu- ziemeļu virzienā. Saistībā ar drošības jautājumiem pēdējie uzlabojumi (2004. gadā) saistīti ar divu krustojumu regulēšanas iekārtu uzstādīšanu un apgaismojuma sakārtošanu uz Rīgas / Daugavas ielas.

6.tabula.Izvadi uz 1. šķiras valsts autoceļiem33

Nr.p.k

Autoceļa Nr., nosaukums

Kopga-rumskm

Ārpilsētasautoceļš Piezīmes

P78 “Pļaviņas- Ērgļi”

32,7 32,7 Pilsētas teritorijā P78 autoceļa turpinājums ir Odzienas iela

P37 “Pļaviņas (Gostiņi)-Madona-Gulbene”

90,9 83,8 Pilsētas teritorijā P37 autoceļa turpinājums ir Daugavas iela.2005.gadā plānoti satiksmes nodrošināšanas pasākumi sabrukušajos autoceļu posmos ar melno segumu (42,78.- 43,60. km)34. 7,4 km garumā plānota asfaltbetona seguma uzklāšana35.

7.tabula.Pļaviņu pilsētai ir arī vairāki izvadi uz 2. šķiras valsts autoceļiem36

33 Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 245 (06.07.1999) “Noteikumi par valsts autoceļu sarakstiem” un Pļaviņu pilsētas sniegto informāciju.34 VZD kadastra dati.35[Saskaņā ar Zemgales reģiona autoceļu lauku attīstības programmu 2004-2007 no ES Reģionālās attīstības fonda.36 Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 245 (06.07.1999) “Noteikumi par valsts autoceļu sarakstiem” un Pļaviņu pilsētas sniegto informāciju.



Nr.p.k

Autoceļa Nr., nosaukums

Ceļa nodalīju-ma joslas pla-

tums, m

Pilsētas ielas nosaukums Piezīmes

V944 “Pļaviņas- Jaunmuiža”

19 Jaunmuižas iela Posmā no Vietalvas ielas līdz pilsētas robežai

V999 “Pļaviņas- Kaķkalns”

22 Odzienas iela Posmā no 1. maija ielas līdz pilsētas robežai

V960 “Pievadceļš Pļaviņu dolomīta kombinātam”

19 Rīgas iela Posmā no autoceļa A6 līdz pilsētas robežai

V924 “Pļaviņas- Krievciems”

19 (sašaurināta uz 12m)

Vidzemes iela Posmā no autoceļa V959 līdz pilsētas robežai

V959 Pievedceļš Pļaviņām

31 - 2 posmi (Gostiņos): (1) no Daugavas ielas līdz pilsētas robežai un (2) krustojas ar Vidzemes ielu

4.11.2. Ielu tīklsKopējais ielu garums ir 35,35 km, no kuriem 15,4 km ir ar melno un 19,9 km ar grants segumu, grunts un uzlabota grunts 0,32 % (skat.4. pielikumu).

Pilsētā ir saglabājies vēsturiskais pilsētas ielu un ceļu tīkls, kurā sākotnēji nav plānota dažāda veida satiksmes un gājēju kustības koncentrācija lielām plūsmām, tāpēc ir grūti projektēt un izbūvēt infrastruktūru, tostarp komunikāciju koridorus un ietves, apgaismojumu un velo celiņus, esošajos ielu parametros.

Transporta sistēmas lielākie trūkumi ir nepiemērotie ielu, (galvenokārt maģistrālo ielu) parametri, nekvalitatīvais segums un nesakārtotās dzelzceļa pārbrauktuves. Transporta infrastruktūras attīstību kavē arī privātīpašumi projektētajās ielu trasēs (ielu sarkanajās līnijās).



35.attēls.Lielā Krasta ielaIelu stāvoklis ir krasi atšķirīgs. Ilgstoši nav iespējams atrisināt otras maģistrālās ielas– Raiņa ielas seguma uzlabošanu (grants segums, nolietojums 30%), kas nodrošina transporta izvadīšanu uz maģistrālo Rīgas- Daugavas ielu. Ielu nolietojums, pēc Pļavi-ņu pilsētas pašvaldības datiem, svārstās no 10% līdz pat 65%. Lielākais nolietojums virs 50% ir Aiviekstes, Pīlādžu un Baseina ielām. 80 % trotuāru pilsētā ir augsts nolietojuma koeficents, daļa no tiem ir pilnībā sabrukuši.

36.attēls.Lielā Krasta ielaPēdējie uzlabojumi ceļu infrastruktūras sa-kārtošanā saistīti ar ielu seguma uzlabošanu Meža un Kalna ielām un dzelz-ceļa pārbrauktuves (uz Vietalvas ielas) remontu. Seguma nolietojuma pakāpi pa-augstina, tas, ka Pļaviņu pilsētā lietus ūdens kanalizācijas sistēmas ir tikai Odzienas, Raiņa, Pasta un Atvaru ielām. Bez lietus ūdeņu novadīšanas ielas tiek bojātas ātrāk. Sistēmas sakārtošanu kavē inženierģeoloģiskie apstākļi (dolomīta slāņi).

Lietus ūdens kanalizācijas sistēmu veido grāvju un caurteku sistēma, kas daļēji savienojas ar Skanstupīti un Torņupīti. Caurtekas daudzviet ir aizsērējušas, to uzturēšanai netiek veltīta pie-tiekama uzmanība. Ainaviski izteiksmīgas ir Daugavas un Lielā krasta ielas. Lielā krasta iela iet pa Daugavas krastu un ir piemērota drošas satiksmes organizēšanai gājējiem un riteņbraucējiem.

Teritorijas plānojuma risinājumu apraksts un pamatojumsSarkanās līnijas, kuru mērķis ir ceļa, ielas vai piebrauktuves teritoriju (arī inženiertehnisko komunikāciju koridoru, t.i. to izvietošanai nepieciešamo teritoriju) norobežošana no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas. Līdz šim sarkanās līnijas noteiktas pa esošo īpašumu robežām, kas vietām samazina ielas funkcionālās vajadzības. Pļaviņu pilsētas teritorijas plānojumā, prioritāte dota risinājumiem, kas apmierina lielākas sabiedrības daļas intereses, nepieciešamības gadījumā, risinot jautājumus par privātīpašuma samazināšanu (daļas atsavināšanu).Pļaviņu pilsētas ielas, atbilstoši to izvietojumam un funkcijai, klasificētas: maģistrālajās, savienojošās (rajona nozīmes) un vietējās nozīmes ielās37. Citi ceļi, kas nodrošina piekļūšanu

37 Maģistrālā iela- iela, kas nodrošina transporta un gājēju sakarus starp pilsētas daļām un transporta izvadīšanu uz pašvaldības un valsts autoceļiem. Maģistrālā iela ietver teritoriju ielas sarkanajās līnijās un krustojumus ar savienojošajām ielām.Savienojošā iela- iela, kas nodrošina transporta un gājēju sakarus starp pilsētas daļām un nodrošina transporta izvadīšanu uz maģistrālajām ielām. Savienojošajā ielā ietver teritoriju ielas sarkanajās līnijās, un krustojumus ar vietējās nozīmes ielām.



īpašumiem, iekļaujami piebrauktuvju (piebraucamo ceļu) kategorijā. Atbilstoši šim dalījumam noteiktas prasības satiksmes infrastruktūras teritoriju uzturēšanai, jaunu ielu būvniecībai.Uz Daugavas / Rīgas ielas, kur transporta plūsma ir visintensīvākā, esošajos stāvlaukumos pie restorāna “Retro” ēkas un veikala-kafejnīcas nepietiek caurbraucējiem apstāšanās iespējas. Caurbraucēji neuzzina par apstāšanās iespēju pie Daugavas (neliels stāvlaukums pie Dzirnavu un L.Krasta ielas krustojuma). Pilsētā nepieciešami jauni stāvlaukumi (pie Daugavas un Raiņa ielas krustojuma un citās vietās pie sabiedriskiem objektiem atbilstoši būvnormatīviem), kā arī norādes stāvlaukumiem, kas atrodas tālāk no Rīgas / Daugavas ielas.Pilsētas ielas ir pilsētas transporta sistēmas pamats un nodrošina satiksmes iespējas tajā. Labas ielas t.sk. kvalitatīvs segums palīdz iedzīvotājiem un produktīvi izmantot laiku un resursus. Lai uzlabotu transporta organizāciju pilsētā, nepieciešama dzelzceļa pārbrauktuvju, ceļu profilu, seguma un apgaismojuma uzlabošana, norāžu un ielu nosaukumu uzstādīšana un jaunu stāvlaukumu ierīkošana.Velo kustību kavē drošu un ērtu pārvietošanās un velo novietņu trūkums pilsētā. Prioritāri velosipēdu kustība varētu attīstīties saistībā ar Daugavas malas pilnīgāku izmantošanu, pakāpeniski attīstot velomaršrutus cauri visai pilsētai.

4.11.3. DzelzceļšPļaviņu pilsētu šķērso valsts galvenās tranzīta dzelzceļa līnijas, kas savieno Rīgu ar Krustpili un Daugavpili. Pļaviņu stacija uz šīm maģistrālēm ir svarīgs transporta mezgls, kas sadala transporta plūsmas un uzņem arī vietējo kravu, galvenokārt, dolomītu pārstrādes materiālus. Dzelzceļa infrastruktūra aizņem 28,2 ha jeb 4% no pilsētas teritorijas.

Pļaviņas diennakts laikā caurbrauc 81 vilcienu sastāvs (abos virzienos), no tiem 26 ir pasažieru vilcieni un 55 kravu pārvadājumi, no tiem savukārt bīstamas tranzīta kravas sastāda 80%.

Vietējās nozīmes iela- iela, kas nodrošina transporta izvadīšanu uz savienojošajām ielām. Vietējās nozīmes ielā ietver teritoriju ielas sarkanajās līnijās, bet neietver krustojumus ar maģistrālajām ielām.



37.attēls.Dzelzceļa stacija un autobusu pieturvietas.

Dzelzceļa pārvadāto kravu struktūras analīze rāda, ka pēdējos gados palielinās kā bīstamo kravu daudzums, tā arī to īpatsvars kopējā kravu apjomā. Dzelzceļa satiksmes intensitāte ir augsta, stundā pilsētu šķērso 3-5 vilcienu sastāvi, satiksmes intensitāte pieaug rīta cēlienā no 6.00-13.00 un vakarā 16.00- 21.00, kad notiek lielākā daļa pasažieru pārvadājumu, pārējā diennakts daļā galvenokārt notiek kravu pārvadājumi. Uzņēmums norāda, ka kravas transporta plūsma pieaugs diennaktī par 5- 10 vilcienu sastāviem38.

38.attēls.Dzelzceļš, skats no Pļaviņu pilsētas domes

Dzelzceļa darbība ir viens no faktoriem, kas pazemina dzīves kvalitāti Pļaviņās. Dzelzceļšsadala pilsētu divās daļās, rodas kavējumi, to šķērsojot. Pilsētas abas daļas savieno divi šķērsvirzieni (Odzienas un Vietalvas ielas). Uz Odzienas ielas ir dzelzceļa šķērsojumu vieta ar barjeru, bet Vietalvas ielā- luksofors. Dzelzceļš rada, arī troksni un vibrācijas.

Dzelzceļa nodalījuma joslā, kā arī ārpus tās izvietoto elektroapgādes un sakaru kabeļu līniju, kā arī gaisa vadu līniju izvietojums ir precizējams Daugavpils signalizācijas un sakaru distancē. Uzņēmums norāda, ka pārbrauktuvju modernizācija tuvākajā laikā nav paredzēta.

Teritorijas turpmākās izmantošanas risinājumi un to pamatojumsDzelzceļa aizsargjoslas robežas noteiktas saskaņā ar VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes lēmumiem par dzelzceļa zemes nodalījuma joslas robežu precizēšanu un mainīšanu39 un ievērojot dzelzceļam piegulošo objektu teritoriju robežas40. Dzelzceļa infrastruktūras dzelzceļa zemes nodalījuma joslu par saviem līdzekļiem kārtībā uztur attiecīgā objekta vai komunikācijas īpašnieks.

38 Kārtību, kādā Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos paredzētie bīstamo kravu pārvadāšanas noteikumi piemērojami iekšzemes dzelzceļa pārvadājumos nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 226 “Noteikumi par bīstamo kravu pārvadāšanu pa dzelzceļu” Rīgā 2003.gada 29.aprīlī (prot. Nr.23, 42.§).39 LDz (“Latvijas dzelzceļš”) šobrīd veic dzelzceļa nodalījuma joslas robežu precizēšanu un zemes grāmatas sakārtošanu Pļaviņu pilsētas teritorijā, darbus paredzēts beigt līdz gada beigām.40 Saskaņā ar 1997. gada “Aizsargjoslu likumu”(Ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 2003.gada 8.jūlijam), Teritorijas plānošanas likumu 19.10.2004. un LR MK “Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumiem” Nr. 883.



Ja tiek plānots veikt apbūvi dzelzceļa ekspluatācijas aizsargjoslā, par pasūtītāja līdzekļiem jāparedz dzelzceļa sakaru un elektroapgādes līnijas pārcelšana no apbūvējamās zonas, lai nodrošinātu to aizsargzonu.Jāparedz pasākumi, lai dzelzceļa nodalījuma joslai pieguļošā meža īpašnieki savlaicīgi izcirstu kokus, kas krītot var sabojāt sliežu ceļus, gaisa energoapgādes un sakaru līnijas.Ja nepieciešama inženierkomunikāciju izbūve, kas šķērsos dzelzceļu, jāsaņem tehniskie noteikumi, projekti jāsaskaņo ar Daugavpils signalizācijas un sakaru distanci un valsts a/s “Latvijas dzelzceļš” projektu saskaņošanas komisiju. Gar dzelzceļa zemes nodalījuma joslas ārējām malām jāizveido mineralizēta pretuguns josla ne mazāk kā 1,5 metru platumā, un tā ik gadu jāatjauno. Dzelzceļa zemes nodalījuma joslas ugunsdrošā stāvoklī uztur publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.Teritorijas plānojumā publiskās dzelzceļa infrastruktūras attīstību plānots veikt esošās dzelzceļa zemes nodalījuma joslas robežās, paredzot attīstīt sekojošus jaunus risinājumus dzelzceļa iecirknī Rīga – Krustpils:

- Veikt sakarsušo bukšu atklāšanas iekārtu modernizāciju (2005. – 2007.g.).- Veikt otra ceļa izbūvi iecirkni Skrīveri – Krustpils (2007. – 2010.g.).- Perspektīvā (pēc 2010. gada) veikt dzelzceļa elektrifikāciju iecirknī Aizkraukle-

Krustpils. Plānojums dzelzceļu un tā nodalījuma joslas paredz kā satiksmes infrastruktūras teritorijas. Plānots, ka pārsvarā tām piekļaujas labiekārtotu apstādījumu teritorijas.

4.11.4. Sabiedriskais transportsPateicoties novietojumam pie galvenajām maģistrālēm, Pļaviņu pilsētā ir gan autobusu sabiedriskie pārvadājumi, gan dzelzceļa pasažieru pārvadājumi.

Dzelzceļa pasažieru pārvadājumus nodrošina VAS “Latvijas dzelzceļš” AS “Pasažieru vilciens”, bet starptautiskos pasažieru pārvadājumus veic AS “Starptautiskie pasažieru pārvadājumi”. Pļaviņu pilsētu šķērso starptautisko pārvadājumu reisi uz Sankt-Pēterburgu (vasaras sezonā 4 vilcienu sastāvi (abos virzienos)), uz Maskavu (2 vilcienu sastāvi(abos virzienos)) un Gomeļu (Baltkrievija) (2 vilcienu sastāvi (abos virzienos)).

Pasažieru pārvadāšanu veic arī piepilsētas un starppilsētu, kā arī pilsētas sabiedriskais transports. Pa autoceļu A6 “Rīga- Daugavpils- Krāslava- Baltkrievijas robeža (Paternieki)” katru dienu kursē aptuveni 30 satiksmes autobusi (abos virzienos). Pilsētas sabiedriskais transports kursē līdz Gostiņiem un nodrošina satiksmi arī ar Klintaines pagastu.

4.12. Inženiertehniskās infrastruktūras raksturojums

4.12.1. Ūdensapgāde, notekūdeņu savākšana un attīrīšanaŪdens un kanalizācijas pakalpojumus nodrošina SIA „Pļaviņu komunālie pakalpojumi” (KP), kas pašreiz apkalpo apmēram 44 % iedzīvotāju. Tikai 20 % no sistēmā dzeramā ūdens atbilst



nacionālajiem un ES standartiem, bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas (NAI) ir sliktā stāvoklī.41

1996. gadā pašvaldības ūdens apgādes sistēma apkalpoja aptuveni 47 % iedzīvotāju. Laika posmā no 1998.– 2001. gadam ūdensapgādes jomā īstermiņa investīciju programmas ietvaros tika paveikti šādi darbi: Rīgas ielas vispārējā rekonstrukcija, ieskaitot piegādi un uzstādīšanu (papildus spiedfiltrs (jauda 10m2 /h), 2 esošo spiedfiltru rekonstrukcija, jauns gaisa pūtējs (TYPHOON) un skalošanas sūknis (GRUNDFOS), iekšējo cauruļvadu, aizbīdņu, aprīkojuma un kontroles sistēmas nomaiņa), uzstādīti 48 ūdensmērītāji, ierīkoti 50 jauni māju pieslēgumi (45 m DN 110 mm no Raiņa ielas līdz Dzirnavu ielai, 71 m DN 200 mm no Raiņa ielas līdz ūdenstornim, 32 m DN 100 mm, Raiņa ielas ūdenstorņa cauruļvadi. Tīkla pārklājums pirms investīcijām-47 % no kopējā iedzīvotāju skaita, investīciju mērķis – 49%, 2002.g. – 44%), rezerves jauda % no vidējā saražotā apjoma (n/p un 438 respektīvi), kopējais ūdensapgādes tīkla garums km (10.9, 10.9 un 13.4 respektīvi).

Laika posmā no 1998.- 2001. gadam īstermiņa investīciju programmas ietvaros notekūdeņu savākšanas jomā tika paveikti sekojoši darbi:Darbi BIO NAI tika ierobežoti līdz mazākam konstrukciju remontam un jaunu gaisa pūtēju uzstādīšanai. Tika uzbūvēts jauns DN200 pašteces kanalizācijas kolektors no Pļavas ielas KSS līdz Raiņa ielai 13. Pilsētas austrumu sistēmas pieslēguma darbi bioloģiskajām NAI ietvēra KSS Jaunā Krasta ielā (jauda 40 m3/h), KSS Pļavas ielā (jauda 60 m3/h), jauns 620 m DN160 spiedvads no Jaunās Krasta ielas KSS līdz Raiņa ielai, 1170 m esošā spiedvada DN200 no Pļavas ielas KSS, BIO NAI atjaunošana. Ierīkoti 70 jauni māju pieslēgumi, DN 100 mm PVC, papildus 99 m DN 110 mm spiedvads pie Kultūras nama.

39.attēls.Notekūdeņu attīrīšanas iekārtasKopējais kanalizācijas tīklu garums (2,8, 6,1 un 14,7 km), attīrīšanas jauda: tikai pirmējā attīrīšana, m3/d (200,0), pirmējā un otrējā attīrīšana, 1400, 1400 un 1400 m3/d. 2004. gadā ir veikta tehniskā projekta izstrāde, daļēji topogrāfiskie uzmērījumi, izveidotas divas artēziskās akas, veikti Rīgas ielas sistēmas ūdensapgādes tīklu rekonstrukcijas darbi, Rīgas ielas un Bebrulejas ielas ūdensapgādes tīklu re-konstrukcija, un ūdensapgādes sistēmu daļēja apvienošana.

2005. gadā pabeigti ūdensvada sistēmas apvienošanas darbi Rīgas un Bebrulejas ielas rajonā, iedzīvotāji saņems normatīviem atbilstošu dzeramo ūdeni un, līdz ar sistēmu savienošanu, tiks uzlabota ūdensapgādes drošība Rīgas ielas sistēmā un Centrālās zonas patērētājiem (apt. 2000 iedzīvotājiem). Pietiekami tiks nodrošinātas ūdens rezerves ugunsdzēsības vajadzībām. Jaunās 41 Pļaviņu pilsētas dome, Pļaviņu ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas rekonstrukcijas īstermiņa investīciju programmas 2. fāze. Tehniski – ekonomiskais pamatojums. Pasūtījums: C-03-011, 2003. gada novembris.



Atdzelžošanas stacijas optimizēs esošo ūdensapgādes urbumu izmantošanu, un nodrošinās ūdens kvalitātes atbilstību ES dzeramā ūdens standartiem. Tiks uzsākti darbi, lai pie centrāla ūdensvada un kanalizācijas sistēmas varētu pieslēgt mikrorajonu, kas atrodas aiz Pļaviņu pilsētas teritoriju šķērsojošās Latvijas dzelzceļa sliežu joslas.

Lai veiksmīgi turpinātu ūdensapgādes infrastruktūras uzlabošanu Pļaviņu pilsētā, saskaņā ar Halcrow Group Limited sadarbībā ar SIA Eiroprojekts izstrādāto pētījumu ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstībā, par prioritārām komponentēm 2005. gadam ir atzīti šādi pasākumi: Topogrāfisko uzmērījumu veikšana; Tehnisko projektu izstrāde; Dziļurbuma akas izbūve Gostiņos Mazā ielā; Centrālā ūdensvada izbūve Gostiņos Lielā ielā; Sūkņu stacijas izbūve Gostiņos Mazā ielā; Bebrulejas ielas ūdensapgādes tīklu izbūve un rekonstrukcija; Ūdensapgādes sistēmas savienošana Pļaviņu pilsētā 2. posms no Kalnuļļu ielas līdz Pļavu ielai; Atdzelžošanas stacijas izbūve Raiņa ielā 21 d; Raiņa ielas maģistrālā ūdensvada rekon-strukcija posmā no Pļavu ielas līdz Odzienas ielai; Maģistrālā ūdensvada atzara izbūve pāri dzelzceļam, jauni patērētāju pieslēgumi Odzienas ielā; Jauni patērētāju pieslēgumi Gostiņos.

Galvenie darbi 2006.gadā ir topogrāfisko uzmērījumu veikšana, tehniskā projekta izstrāde, maģistrālā ūdensapgādes tīkla izbūve Meža, Kalna, Liepu, Štrāla un Blaumaņa ielu rajonā.

Saskaņā ar Pļaviņu Investīciju novērtējumu un turpmākās darbības ziņojumu (2003.g)., pie prognozētā iedzīvotāju skaita Pļaviņās 2006. – 2015.g., kas būs 3800 cilvēku:prognozētā ūdens patēriņa izmaiņas ir: 2002.g.- 588,5 m3/d; 2008.g. – 536,0 m3/d un 2015.g. – 673m3/d.Prognozētā notekūdeņu plūsma uz bioloģiskajām NAI 2002.g. 485,9 m3/d, 2008.g. – 483,4 m3/d un 2015.g. – 917,2 m3/d. Kopējais nepieciešamais ūdens sadales sistēmas garums 13,45 km, kur 80% ir dzelzs vai tērauda caurules. Esošās kanalizācijas sistēmas garums ir 14,7 km, ir 6 kanalizācijas sūkņu stacijas.

Ja 2002. g.– 2008. g. tiek prognozēts, ka ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai tiek pieslēgti vēl 44 % iedzīvotāju, tad jau uz 2015. g. tiek paredzēts, ka tā būs 95 %.

Projektā “Tehniskā palīdzība Latvijas pašvaldību ūdenssaimniecības attīstībai” Pļaviņas ir viena no Vides ministrijas noteiktajām piecpadsmit pilsētām, kurai ir iespēja iegūt Kohēzijas fonda finansējumu, lai realizētu vidēja termiņa investīciju programmu, kas paplašinātu un uzlabotu notekūdeņu kanalizācijas pakalpojumus pilsētā un garantētu, lai izplūde atbilstu ES Pilsētvides notekūdeņu direktīvas standartiem. Vidēja termiņa investīciju programmas aprēķinātās kapitālās izmaksas ir LVL 2249712. Pļaviņu pilsētas domes nepieciešamais līdzfinansējums ir LVL 190663.

Saskaņā ar Halcrow Group Limited sadarbībā ar SIA Eiroprojekts izstrādāto pētījumu ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstībā, 2004. gadā par prioritāru atzītā vidējā termiņa investīciju programma ir cieši saistīta ar iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanu, un tam ir tieša pozitīva ietekme uz saņēmējvalsts ekonomisko un sociālo stāvokli, kā arī veicot tik nozīmīgas investīcijas kanalizācijas pakalpojumu uzlabošanā, tie ir milzīgi ietaupījumi nākotnē, kas nozīmīgi samazinās šo iekārtu uzturēšanas izdevumus. Šī projekta ietvaros ir paredzēti šādi darbi:



kanalizācijas tīklu palielināšana Rīgas ielas rajonā, kā rezultātā samazināsies aplūšanas risks un ar to saistītais piesārņojums;ģimnāzijas pieslēgums – samazināsies piesārņojums, ko rada skolas notekūdeņu tiešā ielaide Daugavā;kanalizācijas tīklu paplašināšana – nodrošinās efektīvu kanalizācijas tīklu pakalpojumus apmēram 202 iedzīvotājiem, kas patreiz izmanto notekūdeņu lokālo savākšanu un tādējādi samazinās vides piesārņojumu un sabiedrības veselībai radīto risku;Rīgas ielas KSS rekonstrukcija – spēs pārsūknēt visu ienākošo plūsmu caur esošo spiedvadu un pašteces kanalizācijas vadiem Rīgas ielā; Dzirnavu ielas, Daugavas ielas un Bebrulejas ielas KSS atjaunošana;sūkņu nomaiņa KSS – 5 un KSS – 6 – piemērot KSS jaudu kanalizācijas tīklu paplašināšanai;Centrālo NAI rekonstrukcija.

4.12.2. Siltumapgāde

Pļaviņu pilsētas centralizēto siltumapgādi nodrošina divas katlu mājas– Rīgas un Raiņa ielā. Centralizētās siltumapgādes patērētāju kopējā maksimālā siltumslodze ir aptuveni 5,3 MW, tajā skaitā 3.0 MW Rīgas ielas katlu mājas siltumslodze un 2.3 MW Raiņa katlu mājas siltumslodze.

Kopējais CSS siltumtīklu garums sasniedz 2,4 km, no kuriem aptuveni 1,4 km pieslēgti Rīgas katlu mājai un 1,0 km– Raiņa ielas katlu mājai. Siltuma zudumi apkures tīklos 2000./2001. g. apkures sezonā Rīgas ielas katlu mājā sasniedza 25% un Raiņa ielas katlu mājā 23% no tīklos piegādātā siltuma daudzuma. Lielākie Pļaviņu pilsētas CSS patērētāji ir dzīvojamais sektors un budžeta iestādes, attiecīgi 90% jeb 9,7% no kopējās pieslēgtās slodzes. Pārējie patērētāji – sabiedriskās iestādes, tirdzniecības un ražošanas objekti– tikai 0,3% no kopējās pieslēgtās slodzes.

40.attēls.Katlu māja Rīgas ielā

Katlumājām pieslēgtas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, daļa sabiedrisko, tirdzniecības objektu un ražošanas objektu pilsētas centrā. Dzīvojamais sektors veido 90% no kopējās siltumslodzes. Abas katlu mājas apsaimnieko Pļaviņu komunālās saimniecības pašvaldības uzņēmums SIA „Pļaviņu komunālie pakalpojumi.”

Visi katli ir paredzēti koksnes sadedzināšanai. Pirms rekonstrukcijas kā pamatkurināmais katlumājās tika izmantota malka. Maksimālās slodzes nodrošināšanai, kā kurināmo izmantoja arī kūdru un skaidu briketes.



Lai samazinātu ražošanas izmaksas, uzlabotu siltumapgādi un paaugstinātu CSS efektivitāti, katlumājās uzstādīti jauni optimālas jaudas bāzes slodzes katli, paredzot maksimālu kokapstrādes uzņēmumu atkritumu izmantošanu. Ņemot vērā siltumtīklu esošo tehnisko stāvokli un to, ka siltumapgādei izmanto četrcauruļu sistēmu, tuvākajos gados nepieciešama tīklu rekonstrukcija.

Projekta „Pļaviņu pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmas rekonstrukcija” ietvaros tika veikti šādi darbi:2003.gadā pilnībā tika rekonstruēta Rīgas ielas katlumāja un uzsākta Raiņa ielas katlumājas rekonstrukcija;2004.gadā tika veikta Raiņa ielas katlumājas rekonstrukcija koksnes kurināmā sadedzināšanai; individuālo siltummezglu komplektēšana un uzstādīšana Daugavas, Raiņa, Dzirnavu ielās; siltumtīklu rekonstrukcijas darbi;2005.gadā tiks slēgts līgums par Siltummezglu komplektēšana (centrālajai apkurei) piegādi un uzstādīšanu.

8.tabula.Esošie siltuma ražotāji42

Siltumražošanas objekts Patēriņš/ gadāgigakalorijas Šķelda/ patēriņš gadā (tonnās)

Raiņa ielas katlumāja 4881 MVh 2428.3 Rīgas ielas katlumāja 4616.2 MVh 2297

4.12.3. Telekomunikācijas 4.12.3.1. Telekomunikācijas fiksētajā tīklāPļaviņu pilsētas teritorija atrodas SIA “Lattelekom” Tīklu daļas Tīklu uzturēšanas daļas Zemgales reģiona nodaļas apkalpes teritorijā, kas nodrošina klientiem dažādus pakalpojumus: balss telefonu, ISDN, dažāda ātruma datu pārraides līnijas un interneta pakalpojumus izmantojot telefona līnijas (DSL).

Pakalpojumu piegādi klientiem pilsētas teritorijā nodrošina vara kabeļu tīkls, kopējais dažāda tilpuma kabeļu garums ir 72,985 km. Tie daļēji ir ieguldīti kabeļu kanalizācijā un daļēji gruntī. Kopējais kabeļu kanalizācijas trases garums 1,947 km, bet kabeļu kanalizācijas aku skaits 34.

Pļaviņu pilsētā ir 2 centrāles- Pasta ielā 2 un Gostiņos Lielā ielā 21. Centrāles ir saslēgtas kopējā tīklā, izmantojot optisko kabeļu līniju. Optiskais kabelis nodrošina ātru un kvalitatīvu datu apraidi. Izmantotās jaudas ir salīdzinoši mazas. Lielu datu pārraides apjomu (līdz 1 Gb/sekundē) gadījumā klienti var pasūtīt optiskā kabeļa pieslēgumu.

Veicot remonta darbus, gaisvadu līniju kailvadi tiek nomainīti ar kabeļiem, iespēju robežās tiek meklēti risinājumi gaisvadu līniju nomaiņai ar pazemes kabeļu līnijām.

SIA „Lattelekom” savu attīstību plāno, pamatojoties uz pilsētas attīstības un konkrētu patērētāju pieprasījumu. SIA „Lattelekom” jaudas un tīklu pārklājums Pļaviņu pilsētā nodrošina pašreizējo pieprasījumu. Lai nodrošinātu augstvērtīgus pakalpojumus ikviena pilsētas daļā, nepieciešamas investīcijas gan tehnoloģijās, gan tīklu infrastruktūrā. Pēc Pļaviņu 42 kas kā kurināmo izmanto koksni uz 01.01.2005. (info: SIA Pļaviņu KP).



pilsētas pašvaldības datiem aizvien vairāk juridisku un fizisku personu izmanto Interneta pieslēgumus, lietojot šo komunikācijas līdzekli ikdienā.

Teritorijas turpmākās izmantošanas risinājumi un to pamatojumsEsošais telekomunikāciju tīkls ir rekonstruēts. Tas paplašināts un nodrošina pakalpojumu piegādi visā pilsētas teritorijā, izņemot pilsētās teritorijas, kurās nav patērētāju. Tas ir labs apstāklis uzņēmējdarbības attīstībai pilsētā.Nepieciešamību pēc jaunām telefonu līnijām un centrālēm var rasties saistībā ar prognozējamo jaunu darījuma un dzīvojamās apbūves attīstību.Visi būvniecības darbi jāveic atbilstoši spēkā esošajiem būvnormatīviem, ievērojot arī Aizsargjoslu likumā un Ekspluatācijas aizsargjoslu gar sakaru līnijām noteikšanas metodikā (MK not. Nr. 465) ietvertās normas. Privātie un publiskie telekomunikāciju tīkli jāierīko un jāizbūvē atbilstoši MK apstiprinātajiem Telekomunikāciju tīklu ierīkošanas un būvniecības noteikumiem (MK not. Nr. 496).Privātiem telekomunikāciju tīkliem, kurus paredzēts pieslēgt Lattelekom SIA publiskajam telekomunikāciju tīklam, jāatbilst Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātajiem tehniskajiem noteikumiem (SPRK 2002.11.12. sēdes protokols Nr.64(94) 10.p.), kuros norādīti tīklu savienošanas nosacījumi.Lai veiktu telekomunikāciju tīkla infrastruktūras attīstības plānošanu un pakalpojumu savlaicīgu nodrošināšanu, vēlams savlaicīgi informēt (katra kalendārā gada beigās) Lattelekom SIA par nākamajā gadā plānoto ielu un teritoriju rekonstrukciju.

4.12.3.2. Telekomunikācijas mobilajā tīklāAizkraukles rajona Pļaviņu pilsētas teritorijā neatrodas neviens SIA “Latvijas mobilais telefons” nekustamais īpašums. Arī tuvākajā laikā (2005. gadā) SIA “Latvijas mobilais telefons” neplāno izvietot jaunas bāzes stacijas.

Teritorijas turpmākās izmantošanas risinājumi un to pamatojumsSIA "Latvijas mobilais telefons” vēlas rezervēt iespēju izvietot publiskā mobilo elektronisko sakaru tīkla iekārtas un ar to saistītās inženierkomunikācijas pēc iespējas tuvu esošajām komunikācijām, elektroapgādes tīkliem, autoceļiem un ielām.

4.12.4. ElektroapgādePļaviņu pilsētas teritorija atrodas VAS “Latvenergo” filiāles “Ziemeļaustrumu elektriskie tīkli” (turpmāk ZET) Aizkraukles elektrisko tīklu rajona apkalpes teritorijā.

Pļaviņu pilsētas elektroenerģijas sadales tīklu kopgarums (01.01.2005. dati) ir: 20 kV gaisvadu līnijas- 5,5 km, t.sk. 2,9 km gaisvadu līnijas ar izolētiem vadiem un

2,5 km gaisvadu līnijas ar piekarkabeli. 0,4 kV elektropārvades līnijas- 35 km, t.sk. gaisvadu līnijas ar piekarkabeli 3 km.

Pilsētas teritorijā ir 24 20/0,4 kV transformatoru punkti, no tiem 13 slēgtie transformatoru punkti. Elektroenerģija tiek pievadīta visām mājām. Elektrotīkli ir apmierinošā tehniskā kārtībā, to remonts notiek saskaņā ar iekārtu un tīklu ekspluatācijas instrukcijām. Jaunu tīklu izbūve paredzēta pēc nepieciešamības, atbilstoši jaunu patērētāju pieprasījumam.



Laika periodā līdz 2010. gadam Pļaviņu pilsētā nav paredzēts uzbūvēt 20/0,4 kV transformatora punktus. Lielākie elektroenerģijas patērētāji ir galvenie Pļaviņu pilsētas uzņēmumi un pašvaldība.

Teritorijas turpmākās izmantošanas risinājumi un to pamatojumsPerspektīvē uz 12 gadiem, attīstoties jaunai apbūvei, prognozējama nepieciešamās elektrojaudas palielināšanās, kā arī līniju remonts, rekonstrukcija, modernizācija un apgaismojuma ierīkošana pilsētā sadarbībā ar pašvaldību.Esošajām 0,4kV un 20kV līnijām un kabeļiem teritorijas plānojumā parādāmas aizsargjoslas, atbilstoši Aizsargjoslu likumam un MK 20.10.1998 not. Nr.415 “Ekspluatācijas aizsargjoslu gar elektriskajiem tīkliem noteikšanas metodika” prasībām.

4.12.5. Gāzes apgādePašlaik Pļaviņu pilsētas gāzes apgādi nodrošina sašķidrinātās gāzes apgādes tīkli, kas piegādā gāzi esošos daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pavardiem, kā arī individuālo dzīvojamo māju pavardus. Galvenie izmantojamās dabas gāzes parametri:

Siltumspēja 8000 kkal/m3 ; Blīvums 0,73 kg / m3.

Gāzes spiediens līdz nepieciešamajam tiek samazināts ar skapja tipa gāzes regulēšanas iekārtām (SGRP), kuras gāzi piegādā pa zemā spiediena gāzesvadiem līdz gāzes patērētājiem.

Esošā sašķidrinātās gāzes apgādes sistēma ir apmierinošā tehniskā kārtībā, tās remonts notiek saskaņā ar iekārtu un tīklu ekspluatācijas instrukcijām.

Perspektīvā gāzes apgāde Pļaviņu pilsētā ir atkarīga no potenciālo gāzes lietotāju pieprasījuma un sadales gāzesvadu tehniskajām izbūves iespējām. Esot noteiktam patērētāju pieprasījuma A/S „Latvijas gāze” investēs līdzekļus, lai nodrošinātu iespēju pieslēgties gāzes apgādes infrastruktūrai lielākajā pilsētas daļā. Pļaviņu pilsētai perspektīvā dabasgāzi iespējams nodrošināt no esošā maģistrālā gāzesvada “Rīga- Daugavpils”, paredzot gāzes regulēšanas staciju (GRS). Plānojot GRS nepieciešams noteikt ražošanas, komunālo un individuālo perspektīvo gāzes lietotāju nepieciešamo gāzes patēriņu nm3/h un nm3/gadā.

Teritorijas turpmākās izmantošanas risinājumi un to pamatojumsGāzes apgādes galvenie attīstības virzieni Pļaviņu pilsētā ir: perspektīvā individuālo un daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apbūve; esošas un perspektīvā ražošanas apbūve; esošā un perspektīvā sabiedriskā un darījumu apbūve. Saskaņā ar Pļaviņu pilsētas teritorijas plānojuma risinājumiem paredzētajās jaunas apbūves teritorijās, plānots nodrošināt gāzes apgādes infrastruktūru, ja būs pieprasījums.Lai nodrošinātu gāzes apgādi Pļaviņu pilsētā perspektīvajiem rūpnieciskajiem, komunālajiem un individuālajiem patērētājiem, paredzēta iespējamā augstā vai vidējā spiediena sadales gāzes vadu novietne projektējamo un rekonstruējamo ceļu nodalījumu joslās, ielu sarkanajās līnijās, atbilstoši LBN 100 un “Aizsargjoslu likumam”.



Pielikumi



1. Pielikums.

Informācijas avoti

1. Pļaviņu ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas rekonstrukcijas īstermiņa investīciju programmas 2. fāze. Tehniski – ekonomiskais pamatojums. Pasūtījums: C-03-011, 2003. gada novembris.

2. Latvijas autoceļu atlants, SIA “Karšu izdevniecība Jāņa sēta”, 2002.3. Pļaviņu siltumapgādes sistēmas rekonstrukcijas plāns.4. Latvijas vides aģentūras pārskats. “Virszemes ūdeņu kvalitātes pārskats 2003”.5. Uzņēmumu Reģistrs6. ZL hotline7. Zemgales attīstības aģentūra un ZA stratēģijas izstrādes darba grupa. “Zemgales

plānošanas reģiona attīstības stratēģija” 2003-2010.8. Zemgales attīstības aģentūra. “Zemgales lauku attīstības koncepcija”, 20019. Zemgales attīstības aģentūra. “Zemgales tūrisma attīstības koncepcija”, 200110. Zemgales attīstības aģentūra. ” Zemgales reģiona autoceļu lauku attīstības programma

2004.-2007.”



2. Pielikums.

Pļaviņu pilsētas sociālās infrastruktūras objekti

Valsts iestādes un uzņēmumi1. Madonas reģionālā vides pārvalde, Aizkraukles daļa2. "Centrālā reģiona ceļi", akciju sabiedrība, Aizkraukles ceļu rajons, Pļaviņu iecirknis3. Aizkraukles rajona policijas pārvalde, Pļaviņu policijas iecirknis4. Madonas reģionālā vides pārvalde, Ūdeņu bioloģisko resursu aizsardzības daļa, Pļaviņu nodaļa5. Pļaviņu mežniecība6. Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs, Pļaviņu starprajonu nodaļa7. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Aizkraukles brigāde, Pļaviņu postenis8. Hidrometeoroloģiskais dienests Vidzemes reģionālā novērošanas daļa, Pļaviņu novērojumu stacija9. Ziemeļaustrumu elektriskie tīkli, Aizkraukles elektrisko tīklu rajons, Pļaviņu iecirknis.

Sociālie pakalpojumiVeselības aprūpe:

1. Zobārstniecības kabinets "Alveo", SIA2. "Aptieka Ālante", SIA3. "Gostiņu aptieka", SIA4. "Teriaks Pļaviņu aptieka", SIA5. Dembovskas M. sertificētas vecmātes prakse6. Kangares T. ģimenes ārsta prakse7. Lejnieces I. ģimenes ārsta prakse8. Mauliņas A. ģimenes ārsta prakse9. Veisas O. zobārstniecības kabinets10. Zelčas A. ģimenes ārsta prakse11. Škapares I. individuālais uzņēmums, Laboratorija

Izglītības iestādes1. Bērnudārzs “Bērziņš”2. Bērnudārzs “Rūķītis”3. "Pļaviņu tautskola"4. Marijas Brimmerbergas Pļaviņu vidusskola5. Pļaviņu mūzikas skola6. Pļaviņu vidusskola

Sociālā palīdzība un aprūpe1. "Pļaviņas", veco ļaužu un invalīdu pansionāts2. Pļaviņu bāriņtiesa, Pļaviņu pilsētas sociālās palīdzības dienests

Baznīcas1. Gostiņu Evaņģēliski luteriskā draudze2. Pļaviņu Romas katoļu draudze3. Pļaviņu baptistu draudze

Kultūras iestādes1. Pļaviņu 1. bibliotēka2. Pļaviņu 2. bibliotēka3. Pļaviņu bērnu bibliotēka4. Pļaviņu kultūras nams

PašvaldībaPļaviņu pilsētas dome

Kapsēta



Sporta būves un teritorijasPeldbaseinsSporta laukums GostiņosSporta laukums pie bērnudārza “Bērziņš”Sporta laukums pie Marijas Brimmerbergas vidusskolas

Darījumu objekti(atsevišķos gadījumos viens uzņēmums piedāvā pakalpojumus vairākās pilsētas vietās, kas

uzskaitīti, kā atsevišķi sociālās infrastruktūras objekti).

Kafejnīcas:"A & Veti",firma, Veikals-kafejnīca Kafejnīca “Kino”Kafejnīca “Mirklis”Kafejnīca "Retrobārs", SIAKafejnīca “Silvija”Kafejnīca “Savija”"Ūdensrozes", kafejnīcaKafejnīca Bričkas E. individuālais uzņēmumsMiļeviča J.individuālais uzņēmums, Veikals-kafejnīca

Veikali"Aptieka Ālante", SIA"Gostiņu aptieka", SIA"Teriaks Pļaviņu aptieka", SIARūpniecības preču veikals “AMBI”Saimniecības preču veikals “Aiviekstes melderi”, ZSGrāmatnīca “Aizkraukles grāmata", SIA,Gaļas produktu veikals “Altri”, SIAPārtikas veikals “Altri”, SIAPārtikas veikals “Anita“Mēbeļu “Anita 1”Sadzīves tehnikas veikals "Arnolds un dēls", IUPārtikas veikals "Bezdelīgas 1", SIABūvmateriālu veikals “Būvmateriāli”Sadzīves tehnikas veikals “Gaisma”Pārtikas veikals "I. Nipartes uzņēmums", SIAPārtikas veikals “Kļavas”, ZSAutomobiļu rezerves daļu veikals “Magonīte”, IUPārtikas veikals "Mediāna", SIAPārtikas veikals "Mono G", SIAMēbeļu veikals “Miks”Pārtikas veikals “Noras”Ziedu veikals “Oāze”Pārtikas veikals “Pilsēta”Alkoholisko dzērienu veikals “Pilsēta”Agroķīmijas veikals "Celtniecības dolomīti", SIASaimniecības preču veikals "Saimnieks & Partneri", IUPārtikas veikals “Savija”Rūpniecības preču veikals "Svarēni", SIAZiedu salons "Ēdelveiss"Pārtikas veikals Bričkas E. individuālais uzņēmumsRūpniecības preču veikals Veļičko J. individuālais uzņēmums

Auto apkalpes uzņēmumi



Automobiļu remonta un apkopes serviss “Aiviekstes melderi”, ZSDUS “Virši-A”Autoserviss-veikals "Vēri Z", SIA

Sadzīves pakalpojumi:"Apavu remonts", IUFotosalons "Fotomiks", SIA Apģērbu šūšanas darbnīca “Ilona un Valda”Frizētava “Jums”Veļas mazgātava “M.G.”, IUFrizētava “Oto”Apģērbu šūšanas darbnīca, Gredzena V., individuālā darba veicējaPļaviņu frizētava, individuālais darbsVeterinārā aptieka “KEK”, SIAVoitjuļa Ņ., veterinārfeldšere

Bankas"Baltijas Tranzītu banka", Jēkabpils filiāle, Pļaviņu norēķinu grupa.

Sabiedriskā transporta stacijas:Dzelzceļa stacija “Pļaviņas”Autobusu stacija

Pasta pakalpojumiPļaviņu 1. pasta nodaļaPļaviņu pasta nodaļa



3. Pielikums.Uzņēmumi43

Nr. Uzņēmums Adrese Tālrunis Darbības nozare1. "Aiviekstes Melderi"

zemnieku saimniecībaRaiņa 77, Pļaviņas, Aizkraukles raj., LV-5120

5134873 3340- Lauksaimniecība

2. Aizkraukles ceļu rajons VAS "Centrālā reģiona ceļi" Pļaviņu iecirknis

Lielā 44, Pļaviņas, Aizkraukles raj., LV-5121

5134782 1270- Ceļu būve, ceļu remonts un uzturēšana

3. "Aizkraukles grāmata" SIA grāmatnīca

Atvaru 2, Pļaviņas, Aizkraukles raj., LV-5120

5134217 2130- Grāmatnīcas

4. Anitas Mauliņas ģimenes ārsta prakse

Dzirnavu 3- 16, Pļaviņas, Aizkraukles raj., LV-5120

5134112 4750- Poliklīnikas un doktorāti

5. "Aragons Plus" SIA Bebrulejas 3d, Pļaviņas, Aizkraukles raj., LV-5120

5134404 2880- Kokapstrāde

6. "Arita- 1" SIA "Likra" mēbeļu, būvmateriālu veikals

Daugavas 30, Pļaviņas, Aizkraukles raj., LV-5120

5134345 3890- Mēbeļu tirdzniecība

7. "Arkāns" SIA Rīgas 13- 1, Pļaviņas, Aizkraukles raj., LV-5120

6521421 1570- Deratizācija un dezinsekcija

8. "Baltic Trust Bank" AS, Jēkabpils filiāle, Pļaviņu norēķinu grupa

Raiņa 45, Pļaviņas, Aizkraukles raj., LV-5120

5134349 0890- Bankas

9. "Balva" apdrošināšanas AS, Pļaviņu pārdošanas punkts


5134358 0240- Apdrošināšana

10. "Bebru leja" SIA veikals – autoserviss

Bebrulejas 2, Pļaviņas, Aizkraukles raj., LV-5120

5134911 0660- Automašīnu rezerves daļas

11. "Bezdelīgas- 1" SIA ēdnīca Daugavas 101, Pļaviņas, Aizkraukles raj., LV-5120

5134570 2680- Kafejnīcas, bāri, restorāni, krogi, picērijas

12. "Bezdelīgas- 1" SIA pārtikas preču veikals


5134292 4530- Pārtikas produktu tirdzniecība

13. "Bezdelīgas- 1" SIA pārtikas preču veikals

Rīgas 13a, Pļaviņas, Aizkraukles raj., LV-5120


14. "Bērziņš" Pļaviņu pirmsskolas izglītības iestāde


5134153 1010- Bērnudārzi, mazbērnu novietnes

15. "Celtniecības dolomīti" SIA Rīgas 16, Pļaviņas, Aizkraukles raj., LV-5120

5134616 1580- Derīgie izrakteņi. Dolomīta milti skābo augšņu kaļķošanai

16. "Cigoriņš" IU akmeņkaļu darbnīca

Meža 75, Pļaviņas, Aizkraukles raj., LV-5121

9203537 0070- Akmens apstrāde

17. "Cigoriņš" kalnu slēpošanas bāze

Cigoriņkalns, p/n Pļaviņas, Aiviekstes pag., Aizkraukles raj., LV-5120

5134589 0420- Atpūtas bāzes

18. "Daiļrade koks" SIA Pļaviņu cehs

Sporta 1a, Pļaviņas, Aizkraukles raj., LV-5121

5134763 3870- Mēbeļu ražošana

19. "Elbri" SIA pārtikas preču veikals- kafejnīca



20. "Ēdelveiss" IU ziedu salons Daugavas 68, Pļaviņas, Aizkraukles raj., LV-5120

9448341 6500- Ziedu tirdzniecība

21. "Fotomiks" SIA foto un kancelejas preču veikals


5134281 1940- Fotopreces un kinoaparatūra

43 Krāsojums atbilstoši zonējumam Pļaviņu pilsētas teritorijas esošās izmantošanas kartē.



Nr. Uzņēmums Adrese Tālrunis Darbības nozare22. "Gostiņu aptieka" SIA Lielā 34, Pļaviņas,

Aizkraukles raj., LV-51215134608 0350- Aptiekas

23. Ilzes Škapares IU laboratorija Dzirnavu 3- 16, Pļaviņas, Aizkraukles raj., LV-5120

5134112 3710- Medicīniskie pakalpojumi

24. Ineses Lejnieces ģimenes ārsta prakse

Raiņa 70- 18, Pļaviņas, Aizkraukles raj., LV-5120

5133107 4750- Poliklīnikas un doktorāti

25. "Intelco" SIA atpūtas bāze Mežezers, p/n Pļaviņas, Aiviekstes pag., Aizkraukles raj., LV-5120


26. "I. Nipartes uzņēmums" SIA pārtikas preču veikals



27. "JB Workwear" SIA Raiņa 37, Pļaviņas, Aizkraukles raj., LV-5120

5134385 0300- Apģērbu rūpnieciskā ražošana

28. "Jumītis" Aiviekstes pirmsskolas izglītības iestāde

1. maija 4, p/n Pļaviņas, Aiviekstes pag., Aizkraukles raj., LV-5120


29. "Kino" SIA "Rifs" bārs Raiņa 24, Pļaviņas, Aizkraukles raj., LV-5120


30. "Kļavas" zemnieku saimniecības gateris

Kļavas, p/n Pļaviņas, Aiviekstes pag., Aizkraukles raj., LV-5120

5134832 2050- Gateri, to aprīkojums

31. "Kriškalni" kooperatīvā sabiedrība

Kriškalni, p/n Pļaviņas, Aiviekstes pag., Aizkraukles raj., LV-5120


32. "K.E.K." SIA veterinārā aptieka

Odzienas 2, Pļaviņas, Aizkraukles raj., LV-5120

9846904 6360- Veterinārās aptiekas

33. "Ķegums ECU" SIA Raiņa 51, Pļaviņas, Aizkraukles raj., LV-5121

5134790 1770- Elektromontāža

34. "Latvenergo" VAS Ziemeļaustrumu elektriskie tīkli, Aizkraukles elektrisko tīklu Pļaviņu iecirknis

Vietalvas 5, Pļaviņas, Aizkraukles raj., LV-5120

5181529 1720- Elektroenerģijas ražošana un sadale

35. Latvijas Nedzirdīgo savienības Pļaviņu reģionālā biedrība

1. maija 7/1- 1, Pļaviņas, Aizkraukles raj., LV-5120

5134224 5090- Sabiedriskās organizācijas

36. "Latvijas valsts meži" VAS, "Sēklas un stādi" LVM, kokaudzētava "Pļaviņas"

Gostiņi, p/n Pļaviņas, Aiviekstes pag., Aizkraukles raj., LV-5121

9196981 5640- Stādaudzētavas

37. Madonas reģionālā vides pārvalde, Pļaviņu nodaļa

Atvaru 5, Pļaviņas, Aizkraukles raj., LV-5120

5134123 6410- Vides aizsardzība

38. "Magonīte" IU automašīnu rezerves daļu veikals

Rīgas 19, Pļaviņas, Aizkraukles raj., LV-5120


39. Marijas Brimmerbergas Pļaviņu vidusskola


5133844 6420- Vidējā izglītība

40. "Mežezers" atpūtas bāze Mežezers, p/n Pļaviņas, Aiviekstes pag., Aizkraukles raj., LV-5120


41. "Noras" S. Miķēnas IU pārtikas preču veikals



42. "Oāze" SIA "Svarēni" ziedu veikals


5133221 6500- Ziedu tirdzniecība

43. "Pato- 1" SIA Bebrulejas 1, Pļaviņas, Aizkraukles raj., LV-5120

5134010 4430- Pasažieru pārvadājumi

44. "Pilsēta" SIA "Rifs" pārtika Raiņa 39, Pļaviņas, 5133172 4530- Pārtikas



Nr. Uzņēmums Adrese Tālrunis Darbības nozarepreču veikals Aizkraukles raj., LV-5120 produktu tirdzniecība

45. "Pilsēta" SIA "Rifs" pārtikas preču veikals



46. "Pilsēta" SIA "Rifs" pārtikas preču veikals



47. "Pļaviņas" AS "Virši- A" degvielas uzpildes stacija

Rīgas 31, Pļaviņas, Aizkraukles raj., LV-5120

5133056 1540- Degvielas uzpildes stacijas

48. "Pļaviņas" dzelzceļa stacija Stacijas laukums, Pļaviņas, Aizkraukles raj., LV-5120

5116811 1650- Dzelzceļa stacijas un transports

49. "Pļaviņas" veco ļaužu un invalīdu pansionāts


5134758 4360- Pansionāti

50. Pļaviņu 1. bibliotēka Daugavas 49, Pļaviņas, Aizkraukles raj., LV-5120

5134358 1020- Bibliotēkas

51. Pļaviņu 1. pasta nodaļa Lielā 21, Pļaviņas, Aizkraukles raj., LV-5121

5134740 4450- Pasts un pasta pakalpojumi

52. Pļaviņu 2. bibliotēka Lielā 19, Pļaviņas, Aizkraukles raj., LV-5121


53. "Pļaviņu autoskola" IU Daugavas 101, Pļaviņas, Aizkraukles raj., LV-5120

9119465 0770- Autoskolas un autovadītāju kursi

54. Pļaviņu bērnu bibliotēka Rīgas 11a, Pļaviņas, Aizkraukles raj., LV-5120


55. "Pļaviņu DM" SIA Rīgas 16, Pļaviņas, Aizkraukles raj., LV-5120

5134708 1180- Būvmateriālu ražošana

56. "Pļaviņu komunālie pakalpojumi" SIA


5133060 2920- Komunālie pakalpojumi

57. "Pļaviņu komunālie pakalpojumi" SIA, katlu māja


5134681 5330- Siltumapgāde

58. "Pļaviņu komunālie pakalpojumi" SIA, katlu māja


5134188 5330- Siltumapgāde

59. Pļaviņu kultūras nams Daugavas 49, Pļaviņas, Aizkraukles raj., LV-5120

5134582 3180- Kultūras centri, nami un klubi

60. Pļaviņu mežniecība Lielā 53, Pļaviņas, Aizkraukles raj., LV-5121

5134637 3850- Mežsaimniecība

61. Pļaviņu mūzikas skola Daugavas 4, Pļaviņas, Aizkraukles raj., LV-5120

5134173 3660- Mākslu, mūzikas un estētikas skolas

62. Pļaviņu pasta nodaļa Pasta 2, Pļaviņas, Aizkraukles raj., LV-5120

5134440 4450- Pasts un pasta pakalpojumi

63. Pļaviņu pilsētas dome Dzelzceļa 11, Pļaviņas, Aizkraukles raj., LV-5120

5133054 4460- Pašvaldības

64. Pļaviņu policijas iecirknis Raiņa 67, Pļaviņas, Aizkraukles raj., LV-5120

5134390 4720- Policija

65. Pļaviņu vidusskola Daugavas 50, Pļaviņas, Aizkraukles raj., LV-5120

5134214 6420- Vidējā izglītība

66. "Retrobārs" SIA Daugavas 2, Pļaviņas, Aizkraukles raj., LV-5120


67. "Rūķītis" Pļaviņu pirmsskolas izglītības iestāde



68. "Savija" SIA kafejnīca Raiņa 51a, Pļaviņas, Aizkraukles raj., LV-5120


69. "Seko" SIA degvielas uzpildes stacija

Pļaviņu apvedceļš, p/n Pļaviņas, Pļaviņas, Aizkraukles raj., LV-5120

5134075 1540- Degvielas uzpildes stacijas



Nr. Uzņēmums Adrese Tālrunis Darbības nozare70. "Teriaks" SIA aptieka Odzienas 1, Pļaviņas,

Aizkraukles raj., LV-51205134108 0350- Aptiekas

71. "Ūdensrozes" SIA "Bezdelīgas- 1" kafejnīca



72. "Vagonete" SIA Bebrulejas 3b, Pļaviņas, Aizkraukles raj., LV-5120


73. Valsts Tiesu medicīnas ekspertīzes centrs, Pļaviņu starprajonu tiesu medicīnas nodaļa


5133069 5970- Tiesas

74. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Aizkraukles brigādes Pļaviņu postenis


5134101 6140- Ugunsdzēsības un glābšanas dienesti

75. "Vecapēni" zemnieku saimniecība

Vecapēni, p/n Pļaviņas, Aiviekstes pag., Aizkraukles raj., LV-5121

9283412 4520- Pārtikas produktu ražošana un pārstrāde

76. "Vēri Z" SIA auto rezerves daļu veikals

Odzienas 10, Pļaviņas, Aizkraukles raj., LV-5120




4. Pielikums.Pašvaldības ielas

Nr.p.k. Ielas nosaukums Ielu klasifikācija

Nodalījuma josla platums44

(m)

Attālums starpsarkanajāmlīnijām(m)

Segums Garums(m)

Ielas segas konstrukcijas platums(m)

Nolietojums%

1. 1. maija iela maģistrālā 22 m melnais 160 7 102. Aiviekstes iela vietējās nozīmes 12 15 grants 219 6 25-653. Akas iela vietējās nozīmes 12 12 grants 226 5 304. Atvaru iela savienojošā 12 15 melnais 256 7 105. Austrumu iela vietējās nozīmes 12 12 grants 127 4 35

6. Bārukalna iela savienojošā - 15 grants,melnais 530 5 10

7. Baseina iela vietējās nozīmes - 15 grants 700 5 608. Bebrulejas iela savienojošā - 15 melnais 652 8 159. Blaumaņa iela savienojošā 12 15 melnais 240 5 1010. Cielavu iela vietējās nozīmes - 19 melnais 55 9,5 1611. Dārza iela savienojošā 12 12 grants 561 6 3012. Daugavas 113 iela vietējās nozīmes - 12 melnais - 4,5 10

13. Daugavas iela maģistrālā 17

25m (posmā no Raiņa ielas līdz Pasta ielai),17 m (posmā no Pasta ielas līdz Raiņa ielai)25 m (posmā no Raiņa ielas līdz pilsētas robežai)

melnais 4791 10 un 9 15-35

14. Dingas iela vietējās nozīmes 12 12 grants 55 6,5 1615. Dolomīta iela vietējās nozīmes - 15 - - 8 1516. Draudzības iela savienojošā 12 15 grants 473 6 20

17. Dzelzceļa iela vietējās nozīmes 12 15 melnaisgrants 364 6 10

18. Dzirnavu iela savienojošā 12 15 melnais 283 6 un 8 1019. Fabrikas iela vietējās nozīmes - 12 grants 85 5,8 3020. Ievu iela vietējās nozīmes 12 15 grants 90 4,5 2521. Jaunā Krasta iela vietējās nozīmes 12 12 grants 315 4 2522. Jaunmuižas iela45 savienojošā - 19 - - - -23. Jumīša iela savienojošā - 15 grants 170 4 20

44 VZD kadastra dati.45 Posmā no Vietalvas ielas līdz pilsētas robežai V944 “Pļaviņas- Jaunmuiža”




Nodalījuma josla platums(m)


Segums Garums(m)


Nolietojums%

24. K. Štrāla iela savienojošā 12 15 melnais 410 5 2025. Kalna iela savienojošā 15 15 melnais 706 5 1026. Kalnuļļu iela savienojošā - 15 grants 175 4 1027. Kaļķu iela vietējās nozīmes 12 15 grants 214 6 2528. Kampēnu iela vietējās nozīmes - 15 - - - -29. Lauku iela vietējās nozīmes - 12 grants 60 4 3530. Lejas iela vietējās nozīmes - 12 grants 150 4 2031. Lielā iela maģistrālā 20 20 melnais 1277 9 10-2532. Lielā Krasta iela savienojošā 12 15 grants 1979 6 30

33. Liepu iela savienojošā 15 15 melnaisgrants 925 5 20-16

34. Līkā iela vietējās nozīmes 12 12 grants 370 5 3035. Mazā iela vietējās nozīmes - 12 grants 105 4 3036. Mazā Krasta iela vietējās nozīmes 12 15 grants 291 5 25

37. Meža iela savienojošā 12 12 melnaisgrants 1203 9 un 5 10

38. Miera iela vietējas nozīmes 12 15 grants 77 5 30

39. Odzienas iela46 maģistrālā 151522 m (posmā no 1. maija ielas līdz pilsētas robežai)

melnaismelnais 552 8 30

40. Ozolu iela vietējas nozīmes 12 15 grants 400 5 2541. Pasta iela savienojošā 15 15 melnais 240 8 1542. Pēterakmens iela vietējās nozīmes 15 1543. Pīlādžu iela vietējās nozīmes - 12 bez seguma 323 4 65

44. Pļavu iela vietējās nozīmes 12 15 grantsmelnais 316 5 un 4 30-15

45. Priežu iela vietējās nozīmes - 15 - - - -46. Pūpolu iela vietējās nozīmes - 12 - - - -47. Raiņa iela savienojošā 15 15 grants 2490 8, 9 un 10,5 10-30

48. Rīgas iela47 maģistrālā 17 25 m (sākot no Nr. 14 ekscentriska no ass)


49. Robežu iela vietējās nozīmes 12 - grants 325 5 1650. Rožu iela vietējās nozīmes - 12 grants 1001 3,5 3051. Saules iela savienojošā 12 15 grants 643 7,5 un 4 25

46 Posmā no 1. maija ielas līdz pilsētas robežai V999 “Pļaviņas- Kaķkalns”47 Posmā no autoceļa A6 līdz pilsētas robežai V960 “Pievadceļš Pļaviņu dolomīta kombinātam”




Nodalījuma josla platums(m)


Segums Garums(m)


Nolietojums%

52. Selgas iela vietējās nozīmes 12 15 grants 270 4 3053. Skanstnieku iela vietējās nozīmes - 12 - - - -54. Skolas iela vietējās nozīmes 12 12 grants 370 6 3555. Smilšu iela vietējās nozīmes 12 12 grants 855 6 3056. Sporta iela vietējās nozīmes 12 12 grants 277 7 2057. Stacijas iela savienojošā 15 15 melnais 165 7 1058. Stiklinieku iela vietējās nozīmes - 12 grants 225 6 20-3059. Strautu iela vietējās nozīmes 12 12 grants 190 4 2060. Sveķu iela vietējās nozīmes - 15 grants 943 5 3061. Šaurā iela vietējās nozīmes 12 12 grants 117 4 2062. Tirgus iela vietējās nozīmes - 15 melnais 70 7,5 1663. Ugunsdzēsēju iela vietējās nozīmes 12 12 grants 320 6 3064. Upes iela savienojošā 12 12 grants 120 7 3565. Uzvaras iela savienojošā 12 15 grants 275 5 2066. Vāgeļu iela vietējās nozīmes - 12 grants 85 4 35

67. Vidzemes iela48savienojošā 12

12 m (dēļ apbūves pie Nr. 1;2;3;4 mājām sašaurināta līdz 8 m)


68. Vietalvas iela maģistrālā 1217 (ekscentriska no ass) 19 m (posmā no Jaunmuižas ielas līdz pilsētas robežai)

melnais 865 7

69. Zaļā iela savienojošā 12 12 grants 390 5 2070. Zirņu iela savienojošā 12 12 grants 235 4 30

48 Posmā no autoceļa V959 līdz pilsētas robežai V924 “Pļaviņas- Krievciems”



5. Pielikums.Normatīvie akti

Teritorijas plānošana Teritorijas plānošanas likums (26.06.2002. ar grozījumiem 17.12.2002., 10.04.2003., 17.08.2004) Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma noteikumi Nr.883(19.10.2004)

Aizsargjoslas Aizsargjoslu likums (11.03.1997., groz. 21.02.2002., 19.06.2003) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas noteikšanas metodika MK not. .Nr. 86

(17.02.2004.), Par Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas robežu noteikšanu, VARAM rīkojums

Nr.5 (18.01.2000.) Aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām noteikšanas metodika (MK not. 43, 20.01.2004), Aizsprostu un hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošuma kontrolmērietaišu aizsardzība un

aizsargjoslu noteikšanas metodika Nr. 93 (25.02.2003) Ekspluatācijas aizsargjoslu gar telekomunikāciju tīklu līnijām noteikšanas metodika MK not. 465

(19.08.2003), Ekspluatācijas aizsargjoslu ap sakaru līnijām noteikšanas metodika MK nr.61 (13.02.2001.) Kultūras pieminekļu aizsargjoslas (aizsargājamās zonas) noteikšanas metodika Nr.392

(15.07.2003), Noteikumi par ekspluatācijas aizsargjoslu ap meliorācijas būvēm un ierīcēm noteikšanas metodiku

lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un meža zemēs Nr.258 (13.05.2003), Aizsargjoslu noteikšanas metodika ūdens akvatorijās augšup un lejpus aizsprostiem Nr.94

(25.02.2003, groz. 13.07.2004.), Meža aizsargjoslu ap pilsētām noteikšanas metodika Nr.63 (04.02.2003), Autoceļu aizsargjoslu noteikšanas metodika Nr.162 (10.04.2001), Aizsargjoslu ap dzīvnieku kapsētām noteikšanas metodika Nr.225 (22.06.1999, groz. 18.12.2001), Aizsargjoslu ap kapsētām noteikšanas metodika Nr.502 (29.12.1998, groz. 25.09.2001.), Dzelzceļa aizsargjoslu noteikšanas metodika Nr.457 (15.12.1998), Ekspluatācijas aizsargjoslu ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm noteikšanas metodika

Nr.413 (20.10.1998), Drošības aizsargjoslu ap naftas un naftas produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm noteikšanas

metodika Nr.414 (20.10.1998), Ekspluatācijas aizsargjoslu gar elektriskajiem tīkliem noteikšanas metodika Nr.415 (20.10.1998), Ekspluatācijas aizsargjoslu gar siltumtīkliem noteikšanas metodika Nr.416 (20.10.1998), Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslu noteikšanas metodika Nr.284 (08.08.1998), Noteikumi par ūdensvadu un kanalizācijas tīklu ekspluatācijas aizsargjoslas noteikšanas metodiku

Nr.198 (26.05.1998) Noteikumi par navigācijas tehnisko līdzekļu ekspluatācijas aizsargjoslu noteikšanas metodiku

Nr.412 (10.09.2002)

Kultūras pieminekļu aizsardzībaPar kultūras pieminekļu aizsardzību (12.02.1992., groz. 01.06.1993., 02.12.1993., 09.02.1995., 15.11.2001., 06.11.2003.)Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu Nr.474 (26.08.2003)Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta Nr.473 (26.08.2003)

Ugunsdrošība Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums (01.01.2003., grozījumi 19.12.2002, 27.12.2002., 29.05.2003,

30.10.2003, 07.04.2004)



Ugunsdrošības noteikumi (17.02.2004.) Noteikumi par sprādzienbīstamiem, ugunsbīstamiem un īpaši svarīgiem objektiem, kuros

izveidojami ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti Nr.674 (03.08.2004.)

Atkritumu apsaimniekošana Atkritumu apsaimniekošanas likums (01.03.2001., grozījumi 19.02.2004, 22.04.2002.) Par ietekmes uz vidi novērtējumu (14.10.1998., groz. 30.05.2001., 19.06.2003., 26.02.2004.) Par piesārņojumu (15.03.2001, groz. 20.06.2002., 18.12.2003.) Kārtība, kādā nosaka maksu par bīstamo atkritumu apglabāšanu Nr.371 (08.07.2003) Bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un

pārvadājumu uzskaites kārtība Nr.319 (23.07.2002) Noteikumi par prasībām atkritumu poligonu ierīkošanai, kā arī atkritumu poligonu un izgāztuvju

apsaimniekošanai, slēgšanai un rekultivācijai Nr.15 (03.01.2002) Atsevišķu veidu bīstamo atkritumu apsaimniekošanas kārtība Nr.529 (18.12.2001) Atkritumu apsaimniekošanas atļauju izsniegšanas, pagarināšanas un anulēšanas kārtība Nr.432

(09.10.2001) Noteikumi par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto vides piesārņojumu un azbesta

atkritumu apsaimniekošanu Nr.425 (02.10.2001, groz. 30.03.2004.) Prasības atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai Nr.323

(17.07.2001. groz. 23.10.2001., 20.08.2002., 04.02.2003.) Noteikumi pat atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus Nr.258

(19.06.2001, groz. 03.07.2002.) Būvniecības atkritumu apsaimniekošanas noteikumi Nr.36 (22.10.2002.)

Vides aizsardzība Par vides aizsardzību (06.08.1991., groz. 22.05.1997, 20.06.2000, 20.12.2001, 24.10.2002, 15.05.2003,

07.04.2004 Noteikumi par gaisa kvalitāti Nr.588 (21.10.2003) Noteikumi par vides kvalitātes normatīviem augsnei Nr.388 (15.07.2003) Noteikumi par vides monitoringu un piesārņojošo vielu reģistru Nr.162 (08.04.2003) Noteikumi par vides kvalitātes normatīviem degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un

pārvietojamām cisternām Nr.269 (03.08.1999, groz. 22.01.2002.) Noteikumi par vides aizsardzību ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbos jūrā Nr.412 (28.11.2000) Vides prasības kokzāģētavām un kokapstrādes iekārtām Nr.691 (08.03.2004.) Īpašās vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs Nr.628 (27.07.2004., groz.

05.10.2004.) Vides trokšņa novērtēšanas kārtība Nr.597 (13.07.2004.) Vides prasības mehānisko transportlīdzekļu remontdarbnīcu izveidei un darbībai Nr. 380

(22.04.2004.) Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī Nr. 34 (22.01.2002.) Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisītā

piesārņojuma ar nitrātiem Nr. 531 (18.12.2001.) Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas un reģistrācijas kārtība Nr.483 (20.11.2003.,

groz. 28.10.2003.) Dzīvnieku kapsētu ierīkošanas un uzturēšanas noteikumi Nr. 632 (27.07.2004.)

Ūdeņu apsaimniekošana Ūdens apsaimniekošanas likums (16.10.2002. grozījumi 12.12.2002, 29.04.2004) Noteikumi par virszemes ūdens objektu tipu raksturojumu, klasifikāciju, kvalitātes kritērijiem un

antropogēno slodžu noteikšanas kārtību Nr.858 (19.10.2004) Noteikumi par pazemes ūdens resursu apzināšanas kārtību un kvalitātes kritērijiem Nr.857

(19.10.2004) Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti Nr.118 (12.03.2002. groz. 01.10.2002.) Noteikumi par ūdens resursu lietošanas atļauju Nr.736 (23.12.2003) Noteikumi par upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāniem un pasākumu programmām

Nr.283 (27.05.2003) Noteikumi par upju baseinu apgabalu robežu aprakstiem Nr.179 (15.04.2003) Virszemes ūdensobjektu tīrīšanas un padziļināšanas kārtība Nr.80 (17.02.2004., groz. 11.05.2004.,

24.08.2004.)



Noteikumi par upēm (upju posmiem), uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus Nr.27 (15.01.2002.

Prasības virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei Nr.92 (17.02.2004.)

Noteikumi par ūdens resursu lietošanas atļauju Nr. 736 (23.12.2003. Noteikumi pat notekūdeņu dūņu un to kompostu izmantošanu, monitoringu un kontroli Nr.365

(20.08.2002) Noteikumi par notekūdeņu novadīšanu pilsētas kanalizācijas tīklā Nr. 22 (02.07.2002.)

Daba Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām (02.03.1993., grozījumi 30.10.1997, 28.02.2002,

12.12.2002, 20.11.2003) Sugu un biotopu aizsardzības likums(16.03.2000.) Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi Nr.415

(22.07.2003, groz. 26.10.2004) Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskiem un ģeomorfoloģiskiem dabas pieminekļiem Nr.175

(17.04.2001) Noteikumi par aizsargājamiem dendroloģiskiem stādījumiem Nr.131 (20.03.2001) Noteikumi par dabas liegumiem Nr.212 (15.06.1999, groz. 26.06.2001, 21.10.2003, 08.04.2004.,

10.08.2004. ) Noteikumi par dabas parkiem Nr.83 (09.03.1999., groz. 28.09.1999., 11.04.2000., 18.03.2003.,

08.04.2004., 10.08.2004.) Noteikumi par aizsargājamo ainavu apvidiem Nr.69 (23.02.1999., groz. 30.04.2002., 08.04.2004.) Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) izveidošanas kritēriji Latvijā Nr.199

(28.05.2002) Līgumu slēgšanas kārtība īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības nodrošināšanai Nr.247

25.07.2000) Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi Nr. 45 (30.01.2001.) Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu

sarakstu Nr.396 (14.11.2000., groz. 27.07.2004.) Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu Nr.421 (05.12.2000) Kārtība, kādā zemes lietotājiem nosakāmi zaudējumu apmēri, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo

nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītiem būtiskiem postījumiem Nr.345 (31.07.2001.)

Noteikumi par zaudējumu atlīdzību par īpaši aizsargājamo sugu indivīdu un biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu Nr.117 (13.03.2001.)

Zvejniecība Zvejniecības likums (12.04.1995., grozījumi 01.10.1997, 29.10.1998, 17.02.2000, 18.10.2001,

19.06.2003, 30.10.2003, 30.09.2004) Likums par ostām (26.07.1994., groz. 23.05.1996., 24.03.1997., 18.06.1997., 11.11.1999., 11.05.2000.,

22.03.2001., 10.05.2001., 24.10.2002., 27.12.2002., 19.06.2002., 23.10.2003., 30.10.2003.) Makšķerēšanas noteikumi Nr.67 (13.02.2001, grozījumi 29.04.2003., 02.11.2004.) Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas

kārtību Nr.433 (12.12.2000., groz. 06.01.2004., 12.10.2004.) Noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos Nr.3 (02.01.2001., groz. 23.12.2003., 02.11.2004.) Saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarītā zaudējuma noteikšanas un

kompensācijas kārtība Nr.188 (08.05.2001, groz. 06.01.2004.)) Licenzētās rūpnieciskās zvejas kārtība Nr.359 (07.08.2001, groz. 06.01.2004.)

Meži, zemeMeža likums (24.02.2000. groz. 13.03.2003.)Meža atjaunošanas noteikumi Nr. 398 (11.09.2001., groz. 06.11.2001.)Meža zemes transformācijas noteikumi Nr.86 (28.09.2004.)Meža monitoringa veikšanas kārtība Nr. 212 (22.05.2001.)Kārtība, kādā lauksaimniecībā izmantojamo zemi transformē par lauksaimniecībā neizmantojamu zemi un izsniedz zemes transformācijas atļaujas Nr. 619 (20.07.2004.) Par koku ciršanas kārtību fiziskajām personām pastāvīgā lietošanās piešķirtajās zemēs

(20.01.2003.)



Noteikumi par koku ciršanu meža zemēs Nr.152 (09.04.2002.) Kārtība koku ciršanai ārpus meža zemes Nr. 416 (28.11.2000.) Meža biotopu, kuriem izveidojami mikroliegumi, noteikšanas metodika Nr.7 (09.11.2001.) Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā Nr.198 (08.05.2001., groz. 26.02.2002.) Meža ieaudzēšanas un plantāciju mežu noteikumi Nr.108(06.03.2001.) Mežaudzes novērtēšanas kārtība Nr. 90 (27.02.2001., groz. 26.06.2001., 11.12.2001.) Noteikumi par meža zemes reproduktīvo materiālu Nr. 648 (19.11.2003., groz. 22.04.2004.) Noteikumi par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām Nr.684 (09.12.2003) Meliorācijas likums (20.11.2003.) Medību likums(spēkā no 26.08.2003.) Medību noteikumi(Nr.760 (23.12.2003, groz. 23.03.2004) Noteikumi par meža aizsardzības pasākumiem un ārkārtas situāciju izsludināšanu mežā Nr.217

(29.05.2001, groz. 03.07.2001, 21.09.2004) Par zemes ierīcību un zemes lietošanu (21.06.1991, groz. (10.11.1994) Valsts nozīmes derīgo izrakteņu un atradņu, kā arī valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu

izmantošanas kārtība Nr.307 (05.09.2000, groz. (08.04.2003)

Būvniecība Būvniecības likums (10.08.1995, groz. 27.02.1997., 01.10.1997., 07.03.2002., 27.02.2003., 13.03.2003.,

31.03.2004.) Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 303-03 “Būvuzraudzības noteikumi” Nr.75

(10.02.2004) Meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvniecības kārtība Nr.382 (08.07.2003.) Vispārīgie būvnoteikumi Nr.112 (01.04.1997, groz. 02.05.2000, 11.12.2001, 01.04.2003, 30.09.2003,

20.04.2004) Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-00 "Publiskas ēkas un būves" Nr. 411

(28.11.2000.) Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 016-03 "Būvakustika" Nr.468 (29.04.2004.) Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā Nr. 299 (13.04.2004.) Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 231-03 "Dzīvojamo un publisko ēku apkure un

ventilācija" Nr.435 (23.09.2003.) Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 241-03 "Iekšējās gāzesvadu sistēmas un gāzes

iekārtas" Nr. 229 (29.04.2003.). Valsts aizsardzības būvju būvniecības kārtība Nr. 190 (22.04.2003.) Telekomunikāciju tīklu ierīkošanas un būvniecības noteikumi Nr. 496 (04.11.2002.) Par Latvijas būvnormatīvu LBN 242-02 "Gāzes sadales un lietotāju ārējie tīkli" Nr.485

(29.10.2002.) Noteikumi par maģistrālo cauruļvadu projektēšanu, būvniecību un atbilstības novērtēšanu Nr.235

(18.06.2002.) Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-01 “Ēku norobežojošo konstrukciju

siltumtehnika” Nr.495 (27.11.2001.) Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 305-01 "Ģeodēziskie darbi būvniecībā" Nr. 466

(06.11.2001.) Būvnoteikumi darbiem autoceļu tīklā Nr.446 (23.10.2001.) Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 405-01 "Būvju tehniskā apsekošana" Nr.446

(16.10.2001.) Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 006-00 "Būtiskās prasības būvēm" Nr.142

(27.03.2001.) Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 005-99 "Inženierizpētes noteikumi būvniecībā" Nr.

168 (02.05.2000.) Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 222-99 "Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves" Nr.38

(01.02.2000.) Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 223-99 "Kanalizācijas ārējie tīkli un būves" Nr.214

(15.06.1999.) Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 211-98 "Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami"

Nr.409 (20.10.1998.) Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 221-98 "Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija"

Nr.256 (21.07.1998.) Dzelzceļa būvnoteikumi Nr. 394 (02.12.1997., groz. 20.10.1998., 02.03.1999., 31.08.2004.) Ostu hidrotehnisko būvju speciālie būvnoteikumi nr.363 (28.10.1997.) Būvniecības publiskās apspriešanas noteikumi Nr.309 (02.09.1997.)



Noteikumi par Būvnormatīvu LBN 201-96 "Ugunsdrošības normas" Nr.318 (31.10.1995, groz. 24.12.2004.)

Derīgie izrakteņi Par zemes dzīlēm (02.05.1996. 11.02.1999, 07.09.2000) Zemes dzīļu izmantošanas noteikumi Nr.239 (08.07.1997, groz. 08.02.2000., 02.01.2001., 08.04.2003.,

14.10.2003.)

Satiksmes infrastruktūra Ceļu satiksmes likums (01.10.1997., groz. 20.12.1999., 20.06.2000., 17.07.2000., 15.02.2001.,

08.07.2003.) Par autoceļiem (11.03.1992, groz. 27.01.1994, 01.10.1997., 10.10.2002., 30.10.2003 ) Kārtība, kādā gar autoceļiem izvietojami servisa objekti Nr.126 (30.03.1999., groz. 06.11.2001.,

30.03.2004 ) Noteikumi par valsts autoceļu sarakstiem Nr. 245 (06.07.1999., groz. 15.07.2003., 03.02.2004.,

14.09.2004.) Kārtība, kādā gar autoceļiem izvietojami servisa objekti Nr.126 (30.03.1999., groz. 06.11.2001.,

30.03.2004.) Noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli

Nr.871 (19.10.2004.) Noteikumi par autoceļu valsts aizsardzību un kārtību, kādā ieviešami transportlīdzekļu satiksmes

aizliegumi un ierobežojumi nr. 456 (15.12.1998.) Noteikumi par stratēģiskās un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūras iedalījumu

Nr.411(20.10.1998, ar groz. 06.08.2002., 12.10.2004.) Dzelzceļa pārbrauktuvju un pāreju ierīkošanas, aprīkošanas, apkalpošanas un slēgšanas

noteikumi Nr.392 (18.09.2001., 25.06.2003.) Dzelzceļa pasažieru pārvadājumu maršrutu atklāšanas, grozīšanas vai slēgšanas kārtība un

vilcienu kustības sarakstu apstiprināšanas kārtība Nr.484 (29.10.2002.) Dzelzceļa staciju atklāšanas, slēgšanas un nosaukuma piešķiršanas kārtība Nr.433 (10.11.1998.,

groz. 09.03.1999.) Dzelzceļa zemes nodalījuma joslas ekspluatācijas noteikumi Nr.371 (29.09.1998.) Telekomunikāciju tīklu infrastruktūras aizsardzības kārtība Nr.251 (13.05.2003.) Telekomunikāciju tīklu ierīkošanas un būvniecības noteikumi Nr.496 (04.11.2002.)


I daļa PASKAIDROJUMA RAKSTS - plavinunovads.lv · 1 2 03 .g ad9 ec mb rMK n ot ikuN684 “ p āl sz ī j ” 2 A p sti rnā aZ e mg loš ģ īb d 30 .9 ē u N 28 3 Pēc p ašv l

Documents