GUDRI APSAIMNIEKOTI BIOTOPI - NAT-PROGRAMME...GUDRI APSAIMNIEKOTI BIOTOPI RĪGAS REĢIONA PIEKRASTES ATTĪSTĪBAI Brigita Laime, [email protected] Seminārs teritorijas plānotājiem,

GUDRI APSAIMNIEKOTI BIOTOPI

RĪGAS REĢIONA

PIEKRASTES ATTĪSTĪBAI

Brigita Laime, [email protected]

Seminārs teritorijas plānotājiem, pašvaldību un valsts institūciju speciālistiem

2016. gada 2. novembrī, Rīgā, VARAM

Dabas aizsardzības pārvaldes LIFE+ programmas projekts

„Natura 2000 teritoriju nacionālā aizsardzības un apsaimniekošanas programma”

Seminārā piedalās

Dažādu jomu speciālisti, kuri Rīgas plānošanas

reģionā • Organizē pašvaldību darbu

• Plāno teritoriju izmantošanu

• Nodrošina efektīvu kontroli un pārraudzību

• Organizē tūrisma aktivitātes

• Apsaimnieko un aizsargā piekrastes ekosistēmas u.c.

Mērķis visiem ir kopīgs – piekrastes attīstība

Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnes

2011. - 2017. gadam - kā viena no svarīgām sastāvdaļām

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā „Latvija 2030”

Pamatnostādnes nosaka to, ka:

• piekrastes nozīmīgākā vērtība un attīstības

resurss ir vienotais piekrastes dabas un kultūras

mantojums;

• piekrastes attīstības pamatprincips ir ilgtspējīga

attīstība;

• piekrastes telpiskās attīstības politikas mērķis -

ekonomiski aktīva, daudzfunkcionāla telpa, kurā

tiek īstenota laba pārvaldība un klimata

pārmaiņu ietekme tiek mazināta ar kvalitatīvas

infrastruktūras izveidi.

Kā prioritāte ir noteikta

piekrastes infrastruktūras attīstīšana,

taču līdzās tai ir nepieciešama

piekrastes vides mērķtiecīga kopšana,

atjaunojot un uzturot cilvēkam un

dabai vēlamos apstākļus

Seminārs

«GUDRI APSAIMNIEKOTI BIOTOPI

RĪGAS REĢIONA PIEKRASTES ATTĪSTĪBAI»

Jāizprot visiem kopā, kas ir

• Rīgas un Pierīgas piekraste

• Biotopi (ko mēs gribam radīt, atjaunot, uzturēt?)

• Gudri apsaimniekoti (cik efektīvas metodes

izmantojam? Cik laika, darba, naudas ieguldām?)

• Attīstībai (uz ko mēs ejam? Ko ilgākā periodā

vēlamies sasniegt?)

Seminārā jārod atbildes

• Kāpēc jūras krastā nevajadzētu stādīt kārklus?

• Kāpēc un kā ir jāiznīcina tik skaistās krokainās

rozes un veselībai noderīgais smiltsērkšķis un

korintes?

• Kāpēc un kā jāizcērt priedes un lapkoki?

• Vai visur jābūvē laipas?

• Kāpēc nevajag nostiprināt jūras krastu?

• Kāds un kam labums no apsaimniekošanas?

• u.c.

Īss pārskats par piekrastes kāpu

biotopiem, to ekoloģiskām īpatnībām

Piekrastes biotopu komplekss

Pludmale

Embrionālās kāpas

priekškāpas Pelēkā kāpa

Mežaina kāpa

Jūra

embrionālās kāpas

priekškāpa

pludmale

pelēkās

kāpas

Pārsvarā biotopus nodala pēc

augāja, kā arī reljefa formām

Augu sugas=flora

Augu sega=augājs (Augu sabiedrības, visi augi)

veido

dzīvotne (augtene)

Flora

• Savvaļas (vietējās, dabiskās) sugas, to dzīvotnes

• Apdraudētās sugas !

» Izzūdošās sugas (Latvijā, Eiropā) !!

»Endēmiskās sugas

• Citzemju (svešās) sugas

Piemēri: apdraudētas sugas

Latvijā: jūrmalas zilpodze, Gmelina alise, pļavas silpurene

Eiropā: 29 Direktīvas sugas, 15 Bernes konvencijas sugas

(Lēzela vīrcele, smiltāja neļķe)

Biotopi (augājs)

•Tipiskie (dabiskie) biotopi

•Apdraudētie !

»Prioritāri aizsargājamie !!

Piemēri: apdraudētie biotopi

Mitras pludmales

Pelēkās kāpas!

Mežainas piejūras kāpas

Jūras krasta procesi, profili

Ulsts, 1998

akumulācija

noskalošana

• Svarīgi ir nodrošināt mūsdienu

krasta procesu dabiskas norises:

- smilšu uzkrāšanos

- noskalošanu

- pārpūšanu

Būves jūrā –

viens no

nopietnākajiem

draudiem

Jūras

aizsargjosla !

Attīstība jūrā

un krastā,

upēs! Ulsts V. 1998. Baltijas jūras Latvijas krasta zona. Rīga, 95.

Rīgas reģiona piekraste ir īpaši

nozīmīga embrionālo kāpu un

priekškāpu, vietām arī pelēko

kāpu saglabāšanā

To nosaka šo biotopu izplatība

un platības

Biotopu platības pēc Piekrastes projekta datiem, 2005

Biotopu platības pēc Piekrastes projekta datiem, 2005

Pludmales un kāpu

aizsardzība

• jūra

• vējš

• sanešu

(smilšu u.c.)

daudzums

• mežu izciršana

• apmežošana

• apbūve

• rekreācija

• vides eitrofikācija

bioloģiskā daudzveidība

dabisko biotopu platība

un kvalitāte

citzemju,

pamestu vietu,

agresīvās sugas

degradēto kāpu platības

Sugu, to sabiedrību un dzīvotņu izpēte

(platības, izplatības, dzīvīguma novērtējums)

ir svarīga piekrastes efektīvai aizsardzībai un

apsaimniekošanai

Tendence

Kā aizsargāt???

Iežogojot? Neko nedarot?

vai citādi

Aktīvi rīkojoties?

Sugu un augu sabiedrību

(biotopu) aizsardzības

pamatmetode -

to dzīvotņu saglabāšana

in-situ jeb dabā

in-situ

Aizsargājamās

teritorijas

Aizsargājamās

teritorijas piegulošo

teritoriju izmantošana

Kontrole,

pārraudzība Citzemju sugu

kontrole,

ierobežošana

Tradicionālās

apsaimniekošanas

saglabāšana

(atdarināšana) !!!

Teritorijas

plānošana

Noplicināto

ekosistēmu

atjaunošana

Mikroliegumi

Zaļie “koridori”

Aizsargjoslas

Infrastruktūras

veidošana

Sabiedrības

izglītošana

Piekrastes biotopu

apsaimniekošanas vadlīnijas

• Vadlīniju mērķis ir skaidrot, kā labāk

apsaimniekot kāpas un citus piekrastes

biotopus.

• Pirms ķerties klāt konkrētu vadlīniju

izmantošanai, jāsaprot, uz kādu biotopu

tās attiecas.

Vadlīnijas ir sagrupētas pēc

ekoloģiskām prasībām • Pludmales

• Lagūnas

• Stāvkrasti

• Embrionālās kāpas, priekškāpas

• Pelēkās kāpas, klajas iekšzemes kāpas

• Mitras starpkāpu ieplakas

• Mežainas kāpas

• Sausi virsāji

• Slapji virsāji

Vadlīniju struktūra

• Raksturoti galvenie ekoloģiskie faktori,

procesi, raksturīgās sugas, biotopa

attīstība

• Uzskaitītas būtiskākās ietekmes, draudi,

norādot to radītās sekas

• Noteikti specifiskie mērķi

• Aprakstītas biotopa atjaunošanas un

uzturēšanas metodes

Svarīgi ir saprast

• Kas notiek (ir noticis un notiks) ar biotopu?

• Ko mēs gribam panākt?

• Kāds ir mērķis, vēlamais rezultāts?

Ja to nezinām, labāk nedarīt neko!

Labāk vērsties pēc padoma

pie piekrastes ekspertiem!

Pazīmju tabulas

• Izmantojamas, novērtējot situāciju – ir

problēma vai nē.

• Izmantojamas arī biotopa stāvokļa

konstatēšanā pēc apsaimniekošanas

pasākumiem. Piemērs par pelēko kāpu

Vēlamais rezultāts • Šur tur smilts laukumi

• Augi zemi

• Tie aug skraji (grūti

iesēties, nostiprināties)

• Ir dažādas augu sugas

• Augi zied (jūtas labi)

• Vietām ķērpji

• Reizēm noskalo

• Periodiski pārpūš

smiltis

• Ļoti sauss

Stress tik liels, ka konkurentu maz,

arī visi savējie neizdzīvo

Piemērs par pelēko kāpu

Pelēkās kāpas

Neiejaukšanās dabiskos procesos/

ekstensīva apsaimniekošana

Koku un krūmu apauguma novākšana

Nobiru savākšana

Augsnes virskārtas noņemšana

Mazo priedīšu “izravēšana”

Embrionālās kāpas un priekškāpas

Galvenais mērķis

Nodrošināta smilšaino dzīvotņu funkcionēšanu to

areālā Latvijas piekrastē.

Neiejaukšanās dabiskos procesos

Jāsaglabā

aktīva

smilšu

pārpūšana!

Pieļaujami, nepieciešami apsaimniekošanas

pasākumi, kas vērsti uz „avārijas” situāciju

novēršanu

Pēc vētrām, arī pārmērīgas antropogēnās ietekmes

gadījumā.

Aktuāli Natura 2000 vietās, kur nozīmīgi rekreācijas resursi.

Vējrāvju malu, atjaunotu kāpu un „ceļojošu”

smilšu stabilizācija

Nevajadzētu izmantot «dzīvu» kārklu zarus!

Zari, mulča, aļģes, klūgu pinumi, mākslīga materiāla pārklājumi

Kāpu atjaunošana ar graudzāļu stādījumiem

Izmantojamas tikai vietējās augu sugas:

smiltāja un Baltijas kāpuniedre, smiltāja kāpukviesis, smilts grīslis

Kāpu atjaunošana ar kārklu stādījumiem

Tikai izņēmuma gadījumos, kad nav citas iespējas!

Nevajadzētu stādīt taisnās rindās!

Kārklu un augsto lakstaugu apauguma

novākšana

Nepieciešama periodiska apsaimniekošana

Ko darīt ar sastumtajām sanesumu

(aļģu u.c.) kaudzēm priekškāpās?

Atstāt? Novākt?

Vadlīnijas aplūkojamas saistībā ar

• ainavu vērtībām, veidošanu, kopšanu,

aizsardzību,

• teritorijas kultūrvēsturisko attīstību,

• piekrastes infrastruktūras attīstību,

• teritorijas ekonomisko un sociālo attīstību,

• finansiālajām iespējām.

Piekrastes biotopu apsaimniekošanas vadlīnijas

skatāmas projekta mājas lapā:

http://nat-programme.daba.gov.lv/public/lat/publikacijas_un_dokumenti/

Problēmas un risinājumi piekrastes kāpu

aizsardzībai un apsaimniekošanai

piekrastes pašvaldībās

Diskusijas jautājumi:

• Kas Jūsuprāt ir aktuālākie jautājumi jūras

piekrastes dabas aizsardzībā Rīgas

plānošanas reģionā?

• Kādas ir būtiskākās problēmas Jūsu

pašvaldībā vai institūcijā piekrastes

apsaimniekošanas kontekstā?