Grāmatniecība un bibliotēku darbība PSRS okupācijas periodā Liepājas ZVA dokumentos Līdz ar 1940. gadā notikušo Latvijas okupāciju un iekļaušanu Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) sastāvā, visa politiskā un sabiedriskā dzīve bija spiesta pakļauties vissavienības ideoloģiskajām normām. Krasa, vispārēja kultūras sovjetizācija skāra arī grāmatniecību un bibliotēkas. Grāmatu izdošanu plānoja un finansēja valsts. Tika nodibināta Latvijas Valsts izdevniecība, kas vēlāk sadalījās atsevišķās izdevniecībās. Izdevniecība „Liesma” izdeva daiļliteratūru, „Zinātne” – zinātnisko literatūru, „Zvaigzne” – mācību grāmatas, „Avots” – populārzinātnisko literatūru, bet Galvenā enciklopēdiju redakcija – enciklopēdijas. Grāmatu izdošanu uzraudzīja Komunistiskās partijas vadītā politiskā cenzūra. Nevēlamie sacerējumi tika iznīcināti vai aizliegti, bet oficiālajai ideoloģijai vēlamie – izdoti nelielos metienos un nopērkami par zemām cenām. Grāmatu veikalu plauktus galvenokārt piepildīja sabiedriski politiskā literatūra, jo mākslas grāmatas un daiļliteratūra ātri tika izpirkta. PSRS okupācijas laikā bibliotēkas kļuva par varas iestāžu ideoloģisko instrumentu. Notika Latvijas bibliotēku pārveide pēc Padomju Savienības bibliotēku parauga. Tā ietvēra krājumu ideoloģizāciju – aizliegtās literatūras izņemšanu no bibliotēku krājumiem un iznīcināšanu, kā arī pastiprināja ideoloģiskās un ideoloģizētās literatūras komplektēšanu. Kā galvenā darba funkcija bibliotēkā tika noteikta komunistiskās ideoloģijas propaganda, „marksisma-ļeņinisma” literatūras popularizēšana lekcijās, grāmatu izstādēs, ieteicamo darbu sarakstos. Propagandas darbā bibliotēkās svarīgi bija pievērst lasītāju uzmanību valsts svētku un atceres dienām. Svinību dienās bibliotēku telpu dekorācijai netika žēlots tradicionālais sarkanais drapējums. Bibliotēku krājumi strauji pieauga. Pārsvarā, protams, ar Padomju Savienībai un Komunistiskajai partijai vēlamu literatūru. 1965. gads latviešu kultūrā bija zīmīgs ar to, ka Rainim apritēja 100. dzimšanas diena. 1965. gada 11. septembrī atklāja pēc Kārļa Zemdegas ieceres veidoto Raiņa pieminekli. 1966. gada 24. martā Latvijas padomju rakstnieku savienība nolēma, ka ir nepieciešams dibināt Dzejas dienu tradīciju: sākot ar šī gada rudeni, katru gadu Raiņa atceres dienā (11. septembrī) republikā rīkot Dzejas dienu. Dzejas dienas, līdzīgi Dziesmu svētkiem un Mākslas dienām, bija oficiālās varas atzītas un atbalstītas, tomēr vienlaicīgi – iespēja pulcēties tiem, kas centās norobežoties no valdošās ideoloģijas. Latvijas Nacionālā arhīva Liepājas zonālā valsts arhīvā dokumenti par bibliotēku darbību un grāmatniecību Liepājā un Kuldīgā 1945. – 1991. gadam galvenokārt apkopoti Liepājas pilsētas Tautas deputātu padomes (TDP) izpildkomitejas Kultūras nodaļas, Liepājas rajona TDP izpildkomitejas Kultūras nodaļas un Kuldīgas rajona TDP izpildkomitejas Kultūras nodaļas fondos.
29
Embed
Grāmatniecība un bibliotēku darbība PSRS …...Grāmatniecība un bibliotēku darbība PSRS okupācijas periodā Liepājas ZVA dokumentos Līdz ar 1940. gadā notikušo Latvijas
This document is posted to help you gain knowledge. Please leave a comment to let me know what you think about it! Share it to your friends and learn new things together.
Transcript
Grāmatniecība un bibliotēku darbība PSRS okupācijas periodā
Liepājas ZVA dokumentos
Līdz ar 1940. gadā notikušo Latvijas okupāciju un iekļaušanu Padomju Sociālistisko
Republiku Savienības (PSRS) sastāvā, visa politiskā un sabiedriskā dzīve bija spiesta
pakļauties vissavienības ideoloģiskajām normām. Krasa, vispārēja kultūras sovjetizācija skāra
arī grāmatniecību un bibliotēkas.
Grāmatu izdošanu plānoja un finansēja valsts. Tika nodibināta Latvijas Valsts
izdevniecība, kas vēlāk sadalījās atsevišķās izdevniecībās. Izdevniecība „Liesma” izdeva
daiļliteratūru, „Zinātne” – zinātnisko literatūru, „Zvaigzne” – mācību grāmatas, „Avots” –
populārzinātnisko literatūru, bet Galvenā enciklopēdiju redakcija – enciklopēdijas. Grāmatu
izdošanu uzraudzīja Komunistiskās partijas vadītā politiskā cenzūra. Nevēlamie sacerējumi
tika iznīcināti vai aizliegti, bet oficiālajai ideoloģijai vēlamie – izdoti nelielos metienos un
nopērkami par zemām cenām. Grāmatu veikalu plauktus galvenokārt piepildīja sabiedriski
politiskā literatūra, jo mākslas grāmatas un daiļliteratūra ātri tika izpirkta.
PSRS okupācijas laikā bibliotēkas kļuva par varas iestāžu ideoloģisko instrumentu.
Notika Latvijas bibliotēku pārveide pēc Padomju Savienības bibliotēku parauga. Tā ietvēra
krājumu ideoloģizāciju – aizliegtās literatūras izņemšanu no bibliotēku krājumiem un
iznīcināšanu, kā arī pastiprināja ideoloģiskās un ideoloģizētās literatūras komplektēšanu. Kā
galvenā darba funkcija bibliotēkā tika noteikta komunistiskās ideoloģijas propaganda,
„marksisma-ļeņinisma” literatūras popularizēšana lekcijās, grāmatu izstādēs, ieteicamo darbu
sarakstos. Propagandas darbā bibliotēkās svarīgi bija pievērst lasītāju uzmanību valsts svētku
un atceres dienām. Svinību dienās bibliotēku telpu dekorācijai netika žēlots tradicionālais
sarkanais drapējums. Bibliotēku krājumi strauji pieauga. Pārsvarā, protams, ar Padomju
Savienībai un Komunistiskajai partijai vēlamu literatūru.
1965. gads latviešu kultūrā bija zīmīgs ar to, ka Rainim apritēja 100. dzimšanas diena.
1965. gada 11. septembrī atklāja pēc Kārļa Zemdegas ieceres veidoto Raiņa pieminekli.
1966. gada 24. martā Latvijas padomju rakstnieku savienība nolēma, ka ir nepieciešams dibināt
Dzejas dienu tradīciju: sākot ar šī gada rudeni, katru gadu Raiņa atceres dienā (11. septembrī)
republikā rīkot Dzejas dienu. Dzejas dienas, līdzīgi Dziesmu svētkiem un Mākslas dienām, bija
oficiālās varas atzītas un atbalstītas, tomēr vienlaicīgi – iespēja pulcēties tiem, kas centās
norobežoties no valdošās ideoloģijas.
Latvijas Nacionālā arhīva Liepājas zonālā valsts arhīvā dokumenti par bibliotēku darbību
un grāmatniecību Liepājā un Kuldīgā 1945. – 1991. gadam galvenokārt apkopoti Liepājas pilsētas
Tautas deputātu padomes (TDP) izpildkomitejas Kultūras nodaļas, Liepājas rajona TDP
izpildkomitejas Kultūras nodaļas un Kuldīgas rajona TDP izpildkomitejas Kultūras nodaļas fondos.
293.fonds. Liepājas pilsētas TDP izpildkomitejas Kultūras nodaļa.