Globālā sasilšana un tās sekas II
Globālā sasilšana un tās sekas II
Prognozētais Zemes vidējās temperatūras
pieaugums laika posmiem 2020.-2029.g. un 2090.-
2099.g. attiecībā pret temperatūru laikā no 1980.
līdz 1999.g.Atkarībā no iespējamiem sabiedrības attīstības un klimata mainības
scenārijiem: B1; A1B; A2
Prognozētā nokrišņu daudzuma mainība laika
posmiem 2020-2029 un 2090-2099 attiecībā pret nokrišņu daudzumu laikā
no 1980. līdz 1999.g. Atbilstoši iespējamajam sabiedrības
attīstības un klimata mainības scenārijam A1B
DJF – decembris, janvāris, februāris / JJA – jūnijs, jūlijs, augusts
Nākotnes klimata izmaiņu scenāriji paredz, ka globālā vidējā temperatūra pieaugs par 1,4-5,8 ºC un paredzamais
sasilšanas temps būs daudz straujāks, nekā tas bija novērots 20.gs. un pēdējo 10 000 gadu laikā
Saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu Zemes temperatūra var ievērojami pieaugt, turklāt temperatūras celšanās ir izteikti
nevienmērīga un maksimāli var palielināties Arktikā un ekvatoriālajos apgabalos
Globālā sasilšana neizbēgami ietekmēs nokrišņu daudzumu, un klimata mainības modeļi paredz, ka 21.gs. laikā pieaugs globālā vidējā ūdens
tvaiku koncentrācija atmosfērā un nokrišņu daudzums
Turklāt ir paredzama lielāka nokrišņu daudzuma mainība no gada uz gadu reģionos ar pieaugošu prognozēto nokrišņu daudzumu
Izmaiņas musonu klimatā saistītas ar pasiltināšanos un pieaugošu nokrišņu mainību vasaras musonu laikā Āzijā.
Āfrikā, kā arī Vidusjūras reģionā paredzama nokrišņu daudzuma samazināšanās
Šie modelētie rezultāti sakrīt ar jau 20.gs. novērotajām nokrišņu daudzuma mainības tendencēm, kas apliecina izstrādāto klimata
mainības modeļu spēju prognozēt klimatu nākotnē
Kopējā nokrišņu daudzuma mainība saistās ar nokrišņu intensitātes pieaugumu, bet tai pašā laikā ar sausuma periodu
risku – šajā gadījumā ietekmes ir izteikti reģionālas, bet visvairāk ietekmētajos reģionos izmaiņas var būt ļoti nozīmīgas
Piemēram, nokrišņu daudzuma pieaugums polārajos reģionos var ietekmēt ledāju stabilitāti un līdz ar to arī okeānu ūdeņu
straumju raksturu, bet Vidusjūras reģionā un Āfrikas dienvidu daļā nokrišņu daudzuma samazināšanās var ietekmēt
pārtuksnešošanās procesus
Prognozētās nokrišņu intensitātes un sausuma riska
izmaiņas laika posmam līdz 2100.g. attiecībā pret stāvokli laikā
no 1980. līdz 1999.g.Atbilstoši iespējamajam sabiedrības
attīstības un klimata mainības scenārijam A1B
Klimata mainības modeļi paredz, ka iespējama jūru un okeānu līmeņu celšanās no 0,09 līdz
0,88 m laika posmā līdz 2100. gadam
Globālā vidējā jūru un okeānu ūdeņu virsmas temperatūra pieaugs un jūras līmeņa celšanās no okeāna
siltuma ekspansijas turpināsies pat simtiem gadu pēc siltumnīcefekta gāzu stabilizēšanās perioda (pat ja saglabāsies tagadējais gāzu koncentrācijas līmenis)
Tajā pašā laikā pašreizējie modeļi neparedz pilnīgu termohalīnās cirkulācijas izbeigšanos līdz 2100.g., kas
varētu izraisīt straujas klimata izmaiņas
Prognozētās jūras līmeņa izmaiņas (novirze no vidējā jūras līmeņa laikā
1980.-1999.g.)
Atbilstoši iespējamajam sabiedrības attīstības un klimata mainības
scenārijam A1B
Izvērtējot klimata mainības prognozēšanas iespējas, jāpiebilst, ka klimata sis tēma uzskatāma par nelineāru: nelielas
ietekmes var radīt būtiskas sekas
Līdz ar to, tāpat kā laikapstākļu prognozēšana, arī klimata mainības modelēšana nenodrošina 100% precīzus rezultātus,
tādēļ jāizmanto jēdzieni «varbūtīgs», «iespējams» un «ļoti iespējams»
To, ka klimata mainība var būt strauja, pierāda sugu bojāeja, kas vēsturiski ir notikusi vairākas reizes, kā arī straujas klimata
izmaiņas pēdējā ledus laikmeta laikā
Straujas klimata izmaiņas var saistīties, piemēram, ar okeā nu cirkulācijas rakstura izmaiņām, putekļu un aerosolu nokļūšanu
atmosfērā vul kā nu darbības vai kodolkara gadījumā
GLOBĀLĀS SASILŠANAS
IESPĒJAMĀS SEKASPastāvošo klimata mainību raksturo
straujš temperatūras pieauguma ātrums, kas jau pašlaik var radīt ievērojamas
izmaiņas mūsu dzīves vidēKā iespējamās negatīvās sekas tiek minētas ievērojamas
laikapstākļu izmaiņas
Būtiski, ka globālā sasilšana nozīmē ne tikai temperatūras pieaugumu, bet tās sekas saistāmas ar
klimata sistēmas stabilitātes ietekmēšanu
Piemēram, noteiktās teritorijās var būt novērojama arī reģionāla temperatūras pazemināšanās un nokrišņu
daudzuma ievērojama mainība
Globālās sasilšanas sekas var būt jūru un okeānu līmeņu paaugstināšanās, krasta joslas erozijas pastiprināšanās un
mitrzemju pārplūšana, veģetācijas mainība, upju un ezeru līmeņu un noteces mainība
Šīs ietekmes savukārt var skart cilvēka veselību, sabiedrībā noritošos procesus un ražošanu, lauksaimniecību, zivsaimniecību,
mežsaimniecību, bet arī ietekmēt, piemēram, ostu sektoru
Īpaši dramatiskas klimata mainības ietekmes var būt zemieņu reģionos (arī Latvijā) un Zemes tropiskajos reģionos, kuros
tuksneša zonas ievērojams pieaugums var būtiski ietekmēt cilvēku izdzīvošanas iespējas
Arī Baltijas jūras reģionā veikta klimata mainības un tās iespējamo seku izpēte un modelēšana, kā arī
izstrādāti iespējamie klimata mainības modeļi
Klimata mainības ietekmes uz piekrastes
joslas procesiem
Būtiskas ietekmes saistāmas ar temperatūras izmaiņām un to ietekmēm
uz biosfēru
Temperatūras pieaugums vispirms ietekmēs salnu varbūtī bas samazināšanos un izraisīs būtisku augšanas sezonas
ilguma palielināšanos
Var pieaugt «karstuma viļņu» varbūtība, bet ekstremāli karsti laikapstākļi var kļūt tipiski teritorijās, kurās
līdz šim tie nav bijuši raksturīgi
Tas visbūtiskāk ietekmēs lauksaimnieciskās ražošanas iespējas Ziemeļamerikā un Eir āzijas ziemeļu daļā
Dienu skaita ar salnām, karstuma viļņu un veģetācijas sezonas ilguma prognozētās izmaiņas 2100.g., salīdzinot ar situāciju
laika posmā 1980.-1999.g. Atbilstoši iespējamajam sabiedrības
attīstības un klimata mainības scenārijam A1B
Siltākas vasaras temperatūras var veicināt ablācijas procesu, tādēļ var ievērojami samazināties kalnu ledāju
platības zemos un vidēji augstos kalnājos
Polārajam jū ras ledum raksturīgs augsts albedo, samazinoties ledus platībai, samazināsies īs viļņu Saules
starojuma atstarošana kosmosā, tādējādi palielinot siltuma daudzumu, ko absorbē okeāns
Klimatisko rādītāju izmaiņas var zīmīgi ietekmēt lauksaimniecisko ražošanu un nozīmīgāko lauksaimniecisko kultūru
ražību
Tiek prognozēts, ka, piemēram, ievērojami var pieaugt graudaugu ražība Z puslodē, vienlaikus
tai ievērojami samazinoties Āfrikā un Āzijas D daļā
Klimata mainība var sekmēt invazīvo sugu izplatību un lauksaimniecības kultūru
kaitēkļu migrāciju
Klimata mainības iespējamās ietekmes uz lauksaimniecības kultūru
ražību
Globālās sasilšanas ietekme uz bioloģisko daudzveidību kopumā ir
maz pētīta
Mitrājos mainīsies hidroloģiskais režīms, dabas norišu sezonalitāte un tiks ietekmētas mitrāju bioloģiskās,
bioķīmiskās un hidroloģiskās funkcijas
Ir pamats apgalvot, ka, klimatam strauji mainoties un kļūstot siltākam, lielas izmaiņas ir sagaidāmas mitrājos,
kas aizņem 4-6% sauszemes
Iespējams, ka notiks izteikta dabas zonu pārvirze polu virzienā un vertikālā joslojuma izmaiņas kalnājos
Klimata mainība ir kļuvusi par vienu no svarīgākajām globālajām vides
problēmām, kas ietekmē arī cilvēku veselību un sekmē dažādu slimību
izplatību uz Zemes
Klimata mainība vispirms ietekmē sociāli neaizsargātos iedzīvotājus, kā arī nabadzīgākās
valstis, tādējādi padziļinot sociāli ekonomisko krīzi un sekmējot nabadzības pieaugumu
Globālā sasilšana var būtiski ietekmēt visdažādākās cilvēka dzīvas un darbības jomas, un līdz ar to jau
konstatētās ietekmes var izpausties visai negaidītos veidos
Valstīs ar labvēlīgiem vides, sociāli ekonomiskiem apstākļiem, stabilu veselības aprūpes sistēmu un
tehnoloģijām būs iespējams vieglāk pielāgoties klimata mainībai
Klimata pārmaiņu ietekmes uz sabiedrību un nepieciešamās darbības
šo ietekmju mazināšanai
Cilvēka veselība atkarīga no ļoti daudziem faktoriem: sociālajiem, politiskajiem ekonomiskajiem, ekoloģiskajiem
faktoriem, tehnoloģiju attīstības, apdzīvotības, zinātnes attīstības, iedzimtības un citiem
Atbilstoši prognozēm dažas no paredzamajām klimata izmaiņām var būt cilvēku veselībai labvēlīgas
Piemēram, pateicoties maigākam klimatam ziemas mēnešos, mērenā platuma grādos samazināsies
cilvēku mirstība no aukstuma
Karstajos pasaules reģionos, pieaugot temperatūrai, atsevišķās vietās samazināsies infekcijas slimību
pārnēsātāju (knišļu, moskītu) izplatība
Tomēr vairumā gadījumu klimata radītās izmaiņas būs nelabvēlīgas cilvēku veselībai un veicinās
dažādu slimību izplatību
Klimata mainības ietekmi uz cilvēka veselību var iedalīt trīs galvenajās grupās:
• Tieša ietekme uz cilvēku veselību, ko parasti izraisa dabas kataklizmas (ievainojumi, nāve)
• Ietekmes, kas saistītas ar izmaiņām apkārtējā vidē, vides stāvoklī
• Dažādas veselības problēmas, saslimšanas, kas saistītas ar klimata pārmaiņu izraisītām kritiskām situācijām, piemēram, cilvēku evakuāciju, ietekmēm uz ekonomisko situāciju
Lai integrāli izvērtētu klimata ietekmes un riskus, ir izstrādāts Globālais klimata risku indekss (GCRI), kas raksturo valstu jutību un pakļautību
ekstremālām klimatiskām parādībām un to biežumam, līdz ar to ļaujot novērtēt iespējamos riskus nākotnēKlimata risku noteikšanas pamatā ir ekstremālo
klimatisko parādību skaitliski izmērāmas ietekmes: gan attiecībā uz nāves gadījumiem, gan ņemot vērā
materiālos zaudējumus, kas ir radušies
Saskaņā ar GCRI laikā 1994.-2013.g. vairāk kā 530 000 cilvēku miruši apmēram 15 000 ekstremālu klimata gadījumu rezultātā, bet materiālie zaudējumi par šo
periodu sastāda 2,2 triljonus ASV dolāru
Visaugstākais klimata risks raksturīgs attīstības valstīm, piemēram, Hondurasa, Mjanma, Haiti, Filipīnas,
Bangladeša, bet lielāko nāves gadījumu skaitu rada gan plūdi, gan bads, ko izraisa ilgstošs sausums
Nopietns cilvēka veselības riska faktors ir paaugstinātas
temperatūras ietekmes
Karstajā laikā riskam ir pakļauti cilvēki gados, it īpaši vecāki par 75 gadiem, cilvēki ar hroniskiem veselības
traucējumiem, elpceļu vai sirds un asinsvadu slimnieki, zīdaiņi un mazi bērni
Karstums var būt iemesls karstuma dūrieniem un saulesdūrieniem, kas atsevišķos gadījumos var izraisīt nāvi
Pilsētu un apdzīvotu vietu iedzīvotāji ir vairāk pakļauti karstuma negatīvajai ietekmei nekā
laukos dzīvojoši cilvēki
Gaisa piesārņojums, kas parasti ir augstāks apdzīvotās vietās, vēl vairāk pastiprina karstuma
ietekmes negatīvo efektu
Tomēr lielākos materiālos zaudējumus rada klimata ekstrēmi tieši attīstītajās valstīs, piemēram, plūdi 2002.g.,
Vācijā un citās Centrāleiropas valstīs radīja zaudējumus 14,6 miljardu ASV dolāru apjomā
Arī attīstītās valstīs klimata ekstrēmi rada cilvēku upurus, piemēram, 2003.g. karstuma vilnis Eiropā
izraisīja 70 000 nāves gadījumus
Savukārt 2010.g. karstuma vilnis Krievijas federācijā bija cēlonis 55 000 nāves gadījumiem
Katru gadu plūdos iet bojā un zaudē dzīvesvietu vairāku tūkstoši cilvēku dažādos pasaules reģionos
Postošāk šo dabas parādību sekas izpaudīsies nabadzīgajās un jaunattīstības valstīs
Nabadzīgajās valstīs glābšanas dienestu gatavība kritiskām situācijām un medicīnas infrastruktūra industriāli attīstītās valstīs ir
samazinājusi bojā gājušo cilvēku skaitu dabas katastrofās
Globālā sasilšana var ietekmēt arī dabas kataklizmu biežumu un intensitāti – daļa šo klimata anomāliju tiek saistītas ar El
Niño fenomenu: neparasti stipras lietavas, viesuļvētras un plūdi
Apmēram 40% pasaules iedzīvotāju mīt teritorijās, kur pastāv iespēja inficēties ar malāriju; pasaulē katru gadu no malārijas mirst
aptuveni 1 milj. cilvēku, pārsvarā bērni
Zinātnieki prognozē, ka, temperatūrai pieaugot par 2-3 ºC (par 3-5%), palielināsies to indivīdu skaits (par vairākiem simtiem miljonu cilvēku),
kas dzīvos malārijas riska teritorijās
Lielu dabas kataklizmu laikā, paaugstinoties gaisa temperatūrai, pasliktinoties ūdens kvalitātei un ūdenim sajaucoties ar lietus un zemes
daļām, var attīstīties patogēni mikroorganismi, kas izraisa dažādas slimības un to epidēmijas – diareju, dizentēriju, holeru, tīfu, A hepatītu
Zemes rajonos, kur ir problēmas ar dzeramo ūdeni, diarejas iespējamība klimata mainības ietekmē līdz 2030.g. palielināsies par 10%
Globālā sasilšana var sekmēt straujāku infekcijas slimību, piemēram, malārijas, denges vīrusa,
dzeltenā drudža izplatīšanos
Arī antropogēnais gaisa piesārņojums un putekļi nopietni ietekmē un apdraud cilvēku
veselību – īpaši aktuāla problēma pilsētās
Dažādi gaisa piesārņotāji var izraisīt elpošanas saslimšanas slimību saasināšanos un nāvi; nopietnas problēmas cilvēku
veselībai rada alergēni (piemēram, ziedputekšņi
Zinātnieki prognozē, ka, iestājoties agrākam pavasarim un vēlākam rudenim, būs ilgāka alerģiju izraisošo
augu ziedēšanas sezona
Bērzu ziedputekšņu daudzums (galvenais sezonālo alerģiju izraisītājs Z-Eiropā) palielinās, pieaugot
sezonālajai temperatūrai
Sausuma periodos pieaugs lielu (īpaši meža) ugunsgrēku skaits, kas piesārņo gaisu un izraisa elpošanas ceļu
slimības un acu iekaisumus
Klimata pārmaiņu ietekmju, iespējamo seku un nepieciešamo rīcību
kopsakarības
Paldies par uzmanību!
له \ه گای
زان
۲۰۱۶
\