Gala ziņojums par Latvijas un Eiropas Savienības normatīvajiem · aktualitātēm Latvijas un pasaules valstu ekonomikā, organizē normatīvo aktu ekspertīzes dažādās tautsaimniecības

IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ

Gala ziņojums par Latvijas un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem tautsaimniecības attīstības

jomā

Autors: Jānis Hermanis Šis materiāls ir veidots ar Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts finansiālu atbalstu, projekta „LDDK administratīvās kapacitātes stiprināšana reģionos” (id.Nr.1DP/1.5.2.2.1./08/IPIA/SIF/002/02) ietvaros. 85% no projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību un 15% - Latvijas valsts ar Sabiedrības integrācijas fonda starpniecību.

Rīgā, 2015

© Latvijas Darba devēju konfederācija, 2015

2

Saturs Ievads .................................................................................................................................. 3

Makroekonomiskās situācijas raksturojums Latvijā........................................................... 4

Dialogs ar uzņēmējiem un pieredzes apmaiņa ............................................................... 10

Pārskata periodā Latvijas tautsaimniecības nozarē pieņemtie normatīvie akti ................ 14

Pārskata periodā vērtētie normatīvo aktu projekti ........................................................... 27

Pārskata periodā analizētie normatīvie akti un sagatavotie atzinumi .............................. 28

Pārskata periodā vērtēto informatīvo ziņojumu un politikas plānošanas dokumentu analīze

un vērtējums................................................................................................................... 32

Secinājumi un priekšlikumi ................................................................................................. 49

3

Ievads Ziņojums ir izstrādāts, pamatojoties uz veikto ekspertīzi tautsaimniecības nozarē laika posmā no 2014.gada oktobra līdz 2015.gada jūnijam projekta „LDDK administratīvās kapacitātes stiprināšana reģionos” (id.Nr. 1DP/1.5.2.2.1./08/IPIA/SIF/002/02) ietvaros, veicot Eiropas Savienības (turpmāk - ES) un Latvijas normatīvo aktu izpēti, vienlaicīgi identificējot šķēršļus sociālā dialoga attīstībai un darba devēju pozīciju izstrādei saskaņā ar Latvijas darba devēju vajadzībām. Šī ziņojuma mērķi ir:

identificēt Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgai attīstībai būtiskus jautājumus un to risināšanas iespējas;

veicināt sociālo dialogu sociāli ekonomiskajos jautājumos sarunās ar arodbiedrībām, valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī attīstītu organizētās pilsoniskās sabiedrības līdzdalību publiskās pārvaldes un lēmumu pieņemšanas procesos;

paaugstināt sociālo partneru kapacitāti dalībai uzņēmējdarbību ietekmējošas rīcībpolitikas un regulējuma izstrādē reģionālā, nacionālā, ES un starptautiskā līmenī;

izstrādāt un pārstāvēt vienotu darba devēju pozīciju darba devējus interesējošos jautājumos.

Lai sasniegtu augstākminēto mērķi, Latvijas Darba devēju konfederācija regulāri seko aktualitātēm Latvijas un pasaules valstu ekonomikā, organizē normatīvo aktu ekspertīzes dažādās tautsaimniecības nozarēs. LDDK piedalās darba grupās, semināros, konferencēs, kā arī sadarbojas ar partneriem, lai paustu darba devēju viedokli par normatīvajiem aktiem un politikas plānošanas dokumentiem tautsaimniecības jomā. Ziņojumā sniegta informācija par Latvijas tautsaimniecības attīstību un par nozari reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, kā arī apkopoti galvenie LDDK sniegtie atzinumi par normatīvajiem aktiem un politikas plānošanas dokumentiem pārskata periodā. Ziņojums sastāv no septiņām daļām. Pirmajā daļā ir aprakstīta Latvijas makroekonomiskā situācija. Otrajā daļā sniegts pārskats par dialogu ar uzņēmējiem un starptautiskām institūcijām, kā arī apmeklētajiem semināriem un konferencēm. Trešajā daļā ir izvērtēti pārskata periodā pieņemtie normatīvie akti, kas attiecas uz Latvijas tautsaimniecību un atsevišķām tās nozarēm. Ceturtajā daļā ir sniegts pārskata periodā vērtēto normatīvo aktu projektu saraksts. Piektajā daļā ir aprakstīti galvenie pārskata periodā analizētie normatīvie akti un tiem sagatavotie LDDK atzinumi. Sestajā daļā ir iztirzāti pārskata periodā vērtētie informatīvie ziņojumi un politikas plānošanas dokumenti, kā arī sniegta to analīze, LDDK vērtējums un priekšlikumi. Septītajā daļā ir izcelti svarīgākie secinājumi un priekšlikumi.

4

Makroekonomiskās situācijas raksturojums Latvijā Eiropas ekonomika pakāpeniski aug straujāk nekā iepriekšējos gados. Vidējā ES-28 valstu IKP izaugsme 2015.gada 1.ceturksnī bija par 1.5%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Samazinājies to ES valstu skaits, kurās vērojama ekonomikas lejupslīde, taču joprojām saglabājas riski saistībā ar Grieķijas iespējamo maksātnespēju un izstāšanos no eirozonas. Saskaņā ar Eiropas Komisijas prognozēm, 2015.gadā ES-28 valstīs sagaidāms IKP pieaugums vidēji par 1.8%. Šāds ekonomikas izaugsmes temps ir lēnāks nekā citos pasaules reģionos, kā rezultātā pakāpeniski samazinās ES īpatsvars globālajā ekonomikā. Latvijas ekonomika 2014.gadā turpināja palielināties, uzrādot iekšzemes kopprodukta pieaugumu par 2.4% (skat. 1.attēlu). Pēc vairākiem spēcīgas izaugsmes gadiem ar izaugsmes tempu 4-5%, kas laika periodā no 2011. līdz 2013.gadam bija straujākais Eiropas Savienībā, šobrīd ekonomikas izaugsmes tempi Latvijā pakāpeniski kļūst zemāki. 2015.gada 1.ceturksnī IKP pieaugums bija tikai 2%, kas ir tuvu tam izaugsmes tempam, kuru 2015.gadam prognozē Ekonomikas un Finanšu ministrijas. Iekšzemes kopprodukta līdzšinējās prognozes tika koriģētas uz leju, jo bija salīdzinoši lēna ekonomikas izaugsme Eiropas Savienībā, kur atrodas galvenie Latvijas eksporta tirgi. Ekonomisko aktivitāti 2014.gadā negatīvi ietekmējis arī bruņotais konflikts Ukrainā, kā rezultātā ir apgrūtināts eksports uz Krieviju, jo ir noteiktas sankcijas atsevišķām preču grupām un rubļa kursa krišanās dēļ ir samazinājusies maksātspēja Krievijas tirgū. Paredzams, ka šie ārējās vides riski turpinās apdraudēt ekonomiskās izaugsmes perspektīvas un radīt zināmu nenoteiktību 2015.gada laikā. Savukārt sekojošajos gados tiek prognozēta izaugsme aptuveni par 3 līdz 3.6% gadā. Atbilstoši šīm prognozēm, pirmskrīzes IKP līmenis Latvijā salīdzināmajās cenās tiks sasniegts 2017.gadā.

1.attēls. Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsmes tempi un prognozes.

5

Latvijas ekonomikas galvenais virzītājspēks pēdējos gados ir bijis iekšējais patēriņš. Būvniecības, tirdzniecības, kā arī sabiedrisko un komercpakalpojumu nozares 2014.gadā deva galveno ieguldījumu kopējā ekonomikas izaugsmē. Šādas ekonomiskās attīstības tendences ietekmēja gan zemā inflācija, gan uzlabošanās darba tirgū. Paredzams, ka arī 2015.gadā ekonomikas izaugsmi veicinās privātā patēriņa pieaugums. To apliecina salīdzinoši straujā mazumtirdzniecības apgrozījuma dinamika. Mazumtirdzniecības pieaugums 2015.gada aprīlī bija par 4% augstāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Tomēr ilgtspējīgai ekonomiskas izaugsmei ir nepieciešams lielāks eksportējošo nozaru pienesums. Situācija ārējā vidē ir negatīvi ietekmējusi Latvijas uzņēmēju eksporta iespējas, kā rezultātā eksporta dinamika pēdējos gados ir krietni mērenāka nekā pirmajos pēckrīzes gados. Kopumā 2014.gadā preču un pakalpojumu eksporta apjomi pieauga par 2,2%, kas galvenokārt tika sasniegts uz preču eksporta apjomu palielināšanās rēķina. Vislielākais pieaugums bija vērojams koksnes un tās izstrādājumu, mašīnbūves produkcijas, kā arī ķīmiskās rūpniecības preču eksporta grupās. Savukārt pakalpojumu eksporta (tai skaitā transporta pārvadājumu) apjomi 2014.gadā samazinājās. Paredzams, ka šogad daļēji var uzlaboties eksporta apjoms uz Eiropas Savienību, savukārt uzņēmējiem, kas iepriekš eksportēja produkciju uz Krieviju, būs jāpārorientējas uz jauniem tirgiem. Pēc zināmas stabilitātes iepriekšējos gados ir pasliktinājušies Latvijas ražotāju konfidences vērtējumi, kas lielā mērā ir saistīts ar notikumiem Ukrainā un ekonomiskās situācijas pasliktināšanos Krievijā. Tāpēc 2015.gadā kopumā straujš eksporta pieaugums nav sagaidāms. Latvijā 2014.gadā bija vērojams ļoti mērens cenu pieaugums - gada vidējā inflācija bija tikai 0,6%. 2014.gada nogalē inflācija strauji samazinājās, jo būtiski kritās naftas cenas. 2015.gadā maijā patēriņa cenas jau bija par 1,2% augstākas nekā pirms gada (skat. 2.attēlu). Gada sākumā lielākā ietekme uz inflāciju bija cenu kāpumam elektroenerģijai, pārtikai un transporta pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam siltumenerģijai. Saskaņā ar Finanšu Ministrijas un Latvijas Bankas prognozēm, ka 2015.gadā vidējā gada inflācija būs 1% robežās, kas saistīts ar zemām naftas cenām un lejupslīdošām pārtikas cenām pasaulē.

2.attēls. Latvijas ekonomiskās izaugsmes galvenās sastāvdaļas.

6

Globālo naftas cenu sarukums ietekmē ne tikai Latvijas inflācijas rādītājus. Tas atstāj negatīvu ietekmi uz naftas eksportētājvalstīm (tostarp – Krieviju), kurās cenu krituma dēļ būtiski samazinās budžeta ieņēmumi un ekonomiskā aktivitāte. Savukārt Eiropas valstīm, tai skaitā arī Latvijai, zemākas naftas un citu resursu cenas ļauj būtiski samazināt importa izdevumus – kas rezultātā dod pozitīvu ietekmi uz iekšējo patēriņu un kopējo ekonomikas aktivitāti. Latvijā 2015.gada 1.ceturksnī bija aizņemti 864 tūkstoši darba vietu, kas ir par 2 tūkstošiem mazāk, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu (skat. 3.attēlu). Tikmēr bezdarbnieku skaits 2014.gada laikā samazinājās par 10 tūkstošiem. Kopumā ir jāpastāv savstarpējai saistībai, ka līdz ar ekonomikas izaugsmi pakāpeniski palielinās arī nodarbinātība un samazinās bezdarbs. Bezdarba līmenis 2015.gada aprīlī (8.6%) bija zemāks nekā 2014.gada aprīlī (9.1%). Tāpēc jāatzīmē, ka vienlaicīgi ar bezdarba samazināšanos ir pārstājušas rasties jaunas darba vietas. Tas norāda uz to, ka Latvijas ekonomikai sāk pietrūkt darbinieku ar kvalifikāciju, kāda būtu nepieciešama darba devējiem. To ietekmē arī demogrāfiskie faktori, jo pēckrīzes periodā Latvijā ir būtiski samazinājies ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits. Jāatzīmē, ka līdzīga tendence novērojama arī citās Eiropas Savienības valstīs, kurās ir salīdzinoši zemāks labklājības līmenis vai piedzīvota ekonomiskā krīze, kuras rezultātā daļa iedzīvotāju aizbrauc strādāt uz citām valstīm. Sakarā ar demogrāfiskajiem apstākļiem (salīdzinoši augsts iedzīvotāju īpatsvars vecumā pirms pensijas, nepietiekams darba tirgū ienākošo jauniešu skaits) Latvijā turpmākajos gados var aizvien vairāk izpausties darbaroku trūkums, kas ilgtermiņā var ierobežot tautsaimniecības izaugsmi un tās starptautisko konkurētspēju.

3.attēls. Nodarbinātības, bezdarba un kopējās ekonomiskās aktivitātes rādītāji.

Līdz ar ekonomikas izaugsmi palielinās arī vidējais atalgojums Latvijas tautsaimniecībā, kas aptver gandrīz visas nozares, tai skaitā arī, atsākoties straujākam algu kāpumam

7

sabiedriskajā sektorā. 2014.gada vidējā bruto darba samaksa tautsaimniecībā bija 765 euro, kas bija par 6,8% vairāk nekā gadu iepriekš. Darba samaksas pieaugums notiek straujāk nekā iepriekšējos gados, kad vidējā darba samaksa attiecīgi palielinājās par 3,7% (2012.gadā) un 4,6% (2013.gadā). Pateicoties salīdzinoši nelielai patēriņa cenu inflācijai, šāds algas kāpums ir nodrošinājis būtisku reālās algas pieaugumu pēdējos gados, kā rezultātā strādājošo algas pirktspēja 2014.gada beigās jau pārsniedza pirmskrīzes līmeni. Tiek prognozēts, ka 2015.gadā vidējā alga Latvijā palielināsies vēl par 4-5%. Saskaņā ar Valsts Ieņēmumu dienesta datiem, Latvijā pakāpeniski samazinās darba ņēmēju skaits, kas saņem zemāku atalgojumu (skat. 4.attēlu). To galvenokārt ietekmē vidējās algas kāpums tautsaimniecībā. Paralēli to veicina arī minimālās algas paaugstināšana, kas 2015.gadā tika palielināta no 320 līdz 360 euro. Tomēr joprojām saglabājas augsts tādu strādājošo skaits (apmēram 200 tūkstoši jeb viena ceturtā daļa no visiem), kuru darba bruto ienākumi nepārsniedz minimālo algu. Šāds zemāk atalgotu darbinieku īpatsvars atalgojums norāda uz joprojām zemu pievienoto vērtību ievērojamā daļā Latvijas tautsaimniecības. Tas ir izskaidrojams arī ar ēnu ekonomikas ietekmi un to, ka daļa strādājošo saņem atalgojumu t.s. „aploksnēs”, kas paredz arī zemākas sociālās garantijas. Paredzams, ka līdz ar pieaugošu darba devēju konkurenci par darba rokām un vidējā atalgojuma pieaugumu Latvijā zemo algu saņēmēju skaits pakāpeniski samazināsies. Latvijas tautsaimniecība sabalansētai un ilgtspējīgai attīstībai būtu svarīgi nodrošināt, lai algu kāpuma tendence notiktu aptuveni vienādos tempos ar IKP un produktivitātes kāpumu.

4.attēls. Darba ņēmēju skaita sadalījums pēc darba [bruto] ienākumiem.

Latvijas ekonomikas straujākai un noturīgākai attīstībai būtu nepieciešamas arī papildus investīcijas. Latvijā turpmākajos gados var būtiski palēnināties tautsaimniecības izaugsme, ja netiks paplašināti uzņēmumu aktīvi (iekārtas, mašīnas, ēkas, būves u.c.) un nodrošināta labvēlīga vide investīciju piesaistei un turpmākas attīstības finansēšanai. Uz to norāda gan

8

Latvijas banka, gan Finanšu Ministrija. Jaunas investīcijas būtu nepieciešamas gan jaudu paplašināšanai eksportējošajos sektoros, gan produktivitātes paaugstināšanai, ņemot vērā paredzamo darbaroku skaita samazināšanos nākotnē. Jaunu investīciju nepieciešamība ekonomikai tiek uzsvērta arī Eiropas Savienības mērogā. Eiropas Komisija sava investīciju plāna (jeb t.s. „Junkera plāna”) ietvaros paredz laikā līdz 2017.gadam piesaistīt ekonomikā jaunas publiskās un privātās investīcijas vismaz 315 miljardu euro apmērā. Vieni no galvenajiem finansējuma avotiem, kas varētu nodrošināt straujāku ekonomikas izaugsmi, ir uzņēmumu pašu kapitāls, kredītiestāžu aizdevumi un ārvalstu tiešās investīcijas. Saskaņā ar operatīvajiem datiem, uzņēmumu peļņas rādītāji 2014.gadā turpināja uzlaboties (skat. 5.attēlu). Gandrīz visas tautsaimniecības nozares ir sekmīgi pārvarējušas pēckrīzes sekas, strādājot ar peļņu un uzlabojot bilances pašu kapitāla rādītājus. Galvenās pelnošās nozares ir tirdzniecība, apstrādes rūpniecība (tai skaitā kokapstrāde, pārtikas rūpniecība, būvmateriālu ražošana), informācijas un komunikācijas pakalpojumi. Lielākie un finansiāli spēcīgākie uzņēmumi var atļauties ieguldīt līdzekļus savā tālākajā attīstībā, tostarp, izmantojot kredītiestāžu aizdevumus. Savukārt pastāv joprojām liels uzņēmumu īpatsvars, kuriem ir pārāk zems pašu kapitāla īpatsvars un esošo parādsaistību līmenis, lai varētu finansēt ieguldījumus tālākā attīstībā.

5.attēls. Latvijas uzņēmumu peļņa vai zaudējumi.

Uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums ir turpinājis samazināties kopš 2009.gada (skat. 6.attēlu), kas skāris gandrīz visas lielākās tautsaimniecības nozares. Kopējais uzņēmumu kredītu apjoms 2015.g. 1.ceturksnī bija 6.9 miljardi euro, kas ir par 40% mazāk nekā 2008.gada beigās (11.6 miljardi euro). Joprojām būtiski finanšu resursi ir ieguldīti nekustamā īpašuma nozarē (kredītu atlikums – 2.1 miljards euro), kas traucē novirzīt lielāku finansējumu apstrādes rūpniecībai un pārējiem eksportējošiem sektoriem. Latvijas kredītiestādes

9

2014.gadā izsniedza jaunus aizdevumus uzņēmumiem kopsummā par 631 milj. euro, kas ir par 63% mazāk nekā 2013.gadā (1.709 miljardi euro). Kopējo izsniegto kredītu apjoma samazināšanos ietekmē tas, ka jauno aizdevumu kopsumma ir mazāka nekā iepriekšējos gados izsniegto kredītu apjoms, kas tiek joprojām atmaksāts. Tikmēr turpina uzlaboties kredītu kvalitāte. Kredītu ar maksājuma kavējumiem apmērs kopējā banku kredītportfelī 2015.gada 1.ceturksnī bija 13,1%, kas ir ievērojami mazāk nekā 2010.gada 2.ceturksnī, kad to īpatsvars sasniedza vēsturiski augstāko līmeni – 28.6%. Banku kredītportfeļa kvalitātes uzlabošanos lielā mērā ietekmējusi gan tautsaimniecības izaugsme, gan slikto kredītu norakstīšana pēdējo gadu laikā. Gan esošajiem, gan potenciālajiem aizņēmējiem šobrīd ir izdevīgas kredītu procentu likmes. Paredzams, ka 2015.gada 2.pusē izsniegto kredītu atlikums stabilizēsies, un nākošajos gados tas varētu pakāpeniski palielināties.

6.attēls. Kredītu atlikumi lielākajās nozarēs.

Kredītiestādēs turpina ievērojami pieaugt noguldījumu apjomi, kas 2015.g. 1.ceturksnī bija par 17.2% lielāki nekā pirms gada un sasniedza 22,3 mljrd. eiro. Nerezidentu noguldījumu apjoms šai periodā pieauga daudz straujāk (par 30.9%) nekā rezidentu noguldījumu apjomi (par 4.0%). Nerezidentu noguldījumu kāpumu veicināja arī USD kursa vērtības kāpums, jo šajā valūtā tiek glabātas aptuveni divas trešdaļas no visiem nerezidentu noguldījumiem. Rezidentu noguldījumu apjoms 2015.g. 1.ceturksnī bija 12,2 mljrd. eiro jeb 54.8% no kopējā noguldījumu apjoma Latvijas kredītiestādēs. Šos līdzekļus nevar izmantot ilgtermiņa projektu finansēšanai Latvijas tautsaimniecībā, jo 94.5% no nerezidentu noguldījumiem termiņš nepārsniedz 1 gadu. Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā turpināja palielināties, 2015.gadā 1.ceturksnī sasniedzot 12.448 miljardus euro (skat. 7.attēlu). Būtisku kāpumu pēdējo gadu laikā ir nodrošinājušas investīcijas, kas nav klasificējamas atbilstoši NACE saimnieciskās darbības klasifikatoram – ko galvenokārt veido privātpersonu darījumi ar nekustamo īpašumu (to kopējā summa ir 2.025 miljardi euro). Tādējādi laika posmā no 2013. līdz 2014.gadam investīciju apjoms saimnieciskajā darbībā būtiski nepalielinājās. 2015.gada 1.ceturksnī lielākais investīciju apjoms ir uzkrāts nozarēs finanšu, nekustamā īpašuma, apstrādes rūpniecības no tirdzniecības nozarēs. Latvijas tautsaimniecības sabalansētai un ilgtspējīgai attīstībai būtu

10

nepieciešams lielāks investīciju īpatsvars eksportējošos sektoros (apstrādes rūpniecībā), kā arī tādas investīcijas, kas vērstas uz lielākas pievienotās vērtības sektoru attīstību.

7.attēls. Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā.

Dialogs ar uzņēmējiem un pieredzes apmaiņa Pārskata periodā notika regulāras tikšanās ar darba devējiem un dažādām uzņēmēju organizācijām, tostarp tika apmeklēti uzņēmumi dažādos Latvijas reģionos. Viesojoties ražotnēs, tika iepazīta to darbības specifika, un notika kopīgas diskusijas par uzņēmumu

11

attīstībai būtiskiem jautājumiem un to risināšanas iespējām. Reģionu apaļā galda diskusijās tika iesaistīti arī pašvaldību pārstāvji. Atsevišķu vizīšu laikā uzņēmējiem tika sniegta arī analītiskā informācija par ekonomikas aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Galvenās vizītes, tikšanās un citi pasākumi ar Latvijas uzņēmējiem:

Datums Pasākums

09.10.2014

LDDK izbraukums pie Zemgales reģiona uzņēmējiem (SIA „Fortum Jelgava”,

SIA „TS Rīga”, SIA „Kronis”)

Apaļā galda tikšanās ar Bauskas novada uzņēmējiem un pašvaldību

10.10.2014 LDDK izbraukums pie Vidzemes reģiona uzņēmējiem (SIA “Eco House

International”, SIA “EKJU”, SIA “M.E.LAT-LUX”)

Apaļā galda tikšanās ar Cēsu Uzņēmēju klubu

23.10.2014 Piedalīšanās Attīstības Finanšu institūcijas kredītdarbinieku seminārā un

prezentācija „Pārskats par ekonomikas virzību pasaulē un Latvijā”

28.10.2014 LDDK izbraukums pie Kurzemes reģiona uzņēmējiem (SIA “Druvas pārtika”,

SIA “Saldus mežrūpniecība”, SIA “Saldus ceļinieks”)

Apaļā galda tikšanās ar Saldus novada uzņēmējiem un pašvaldību

10.11.2014. LDDK izbraukums pie Latgales reģiona uzņēmējiem (Latgales

Uzņēmējdarbības centrs, SIA “Zieglera Mašīnbūve”, AS “Latvijas Maiznieks”)

Apaļā galda tikšanās ar Daugavpils novada uzņēmējiem un pašvaldību

13.11.2014. LDDK Gada balvu pasniegšanas pasākums Latvijas labākajiem darba

devējiem

18.12.2014. LDDK direkcijas izbraukuma sanāksme un uzņēmumu apmeklējums (SIA

„Getliņi un Ko”, SIA „Latvijas Mobilais Telefons”)

11.02.2015. Uzņēmumu apmeklējums (AS „PET Baltija”, SIA „Fortum Jelgava”, AS „Baltijas

gumijas fabrka” un SIA „Latvijas piens”)

19.02.2015. Latvijas Loģistikas asociācijas pasākums – RIMI noliktavas apmeklējums

24.03.2015. Tikšanās ar Latvijas banku

19.05.2015. Latvijas Universitātes un „Junior Achievement Latvija” Jauno uzņēmēju dienas

2015 konkurss

30.06.2015. Apaļā galda diskusija ar Jūrmalas uzņēmējiem par sociālo dialogu

Pārskata periodā notika tikšanās arī ar ārvalstu uzņēmēju organizācijām un dažādām starptautiskām institūcijām. Šo tikšanos laikā ārvalstu partneriem tika sniegta informācija par Latvijas makroekonomisko stāvokli un uzņēmējdarbības vidi. Ar ārvalstu ekspertiem tika kopīgi pārrunāti dažādi jautājumi, kas ir svarīgi Eiropas un Latvijas ekonomikas ilgtspējīgai attīstībai, kā arī savstarpējai sadarbībai un biznesa partnerattiecību veidošanai nākotnē. Ņemot vērā Latvijas prezidentūru 2015.gada 1.pusgadā, atsevišķas ārvalstu uzņēmēju organizācijas izrādīja paaugstinātu interesi un vēlmi sadarboties, lai vienotos par Eiropas uzņēmēju prioritātēm likumdošanā, ekonomikā un biznesa vides attīstībā, kuras Latvijas biznesa līderi varētu prezentēt kā ES Padomes prezidējošās valsts pārstāvji. Galvenās tikšanās ar ārvalstu partneriem:

Datums Tikšanās partneri un pasākums

25.11.2014. Tikšanās ar Francijas Ekonomikas un Finanšu ministrijas finanšu padomnieku

Centrāleiropas un Baltijas valstīs

12

02.12.2014. „Business Europe” Nodokļu konference Rīgā

03.12.2014. Tikšanās ar Starptautiskā Valūtas fonda misijas pārstāvjiem

11.12.2014. Tikšanās ar Francijas uzņēmēju delegāciju

19.12.2014. Tikšanās ar Pasaules banku par aktīvās novecošanās sociālās aizsardzības

jautājumiem

26.01.2015. Tikšanās ar Vācijas Darba devēju konfederāciju (BDA)

10.02.2015. Tikšanās ar Vācijas rūpnieku asociāciju (BDI)

13.02.2015. Tikšanās ar Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienību „Российский союз

промышленников и предпринимателей”

26.02.2015. LDDK tikšanās ar Starptautiskā Valūtas fonda misijas pārstāvjiem

08.04.2015. Tikšanās ar Francijas valdības pārstāvjiem par Klimata pārmaiņu jautājumiem

23.04.2015. „Business Europe” prezidentu sanāksme

21.05.2015. Austrumu partnerības biznesa forums „Lietišķā sadarbība pāri Austrumu

partnerības robežām”

Pārskata periodā tika apmeklēti dažādi semināri un konferences, kas veltīti darba devējiem aktuālām tēmām. Šo pasākumu laikā notika ekspertu pieredzes apmaiņa un padziļināta analīze par dažādiem uzņēmējdarbībai svarīgiem jautājumiem. Atsevišķos semināros publiski prezentēju arī savu eksperta analīzi, kas attiecas uz konkrētā pasākuma tēmu. Galvenie apmeklētie semināri un konferences:

Datums Rīkotājs / pasākums

07.10.2014 Stokholmas Ekonomikas augstskolas un „TeliaSonera” starptautiskā

konference par ēnu ekonomiku

16.10.2014 LDDK starptautiska konference par lauksaimniecību “Participation of Business

Organisations in Developing Agricultural Sector in Current Situation”

06.11.2014. LDDK un LR Ārlietu Ministrijas korporatīvās sociālās atbildības konference

„Pelnīt šodien vai investēt rītdienā? Uzņēmumu risinājumi un pieredze”

08.12.2014. Latvijas Bankas Ekspertu sarunas "Latvijas konkurētspēja un produktivitāte"

12.12.2014. EK pārstāvniecības diskusija "Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības

Padomē - ko iegūsim?"

16.12.2014. LDDK, LTRK un „Dienas biznesa” konference „Ģeopolitiskās un nacionālās

intereses Latvijas un Krievijas attiecībās. Kas sagaida uzņēmējus

2015.gadā?”’

Ziņojums „Latvijas tautsaimniecība 2014. gada otrajā pusgadā – tiešā un

netiešā ģeopolitikas ietekme”

16.01.2015. Eiropas Parlamenta Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas konference

"Nodokļu politika Latvijā: iespējas un izaicinājumi"

11.02.2015.-

12.02.2015

LDDK starptautiskā konference „Uzņēmējdarbība reģionos Eiropas

Savienības konkurētspējas stiprināšanai” (Jelgavā un Cēsīs)

25.02.2015. „Dienas biznesa” Enerģētikas forums ”Ceļā uz ilgtspējīgu energoapgādi

Latvijā”

06.03.2015. Diskusija par ES transporta politiku ar Eiropas Komisijas transporta komisāri

V.Bulcu un LR Satiksmes ministru

13

30.03.2015. Saeimas un EUROFOUND konference „Darba organizācija. Uzņēmumam un

tā darbiniekiem piemērotu modeļu meklējumos”

31.03.2015. LDDK un „Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības” forums „Sociālā dialoga

loma ekonomiskās izaugsmes un kvalitatīvu darbavietu nodrošināšanā”

10.04.2015. Latvijas ārpolitikas institūta diskusija „Containment or Reengagement? The

Future of Relations Between Russia and the West”

14.04.2015. Latvijas Transatlantiskās organizācijas diskusija "Vai termiņuzturēšanās

atļauju izsniegšana nodrošina ekonomikas ilgtspēju?"

24.04.2015. „Dienas biznesa”, Eurostat un Centrālās Statistikas pārvaldes konference

"Statistika zināšanu sabiedrībai"

Ziņojums „Darba tirgus Latvijā. Migrācija un demogrāfija – galvenie nākotnes

izaicinājumi”

11.05.2015. LDDK starptautiskā konference „Konkurētspējīga un ilgtspējīga profesionālā

izglītība: sasniegumi un jauni mērķi”

15.05.2015. Swedbank ekonomikas forums 2015

01.06.2015. Diskusijā "ES investīciju plāns – finansēšana uzņēmumiem un projektiem" ar

EK viceprezidentu J.Katainenu

11.06.2015. Latvijas Bankas Ekspertu sarunas "Vai Latvijas tautsaimniecība ir sasniegusi

griestus?"

14

Pārskata periodā Latvijas tautsaimniecības nozarē pieņemtie normatīvie akti 1. 2014.gada 2.oktobrī Saeimā pieņemti „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”. Pamatojums: Grozījumi veikti, lai veicinātu nodokļu maksāšanu to uzņēmēju vidū, kuri pretendē uz valsts vai pašvaldību iepirkumiem, lai visiem pretendentiem būtu vienlīdzīgas pozīcijas iepirkumos un nodokļu nemaksātāji negūtu priekšrocību attiecībā pret nodokļu maksātājiem. Saskaņā ar šiem grozījumiem, turpmāk visiem pretendentiem pirms konkursa tiek pārbaudīta nodokļu nomaksa. Tādējādi pasūtītāji, pārbaudot visus pretendentus, jau kvalifikācijas stadijā izslēdz no dalības tālākajā konkursā nodokļu nemaksātājus. Iepriekšējā likuma redakcija pieļāva un veicināja, ka pretendents nodokļus samaksā tikai tad, ja tiek pasludināts par uzvarētāju. Turpmāk visi pretendenti tiek motivēti samaksāt nodokļus, jo zina, ka tiks izslēgti no konkursa par nenomaksātiem nodokļiem. 2. 2014.gada 23.oktobrī Saeimā pieņemti „Grozījumi Darba likumā”. Pamatojums: Likumprojekts izstrādāts, lai pilnveidotu darba tiesisko attiecību regulējumu, ņemot vērā gan sociālo partneru (darba devēju un darbinieku intereses pārstāvošo) organizāciju priekšlikumus, gan arī tiesu prakses un doktrīnas atziņas. Likumprojekts paredz izmaiņas attiecībā uz darba līgumos un darba sludinājumos iekļaujamo informāciju, asinsdonoriem piešķiramo atpūtas dienu skaitu, atvaļinājuma naudas izmaksu, darba un atpūtas laika regulējumu, kā arī to darbinieču aizsardzību, kuras baro bērnu ar krūti. Likumā noteikts, ka darba devējs ar darbinieku turpmāk varēs vienoties par profesionālo apmācību vai kvalifikācijas celšanas pasākumiem, laika periodu, kādu darbiniekam pēc attiecīga izglītību apliecinoša dokumenta saņemšanas jānostrādā pie konkrētā darba devēja (bet ne ilgāk par diviem gadiem), kā arī – proporcionālu apmācības izdevumu atlīdzināšanu, ja darbinieks uzteic darbu pirms šī termiņa beigām. Pieņemtie grozījumi sekmēs darba devēju motivāciju ieguldīt savu darbinieku apmācībās, kā arī nodrošinās labāku kvalificētu speciālistu sagatavošanu un paaugstināt kopējo pieaugušo iesaisti mūžizglītībā. 3. 2014.gada 30.oktobrī Saeimā pieņemts „Attīstības finanšu institūcijas likums”. Pamatojums: Ministru kabinets 2013.gada 17.decembrī izskatīja informatīvo ziņojumu par vienotās attīstības finanšu institūcijas izveidi un atbalstīja, ka vienotā attīstības finanšu institūcija tiek veidota kā holdinga sabiedrība, apvienojot valsts akciju sabiedrību „Latvijas Hipotēku un zemes banka” (kopš 2014.gada 1.janvāra valsts akciju sabiedrība „Attīstības finanšu institūcija „Altum””) (turpmāk- Altum), sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Latvijas Garantiju aģentūra” (turpmāk- LGA), valsts akciju sabiedrību „Lauku attīstības fonds” (turpmāk- LAF) un dibinot jaunu holdinga sabiedrību. Lai nodrošinātu vienotās attīstības finanšu institūcijas darbību kā holdingam, ir uzsākta Altum, LGA, LAF un AFI reorganizācija, Altum, LGA, LAF pievienojot AFI. Tāpat Ministru kabinets Finanšu ministrijai ar Ministru kabineta 2014.gada 29.jūlija lēmumu uzdeva izstrādāt speciālo regulējumu AFI darbībai un līdz 2014.gada 1.oktobrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā AFI likumprojektu, kas paredz reorganizētās AFI darbību. Tāpēc tika pieņemts “Attīstības finanšu institūcijas likums”, lai nodrošinātu AFI darbību pēc kapitālsabiedrību Altum, LGA, LAF un AFI reorganizācijas pabeigšanas. 4. 2014.gada 4.decembrī Saeimā pieņemti „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””.

15

Pamatojums: Likumprojekts izstrādāts, lai saskaņotu likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normas ar jauno valsts atbalsta regulējumu Eiropas Komisijas 2014.gada 17.jūnija regulu (ES) Nr.651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108.pantu (dokuments attiecas uz EEZ un publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā vēstnesī L187/1, 26.6.2014) (turpmāk – Komisijas regula Nr.651/2014) atbalstam sākotnējiem ieguldījumiem. Ņemot vērā to, ka pēc 2014.gada 30.jūnija saskaņā ar valsts atbalsta regulējumu mainās nosacījumi atbalsta sniegšanai sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem, grozījumi veikti, lai arī pēc minētā datuma nodokļa maksātāji varētu saņemt uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi par atbalstāmo investīciju projekta ietvaros veiktajiem sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem atbilstoši Komisijas regulas Nr.651/2014 nosacījumiem. Likumprojekts ietekmēs uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājus, kuri veic vai plāno veikt atbalstāmo investīciju projekta ietvaros sākotnējos ilgtermiņa ieguldījumus. 5. 2014.gada 17.decembrī Saeimā pieņemti „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli””. Pamatojums: Pamatojoties uz Ministru kabinetā izskatīto informatīvo ziņojumu “Par iespējām palielināt ieņēmumus”, Finanšu ministrijai tika uzdots sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli”. Grozījumi paredz piemērot akcīzes nodokli arī tabakas lapām un veikt izmaiņas kārtībā, kā piemērojami akcīzes nodokļa atvieglojumi dīzeļdegvielai, kuru izmanto lauksaimnieki. Likumā noteikti arī lauksaimniecības tehnikas veidi, piemēram, traktortehnika un lauksaimniecības pašgājējmašīnas, kuros atļauts izmantot dīzeļdegvielu, piemērojot akcīzes nodokļa atvieglojumu. 6. 2014. gada 17.decembrī Saeimā pieņemti „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”. Pamatojums: Likumprojekts „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” sagatavots atbilstoši Deklarācijas par L.Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību (apstiprināta Saeimas 2014. gada 5. novembra sēdē) 53.punktam, kurā noteikts, ka ir jāsamazina elektroenerģijas cenu negatīvo ietekmi uz energointensīvu eksporta uzņēmumu konkurētspēju. Grozījumi sakārto publiskā tirgotāja darbības regulējumu atvērta elektroenerģijas tirgus apstākļos, kā arī sakārto enerģijas ražošanas, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un enerģijas ražošanas koģenerācijā atbalsta tiesisko ietvaru. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā nosaka, ka arī ražotājiem, kas uzsāka elektroenerģijas ražošanu pirms likuma stāšanās spēkā, ar 2015. gada 1.janvāri, bet ne ilgāk kā 20 gadus no elektrostacijas ekspluatācijas uzsākšanas dienas, atbalsts tiks sniegts, ļaujot pārdot saražoto elektroenerģiju par cenu 0,1112 EUR/kWh. Šādas tiesiskā regulējuma izmaiņas novērsīs situāciju, ka dažiem komersantiem atbalsts nav terminēts, kas, salīdzinot ar cita veida ražotājiem piemēroto atbalstu, rada nevienlīdzīgu situāciju un pārsubsidēšanas risku, draudot radīt konkurences kropļojumus. 7. 2014. gada 17.decembrī Saeimā pieņemts likums „Par valsts budžetu 2015.gadam”. Pamatojums: Saskaņā ar „Likuma par budžetu un finanšu vadību” 21.panta trešajā daļā noteikto, Saeimas vēlēšanu gadā gadskārtējā valsts budžeta likuma (budžeta likumprojektu paketes) projekts iesniedzams Saeimai ne vēlāk kā 4 mēnešus pēc tam, kad jaunievēlētā Saeima izteikusi Ministru kabinetam savu uzticību. Atbilstoši „Likumā par budžetu un finanšu vadību” noteiktajam, budžets ir līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm. Budžeta mērķis ir noteikt un pamatot, kādi līdzekļi nepieciešami valdībai, citām valsts institūcijām un pašvaldībām to valsts pienākumu izpildei, kuru finansēšana noteikta ar likumdošanas aktiem, nodrošinot, lai tajā laikposmā,

16

kuram šie līdzekļi paredzēti, izdevumus segtu atbilstoši ieņēmumi. Valsts budžets 2015.gadam apstiprināt ar ieņēmumu daļu 7.253 miljardu euro apmērā (28.6% no IKP) un izdevumu daļu 7.471 miljardu euro apmērā (29.5% no IKP), kas paredz budžeta deficītu 218 milj. euro (0.9% no IKP). 8. 2014. gada 17.decembrī Saeimā pieņemts likums „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017.gadam”. Pamatojums: Saskaņā ar „Likuma par budžetu un finanšu vadību” 16.2 panta pirmajā daļā noteikto finanšu ministrs nodrošina, ka katru gadu tiek izstrādāts vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekts nākamajiem trim saimnieciskajiem gadiem, un iesniedz to Ministru kabinetam saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta un gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta izstrādes un iesniegšanas grafiku. Saskaņā ar „Fiskālās disciplīnas likuma” 5. panta piekto daļu likumprojektam tiek pievienota fiskālo risku deklarācija un Fiskālās disciplīnas padomes sagatavotais fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojums. Atbilstoši šim likumam ir noteikti šādi fiskālās politikas principi un vidēja termiņa budžeta politikas prioritārie attīstības virzieni: 1) valsts aizsardzības spēju palielināšana, kāpinot valsts aizsardzības finansējumu pret iekšzemes kopproduktu līdz 2% 2020.gadā atbilstoši Valsts aizsardzības finansēšanas likumā noteiktajam finansējuma pieauguma scenārijam; 2) ilgtspējīgas un sabalansētas valsts ekonomiskās attīstības veicināšana, nodrošinot nozaru finansējumu valsts budžeta iespēju robežās un turpinot iesākto kursu uz darbaspēka nodokļu sloga samazināšanu; 3) iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšana, pakāpeniski palielinot minimālo algu un ieviešot progresīvo iedzīvotāju ienākumu nodokļa neapliekamo minimumu; 4) nodokļu ieņēmumu apjoma pret IKP pakāpeniska palielināšana līdz 1/3 no IKP, pamatā uzlabojot nodokļu iekasējamību. 9. 2015.gada 19.februārī Saeimā pieņemti „Grozījumi Maksātnespējas likumā”. Pamatojums: Likumprojekts nepieciešams, lai fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros netiktu piemērots „nolikto atslēgu princips” un tiktu precizēti saistību dzēšanas plāna termiņi. Grozījumi likumā svītro normu par „nolikto atslēgu principu”, kas nozīmē, ka šī principa piemērošanai turpmāk nebūs nepieciešams maksātnespējas process. Paralēli tika veiktas arī atbilstošas izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, saskaņā ar kurām puses atbilstoši kreditora piedāvājumam jau sākotnēji var vienoties, vai to saistību izpildē būs piemērojams „nolikto atslēgu princips”. 10. 2015.gada 19.februārī Saeimā pieņemti „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Pamatojums: Likumprojekts nepieciešams, lai pilnībā ieviestu „nolikto atslēgu principu”, to nesaistot ar maksātnespējas procesu. Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz nosacījumu, ka bankām jāpiedāvā kredītņēmējiem divi kredīta līguma projekti – viens ar nolikto atslēgu principu, bet otrs – ar pilnu aizņēmēja atbildību par aizdevuma atmaksu. Aizdevējam būs tiesības piemērot katram no kredīta līguma projektiem atšķirīgus noteikumus, savukārt aizņēmējam būs izvēles tiesības. 11. 2015. gada 23.aprīlī Saeimā pieņemti „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”. Pamatojums:

17

Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā tika izstrādāti, lai saglabātu uzņēmējdarbības uzsācējiem un mikrouzņēmumiem draudzīgu nodokļu politiku, vienlaikus mazinot ēnu ekonomikas īpatsvara palielināšanās risku un atceltu Saeimas 2013.gada 6.novembrī pieņemtos grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz pakāpeniski palielināt mikrouzņēmumu nodokļa likmi līdz 15%. Tā kā līdzšinējais Mikrouzņēmumu nodokļa likums paredzēja, ka 2015.gada 1.janvārī mikrouzņēmumu nodokļa likme ir jāpaaugstina no 9% līdz 11%, likumprojekts tika virzīts steidzamības kārtā kopā ar valsts budžeta 2015.gadam likumprojekta paketi. Saskaņā ar grozījumiem tiek saglabāta līdzšinējā mikrouzņēmumu nodokļa likme 9% apmērā, un tā attieksies uz uzņēmuma saimnieciskās darbības pirmajiem trīs gadiem tiem mikrouzņēmumiem, kuriem gada apgrozījums ir no 7000,01 līdz 100 tūkstošiem eiro. Sākot ar uzņēmuma darbības ceturto gadu, likme būs 12 % apmērā no apgrozījuma. Grozījumi arī paredz, ka Ministru kabinets noteiks nozares, kurās uzņēmums nevarēs būt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju. Attiecīgi Ministru kabineta noteikumi valdībai ir jāpieņem līdz šī gada 1.augustam, un plānots, ka ierobežojums attiecībā uz nozarēm stāsies spēkā no nākamā gada 1.janvāra. 12. 2015.gada 23.aprīlī Saeimā pieņemti „Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. Pamatojums: Grozījumi Autopārvadājumu likumā ir vērsti pret nelegālajiem pasažieru pārvadātājiem. Jaunais regulējums precizē pasažieru neregulāro pārvadājumu definīciju un nosaka pienākumu valdībai izdot nepieciešamās kārtības noteikumus. Iepriekš regulējumā bija noteikts vienīgi pasažieru neregulāro pārvadājumu termina skaidrojums. Līdz ar izmaiņām iecerēts, ka pieaugs regulāro pārvadātāju ieņēmumi un samazināsies zaudējumi valstij un pašvaldībām. Ieguvēji būs arī citi pārvadātāji, ar kuriem noslēgti sabiedriskā transporta pakalpojuma pasūtījuma līgumi. 13. 2015. gada 30.aprīlī Saeimā pieņemti „Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”. Pamatojums: Likuma grozījumi paredz regulējumā ieviest Eiropas Savienības prasības, kā arī pašvaldībām dot lielākas iespējas sadarboties kopīgā atkritumu apsaimniekošanā. Saskaņā ar likuma grozījumiem pašvaldībām noteikti jauni uzdevumi, nosakot, ka tās var veidot kopīgas iestādes, lai izstrādātu atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu un koordinētu tā īstenošanu, kā arī apkopotu informāciju par sadzīves atkritumu plūsmu konkrētajā reģionā. Pašvaldībām, izvēloties atkritumu apsaimniekotāju, turpmāk iepirkumā par piedāvājuma izvēles kritēriju būs jānosaka saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums. Pašvaldībām būs arī jānosaka institūcijas un amatpersonas, kuras varēs kontrolēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas saistošo noteikumu ievērošanu, kā arī pārkāpumu gadījumos sodīt. Tāpat izmaiņas nosaka, ka pašvaldības turpmāk uzraudzīs un kontrolēs sadzīves atkritumu poligona slēgšanas, rekultivācijas, monitoringa un slēgta poligona uzturēšanas izmaksas. Līdz šim šāda kārtība regulējumā nebija paredzēta. 14. 2015.gada 21.maijā Saeimā pieņemti „Grozījumi Komerclikumā”. Pamatojums: Grozījumi ir vērsti uz administratīvā sloga mazināšanu uzņēmumiem saistībā ar tā dēvētajiem antireiderisma grozījumiem, kas paredz izmaiņas dalībnieku reģistrā, nosakot, ka SIA līdz 2015.gada 30.jūnijam Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz dalībnieku reģistra pirmais nodalījums. Grozījumi paredz kapitālsabiedrību automātisku pamatkapitāla pāreju no latiem uz eiro, ja uzņēmums noteiktajā termiņā neiesniedz izmaiņām nepieciešamos dokumentus. Šādā gadījumā Uzņēmumu reģistrs pārrēķinās uzņēmuma ierakstīto pamatkapitālu eiro. 15. 2015. gada 21.maijā Saeimā pieņemts „Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums”.

18

Pamatojums: Likuma nepieciešamību nosaka iepriekš nelīdzsvarotas tirgotāju un piegādātāju intereses preču mazumtirdzniecībā, kuru dēļ daudzi veikali varēja piemērot ļoti neizdevīgus noteikumus ražotāju piegādātajām precēm, tai skaitā nesamērīgi garus norēķinu termiņus. Likums vērsts arī pret negodīgiem maksājumiem par veikalu plauktos noliktajām precēm. Atbilstoši šim likumam, turpmāk tirgotājs par piegādātajām precēm nevarēs noteikt nepamatoti ilgu norēķināšanās termiņu, kā arī mainīt pārtikas preču pasūtījumu divas dienas pirms piegādes vai vēlāk. Turpmāk mazumtirgotājs piegādātājam nedrīkstēs prasīt atlīdzību par līguma slēgšanu, piemēram, par to maksājot tirgotājam tā saucamo ieejas maksu vai plauktu maksu par preču atrašanos veikalā. Mazumtirgotājs nevarēs likt piegādātājam kompensēt tirgotāja negūto peļņu pret pārdotajām precēm un izmaksas, kas saistītas ar jaunu veikalu iekārtošanu vai veco veikalu atjaunošanu, kā arī ierobežot piegādātāja brīvību vienoties ar citu tirgotāju par zemāku cenu. Likums paredz arī atbildību par pārkāpumiem. Par to izdarīšanu Konkurences padome mazumtirgotājam varēs piemērot naudas sodu līdz 0,2% no neto apgrozījuma pēdējā pārskata gadā, bet ne mazāku par 70 eiro. 16. 2015.gada 14.maijā Saeimā pieņemti „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”. Pamatojums: Saskaņā ar grozījumiem iepirkuma pasūtītājs turpmāk nepieciešamības gadījumā varēs grozīt iepirkuma līgumu, nepārsniedzot 10 līdz 15% no sākotnējās līguma summas. Izmaiņas pašvaldībām ļaus efektīvāk strādāt ar Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, jo iepriekš iepirkuma līgumus nedrīkstēja grozīt, lai piešķirto naudu pārdalītu vai ieguldītu citur. Paredzams, ka šie likuma grozījumi veicinās Eiropas Savienības fondu finansējuma apguvi, samazinot finanšu korekciju piemērošanas skaitu, kā arī neplānotus izdevumus. 17. 2015.gada 28.maijā Saeimā pieņemti „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Pamatojums: Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā nosaka vairākus jaunus ierobežojumus patērētāju kredīta devējiem un t.s. „ātro kredītu” izsniegšanā. Grozījumi likumā nosaka, ka kredīta procenti, t.sk. nokavējuma procenti, kredīta termiņa pagarinājuma maksas un citas ar kredītu saistītās izmaksas, kopā nevarēs pārsniegt 100 % no sākotnēji izsniegtā kredīta summas. Noteikti arī vairāki citi ierobežojumi – kredīta kopējām izmaksām, nokavējuma procentiem, kā arī kredīta līgumu noslēgšanai nakts laikā. Kredīta devējiem tiek uzlikts pienākums stingrāk izvērtēt patērētāju maksātspēju un neizsniegt kredītu tiem, kuru maksātspēja ir nepietiekama. Grozījumu mērķis ir aizsargāt patērētājus no pārmērīgas aizņemšanās un līdz ar to milzīga parādu jūga. 18. 2014.gada 14.oktobrī Ministru kabinetā pieņemti „Grozījumi MK 21.09.2010. noteikumos Nr.887 "Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.3.1.1.aktivitātes "Ārējo tirgu apgūšana" 2.3.1.1.2.apakšaktivitāti "Ārējo tirgu apgūšana – nozaru starptautiskās konkurētspējas stiprināšana""” Nr.638 (TA-2345). Pamatojums: Ministru kabinetā tika nolemts atbalstīt Ekonomikas ministrijas priekšlikumu papildu piešķirt 7 miljonu euro atbalstam komersantiem jaunu eksporta tirgu apgūšanai, ņemot vērā Krievijas Federācijas noteiktās ekonomiskās sankcijas attiecībā uz atsevišķu nozaru Eiropas Savienībā ražoto produktu grupu importa aizliegumu, kas būtiski ietekmējušas Latvijas komersantu eksporta apjomus. Komersantu atbalstam programmas „Ārējo tirgu apgūšana – nozaru starptautiskās konkurētspējas stiprināšana” ietvaros papildu piešķirti 4 miljoni euro. Komersantu atbalstam programmas „Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings” ietvaros papildu tiek piešķirti 3

19

miljoni euro, vienlaikus paaugstinot atbalsta intensitāti Krievijas sankciju skarto nozaru komersantiem līdz 70%. Nozaru starptautiskās konkurētspējas stiprināšanas programma tika papildināta ar jaunām atbalstāmām darbībām – sagatavošanās pasākumi ieiešanai jaunos ārējos tirgos, kas ietver atbalsta saņemšanu tādām darbībām kā dalībai starptautiskajās izstādēs, tirdzniecības misiju organizēšanai, semināru un konferenču organizēšanai, starptautisku mārketinga pasākumu organizēšanai, tirgus izpētes iegādei. Ārējā mārketinga atbalsta programmā tika iekļauta jauna atbalstāma darbība - individuālās vizītes pie sadarbības partneriem mērķa tirgos ārvalstīs, ko organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra vai biedrība (nozaru asociācija) vai nodibinājums. 19. 2014.gada 21.oktobrī Ministru kabinetā pieņemti „Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 19.oktobra noteikumos Nr.817 "Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.2.4.aktivitātes "Augstas pievienotās vērtības investīcijas" projektu iesniegumu atlases otro un turpmākajām kārtām" Nr. 653 (TA-2420) Pamatojums: Grozījumu mērķis ir sniegt maksimāli efektīvu valsts atbalstu uzņēmējiem īstenot projektus relatīvi īsākā laikā un sarežģītākos ekonomiskos apstākļos, tādējādi atvieglojot uzņēmējiem naudas plūsmu. Programmas „Augstas pievienotās vērtības investīciju” ietvaros tiek piešķirts finansējums komersantiem ieguldījumiem pamatlīdzekļos – jaunu iekārtu un aprīkojumu iegādei, kas palīdz uzņēmumam modernizēties, sākt jaunu, ienesīgāku preču vai pakalpojumu ražošanu. Programmas 3. un 4. kārtas projektu īstenotājiem tiek palielināts avansa apjoms no līdzšinējiem 35% līdz 90% tiem projektu iesniedzējiem, kuri spēj pierādīt, ka tik liels avanss veicinās ātrāku projektu īstenošanu, līdz ar to arī ātrāku jaunu darba vietu radīšanu. 20. 2014.gada 25.novembrī Ministru kabinetā pieņemti "Noteikumi par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos" Nr.724 (VSS-1811, TA-1486) Pamatojums: Noteikumu mērķis bija novērst iepriekšējā tiesiskā regulējuma nepilnības, kā arī risināt problēmas saistībā ar šajos noteikumos iekļauto normu izpildes kontroli, ņemot vērā to, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Valsts vides dienests, kā arī atsevišķas pašvaldības regulāri saņēma sūdzības par traucējošām smakām. Jaunais regulējums paredz noteikt vienotu un stingrāku mērķlielumu – 5 smaku vienības (iepriekš – 10 vienības), ko nedrīkst pārsniegt vairāk kā 168 stundas gada laikā. Tas jāievēro visās teritorijās, kurās pastāvīgi uzturas iedzīvotāji un kurās izvietotas pastāvīgas dzīvesvietas vai publiskas apbūves teritorijas. Turpmāk Valsts vides dienestam ir paredzētas tiesības novērtēt smaku radītos traucējumus (vai smaka ir traucējoša vai nē), negaidot laboratorijas ierašanos notikuma vietā, lai sastādītu protokolu un pārbaudītu operatora veiktās darbības, tādā veidā konstatējot sūdzību pamatotību. Ja par kāda uzņēmuma iespējamiem pārkāpumiem saistībā ar piesārņojošo darbību izraisītām smakām iepriekšējā gada laikā tiek saņemtas vismaz 3 pamatotas iedzīvotāju sūdzības, viņam turpmāk tiek noteikts pienākums veikt smaku koncentrācijas mērījumus 2 reizes gadā.

20

21. 2014.gada 25.novembrī Ministru kabinetā pieņemti "Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 21.jūnija noteikumos Nr.442 "Kārtība, kādā izsniedzamas, anulējamas vai uz laiku apturamas atļaujas starptautiskajiem kravas pārvadājumiem ar autotransportu" Nr. 723 (VSS-740, TA-2404) Pamatojums: Grozījumi paredz izmaiņas kārtībā, kādā izsniedzamas, anulējamas vai uz laiku apturamas atļaujas starptautiskajiem kravas pārvadājumiem ar autotransportu. Grozījumu mērķis ir mazināt administratīvo slogu starptautiskajiem kravu autopārvadātājiem. Saskaņā ar jauno kārtību, VSIA "Autotransporta direkcija" (ATD) ievieš elektronisku pieteikšanos starptautisko kravu pārvadājumu atļaujām. Iepriekš šīm atļaujām varēja pieteikties klātienē, nosūtot pieteikumu pa pastu vai elektroniski, parakstoties ar e-parakstu. Turpmāk atļaujām var pieteikties, arī, autentificējoties ATD mājaslapas rīkā. Elektronisko dokumentu apmaiņai un personas identifikācijas pārbaudei paredzēts izmantot Vienoto valsts un pašvaldību pakalpojumu portālu www.latvija.lv. Tādā veidā tiek vienkāršota starptautisko kravu autopārvadājumu atļauju saņemšana. Grozījumi arī precizē kritērijus, kuri ņemami vērā, lemjot par izsniedzamo pārvadājumu atļauju skaiti uz valstīm, kuru skaits nenodrošina pārvadātāju pieprasījumu. 22. 2014.gada 2.decembrī Ministru kabinetā pieņemti "Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumos Nr.665 "Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi" " Nr.734 (TA-2669) Pamatojums: Saskaņā ar 2014.gada 5.novembrī parakstīto Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 89.punktu, sākot ar 2015.gada 1.janvāri, minimālā mēneša darba alga valstī 2015.gadā tika palielināta par 40 euro – no 320 euro līdz 360 euro. Minimālā stundas tarifa likme tika palielināta līdz 2,166 euro. Minimālās mēneša darba algas apmērs tika paaugstināts, ņemot vērā makroekonomiskās prognozes un ekonomiskās situācijas izmaiņas iepriekšējā gadā, plānotās izmaiņas nodokļu sistēmā, kā arī minimālās mēneša darba algas izmaiņas citās Baltijas valstīs (Igaunijā un Lietuvā). Paaugstinot minimālo mēneša darba algu, pieaug darba devēju izdevumi darbinieku darba algas paaugstināšanai (no darbinieku darba algas 360 euro apmērā darba devējam paaugstinās nodokļu maksājumi – sociālās apdrošināšanas iemaksas (23,59%) par 30,56 euro un papildus darba algas izmaksas darbiniekam – par 40,00 euro). Minimālās mēneša darba algas paaugstināšana uzlabo konkurētspēju tiem komersantiem, kapitālsabiedrībām, kuri maksā nodokļus no darba algas, kas augstāka par minimālo mēneša darba algu un no visas darba algas (bez „aplokšņu algām”), salīdzinot ar tiem, kuri maksā nodokļus no minimālās mēneša darba algas, bet pārējo atalgojumu izsniedz „aploksnēs”. 23. 2014.gada 23.decembrī Ministru kabinetā pieņemti "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.1.1.specifiskā atbalsta mērķa "Paaugstināt bezdarbnieku kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus pieprasījumam" īstenošanas noteikumi" Nr.836 (VSS-916, TA-3104) Pamatojums: Noteikumi paredz ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļu palīdzību laikā no 2015.gada līdz 2021.gadam īstenot dažādus apmācību, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumus, kas aptuveni 85 tūkst. bezdarbnieku un darba meklētāju dod iespēju paaugstināt kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus prasībām. Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) īstenos konkurētspējas paaugstināšanas pasākumus, profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas, kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumus (tai skaitā profesionālās tālākizglītības programmu apguvi un profesionālās pilnveides izglītības programmu apguvi), neformālās izglītības programmu apguvi, apmācību pie darba devēja. Pilnveidojot atbalsta sniegšanu bezdarbniekiem, NVA arī paredzējusi īstenot elastīgas

21

apmācību formas, piemēram e-apmācības, tādējādi uzlabojot piekļuvi apmācību pasākumiem, arī bezdarbniekiem un darba meklētājiem ar ierobežotajām pārvietošanās iespējām un nelabvēlīgākajā situācijā esošajiem bezdarbniekiem un darba meklētajiem. NVA apmācību pasākumos plānots ieviest atbalstu reģionālajai mobilitātei, lai veicinātu klientu mobilitāti un iespēju sasniegt apmācību vietas. Aktivitāšu plānotais kopējais finansējums ir 96,43 milj. eiro, tai skaitā ESF finansējums - 81,96 milj. eiro, valsts budžeta finansējums - 12,19 milj. eiro un privātais līdzfinansējums 2,28 milj. eiro. 24. 2014.gada 23.decembrī Ministru kabinetā pieņemti "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū" pasākuma "Subsidētās darbavietas nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem" īstenošanas noteikumi" Nr.835 (VSS-834, TA-3101) Pamatojums: Noteikumi paredz subsidētās darbavietas cilvēkiem ar invaliditāti, ilgstošiem bezdarbniekiem un gados vecākiem, lai tiem nodrošinātu iespēju iekļauties darba tirgū. Tiks nodrošinātas subsidētās darbavietas pie darba devēja, nepieciešamības gadījumā tās pielāgojot cilvēku ar invaliditāti vajadzībām. Bezdarbnieki šajās darbavietās varēs apgūt darbam nepieciešamās pamatprasmes un iemaņas, attiecīgi darba devēji arī saņems konsultācijas. Lai nodarbinātu cilvēkus ar invaliditāti, darbavietām piesaistīs nepieciešamos speciālistus. Bezdarbniekiem būs iespēja saņemt arī atbalstu reģionālajai mobilitātei. Kopumā līdz 2023. gadam subsidētās darbavietās paredzēts iesaistīt aptuveni 4,7 tūkstošus bezdarbnieku. Aktivitātes īstenošanas kopējais finansējums ir 29,2 miljoni eiro, tai skaitā ESF – 24,8 miljoni eiro, valsts budžeta – 2,6 miljoni eiro un privātais līdzfinansējums – 1,8 miljoni eiro. 25. 2015.gada 27.janvārī Ministru kabinetā pieņemti "Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 11.oktobra noteikumos Nr.788 "Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.3.2.3.aktivitāti "Klasteru programma""" Nr.41 (TA-159) Pamatojums: Noteikumi paredz piešķirt papildu 1 000 000 euro atbalstam klasteriem dažādu aktivitāšu īstenošanai jaunu noieta tirgu meklēšanai. Tā kā Krievijas importa aizliegums būtiskāk ietekmējis pārtikas rūpniecības nozari, tai šīs programmas ietvaros papildu būs pieejami 300 000 euro; savukārt pārējām nozarēm – 100 000 euro apmērā. Tāpat palielināts maksimālais atbalsts vienam klastera sadarbības partneriem no 14 229 euro uz 25 000 euro. Grozījumi Klasteru programmas nosacījumos paredz iespēju finansējuma saņēmējiem pagarināt projektu īstenošanu līdz 2015.gada 31.decembrim, kā arī pagarināt noslēguma pārskata iesniegšanas termiņu līdz 2016.gada 15.janvārim. Programmas kopējais pieejamais finansējums ir 5 607 022 euro. 26. 2015.gada 27.janvārī Ministru kabinetā pieņemti "Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 13.maija noteikumos Nr.241 "Noteikumi par mezanīna aizdevumiem saimnieciskās darbības veicēju konkurētspējas uzlabošanai"" Nr.40 (TA-156) Pamatojums: Noteikumi nosaka atbalsta piešķiršanas nosacījumus mezanīna aizdevumiem investīcijām un apgrozāmajiem līdzekļiem saimnieciskās darbības veicēju konkurētspējas uzlabošanai. Mezanīna instrumenta nepieciešamību tirgū pamato Ekonomikas ministrijas 2014.gada 2.pusgadā veiktais tirgus nepilnību izvērtējums, nosakot, ka mezanīna aizdevumu instruments nodrošina finansējuma pieejamību tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem nav pietiekams nodrošinājums vai līdzšinēji uzņemto saistību pret neto ieņēmumiem attiecība neatbilst komercbanku prasībām, lai saņemtu komercbanku aizdevumu

22

nepieciešamajā apmērā projekta realizēšanai. Noteikumi sniedz ieguldījumu tautsaimniecībā, nodrošinot finansējuma pieejamību tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuri nevar piesaistīt komercbanku finansējumu projektu īstenošanai nepieciešamajā apmērā. Grozījumi ir labvēlīgi saimnieciskās darbības veicējiem, jo paredz MK noteikumus Nr.241 pielāgot Kopienas 2014.gada Pamatnostādnēm, tādejādi nodrošinot mezanīna aizdevumu pieejamību pēc 2015.gada 31.janvāra. 27. 2015.gada 27.janvārī Ministru kabinetā pieņemti "Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 18.jūnija noteikumos Nr.327 "Noteikumi par mikroaizdevumiem saimnieciskās darbības veicēju konkurētspējas uzlabošanai"" Nr.33 (TA-157) Pamatojums: Ministru kabineta 2013.gada 18.jūnija noteikumi Nr.327 nosaka nosacījumus, saskaņā ar kādiem finanšu starpnieki (SIA „Capitalia” un SIA „Grand Credit”) izsniedz mikroaizdevumus saimnieciskās darbības veicējiem 2.2.1.1.aktivitātes „Ieguldījumu fonds investīcijām garantijās, paaugstināta riska aizdevumos, riska kapitāla fondos un cita veida finanšu instrumentos” ietvaros. Grozījumos ir ņemtas vērā Kopienas 2014.gada Pamatnostādnes. MK noteikumos Nr.327 noteikts, ka mikroaizdevumu saimnieciskās darbības veicējam nepiešķir, ja saimnieciskās darbības veicējs līdzšinēji ir jau saņēmis vai paredz saņemt finansējumu par tām pašām attiecināmajām izmaksām citu aktivitāšu ietvaros no valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības līdzekļiem. Lai ierobežotu dubultā finansējuma risku un nodrošinātu mērķtiecīgu ierobežotā finansējuma izlietošanu, grozījumi nosaka, ka atbalstu MK noteikumu Nr.327 ietvaros nevar saņemt arī tajā gadījumā, ja par tām pašām attiecināmajām izmaksām līdzšinēji ir jau saņemts vai ir paredzēts saņemt atbalstu no Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta līdzekļiem. Noteikumu projekts sniedz ieguldījumu tautsaimniecībā, nodrošinot saimnieciskās darbības veicējiem pieejamību mikroaizdevumiem to izveidei, izaugsmei un darbības paplašināšanai. 28. 2015.gada 3.februārī Ministru kabinetā pieņemta "Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu pasākumam "Ražotāju grupu un organizāciju izveide"" Nr.60 (TA-167) Pamatojums: Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā piešķir valsts un ES atbalstu, pamatojoties uz izstrādātu biznesa plānu. Noteikumu projekts nosaka atbalsta pretendentus, atbalsta saņemšanas nosacījumus, atbalsta apmēru un intensitāti, atbalsta attiecināmas izmaksas, atbalsta piešķiršanas, pieteikšanās kārtību un iesniedzamos dokumentus. Noteikumu projekts paredz, ka lauksaimniecības nozarē izmaksājamais maksimālais atbalsta apmērs vienā gadā nepārsniegs 100 000 eiro, bet visā programmēšanas periodā – 500 000 eiro. Mežsaimniecības nozarē izmaksājamais maksimālais atbalsta apmērs vienā gadā nepārsniegs 100 000 eiro, bet jebkurā triju fiskālo gadu periodā pēc slīdoša principa tas nepārsniegs 200 000 eiro atbilstoši de minimis regulējumam. Maksimālais atbalsta apmērs ir noteikts, ievērojot Eiropas Komisijas nosacījumus. Atbalstu izmaksās kā vienotas likmes atbalstu, kas sadalīts gada maksājumos, bet ne ilgāk kā piecus gadus pēc dienas, kad pretendents atzīts LAD, pamatojoties uz tā biznesa plānu. Lai atvieglotu biznesa plāna sagatavošanu, noteikumu projekta pielikumā ir sagatavota biznesa plāna parauga veidlapa. Noteikumu mērķis ir veicināt lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību veidošanos un to efektīvu darbību centralizētas pirmapstrādes un mārketinga procesa nodrošināšanai, tostarp jaunu noieta tirgu apgūšanā, kā arī produkcijas realizācijai tirgū. 29. 2015.gada 3.februārī Ministru kabinetā pieņemti "Muitas noliktavu darbības noteikumi" Nr.57 (VSS-578, TA-3056) Pamatojums:

23

Noteikumi būtiski mazina administratīvo slogu komersantiem, kas ir saņēmuši vai nākotnē saņems atļauju muitas noliktavas darbībai vai vienoto atļauju muitas procedūrai – glabāšanai muitas noliktavā. Noteikumi precīzāk nosaka, kādi dati ir jāiesniedz, piesakoties uz muitas noliktavas turēšanas atļauju, līdz ar to tiks paātrināts arī iesniegumu izskatīšanas process. Noteikumi vairs neparedz prasību telpu nomas līgumus reģistrēt zemesgrāmatā, kā arī vairs neparedz valsts nodevu par atļaujas saņemšanu. Noteikumos iekļauts arī regulējums par neprecizitāšu novēršanu, ja konstatēta atšķirība starp pavaddokumentos norādīto un faktisko informāciju par preču apjomu. Tāpat noteikta rīcība gadījumos, kad uzglabāšanas laikā konstatēts preču zudums, un gadījumi, kad preču valdītājam ir jāsniedz informācija par precēm, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu. 30. 2015.gada 17.februārī Ministru kabinetā pieņemti noteikumi Nr.86 "Eiropas Savienības pagaidu ārkārtas atbalsta piešķiršanas kārtība piena nozarē" (TA-295) Pamatojums: Krievijas Federācija 2014.gada 7.augustā ieviesa konkrētu produktu, tostarp piena produktu, importa aizliegumu no Eiropas Savienības uz Krieviju. Šis aizliegums īpaši ir ietekmējis piena un piena produktu nozares Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, kas ir atkarīgas no eksporta uz Krieviju. Piena produktu eksports uz Krieviju bija ļoti nozīmīgs Latvijas piena nozarei, kurai pēkšņa šī tirgus zaudēšana radīja ievērojamu piena iepirkuma cenas kritumu – laikā no 2014.gada jūlija līdz oktobrim piena iepirkuma cena samazinājās par 20%, noslīdot zem ražošanas pašizmaksas. Lai daļēji kompensētu ienākumu zudumu, ko piena ražotājiem radīja šis iepirkuma cenu samazinājums, Eiropas Komisija ar Regulu Nr.1263/2014 piešķīra pagaidu ārkārtas atbalstu Lietuvas, Latvijas un Igaunijas piena ražotājiem kopumā 28,7 milj. euro apmērā, no kuriem Latvijai iedalīti 7,7 milj. euro. Noteikumos paredzēta kārtība, kādā piena nozarē tiek piešķirts Eiropas Savienības pagaidu ārkārtas atbalsts 7,7 miljonu eiro apmērā. Noteikumu mērķis ir noteikt kārtību šī atbalsta mērķtiecīgai piešķiršanai Latvijas piena ražotājiem, nosakot objektīvus kritērijus un ņemot vērā embargo ietekmi uz konkrētiem ražotājiem. Saskaņā ar šo kārtību, atbalstu aprēķina un izmaksā Lauku atbalsta dienests. 31. 2015.gada 24.martā Ministru kabinetā pieņemti "Zivju izkraušanas kontroles un zivju tirdzniecības un transporta objektu, noliktavu un ražošanas telpu pārbaudes noteikumi" Nr.141 (VSS-963, TA-281) Pamatojums: Noteikumi nosaka nozvejoto zivju izkraušanas kontroles, zivju tirdzniecības un transporta objektu, noliktavu un ražošanas telpu pārbaudes kārtību. Plānots, ka zivju produktu izsekojamība nodrošinās visaptverošas kontroles režīma izveidošanu visos ražošanas un tirdzniecības ķēdes posmos. Atbilstoši jaunajām prasībām tiks nodrošināta izsekojamība visām zvejas un akvakultūras produktu partijām no nozvejas vai ieguves līdz mazumtirdzniecības vietai visos ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos. Tāpat jaunie noteikumi paredz elektroniskās informācijas sistēmas „Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma” izmantošanu nozvejas izkraušanas dokumentu, pārdošanas zīmju un citu datu ievadīšanai, tādējādi būtiski samazinot administratīvo slogu.

24

32. 2015.gada 24.martā Ministru kabinetā pieņemti "Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 25.februāra noteikumos Nr.116 "Būvkomersantu reģistrācijas noteikumi"" Nr.139 (VSS-3, TA-498) Pamatojums: Saskaņā ar Būvniecības likuma 22.pantu, lai veiktu komercdarbību vienā vai vairākās būvniecības jomās, kā arī arhitektūras vai elektroenerģētikas jomā, komersantiem ir jāreģistrējas Būvkomersantu reģistrā, iesniedzot informāciju par visiem uz darba līguma pamata nodarbinātajiem būvspeciālistiem. Reģistrācija šajā reģistrā ir priekšnosacījums, lai sniegtu būvniecības pakalpojumus. Pilnveidojot un papildinot normatīvo aktu un standartu bāzi, tiek nodrošināta arī iespēja izskaust nekvalitatīvus pakalpojumu sniedzējus, kas darbojas būvniecības tirgū. Noteikumi paredz valsts nodevas apmēru būvniecības pakalpojumu sniedzējiem par ikgadējas informācijas atjaunošanu Būvkomersantu reģistrā, kas turpmāk būs no 100 līdz 5000 eiro apmērā atkarībā no būvkomersanta pašu spēkiem sniegto būvniecības pakalpojumu apjoma (iepriekšējā nodeva par reģistrācijas darbībām būvkomersantu reģistrā bija 70 vai 355 euro apmērā atkarībā no tā, vai tiek veikta pirmreizēja vai atkārtota reģistrācija būvkomersantu reģistrā). Valsts nodeva tiek diferencēta atkarībā no būvkomersanta sniegto pakalpojumu apjoma konkrētajā gadā, tādējādi nodrošinot taisnīgāku pieeju nozares finansēšanas jautājumā. Nodeva nebūs piemērojama attiecībā uz būvniecības pakalpojumiem arhitektūras jomā un būvniecības jomā projektēšanas un inženierizpētes specialitātēs. Būvkomersanti ir ieinteresēti sniegt ticamu informāciju, ņemot vērā, ka apgrozījums ir būtisks rādītājs publiskajos iepirkumos. Noteikumi arī paredz, ka ikgadējo informāciju būvkomersanti varēs iesniegt iepriekš minētajā kārtībā elektroniski, neizmantojot drošu elektronisko parakstu. 33. 2015.gada 7.aprīlī Ministru kabinetā pieņemti "Noteikumi par darbinieku apliecībām" Nr.167 (VSS-38, TA-510) Pamatojums: Noteikumi paredz, ka būvniecībā, mežsaimniecībā un mežizstrādē strādājošajiem darba devējiem turpmāk saviem darbiniekiem jāizsniedz darbinieka apliecība. Darba devējam būs pienākums izsniegt darbinieku apliecības mežsaimniecībā un mežizstrādē strādājošajiem, ja viņiem būs jāstrādā mežā (izņemot kokmateriālu pārvadājumos nodarbinātos kokvedēju vadītājus), kā arī būvniecībā – ja darbs notiks būvobjektā. Atrodoties darbavietā, darbiniekam ir pienākums glabāt darbinieka apliecību pieejamā vietā un nepieciešamības gadījumā tā būs jāuzrāda kontrolējošo valsts institūciju pārstāvjiem. Darba devējam būs jāveic izsniegto darbinieku apliecību uzskaite. Jauno noteikumu mērķis ir mazināt nelegālās nodarbinātības iespējas šajās nozarēs. 34. 2015.gada 14.aprīlī Ministru kabinetā pieņemti "Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 29.maija noteikumos Nr.381 "Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai"" Nr.195 (TA-689) Pamatojums: Grozījumi noteikumos paredz, ka aizdevumiem lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei paredzētā finansējuma apmērs tiek palielināts no 30 miljoniem eiro līdz 40 miljoniem eiro. Tādējādi tiek turpināta 2012.gadā iesāktā kreditēšanas programma, kuras finansējums ir izsmelts. Izmaiņas noteikumos paredz, ka turpmāk visas ar aizdevumu saistītās funkcijas veic akciju sabiedrība „Attīstības finanšu institūcija”, kas dibināta, apvienojot akciju sabiedrību „Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum”, SIA „Latvijas Garantiju aģentūra” un valsts akciju sabiedrību „Lauku attīstības fonds”. Līdz ar to izmaiņas noteikumos paredz samazināt ar lēmuma pieņemšanu saistīto termiņu. Lielākie ieguvēji no apvienošanās būs jaunie klienti, jo iesniegums un arī lēmums par finansējuma izsniegšanu tiks pieņemts īsākā termiņā.

25

Aizdevumu pieejamība ir nozīmīga mazajām un vidējām saimniecībām, kurām ir ekonomiski pamatoti saimnieciskās darbības attīstības plāni, bet kuras trūkstošā nodrošinājuma dēļ nav pievilcīgas komercbankām. 35. 2015.gada 12.maijā Ministru kabinetā pieņemti noteikumi "Kārtība, kādā alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus marķē ar akcīzes nodokļa markām" Nr.220 (VSS-1094, TA-744) Pamatojums: Noteikumi paredz akcīzes nodokļa markas piesaistīt ar akcīzes nodokli apliekamajai alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu grupai, nevis nosaukumam, kā tas bijis iepriekš. Nodokļu maksātājiem tiek vienkāršoti alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa marku pasūtīšanas, saņemšanas un informācijas sniegšanas par akcīzes nodokļa marku apriti nosacījumi. Noteikumi ietekmē tos nodokļu maksātājus, kas veic alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu marķēšanu akcīzes preču noliktavās un muitas noliktavās. Noteikumu mērķis ir samazināt administratīvo slogu nodokļu maksātājiem, kā arī atvieglot akcīzes nodokļa marku uzskaiti un marķēšanu. 36. 2015.gada 19.maijā Ministru kabinetā pieņemti noteikumi "Atbalstāmo investīciju projekta apstiprināšanas un īstenošanas kārtība" Nr.244 (VSS-1099, TA-907) Pamatojums: 2011.gadā tika ieviestas uzņēmumu ienākuma nodokļu atlaides lielajiem investīciju projektiem ar mērķi veicināt ekonomikas ātrāku atveseļošanu, piesaistot investīcijas ražošanas, informācijas un telekomunikāciju, kā arī loģistikas sektoros. Šādā veidā ir atbalstīti 25 investīciju projekti par kopējo summu 285 milj. euro. Uz uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi var pretendēt uzņēmumi, kas 5 gadu laikā plāno investēt vismaz 10 milj. euro apstrādes rūpniecības, datorprogrammēšanas, telekomunikācijas, uzglabāšanas un transporta palīgdarbību nozarēs. Atbalsta programmas ietvaros uzņēmumi, kuru projekti tiek atbalstīti, saņem tiesības pēc projekta īstenošanas piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi 25% apmērā no ieguldītās summas. Jaunais atbalsta regulējums dod tiesības turpināt nodrošināt valsts atbalstu uzņēmumu ienākuma nodokļu atlaides veidā. Uzņēmēji var iesniegt investīciju projektu pieteikumus atbalstāmo projekta statusa iegūšanai līdz pat 2020.gada 1.oktobrim, saņemot tiesības piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides savas darbības paplašināšanai un modernizācijai. Noteikumi paredz arī atvieglot atskaišu sniegšanas kārtību par investīciju projekta īstenošanu, kā arī sīkāk skaidrot projektu sagatavošanas, uzraudzības un projektu grozījumu izdarīšanas kārtību. 37. 2015.gada 26.maijā Ministru kabinetā pieņemti noteikumi "Atbalsta piešķiršanas kārtība dalībai starptautiskās sadarbības programmās pētniecības un tehnoloģiju jomā" Nr.259 (VSS-121, TA-973) Pamatojums: Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķirams atbalsts dalībai Eiropas Savienības (ES) pētniecības un inovāciju programmu projektos, kā arī programmu pētniecības un attīstības projektus, kuri atbilst prasībām atbalsta saņemšanai. Atbalsta saņēmēji ir zinātniskās institūcijas, kas reģistrētas zinātnisko institūciju reģistrā, komersanti, biedrības un citi saimnieciskās darbības veicēji neatkarīgi no to juridiskā statusa. Atbalsts dod iespēju valstij ražot eksportējamus produktus un sniegt starptautiski konkurētspējīgus pakalpojumus. Noteikumi nosaka prasības pretendentam atbalsta saņemšanai, atbalsta apjomus, intensitāti un palielinājumu, attiecināmās izmaksas un citus ar atbalstu saistītus jautājumus. Maksimāli pieļaujamais valsts līdzfinansējuma vai valsts atbalsta apmērs vienam projektam nepārsniedz 1 000 000 euro kārtējā gada ietvaros, izņemot valsts līdzfinansējumu dalības nodrošināšanai COST aktivitātē.

26

Atbalsts sekmēs uzņēmumu investīcijas pētniecībā un attīstībā un veidos saiknes un sinerģiju starp uzņēmumiem, pētniecības un izstrādes centriem un augstākās izglītības nozari. Īpaši tiek veicinātas investīcijas produktu un pakalpojumu attīstībā, tehnoloģiju nodošanu, sociālās inovācijas, ekoinovācijas, sabiedrisko pakalpojumu lietotnes, pieprasījuma stimulēšanu, tīklu veidošanu, kopu izveidi un atvērtās inovācijas ar viedās specializācijas palīdzību. 38. 2015.gada 2.jūnijā Ministru kabinetā pieņemti noteikumi "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 26.oktobra noteikumos Nr.997 "Noteikumi par garantijām komersantu un atbilstošu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību konkurētspējas uzlabošanai"" Nr.274 (TA-1052) Pamatojums: Noteikumos paplašināts garantiju saņēmēju loks un garantiju apmērs. Saskaņā ar grozījumiem, garantijas kredītu brīvdienām turpmāk var saņemt arī tie saimnieciskās darbības veicēji, kuri Krievijas rubļa vērtības svārstību rezultātā saskaras ar likviditātes problēmām. Ņemot vērā rubļa vērtības būtisko kritumu, kredīta brīvdienas ir jauns atbalsta instruments Latvijas uzņēmumiem, jo īpaši pārtikas nozares komersantiem, nesamazinot apgrozāmo līdzekļu apjomu laikā, kad komersantiem jāatrod jauni noieta tirgi. Lai nodrošinātu pieejamību komercbanku aizdevumiem tām pilnvarotajām personām, kuras daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumu programmas ietvaros īsteno vairākus projektus, ir palielināts aktīvo garantiju saistību limits vienai pilnvarotajai personai no 1,5 miljoniem eiro līdz 3 miljoniem eiro. Tāpat, lai nodrošinātu iespējas saņemt garantijas, kuru termiņš nav īsāks par komercbanku piešķirtā aizdevuma termiņu, ir pagarināts arī garantiju termiņš līdz 15 gadiem.

27

Pārskata periodā vērtētie normatīvo aktu projekti

1. Ekonomikas ministrijas izstrādātais likumprojekts ”Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” (Nr: 184/Lp12)

2. Finanšu ministrijas izstrādātais likumprojekts „Par valsts budžetu 2015.gadam”

(105/Lp12).

3. Finanšu ministrijas izstrādātais likumprojekts „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru

2015., 2016. un 2017.gadam” (Nr: 104/Lp12).

4. Ekonomikas ministrijas izstrādātais likumprojekts ”Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” (118/Lp12)

5. Iekšlietu ministrijas izstrādātais likumprojekts „Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr.1253/Lp11)

6. Ekonomikas ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts „Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.3.1.1.aktivitātes "Ārējo tirgu apgūšana" 2.3.1.1.2.apakšaktivitāti "Ārējo tirgu apgūšana – nozaru starptautiskās konkurētspējas stiprināšana""” (TA-2345)

7. Ekonomikas ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts „Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.2.4.aktivitātes "Augstas pievienotās vērtības investīcijas" projektu iesniegumu atlases otro un turpmākajām kārtām” (TA-2420)

8. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts „Noteikumi par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos” (VSS-1811, TA-1486)

9. Labklājības ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi” (TA-2669)

10. Labklājības ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts „Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū" pasākuma "Subsidētās darbavietas nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem" īstenošanas noteikumi” (VSS-834, TA-3101)

11. Ekonomikas ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts „Noteikumi par mezanīna aizdevumiem saimnieciskās darbības veicēju konkurētspējas uzlabošanai” (TA-156)

12. Ekonomikas ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts „Noteikumi par mikroaizdevumiem saimnieciskās darbības veicēju konkurētspējas uzlabošanai” (TA-157)

13. Zemkopības ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts „Eiropas Savienības pagaidu ārkārtas atbalsta piešķiršanas kārtība piena nozarē” (TA-295)

14. Zemkopības ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts „Zivju izkraušanas kontroles un zivju tirdzniecības un transporta objektu, noliktavu un ražošanas telpu pārbaudes noteikumi” (VSS-963, TA-281)

15. Ekonomikas ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts

"Atbalstāmo investīciju projekta apstiprināšanas un īstenošanas kārtība" (VSS-1099,

TA-907)

16. Zemkopības ministrijas sagatavotais likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksā” (VSS-249)

17. Iekšlietu ministrijas Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.564 "Uzturēšanās atļauju noteikumi" (VSS-97).

28

Pārskata periodā analizētie normatīvie akti un sagatavotie atzinumi

Iekšlietu ministrijas izstrādātais likumprojekts „Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr.1253/Lp11)

Projekta sagatavošanas pamats: 2014.gada maijā tika pieņemti Grozījumi Imigrācijas likumā (23.panta pirmās daļas 29.punktā), saskaņā ar kuru no 142 300 euro līdz 250 000 euro tika paaugstināts investīciju slieksnis nekustamo īpašumu (NĪ) iegādei, lai ārvalstu pilsoņi saņemtu termiņuzturēšanās (TUA) atļauju. Likumprojektā Nr.1253/Lp11 tiek piedāvāts uz laiku apturēt TUA izsniegšanu Krievijas pilsoņiem, kamēr turpinās starptautisko tiesību normu pārkāpšana no Krievijas puses, veicot agresiju pret Ukrainu, un pastāv pieaugoši ģeopolitiskie riski. Gatavojot grozījumus Imigrācijas likumā, atbildīgā Saeima komisija vērtē ne tikai TUA izsniegšanu konkrētas valsts nekustamo īpašumu pircējiem, bet arī termiņuzturēšanās sistēmu kopumā. Tādējādi likumprojekta gatavošanas procesā tiek izskatīti daudzi citi priekšlikumi, kas attiecas uz TUA piešķiršanas, pagarināšanas vai anulēšanas nosacījumiem.

LDDK iepazinās ar izstrādāto likumprojektu un izteica vairākus priekšlikumus. Būtiskākie priekšlikumi: 1. Veicināt ārvalstu pilsoņu ieguldījumus kapitālsabiedrībās. Mainīt programmas virzienu no ieguldījumiem NĪ uz investīcijām saimnieciskajā darbībā. 2. Piešķirt tiesības (neveikt termiņuzturēšanās atļaujas reģistrāciju katru gadu, bet reģistrēties tikai reizi 5 gados) ne tikai tiem, kas iegādājušies valsts vērtspapīrus (esošā kārtība), bet arī tiem, kas iegādājušies NĪ un kuriem ir pakārtotās saistības LR kredītiestādēs. 3. Paplašināt PMLP pilnvaras veikt pārrunas ar ārzemnieku, kas iegādājies TUA, nosakot amatpersonām tiesības jebkurā laikā veikt pārrunas ar ārzemnieku un viņa uzaicinātāju, kā arī pieprasīt paskaidrojumus un papildu dokumentus. 4. Piešķirt PMLP tiesības anulēt piešķirto termiņuzturēšanās atļauju gadījumā, ja ārzemnieks atsakās ierasties uz pārrunām vai neierodas uz tām. 5. Vienkāršot atkārtotas termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanas procedūru – neprasīt atkārtoti iesniegt spēkā esošus dokumentus, kas jau ir PMLP rīcībā. 6. Paredzēt iespēju veikt TUA pretendenta sākotnējo pārbaudi pirms investīciju veikšanas ar nosacījumu, ka pirms pārbaudes pretendenti veic attiecīgo nodevu nomaksu un pozitīva lēmuma gadījumā pretendentiem jāveic investīcijas PMLP lēmumā noteiktajā termiņā. 7. Paredzēt ārzemniekam, kas jau saņēmis TUA uz NĪ iegādes pamata, iespēju saglabāt TUA uz esošo termiņu, ja tas iegādājas citu NĪ, kurš atbilst likumā noteiktajiem kritērijiem. 8. Noteikt, ka ierobežojumi vai noteikumi, kas rada papildu prasības TUA saņemšanai, neattiecas uz esošajiem investoriem. 9. Noteikt minimālo investīciju apjomu uzņēmumos, kas ir samērojami ar attiecīgo uzņēmumu esošo darbības apjomu un pamatdarbības nozari un vienlaicīgi saglabā pietiekami lielu vietējā kapitāla īpatsvaru. 10. TUA saņēmējiem, kam ir pakārtotās saistības ar Latvijas Republikas kredītiestādi, samazināt budžetā veicamo maksājumu no 25 000 euro līdz 5 000 euro – nosakot šo summu līmenī, kas atbilst šobrīd esošajai finansējuma pieejamībai un nosedz PMLP administratīvos izdevumus. 11. Noteikt vienotu summas maksas apmēru (5 000 euro), kas jāiemaksā valsts budžetā TUA saņēmējam neatkarīgi no ieguldījumu veida (NĪ, pakārtotās saistības, valsts vērtspapīri), kas pietiekamā mērā nosedz PMLP administratīvos izdevumus

29

Šī gala ziņojuma gatavošanas brīdī likumprojekts tika skatīts 2.lasījumā. LDDK priekšlikumi līdz likumprojekta 2.lasījumam tika daļēji ņemti vērā, 23.panta 1.daļas 28.punktā nosakot, ka tiek samazināts TUA saņemšanai nepieciešamais ieguldījums no 150 000 euro līdz 100 000 euro, veicot ieguldījumu kapitālsabiedrībās. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts „Noteikumi par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos” (VSS-1811, TA-1486)

Projekta sagatavošanas pamats: Noteikumu mērķis bija novērst iepriekšējā tiesiskā regulējuma nepilnības, kā arī risināt problēmas saistībā ar šajos noteikumos iekļauto normu izpildes kontroli, ņemot vērā to, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Valsts vides dienests, kā arī atsevišķas pašvaldības dažādos Latvijas reģionos regulāri saņēma aizvien vairāk sūdzību par traucējošām smakām par dažāda veida darbībām – cūku audzēšanas kompleksi, naftas produktu pārkraušana un transportēšanas, zivju pārstrādes uzņēmumi u.c. darbības veidi. Tikai ļoti retos gadījumos tikusi konstatēta smakas mērķlielumu pārsniegšana atbilstoši iepriekšējiem noteikumiem, kā rezultātā pārvaldēm nav bijis pamata pieprasīt operatoram veikt papildus pasākumus smakas traucējumu samazināšanai un iedzīvotājiem radīto neērtību novēršanai. Tāpēc grozījumu projekts paredz gan samazināt smakas mērķlielumu, gan precizēt kārtību, kādā tiek novērtēti smaku radītie traucējumi un sūdzību pamatotība. LDDK iepazinās ar izstrādāto noteikumu projektu un izteica iebildumus un priekšlikumus. Būtiskākie iebildumi: 1. LDDK iebilda pret projekta 8.pantu, kurā noteikts smakas mērķlielums stundas

periodam (5 ouE/m3), jo nebija apliecinājuma, ka ir novērtētas iespējamās izmaksas, lai uzņēmumi legāli turpinātu savu darbību, nodrošinot atbilstību noteikumu projekta prasībām (5 ouE/m3 stundas periodam, summējot to ar fona koncentrāciju).

2. LDDK iebilda pret projekta 23.6. punktu, kurš paredz operatoram sniegt ziņas par identificēto traucējošās smakas avotu. Satversmes 92.pants noteic, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Privilēģija neliecināt pret sevi ir vispāratzīts starptautisks standarts.

3. LDDK iebilda pret vairākām nesamērīgām prasībām, kas nav balstās uz subjektīvu traucējošo smaku konstatāciju, un kuras var būtiski apgrūtināt uzņēmuma saimniecisko darbību.

Būtiskākie priekšlikumi: 1. Saglabāt esošo regulējumu A un B kategorijas piesārņojošām darbībām, t.i., smakas

mērķlielumu - 10 ouE/m3 -, kas noteikts A, B un C kategorijas piesārņojošām darbībām, kurš nedrīkst pārsniegt vairāk par 7 diennaktīm gadā.

2. Noteikt smaku fona koncentrācijas (blakus esošo operatoru radīto smaku emisijas) datu bāzes veidošanas kārtību un atbildīgo institūciju, lai nodrošinātu objektīvu smakas fona koncentrācijas datu bāzi. Tas būtu nepieciešams, lai smakas mērķlielumu pārsniegšanas gadījumos tiktu ņemta vērā arī blakus esošo operatoru ietekme.

3. Definēt konkrētas un izsekojamas procedūras, kā tiek konstatētas pamatotas sūdzības par traucējošām smakām, iekļaujot sūdzību iesniedzošās personas identifikāciju. Tas nepieciešams, lai uzņēmējdarbības veicēji būtu pasargāti no

30

negodīgas prakses (inscenētām sūdzībām), kuras var radīt būtisku negatīvu ietekmi uz mērķa organizāciju uzņēmējdarbību.

4. Paredzēt kārtību, kādā tiek identificētas kombinētās smakas, kuru izcelsme saistāma ar vairāku, vienlaicīgi darbojošos operatoru ietekmi (piemēram, ostas operatoriem, kuri veic tankkuģu kraušanu vienlaicīgi, kurai klāt pienesumu var nest pārstrādājoša ražotne vai arī attīrīšanas iekārtu darbība).

5. Noteikt minimālo kompetenču līmeni un atbilstošu tehnisko nodrošinājumu dienestiem, kuras pienākumos ietilpst sūdzību pārbaude atbilstoši noteiktajai kārtībai.

6. Definēt noteikumu projektā ietverto jēdzienu „ieinteresētās personas” (iedzīvotāji, nevalstiskas organizācijas, pašvaldības vai valsts iestādes), kas tiesīgas pieprasīt operatoram informāciju par traucējošas smakas iemesliem un prognozēto traucējumu ilgumu.

LDDK iebildumi un priekšlikumi tika daļēji ņemti vērā noteikumos, precizējot procedūras, pēc kurām tiek konstatētas pamatotas sūdzības par traucējošām smakām. Saskaņā ar noteikumiem, smakas koncentrācijas mērījumiem par bāzes (references) metodi izmanto standartā LVS EN 13725:2004 "Gaisa kvalitāte. Smakas koncentrācijas noteikšana ar dinamisko olfaktometriju" minēto metodi vai citu līdzvērtīgu vai labāku metodi. Noteikumi paredz, ka Valsts vides dienests nosaka kārtību, kādā tiek veikta sūdzību pārbaude, kā arī smaku pārbaudes protokola formu un protokolā iekļaujamo informāciju. Zemkopības ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts „Zivju izkraušanas kontroles un zivju tirdzniecības un transporta objektu, noliktavu un ražošanas telpu pārbaudes noteikumi” (VSS-963, TA-281)

Projekta sagatavošanas pamats: Noteikumi nosaka nozvejoto zivju izkraušanas kontroles, zivju tirdzniecības un transporta objektu, noliktavu un ražošanas telpu pārbaudes kārtību. Plānots, ka zivju produktu izsekojamība nodrošinās visaptverošas kontroles režīma izveidošanu visos ražošanas un tirdzniecības ķēdes posmos. Atbilstoši jaunajām prasībām tiks nodrošināta izsekojamība visām zvejas un akvakultūras produktu partijām no nozvejas vai ieguves līdz mazumtirdzniecības vietai visos ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos. Tāpat jaunie noteikumi paredz elektroniskās informācijas sistēmas „Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma” izmantošanu nozvejas izkraušanas dokumentu, pārdošanas zīmju un citu datu ievadīšanai, tādējādi būtiski samazinot administratīvo slogu. LDDK iepazinās ar izstrādāto noteikumu projektu un izteica iebildumus un priekšlikumus. Būtiskākie iebildumi: 1. LDDK iebilda pret neprecīzi definētu kārtību, kādā var tikt anulētas zivju pircēja

reģistrācijas apliecības. 2. LDDK iebilda pret noteikumu projektā iekļauto prasību, ka pārdošanas zīmes vai to

kopijas papīra formā Valsts vides dienests glabā četrus gadus pēc to saņemšanas, bet zivju pārdevēji un pircēji – trīs gadus pēc produkta pārdošanas, arī tad, ja elektroniski ir ievadīti sistēmā LZIKIS. LDDK ieskatā, šāda prasība ir būtisks papildus administratīvais slogs gan Valsts vides dienestam, gan uzņēmējam.

Būtiskākie priekšlikumi: 1. Pārskatīt pārdošanas zīmju glabāšanas laikus, būtiski tos samazinot. LDDK ierosinātie zīmju glabāšanas termiņi – Valsts vides dienests glabā 2 gadus (projektā tika noteikti 4 gadi) pēc to saņemšanas, bet zivju pārdevēji un pircēji – 1 gadu pēc produkta pārdošanas (projektā tika noteikti 3 gadi).

31

2. LDDK ierosina precīzi definēt kārtību, kādā var tikt anulētas zivju pircēja reģistrācijas apliecības.

LDDK iebildumi un priekšlikumi tika daļēji ņemti vērā noteikumos, būtiski samazinot pārdošanas zīmju glabāšanas laikus. Valsts vides dienestam tās jāglabā 2 gadus pēc saņemšanas, bet zivju pārdevējiem un pircējiem – 2 gadus pēc produkta pārdošanas. Noteikumos arī tika precizēta kārtība, kādā var tikt anulētas zivju pircēja reģistrācijas apliecības.

32

Pārskata periodā vērtēto informatīvo ziņojumu un politikas plānošanas dokumentu analīze un vērtējums Ekonomikas ministrijas “Tirgus nepilnības novērtējums finansējuma pieejamības jomā” (”Access to finance, Market gap ex-ante assesment, Latvia”) Ekonomikas ministrijas uzdevumā tika veikts tirgus nepilnību novērtējums finansējuma pieejamības jomā, ko veica neatkarīgi konsultanti „Deloitte Latvia”. Tirgus analīze tika veikta, izmantojot Eiropas Komisijas metodoloģiskās vadlīnijas. Pētījuma rezultātā tika identificēta tirgus kļūda finansējuma pieejamības jomā Latvijā, kuras apmērs ir no 1 līdz 1.8 miljardiem euro. Piedāvātā finansēšanas stratēģija tirgus nepilnības mazināšanai paredz laika posmā no 2014. līdz 2020.gadam izmantot Eiropas Strukturālo Investīciju (ESI) finansējumu, publisko finansējumu, privāto finansējumu un citas Europas finanšu programmas. Pieejamais finansējums tirgus nepilnības mazināšanai ir 243,4 miljoni euro. LDDK iepazinās ar Ekonomikas ministrijas “Tirgus nepilnības novērtējumu finansējuma pieejamības jomā” (”Access to finance, Market gap ex-ante assesment, Latvia”) un atbalstīja tā tālāko virzību un apstiprināšanu bez iebildumiem. Vienlaikus LDDK sniedza vairākus komentārus:

1. LDDK ieteica turpmāk uzlabot tirgus nepilnību novērtējuma kvalitāti, lai aptaujāto uzņēmēju atlase būtu pietiekami reprezentatīva pēc galvenajiem raksturojumiem, tai skaitā – pēc reģionālās pazīmes;

2. LDDK uzskata, ka valstij ir jākoncentrē administratīvie resursi, kas apkalpo dažādus finanšu instrumentus tirgus nepilnību novēršanai, un Attīstības finanšu institūcijai ir jābūt kā vienotam kompetences centram attīstības finansējuma jomā;

3. LDDK aicina ieviest kritērijus, kas ļauj novērtēt paredzamo finansējuma instrumentu efektivitāti no tautsaimniecības ilgtspējas viedokļa – tai skaitā, ietekmi uz rūpniecības nozaru īpatsvara pieaugumu un produktivitātes kāpumu.

Eiropas Savienības Klimata un enerģētikas politikas satvars 2030.gadam Eiropas Komisija 2014.gadā nāca klajā ar piedāvājumu jaunam Klimata un enerģētikas politikas satvaram laika posmam no 2020. gada līdz 2030. gadam. Tas paredz noteikt trīs ES līmeņa mērķus klimata pārmaiņu mazināšanas un enerģētikas jomā:

40 % siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinājums 2030. gadā, salīdzinot ar 1990.gada līmeni;

27 % atjaunojamās enerģijas (AER) gala patēriņā;

30% energoefektivitātes mērķis;

15% starpsavienojumu mērķis. Eiropas Komisija SEG mērķi piedāvā sasniegt, nosakot dalībvalstīm individuāli saistošus nacionālos mērķus. Savukārt AER un energoefektivitātes mērķi tiktu noteikti ES līmenī, paredzot valstīm pienākumus izveidot vienotu nacionālo plānu šo mērķu sasniegšanai. LDDK iepazinās ar Eiropas Savienības Klimata un enerģētikas politikas satvaru līdz 2030.gadam un pauda vairākas bažas:

1. ES valstu un valdību vadītāju politiskās apņemšanās, kas atspoguļotas Eiropadomes 2014.gada 23.oktobra un 24.oktobra secinājumos par Klimata un enerģētikas politikas mērķiem līdz 2030.gadam, ir vispārīgas un šobrīd nosaka ES kopīgi sasniedzamos mērķus.

33

2. Padomes secinājumi paver ceļu plašām interpretācijām un neskaidrību par šīs politiskās apņemšanās ietekmi uz Latvijas un Eiropas tautsaimniecības attīstību un konkurētspēju.

3. Padomes secinājumi dod atkāpes iespējas, vēlāk lemjot par ES dalībvalstu konkrētajiem mērķiem, mērķu sasniegšanas mehānismiem, investīciju avotiem un virzieniem.

4. Latvijas nacionālajā līmenī noteiktajām saistībām būtu jābūt samērojamām ar Latvijas tautsaimniecības attīstību un konkurētspēju. Ja šo saistību izpildei nepieciešamas lielas investīcijas, tad ir jāparedz arī atbilstoši kompensācijas mehānismi.

5. Kopumā Latvijas un Eiropas bizness ir ļoti skeptisks par „saistošu mērķi līdz 2030.gadam iekšēji samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju vismaz par 40% salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni.”

LDDK ierosina pārskatīt atsevišķus formulējumus Klimata un enerģētikas politikas satvarā:

1. Saistošais mērķis „līdz 2030.gadam iekšēji samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju vismaz par 40% salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni”. LDDK un Eiropas biznesa ieskatā formulējumam vajadzētu būt „līdz 40% ar nosacījumu, ka par līdzvērtīgiem centieniem tiek panākta globāla vienošanās”

2. „Dalībvalstis, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju nepārsniedz 60% no ES vidējā rādītāja, var izvēlēties līdz 2030.gadam turpināt piešķirt bezmaksas kvotas enerģētikas nozarei”. LDDK un Eiropas biznesa vērtējumā: formulējumam vajadzētu būt „IKP uz vienu iedzīvotāju (faktiskajās cenās) nepārsniedz 60% pēc ____.gada datiem” (norādot precīzu atskaites gadu), lai būtu skaidrs atskaites kritērijs, pēc kura Latvija un citas ES valstis ar zemu IKP varētu klasificēties šim nosacījumam.

Deklarācija un rīcības plāns par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību Partija "Vienotība", Zaļo un zemnieku savienība un Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!" - "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" 2014.g. oktobrī-novembrī vienojās izveidot valdību, kura turpinās iepriekšējās valdības iesākto politiku, kas balstīsies uz ekonomiskās izaugsmes, fiskālās atbildības un makroekonomiskās stabilitātes, ilgtspējas, sociālās un teritoriālās solidaritātes, kā arī nozaru sadarbības principiem, nodrošinot regulāru dialogu ar sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību. Valdības deklarācijā minēts, ka Valdības prioritātes ir vērstas uz Latvijas iedzīvotāju apņēmību kopīgi sekmēt valsts attīstību, lai sasniegtu Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam (Latvija 2030) un Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam (NAP2020) noteiktos mērķus. LDDK iepazinās ar Deklarāciju par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību un pauda savus ieteikumus:

1. Uz deklarācijas pamatprincipiem balstītajā Rīcības plānā līdzās katram veicamajam darbam jābūt ne tikai atbildīgajai institūcijai, bet arī konkrētam, izmērāmam sasniedzamajam rezultātam. LDDK atsaucas uz Igauniju kā labo piemēru, kur valdības mājas lapā ir ikvienam pieejams īss, skaidrs valdības mērķu uzstādījums ar izmērāmiem indikatoriem katrā sadaļā. Tas ļautu ikvienam sekot līdzi valdības darbam un tā rezultativitātei, kā arī palīdzētu arī vairot Latvijā patlaban katastrofāli zemo sabiedrības uzticēšanos un ticību valsts pārvaldei.

2. Darba devējiem ir ļoti būtiska tautsaimniecības un tās konkurētspējas celšanas sadaļa gan valdības deklarācijā, gan tai sekojošajā Rīcības plānā. LDDK šajā sadaļā vēlas redzēt skaidru virzību un soļus investīciju piesaistes programmas izveidē, jaunu darba vietu radīšanā, investoru tiesību aizsardzības stiprināšanā, sakārtojot tiesu

34

sistēmu un maksātnespējas procesus, un iespējami ātrākā Eiropas Savienības fondu pieejamības nodrošināšanai.

LDDK ieteikumi tika daļēji ņemti vērā gan valdības deklarācijā, gan tai sekojošajā Rīcības plānā. Šajos dokumentos tika iekļauti vairāki skaitliski novērtējami mērķa rādītāji, kas sasniedzami laikā līdz 2017.gadam un daļēji atbilst Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam (NAP2020) noteiktajiem mērķiem. Galvenie Deklarācijā un Rīcības plānā noteiktie mērķi, kas ir būtiski darba devējiem un ir saistīti ar ilgtspējīgu Latvijas tautsaimniecības attīstību:

1. vidējais ikgadējais IKP pieaugums uz vienu iedzīvotāju turpmākajos 3 gados sasniegs 5%;

2. virzīsimies uz to, lai iedzīvotāju dabiskais pieaugums 2020.gadā sasniegtu pozitīvu vērtību;

3. samazināsies ienākumu nevienlīdzība, summārajam ienākumu nevienlīdzības S80/S20 indeksam 2017.gadā sasniedzot 5,4;

4. palielināsies nodarbinātības līmenis, 2017.gadā sasniedzot 73% iedzīvotāju vecuma grupā no 20 līdz 64 gadiem;

5. darbaspēka produktivitāte apstrādes rūpniecībā uz vienu nodarbināto 2017.gadā sasniegs 24 000 eiro faktiskajās cenās;

6. ieguldījumi pētniecībā un attīstībā 2017.gadā sasniegs 1,2% no iekšzemes kopprodukta;

7. izglītojamo proporcija profesionālās izglītības programmās pēc pamatizglītības ieguves 2017.gadā sasniegs 45%;

8. dabas resursu izmantošanas produktivitāte 2017.gadā pieaugs līdz 540 eiro uz vienu resursu tonnu;

9. nabadzības riska indekss ģimenēs ar trim un vairāk apgādībā esošiem bērniem 2017.gadā samazināsies līdz 30%;

10. Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaits 2017.gadā sasniegs 56 gadus vīriešiem un 60 gadus sievietēm.

Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums „Par Latvijas mazo un vidējo komersantu mikrokreditēšanas programmas izpildes rezultātiem” Mikrokreditēšanas programmas mērķis ir ieviest mazo un vidējo komersantu un pašnodarbināto personu mikrokreditēšanas mehānismu un veicināt mikrokredītu pieejamību neliela biznesa uzsākšanai un attīstīšanai. Atbilstoši Programmas mērķim mikrokredīti tiek piešķirti biznesa projektiem – nelielām investīcijām un apgrozāmajiem līdzekļiem visā Latvijas teritorijā. Programmas praktiskā īstenošana tika uzsākta 2009.gada februārī. Programmas ietvaros izsniedz aizdevumus no Aizdevumu fonda, kura kopējais sākotnējais ieguldījums ir 803 644 euro, t.sk. Valsts akciju sabiedrības „Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum” (Altum) sākotnējais ieguldījums – 160 729 euro (20% no kopējā Programmas apjoma) un Finanšu ministrijas sākotnējais ieguldījums – 642 915 euro (80% no Programmas kopējā apjoma). Aizdevumu fonds darbojas kā nodalīta finanšu plūsma Altum ietvaros atbilstoši Eiropas Komisijas Regulas Nr.1828/2006 43.panta prasībām. Laikā no Programmas uzsākšanas līdz 2014.gada 30.septembrim Altum Programmas ietvaros ir piešķīrusi komersantiem un pašnodarbinātām personām 395 aizdevumus par kopējo summu 1 532 433 euro, tai skaitā, izsniegti 387 aizdevumi par 1 494 015 euro, atmaksāti – 1 190 578 euro. Programmas Aizdevumu fonda sākotnējais finansējums 803 644 euro pilnībā tika apgūts jau 2010.g. jūnijā, izsniedzot aizdevumus 214 komersantiem un pašnodarbinātām personām. Latvijas mazo un vidējo komersantu mikrokreditēšanas programma savu apakšmērķi par mikrokreditēšanas sistēmas modeļa izstrādi ir pilnībā sasniegusi, jo ar programmas palīdzību

35

ir realizēti mikrokredītu projekti visā Latvijas teritorijā. Visā programmas darbības laikā pēc mikrokredītiem bija vērojams noturīgs pieprasījums no mikrouzņēmumu puses. 2011.gada septembrī, Altum uzsākot jauno Latvijas un Šveices Mikrokreditēšanas programmas īstenošanu, līdzšinējās programmas mikrokredītu piešķiršana no atmaksām ir pārtraukta. Mikrokredītu piešķiršana atbilstoši jaunās programmas ietvaros pieejamam finansējumam ir pabeigta 2013.gada augustā. Mikrokreditēšanas sistēma tiks uzturēta arī turpmākajos gados, turpinot mikrokredītu piešķiršanu no abu mikrokreditēšanas programmu aizdevumu atmaksām, tādējādi arī turpmāk tiks nodrošināta Latvijas reģionu ekonomiskā aktivitāte, kā arī radītas iespējas esošo darba vietu saglabāšanai un jaunu darba vietu izveidei. Kopumā piešķirts atbalsts mikroaizdevumu veidā 837 mikrouzņēmumiem. LDDK iepazinās ar informatīvo ziņojumu „Par Latvijas mazo un vidējo komersantu mikrokreditēšanas programmas izpildes rezultātiem” un atbalstīja šo ziņojumu bez iebildumiem. Transatlantiskā tirdzniecības un investīciju partnerības nolīgums (TTIP) Kopš 2013.gada jūnija starp Eiropas Komisiju un ASV ir notikušas jau septiņas sarunu kārtas par Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības (TTIP) noslēgšanu. Apvienojot ES 500 milj. iedzīvotāju un ASV 315 milj. iedzīvotāju lielos tirgus, varētu izveidot pasaulē lielāko brīvās tirdzniecības zonu. Uz nolīgumu tiek liktas lielas cerības, stimulējot ekonomisko aktivitāti un nodarbinātību abās Atlantijas okeāna pusēs. Divpusējās tirdzniecības attiecības abiem partneriem ir ļoti svarīgas, jo Eiropas savienība un ASV viens otram ir nozīmīgi tirdzniecības partneri. Tajā pašā laikā ekonomisko potenciālu transatlantiskajā tirgū ierobežo dažādi šķēršļi tirdzniecībā un ieguldījumos, jo īpaši ne-tarifu barjeras un regulējošie pasākumi. Lai arī tarifu barjeras ir samērā zemas, tomēr arī esošie tarifi rada vērā ņemamas izmaksas. Atšķirīgi standarti un tehniskie noteikumi bieži vien ir būtiski tirdzniecības kavēkļi. Tādēļ ES un ASV vēlas vienoties par izdevīgāko abām ekonomiski aktīvajam zonām. Nolīgums paredzētu pakāpenisku savstarpēju preču un pakalpojumu tirdzniecības un ieguldījumu un ar tiem saistītu noteikumu liberalizāciju, īpašu uzmanību veltot nevajadzīgu regulatīvu šķēršļu novēršanai. 2014. gadā ASV bija 6.nozīmīgākā Latvijas tirdzniecības partnervalsts ārpus Eiropas Savienības valstīm pēc kopējā tirdzniecības apgrozījuma (190,74 milj. euro). Galvenās eksporta preces uz ASV sadalījumā pa preču veidiem 2014. gadā – mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (31,91%); pārtikas rūpniecības produkti (20,02%); akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi, t.sk. stikla šķiedras (10,87%). Galvenās importa preces no ASV ir mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (39,63%); transporta līdzekļi (12,32%); optiskās ierīces un aparāti (iesk. medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti (10,56%). LDDK iepazinās ar informāciju par Transatlantiskā tirdzniecības un investīciju partnerības nolīgumu un pauda savas bažas vairākos jautājumos:

1. Eiropas Savienības valstīs ir noteikti ievērojami augstāki pārtikas drošuma standarti nekā ASV. Šos standartus nedrīkst samazināt par labu lielākam tirdzniecības apjomam ar ASV, bet gan jāsaglabā esošā līmenī, lai aizsargātu Eiropas ražotājus un patērētājus.

2. ASV, salīdzinot ar Eiropas Savienības valstīm (tai skaitā Latviju), ir pieejami labvēlīgāki nodokļu nosacījumi un nodokļu atlaides, kas varētu būtiski pasliktināt Latvijas preču un pakalpojumu konkurētspēju apvienota tirgus apstākļos.

Eiropas Komisijas ikgadējais ziņojums par Latviju

36

Eiropas Komisija (EK) 2015.gada februārī publiskoja savu ikgadējo analītisko ziņojumu par Latviju, kurā izvērtētas stratēģijas „ES 2020” ietvaros 2014.gadā sniegtās rekomendācijas un to ieviešana, kā arī analizētas Latvijas reformas rekomendāciju jomās. Kā norāda EK pārstāvniecība Latvijā, EK ziņojumā minētās reformu jomas ir sasaistītas ar OECD iestāšanās procesā aktualizētiem jautājumiem, tostarp, valsts uzņēmumu pārvaldes pilnveidošanu, nevienlīdzības mazināšanu un Konkurences padomes finansiālās un institucionālās neatkarības nodrošināšanu. Vērtējot 2014.gada Latvijai izteikto rekomendāciju izpildi, EK ir novērojusi nelielu progresu fiskālās politiskas un nodokļu jomā, augstākā izglītībā, profesionālā izglītībā un praksē. Tāpat neliels progress ir bijis gāzes un elektrības starpsavienojumu jomā, energoefektivitātē transporta sektorā, ēkās un siltumapgādē, kā arī tieslietās, valsts pārvaldē, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldē. Savukārt saistībā ar sociālo pabalstu reformu, aktīvo darba tirgus pasākumu tvērumu un veselības aprūpes pieejamības rekomendāciju ieviešanu vērojams vien ierobežots progress. Dokumentā norādīts, ka Latvijā pēc Saeimas vēlēšanām 2014.gada rudenī ir atsācies reformu process. Saeimā pieņemti vairāki likumi, kas bija palikuši vēl no iepriekšējā sasaukuma, īpaši saistībā ar būvniecību, publisko iepirkumu, maksātnespēju, valsts uzņēmumu pārvaldību un vienotu attīstības iestādi. Valdība ir veikusi pasākumus, lai uzlabotu tiesu varu, pastiprinātu cīņu pret nodokļu nemaksāšanu un mērķtiecīgi piešķirtu zinātnei paredzētu finansējumu starptautiski konkurētspējīgām iestādēm. 2015.gada sākumā janvārī tika pilnībā liberalizēts elektroenerģijas tirgus. Ierobežots progress vērojams saistībā ar sociālās palīdzības reformu un centieniem novērst nepietiekamu piekļuvi veselības aprūpei. Neliels progress sasniegts, īstenojot augstākās izglītības un zinātnes reformu un uzlabojot kvalitatīvas mācīšanās darbavietā pieejamību. Ziņojumā minēts, ka darbaspēka nodokļu reformas Latvijā nav pietiekami mērķtiecīgas, lai samazinātu lielo nodokļu īpatsvaru cilvēkiem ar zemiem ienākumiem. Savukārt vidēja termiņa budžeta plānu uzticamību apdraud tas, ka nav izklāstīti ienākumu un izdevumu pasākumi. Tāpat tiek pausts, ka nopietni izaicinājumi ir sociālās drošības tīkla kapacitāte, neaizsargāto sabiedrības grupu piekļuve veselības aprūpei un pietiekams darbaspēka piedāvājums. Savukārt tieslietu jomā ir nepieciešams pārāk ilgs laiks, lai izskatītu un pabeigtu administratīvās lietas, civillietas un komerclietas. Eiropas Komisijas ikgadējais ziņojums kalpo kā analītiskā bāze 2015.gada rekomendācijām Latvijai. LDDK iepazinās ar Eiropas Komisijas ikgadējo ziņojumu par Latviju un papildus vērsa uzmanību uz vairākiem būtiskiem jautājumiem, kas ir svarīgi Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgai attīstībai: 1. LDDK iebilda pret Ziņojuma kopējo pieeju, kurā analizēta vienīgi Latvija bez kopēja

Eiropas Savienības konteksta stratēģijas „ES 2020” ietvaros. Pamatojums:

Piedāvātajā Ziņojumā iztrūkst EK kopējas analīzes par „ES 2020” mērķu sasniegšanu savstarpējā salīdzinājumā starp dalībvalstīm un galveno konkurētspēju kavējošo faktoru izvērtējums un rekomendācijas ES politikas veidotājiem. Līguma par ES darbību 3.pantā (bijušais LES 2. pants) kā viens no ES darba virzieniem noteikts ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas un solidaritātes starp dalībvalstīm veicināšana iekšējā tirgus darbības kontekstā un stabilas Eiropas attīstības panākšana, kuras pamatā ir līdzsvarota ekonomiskā izaugsme un cenu stabilitāte, sociālā tirgus ekonomika ar augstu konkurētspēju, pilnīga nodarbinātība un sociālā attīstībā, kā arī vides augsta līmeņa aizsardzībā un tās kvalitātes uzlabošana. Latvijas IKP uz iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes ir 64% no ES vidējā līmeņa (2013.g. dati; 2004.gadā bija 48%), kas apliecina progresu pēdējās desmitgades laikā, kopš Latvija ir iestājusies ES. Tomēr Latvijas reģionu dalījumā ir būtiskas sociāli-ekonomiskās

37

atšķirības (skat. 8.attēlu): Rīgas reģionā IKP uz iedzīvotāju ir 160% pret vidējo Latvijas līmeni, Latgalē – 57%. Tādējādi dzīves līmenis Rīgas reģionā jau ir sasniedzis vidējos rādītājus, kamēr citos reģionos tas ir aptuveni 36-55% no ES vidējā.

8.attēls. Iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju (faktiskajās cenās) salīdzinājums starp Latvijas reģioniem (pēdējie reģionu dati ir pieejami par periodu tikai līdz 2012.g.).

Tādēļ, lai sasniegtu stratēģijas „ES 2020” mērķus, uzlabotu ES, atsevišķu tās dalībvalstu un to reģionu izaugsmi un konkurētspēju, nodarbinātību un līdzsvarotu darbaspēka mobilitāti, konverģences veicināšanai starp mazāk attīstītām un vairāk attīstītām ES valstīm un reģioniem būtu piešķirama augstākā prioritāte Eiropas iestāžu un nacionālo valdību politiskajā dienas kārtībā. EK ziņojumos būtu atspoguļojams progress konverģencē starp mazāk un vairāk attīstītajām ES dalībvalstīm un to reģioniem.

LDDK ierosinājumi: 1.1. Ziņojumā iekļaut EK analīzi par „ES 2020” mērķu sasniegšanu savstarpējo salīdzinājumu

starp dalībvalstīm un galveno konkurētspēju kavējošo faktoru izvērtējumu; 1.2. Atbilstoši Līguma par ES darbību 3. pantam (bijušais LES 2. pants) un 17.pantam EK

jānosaka konverģences mērķi starp mazāk un vairāk attīstītajām ES dalībvalstīm un to reģioniem;

1.3. Atbilstoši Līgumā par ES darbību 3. pantam (bijušais LES 2. pants) EK nākt klajā ar rekomendāciju projektu ES politikas veidotājiem ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas un solidaritātes starp dalībvalstīm veicināšanai iekšējā tirgus darbības kontekstā un stabilas Eiropas attīstības panākšanai. Rekomendācijās būtu jāiekļauj reģionālā dimensija rūpniecības, lauksaimniecības un pakalpojumu attīstība, uzņēmējdarbības vides un infrastruktūru uzlabošana, inovāciju attīstīšana, nosakot saskaņotu visu pieejamo finanšu un nefinanšu instrumentu izmantošanu reģionālajai attīstībai un vietējai uzņēmējdarbībai.

2. LDDK iebilda pret Ziņojuma piedāvāto redakciju sadaļas “1.Ieskats: Ekonomiskais stāvoklis un perspektīvas” daļā “Darba tirgus politika”.

Pamatojums:

38

Piedāvātajā Ziņojumā iztrūkst norādes uz ar sociālo partneru – darba devēju un darba ņēmēju organizāciju – nepieciešamo iesaisti darba tirgus politikas veidošanā. Toties tiek akcentēta nevalstisko organizāciju loma aktīvu darba tirgus pasākumu īstenošanā.

LDDK ierosinājumi: 2.1. Papildināt Ziņojumu ar EK novērtējumu par sociālo partneru – darba devēju un darba

ņēmēju organizāciju – lomu darba tirgus politikas veidošanā, īpaši atsevišķu darba tirgus programmu jautājumos kā apmācības un darba vietu izveide, īpaši “Garantijas jauniešiem”.

3. LDDK iebilda pret piedāvāto redakciju Ziņojuma sadaļas „2.Strukturāli jautājumi” daļā

apakšpunktā „2.3. Sociālā un darbaspēka aktivizācijas politika”. Pamatojums:

Piedāvātā Ziņojuma redakcija nepietiekoši raksturo depopulācijas un darbaspēka aizplūšanas procesu, kas izpaužas mazāk attīstītajās ES valstīs un reģionos (skat. 9.attēlu), un kas sevišķi negatīvi ir ietekmējis arī Latviju. Darbaspēka aizplūšana no Latvijas (jo īpaši – no tās reģioniem) ierobežo gan tās ekonomiskās izaugsmes potenciālu, gan starptautisko konkurētspēju.

9.attēls. Nodarbināto personu skaita izmaiņas ES-28 valstīs (kas netieši raksturo arī darbaspēka kustību ES iekšienē).

Līguma par ES darbību 3.pantā (bijušais LES 2.pants) ir deklarēts, ka ES „ […] piedāvā saviem pilsoņiem brīvības, drošības un tiesiskuma telpu bez iekšējām robežām, kur personu brīva pārvietošanās ir nodrošināta […]”. Laika posmā kopš 2004. (Latvijas iestāšanās ES) līdz 2014.gadam iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 288 tūkstošiem, t.sk. par 100 tūkstošiem – dabiskā samazinājuma rezultātā (dzimušie mīnus mirušie), par 188 tūkstošiem – negatīvas migrācijas rezultātā. Latvijas iedzīvotāju emigrācijas galvenie virzieni ir ES valstis (Īrija, Lielbritānija, Vācija u.c.). Precīzu Latvijas iedzīvotāju skaita atrašanos konkrētās valstīs neļauj novērtēt attiecīgu statistikas datu trūkums, jo vairākums ES valstu nepublicē detalizētu informāciju par migrāciju. Papildus ir notikusi arī migrācija Latvijas iekšienē – no reģioniem uz Rīgu. Migrācijas virzienus gan starp ES valstīm, gan šo valstu iekšienē nosaka galvenokārt atšķirīgs

39

dzīves līmenis (IKP uz iedzīvotāju) – darbaspējīgie iedzīvotāji no nabadzīgākajām valstīm un reģioniem pārvietojas uz bagātākajiem. Saskaņā ar karšu apgāda „Jāņa sēta” un VARAM pētījumu, līdz 2030.gadam tiek prognozēta tālāka iedzīvotāju samazināšanās Latvijā (gan dabiskā samazinājuma, gan negatīvas migrācijas rezultātā), it īpaši – tās reģionos (skat. 10.attēlu). Tostarp pēc 2020.gada Latvijā ir paredzams ļoti straujš veco ļaužu īpatsvara pieaugums, kā rezultātā pastiprināsies demogrāfiskā slodze uz darbspējīgajiem iedzīvotājiem. Šīs tendences nākotnē apgrūtinās Latvijas tālāko ekonomisko izaugsmi nākotnē, kā arī tās konkurētspēju attiecībā pret pārējām ES valstīm, spēju sasniegt noteiktos mērķus stratēģijas „ES 2020” ietvaros un īstenot ES Padomes sniegtās rekomendācijas.

10.attēls. Prognozējamās iedzīvotāju skaita izmaiņas Latvijā līdz 2030.gadam.

Būtisks priekšnosacījums iedzīvotāju palikšanai savā valstī un reģionā ir uzņēmējdarbība, kas sniedz pietiekamas nodarbinātības iespējas un rada labklājību iedzīvotājiem. Tā ir cieši saistīta ar ieguldījumiem teritorijas infrastruktūras uzlabošanā, kas nodrošina gan atbilstošus apstākļus uzņēmējdarbībai, gan pietiekamu dzīves kvalitāti iedzīvotājiem.

LDDK ierosinājumi: 3.1. Papildināt EK ziņojumu ar informāciju par Latvijas depopulāciju un darbaspēka

aizplūšanu, uzrādot: 3.1.1. darbaspēka aizbraukšanas apjomu un tās galvenos iemeslus; 3.1.2. nosacījumus darbspējīgo iedzīvotāju saglabāšanai Latvijā. 3.2. Rosināt uzdot Eiropas statistikas birojam Eurostat regulāri apkopot un publicēt

informāciju par iedzīvotāju starpvalstu migrāciju ES iekšienē.

40

Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūras ziņojums "Investīciju piesaiste Latvijā - iespējas un izaicinājumi" Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē 2015.gada 6.maijā tika Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūra (LIAA) sniedza ziņojumu "Investīciju piesaiste Latvijā - iespējas un izaicinājumi". Ziņojums tika sagatavots, lai izvērtētu iepriekšējā plānošanas periodā veikto investīciju atdevi. LIAA ievēro vairākus kritērijus, kādiem investīciju projektiem ir prioritāra izvēle un atbalsts:

eksporta veicināšana;

importa aizvietošana;

jaunas tehnoloģijas;

inovatīvi produkti/risinājumi;

darbavietu radīšana. LIAA mērķa nozares, kurās galvenokārt būtu jāpiesaista ārvalstu investīcijas:

kokapstrāde;

metālapstrāde un mašīnbūve;

transports un loģistika;

informācijas tehnoloģijas;

dzīvības zinātnes;

veselības aprūpe;

zaļās tehnoloģijas;

pārtikas pārstrāde. LIAA ziņojumā norāda, ka ārvalstu investoru kritēriji ieguldījumu vietas izvēlei ir saistīti ar darbaspēka pieejamību, infrastruktūru (ceļi, elektrības jauda), pašvaldību atsaucību un piedāvājumu, kā arī investīciju stimuliem, mērķa tirgus tuvumu. Lai arī tiek uzsvērts ģeopolitisko risku pieaugums, tomēr investoru reakcija uz notikumiem Austrumu Ukrainā atšķiras. Investoru vizīšu skaits uz Latviju palielinās ik gadu, un kopumā investoru interese par Latviju palielinājusies par aptuveni 30%. Interese par investīcijām ražošanā Latvijā joprojām ir lielāka par investīcijām pakalpojumos, tomēr šī tendence samazinās. Pēdējos gados liels skaits darba vietu ir radītas tieši pakalpojumu sektorā, kurā nav nepieciešami lieli kapitālieguldījumi, bet pēc krīzes ir labs biroja telpu piedāvājums un var atrast darbam atbilstoša līmeņa speciālistus klientu apkalpošanai. Investorus ļauj piesaistīt Rīgas lielums (kopā ar priekšpilsētām – 1 miljons iedzīvotāju), kas izceļas kā Baltijas lielākā un Ziemeļeiropas otra lielākā pilsēta. Investorus interesi par Latviju veicina arī attīstīta gaisa satiksme (tai skaitā pateicoties nacionālajai aviokompānijai „airBaltic”), kas ļauj ārvalstu korporāciju vadībai ātri un ērti sasniegt savas filiāles Rīgā. LDDK iepazinās ar LIAA ziņojumu un sniedza savus vērtējumu par investīciju vidi. LDDK norādīja, ka visā Eiropā pēdējos gados ir aktuāla Investīciju samazināšanās problēma. Atsaucoties uz Eiropas darba devēju konfederācijas „Business Europe” veikto pētījumu, ir jāpiemin vairāki šķēršļi investīcijām, kurus saskata Eiropas uzņēmēji:

1. nedrošība (ekonomikas un politikas nenoteiktība, administratīvais slogs); 2. nesamērīgas izmaksas (enerģijas cenas un pieejamība, nodokļi, darbaspēks); 3. vāja finanšu pieejamība (kredītiestāžu finansējums, ES fondi); 4. vāja piekļuve tirgiem (barjeras, nepietiekams atbalsts pārrobežu investīcijām); 5. vāja sabiedriskā sektora līdzdalība (t.sk. infrastruktūras projektu trūkums); 6. pārāk augsti riski (zems atbalsts riska projektiem, vāja konkurētspējas politika).

Daļa no šiem šķēršļiem ir raksturīgi arī Latvijai, tostarp finanšu pieejamība. Arī pieaugošie ģeopolitiskie riski Latviju ietekmē līdzīgi kā citas reģiona kaimiņvalstis. Tomēr Latvijā pastāv vairāki, mūsu valstij specifiski šķēršļi, kas attur ārvalstu investorus vai neveicina ilgtermiņa investīcijas. Par to liecina arī Latvijā uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apjoma salīdzinājums ar Baltijas kaimiņvalstīm (skat. 11.attēlu).

41

11.attēls. Uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apjoms Baltijas valstīs. Salīdzinot ar Igauniju, kas Baltijas valstīs piesaistījusi visvairāk ārvalstu investīciju, Latvijā ir dārgāka elektroenerģija (skat. 12.attēlu) un sarežģītāka enerģijas pieslēgšanas procedūra.

12.attēls. Elektrības cenas industriālajiem lietotājiem ES valstīs. Atšķirībā no kaimiņvalstīm, Latvijā ir augstāki darbaspēka nodokļi, kā arī nav tādu nodokļu atvieglojumu reinvestētajai peļņai, kādi šobrīd pastāv Igaunijā. Reinvestētās peļņas

Ārvalstu tiešās investīcijas, miljardos EUR (sadalījums pēc nozarēm) Igaunija Lietuva Latvija

0

2

4

6

8

10

12

14

16

18

05 06 08 08 09 10 11 12 13 14 15

KOPĀ

EST LTU LAT

0,0

0,5

1,0

1,5

2,0

2,5

3,0

05 06 08 08 09 10 11 12 13 14 15

G - Tirdzniecība; auto-/moto-remonts

0

1

2

3

4

5

6

05 06 08 08 09 10 11 12 13 14 15

K - Finanšu un apdrošināšanas darbības

0,0

0,1

0,2

0,3

0,4

0,5

05 06 08 08 09 10 11 12 13 14 15

A - Lauksaimniecība, mežsaimn. un zivsaimn.

0,0

0,2

0,4

0,6

0,8

1,0

05 06 08 08 09 10 11 12 13 14 15

H - Transports un uzglabāšana

0,0

0,5

1,0

1,5

2,0

2,5

3,0

3,5

05 06 08 08 09 10 11 12 13 14 15

L - Operācijas ar nekustamo īpašumu

0,0

0,5

1,0

1,5

2,0

2,5

3,0

3,5

4,0

05 06 08 08 09 10 11 12 13 14 15

C - Apstrādes rūpniecība

0,0

0,2

0,4

0,6

0,8

1,0

1,2

1,4

05 06 08 08 09 10 11 12 13 14 15

J - Informācijas un komunikācijas pakalpojumi

0,0

0,5

1,0

1,5

2,0

05 06 08 08 09 10 11 12 13 14 15

M - Profesionālie, zinātniskie un tehn. pakalp.

0,0

0,5

1,0

1,5

2,0

2,5

05 06 08 08 09 10 11 12 13 14 15

X - Neklasificēta saimn. dabība (ietver privātpersonu darījumus ar NĪ)

0,0

0,2

0,4

0,6

0,8

1,0

1,2

05 06 08 08 09 10 11 12 13 14 15

D - Enerģētika

0,0

0,1

0,2

0,3

0,4

0,5

0,6

0,7

05 06 08 08 09 10 11 12 13 14 15

F - Būvniecība

42

neaplikšana ar nodokli ir viens no būtiskiem nosacījumiem, kas pēdējos gados ir veicinājis ārvalstu investīciju darījumus Igaunijā (skat. 13.attēlu), kamēr Latvijā (kur šādu nosacījumu nav), ārvalstu investīciju darījumu apjomam ir tendence samazināties.

13.attēls. Investīciju darījumu apjomi un to sastāvdaļas Igaunijā un Latvijā. Tāpat LDDK norāda, ka Latvijā ir salīdzinoši lielāks administratīvais slogs, tieslietu sistēma nenodrošina ātru un taisnīgu strīdu atrisināšanu, kā arī ir problēmas ar kvalificēta darbaspēka pieejamību. LDDK uzsver, ka salīdzinoši zema ārvalstu investoru interese (kas ir saistīta ar zemākiem konkurētspējas rādītājiem uz citu valstu fona) liecina arī par Latvijas salīdzinoši nepievilcīgo biznesa vidi, kurā strādā daudzi vietējie uzņēmēji. Ziņojumi Nacionālās attīstības padomei par uzņēmējdarbības vides attīstības iespējām Nacionālās attīstības padome ir Ministru prezidenta izveidota koleģiāla koordinējoša institūcija, kas nodrošina valsts ilgtermiņa attīstības plānošanu un novērtēšanu, kā arī rosina strukturālās reformas valsts pārvaldē, lai veicinātu attīstības plānošanas sasaisti ar finanšu plānošanu un valsts un pašvaldību institūciju pieņemto lēmumu savstarpējo saskaņotību. Padomes sastāvā ietilpst izglītības un zinātnes ministrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, ekonomikas ministrs, finanšu ministrs, Valsts prezidenta pārstāvis, Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis un Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs. Padomes dienaskārtībā ietilpst dažādi ar valsts ilgtermiņa attīstību un politikas plānošanu saistīti jautājumi.

43

Padomes 2015. gada 4.jūnija sēdē tika diskutēts par uzņēmējdarbības vides attīstības iespējām un pašreiz identificētajiem riskiem turpmākai valsts ilgtermiņa attīstības mērķu sasniegšanai. LDDK iesniedza Padomei savu redzējumu un priekšlikumus par uzņēmējdarbības vidi, uzņēmējdarbības attīstību un investīcijām. LDDK uzskata, ka šie jautājumi ir ļoti svarīgi Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgai attīstībai, tostarp Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam (NAP 2020) nosprausto mērķu sasniegšanai. Ekonomiskā aktivitāte valstī ir saistīta uzņēmumu aktīvu (iekārtu, mašīnu, ēku, būvju u.c.) apjomu, taču pēdējo gadu laikā aktīvu apjoms būtiski nepalielinās (skat. 14. attēlu). LDDK vērsa Padomes uzmanību uz to, ka Latvijā turpmākajos gados var būtiski palēnināties tautsaimniecības izaugsme, ja netiks paplašināti uzņēmumu aktīvi un nodrošināta labvēlīga vide investīciju piesaistei un turpmākas attīstības finansēšanai.

14.attēls. Latvijas uzņēmumu aktīvu un apgrozījuma apjoms visās nozarēs un apstrādes rūpniecībā. LDDK saskata vairākus jaunu aktīvu finansēšanas avotus:

Uzņēmumu peļņa un pašu kapitāls. Pēdējo gadu laikā ir būtiski uzlabojušies Latvijas uzņēmumu peļņas rādītāji, kas ļāvuši uzlabot arī pašu kapitāla īpatsvaru bilancēs. Tomēr šie resursi ļauj tikai daļēji finansēt investīcijas, kuras nepieciešamas tālākai attīstībai;

Kredītiestāžu aizdevumi. Latvijas kredītiestādes izsniedz jaunus aizdevumus uzņēmumiem – to kopējais apjoms 2014.gadā bija 630 milj. €. Tomēr kopējais uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums ir turpinājis samazināties kopš 2009.gada. Kredītiestādes saskata vairākus šķēršļus, kas kavē finansēt uzņēmējdarbību – tostarp, joprojām augstu potenciālo aizņēmēju kredītrisku, zemu pašu kapitāla īpatsvaru, kā arī dažādus juridiskos riskus;

Ārvalstu tiešās investīcijas. Latvijas ārvalstu tiešās investīcijas pēdējo gadu laikā ir turpinājušas palielināties, 2014.gada beigās sasniedzot 12 miljardus €. Tomēr piesaistīto investīciju apjoma ziņā galvenais līderis starp Baltijas valstīm ir Igaunija (16 miljardi €). Jāatzīmē arī, ka investīciju palielinājums Latvijā pēdējos gados ir sasniegts galvenokārt uz nekustamā īpašuma pirkumu rēķina, kamēr investīciju atlikums saimnieciskajā darbībā vairs nav palielinājies jau kopš 2013.gada. Ārvalstu investīcijas Latvijā šobrīd būtiski ierobežo ģeopolitiskie riski, kas ir strauji palielinājušies apkārtējā reģionā. Tomēr pastāv arī vairāki citi – Latvijai specifiski – faktori, kas aizkavē ienākošās investīcijas, jo ir saistīti ar sliktāku uzņēmējdarbības vidi Latvijā, salīdzinot ar kaimiņvalstīm.

LDDK uzskata, ka lielākais investīciju pieauguma potenciāls turpmākajos gados ir sasniedzams uz kredītiestāžu aizdevumu un ārvalstu tiešo investīciju rēķina. Šiem abiem finansēšanas avotiem ir kopēji kavējošie faktori, kuri turpmāk būtu jānovērš. LDDK izcēla vairākus faktorus, kas ir svarīgi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un investīciju piesaistīšanai:

44

1. Darbaspēka nodokļi Latvijā ir augstāki darbaspēka nodokļi, salīdzinot ar kaimiņvalstīm (skat. 15.attēlu). Nodokļu maksājumu apjoms, kas attiecas uz līdzvērtīgu nopelnīto neto mēneša algu, Lietuvā ir vismaz par 25€ (gadā – par 300€) zemāks, Igaunijā – vismaz par 40€ (gadā – par 500 €) zemāks nekā Latvijā uz vienu strādājošo. Turklāt, pieaugot atalgojuma līmenim minētā nodokļu maksājumu atšķirība ar kaimiņvalstīm pieaug vairākkārtīgi. Šāds modelis būtiski mazina motivāciju ieguldīt Latvijā augstākas pievienotās vērtības nozarēs, kur ir lielāks atalgojuma īpatsvars kopīgajās izmaksās.

15.attēls. Darbaspēka nodokļu salīdzinājums Baltijas valstīs (strādājošiem, kas neizmanto atvieglojumus par apgādībā esošām personām).

LDDK priekšlikumi:

Konsekventi ievērot likumā noteikto virzību uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu par vienu procentpunktu 2016.gadā.

Turpināt darba nodokļu likmju samazināšanu arī 2017.gadā un vēlākajos gados, līdz tas sasniedz konkurētspējīgu līmeni.

Nabadzības un nevienlīdzības mazināšanai neizmantot nodokļu instrumentus, kas vēl vairāk mazina Latvijas darba nodokļu konkurences spēju Baltijā augsta atalgojuma sektorā un vienlaikus palielina nevienlīdzību starp zema un augsta nabadzības riska grupām (piemēram, diferencēts neapliekamais minimums), kā arī palielina administratīvo slogu.

2. Elektroenerģijas izmaksas un pieejamība Latvijā elektroenerģijas cenas industriālajiem patērētājiem ir augstākas nekā Ziemeļu valstīs (t.sk., Igaunijā). Latvijas uzņēmumu konkurētspējai (jo īpaši – energointensīvajās nozarēs) ir svarīgi, lai elektrības cenas būtu līdzvērtīgas pārējām reģiona valstīm.

45

Saskaņā ar Pasaules bankas „Doing Business” indeksu, Latvija 189 pasaules valstu starpā ieņem 23.vietu, savukārt elektrības pieejamības ziņā – tikai 89.vietu, kas ir viszemāk novērtētais no šajā indeksā novērtētajiem Latvijas parametriem. LDDK priekšlikumi:

Definēt konkrētus pasākumus Ekonomikas ministrijas „Enerģētikas attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam”, lai mazinātu elektroenerģijas cenas Latvijā.

Mērķtiecīgi strādāt pie enerģijas savienojumu ar Ziemeļvalstīm izveides, secīgi plānojot un aprēķinot nepieciešamos ieguldījumus un konkrētus termiņus, kad savienojumi tiks izveidoti.

AS “Sadales tīkli” risināt problēmas ar elektrības plūsmas pārrāvumiem, izstrādāt kompensāciju mehānismu uzņēmējiem vietās, kur pārrāvumi ir regulāri, un pārskatīt elektrības pieslēgumu izmaksu politiku, mazinot pieslēgumu ierīkošanas izmaksas – piemēram, šīs izmaksas dalot starp pakalpojuma saņēmēju un „Sadales tīkliem”.

3. Administratīvais slogs NAP 2020 noteiktās prioritātes "Tautas saimniecības izaugsme” sasniegšanai noteikta nepieciešamība nodrošināt Latvijas produktu un pakalpojumu konkurētspējas un eksporta apjomu palielināšana, ko iespējams panākt, ja tiek nodrošināta “izcila uzņēmējdarbības vide – prognozējama, saprātīga un atbalstoša jebkuram uzņēmējam”. Saskaņā ar OECD vērtējumu, Latvijā administratīvais slogs uzņēmējdarbībai ir augstāks nekā vidēji citās OECD valstīs. LDDK ierosina nodrošināt, lai:

uzņēmējdarbību uzraugošo institūciju resursu izmantošana tiktu īstenota nediskriminējošā veidā, piemērojot principu, ka sākotnēji tiek dots laiks neprecizitātes vai pārkāpuma novēršanai, un tikai otrreizēja pārkāpuma gadījumā tiek piemērots sods;

uzraudzība nav vērsta uz legālā biznesa pārbaudēm un soda naudas piemērošanu par pārregulētas sistēmas neprecīzu ievērošanu;

uzraugošo iestāžu darbība neapdraud legālo uzņēmējdarbību (liels sodu apmērs; sodi par kļūdīšanos nedrīkst būt instruments budžeta ieņēmumu palielināšanai!);

galveno uzraugošo institūciju pārstāvji Padomē ziņo, kas tiks darīts, lai atbalstītu uzņēmumus, netraucētu ar liekas informācijas pieprasīšanu un pārbaužu veikšanu;

institūciju plānos tiktu palielināts plānoto konsultāciju uzņēmumiem skaits un samazināts sodu piemērošanas gadījumu skaits. Nepieciešams ieviest principu, ka pārbaudošās institūcijas darbinieka novērtējuma un arī prēmēšanas mēraukla ir nevis soda piemērošana, bet gan kvalitatīvu konsultāciju sniegšana uzņēmuma kļūdas vai pārkāpuma novēršanā;

institūcijas pārskatītu savas kompetences ietvaros esošo regulējumu un rosinātu atteikties no normām, kuras sarežģī uzņēmējdarbības veikšanu;

nodrošināt, ka pirmos divus gadus pēc uzņēmuma dibināšanas, uzņēmējdarbību uzraugošās institūcijas galveno akcentu savā darbībā liek uz uzņēmumu konsultēšanu, sniedzot atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanas stadijā. Tādu pašu atbalstu sniedz arī uzņēmumiem, kuri uzsāk jaunu darbības veidu (uzņēmējdarbība jaunā nozarē);

valstiskā līmenī jāmaina attieksmi pret uzņēmējdarbību, ne tikai deklaratīvi, bet arī ikdienas darbā, uzraugošajām institūcijām un kontrolējošiem dienestiem pārorientējoties no sodīšanas uz palīdzēšanu, izglītošanu un atbalsta funkciju nodrošināšanas maksimāli ātri un ērti uzņēmējam.

4. Tieslietu sistēma Stabila un droša tiesu sistēma ir viens no galvenajiem kritērijiem, lai valstī ienāktu investīcijas un uzņēmēji nebaidītos ieguldīt.

46

Uz tiesiskās vides nestabilitāti un nesakārtotību norāda kā vienu no būtiskākajiem šķēršļiem arī kreditēšanas attīstībai. Globālajā konkurētspējas reitingā Latvija īpaši vāji novērtēta rādītājos, kas raksturo tiesisko vidi (piemēram, "efektivitātē strīdu risināšanā" Latvija ieņem 117. vietu; Igaunija ierindojusies 39. vietā, bet Lietuva - 96. vietā). Arī saskaņā ar Pasaules bankas „Doing Business” indeksu, Latvijai ir salīdzinoši zemāks vērtējums pozīcijās, kas saistītas ar tiesisko regulējumu – mazākuma investoru aizsardzības jomā (49.vieta) un maksātnespējas procesa jomā (40.vieta). Pastāv vēl vairākas problēmas:

Garš lietu izskatīšanas ilgums tiesās. No ES dalībvalstīm Latvija pēc šī rādītāja ir 16. vietā.

Tiesu uzticamība, pēc kuras Latvija ir 61. vietā starp 144 pasaules valstīm. Tas ir saistīts ar tiesneša amatu kandidātu vērtēšanas procesu un tiesnešu darba kontroles mehānismu.

Nesamērīgi augsti zvērinātu tiesu izpildītāju tarifi. LDDK priekšlikumi:

Pilnveidot tiesneša amatu kandidātu vērtēšanas procesu un tiesnešu darba kontroles mehānismu;

Samazināt zvērinātu tiesu izpildītāju tarifus. 5. Kvalificēta darbaspēka pieejamība Latvijā ir ierobežots darbinieku piedāvājums ar vidējo profesionālo kvalifikāciju (īpaši mašīnbūves, metālapstrādes un citos tautsaimniecības attīstībai svarīgos sektoros). Pēc pamatskolas mācības vidējā līmenī neturpina 5% jauniešu, mācības profesionālās izglītības iestādē turpina - tikai 34.4%, pēc vidusskolas mācības neturpina – 20% (2014.g. dati). Savukārt mūžizglītībā piedalās tikai 5.9% Latvijas iedzīvotāju (salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju 10.6% - personu īpatsvars vecumā no 25 līdz 64 gadiem, kas pēdējās 4 nedēļās apguva formālo vai neformālo izglītību). Tas nenodrošina kvalifikācijas līmeņa atjaunošanos un darbaspēka konkurētspējas uzturēšanu starptautiskā mērogā. Tāpat arī pastāv disproporcija darbaspēka piedāvājumā un pieprasījumā augstākā līmeņa kvalifikāciju grupā: humanitāro un sociālo zinātņu speciālistu skaits 2020.gadā būtiski pārsniegs pieprasījumu. Pieprasījums pēc inženierzinātņu un IT speciālistiem ievērojami pārsniegs piedāvājumu, jo pārāk maz jauniešu studē ražošanas tehnoloģijas, matemātiku, kā arī vērojama attiecīgo speciālistu novecošanās darba tirgū. Kvalificēta darbaspēka nepietiekama pieejamība ir viens būtiskiem iemesliem, kāpēc Latvijā neienāk ārvalstu investīcijas augstākas pievienotās vērtības nozarēs, kur būtu arī lielāks atalgojuma līmenis. LDDK priekšlikumi:

jārisina kvalificēta darbaspēka trūkuma jautājums vidējā un ilgtermiņā, īpaši ņemot vērā jau notikušo un joprojām notiekošo iedzīvotāju emigrāciju no Latvijas un atsevišķiem reģioniem. Jāpievērš uzmanība atsevišķu profesiju grupu emigrācijai, izzinot galvenos iemeslus un rosinot pasākumus darba tirgus sakārtošanai kopā ar nozari apvienojošām organizācijām.

Palielināt profesionālo kvalifikāciju ieguvušo skaitu – pēc pamata izglītības un pēc vidējās vispārējās izglītības, šim mērķim piemērojot karjeras atbalsta sistēmu.

Radīt stimulus un lielākās iespējas iedzīvotāju dalībai mūžizglītībā, kā arī darba devēju ieguldījumu stimulēšanai darbinieku attīstībā, piemēram, palielinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa attaisnoto izdevumu daļu.

Nepieciešams palielināt jauniešu skaitu, kas studē ražošanas tehnoloģijas, matemātiku, IT, rosinot interesi par eksaktajiem un dabaszinātņu mācību priekšmetiem un uzlabojot sekmes tajos jau kopš pamatskolas.

Nacionālās attīstības padome pieņēma zināšanai LDDK iesniegto redzējumu un priekšlikumus par uzņēmējdarbības vidi, uzņēmējdarbības attīstību un investīcijām. Padome

47

vienojās turpmākajās sēdēs izvērtēt konkrētas jomas, kas jāuzlabo, lai sasniegtu valsts attīstības mērķus, kas noteikti NAP2020. Nākamajā sēdē tika ieplānots padziļināti vērtēt tieslietu sistēmas būtiskākās nepilnības, kas ietekmē valsts konkurētspējas rādītājus, un piedāvāt konkrētus risinājumus šajos problēmjautājumos. Nacionālās Attīstības plāns 2020 Nacionālās attīstības plāns 2014.-2020.gadam (NAP2020) ir galvenais vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments Latvijā. NAP2020 ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam (Latvija2030) rīcības plāns, kam ir jākalpo par valsts attīstības ceļa karti vidējam termiņam. NAP2020 tiek skatīts arī kā "sabiedriskais līgums" – ko valsts apņemas paveikt/sasniegt līdz 2020.gadam un ko tā sagaida no sabiedrības. Valsts parāda kopīgo redzējumu par vidēja termiņa attīstību, lai nodrošinātu ilgtermiņa prognozējamību nozaru, biznesa un katra indivīda lēmumu pieņemšanā. Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes 2015.gada 18.jūnija sēdē Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) sniedza ziņojumu „Nacionālās attīstības plāna (NAP2020) īstenošanas progress un ar to saistītās aktualitātes”. Darba devēji izceļ vairākus NAP2020 noteiktos mērķa rādītājus, kuri ir būtiski ilgtspējīgai Latvijas tautsaimniecības attīstībai:

Bāzes vērtība

(gads) 2014.g. fakts

2014.g. mērķis

2017.g. mērķis

2020.g. mērķis

2030.g. mērķis

[98] Apstrādes rūpniecības ieguldījuma daļa IKP (%)

14,1 (2011) 12,2 16 18 20 26

[99] Preču un pakalpojumu eksports (% no IKP)

59,3 (2011) 58.0 63 66 70 78

[100] Produktivitāte apstrādes rūpniecībā (pievienotā vērtība 2000.gada salīdzināmās cenās latos uz 1 nodarbināto)

7 595 Ls (2011)

10 806 € (2011)

n/d

~9 000 €

8 640 Ls

12 293 €

9 780 Ls

13 915 €

11 100 Ls

15 794 €

16 200 Ls

23 050 €

[101] Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā (% no IKP)

0,6 (2010) 0.6 (2013) 0,8 1,2 1,5 3

[102] Dabas resursu izmantošanas produktivitāte (EUR uz vienu resursu tonnu)

373 (2010) 370 (2013) 480 540 600 710

[110] Bruto pamatkapitāla veidošana apstrādes rūpniecībā (nefinanšu investīcijas gadā, milj./ LVL)

281 (2010)

400 € (2010)

n/d

340 €

350

500 €

450

640 €

650

925 €

950

1 352 €

[111] Ārvalstu tiešās investīcijas apstrādes rūpniecībā (% no visām ienākošajām ārvalstu tiešajām investīcijām)

14 (2011) 11.8 15 17 20 30

Darba devēji norāda, ka vairāki no NAP2020 ietvertajiem attīstības kritērijiem pēdējo gadu laikā nav uzlabojušies tādā mērā, lai sasniegtu nospraustos mērķa rādītājus. Dažās pozīcijās pat ir noticis pasliktinājums, salīdzinot ar bāzes vērtību.

48

LDDK ir bažas arī par Latvijas sabiedrības (tai skaitā uzņēmēju) spēju izsekot nosprausto mērķa rādītāju izpildei. Pastāv vairāki apstākļi, kas apgrūtina šos mērķu mērīšanu un precīzu aprēķināšanu:

1. dažās pozīcijās no publiski pieejamajiem statistikas datiem izriet atšķirīgi bāzes rādītāji nekā uzrādīts NAP2020 – tāpēc nav skaidrs, kāda metodikas tiek izmantota atsevišķas rādītāju aprēķināšanai;

2. apstrādes rūpniecības produktivitātes rādītājus 2000.gada cenās šobrīd vairs nav iespējams aprēķināt, jo šobrīd attiecīgie dati par apstrādes rūpniecību tiek publicēti tikai 2010.gada salīdzināmās cenās;

3. atsevišķi mērķa rādītāji ir noteikti latos, savukārt kopš 2014.gada Latvijas statistikas tiek publicēta galvenokārt euro valūtā.

LDDK uzskata, ka PKC būtu nepieciešams precizēt statistikas datu resursus (konkrēts statistikas pārskats un tā atrašanās vieta CSB vai Eurostat datubāzē) un rādītāju aprēķināšanas metodiku, kuri NAP2020 ir definēti kā sasniedzamie mērķa kritēriji. Tas ir nepieciešams, lai izvairītos no nosprausto mērķa rādītāju kļūdainas novērtēšanas un interpretācijas, kā arī uzņēmēji varētu regulāri izsekot to izpildes gaitai.

49

Secinājumi un priekšlikumi Pārskata periodā tika identificēti šādi galvenie problēmjautājumi, kas ir svarīgi Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgai attīstībai: 1. Tautsaimniecības eksportējošo sektoru izaugsme. Ģeopolitisko notikumu ietekmē ir pasliktinājies Latvijas preču un pakalpojumu eksports uz Krieviju, jo ir noteiktas sankcijas atsevišķām preču grupām un rubļa kursa krišanās dēļ ir samazinājusies maksātspēja Krievijas tirgū. Priekšlikumi:

atbalstīt uzņēmumus, kuriem samazinājies eksporta apjoms Krievijā (finanšu garantijas, atliktie kredītu un nodokļu maksājumi);

palīdzēt uzņēmumiem pārorientēties uz citiem noieta tirgiem (dalība starptautiskās izstādēs, tirdzniecības misiju organizēšana, mārketinga un tirgus izpētes pasākumi).

2. Depopulācija un darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās. Daļa Latvijas darbspējīgo iedzīvotāju pēdējos gados ir aizbraukuši strādāt uz citām ES valstīm, kur ir augstāks labklājības līmenis. Līdz šim īstenotie ES konverģences pasākumi nav nesuši pietiekošu ieguldījumu sociāli ekonomiskajā izlīdzināšanā starp ES valstīm un reģioniem. Papildus ņemot vērā demogrāfiskos apstākļus (kopējā iedzīvotāju skaita samazināšanās, augsts iedzīvotāju īpatsvars vecumā pirms pensijas, nepietiekams darba tirgū ienākošo jauniešu skaits), Latvijā turpmākajos gados aizvien vairāk sāks izpausties darbaroku trūkums, kas ilgtermiņā var ierobežot tautsaimniecības izaugsmi un tās starptautisko konkurētspēju. Priekšlikumi:

novērst apstākļus darbaspēka aizplūšanai uz citām ES valstīm, tuvinot Latvijas atalgojumu ES vidējam līmenim, kam savukārt ir nepieciešams būtiski paaugstināt produktivitāti;

nodrošināt priekšnosacījumus Latvijas tautsaimniecībā strādājošo produktivitātes uzlabošanai (profesionālās izglītības pielāgošana darba tirgus prasībām, lielāki ieguldījumi pētniecībā un attīstībā, investīcijas jaunās iekārtās, pāreja uz ienesīgāku preču vai pakalpojumu ražošanu, kvalitatīvāki valsts institūciju pakalpojumi uzņēmējdarbībai u.c.);

ES stratēģijā „ES 2020” jānosaka konverģences mērķi starp mazāk un vairāk attīstītajām ES dalībvalstīm un to reģioniem;

ES rekomendācijās iekļaut uzņēmējdarbības vides un infrastruktūras uzlabošanu reģionālā līmenī, veicinot visu pieejamo finanšu un nefinanšu instrumentu izmantošanu reģionālajai attīstībai un vietējai uzņēmējdarbībai.

3. Finansējuma pieejamība Uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums Latvijā ir turpinājis samazināties kopš 2009.gada. Latvijā turpmākajos gados var būtiski palēnināties tautsaimniecības izaugsme, ja netiks paplašināti uzņēmumu aktīvi un nodrošināta labvēlīga vide turpmākas attīstības finansēšanai. Kredītiestādes šobrīd saskata vairākus šķēršļus, kas kavē finansēt uzņēmējdarbību – joprojām augstu potenciālo aizņēmēju kredītrisku, zemu pašu kapitāla īpatsvaru, kā arī dažādus juridiskos riskus. Priekšlikumi:

uzlabot finansējuma pieejamību tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuri nevar piesaistīt komercbanku finansējumu projektu īstenošanai nepieciešamajā apmērā;

novērst tiesiskās vides nestabilitāti un nesakārtotību, kas kavē uzņēmumu kreditēšanu;

iespējami ātrāk nodrošināt Eiropas Savienības fondu pieejamību.

50

4. Ārvalstu tiešās investīcijas. Ārvalstu tiešo investīciju apjoms Latvijā saimnieciskajā darbībā laika posmā kopš 2013.gada nav būtiski palielinājies. Latvijas tautsaimniecības sabalansētai un ilgtspējīgai attīstībai būtu nepieciešams lielāks investīciju īpatsvars eksportējošos sektoros (apstrādes rūpniecībā), tostarp tādas investīcijas, kas vērstas uz lielākas pievienotās vērtības sektoru attīstību. Baltijas valstu starpā Latvija ir piesaistījusi vismazāk ārvalstu investīciju saimnieciskajā darbībā. Priekšlikumi:

samazināt pastāvošos šķēršļus investīcijām Latvijas tautsaimniecībā, jo īpaši – apstrādes rūpniecībā un citos eksporta sektoros, tai skaitā: o nekonkurētspējīgu izmaksu līmenis atsevišķās būtiskās pozīcijās (enerģijas

cenas, darbaspēka izmaksas, nodokļi); o neprognozējama uzņēmējdarbības vide un pārmērīgs administratīvais slogs; o kvalificēta darbaspēka trūkums un piedāvājuma/pieprasījuma neatbilstība darba

tirgū;

iespējami ātrāk uzsākt valsts administrētu investīciju programmu darbību Latvijā. 5. Nodokļu politika Latvijā ir augstāki darbaspēka nodokļi, salīdzinot ar kaimiņvalstīm. Nodokļu maksājumu apjoms, kas attiecas uz līdzvērtīgu nopelnīto neto mēneša algu, ir lielāks gan Lietuvā, gan Igaunijā. Šīs atšķirības ir vēl vairāk izteiktas darba vietām ar lielāku atalgojumu. Tas būtiski mazina uzņēmēju motivāciju Latvijā radīt darba vietas augstākas pievienotās vērtības nozarēs. Latvijā arī nav tādu nodokļu atvieglojumu reinvestētajai peļņai, kādi šobrīd pastāv Igaunijā. Reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli ir viens no būtiskiem nosacījumiem, kas Latvijā varētu veicināt ienākošās investīcijas. Priekšlikumi:

konsekventi ievērot likumā noteikto virzību uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu par vienu procentpunktu 2016.gadā;

turpināt darba nodokļu likmju samazināšanu arī 2017.gadā un vēlākajos gados, līdz tas sasniedz konkurētspējīgu līmeni;

nabadzības un nevienlīdzības mazināšanai neizmantot nodokļu instrumentus, kas vēl vairāk mazina Latvijas darba nodokļu konkurences spēju Baltijā augsta atalgojuma sektorā un vienlaikus palielina nevienlīdzību starp zema un augsta nabadzības riska grupām (piemēram, diferencēts neapliekamais minimums), kā arī palielina administratīvo slogu.

6. Elektroenerģijas izmaksas un elektrības pieejamība Latvijā elektroenerģijas cenas industriālajiem patērētājiem ir augstākas nekā Ziemeļu valstīs (t.sk., Igaunijā). Latvijas uzņēmumu konkurētspējai (jo īpaši – energointensīvajās nozarēs) ir svarīgi, lai elektrības cenas būtu līdzvērtīgas pārējām reģiona valstīm. Saskaņā ar Pasaules bankas „Doing Business” indeksu, Latvija 189 pasaules valstu starpā ieņem 23.vietu, savukārt elektrības pieejamības ziņā – tikai 89.vietu, kas ir viszemāk novērtētais no šajā indeksā novērtētajiem Latvijas parametriem. Priekšlikumi:

definēt konkrētus pasākumus Ekonomikas ministrijas „Enerģētikas attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam”, lai mazinātu elektroenerģijas cenas Latvijā;

mērķtiecīgi strādāt pie enerģijas savienojumu ar Ziemeļvalstīm izveides, secīgi plānojot un aprēķinot nepieciešamos ieguldījumus un konkrētus termiņus, kad savienojumi tiks izveidoti;

risināt problēmas ar elektrības plūsmas pārrāvumiem, izstrādāt kompensāciju mehānismu uzņēmējiem vietās, kur pārrāvumi ir regulāri, un pārskatīt elektrības pieslēgumu izmaksu politiku, mazinot pieslēgumu ierīkošanas izmaksas.

51

7. Darba spēka kvalifikācija un atbilstība darba tirgus pieprasījumam Latvijā ir ierobežots darbinieku piedāvājums ar nepieciešamo profesionālo kvalifikāciju vairākos tautsaimniecības attīstībai svarīgos sektoros. Netiek nodrošināta kvalifikācijas līmeņa atjaunošanās un darbaspēka konkurētspēja starptautiskā mērogā. Kvalificēta darbaspēka nepietiekama pieejamība ir viens no būtiskiem iemesliem, kāpēc Latvijā neienāk ārvalstu investīcijas augstākas pievienotās vērtības nozarēs, kur būtu arī lielāks atalgojuma līmenis. Priekšlikumi:

risināt kvalificēta darbaspēka trūkuma problēmu vidējā un ilgtermiņā, īpaši ņemot vērā emigrāciju no Latvijas un atsevišķiem reģioniem. Identificēt galvenās emigrējošo profesiju grupas un rosināt pasākumus darba tirgus sakārtošanai kopā ar nozaru organizācijām;

palielināt profesionālo kvalifikāciju ieguvušo skaitu – pēc pamata izglītības un pēc vidējās vispārējās izglītības, piemērojot karjeras atbalsta sistēmu;

radīt stimulus un lielākās iespējas iedzīvotāju dalībai mūžizglītībā, kā arī darba devēju ieguldījumu stimulēšanai darbinieku attīstībā;

palielināt jauniešu skaitu, kas studē ražošanas tehnoloģijas, matemātiku un IT, jau pamatskolas līmenī veicinot interesi par eksaktajiem un dabaszinātņu mācību priekšmetiem.

8. Tieslietu sistēma Stabila un droša tiesu sistēma ir viens no svarīgiem kritērijiem, lai uzņēmēji nebaidītos ieguldīt un valstī ienāktu ārvalstu investīcijas. Uz tiesiskās vides nestabilitāti un nesakārtotību norāda kā vienu no būtiskākajiem šķēršļiem arī kreditēšanas attīstībai. Latvijas tieslietu sistēma nenodrošina ātru un taisnīgu strīdu atrisināšanu. Tā ir zemu novērtēta arī dažādos starptautiskos uzņēmējdarbības vides reitingos. Priekšlikumi:

samazināt saimniecisko strīdu izskatīšanas laiku un izmaksas;

pilnveidot tiesneša amatu kandidātu vērtēšanas procesu un tiesnešu darba kontroles mehānismu;

samazināt zvērinātu tiesu izpildītāju tarifus. 9. Uzņēmējdarbības administratīvā sloga mazināšana Latvijas uzņēmēji norāda uz nepamatoti augstu administratīvo slogu. Arī saskaņā ar starptautisko institūciju (t.sk. OECD) vērtējumu, Latvijā administratīvais slogs uzņēmējdarbībai ir augstāks nekā vidēji citur. Priekšlikumi:

uzņēmējdarbību uzraugošajām Latvijas institūcijām ir jādarbojas nediskriminējošā veidā, piemērojot principu, ka sākotnēji tiek dots laiks neprecizitātes vai pārkāpuma novēršanai, un tikai otrreizēja pārkāpuma gadījumā tiek piemērots sods;

uzņēmēju uzraudzība nav vērsta uz legālā biznesa pārbaudēm un soda naudas piemērošanu par pārregulētas sistēmas neprecīzu ievērošanu;

pārskatīt uzraugošo institūciju esošo regulējumu un atteikties tajā no nepamatotām normām, kuras sarežģī uzņēmējdarbības veikšanu.