European Commission | Choose your language | … · Web viewSadarbības mehānismi nodrošina, ka kādā dalībvalstī saražotā atjaunojamā enerģija var tikt ieskaitīta citas

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, XXX. […](2013) XXX draft

Konkurences ģenerāldirektorāta dokuments

(XXX)

kurā ietverts projekts Vides un enerģētikas atbalsta pamatnostādnēm 2014.–2020. gadam

LV LV

SatursIevads .......................................................................................................4

1. Piemērošanas joma un definīcijas................................................................................7

1.1. Piemērošanas joma.....................................................................................................7

1.2. Atbalsta pasākumi, uz ko attiecas pamatnostādnes................................................8

1.3. Definīcijas .......................................................................................................9

2. Paziņojams atbalsts vides un enerģētikas jomā........................................................16

3. Kopējie novērtēšanas principi...................................................................................17

4. Novērtējums par saderību saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu .....................................................................................................19

5. Novērtējums par saderību saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu .....................................................................................................20

5.1. Vispārējie saderīguma nosacījumi..........................................................................20

5.1.1. Ieguldījums kopējā mērķa sasniegšanai..............................................................20

5.1.1.1. Vispārējie nosacījumi..........................................................................................20

5.1.1.2. Papildu nosacījumi individuāli paziņojamam atbalstam...................................21

5.1.2. Valsts intervences nepieciešamība.......................................................................21



5.1.3. Atbalsta piemērotība.............................................................................................23

5.1.3.1. Alternatīvu politikas instrumentu piemērotība...................................................23

5.1.3.2. Piemērotība, salīdzinot ar dažādiem atbalsta instrumentiem............................24

5.1.4. Stimulējoša ietekme...............................................................................................25



5.1.5. Atbalsta samērīgums.............................................................................................28


5.1.5.2. Atbalsta kumulācija.............................................................................................31

5.1.5.3. 5.1.5.3. Papildu nosacījumi individuāli paziņojamam ieguldījumu un darbības atbalstam .....................................................................................................31

1

5.1.6. Izvairīšanās no nepamatotas negatīvas ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību .....................................................................................................32



5.1.7. Pārredzamība .....................................................................................................34

5.2. Atbalsts enerģijai no atjaunojamiem energoresursiem........................................36

5.3. Energoefektivitātes pasākumi, tostarp koģenerācija, centralizētā siltumapgāde un centralizētā dzesēšana........................................................................................43

5.4. Atbalsts resursu efektīvai izmantošanai un jo īpaši atbalsts atkritumu apsaimniekošanai.....................................................................................................47

5.4.1. Resursu efektīva izmantošana..............................................................................47

5.4.2. Atbalsts atkritumu apsaimniekošanai.................................................................47

5.5. Atbalsts oglekļa dioksīda uztveršanai un uzglabāšanai (CCS).............................49

5.6. Atbalsts samazinātu vides nodokļu vai atbrīvojumu no tiem veidā....................51

5.7. Atbalsts, ko sniedz, samazinot līdzdalību elektroenerģijas no atjaunojamiem energoresursiem finansēšanā..................................................................................54

5.8. Atbalsts energoinfrastruktūrai...............................................................................56

5.8.1. Vispārējas nozīmes mērķis...................................................................................56

5.8.2. Valsts intervences nepieciešamība.......................................................................56

5.8.3. Piemērotība .....................................................................................................57

5.8.4. Stimulējoša ietekme...............................................................................................57

5.8.5. Samērīgums .....................................................................................................58

5.8.6. Izvairīšanās no negatīvas ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību..................58

5.9. Atbalsts ražošanas pietiekamībai............................................................................59

5.9.1. Vispārējas nozīmes mērķis...................................................................................59

5.9.2. Valsts atbalsta nepieciešamība.............................................................................60

5.9.3. Piemērotība .....................................................................................................60

5.9.5. Samērīgums .....................................................................................................61

5.9.6. Izvairīšanās no negatīvas ietekmes......................................................................61

5.10. Atbalsts tirgojamo emisijas atļauju shēmu veidā................................................63

2

6. Novērtējums .....................................................................................................65

7. Stāšanās spēkā un piemērojamība.............................................................................65

8. Ziņojumu sniegšana un uzraudzība...........................................................................66

9. Pārskatīšana .....................................................................................................66

1. pielikums. Atbalsta intensitāte...................................................................................67

2. pielikums. Tipiska valsts intervence..........................................................................68

3

Ievads

(1) Lai novērstu to, ka valsts atbalsta rezultātā tiek izkropļota konkurence iekšējā tirgū un iespaidota tirdzniecība starp dalībvalstīm veidā, kas ir pretrunā vispārējām interesēm, Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk “Līgums”) 107. panta 1. punktā noteikts valsts atbalsta aizlieguma princips. Tomēr konkrētos gadījumos šāds atbalsts var būt saderīgs ar Līgumu, pamatojoties uz 107. panta 2. un 3. punktu.

(2) Atbalstu var uzskatīt par saderīgu, pamatojoties uz Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, lai sekmētu Eiropas vispārējās interesēs svarīgu projektu īstenošanu vai lai novērstu nopietnu traucējumu kādas dalībvalsts tautsaimniecībā. Pamatojoties uz Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, Komisija var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu valsts atbalstu, ar ko sekmē konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību Eiropas Savienībā, ja šādam atbalstam nav nelabvēlīgas ietekmes uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā vispārējām interesēm.

(3) Līguma 191. pantā norādīti Savienības vides politikas mērķi, un Līguma 194. pantā noteikti Savienības enerģētikas politikas mērķi.

(4) Stratēģija “Eiropa 2020”1 vērsta uz nosacījumu radīšanu gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei. Šajā saistībā ir noteikti vairāki svarīgākie mērķi, tostarp mērķi klimata pārmaiņu un enerģijas ilgtspējības jomā: i) 20 % ES siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums, salīdzinot ar 1990. gada līmeni; ii) no atjaunojamiem energoresursiem ražotās enerģijas patēriņa ES īpatsvara palielinājums līdz 20 %; iii) 20 % ES energoefektivitātes uzlabojums salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

(5) Attiecībā uz šīm pamatnostādnēm ļoti svarīgi ir ilgtspējīgas izaugsmes mērķi. Lai sekmētu šo mērķu sasniegšanu, atbilstīgi stratēģijai “Eiropa 2020” kā viena no septiņām pamatiniciatīvām tika ierosināta pamatiniciatīva “Resursu ziņā efektīva Eiropa”2. Šīs pamatiniciatīvas mērķis ir izveidot politikas satvaru, lai atbalstītu pāreju uz resursu ziņā efektīvu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, kas palīdz:

(a) uzlabot saimniecisko sniegumu, vienlaikus samazinot resursu izmantošanu;

(b) apzināt un radīt jaunas iespējas ekonomikas izaugsmei, kā arī palielināt inovācijas un uzlabot ES konkurētspēju;

(c) nodrošināt nozīmīgo resursu piegādes drošību;

(d) cīnīties pret klimata pārmaiņām un ierobežot resursu izmantošanas radīto ietekmi uz vidi.

(6) Šajā kontekstā būtu jāatgādina, ka Ceļvedī par resursu efektīvu izmantošanu3, kā arī vairākos Padomes secinājumos aicināts pakāpeniski pārtraukt videi kaitīgas subsīdijas4. Tāpēc šajās pamatnostādnēs būtu jāapsver videi kaitīgo subsīdiju negatīvā iedarbība, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību panākt kompromisus dažādās jomās un politikās, kā atzīts

1 COM(2010) 2020 galīgā redakcija, 3.3.2010.2 COM(2011) 21, 26.1.2011.3 COM(2011) 571 galīgā redakcija, 20.9.2011.4 Eiropadomes 2013. gada 23. maija secinājumos apstiprināta nepieciešamība pakāpeniski pārtraukt

videi vai tautsaimniecībai kaitīgas subsīdijas, tostarp fosilā kurināmā jomā, lai sekmētu ieguldījumus jaunā un saprātīgā enerģijas infrastruktūrā.

4

pamatiniciatīvā. Šajās pamatnostādnēs nav iekļauts atbalsts fosilā kurināmā ieguvei.

(7) Ceļvedī dalībvalstis arī aicinātas uzlabot sniegumu un novērst trūkumus attiecībā uz ES tiesību aktu izpildi, gūstot no tiem labumu5. Lai izvairītos no tā, ka valsts atbalsta pasākumi rada kaitējumu videi, dalībvalstīm jo īpaši arī jānodrošina atbilstība ES vides tiesību aktiem un jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, ja tas prasīts ES tiesību aktos, kā arī jānodrošina visas attiecīgās atļaujas.

(8) Paziņojumā “Enerģētika 2020 — konkurētspējīgas, ilgtspējīgas un drošas enerģētikas stratēģija”6, kas ir daļa no pamatiniciatīvas “Resursu ziņā efektīva Eiropa”, jau secināts, ka droša, pieejama un ilgtspējīga enerģijas tirgus mērķi tiks apdraudēti, ja netiks uzlaboti elektroenerģijas tīkli, ja novecojušas spēkstacijas netiks aizvietotas ar konkurētspējīgām un tīrākām alternatīvām un ja enerģija visā energoapgādes ķēdē netiks izmantota efektīvāk.

(9) Šajās pamatnostādnēs Komisija izklāsta nosacījumus, atbilstoši kuriem atbalstu enerģētikas un vides jomā var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, pamatojoties uz Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu un 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(10) Paziņojumā par valsts atbalsta modernizāciju7 Komisija nosauca trīs mērķus, kas jāīsteno valsts atbalsta kontroles modernizācijas gaitā:

(a) veicināt ilgtspējīgu, viedu un iekļaujošu izaugsmi konkurētspējīgā iekšējā tirgū;

(b) Komisijas ex ante pārbaudes mērķtiecīgi vērst uz lietām, kurām ir vislielākā ietekme uz iekšējo tirgu, vienlaikus stiprinot dalībvalstu sadarbību valsts atbalsta noteikumu izpildē;

(c) vienkāršot noteikumus un paātrināt lēmumu pieņemšanas procesu.

(11) Jo īpaši Komisija aicināja ievērot vispārēju pieeju, pārskatot dažādās pamatnostādnes un regulējumus, kuru pamatā ir iekšējā tirgus stiprināšana, lai palielinātu valsts izdevumu efektivitāti, ar valsts atbalstu sniedzot lielāku ieguldījumu vispārējo interešu mērķu sasniegšanā, rūpīgāk pārbaudot stimulējošo iedarbību, ierobežojot atbalstu līdz minimumam un izvairoties no atbalsta potenciālās negatīvās iedarbības uz konkurenci un tirdzniecību. Šajās pamatnostādnēs izklāstīto saderīguma nosacījumu pamatā ir minētie vispārējie novērtēšanas principi.

5 Citos tādos tiesību aktos kā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvā 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.) (“Atjaunojamo energoresursu direktīva”) iekļautas, piemēram, prasības par biodegvielas ilgtspējību un nediskrimināciju (17. panta 1.–8. punkts).

6 COM(2010) 639, 10.11.2010.7 COM(2012) 209, 8.5.2012.

5

1. Piemērošanas joma un definīcijas

1.1. Piemērošanas joma

(12) Šīs pamatnostādnes piemēro valsts atbalstam, kas piešķirts vides aizsardzības vai enerģētikas mērķiem visās nozarēs, ko pārvalda ar Līgumu, ciktāl uz šādiem pasākumiem attiecas 1.2. iedaļa. Tāpēc tās piemēro arī nozarēm, uz kurām attiecas īpaši Savienības noteikumi par valsts atbalstu (transports, ogļrūpniecība, lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība un akvakultūra), ja vien šādos īpašajos noteikumos nav noteikts citādi.

(13) Lauksaimniecības, zivsaimniecības un akvakultūras jomā šīs pamatnostādnes piemēro atbalstam vides aizsardzībai, ko piešķir uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar produktu pārstrādi un tirdzniecību. Uzņēmumiem, kas nodarbojas ar zivsaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību, ja atbalsts saistīts ar attiecināmām izmaksām saskaņā ar Padomes 2006. gada 27. jūlija Regulu (EK) Nr. 1198/2006 par Eiropas Zivsaimniecības fondu8 vai tiesību aktu, ar kuru to aizstāj9, maksimālā pieļaujamā atbalsta likme ir lielāka nekā šajās pamatnostādnēs noteiktā atbalsta likme un minētajā regulā noteiktā atbalsta likme. Lauksaimniecības primārās ražošanas un ELFLA līdzfinansēto pasākumu jomā šīs pamatnostādnes piemēro tikai tādā apjomā, kādā Kopienas pamatnostādnes attiecībā uz valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē 2007.–2013. gadam10 atbilstīgi grozījumiem vai aizstājošam tiesību aktam neparedz nekādus īpašus noteikumus, vai ja minētajās lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares pamatnostādnēs ir skaidra atsauce uz šīm pamatnostādnēm. Zivsaimniecības un akvakultūras primārās ražošanas jomā tās piemēro tikai tad, ja nav īpašu noteikumu attiecībā uz vides atbalstu.

(14) Šīs pamatnostādnes neattiecina uz šādām jomām:

(a) tādu videi nekaitīgu izstrādājumu, iekārtu vai transportlīdzekļu projektēšana un ražošana, ko darbinātu, izmantojot mazāk dabas resursu, kā arī darbības rūpnīcās vai citās ražotnēs nolūkā uzlabot drošību vai higiēnu11;

(b) vides aizsardzības pasākumu finansēšana saistībā ar gaisa, ceļa, dzelzceļa, iekšzemes ūdensceļu un jūras transporta infrastruktūru;

(c) balasta izmaksas, kā definēts Komisijas Paziņojumā par tāda valsts atbalsta analīzes metodoloģiju, kas saistīts ar balasta izmaksām12;

(d) valsts atbalsts pētniecībai, izstrādei un inovācijai. Uz valsts atbalstu pētniecībai, izstrādei un inovācijai attiecas noteikumi, kas izklāstīti Kopienas nostādnēs par valsts atbalstu pētniecībai, izstrādei un inovācijai13;

8 OV L 223, 15.8.2006., 1. lpp. 9 Sk. Komisijas priekšlikumu Regulai par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, COM(2011) 804

galīgā redakcija.10 OV C 319/1, 27.12.2006. Tas attiecas arī uz regulējumu, kas aizstāj 2006. gada pamatnostādnes, kuru

spēkā esamība beidzas 2013. gada 31. decembrī.11 Vides atbalsts parasti ir mazāk kropļojošs un efektīvāks, ja to piešķir vides izstrādājumu lietotājam tā

faktiskajai lietošanai. Turklāt vides marķējuma izmantošana ir vēl viens veids, kā palielināt pieprasījumu pēc videi nekaitīgiem izstrādājumiem. Ievērojot to, Komisija šo pamatnostādņu piemērošanas jomā neiekļauj īpašus noteikumus.

12 Komisija pieņēmusi 2001. gada 26. jūlijā un paziņojusi dalībvalstīm ar 2001. gada 6. augusta vēstuli SG(2001) D/290869.

13 OV C 323/1, 30.12.2006. Tas attiecas arī uz regulējumu, kas aizstāj 2006. gada regulējumu, kura spēkā esamība beidzas 2013. gada 31. decembrī [termiņš pagarināts?].

6

(e) valsts atbalsts bioloģiskās daudzveidības pasākumiem. Šie pasākumi parasti ietilpst to noteikumu piemērošanas jomā, kas paredzēti vispārējas tautsaimnieciskās nozīmes pakalpojumiem14.

(15) Vides un enerģētikas atbalstu nevar piešķirt grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, kā šo pamatnostādņu nolūkā definēts piemērojamajās Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai15 atbilstoši grozījumiem vai aizstājošam tiesību aktam.

(16) Novērtējot atbalstu tāda uzņēmuma labā, uz ko attiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums pēc iepriekšēja Komisijas lēmuma, kurā pasludināta atbalsta nelikumība un nesaderība ar iekšējo tirgu, Komisija ņems vērā vēl atgūstamā atbalsta summu16.

1.2. Atbalsta pasākumi, uz ko attiecas pamatnostādnes

(17) Komisija ir noteikusi virkni pasākumu vides un enerģētikas jomā, attiecībā uz kuriem valsts atbalsts īpašos apstākļos var būt saderīgs ar Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu vai 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

o Atbalsts tādu standartu izpildei, kas ir augstāki nekā Savienības standarti, vai vides aizsardzības līmeņa paaugstināšanai, ja nav Savienības standartu (ieskaitot transportlīdzekļus)

o Ieguldījumu atbalsts, lai laikus uzsāktu pielāgošanos turpmākajiem Savienības standartiem

o Ieguldījumu un darbības atbalsts enerģijai no atjaunojamiem energoresursiem

o Ieguldījumu atbalsts pētījumiem vides jomā

o Ieguldījumu un darbības atbalsts energoefektivitātei

o Ieguldījumu un darbības atbalsts koģenerācijas iekārtām

o Ieguldījumu atbalsts centralizētajai siltumapgādei un dzesēšanai

o Ieguldījumu atbalsts resursu efektīvai izmantošanai un atkritumu apsaimniekošanai

o Ieguldījumu atbalsts piesārņotu vietu attīrīšanai

o Darbības atbalsts tirgojamo emisijas atļauju veidā

o Ieguldījumu atbalsts CO2 uztveršanai, transportam un uzglabāšanai (CCS)17

o Darbības atbalsts, samazinot vides nodokļus vai atbrīvojot no tiem

o Darbības atbalsts samazinājumu veidā, finansējot atbalstu elektroenerģijai no atjaunojamiem enerģijas avotiem

o Ieguldījumu atbalsts energoinfrastruktūrai

o Ieguldījumu un darbības atbalsts ražošanas pietiekamības pasākumiem14 Valsts atbalsta lietas ar atsauces numuru SA.31243 (2012/N) un NN8/2009.15 OV C 244, 1.10.2004., 2. lpp.16 Sk. šajā saistībā apvienotās lietas T-244/93 un T-486/93 TWD Textilwerke Deggendorf GmbH/Eiropas

Kopienu Komisija (Recueil 1995, I-02265. lpp.) un Komisijas paziņojumu — Ceļā uz K o misi j as lēmumu efektīvu izpildi, kuros dalībvalstīm tiek uzdots atgūt nelikumīgu un nesaderīgu valsts atbalstu, OV C 272, 15.11.2007., 4.–17. lpp.

17 Tas ietver atsevišķus oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas ķēdes elementus.7

http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:52007XC1115(01):LV:NOT

http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:52007XC1115(01):LV:NOT

1.3. Definīcijas

(18) Šajās pamatnostādnēs piemēro šādas definīcijas:

(a) vides aizsardzība ir jebkura darbība, kuras mērķis ir labot vai novērst saņēmēja darbības radītu kaitējumu fiziskajai videi vai dabas resursiem, samazināt šāda kaitējuma risku vai veicināt dabas resursu efektīvāku izmantošanu, tostarp izmantojot energotaupības pasākumus un atjaunojamos energoresursus;

(b) energoefektivitāte ir ietaupītās enerģijas apjoms, ko nosaka, izmērot un/vai aplēšot patēriņu pirms un pēc energoefektivitātes uzlabošanas pasākuma īstenošanas, vienlaikus nodrošinot, ka tiek normalizēti ārējie apstākļi, kas ietekmē enerģijas patēriņu;

(c) Savienības standarts ir

(a) obligāts Savienības standarts, kas nosaka līmeni, kāds vides aizsardzībā jāsasniedz atsevišķiem uzņēmumiem18, vai

(b) pienākums atbilstīgi Direktīvai 2010/75/ES piemērot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus (LPTP). Šajās pamatnostādnēs piemēro minimālos nepieciešamos līmeņus, kas norādīti attiecībā uz LPTP;

(d) ekoinovācija ir visi novatorisko pasākumu veidi, kuru rezultāts vai mērķis ir ievērojami uzlabota vides aizsardzība. Ekoinovācija ietver jaunus ražošanas procesus, jaunus izstrādājumus vai pakalpojumus, un jaunas pārvaldības vai uzņēmējdarbības metodes, kuru izmantošana vai ieviešana varētu novērst vai ievērojami mazināt vides riskus, piesārņojumu un resursu izmantošanas citu negatīvo ietekmi visā ar tiem saistīto darbību aprites ciklā.

Par ekoinovāciju neuzskata:

(a) nelielas izmaiņas vai nelielus uzlabojumus;

(b) tādu ražošanas vai pakalpojumu jaudas pieaugumu, kas panākts, pievienojot ražošanas vai loģistikas sistēmas, kas ir ļoti līdzīgas tām, kas jau tiek lietotas;

(c) izmaiņas uzņēmējdarbībā, darba vietu organizēšanā vai ārējās attiecībās, kas balstās uz organizatoriskajām metodēm, ko uzņēmumā jau lieto;

(d) izmaiņas pārvaldības stratēģijā;

(e) apvienošanās un pārņemšanas;

(f) kāda procesa izmantošanas pārtraukšanu;

(g) vienkāršu kapitāla aizstāšanu vai paplašināšanu;

(h) izmaiņas, kas rodas tikai no izmaiņām resursu cenās, muitas maksājumos, parastas sezonālās un citas cikliskas izmaiņas;

18 Attiecīgi standartus vai mērķus, kas noteikti Savienības līmenī un ir saistoši dalībvalstīm, bet ne atsevišķiem uzņēmumiem, neuzskata par Savienības standartiem. Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīvā 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti (OV L 153, 18.6.2010., 13. lpp.) paredzētie minimālie energoefektivitātes standarti var būt Savienības standarts.

8

(i) jaunu vai būtiski uzlabotu produktu tirdzniecību;

(e) atjaunojamie energoresursi ir šādi atjaunojami nefosili enerģijas avoti: vēja, saules, aerotermālā, ģeotermālā, hidrotermālā un jūras enerģija, hidroenerģija, biomasas enerģija, atkritumu poligonu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu gāzes un biogāzes;

(f) biomasa ir bioloģiski noārdāmā frakcija lauksaimniecības, mežsaimniecības un saistīto nozaru, tostarp zivsaimniecības un akvakultūras, produktos, atkritumos un atliekās (tostarp augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī bioloģiski noārdāmā frakcija rūpniecības un sadzīves atkritumos;

(g) biodegviela ir transportā izmantojama šķidra vai gāzveida degviela, ko iegūst no biomasas;

(h) bioloģiskais šķidrais kurināmais ir no biomasas iegūts šķidrais kurināmais, ko izmanto enerģētikas vajadzībām, izņemot transportu, tostarp elektroenerģijā, siltumapgādē un dzesēšanā;

(i) ilgtspējīga biodegviela ir biodegviela, kas atbilst ilgtspējības kritērijiem, kuri noteikti 17. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (EK) Nr. 2009/28 par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu19;

(j) sadarbības mehānismi ir mehānismi, kas atbilst 6., 7. vai 8. panta noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (EK) Nr. 2009/28 par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu20;

(k) enerģija no atjaunojamiem energoresursiem ir enerģija, kas ražota rūpnīcās, kurās izmanto tikai atjaunojamus energoresursus, kā arī to daļu enerģijas siltumietilpības izteiksmē, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem kombinētās rūpnīcās, kurās izmanto arī parastos energoresursus. Tā ietver atjaunojamo elektroenerģiju, ar ko piepilda enerģijas nesējus, bet neietver elektroenerģiju, kas rodas enerģijas nesēju pielietojuma rezultātā;

(l) koģenerācija jeb kombinēta siltuma un elektroenerģijas ražošana (TEC) ir siltumenerģijas un elektroenerģijas un/vai mehāniskās enerģijas vienlaicīga ražošana vienā procesā;

(m) augstas efektivitātes koģenerācija ir koģenerācija, kas atbilst augstas efektivitātes koģenerācijas definīcijai, kura izklāstīta Direktīvas 2012/27/ES21 2. panta 34. punktā;

(n) energoefektīva centralizētā siltumapgāde un dzesēšana ir centralizētā siltumapgāde un dzesēšana, kas atbilst efektīvas centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas definīcijai, kura izklāstīta Direktīvas 2012/27/ES22 2. panta 41. un 42. punktā;

(o) vides nodoklis ir nodoklis, kura apliekamajai bāzei ir izteikti negatīva iedarbība uz vidi vai kura mērķis ir noteiktu darbību, preču vai pakalpojumu aplikšana ar nodokli tā, lai vides aizsardzības izmaksas

19 OV L 140/16, 5.6.2009.20 OV L 140/16, 5.6.2009.21 Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti,

ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK, OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.

22 OV L 315/1, 14.11.2012.9

varētu iekļaut to cenā, un/vai tādā veidā, lai ražotājus un patērētājus rosinātu uz rīcību, kas labvēlīgāk ietekmē vidi;

(p) valsts regulēta piemaksa ir tāda piemaksa papildus tirgus cenai, ar ko atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotāji tiek pakļauti tirgus cenām;

(q) ES minimālais nodokļu līmenis ir Savienības tiesību aktos noteiktais minimālais nodokļu līmenis. Energoproduktiem un elektroenerģijai Savienības minimālais nodokļu līmenis ir minimālais nodokļu līmenis, kurš noteikts I pielikumā Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīvai Nr. 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai23;

(r) mazie un vidējie uzņēmumi (turpmāk “MVU”) ir uzņēmumi, kas atbilst nosacījumiem, kuri paredzēti Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumā par mazo un vidējo uzņēmumu definīciju24;

(s) lielie uzņēmumi ir uzņēmumi, kas neatbilst mazo un vidējo uzņēmumu definīcijai;

(t) atbalsts ir visi pasākumi, kas atbilst kritērijiem, kuri noteikti Līguma 107. panta 1. punktā;

(u) individuāls atbalsts ir atbalsts, ko piešķir, pamatojoties uz shēmu vai uz ad hoc pamata;

(v) atbalsta intensitāte ir bruto atbalsta summa, kas izteikta procentos no attiecināmajām izmaksām. Visi izmantojamie lielumi ir pirms jebkādu nodokļu vai citu maksu atskaitīšanas. Ja atbalstu piešķir citādā veidā nekā dotācija, tā apjomu izsaka kā atbalsta dotācijas ekvivalentu. Pa daļām maksājama atbalsta faktisko vērtību aprēķina piešķiršanas brīdī. Procentu likme, ko izmanto diskontēšanai un lai aprēķinātu atbalsta apjomu aizdevumam ar atvieglotiem nosacījumiem, ir atsauces likme, kas ir spēkā piešķiršanas brīdī. Atbalsta intensitāti aprēķina katram saņēmējam;

(w) saimnieciskie ieguvumi attiecināmo izmaksu aprēķina nolūkos ir jo īpaši izmaksu ietaupījumi vai papildu palīgprodukcija, kas tieši saistīta ar papildu ieguldījumiem vides aizsardzībā, un attiecīgos gadījumos ieguvumi, kas rodas citu atbalsta pasākumu rezultātā, neatkarīgi no tā, vai tas ir vai nav valsts atbalsts (darbības atbalsts, kas piešķirts to pašu attiecināmo izmaksu segšanai, valsts regulētiem tarifiem vai citiem atbalsta pasākumiem);

(x) darbības izmaksas attiecināmo izmaksu aprēķina nolūkos ir jo īpaši papildu ražošanas izmaksas, ko rada papildu ieguldījums vides aizsardzībai;

(y) materiālie aktīvi attiecināmo izmaksu aprēķina nolūkos ir ieguldījumi zemesgabalos, kas noteikti nepieciešami, lai atbilstu vides mērķiem, ieguldījumi ēkās, iekārtās un aprīkojumā, kuru mērķis ir samazināt vai likvidēt piesārņojumu un traucējumus, un ieguldījumi ražošanas metožu pielāgošanā, lai aizsargātu vidi;

23 OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/75/EK (OV L 157, 30.4.2004., 100. lpp.).

24 OV L 124/36, 20.5.2003.10

(z) nemateriālie aktīvi attiecināmo izmaksu aprēķina nolūkos ir izdevumi tehnoloģiju nodošanā, iegādājoties ekspluatācijas licences vai patentētu un nepatentētu zinātību, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

(a) attiecīgais nemateriālais aktīvs uzskatāms par amortizējamu aktīvu,

(b) tam jābūt nopirktam pēc tirgus noteikumiem no tāda uzņēmuma, kurā pircējam nav tiešas vai netiešas kontroles,

(c) tam jābūt iekļautam uzņēmuma aktīvos, un vismaz piecus gadus tas jāsaglabā un jālieto uzņēmumā, kas saņem atbalstu. Šis nosacījums nav spēkā, ja šie nemateriālie aktīvi ir tehniski novecojuši. Ja šo piecu gadu laikā tos pārdod, tad pārdošanā iegūtā peļņa ir jāatskaita no attiecināmajām izmaksām un vajadzības gadījumā ir jāatmaksā visa atbalsta summa vai tā daļa;

(aa) izmaksu internalizācija ir princips, saskaņā ar kuru visas ar vides aizsardzību saistītās izmaksas jāiekļauj piesārņojošā uzņēmuma ražošanas izmaksās;

(bb) princips “piesārņotājs maksā” nozīmē, ka piesārņojuma likvidēšanas pasākumu izmaksas ir jāsedz tam piesārņotājam, kurš izraisījis šo piesārņojumu, izņemot gadījumu, ja par piesārņojumu atbildīgo personu nav iespējams noteikt vai arī to nevar saukt pie atbildības saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem, vai no tās nevar piedzīt attīrīšanas izmaksas. Piesārņojums šajā kontekstā nozīmē piesārņotāja nodarīto kaitējumu, tiešā vai netiešā veidā kaitējot videi, vai arī radot apstākļus, kas izraisa šādu kaitējumu25 fiziskajai videi vai dabas resursiem;

(cc) piesārņotājs ir kāds, kurš tiešā vai netiešā veidā nodara kaitējumu videi vai kurš rada apstākļus, kas izraisa šādu kaitējumu26;

(dd) piesārņota vieta nozīmē vietu, kurā ir cilvēka radīta bīstamu vielu apst-iprināta klātbūtne tādā apmērā, kas nopietni apdraud cilvēku veselību vai vidi, ņemot vērā zemesgabala pašreizējo un nākotnē apstiprināto izmantojumu;

(ee) ad hoc atbalsts ir atbalsts, ko piešķir, neizmantojot atbalsta shēmu;

(ff) energoinfrastruktūra ir jebkāds materiāls aprīkojums vai objekts, kas atrodas Savienībā vai savieno Savienību ar vienu vai vairākām trešām valstīm un ietilpst kādā no šīm kategorijām:

(i) attiecībā uz elektroenerģiju:

a. augstsprieguma gaisvadu elektropārvades līnijas, ja tās projektētas 220 kV vai lielākam spriegumam, un apakšzemes un zemūdens elektropārvades kabeļlīnijas, ja tās projektētas 150 kV vai lielākam spriegumam;

b. jo īpaši attiecībā uz elektromaģistrālēm: jebkāds materiāls aprīkojums, kas projektēts elektroenerģijas pārvadīšanai augstsprieguma vai superaugstā sprieguma sistēmā, lai vietas, kur enerģija tiek ražota vai uzglabāta lielos apjomos vienā vai vairākās dalībvalstīs vai trešās

25 Padomes 1975. gada 3. marta ieteikums attiecībā uz izmaksu sadalījumu un publisko institūciju rīcību vides jautājumos (OV L 194, 25.7.1975., 1. lpp.).

26 1975. gada 3. marta ieteikums attiecībā uz izmaksu sadalījumu un publisko institūciju rīcību vides jautājumos.

11

valstīs, savienotu ar vietām, kur ir liels elektroenerģijas patēriņš vienā vai vairākās dalībvalstīs;

c. elektroenerģijas uzglabāšanas iekārtas, kas paredzētas elektroenerģijas pastāvīgai vai pagaidu uzglabāšanai virszemes vai apakšzemes infrastruktūrā vai ģeoloģiskos objektos, ar nosacījumu, ka tie ir tieši pieslēgti augstsprieguma elektropārvades līnijām, kas projektētas 110 kV vai lielākam spriegumam;

d. jebkāds aprīkojums vai iekārta, kas ir būtiska, lai a) līdz c) apakšpunktā minētās sistēmas būtu ekspluatācijā drošas, neapdraudētas un efektīvas, tostarp aizsardzības, uzraudzības un kontroles sistēmas visiem sprieguma līmeņiem un apakšstacijām; kā arī

e. jebkāds aprīkojums vai iekārta gan pārvades, gan vidēja sprieguma sadales līniju līmenī, kura funkcija ir divpusēja digitāla komunikācija reāllaikā vai tuvu tam, interaktīvs un intelektisks elektroenerģijas ražošanas, pārvades, sadales un patēriņa monitorings un vadība elektrotīklā, lai izveidotu tīklu, kurā efektīvi integrētas visu tam pieslēgto lietotāju — ražotāju, patērētāju un lietotāju, kas vienlaikus ir ražotāji un patērētāji, — darbības un ieradumi nolūkā nodrošināt ekonomiski izdevīgu un ilgtspējīgu elektroenerģijas sistēmu, ko raksturo mazi zudumi, augsta kvalitāte, piegādes drošība un lietošanas drošums;

(ii) attiecībā uz gāzi:

a. dabasgāzes un biogāzes pārvades cauruļvadi, kas ir daļa no tīkla, kurš lielākoties sastāv no augstspiediena cauruļvadiem, izņemot augstspiediena cauruļvadus, ko izmanto dabasgāzes sadalei izpētes un ieguves vietās vai vietējā līmenī;

b. apakšzemes uzglabāšanas objekti, kas pievienoti iepriekš minētajiem gāzes augstspiediena cauruļvadiem;

c. sašķidrinātas dabasgāzes vai saspiestas dabasgāzes pieņemšanas, uzglabāšanas un regazifikācijas vai dekompresijas iekārtas; kā arī

d. jebkāds aprīkojums vai iekārta, kas ir būtiska, lai sistēma būtu ekspluatācijā droša, neapdraudēta un efektīva vai lai nodrošinātu divvirzienu plūsmas jaudu, tostarp kompresoru stacijas;

(iii) attiecībā uz naftu:

a. jēlnaftas transportēšanas cauruļvadi;

b. sūknēšanas stacijas un uzglabāšanas objekti, kas nepieciešami jēlnaftas cauruļvada ekspluatācijai; kā arī

c. jebkāds aprīkojums vai iekārta, kas ir būtiska, lai attiecīgā sistēma darbotos pareizi, droši un efektīvi,

12

tostarp aizsardzības, uzraudzības un kontroles sistēmas un reversās plūsmas ierīces;

(gg) finansējuma deficīts ir sākotnējā ieguldījuma diskontēto izmaksu daļa, ko nesedz projekta diskontētie tīrie ieņēmumi. Šajās pamatnostādnēs tā ir sākotnējā ieguldījuma, darbības izmaksu un darbības ieņēmumu projekta darbības laikā (algebriskā) summa;

(hh) CCS nozīmē oglekļa dioksīda uztveršanu un uzglabāšanu, un tas ir tehnoloģiju kopums, ar ko uztver oglekļa dioksīdu (CO2), kurš emitēts no rūpnieciskajām iekārtām, ko darbina ar fosilo kurināmo, tostarp no spēkstacijām, transportē to uz piemērotu uzglabāšanas vietu un ievada CO2

piemērotos apakšzemes ģeoloģiskajos veidojumos nolūkā ilgstoši uzglabāt CO2;

(ii) ražošanas pietiekamība ir saražotās jaudas līmenis, ko uzskata par piemērotu, lai atbilstu pieprasījuma līmeņiem dalībvalstī jebkurā konkrētā laikposmā, pamatojoties uz parasto statistikas rādītāju, ko izmanto organizācijas, par kurām ES iestādes atzinušas, ka tām ir svarīga nozīme elektroenerģijas vienotā tirgus izveidē, piemēram, ENTSO-E;

(jj) ražošanas operators ir uzņēmums, kas ražo elektroenerģiju, izmantojot kurināmā avotus;

(kk) jaudas mehānisms ir mehānisms, kura mērķis ir nodrošināt, ka valsts mērogā ir sasniegti konkrēti ražošanas pietiekamības līmeņi;

(ll) balansēšanas pienākumi ir PBAP atbildība par ražošanas, patēriņa un tirgus darījumu nesakritībām (jebkuros laika posmos – tirgus darījumi ietver pirkšanu un pārdošanu organizētajos tirgos vai starp PBAP) noteiktā nebalansa norēķinu periodā;

(mm) balansēšanas standartpienākumi ir uz visām tehnoloģijām attiecināmi nediskriminējoši balansēšanas pienākumi, no kuriem nav atbrīvots neviens ražotājs;

(nn) par balansēšanu atbildīgā puse (PBAP) ir tirgus dalībnieks vai tā izraudzītais pārstāvis, kas atbild par nebalansu;

(oo) nebalanss ir PBAP ražošanas, patēriņa un tirgus darījumu nesakritības (jebkuros laika posmos – tirgus darījumi ietver pirkšanu un pārdošanu organizētajos tirgos vai starp PBAP) noteiktā nebalansa norēķinu periodā;

(pp) nebalansa norēķini ir finanšu saistību mehānisms, kā mērķis ir atgūt balansēšanas izmaksas, ko piemēro PBAP nebalansam;

(qq) nebalansa norēķinu laikposms ir laika vienības, ko izmanto PBAP nebalansa aprēķinam.

13

2. Paziņojams atbalsts vides un enerģētikas jomā

(19) Uz individuālo atbalstu, kas piešķirts, pamatojoties uz paziņotu atbalsta shēmu, joprojām attiecas paziņošanas pienākums atbilstīgi Līguma 108. panta 3. punktam, ja atbalsts pārsniedz šādas paziņošanas robežvērtības:

(a) pasākumos, uz kuriem citādi attiecas grupu atbrīvojuma regula, visi gadījumi, kuros pārsniegtas minētajā regulā paredzētās robežvērtības;

(b) visos pārējos gadījumos, ja atbalsts atbilst šādiem nosacījumiem27:

i ieguldījumu atbalsts: ja atbalsta summa pārsniedz EUR [7,5] miljonus vienam uzņēmumam;

ii darbības atbalsts atjaunojamās elektroenerģijas ražošanai un/vai kombinētai siltuma ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem: ja atbalsts tiek piešķirts atjaunojamās elektroenerģijas ražotnēm, kuru atjaunojamās elektroenerģijas ģenerācijas jauda vienā ražotnē pārsniedz [125] MW;

iii darbības atbalsts biodegvielas ražošanai: ja atbalsts tiek piešķirts biodegvielas ražošanas iekārtām ražotnēs, kuru ražošanas apjoms pārsniedz [150 000] t gadā;

iv darbības atbalsts koģenerācijai: ja atbalsts tiek piešķirts koģenerācijas iekārtām, kuru koģenerācijas elektroenerģijas jauda pārsniedz [200] MW. Atbalstu siltumenerģijas ražošanai koģenerācijas procesā vērtēs paziņojuma kontekstā, pamatojoties uz elektroenerģijas jaudu;

v atbalsts energoinfrastruktūrai: ja atbalsta summa vienam uzņēmumam vienā ieguldījumu projektā pārsniedz EUR [20] miljonus;

vi atbalsts oglekļa dioksīda uztveršanai un uzglabāšanai: ja atbalsta summa vienā ieguldījumu projektā pārsniedz EUR [20] miljonus;

vii atbalsts jaudas mehānismu veidā: ja atbalsta summa vienam uzņēmumam vienā projektā pārsniedz EUR [7,5] miljonus.

(20) Šo pamatnostādņu 5.6. iedaļā ietilpstošajam vides nodokļu samazinājumam un atbrīvojumam no tiem nepiemēros individuāli paziņota atbalsta nosacījumus. Tomēr atbalstam, kas piešķirts kā fiskālais atbalsts, uz ko neattiecas šo pamatnostādņu 5.6. iedaļa, veiks individuālu novērtējumu, ja būs pārsniegtas norādītajā punktā minētās robežvērtības. Tas attiecas uz visiem gadījumiem neatkarīgi no tā, vai atsevišķais saņēmējs vienlaikus izmanto priekšrocības, ko sniedz samazināts nodoklis vai atbrīvojums no tā atbilstīgi 5.6. iedaļai.

(21) Šajās pamatnostādnēs paredzēti saderības kritēriji vides un enerģētikas atbalsta shēmām un individuālajam atbalstam, uz ko attiecas paziņošanas pienākums atbilstīgi Līguma 108. panta 3. punktam.

27 Attiecībā uz katru projektu jaudas ierobežojuma aprēķinā jāņem vērā (vienību) kopējā jauda, kam ir tiesības uz atbalstu.

14

3. Kopējie novērtēšanas principi

(22) Lai novērtētu, vai paziņoto atbalsta pasākumu var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, Komisija parasti analizē, vai atbalsta pasākuma struktūra nodrošina, ka atbalsta pasākuma pozitīvā iedarbība vispārējas nozīmes mērķu sasniegšanā pārsniedz tā potenciāli negatīvo iedarbību uz tirdzniecību un konkurenci.

(23) Komisijas 2012. gada 8. maija Paziņojumā par valsts atbalsta modernizāciju aicināts apzināt un definēt vispārējos principus, kas piemērojami visu atbalsta pasākumu saderīguma novērtējumam, ko veic Komisija. Šajā nolūkā Komisija uzskatīs valsts atbalsta pasākumu par saderīgu ar Līgumu tikai tad, ja tas atbildīs katram no šādiem kritērijiem:

(a) ieguldījumi precīzi definētā vispārējas nozīmes mērķī: valsts atbalsta pasākuma mērķim ir jābūt vispārējas nozīmes mērķim saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punktu;

(b) valsts intervences nepieciešamība: valsts atbalsta pasākums ir vērsts uz situāciju, kurā atbalsts var nodrošināt tādu būtisku uzlabojumu, ko tirgus pats nevar nodrošināt, piemēram, novēršot skaidri definētu tirgus nepilnību;

(c) atbalsta pasākuma piemērotība: ierosinātais atbalsta pasākums ir piemērots politikas instruments, lai sasniegtu vispārējas nozīmes mērķi;

(d) stimulējoša iedarbība: atbalsts maina iesaistītā(-o) uzņēmuma(-u) darbību tādējādi, ka tas iesaistās papildu darbībā, kuru tas bez atbalsta neveiktu vai arī veiktu ierobežoti vai atšķirīgi;

(e) atbalsta samērīgums (līdz minimumam ierobežots atbalsts): atbalsta summa ir ierobežota līdz nepieciešamajam minimumam, lai stimulētu papildu ieguldījumu veikšanu vai darbību attiecīgajā jomā;

(f) novērtējums, pamatojoties uz Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu: izvairīšanās no galvenās pārmērīgās negatīvās ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm — atbalsta negatīvā ietekme ir pietiekami ierobežota tā, lai pasākuma kopējais samērs būtu pozitīvs;

(g) atbalsta pārskatāmība: dalībvalstīm, Komisijai, ekonomikas dalībniekiem un sabiedrībai ir viegli pieejami visi attiecīgie tiesību akti un saistītā informācija par atbalstu, kas piešķirts atbilstīgi tiem.

(24) Turklāt uz shēmu konkrētu kategoriju kopējo samēru var attiecināt ex post novērtējuma prasību, kā norādīts 8. iedaļā. Šādos gadījumos Komisija var ierobežot minēto shēmu ilgumu (parasti uz četriem gadiem vai mazāk) ar iespēju pēc tam atkārtoti paziņot par to pagarināšanu.

(25) Turklāt, ja valsts atbalsta pasākums vai tā nosacījumi (tostarp pasākuma finansēšanas metode, ja tā ir pasākuma neatņemama sastāvdaļa) nozīmētu ES tiesību nedalāmu pārkāpumu, šādu atbalstu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu28. Īpaši enerģētikas jomā jebkuram maksājumam, kura mērķis ir finansēt valsts atbalsta pasākumu, ir jāatbilst jo īpaši Līguma 30. un 110. pantam29.

28 Sk., piemēram, lietu C-156/98 Vācija/Komisija (Recueil 2000, I-6857. lpp., 78. punkts) un lietu C-333/07 Régie Networks/Rhone Alpes Bourgogne (Recueil 2008, I-10807. lpp., 94.–116. punkts). Enerģētikas jomā sk. arī apvienotās lietas C-128/03 un C-129/03 AEM un AEM Torino (Krājums 2005, I-2861. lpp., 38.–51. punkts).

29 Lieta C-206/06 Essent (Krājums 2008, I-5497. lpp., 40.–59. punkts). Par Līguma 30. un 110. panta piemērošanu tirgojamo sertifikātu shēmām skatīt Komisijas 2009. gada 17. septembra

15

(26) Novērtējot ikviena individuālā atbalsta saderību ar iekšējo tirgu, Komisija ņems vērā ikvienu pārkāpuma procedūru saistībā ar Līguma 101. vai 102. panta pārkāpumiem, kas var skart atbalsta saņēmēju un kas var būt svarīga tā novērtēšanā30.

Lēmumu C(2009)7085, valsts atbalsts N 437/2009 — atbalsta shēma koģenerācijas veicināšanai Rumānijā, OV C 31, 9.2.2010., 8. lpp., 63.–65. apsvērums.

30 Sk. lietu C-225/91 Matra/Komisija (Recueil 1993, I-3203. lpp., 42. punkts).16

4. Novērtējums par saderību saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu

(27) Atbalstu, kas veicina svarīgu projektu īstenošanu Eiropas vispārējās interesēs, var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

(28) Komisija uzskatīs, ka valsts atbalsta pasākums ir saistīts ar svarīgu projektu Eiropas vispārējās interesēs Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta nozīmē, ja būs izpildīti šādi nosacījumi:

(a) projekts ir skaidri definēts attiecībā uz tā īstenošanu, ietverot dalībniekus, kā arī mērķus, iedarbību un līdzekļus mērķu sasniegšanai. Komisija var arī izskatīt projektu grupu kā vienu kopīgu projektu;

(b) projekts ir Eiropas vispārējās interesēs: projekts konkrētā, pamācošā un identificējamā veidā sekmē Savienības intereses vides vai enerģētikas jomā, piemēram, tas ir ļoti nozīmīgs Eiropas Savienības vides stratēģijai vai sniedz ievērojamu ieguldījumu ES iekšējā enerģijas tirgū;

(c) labumi, ko gūst no projekta mērķa, neattiecas vienīgi uz dalībvalsti vai dalībvalstīm, kas to īsteno — tam jāattiecas uz visu Savienību. Projektam jādod būtisks ieguldījums Savienības mērķu īstenošanā. Nepietiek tikai ar to, ka projektu īsteno uzņēmumi dažādās dalībvalstīs;

(d) projektam ir liela nozīme, ņemot vērā tā apjomu: tam jābūt ievērojamam apjomā un jārada nozīmīga ietekme, ņemot vērā sasniedzamos mērķus.

(29) Lai pienācīgi novērtētu šādus projektus, Komisija pieprasīs dalībvalstij atspoguļot Eiropas vispārējās intereses praktiskā izteiksmē, piemēram, tai būs jāparāda, ka projekts ļauj panākt ievērojamu progresu konkrētu ES mērķu sasniegšanā enerģētikas un vides jomā.

(30) Lai pienācīgi novērtētu konkrēto gadījumu, Komisija pieprasīs dalībvalstij uzskatāmi parādīt, ka atbalsts ir nepieciešams, lai sasniegtu definēto vispārējas nozīmes mērķi, un ka tas ir stimuls projekta īstenošanai, kurā jāiekļauj arī augsts riska līmenis. To var parādīt, analizējot projekta rentabilitātes pakāpi, ieguldījuma summu un naudas plūsmas laikā, kā arī veicot priekšizpēti, riska novērtējumus un saņemot ekspertu atzinumus. Komisijas viedoklis par paziņotajiem projektiem būs labvēlīgāks, ja saņēmējs arī pats būs veicis nozīmīgu ieguldījumu projektā. Tās vērtējums būs labvēlīgāks arī gadījumos, kad paziņotajos projektos būs iesaistīti uzņēmumi no ievērojama dalībvalstu skaita.

(31) Ja atbalsts tiek uzskatīts par saderīgu ar kopējo tirgu saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, Komisija var atļaut atbalstu lielākā apmērā, nekā noteikts šajās pamatnostādnēs.

(32) Komisija uzskatīs atbalstu par samērīgu, ja tas būs ierobežots līdz minimumam, kas nepieciešams projekta sasniegšanai. Atbalsta maksimālo līmeni noteiks attiecībā uz noteikto finansējuma deficītu (t. i., minimālo finansējuma līmeni, kas nepieciešams, lai padarītu projektu pietiekami ienesīgu) saistībā ar projekta attiecināmajām izmaksām.

17

5. Novērtējums par saderību saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu

(33) Valsts atbalsts vides aizsardzībai un enerģētikai tiks uzskatīts par saderīgu ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē, ja, pamatojoties uz vispārējiem novērtējuma principiem, kas izklāstīti 3. nodaļā, tā rezultātā tiks palielināts ieguldījums ES vides vai enerģētikas mērķos, neradot tādu nelabvēlīgu ietekmi uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm. Tiks ņemti vērā to reģionu konkrētie trūkumi, kam sniedz palīdzību.

(34) Šajā iedaļā Komisija paskaidro, kā tā rīkosies, novērtējot atbalsta shēmas saskaņā ar minētajiem principiem, un, vajadzības gadījumā, paredz īpašus nosacījumus individuālam atbalstam (kas paredzēts saskaņā ar atbalsta shēmu vai kā ad hoc atbalsts).

(35) Pamatnostādņu 5.1. iedaļā norādīti vispārējie saderīguma nosacījumi, kas piemērojami visiem atbalsta pasākumiem, kuri ietilpst šo pamatnostādņu piemērošanas jomā, ja vien 5. nodaļas sīkāk izklāstītajās iedaļās nav atkāpes no šiem vispārējiem saderīguma nosacījumiem. Attiecīgi 5.1. iedaļa jo īpaši ir piemērojama šādiem pasākumiem, kas nav daļa no 5. nodaļas sīkāk izklāstītajām iedaļām:

(a) atbalsts pētījumiem vides jomā;

(b) atbalsts piesārņotu vietu attīrīšanai;

(c) atbalsts uzņēmumiem, kuri piemēro augstākus standartus nekā Savienības standarti vai paaugstina vides aizsardzības līmeni, ja nav Savienības standartu;

(d) atbalsts, lai laikus uzsāktu pielāgošanos turpmākajiem Savienības standartiem;

(e) atbalsts tirgojamo emisijas atļauju shēmām.

(36) Uz atbalsta pasākumiem, kuriem šajā nodaļā ir veltīta īpaša iedaļa (5.2. iedaļa un turpmākās), Komisija attiecinās 5.1. iedaļā izklāstītos vispārējos nosacījumus, ja vien attiecīgajā īpašajā iedaļā paredzētajos nosacījumos nav noteikts citādi.

5.1. Vispārējie saderīguma nosacījumi

5.1.1. Ieguldījums kopējā mērķa sasniegšanai

5.1.1.1. Vispārējie nosacījumi

(37) Vides atbalsta vispārējais mērķis ir palielināt vides aizsardzības līmeni salīdzinājumā ar līmeni, ko sasniegtu bez atbalsta palīdzības. Stratēģijā “Eiropa 2020” jo īpaši noteikti ilgtspējīgas izaugsmes mērķi, lai atbalstītu pāreju uz resursu ziņā efektīvu, konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni. Ekonomikai ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, kurā ir būtisks mainīgās enerģijas īpatsvars no atjaunojamiem enerģijas avotiem, nepieciešama enerģijas pārejas sistēma un jo īpaši būtiski ieguldījumi tīklos31. Atbalsta galvenais mērķis enerģētikas nozarē ir nodrošināt konkurētspējīgu, ilgtspējīgu un drošu energoapgādes sistēmu labi funkcionējošā Eiropas enerģijas tirgū32.

31 COM(2011) 112 galīgā redakcija “Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni”.

32 COM(2010) 639 galīgā redakcija, paziņojums “Enerģētika 2020”.18

(38) Dalībvalstīm, kas plāno piešķirt atbalstu vides vai enerģētikas jomā, būs precīzi jādefinē sasniedzamais mērķis un jāpaskaidro gaidāmais pasākuma devums šā mērķa sasniegšanā33. Pasākumos, ko līdzfinansē Eiropas strukturālie un investīciju fondi, dalībvalstis, definējot sasniedzamos mērķus vides vai enerģētikas jomā, var pamatoties uz attiecīgajās darba programmās paustajiem apsvērumiem.

5.1.1.2. Papildu nosacījumi individuāli paziņojamam atbalstam

(39) Lai uzskatāmi parādītu individuāli paziņojama atbalsta devumu vides aizsardzības līmeņa paaugstināšanā, dalībvalstis var izmantot, cik vien tas iespējams izmērāmā izteiksmē, dažādus rādītājus, jo īpaši šādus:

(a) piesārņojuma samazināšanas tehnoloģijas: siltumnīcefekta gāzu vai piesārņojošo vielu daudzums, ko pastāvīgi neizlaiž atmosfērā (tādējādi samazinās fosilā kurināmā radītā piesārņojuma līmenis);

(b) spēkā esošie Savienības standarti: vides aizsardzības līmeņa palielinājuma apmērs, pārsniedzot standartu (piesārņojuma samazinājums, ko nepanāktu, ievērojot standartu, bez jebkāda valsts atbalsta);

(c) nākotnē paredzētie Savienības standarti: ātrāka nākotnē paredzēto standartu ieviešana (piesārņojuma samazinājuma agrāka uzsākšana).

5.1.2. Valsts intervences nepieciešamība


(40) Tā kā ir vispārpieņemts, ka konkurētspējīgiem tirgiem ir tendence nodrošināt efektīvus rezultātus cenu, ražošanas un resursu izmantošanas ziņā, pastāvot tirgus nepilnībām34, valsts intervence var uzlabot tirgu efektīvu darbību. Patiesībā valsts atbalsta pasākumi konkrētos apstākļos var novērst tirgus nepilnības un tādējādi sekmēt vispārējā mērķa sasniegšanu, ciktāl tirgus pats nespēj nodrošināt efektīvu rezultātu. Lai novērtētu, vai valsts atbalsts ir efektīvs mērķa sasniegšanai, vispirms ir jānosaka un jādefinē risināmā problēma. Valsts atbalsts būtu jāvērš uz situācijām, kurās atbalsts var sniegt būtisku uzlabojumu, ko tirgus pats nevar nodrošināt.

(41) Lai izveidotu pamatnostādnes, kas nodrošina, ka atbalsta pasākumi sasniedz šo mērķi, dalībvalstīm būtu jāapzina tirgus nepilnības, kas kavē vides aizsardzības līmeņa paaugstināšanu vai droša, pieejama un ilgtspējīga iekšējā enerģijas tirgus labu darbību. Tirgus nepilnības saistībā ar vides un enerģētikas mērķiem var būt atšķirīgas vai līdzīgas, taču tās var kavēt optimālu rezultātu un var izraisīt neefektīvu rezultātu šādu iemeslu dēļ.

(a) Negatīva ārējā ietekme ir visizplatītākā vides atbalsta pasākumos un rodas, kad piesārņojums nav pienācīgi novērtēts, t. i., attiecīgais uzņēmums nesaskaras ar visām piesārņojuma radītajām izmaksām. Šādā gadījumā uzņēmumiem, kas darbojas savās interesēs, var nebūt pietiekama stimula ņemt vērā negatīvo ārējo ietekmi, kas rodas ražošanas rezultātā, tiem pieņemot lēmumu par noteiktu ražošanas tehnoloģiju vai ražošanas līmeni. Citiem vārdiem sakot, ražošanas izmaksas, kuras sedz uzņēmums, ir zemākas par izmaksām, kuras sedz sabiedrība. Tādēļ uzņēmumiem

33 Pētījumi vides jomā var sekmēt vispārējā mērķa sasniegšanu, ja tie ir tieši saistīti ar ieguldījumiem, kas attiecināmi atbilstīgi šīm pamatnostādnēm, arī tad, ja pēc sagatavošanas pētījuma konstatējumiem pētījumā iekļautais ieguldījums netiek veikts.

34 Termins “tirgus nepilnība” attiecas uz situācijām, kurās maz ticams, ka tirgi, ja tos atstāj pašplūsmā, nodrošinās efektīvus rezultātus.

19

parasti nav pietiekama stimula samazināt to radītā piesārņojuma līmeni vai piemērot individuālus pasākumus, lai aizsargātu vidi.

(b) Pozitīva ārējā ietekme — tas, ka daļa no ieguvuma saistībā ar ieguldījumu radīsies citiem tirgus dalībniekiem, nevis ieguldītājam, izraisīs to, ka uzņēmumi iegulda pārāk maz. Pozitīva ārējā ietekme var rasties, piemēram, ekoinovācijas ieguldījumu35, jaunu un novatorisku atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju un novatorisku pieprasījuma reakcijas pasākumu gadījumā vai tādu energoinfrastruktūras vai jaudas mehānismu gadījumā, kas dod labumu daudzām dalībvalstīm (vai plašākam patērētāju skaitam).

(c) Asimetriska informācija parasti rodas tirgos, kuros ir nesaskaņa starp informāciju, kas pieejama vienā tirgus pusē (t. i., piedāvājuma pusē), un informāciju, kas pieejama otrā tirgus pusē (t. i., pieprasījuma pusē). Tas varētu rasties, piemēram, ja ārējiem finanšu ieguldītājiem trūkst informācijas par projekta iespējamo ienesīgumu un riskiem. Tas var notikt arī pārrobežu infrastruktūrā, kurā vienai sadarbības pusei ir informācijas trūkums, salīdzinot ar otru pusi. Lai gan risks vai nenoteiktība paši par sevi neizraisa tirgus nepilnību, asimetriskas informācijas problēma ir saistīta ar šāda riska un nenoteiktības pakāpi. Abiem ir tendence būt augstākiem saistībā ar ieguldījumiem vides jomā, kurā parasti ir ilgāks amortizācijas periods. Tas varētu nostiprināt koncentrēšanos uz īstermiņa perspektīvu, ko varētu pasliktināt šādu ieguldījumu finansēšanas nosacījumi, jo īpaši attiecībā uz MVU.

(d) Koordinācijas nepilnības var aizkavēt projekta attīstību vai tā efektīvu plānošanu, pamatojoties uz atšķirīgām interesēm un stimuliem starp ieguldītājiem (pretrunīgas intereses), līguma slēgšanas izmaksām, neskaidrību par sadarbības iznākumu un tīkla ietekmi (piemēram, nepārtraukta energoapgāde). Tās var rasties, piemēram, attiecībās starp ēkas īpašnieku un īrnieku saistībā ar energoefektīvu risinājumu piemērošanu. Turklāt koordinācijas problēmas var saasināt informācijas problēmas, jo īpaši saistībā ar asimetrisko informāciju. Koordinācijas problēmas var rasties arī tad, ja jāsasniedz konkrēta kritiskā masa, pirms rodas komerciāla interese uzsākt projektu. Tas var būt īpaši būtisks aspekts (pārrobežu) infrastruktūras projektos.

(42) Nepietiek tikai ar to, ka konkrētā kontekstā ir vērojamas tirgus nepilnības, lai attaisnotu valsts intervenci. Jo īpaši var jau būt ieviestas citas politikas un pasākumi tieši tajā nolūkā, lai risinātu dažas no apzinātajām tirgus nepilnībām. Kā piemēru var minēt nozares regulējumu, obligātos piesārņojuma standartus, cenu noteikšanas mehānismus, piemēram, ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS) un oglekļa dioksīda nodokļi. Papildu pasākumus, tostarp valsts atbalstu, var vērst tikai uz atlikušajām tirgus nepilnībām, t. i., tirgus nepilnībām, kas nav atrisinātas ar šādām citām politikām un pasākumiem. Svarīgi ir arī parādīt, kā valsts atbalsts nostiprina citas ieviestās politikas un pasākumus, kuru mērķis ir novērst to pašu tirgus nepilnību. Valsts atbalsta nepieciešamība ir mazāka, ja tas mazina citu tādu politiku ietekmi, kuras ir vērstas uz to pašu tirgus nepilnību.

(43) Komisija apsvērs atbalsta nepieciešamību, ja dalībvalsts uzskatāmi parādīs, ka paliek nenovērsta (atlikusī) tirgus nepilnība, uz ko efektīvi vērsts atbalsts.

35 Raksturīgi pozitīvas ārējās ietekmes piemēri ir pasākumi, ar ko turpina uzlabot dabas aizsardzību vai bioloģisko daudzveidību vai nodrošināt ekosistēmas pakalpojumus, vai ārējā ietekme vispārējās apmācības rezultātā.

20


(44) Tā kā kopumā iespējamas tirgus nepilnības un atbalsta pasākumi pamatos var būt labi izstrādāti, lai panāktu efektīvu tirgus darbību, ne visi iesaistītie uzņēmumi var saskarties ar šīm tirgus nepilnībām vienādā apjomā. Līdz ar to attiecībā uz paziņojamo individuālo atbalstu Komisija novērtēs noteikta atbalsta nepieciešamību konkrētajā gadījumā. Dalībvalstij ir uzskatāmi jāparāda, ka tirgus nepilnība netiek novērsta konkrētā ar atbalstu veicinātā darbībā un ka atbalsts ir faktiski vērsts uz tirgus nepilnību.

(45) Atkarībā no konkrētās risinātās tirgus nepilnības Komisija ņems vērā:

(a) vai ar citiem politikas pasākumiem jau pietiekami tiek novērsta tirgus nepilnība, jo īpaši – vai ir pieejami vides vai citi Savienības standarti, ES ETS vai vides nodokļi;

(b) vai ir nepieciešama valsts intervence, ņemot vērā valsts standartu īstenošanas izmaksas atbalsta saņēmējam, ja atbalsts netiek piešķirts, salīdzinājumā ar šo standartu īstenošanas izmaksām (vai to neesamību) atbalsta saņēmēja galvenajiem konkurentiem;

(c) koordinācijas nepilnību gadījumā Komisija ņems vērā to uzņēmumu skaitu, kam nepieciešama sadarbība, nodalot sadarbības pušu intereses un praktiskas problēmas sadarbības koordinēšanai (valodnieciski jautājumi, informācijas sensitivitāte, nesaskaņoti standarti).

5.1.3. Atbalsta piemērotība

(46) Ierosinātajam atbalsta pasākumam jābūt piemērotam instrumentam, lai sasniegtu attiecīgo politikas mērķi. Atbalsta pasākumu neuzskatīs par saderīgu, ja citi mazāk kropļojoši politikas instrumenti vai citi mazāk kropļojoši atbalsta instrumentu veidi ļauj sasniegt tādu pašu pozitīvu ieguldījumu vispārējā mērķī.

5.1.3.1. Alternatīvu politikas instrumentu piemērotība

(47) Valsts atbalsts nav vienīgais politikas instruments, kas pieejams dalībvalstīm, lai veicinātu vides aizsardzības līmeņu paaugstināšanu vai sasniegtu labi funkcionējošu, pieejamu un ilgtspējīgu Eiropas enerģētikas tirgu. Svarīgi atcerēties, ka var būt citi instrumenti, ar ko iespējams labāk sasniegt šos mērķus. Regulējums un tirgus instrumenti ir vissvarīgākie līdzekļi, ar ko sasniegt mērķus vides un enerģētikas jomā. Nesaistošiem instrumentiem, piemēram, brīvprātīgam ekomarķējumam un videi nekaitīgu tehnoloģiju izplatīšanai, arī var būt svarīga nozīme, lai sasniegtu augstāku vides aizsardzības līmeni.

(48) Dažādi pasākumi vienas tirgus nepilnības novēršanai var būt pretrunā viens otram. Tas sevišķi ir gadījumā, kad ir ieviests efektīvs tirgus mehānisms, lai jo īpaši risinātu ārējās ietekmes problēmu. Papildu atbalsta pasākums tās pašas tirgus nepilnības novēršanai draud mazināt tirgus mehānisma efektivitāti.

(49) Arī dažādi pasākumi atšķirīgu tirgus nepilnību novēršanai var būt pretrunā viens otram. Pasākums ražošanas pietiekamības problēmas risināšanai var atbalstīt fosilā kurināmā izmantošanu, taču tas ir jālīdzsvaro ar vides mērķi pakāpeniski pārtraukt videi kaitīgu subsīdiju piešķiršanu. Tāpat arī pasākums siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai var palielināt mainīgās enerģijas apgādi, taču tas var negatīvi ietekmēt ražošanas pietiekamības problēmu.

(50) Principa “piesārņotājs maksā” ievērošana vides jomas tiesību aktos parasti nodrošina, ka ar negatīvu ārējo ietekmi saistītās tirgus nepilnības tiek novērstas. Tāpēc valsts atbalsts nav piemērots instruments un to nevar piešķirt, ciktāl

21

atbalsta saņēmēju varētu saukt pie atbildības saskaņā ar spēkā esošajiem ES vai valstu tiesību aktiem piesārņojuma jomā36.

5.1.3.2. Piemērotība, salīdzinot ar dažādiem atbalsta instrumentiem

(51) Atbalstu vides un enerģētikas jomā var piešķirt dažādos veidos. Tomēr dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka atbalsts tiek piešķirts veidā, kas varētu radīt vismazākos tirdzniecības un konkurences izkropļojumus. Šajā saistībā dalībvalstij ir uzskatāmi jāparāda, kāpēc mazāk piemēroti ir citi, iespējams, mazāk kropļojoši atbalsta veidi, piemēram, atmaksājamie avansi, salīdzinot ar tiešajām dotācijām vai nodokļu kredītiem, salīdzinot ar nodokļu samazinājumiem vai atbalsta veidiem, kas balstīti uz parāda vai kapitāla instrumentiem (piemēram, aizdevumi ar zemām procentu likmēm vai procentu likmes subsīdijas, valsts garantijas vai alternatīva kapitāla nodrošināšana ar labvēlīgiem nosacījumiem).

(52) Atbalsta instrumenta izvēlei vajadzētu būt saskaņotai ar to tirgus nepilnību, ko paredzēts novērst ar atbalsta pasākumu. Jo īpaši, ja ir nenoteikti faktiskie ieņēmumi, piemēram, energotaupības pasākumu gadījumā, piemērotais instruments var būt atmaksājamais avanss.

(53) Darbības atbalsta gadījumā dalībvalstij uzskatāmi jāparāda, ka atbalsts ir piemērots, lai sasniegtu shēmas mērķi attiecībā uz problēmām, kuru risināšanai šis atbalsts ir paredzēts. Lai uzskatāmi parādītu, ka atbalsts ir piemērots, dalībvalsts var aprēķināt atbalsta summu ex ante kā fiksēto summu, kas ietver gaidāmās papildu izmaksas konkrētā laikposmā, pamudinot uzņēmumus iekļaut izmaksas un laika gaitā attīstīt savu uzņēmējdarbību efektīvāk37.

(54) Lai uzskatāmi parādītu shēmu piemērotību, dalībvalstis var paļauties arī uz iepriekšējo novērtējumu rezultātiem, kā aprakstīts 7. iedaļā.

5.1.4. Stimulējoša ietekme


(55) Vides un enerģētikas atbalstu var atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu tikai tad, ja tam ir stimulējoša ietekme. Stimulējoša ietekme rodas, kad atbalsts pamudina saņēmēju mainīt savu darbību, palielinot vides aizsardzības līmeni vai uzlabojot droša, pieejama un ilgtspējīga Eiropas enerģijas tirgus darbību, ko tas nedarītu bez atbalsta. Atbalstam nav jāsubsidē darbības izmaksas, kas uzņēmumam rastos jebkurā gadījumā, un nav jākompensē saimnieciskās darbības parastais uzņēmējdarbības risks.

(56) Komisija uzskata, ka atbalstam, kas piešķirts, lai pielāgotos nākotnē paredzētajiem Savienības standartiem, parasti ir stimulējoša ietekme. Tomēr atbalstam nav stimulējošas ietekmes, ja ar ieguldījumiem tiek panākta uzņēmumu atbilstība Savienības standartiem, kas jau ir pieņemti, bet vēl nav stājušies spēkā.

(57) Atkāpjoties no (56). punkta, tiks uzskatīts, ka atbalstam, kas piešķirts, lai pielāgotos Savienības standartiem, kuri jau ir pieņemti, bet vēl nav stājušies

36 Jo īpaši Komisija uzskatīs, ka atbalstu piesārņotu vietu attīrīšanai var piešķirt tika tad, ja piesārņotājs — t. i., persona, kas atbildīga saskaņā ar katrā dalībvalstī piemērojamiem tiesību aktiem, neskarot direktīvu par atbildību vides jomā (Direktīva 2004/35/EK) un citus saistītos ES noteikumus šajā jomā, — nav identificēts vai to nevar saukt pie juridiskas atbildības par piesārņotu vietu attīrīšanas finansēšanu saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā”.

37 Tomēr, ja nākotnē paredzētā izmaksu un ieņēmumu attīstība ir saistīta ar augstu nenoteiktības pakāpi un ir izteikta informācijas asimetrija, valsts iestāde var arī vēlēties pieņemt kompensācijas modeļus, kas nav pilnībā ex ante, bet drīzāk ex ante un ex post sajaukums (piemēram, neparedzētās peļņas līdzsvarots sadalījums).

22

spēkā, ir stimulējoša ietekme, ja ieguldījums būs pabeigts vismaz vienu gadu pirms Savienības standartu stāšanās spēkā.

(58) Atkāpjoties no (56). punkta, stimulējoša ietekme var būt, ja atbalsts ir piešķirts:

(a) jaunu transportlīdzekļu iegādei autotransporta, dzelzceļa, iekšzemes ūdensceļu un jūras transporta nozarē, kas atbilst pieņemtajiem Savienības standartiem, ja iegāde ir notikusi pirms minēto standartu stāšanās spēkā un ja tie, kad tie būs obligāti, netiks piemēroti attiecībā uz jau iegādātajiem transportlīdzekļiem;

(b) esošo transportlīdzekļu modificēšanas darbībām autotransporta, dzelzceļa, iekšzemes ūdensceļu un jūras transporta nozarē, ja Savienības standarti vēl nebija spēkā minēto transportlīdzekļu ekspluatācijas uzsākšanas dienā un ja minētie standarti, kad tie būs obligāti, netiks piemēroti attiecībā uz minētajiem transportlīdzekļiem.

(59) Lai neatturētu dalībvalstis no tādu obligātu valsts standartu noteikšanas, kas ir stingrāki nekā attiecīgie Savienības standarti, Komisija parasti atzīst pozitīvo ieguldījumu vides vai enerģētikas mērķos, ko sniedz atbalstu sekmējoši ieguldījumi, kuri dod iespēju saņēmējam savu darbību rezultātā pārsniegt piemērojamos Savienības standartus. Šāds pozitīvs ieguldījums novērojams neatkarīgi no tādiem obligātajiem valsts standartiem, kas ir stingrāki nekā Savienības standarts. Tas ietver, piemēram, pasākumus ūdens un gaisa kvalitātes uzlabošanai, piemērojot standartus, kas ir augstāki par obligātajiem Savienības standartiem.

(60) Komisija uzskata, ka atbalstam nav stimulējošas ietekmes uz saņēmēju visos gadījumos, kad darbs saistībā ar projektu jau ir uzsākts, pirms saņēmējs iesniedz valsts iestādēm pieteikumu atbalstam. Šādā gadījumā, ja saņēmējs sāk īstenot projektu pirms pieteikšanās atbalsta saņemšanai, neviens atbalsts, kas piešķirts saistībā ar minēto projektu, netiks uzskatīts par saderīgu ar iekšējo tirgu.

(61) Dalībvalsts izmanto atbalsta pieteikuma veidlapu, kurā iekļauj vismaz pieteikuma iesniedzēja nosaukumu un lielumu, projekta aprakstu, tostarp tā atrašanās vietu, sākuma un beigu datumus, summu, kas nepieciešama atbalsta īstenošanai, un attiecināmās izmaksas. Pieteikuma veidlapā atbalsta saņēmējiem jāpaskaidro, kas būtu noticis, ja netiktu saņemts atbalsts. Šo alternatīvo projektu dēvē par hipotētisku scenāriju. Hipotētisks scenārijs var ietvert arī situāciju, kurā netiek veikts papildu ieguldījums (piemēram, filtra uzstādīšana iekārtai, ja nav Savienības standarta, kas saņēmējam liek rīkoties šādi). Turklāt lieliem uzņēmumiem jāiesniedz dokumentārs pierādījums, kas pamato pieteikuma veidlapā aprakstīto hipotētisko scenāriju. Uz MVU šis papildu pienākums neattiecas.

(62) Saņemot pieteikuma veidlapu, piešķīrējai iestādei jāveic hipotētiskā scenārija ticamības pārbaude un jāapstiprina, ka atbalstam ir nepieciešamā stimulējošā ietekme. Hipotētisks scenārijs ir ticams tad, ja tas ir patiess un atspoguļo lēmuma pieņemšanas faktorus laikā, kad atbalsta saņēmējs pieņēmis lēmumu par ieguldījumu. Tomēr (61). un (62). punkta nosacījumi nav nepieciešami, ja atbalstu piešķir, pamatojoties uz iepirkuma procedūru.


(63) Tādu pasākumu gadījumā, uz kuriem attiecas individuāla paziņošana, dalībvalstīm pilnībā jāparāda Komisijai atbalsta stimulējošā ietekme. Tai jāsniedz skaidrs pierādījums, ka atbalsts faktiski ietekmē ieguldījumu lēmumu, mainot

23

saņēmēja rīcību, lai palielinātu vides aizsardzības līmeni vai Eiropas enerģijas tirgus darbību. Lai varētu veikt visaptverošu novērtējumu, dalībvalstij jāsniedz ne tikai informācija par atbalstāmo projektu, bet arī tāda hipotētiskā scenārija plašs apraksts, kurā kāda dalībvalsts atbalstu saņēmējam nepiešķir. Tomēr šāds uzskatāms pierādījums nav nepieciešams, ja atbalstu piešķir, pamatojoties uz iepirkuma procedūru.

(64) Jaunu ieguldījumu vai ražošanas metožu priekšrocības parasti neaprobežojas ar to tiešo ietekmi uz vidi vai ietekmi uz enerģijas tirgu. Šādas priekšrocības jo īpaši var būt ražošanas priekšrocības38, turpretī riski jo īpaši attiecas uz nenoteiktību, vai ieguldījums būs tik produktīvs, cik gaidīts.

(65) Stimulējošo ietekmi parasti nosaka hipotētiskā analīzē, salīdzinot paredzētās darbības līmeņus ar atbalstu un bez tā. Būtībā tā ir projekta ienesīguma pārbaude atbalsta nesniegšanas gadījumā, lai pārliecinātos, vai tiešām uzņēmuma gūtā peļņa ir nepietiekama, lai īstenotu alternatīvo projektu.

(66) Šajā saistībā ienesīguma līmeni var novērtēt, atsaucoties uz metodēm, kas ir standarta prakse konkrētajā saistītajā nozarē un kas var ietvert metodes, ar kurām novērtē projekta neto pašreizējo vērtību (NPV)39, iekšējo peļņas normu (IRR)40 vai vidējo peļņu no ieguldītā kapitāla (ROCE). Projekta ienesīgums ir jāsalīdzina ar parastām peļņas normām, ko uzņēmums piemēro citos līdzīga veida ieguldījumu projektos. Ja šīs normas nav pieejamas, projekta ienesīgums jāsalīdzina ar uzņēmuma kapitāla izmaksām kopumā vai ar peļņas normām, ko parasti novēro attiecīgajā nozarē.

(67) Ja nav zināms konkrētais hipotētiskais scenārijs, stimulējošas ietekmes pastāvēšanu var pieņemt, ja ir finansējuma deficīts, t. i., ja ieguldījuma izmaksas pārsniedz ieguldījuma paredzamās darbības peļņas neto pašreizējo vērtību (NPV), pamatojoties uz ex ante uzņēmējdarbības plānu.

(68) Dalībvalstis jo īpaši ir aicinātas balstīties uz aktuāliem, būtiskiem un ticamiem pierādījumiem, tostarp, piemēram, oficiāliem valdes dokumentiem, kredītkomitejas ziņojumiem, riska novērtējumiem, finanšu ziņojumiem, iekšējiem uzņēmējdarbības plāniem, ekspertu atzinumiem un citiem pētījumiem, kas saistīti ar novērtējamo ieguldījumu projektu. Dokumenti, kas satur informāciju par pieprasījuma prognozēm, izmaksu prognozēm, finanšu prognozēm, dokumenti, kuri iesniegti ieguldījumu komitejā un kuros sīki izstrādāti dažādi ieguldījumu scenāriji, vai finanšu iestādēm iesniegtie dokumenti varētu palīdzēt pārbaudīt stimulējošo ietekmi.

(69) Lai nodrošinātu, ka stimulējošā ietekme ir noteikta objektīvi, Komisija savā novērtējumā par stimulējošo ietekmi var salīdzināt konkrētā uzņēmuma datus ar tās nozares datiem, kurā uzņēmums darbojas (salīdzinošā novērtēšana). Jo īpaši dalībvalstij, ja iespējams, būtu jāsniedz konkrētās nozares dati, kas uzskatāmi

38 Ražošanas priekšrocības, kas negatīvi skar stimulējošo iedarbību, ir jaudas, ražīguma, efektivitātes vai kvalitātes uzlabošanās. Citas priekšrocības var būt saistītas ar produkta tēlu vai ražošanas metožu marķējumu, kas var negatīvi ietekmēt stimulējošo ietekmi jo īpaši tirgos, kuros ir konkurences spiediens, lai uzturētu augstu vides aizsardzības līmeni.

39 Projekta neto pašreizējā vērtība (NPV) ir starpība starp pozitīvajām un negatīvajām naudas plūsmām ieguldījuma darbības laikā, diskontējot līdz to pašreizējai vērtībai (parasti izmantojot kapitāla izmaksas), t. i., parastās peļņas normas, ko piemēro attiecīgais uzņēmums citos līdzīgos ieguldījuma projektos. Ja šis salīdzinošais novērtējums nav pieejams, šajā nolūkā var izmantot uzņēmuma kapitāla izmaksas kopumā vai peļņas normas, ko parasti novēro attiecīgajā nozarē.

40 Iekšējā peļņas norma (IRR) nav balstīta uz uzskaites ieņēmumiem konkrētajā gadā, taču tajā ņem vērā turpmākās naudas plūsmas, ko ieguldītājs cer saņemt visā ieguldījuma darbības laikā. To definē kā diskonta likmi, kurā naudas plūsmas NPV ir nulle.

24

parāda, ka uzņēmuma hipotētiskais scenārijs, tā pieprasītais ienesīguma līmenis un tā gaidāmās naudas plūsmas ir pieņemamas.

(70) Komisija var atzīt stimulējošo ietekmi gadījumos, ja uzņēmumam var būt stimuls īstenot projektu ar atbalsta palīdzību arī tad, ja atbalstāmais projekts nesasniedz parasti nepieciešamo ienesīguma līmeni. To var attaisnot, piemēram, ievērojot plašākos ieguvumus, kas neatspoguļojas paša projekta ienesīgumā. Šādos apstākļos sniegtais pierādījums, kas pamato stimulējošās ietekmes esamību, kļūst īpaši svarīgs.

(71) Ja uzņēmums pielāgojas valsts standartam, kas ir augstāks nekā Savienības standarti vai pieņemts, ja Savienības standartu nav, Komisija pārbaudīs, vai atbalsta saņēmējs izjustu būtisku ietekmi pieaugošu izmaksu dēļ un nespētu segt izmaksas, kas saistītas ar valsts standartu tūlītēju īstenošanu.

(72) Attiecībā uz ieguldījumiem, kuru rezultātā uzņēmumi pārsniedz minimālos līmeņus, kuri nepieciešami atbilstīgi Savienības standartiem, Komisija var arī neatzīt stimulējošo ietekmi, īpaši ja šādi ieguldījumi atbilst minimālajiem tehniskajiem standartiem, kas pieejami tirgū.

(73) Ja atbalsts nemaina saņēmēja rīcību, mudinot veikt papildu darbības, šādam atbalstam nav stimulējošas ietekmes, lai veicinātu atbildīgu rīcību vides jomā ES vai stiprinātu Eiropas enerģijas tirgus darbību. Tāpēc atbalstu neapstiprinās gadījumos, ja izrādīsies, ka tās pašas darbības tiktu veiktas bez atbalsta.

5.1.5. Atbalsta samērīgums


(74) Atbalstam vides un enerģētikas jomā vienmēr jābūt samērīgam. Atbalstu uzskata par samērīgu, ja atbalsta summa katram saņēmējam ir ierobežota līdz minimumam, kas nepieciešams, lai sasniegtu vēlamo vides aizsardzības vai enerģētikas mērķi.

(75) Parasti atbalstu uzskatīs par ierobežotu līdz nepieciešamajam minimumam, ja atbalsts atbildīs (neto) papildu izmaksām, kas nepieciešamas mērķa sasniegšanai salīdzinājumā ar hipotētisko scenāriju gadījumā, ja atbalstu nepiešķir. Neto papildu izmaksas salīdzina atbalstāmā projekta ekonomisko ieguvumu un izmaksu (tostarp ieguldījuma un darbības) starpību ar tāda alternatīva ieguldījumu projekta ekonomiskajiem ieguvumiem un izmaksām, ko uzņēmums veiktu atbalsta nesniegšanas gadījumā (hipotētiskais scenārijs).

(76) Tomēr var būt grūti pilnībā ņemt vērā visus saimnieciskos ieguvumus, kas uzņēmumam radīsies no papildu ieguldījuma41. Tāpēc pasākumiem, uz kuriem neattiecas individuāls novērtējums, var izmantot vienkāršotu metodi, pievēršoties papildu ieguldījuma izmaksu aprēķinam (t. i., neņemot vērā saimnieciskos ieguvumus un izmaksas). Pasākumus, uz kuriem neattiecas individuāls novērtējums, uzskatīs par samērīgiem, ja atbalsta summa nepārsniegs attiecināmo izmaksu procentuālo daudzumu, kā norādīts turpmāk. Šī atbalsta maksimālā intensitāte arī ir maksimālais ierobežojums atbalstam, kas sniegts paziņotajiem pasākumiem.

Attiecināmās izmaksas

(77) Attiecināmās izmaksas ir papildu ieguldījumu izmaksas materiālos un/vai nemateriālos aktīvos. Tās aprēķinās kā ieguldījumu izmaksas, kas tieši saistītas ar

41 Piemēram, nav viegli novērtēt tādus konkrētus ieguvumu veidus kā “zaļais tēls”, ko uzlabo ieguldījums vides jomā.

25

paredzēto vispārējas nozīmes mērķi, un noteiks, attiecīgā gadījumā atsaucoties uz hipotētisko scenāriju. Izmaksas, kas nav tieši saistītas ar vides vai enerģētikas mērķa sasniegšanu, nav attiecināmas.

(78) Attiecināmās izmaksas nosaka šādi:

(a) ja vispārējas nozīmes mērķa sasniegšanas izmaksas var noteikt kopējās ieguldījumu izmaksās kā atsevišķu ieguldījumu (piemēram, jo zaļais elements ir jau esošas iekārtas viegli nosakāma “pievienotā sastāvdaļa”), atsevišķā ieguldījuma izmaksas ir attiecināmās izmaksas;

(b) visos pārējos gadījumos attiecināmās izmaksas ir papildu ieguldījuma izmaksas, ko nosaka, salīdzinot atbalstīto ieguldījumu ar hipotētisko scenāriju, kurā valsts atbalsta nav. Pareizs hipotētiskais scenārijs ir tehniski salīdzināma ieguldījuma izmaksas42, ko patiešām īstenotu bez atbalsta43 un kas nesasniedz vispārējas nozīmes mērķi vai sasniedz šo mērķi tikai mazākā apmērā.

(79) Šo pamatnostādņu 2. pielikumā norādīti attiecīgā hipotētiskā scenārija vai attiecināmo izmaksu aprēķina piemēri, kas atspoguļo hipotētisko scenāriju, kuru vajadzētu izmantot līdzīgos gadījumos.

(80) Attiecībā uz dažiem pasākumiem, jo īpaši integrēto projektu atbalsta jomā (piemēram, integrētie energoefektivitātes pasākumi), hipotētisko scenāriju noteikt var būt grūti. Attiecībā uz šādiem projektiem Komisija var apsvērt alternatīvu variantu papildu izmaksu noteikšanai (piemēram, finansējuma deficīta pieeja). Ja ieguldījumu projekts attiecas tikai uz jaunas infrastruktūras izveidi kā daļu no centralizētās siltumapgādes vai dzesēšanas projekta, kā alternatīvu variantu var izmantot finansējuma deficīta pieeju.

Atbalsta maksimālā intensitāte

(81) Lai nodrošinātu prognozējamību un vienlīdzīgus konkurences apstākļus, Komisija 2. pielikumā norādītajam atbalstam piemēro atbalsta maksimālo intensitāti. Tā atspoguļo valsts intervences nepieciešamību, no vienas puses (ko nosaka tirgus nepilnības būtiskums), un gaidāmo konkurences un tirdzniecības izkropļojuma līmeni, no otras puses.

(82) Augstāku atbalsta intensitāti var pieļaut attiecībā uz dažiem atbalsta veidiem vai gadījumā, ja ieguldījums tiek veikts atbalstāmā reģionā, taču atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 100 % no attiecināmām izmaksām.

(a) Atbalsta maksimālo intensitāti var palielināt par [15] procentpunktiem ieguldījumiem enerģētikas un vides jomā, ko veic atbalstāmās teritorijās, kuras atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem, un par 5 procentpunktiem ieguldījumiem enerģētikas un vides jomā, kas tiek veikti atbalstāmās teritorijās, kuras atbilst Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem. Komisija uzskata šos palielinājumus par attaisnojamiem, ņemot vērā dažādos traucējumus, ar ko saskaras minētie reģioni un kas var arī aizkavēt ieguldījumu veikšanu vides vai enerģētikas jomā.

(b) Atbalsta intensitāti var palielināt par 10 % vidējiem uzņēmumiem un par 20 % maziem uzņēmumiem. Maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas var

42 Tehniski salīdzināms ieguldījums ir ieguldījums ar tādu pašu ražošanas jaudu un visām citām tehniskajām īpašībām (izņemot tās, kas ir tieši saistītas ar papildu ieguldījumu sasniedzamajā mērķī).

43 Šādam atsauces ieguldījumam no uzņēmējdarbības viedokļa jābūt drošai alternatīvai novērtējamajam ieguldījumam.

26

saskarties, no vienas puses, ar salīdzinoši augstākām izmaksām vides vai enerģētikas mērķu sasniegšanā salīdzinājumā ar to darbības apmēru un, no otras puses, ar kapitāla tirgus nepilnībām, kas tos ierobežo segt šādas izmaksas, var attaisnot arī lielāku atbalsta intensitāti, jo nopietns konkurences un tirdzniecības izkropļojumu risks samazinās, ja saņēmējs ir mazais vai vidējais uzņēmums.

(c) Lielāku atbalsta intensitāti var attaisnot konkrētos apstākļos ekoinovāciju gadījumā, kas var pievērsties divkāršai tirgus nepilnībai saistībā ar lielākiem inovācijas riskiem savienojumā ar projekta vides aspektu. Tas jo īpaši attiecas uz resursu efektīvas izmantošanas pasākumiem. Atbalsta intensitāti var palielināt par 10 procentpunktiem, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

i ekoinovāciju aktīviem vai projektam jābūt jauniem vai būtiski uzlabotiem salīdzinājumā ar nozares vispārējo situāciju ES44;

ii gaidāmajam ieguvumam vides jomā jābūt ievērojami lielākam nekā uzlabojumam, ko radītu vispārējās situācijas attīstība kopumā līdzīgos pasākumos45;

iii šo aktīvu vai projektu novatoriskā būtība nepārprotami ietver risku tehnoloģiju, tirgus vai finanšu ziņā, kas ir lielāks nekā risks, kas parasti saistīts ar līdzīgiem aktīviem vai projektiem, kuri neietver inovācijas46.

(83) Tāpēc Komisija uzskatīs atbalstu par saderīgu, ja attiecināmās izmaksas būs aprēķinātas pareizi un būs ievērota 2. pielikumā norādītā atbalsta maksimālā intensitāte.

(84) Ja atbalsts saņēmējam ir piešķirts patiesi konkurētspējīgā solīšanas procesā, pamatojoties uz skaidriem, pārskatāmiem un nediskriminējošiem kritērijiem, šī atbalsta summa var sasniegt 100 % no attiecināmajām izmaksām47. Šādam solīšanas procesam jābūt nediskriminējošam un jānodrošina, ka tajā piedalās pietiekams uzņēmumu skaits. Turklāt budžetam, kas saistīts ar solīšanas procesu, jānosaka saistošs ierobežojums tādā nozīmē, ka ne visi dalībnieki var saņemt atbalstu. Visbeidzot, atbalsts ir jāpiešķir, pamatojoties uz solītāja iesniegto sākotnējo piedāvājumu, tādējādi nepieļaujot turpmākas pārrunas.

(85) Īpašs atbalsta veids var būt tirgojamo emisijas atļauju shēmas, kas var ietvert valsts atbalstu. Piemēram, ja dalībvalstis piešķir atļaujas un kvotas zem to tirgus vērtības. Ja kopējais atļauju skaits, ko piešķir dalībvalstis, ir mazāks nekā kopējās

44 Novatorisko raksturu dalībvalstis var parādīt, piemēram, precīzi aprakstot inovācijas un tirgus nosacījumus tā ieviešanai vai izplatīšanai, salīdzinot to ar nozares vispārējās situācijas procesiem vai organizatoriskajiem paņēmieniem, ko parasti izmanto citi uzņēmumi tajā pašā nozarē.

45 Ja, salīdzinot ekoinovācijas pasākumus ar standarta pasākumiem, kas neietver inovāciju, var izmantot kvantitatīvus rādītājus, “ievērojami lielāks” nozīmē to, ka minimālajam uzlabojumam, kādu gaida no ekoinovācijas pasākumiem attiecībā uz vides apdraudējuma vai piesārņojuma samazināšanu vai lielāku energoresursu efektivitāti, jābūt vismaz divreiz lielākam nekā minimālajam uzlabojumam, ko gaida no vispārējās salīdzināmu pasākumu attīstības, kas neietver inovāciju.

Ja konkrētā gadījumā ierosinātā pieeja nav piemērojama vai ja nav iespējams veikt kvantitatīvo salīdzinājumu, valsts atbalsta pieteikuma dokumentā jāietver sīks apraksts par metodēm, kas izmantotas, lai novērtētu šo kritēriju, nodrošinot standartu, kas ir pielīdzināms ierosinātajai metodei.

46 Šo risku dalībvalsts var pierādīt, piemēram, ar šādiem datiem: izmaksas attiecībā pret uzņēmuma apgrozījumu, izstrādei vajadzīgais laiks, no ekoinovācijas sagaidāmie ieguvumi salīdzinājumā ar projekta izmaksām, neizdošanās varbūtība.

47 Tas ir tādēļ, ka šādos apstākļos var pieņemt, ka attiecīgie piedāvājumi atspoguļo visus iespējamos ieguvumus, ko varētu radīt papildu ieguldījums.

27

paredzamās uzņēmumu vajadzības, kopējā ietekme uz vides aizsardzības līmeni būs pozitīva. Atsevišķi katra uzņēmuma līmenī, ja piešķirtās atļaujas neaptver visu uzņēmuma paredzamo vajadzību kopumu, uzņēmumam vai nu jāsamazina piesārņojums, tādējādi dodot ieguldījumu vides aizsardzības līmeņa uzlabošanā, vai jāpērk papildu atļaujas tirgū, tādējādi maksājot kompensāciju par radīto piesārņojumu. Lai ierobežotu konkurences kropļošanu, nav pieļaujama atļauju pārmērīga piešķiršana un jāpieņem noteikumi, kas novērstu nepamatotus šķēršļus iekļūšanai tirgū.

5.1.5.2. Atbalsta kumulācija

(86) Atbalstu var piešķirt vienlaikus, pamatojoties uz vairākām atbalsta shēmām vai summējot ar ad hoc atbalstu, ja valsts atbalsta kopsumma darbībai vai projektam nepārsniedz ierobežojumus, kas noteikti šajās pamatnostādnēs paredzētajā atbalsta maksimālajā apjomā. Savienības finansējums, ko centralizēti pārvalda Komisija un kas nav tiešā vai netiešā dalībvalsts kontrolē48, nav valsts atbalsts. Ja šāds Savienības finansējums ir apvienots ar valsts atbalstu, tikai valsts atbalstu ņem vērā, lai noteiktu, vai ir ievērotas paziņošanas robežvērtības un atbalsta maksimālā intensitāte, ar nosacījumu, ka piešķirtā publiskā finansējuma kopsumma attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām tomēr nedrīkst pārsniegt maksimālo(-ās) finansējuma likmi(-es), kas paredzētas piemērojamajos Eiropas noteikumos.

(87) Atbalstu nesummē ar de minimis atbalstu attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja šādas summēšanas rezultātā atbalsta intensitāte pārsniedz to, kāda noteikta šajās pamatnostādnēs.

5.1.5.3. 5.1.5.3. Papildu nosacījumi individuāli paziņojamam ieguldījumu un darbības atbalstam

(88) Lai nodrošinātu samērīgumu individuāla atbalsta gadījumā, nepietiek ar atbilstību atbalsta maksimālajai intensitātei, kā norādīts šajā iedaļā un 2. pielikumā. Šo atbalsta maksimālo intensitāti izmanto kā individuālā atbalsta maksimālo robežvērtību49.

(89) Parasti individuāli paziņojamu atbalstu uzskatīs par ierobežotu līdz minimumam, ja atbalsta summa atbildīs atbalstāmā ieguldījuma neto papildu izmaksām salīdzinājumā ar hipotētisko scenāriju atbalsta nesniegšanas gadījumā. Visi saistītie ieguvumi un izmaksas jāņem vērā projekta darbības laikā.

(90) Ja nevienu konkrētu alternatīvu projektu nevar uzskatīt par identisku hipotētiskam, Komisija pārbaudīs, vai atbalsta summa pārsniedz nepieciešamo minimumu, lai padarītu atbalstāmo projektu par pietiekami ienesīgu, piemēram, vai tas palielina tā IRR, pārsniedzot parastās peļņas normas, ko attiecīgais uzņēmums piemēro citos līdzīga veida ieguldījumu projektos. Ja šis salīdzinošais novērtējums nav pieejams, šajā nolūkā var izmantot uzņēmuma kapitāla izmaksas kopumā vai peļņas normas, ko parasti novēro attiecīgajā nozarē.

(91) Dalībvalstij būtu jāsniedz pierādījums, ka atbalsta summa ir saglabāta minimālajā apjomā. Stimulējošās ietekmes analīzē izmantotos aprēķinus var izmantot arī, lai

48 Piemēram, atbalsts, kas piešķirts, pamatojoties uz Komisijas Lēmumu 2010/670/ES (NER300 finansējums), Regulu 2010/1233/ES, ar ko groza Regulu 2009/663/EK (EEPEA finansējums), pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”vai COSME.

49 Ja ir piešķirts ad hoc atbalsts, maksimālo robežvērtību nosaka, salīdzinot raksturīgos nozares datus, kas līdzvērtīgi tādai individuāli paziņojama atbalsta maksimālajai robežvērtībai, kurš piešķirts, pamatojoties uz shēmu.

28

novērtētu, vai atbalsts ir samērīgs. Dalībvalstij uzskatāmi jāparāda samērīgums, pamatojoties uz attiecīgu dokumentāciju, kas minēta (68). punktā.

(92) Attiecībā uz darbības atbalstu, kas piešķirts iepirkuma procedūrā, uzskata, ka individuālā atbalsta samērīgums ir panākts, ja ir ievēroti vispārējie nosacījumi.

5.1.6. Izvairīšanās no nepamatotas negatīvas ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību

(93) Lai atbalsts būtu saderīgs, atbalsta pasākumu negatīvajai ietekmei, kas izpaužas kā konkurences izkropļojumi, un ietekmei uz tirdzniecību starp dalībvalstīm jābūt ierobežotai un kompensētai ar pozitīvo ietekmi, kas izpaužas kā ieguldījumi vispārējas nozīmes mērķa sasniegšanā.

(94) Komisija ir apzinājusi divus galvenos iespējamos atbalsta radītos izkropļojumus, proti, produktu tirgus izkropļojumi un atrašanās vietas ietekme. Abi veidi var izraisīt līdzekļu piešķiršanas neefektivitāti (mazinot iekšējā tirgus saimniecisko sniegumu) un sadales problēmas (skarot saimnieciskās darbības sadalījumu starp reģioniem).

(95) Ar atbalstu videi atbilstīgi tā patiesajai būtībai parasti cenšas atbalstīt videi nekaitīgus izstrādājumus un tehnoloģijas uz citu, vairāk piesārņojošu izstrādājumu un tehnoloģiju rēķina. Šo atbalsta ietekmi parasti neuzskatīs par nepamatotu konkurences izkropļojumu, jo tai raksturīga saistība ar atbalsta patieso mērķi (ekonomikas ekoloģizācija). Novērtējot vides atbalsta iespējamo negatīvo ietekmi, Komisija ņems vērā pasākuma vispārējo ietekmi uz vidi, novērtējot tā negatīvo ietekmi uz to uzņēmumu stāvokli tirgū, kas nesaņem atbalstu, un attiecīgi uz to peļņu. Rīkojoties šādi, Komisija jo īpaši apsvērs kropļojošo ietekmi uz konkurentiem, kas līdzīgi darbojas, pamatojoties uz videi nekaitīgu pieeju, arī tad, ja nesaņem atbalstu. Līdzīgi, jo mazāka ir attiecīgā pasākuma gaidāmā ietekme uz vidi, jo svarīgāk pārbaudīt tā ietekmi uz konkurentu tirgus daļu un peļņu tirgū kopumā.

(96) Viena iespējamā kaitīgā valsts atbalsta ietekme vides un enerģētikas mērķu jomā ir tāda, ka tā neļauj tirgus mehānismam sniegt efektīvus rezultātus, apbalvojot visefektīvākos un visnovatoriskākos ražotājus un izdarot spiedienu uz visneefektīvākajiem ražotājiem, lai uzlabotu, pārstrukturētu vai atstātu tirgu. Tas var radīt situāciju, kurā, pamatojoties uz dažiem uzņēmumiem piešķirto atbalstu, efektīvāki vai novatoriskāki konkurenti (piemēram, konkurenti ar atšķirīgu, iespējams, pat tīrāku tehnoloģiju), kas citādi spētu ienākt un izvērsties tirgū, nespēj to paveikt. Ilgtermiņā, kavējot konkurentu ienākšanu tirgū un tirgus pamešanu, var samazināties inovācija un palēnināties produktivitātes uzlabojumi nozarē.

(97) Atbalstam var būt kropļojoša ietekme arī tad, ja saņēmējam tiek palielināta vai saglabāta būtiska ietekme tirgū. Pat tad, ja atbalsts tieši nenostiprina būtisku ietekmi tirgū, tas šādu efektu var radīt netieši, nemotivējot esošos konkurentus paplašināt darbību vai veicinot to aiziešanu no tirgus, vai atturot jaunu konkurentu ienākšanu tirgū.

(98) Neatkarīgi no izkropļojumiem produktu tirgos atbalsts var ietekmēt arī tirdzniecības un atrašanās vietas izvēli. Šādi izkropļojumi var rasties starp dalībvalstīm, ja uzņēmumi iesaistās pārrobežu konkurencē vai arī apsver citas vietas ieguldījumu veikšanai. Atbalsts, kura nolūks ir saglabāt saimniecisko darbību kādā reģionā vai pārcelt to no citiem iekšējā tirgus reģioniem, nedrīkst izraisīt tiešu produktu tirgu izkropļojumu, taču tas pārceļ darbības vai ieguldījumus no viena reģiona uz citu, neradot tīru ietekmi uz vidi.

29

Nepārprotama negatīva ietekme

(99) Parasti atbalsta pasākums un konteksts, kādā to piemēro, jāanalizē, lai noteiktu apmēru, kādā to var uzskatīt par kropļojošu. Tomēr var noteikt konkrētas situācijas, kurās negatīvā ietekme nepārprotami dominē pār jebkādu pozitīvo ietekmi, un tas nozīmē, ka atbalstu nevar uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

(100) Komisija nosaka atbalsta maksimālo intensitāti. Šī intensitāte ir saderīguma pamatprasība, kuras mērķis ir novērst valsts atbalsta izmantošanu projektos, kuros attiecība starp atbalsta summu un attiecināmajām izmaksām ir uzskatāma par ļoti augstu un jo īpaši, ka tā varētu būt kropļojoša.

(101) Līdzīgi par saderīgu neuzskatīs atbalstu vides un enerģētikas mērķiem, kas tikai izraisa saimnieciskās darbības atrašanās vietas maiņu, neuzlabojot esošo vides aizsardzības līmeni ES dalībvalstī.


(102) Novērtējot atbalsta pasākuma negatīvo ietekmi, Komisija savā analīzē galveno uzmanību pievērsīs paredzamās ietekmes izkropļojumiem, kādi atbalstam vides un enerģētikas jomā ir uz konkurenci starp uzņēmumiem produktu tirgos, ko skar saimnieciskās darbības atrašanās vieta. Ja valsts atbalsta pasākumi ir mērķtiecīgi vērsti uz tirgus nepilnību, ko plānots novērst, risks, ka atbalsts pārmērīgi kropļos konkurenci, ir ierobežotāks.

(103) Ja atbalsts ir samērīgs un sedz tikai papildu ieguldījuma izmaksas, atbalsta negatīvā ietekme parasti tiek mazināta. Tomēr arī tad, ja atbalsts ir nepieciešams un samērīgs, atbalsta rezultātā var mainīties saņēmēju rīcība, kropļojot konkurenci. Uz peļņu vērsts uzņēmums paaugstinās vides aizsardzības līmeni vairāk, nekā to paredz obligātās prasības, tikai tad, ja tas uzskatīs, ka šāda rīcība vismaz daļēji ir izdevīga uzņēmumam.

(104) Lai saglabātu konkurences un tirdzniecības izkropļojumus minimālā līmenī, Komisija īpašu uzmanību pievērsīs atlases procesam: ja iespējams, atlases process būtu jāveic nediskriminējošā, pārredzamā un atklātā veidā, no tā bez īpašas vajadzības nedrīkst izslēgt uzņēmumus, kas var konkurēt ar projektiem, lai sasniegtu tādu pašu mērķi vides vai enerģētikas jomā. Atlases procesa rezultātā būtu jāizvēlas saņēmēji, kas var pievērsties mērķiem vides vai enerģētikas jomā, izmantojot vismazāko atbalsta summu vai darbojoties visrentablākajā veidā.

(105) Komisija jo īpaši novērtēs atbalsta kropļojošo ietekmi, apsverot šādus elementus:

(a) izmaksu uz vienu saražoto vienību samazinājums vai kompensācija ja jaunā iekārta50 palīdzēs samazināt izmaksas uz vienu saražoto vienību salīdzinājumā ar situāciju bez atbalsta vai ja atbalsts kompensēs daļu no darbības izmaksām, iespējams, ka saņēmēja pārdošanas apjomi palielināsies. Jo lielāka ir izstrādājuma cenu elastība, jo lielāks ir iespējamais konkurences izkropļojums;

(b) videi draudzīgāks ražošanas process: ja saņēmēji ievieš videi nekaitīgāku ražošanas procesu un ja ir pieņemts, ka produkta vides aizsardzības līmeni patērētāju uztverē uzsver ar marķējuma vai tēla palīdzību, pastāv iespēja, ka saņēmēja pārdošanas apjomi palielināsies. Jo vairāk pircēji dod

50 Papildu ieguldījuma izmaksu aprēķins var pilnībā neietvert visus ieguvumus, jo ieguldījuma ekspluatācijas laikā saimnieciskos ieguvumus neatskaita. Turklāt varētu būt sarežģīti ņemt vērā noteiktus ieguvumu veidus, piemēram, tādus, kas saistīti ar palielinātu ražīgumu un palielinātu ražošanu, nemainot jaudu.

30

priekšroku produkta ekoloģiskajām īpašībām, jo lielāks ir iespējamais konkurences izkropļojums;

(c) jauns produkts: ja saņēmēji sāk ražot jaunu vai augstākas kvalitātes produktu, pastāv iespēja, ka viņu pārdošanas apjomi palielināsies un viņi iegūs galvenā virzītājspēka priekšrocības. Jo vairāk patērētāji dod priekšroku produkta ekoloģiskajām īpašībām, jo lielāks ir konkurences izkropļojums.


(106) Dalībvalstīm jānodrošina, ka kropļojošā ietekme, kā aprakstīts iepriekš, ir ierobežota. Papildus 5.1.6.1. iedaļā norādītajiem elementiem Komisija individuāla atbalsta gadījumā ņems vērā un novērtēs, vai atbalsta rezultātā:

(a) tiek atbalstīta neefektīva ražošana, tādējādi kavējot ražīguma pieaugumu nozarē;

(b) tiek kropļoti dinamiskie stimuli;

(c) tiek radīta vai palielināta ietekme tirgū vai izslēdzošas darbības;

(d) tiek mākslīgi mainītas tirdzniecības plūsmas vai ražošanas izvietojums.

(107) Komisija var apsvērt to enerģētikas un vides atbalsta shēmu plānoto ieviešanu, par kurām nav paziņots un kuras tieši vai netieši dod labumu saņēmējam, nolūkā novērtēt atbalsta kopējo ietekmi.

(108) Komisija arī novērtēs, vai atbalsta rezultātā dažas teritorijas var iegūt izdevīgākus ražošanas nosacījumus, jo īpaši salīdzinoši zemāku ražošanas izmaksu dēļ, kas rodas atbalsta rezultātā, vai augstāku ražošanas standartu dēļ, kas panākti atbalsta rezultātā. Tādējādi uzņēmumi var palikt teritorijās, kas saņem atbalstu, vai pārcelties uz tām, vai arī tirdzniecības plūsmas var novirzīties uz teritoriju, kas saņem atbalstu. Savā analīzē par paziņojamo individuālo atbalstu Komisija attiecīgi ņems vērā visus pierādījumus par to, ka atbalsta saņēmējs ir apsvēris citas atrašanās vietas.

5.1.7. Pārredzamība

(109) Dalībvalstīm centrālā tīmekļa vietnē vai atsevišķā tīmekļa vietnē, kurā apvienota informācija no vairākām tīmekļa vietnēm (piemēram, reģionālām), ir jāpublicē vismaz šāda informācija par valsts atbalsta shēmām: paziņotās atbalsta shēmas un tās īstenošanas nosacījumu pilns teksts, piešķīrēja iestāde, individuālo atbalsta saņēmēju nosaukumi, katram saņēmējam piešķirtā atbalsta veids (atbalsta instruments) un summa, saņēmēja veids (MVU / liels uzņēmums), reģions (NUTS II līmenī), kurā atrodas saņēmējs, un galvenā ekonomikas nozare, kurā saņēmējs veic savas darbības, NACE grupas līmenī. Šīs prasības mutatis mutandis jāattiecina arī uz ad hoc atbalstu. Šāda informācija jāpublicē pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu, tā jāsaglabā vismaz 10 gadus, un tai bez ierobežojumiem jābūt pieejamai plašai sabiedrībai51.

51 Šī informācija būtu regulāri jāatjaunina (piemēram, ik pēc sešiem mēnešiem), un tai ir jābūt pieejamai neekskluzīvā formātā.

31

5.2. Atbalsts enerģijai no atjaunojamiem energoresursiem

(110) ES ir noteikusi vērienīgus mērķus klimata pārmaiņu un enerģijas ilgtspējības jomā, jo īpaši kā daļu no savas stratēģijas “Eiropa 2020”. Vairāki ES tiesību akti jau atbalsta šo mērķu sasniegšanu, piemēram, ES ETS, Atjaunojamo energoresursu direktīva un Degvielas kvalitātes direktīva. Tomēr to īstenošana ne vienmēr nodrošina visefektīvāko tirgus darbību, un konkrētos apstākļos valsts atbalsts var būt piemērots instruments, lai sekmētu ES mērķu un saistīto valsts mērķu sasniegšanu.

(111) Jo īpaši, lai gan ES ETS un CO2 nodokļi internalizē siltumnīcefekta gāzu emisiju radītās izmaksas, tās (vēl) nevar internalizēt pilnībā, un valsts atbalsts tādējādi var būt virzītājs, lai sasniegtu saistītus, taču atšķirīgus ES mērķus atjaunojamās enerģijas jomā. Tāpēc Komisija, ja vien tai nav pierādījuma par pretējo, uzskata, ka saglabājas atlikusī tirgus nepilnība, ko var novērst ar atbalstu atjaunojamai enerģijai.

(112) Lai ļautu dalībvalstīm sasniegt to mērķus saskaņā ar stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem, Komisija uzskata, ka atbalsts ir piemērots un ka atbalsta kropļojošā iedarbība ir ierobežota ar nosacījumu, ka ir ievēroti visi citi nosacījumi.

(113) Attiecībā uz atbalstu hidroelektroenerģijas ražošanai jānorāda, ka tā ietekme var būt divējāda. No vienas puses, tam ir pozitīva ietekme uz zemām siltumnīcefekta gāzu emisijām, un, no otras puses, tam var būt arī negatīva ietekme uz ūdens sistēmām un bioloģisko daudzveidību. Tāpēc, piešķirot atbalstu enerģijas ražošanai hidroelektrostacijās, dalībvalstīm ir jāievēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā52, un jo īpaši tās 4. panta 7. punkts, kurā noteikti kritēriji, lai atļautu jaunus ūdenstilpju pārveidojumus.

(114) Atbalstu enerģijai no atjaunojamiem energoresursiem var piešķirt kā ieguldījumu vai darbības atbalstu. Ieguldījumu atbalsta shēmām un individuāli paziņotam ieguldījumu atbalstam piemēro 5.1. iedaļā paredzētos nosacījumus. Ieguldījumu atbalstu biodegvielas ražošanas iekārtām var piešķirt tikai tādām iekārtām, kas neražo biodegvielu no labības un citiem cieti saturošiem augiem, cukuru saturošiem augiem un eļļas augiem, kā definēts Komisijas priekšlikumā COM(2012) 59553.

(115) Darbības atbalsta shēmām piemēros 5.1. iedaļas vispārējo nosacījumu, atbilstīgi grozījumam, kas veikts ar īpašajiem noteikumiem, kā norādīts šajā apakšiedaļā. Individuāli paziņotam darbības atbalstam piemēro 5.1. iedaļā paredzētos nosacījumus, vajadzības gadījumā ņemot vērā grozījumus, kas ar šo apakšiedaļu veikti attiecībā uz darbības atbalsta shēmām.

(116) Komisija atbalsta shēmas atļaus maksimāli uz desmit gadu laikposmu. Šāds pasākums būtu atkārtoti jāpaziņo, ja pēc šāda laikposma tas tiek saglabāts.

52 OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.53 Kad direktīva būs pieņemta, Komisija piemēros galīgajā redakcijā izmantotās definīcijas.

32

(117) Atbalstu uzskatīs par saderīgu tikai tad, ja tas piešķirts ilgtspējīgiem atjaunojamās enerģijas veidiem, kā definēts ES tiesiskajā regulējumā. Attiecībā uz biodegvielu Komisija uzskata, ka laikposmā pēc 2020. gada atbalsts būtu jāsaņem tikai modernām biodegvielām.

(118) Savienība ir noteikusi vispārēju Savienības mērķi atjaunojamo energoresursu īpatsvaram galīgajā enerģijas patēriņā un pārvērsusi to par obligātajiem valstu mērķiem. Atjaunojamo energoresursu direktīvā54 ietverti sadarbības mehānismi55, lai sekmētu pārrobežu atbalstu valstu mērķu sasniegšanā. Darbības atbalsta shēmām parasti jābūt pieejamām citām EEZ valstīm un Enerģētikas kopienas līgumslēdzējām pusēm, lai ierobežotu vispārējo kropļojošo ietekmi. Tas līdz minimumam samazina izmaksas dalībvalstīm, kuru vienīgais mērķis ir sasniegt valsts atjaunojamās enerģijas mērķi, kas paredzēts ES tiesību aktos. Tomēr dalībvalstis var vēlēties ieviest sadarbības mehānismu pirms pārrobežu atbalsta atļaušanas, jo citādi atbilstīgi Atjaunojamo energoresursu direktīvai citu valstu ražošanas iekārtās saražotais netiek ieskaitīts valsts mērķī. Tāpēc Komisija nepieprasa, lai shēmas būtu pieejamas citām EEZ vai Enerģētikas kopienas valstīm, ciktāl dalībvalstis pienācīgi paskaidro sadarbības mehānisma neesamības iemeslus.

(119) Atbalstam, ko piešķir elektroenerģijai no atjaunojamiem energoresursiem, parasti būtu jāveicina no atjaunojamiem energoresursiem iegūtās elektroenerģijas iekļaušana tirgū. Tomēr attiecībā uz konkrētām atjaunojamām tehnoloģijām vai mazu iekārtu veidiem tas var nebūt iespējami vai lietderīgi. Jo īpaši var būt nepieciešami konkrēti atbalsta pasākumi, lai veicinātu mazāk izplatītas atjaunojamās tehnoloģijas, kas var sekmēt enerģētikas nozares dekarbonizāciju ilgākā termiņā56. Tāpēc Komisija savā novērtējumā nodalīs atbalstu izplatītām un mazāk izplatītām tehnoloģijām atkarībā no to sasniegtā elektroenerģijas patēriņa īpatsvara. Šajās pamatnostādnēs tehnoloģijas, kuru elektroenerģijas ražošanas īpatsvars ES mērogā ir vismaz [1–3] %, uzskata par izplatītām tehnoloģijām, un tehnoloģijas ar mazāku īpatsvaru uzskata par mazāk izplatītām tehnoloģijām. Ir iekļauti arī īpaši nosacījumi mazajām un pirmajām komerciāla nolūka iekārtām, biomasai un biodegvielai, lai atspoguļotu to raksturīgās īpatnības.

I. Atbalsts, kas piešķirts, izmantojot valsts regulētu piemaksu vai valsts regulētu tarifu

Atbalsts izplatītām tehnoloģijām, kas ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem

(120) Attiecībā uz izplatītām tehnoloģijām darbības atbalstu jaunām ražošanas iekārtām uzskata par saderīgu, ja ir ievēroti visi šie nosacījumi:

54 Direktīva 2009/28/EK.55 Sadarbības mehānismi nodrošina, ka kādā dalībvalstī saražotā atjaunojamā enerģija var tikt ieskaitīta

citas dalībvalsts mērķī.56 Var apsvērt arī vides un tehniskos izpildes kritērijus, kas raksturo novatorisko tehnoloģiju izredzes

ilgtermiņā. 33

(a) atbalsts ir piešķirts patiesi konkurētspējīgā solīšanas procesā57, pamatojoties uz skaidriem, pārskatāmiem un nediskriminējošiem kritērijiem;

(b) visi ražotāji, kas ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem, var iesniegt priekšlikumu atbalsta saņemšanai nediskriminējošā veidā.

Ja jānodrošina konkrēts no atjaunojamiem energoresursiem saražotas elektroenerģijas kopums, dalībvalstis var pieprasīt dažādu atjaunojamo energoresursu minimālo skaitu, lai saņemtu atbalstu, iepriekš nedefinējot šīs tehnoloģijas. Dalībvalstis var arī izslēgt elektroenerģiju no konkrētiem atjaunojamiem energoresursiem konkrētās ģeogrāfiskajās teritorijās, ja jānodrošina energotīkla stabilitāte.

Lai ierobežotu ietekmi uz izejmateriālu tirgiem, dalībvalstis no solīšanas procesa var izslēgt vai ierobežot tajā enerģijas ražošanu, izmantojot biomasu. Jaunām iekārtām, kas ražo elektroenerģiju no biomasas un kas ir izslēgtas atbilstīgi šim noteikumam, nedrīkst piešķirt nekādu citu darbības atbalstu;

(c) atbalstu piešķir, izmantojot valsts regulētu piemaksu vai līdzvērtīgus pasākumus, kas saistīti ar saražotās elektroenerģijas tiešo tirdzniecību;

(d) uz saņēmējiem attiecas standarta balansēšanas pienākumi, ja ir konkurencei atvērti diennakts balansēšanas tirgi;

[Ļoti gaidīti ir viedokļi par šā nosacījuma īstenošanu.]

(e) atbalstu piešķir vienīgi līdz iekārtu pilnīgai amortizācijai saskaņā ar parastajiem grāmatvedības noteikumiem;

(f) no darbības atbalsta jāatskaita viss iepriekš saņemtais ieguldījumu atbalsts.

Atbalsts mazāk izplatītām tehnoloģijām, kas ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem

(121) Attiecībā uz mazāk izplatītām tehnoloģijām darbības atbalstu uzskata par saderīgu, ja tas atbilst izplatīto tehnoloģiju nosacījumiem vai ja ir izpildīts katrs no šiem nosacījumiem:

(a) atbalsts katrai enerģijas vienībai nepārsniedz starpību starp kopējām izlīdzinātajām izmaksām, ko rada enerģijas ražošana, izmantojot noteiktu attiecīgo tehnoloģiju, un attiecīgā enerģijas veida tirgus cenu. Ražošanas izmaksas atjaunina regulāri, vismaz reizi [6 mēnešos] vai pēc katra uzstādītās jaunās jaudas [1 gigavata];

(b) atbalstu piešķir, izmantojot valsts regulētu piemaksu vai līdzvērtīgus pasākumus, kas saistīti ar saražotās elektroenerģijas tiešo tirdzniecību;

(c) uz saņēmējiem attiecas standarta balansēšanas pienākumi, ja ir konkurencei atvērti diennakts balansēšanas tirgi;

57 Lai solīšanas process būtu konkurētspējīgs, tajā jāpiedalās pietiekamam skaitam uzņēmumu; ar solīšanas procesu saistītajam budžetam būtu jānosaka saistošs ierobežojums tādā nozīmē, ka ne visi solītāji var saņemt atbalstu un atbalstu piešķir, pamatojoties uz solītāja sākotnējo iesniegto priekšlikumu. Turklāt konkursa procesu var iedalīt posmos (ar maksimāli ierobežoto vai rezerves cenu, ko piemēro dažādos solīšanas procesa posmos), lai nodrošinātu konkurētspējīgu solīšanas procesu, kura rezultātā netiek piešķirta nepamatoti augsta kompensācija.

34

(d) ieguldījumu atbalstu atskaita no ražošanas izmaksām;

(e) atbalstu piešķir vienīgi līdz iekārtu pilnīgai amortizācijai saskaņā ar parastajiem grāmatvedības noteikumiem.

(122) Tie paši noteikumi attiecas uz atbalstu tādai enerģijai no atjaunojamiem energoresursiem, kas nav elektroenerģija, izņemot 121. punkta b) apakšpunktu un 121. punkta c) apakšpunktu.

Atbalsts pirmajiem komerciāla nolūka projektiem un mazām iekārtām, kas ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem

(123) Dalībvalstis var piešķirt atbalstu pirmajām komerciālā nolūka iekārtām un mazām iekārtām ar elektroenerģijas ražošanas jaudu, kas mazāka par [1] MW, izņemot vēja enerģiju, kurai piemēro [5 MW vai trīs ražošanas iekārtu] robežvērtību, pamatojoties uz valsts regulētiem tarifiem un ievērojot 121. punkta a) apakšpunktā, 121. punkta d) apakšpunktā un 121. punkta e) apakšpunktā paredzētos noteikumus. Mazās iekārtas ar kopīgu pieslēguma punktu elektroenerģijas tīklam uzskatīs par vienu iekārtu.

Atbalsts esošajām biomasas ražotnēm pēc ražotnes amortizācijas atskaitījumiem

(124) Atšķirībā no vairuma citu atjaunojamo energoresursu biomasai ir vajadzīgi salīdzinoši nelieli ieguldījumi, bet tai ir augstākas mainīgās darbības izmaksas. Augstākas darbības izmaksas var atturēt biomasas58 ražotni no darbības pat pēc iekārtas amortizācijas atskaitījumiem, jo mainīgās darbības izmaksas var būt augstākas par robežieņēmumiem. No otras puses, esoša ražotne var darboties, biomasas vietā kā izejmateriālu izmantojot fosilo kurināmo, ja fosilā kurināmā kā izejmateriāla izmantošana ir ekonomiski izdevīgākā nekā biomasas izmantošana. Lai saglabātu biomasas izmantošanu abos gadījumos, Komisija var atzīt atbalstu par saderīgu.

(125) Komisija uzskatīs darbības atbalstu biomasai pēc iekārtas amortizācijas atskaitījumiem par saderīgu, ja dalībvalsts uzskatāmi parāda, ka mainīgās darbības izmaksas, ko sedz atbalsta saņēmējs, pēc iekārtas amortizācijas atskaitījumiem vēl arvien ir augstākas nekā attiecīgās enerģijas tirgus cena, un ja ir ievēroti visi šie nosacījumi:

(a) atbalsts ir piešķirts, pamatojoties tikai uz enerģiju, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem;

(b) pasākums ir veidots tā, lai kompensētu starpību starp atbalsta saņēmēja segtajām mainīgajām darbības izmaksām un tirgus cenu;

(c) ir ieviests uzraudzības mehānisms, lai pārbaudītu, vai segtās mainīgās darbības izmaksas vēl arvien ir augstākas par enerģijas tirgus cenu. Uzraudzības mehānisma pamatā jābūt atjauninātai informācijai par izmaksām, un tas jāīsteno vismaz reizi gadā.

58 Šeit iekļauta tādas biogāzes ražošana, kurai ir tādas pašas īpašības.35

(126) Komisija uzskatīs darbības atbalstu biomasai pēc iekārtas amortizācijas atskaitījumiem par saderīgu, ja dalībvalsts uzskatāmi parādīs, ka fosilā kurināmā kā izejmateriāla izmantošana ir ekonomiski izdevīgāka nekā biomasas izmantošana, un ja ir ievēroti visi šie nosacījumi:

(a) atbalsts ir piešķirts, pamatojoties tikai uz enerģiju, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem;


(c) ir sniegts ticams pierādījums, ka bez atbalsta notiktu pāreja no biomasas izmantošanas uz fosilā kurināmā izmantošanu;

(d) ir ieviests uzraudzības mehānisms, lai pārbaudītu, ka fosilā kurināmā izmantošana ir izdevīgāka nekā biomasas izmantošana. Uzraudzības mehānisma pamatā jābūt atjauninātai informācijai par izmaksām, un tas jāīsteno vismaz reizi gadā.

II. Ar sertifikātiem piešķirts atbalsts

(127) Dalībvalstis var piešķirt atbalstu atjaunojamiem energoresursiem, izmantojot tādus tirgus mehānismus kā zaļie sertifikāti. Šādi tirgus mehānismi59 ļauj visiem atjaunojamās enerģijas ražotājiem netiešā veidā gūt labumu no garantēta pieprasījuma pēc viņu enerģijas par cenām, kas augstākas par parastas enerģijas tirgus cenām. Šādu zaļo sertifikātu cena iepriekš nav noteikta, bet tā ir atkarīga no tirgus piedāvājuma un pieprasījuma.

(128) Komisija uzskatīs šo atbalstu par saderīgu, ja dalībvalstis varēs sniegt pietiekamus pierādījumus, ka šāds atbalsts i) ir būtisks, lai nodrošinātu attiecīgo atjaunojamo energoresursu dzīvotspēju, ii) attiecībā uz shēmu kopumā nerada pārmērīgi lielu kompensāciju laika gaitā un starp tehnoloģijām vai attiecībā uz atsevišķām mazāk izplatītām tehnoloģijām, ciktāl ir ieviesta grupēšana, un iii) neattur atjaunojamās enerģijas ražotājus no savas konkurētspējas palielināšanas.

(129) Komisija jo īpaši uzskata, ka uz izplatītām tehnoloģijām nevar attiecināt atšķirīgus atbalsta līmeņus, izmantojot zaļos sertifikātus, un ka:

(a) visi ražotāji, kas veic ieguldījumu atjaunojamo energoresursu izmantošanā, nediskriminējoši var saņemt atbalstu zaļo sertifikātu veidā.

Ja jānodrošina konkrēts atjaunojamo energoresursu kopums, dalībvalstis var pieprasīt dažāda atjaunojamo elektroenerģijas resursu minimālā skaita izmantošanu, lai saņemtu atbalstu, iepriekš nedefinējot tehnoloģijas, kas iesaistītas šo resursu izmantošanā;

(b) lai ierobežotu iedarbību uz izejmateriālu tirgiem, dalībvalstis var izslēgt enerģijas ražošanu, izmantojot biomasu, no zaļo sertifikātu saņemšanas. Jaunām iekārtām, kas ražo elektroenerģiju no biomasas un kas ir izslēgtas atbilstīgi šim noteikumam, nedrīkst piešķirt nekādu citu darbības atbalstu;

59 Šādi mehānismi, piemēram, var likt elektroenerģijas piegādātājiem konkrētu savas piegādes daļu veikt no atjaunojamiem energoresursiem.

36

(c) uz saņēmējiem attiecas standarta balansēšanas pienākumi, ja ir konkurencei atvērti diennakts balansēšanas tirgi;

(d) no darbības atbalsta jāatskaita viss iepriekš saņemtais ieguldījumu atbalsts.

(130) Komisija jo īpaši uzskata, ka uz mazāk izplatītām tehnoloģijām var attiecināt atšķirīgus atbalsta līmeņus, izmantojot zaļos sertifikātus, un ka:

(a) katram diferencētajam līmenim shēma kopumā nerada pārmērīgi lielu kompensāciju;

(b) uz saņēmējiem attiecas standarta balansēšanas pienākumi, ja ir konkurencei atvērti diennakts balansēšanas tirgi;

(c) no darbības atbalsta jāatskaita viss iepriekš saņemtais ieguldījumu atbalsts.

(131) Dalībvalstis var piešķirt atbalstu pirmajiem komerciāla nolūka projektiem un mazām iekārtām ar elektroenerģijas ražošanas jaudu, kas mazāka par [1] MW, izņemot vēja enerģiju, kurai piemēro [5 MW vai trīs ražošanas iekārtu] robežvērtību, pamatojoties uz nosacījumu, ka atbalsts nepārsniedz starpību starp izmaksām, kas rodas, ražojot enerģiju no atjaunojamiem energoresursiem60, un attiecīgā enerģijas veida tirgus cenu. Mazās iekārtas ar kopīgu pieslēguma punktu elektroenerģijas tīklam uzskatīs par vienu iekārtu.

III. Atbalsts, kas piešķirts biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā atbalstam 61

(132) Atjaunojamo energoresursu direktīvā noteikts 10 % atjaunojamās enerģijas īpatsvars transporta nozarē līdz 2020. gadam. Komisija arī ierosināja62 palielināt ES ieguvumus klimata jomā no biodegvielas. Lai palielinātu atjaunojamās enerģijas īpatsvaru transporta nozarē, var būt nepieciešams valsts atbalsts, lai stimulētu ilgtspējīgāku biodegvielu izmantošanu. Atbalsts būtu jāpiešķir tikai ilgtspējīgiem biodegvielas veidiem.

(133) Komisija uzskatīs, ka atbalsts nepalielina vides aizsardzības līmeni un tāpēc to nevar uzskatīt par saderīgu, ja atbalsts ir piešķirts biodegvielai, kas ražota no labības un citiem cieti saturošiem augiem, cukuru saturošiem augiem un eļļas augiem, uz ko attiecas piegādes vai pievienošanas pienākums63.

Biodegviela, kas ražota no labības un citiem cieti saturošiem augiem, cukuru saturošiem augiem un eļļas augiem

(134) Komisija uzskatīs darbības atbalstu biodegvielai, kas ražota no labības un citiem cieti saturošiem augiem, cukuru saturošiem augiem un eļļas augiem, kā definēts Komisijas priekšlikumā COM(2012) 59564, par saderīgu, ja ir ievērots katrs no šiem nosacījumiem:

(a) atbalsts ir piešķirts patiesi konkurētspējīgā solīšanas procesā65, pamatojoties uz skaidriem, pārskatāmiem un nediskriminējošiem

60 Ražošanas izmaksas var ietvert amortizāciju saistībā ar papildu ieguldījumu vides aizsardzībā un parasto peļņas normu, kas nepārsniedz parastos nozares standartus.

61 Šajās pamatnostādnēs atsauces uz biodegvielu attiecas arī uz bioloģiskiem šķidrajiem kurināmajiem.62 COM(2012) 595.63 Spēkā jābūt pienākumam piegādāt biodegvielu tirgū, tostarp soda sankcijām.64 Kad direktīva būs pieņemta, Komisija piemēros galīgajā redakcijā izmantotās definīcijas.

37

kritērijiem;


(c) attiecināmi ir visi biodegvielas veidi, kas atbilst ilgtspējības kritērijiem;

(d) atbalstu piešķir tikai tām iekārtām, kas uzsākušas darbību pirms 2013. gada 31. decembra;

(e) atbalstu piešķir vienīgi līdz iekārtu pilnīgai amortizācijai saskaņā ar parastajiem grāmatvedības noteikumiem;

(f) no darbības atbalsta jāatskaita viss iepriekš saņemtais ieguldījumu atbalsts.

Modernās biodegvielas

(135) Darbības atbalsts biodegvielai, izņemot biodegvielu, kas ražota no labības un citiem cieti saturošiem augiem, cukuru saturošiem augiem un eļļas augiem, var uzskatīt par saderīgu, ciktāl ir ievērotas prasības biodegvielai, kas ražota no labības un citiem cieti saturošiem augiem, cukuru saturošiem augiem un eļļas augiem, vai ja ir ievērots katrs no šiem nosacījumiem:

(a) atbalsts nepārsniedz starpību starp izmaksām, kas rodas, ražojot enerģiju no atjaunojamiem energoresursiem66, un attiecīgā enerģijas veida tirgus cenu. Ražošanas izmaksas jāatjaunina vismaz reizi [2] gados, lai nodrošinātu atbilstību šim nosacījumam;


(c) ieguldījumu atbalstu atskaita no ražošanas izmaksām;

(d) atbalstu piešķir vienīgi līdz iekārtu pilnīgai amortizācijai saskaņā ar parastajiem grāmatvedības noteikumiem.

Atbalsts biodegvielai, samazinot akcīzes nodokli vai nodokļa likmi

(136) Ja darbības atbalsts biodegvielai ir piešķirts, samazinot akcīzes nodokli vai piešķirot nodokļu samazinājumus, šādos apstākļos nav piemērotas 134. un 135. punktā norādītās prasības. Tāpēc Komisija novērtēs, vai dalībvalstis uzskatāmi parāda, ka ražošanas izmaksas67 ir augstākas par attiecīgā enerģijas veida tirgus cenu. Dalībvalstīm jāņem vērā attiecīgajās biržās kotētās cenas, lai uzskatāmi parādītu ražošanas izmaksu pieņemamo līmeni.

(137) Lai stimulētu tādu biodegvielu izmantošanu, kas nav ražotas no labības un citiem cieti saturošiem augiem, cukuru saturošiem augiem un eļļas augiem, darbības atbalstu šādām biodegvielām ierobežo līdz [50] % no papildu izmaksām, kā

65 Lai solīšanas process būtu konkurētspējīgs, tajā jāpiedalās pietiekamam skaitam uzņēmumu; ar solīšanas procesu saistītajam budžetam būtu jānosaka saistošs ierobežojums tādā nozīmē, ka ne visi solītāji var saņemt atbalstu un atbalstu piešķir, pamatojoties uz solītāja sākotnējo iesniegto priekšlikumu. Turklāt konkursa procesu var iedalīt posmos (ar maksimāli ierobežoto vai rezerves cenu, ko piemēro dažādos solīšanas procesa posmos), lai nodrošinātu konkurētspējīgu solīšanas procesu, kura rezultātā netiek piešķirta nepamatoti augsta kompensācija.

66 Ražošanas izmaksas var ietvert amortizāciju saistībā ar papildu ieguldījumu vides aizsardzībā un parasto peļņas normu, kas nepārsniedz parastos nozares standartus.

67 Sk. 14. zemsvītras piezīmi.38

noteikts 135. punkta a) apakšpunktā. Diferencētu pieeju var attiecināt tikai uz tādām biodegvielām, kas nav ražotas no labības un citiem cieti saturošiem augiem, cukuru saturošiem augiem un eļļas augiem.

5.3. Energoefektivitātes pasākumi, tostarp koģenerācija, centralizētā siltumapgāde un centralizētā dzesēšana

(138) ES ir noteikusi mērķi līdz 2020. gadam veikt Savienības primārās enerģijas patēriņa ietaupījumus 20 % apjomā. Jo īpaši ES pieņēma Energoefektivitātes direktīvu68, kurā noteikts vienots regulējums energoefektivitātes veicināšanai Savienībā, ievērojot vispārējo uzdevumu sasniegt Savienības 2020. gada pamatmērķi energoefektivitātes jomā un sagatavot pamatu turpmākiem energoefektivitātes uzlabojumiem pēc minētā termiņa.

Vispārējais mērķis

(139) Atkāpjoties no 5.1.1. iedaļas, lai nodrošinātu, ka atbalsts sekmē augstāku vides aizsardzības līmeni, atbalsts centralizētajai siltumapgādei, centralizētajai dzesēšanai, kā arī siltuma un elektroenerģijas koģenerācijai (turpmāk “TEC”) ir saderīgs tikai tad, ja tas piešķirts augstas efektivitātes TEC, kā arī energoefektīvai centralizētajai siltumapgādei un centralizētajai dzesēšanai. Pasākumos, ko līdzfinansē Eiropas strukturālie un investīciju fondi, dalībvalstis var pamatoties uz attiecīgajās darba programmās paustajiem apsvērumiem.

(140) Viens no galvenajiem ES tiesību principiem atkritumu apsaimniekošanas jomā ir tā sauktā atkritumu apsaimniekošanas hierarhija, kas nosaka prioritāti veidiem, kādos atkritumi būtu jāpārstrādā69. Valsts atbalsts koģenerācijai un centralizētās siltumapgādes iekārtām, kurās kā kurināmo izmanto atkritumus, tostarp siltuma pārpalikumus, var veikt pozitīvu ieguldījumu vides aizsardzībā ar nosacījumu, ka netiek pārkāpts šis princips.

(141) Lai uzskatāmi parādītu individuāli paziņojama atbalsta devumu vides aizsardzības līmeņa paaugstināšanā, dalībvalstis var izmantot, cik vien tas iespējams izmērāmā izteiksmē, rādītāju dažādību, jo īpaši ietaupītās enerģijas daudzumu, pamatojoties uz labāku, zemāka patēriņa energoefektivitāti un augstāku enerģijas ražīgumu vai efektivitātes ieguvumiem no samazināta enerģijas patēriņa un samazinātas kurināmā izmantošanas.

Valsts atbalsta nepieciešamība

(142) Energoefektivitātes pasākumi ir vērsti uz negatīvu ārējo ietekmi, kā norādīts (41). punktā, radot individuālus stimulus sasniegt vides mērķus energoefektivitātes un siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas jomā. Viena konkrēta tirgus nepilnība, kas var rasties energoefektivitātes pasākumu jomā, attiecas uz ēku energoefektivitātes pasākumiem. Ņemot vērā ēku renovācijas darbus, labumu no energoefektivitātes pasākumiem parasti gūst nevis ēkas īpašnieks, kas parasti sedz renovācijas izmaksas, bet īrnieks. Tāpēc Komisija uzskata, ka var būt nepieciešams valsts atbalsts, kas veicina ieguldījumus energoefektivitātē, lai sasniegtu Energoefektivitātes direktīvas mērķus.

68 Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK, OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.

69 Atkritumu apsaimniekošanas hierarhijā ietilpst a) atkritumu rašanās novēršana, b) sagatavošana atkārtotai izmantošanai, c) pārstrāde, d) cita veida reģenerācija, piemēram, enerģijas reģenerācija, un e) apglabāšana. Sk. 4. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvā 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (Atkritumu pamatdirektīva), OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.

39

Stimulējošā ietekme

(143) Atbalsta stimulējošo ietekmi novērtē, pamatojoties uz šo pamatnostādņu 5.1. iedaļā paredzētajiem nosacījumiem.

(144) Attiecībā uz Energoefektivitātes direktīvu Komisija atgādina, ka minētā direktīva dalībvalstīm uzliek pienākumu sasniegt mērķus, tostarp ēku energoefektīvas renovācijas un galīgā enerģijas patēriņa jomā. Tomēr energoaudits ir obligāts tikai tiem uzņēmumiem, kas atbilstīgi Energoefektivitātes direktīvai nav MVU. Tāpēc MVU var piešķirt valsts atbalstu energoaudita veikšanai. Tas neskar valsts atbalsta stimulējošās ietekmes novērtējumu attiecībā uz energoefektivitātes pasākumiem, ko likts veikt vai ko veic energoaudita rezultātā, vai arī pasākumiem, kas izriet no citiem faktoriem, piemēram, energovadības sistēmām un vides vadības sistēmām.

Piemērotība

(145) Valsts atbalstu var uzskatīt par piemērotu instrumentu energoefektivitātes pasākumu finansēšanai. Novērtējot valsts atbalstu, kas jo īpaši piešķirts ēku energoefektīvai renovācijai, dalībvalsts izveidotu finansējuma instrumentu renovācijas darbu finansēšanai var uzskatīt par piemērotu instrumentu valsts atbalsta piešķiršanai.

(146) Attiecībā uz energoefektivitātes pasākumiem atmaksājamu avansu var uzskatīt par piemērotu valsts atbalsta instrumentu, īpaši ja ienākumi no energoefektivitātes pasākuma ir neskaidri.

Samērīgums

Ieguldījumu atbalsts

(147) Attiecināmās izmaksas nosaka kā papildu ieguldījumu izmaksas atbilstīgi (78). punktam. Attiecībā uz energoefektivitātes pasākumiem, jo īpaši integrēto projektu jomā, var būt grūti noteikt hipotētisko scenāriju. Attiecībā uz šādiem projektiem Komisija var apsvērt alternatīvu variantu attiecināmo izmaksu noteikšanai, kā norādīts (80). punktā.

(148) Piemēro 1. pielikumā norādīto atbalsta intensitāti.

Darbības atbalsts energoefektivitātes pasākumiem

(149) Atkāpjoties no 5.1.5. iedaļas, Komisija var uzskatīt darbības atbalstu energoefektivitātes jomā par saderīgu tikai tad, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

(a) atbalsts tiek attiecināts tikai uz tīro papildu ražošanas izmaksu kompensēšanu, kas rodas no ieguldījuma, ņemot vērā ieguvumus, kuri radušies energotaupības rezultātā70. Nosakot darbības atbalsta apmēru, no ražošanas izmaksām jāatskaita jebkāds ieguldījumu atbalsts, kas uzņēmumam piešķirts saistībā ar jaunajām iekārtām;

(b) uz darbības atbalstu attiecas ierobežots ilgums — pieci gadi.

Darbības atbalsts augstas energoefektivitātes TEC

(150) Darbības atbalstu augstas efektivitātes koģenerācijas iekārtām var piešķirt:

(a) uzņēmumiem, kas veic sabiedrības elektroapgādi, ja šādas elektroenerģijas vai siltuma ražošanas izmaksas pārsniedz tā tirgus cenu;

70 Ar ražošanas izmaksu jēdzienu saprot tīrās izmaksas bez jebkāda atbalsta, bet ieskaitot parastu peļņas līmeni.

40

(b) elektroenerģijas un siltuma kombinētas ražošanas rūpnieciskai izmantošanai, ja iespējams pierādīt, ka vienas enerģijas vienības ražošanas izmaksas, izmantojot šo tehnoloģiju, pārsniedz parastās enerģijas vienas vienības tirgus cenu.

(151) Darbības atbalstu ražošanas atbalstīšanai jaunā TEC var piešķir, pamatojoties uz nosacījumiem, ko piemēro darbības atbalstam enerģijai no izplatītām atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām, kā norādīts 5.2. iedaļā.

(152) Darbības atbalstu ražošanas atbalstīšanai esošā TEC var piešķir, pamatojoties uz nosacījumiem, ko piemēro darbības atbalstam esošām biomasas ražotnēm, kā norādīts 5.2. iedaļā.

41

5.4. Atbalsts resursu efektīvai izmantošanai un jo īpaši atbalsts atkritumu apsaimniekošanai

5.4.1. Resursu efektīva izmantošana

(153) Eiropas 2020. gada pamatiniciatīvas “Resursu ziņā efektīva Eiropa” mērķis ir ilgtspējīga izaugsme, apzinot un radot jaunas uzņēmējdarbības iespējas, cita starpā ieviešot jaunus un novatoriskus ražošanas veidus. Tajā izklāstīts, kā var sasniegt šādus mērķus, vienlaikus samazinot resursu izmantošanu un ierobežojot vispārējo ietekmi uz vidi.

(154) Tirgus nepilnības, kā definēts 41. punktā, īpaši attiecas uz resursu efektīvu izmantošanu. Turklāt tirgus nepilnības šajā jomā bieži vien nenovērš citas politikas un pasākumi, piemēram, aplikšana ar nodokļiem vai regulējums. Šādos gadījumos var būt nepieciešams valsts atbalsts.

(155) Attiecībā uz individuāliem pasākumiem dalībvalstīm uzskatāmi jāparāda izmērāmi ieguvumi šajā politikas jomā, piemēram, jo īpaši ietaupīto resursu apjoms vai ieguvumi saistībā ar resursu efektīvu izmantošanu.

(156) Ņemot vērā ciešo saikni ar jauniem novatoriskas ražošanas veidiem, Komisija atgādina, ka pasākumi resursu efektīvas izmantošanas veicināšanai, tiklīdz izpildīti attiecīgie kritēriji, var gūt labumu no papildu ekoinovācijas prēmijas, kā norādīts 82. punktā.

5.4.2. Atbalsts atkritumu apsaimniekošanai

(157) ES Septītajā vides rīcības programmā kā viena no galvenajām prioritātēm ir noteikta jo īpaši atkritumu rašanās novēršana, atkārtota izmantošana un pārstrāde. Viens no galvenajiem ES tiesību principiem atkritumu apsaimniekošanas jomā ir tā sauktā atkritumu apsaimniekošanas hierarhija, kas nosaka prioritāti veidiem, kādos atkritumi būtu jāpārstrādā71. Cits svarīgs jēdziens ir princips “piesārņotājs maksā”, kas aprakstīts 50. punktā un saskaņā ar ko uzņēmumiem ir pienākums segt izmaksas saistībā ar videi nodarīto kaitējumu, kas izriet no to darbībām.

(158) Valsts atbalsts atkritumu apsaimniekošanai (tostarp atkārtotas izmantošanas, pārstrādes un reģenerācijas darbībām) var sniegt pozitīvu ieguldījumu vides aizsardzībā ar nosacījumu, ka netiek pārkāpti šie principi. Tas attiecas uz ūdens vai derīgo izrakteņu atkārtotu izmantošanu vai pārstrādi, kas citādi paliktu neizmantoti kā atkritumi. Jo īpaši, ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”, uzņēmumi, kas rada atkritumus, nebūtu jāatbrīvo no to pārstrādes izmaksām. Turklāt nebūtu negatīvi jāietekmē otrreizējo izejvielu tirgus normāla darbība.

(159) Atkāpjoties no 37. un turpmākajiem punktiem, Komisija uzskatīs, ka atbalsts atkritumu apsaimniekošanas jomā kalpo vispārējas nozīmes mērķim saskaņā ar iepriekšminētajiem atkritumu apsaimniekošanas principiem, ja ir ievēroti šādi kumulatīvi nosacījumi:

(a) ieguldījuma mērķis ir samazināt atkritumus, ko rada citi uzņēmumi, un tas neattiecas uz atkritumiem, ko rada atbalsta saņēmējs;

(b) atbalsts nedrīkst netieši atbrīvot piesārņotājus no sloga, kāds tiem uzlikts Savienības tiesību aktos, vai no sloga, kāds uzskatāms par parastām

71 Atkritumu apsaimniekošanas hierarhijā ietilpst a) atkritumu rašanās novēršana, b) sagatavošana atkārtotai izmantošanai, c) pārstrāde, d) cita veida reģenerācija, piemēram, enerģijas reģenerācija, un e) apglabāšana. Sk. 4. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvā 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (Atkritumu pamatdirektīva), OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.

42

uzņēmuma izmaksām, ko sedz piesārņotāji;

(c) ieguldījums pārsniedz jaunākos sasniegumus72 vai izmanto parastās tehnoloģijas novatoriskā veidā, jo īpaši, lai radītu aprites ekonomiku, kurā atkritumus izmanto kā resursu;

(d) materiāli, kas tiktu apstrādāti, citādi tiktu iznīcināti vai apstrādāti videi mazāk draudzīgā veidā; kā arī

(e) atbalsts ne tikai palielinās pieprasījumu pēc pārstrādājamiem materiāliem, bet arī palielinās šo materiālu vākumu.

(160) Atbalsts, kas atšķirībā no 159. punkta a) apakšpunktā norādītā ir paredzēts atbalsta saņēmēja paša atkritumu apsaimniekošanai, tiks novērtēts, pamatojoties uz 5.1. iedaļas vispārējiem kritērijiem, ko piemēro atbalstam uzņēmumiem, kuri piemēro augstākus standartus nekā Savienības standarti vai uzlabo vides aizsardzību Savienības standartu neesamības gadījumā 35. punkta c) apakšpunkta nozīmē.

72 Jaunākie sasniegumi ir process, kurā atkritumu izmantošana galaprodukta ražošanā ir ekonomiski ienesīga, ierasta prakse. Attiecīgā gadījumā jēdziens “jaunākie sasniegumi” traktējams no Savienības tehnoloģiju un kopējā tirgus viedokļa.

43

5.5. Atbalsts oglekļa dioksīda uztveršanai un uzglabāšanai (CCS)

(161) Kā atzīts CCS direktīvā73 un Komisijas paziņojumā par Eiropas turpmāko rīcību oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas jomā74, oglekļa dioksīda uztveršana un uzglabāšana (CCS) ir tehnoloģija, kas var sekmēt klimata pārmaiņu mazināšanu. Pārejā uz ekonomiku ar pilnīgi zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, CCS tehnoloģija var saskaņot fosilā kurināmā pieprasījumu ar nepieciešamību samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Dažās rūpniecības nozarēs CCS var būt vienīgā tehnoloģiskā iespēja, kas var samazināt ar procesu saistītās emisijas tādā apjomā, kāds nepieciešams ilgtermiņā. Kamēr nav alternatīvas siltumnīcefekta gāzu samazināšanai, CCS var papildināt samazināšanas centienus. Ņemot vērā, ka uztveršanas un uzglabāšanas izmaksas ir nozīmīgs šķērslis CCS ieviešanai, iespējams, ka valsts atbalsts jāiesaista šīs tehnoloģijas attīstības sekmēšanā.

(162) Atbalstu var sniegt, lai atbalstītu fosilā kurināmā spēkstacijas vai citas rūpnieciskas iekārtas, kas aprīkotas ar CO2 uztveršanas, transporta un uzglabāšanas iekārtām, vai atsevišķus CCS ķēdes elementus.

(163) Lai gan ES ir uzsākusi vairākas iniciatīvas, lai novērstu negatīvo ārējo ietekmi, šīs iniciatīvas nevar nodrošināt efektīvu tirgus darbību. Jo īpaši ES ETS un valstu CO2 nodokļi internalizē siltumnīcefekta gāzu emisijas izmaksas, kas tomēr (vēl) nevar nodrošināt ES ilgtermiņa mērķu sasniegšanu dekarbonizācijas jomā. Tāpēc, atkāpjoties no 5.1.2. iedaļas, Komisija pieņem, ka pagaidām atbalsts CCS novērš atlikušo tirgus nepilnību, ja vien tai nav pierādījuma, ka šāda atlikusī tirgus nepilnība vairs nepastāv.

(164) Atkāpjoties no 5.1.1. iedaļas, lai sekmētu ilgtermiņa dekarbonizācijas mērķus, Komisija uzskata, ka atbalsts sekmē vides aizsardzības vispārējo mērķi. Atkāpjoties no 5.1.3. iedaļas un jo īpaši neskarot ES regulējumu šajā jomā, Komisija pieņem atbalsta piemērotību, ja ir ievēroti visi pārējie nosacījumi.

(165) Atbalsts CCS projektu atbalstīšanai neietver atbalstu CO2 emitējošām iekārtām (rūpnieciskām iekārtām vai spēkstacijām) kā tādām, bet tikai atbalstu, kas attiecas uz papildu izmaksām saistībā ar emitētā CO2 uztveršanu, transportu un uzglabāšanu. Tāpēc, atkāpjoties no 5.1.5. iedaļas, parasti pieņem, ka hipotētiskajā scenārijā būtu situācija, kurā projekts netiek īstenots. Ņemot vērā hipotētisko scenāriju, attiecināmās izmaksas definē kā finansējuma deficītu. Vērā ņem visus ieņēmumus, tostarp, piemēram, izmaksu ietaupījumus no ETS atļauju nepieciešamības samazinājuma, NER300 un EEPEA finansējumu75.

(166) Komisija novērtēs atbalsta kropļojošo ietekmi, pamatojoties uz 5.1.6. iedaļā paredzētajiem kritērijiem, ņemot vērā šādus pozitīvus faktorus: vai ir ieviesti zināšanu apmaiņas pasākumi, vai infrastruktūra ir pieejama trešajām personām un vai atbalsts atsevišķiem CCS ķēdes elementiem pozitīvi ietekmē citas fosilā kurināmā iekārtas, kas ir atbalsta saņēmēja īpašumā.

73 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/31/EK par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu un grozījumiem Padomes Direktīvā 85/337/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2000/60/EK, 2001/80/EK, 2004/35/EK, 2006/12/EK, 2008/1/EK un Regulā (EK) Nr. 1013/2006, OV L 140, 5.6.2009., 114. lpp.

74 COM(2013) 180 final, 27.3.2013.75 Komisijas Lēmums 2010/670/ES (NER300 finansējums) un Regula 2010/1233/ES, ar ko groza

Regulu 2009/663/EK (EEPEA finansējums).44

5.6. Atbalsts samazinātu vides nodokļu vai atbrīvojumu no tiem veidā

(167) Vides nodokļus piemēro, lai palielinātu izmaksas par videi kaitīgu rīcību, tādējādi atturot no šādas rīcības un palielinot vides aizsardzības līmeni. Parasti vides nodokļiem būtu jāatspoguļo emisiju sociālās izmaksas, un attiecīgi nodokļa summai, ko maksā par emisijas vienību, visiem emisijas radošiem uzņēmumiem vajadzētu būt vienādai. Lai gan vides nodokļu samazinājumi vai atbrīvojums no tiem var negatīvi ietekmēt šo mērķi, dalībvalstis var uzskatīt par nepieciešamu dažos gadījumos noteikt kopumā augstākus nodokļu līmeņus un izvairīties no tā, ka attiecīgo vides nodokļu gadījumā uzņēmumi, ko jo īpaši skar minētie nodokļi, nonāk grūtā konkurences situācijā76.

(168) Kopumā augstāku vides nodokļu līmeni tiešām var sekmēt, piešķirot labvēlīgāku nodokļa režīmu dažiem uzņēmumiem. Attiecīgi vides nodokļu samazinājumi vai atbrīvojums no tiem77 var vismaz netieši sekmēt augstāku vides aizsardzības līmeni. Tomēr nedrīkstētu graut vispārējo vides nodokļa mērķi attiecībā uz videi kaitīgu rīcību. Nodokļu samazinājumi būtu nepieciešami un pamatojami ar objektīviem, pārskatāmiem un nediskriminējošiem kritērijiem, un iesaistītajiem uzņēmumiem būtu jāsniedz ieguldījums vides aizsardzības uzlabošanā.

(169) Tāpēc, lai novērtētu valsts atbalstu, ko sniedz kā atbrīvojumu no vides nodokļiem vai to samazinājumu (turpmāk “nodokļu samazinājumi”), Komisija piemēros tikai šajā iedaļā un 5.1.7. iedaļā paredzētos nosacījumus.

(170) Šī iedaļa netiks piemērota atbalstam, kas piešķirts nodokļu samazinājumu veidā, lai atbalstītu videi nekaitīgus ieguldījumus, uz kuriem attiecas citas šo pamatnostādņu iedaļas, piemēram, atbalsts enerģijai no atjaunojamiem energoresursiem vai siltuma un enerģijas koģenerācijai. Šādu atbalstu novērtēs atbilstīgi šo pamatnostādņu konkrētajām iedaļām par minētajām tehnoloģijām.

(171) Komisija atbalsta shēmas atļaus maksimāli uz [desmit] gadu laikposmu. Pēc šāda laikposma dalībvalsts var atkārtoti paziņot par pasākumu, ja dalībvalsts atkārtoti novērtē attiecīgo atbalsta pasākumu piemērotību.

(172) Komisija uzskatīs, ka nodokļu samazinājumi neapdraud vispārējo noteikto mērķi un vismaz netieši sekmē vides aizsardzības līmeņa uzlabošanu, ja dalībvalsts uzskatāmi parādīs, ka i) nodokļu samazinājumi ir pareizi vērsti uz uzņēmumiem, ko visvairāk skar lielāki nodokļi, un ka ii) parasti ir piemērojama augstāka nodokļa likme.

(173) Ja vides nodokļi ir saskaņoti, Komisija var piemērot vienkāršotu pieeju, lai novērtētu atbalsta nepieciešamību un samērīgumu. Attiecībā uz visiem pārējiem vides nodokļiem ir nepieciešams padziļināts novērtējums par atbalsta nepieciešamību un samērīgumu.

1. situācija. Saskaņoti vides nodokļi

76 Daudzos gadījumos uzņēmumi, kas gūst labumu no nodokļu samazinājumiem, ir uzņēmumi ar viskaitīgāko rīcību, uz ko nodoklis vērsts.

77 Viens šādas rīcības veids būtu piešķirt kompensāciju nodokļu kredīta veidā. Tādējādi uzņēmumi tiek nevis atbrīvoti no nodokļa, bet saņem par to vienreizēja maksājuma kompensāciju.

45

(174) Komisija uzskatīs atbalstu nodokļu samazinājumu veidā par vajadzīgu un samērīgu, ja atbalsta saņēmēji maksā nodokļus vismaz ES minimālajā līmenī, kas noteikts attiecīgajā piemērojamajā direktīvā, un ja atbalsta saņēmēju izvēles pamatā ir objektīvi un pārskatāmi kritēriji, kā arī atbalsts būtībā ir piešķirts vienādi visiem konkurentiem vienā nozarē vai konkrētajā tirgū78, ja viņu faktiskā situācija ir līdzīga.

(175) Ja atbalsta saņēmēji maksā mazāku nodokli, nekā ar attiecīgo piemērojamo direktīvu noteikts attiecībā uz ES minimālo nodokļu līmeni, atbalstu novērtē, pamatojoties uz nesaskaņoto vides nodokļu nosacījumiem, kā norādīts 176. līdz 179. punktā.

2. situācija. Nesaskaņoti vides nodokļi

(176) Ja ar nodokli apliek energoproduktus, ko izmanto elektroenerģijas ražošanā, elektroenerģijas piegādātājam ir pienākums maksāt nodokli. Tomēr elektroenerģijas cena palielinās, ja nodokļa izmaksas novirza uz elektroenerģijas patērētāju (netiešās nodokļa izmaksas). Šādā gadījumā nodokļa ietekme uz lieliem enerģijas patērētājiem ir salīdzināma ar ietekmi, kad ETS atļaujas izmaksas tiek novirzītas un iekļautas elektroenerģijas cenā (netiešās emisijas izmaksas). Šādā gadījumā nodokļu samazinājumus var piešķirt kompensācijas veidā elektroenerģijas patērētājam par novirzītajām netiešajām nodokļa izmaksām. Komisija šo pasākumu uzskatīs par saderīgu tikai šādos gadījumos:

(a) šāds nodokļu samazinājums ir nepieciešams, ja nozarē tirdzniecības intensitāte ar trešajām valstīm ir augstāka par [10] % un netiešo nodokļa papildu izmaksu rezultātā būtiski palielinās ražošanas izmaksas, ko aprēķina kā netiešo nodokļa izmaksu bruto pievienotās vērtības daļu, kura ir vismaz [5] % no bruto pievienotās vērtības79;

(b) šāds nodokļu samazinājums ir samērīgs, ja atbalsta saņēmēji maksā vismaz 20 % no netiešā nodokļu sloga; kā arī

(c) nodokļu samazinājumu maksā kā vienreizēju maksājumu, lai kompensētu nodokļa izmaksas, pamatojoties vēsturisko patēriņu vai ražošanas līmeņiem.

(177) Attiecībā uz visiem citiem nesaskaņotiem vides nodokļiem, lai uzskatāmi parādītu atbalsta nepieciešamību un samērīgumu, dalībvalstij būtu skaidri jādefinē nodokļu samazinājumu darbības joma. Šajā nolūkā dalībvalstij būtu jāsniedz informācija par atbalsta saņēmēju nozarēm vai kategorijām, uz ko attiecas nodokļu samazinājums, kā arī par galvenajiem atbalsta saņēmējiem katrā attiecīgajā nozarē vai kategorijā, jo īpaši ņemot vērā apgrozījumu, tirgus daļas un nodokļu bāzes apmēru.

(178) Komisija uzskatīs atbalstu par nepieciešamu, ja tiks izpildīti šādi kumulatīvi nosacījumi:

78 Kā definēts Komisijas paziņojumā par konkrētā tirgus definēšanu, īstenojot Savienības konkurences tiesības (OV C 372, 9.12.1997., 5. lpp.).

79 Līdzīgi kritēriji tikai izmantoti ETS valsts atbalsta pamatnostādņu II pielikumā (Komisijas Paziņojums 2012/C 158/04, 5.6.2012.).

46

(a) saņēmēju atlase ir balstīta uz objektīviem un pārredzamiem kritērijiem un atbalsta piešķiršana notiek principā tādā pašā veidā visiem konkurentiem tajā pašā nozarē vai konkrētajā tirgū80, ja tie atrodas līdzīgā faktiskā situācijā;

(b) nesamazināts vides nodoklis izraisa ievērojamu ražošanas izmaksu palielinājumu, ko aprēķina kā bruto pievienotās vērtības daļu katrā individuālo saņēmēju nozarē vai kategorijā;

(c) ražošanas izmaksu ievērojamo palielinājumu nevarētu novirzīt uz patērētājiem, neradot pārdošanas apjomu būtisku samazinājumu81.

(179) Komisija uzskatīs atbalstu par samērīgu, ja būs izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

(a) atbalsta saņēmēji maksā vismaz 20 % no valsts vides nodokļa;

(b) nodokļu samazinājums ir atkarīgs no nolīgumu noslēgšanas starp dalībvalsti un saņēmējiem vai saņēmēju apvienībām, turklāt saņēmēji vai saņēmēju apvienības apņemas sasniegt vides aizsardzības mērķus, kuriem būtu tāda pati ietekme, kā tad, ja saņēmēji maksātu vismaz 20 % no valsts nodokļa vai tiktu piemērots ES minimālais nodokļu līmenis. Šādi nolīgumi vai saistības cita starpā var attiekties uz enerģijas patēriņa samazināšanu, emisiju samazināšanu vai jebkādiem citiem vides pasākumiem, un tie atbilst šādiem nosacījumiem:

i nolīgumu saturs ir apspriests dalībvalstī, tajā ir norādīti mērķi un noteikts grafiks mērķu sasniegšanai;

ii dalībvalsts nodrošina šajos nolīgumos ietverto saistību neatkarīgu82

un laikus veiktu uzraudzību;

iii šie nolīgumi tiek periodiski pārskatīti, ņemot vērā tehnoloģijas un citas attīstības tendences, kā arī tajos paredz iedarbīgas soda sankcijas, ja saistības netiek ievērotas.

5.7. Atbalsts, ko sniedz, samazinot līdzdalību elektroenerģijas no atjaunojamiem energoresursiem finansēšanā83

(180) Finansējums enerģijas no atjaunojamiem energoresursiem veicināšanai, izmantojot maksas, kā tāds nav vērsts uz negatīvu ārējo ietekmi un attiecīgi tieši neietekmē vidi. Tomēr tā rezultātā var pieaugt elektroenerģijas cenas. Elektroenerģijas cenu palielinājums var būt tiešs, nosakot īpašu maksu, ko iekasē no elektroenerģijas patērētājiem papildus elektroenerģijas cenai, vai netiešs tādu

80 Kā definēts Komisijas paziņojumā par konkrētā tirgus definēšanu, īstenojot Savienības konkurences tiesības (OV C 372, 9.12.1997., 5. lpp.).

81 Šajā saistībā dalībvalstis var sniegt aprēķinus arī par produktu cenu elastīgumu attiecīgajā nozarē konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū (sk. XXX zemsvītras piezīmi), kā arī aprēķinus par attiecīgās nozares vai kategorijas uzņēmumu zaudētiem pārdošanas apjomiem vai samazinātu peļņu.

82 Šeit nav nozīmes, vai uzraudzību veic valsts vai privāta struktūra.83 Iekšējā tirgus tiesību akti (2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem

attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu, 2009. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 714/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā un par Regulas (EK) Nr. 1228/2003 atcelšanu, kā arī turpmākie tīkla kodeksi un pamatnostādnes) nedod tiesības veikt patērētāju šķērssubsidēšanu tarifu režīmos.

47

papildu maksu veidā, ko sedz elektroenerģijas piegādātāji, pamatojoties uz saistībām pirkt atjaunojamo enerģiju, un ko pēc tam novirza uz saviem klientiem, elektroenerģijas patērētājiem. Raksturīgs piemērs būtu elektroenerģijas piegādātāju pienākums iepirkt konkrētu atjaunojamās enerģijas procentuālo daudzumu, izmantojot zaļos sertifikātus, par kuriem piegādātājs nesaņem kompensāciju.

(181) Parasti visiem enerģijas patērētājiem būtu jāsedz izmaksas par finansējumu atjaunojamas enerģijas veicināšanai. Tomēr var būt nepieciešami daži samazinājumi, lai nodrošinātu pietiekamu finansējuma bāzi atjaunojamās enerģijas veicināšanai84. Lai izvairītos no tā, ka uzņēmumi, ko jo īpaši skar līdzdalība atjaunojamas enerģijas finansēšanā, nonāk grūtā konkurences situācijā, dalībvalstis var vēlēties piešķirt daļēju kompensāciju par papildu izmaksām, lai sekmētu vispārējo finansējumu enerģijas no atjaunojamiem energoresursiem veicināšanai un izvairītos no oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes. Nesniedzot nekādu kompensāciju īpaši skartajiem uzņēmumiem, sabiedrības piekrišana vērienīgu atjaunojamās enerģijas veicināšanas pasākumu noteikšanai būs ierobežota. No otras puses, ja šāda kompensācija ir pārāk liela vai piešķirta pārāk daudziem elektroenerģijas patērētājiem, sabiedrības piekrišana atjaunojamās enerģijas veicināšanai tāpat var būt traucēta.

(182) Lai novērtētu valsts atbalstu, ar ko kompensē finansējumu enerģijas no atjaunojamiem energoresursiem veicināšanai, Komisija piemēros tikai šajā iedaļā un 5.1.7. iedaļā paredzētos nosacījumus.

(183) Lai nodrošinātu, ka atbalsts kalpo tam, lai sekmētu finansējumu enerģijas no atjaunojamiem energoresursiem veicināšanai, dalībvalstīm būs uzskatāmi jāparāda, ka papildu izmaksas, kas atspoguļotas augstākajās enerģijas cenās, ar kurām saskaras atbalsta saņēmēji, izriet tikai no enerģijas no atjaunojamiem energoresursiem veicināšanas. Papildu izmaksas nevar pārsniegt finansējumu enerģijas no atjaunojamiem energoresursiem veicināšanai85.

(184) Lai nodrošinātu, ka atbalstam ir ietekme uz vidi, atbalsta mērķis būtu jāvērš uz to, lai izvairītos, ka bez izmaksu sloga samazinājuma konkrētas nozares tiek pakļautas pārvietošanas riskam uz trešām valstīm. Atbalsts būtu jāpiešķir tikai nozarēm, kas pakļautas ievērojamam oglekļa emisiju pārvirzes apdraudējumam saistībā ar finansējumu enerģijas no atjaunojamiem energoresursiem veicināšanai. Attiecīgi atbalstu nedrīkst piešķirt, ja nozarē tirdzniecības intensitāte ar trešajām valstīm ir augstāka par [10] % un ja izmaksu dēļ, kuras rodas finansējuma atjaunojamās enerģijas veicināšanai rezultātā, būtiski palielinās ražošanas

84 Lai nodrošinātu kopumā augstu elektroenerģijas patērētāju ieguldījumu, finansējot enerģijas no atjaunojamiem energoresursiem veicināšanu, pret dažiem elektroenerģijas patērētājiem var būt nepieciešama labvēlīgāka attieksme, jo īpaši nolūkā novērst oglekļa dioksīda emisiju pārvirzi.

85 Vistiešākais veids, kā parādīt cēlonisko saikni, ir atsauce uz maksu vai nodevu papildus elektroenerģijas cenai, kas paredzēti, lai finansētu enerģiju no atjaunojamiem energoresursiem. Netiešs veids, kā parādīt papildu izmaksas, būtu aprēķināt ar zaļajiem sertifikātiem saistīto augstāko neto izmaksu ietekmi uz elektroenerģijas piegādātājiem un aprēķināt elektroenerģijas cenas ietekmi, pieņemot, ka augstākās neto izmaksas piegādātājs ir novirzījis.

48

izmaksas, ko aprēķina kā bruto pievienotās vērtības daļu, kura ir vismaz [5] % no bruto pievienotās vērtības86.

[Sabiedriskajā apspriešanā ir ļoti gaidīti viedokļi par šo noteikumu.]

(185) Attiecināmajā nozarē dalībvalstīm jānodrošina, ka atbalsta saņēmēju atlase ir balstīta uz objektīviem un pārredzamiem kritērijiem un atbalsta piešķiršana notiek principā tādā pašā veidā visiem konkurentiem tajā pašā nozarē vai konkrētajā tirgū87, ja tie atrodas līdzīgā faktiskā situācijā.

(186) Komisija uzskatīs atbalstu par samērīgu, ja būs izpildīti šādi kumulatīvi nosacījumi:

(a) kompensācija tiek maksāta kā vienreizējs maksājums; atbalstu saņēmējam var maksāt tajā gadā, kurā radušās izmaksas, vai nākamajā gadā. Ja atbalstu maksā gadā, kurā radušās izmaksas, jāievieš ex post uzraudzības mehānisms, lai nodrošinātu, ka jebkāda atbalsta pārmaksa tiks atmaksāta līdz nākamā gada 1. jūlijam;

(b) atbalsta saņēmēji maksā vismaz [15] % no papildu izmaksām bez samazinājuma līdz [31.12.2017.] un [20 %], sākot ar [1.1.2018.].

86 Līdzīgi kritēriji tikai izmantoti ETS valsts atbalsta pamatnostādņu II pielikumā (Komisijas Paziņojums 2012/C 158/04, 5.6.2012.).

87 Kā definēts Komisijas paziņojumā par konkrētā tirgus definēšanu, īstenojot Kopienas konkurences tiesības (OV C 372, 9.12.1997., 5. lpp.).

49

5.8. Atbalsts energoinfrastruktūrai

(187) Moderna energoinfrastruktūra ir ļoti svarīga integrētam enerģijas tirgum un lai ļautu Savienībai sasniegt tās plašākos mērķus klimata un enerģētikas jomā. Komisija ir aplēsusi kopējās ieguldījumu vajadzības Eiropas nozīmes enerģētikas infrastruktūrās līdz 2020. gadam aptuveni EUR 200 miljardu apmērā88. Šā novērtējuma pamatā bija vērtējums par nepieciešamo infrastruktūru, lai ļautu Eiropai sasniegt vērienīgos politikas mērķus iekšējā enerģijas tirgus pabeigšanas jomā, nodrošinot energoapgādes drošību un ļaujot integrēt atjaunojamos energoresursus. Ja tirgus dalībnieki nevar nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru, var būt nepieciešams valsts atbalsts, lai pārvarētu tirgus nepilnības un nodrošinātu, ka ir sasniegtas Savienības būtiskās vajadzības attiecībā uz infrastruktūru. Tas jo īpaši attiecas uz tiem infrastruktūras projektiem, kam ir pārrobežu ietekme vai kas sekmē reģionālo kohēziju.

5.8.1. Vispārējas nozīmes mērķis

(188) Energoinfrastruktūra ir priekšnosacījums iekšējā tirgus darbībai. Tādējādi atbalsts energoinfrastruktūrai stiprina iekšējo enerģijas tirgu. Tas uzlabo, piemēram, sistēmas stabilitāti, ražošanas pietiekamību, dažādu energoresursu integrāciju un energoapgādi nepietiekami attīstītajos tīklos. Tāpēc Komisija, atkāpjoties no 5.1.1. iedaļas, uzskata, ka atbalsts energoinfrastruktūrai ir labvēlīgs iekšējam tirgum un tādējādi atbilst vispārējas nozīmes mērķim.

5.8.2. Valsts intervences nepieciešamība

(189) Energoinfrastruktūras nodrošināšanas jomā konkurence parasti ir ierobežota, jo šāda infrastruktūra bieži ir dabisks monopols. Turklāt ieguldījumiem energoinfrastruktūrā bieži ir raksturīgas tirgus nepilnības. Tirgus nepilnība, kas var rasties energoinfrastruktūras jomā, ir saistīta ar koordinācijas problēmām. Atšķirīgas ieguldītāju intereses, neskaidrība par sadarbības iznākumu un tīkla ietekme var aizkavēt projekta attīstību vai tā efektīvu plānošanu. Sadarbības problēmas var saasināt informācijas problēmas, jo īpaši saistībā ar asimetrisko informāciju, t. i., kad vienai sadarbības pusei ir informācijas trūkums, salīdzinot ar otru pusi. Vienlaikus energoinfrastruktūra var radīt būtisku pozitīvu ārējo ietekmi, tādējādi infrastruktūras izmaksas un ieguvumi var rasties asimetriski starp dažādiem tirgus dalībniekiem un dalībvalstīm.

(190) Lai novērstu šādas tirgus nepilnības, uz energoinfrastruktūru parasti attiecina tarifa un piekļuves regulējumu, kā arī nošķiršanas prasības atbilstīgi iekšējā enerģijas tirgus tiesību aktiem (turpmāk “iekšējā tirgus regulējums”)89,90. Finansējuma ziņā tirgus nepilnības pārvarēšana, neizmantojot obligātus lietotāja

88 Komisijas dienestu darba dokuments “Energy infrastructure investment needs and financing requirements”, 6.6.2011., SEC(2011) 755, 2. lpp.

89 Direktīva 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu, jo īpaši 32. pants par trešo personu piekļuvi un IV, V, VI un VII nodaļas nodalīšanas noteikumi, kā arī Regula Nr. 714/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā, jo īpaši 13. pants “Maksas par piekļuvi tīkliem”.

90 Direktīva 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu, jo īpaši 32. pants par trešo personu piekļuvi un IV, V, VI un VII nodaļas nodalīšanas noteikumi, kā arī Regula Nr. 715/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem, jo īpaši 14. pants “Tīkla piekļuves tarifi”.

50

tarifus, parasti ir saistīta ar valsts atbalsta piešķiršanu. Tāpēc, lai uzskatāmi parādītu valsts intervences nepieciešamību energoinfrastruktūras jomā, atkāpjoties no 5.1.2. iedaļas, piemēro 191.–193. punktā aprakstītos principus.

(191) Komisija uzskata, ka attiecībā uz kopīgu interešu projektiem, kā definēts atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 347/201391, un ieguldījumiem infrastruktūrā atbalstāmajos reģionos, tirgus nepilnības pozitīvas ārējās ietekmes un koordinācijas problēmu ziņā ir tādas, ka tarifa finansējums var būt nepietiekams un var piešķirt valsts atbalstu.

(192) Uz dažiem infrastruktūras veidiem neattiecas šāds iekšējā tirgus regulējums, jo īpaši infrastruktūras projektiem, kas skaidri atbrīvoti no iekšējā tirgus tiesību aktu konkrētiem noteikumiem92. Šādos gadījumos Komisija uzskata, ka valsts atbalsts nav nepieciešams, taču dalībvalstis var piešķirt valsts atbalstu pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos.

(193) Ja projekti ir tikai daļēji atbrīvoti no iekšējā tirgus regulējuma, kā arī gāzes uzglabāšanas gadījumā Komisija novērtējumu par valsts atbalsta nepieciešamību veiks katrā atsevišķā gadījumā, apsverot, kādā apjomā tirgus nepilnība rada nepietiekamu nepieciešamās infrastruktūras nodrošinājumu.

5.8.3. Piemērotība

(194) Atkāpjoties no 5.1.3. iedaļas, Komisija uzskata, ka tarifi93 ir vispiemērotākie līdzekļi energoinfrastruktūras finansēšanai. Tomēr vispārēju interešu projektu gadījumā un atbalstāmajos reģionos valsts atbalstu var uzskatīt par piemērotu instrumentu, lai (daļēji) finansētu šādu infrastruktūru. Šādos gadījumos tirgus nepilnības bieži traucē pilnībā īstenot principu “lietotājs maksā”, kas ir tarifa regulējuma pamatā, piemēram, tāpēc, ka tarifa palielinājums jauna infrastruktūras ieguldījuma finansēšanai būtu tik būtisks, ka darbotos kā atturošs līdzeklis veikt ieguldījumu vai potenciālajiem klientiem izmantot infrastruktūru.


(195) Atbalsta stimulējošo ietekmi novērtēs, pamatojoties uz šo pamatnostādņu 5.1. iedaļā paredzētajiem nosacījumiem.

5.8.5. Samērīgums

(196) Atkāpjoties no 5.1.5. iedaļas, atbalsta summa jāierobežo līdz minimālajam apjomam, kas nepieciešams, lai sasniegtu plānotos infrastruktūras mērķus. Attiecībā uz atbalstu infrastruktūrai hipotētisko scenāriju uzskata par situāciju, kurā projekts netiek īstenots. Tāpēc attiecināmās izmaksas ir finansējuma deficīts.

(197) Atbalsta pasākumiem infrastruktūras atbalsta jomā nebūtu jāpārsniedz atbalsta intensitāte [100] % apjomā no attiecināmajām izmaksām.

91 Regula (ES) Nr. 347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes. 92 Regulas (EK) Nr. 714/2009 17. pants par jauniem elektroenerģijas starpsavienojumiem, kā arī

Direktīvas 2009/73/EK 36. pants par jaunu gāzes infrastruktūru. 93 Komisijas Direktīvu 2009/72/EK un 2009/73/EK reglamentējošajos noteikumos izklāstīts pamatojums

un principi, kas ir to tarifu pieejamības un lietošanas regulējuma pamatā, kurus izmanto pārvades un sadales sistēmu operatori, lai finansētu ieguldījumus šādā infrastruktūrā un tās uzturēšanu.

51

(198) Novērtējot atbalsta pasākumus infrastruktūrai, Komisija pieprasīs dalībvalstīm skaidri un atsevišķi norādīt visus citus atbalsta pasākumus, kas tos varētu ietekmēt.

5.8.6. Izvairīšanās no negatīvas ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību

(199) Atkāpjoties no 5.1.6. iedaļas, ņemot vērā spēkā esošās prasības atbilstīgi iekšējā tirgus regulējumam, kā mērķis ir stiprināt konkurenci, Komisija uzskatīs, ka energoinfrastruktūras atbalstam, uz ko attiecas iekšējā tirgus regulējums, nav pārmērīgas kropļojošas ietekmes.

(200) Ja infrastruktūra ir atbrīvota vai uz to neattiecas iekšējā tirgus regulējums, kā arī gāzes uzglabāšanas gadījumā, Komisija katrā atsevišķā gadījumā veiks novērtējumu par iespējamajiem konkurences izkropļojumiem, ņemot vērā, piemēram, kādā apjomā trešajām personām pieejama atbalstāmā infrastruktūra, alternatīvas infrastruktūras pieejamību un atbalsta saņēmēja tirgus daļu.

52

5.9. Atbalsts ražošanas pietiekamībai

(201) Palielinoties atjaunojamo energoresursu īpatsvaram, elektroenerģijas ražošana daudzās dalībvalstīs pāriet no salīdzinoši stabilas un nepārtrauktas piegādes sistēmas uz sistēmu, kurā ir dažādas maza apjoma piegādes no mainīgiem energoresursiem. Šī pāreja rada jaunus izaicinājumus ražošanas pietiekamības nodrošinājumam.

(202) Turklāt tirgus un regulējuma nepilnības var izraisīt nepietiekamus ieguldījumus ražošanas jaudā. Tas var notikt, piemēram, ja vairumtirdzniecības cenām nosaka maksimālo ierobežojumu un elektroenerģijas tirgi nespēj radīt pietiekamus ieguldījumu stimulus.

(203) Tā rezultātā dažas dalībvalstis apsver iespēju ieviest pasākumus, lai nodrošinātu ražošanas pietiekamību, parasti piešķirot ražotājiem atbalstu tikai ražošanas jaudas pieejamībai94.

5.9.1. Vispārējas nozīmes mērķis

(204) Pasākumus ražošanas pietiekamības nodrošināšanai var plānot dažādos veidos, ieguldījuma un darbības atbalsta veidā, un tos var paredzēt dažādu mērķu sasniegšanai. To mērķis var būt, piemēram, novērst īstermiņa problēmas saistībā ar elastīgas ražošanas jaudas trūkumu, lai atbilstu pēkšņām svārstībām mainīgajā vēja un saules enerģijas ražošanā, vai arī tie var noteikt ražošanas pietiekamības mērķi, ko dalībvalstis var vēlēties nodrošināt neatkarīgi no īstermiņa apsvērumiem.

(205) Atbalsts ražošanas pietiekamībai var būt pretrunā mērķim pakāpeniski pārtraukt videi kaitīgu subsīdiju piešķiršanu, jo īpaši attiecībā uz fosilo kurināmo. Tāpēc dalībvalstīm vispirms būtu jāapsver alternatīvi veidi, kā panākt tādu ražošanas pietiekamību, kas negatīvi neietekmē mērķi pakāpeniski pārtraukt videi kaitīgo subsīdiju piešķiršanu, piemēram, sekmējot pieprasījuma pārvaldību un palielinot starpsavienojuma jaudu.

(206) Neatkarīgi no 5.1.1. iedaļā paredzētajiem noteikumiem būtu skaidri jādefinē precīzs mērķis, uz ko vērsts pasākums, tostarp kad un kur gaidāma ražošanas pietiekamības problēmas rašanās. Ražošanas pietiekamības problēmas apzināšanai būtu jāatbilst ražošanas pietiekamības analīzei, ko regulāri veic pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls saskaņā ar iekšējā enerģijas tirgus tiesību aktiem.

5.9.2. Valsts atbalsta nepieciešamība

(207) Atkāpjoties no 5.1.2. iedaļas, ražošanas pietiekamības problēmas veids un iemesli un tādējādi valsts atbalsta nepieciešamība ražošanas pietiekamības nodrošināšanai būtu pienācīgi jāanalizē un jāizsaka kvantitatīvā izteiksmē, piemēram, attiecībā uz maksimumslodzes jaudas trūkumu, īstermiņa sezonas vai pastāvīgu elastību, tīkla nepilnībām vai maksimumslodzi gadījumā, ja īstermiņa vairumtirdzniecības tirgus nespēj saskaņot pieprasījumu un piedāvājumu. Būtu jāapraksta kvantitātes noteikšanas mērvienība un aprēķina metode.

94 Komisija īpaši aplūkoja jautājumu par ražošanas pietiekamību savā paziņojumā “Iekšējā elektroenerģijas tirgus darbība un optimāla publiskā intervence”, kā arī saistītajā dienestu darba dokumentā “Generation Adequacy in the internal electricity market - guidance on public interventions”.

53

(208) Dalībvalstij būtu skaidri jāparāda iemesli, kuru dēļ nevar gaidīt, ka tirgus nodrošinās pietiekamu jaudu intervences neesamības gadījumā, ņemot vērā notiekošo tirgus un tehnoloģijas attīstību, tostarp, piemēram, attīstoties tirgus sasaistei, dienas tirgiem, balansēšanas tirgiem un papildpakalpojumu tirgiem, kā arī elektroenerģijas uzglabāšanai.

(209) Savā novērtējumā Komisija attiecīgos gadījumos cita starpā ņems vērā šādus elementus, kas jāsniedz dalībvalstij:

(a) ražošanas pietiekamības novērtējums atbilstīgi pašlaik izmantotajiem standartiem95;

(b) mainīgās elektroenerģijas ietekmes novērtējums, tostarp no kaimiņreģionu sistēmām;

(c) pieprasījuma puses līdzdalības ietekmes novērtējums, tostarp pasākumu apraksts par pieprasījuma pārvaldības veicināšanu96;

(d) starpsavienojumu faktiskās vai iespējamās esamības novērtējums, tostarp īstenojamo un plānoto projektu apraksts;

(e) citu tādu elementu apraksts, kas varētu radīt vai pastiprināt ražošanas pietiekamības problēmu, piemēram, reglamentējošās vai tirgus nepilnības, tostarp vairumtirdzniecības cenu maksimālie ierobežojumi.

5.9.3. Piemērotība

(210) Atkāpjoties no 5.1.3. iedaļas, atbalstam būtu jākompensē tikai pieejamības pakalpojums, ko sniedz ražošanas operators, un tajā nebūtu jāietver nekāda kompensācija par elektroenerģijas pārdošanu.

(211) Pasākumam būtu jānodrošina atbilstīgs stimuls gan esošajiem, gan turpmākajiem ražotājiem un operatoriem, izmantojot tādas aizstājamas tehnoloģijas kā pieprasījuma puses reakcija vai uzglabāšanas risinājumi. Tāpēc atbalsts būtu jāsniedz, izmantojot mehānismu, kas pieļauj potenciāli atšķirīgus iestrādes periodus, kuri atbilst nepieciešamajam laikam, lai jaunie ražotāji, kas izmanto atšķirīgas tehnoloģijas, veiktu jaunus ieguldījumus. Pasākumā būtu jāņem vērā arī tas, kādā apjomā starpsavienojuma jauda varētu novērst jebkādu iespējamo ražošanas pietiekamības problēmu.

(212) Ar pasākumu parasti nebūtu jāatlīdzina ieguldījumi ražošanā, kurā izmanto fosilā kurināmā iekārtas, ja vien nevar parādīt, ka nepastāv mazāk kaitīga alternatīva ražošanas pietiekamības nodrošināšanai.


(213) Atbalsta stimulējošo ietekmi novērtēs, pamatojoties uz šo pamatnostādņu 5.1. iedaļā paredzētajiem nosacījumiem.

95 Šajā saistībā par ES standartu var izskatīt ENTSO-E metodoloģiju, ko izstrādājuši Eiropas pārvades sistēmu operatori savos novērtējumos par ražošanas pietiekamību ES mērogā.

96 Komisija ņem vērā arī plānus saistībā ar viedo skaitītāju ieviešanu atbilstīgi Direktīvas 2009/72/EK I pielikumam, kā arī prasībām atbilstīgi Energoefektivitātes direktīvai.

54

5.9.5. Samērīgums

(214) Atkāpjoties no 5.1.5. iedaļas, vispārējā atbalsta summa būtu jāaprēķina veidā, atbilstoši kuram vai kura rezultātā atbalsta saņēmēji saņem tādu peļņas normu, ko var uzskatīt par pieņemamu.

(215) Patiesi konkurētspējīgu solīšanas procesu, pamatojoties uz skaidriem, pārskatāmiem un nediskriminējošiem kritērijiem, kas efektīvi vērsts uz noteikto mērķi, uzskata par tādu, kas normālos apstākļos nodrošina pieņemamu peļņas normu.

(216) Pasākums būtībā var būt pieejams gan jauniem, gan esošiem ražošanas veidiem, ņemot vērā pamatotas cerības par elektroenerģijas iespējamo attīstību un degvielas cenām laikposmā, uz ko attiecas pasākums.

(217) Pasākumam būtu jāļauj mehānismiem nodrošināt, ka nevar rasties virspeļņa, piemēram, veicot pārskatīšanu.

5.9.6. Izvairīšanās no negatīvas ietekmes

(218) Atkāpjoties no 5.1.6. iedaļas, pasākums būtu jāplāno tā, lai nodrošinātu jebkādu jaudu, kas var efektīvi veicināt ražošanas pietiekamības problēmas risināšanu, lai piedalītos pasākumā, jo īpaši ņemot vērā šādus faktorus:

(a) piedalīties var ražotāji, kas izmanto dažādas tehnoloģijas, un operatori, kas piedāvā līdzvērtīga tehniskā snieguma pasākumus. Dalības ierobežojumu var attaisnot tikai, pamatojoties uz nepietiekamu tehnisko sniegumu, kas nepieciešams, lai novērstu ražošanas pietiekamības problēmu. Turklāt mehānismam jābūt pieejamam gan pieprasījuma, gan piedāvājuma potenciālajai apvienošanai;

(b) piedalīties var operatori no citām dalībvalstīm, kurās šāda līdzdalība ir fiziski iespējama, t. i., ja var fiziski nodrošināt jaudu dalībvalstij, kas īsteno pasākumu, un var īstenot pasākumā noteiktās saistības;

(c) piedalīties var pietiekams skaits ražotāju, lai attiecībā uz jaudu noteiktu konkurētspējīgu cenu;

(d) izvairīšanās no iekšējā tirgus negatīvās ietekmes, piemēram, saistībā ar eksporta ierobežojumiem, vairumtirdzniecības cenas maksimālajiem ierobežojumiem, solīšanas procesa ierobežojumiem vai citiem pasākumiem, kas mazina tirgus sasaistes darbību, tostarp dienas un balansēšanas tirgiem.

(219) Pasākumam:

(a) nebūtu jāmazina stimuli ieguldīt starpsavienojuma jaudā;

(b) nebūtu jāvēršas pret esošajiem tirgus mehānismiem, kas sekmē jaudas nodrošināšanu;

(c) nebūtu jāietekmē ieguldījumu lēmumi par ražošanu, kas bija pirms pasākuma, vai operatoru lēmumi saistībā ar balansēšanas vai papildpakalpojumu tirgu;

55

(d) nebūtu pārmērīgi jāstiprina ietekme tirgū;

(e) līdzvērtīgu tehnisko un ekonomisko rādītāju gadījumā būtu jādod priekšroka ražotājiem, kuri rada zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni.

56

5.10. Atbalsts tirgojamo emisijas atļauju shēmu veidā

(220) Īpašs atbalsta veids var būt tirgojamo emisijas atļauju shēmas, kas var ietvert valsts atbalstu, īpaši tad, ja dalībvalstis piešķir atļaujas un kvotas zem to tirgus vērtības. Ja kopējais atļauju skaits, ko piešķir dalībvalstis, ir mazāks nekā kopējās paredzamās uzņēmumu vajadzības, kopējā ietekme uz vides aizsardzības līmeni būs pozitīva. Atsevišķi katra uzņēmuma līmenī, ja piešķirtās kvotas neaptver visu uzņēmuma paredzamo vajadzību kopumu, uzņēmumam vai nu jāsamazina piesārņojums, tādējādi dodot ieguldījumu vides aizsardzības līmeņa uzlabošanā, vai jāpērk papildu kvotas tirgū, tādējādi maksājot kompensāciju par radīto piesārņojumu.

(221) Atkāpjoties no 5.1. iedaļas noteikumiem, tirgojamo emisijas atļauju shēmas uzskata par saderīgām, ja ir izpildīti šādi kumulatīvi nosacījumi:

(a) tirgojamo emisijas atļauju shēmas jāveido tā, lai sasniegtu vides mērķus, kas ir augstāki par tiem, kurus paredzēts sasniegt, pamatojoties uz Savienības standartiem, kas ir obligāti attiecīgajiem uzņēmumiem;

(b) atbalsts jāpiešķir pārredzami, pamatojoties uz mērķiem, kritērijiem un vislabākās kvalitātes pieejamajiem informācijas avotiem, un kopējais tirgojamo atļauju vai kvotu apjoms, kas zem to tirgus vērtības ir piešķirts katram uzņēmumam, nedrīkst pārsniegt tā paredzamās vajadzības, kā tas paredzēts situācijā, kad tirdzniecības shēmas nav;

(c) sadales metodikā nedrīkst dot priekšroku noteiktiem uzņēmumiem vai noteiktām nozarēm, ja vien tā pamatā nav pašas shēmas vides apsvērumi vai ja šādi noteikumi nepieciešami, lai nodrošinātu saskanību ar citām vides politikas jomām;

(d) jo īpaši jaunpienācēji tirgū būtībā nedrīkst saņemt atļaujas vai kvotas ar labvēlīgākiem nosacījumiem nekā uzņēmumi, kas jau darbojas tajos pašos tirgos. Piešķirot esošām iekārtām lielākus pabalstus salīdzinājumā ar jaunpienācējiem tirgū, nevajadzētu radīt nepamatotus šķēršļus iekļūšanai tirgū.

(222) Komisija novērtēs valsts atbalsta nepieciešamību un samērīgumu, kas ietverts atļauju tirdzniecības shēmā, saskaņā ar šādiem kritērijiem:

(a) saņēmēju atlasei jābūt balstītai uz objektīviem un pārredzamiem kritērijiem un atbalsta piešķiršanai jānotiek principā tādā pašā veidā visiem konkurentiem tajā pašā nozarē / konkrētajā tirgū, ja tie atrodas līdzīgā faktiskā situācijā;

(b) pilnīgas likšanas izsolē rezultātā ievērojami palielināsies ražošanas izmaksas atsevišķo saņēmēju nozarē vai kategorijā;

(c) ražošanas izmaksu ievērojamo palielinājumu nevar novirzīt uz patērētājiem, neradot pārdošanas apjomu būtisku samazinājumu. Šo analīzi var veikt, pamatojoties uz aplēsēm, cita starpā, par izstrādājumu cenu elastību attiecīgajā nozarē. Šīs aplēses veiks konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū. Lai novērtētu to, vai izmaksu palielinājumu atļauju tirdzniecības shēmas

57

dēļ var novirzīt uz patērētājiem, var izmantot aplēses par zaudētiem pārdošanas apjomiem, kā arī par to ietekmi uz uzņēmuma rentabilitāti;

(d) atsevišķi uzņēmumi nozarē nespēj samazināt emisiju līmeni tā, lai cena par sertifikātu būtu pieņemama. To, ka enerģijas patēriņu nav iespējams samazināt, var pierādīt ar emisijas līmeņiem, kas atvasināti no efektīvākās tehnikas rādītājiem, kas tiek izmantota Eiropas Ekonomikas zonā (turpmāk “EEZ”), un pielietojot to kā etalonu. Katrs uzņēmums, kurš izmanto efektīvāko tehniku, iegūs maksimālas priekšrocības no kompensācijas, kas atbilst ražošanas izmaksu palielinājumam atļauju tirdzniecības shēmas dēļ, izmantojot visefektīvāko tehniku, un kuras nevar novirzīt uz patērētājiem. Katrs uzņēmums, kuram būs sliktāks ekoloģiskais raksturlielums, saņem mazāku kompensāciju, kas būs samērīga ar ekoloģisko raksturlielumu.

58

6. Novērtējums

(223) Katrs uzņēmums, kuram ir sliktāks ekoloģiskais raksturlielums, saņem mazāku kompensāciju, kas ir samērīga ar ekoloģisko raksturlielumu.

(224) Novērtējumus veiks attiecībā uz shēmām, kuru radītais iespējamais konkurences izkropļojums ir īpaši liels, t. i., kuras var draudēt būtiski ierobežot vai izkropļot konkurenci, ja to īstenošana netiek laikus pārskatīta.

(225) Ņemot vērā novērtējuma mērķus un lai neradītu pārmērīgu slogu dalībvalstīm un mazākiem atbalsta projektiem, novērtējums attiektos tikai uz atbalsta shēmām ar lielu budžetu un iepriekš nebijušām iezīmēm vai gadījumiem, kad paredzētas būtiskas izmaiņas tirgū, tehnoloģijās vai regulējumā.

(226) Novērtējumu veic no valsts atbalsta piešķīrējas iestādes neatkarīgs eksperts, pamatojoties uz kopēju metodiku97, un novērtējumu publisko. To Komisijai iesniedz laikus, lai varētu novērtēt atbalsta pasākuma iespējamo pagarināšanu, un jebkurā gadījumā pēc shēmas darbības termiņa beigām.

7. Vides un enerģētikas atbalsta pamatnostādņu piemērojamība

(227) Šīs pamatnostādnes stājas spēkā pirmajā dienā pēc to publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tās aizstāj 2008. gada 1. aprīlī publicētās Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai98. Šīs pamatnostādnes piemēros līdz 2020. gada 31. decembrim.

(228) Komisija piemēros šīs pamatnostādnes visiem paziņotajiem atbalsta pasākumiem, par kuriem tai jāpieņem lēmums, pēc to stāšanās spēkā, pat tad, ja par projektiem paziņots pirms minētās dienas. Tas attiecas uz individuālo atbalstu, ko piešķir saskaņā ar apstiprinātām atbalsta shēmām un par ko paziņots Komisijai, ievērojot pienākumu individuāli paziņot par šādu atbalstu.

(229) Nelikumīgu vides atbalstu vai enerģētikas atbalstu novērtēs saskaņā ar tajā dienā spēkā esošajiem noteikumiem, kurā atbalsts piešķirts atbilstīgi Komisijas paziņojumam par noteikumu pieņemšanu, kas piemērojami nelikumīga valsts atbalsta novērtēšanai99, izņemot šādu gadījumu:

nelikumīgu atbalstu, ko sniedz, samazinot līdzdalību enerģijas no atjaunojamiem energoresursiem finansēšanā, novērtēs saskaņā ar 5.7. iedaļas noteikumiem, sākot ar 2010. gada 5. decembri, un šī diena ir termiņš, kurā stājas spēkā Direktīvas 2009/28/EK transponēšanas pasākumi.

(230) Pamatojoties uz Līguma 108. panta 1. punktu, Komisija ar šo ierosina dalībvalstīm šādus atbilstīgus pasākumus attiecībā uz to esošajām atbalsta shēmām vides vai enerģētikas jomā.

Dalībvalstīm vajadzības gadījumā būtu jāizdara grozījumi šādās shēmās, lai panāktu to atbilstību šīm pamatnostādnēm [12] mēnešu laikā pēc to publicēšanas, ar šādiem izņēmumiem.

97 Komisija var nodrošināt šādu kopējo metodiku.98 OV C 82, 1.4.2008., 1. lpp.99 OV C 119, 22.5.2002., 22. lpp.

59

Vajadzības gadījumā darbības atbalsta shēmas, ar ko atbalsta enerģiju no atjaunojamiem resursiem, jāgroza tikai tad, ja dalībvalstis maina100 savas esošās shēmas. Ja šādas izmaiņas tiek veiktas 12 mēnešu laikā pēc šo pamatnostādņu publicēšanas, dalībvalstīm šādas shēmas tikai jāsaskaņo ar šīm pamatnostādnēm [12] mēnešu laikā pēc to publicēšanas.

Tomēr, ja atbalsta saņēmējs no dalībvalsts saņēmis informāciju, ka tam saskaņā ar šādu shēmu piešķirts valsts atbalsts iepriekš noteiktam laikposmam, šādu atbalstu var piešķirt attiecībā uz visu laikposmu atbilstīgi noteikumiem, kas paredzēti shēmas apstiprināšanas laikā.

(231) Dalībvalstis tiek aicinātas skaidri un bez atrunām paust savu piekrišanu šiem ierosinātajiem atbilstīgajiem pasākumiem divu mēnešu laikā no dienas, kurā šīs pamatnostādnes publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Ja atbilde netiks saņemta, Komisija uzskatīs, ka attiecīgā dalībvalsts ieteiktajiem pasākumiem nepiekrīt.

8. Ziņojumu sniegšana un uzraudzība

(232) Saskaņā ar Padomes 1999. gada 22. marta Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai, un saskaņā ar Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulu (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999101, vai jebkādām regulām, ar kurām aizstāj minētās regulas, dalībvalstīm jāiesniedz Komisijai gada ziņojumi.

(233) Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka tiek reģistrēta detalizēta informācija par visiem pasākumiem, kas saistīti ar atbalsta piešķiršanu. Šādiem reģistriem ir jāsatur visa informācija, kas nepieciešama, lai attiecīgajā gadījumā noteiktu, vai ir ievēroti nosacījumi par attiecināmajām izmaksām un maksimālo pieļaujamo atbalsta intensitāti. Šī informācija ir jāuzglabā 10 gadus no dienas, kurā atbalsts tika piešķirts, un jāsniedz Komisija pēc pieprasījuma.

9. Pārskatīšana

(234) Komisija jebkurā laikā var pieņemt lēmumu pārskatīt vai grozīt šīs pamatnostādnes, ja tas ir nepieciešams ar konkurences politiku saistītu iemeslu dēļ vai lai ņemtu vērā citus ES politikas virzienus un starptautiskās saistības.

100 Šā apakšpunkta nozīmē izmaiņas ir jebkāds spēkā esošās shēmas pielāgojums, izņemot jaunu atbalsta tarifu publicēšanu saskaņā ar jau spēkā esošu un apstiprinātu metodiku, pat tad, ja tas netiek kvalificēts kā jauns atbalsts (Padomes Regula (EK) Nr. 659/1999, kura grozīta ar Padomes Regulu (EK) Nr. 734/2013).

101 OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.60

1. pielikums. Atbalsta intensitāte

(1) Atbalsta pasākumiem vides jomā piemēros šādu atbalsta intensitāti.Mazs uzņēmums Vidējs uzņēmums Liels uzņēmums

Atbalsts uzņēmumiem, kuri piemēro augstākus standartus nekā Savienības standarti vai paaugstina vides aizsardzības līmeni, ja nav Savienības standartu (ieskaitot transportlīdzekļus)

[ 5 5 ] %

[65] % ekoinovācijas gadījumā, [100] % solīšanas procesa gadījumā

[ 4 5 ] %

[ 5 5 ] % e k o i n o v ā c i j a s g a d ī j u m ā , [100] % solīšanas procesa gadījumā

[ 3 5 ] %

[45] % ekoinovācijas gadījumā,[100] % solīšanas procesa gadījumā

Atbalsts pētījumiem vides jomā [70] % [60] % [ 5 0 ] %

Atbalsts, lai laikus uzsāktu pielāgošanos turpmākajiem Savienības standartiem

vairāk nekā 3 gadus iepriekš

vienu līdz trīs gadus pirms stāšanās spēkā

[20] %

[ 1 5 ] %

[15] %

[10] %

[10] %

[ 5 ] %

Atbalsts atkritumu apsaimniekošanai [55] % [45] % [ 3 5 ] %

Atbalsts atjaunojamās enerģijas veidiem

Atbalsts koģenerācijas iekārtām

[65] %,

[100] % solīšanas procesa gadījumā

[55] %,


[45] %,


Atbalsts energoefektivitātei [40] %,


[30] %,


[20] %,


Atbalsts centralizētai siltumapgādei un dzesēšanai, izmantojot parasto enerģiju

[65] %,


[55] %,


[ 4 5 ] %


Atbalsts piesārņotu vietu attīrīšanai [ 1 0 0 ] % [ 1 0 0 ] % [ 1 0 0 ] %

Atbalsts tirgojamo emisijas atļauju veidā [ 1 0 0 ] %[ 1 0 0 ] % [ 1 0 0 ] %

Atbalsts energoinfrastruktūrai[ 1 0 0 ] % [ 1 0 0 ] % [ 1 0 0 ] %

Atbalsts CCS[ 1 0 0 ] % [ 1 0 0 ] % [ 1 0 0 ] %

Iepriekšminēto atbalsta intensitāti var palielināt ar prēmiju [5] procentpunktu apjomā reģionos, uz kuriem attiecas Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts, vai ar prēmiju [15] procentpunktu apjomā reģionos, uz kuriem attiecas 107. panta 3. punkta a) apakšpunkts, maksimāli līdz 100 % atbalsta intensitātei.

61

2. pielikums. Tipiska valsts intervence

(1) Komisija par tipiskiem valsts atbalsta intervences piemēriem uzskata vides aizsardzības līmeņa uzlabošanu vai iekšējā enerģijas tirgus stiprināšanu.

(2) Lai aprēķinātu attiecināmās izmaksas, pamatojoties uz hipotētisko scenāriju, jo īpaši tiek sniegti šādi ieteikumi:

Atbalsta kategorija Hipotētiskais scenārijs / attiecināmās izmaksas102

TEC Ieguldījuma izmaksas papildu aprīkojumam, kas nepieciešams, lai iekārta darbotos kā augstas efektivitātes koģenerācijas iekārta

Pētījumi vides jomā103 Attiecināmās izmaksas ir pētījumu izmaksasPiesārņoto vietu attīrīšana Attīrīšanas darbu izmaksas104, no kurām atskaita

zemesgabala vērtības pieaugumu105

Centralizētā siltumapgāde un dzesēšana

Ieguldījumu izmaksas saistībā ar vienas vai vairāku tādu ražošanas iekārtu būvniecību, paplašināšanu un renovāciju, kas būs efektīvas centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas sistēmas neatņemama sastāvdaļa

Atkritumu apsaimniekošana106 Parastās ražošanas izmaksas, kas nav saistītas ar atkritumu apsaimniekošanu, ar tādu pašu ieguldījumu jaudas palielināšanā

Atbalsts tādu standartu izpildei, kas ir augstāki par Savienības standartiem

Papildu ieguldījuma izmaksas, kas ietver papildu ieguldījuma izmaksas, kuras vajadzīgas, lai pārsniegtu Savienības standartos prasīto vides aizsardzības līmeni107

Savienības vai valsts standartu neesamība

Papildu ieguldījuma izmaksas ir ieguldījuma izmaksas, kas vajadzīgas, lai sasniegtu augstāku vides aizsardzības līmeni nekā tas, ko attiecīgais uzņēmums vai uzņēmumi sasniegtu vides atbalsta neesamības gadījumā

Elektroenerģijas ražošana no atjaunojamiem energoresursiem

Hipotētiskais scenārijs ir parasta spēkstacija ar tādu pašu jaudu attiecībā uz enerģijas efektīvu ražošanu

Siltumapgāde no atjaunojamiem energoresursiem

Hipotētiskais scenārijs ir parasta siltumapgādes sistēma ar tādu pašu jaudu attiecībā uz enerģijas efektīvu ražošanu

Tādas biogāzes ražošana, kas ir uzlabota līdz dabasgāzes līmenim

Parasti kā hipotētiskais scenārijs būtu jāizvēlas rafinēšanas iekārta. Tomēr, ja atbalstu piešķir tikai biogāzes uzlabošanai, hipotētiskais scenārijs ir šīs biogāzes alternatīva izmantošana (tostarp dedzināšana)

Transportā izmantotā biodegviela un biogāze

Parasti kā hipotētiskais scenārijs būtu jāizvēlas rafinēšanas iekārta, taču Komisija pienācīgi pamatotos gadījumos var atzīt alternatīvus hipotētiskus scenārijus

102 Komisija var atzīt alternatīvus hipotētiskus scenārijus, ja dalībvalsts tos pienācīgi pamato.103 Šeit ietverts atbalsts energoefektivitātes auditu veikšanai.104 Novēršamais kaitējums videi attiecas uz kaitējumu augsnes vai virszemes ūdeņu, vai pazemes ūdeņu

kvalitātei. Visus izdevumus, kas uzņēmumam radušies tā teritorijas attīrīšanā, neatkarīgi no tā, vai šādus izdevumus var uzrādīt kā pamatlīdzekļus tā bilancē, piesārņotu teritoriju attīrīšanas gadījumā var uzskatīt par attiecināmu ieguldījumu.

105 Novērtējumi par zemesgabala vērtības palielināšanos saistībā ar teritorijas attīrīšanu jāveic neatkarīgam ekspertam.

106 Tas attiecas uz citu uzņēmumu atkritumu apsaimniekošanu un ietver atkārtotas izmantošanas, pārstrādes un reģenerācijas darbības.

107 Ieguldījumu izmaksas, kas vajadzīgas, lai sasniegtu Savienības standartos prasīto aizsardzības līmeni, nav attiecināmas un ir jāatskaita.

62

Rūpniecisko blakusproduktu izmantošana

Ja blakusprodukts nonāktu atkritumos gadījumā, ja tas netiktu izmantots atkārtoti: attiecināmās izmaksas ir papildu ieguldījums, kas vajadzīgs, lai izmantotu blakusproduktu (piemēram, siltummainis tādai siltumapgādes iekārtai, kurā izmanto atkritumus).Ja blakusprodukts būtu jāapglabā: hipotētiskais ieguldījums ir atkritumu apglabāšana

Atbalsts tirgojamo emisijas atļauju shēmām

Uzskatāmi jāparāda samērīgums, pierādot, ka netiek veikta atļauju pārmērīga piešķiršana

63

European Commission | Choose your language | … · Web viewSadarbības mehānismi nodrošina, ka kādā dalībvalstī saražotā atjaunojamā enerģija var tikt ieskaitīta citas

Documents