Esi uznemigs

E S I U Z Ņ Ē M Ī G S !R o k a s g r ā m a t a j a u n i e š u i n i c i a t ī va s

u n u z ņ ē m ī g u m a v e i c i n ā š a n a i

Materiāls izstrādāts Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras īstenotās Latvijas un Šveices sadarbības programmas projekta „Atbalsts jaunatnes iniciatīvu attīstībai attālos vai mazattīstītos reģionos” ietvaros. Projektu finansē Šveices Konfederācija no Latvijas un Šveices sadarbības programmas līdzekļiem paplašinātajai Eiropas Savienībai.

Autori: Inese Priedīte un Māris Resnis

Redaktore: Laura Slišāne

Ilustratore: Zane Klauča

Citējot atsauce uz materiālu un autoriem obligāta. Materiāla pavairošana komerciāliem nolū-kiem aizliegta.

1Esi uzņēmīgs!

I E VA DSPirmatnējie cilvēki nebija algoti darbinieki. Lai izdzīvotu, viņiem bija jāizgudro arvien jauni

darbarīki un paņēmieni, kā sagādāt sev iztiku. Tātad uzņēmēji esam mēs visi, – vismaz tā sākās cilvēces vēsture. Attīstoties industrijai, cilvēki kļuva par darbaspēku – viņu rīcība un ieradumi vairs neveicināja ne uzņēmīgumu, ne radošumu. Taču mūsdienu pasaulē nav iespējams būt tikai izpildītājam. Ir mainījusies vide, iespējas, prasības, organizāciju un uzņēmumu darbības veids un tas, kā cilvēki mācās un veido karjeru. Arvien grūtāk ir rast stabilitāti un skaidrību par nākotni. Daudzas valstis nomāc pieaugošais jauniešu bezdarbs. Tajā pašā laikā dažādās nozarēs trūkst speciālistu un rodas jaunas profesijas, kurām šobrīd pat vēl nezinām nosaukumu. Lai reaģētu uz šīm pārmaiņām, jāsāk domāt un organizēt savs darbs citādi.

Uzņēmējdarbības un iniciatīvas attīstīšana tiek uzskatīta par vienu no veidiem, kā risināt vides un sociālās problēmas. Pasaulei ir vajadzīgi uzņēmīgi, mērķtiecīgi un radoši cilvēki, kas ir notei-cēji ne tikai pār savu dzīvi, bet arī savas ģimenes, kopienas, pilsētas vai valsts ikdienu. Uzņēmība nepieciešama visiem, ne tikai tiem, kuri sapņo par savu biznesu. Par uzņēmējiem arvien biežāk tiek saukti arī indivīdi, kas aizsāk un īsteno būtiskas pārmaiņas organizācijās, likumdošanā un iz-glītībā, tehnoloģiju inovatori, izgudrotāji un dažādu kustību līderi. Tie ir cilvēki, kurus vieno lī-dzīga domāšana un rīcība, kam ir spēks pārvērst problēmas iespējās.

Bez uzņēmības ir grūti mainīt iesīkstējušos paradumus, rast jaunas izaugsmes iespējas un vei-dot piepildītu profesionālo un personisko dzīvi. Būt uzņēmīgam nozīmē būt radošam un dros-mīgam, spēt mainīt dažādas paradigmas, doties pretī nezināmajam, dažreiz pat nepakļauties un neiekļauties sistēmās. Daudziem šīs īpašības pietrūkst. Taču tieši ar uzņēmību var nodrošināt ne tikai iztiku, bet arī saņemties pārmaiņām, kas nepieciešamas aizraujošākai un drošākai dzīvei.

Šī rokasgrāmata paredzēta jauniešiem un tiem, kas strādā ar jauniešiem. Rokasgrāmatai ir divas daļas. Pirmā – jauniešiem. Tajā iekļauti uzdevumi, kurus, veicot patstāvīgi, var izmantot pašanalīzei, savai izaugsmei un savu ideju realizācijas plānošanai. Šie uzdevumi palīdzēs labāk izprast sevi un savas vajadzības, rast un nezaudēt motivāciju, izvirzīt mērķus un tos sasniegt. Jaunatnes darbinieki uzdevumus var adaptēt darbam ar grupām un balstīt uz tiem mācību programmas, kuru mērķis ir veicināt jauniešu pašiniciatīvu un uzņēmējdarbību. Otrā daļa  – jaunatnes darbiniekiem. Tajā ietverti principi un vadlīnijas, kā efektīvi virzīt un atbalstīt jauniešus pašiniciatīvas un uzņēmības attīstīšanā.

Mēs ceram, ka rokasgrāmatā iekļautie uzdevumi iedvesmos tevi pozitīvām pārmaiņām privā-tajā dzīvē, darbā vai mācībās, palīdzēs atbrīvoties no iesīkstējušiem ieradumiem un ierobežotas domāšanas, kas liedz īstenot savu potenciālu, ļaus baudīt to, ko dari, un sniegt pašu labāko arī citiem. Nebaidies sapņot un paveikt vairāk, nekā šķiet iespējams!

2 Esi uzņēmīgs!

SAT U R SIevads . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1

Jauniešiem . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 3

Uzņēmīgums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 4

Pašizziņa . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 8

Resursi un iespējas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 10

Bailes. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 12

Riski . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 14

Paškritika . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 17

Mērķi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 19

Plānošana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 22

Idejas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 25

Atbalsts . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 28

Motivācija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 29

Ārējie resursi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 33

Mazie rezultāti . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 34

Jaunatnes darbiniekiem . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 36

Jauniešu pašiniciatīvas un uzņēmējdarbības veicināšana . . . . . . . . . . . . . . . 36

Uzdevumi darbam ar grupām . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 38

Resursi iedvesmai . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 44

3Esi uzņēmīgs!

JAU NIE ŠIEMKatrs ceļš sākas ar pirmo soli. Sper to, un tu jau būsi priekšā pārējiem – tiem, kas mīņājas

uz vietas vai pat kāpjas atpakaļ. Šī rokasgrāmatas daļa paredzēta jauniešiem, kas pirmo soli jau spēruši – ķērušies klāt tās lasīšanai. Tikpat svarīgs ir nākamais solis – pāršķir šo lapaspusi, tad nākamo un nākamo, lasi, domā, sarunājies ar sevi, analizē, jautā citiem un rodi atbildes. Tā soli pa solim, līdz būsi gatavs izšķirošajam – dzīvot un strādāt ar pārliecību, īstenot savas idejas un sapņus. Lai tev raits solis! Tas nekas, ja kāds ir kļūmīgāks vai greizāks, galvenais, ir iet savu ceļu un būt gatavam jauniem atklājumiem.

Šīs rokasgrāmatas uzdevumi sniedz iespēju pilnveidot sevi. Nav jālasa viss no sākuma līdz beigām. Izvēlies interesantāko, piemērotāko un sāc ar to. Droši svītro, raksti grāmatā, atzīmē svarīgāko un, ja vēlies, rezultātus publicē sociālajos tīklos. Izpildot visus uzdevumus, labāk sapra-tīsi, ko nozīmē būt uzņēmīgam, un atklāsi par sevi to, ko iepriekš, iespējams, nezināji. Ņem rokā pildspalvu un darbojies!

4 Esi uzņēmīgs!

UzņēmīgumsUzņēmīgs jaunietis ir jaunietis, kurš rīkojas un uzņemas atbildību, fokusējas uz risinājumiem

jebkurā situācijā, izrāda iniciatīvu, cenšas panākt sev un citiem vēlamu rezultātu. Uzņēmīgs jau-nietis nebaidās spert pirmo soli. Lai būtu vieglāk saprast, kas tad īsti ir uzņēmība un kā tā izpau-žas tavā dzīvē, ieskaties nākamajā uzdevumā.

U Z D E V U M SUzņēmīgums tavā dzīvēApzinies, kad savā dzīvē esi rīkojies apņēmīgi. Uzskicē trīs ainiņas, kad esi panācis ie-cerēto un kaut ko mainījis. Pirmā skice – kāda bija situācija pirms tavas rīcības. Otrā skice – kā rīkojies. Trešā – tavas rīcības rezultāts un sekas.

5Esi uzņēmīgs!

Otrā skice atspoguļo tavu uzņēmību, kad ar savu rīcību mainīji notikumu gaitu. Pieraksti, ko tu savā dzīvē esi gribējis mainīt, bet neko neesi darījis lietas labā! Kas tevi atturēja? Kā tev vajadzētu rīkoties, lai panāktu vēlamo?

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

Šis uzdevums palīdz saprast, kāpēc kaut kas notiek vai nenotiek, apzināties savu ie-tekmi un iespējas mainīt notikumus. Uzņēmīgie rīkojas, lai mainītu pasauli. Kāda būs tava nākamā rīcība?

Pašiniciatīva un uzņēmība ir arī viena no astoņām mūžizglītības kompetencēm. Ar kompeten-cēm apzīmē personas īpašības, kas ļauj kaut ko efektīvi vai izcili paveikt. Katra kompetence ie-tver trīs elementus: prasmes, zināšanas un attieksmes. Piemēram, ja tev ir angļu valodas grama-tikas zināšanas, uz to pamata nostiprinātas praktiskas prasmes veidot dialogus un tu nebaidies runāt angliski, tev piemīt kompetence komunicēt angļu valodā. Mūsu uzņēmīgums ir atkarīgs gan no tā, kā mūs audzinājuši vecāki, gan no pieredzes skolā un kultūras kopumā. Interesanti, ka ir valstis, kurās cilvēki ir daudz uzņēmīgāki nekā citās. Taču, lai arī ārējās ietekmes spēlē savu lomu, svarīgi ir apzināties, ka savā būtībā visi cilvēki ir radoši un uzņēmīgi. Maziem bērniem piemīt dau-dzas īpašības, kas raksturo uzņēmējus - iztēle un radošums, nebaidīšanās kļūdīties, zinātkāre un vēlme mācīties, eksperimentēt. Tās zūd, mums pieaugot. Saprotot, no kādiem elementiem sastāv uzņēmība, vari skaidrāk apzināties, kā tev vēl pietrūkst. Nākamais uzdevums palīdzēs tev novēr-tēt sevi un izprast, kādas zināšanas, prasmes un attieksmes ietver uzņēmība kā kompetence.

6 Esi uzņēmīgs!

U Z D E V U M SNovērtē sevi!Cik lielā mērā tev piemīt pašiniciatīvas un uzņēmējdarbības kompetences svarīgākās iezīmes? Atzīmē šai skalā, novērtējot no 1 līdz 10.

Pasauli maina mūsu rīcība, nevis viedoklis. Shēma, kura tev var palīdzēt rīkoties vai saprast, kad tu vari ko mainīt un kad tu vari tikai parādīt savu attieksmi, tiek saukta par ietekmes apļiem. Viens no apļiem ilustrē zonu, kuru tu vari ietekmēt, otrs – zonu, kuru nevari ietekmēt. Piemēram, tu vari veidot labas attiecības ar draugiem un risināt konfliktus, bet tu nevari panākt mieru starp karojošām Āfrikas ciltīm. Protams, tevi var uztraukt situācijas, kuras tu nevari mainīt, taču tieši

7Esi uzņēmīgs!

prasme saprast, kad tu vari ko darīt, ir uzņēmīgo noslēpums. Uzņēmīgie nevelta savu enerģiju tam, ko nevar ietekmēt, bet maina to, kas atrodas viņu ietekmes zonā. Līdz ar to viņu ietekmes aplis palielinās, un pēc pāris gadiem, iespējams, uzņēmīgie ir kļuvuši par miera vēstnešiem Āfrikā.

U Z D E V U M SIetekmes apļ iApdomā, ar kādām problēmām saskaries ikdienas vidē, kas tevi uztrauc, kaitina, biedē vai apbēdina. Tās var būt gan konkrētas lietas, piemēram, piegružots mājas pagalms, gan vispārējas, piemēram, jauniešu bezdarbs vai daudzveidīgu brīvā laika pavadīšanas iespēju trūkums tavā dzīvesvietā. Ieraksti šīs problēmas ietekmes apļos, nodalot, ko tu spēj ietekmēt un ko ne. Atceries, ka arī globālām problēmām ir aspekti, kurus tu vari ietekmēt, tāpēc, veicot šo uzdevumu, saskaldi lielās problēmas sīkās daļās un sāc ar vienkāršāko.

Vai tavā ietekmes aplī ir kāda problēma, kas jau sen tevi nomāc? Negaidi ilgāk, rīkojies! Piesaisti domu biedrus un nepieciešamos resursus – iespēju tos atrast netrūkst, vajadzīga ir tikai tava rīcība.

8 Esi uzņēmīgs!

PašizziņaDaudzi neīsteno savus sapņus ne jau tāpēc, ka nav informēti par iespējām, bet tāpēc, ka īsti

nepazīst paši sevi un nezina, ar ko tad patiesībā gribētu nodarboties. Sapņu darbs sludinājumos nemētājas, tas tiek radīts. Panākumi sākas ar zināšanām par sevi – ir jāsaprot, ko vari sniegt pa-saulei. Vai zini savas stiprās puses, konkurences priekšrocības, emocijas, apstākļus, kādi tev ne-pieciešami, lai sniegtu labāko no sevis? Kā to visu noskaidrot? Kļūsti par pētnieku un izpēti sevi.

U Z D E V U M SNel ineārā dienasgrāmataSāc enciklopēdiski dokumentēt savas ikdienas gaitas un domas vairāku nedēļu, mē-nešu vai pat gada garumā. Brīvi izvēlies un formulē dažādus šķirkļus alfabētiskā secībā, piemēram, apmātība, ārišķība, bērnība, ciemošanās, un regulāri papildini informāciju. Vari pievienot attēlus, citātus un dzeju. Izmanto enciklopēdiju, lai novērotu, analizētu un labāk saprastu sevi un piešķirtu nozīmi apkārt notiekošajam. Iespējams, tas būs lie-lisks sākums rakstiem un citiem radošiem darbiem, ko piedāvāt arī plašākai publikai.

Lai viss izdotos un nezustu motivācija darboties, svarīgi apzināties savas aizraušanās. Apkārtējo viedoklis, sapņi un vērtības dažkārt nomāc mūsu iekšējo balsi. Taču gan mācības, gan darbs ir nozīmīga dzīves daļa. Lai to izbaudītu, ir jātic, ka dari ko lielisku. Vai zini, kas tev liek aizdegties? Lietas, kuras darot pazūd laiks, un negribas ne ēst, ne gulēt, ne atpūsties. Nākamais uzdevums palīdzēs saprast, kas tevi aizrauj un interesē, kā arī atrast nodarbi, kur ieguldīt sirdi, prātu un enerģiju.

U Z D E V U M STauriņi vēderāAtrodi dažas stundas brīva laika un nesteidzoties atbildi uz nākamajā lappusē piedāvātajiem jautājumiem. Nekritizē savas atbildes, pieraksti visu. Ja nezini atbildi, mēģini noskaidrot sarunās ar draugiem un tuviniekiem. Ja nepieciešams, atgriezies pie neatbildētajiem jautājumiem pēc nedēļas, mēneša vai pat gada.Kad esi atbildējis uz jautājumiem, pieraksti trīs sapņu darbus, sociālu projektu vai biz-nesa idejas, kas vislabāk atspoguļo tavus pasaules uzskatus. Tām nav jābūt reālām ide-jām vai eksistējošām profesijām – ļauj vaļu fantāzijai!

9Esi uzņēmīgs!

Izcilību bez aizrautības ir grūti sasniegt. Ja savu patieso aizraušanos vēl neesi atradis, nesa-mierinies ar ko viduvēju un turpini meklēt! Kā zināt, ka esi atradis? Sirds pateiks priekšā, jo aiz-rautībai ir daudz kopīga ar kaisli, ko jūtam pret citiem cilvēkiem, tā rada tauriņus vēderā un liek pacelties kādu gabaliņu virs zemes.

10 Esi uzņēmīgs!

Resursi un iespējasVarbūt tev šķiet, ka neko nemāki vai tev nekā nav. Tomēr, ja tu mēģinātu pacelties pāri saviem

aizspriedumiem, atklātos, ka tevī ir daudz vairāk, nekā domā.

U Z D E V U M S No putna l idojumaPaņem pildspalvu un ieraksti visās trijās sadaļās piecus vārdus vai frāzes, kādas kompe-tences, resursi un iespējas tev jau ir, lai sāktu īstenot kādu vienkāršu ideju, projektu vai pat mazu biznesu.

11Esi uzņēmīgs!

Kad esi uzdevumu paveicis, paskaties uz to visu no putna lidojuma un, izdarot secināju-mus, uzraksti, cik liels potenciāls tev ir šobrīd, lai sāktu īstenot kādu ideju, projektu vai nelielu biznesu!

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

Ja iepriekšējais uzdevums sagādāja grūtības, lūdz palīdzību cilvēkiem, kas tevi pazīst vislabāk, kā arī nesen sastaptiem paziņām. Viņi varētu būt pamanījuši tavas kompetences, resursus un ie-spējas, par kurām tu pat nenojaut. Palīdzēs arī uzmanīga savas vides vērošana un iedvesmošanās no cilvēkiem, kas jau ir guvuši panākumus.

U Z D E V U M SPanākumu anal īzeIzvēlies kādu, tavuprāt, veiksmīgu un uzņēmīgu cilvēku, uzraksti viņa vārdu un pieraksti atbildes uz šiem jautājumiem:Ko viņš dara tādu, ko citi nedara?

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

Kā viņam izdodas sasniegt to, ko citi nesasniedz? . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

Ko tu no viņa rīcības vari kopēt vai no kā iedvesmoties? . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

Kā tu vari kombinēt to, ko dara viņš, un to, ko vari izdarīt tu? . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

Kā tu varētu strādāt kopā ar viņu? . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

Ko tu varētu darīt vēl labāk nekā viņš? . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

12 Esi uzņēmīgs!

Šī uzdevuma mērķis ir saprast, kas raksturo veiksmīgus cilvēkus un ko tu varētu mainīt savā domāšanā un rīcībā, lai sasniegtu savus mērķus un piepildītu sapņus. Labākam re-zultātam izanalizē vismaz trīs uzņēmīgus cilvēkus, kas tevi iedvesmo. Līdzīgi vari izvēr-tēt arī uzņēmumus vai organizācijas. Izmanto šīs analīzes rezultātus kā iedvesmu, lai izstrādātu savu panākumu gūšanas stratēģiju un plānu. Šis plāns varētu kļūt par tavu veiksmes formulu. Atliek to pārbaudīt kādā reālā dzīves situācijā un uzlabot, līdz tā ir pietiekami efektīva. Uzdevuma rezultātus vari arī izmantot, sastopoties ar grūtībām vai nespēju pieņemt lēmumus. Padomā, kā tavā situācijā būtu rīkojies konkrētais cilvēks, ko viņš par to domātu, ko teiktu un darītu. Eksperimentē ar dažādiem rīcības modeļiem un pieraksti savus secinājumus.

Iespējams, ka, analizējot savas kompetences, resursus un iespējas, tev šķita, ka daudz kā vēl pietrūkst, taču nenovērtē sevi par zemu. Ar tevi viss ir kārtībā. Tu tikai sāc savu ceļu. Pats svarī-gākais ir neapstāties un doties tālāk. Ja tev kaut kā nav, to var iegūt. Savu resursu un kompetenču apzināšanās palīdzēs tev pārliecinošāk prezentēt sevi citiem, tāpēc vienmēr esi gatavs sniegt at-bildi uz jautājumu par savām stiprajām pusēm. Gan tevī, gan pasaulē slēpjas vairāk iespēju, nekā šķiet. Pamani un izmanto tās!

BailesBailes ir cilvēka normāla reakcija. Ja no kaut kā ir bail, par to nav jākautrējas vai jāizliekas,

ka viss ir kārtībā. Parasti pirmais uz bailēm reaģē ķermenis. Tas sūta signālus smadzenēm, kuras instinktīvi pieņem lēmumu bēgt vai uzbrukt. Bailes rodas tur, kur ir risks, bet risks dzīvē ir pa-stāvīgi, sevišķi, ja esam atbildīgi par kādu darbu, ideju vai komandu. Uzņēmējdarbība balstās uz risku kaut ko zaudēt, lai iegūtu. Svarīgi ir izprast, kurā brīdī bailes rodas un kā tās traucē sasniegt iecerēto.

U Z D E V U M SAtmiņas par bai l īgām situācijāmAtsauc atmiņā divas situācijas, kad tev bija bail. Piemēram, tev bija bail uzstāties publi-kas priekšā, bija bail pieņemt piedāvājumu iesaistīties citas valsts jauniešu projektā vai pateikt draudzenei ko nepatīkamu. Restaurē vienu tādu situāciju, kurā tu padevies bai-lēm un neko nedarīji, lai tās pārvarētu, un otru tādu, kurā rīkojies drosmīgi un tiki galā ar apstākļiem. Katru situāciju ieraksti savā taisnstūrī un atbildi uz jautājumiem.

13Esi uzņēmīgs!

14 Esi uzņēmīgs!

Visbiežāk minētā baiļu pārvarēšanas taktika ir pagriezt pret tām seju, nevis pakausi. Tāpēc ir svarīgi saprast, no kā ir bail un kāpēc. Bieži cilvēki neapzinās, no kā īsti baidās. Piemēram, kāds apgalvo, ka neuzsāk biznesu, jo baidās zaudēt naudu, taču patiesībā baidās no neveiksmes un citu izsmiekla. Izprotot, no kā ir bail, ir lielākas iespējas bailes pārvarēt. Atskaties vēlreiz uz abām situācijām. Kādus trīs soļus tu spertu vispirms, lai turpmāk līdzīgās situācijās rīkotos drosmīgi?

Pirmā situācija 1 . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

2 . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

3 . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

Otrā situācija 1 . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

2 . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

3 . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

Padomā, kāds varētu būt rezultāts, ja šajās situācijās rīkotos drosmīgāk. Nākamreiz koncentrē uzmanību uz sasniegumiem vai rezultātu, nevis bailēm.

RiskiDaudzas oriģinālas idejas un plāni tā arī netiek īstenoti, jo tam, kas tos iecerējis, ir bail par

iznākumu, bail uzņemties risku un ciest neveiksmi. Bez gatavības riskēt nav uzņēmēju, nav radošu un drosmīgu projektu. Uzņemties risku nozīmē mācīties un atklāt pasauli. Kļūstot vecākiem un pieredzējušākiem, vēlme riskēt mazinās, līdz ar to arī iespēja ko iegūt. Tiesa, ņem vērā, ka ar risku uzņēmības un profesionālās vai personiskās izaugsmes kontekstā tiek saprasta uzdrīkstēšanās izmēģināt ko jaunu, nebijušu, doties turp, kur nekad nav būts. Risks nav nelegālas darbības vai pārdroša uzvedība, kas apdraud tavu veselību vai dzīvību. Nākamie uzdevumi palīdzēs saprast, kā uzņemties risku drošāk.

U Z D E V U M S Atmiņas par bai l īgām situācijām I IŠī uzdevuma mērķis ir vēl labāk iepazīt savu baiļu cēloņus un apzināties, kas tevi attur rīkoties un doties uz priekšu. Apskati abas iepriekšējās situācijas, kad tev bija bail, un iz-vērtē, kādi bija zaudējumi un ieguvumi katrā situācijā atkarībā no tavas rīcības. Aizpildi plusiņus un mīnusiņus attēlā.

15Esi uzņēmīgs!

Kad tas izdarīts, pārdomā un sajūti, kas tevi vairāk ietekmē – zaudējumi vai ieguvumi. Dažreiz mēs drīzāk gribam nezaudēt, nevis iegūt, taču ilgtermiņā tā nav pozitīva moti-vācija. Ir vairāk jākoncentrējas uz ieguvumiem un sasniegumiem. Piemēram, nevis bai-dīties zaudēt draudzību, bet veidot un uzturēt pilnvērtīgas attiecības. Tam, kam veltām savu enerģiju, ir tendence pieaugt jeb palielināties. Kam tu gribi veltīt uzmanību?

Pirms sāc īstenot kādu jaunu ideju, izanalizē riskus un apdomā, kā tos varētu samazināt un kā rīkoties neveiksmes gadījumā. Risks pievelk, rada adrenalīnu, līdz ar to aizraujošas sajūtas, tāpēc dažreiz mums patīk sevi izaicināt – skatīties šausmu filmas, doties pusnaktī uz kapsētu, sacensties fiziski. Taču, ķeroties klāt jauniem projektiem, svarīgi izvērtēt ne tikai riskus, bet arī motivāciju ar tiem strādāt.

16 Esi uzņēmīgs!

U Z D E V U M S Risku novērtēšana un novēršanaPadomā, ko tu šobrīd vēlētos īstenot, – piemēram, divu dienu laivu braucienu kopā ar draugiem. Uzraksti piecus galvenos riskus, ar ko tu varētu sastapties, īstenojot šo ieceri.

Pretī katram riskam pieraksti, kā to varētu novērst vai kā rīkosies, ja kaut kas notiks. Piemēram, dodoties laivu braucienā, pastāv risks, ka kāds varētu noslīkt. Lai šo risku novērstu, ir jāņem līdzi glābšanas vestes. Turklāt ir jāzina, kā glābšanas vestes lietot un kā sazināties ar tuvāko glābšanas dienestu.

17Esi uzņēmīgs!

Prast izvērtēt riskus – tas ir ļoti daudz. Turklāt vērtīgi ir izvērtēt riskus tieši komandā – pie-ņemt lēmumus, iesaistot pēc iespējas vairāk ekspertu vai izpētot citu pieredzi. Ja vēlies organizēt pasākumus citiem jauniešiem, būtu vērts atturēties no augsta riska aktivitātēm, jo visa atbildība būs uz taviem pleciem un pārliecība par spēju novērst riskus un tikt galā ar problēmsituācijām būs īpaši svarīga.

PaškritikaIr grūti uzsākt īstenot idejas, ja tev svarīgie cilvēki netic tavām spējām, apšauba, izsmej un

kritizē tavas ieceres. Taču daudz bīstamāks ir kritiķis, kas mīt mūsos pašos. Padomā, no kādiem sapņiem un nodomiem esi atteicies? Ko esi gribējis izmēģināt, bet neesi sadūšojies? Kādus vārdus esi paturējis pie sevis, baidoties no apkārtējo reakcijas? Bieži vien, baidoties no riska un apkār-tējo nesapratnes, mēs paši norokam savas idejas, ieceres un sapņus, tāpēc pārvarēt paškritiku ir svarīgs solis turpmākajai izaugsmei, īpaši, ja paškritika ir nepamatoti liela. Cik labi tu pazīsti savu iekšējo kritiķi?

U Z D E V U M S Rotaļ īg ie jautājumiRadoši cilvēki uzdod daudz jautājumu un uz lietām raugās ar bērna zinātkāri. Nebaidies jautāt un dot brīvu vaļu iztēlei, jo tieši tā varam gūt dziļāku izpratni par dažādām pro­blēmām, kā arī rast negaidītus un oriģinālus risinājumus. Palūkojies uz savu iekšējo kri-tiķi no dažādiem skatu punktiem, piemēram, mēģini viņu personificēt.Iedomājies, ka tavs iekšējais kritiķis patiešām ir dzīva būtne. Kā tas izskatās? Uzzīmē to!

• Kur tas dzīvo? • Kāda bija tava iekšējā

kritiķa bērnība? • Kas svarīgs noticis

viņa dzīvē? • Kāda varētu būt viņa

nākotne? • Kādā skolā viņš ir

mācījies?

• Kā viņam tur veicās? • Kāda ir tava iekšējā

kritiķa privātā dzīve? • Kāds ir viņa dzimums? • Vai viņam ir ģimene? • Brāļi vai māsas? • Kā viņam patīk

atpūsties? Vai viņam ir draugi?

• No kā tavs iekšējais kritiķis baidās?

• Kas liek tavam iekšējam kritiķim apklust?

• Kas tavu iekšējo kritiķi motivē, padara stiprāku un aktīvāku?

• Ja tu būtu sava iekšējā kritiķa psihologs, par kādām lietām viņš ar tevi runātu?

Izklausās dīvaini? Šī uzdevuma mērķis ir, izmantojot iztēli un radošus jautājumus, pa-līdzēt tev saprast savas paškritikas darbības mehānismus, to, kā iekšējais kritiķis tevi ietekmē un kā ar viņu sadzīvot. Iespējams, atklāsi, ka tavs iekšējais kritiķis ir pārāk vājš un lielāka deva paškritikas tev palīdzētu uzlabot darba rezultātus vai gūt apkārtējo

18 Esi uzņēmīgs!

simpātijas. Varbūt sapratīsi, ka sevi kritizē nepamatoti. Atceries, ka zināšanas par sevi ir viena no panākumu atslēgām, tāpēc velti laiku sevis iepazīšanai no visdažādākajiem skatu punktiem.

Lai ko arī teiktu tavs iekšējais kritiķis, nav vērts veltīt visu uzmanību un enerģiju saviem trū-kumiem un tam, kas tev nepadodas. Ar trūkumiem var sadzīvot un pat izmantot tos savā labā. Savukārt kļūdas un neveiksmes ir tikai viens no instrumentiem, kas palīdz augt un tuvoties mēr-ķim. Tieši kļūdas palīdz saprast, ko nepieciešams uzlabot. Uztver kļūdas kā mācību programmu, par kuras apgūšanu esi saņēmis diplomu.

U Z D E V U M S Kļūdu skolaVai zināji, ka mikroviļņu krāsns, penicilīns un pat līmlapiņas tika izgudrotas vai atklātas nejauši, mēģinot sasniegt kaut ko pavisam citu? Šī uzdevuma mērķis ir atskatīties uz savām kļūdām no pozitīva skatu punkta un apzināties, ko no tām esi mācījies. Padomā, kuras kļūdas tavā dzīvē ir bijušas svētīgākās. Ko tās tev devušas? Kādas iespējas un ori-ģinālus risinājumus tās atklājušas? Izvērtē savas kļūdas un piešķir sev vismaz trīs dip-lomus par kļūdu skolā gūtajām mācībām. Piemēram, varbūt organizēji kādu pasākumu, bet uz to atnāca tikai daži cilvēki, jo pasākuma reklāma nebija skaidra un atraktīva. Ja nākamā reizē šo kļūdu spēji izlabot, varbūt pat izgudrot kādu jaunu veidu, kā populari-zēt pasākumus, vari piešķirt sev diplomu reklāmas zinībās.

19Esi uzņēmīgs!

MērķiVisnoderīgākie ir tie mērķi, kas ir ne tikai precīzi formulēti, bet arī aizraujoši un emocijas

raisoši, mērķi, kuriem tu tici. Ar roku pierakstītiem mērķiem piemītot dubults spēks. Arī mērķu vizualizēšana, tos uzzīmējot, attēlojot kolāžā, izveidojot kā skulptūru un izstādot tev vienmēr redzamā vietā, var palīdzēt šos mērķus ātrāk sasniegt. Konkrēti, skaidri un sasniedzami mērķi fokusē uzmanību un motivē. Ir grūti atrast īsto ceļu un viegli apmaldīties, ja nezini, kurp do-dies. Taču arī detalizēta karte ne vienmēr ir nepieciešama. Dažkārt pietiek ar vienu orientieri, ar polārzvaigzni, kas palīdzēs noteikt pareizo virzienu. Tāpat kā dodoties pārgājienā, arī izvirzot mērķus, pirmais solis ir apzināšanās, kurp gribi doties.

Vai zini, kas ir tava polārzvaigzne – apziņa, kāds vēlies būt, kā gribi dzīvot un kādu gribi re-dzēt apkārtējo pasauli. Nākamais uzdevums palīdzēs tev formulēt savu nākotnes vīziju. Skaidrs skats uz dzīvi atvieglo personisko un profesionālo mērķu formulēšanu.

U Z D E V U M S Sapņu triptihsTriptihs ir mākslas darbs, kas sastāv no trim savstarpēji saistītām daļām. Lai izga-tavotu savu sapņu triptihu, tev būs nepieciešamas trīs A3 vai lielāka formāta lapas, šķēres, līme, daudz dažādu žurnālu un citu materiālu, kurus vari izmantot kolāžas veidošanai, kā arī vismaz stunda laika. Pirms uzdevuma veikšanas precizē, par kādu laika posmu vēlies pasapņot – par sevi pēc pusgada, gada, trim vai pieciem gadiem. Pāršķirsti žurnālus un izgriez attēlus, citātus un atslēgas vārdus, kas palīdz atbildēt uz kādu no trim jautājumiem par tavu nākotnes vīziju – kāds es vēlos būt, kā vēlos strā-dāt un kādā vidē dzīvot. Paskaidrojošie jautājumi, ko atradīsi nākamajā lapā, sniegs vadlīnijas, kādiem nākotnes aspektiem pievērst uzmanību, taču tev nav jāatbild uz vi-siem. Liec uzsvaru uz būtiskāko. No izvēlētajiem attēliem izveido trīsdaļīgu kolāžu. Gatavo kolāžu novieto redzamā vietā, kur vari to regulāri papildināt un izmantot kā atgādinājumu sev. Vizualizē savus sapņus, piešķir tiem izskatu, un – tici vai ne – tie kļūs par daļu no realitātes.

Konstruējot savu vīziju, atceries, ka lielāko gandarījumu parasti sniedz tas, ka esi spējis pa-nākt pozitīvas pārmaiņas ne tikai savā, bet arī citu cilvēku labā. Tāpēc ir vērts padomāt, kādu mantojumu tu gribētu atstāt citiem un kādā veidā tu gribētu un varētu uzlabot savu vidi.

20 Esi uzņēmīgs!

Mērķis esot sapnis ar termiņu. Pēc šīs nelielās pasapņošanas ir laiks salikt kopā visu, ko zini par sevi, saviem resursiem un iespējām, un saprast, kā īstenot savus sapņus, izvirzot skaidrus per-soniskos un profesionālos mērķus. Viena no noderīgākajām formulām, kas palīdz gudri noteikt mērķus, ir formula SMART. Tās pamatā ir ieteikums mērķus izvirzīt skaidri un precīzi.

21Esi uzņēmīgs!

22 Esi uzņēmīgs!

U Z D E V U M S Gudrie mērķi Pamēģini izvirzīt sev kādu mērķi mācībās atbilstoši SMART formulai ­ skati zīmējumu iepriekšējā lapā. Lai tev pašam būtu skaidrs, ko, kā un kad vēlies panākt, esi precīzs un reāls. Jo lielāka skaidrība, jo lielāka iespēja sasniegt iecerēto. Piemēram, tavs mērķis varētu būt iemācīties rakstīt projektus:S – Apņemies uzrakstīt vienu jauniešu projektu savai pašvaldībai.M – Lai to paveiktu, tev ir jāaizpilda viena projekta pieteikuma veidlapa.A – Pieteikuma veidlapu vieglāk būs aizpildīt tad, ja darbā iesaistīsi vēl kādu, kam jau

ir veiksmīga pieredze projektu rakstīšanā.R – Tas ir izdarāms, jo daudzi citi jauniešu to ir paveikuši.T – Nosaki savam mērķim termiņu, piemēram, – uzrakstīt savu projektu līdz nākamā

mēneša beigām.SMART formula gan neder visiem dzīves mērķiem, sevišķi t. s. virziena jeb kvalitatīva-jiem mērķiem, piemēram, būt drosmīgākam. Ir grūti noteikt, vai šie mērķi ir sasniegti. Izmēģini dažādus mērķu formulējumus un pavērtē, kuri formulējumi tevi vairāk motivē un piesaista.

Skaidra vīzija un mērķi palīdz izstrādāt rīcības stratēģiju, rast risinājumus nestandarta situāci-jās, saprast, kā vislabāk gūt vēlamo rezultātu. Konkrēti mērķi ir arī motivējoši. Strādājot komandā vai ar citiem jauniešiem, neaizmirsti pārliecināties, ka jums visiem ir vienota izpratne par savas darbības mērķiem.

PlānošanaKur, kā un ar ko sākt, lai īstenotu savu mērķi? Atbilde ir vienkārša – šeit un tagad! Galvenais ir

sākt – spert pirmos soļus. Uzņēmība ir prasme mācīties darot un spēja rīkoties nevilcinoties, ne-vis nebeidzami ilgi plānot un slīpēt savu ideju vai stratēģiju. Jo ātrāk ķeramies klāt iecerētajam, jo ātrāk kļūdāmies un atrodam īsto ceļu. Plānošana ir līdzīga recepšu rakstīšanai – vispirms tu saproti vēlamo gala rezultātu un pēc tam sadali visu procesu mazākos posmos.

U Z D E V U M SProjektu izstrādes pamatiŠī uzdevuma mērķis ir apzināt svarīgākos soļus un elementus savas ieceres īstenošanai. Aizpildi šo shēmu. Secībai nav nozīmes.

23Esi uzņēmīgs!

Skatoties uz aizpildītajiem laukiem, atbildi uz nākamajā lapā dotajiem jautājumiem!

24 Esi uzņēmīgs!

25Esi uzņēmīgs!

Atbildes uz šiem jautājumiem tev sniegs informāciju, kuru parasti nepieciešams norādīt, lai saņemtu finansējumu vai cita veida atbalstu visdažādāko projektu īstenošanai. Savukārt, ja tev vēl nav idejas, ko īstenot, ieskaties nākamajā rokasgrāmatas sadaļā. Varbūt tā palīdzēs tev tādu atrast.

IdejasDažkārt kļūdaini tiek domāts, ka tikai daži piedzimst radoši. Radošums nebūt nav mākslinieku

un izgudrotāju privilēģija. Tā ir prasme, kuru var attīstīt. Radoši esam visi, tikai radošums plok, mums pieaugot un kļūstot vecākiem. Jo vairāk mācāmies, jo vairāk mums ir zināšanu un dažādu pieņēmumu par pasauli. Bet tas savukārt ierobežo mūsu iztēli – šķietami zinām, kā pasaule ek-sistē, kuras idejas ir labas, kuras ne, kas ir un kas nav vajadzīgs, kas darbojas un kas ne. Jo vairāk zinām, jo grūtāk atvērt prātu jaunām idejām un pieejām. Taču tajā pašā laikā nevar būt absolūta pārliecība, ka mūsu pieņēmumi atbilst īstenībai. Mūsu šķietamā zināšana var ievērojami sašauri-nāt skatu uz pasauli.

Radošums slikti sadzīvo ar kritiku. Tas dzimst priekā, rotaļīgumā un zinātkārē. Galvenais ak-cents ir uz to, kas mums ir un kā to gudri likt lietā, nevis uz to, kā mums trūkst. Radošums tāpat kā uzņēmība nozīmē spēju riskēt un sadzīvot ar domu, ka nākotne nav stingri paredzama un sta-bila. Radoši cilvēki apsver visas iespējas – šķietamas, reālas un nereālas.

Radošumu var trenēt un attīstīt ar pavisam vienkāršu uzdevumu palīdzību, kā arī aktīvi darbo-joties, piemēram, zīmējot, dejojot, dziedot, rakstot stāstus vai dzeju. Šie uzdevumi būs radošuma treniņš un palīdzēs rast oriģinālas idejas. Izmēģini!

U Z D E V U M S Jaunu kombināciju veidošanaViena no galvenajām stratēģijām, kas lauž ierasto domāšanas veidu, pārvar pieņēmu-mus un raisa idejas, ir nesaistītu objektu savienošana. Radoši cilvēki viegli un nepār-traukti veido dažādas ideju, tēlu un domu kombinācijas, gluži kā bērni, rotaļājoties ar klucīšiem. Veidojot jaunas kombinācijas, ir radīti daudzi iecienīti produkti un mākslas darbi. Piemēram, 1448. gadā Johaness Gūtenbergs apvienoja vīna presēšanas un mo-nētu štancēšanas mehānismus, lai izveidotu pirmo drukas mašīnu; Aleksandrs Bells izmantoja cilvēka ausi kā modeli, lai radītu telefonu, savukārt Salvadora Dalī gleznu „Mīkstie pulksteņi”, kurā attēlotas kūstošas ciparnīcas, esot iedvesmojis gleznotāja sapnis par kūstošu kamambēra sieru. Pamēģini radīt jaunu produktu, pakalpojumu vai pasākumu idejas, kombinējot dažādus objektus. Uzzīmē, kā tavs jaunais produkts, pa-kalpojums vai pasākums varētu izskatīties. Izdomā tam reklāmas tekstu vai saukli.

26 Esi uzņēmīgs!

Kad cenšamies izdomāt ko jaunu, parasti nāk prātā jau kaut kur dzirdētais un redzētais. Tieši tāpēc jāmaina domāšanas veids. Jaunu kombināciju radīšana piespiež mūs izmantot savu uz-manību citādi. Vēl iedarbīgāk ir mēģināt savienot šķietami nesaistītus objektus un konceptus. Savienojot nesavienojamo, varam atklāt jaunas saiknes, īpašības, iespējas, to, ko līdz šim nere-dzējām. Spēja veidot saiknes un asociācijas starp nesaistītiem objektiem vai konceptiem ir radošu cilvēku prātam raksturīga iezīme. Labās ziņas ir tās, ka ar nelielu domāšanas treniņu šo spēju var attīstīt.

27Esi uzņēmīgs!

U Z D E V U M S Objektu analoģijasŠī metode palīdz rast atbildes uz mūsu jautājumiem un risinājumus dažādām problē-mām, par iedvesmas avotu izmantojot vienkāršus objektus, piemēram, akmeni, grāmatu, papīra lapu, kurpi, un velkot paralēles starp izvēlēto objektu un jautājumu vai risināmo problēmu. Šis ir piemērs, kā parasts zīmulis var palīdzēt uzsākt un veidot komunikāciju ar nepazīstamiem cilvēkiem.

28 Esi uzņēmīgs!

Formulē pats savu jautājumu. Palūdz kādam nosaukt vienu nejaušu objektu vai arī at-rodi to pats kāda žurnāla fotogrāfijā. Uzskaiti visas objekta īpašības un mēģini katru īpašību savienot ar jautājumu, uz kuru meklē atbildi.

Spēle ar nejauši izvēlētiem objektiem rosina un vairo idejas. Jā, lai radītu ģeniālu ideju, ir ne-pieciešams ļoti daudz ideju. Oriģinālākās idejas rodas ilgstoša ideju ģenerēšanas procesa beigās. Parasti idejas, kas tiek nosauktas pirmās, ietver redzētus un dzirdētus risinājumus, klišejiskas at-bildes. Slavenākie rakstnieki, gleznotāji, komponisti un izgudrotāji radīja nevis dažus izcilus dar-bus, bet daudzus neizdevušos darbus un izgudrojumus, daudz kļūdījās, tādējādi gūstot nepiecie-šamās prasmes un zināšanas, lai radītu ko patiesi izcilu. Volfgangs Amadejs Mocarts sakomponējis vairāk nekā 600  skaņdarbu. Alberts Einšteins ir vislabāk pazīstams ar savu relativitātes teoriju, taču viņš ir arī 248 citu pētījumu autors. Pablo Pikaso radījis vairāk nekā 20 000 darbu, savukārt Viljams Šekspīrs sarakstījis 154 sonetus. Daži no tiem bija izcili, daži – viduvēji, daži – vienkārši brāķis. Slavenākie dzejnieki pavisam noteikti ir sarakstījuši vairāk sliktu dzejoļu nekā viduvēji dzejnieki, gluži vienkārši slaveni dzejnieki ir rakstījuši vairāk. Tas, ka tev kaut kas neizdodas, neno-zīmē, ka tā ir neveiksme – tu esi sapratis, kas nestrādā. Nepārtraukta radīšana panākumu pamatā.

AtbalstsLielus darbus ir grūti īstenot bez citu atbalsta un līdzdalības, tāpēc ir svarīgi prast citus iein-

teresēt, iesaistīt un gūt viņu atbalstu. Nākamais uzdevums atklās atbalstīšanas un iesaistīšanas mehānismus. Izmanto tā rezultātus, lai mainītu savu uzvedību un gūtu lielāku atbalstu no citiem.

U Z D E V U M SNepabeigtie teikumiPabeidz šos teikumus!Es parasti atbalstu cilvēkus, kuri . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .Es parasti iesaistos aktivitātēs un projektos, kas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

Vērtīgākais un nepieciešamākais atbalsts man ir . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

Es parasti iesaistu citus savās idejās un aktivitātēs . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

Zinot, kas rosina tevi atbalstīt citus, gūsi atbildi, ko un kā darīt, lai citi iesaistītos un atbals-tītu tevi tavu ideju īstenošanā. Padomā, kādas atziņas esi guvis pēc iepriekšējā uzdevuma un pie-raksti tās. Nu atliek tikai rīkoties.

29Esi uzņēmīgs!

U Z D E V U M S Mani atbalst ī tāj iAtskaties uz savu ieceri un plānu tās īstenošanai. Pieraksti, kurus cilvēkus tu vēlies iesaistīt un no kuriem sagaidīt atbalstu. Varam atklāt tev noslēpumu – parasti cilvēki labprāt palīdz, ja vien zina, kā un kāpēc tas ir svarīgi. Daudziem pašiem trūkst drosmes traku ideju īstenošanai, tāpēc viņi ar prieku atbalsta citus. Vai pazīsti šādus cilvēkus?Kurus cilvēkus un kā varu iesaistīt savas ieceres īstenošanā?

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

Kuru cilvēku atbalsts man ir noteikti nepieciešams, lai īstenotu iecerēto? . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

Kuriem cilvēkiem varu lūgt palīdzību un ko viņi no tā iegūs? . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

Lai arī uzrunāt citus un sadarboties ne vienmēr ir viegli, nevajag mēģināt visu paveikt pa-šam. Tu nevari zināt un paredzēt visu, tāpēc ir svarīgi izveidot komandu. Labas komandas biedru savstarpējās attiecības atmaksājas simtkārt. Nebaidies runāt par savām idejām ar citiem un lūgt palīdzību. Arī noraidījums ir vērtīga atgriezeniskā saikne, kas palīdzēs noslīpēt tavu ieceri.

MotivācijaIzšķir divus galvenos motivācijas veidus – ārējo un iekšējo. Ārējā motivācija ietver visu, kas

mūs ietekmē no ārpuses, īpaši, dažāda veida sodus un apbalvojumus. Dažkārt lietas darām tikai tāpēc, ka baidāmies no nepatikšanām vai gribam iegūt kādu mums apsolītu labumu. Šīs ārējās ietekmes var būt gana spēcīgas, taču, tiklīdz tās pazūd, zūd arī mūsu motivācija. Tādējādi ir daudz svarīgāk strādāt ar iekšējo motivāciju. Ne visiem to viegli izdodas atrast, taču tā ir tava atbildība. Tāpat kā jebkura prasme arī prasme sevi motivēt ir jātrenē, un tās attīstīšanai nepieciešama gan disciplīna, gan labas zināšanas par iekšējiem faktoriem, kas tevi virza un liek rīkoties.

Visbiežāk jauniešiem neizdodas īstenot savas idejas triju iemeslu dēļ: nav skaidrs rīcības plāns un gaita; zūd motivācija pabeigt iesākto; nolaižas rokas pie pirmajām grūtībām. Taču nedrīkst padoties. Uzvara vieglāk dodas rokās tad, ja ir pilnībā skaidrs, kas darāms katrā ceļa posmā. Cilvēkiem bieži gadās uzkāpt uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem. Lai tas tā nenotiktu, ir vērts atskatīties uz savām kļūdām un mācīties no tām. Tāpēc nākamajā uzdevumā aicinām tevi atcerē-ties situācijas, kad neieguvi kāroto.

30 Esi uzņēmīgs!

U Z D E V U M S Motivācijas noturēšana IUzzīmē situāciju, kurā tu kaut ko iesāki, bet zaudēji motivāciju izdarīt līdz galam. Uzraksti galveno iemeslu savā rīcībā, kāpēc tas tā notika. Apdomā, ko no šīs pieredzes vari mācīties un kā turpmāk rīkosies līdzīgās situācijās.

31Esi uzņēmīgs!

„Kāpēc” – tas ir svētīgs jautājums. Prasme atbildēt uz šādiem „kāpēc” palīdz saprast lietu kop-sakarību un dod spēku iet uz priekšu, citādi – tā arī paliekam, bezspēcīgi mīņājoties uz vietas. Lai īstenotu savas idejas, attīstītu kompetences un ķertos klāt jauniem projektiem, atbildei uz „kāpēc” jābūt skaidrai gan pašam, gan citiem.

U Z D E V U M S Motivācijas noturēšana I IAtskaties uz saviem pierakstiem par ieceri, kuru vēlies īstenot. Apdomā atbildes uz nā-kamajiem jautājumiem.Kāpēc man ir svarīgi īstenot šo ieceri?

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

Ko iegūšu, īstenojot savu ieceri, un kas notiks, ja to neizdarīšu? . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

Lai šīs atbildes kalpo tev par motivāciju tad, kad sastapsies ar grūtībām un kad šķitīs, ka tur-pināt uzsākto nav jēgas. Pieredzot kritumus, atceries, kāpēc iecerēji savu darbu. Pieredze rāda, ka visbiežāk cilvēki padodas tieši pirms pašas veiksmes, jo tad ir vissmagāk. Esi stiprs un izturi tad, kad citi būtu jau metuši plinti krūmos.

Ceļā uz mērķi mūs neizbēgami sagaida dažādas vilšanās un kritumi. Zināt, ko patiešām vēla-mies darīt un mainīt savā dzīvē, – tas ir svarīgs solis. Svarīgāka par to ir tikai disciplīna, neatlai-dība un motivācija mērķi īstenot. Tas prasa papildu enerģiju, bieži arī ieradumu maiņu. Nākamais uzdevums palīdzēs saprast, kas tevi uzlādē un kas ne.

32 Esi uzņēmīgs!

U Z D E V U M SEnerģijas sūkņiUzdevuma mērķis ir gūt labāku izpratni par to, kā tavi ikdienas dzīves apstākļi un ieradumi ietekmē tavu fizisko enerģiju un spēku, motivāciju un vēlēšanos rīkoties, līdz ar to arī tavu spēju sasniegt mērķus. Atzīmē darbības, situācijas un cilvēkus, kas atņem tev daudz enerģijas, un otrādi – kas ir tavi enerģijas avoti? Kas tev dod spēku, dzīvesprieku un starojumu, kurš piesaista arī citus? Padomā arī par to, kā jūties savā ķermenī – kā tevi ietekmē uzturs, fiziskās aktivitātes un vietas, kurās pavadi savu laiku.

Kad zīmējums gatavs, apdomā, kā tu varētu mainīt savus ieradumus, lai izvairītos no enerģijas zagļiem un atvēlētu laiku tam, kas tevi uzlādē. Ir vērts izveidot to ieradumu sarakstu, kas palīdz sasniegt mērķus un kas ne. Piemēram, skriešana no rītiem palīdz sakārtot domas un sajūtas, savukārt sociālie tīkli atņem laiku un enerģiju, ko tu varētu veltīt sapņu īstenošanai.

33Esi uzņēmīgs!

Par komandas darbu šajā rokasgrāmatā nerunāsim, bet atceries: ja gribi iet ātri, – ej viens, ja gribi iet tālu, – ej kopā. Iesaisti savas idejas īstenošanā ne tikai tādus cilvēkus, kas rīkojas, bet arī tādus, kas tev sniedz enerģiju un motivē sasniegt vairāk, nekā iecerēts.

Ārējie resursiMūsdienās informāciju par dažādām iespējām un resursiem vienmēr atradīsi internetā. Taču

ir arī vienkāršāka pieeja – sāc ar tuvākajiem, un tu būsi pārsteigts, cik daudz agrāk neapzinātu resursu tev ir pieejami. Galvenais ir pajautāt. Nākamā uzdevuma mērķis ir apzināties, kādi resursi ir tev apkārt, un iemācīties tos radoši izmantot savu mērķu sasniegšanai.

U Z D E V U M SApkārt zemeslodeiApskati attēlu un padomā, kā apkārtējie cilvēki materiāli, ar padomu un sakariem varētu palīdzēt tev apceļot zemeslodi 80  dienu laikā. Tas ir izdarāms! Padomā un pieraksti idejas. Tev atklāsies daudz jauna un interesanta, kas palīdzēs ideju ģenerēšanā.

34 Esi uzņēmīgs!

Kad esi sapratis, kā tavi tuvākie varētu palīdzēt tev apceļot zemeslodi, atgriezies pie savas ieceres, prezentē to ģimenei, draugiem, radiem un citiem. Padomā, kas tev vēl pa-licis neskaidrs un kur nepieciešama citu palīdzība. Lūdz padomu un atbalstu, pieraksti, kāda bija apkārtējo reakcija, uzzinot par tavu ieceri.

Esi gatavs doties ceļojumā? Tava ceļasoma nu droši vien ir pilna ar vērtīgiem padomiem, at-balstu un idejām. Tas atkal ir solis uz priekšu. Pienācis laiks sagatavot ceļojuma maršrutu un do-ties laukā no mājas!

Mazie rezultātiJaunībā mērķus gribas sasniegt ātri, gribas tūlītēju rezultātu. Tas ir dabiski. Tiesa, dzīvei ir

savi likumi. Mēs bieži atsakāmies no idejām un projektiem tikai tāpēc, ka nekas šķietami nevirzās uz priekšu. To var pārvarēt – motivēt sevi un citus arī ar maziem sasniegumiem un uzvarām! Nākamais uzdevums palīdzēs tavas ieceres īstenošanas plānu sadalīt sīkākos posmos un saprast darbu secību.

U Z D E V U M SCeļa stabiPapildinot zīmējumu nākamajā lapā, vēlreiz uzraksti, kur vēlies nokļūt, proti, kādu mērķi sasniegt. Pie ceļa stabiem pieraksti paveicamos darbus. Atzīmē pieturvietas, kad ne tikai atvilkt elpu, bet arī izvērtēt paveikto un to, kā uzlabot savu, savas komandas un citu iesaistīto darbu. Piemēram, ja tava ceļa galamērķis ir pasākumu organizatora darbs, galvenie ceļa stabi varētu būt iemācīties iespējami daudz par pasākumu organizēšanu, lasot grāmatas un apmeklējot apmācības; gūt praktisku pieredzi pasākumu organizē-šanā; izveidot komandu, ar ko kopā strādāsi; gūt praktisku pieredzi pasākumu organi-zēšanā kā komandai, piemēram, brīvprātīgi organizējot pasākumus jauniešiem; izveidot savu interneta lapu un mārketinga plānu; atrast pirmo klientu un organizēt tam neaiz-mirstami lielisku pasākumu. Pieturvietas šai gadījumā būs nepieciešamas pēc katras pa-sākumu organizēšanas pieredzes, lai izvērtētu, kas izdevās un ko var darīt labāk.

Neaizmirsti arī nosvinēt mazās uzvaras! Sasniegtais dod papildu stimulu turpināt ceļu pretī savam mērķim. Formula vienkārša. Atliek tikai to izmantot. Pieraksti dažas idejas, kā tieši tu gri-bētu nosvinēt savas mazās uzvaras un lielo uzvaru ceļa galā. Varbūt sarīkosi pikniku visiem draugiem? Varbūt palutināsi sevi ar milzu saldējuma kokteili vai dosies kādā ilgi gaidītā ceļo-jumā? Varbūt ko jaunu sev nopirksi? Pozitīvās emocijas, ko sniedz svinēšana, sniedz papildu spēku un motivāciju doties tālāk. Tāpēc pieraksti arī savus svinēšanas un baudīšanas plānus.

35Esi uzņēmīgs!

36 Esi uzņēmīgs!

JAU N AT N E S DA RBINIEKIEM

Jaunatnes darbiniekiem paredzētā rokasgrāmatas daļa sniegs ieskatu jauniešu izaugsmes programmu plānošanā un īstenošanā, palīdzēs saprast, kā efektīvāk virzīt un atbalstīt jauniešus, vairojot viņu pašiniciatīvu un uzņēmību, kā arī rast papildu resursus, kur smelties zināšanas un iedvesmu aktivitāšu plānošanai.

Jauniešu pašiniciatīvas un uzņēmējdarbības veicināšana

Tradicionāli uzņēmējdarbība tiek saistīta ar biznesu un spēju gūt peļņu, taču mūsdienās šī jēdziena izpratne ir daudz plašāka. Eiropas Komisija uzņēmējdarbību un pašiniciatīvu definē kā mūžizglītības kompetenci, kas nepieciešama visiem. Proti, tā ir spēja īstenot savas idejas, drosme uzņemties risku, radošums, projektu plānošanas un vadības prasmes, spēja sadarboties un sa-sniegt savus mērķus.

37Esi uzņēmīgs!

Lai arī katram kopš dzimšanas piemīt spēja sapņot, griba radīt ko jaunu vai ko uzlabot, uzņē-mīgu jauniešu nemaz nav tik daudz. Uzņēmējdarbības potenciālu var ietekmēt pieredze ģimenē, skolā un kultūras vidē. No vienas puses, tā var veicināt radošumu, rosināt domāt un uzdot jautā-jumus, mudināt izaicināt autoritātes un uzņemties risku, no otras puses – vilināt ļauties strau-mei, vairīties no atbildības un tikai izpildīt citu norādījumus. Šobrīd nav visaptverošu pētījumu, kas atklātu, kā skolā gūtā pieredze ietekmē uzņēmību, taču 20. gadsimta sešdesmitajos gados Džordža Lenda uzsāktais un līdz pat mūsdienām aktuālais pētījums liecina, ka radošums, kas cieši saistīts ar uzņēmību, arvien vairāk plok, cilvēkam pieaugot. Lai arī visā Eiropā tiek diskutēts par nepieciešamību īstenot pasākumus jauniešu uzņēmības attīstīšanai, to ir grūti īstenot, īpaši tādā vidē, kur valda strikti noteikumi un prasības, standartizēti pieņēmumi, kādiem jābūt sasnie-gumiem, un kur jaunieši ir pārslogoti ar dažādām aktivitātēm. Uzņēmību veicina brīvība un pat garlaicība.

Papildu problēmas sagādā tas, ka uzņēmīgi jaunieši ir grūtāk kontrolējami, viņi pat var neie-kļauties izglītības sistēmā, tādējādi zaudējot dažādas iespējas un piekļuvi nozīmīgiem resursiem. Tāpēc tiem, kas strādā ar jauniešiem, ir svarīgi prast izmantot viņu uzņēmību jaunu vērtību radī-šanai vai vismaz nenomākt to ar formālās izglītības un audzināšanas prasībām. Daudzi pasaulē slaveni uzņēmēji un novatori uzņēmējdarbību nebūt nav mācījušies skolā vai apguvuši kursos. Jauniešiem pašiem jāmeklē mūsdienīgi profesionālās izaugsmes ceļi.

Lai veicinātu jauniešu pašiniciatīvu un uzņēmību, ir svarīgi palīdzēt viņiem apzināties savas stiprās puses un rosināt uzņemties atbildību par mācīšanās procesa plānošanu un īstenošanu. Jo lielāka brīvība tiek dota, jo būtiskāka ir spēja pašiem pieņemt lēmumus. Ja jaunieši dara tikai to, ko viņiem uzdod, viņi lielākoties garlaikosies, būs pasīvi, netrenēs savu gribu un iemanīsies sniegt tādas atbildes, kādas no viņiem gaida pieaugušie.

Dot lielāku brīvību jauniešiem mācību procesā nebūt nenozīmē novelt atbildību no jaunat-nes darbinieku pleciem. Viņiem jāspēj radīt tāda mācību vide, kurā jaunieši varētu nodarboties ar jēgpilnām aktivitātēm, reizē mācoties pārvarēt sliktus ieradumus, slinkumu un motivācijas trūkumu.

Attīstīt uzņēmību palīdz uzdevumi, kuru ietvaros jauniešiem ir praktiski jārisina reālās dzīves problēmas, piedāvājot komerciālus vai nekomerciālus produktus un pakalpojumus pašiem jaunie-šiem vai citiem. Šāds darbs ne tikai iemāca risināt problēmas un sadarboties, izmantot dažādu nozaru pētījumus un ieklausīties dažādu iedzīvotāju grupu vajadzībās, bet arī rada pārliecību, ka katrs spēj panākt kaut mazas, bet pozitīvas pārmaiņas.

Lai stimulētu jauniešu uzņēmību, jāļauj viņiem mācīties mēģinot, eksperimentējot un kļū-doties, veicot atklājumus un izgudrojumus. Šajā darbā rezultātam nav jābūt nevainojamam. Svarīgāka ir tūlītēja rīcība, izmantojot tos resursus, kas jau ir pieejami, kā arī darbs ar pro-totipu izstrādi un testēšanu. Labs plāns, kas īstenots šodien, ir vērtīgāks par nevainojamu plānu, kas varbūt tiks īstenots rīt. Veicini jauniešu pārliecību par sevi un pašmotivāciju mā-cīties, izzināt un baudīt mācīšanās procesu! Mācieties kopā mazāk patērēt un vairāk radīt pašiem!

38 Esi uzņēmīgs!

Uzdevumi darbam ar grupāmKā minēts iepriekš, nozīmīga uzņēmējdarbības kompetences sastāvdaļa ir riska uzņemšanās.

Cilvēki bieži nespēj uzņemties risku līdz brīdim, kad vairs nav, ko zaudēt. Tāpēc tieši krīzes laikā rodas daudz jaunu uzņēmēju. Viena no pieejām, kā riskēt drošāk, ir jaunajā projektā ieguldīt tik daudz, cik vari atļauties zaudēt. Šo pieeju apraksta profesore Sarasa D. Sarasvati, kas deviņdesmito gadu beigās intervēja uzņēmējus no ASV, lai noskaidrotu, vai dažādu biznesu īpašnieki domā un rīkojas līdzīgi. Atklājās, ka līdzība tiešām pastāv – tā ir mērķu izvirzīšana, izmantojot rīcībā esošos resursus. Profesore noskaidroja, ka uzņēmējus raksturo spēja uzsākt ekonomisku darbību, ieguldot tajā tikai tik daudz resursu, cik viņi var atļauties zaudēt. Nākamie uzdevumi palīdzēs šo pieeju īs-tenot praksē. Uzdevumus var pildīt arī vienatnē, tomēr lielāku prieku sniegs darbošanās komandā.

U Z D E V U M S10 eiro biznessViens no labākajiem veidiem, kā iepazīt un praktizēt uzņēmēja domāšanu, ir tā sauktā 10 eiro biznesa uzsākšana. Aicini jauniešus uzsākt biznesu – piedāvāt kādu produktu vai pakalpojumu pašu izvēlētai mērķa grupai, ieguldot šajā biznesā tikai 10 eiro, kā arī, protams, savas kompetences, kontaktus un brīvo laiku. Vēlāk šī biznesa attīstīšanā at-ļauts ieguldīt arī lielāku summu, taču papildu finansējumam jānāk no komandas peļņas. Svarīgi, lai uzdevuma gaitā tiktu reģistrēti visi ieņēmumi un izdevumi. Lai veicinātu mā-cīšanos, uzsākto biznesu vēlams turpināt vismaz sešas nedēļas un gūto pieredzi vismaz reizi nedēļā aprakstīt dienasgrāmatā vai blogā un pārrunāt, izvērtējot panākumu un ne-veiksmju faktorus. Šis uzdevums var būt kā sacensība starp vairākām komandām – kam sešu nedēļu laikā izdosies nopelnīt vairāk.

Jauna projekta uzsākšanā pirmais solis ir saprast, kādi resursi ir pieejami tā īstenošanai. Cilvēki mēdz aizbildināties, ka piepildīt sapņus un sasniegt mērķus liedz naudas trūkums. Bet nauda ir tikai viens no resursiem. Bieži savu vilcināšanos attaisnojam arī ar laika, enerģijas, prasmju, kon-taktu un pieredzes trūkumu. Šādi rīkojoties, mēs paši liekam šķēršļus savu ieceru īstenošanai. Uzņēmēji nedomā par to, kā viņiem trūkst, bet izmanto to, kas viņiem ir. Nākamais uzdevums palī-dzēs apzināt tos resursus, kas jau ir jauniešu rīcībā.

U Z D E V U M S Komandas personisko resursu auditsPalīdzi jauniešiem noskaidrot, kādi ir personiskie resursi viņu komandā. Aicini viņus at-zīmēt un aprakstīt tos resursus, kas piemīt viņu komandas biedriem. Resursu analīzi var balstīt gan uz katra komandas biedra individuālo pašvērtējumu, gan visas grupas vērtē-jumu, ja jaunieši ir savstarpēji pazīstami.

39Esi uzņēmīgs!

ZINĀ ŠANA S UN PR A SMESKatra komandas biedra zināšanas, prasmes, spējas un talanti, kas ir pārbaudīti praksē vai kurus viegli varētu apgūt un pilnveidot, piemēram, zināšanas par savas pilsētas vēs-turi vai komunikācijas prasmes.PIEREDZE UN SA SNIEGUMIPaveiktais, ar ko no sirds var lepoties, piemēram, uzvara kādā konkursā vai pasākumu organizēšanas pieredze, kā arī sliktā pieredze, kas devusi vērtīgas atziņas.PERSONĪBA S ĪPA ŠĪBA SAttieksme, rakstura īpašības, kas sevī patīk un ko varētu novērtēt arī citi, piemēram, go-dīgums vai optimisms.PERSONĪBA S PIE VILCĪBABalss, izskats, starojums, personības valdzinājums, ķermeņa valoda, viss, kas dara pie-vilcīgu citu cilvēku acīs.FINANŠU UN MATERIĀLIE RESURSINauda, telpas, instrumenti, tehnoloģijas un citi pieejamie taustāmie resursi.L AIK A RESURSIBrīvais laiks, ko iespējams atvēlēt projekta īstenošanai.VESELĪBA UN ENERĢI JASpēks, izturība, ātrums, enerģija, maņas, ķermenis un tā iespējas.CITU CILVĒKU ATBAL STSCilvēki, kuri jūs atbalsta un varētu iekļauties komandā vai kļūt par sadarbības partne-riem, kuri varētu būt mentori un no kuriem var daudz mācīties. Cilvēki, organizācijas un uzņēmumi jūsu apkārtnē, kas arī gūtu labumu no jūsu ieceres īstenošanas.

Kad katrs komandas biedrs ir apzinājies savus personiskos resursus, var uzzīmēt koman-das resursu karti un pārlūkot, kāda varētu būt katra jaunieša loma komandā.

Nākamais solis ir apdomāt, ko komanda ar to visu var iesākt. Resursu analīze var kalpot kā pamats biznesa vai citu aktivitāšu ideju ģenerēšanai. Labas idejas palīdzēs radīt arī vides analīze. Piemēram – kā apkārtnē pietrūkst; kas nepieciešams cilvēkiem; kādas iespējas sniedz komandas rīcībā esošie resursi; kādus vēl resursus komanda varētu iegūt, piesaistot citus savu ideju īsteno-šanā. Plānojot jebkādu aktivitāti, kur nepieciešama citu līdzdalība, neiztikt bez izpratnes arī par citu vajadzībām. Iespējas slēpjas tieši neapmierinātībā ar esošajiem apstākļiem un nepiepildītās vajadzībās. Lai pamanītu šīs iespējas, nepieciešamas labas novērošanas prasmes, spēja pievērst uzmanību detaļām un skatīties uz pasauli tā, it kā to redzētu pirmo reizi. Ir arī dažādas metodes, kas palīdz labāk izprast citus, piemēram, empātijas karšu veidošana.

40 Esi uzņēmīgs!

U Z D E V U M S Empātijas karteŠis instruments palīdzēs komandai labāk izprast tās projekta iespējamo mērķa grupu uzvedību, attieksmes, vērtības, vēlmes un vajadzības. Empātijas karti var veidot tad, kad jauniešiem jau ir kāda ideja, pat ja tā ir neskaidra. Lai empātijas karti izmantotu, vispirms jāuzskaita mērķa grupas, ar kurām jaunieši vēlētos strādāt, kuras plāno iesais-tīt kādā aktivitātē vai kurām grib piedāvāt jaunu produktu vai pakalpojumu. Piemēram, mērķa grupa varētu būt studentu ģimenes ar bērniem vai jaunieši vecumā no 16 līdz 18 gadiem, kuri nestrādā un nemācās. Jāizvēlas 1–3 mērķa grupas, kam visvairāk node-rētu komandas idejas īstenošana. Empātijas karte tiek veidota atsevišķi par katru mērķa grupu. Iedomājieties kādu tipisku konkrētās mērķa grupas pārstāvi, dodiet viņam vārdu, norādiet vecumu, dzimumu, nodarbošanos, ģimenes stāvokli, ienākumu līmeni, dzīves-vietu un citus datus, kas varētu būt svarīgi jauniešu idejas kontekstā. Tad, izmantojot diagrammu, veidojiet katras mērķa grupas profilu, uz līmlapiņām pierakstot atbildes uz šādiem jautājumiem:KO VIŅI REDZ?Kāda ir mērķa grupas pārstāvju vide? Kā tā izskatās? Kas ir apkārt? Kas ir mērķa grupas draugi? Kādu informāciju un piedāvājumus mērķa grupa saņem ikdienā? Kādas iespējas ir pieejamas un kas viņus apdraud?KO VIŅI DZIRD?Kā vide ietekmē mērķa grupas pārstāvjus? Ko saka viņu draugi, ģimenes locekļi, kolēģi un darba devēji? Kas visvairāk viņus ietekmē? Kādus informācijas kanālus viņi izmanto un kam uzticas? Kas ir viņu viedokļu līderi?KO VIŅI DOMĀ UN JŪT?Kas notiek viņu prātā? Kas ir pats svarīgākais? Kādas ir viņu emocijas? Kas viņus motivē un aizkustina? Kādas domas vakarā neļauj aizmigt? Kādi ir viņu sapņi un ambīcijas? Ko viņi neizrāda publiski?KO VIŅI SAK A UN DAR A?Kā viņi izturas sabiedrībā? Kā pret citiem? Kādas ir viņu attieksmes? Ko viņi stāsta ci-tiem? Kādas ir pretrunas starp viņu ārējo izturēšanos un iekšējām sajūtām?K ĀDA S IR VIŅU BA Ž A S?Kas rada vislielākās bažas un nemieru? Kas kaitina? Ar kādām problēmām viņi saskaras? Kas viņiem traucē sasniegt mērķus? No kādiem riskiem viņi baidās?K ĀDA S IR VIŅU VĒLMES UN VA JADZĪBA S?Ko viņi patiešām vēlas sasniegt? Kādas ir viņu vajadzības? Kā viņi izprot un mēra panā-kumus? Kādas stratēģijas izmanto, lai sasniegtu mērķus?

41Esi uzņēmīgs!

42 Esi uzņēmīgs!

Kad empātijas karte par vienu vai vairākām mērķa grupām ir pabeigta, to var izmantot, lai adaptētu projekta ieceri vai ideju mērķa grupu profilam un vajadzībām. Empātijas karte var būt noderīga arī tad, ja idejas aktivitātei vēl nav, taču ir skaidri zināma mērķa grupa. Detalizēti novērojumi par mērķa grupu var sniegt iedvesmu lieliskām jaunu produktu, pakalpojumu, pasākumu un citu aktivitāšu idejām. Jo vairāk interesējas par mērķa grupu, jo labāk to iepazīst, spēj uzrunāt un gūst atbalstu savām idejām.

Ja pēc resursu un vajadzību analīzes jaunieši joprojām nerod ideju aktivitātēm, izmēģiniet rotaļīgo iespēju alfabētu.

U Z D E V U M S Iespēju alfabētsJa jums nav ne darba, ne pieredzes, ne materiālo līdzekļu, visticamāk jums ir vismaz viens ārkārtīgi vērtīgs resurss – brīvais laiks. Garlaicība un brīvība ir labvēlīga augsne radošām idejām. Iedomājieties, ka nākamā gada laikā jums nav nekādu pienākumu un visu gadu varat veltīt sev un pašu izvēlētām aktivitātēm. Ko jūs darītu? Noteikti jums padomā ir dažas atbildes, taču, lai apzinātu tās iespējas, kas nevienam citam nav ienā-kušas prātā, aicinām izveidot iespēju alfabētu – uzrakstiet vienā kolonnā uz lielas lapas visu alfabētu un izdomājiet ar katru alfabēta burtu vienu aktivitāti, eksperimentu, pa-sākumu, personisko projektu, ko jūs šī gada laikā varētu īstenot. Ja ideju pietrūkst, at-cerieties savu resursu karti un padomājiet, kā varētu likt lietā savas prasmes. Ģenerējot idejas, nedomājiet par to, cik tās ir reālas, prātīgas un pieņemamas citiem – ļaujiet vaļu fantāzijai un visdīvainākajām domām! Tas ir arī radošuma treniņš, tāpēc kritikai te nav vietas. Domājot un rīkojoties tāpat kā vakar, nevar cerēt uz labākiem rezultātiem rīt.

43Esi uzņēmīgs!

Ko darīt, ja zūd komandas motivācija sasniegt izvirzīto mērķi? Viens no veidiem, kā motivāciju atjaunot, ir vizualizēt un aprakstīt, kā mērķis tiks sasniegts. To var darīt gan pirms idejas īste-nošanas, lai konkretizētu sasniedzamo rezultātu, gan motivācijas stiprināšanai. Aicini jauniešus iziet pastaigā, iegādāties savu mīļāko laikrakstu vai žurnālu un atgriežoties kļūt par tā redaktoru.

U Z D E V U M S Laikrakstu virsrakstosŠim uzdevumam būs nepieciešamas liela izmēra papīra lapas, līme, šķēres, rakstāmpie-derumi, kā arī daudzi žurnāli kolāžu veidošanai. Aicini jauniešus iedomāties, ka viņi ir īstenojuši savu ideju, sasnieguši savu mērķi, un viņu iecienītākais laikraksts vai žurnāls publicē milzīgu rakstu par viņiem. Komandai jāizveido kolāža, kā šis raksts varētu izska-tīties, ietverot tekstu, fotogrāfijas, citātu izcēlumus. Ko žurnālists viņiem jautātu? Kā viņi ieguvuši slavu un apbrīnu? Kāds ir bijis viņu ceļš uz panākumiem un kas ir panākumu at-slēga? Kurus sasniegumus un īpašības sabiedrība viņos vērtē visaugstāk? Kādas emocijas un vēstījumu pasaulei komanda pauž šajā intervijā? Tas viss jāiekļauj rakstā. Īpaši vērtīgi ir ar šī uzdevuma rezultātiem dalīties ar citiem, jo tā var rast papildu atbalstu un palī-dzību mērķa sasniegšanai nepieciešamās informācijas, kontaktu un iespēju atrašanā.

Piedāvājot jauniešiem dažādus uzņēmību attīstošus uzdevumus, atceries, ka uzņēmības trū-kums bieži ir saistīts ar pašpārliecinātības trūkumu. Lai stiprinātu jauniešu uzņēmību, jāpārlie-cinās, ka veids, kā ar viņiem runājam, kā vērtējam viņu idejas un darbu, negrauj viņu ticību sev. Tieši neatbilstība standartiem var mazināt jauniešu pašapziņu, tāpēc mācību procesā ir svarīgi nenomākt zinātkāri, unikalitāti un iztēli, uzspiežot noteiktu saturu un prasmes un nedodot ie-spēju pašiem izvēlēties pētāmās tēmas, eksperimentēt un izpaust sevi, izmantojot tādu mācīša-nās pieeju un metodes, kas ir visatbilstošākās tieši šim jaunietim. Viena no lielākajām dāvanām, ko varam sniegt jauniešiem, ir klausīties viņos bez pārtraukšanas un padomu došanas, ļaut būt tādiem, kādi viņi ir, palīdzot viņiem sevi atklāt. Uzņēmīgi cilvēki nepārdzīvo par saviem trūku-miem un nevelta visu enerģiju, lai no tiem atbrīvotos. Viņi attīsta un izmanto savas stiprās pu-ses, nevis mēģina būt tādi paši kā pārējie. Tas palīdz veidot unikālu personību, un spēja piedāvāt ko tādu, ko nevar neviens cits, ir būtiska konkurences priekšrocība. Unikalitāte nerodas, sekojot standartiem. Tās priekšnoteikums ir brīvība un drosme būt pašam.

44 Esi uzņēmīgs!

Resursi iedvesmaiVisi svarīgākie resursi jau ir tevī. Atpazīsti un apzinies, ko tev visvairāk patīk darīt, kas tev

sniedz lielāko gandarījumu, un izvirzi mācīšanās mērķus kopā ar jauniešiem. Izziniet citu pieredzi, kopā meklējiet resursus, informāciju un sāciet darīt.

L i t e r a t ū r aBelsky,  S. (2012), Making Ideas Happen: Overcoming the Obstacles Between Vision and

Reality. London: Penguin Group.

Clark,  T., Osterwalder,  A., Pigneur,  Y. (2012), Business Model You: A One­Page Method For Reinventing Your Career. New Yersey: John Wiley & Sons.

Cottrell,  S. (2010), Skills for Success: The Personal Development Planning Handbook. London: Palgrave Macmillan.

Csikszentmihalyi, M. (2008), Flow: The Psychology of Optimal Experience. New York: Harper Perennial Modern Classics.

Fried, J., Heinemeier Hansson, D. (2010), ReWork. New York: Crown Business.

Garjāne, I., Žubule, L., Gudakovska, N. (2012), Brauksi līdzi? Re, kur FORMULA! Rokasgrāmata jauniešu līdzdalības veicināšanai. Rīga: Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra.

Godin, S. (2008), Tribes: We Need You to Lead Us. New York: Penguin Group

Hoffman,  R., Cashocha,  B. (2012), The Start­up of You: Adapt to the Future, Invest in Yourself, and Transform Your Career. New York: Crown Business.

Hunter, D. (1995), The Zen Of Groups. USA: Fisher Books.

Konde, H. (red.) (2013), Koučings jauniešu iniciatīvu projektos. Rokasgrāmata jauniešu līdz-dalības atbalstam. Rīga: Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra.

Michalko,  M. (1998), Cracking Creativity: The Secrets of Creative Genius. New York: Ten Speed Press.

Middleton, S. (2012), Brand New You: Reinventing Work, Life & Self Through the Power of Personal Branding. London: Hay House UK.

Muhammad, Y. (2011), Building Social Business: The New Kind of Capitalism That Serves Humanity’s Most Pressing Needs. New York: The Perseus Books Group.

Osterwalder, A. (2010), Business Model Generation: A Handbook for Visionaries, Game Changers, and Challengers. Chichester: John Wiley and Sons Ltd.

Sarasvathy,  S.  D. (2008), Effectuation: Elements of Entrepreneurial Expertise. UK: Edward Elgar Publishing. Skatīt arī rakstu What makes entrepreneurs entrepreneurial? Pieejams: http://www.effectuation.org/sites/default/files/documents/what-makes-entrepreneurs-entrepreneu-rial-sarasvathy.pdf

45Esi uzņēmīgs!

Schoof, U. (2006), Stimulating Youth Entrepreneurship: Barriers and Incentives to Enterprise Start­ups by Young People. Pieejams: http://www.ilo.org/empent/Publications/WCMS_094025/lang--en/index.htm

Sharma, R. (2010), The Leader Who Had No Title. New York: Free Press.

Wagner, T. (2012), Creating Innovators: The Making of Young People Who Will Change the World. New York: Scibner.

Zhao,  Y. (2012), World Class Learners: Educating Creative and Entrepreneurial Students. USA: Corwin.

I n t e r n e t a r e s u r s iDevelopment Impact and Youhttp://diytoolkit.org/

Jaunatnes starptautisko programmu aģentūrahttp://jaunatne.gov.lv

SALTO Youthhttps://www.salto-youth.net

The Thiagi Grouphttp://www.thiagi.com/resources/

Resursi ir derīgi tikai tad, kad tu tos lieto. Tāpēc aicinām pierakstīt pirmās trīs darbības, kuras veiksi, lai uzzinātu par uzņēmīgumu vēl vairāk un radītu programmu sava vai jauniešu uzņēmī-guma atbalstam: 1 . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

2 . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

3 . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

Lai izdodas!