ĢEOLOĢISKĀS STRUKTŪRAS DABASGĀZES PAZEMES …

__________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

LATVIJAS VIDES, ĢEOLOĢIJAS UN METEOROLOĢIJAS AĢENTŪRA

1

ĢEOLOĢISKĀS STRUKTŪRAS

DABASGĀZES PAZEMES GLABĀTAVU IZVEIDEI

Ģeoloģiskais raksturojums informatīvajam materiālam

“Par Latvijas ģeoloģisko struktūru izmantošanas iespējām”

RĪGA

2007

__________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________


2

SATURS

lpp.

Ģeoloģiskās struktūras zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanai ................................ 3

Ģeoloģiskās uzbūves raksturojums ............................................................................... 3

Rezervuāra raksturojums ............................................................................................... 6

Sprostslāņa raksturojums .............................................................................................. 7

Izpētes pakāpe ............................................................................................................... 7

Perspektīvo struktūru raksturojums ............................................................................... 8

Inčukalna lokālpacēlums – pazemes gāzes glabātava ................................................... 10

Dobeles struktūra – dabasgāzes uzglabāšanai piemērots lokālpacēlums ...................... 10

Ziemeļblīdenes struktūra – dabasgāzes uzglabāšanai perspektīvs lokālpacēlums......... 12

Snēpeles struktūra – dabasgāzes uzglabāšanai perspektīvs lokālpacēlums .................. 13

Degoles struktūra – dabasgāzes uzglabāšanai perspektīvs lokālpacēlums ................... 14

Kopsavilkums ................................................................................................................ 15

Attēli:

1.attēls. Tektoniskā rajonēšana ..................................................................................... 3

2.attēls. Shematiska Latvijas pamatiežu ģeoloģiskā karte un ģeoloģiskais griezums ... 4

3.attēls. Latvijas hrono- un litostratigrāfiskā iedalījuma shēma ................................... 5

4.attēls. Kembrija nogulumu ģeoloģiskais griezums .................................................... 7

5.attēls. Nogulumiežu segas apakšējās daļas izpētes karte ........................................... 8

6.attēls. Dabasgāzes uzglabāšanai perspektīvo lokālpacēlumu izvietojums ................. 9

7.attēls. Inčukalna lokālpacēlums ................................................................................. 10

8.attēls. Dobeles lokālpacēlums .................................................................................... 11

9.attēls. Ziemeļblīdenes lokālpacēlums ......................................................................... 12

10.attēls. Snēpeles lokālpacēlums ................................................................................. 13

11.attēls. Degoles lokālpacēlums .................................................................................. 14

__________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________


3

Ģeoloģiskās struktūras zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanai

Latvijā viena no nozīmīgākajām zemes dzīļu bagātībām ir ģeoloģiskie objekti, kuri ir

piemēroti pazemes dabasgāzes glabātavu ierīkošanai.

Ģeoloģiskie pētījumi, kas lielākoties veikti pagājušā gadsimta sešdesmitajos-septiņdesmitajos

gados, norāda, ka Latvijā ir ievērojams skaits ģeoloģisko struktūru, kuras varētu būt

piemērotas dabasgāzes uzglabāšanai. Bez tam, līdztekus struktūrām, pastāv arī citi ģeoloģiskie

priekšnoteikumi glabātavu izveidei: gāzes uzkrāšanai piemēroti nogulumi – kembrija vecuma

smilšakmeņi, gāzi necaurlaidīgi pārklājieži, labvēlīgi hidroģeoloģiskie apstākļi un optimāls

objektu dziļums. Vienā no šādām ģeoloģiskām struktūrām jau 1968.gadā ir ierīkota

dabasgāzes pazemes glabātava – Inčukalna gāzes krātuve.

Ģeoloģiskās uzbūves raksturojums Latvija atrodas senās Austrumeiropas platformas teritorijā, kur galvenās starpreģionālās

struktūras kristāliskā pamatklintāja virsmā un nogulumiežu segas apakšdaļā ir Baltijas

sineklīze, Latvijas sedliene un Baltijas vairoga dienvidu nogāze (1.att.). Šīs lielās

starpreģionālās struktūras aizņem daudz plašāku teritoriju un turpinās ārpus Latvijas

teritorijas. Valsts rietumu un centrālie rajoni atrodas Baltijas sineklīzes ziemeļaustrumos,

Austrumlatvija ietilpst Latvijas sedlienē, savukārt Baltijas vairoga dienvidu nogāze aptver

nelielu teritoriju republikas ziemeļaustrumos.

KRIEVIJA

B

al

ti

ja

s

s

in

ek

lī

ze

L a tv i j as se dl ie n e

ZVIEDRIJA

LATVIJA

IGAUNIJA

LIETUVA

BA

LT

IJ

AS

J

ŪR

A

VENTSPILS

KULDĪGA

LIEPĀJA JELGAVA

VALMIERA

GULBENE

JĒKABPILS RĒZEKNE

DAUGAVPILS

RĪGA

RĪGAS JŪRASLĪCIS

B a l t i j as va iro ga d i en v id u n og āz e

1. attēls. Tektoniskā rajonēšana

Latvijas teritorijas ģeoloģiskajā griezumā izdala senajām platformām raksturīgus elementus –

dislocēto blokveida uzbūves kristālisko pamatklintāju, kuru pārsedz dažāda sastāva

nogulumiežu sega (2.att.). Tās biezums svārstās no 300-600 m Latvijas ziemeļaustrumos līdz

1900 m dienvidrietumu daļā. Nogulumiežu segu veido augšproterozoja, paleozoja un

mezozoja, kā arī kainozoja nogulumi (3.att.).

Augšproterozoja venda nogulumi izplatīti Latvijas austrumu daļā, kā arī nelielā teritorijā

valsts ziemeļrietumos. Tos veido vulkanogēnie ieži (tufogravelīti, tufosmilšakmeņi un

tufoaleirolīti) un terigēno nogulumu – smilšakmeņu, aleirolītu, mālu un gravelītu slāņkopas.

Latvijas austrumos to biezums sasniedz 290 m, savukārt ziemeļrietumu daļā – tikai 30 m.

__________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________


4

m 200

0

-400

-800

-1200

-1600

-2000 -2000

-1600

-1200

-800

-400

0

200 m

Kvartāra nogulumi

Triasa nogulumi

Perma nogulumi

Karbona nogulumi

Devona nogulumi

Silūra nogulumi

Ordovika nogulumi

Kembrija nogulumi

Venda nogulumi

Lūzums

Juras nogulumi

Cm1-2

QT1

C1

D3

D2D1

Spr Sld

Sw

Sln

Cm2

Cm1-2

V

Cm1-2

AR-PR

AR-PR

AR-PR

D2

D1

Spr

Sld

Sw

Cm1-2

Cm2

Cm1

D3fr

D2gv

D2ef

D1lh

Spr

Sld

Sw

Sln

O3

O2

O1

Cm2

Cm1-2

Cm1-2

Cm1

V

VENTSPILS

B

Q

T1

C1

J 2-3

2. attēls. Shematiska Latvijas pamatiežu ģeoloģiskā karte un ģeoloģiskais griezums

Paleozoju veido kembrija, ordovika, silūra, devona, karbona un perma sistēmas nogulumi.

Kembrija nogulumi izplatīti visā valsts teritorijā. Tie sastāv galvenokārt no smilšakmeņiem,

aleirolītiem un māliem, kuru biezums mainās no 10 m republikas ziemeļaustrumos līdz 230 m

rietumos. Centrālajos un rietumu rajonos kembrija nogulumu augšējo daļu veido 30-80 m

bieza smilšakmeņu slāņkopa, kura ir galvenais dabasgāzes uzglabāšanas rezervuārs. Visseklāk

kembrija nogulumu virsma ieguļ valsts ziemeļaustrumos – 200 m zem jūras līmeņa (zjl.),

visdziļāk – dienvidrietumos, sasniedzot 1700 m zjl.

Ordovika nogulumi – pārsvarā kaļķakmeņi, merģeļi un māli izplatīti visā Latvijā, izņemot

nelielu teritoriju valsts ziemeļaustrumos. Ģeoloģiskā griezuma ziņā pilnīgākie un arī biezākie

(līdz 250 m) ordovika laikposma iežu slāņi konstatēti valsts dienvidrietumu un centrālajā daļā.

Ievērojami plānāki (40 līdz 80 m) tie ir republikas ziemeļaustrumu un ziemeļrietumu rajonos.

Gandrīz visā Latvijā (izņemot ziemeļ- un austrumdaļu) ordovika slāņkopas pamatnē ieguļ

vairāk nekā 20 m biezi māli, kas pārklāj kembrija smilšakmeņus, veidojot necaurlaidīgu

rezervuāra sprostslāni. Ordovika nogulumu virmas ieguluma dziļums mainās no 200 m zjl.

valsts dienvidaustrumos līdz 1500 m zjl. dienvidrietumu rajonos.

__________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________


5

Silūra nogulumi sastopami gandrīz visā Latvijas teritorijā, izņemot pašu dienvidaustrumu

daļu un nelielus areālus valsts ziemeļaustrumu un centrālajos rajonos. Nogulumus veido

merģeļi, māli un kaļķakmeņi, kuru biezums mainās no dažiem metriem austrumos līdz 640 m

dienvidrietumos. Visseklāk (160 m zjl. dziļi) silūra virsma atrodas valsts ziemeļu rajonos,

visdziļāk – pašos dienvidrietumos, ieguļot 950 m zjl. dziļumā.

Devona sistēmas nogulumi ir izplatīti visā Latvijā. Slāņkopas kopējais biezums ir visai

atšķirīgs, vislielākais tas ir Dienvidrietumlatvijā, kur sasniedz 820 m, bet minimālais – 100-

120 m konstatēts valsts ziemeļos. Šos nogulumus veido terigēnie (smilšakmeņi, aleirolīti,

māli) un karbonātiskie (kaļķakmeņi, dolomīti, merģeļi) ieži. Devona virsma padziļinās

dienvidu un dienvidrietumu virzienā no 30 virs jūras līmeņa m līdz 220 m zjl.

Karbona nogulumi ir izplatīti nelielā laukumā valsts dienvidrietumu daļā, kur sastopami tikai

apakšējā karbona smilšakmeņi, māli, dolomīti un merģeļi, kuru biezums sasniedz 80 m.

Latvijas dienvidrietumos sastopami perma nogulumu augšperma kaļķakmeņi, to biezums nav

pastāvīgs un mainās no 1-2 m līdz 35 m.

Mezozoju veido līdz 100 m biezi apakštriasa, vidus- un augšjuras sistēmas māli, smilts un

aleirolīti. Tie ir paši jaunākie pirmskvartāra nogulumi, un ir sastopami nelielā teritorijā

Latvijas dienvidrietumos.

Kainozoju veido kvartāra sistēmas ieži, kuri izplatīti visā Latvijā. Tie lielākoties sastāv no

ledāja darbības vai tā kušanas ūdeņu nogulumiem, mazākā mērā – mūsdienu nogulumiem.

Kvartāra segas biezums mainās no dažiem metriem līdz 310 m.

Q

3. attēls. Latvijas hrono- un litostratigrāfiskā iedalījuma shēma

Latvijas nogulumiežu segu iedala Baikāla, Kaledonijas, Hercīnijas un Alpu

struktūrkompleksos, kuri atbilst globāla mēroga Zemes garozas attīstības cikliem un atšķiras

__________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________


6

pēc uzbūves īpatnībām un saguluma apstākļiem. Vienu no otra tos atdala reģionāla mēroga

noskalošanas virsmas vai iežu diskordants sagulums.

Baikāla struktūrkomplekss konstatēts tikai Latvijas austrumdaļā un nelielā teritorijā –

ziemeļrietumos. To veido venda un kembrija visvecākie terigēnie ieži. Ziemeļrietumos

kompleksa biezums sasniedz 30 m, Austrumlatvijā – 300 m. Struktūrkompleksa nogulumi nav

piemēroti dabasgāzes pazemes glabātavu veidošanai.

Kaledonijas struktūrkompleksa nogulumi sastopami visā Latvijas teritorijā. Tā sastāvā

iekļautas kembrija (izņemot vecākos nogulumus), ordovika, silūra un apakšdevona slāņkopas,

kuru kopējais biezums mainās no 60 m valsts ziemeļaustrumos līdz pat 1000 m

dienvidrietumu rajonos. Kompleksam raksturīga sarežģīta uzbūve, daudzveidīgi

struktūrelementi, tai skaitā daudzi lūzumi un vaļņi, kā arī lokālpacēlumi. Šie Kaledonijas

tektonikas elementi, kā arī kolektorslāņa (kembrija smilšakmens) klātbūtne, nosaka labvēlīgus

struktūrģeoloģiskos apstākļus dabasgāzes pazemes glabātavu veidošanai. Lielākie

lokālpacēlumi konstatēti Baltijas sineklīzē un tie teritoriāli izvietoti Latvijas rietumu un

centrālajā daļā.

Hercīnijas struktūrkomplekss apvieno visus devona (izņemot visvecāko slāņkopu) un

karbona nogulumus, kuri diskordanti uzguļ dažādā pakāpē erodētiem Kaledonijas kompleksa

veidojumiem. Hercīnijas kompleksam, kura biezums mainās no 110 m ziemeļdaļā līdz pat 900

m dienvidrietumos, raksturīgi lēzeni un vāji dislocēti tektoniskie elementi. Kompleksa

ģeoloģiskie apstākļi gāzes uzglabāšanai nav piemēroti.

Alpu struktūrkompleksu veido līdz 130 m biezi perma, triasa un juras nogulumi. Tie izplatīti

tikai republikas dienvidrietumu rajonos, kur ar leņķa un stratigrāfisko diskordanci uzguļ

Hercīnijas struktūrkompleksa iežiem.

Rezervuāra raksturojums Latvijā par dabasgāzes uzglabāšanas rezervuāru jeb kolektoru ir izmantojami kembrija

sistēmas Deimenas svītas un Cirmas slāņkopas nogulumi, kas izplatīti visā valsts teritorijā.

Kolektoriežus veido samērā viendabīgs smilšakmens slānis ar labām filtrācijas un ietilpības

īpašībām. Tam ir arī optimāls novietojums attiecībā pret gāzi necaurlaidīgiem iežiem, jo ieguļ

tieši zem ordovika māla sprostslāņa (4.att.).

Latvijas lielākajā daļā smilšakmeņu vidējā efektīvā porainība ir no 20% līdz 25%, caurlaidība

sasniedz dažus simtus un tūkstošus milidarsī (mD). Šādas iežu kolektorīpašības ir ļoti

piemērotas efektīvai gāzes iesūknēšanai un atsūknēšanai. Sliktāka iežu ietilpība-filtrācija

raksturīga Latvijas dienvidrietumu daļā izplatītiem kembrija smilšakmeņiem, jo to efektīvā

porainība nepārsniedz 10-15%.

Izmantojamā kolektorslāņa efektīvais biezums valsts rietumu un centrālajā daļā ir 30-70 m,

pārējā teritorijā tas svārstās 5-30 m robežās. Rezervuāra ieguluma dziļums palielinās no 700

m zjl. Latvijas centrālajos rajonos līdz 1700 m zjl. dienvidrietumos. Visseklāk (ne dziļāk par

300-350 m zjl.) rezervuārs atrodas valsts ziemeļ- un dienvidaustrumos. Rajonos, kur atrodas

visperspektīvākie lokālpacēlumi (struktūras) gāzes uzglabāšanai, rezervuāra virsma ieguļ

optimālā – 700-1100 m zjl. dziļumā. Kolektora slāņkopa satur augsti mineralizētus

spiedienūdeņus. To mineralizācija pārsniedz 100 g/l, temperatūra ir lielāka par 20 ºС. Slāņa

hidrostatiskais spiediens sasniedz 70-110 at.

__________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________


7

Urbums Liepāja-P47 Urbums Ludza-15

RĪGA

Liepāja

Ludza

Deimenas svīta (Cm )2 dm Cirmas slāņkopa (Cm )1-2 cr

Cm1

Cm1-2

Zebrus svīta ( ) O1zb

Pamatklintājs

Vends

O1

4.attēls. Kembrija nogulumu ģeoloģiskais griezums

Sprostslāņa raksturojums Latvijā kembrija kolektoru pārsedz fluīdus praktiski necaurlaidīga mālaini-karbonātiska

ordovika un silūra nogulumu slāņkopa, kuras biezums mainās plašā diapazonā – no 40 m

valsts ziemeļaustrumos līdz 600 m dienvidrietumos. Pie tam, Rietumlatvijā un centrālajos

rajonos tieši uz kolektorslāņa uzguļ 15-40 m biezs apakšordovika Zebrus svītas mālu slānis,

veidojot drošu un fluīdus pilnīgi necaurlaidīgu sprostslāni, kurš neļauj gāzei noplūst augstāk

ieguļošajos nogulumos (4.att.). Virzienā uz valsts ziemeļaustrumiem-austrumiem pārklājiežu

īpašības pasliktinās, jo apakšējā ordovika mālainos iežus nomaina terigēni-karbonātiskie

nogulumi, to biezums samazinās līdz 5-10 m.

Izpētes pakāpe Dabasgāzes glabāšanai piemērotā rezervuāra izpētes pakāpi ilustrē urbumu un seismisko

pētījumu profilu izvietojums (5. att.).

Latvijas teritorijā, pārsvarā rietumdaļā, laika posmā no 1959.-1985.gadam veikti seismiskie

pētījumi ar profilu kopgarumu vairāk nekā 10 000 km, izmantojot atstaroto viļņu (AV)

metodi. 1984.-1994.gados valsts dienvidrietumos un Inčukalna struktūras teritorijā izpildīti arī

mūsdienīgāki kopējā dziļuma punkta (KDzP) seismiskie pētījumi (ap 2500 km). Seismisko

pētījumu tīkla blīvums dažādās valsts teritorijas daļās ir ļoti atšķirīgs. Vismazākais tas ir

austrumos (tikai daži profili), nedaudz lielāks centrālajos rajonos, bet vislielākais –

Rietumlatvijā, kur tika veikti apjomīgi naftas meklēšanas darbi. Seismisko pētījumu rezultātā

konstatēja vairākus desmitus lokālpacēlumu – tā saucamos struktūrslazdus.

Latvijā kembrija nogulumi sasniegti apmēram 250 urbumos, kā arī 200 urbumos Inčukalna

gāzes krātuves teritorijā. Urbumu izvietojums ir ļoti nevienmērīgs, kas izskaidrojams ar to

urbšanas mērķiem. Tā piemēram, Rietumlatvijas lielākajā daļā, īpaši dienvidrietumos, liela

apjoma dziļurbšanu pārsvarā veica naftas meklēšanas un izpētes nolūkos, teritorijas

centrālajos rajonos tās mērķis bija arī minerālūdeņu izpēte, bet citviet, piemēram, valsts

ziemeļaustrumos – kristāliskā pamatklintāja uzbūves un sastāva noteikšana. Austrumlatvijas

lielākajā daļā dziļo urbumu, tāpat kā seismiskās izpētes datu, ir ļoti maz un tāpēc spriedumi

par ģeoloģisko uzbūvi ir visai aptuveni.

Kolektorslānis urbumos pētīts ar dažādām ģeofizikālām metodēm (urbuma karotāža), mazākā

mērā analizēta arī iežu serde. Lielākajā daļā lokālpacēlumu dati par kolektorslāni iegūti

pamatojoties uz viena urbuma datiem, un tajos praktiski netika veikti specializēti serdes

__________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________


8

pētījumi, kuru rezultāti nepieciešami rezervuāra tilpuma noteikšanai. Tomēr urbumos iegūtie

dati apstiprina rezervuāra reģionālo izplatību ar labām kolektorīpašībām. Seismiskās izpētes

dati, īpaši atstaroto viļņu metodes, kuri lielākoties iegūti pagājušā gadsimta 60-70.gados, nav

pietiekami, lai precīzi noteiktu struktūru uzbūvi un izmērus, un vēl mazāk piemēroti lūzumu

raksturojumam, kas neļauj viennozīmīgi novērtēt potenciālo dabasgāzes pazemes glabātavu

izmērus un hermētiskumu lūzumu zonās.

Latvijā tikai divi lokālie pacēlumi – Inčukalna un Dobeles struktūra ir pētītas ar mērķi

novērtēt to piemērotību glabātavu ierīkošanai.

RĪ GAS JŪ RAS

LĪC I S

BA LTI JAS

JŪR A

Seismiskie profili:

0 25 km

Urbumi

5. attēls. Nogulumiežu segas apakšējās daļas izpētes karte

Perspektīvo struktūru raksturojums Saskaņā ar pašreizējo izpētes pakāpi, Latvijā 15 struktūras varētu būt piemērotas pazemes

dabasgāzes glabātavu ierīkošanai, jo to struktūrģeoloģiskie apstākļi ir līdzīgi kā Inčukalna

pacēlumā.

Galvenie kritēriji, nosakot perspektīvos objektus, ir: pēc seismiskiem datiem noteikta

lokālpacēluma esamība, struktūrslazda izmēri un ieguluma dziļums, kolektorslāņa īpašības un

droša sprostslāņa klātbūtne, kā arī izpētes pakāpe un infrastruktūras tuvums. Pēc šiem

kritērijiem dabasgāzes pazemes glabātavu ierīkošanai perspektīvās struktūru prioritārā secība

ir šāda: Dobeles, Snēpeles, Ziemeļblīdenes, Degoles, Kalvenes, Vērgales, Usmas, Ēdoles,

Ziemeļkuldīgas, Liepājas, Ziemeļlīgatnes, Lūku-Dūku, Aizputes, Dienvidkandavas un Viesatu

lokālpacēlumi (6.att.). Visas minētās perspektīvās gāzes glabātavu struktūras (izņemot

Dobeles, kura jau daļēji izpētīta) vēl ir detalizēti jāpēta, lai apstiprinātu to piemērotību

glabātavu veidošanai. Būtu jāizpilda seismiskie darbi, lai kartētu struktūru un tām pieguļošo

lūzumzonu, kas var izsaukt gāzes noplūdi, izplatību. Šīs izpētes rezultātus nepieciešams

pārbaudīt un konkretizēt ar urbumiem, lai precizētu ģeoloģisko uzbūvi un iežu

kolektorīpašības. Nepieciešami arī eksperimentālie pētījumi, jo jānosaka gāzes iesūknēšanas

un atsūknēšanas iespējas.

__________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________


9

Dobeles, Kalvenes, Lūku-Dūku, Ziemeļblīdenes un Ziemeļlīgatnes lokālpacēlumi iekļaujas

tektoniski dislocētas zonas – Saldus-Slokas-Inčukalna pacēluma robežās. Šī reģionālā

pacēluma ZA daļā atrodas arī Inčukalna lokālpacēlums, kurā kembrija iežos jau ierīkota

dabasgāzes pazemes glabātava. Lokālpacēlumi ir pielūzuma brahiantiklinālas krokas. To

platība ir 15-50 km2, amplitūda – 55-80 m, rezervuāra efektīvais biezums pārsniedz 30 m.

Dobeles, Kalvenes, Lūku-Dūku un Ziemeļblīdenes struktūrās kolektorslāņa virsma atrodas

950-1050 m zjl., bet Inčukalna un Ziemeļlīgatnes lokālpacēlumos – 650-750 m zjl. No šīs

pacēlumu grupas vislabāk izpētīta ir Dobeles struktūra, kur izurbti 20 urbumi. Kalvenes,

Lūku-Dūku un Ziemeļblīdenes struktūras noteiktas pēc seismiskās izpētes datiem, jo katrā

pacēlumā ir ierīkoti tikai 2-3 urbumi. Ziemeļlīgatnes struktūra izpētīta ļoti vāji. Tā konstatēta

kristāliskā pamatklintāja virsmā, analizējot 1963.gadā veiktos lauzto viļņu metodes seismiskās

profilēšanas datus. Bez tam pacēlumā nav ierīkots neviens urbums. Šīs struktūras

perspektivitāti izpētei nosaka tās tuvums Inčukalna pazemes gāzes krātuvei.

R I G A S J Ū R A S

L Ī C I S

B A L T I J A S

J Ū R A

I G A U N I J A

K R I E V I J A

B A L T K R I E V I J A

L I E T U VA

VENTSPILS

TUKUMSKULDĪGA

SALDUS

LIEPĀJADOBELE

RĪGA

VALMIERA

GULBENE

JĒKABPILS

DAUGAVPILS

RĒZEKNE

30 km

Lokālpacēlums, kurā ierīkota Inčukalna pazemes gāzes krātuve

Dabasgāzes glabātavu ierīkošanai perspektīvākie lokālpacēlumi

Dabasgāzes glabātavu ierīkošanai perspektīvie lokālpacēlumi

Gāzes vadi

Naftas vadi

Inčukalna

Ziemeļblīdenes

DobelesLūku-DūkuKalvenes

Liepājas

Aizputes

Vērgales

SnēpelesZiemeļkuldīgas

Ēdoles

Usmas

Viesatu

Degoles

Dienvidkandavas

Ziemeļlīgatnes

6. attēls. Dabasgāzes uzglabāšanai perspektīvo lokālpacēlumu izvietojums

Otra perspektīvo objektu grupa – Snēpeles, Vērgales, Ziemeļkuldīgas, Ēdoles un Usmas

struktūras, atrodoties Latvijas rietumos, iekļaujas Liepājas-Kuldīgas-Talsu pacēlumā. Šīs, pēc

atstaroto viļņu seismiskiem datiem kartētās struktūras ir pielūzuma brahiantiklinālas krokas.

To platība mainās no 10 km2 līdz 26 km

2, amplitūda svārstās 25 m līdz 60 m robežās,

kolektorslāņa efektīvais biezums pārsniedz 30 m. Vērgales, Ziemeļkuldīgas un Ēdoles

struktūru uzbūve pētīta daudzos urbumos, bet Snēpeles un Usmas lokālpacēlumos izurbti tikai

atsevišķi urbumi. Struktūru kolektorslānis atrodas 950-1050 m zjl. dziļumā.

Centrālajā Latvijā izvietotās perspektīvās struktūras – Degoles, Dienvidkandavas un Viesatu –

kartētas pēc atstaroto viļņu seismisko pētījumu datiem. Tajās ierīkotie urbumi apstiprina

struktūru esamību. Degoles un Viesatu struktūras ir asimetriskas brahiantiklinālas krokas,

kuras nešķeļ lūzumi. Dienvidkandavas antiklinālās krokas dienvidu un ziemeļu spārnus

norobežo lūzumi. Šo struktūru platība ir 15-20 km2, amplitūda – 50-70 m, izmantojamā

rezervuāra biezums mainās no 25 m Dienvidkandavas līdz 50-55 m Viesatu un Degoles

pacēlumā. Kolektorieži ieguļ 1000-1050 m zjl. dziļumā.

__________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________


10

Pašlaik, ievērojot izpētes līmeni un teorētiski aplēstos (prognozētos) gāzes glabātavu

tilpumus, perspektīvākie lokālpacēlumi izpētes darbiem ir Dobeles, Ziemeļblīdenes, Snēpeles

un Degoles struktūras. Visperspektīvākā jaunas dabasgāzes pazemes glabātavas ierīkošanai ir

Dobeles struktūra, jo šim nolūkam jau daļēji ir izpētīta.

Inčukalna lokālpacēlums - pazemes gāzes glabātava Inčukalna lokālpacēlums atrodas Latvijas centrālajā daļā apmēram 40 km uz

ziemeļaustrumiem no galvaspilsētas. Struktūrai ir ļoti liela praktiska nozīme, jo tā kopš 1968.

gada kalpo par dabasgāzes glabātavu. Inčukalna pazemes krātuves teritorijā izurbti 200

urbumi, kas sasniedz kolektorslāni un veikti liela apjoma seismiskās izpētes darbi, tostarp arī

1993.-1994.gadā ar kopējā dziļuma punkta metodi izpildītie pētījumi 118 km apjomā.

Inčukalna struktūra ir brahiantiklināla kroka ar diviem kupoliem, kura ar ziemeļu spārnu

piekļaujas lūzumzonai (7.att.). Lokālpacēluma laukums 700 m zjl. izohipsas robežās ir 25

km2, krokas amplitūda – 75 m. Kolektorslānis, kurš uzguļ kristāliskā pamatklintāja iežiem, ir

40 līdz 60 metrus biezs. To veido smilšakmeņi, kuru vidējā efektīvā porainība ir ap 22%, bet

caurlaidība 3 - 7 Darsī. Kolektoriežus pārsedz vairāk nekā 20 metrus biezs māla slānis.

Saskaņā ar 1968.gada aplēsi, kopējais Inčukalna pazemes glabātavas tilpums bija novērtēts

5.7 miljardu m3

apjomā. Šobrīd pēc „Latvijas gāze” datiem (avots – www.lg.lv) kopējais

gāzes apjoms glabātavā sasniedz 4.46 miljardus m3, tai skaitā aktīvā gāze - 2.32 miljardi m

3,

bufergāze – 2.14 miljardi m3. Uzglabājamās gāzes apjomu iespējams palielināt.

1 km

700

Lūzumi

Izohipsas, m zjl.

Ģeoloģiskā griezuma līnija

620

660

720700

720

680

700

740

740720700

680

640

660

Kembrija virsmas struktūrkarte

B

A

A B

7. attēls. Inčukalna lokālpacēlums

Dobeles struktūra – dabasgāzes uzglabāšanai piemērots lokālpacēlums Dabasgāzes pazemes glabātavas izveidei perspektīvā Dobeles struktūra jeb lokālpacēlums

atrodas Latvijas centrālajā daļā 12 km uz rietumiem no Dobeles pilsētas vairāku pagastu

teritorijā.

Lokālpacēlumu kristāliskā pamatklintāja virsmas reljefā konstatēja jau 1969.gadā, veicot

reģionālos magnetotelūriskās profilēšanas darbus. 1970.-1971.gadā struktūras laukumā

izpildīja atstaroto viļņu metodes seismiskos pētījumus (seismisko profilu kopgarums

sasniedza apmēram 200 km.). To rezultātā pēc seismiskā reflektora ordovika virsmā

konstatēja lielu pielūzuma lokālpacēlumu, kurš tika ieteikts naftas meklēšanai. 1971.-

1972.gadā struktūras laukumā izurba divus struktūrmeklēšanas urbumus: Dobele-91 –

pacēluma velvē un Dobele-92 – iegrimušajā blokā, kuri sasniedza kristāliskā pamatklintāja

iežus. Urbšanas rezultāti apliecināja pacēluma un lielas amplitūdas lūzuma esamību

kristāliskajā pamatklintājā un apakšpaleozoja nogulumos. Ogļūdeņražu pazīmes urbumos

neatrada, toties konstatēja labas kembrija nogulumiežu ietilpības-filtrācijas īpašības, kas ļāva

http://www.lg.lv/

__________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________


11

struktūru atzīt par perspektīvu objektu dabasgāzes glabāšanai kembrija nogulumos. 1987.-

1990.gados ražošanas apvienība “Sojuzburgaz” veica Dobeles struktūras pētījumus, kuru

mērķis bija izpētīt vai objekta ģeoloģiskie apstākļi ir piemēroti dabasgāzes pazemes

glabātavas veidošanai. Līdz 1990.gadam laukumā izurba 18 meklēšanas un izpētes urbumus,

kuri atsedza kolektorslāni. Visos urbumos izpildīts apjomīgs pētniecības darbu komplekss,

kas ietvēra kembrija kolektoriežu, ordovika un silūra sprostslāņkopas serdes analīzi,

kompleksu ģeofizikālo izpēti (karotāža), hidroģeoloģiskos un slāņa-kolektora

hidrodinamiskos pētījumus. Izpētes rezultāti apliecināja, ka Dobeles struktūra ir piemērota

dabasgāzes glabāšanai.

Dobeles lokālpacēlums ir Kaledonijas struktūrkompleksā labi izteikta brahiantiklināla kroka,

kura ar dienvidu spārnu piekļaujas apmēram 300 m lielas amplitūdas lūzumam (8.att.).

Kembrija kolektors lūzuma nobīdes plaknē saskaras ar mālaini-karbonātiskiem silūra

nogulumiem, kuri praktiski ir necaurlaidīgi un tiem būtu jānodrošina rezervuāra hermētiskums

struktūrslazda robežās. Hipsometriski noslēgtās struktūras laukums kembrija kolektorslāņa

virsmas 1070 m zjl. izohipsas kontūrā ir 67 km2, augstums (amplitūda) – gandrīz 120 m. Par

kolektoru potenciālajā glabātavā uzskatāma kembrija griezuma augšējā daļa, ko attiecina uz

Deimenas svītu. Salīdzinājumā ar pārējo (apakšējo) kembrija daļu, tai raksturīgs

vienveidīgāks, pārsvarā smilšains, sastāvs un labākas ietilpības-filtrācijas īpašības.

Kolektorslāņa virsma Dobeles lokālpacēlumā ieguļ no 950 m zjl. struktūras velvē līdz 1070 m

zjl. – spārnu nomalēs.

Ievērojot pašreizējo izpētes pakāpi, par potenciālās dabasgāzes pazemes glabātavas

maksimālo kontūru varētu pieņemt 1020 m zjl. izohipsu. Tad, kopējais mākslīgās gāzes

iegulas augstums būtu 67 m, laukums - 18 km2. Rezervuāra efektīvais biezums ir 52 m,

efektīvā porainība – 22%, caurlaidība svārstās no dažiem desmitiem līdz simtiem mD, dažos

iežu paraugos sasniedzot 1-1.5 Darsī. Šāda struktūras piepildījuma ar gāzi gadījumā (gāzes-

ūdens kontakta līmenis 1020 m zjl.), glabātavas kopējais tilpums novērtēts 12 miljardu m3

apjomā. Attiecīgais aktīvās gāzes apjoms – apmēram 6 miljardi m3.

Bikstu pag.

Zebrenes pag.

Annenieku pag.

Jaunpils pag.

Džūkstes pag.

Dobe

les

pa

g.

Auru pag.

Īles pag.Naudītes pag.

Biksti

Annenieki

Zebrene

Kaķenieki

Biksti

Zebrus ez.

Bērze

Bērze

Gard

ene

Auce

500 m

9291

2

6

5

91

7

17

10

13

11

3

4

8

1214

18

15

16

Kristāliskais pamatklintājs

m zjl.m zjl. 2 5 1 91 12 928

1301 m

1250 m1210 m

1151 m

1540 m

A B


Sld

1200

1400

1600

600

800

1000

100

0

200

400

100

0

200

400

600

800

1000

1200

1400

D3pl-aml

D3gj+am

D2ar+br

D2nr

D2pr

D1km

Sw

Sln

O3

O2

O1

Cm2dm

Cm1-2tb

Q

A

B

Sw

Sln

O3

O2

O1

Cm2dm

Cm1-2tb

Sld

Kembrija virsmas struktūrkarte Ģeoloģiskais griezums

0 2km

960 Kembrija virsmas izohipsas, m zjl. Urbumi, to numuri

Atstaroto viļņu seismiskie profili

Ceļi

Administratīvās robežas1

Gāzes vadsApdzīvotas vietas

LūzumiDzelzceļš

960

980

1000

1020

1050

1030

1070

8. attēls. Dobeles lokālpacēlums

__________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________


12

Ziemeļblīdenes struktūra – dabasgāzes uzglabāšanai perspektīvs lokālpacēlums Ziemeļblīdenes lokālpacēlums atrodas Latvijas rietumdaļā 10-15 km uz austrumiem no Saldus

pilsētas. Struktūra konstatēta 1960.gadā, veicot neliela apjoma (izstrādāto profilu garums 50

km) atstarotās viļņu metodes seismiskos pētījumus.

0 2km

B

A

Kembrija virsmas struktūrkarte

950 Kembrija virsmas izohipsas, m zjl. Urbumi, to nosaukumi


Ceļi

Administratīvās robežasBlīdene 5

Gāzes vads Pilsētas

Ģeoloģiskais griezums

LūzumiDzelzceļš

Cieceres ez.

Bērze

Brocēnu nov. lauku t.

Brocēnu nov. lauku t.

Jaunpils pag.

Bikstu pag.

Zebrenes pag.

Zvārdes pag.

Saldus pag.

Zirņu pag.

Novadnieku pag.

Saldus

Brocēni

1150

1100

1100

975 9

50

925

1150

1050

925

1025

1000

1000

Kuiļi 9

Ciecere 10

Blīdene 5

Stūri 8

Saldus RM- 5

Blīdene 5

A B

130 .5 m0 1312 m

Sld

D3pl-aml

D3gj+am

D2ar+br

D2nr

D2pr

D1km

Sw

Sln

O3

O2

Cm2dm

Q


O1


m zjl.

100

0

200

400

600

800

1000

1200

Stūri 8

Sw

Sln

O3

O2

O1

Cm2dm

Sld

9. attēls. Ziemeļblīdenes lokālpacēlums

__________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________


13

1961.gadā lokālpacēluma apkaimē tika izurbti divi struktūrmeklēšanas urbumi – Blīdene-5

struktūras velves daļā, Stūri-8 - iegrimušajā blokā. 1962.gadā pacēluma rietumu spārnā

ierīkoja trešo urbumu – Ciecere-10. Visos urbumos atsegta nogulumiežu sega un sasniegts

kristāliskais pamatklintājs.

Kopumā Ziemeļblīdenes pacēluma izpētes pakāpe ir zema, specializēti pētījumi ar mērķi

novērtēt objekta piemērotību dabasgāzes uzglabāšanai struktūrā nav veikti. Tomēr, esošie

ģeoloģiski-ģeofizikālie dati liecina par pietiekami lieliem tās izmēriem un labām kembrija

rezervuāra kolektorīpašībām, kas rada labvēlīgus ģeoloģiskus priekšnoteikumus dabasgāzes

pazemes glabātavas izveidei.

Ziemeļblīdenes lokālpacēlums ir brahiantiklināla kroka ar diviem kupoliem, kura piekļaujas

lūzumam (9.att.). Kembrija rezervuāra virsmā struktūras kontūra hipsometriski noslēdzas ar

1025 m zjl. izohipsu. Tās ietvaros pacēluma laukums sasniedz 95 km2, amplitūda – 105 m.

Kolektorslāņa apikāle atrodas apmēram 920-925 m zjl. dziļumā.

Pašlaik, lokālpacēluma nepilnīgas izpētes dēļ, noteikt optimālu mākslīgās gāzes iegulas gāzes-

ūdens kontakta līmeni ir apgrūtinoši. Pagaidām tas ir noteikts kolektorslāņa virsmas 1000 m

zjl. izohipsas līmenī. Šajā gadījumā mākslīgās gāzes iegulas augstums sastāda 80 m, laukums

– 52 km2. Kolektorslāņa efektīvais biezums ir 40 m, efektīvā porainība - 21%. Teorētiski

aplēstais kopējais dabasgāzes pazemes glabātavas apjoms novērtēts 30 miljardu m3, attiecīgais

aktīvās gāzes apjoms – apmēram 15 miljardi m3.

Snēpeles struktūra – dabasgāzes uzglabāšanai perspektīvs lokālpacēlums Snēpeles lokālpacēlums atrodas Latvijas rietumdaļā Kuldīgas rajonā. Struktūra pētīta ar

seismisko metodi un urbumiem naftas meklēšanas darbu laikā. Seismisko izpēti struktūras

laukumā veica 1969.gadā. To izpildīja, izmantojot atstaroto viļņu metodi. Izstrādāto seismisko

profilu kopgarums – ap 200 km. Snēpeles struktūras laukumā 1971.-1972.gadā izurba divus

urbumus: naftas meklēšanas urbumu Snēpele-34 struktūras velves daļā un struktūrplāna

uzbūves izpētes urbumu Snēpele-90 – iegrimušajā blokā. Abi urbumi izurbti līdz

kristāliskajam pamatklintājam, atsedzot visu nogulumiežu segu.

0 1km

A

B

Vilgāle

980 Kembrija virsmas izohipsas, m zjl. Lūzums

Urbumi, to nosaukumi


Apdzīvotas vietas

Ceļi

Administratīvās robežasSnēpele 90

Kurmāles pag.

Turlavas pag.

Snēpeles pag.

Laidu pag.

Lējējupe

Sprincupe

Vilgāles ez.

Snēpele

Vilgāle

Zaļāmuiža

1040

1040

1280

1260

1240

1260

122

0

980

1000

1020

1020

104

0

106

0

1040

1240

Snēpele 34

Snēpele 90



Sld

D -3 pl aml

Sw

Sln

O3

O2

O1

Cm2dm

D2 pr

D1km

Sw

Sln

O3

O2

O1

Cm2dm

Q

D2nr

Sld

Cm1-2tb

Cm1-2tb

Cm1vn

Cm1vn

A B

Snēpele 34

Sld

D D2 3ar- am

1470 m

1223 m

1200

600

800

1000

100

0

200

400

m zjl. m zjl.

1200

1400

600

800

1000

100

0

200

400

500 m

Snēpele 90

10. attēls. Snēpeles lokālpacēlums

__________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________


14

Snēpeles lokālpacēlums ir brahiantiklināla kroka, ko garenass virzienā šķeļ lūzums (10.att.).

Pacēlumu raksturo šādi parametri: kembrija virsma apikālē ieguļ 970 m zjl. dziļumā,

maksimālā konturējošā izohipsa - 1020 m zjl., laukums – 25.5 km2, augstums - 50 m.

Struktūras rezervuāra efektīvais biezums sasniedz 30 m, efektīvā porainība - 22%. Maksimālā

struktūras piepildījuma ar gāzi gadījumā (gāzes-ūdens kontakta līmenis 1020 m zjl.) teorētiski

aplēstais potenciālās dabasgāzes glabātavas kopējais tilpums novērtēts 17 miljardu m3

apjomā,

attiecīgi aktīvās gāzes apjoms varētu sasniegt 8 miljardus m3.

Degoles struktūra – dabasgāzes uzglabāšanai perspektīvs lokālpacēlums Degoles lokālpacēlums atrodas Latvijas centrālajā daļā apmēram 5 km uz dienvidrietumiem

no Tukuma pilsētas. Tas konstatēts 1969.gadā pēc atstaroto viļņu metodes seismiskās izpētes

datiem. Seismisko profilu kopgarums pārsniedz 100 km. Degoles struktūras apkaimē 1970.-

1971.gadā līdz pamatklintājam izurbti trīs naftas meklēšanas urbumi – Degole-84, 85 un 59.

Degoles struktūra ir dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā orientēta ovālveida formas

brahiantiklināla kroka, kura kembrija rezervuāra virsmā hipsometriski noslēdzas 1070 m zjl.

izohipsas kontūrā (11.att.). Tās platība šajā kontūrā ir 41 km2, augstums - 55 m. Kolektorslāņa

apikāle ieguļ 1015 m dziļumā.

Tomēr, ievērojot pašreizējo izpētes pakāpi, potenciālās dabasgāzes pazemes glabātavas

maksimālo kontūru varētu noteikt 1050 m zjl. izohipsas ietvaros. Šajā gadījumā mākslīgās

gāzes iegulas laukums būtu 15 km2, kolektorslāņa kopējais augstums sasniegtu 35 m.

Efektīvais biezums – 52 m, efektīvā porainība ir 21%. Šāda struktūras piepildījuma ar gāzi

gadījumā (gāzes-ūdens kontakta līmenis 1050 m zjl.), glabātavas kopējais tilpums novērtēts 5

miljardu m3

apjomā, attiecīgi aktīvās gāzes apjoms - apmēram 2.5 miljardi m3.

0 1km

A

B


Irlava

1050 Kembrija virsmas izohipsas, m zjl. Urbumi, to nosaukumi


Apdzīvotas vietasCeļi

Administratīvās

robežasDegole 84

Tukuma pilsētaNaftas vads

Tukums

Tume

Vienība

Irlava

Vašleja

Slocene

Abava

Degoles pag.

Slampes pag.

Tumes pag.

Jaunsātu pag.

Irlavaspag.

Irlavas pag.

Smārdes pag.

10701060

1040

1020

1030

1050

Degole 85

Degole 59

Degole 84

m zjl.

100

0

200

400

600

800

1000

1200

BA

1200 m

1290.5 mKristāliskais pamatklintājs

1290 m

D3pl-aml

D3gj+am

D2ar+br

D2nr

D2pr

D1km

Q

Sw

Sln

O3

O2

O1

Cm2dm

Sld

Degole 59 Degole 84 Degole 85

11. attēls. Degoles lokālpacēlums

__________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________


15

Kopsavilkums Esošie dati par ģeoloģisko uzbūvi norāda, ka Latvijā, salīdzinājumā ar citām Ziemeļeiropas

valstīm, ir atbilstošs visu ģeoloģisko apstākļu kopums dabasgāzes pazemes glabātavu

izveidei. Piemēram, Igaunijā ģeoloģiskie apstākļi vispār nav piemēroti gāzes uzglabāšanai,

Lietuvā analoga horizonta smilšakmeņi atrodas lielā dziļumā un to kolektorīpašības ir

ievērojami sliktākas.

Par lielu glabātavu izveides potenciālu liecina arī tas, ka papildus jau esošajai Inčukalna gāzes

krātuvei, var tikt ierīkotas jaunas. To apliecina Dobeles struktūras izpētes rezultāti, kā arī citu

lielāko lokālpacēlumu – Ziemeļblīdenes, Snēpeles, Degoles u.c. pirmvērtējums.

Pazemes dabasgāzes glabātavu veidošanai perspektīva ir Latvijas centrālā un rietumu daļa, jo

šeit ir izplatīti lieli lokālpacēlumi, kolektorslānis ar labvēlīgām īpašībām, kuru pārsedz gāzi

necaurlaidīgi ieži, ir piemēroti labvēlīgi hidroģeoloģiskie apstākļi un rezervuārs ieguļ

optimālā dziļumā. Saskaņā ar pirmvērtējumu, perspektīvāko struktūru (Dobeles,

Ziemeļblīdenes, Snēpeles, Degoles) kopējais gāzes apjoms sasniedz 64 miljardus m3, aktīvās

gāzes – 32 miljardus m3.

ĢEOLOĢISKĀS STRUKTŪRAS DABASGĀZES PAZEMES …

Documents