Eiropas Komisijas pienesums Eiropadomei Pilsoņdialogi un konsultācijas ar pilsoņiem Progresa ziņojums 2018. gada 11. decembris
Eiropas Komisijas pienesums Eiropadomei
Pilsoņdialogi
un konsultācijas ar pilsoņiem
Progresa ziņojums
2018. gada 11. decembris
2
Saturs
Eiropieši sagaida ............................................................................................................................ 3
1. Atklātas, godīgas un visas Eiropas mēroga debates ................................................ 4
1.1. Pastāvīgs pilsoņdialogs .............................................................................................. 5
1.2. Eiropas sirdī .................................................................................................................. 11
2. Lielas cerības ........................................................................................................................... 15
2.1. Dinamiska ekonomika .............................................................................................. 18
2.2. Eiropa, kas aizsargā .................................................................................................. 20
2.3. Migrācijas jautājuma risināšana ......................................................................... 22
2.4. Cīņa pret klimata pārmaiņām, vides aizsardzība ........................................ 24
2.5. Spēcīgāka Eiropa pasaulē ...................................................................................... 26
2.6. Vērtību Eiropa .............................................................................................................. 28
2.7. Nākotnes izredzes jaunākajai paaudzei ........................................................... 31
Patiesas izmaiņas ....................................................................................................................... 33
3
Eiropieši sagaida
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers
Eiropa visupirms ir pilsoņu Savienība. Viņi ir mūsu projekta sirds, dvēsele un virzītājspēks. Viņiem ir
jāpiedalās rītdienas Savienības veidošanā, jāizsaka savs viedoklis un jālemj par Savienības nākotni.
Eiropai ir jākļūst stiprākai un vienotākai, taču tas ir iespējams tikai tad, ja tā kļūs vēl
demokrātiskāka.
Uzsākot pildīt savas pilnvaras es apņēmos, ka pirmajā vietā man vienmēr būs cilvēki. Lai
nodrošinātu, ka ikviena balss tiek ņemta vērā un tiek sadzirdēta. Debates un dialogs jau no pirmās
dienas ir daļa no šīs Komisijas darba. Mēs uzsākām pastāvīgu dialogu ar pilsoņiem kopā ar visu
Komisijas komandu un Komisijas augstākajiem ierēdņiem, aptverot visas mūsu Savienības daļas, lai
uzklausītu cerības, bažas, gaidas un jaunas idejas.
Atsauksmes, kas saņemtas par pilsoņdialogiem, rāda, cik ļoti labprāt eiropieši ne tikai vēlas izteikt
savus viedokļus, bet vēlas arī iesaistīties lēmumu pieņemšanā un ietekmēt mūsu Savienības
nākotni. Ņemot vērā šo aicinājumu, Komisija 2017. gada 1. martā iesniedza Balto grāmatu par
Eiropas nākotni Daudzie iespējamie mūsu kopīgās nākotnes scenāriji izraisīja plašas debates par to,
kā Eiropai jāattīstās. To papildināja līderu apņemšanās ieklausīties pilsoņos un atbildēt, kas tika
izteikta Romā 2017. gada 25. martā mūsu 60 gadu jubilejas svinību laikā Kopš tā laika Komisija
atbalsta spēcīgāku pilsoņu iesaisti debatēs par Eiropas nākotni, izstrādājot jaunas dialoga formas,
padarot debates elastīgākas un interaktīvākas, kā arī pieejamas tiešsaistē, tādējādi aizsniedzot
daudz plašāku un daudzveidīgāku interesentu loku.
Līdz šodienai 160 000 pilsoņu, pārstāvot visdažādākās valstspiederības, vecuma grupas, rases,
reliģijas un politikas virzienus, ir piedalījušies vairāk nekā 1200 pilsētu domes sanāksmes veida
debatēs pilsētu domēs, universitātēs, rūpnīcās un citās vietās visā Savienībā.
Žans Klods Junkers
4
1. Atklātas, godīgas un visas
Eiropas mēroga debates
5
1.1 Pastāvīgs pilsoņdialogs
“Šai Baltajai grāmatai būtu jāuzsāk godīga un plaša
mēroga diskusija ar pilsoņiem par to, kā Eiropai būtu
jāattīstās turpmāko gadu laikā.
Visi viedokļi ir jāuzklausa.” Baltā grāmata par Eiropas nākotni, 2017. gada 1. marts.
Pilsoņi Kadisā: kā iesākās Komisijas dialogi
Eiropas Pilsoņu gads (2013. gads) bija Eiropas Komisijas pilsoņdialogu starta gads. Tas bija ļoti svarīgs brīdis mūsu Savienībai, atzīmējot ES pilsonības pastāvēšanas 20 gadadienu un gatavošanos Eiropas Parlamenta vēlēšanām nākamajā gadā.
Lai izvērtētu eiropiešu lomu, ietekmi un vēlmes, Komisija publicēja Ziņojumu par ES pilsonību. Tas izgaismoja dažus šķēršļus, kas pilsoņiem neļauj pilnībā izmantot visas tiesības. Tas arī atklāja nepieciešamību tuvināt Eiropu tās pilsoņiem un tos vairāk iesaistīt.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Eiropas Komisija sāka pirmo pilsoņdialogu, lai apspriestos un apmainītos viedokļiem ar pilsoņiem un valstu un vietējiem politiķiem. Spānijas ostas pilsētā Kadisā 2012. gada 27. septembrī toreizējā priekšsēdētāja vietniece Viviāna Redinga tikās ar vietējo kopienu, lai apspriestu visas Eiropas lietas, turklāt tikšanos papildināja iespēja tiešsaistē atbildēt uz jautājumu #QuéEuropaQueremos?
Eiropas nākotne ir visu eiropiešu rokās. To nevar uzspiest līderi vai iestādes. Lai gan ir skaidrs, ka
dažādas politiskās izvēles var noteikt mūsu Savienības attīstību dažādos veidos, tomēr par vienu
esam pārliecināti: Eiropai ir jāuzklausa tās pilsoņu viedoklis un attiecīgi jārīkojas.
Šī pieeja caurstrāvo šīs Eiropas Komisijas darbu, kopš tā uzsāka pildīt savus pienākumus - sākot ar
priekšsēdētāja Ž. K. Junkera programmu, kuras pamatā ir 10 politiskās prioritātes, un vēstuli, kas
tika nosūtīta komisāriem pilnvaru termiņa sākumā un kurā skaidri aicināts “būt politiski aktīviem
dalībvalstīs un dialogos ar pilsoņiem, iepazīstinot ar mūsu kopīgo darba kārtību, uzklausot idejas un
iesaistot ieinteresētās personas”.
6
NO BALTĀS GRĀMATAS PAR EIROPAS NĀKOTNI LĪDZ SIBIU
Eiropas Komisija ir izpildījusi šo solījumu. Vislabāk to parāda debates, kas aizsākās ar Balto
grāmatu par Eiropas nākotni, ar kuru 2017. gada 1. martā klajā nāca priekšsēdētājs Ž. K. Junkers.
Baltā grāmata piedāvāja piecus mūsu 27 valstu Savienības nākotnes scenārijus: Turpinām iesākto;
Tikai un vienīgi vienotais tirgus; Tie, kas vēlas vairāk, dara vairāk; Darīt mazāk, bet efektīvāk; Darīt
daudz vairāk kopā. Scenāriji nebija preskriptīvi, izsmeļoši vai savstarpēji izslēdzoši, ļaujot katras
daļas elementus apvienot atkarībā no konkrētās politikas jomas. Scenāriji tika izstrādāti, lai rosinātu
plašas debates par mūsu Savienības nākotni, ļaujot cilvēkiem paust savu vēlamo risinājumu vai
savu redzējumu. Kā teica Komisijas priekšsēdētājs Ž. K. Junkers, Baltajā
grāmatā tika izklāstīta “jauna pieeja: diskutējam, nevis
diktējam”. Diskusija ļāva pievērst Eiropas līderu un iestāžu uzmanību
svarīgākajiem politikas virzieniem un prioritātēm mūsu nākotnei.
Eiropas Savienības līderi 2017. gada 25. martā sanāca kopā, lai svinētu
Romas līgumu 60. gadadienu, izvērtējot pagātnes sasniegumus un
diskutējot par to, kā varētu izskatīties mūsu kopīgā nākotne. Viņi
apņēmās “ieklausīties pilsoņu paustajās bažās un atsaukties uz tām”, un
veidot saikni ar valstu parlamentiem. Tam sekoja virkne pārdomu
dokumentu par dažiem mūsu nākotnei svarīgākajiem un aktuālākajiem
tematiem.
Tajā pašā laikā mūsu nākotne nevar būt tikai scenārijs vai ideju kopums. Tā ir jāiedzīvina,
izmantojot politisko redzējumu, lēmumus un politikas virzienus. Tāpēc savā 2017. gada runā par
stāvokli Savienībā priekšsēdētājs Ž. K. Junkers izmantoja debates, piedāvājot pirmās atbildes un
priekšlikumus mūsu nākotnei un iepazīstinot ar savu redzējumu. Iedvesmojoties no pilsoņu idejām,
viņš nāca klajā ar ceļvedi vienotākai, spēcīgākai un demokrātiskākai Savienībai. Viņš izklāstīja
turpmākos soļus un kulminācija būs īpaša ES līderu neformāla tikšanās 2019. gada 9. maijā Sibiu,
lai sagatavotu stratēģisko programmu 2019.–2024. gadam, kas piedāvās 27 valstu Eiropas
Savienības nākotnes perspektīvu.
SCEN
ĀRIJ
I
Turpinām iesākto Tikai un vienīgi
vienotais tirgus
Tie, kas vēlas
vairāk, dara
vairāk
Darīt mazāk, bet
efektīvāk
Darīt daudz vairāk
kopā
KO
TA
S IETV
ER?
ES27 valstis īsteno un
atjaunina pašreizējo
reformu programmu.
Prioritātes tiek
regulāri atjauninātas,
problēmas tiek
risinātas, tiklīdz tās
rodas, un attiecīgi tiek
ieviesti jauni tiesību
akti.
ES27 padziļina tikai
vienotā tirgus
galvenos aspektus.
ES27 ļauj
dalībvalstīm, kuras to
vēlas, vairāk
sadarboties konkrētās
politikas jomās.
Rezultātā dalībvalstis
vienojas par īpašiem
juridiskiem un
budžeta pasākumiem,
lai padziļinātu to
sadarbību. Citas
dalībvalstis laika gaitā
var pievienoties.
Vienprātība par to, ka
ir nepieciešams labāk
risināt konkrētas
prioritātes, liek ES27
koncentrēt uzmanību
un resursus, lai labāk
un ātrāk sasniegtu
rezultātus atsevišķās
politikas jomās,
savukārt citās jomās
tā aptur rīcību vai
dara mazāk.
Dalībvalstis dalās ar
pilnvarām, resursiem
un lēmumu
pieņemšanas
iespējām visās
politikas jomās, tiek
stiprināts eiro, un
lēmumi ES līmenī tiek
ātri izpildīti.
7
“Mēs kopīgi strādāsim, lai atjaunotu iedzīvotāju
uzticēšanos Eiropas projektam.” Žans Klods Junkers, "Politikas pamatnostādnes", 2014. gads
PILSOŅDIALOGI
Pilsoņdialogi ir neatsverami, lai debatēs par Savienības nākotni izskanētu jauni viedokļi. Šī Eiropas
Komisijas izstrādātās un organizētās pilsētas domes tipa tikšanās ļauj pilsoņiem ar visdažādāko
pieredzi diskutēt, apmainīties viedokļiem un brīvi runāt ar tautas kalpiem. Dalībnieku vidū ir bijuši
komisāri, Eiropas Parlamenta deputāti, Reģionu komitejas un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu
komitejas locekļi, kā arī Eiropas, valstu, reģionālo vai vietējo iestāžu pārstāvji.
Pilsoņdialogs
Dalībvalstu un ES iestāžu priekšlikumi
Ceļā uz Sibiu Līderu darba plāns
Tiešsaistes konsultācijas
2019. gada 9. maijs Līderu
tikšanās
Sibiu
2019. gada 23.-26. maijs Eiropas
Parlamenta
vēlēšanas 2017. gada 1. marts
2017. gada septembris
2018. gada septembris
2018. gada maijs
2018. gada decembris
2018. gada aprīlis
Baltā grāmata par
Eiropas nākotni
Runa par stāvokli
Savienībā
Runa par stāvokli
Savienībā
Eiropadome
Kopīgs satvars konsultācijām ar pilsoņiem
Pilsoņu forums
2017. gada 25. marts
Romas deklarācija
8
Ir skaidrs, ka eiropieši vēlas veidot savas Savienības nākotni. Viņi vēlas dalīties ar savām idejām un
paust savu viedokli par to, kā padarīt Eiropu spēcīgāku. Šis impulss un vēlme piedalīties debatēs
atspoguļojas arī skaitļos.
Pēc Baltās grāmatas par Eiropas nākotni ievērojami pieauga pilsoņdialogu skaits, bet mums ir
jāsaglabā dinamika. Tāpēc Eiropas Komisija 2018. gada februārī paziņoja, ka tā ir nospraudusi
mērķi sarīkot 1000 pilsoņdialogus. Šis mērķis ir sasniegts ar uzviju - līdz šim ir norisinājušies 1200
pilsoņdialogi, kuri ir pulcējuši aptuveni 160 000 dalībnieku. Ietekmi jau var redzēt Komisijas un citu
iestāžu darbā. Piemēram, Komisijas priekšlikumi jaunam ilgtermiņa budžetam un turpmākās
diskusijas starp likumdevējiem atspoguļo prioritātes un mērķus, ko pilsoņi pauduši debatēs par balto
grāmatu.
Vairumā pilsoņdialogu Eiropas Komisija uzstājas kopā ar kādu valsts, reģionālā vai vietējā līmeņa
pārstāvi. Pavisam 102 Eiropas Parlamenta deputāti, 195 valstu politiķi (tostarp prezidenti,
premjerministri, ministri un valstu parlamentu deputāti) un 91 reģionālais politiķis ir piedalījušies
šādos pasākumos. Tas atspoguļo Eiropas kopīgo apņemšanos un nepieciešamību apvienot spēkus,
lai informētu par ieguvumiem, ko Eiropa sniedz ikvienam.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, Maltas
premjerministrs Jozefs Muskats un Jūrlietu un zivsaimniecības komisārs Karmenu Vella. Valeta, Malta, 2017. gada 29. marts
Margrēte Vestagere, par konkurences politiku atbildīgā komisāre, un Bruno Le Maire, Francijas ekonomikas un finanšu ministrs.
Strasbūra, Francija, 2018. gada 23. oktobris
Eiropas Komisija ir izstrādājusi arī jaunus pilsoņdialogu formātus, tostarp daudzvalodu pārrobežu pasākumus ar pilsoņiem no divām vai trim dalībvalstīm un tiešsaistes dialogus, izmantojot Facebook tiešraidi un citus kanālus. Ir izveidotas jaunas partnerības, lai maksimāli izmantotu šīs jaunās debates, jo īpaši kopā ar dalībvalstīm.
Vācijas un Polijas pārrobežu pilsoņdialogs 2018. gada 24. maijā Frankfurtē pie Oderas, piedalās: Eiropas Komisijas priekšsēdētāja
pirmais vietnieks Franss Timmermanss, Lubusas vojevodistes maršals Elzbeta Polak un Brandenburgas federālās zemes
tieslietu, Eiropas lietu un patērētāju aizsardzības ministrs Stefans Ludvigs
Veselības un pārtikas nekaitīguma komisārs Vītenis Andrjukaitis Zagrebā, Horvātijā, 2018. gada 17. maijs. Pilsoņdialogu ietekme
tiek pastiprināta ar sociālo plašsaziņas līdzekļu starpniecību.
9
PILSOŅDIALOGI VISĀ ES
2015. – 2018. gads
1 261 818 2018. gadā (līdz 11.12.2018.)
Beļģija
Bulgārija
Zviedrija
Rumānija
Portugāle
Polija
Kopā
Tiešsaiste
Somija
2018. gads
Slovākija
Slovēnija
Austrija
Nīderlande
Malta
Ungārija
Luksemburga
Spānija
Čehija
Dānija
Vācija
Igaunija
Īrija
Lietuva
Francija
Grieķija
Itālija
Kipra
Latvija
Horvātija
10
Pilsoņdialogi
skaitļos
(tostarp 24 pilsoņdialogi Facebook tiešraidē)
1261 dialogs
405 pilsētās
53
Kopējā aizsniedze kopš 2015. gada
Dalībnieki gadā
17 400 18 600
50 800
73 000
160 000 dalībnieku kopskaits
vairāk nekā
37,2 miljoni parādījumu sociālajos mēdijos
1,4 miljoni skatītāju,
izmantojot straumēšanu
internetā
248 miljoni
cilvēku - potenciālā mēdiju
aizsniedze
2015. gads
2016. gads
2017. gads
2018. gads
2015.
gads
317 2017.
gads
2016.
gads
73
818 2018.
gads
Kopš Ž. K. Junkera vadītās Komisijas darbības sākuma notikušie pilsoņdialogi
11
1.2. Eiropas sirdī
“Es uzskatu, ka turpmāko mēnešu laikā mums darbā
pie Eiropas nākotnes būtu vairāk jāiesaista valstu
parlamenti un pilsoniskā sabiedrība valsts,
reģionālajā un vietējā līmenī.” Ž. K. Junkera 2017. gada runa par stāvokli Savienībā, 2017. gada 12. septembris.
Debašu par Eiropas nākotni galvenais mērķis ir uzzināt visus viedokļus un idejas, no visas Eiropas -
no austrumiem līdz rietumiem un no ziemeļiem līdz dienvidiem. Gan no Eiropas zinātājiem, gan no
nespeciālistiem. Svarīga ir katra balss.
Tāpēc Eiropas Komisija cenšas vērsties pie pilsoņiem visdažādākajos veidos un veido partnerības
ar visām pārējām iestādēm un dalībvalstīm, kas vēlas piedalīties.
Daudzi ir atsaukušies šim aicinājumam. Eiropas Parlaments atklāja vairākas augsta līmeņa
debates par Eiropas nākotni ar valstu un valdību vadītājiem.
Priekšsēdētājs Ž. K. Junkers un prezidents E. Makrons atbalsta debates par Eiropas nākotni © Eiropas Savienība
Taoiseach Leo Varadkar bija pirmais valsts vadītājs, kas iesaistījās debatēs par Eiropas nākotni Eiropas Parlamentā © Eiropas
Savienība
Saraksts ar Eiropas Parlamenta augsta līmeņa debatēm
12
Reģionu komiteja rīkoja debates ar Eiropas reģioniem, pilsētām un
pašvaldībām, izmantojot procesu “Pārdomas par Eiropu”. Reģionu
komiteja un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ir
uzsākušas lielas iniciatīvas pilsoņu uzklausīšanai. Neatkarīgi no tā, vai tās
organizē Eiropas Komisija vai citas iestādes, valsts, reģionālās un vietējās
iestādes vai pilsoniskā sabiedrība, visām debatēm ir viens un tas pats
mērķis, un tās pilnībā papildina viena otru.
Vairāki Eiropas līderi, tostarp prezidents E. Makrons, kanclere A. Merkele
un daudzi citi, ir veikuši jaunus pasākumus, lai stiprinātu debates par
Eiropas nākotni.
Kanclere A. Merkele atbalsta pastāvīgu pilsoņdialogu -
© Bunderegierung / Steins Kanclers S. Kurcs. Eiropadomes Austrijas prezidentūrai bija
izšķiroša loma dalībvalstu centienu koordinēšanā — © BKA / Dragan Tatic
Eiropas Reģionu komitejas
ziņojums
13
Saskaņā ar Komisijas pieeju, kas atbalsta pārredzamību, plurālismu un atvērtību, 27 dalībvalstis
2018. gada martā apstiprināja kopīgu satvaru konsultācijām ar pilsoņiem. Tas pilnībā atbilda
Komisijas pieejai attiecībā uz pārredzamību, plurālismu un atvērtību.
Lai atbalstītu šo procesu, Eiropas Komisija ir izstrādājusi unikālu līdzdalības demokrātijas iniciatīvu,
kurā pilsoņi paši izstrādā jautājumus konsultācijām tiešsaistē par Eiropas nākotni. Komisija kopā ar
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju izveidoja Pilsoņu forumu, kurā ir 96 cilvēki no visām
ES-27 dalībvalstīm. Neatkarīga aptauju aģentūra tās izvēlējās, lai atspoguļotu sociāli
demogrāfiskās situācijas daudzveidību un uzskatus par Eiropas Savienību. Divu dienu laikā 2018.
gada maijā forums izdiskutēja, apsprieda, izstrādāja un apstiprināja virkni jautājumu, ko uzdot
eiropiešiem.
Pilsoņu foruma izstrādātā anketa bija pamats konsultācijām tiešsaistē, kas sākās 2018. gada 9.
maijā visās ES oficiālajās valodās.
Līdz šim saņemtas jau vairāk nekā 76 000 atbildes. Lielākā daļa no tām ietver kvalitatīvas piezīmes
un idejas, kas papildina „slēgtos” jautājumus, kas vērsti uz dažiem svarīgākajiem mūsu nākotnes
jautājumiem.
To visu papildināja Eirobarometra speciālaptauja par Eiropas nākotni, ko laikposmā no 2018. gada
24. oktobra līdz 7. novembrim veica 27 339 personu lielas Eiropas Savienības pilsoņu
reprezentatīvas izlases vidū.
Eiropas mēroga daudzvalodu konsultācijas
12 jautājumi (gan slēgti (jāizvēlas atbilde), gan
atklāti (brīvā formā atbildami) jautājumi)
Atbalsta pasākumi sociālajos mēdijos
14
TIEŠSAISTES KONSULTĀCIJA
Atbilžu
skaits
Francija 22 869
Vācija 10 021
Ungārija 7 830
Spānija 5 419
Polija 4 249
Beļģija 4 187
Itālija 4 089
Portugāle 1 948
Rumānija 1 408
Nīderlande 1 353
Apvienotā Karaliste 1 347
Austrija 1 149
Īrija 867
Grieķija 844
Slovākija 844
Čehija 718
Zviedrija 683
Bulgārija 672
Somija 421
Horvātija 407
Luksemburga 319
Dānija 299
Slovēnija 235
Kipra 178
Malta 165
Lietuva 146
Latvija 109
Igaunija 68
Valstis ārpus ES 726
Nav norādīts 2 572
Kopā 76 142
(līdz 7.12.2018.)
15
2. Lielas cerības
16
“Simtiem miljonu eiropiešu idejas un apņēmība būs mūsu progresa
katalizators.” Baltā grāmata par Eiropas nākotni, 2017. gada 1. marts.
Neraugoties uz formātu un dalībnieku dažādību, dialogos ir vērojama tendence regulāri pievērsties
vairākiem konkrētiem tematiem.
Kopumā dalībnieki Eiropas Savienību uztver pozitīvi. Viņi uzskata Eiropu par īpaši svarīgu elementu
problēmu risināšanai. Protams, pastāv arī bažas un neapmierinātība. Bieži parādās jautājums par
pienākumu sadali - kam kas ir jādara? Pilsoņi parasti uzskata, ka galvenās problēmas var efektīvāk
risināt, izmantojot apvienotu rīcību Eiropas un valstu līmenī. Viņi lielākoties atbalsta lielāku
saskaņošanu Eiropas līmenī, piemēram, tādās jomās kā vide un pārtikas nekaitīgums. Taču vairums
arī sagaida un pieprasa reformas, kas padarītu Eiropas Savienību efektīvāku un
pārredzamāku.
Atbildot uz jautājumu “Kādi Eiropas līmenī pieņemtie lēmumi jums liktu lepoties ar piederību
Savienībai?”, daudzi tiešsaistes dalībnieki min tādas globālas problēmas kā ārpolitika un
aizsardzība, migrācija vai vide un klimata pārmaiņas.
Bieži tiek pieminēti arī ekonomikas un sociālie jautājumi. Svarīga tēma ir nepieciešamība pēc
dinamiskas ekonomikas, pievēršoties digitalizācijai, pētniecībai un inovācijai, un stabilas eurozonas,
tāpat arī skaidrā vēlme pēc augsta līmeņa taisnīguma un aizsardzības.
Eiropa tiek uztverta arī kā vērtību kontinents, kur jāaizsargā tiesiskums, cīņa pret korupciju un
diskriminācijas aizliegums.
Tiešsaistes konsultācija
“Kādi Eiropas Savienības līmenī pieņemtie lēmumi jums liktu lepoties ar piederību Savienībai?”
[visbiežāk izmantotie vārdi]
ES
Eiropas bēglis
valsts nodoklis
likums Eiropa
valsts sociāls
cilvēki darbs
valstisks cieņa
tiesības cilvēks veikt vajadzības radīt spēcīgs
lepns politisks attīstība valdība robežas atbalsts
aizsardzība migrants faktisks enerģija
politikas joma labs savienība izglītība
griba attīstība
migrācija vajadzība var
ekonomika pasaule
pilsonis spēks
kopīgs aizsardzība dalībnieks
17
Daži vēlētos, lai Eiropas Savienība pievērstos jautājumiem, kas jau ir Eiropas darba kārtības
pamatā, jo īpaši Ž. K. Junkera vadītās Komisijas desmit politiskajām prioritātēm. Daži nav informēti
par to, kas jau tiek darīts šajās jomās, un daudzi vēlētos, lai Eiropa ar viņiem labāk sazinātos.
Pilsoņu forumā, kas pulcējās 2018. gada maijā, Brexit nebija to svarīgāko jautājumu vidū, ko
dalībnieki plānoja apspriest. Brexit ir pieminēts pilsoņdialogos, bet bieži saistībā ar ietekmi uz
Eiropas budžetu un citu dalībvalstu ekonomiku.
18
2.1. Dinamiska ekonomika
Bieži ir pieminēta nepieciešamība noteikt prioritātes un stimulēt pētniecību un inovāciju, kā arī
jautājums par to, kā uzlabot piekļuvi finansējumam un ieguldījumiem.
Saskaņā ar 2018. gada novembrī veikto Eirobarometra aptauju gandrīz trīs ceturtdaļas eurozonas
iedzīvotāju atbalsta ekonomisko un monetāro savienību. Tomēr, lai gan daudzi pilsoņdialogos
iesaistītie dalībnieki skaidri redz eiro priekšrocības, tie dažkārt saista to ar cenu pieaugumu vai ir
noraizējušies par nestabilitāti, ko rada noteikumu neievērošana.
Brīva pārvietošanās visā Eiropas Savienībā lielā mērā tiek uzskatīta par priekšrocību ekonomikai
un pašiem pilsoņiem, kuri var dzīvot, strādāt, mācīties un veikt darījumus citā dalībvalstī.
Vienoto tirgu un starptautisko tirdzniecību lielā mērā uzskata par iespēju uzņēmumiem un
patērētājiem. Daži dalībnieki vēlētos redzēt vairāk brīvās tirdzniecības nolīgumu, lai gan liela daļa
no tiem baidās no negodīgas konkurences un starptautisku korporāciju ietekmes.
Bieži tiek pieminēta digitālā ekonomika, turklāt no Eiropas Savienības sagaida, ka tā
nodrošinās nozares izaugsmi, aizsargās datu privātumu un regulēs gigantisko tirgus dalībnieku
spēcīgo stāvokli digitālajā tirgū.
19
ES būtu jānodrošina, ka uzņēmējiem un jaunuzņēmumiem visās valstīs un reģionos ir piekļuve riska kapitālam, kas tiem nepieciešams, lai savas idejas novestu līdz tirgum. Pilsoņdialogs Varnā, Bulgārijā
Mums ir vajadzīgi ES finanšu instrumenti, kurus jaunie uzņēmēji varētu izmantot savu uzņēmumu izaugsmes labā. Pilsoņdialogs Opolē, Polijā
Pieaugot mākslīgā intelekta nozīmei, ES būtu jāatbalsta šī attīstība. Pilsoņdialogs Strasbūrā, Francijā
Vai jūs zinājāt, ka...
... Junkera plāns, kura īstenošana tika uzsākta 2014. gada novembrī, ir radījis papildu investīcijas 360 miljardu eiro apmērā visā Eiropā un tādējādi 850 000 mazo un vidējo uzņēmumu var labāk piekļūt finansējumam;
... kopš Junkera Komisija uzsāka darbu Eiropas Savienībā ir izveidoti vairāk nekā 12 miljoni darbvietu;
... Ekonomikas partnerattiecības ar Japānu ietaupīs Eiropas Savienības uzņēmumiem gandrīz 1 miljardu eiro muitas nodokļu;
... līdz 2020. gadam ES datu ekonomikā tiks nodarbināti vairāk nekā 10 miljoni eiropiešu. Eiropas Savienība īsteno stratēģiju, lai attīstītu digitālo ekonomiku un tās pozitīvo ietekmi uz pilsoņu dzīvi.
20
2.2. Eiropa, kas aizsargā
Pilsoņdialogi visā Eiropā ir izraisījuši spraigas debates par sociālo atbalstu. Dalībnieki bieži vien
aicina veidot spēcīgākas sociālās tiesības un uzdod jautājumus par vīriešu un sieviešu darba
samaksas atšķirībām, bērna kopšanas atvaļinājumu un citiem sociālajiem jautājumiem.
Vismaz 85 % no Eirobarometra respondentiem uzskata, ka brīvā tirgus ekonomikai būtu jāiet
roku rokā ar augsta līmeņa sociālo aizsardzību.
85 %
uzskata, ka brīvā tirgus ekonomikai būtu jāiet
roku rokā ar augsta līmeņa sociālo aizsardzību. Eirobarometrs, 2018. gada novembris
Arī veselība ir svarīgs aspekts. Pastāv nopietnas bažas par nākotni, jo 72 % Eirobarometra
respondentu baidās, ka viņu bērnu paaudzes dzīve būs sarežģītāka nekā viņu pašu paaudzes dzīve.
Šajā aicinājumā pēc aizsardzības svarīgs aspekts ir arī patērētāju tiesības. Pārtikas nekaitīgums
un pārtikas produktu kvalitāte tiek regulāri pieminēti, bieži vien saistībā ar bažām par globalizāciju.
Pilsoņi sagaida, ka tirdzniecības nolīgumos būs ievēroti augsti standarti, tostarp sociālie un vides
standarti.
21
Tomēr nepieciešamība pēc aizsargājošākas Eiropas galvenokārt ir saistīta ar noziedzību un
drošību. Atbildot uz jautājumu par to, kādām vajadzētu būt Eiropas Savienības prioritātēm, lai
padarītu tās pilsoņu dzīvi drošāku, Eirobarometra respondenti izvēlējās “terorisma un
radikalizācijas apkarošanu” (66 %), kas krietni apsteidz “ārējo robežu labāku kontroli” (39 %).
Vienāds atalgojums par vienādu darbu visā Eiropas Savienībā. Tiešsaistes dalībnieks no Austrijas
Kā tirdzniecības politika veicina tādas Eiropas vērtības kā vides aizsardzība? Pilsoņdialogs Helsinkos, Somijā
ES ir aizmirsusi par “mazo ienākumu cilvēkiem”. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc uzplaukst populisms. Kopīgi ar Eiropas Parlamentu rīkotais pilsoņdialogs Bledā, Slovenijā
Domāju, ka ES vajadzētu izstrādāt politikas virzienus, kas nāk par labu ES reģioniem, kuriem ir visvairāk vajadzīga attīstība, nevis politikas virzienus, kas sniedz labumu reģioniem, kuri jau tāpat ir bagāti. Tiešsaistes dalībnieks no Bulgārijas
Izveidot korupcijas apkarošanas prokuroru ES līmenī. Tiešsaistes dalībnieks no Zviedrijas
Vai jūs zinājāt, ka...
... Eiropas sociālo tiesību pīlārs tika pasludināts 2017. gada novembrī, paverot ceļu sociālākai Eiropai nākotnē;
... sarunās par tirdzniecības nolīgumiem ar trešām valstīm Eiropas Komisija aizsargā jutīgās nozares un nepieļauj kompromisus pārtikas nekaitīguma standartu jomā. Sarunu pamatā ir vērtības un principi;
... Eiropas Savienībai ir viena no visprogresīvākajām patērētāju aizsardzības politikām pasaulē. Pasažieru tiesības un viesabonēšanas maksas beigas ir kļuvušas par realitāti, pateicoties Eiropai;
... jaunie noteikumi par darba ņēmēju norīkošanu darbā nodrošinās vienādu samaksu par vienādu darbu vienā un tajā pašā vietā;
... Eiropas Darba iestādes izveide veicinās sadarbību darbaspēka mobilitātes jomā un cīņā pret ļaunprātīgu izmantošanu;
... Šengenas informācijas sistēma 2017. gadā palīdzēja veikt gandrīz 50 000 aizturēšanu un izsekot 200 000 noziedznieku;
... Vispārīgā datu aizsardzības regula, kas stājās spēkā 2018. gada maijā, padara Eiropu par pasaulē attīstītāko reģionu personas datu aizsardzības jomā, tostarp digitālajā jomā.
22
2.3. Migrācijas jautājuma risināšana
Emocijas ir lielas, kad pilsoņi visā kontinentā apspriež bēgļu krīzi, ES iekšējo migrāciju, norīkotos
darbiniekus, robežkontroli un Šengenu. Pilsoņu foruma sanāksmes laikā 2018. gada maijā nebija
vienprātīga viedokļa par to, ka risināt šos jautājumus. Tāpat arī viedokļi, kas pausti konsultācijā
tiešsaistē, ir ļoti pretrunīgi, atspoguļojot eiropiešu daudzveidīgos uzskatus migrācijas un patvēruma
jautājumos. Daži aicina Eiropas Savienību būt vēl pretimnākošākai, izmantojot tādus vārdus kā
“cienīga uzņemšana” vai “pienācīgas kvalitātes migrācijas politika”. Citi aicina rīkoties, lai apturētu
cilvēku bojāeju Vidusjūrā. Daudzi pieprasa arī izbeigt neatbilstīgu migrāciju vai neatbilstīgo
migrantu atgriešanu, bet daži pat vēlētos, lai visi migranti tiktu atgriezti neatkarīgi no viņu statusa.
Migrācija kopumā, tostarp problēmas, ar kurām jo īpaši saskaras Vidusjūras dalībvalstis, joprojām ir
diskusiju tēma daudzos pilsoņdialogos visā Eiropā. Tiek apspriesta arī migrantu integrācija un
sadarbība ar valstīm ārpus Eiropas Savienības, jo īpaši ar Āfrikas valstīm.
Eirobarometra aptaujā par Eiropas nākotni respondentiem tika jautāts, kādām vajadzētu būt
migrācijas jomas prioritātēm, lai tās nāktu par labu eiropiešiem nākamajos 20 gados.
Vispopulārākās izvēles atbildes bija “Uzlabot situāciju migrantu izcelsmes valstīs” (45 %) un “Cīņa
pret nelikumīgo imigrāciju” (44 %).
Mums ir migrācijas krīze. Ko dara ES valstis? Mēs visi zinām, ka tās nevar vienoties. Kāds ir risinājums? Pilsoņdialogs Kopenhāgenā, Dānijā
Saskaņota meklēšanas un glābšanas operācija Vidusjūrā. Cilvēku, kuri meklē aizsardzību saskaņā ar patvēruma tiesībām, pārdale VISĀM dalībvalstīm saskaņā ar konkrētu sadales atslēgu. Tiešsaistes dalībnieks no Beļģijas
23
Apturēt neatbilstīgo migrāciju, atgriezt visus neatbilstīgos migrantus valstī, no kuras viņi iekļuva Eiropas Savienībā. Tiešsaistes dalībnieks no Slovākijas
Bloķēt ekonomiskos bēgļus no drošām valstīm, lai viņi nevarētu ierasties ES kontinentālajā daļā. Tiešsaistes dalībnieks no Nīderlandes
Vai jūs zinājāt, ka...
... kopš 2015. gada Eiropas Savienības operācijas ir palīdzējušas jūrā izglābt vairāk nekā 690 000 cilvēku;
... neatbilstīgo migrantu ierašanās gadījumu skaits ir samazināts; Pēc Eiropas Savienības un Turcijas paziņojuma pieņemšanas Vidusjūras austrumdaļas maršrutā ieradušos personu skaits ir sarucis par 97 % un pašlaik ir par 90 % mazāks salīdzinājumā ar kulmināciju 2015. gadā. Vidusjūras reģiona centrālās daļas maršrutā neatbilstīgās plūsmas ir samazinātas par 80 %;
... Eiropas Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Padomi panākt vienošanos par Komisijas priekšlikumiem par papildu 10 000 robežsargiem un krasta apsardzes darbiniekiem un ES patvēruma sistēmu, kas atbilstu nākotnes prasībām.
24
2.4. Cīņa pret klimata pārmaiņām, vides
aizsardzība
Daudzi pilsoņi par īpaši svarīgu jautājumu uzskata klimata pārmaiņas. Pilsoņdialogu dalībnieki ne
tikai vēlējās uzzināt vairāk par to, kā Eiropas Savienība risina šo globālo problēmu, bet arī par to, kā
viņi varētu palīdzēt. Kopumā eiropiešiem ir maz vai nav nekādu šaubu par to, ka klimata pārmaiņas
vismaz daļēji izraisa cilvēku darbības.
Eirobarometrs, 2018. gada novembris
42% Tikai cilvēku darbības
izraisa klimata pārmaiņas.
93 %
Kopā “Klimata pārmaiņas izraisa cilvēku
darbības”.
51 % Cilvēku darbības daļēji
izraisa klimata pārmaiņas.
4 % Cilvēku darbības
neizraisa klimata
pārmaiņas.
1 % Es neticu klimata
pārmaiņām.
2 % Nezinu
Klimata pārmaiņas
Kurš no šiem apgalvojumiem vislabāk raksturo jūsu viedokli? (% - ES28 vidējais rādītājs)
25
Parīzes nolīgums un plāni samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas ir pilsoņiem svarīgi
pasākumi. Neraugoties uz bažām, kas saistītas ar klimata pārmaiņu un piesārņojuma ietekmi, tika
izteiktas arī cerību pilnas piezīmes par attīstību atjaunojamās enerģijas jomā, ieguldījumiem
zaļajā ekonomikā un iespējamu inovāciju, kas palīdzētu saglabāt vidi.
Pilsoņdialogos tika izvirzīti daudz jautājumu par atkritumiem (īpaši plastmasu), bioloģisko
daudzveidību un dzīvnieku labturību, tostarp par intensīvas lauksaimniecības ietekmi, kā arī par
cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem un izmēģinājumiem ar dzīvniekiem.
Ko ES dara, lai vairotu investīcijas saules enerģijas un citu atjaunojamo energoresursu jomā? Pilsoņdialogs Rīgā, Latvijā
Vai ES investēs tehnoloģijās jūras attīrīšanai? Pilsoņdialogs Blankenbergā, Beļģijā
Ierobežot klimata pārmaiņas, novērst plastmasas nokļūšanu upēs. Tiešsaistes dalībnieks no Nīderlandes
Vai jūs zinājāt, ka...
Kopš 1990. gada siltumnīcefekta gāzu emisijas Eiropas Savienībā ir samazinājušās par 22 %;
Eiropas Savienība ir pilnībā apņēmusies īstenot Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām. Tā ir noteikusi saistošus mērķus - vismaz 32 % atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanā un par 32,5 % lielāka energoefektivitāte līdz 2030. gadam.
Komisija aicināja rīkoties, lai Eiropa līdz 2050. gadam kļūtu par plaukstošu, modernu, konkurētspējīgu un klimata ziņā neitrālu ekonomiku;
Eiropas Komisija arī iepazīstināja ar pasaules pirmo visaptverošo stratēģiju attiecībā uz plastmasu, kā arī ierosināja konkrētus priekšlikumus, kā aizstāt vienreizlietojamus plastmasas izstrādājumus.
26
2.5. Spēcīgāka Eiropa pasaulē
Daudzi pilsoņi aicina turpināt Eiropas Savienības ārējo darbību koordinēšanu un konsolidāciju. Viņi
vēlas redzēt gan kopēju ārpolitiku, gan kopēju aizsardzības politiku. Lai gan šķiet, ka Augstā
pārstāvja loma nav visiem labi zināma, liels skaits dalībnieku apspriež vajadzību pēc kopējas Ārlietu
ministrijas.
Eiropas Savienību bieži salīdzina ar pārējo pasauli, un kopumā dalībnieki atzinīgi vērtē Savienības
lomu starptautiskajā arēnā. Piemēram, lielākā daļa Eirobarometra respondentu uzskata, ka miers ir
vērtība, ko Eiropas Savienība pārstāv labāk nekā citas pasaules valstis.
76 %
uzskata Eiropas Savienību par vietu, kur valda stabilitāte sarežģītajā pasaulē. Tas ir piecu punktu pieaugums salīdzinājumā ar 2017. gadu un desmit punktu pieaugums salīdzinājumā ar 2016. gadu.
Eirobarometrs, 2018. gada novembris
27
Dialogu dalībnieki bieži piemin citas pasaules lielvaras, piemēram, Krieviju, Ķīnu un Amerikas
Savienotās Valstis. Viņi nepārprotami vēlas, lai Eiropa būtu vienlīdz spēcīga dalībniece pasaules
ģeopolitiskajā arēnā. Vairāki runā par to, ka ir vajadzīga “kopēja balss”, savukārt citi ierosina
„unificēt” ārpolitiku.
Daži vēlas iet vēl tālāk un aicina izbeigt valstu veto tiesības šajā jomā.
Būt līdzvērtīgiem pārējām pasaules lielvarām, kā Krievija, Ķīna un ASV. Tiešsaistes dalībnieks no Dānijas
Būt vienotiem starptautiskajā arēnā. Tiešsaistes dalībnieks no Beļģijas
Kopīga Eiropas armija. Dalībvalstu veto tiesību atcelšana attiecībā uz ārpolitiku un cilvēktiesībām. Uzstājīgāka politika attiecībā pret Krieviju un Ķīnu. Tiešsaistes dalībnieks no Čehijas
Eiropai ir jābūt labāk pārstāvētai starptautiskajā arēnā. Tiešsaistes dalībnieks no Francijas
Lai ietaupītu naudu un izmantotu to efektīvāk, mums ir vajadzīgi kopēji tehniskie standarti aizsardzības nozarē. (Facebook tiešraides dialogs)
Vai jūs zinājāt, ka...
... Eiropas Komisija ierosina nākamajā ilgtermiņa budžetā (2021.—2027. gadam) 13 miljardus eiro piešķirt Eiropas Aizsardzības fondam, lai palielinātu tā stratēģisko autonomiju līdztekus NATO.
... Eiropas Savienība nodrošina vairāk nekā pusi no attīstības sadarbības pasaulē. Eiropas Savienības sniegtā humānā palīdzība katru gadu sasniedz vairāk nekā 100 miljonus cilvēku;
... Eiropas Komisija ir ierosinājusi reālu partnerību ar Āfriku, atsakoties no labdarības un pārejot pie ieguldījumiem un darbvietu izveides.
28
2.6. Vērtību Eiropa
Eiropa ir cieši saistīta ar vērtībām. Eiropas Savienību lielā mērā uztver kā miera projektu un kā
brīvības telpu, kurā tiek ievērotas pamattiesības. Eirobarometra respondenti uzskata, ka
demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošana Eiropas Savienībā ir lielākā Savienības vērtība,
nedaudz apsteidzot tās ekonomikas, rūpniecisko un tirdzniecības spēku.
Solidaritātes jēdziens pastāvīgi ir ļoti svarīgs. Dzimumu līdztiesība un diskriminācijas
aizliegums tiek uzskatīti par mūsu sabiedrības svarīgiem pīlāriem.
Daudzu pilsoņdialogu dalībnieki pauda bažas par tiesiskuma stāvokli dažās dalībvalstīs. Cilvēki arī
aicināja Eiropu turpināt cīņu pret korupciju dalībvalstīs, ko daudzi saistīta ar tiesiskumu.
Daudzi dalībnieki diskutēja par to, kā Eiropas demokrātija darbojas šodien. Tikai neliels
mazākums noraida Eiropas integrāciju kā koncepciju. Dalībnieki dažkārt uzskata, ka Eiropas iestādes
ir pārāk attālinātas, pārāk birokrātiskas vai pārāk iecietīgas pret lobistiem un lieliem
uzņēmumiem. Lai gan viņi vēlas, lai Savienība veiktu vairāk pasākumu galvenajos jautājumos, viņi
piešķir arī lielu nozīmi subsidiaritātes principam.
Ņemot vērā, ka daudzi uztraucas par politisko atmosfēru Eiropā un citur, pilsoņi sagaida, ka Eiropas
līderi izstrādās skaidru redzējumu par kontinenta nākotni. Viņi aicina palielināt pārredzamību un
vēlas saņemt vairāk informācijas par Savienību un tās politikas virzieniem, jo tas palīdzētu viņiem
labāk izprast un ietekmēt lēmumus.
Dažās atsauksmēs izskan aicinājums veikt pasākumus, kas Eiropas Savienību tuvinātu tās
pilsoņiem, izmantojot tiešu pieredzi un simbolus . Idejas ietver apmaiņu kultūras jomā, citu valodu
apguvi un mācīšanu par Eiropu skolā. Bieži tiek minēti arī tādi Eiropas simboli kā karogs un himna.
29
Dažus mēnešus pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām daži dalībnieki ir noraizējušies par to, ka
dezinformācija un citas manipulācijas var apdraudēt demokrātisko procesu.
Iespēju vienlīdzība neatkarīgi no dzimuma, krāsas, domas, reliģijas vai naudas. Tiešsaistes dalībnieks no Rumānijas
Lobiju uzraudzība un Eiropas iestāžu darba pārredzamība. Tiešsaistes dalībnieks no Francijas
Ko Eiropas Savienība dara, lai nodrošinātu, ka lielie starptautiskie uzņēmumi maksā nodokļus? Pilsoņdialogs Berlīnē, Vācijā
67 %
uzskata, ka tādu politisko partiju parādīšanās, kas protestē pret dažādu Eiropas valstu
tradicionālo politisko eliti, ir pamats bažām. Eirobarometrs, 2018. gada novembris
Bažas par politisko radikalizāciju un ksenofobijas un rasisma eksponenciālu pieaugumu. Dažas kustības atgādina Eiropu pirmskara trīsdesmitajos gados. Tiešsaistes dalībnieks no Spānijas
Kā var nodrošināt patiesu informācijas dažādību, ja sociālās platformas izmanto filtrus satura pielāgošanai konkrētiem lietotājiem. Pilsoņdialogs Budapeštā, Ungārijā
Līderiem ir jārod veids, kā rosināt Eiropas pilsoņus piedalīties to politisko lēmumu pieņemšanā, kas vēlāk ietekmēs viņu dzīvi. Tiešsaistes konsultācija - dalībnieks no Grieķijas
Lai cilvēki pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām varētu labāk izprast, kā darbojas ES demokrātija, ir svarīgi, lai tie iesaistītos pārrobežu dialogos un viedokļu apmaiņā. Pilsoņu dialogs Pērnavā, Igaunijā
30
.
Vai jūs zinājāt, ka...
... Eiropas Komisija veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka lielie uzņēmumi maksā taisnīgu nodokļu daļu tur, kur tie gūst peļņu;
... Eiropas Komisija piemēro stingrus noteikumus saziņai ar interešu grupām. Tā ir ierosinājusi iestāžu nolīgumu, lai palielinātu pārredzamību;
... vienlaikus ar pilsoņdialogu skaita pieaugumu Eiropas Komisija ir iesniegusi priekšlikumus par Eiropas pilsoņu iniciatīvas reformu, lai pilsoņi varētu vieglāk iesniegt savas politiskās iniciatīvas;
... ir ierosināti vairāki konkrēti pasākumi, lai nodrošinātu, ka nākamā gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas tiek organizētas brīvā, godīgā un drošā veidā. Tas ietver tiešsaistes politisko reklāmu lielāku pārredzamību un iespējamas sankcijas par personas datu nelikumīgu izmantošanu.
31
2.7. Nākotnes izredzes jaunākajai paaudzei
Eiropas Savienība kā uz nākotni vērsts projekts ir cieši saistīta ar jaunatni. Daudzi respondenti no
dažādām vecuma grupām mēģina iztēloties jaunāko paaudžu nākotni.
Pilsoņi to saista ar tādiem tematiem kā mobilitātes, izglītības un apmaiņas programmas. Kā
piemērs regulāri un viennozīmīgi tiek minēts “Erasmus”.
69 %
uzskata, ka Eiropas Savienības projekts piedāvā nākotnes perspektīvu Eiropas jaunatnei. Eirobarometrs, 2018. gada novembris
Papildus ieteikumiem par kopīgu mācību programmu vai diplomu atzīšanu daudzi uzskata, ka
skolas ir tā vieta, kur būtu jāmāca par Eiropu, un kur jaunā paaudze var uzzināt par mūsu
kopīgajām vērtībām.
32
Investēt vairāk līdzekļu izglītībā un izpētē. Tiešsaistes dalībnieks no Zviedrijas
Projekti jaunatnei, Eiropas valstu studentu un skolnieku apmaiņa, galvenokārt "Erasmus", un jebkādi citi pasākumi, kas [mums] ļauj veidot kopīgu kultūru ar daudzvalodības palīdzību Tiešsaistes dalībnieks no Itālijas
ES būtu saprotamā veidā jārunā ar jauniešiem, tostarp izmantojot digitālos rīkus. Pilsoņu dialogs Bratislavā, Slovākijā
ES ir jārisina bezdarba problēma, jo īpaši intelektuālā darbaspēka aizplūšana, lai jauniešiem Eiropā pavērtos jaunas izdevības. Pilsoņdialogs Atēnās, Grieķijā
Vai jūs zinājāt, ka...
... Komisija ierosina divkārt palielināt 2021. - 2027. gada programmas “Erasmus+” budžetu – līdz 30 miljardiem EUR. Garantija jauniešiem katru gadu atbalsta vairāk nekā 3,5 miljonus jauniešu, kuri ar tās palīdzību saņem darba, tālākizglītības, prakses vai mācekļa darba piedāvājumu.
... Eiropas Solidaritātes korpusa mērķis ir apliecināt solidaritāti un palīdzēt visneaizsargātākajiem. Līdz 2020. gada beigām 100 000 jaunieši būs varējuši piedalīties Solidaritātes korpusa darbībās;
... digitālo prasmju un darbvietu koalīcija līdz 2020. gadam apmācīs vienu miljonu jauniešu bezdarbnieku.
33
PATIESAS IZMAIŅAS
Ieklausīšanās pilsoņos un viņu problēmu risināšana ir patiesi svarīgas.
Eiropas pilsoņi, kas piedalījušies šajos dialogos, ir pauduši savus uzskatus un redzējumu par nākotni.
Viņi ne vienmēr ir apmierināti ar to, kā Eiropa darbojas šodien. Viņi joprojām sagaida ļoti daudz,
taču sliecas būt optimistiski noskaņoti attiecībā uz nākotni.
To apstiprina 2018. gada novembra Eirobarometra sabiedriskā aptauja: trīs no pieciem eiropiešiem
apgalvo, ka ir optimistiski noskaņoti par Eiropas Savienības nākotni. Tas ir lielākais īpatsvars kopš
2009. gada.
Eirobarometrs, 2018. gada novembris
Pastāvīgā sadarbība ar iedzīvotājiem, integrējot viņu bažas un vēlmes politikas veidošanā, pozitīvi
ietekmē to, kā tiek uztvertas Eiropas iestādes. Jaunākie pieejamie Eirobarometra dati liecina, ka
2018. gadā 50 % Eiropas Savienības iedzīvotāju uzticas Eiropas Parlamentam un 46 % — Eiropas
Komisijai (tas ir attiecīgi par 13 un 14 procentu punktiem vairāk nekā 2014. gada pavasarī).
2007. gads
2008. gads
2009. gads
2010. gads
2011. gads
2012. gads
2013. gads
2014. gads
2015. gads
2016. gads
2017. gads
2018. gads
70 %
60 %
50 %
40 %
30 %
20 %
10 %
0 %
61 % "Kopā optimistiski noskaņoti"
34 % "Kopā pesimistiski
noskaņoti" 5 % Nezina
Optimistisks ES nākotnes vērtējums
Vai jūs apgalvotu, ka esat ļoti optimistiski, diezgan optimistiski, diezgan pesimistiski vai ļoti pesimistiski noskaņots par Eiropas Savienības nākotni?
(% - ES)
34
Eirobarometrs, 2018. gada marts
Mums visiem ir jānodrošina, ka cerības un optimisms par mūsu Eiropas nākotni kļūst par realitāti un
ka pilsoņi var paust savu viedokli.
2007. gads
2008. gads
2009. gads
2010. gads
2011. gads
2012. gads
2013. gads
2014. gads
2015. gads
2016. gads
2017. gads
2018. gads
60 %
50 %
40 %
30 %
20 %
10 %
0 %
56 55
52 5148
5048 48
4541 40
4441
39 3742 43
38 4042 45 4552
50 4747 44 46 45
44 4036 36
4036 35 32
3840
35 3738 41 42
Uzticība Eiropas Savienības iestādēm
Sakiet, vai drīzāk uzticaties vai drīzāk neuzticaties šādām Eiropas iestādēm: (% - ES drīzāk uzticas)
50 %
46 % Eiropas Komisija
Eiropas Parlaments
Priekšsēdētājs ir pilnvarojis kolēģijas locekļus aktīvi iesaistīties dialogos ar iedzīvotājiem un ieinteresētajām personām dalībvalstīs.
35
PIEDALIES
Jūs varat apmeklēt pilsoņdialogus vai piedalīties tiešsaistes konsultācijā par Eiropas nākotni.
https://ec.europa.eu/commission/future-europe_lv
36