1 EFEKTĪVA KOMUNIKĀCIJA PROJEKTU VADĪBĀ MĀCĪBU KURSS Ruta Siliņa Iecava 2013.gada 11.aprīlis 2 • 2013.gada 4., 11., 18., 25.aprīlis Dienas plānojums: 9.00-10.30 – 1.daļa 10.30-10.45 – Kafijas pauze 10.45-12.15 – 2.daļa 12.15-12.45 – Pārtraukums 12.45-14.15 – 3.daļa 14.15-14.30 – Kafijas pauze 14.30-16.00 – 4.daļa 3 2.diena 1. Komunikācija ar masu medijiem. Kā nodrošināt, lai informācija un viedoklis tiktu precīzi atspoguļots? 2. Preses relīzes sagatavošana, tās struktūra, noformēšana. 3. Projekta pasākumu veidošana. Komunikācija ar masu medijiem. Kā nodrošināt, lai informācija un viedoklis tiktu precīzi atspoguļots? 5 • Iestādes attiecību veidošana ar medijiem, izmantojot sabiedrisko attiecību instrumentus • Mediju attiecības ietver: –dažādu informatīvu un skaidrojošu materiālu sagatavošanu par iestādi, tā pakalpojumiem un citiem aktuāliem jautājumiem –materiālu sagatavošana ārējām publikām par jaunumiem un aktivitātēm Mediju attiecības 6 • Mediju attiecības ietver (turpinājums): –kontaktu ar masu medijiem nodibināšana un uzturēšana –atbilžu procesa uz mediju uzdotajiem jautājumiem organizēšana un vadīšana –preses konferenču un citu medijiem domāto pasākumu organizēšana un koordinēšana, mediju pārklājuma kontrole un analīze Mediju attiecības
18
Embed
EFEKT ĪVA KOMUNIK ĀCIJA Komunik ācija ar masu medijiem ...1 EFEKT ĪVA KOMUNIK ĀCIJA PROJEKTU VAD ĪBĀ MĀCĪBU KURSS Ruta Sili ņa Iecava 2013.gada 11.apr īlis 2 • 2013.gada
This document is posted to help you gain knowledge. Please leave a comment to let me know what you think about it! Share it to your friends and learn new things together.
1. Komunikācija ar masu medijiem. Kānodrošināt, lai informācija un viedoklis tiktu precīzi atspoguļots?
2. Preses relīzes sagatavošana, tās struktūra, noformēšana.
3. Projekta pasākumu veidošana.
Komunikācija ar masu medijiem. Kā nodrošināt, lai informācija un
viedoklis tiktu precīzi atspoguļots?
5
• Iestādes attiecību veidošana ar medijiem, izmantojot sabiedrisko attiecību instrumentus
• Mediju attiecības ietver:–dažādu informatīvu un skaidrojošu materiālu
sagatavošanu par iestādi, tā pakalpojumiem un citiem aktuāliem jautājumiem
–materiālu sagatavošana ārējām publikām par jaunumiem un aktivitātēm
Mediju attiecības
6
• Mediju attiecības ietver (turpinājums):–kontaktu ar masu medijiem nodibināšana un
uzturēšana–atbilžu procesa uz mediju uzdotajiem
jautājumiem organizēšana un vadīšana–preses konferenču un citu medijiem domāto
pasākumu organizēšana un koordinēšana, mediju pārklājuma kontrole un analīze
Mediju attiecības
2
7
• „Sabiedrisko attiecību praktiķi kalpo biznesā pa vidu. Tiem jāvar sniegt medijiem skaidrojums par uzņēmumiem un saviem klientiem, tajā pašālaikā saviem priekšniekiem un citām augstām amatpersonām jāparāda, ka atklātas un draudzīgas mediju attiecības var kalpot to interesēm.”
Wilcox D.L., Cameron G.T.
Mediju attiecības
8
Publicitāte • Publicitāte nozīmē „izplatīt plānotus vēstījumus,
izmantojot atlasītus medijus, lai veicinātu organizācijas intereses”.
Wilcox D.L., Cameron G.T.
• Publicitāte ir plānotu vēstījumu izplatīšana bez maksas, izmantojot atlasītus medijus, lai veicinātu organizācijas intereses
9
Publicitāte • Publicitāte ir informācijas izplatīšana, izmantojot ārēju avotu, tas ir, izmantojot mediju, jo informācijai ir ziņas vērtība. Tā ir nekontrolēta vēstījumu izvietošana medijos, jo avots nemaksāmedijam par informācijas izvietošanu.
Cutlip S.C., Center A.H., Broom G.M.
10
Mediju attiecības un publicitāte
• Mediju attiecības un publicitāte tikai dažas no SA komponentēm jeb pamatelementiem
11
8 faktoru sabiedrisko attiecību integrācijas modelis
Sabiedriskās attiecības
Valsts komunikācija
Krīžu vadība
Publicitāte & veicināšanaBizness &
pētījumi
Pārdošana &marketings
Reputācijasvadība
Pasākumuvadība
Mediju attiecības
S.Olivera, Public Relatios Strategy, 2nd ed.
12
1. runāt tieši 2. sniegt servisu 3. nelūgties un nepiekasīties 4. nelūgt žurnālistam apturēt kāda raksta
publicēšanu
5. neappludināt medijus ar informāciju
Cutlip S.C., Center A.H., Broom G.M
Kas ir labas mediju attiecības?
3
13
1. nekad nemelot žurnālistam 2. neļauties mediju spiedienam pateikt to, ko jūs
nevēlaties 3. nestrīdēties ar žurnālistu 4. sagatavojiet citātu 5. konkurējošie vēstījumi 6. sākumā svarīgāko 7. tas, kurš runā pirmais, veido lietu un notikumu
izpratni 8. labākā aizstāvība – uzbrukums 9. jābūt attapīgam un profesionālam
– Preses relīze– Padomu lapa– Faktu lapa– Situācijas apraksts– Intervijas – Preses
konferences– Preses brīfings– Mediju mape
Mediju attiecību un publicitātes instrumenti
15
Mediju funkcijas
• Politiskā funkcija • Ekonomiskā funkcija • Tendenču noteikšanas funkcija • Hronikas veidošanas funkcija • Izklaides funkcija • Sociālā funkcija
• Ideju veidošanas funkcija • Dienas kārtības veidošanas funkcija
16
Dienas kārtības funkcija
• Mediju galvenais efekts• Norādot cilvēkiem nevis KO domāt, bet gan KĀ
par to domāt • Cilvēki mācās, kas ir jauns un cik nozīmīgs tas ir• Rodas medijiem veicot publicējamo ziņu atlasi
• Norāda uz medija prioritātēm
17
Realitāte, mediju un sabiedrības dienas kārtība
“Realitāte”
- Politika
- Ekonomika
- Zinātne
- Sabiedrība
“Mediju realitāte”
Mediju dienas kārtība
Sabiedrības
realitātes uztvere
Sabiedrības dienas
kārtība
Žurnālistu izvēle
Sabiedriskās attiecības
Dienas kārtības veidošana
Tiešais iespaids, diskusijas
Sabiedrības dienas kārtības veidošana
Medija iekšējās dienas kārtības veidošana
18
• Atlasot un izplatot ziņas, redaktori un žurnālisti [..] spēlē nozīmīgu lomu politiskās realitātes veidošanā
• Lasītāji ne tikai uzzina par piedāvātajiem jaunumiem, bet uzzina arī to, cik nozīmīgi tie ir, pateicoties informācijas daudzumam un vietai [izvietojumam]
McCombs & Shaw
4
19
Dienas kārtības tripolāraismodelis
Politiskādienas kārtība
Medijudienas kārtība
Korporatīvādienas kārtība
Sabiedrības
dienas kārtība
20
21
Dienas kārtības funkcija
• Būtība: dienas kārtības fenomens rada publikas apzināšanos un interesi par mediju izvēlētajiem (ievērotajiem) notikumiem
• “Mēs uzskatām par nozīmīgu to, ko medijiuzskata par nozīmīgu”
McCombs & Shaw
22
Divi galvenie pieņēmumi:
1. Prese un pārējie mediji neatspoguļo realitāti –viņi to atlasa un veido
2. Mediju koncentrēšanās uz dažiem notikumiem un jautājumiem noved pie tā, ka publika šos notikumus un jautājumus uztver par nozīmīgākiem pār citiem
23
Vārtsargu funkcija
• “Vārtsargs” sociālajā sistēmā izlemj, kurš no labumiem - materiāls, prece vai informācija –var nokļūt sistēmā
• “Vārtsargi” var ietekmēt sabiedrības zināšanas par aktuālajiem notikumiem – dažām ziņām ļaujot nonākt sistēmā, bet citām nē
• Mediji darbojas kā informācijas “vārtsargi” un liek izdarīt izvēli, ko publicēt un ko nepublicēt
24
“Vārtsargs”: labi vai slikti?
• “Vārtsarga” funkcija ir nenovēršama un dažos gadījumos pat nepieciešama
• Mīnuss: var ļaunprātīgi ietekmēt, kādu informāciju saņems auditorija, bet kādu nesaņems
• Vai tā ir cenzūra?
5
25
Sabiedriskā doma
• Kas ir sabiedriskā doma?
• Kas veido sabiedrisko domu?
26
• Sabiedriskā doma ir attieksme vai uzvedība, ko persona izsaka vai dara publiski, ja nevēlas nonāk sociālajā izolācijā, strīdus vai pārmaiņu situācijā
• Sabiedriskā doma ir attieksme, ko var izteikt publiski, bez bailēm nonākt sociālajā izolētībā
27
Klusuma spirāle
• Atbilstoši kontekstam, personas būs drošākas paust savus uzskatus publiski vai arī gluži pretēji – tos pilnībā noklusēt
• Sabiedriskā doma ir “taustāms spēks”, kas ietekmē personu lēmumus
28
Galvenie pieņēmumi:
• Personas vēlmi izteikt savu viedokli ietekmēpersonas uzskats par viedokļa izplatību (tas, cik šāds uzskats ir populārs)
• Klusuma spirāle uzskatāmi parāda, kāpēc cilvēki nelabprāt izsaka savu viedokli, ja tie nav pārliecināti, vai pieder vairākumam
29
Sabiedriskā doma kā sociālā āda
3030
Klusuma spirāle: mediju un interpersonalā ietekme
6
31
Mediju efekts uz klusuma spirāli
• Masu medijiem ir paliekošs efekts uz sabiedrisko domu
• Teorija apgalvo, ka masu mediji vienlaicīgi strādā ar vairākuma / dominējošo viedokli, lai klusinātu mazākuma uzskatus
32
Mediju efekts uz klusuma spirāli
• Masu mediji, īpaši TV, saka mums ne tikai par ko domāt, bet arī uztiepj savu realitāti par to, ko ikviens – domājams – domā
• Mediji nodrošina personas ar vārdiem un frāzēm, ko tā var izmantot, lai aizstāvētu kādu viedokli
33
Dati no Agresivitātes indeksa
• Izmanto politikā vai medijos dzirdētas frāzes
“Lai dzīvo vislielākais kretīns!!!”
“Kā reņģēdāji un pingvīni bijāt tā arī paliksiet! CIETI!”
34
Vai sakritība?
16.10.2012
35
• Mediji veido sociālās realitātes priekšstatus
• Mediji nav logs uz pasauli vai pasaules atspulgs, tā ir pati pasaule
36
Kultivācijas teorija apgalvo, ka
• Medijiem ir ilgtermiņa efekts, kas sākotnēji ir neliels, pakāpenisks, netiešs, bet pieaugošs (akumulējošs) un nozīmīgs
• Mediji ir atbildīgi par “kultivāciju” skatītāju sociālās realitātes uztveres veidošanu
7
37
Kultivācijas efekts ir pakāpenisks un akumulējošs
38
• Cilvēki, kas daudz skatās TV, ir vairāk ietekmēti no tā, kādu pasaules priekšstatu veido TV programmas, nekā tie, kuri TV skatās mazāk
• Vieglajiem skatītājiem ir vairāki informācijas avoti nekā nopietnajiem skatītājiem
39
• Mediji var iemācīt sociālo realitāti
• To, kuri arvien vairāk skatās TV (vai patērēvienu konkrētu mediju), vidū ir pieaugoša uzskatu deviance par reālās pasaules notikumiem
40
Kā sagatavot medijiem atbilstošu informāciju?
41
Piemērota ziņa • J.Galtungs un M.Ruge savā pētījumā apraksta
6. negaidītība, 7. kontinuitāte, 8. kompozīcijas līdzsvars, 9. atsauce uz elites nācijām 10.atsauce uz elites cilvēkiem, 11.personificēšana un
12.negatīvisms
8
43
Organizācijas un žurnālistu sadarbības biežāk pieļautās
kļūdas
44
Žurnālistu neapmierinātība • SA sniegtās informācijas zemā faktuālā vērtība • Neatbilstība noteikta medija formātam • Daudzie uzbāzīgie zvani no SA speciālistu
puses izpelnās žurnālistu pārmetumus
• SA īsti neizprot žurnālistu darba specifiku
• Nav laika lielāko daļu dienas pavadīt sarunās ar sabiedrisko attiecību speciālistiem
45
Žurnālistus kaitina...• Tas, ka SA speciālisti neatbild uz jautājumiem
pēc būtības, bet stāsta to, par ko paši vēlas informēt
• Sabiedrisko attiecību speciālisti ir pārāk uzmācīgi reizēs, kad tas nav vajadzīgs
• Nesniedz objektīvu informāciju un slēpj faktus • Neskaitāmie zvani, lai panāktu savu mērķi• Neatbild operatīvi• Vienvirziena domāšana• Nespēja izpildīt solīto
46
Žurnālistus kaitina...• Neorientēšanās mediju darba specifikā un
dažādu žurnālistikas žanru specifikā• Vēlme uzdoties par gudrākiem, vai tēlot nozares
ekspertus nekā ir īstenībā• Nespēja sakarīgi piedāvāt savu tēmu vai
uzņēmumu• Mēģina uzbāzties ar tēmām, kas nav aktuālas
un nav iekļaujamas publikācijās• Lēna reaģēšana, cenšanās ietekmēt raksta
saturu• Nekompetence
47
• Žurnālistu un SA speciālistu sadarbībā var izdalīt divas situācijas:
1. žurnālisti vēlas iegūt informāciju 2. informāciju piedāvā paši sabiedrisko
attiecību speciālisti
48
1. Žurnālisti vēlas iegūt informāciju• Lielākās problēmas rada SA speciālistu nespēja
sniegt atbildes pēc būtības • Visai bieži vēršoties valsts iestādēs, atbildes uz
uzdoto jautājumu tiek pasniegtas formāli vai arītiek norādīts, kāds likums vai atsauce uz MK vai kādiem citiem noteikumiem
• Pārsvarā neatbildēti paliek jautājumi, kad tiek prasīti komentāri no iestādes vadītājiem vai arījautājums ir saistīts ar kādu „slidenu” vai nepatīkamu tēmu
9
49
1. Žurnālisti vēlas iegūt informāciju
• Ziņas noveco salīdzinoši ātri, ja kaut kas notiek šodien tad, arī komentārs vai informācijas no iesaistītajām pusēm žurnālistiem ir nepieciešama šodien
• Bieži nākas saskarties ar to, ka sabiedrisko attiecību speciālisti īsti nepārzina jomu, kurādarbojas
50
2. Informāciju piedāvā paši SA speciālisti
• “Nepatīk, ka, piemēram, piezvana un prasa, lai kaut ko uzraksta, lai būtu ko likt atskaitēs, kā arīnepatīk pārmērīgā uzbāzība”
• Preses relīzes ir nemākulīgas un tajās iekļautāinformācija nav izmantojama ziņās, jo tur vienkārši nav noderīga informācija
51
2. Informāciju piedāvā paši SA speciālisti
• Preses relīzes vairumā gadījumu ir tikai par uzņēmuma slavināšanu, ar norādēm -vislielākais, visvairāk saražo produkciju, visvairāk eksportē utt., tomēr informācija, kas to pierādītu, nav minēta. Tie visbiežāk būtu skaitļi, kas varētu to parādīt
• Žurnālisti nevar nodarboties ar kādu iestāžu vai uzņēmumu slavināšanu, jo tad viņiem varētu pārmest darbošanos kāda interesēs
52
2. Informāciju piedāvā paši SA speciālisti
• “Katru rītu zvanīja un jautāja, kad būs materiāls, citreiz pat vairākas reizes dienā, kā arī mēģināja visādi ievirzīt tēmu savā gultnē”
• Ļoti ilgā laikā gatavo atbildes uz jautājumiem, kuru sagatavošana neprasa lielus resursus
53
Nav labā prakse• Iestāžu saraksta augšgalā, ar kuru SA
speciālistiem visbiežāk rodas sadarbības problēmas, atrodas dažādas valsts un pašvaldību iestādes, valsts augstskolas un koledžas
• Dažreiz SA apsola, ka atbildes būs, bet beigās tā arī nekas netiek sniegts - paziņo jau vakarā, ka komentāra nebūs, lai gan dienas laikāvairākas reizes ir solīts
54
• Žurnālisti vēlētos uzlabot savas attiecības ar sabiedrisko attiecību speciālistiem
• Žurnālisti arī sniedza savus variantus, kāsadarbību varētu uzlabot
10
55
Žurnālistu ieteikumi sadarbības uzlabošanai
• Lai SA speciālisti vairāk sniedz faktus un informāciju, kas nav selektīva (tikai pozitīva par savu organizāciju, par citiem slikta)
• Operatīvi un konkrēti atbildēt uz tiem jautājumiem, kas tiek uzdoti
• Par SA speciālistiem pieņemt darbā cilvēkus, kuri arī kaut ko saprot konkrētajā nozarē
56
Žurnālistu ieteikumi sadarbības uzlabošanai
• Sadarbībai jābūt lietišķai un sabiedrisko attiecību speciālistiem būtu vairāk jāzina mediju specifika
• Katram jāpilda tas, ko apsolījis un norunātajātermiņā un vajadzīgajā kvalitātē
• Labākas komunikācijas prasmes, augstāka pašefektivitāte un izglītības līmenis gan vienai, gan otrai pusei
57
Žurnālistu ieteikumi sadarbības uzlabošanai
• Nepiedāvāt informāciju, kam pēc būtības jābūt reklāmas laukumos
• Dažādu attiecību saliedēšanas pasākumu rīkošana, kas, kā pierāda, šajā ziņā nostrādāvislabāk
• SA speciālistiem jābūt ieinteresētākiem savādarbā, to nedrīkst uztvert formāli, un tomēr jārūpējas par iestādes kā caurspīdīgas un atklātas iestādes prestižu, nevis jābūt neizdarīgiem vai slēpjošiem
58
Preses relīzes sagatavošana, tās struktūra, noformēšana
59
Preses relīze• Sabiedrisko attiecību speciālistu sagatavots
informatīvais materiāls, kurš sagatavots rakstītāvai video/audio formātā un tiek piedāvāts medijiem, lai sniegtu tādu oficiālu paziņojumu, kuram būtu ziņas vērtība
6060
Informācijas veida nosaukums• Informācija plašsaziņas līdzekļiem• Informācija presei• Ziņa presei• Medijiem
11
61
Būtiskie jautājumi• Kāds ir mērķis?• Kas ir galvenais vēstījums?
– Vienā teikumā• Kas ir mērķauditorija?
– Noteiks medijus, kuriem sūtīs preses relīzi• Kāds ir sabiedrības ieguvums?
• Kāds ir Jūsu ieguvums?
62
Preses relīze• Jāsniedz informācija uz šādiem galvenajiem
jautājumiem: – Kurš iesaistīts (kura persona, kurš
uzņēmums, kāds produkts)
– Kas / ko (ko dara, kas noticis)– Kur– Kad un cikos– Kāpēc (iemesls) un – Kā
63
Preses relīzes uzbūve • Virsraksts• Preses relīzes datums• Relīzes saturs:
– Līds - kurš, ko, kur, kad, cikos, kāpēc un kā– Pārējās rindkopas
• Kontaktinformācija
64
Preses relīzes uzbūve• Apgrieztais trijstūris
– Svarīgākais sākumā– Mazāk svarīgais pēc tam
• Noņemot apakšējās rindkopas, preses relīzejoprojām pasaka galveno
65
Preses relīzes uzbūve: virsraksts
• Virsrakstam ir liela nozīme – tas darbojas kā„enkurs” mediju uzmanības piesaistīšanā
66
Preses relīzes uzbūve: virsraksts
• Parasti ir treknrakstā (bold), retāk - rakstīts ar lielajiem burtiem (all caps)
• Virsrakstam ir jābūt īsam, spēcīgam, uzmanību piesaistošam un saistītam ar relīzes saturu
• Labs virsraksts izraisa interesi• Virsraksts sniedz atbildes: „kurš”, „ko” un
„kāpēc”• Nav ieteicam lietot iestādes nosaukumu, ja vien
tā plaši pazīstama
12
67
Preses relīzes uzbūve: virsraksts
• Virsraksts 1 rindiņa, 7-14 vārdi• Apakšvirsraksts• Punktu neliek!• Pieļaujams nedaudz „sabiezināt krāsas”• Maģiskie vārdi: ‘paziņo’, ‘jauns’, ‘labāks’, ‘vairāk’
68
Preses relīzes uzbūve: virsraksts
• Lai izvēlētos labāko relīzes virsrakstu, iespējams, palīdzēs šāda pieeja: – Sev jāprecizē, kādu nozīmīgu ieguvumu
saņems lasītājs no šī materiāla
– Jācenšas šos ieguvumus izteikt ne vairāk kāsetiņos vārdos
– Jāuzdod jautājums pašam sev, vai šīinformāciju būs nozīmīga vēl kādam, kurš nav saistīts ar iestādi?
69
Preses relīzes uzbūve: virsraksts
• Veiksmīgi piemēri:– “Uzsākta metodisko rokasgrāmatu izstrāde un
apmācību nodrošināšana par administratīvo procedūru vienkāršošanu”
– “Vienkāršo Valsts kancelejas struktūru”– “Apstiprina Valdības rīcības plānu”– “Latvija gatavojas prezidentūrai ES Padomē
2015.gadā”– “Lietisko pierādījumu realizācija un iznīcināšana
kļūs ekonomiskāka un pārskatāmāka”
70
Preses relīzes uzbūve: virsraksts
• Neveiksmīgi piemēri:– “MKK akceptē Atjaunojamās enerģijas
Preses relīzes uzbūve: saturs• Teksta pamatdaļa izkārtota pa rindkopām• Svarīgas pirmās 2-3 rindkopas• 10 -12 burtu lielums, Times New Roman vai Arial• Parastā rindstarpa (single line spacing)• Rindkopas viena no otras tiek atdalīta ar tukšu
rindstarpu• Citāti palīdz informāciju radīt personīgāku un
interesantāku• Nobeigumā informācija par iestādi• Norāde par iespēju saņemt papildu
Valodas loma• Žurnālistikā rakstīšana ir saprotama rakstīšana• Īsi teikumi - doma saprotamāka• Skaidra struktūra• Rosinājumi jeb “ēsmiņas”
– Jaunumi, pārsteigumi, neatbildēti jautājumi• Nepārspīlēt, tā vietā ieteicams lietot analoģiju
A.Dimants, S.Russ-Mols
87
Valodas loma• Svītrot lieko• Izvairīties no darbības vārdu pārvēršanas
lietvārdos• Neveidot garus salikteņus• Uzmanīgi ar tēliem, metaforām un analoģijām
• Izvairīties no valodas klišejām
Turpinājums...
88
Valodas lomaTurpinājums...
• Maksimāli atteikties no saīsinājumiem• Citvalodu uzvārdu rakstību vēlams sniegt
oriģinālvalodā iekavās• Pēc iespējas izvairīties no “es” un “mēs”
lietošanas• Samazināt ciešamās kārtas lietojumu• Saiknēs jeb pārejās ievērot valodas loģiku
A.Dimants, S.Russ-Mols
Projekta pasākumu veidošana
90
Džūlijas Lamberte:
“Visa dzīve ir teātris!”
16
91
• „Pasākumu plānošana un gatavošana –vienalga, vai tā būtu sanāksme, korporatīvais pasākums, līdzekļu vākšanas kampaņas noslēguma pasākums, konference, sapulce, motivācijas pasākums vai cits speciālais pasākums [..] ir virves dejošana bez drošības jostas.”
Džudija Alena (Judy Allen)
92
Kas ir speciālie pasākumi?
• Speciālie pasākumi (special events) – ārpus ikdienišķām aktivitātēm īpaši organizēti pasākumi ar kādu konkrētu mērķi
• Atpūtas, kultūras, personisks vai uzņēmuma mērķis, lai izceltu, atzīmētu, izklaidētu vai iedrošinātu kādu konkrētu notikumu vai jautājumu
• Ar pagodinošu vai pat ceremoniālu mērķi
93
Speciālie pasākumi
• Speciālie pasākumi ir fenomens, kas veidojas no– neikdienišķiem iemesliem, kuriem ir atpūtas,
kultūras, personisks vai uzņēmuma mērķis,– kas ir ārpus ikdienas ierastajām aktivitātēm,
un – kuru mērķis ir izcelt, atzīmēt, izklaidēt vai
iedrošināt kādas ļaužu grupas pieredzi
Shone A., Parry B. Successful Event Management
94
Speciālo pasākumu veidi
Speciālie pasākumi
Atpūtas pasākumi(atpūta, sports,
sacensības, izpriecas)
Privātie pasākumi(kāzas, dzimšanas dienas,
gadadienas)
Kultūras pasākumi(ceremoniāli, reliģiski, kultūrvēsturiski, valsts, mākslas un folkloras
pasākumi)
Korporatīvie
pasākumi(komerciāli, politiski,
labdarības izglītības un zinātnes pasākumi,
izpārdošana)
95
Kāpēc plānot?
• Kolīdz pasākums sākas, otras iespējas nav iespējamas. Viss notiek vienā piegājienā un bez ģenerālmēģinājumiem. [..] Vienkārši nav iespējams, paredzēt visus iznākumus [..] – kāviesi un piegādātāji rīkosies un reaģēs. Bet ir iespējams plānot, sagatavoties un tad būt gatavībā neplānotajam
– vienkopus pulcētu pārdevējus un augstākās vadības pārstāvjus ārpus uzņēmuma;
– gūtu ģimenes un partneru atbalstu.
104
Pasākumu mērķu iedalījums
• Citi īpaši pasākumi – lai iegūtu mediju uzmanību;– gūtu atpazīstamību sabiedrībā;– piesaistītu jaunus klientus;– uzsāktu jauna produkta izstrādi;– lepotos un izrādītu godalgu;– izradītu cieņu.
105
• Tas, kas paliks pasākuma apmeklētāju atmiņā ir nevis tas, cik daudz naudas ir izlietots tā organizēšanai, bet gan cik radošs ir bijis šis pasākums, kādus iespaidus tas radījis pasākuma viesiem.
• Džudija Alena (Judy Allen)
106
Citas noderīgas atziņas
• mācīties no citu kļūdām• nemēģināt atkārot veiksmīgos gadījumus! • rīkojot pasākumus ir jāzina mērķauditorijas jeb
aicināto viesu iepriekšējā pasākumu pieredze
107
Šodienas atgriezeniskā saite • 5 lietas, ko es atceros no
šodienas mācībām
• 3 lietas, ko no šodien mācītāes izmantošu saskarsmē ar citiem
• 1 lieta, ko es pamēģināšu jau šodien!
108
ESF projekta „Iecavas novada pašvaldības kapacitātes stiprināšana” ietvaros(vienošanās Nr.1DP/1.5.2.2.3/11/APIA/SIF/093/101)