Dienas kārtības kontrole 9.lekcija

Dienas kārtības kontrole

9.lekcija

Politikas analīze un politikas process

Politikas analīze Politikas process

Problēmas strukturēšana

Dienas kārtība

Prognozes Politikas formulēšana

Rekomendācijas Politikas izvēle

Monitorings Politikas īstenošanas

Novērtējums Politikas novērtējums

Problēmas strukturēšana un kļūdu labošana

Problēmas situācija

Problēmas strukturēšana

Politikas problēma

Problēma?

Problēmas risināšana

Problēmas risināšana

Problēmas risināšana

P.UnsolvingP. Dissolving

P. izvērtēšana

P. Resolving

NĒ

NĒJĀ

JĀ

Jautājumi:

• Kā (pa kādiem kanāliem) problēmas nonāk dienas kārtībā

• Kas (kādi aģenti) nosaka dienas kārtību

DK jautājumu konstruēšana

• DK jautājumi kā publiskās un privātās sfēras diskursi

• Simboli un statistika gan patiesi gan safabricēti var kalpot par DK jautājuma argumentiem

Teorijas par DK

• Sabiedriskā doma, m-m un DK

• Teorijas par DK kontroli

Sabiedriskā doma, m-m un DKMcCombs & Shaw

• xx

Sabiedrības interese par Politikas jautājumupieaug

M-muzmanība

Augsta

Zema

Politikas jautājums

Roger & Dearing DK modelis

• xx

Personīgā pieredze. Starppersonu komunikācija

Reālās dzīves indikatori, kas raksturo DK jautājuma nozīmīgumu

M-mJaut

Sabiedrības Jautājumi

PolitikasJautājumi

Vārt-sargi

M-mIetekme

Laikrakstu citēšanas indekss

laiks

Cit.Sk.

Jautājuma uzmanības cikliDowns

1.pirmsprobl.st.

2.Sakāpināta uzm

3. izvērtējums

4. Pakāpeniska inter.mazināšanās

5. postprobl.stadija

Politikas jautājuma cikls un valdības darbība (Peters & Hogwood)

Jautājuma

izvirzīšana

1.

2.

3.

5.

Laiks

Sab.Uzma-nība Valdības

Darbībasturpinājums

Valdības darbības

Cook & Skogan modelis par jautājuma aktualitāti

Augsts

zems

M-mUzm.

Formālā līm jaut.nozīmīgs

Birokr.Iejaukš.

Pol kopienaspieaugums

Kontraviedoklis par jaut.

Jautāj.Pārform.

M-mUzmn.mazin

Pol.kop.vājināš

BirokrIejaukšsabrukums

Jaut.pārformul

Bir.Iejaukšsabruk

PolKop.vājināš

M-m uzmminimāla

DK Kontrole

Teorijas par DK kontroliPlurālisti par DK

• Plurālistu perspektīva – dažādu grupu sāncensība, publiskas debates (Trumann, Dahl, Lindblom)

• Kritika: Schattschneider “Semisovereign Peple”

– Valdības varas būtība ir tikt galā ar konfliktu pirms tas ir sācies

– Politikas sfēra nav kaut kas atvērts un plurālistisks

Plurālistu kritika

Schattschneider “Semisovereign People”

• Politika ir strukturēta spēle, tai ir noteikumi, ko nosaka spēlētāji (partijas, grupas, institūcijas)

• Visām politiskajām organizācijām piemīt tieksme uz konfliktu un citu apspiešanu. Politika ir savu prioritāšu nostiprināšana

• Fundamentāla politiskās varas izpausme, ka tā spēj noteikt dienas kārtību

• Politikas alternatīvas noteikšana ir stiprākais varas instrumenta pielietojums

Schattschneider “Semisovereign Peple”

• Vinnētāji nosaka konflikta jautājumu

• Zaudētāji iesaistīti konflikta izplatībā

Cobb & Elder & Schattschneider

• Politikā valdošo intereses nosaka, ietekmē konkrētās problēmas noturēšanu uzmanības centrā un ka tā tiks attīstīta un novesta līdz lēmuma pieņemšanas procesam

Cobb & Elder

• Līdzekļi, ko izmanto jautājumu formulēšanā:– Apstrādājot pretējās puses, kas kā netaisnību

uztver resursu vai pozīciju sadali– Safabricēt jautājumu personas vai grupas

interešu labā – Neparedzēti notikumi– “Labais tēvocis”

Cobb & Elder. Divu veidu izraisītāji, kā jautājums nonāk dienas kārtībā:

Iekšējie faktori • dabas katastrofas, • Tehnoloģiskas

pārmaiņas• Ekoloģiskas

pārmaiņas• Neparedzēti cilvēciski

notikumi (AIDS)• Nelīdzsvarotība

resursu sadalē

Ārējie faktori: – Karš,– Jaunievedumi

tehnoloģijās– Starptautiski konflikti– Pasaules grupējumu

veidošanās

Kā jautājums iegūst sabiedrības uzmanību Cobb&Elder

• Jo jautājums ambiciozāks, jo lielāka iespējamība, ka to pamanīs sabiedrība

• Jo lielāka sociāla nozīmība..• Ja tas definēts ka ilgtermiņa jautājums• Jo mazāk “tehniski” jautājums definēts• Jo lielāka pārliecība, ka līdz šim šāds jautājums

nav risināts

Cobb & Elder. Dienas kārtība:

• Sistēmiska – veidojas no tiem jautājumiem, kas ir sabiedrības uzmanības centrā

• Institucionālā – skaidri formulētu ziņu kopums, ko izteikuši autoratīvi lēmumu pieņēmēji

Dienas kārtības izplatība un kontrole. Cobb & Elder

Iniciatori,izraisītāji

Ierosināšanaskārtība

Jautāj. radīšana

Jaut.Rakstur.

M-m IzplatībaSab-bā

Pieejumodeļi

LēmumaPieņēmēj

d.k.

Simboluizmantošana

Sistēmiska d .k. Instituc. d.k.

Sabiedrības, ekspertu, lēmuma pieņēmēju ietekme uz DK

Cobb, Ross DK veidošanas process: trīs modeļi

• Ārējās iniciatīvas modelis (lib. plurālisma sabiedrībās, NVO iniciatīvas)

• Mobilizācijas modelis (totalitārām sab.)

• Iekšējās iniciatīvas modelis

Ārējās iniciatīvas modelis: sabiedrības iniciēts politikas jautājums

• Verbalizē problēmu,

• Izplata to citās grupās

• Izdara spiedienu pie lēmumu pieņēmējiem, lai panāktu jautājuma iekļaušanu DK

Mobilizācijas modelis

• Lēmuma pieņēmēji cenšas jautājumu izplatīt sabiedrībā

• Sabiedrības atbalsts ir svarīgs, lai politiku īstenotu

• Plaši mītiņi, politisko līderu aicinājumi

Iekšējās iniciatīvas modelis

• Nav nepieciešams sabiedrības atbalsts

• Jautājums zināma noteiktu ekspertu, spec. Interešu grupu vidū (korporatīvās sab.)

• Kritika: visi šie modeļi ir iespējami pie dažādām politiskajām sistēmām un jāskatās, kā dažādas sabiedrības apakšsistēmas darbojas

• Svarīgākais – kāda ir pati problēma.

John Kingdon. ‘Plūsmu modelis’. Sabiedrība, politiķi, eksperti

• Trīs politikas jautājumu plūsmas: – no politiķu puses – kā krīze vai kā citas

politikas atgriezeniskā saite – no sabiedrības puses - kā kaut kas vēlams– eksperti un analītiķi, kas norāda uz dažādām

problēmas interpretācijām un risinājumiem

John Kingdon. ‘Plūsmu modelis’. Sabiedrība, politiķi, eksperti

• Kur trīs straumes krustojas, veidojas DK jautājumi: – Gadījumi, – Neparedzēti ārēji apstākļi– Negadījumi, – Nekā nedarīšana– Institucionāli notikumi vēlēšanas, budžeta

apspriešana

Simbolu nozīme jautājuma izplatīšanā

• Simboli ar vēsturisku nozīmi

• Izmanto simbolus pozitīvā vai negatīvā nozīmē

• Simboliska pārsātināšana

• Simboliska nostiprināšana (ar citu simbolu)

• Simbolu neatlaidība (simboli, kas mudina uz darbību ir efektīgāki)

Kopiena un politikas veidotāji: dienas kārtības izvirzīšana . Rihardson

Politikas veidotāji

tiecas iegūt saskaņu

Pol.veid.Cenšas Paredzētproblēmu

Reaģē uz problēmām

Čenšas uzspiest lēmumu

1. 2.

4. 3.

Dienas kārtības noteikšana. Paul Sabatier

• Lai radītu pārmaiņas dienas kārtībā, nepieciešama analīze, informācija un idejas.

• Nepieciešamas jaunas teorijas, kas analizē politikas procesus

Dienas kārtības noteikšana. Paul Sabatier

• Politikas analīzei piemīt ilglaicīga izglītošanas

funkcija. PA laika gaitā maina argumentus • Uzskati, vērtības, idejas ir svarīgi momenti

politikas veidošanā• Elites uzskatu sistēmai piemīt ‘struktūra’

Uzskatu Struktūra (Paul Sabatier)

i

Fundamentāliuzskati un normas

Fundamentālas Politikas pozīcijasUn stratēģijas,Lai sasniegtu Pamatvērtības

Instrumentāli Lēmumi un Informācija,Kas nepieciešama, Lai sasniegtu Pamatvērtības

Iespēja mainīt augstazema

Politikas apakšsistēmas Paul Sabatier

• PA – viss tas, kas piedalās politisko ideju ģenerēšanā un attīstībā – birokrātija, interešu grupas, akadēmiska analīze, žurnālisti.

• Politikas veidošanas procesā dominē elites viedoklis – kādas tās vērtības, uz ko tā orientēta.

• Pārmaiņas var notikt – politiski orientētas izglītošanās rezultātā.

Literatūra

• Wayne Parsons (1999) Public Policy Edward Elgar

• Michael Howlett. M. Ramesh (1995)

Studying Public Policy. Oxford