Dienas kārtības kontrole 9.lekcija
Jan 08, 2016
Dienas kārtības kontrole
9.lekcija
Politikas analīze un politikas process
Politikas analīze Politikas process
Problēmas strukturēšana
Dienas kārtība
Prognozes Politikas formulēšana
Rekomendācijas Politikas izvēle
Monitorings Politikas īstenošanas
Novērtējums Politikas novērtējums
Problēmas strukturēšana un kļūdu labošana
Problēmas situācija
Problēmas strukturēšana
Politikas problēma
Problēma?
Problēmas risināšana
Problēmas risināšana
Problēmas risināšana
P.UnsolvingP. Dissolving
P. izvērtēšana
P. Resolving
NĒ
NĒJĀ
JĀ
Jautājumi:
• Kā (pa kādiem kanāliem) problēmas nonāk dienas kārtībā
• Kas (kādi aģenti) nosaka dienas kārtību
DK jautājumu konstruēšana
• DK jautājumi kā publiskās un privātās sfēras diskursi
• Simboli un statistika gan patiesi gan safabricēti var kalpot par DK jautājuma argumentiem
Teorijas par DK
• Sabiedriskā doma, m-m un DK
• Teorijas par DK kontroli
Sabiedriskā doma, m-m un DKMcCombs & Shaw
• xx
Sabiedrības interese par Politikas jautājumupieaug
M-muzmanība
Augsta
Zema
Politikas jautājums
Roger & Dearing DK modelis
• xx
Personīgā pieredze. Starppersonu komunikācija
Reālās dzīves indikatori, kas raksturo DK jautājuma nozīmīgumu
M-mJaut
Sabiedrības Jautājumi
PolitikasJautājumi
Vārt-sargi
M-mIetekme
Laikrakstu citēšanas indekss
laiks
Cit.Sk.
Jautājuma uzmanības cikliDowns
1.pirmsprobl.st.
2.Sakāpināta uzm
3. izvērtējums
4. Pakāpeniska inter.mazināšanās
5. postprobl.stadija
Politikas jautājuma cikls un valdības darbība (Peters & Hogwood)
Jautājuma
izvirzīšana
1.
2.
3.
5.
Laiks
Sab.Uzma-nība Valdības
Darbībasturpinājums
Valdības darbības
Cook & Skogan modelis par jautājuma aktualitāti
Augsts
zems
M-mUzm.
Formālā līm jaut.nozīmīgs
Birokr.Iejaukš.
Pol kopienaspieaugums
Kontraviedoklis par jaut.
Jautāj.Pārform.
M-mUzmn.mazin
Pol.kop.vājināš
BirokrIejaukšsabrukums
Jaut.pārformul
Bir.Iejaukšsabruk
PolKop.vājināš
M-m uzmminimāla
DK Kontrole
Teorijas par DK kontroliPlurālisti par DK
• Plurālistu perspektīva – dažādu grupu sāncensība, publiskas debates (Trumann, Dahl, Lindblom)
• Kritika: Schattschneider “Semisovereign Peple”
– Valdības varas būtība ir tikt galā ar konfliktu pirms tas ir sācies
– Politikas sfēra nav kaut kas atvērts un plurālistisks
Plurālistu kritika
Schattschneider “Semisovereign People”
• Politika ir strukturēta spēle, tai ir noteikumi, ko nosaka spēlētāji (partijas, grupas, institūcijas)
• Visām politiskajām organizācijām piemīt tieksme uz konfliktu un citu apspiešanu. Politika ir savu prioritāšu nostiprināšana
• Fundamentāla politiskās varas izpausme, ka tā spēj noteikt dienas kārtību
• Politikas alternatīvas noteikšana ir stiprākais varas instrumenta pielietojums
Schattschneider “Semisovereign Peple”
• Vinnētāji nosaka konflikta jautājumu
• Zaudētāji iesaistīti konflikta izplatībā
Cobb & Elder & Schattschneider
• Politikā valdošo intereses nosaka, ietekmē konkrētās problēmas noturēšanu uzmanības centrā un ka tā tiks attīstīta un novesta līdz lēmuma pieņemšanas procesam
Cobb & Elder
• Līdzekļi, ko izmanto jautājumu formulēšanā:– Apstrādājot pretējās puses, kas kā netaisnību
uztver resursu vai pozīciju sadali– Safabricēt jautājumu personas vai grupas
interešu labā – Neparedzēti notikumi– “Labais tēvocis”
Cobb & Elder. Divu veidu izraisītāji, kā jautājums nonāk dienas kārtībā:
Iekšējie faktori • dabas katastrofas, • Tehnoloģiskas
pārmaiņas• Ekoloģiskas
pārmaiņas• Neparedzēti cilvēciski
notikumi (AIDS)• Nelīdzsvarotība
resursu sadalē
Ārējie faktori: – Karš,– Jaunievedumi
tehnoloģijās– Starptautiski konflikti– Pasaules grupējumu
veidošanās
Kā jautājums iegūst sabiedrības uzmanību Cobb&Elder
• Jo jautājums ambiciozāks, jo lielāka iespējamība, ka to pamanīs sabiedrība
• Jo lielāka sociāla nozīmība..• Ja tas definēts ka ilgtermiņa jautājums• Jo mazāk “tehniski” jautājums definēts• Jo lielāka pārliecība, ka līdz šim šāds jautājums
nav risināts
Cobb & Elder. Dienas kārtība:
• Sistēmiska – veidojas no tiem jautājumiem, kas ir sabiedrības uzmanības centrā
• Institucionālā – skaidri formulētu ziņu kopums, ko izteikuši autoratīvi lēmumu pieņēmēji
Dienas kārtības izplatība un kontrole. Cobb & Elder
Iniciatori,izraisītāji
Ierosināšanaskārtība
Jautāj. radīšana
Jaut.Rakstur.
M-m IzplatībaSab-bā
Pieejumodeļi
LēmumaPieņēmēj
d.k.
Simboluizmantošana
Sistēmiska d .k. Instituc. d.k.
Sabiedrības, ekspertu, lēmuma pieņēmēju ietekme uz DK
Cobb, Ross DK veidošanas process: trīs modeļi
• Ārējās iniciatīvas modelis (lib. plurālisma sabiedrībās, NVO iniciatīvas)
• Mobilizācijas modelis (totalitārām sab.)
• Iekšējās iniciatīvas modelis
Ārējās iniciatīvas modelis: sabiedrības iniciēts politikas jautājums
• Verbalizē problēmu,
• Izplata to citās grupās
• Izdara spiedienu pie lēmumu pieņēmējiem, lai panāktu jautājuma iekļaušanu DK
Mobilizācijas modelis
• Lēmuma pieņēmēji cenšas jautājumu izplatīt sabiedrībā
• Sabiedrības atbalsts ir svarīgs, lai politiku īstenotu
• Plaši mītiņi, politisko līderu aicinājumi
Iekšējās iniciatīvas modelis
• Nav nepieciešams sabiedrības atbalsts
• Jautājums zināma noteiktu ekspertu, spec. Interešu grupu vidū (korporatīvās sab.)
• Kritika: visi šie modeļi ir iespējami pie dažādām politiskajām sistēmām un jāskatās, kā dažādas sabiedrības apakšsistēmas darbojas
• Svarīgākais – kāda ir pati problēma.
John Kingdon. ‘Plūsmu modelis’. Sabiedrība, politiķi, eksperti
• Trīs politikas jautājumu plūsmas: – no politiķu puses – kā krīze vai kā citas
politikas atgriezeniskā saite – no sabiedrības puses - kā kaut kas vēlams– eksperti un analītiķi, kas norāda uz dažādām
problēmas interpretācijām un risinājumiem
John Kingdon. ‘Plūsmu modelis’. Sabiedrība, politiķi, eksperti
• Kur trīs straumes krustojas, veidojas DK jautājumi: – Gadījumi, – Neparedzēti ārēji apstākļi– Negadījumi, – Nekā nedarīšana– Institucionāli notikumi vēlēšanas, budžeta
apspriešana
Simbolu nozīme jautājuma izplatīšanā
• Simboli ar vēsturisku nozīmi
• Izmanto simbolus pozitīvā vai negatīvā nozīmē
• Simboliska pārsātināšana
• Simboliska nostiprināšana (ar citu simbolu)
• Simbolu neatlaidība (simboli, kas mudina uz darbību ir efektīgāki)
Kopiena un politikas veidotāji: dienas kārtības izvirzīšana . Rihardson
Politikas veidotāji
tiecas iegūt saskaņu
Pol.veid.Cenšas Paredzētproblēmu
Reaģē uz problēmām
Čenšas uzspiest lēmumu
1. 2.
4. 3.
Dienas kārtības noteikšana. Paul Sabatier
• Lai radītu pārmaiņas dienas kārtībā, nepieciešama analīze, informācija un idejas.
• Nepieciešamas jaunas teorijas, kas analizē politikas procesus
Dienas kārtības noteikšana. Paul Sabatier
• Politikas analīzei piemīt ilglaicīga izglītošanas
funkcija. PA laika gaitā maina argumentus • Uzskati, vērtības, idejas ir svarīgi momenti
politikas veidošanā• Elites uzskatu sistēmai piemīt ‘struktūra’
Uzskatu Struktūra (Paul Sabatier)
i
Fundamentāliuzskati un normas
Fundamentālas Politikas pozīcijasUn stratēģijas,Lai sasniegtu Pamatvērtības
Instrumentāli Lēmumi un Informācija,Kas nepieciešama, Lai sasniegtu Pamatvērtības
Iespēja mainīt augstazema
Politikas apakšsistēmas Paul Sabatier
• PA – viss tas, kas piedalās politisko ideju ģenerēšanā un attīstībā – birokrātija, interešu grupas, akadēmiska analīze, žurnālisti.
• Politikas veidošanas procesā dominē elites viedoklis – kādas tās vērtības, uz ko tā orientēta.
• Pārmaiņas var notikt – politiski orientētas izglītošanās rezultātā.
Literatūra
• Wayne Parsons (1999) Public Policy Edward Elgar
• Michael Howlett. M. Ramesh (1995)
Studying Public Policy. Oxford