Top Banner
Vienošanās Nr. 2009/0218/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/099 Eiropas Sociālā fonda līdzfinansēts projekts Videi draudzīgu un ilgtspējīgu laukaugu šķirņu selekcijas tehnoloģiju izstrāde, pilnveidošana un ieviešana praksē Daudzveidības izmantošana šķirņu selekcijā Vija Strazdiņa Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts
26

Daudzveidības izmantošana šķirņu selekcijā

Jan 21, 2016

Download

Documents

archer

Eiropas Sociālā fonda līdzfinansēts projekts Videi draudzīgu un ilgtspējīgu laukaugu šķirņu selekcijas tehnoloģiju izstrāde, pilnveidošana un ieviešana praksē. Daudzveidības izmantošana šķirņu selekcijā. Vija Strazdiņa Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts. AUGU ŠĶIRNE. - PowerPoint PPT Presentation
Welcome message from author
This document is posted to help you gain knowledge. Please leave a comment to let me know what you think about it! Share it to your friends and learn new things together.
Transcript
Page 1: Daudzveidības izmantošana šķirņu selekcijā

Vienošanās Nr. 2009/0218/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/099

Eiropas Sociālā fonda līdzfinansēts projektsVidei draudzīgu un ilgtspējīgu laukaugu šķirņu

selekcijas tehnoloģiju izstrāde, pilnveidošana un ieviešana praksē

Daudzveidības izmantošana šķirņu selekcijā

Vija Strazdiņa

Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts

Page 2: Daudzveidības izmantošana šķirņu selekcijā

AUGU ŠĶIRNE – augu kopums, kas raksturojas ar noteiktām

morfoloģiskām un saimnieciskām īpašībām

Page 3: Daudzveidības izmantošana šķirņu selekcijā

Saimniekošanas metodes

Konvencionāla

Intensīva tipa ģenētiski viendabīgas šķirnesMinerālmēsliĶīmiskie augu aizsardzības līdzekļi

BioloģiskaŠķirnes, kas saglabā pietiekami augstu ražu un graudu kvalitāti mainīgos vides apstākļos, nelietojot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus un minerālmēslus

Page 4: Daudzveidības izmantošana šķirņu selekcijā

Bioloģiskā daudzveidība sējumos

Šķirņu maisījumi

Page 5: Daudzveidības izmantošana šķirņu selekcijā

Šķirņu maisījumu priekšrocības

Spēj labāk pielāgoties mainīgiem vides apstākļiem (ziemcietīgāki, sausumizturīgāki);

Izturīgāki pret slimībām un kaitēkļiem;

Nodrošina stabilāku graudu kvalitāti; Konkurētspējīgāki ar nezālēm; Efektīvāk izmanto saules enerģiju

ražas un graudu kvalitātes veidošanai

Page 6: Daudzveidības izmantošana šķirņu selekcijā

Bioloģiskā daudzveidība sējumos

Hibrīdās populācijas

Page 7: Daudzveidības izmantošana šķirņu selekcijā

Hibrīdā populācijā augi ir atšķirīgi

♀♂

Page 8: Daudzveidības izmantošana šķirņu selekcijā

Hibrīdo populāciju priekšrocības Augstāka ģenētiskā daudzveidība un

mainība pēc dažādām pazīmēm

Dabiskās izlases rezultātā paaugstināta pielāgošanās spēja mainīgiem augšanas apstākļiem

Paaugstināta pazīmju stabilitāte jeb plastiskums

Page 9: Daudzveidības izmantošana šķirņu selekcijā

Vecākaugu izvēle

Page 10: Daudzveidības izmantošana šķirņu selekcijā

PĒTĪJUMA MĒRĶIS

Salīdzināt ziemas kviešu hibrīdo populāciju un vecākaugu ražu un kvalitāti

Salīdzināt vasaras miežu maisījumu un populāciju ražas un kvalitātes rādītājus

Izvērtēt populāciju spēju pielāgoties bioloģiskajiem un konvencionālajiem apstākļiem

Page 11: Daudzveidības izmantošana šķirņu selekcijā

Ziemas kvieši Stendē, Priekuļos, 2009/2012

bioloģiskajos un konvencionālajos laukos

Page 12: Daudzveidības izmantošana šķirņu selekcijā

VASARAS MIEŽI Priekuļos bioloģiskajos un

konvencionālajoslaukos

Page 13: Daudzveidības izmantošana šķirņu selekcijā

Pētījumos izmantoja

4 miežu šķirnes

‘Primus’, ‘Idumeja’, ‘Anni’ un ‘Dziugai’ šo šķirņu maisījumus

‘Primus’ + ‘Idumeja’ un ‘Anni’+ ‘Dziugai’ 2 līniju maisījumus 2 populācijas

Page 14: Daudzveidības izmantošana šķirņu selekcijā
Page 15: Daudzveidības izmantošana šķirņu selekcijā

Iegūtie rezultātiZiemas kviešiemŠķirņu ziemcietība - ražas limitējošs faktors

Page 16: Daudzveidības izmantošana šķirņu selekcijā

Ziemas kviešu populāciju vecākaugu šķirņu graudu raža

t ha-1, 2010/2012Populācijas Vecākaugu šķirnes

B K B K

Vidējā 3.42 5.14 3.86 5.16

Minimālā 1.72 3,71 1.32 3.43

Maksimālā 5.12 6.58 5.41 6.89

Page 17: Daudzveidības izmantošana šķirņu selekcijā

Ziemas kviešu populāciju un vecākaugu šķirņu proteīna

saturs graudos %, 2010/2012Populācijas Vecākaugi

B K B K

Vidēji 10.2 15.6 11.7 16.2

Minimālais 9.4 15.1 10.3 13.7

Maksimālais

11.1 16.3 13.0 18.4

Page 18: Daudzveidības izmantošana šķirņu selekcijā

Iegūtie rezultātiZiemas kviešiem 9 populācijām graudu raža un

kvalitāte pārsvarā bija vidēja, nepārsniedzot vecākaugus

Populācija (Astron/Bill) uzrādīja augstāku ražu bioloģiskajā un konvencionālajā laukā, salīdzinot ar vecākiem

Page 19: Daudzveidības izmantošana šķirņu selekcijā

Iegūtie rezultātiVasaras miežiem Maisījumiem un populācijām būtiski augstāka

raža kā vecākaugiem netika konstatēta ne bioloģiskajos, ne konvencionālajos apstākļos

Nozīmīgi, ar kādām pazīmēm ir vecākaugi: kombinējot miežus ar stāvu ceru, strauju attīstības tempu un piemērotību nelabvēlīgiem apstākļiem ar tādiem, kam cers ir izvērsts un lēnāks attīstības temps, iegūts maisījums ar augstu un atšķirīgos audzēšanas apstākļos stabilu ražu.

Page 20: Daudzveidības izmantošana šķirņu selekcijā

Raža: ‘Primus’ un ‘Idumeja’, maisījums, 2010.g.

20

Page 21: Daudzveidības izmantošana šķirņu selekcijā

Raža: ‘Primus’ un ‘Idumeja’, populācija, 2010.g.

21

Page 22: Daudzveidības izmantošana šķirņu selekcijā

Iegūtie rezultātiVasaras miežiem Proteīns, cietes saturs, tilpummasa un

1000 graudu masa variēja starp šķirņu -vecākaugu vai maisījuma komponentu rādītājiem

Vienam no maisījumiem bija tendence vienā no bioloģiskajām audzēšanas vietām veidot lielāku kopproteīna saturu graudos nekā šī maisījuma komponentiem tīrsējā.

Page 23: Daudzveidības izmantošana šķirņu selekcijā

Iegūtie rezultātiVasaras miežiem Inficēšanās pakāpe ar lapu slimībām

populācijām un maisījumiem variēja starp vecākaugu vai maisījuma komponentu inficēšanās pakāpi

Maisījumiem konstatēta atšķirīga pielāgošanās spēja: vienam no līniju maisījumiem bija tendence veidot augstāku ražu labākos audzēšanas apstākļos, otram– nelabvēlīgos apstākļos.

Page 24: Daudzveidības izmantošana šķirņu selekcijā

Nezāļu augsnes segums 2010. gadā bioloģiskajā saimniecībā ‘Pinderes’

24

Maisījumam Primus +Idumeja būtiski mazāk nezāļu

Page 25: Daudzveidības izmantošana šķirņu selekcijā

Kopsavilkums

Latvijā bioloģiskajā lauksaimniecībā var izmantot vietējiem apstākļiem piemērotus šķirņu maisījumus un hibrīdās populācijas

Veidojot hibrīdās populācijas un šķirņu maisījumus, svarīga ir izejmateriāla izvēle

Pētījumus šajā jomā nepieciešams turpināt

Labākus rezultātus varētu iegūt, palielinot daudzveidības līmeni

Page 26: Daudzveidības izmantošana šķirņu selekcijā

Paldies par uzmanību!