Vienošanās Nr. 2009/0218/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/099 Eiropas Sociālā fonda līdzfinansēts projekts Videi draudzīgu un ilgtspējīgu laukaugu šķirņu selekcijas tehnoloģiju izstrāde, pilnveidošana un ieviešana praksē Daudzveidības izmantošana šķirņu selekcijā Vija Strazdiņa Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts
Eiropas Sociālā fonda līdzfinansēts projekts Videi draudzīgu un ilgtspējīgu laukaugu šķirņu selekcijas tehnoloģiju izstrāde, pilnveidošana un ieviešana praksē. Daudzveidības izmantošana šķirņu selekcijā. Vija Strazdiņa Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts. AUGU ŠĶIRNE. - PowerPoint PPT Presentation
Welcome message from author
This document is posted to help you gain knowledge. Please leave a comment to let me know what you think about it! Share it to your friends and learn new things together.
Transcript
Vienošanās Nr. 2009/0218/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/099
Eiropas Sociālā fonda līdzfinansēts projektsVidei draudzīgu un ilgtspējīgu laukaugu šķirņu
selekcijas tehnoloģiju izstrāde, pilnveidošana un ieviešana praksē
Daudzveidības izmantošana šķirņu selekcijā
Vija Strazdiņa
Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts
AUGU ŠĶIRNE – augu kopums, kas raksturojas ar noteiktām
morfoloģiskām un saimnieciskām īpašībām
Saimniekošanas metodes
Konvencionāla
Intensīva tipa ģenētiski viendabīgas šķirnesMinerālmēsliĶīmiskie augu aizsardzības līdzekļi
BioloģiskaŠķirnes, kas saglabā pietiekami augstu ražu un graudu kvalitāti mainīgos vides apstākļos, nelietojot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus un minerālmēslus
Bioloģiskā daudzveidība sējumos
Šķirņu maisījumi
Šķirņu maisījumu priekšrocības
Spēj labāk pielāgoties mainīgiem vides apstākļiem (ziemcietīgāki, sausumizturīgāki);
Izturīgāki pret slimībām un kaitēkļiem;
Nodrošina stabilāku graudu kvalitāti; Konkurētspējīgāki ar nezālēm; Efektīvāk izmanto saules enerģiju
ražas un graudu kvalitātes veidošanai
Bioloģiskā daudzveidība sējumos
Hibrīdās populācijas
Hibrīdā populācijā augi ir atšķirīgi
♀♂
Hibrīdo populāciju priekšrocības Augstāka ģenētiskā daudzveidība un
mainība pēc dažādām pazīmēm
Dabiskās izlases rezultātā paaugstināta pielāgošanās spēja mainīgiem augšanas apstākļiem
Paaugstināta pazīmju stabilitāte jeb plastiskums
Vecākaugu izvēle
PĒTĪJUMA MĒRĶIS
Salīdzināt ziemas kviešu hibrīdo populāciju un vecākaugu ražu un kvalitāti
Salīdzināt vasaras miežu maisījumu un populāciju ražas un kvalitātes rādītājus
Izvērtēt populāciju spēju pielāgoties bioloģiskajiem un konvencionālajiem apstākļiem
Ziemas kvieši Stendē, Priekuļos, 2009/2012
bioloģiskajos un konvencionālajos laukos
VASARAS MIEŽI Priekuļos bioloģiskajos un
konvencionālajoslaukos
Pētījumos izmantoja
4 miežu šķirnes
‘Primus’, ‘Idumeja’, ‘Anni’ un ‘Dziugai’ šo šķirņu maisījumus
‘Primus’ + ‘Idumeja’ un ‘Anni’+ ‘Dziugai’ 2 līniju maisījumus 2 populācijas
Ziemas kviešu populāciju vecākaugu šķirņu graudu raža
t ha-1, 2010/2012Populācijas Vecākaugu šķirnes
B K B K
Vidējā 3.42 5.14 3.86 5.16
Minimālā 1.72 3,71 1.32 3.43
Maksimālā 5.12 6.58 5.41 6.89
Ziemas kviešu populāciju un vecākaugu šķirņu proteīna
saturs graudos %, 2010/2012Populācijas Vecākaugi
B K B K
Vidēji 10.2 15.6 11.7 16.2
Minimālais 9.4 15.1 10.3 13.7
Maksimālais
11.1 16.3 13.0 18.4
Iegūtie rezultātiZiemas kviešiem 9 populācijām graudu raža un
kvalitāte pārsvarā bija vidēja, nepārsniedzot vecākaugus
Populācija (Astron/Bill) uzrādīja augstāku ražu bioloģiskajā un konvencionālajā laukā, salīdzinot ar vecākiem
Iegūtie rezultātiVasaras miežiem Maisījumiem un populācijām būtiski augstāka
raža kā vecākaugiem netika konstatēta ne bioloģiskajos, ne konvencionālajos apstākļos
Nozīmīgi, ar kādām pazīmēm ir vecākaugi: kombinējot miežus ar stāvu ceru, strauju attīstības tempu un piemērotību nelabvēlīgiem apstākļiem ar tādiem, kam cers ir izvērsts un lēnāks attīstības temps, iegūts maisījums ar augstu un atšķirīgos audzēšanas apstākļos stabilu ražu.
Raža: ‘Primus’ un ‘Idumeja’, maisījums, 2010.g.
20
Raža: ‘Primus’ un ‘Idumeja’, populācija, 2010.g.
21
Iegūtie rezultātiVasaras miežiem Proteīns, cietes saturs, tilpummasa un
1000 graudu masa variēja starp šķirņu -vecākaugu vai maisījuma komponentu rādītājiem
Vienam no maisījumiem bija tendence vienā no bioloģiskajām audzēšanas vietām veidot lielāku kopproteīna saturu graudos nekā šī maisījuma komponentiem tīrsējā.
Iegūtie rezultātiVasaras miežiem Inficēšanās pakāpe ar lapu slimībām
populācijām un maisījumiem variēja starp vecākaugu vai maisījuma komponentu inficēšanās pakāpi
Maisījumiem konstatēta atšķirīga pielāgošanās spēja: vienam no līniju maisījumiem bija tendence veidot augstāku ražu labākos audzēšanas apstākļos, otram– nelabvēlīgos apstākļos.
Nezāļu augsnes segums 2010. gadā bioloģiskajā saimniecībā ‘Pinderes’
24
Maisījumam Primus +Idumeja būtiski mazāk nezāļu
Kopsavilkums
Latvijā bioloģiskajā lauksaimniecībā var izmantot vietējiem apstākļiem piemērotus šķirņu maisījumus un hibrīdās populācijas
Veidojot hibrīdās populācijas un šķirņu maisījumus, svarīga ir izejmateriāla izvēle
Pētījumus šajā jomā nepieciešams turpināt
Labākus rezultātus varētu iegūt, palielinot daudzveidības līmeni