RUTS Kuldīgas filiāle Skaitļošanas tehnikas un programmatūras attīstība (1990.g. – 2000.g.) RUTS 3. kursa audzēkņa Artura Balandiņa
RUTSKuldīgas filiāle
Skaitļošanas tehnikas un programmatūras attīstība(1990.g. – 2000.g.)
RUTS3. kursa audzēkņaArtura Balandiņa
2009. gads Kuldīga
SATURS
Saturs.....................................................................................................1
Ievads.......……………………………………………………………. 2
1990. gads ………………………………………………………….... 3
1991. gads …………………………………………………………… 4
1992. gads …………………………………………………………… 5
1993. gads …………………………………………………………… 6
1994. gads …………………………………………………………… 7
1995. gads …………………………………………………………… 8
1996. gads …………………………………………………………… 9
1997. gads …………………………………………………………… 10
1998. gads …………………………………………………………… 12
1999. gads …………………………………………………………… 13
2000. gads …………………………………………………………… 14
Secinājumi……...……………………………………………………. .15
Pielikums................................................................................................16
Izmantotā Literatūra...............................................................................19
Ievads
Datori un to programmas jau sen vairs neatvieglo mūsu dzīvi – tie ir mūsu dzīve. Es personīgi uzskatu, ka par
neatņemamu mūsu dzīves sastāvdaļu tie kļuva deviņdesmitajos gados. Visa šī desmitgade ir kā milzu
savienojums, kas padarīja datoru patiešām ērti lietojamu, darbu paātrinošu, bērnus izklaidējošu, mācībās
neaizstājamu palīgu.
Es Zinu, ka uzskaitīt dažādus datoru modeļus būtu pilnīgi bezjēdzīgi un tas noteikti nekādu informāciju par
datoru attīstību un tās iemesliem mums nesniegtu tādēļ esmu nolēmis papildus OS aplūkot dažādu firmu
radītās datoru detaļas un nedaudz pieskarties informācijai kas tiešā vai netiešā veidā norāda uz datoru
attīstības vai popularitātes iemesliem.
Lai būtu vienkāršāk uztvert kāds tad varētu izskatīties un kādas detaļas sevī saturēt katra gada
konkurētspējīgākais dators es savu darbu veidošu hronoloģiski. Katrs gads sāksies jaunā lapā ar attiecīgo
virsrakstu. Centīšos programmatūras jaunumus izvietot lapas sākumā un tiem sekos tehnikas pasaules
jaunumi, bet es šīs abas sadaļas nedomāju atdalīt near ko vairāk kā rindkopu (lūdzu, nepārprotiet tas
nenozīmē, ka rindkopas parādīsies tika šāda gadījumā).
Ceru ka šis darbs būs interesants un viegli saprotams.
1990.Gads.
Šis gads bija ļoti ražens firmai „Microsoft” Beidzot 1990. gadā pēc 7 gadu darbības un trim neveiksmīgiem
startiem tā lietotājiem piedāvāja Windows – Windows 3.0. Šajā operētājsistēmā bija 368 jauni uzlabojumi. Šī
OS izmantoja lielu atmiņas apjomu (vairāk par 640 KB), tāpēc bija iespējams izmantot augstāku ekrāna
izšķirtspēju, piemēram, Super VGA 800×600 vai 1024×768. Tas mainīja visu programmatūru ražošanu jo nu
tām bija jādarbojas Windows vidē. Protams, tika izlaists apgrozībā vel daži citi OS interfeiss, bet gada
galvenais notikums bija firmas „Microsoft” acīmredzamo evolūciju piedzīvojušais Windows 3.0 (Screen cut
skatīt pielikumā).
Arī tehniskās pasaules pusē nebija nekāda paguruma tika radītas tādas mātesplates kā „DTK PEM-2500
Cache 386”. Apveltīta ar 25 MHz šinu tā ir pat ļoti jaudīga savam laikmetam. Es teiktu labs simtgadi un
tūkstošgadi noslēdzošās desmitgades iesākums.
1991.Gads.
Tims Berners-Lī uzsāka www tīkla projektu.
Filips Zimermans izstrādāja PGP (Pretty Good Privacy) kriptēšanas programmu, par ko ASV valdība viņu
apsūdzēja kriptogrāfijas izplatīšanas tiesiskās reglamentācijas pārkāpšanā. 1996.gadā šo apsūdzību atsauca.
Amiga Workbench 2,04 parādījās 1991. gadā ar daudziem uzlabojumiem. Krāsu shēmas mainījušās un tika
ieviests 3D skats. Pēc noklusējuma Workbench atbalstīja 640 × 256 lielu izšķirtspēju, bet bija iespēja uzlikt
arī lielāku (Screen cut skatīt pielikumā).
Šijā gadā soli pretim attīstībai spēra arī Mac, šijā gadā, Mac OS 7.0 versija bija pirmais Mac OS interfeiss,
kas atbalstīja krāsas. Smalki pelēcīgi toņi, zili un dzelteni toņi bija sastopami tieši ikonās (Screen cut skatīt
pielikumā).
Evolūcijas rezultātā ko izsauca Microsoft Windows grafiskās lietotāja saskarnes izstrādāšana 1980. gadu
beigās un 1990. gadu sākumā no BASIC (Beginner’s all purpose symbolic instruction code) programmēšanas
valodas kas tika izstrādāta 1960. gadā, Microsoft 1991. gadā radīja Visual Basic programmēšanas valodu.
Kā pilnīgi jauna tika ieviesta programmēšanas valoda Python. Gvido Van Rossums to izveidoja strādājot
firmā CWI, Nīderlandē. Tajā laikā viņš strādāja ar operētājsistēmu Amoeb, un bija nepieciešama valoda, kas
būtu līdzīga ABC programmēšanas valodai, bet ar vieglu piekļuvi sistēmas funkcijām. 1989. gada beigās
Gvido sāka projektēt valodu, kurai būtu paplašināšanas iespējas. Tā kā Rossumam bija pieredze ar Modula-
2+ tad viņš jaunajā valodā sintaksi un pārtraukumu semantiku pielietoja no valodas Modula-3.
Tehnikas ziņā galvenais notikums šinī gadā bija Apple portatīvais dators, kas strādāja, izmantojot baterijas.
Arī pirms šā datora tika radīti portatīvie skaitļotāji, bet Apple bija pirmais, kas vienā mašīnā apvienoja
spilgtu, asu attēlu ekrānā, skaitļotājā iebūvētu manipulatoru (trackball) un baterijas, kas nodrošina skaitļotāja
pietiekami ilgu darbu. Trekbols tāpat kā pele ir manipulators, tikai tā darbināšanai nepieciešams tik liels
laukums, cik liels ir pats trekbols.
Protams, jāpiemin, ka iznācis AMD procesors Am386 ar 12MHz - 40MHz lielu taktsfrekvenci .
Šeit nav vispār mātesplates ko pieminēt jo vienīgā par kuru esmu spējis atrast informāciju ir kā no
iepriekšējās desmitgades.
1992. Gads.
1992. gada pasaulē parādījās Windows 3.1. Tajā tika iekļauti TrueType fonti. Tika iekļauti arī krāsu shēmas
– Hotdog Stand, kurā bija spilgti sarkanā, dzeltenā un melnā krāsa. Šī shēma tika izstrādāta, lai palīdzētu
cilvēkiem ar daļēju krāsu aklumu (Screen cut skatīt pielikumā).Windows 3.1 jau tika izmantota grafiskā
lietotāja saskarne (Graphical User Interface - GUI), kurā programmas un komandas varēja izvēlēties ar peli,
nevis vajadzēja ievadīt no tastatūras. Taču MS Windows 3.1 nevar uzskatīt par operētājsistēmu, jo tā tika
veidota kā čaula (pati izmantoja operētājsistēmu MS DOS). Nākamā versija Windows for Workgroups (3.11)
bija ar papildus iespējam darbam tīklā.
OS/2 2.0 interfeiss bija pirmais GUI, kas guva starptautisku atzinību un pieeju testēšanai. Viss lietotāju
interfeiss tika veidots objekt orientēti. Katrs fails un mape bija objekts, kas varēja būt saistīts ar citiem
failiem, mapēm vai lietojumprogrammām. Tā arī atbalstīja “drag and drop” funkciju un veidnes (Screen cut
skatīt pielikumā).
Parādījās Photo-CD. Šo virzienu attīstīja firma Kodak, lai varētu kompaktdiskos glabāt augstas kvalitātes
attēlus. Attēli tika sagatavoti tos skenējot ar lielu izšķirtspēju. Pēc tam ar speciālu algoritmu palīdzību attēli
tika saspiesti un saglabāti kompaktdiskā. Ar speciālas nolasošās iekārtas palīdzību šos attēlus varēja apskatīt
datora monitorā un izmantot tālākai apstrādei. Lai parastais CD-ROM varētu nolasīt informāciju no Photo-
CD diska, ir nepieciešams speciāls draiveris.
Ir iespēja pieminēt CH-386-33A mātesplati un apveltīta ar 40 MHz šinu un 32 MB RAM.
1993.Gads.
1993. gadā firmā Microsoft tika izveidota operētājsistēma Windows NT 3.1 . Windows NT ir firmas
Microsoft izstrādāta 32 bitu vairākuzdevumu operētājsistēma ar grafisku lietotāju saskarni, tīklošanas
iespējām un paaugstinātas drošības līdzekļiem. (TTC datubāze)
1993. gadā mikroprocesoru gigants Intel izveidoja Pentium mikroprocesoru. Tas saturēja 3,1 miljonu
tranzistoru un strādāja gandrīz divas reizes ātrāk nekā iepriekšējais procesors Intel 486.
1993. gadā Ilinoisas universitātes absolventi Marks Andersens, Ēriks Bina u. c. izveidoja savu pirmo
programmu Mosaic, ar kuras palīdzību varēja meklēt informāciju WWW. Pēc tam šādu programmu saradās
ļoti daudz. Gadu vēlāk par neapšaubāmu līderi izvirzījās korporācija Netscape, kuru dibināja Marks
Andersens un Džims Klarks, kurš savukārt kādreiz bija nodibinājis firmu Silicon Graphics.
Datoru attīstību veicināja interneta popularitāte tādēļ jāmin, ka šijā gadā arī sākās Interneta sprādzienveida
izplatība, kad arī fiziskām personām tika atļauts pieslēgties Internetam. Faktiski tas bija e-komercijas
pirmsākums. 1993.gadā jau vairāk nekā 100 valstīm bija pieslēgums Internetam. Parādījās pirmās
Internetbankas.
Tehniskā pasaule uz vietas nestāv un Intel rada procesoru i486DX2 Pentium.
Bet mātesplates šogad tiek ražotas vairumā un izšķirt labāko nespēšu tādēļ lūk četras kuras vislabāk izceļas:
Octek Jaguar V
MG 8517 386SX-33
UMC 386DX-40
MG 38606
1994.Gads.
1994. gada oktobrī firma “Microsoft” pārsteidz konkurentus pilnīgi nesagatavotus – Windows NT 3.5.
Tas noteikti bija trieciens jebkuram konkurentam. Nebija pagājis pat gads kopš Windows NT 3.1 parādīšanās
tirgū un jau lietotājiem tiek piedāvāts jauns Windows. Tas bija gluži kā paziņojums, ka esam ieņēmuši tirgu
un tagad mēs diktēsim noteikumus.
Atklātībā pirmo reizi tika laista Java. Tā ir firmas Sun Microsystems izstrādāta objektorientēta
programmēšanas valoda. Valoda, kuras sākotnējais nosaukums bija Oak, tika veidota kā C++ aizstājēja, lai
gan tās funkcionalitāte ir tuvāka Objective C un C++ aizstāt tai pilnīgi noteikti neizdevās, bet pašreiz tā ir
viena no populārākajām programmēšanas valodām.
AMD rada savu Am486 ar 25MHz - 120MHz taktsfrekvenci.
Un arī šogad diezgan daudz pamatplates ierauga dienasgaismu:
Forex 486DLC
PX486P3
Biostar 386DX-40
OPTi 495SLC
1995.Gads.
1995. gadā tika izveidota jauna Windows versija, kuras darba nosaukums bija Chicago. Iepriekš tika
uzskatīts, ka tirgū tā parādīsies ar nosaukumu Windows 4.0, bet Microsoft izvēlējās – Windows 95. Windows
95 lietotāju interfeiss pilnībā pārstrādāts, kur neliela poga bija pievienota katram logam. Pirmo reiz parādījās
slavenā “Start” poga. Šī OS bija milzīgs solis Microsoft popularitātei (Screen cut skatīt pielikumā).
Tika radīta JavaScript. Tā ir objektorientēta skriptu valoda, kas balstīta uz prototipu koncepta. Valoda pamatā
ir pazīstama pēc to izmantošanas tīmekļa vietnēs izpildīšanai uz klienta datora. Tā sākotnēji tika izstrādāta
firmā Netscape Communications ar nosaukumu Mocha, vēlāk LiveScript, līdz ieguva tagadējo nosaukumu.
Tika radīta Wiki, wiki jeb viki ir tīmekļa vietne (vai savādāka hiperteksta dokumentu kolekcija), kas ļauj
lietotājiem pievienot saturu, līdzīgi kā Interneta forumos, kā arī labot to. Par "Viki" sauc arī programmatūru,
kas ļauj izveidot šāda veida tīmekļa vietnes. Tiešsaites enciklopēdija Vikipēdija darbojas uz Viki
programmatūras MediaWiki.
Tika radītas 2 ievērību cienīgas videokartes:
S3 ViRGE Pirmā mainstream 64-bit videokarte ar GPU taktsfrekvenci 66 MHz, līdz 4 MB VRAM,
DirectX 6 atbalstu un PCI interfeisu. Izgatavota 350 vai 500 nm tehnoloģiskajā procesā (Attēlu skatīt
pielikumā).
ATI Rage II Pati pirmā versija ATI Rage 3D ar 32-bit joslu un 2 MB lēnu EDO tipa VRAM neguva
atzinību, bet 2. laidiens jau bija advancētāks. Videoatmiņa - 8 MB SDRAM tipa, josla 64-bit, GPU
frekvence 25-60 MHz, atmiņas - 66-83 MHz. Modelim bija paredzēta arī DVD atskaņošana.
Tehprocess - 250 nm (Attēlu skatīt pielikumā).
Tika pieņemta pirmā USB standarta versija (1.0). Universal Serial Bus (no angļu: "universālā seriālā
kopne") jeb USB ir seriālās kopnes standarts perifērijas iekārtu pieslēgšanai datoram vai citai iekārtai. Tas
standartizē USB pieslēgvietas (portus), iekārtas, kuras pieslēdz šīm pieslēgvietām, kā arī sakaru protokolu,
kuru lieto datu pārsūtīšanai starp USB pieslēgvietām un USB ierīcēm.
Intel rada savu PentiumPro procesoru ar 150 MHz – 200 MHz Taktsfrekvenci.
Šijā gadā līdzi visam nāk patiešām daudz pamatplates un lai pircējiem izvēli sarežģītu vel vairāk tās bez maz
vai near ko neatšķiras:
FIC 486 PVT
QDI OPTi 895
Octek Hippo DCA2
QDI P4U885P3
1996.Gads.
OS/2 Warp 4 parādijās 1996. gadā un šajā versijā, līdzīgi kā Windows, parādījās ikona – miskaste, kur
saglabājās lietotāju dzēstie faili (Screen cut skatīt pielikumā).
Video pasaulē ienāk:
3dfx Voodoo1 kas bija Pirmā "īstā 3D" videokarte, zīmīga ar to, ka tranzistoru skaits pirmoreiz
sasniedza miljonu. GPU frekvence - 50 MHz, atmiņas - 50 Mhz. DirectX 3 atbalsts, PCI interfeiss.
Trūkums bija nespēja renderēt 2D attēlus (Attēlu skatīt pielikumā).
Šoreiz ir divi ievērības cienīgi notikumi procesoru pasaulē:
Intel nāk klajā ar savu MMX Pentium
AMD tam atbild ar AMD-K5
Par šo gadu var teikt tikai to ka mātes plašu apjoms ir trīskāršojies un katra ar kaut ko izceļas piemēram
Gigabyte 586s ir iespēja pieslēgt K6 procesoru un šina ir līdz 75 Hz bet RAM ir palielināms tikai līdz 128
MB savukārt ASUS VX-97 to var palielināt līdz 256 MB tādēļ noteikt kura tad vadošā un galvenā nav
iespējam noteikt jo katram litotājam savas vajadzības.
1997.Gads.
Mac OS System 8, kuru pirmo reiz prezentēja 1997. gadā, bija 256 krāsu ikonas pēc noklusējuma.
Izometriska stila ikonas, kuras saucās pseudo-3D. Platīna pelēka krāsa, kas kļuva par Mac OS nākotnes krāsu
(Screen cut skatīt pielikumā).
1997. gada decembrī firma Microsoft paziņoja par Windows 98 izveidi. kur tika izmantos vairāk nekā 256
krāsu. “Windows Explorer” gandrīz pilnībā mainijās un pirmo reiz parādijās “Active Desktop” (Screen cut
skatīt pielikumā).
1997. gadā firma Intel izgatavoja procesoru Pentium MMX Overdrive, lai modernizētu skaitļotājus
(palielinātu to ātrumus), kuriem ir Pentium procesors. MMX (MultiMedia eXtension – paplašinājumi
multivides programmu izmantošanai) ir komplekts ar 57 jaunām komandām, kas paplašina personālo
skaitļotāju multivides (multimediju) iespējas. Vārds MultiMedia veidojies no diviem vārdiem – multi
(saīsinājums no multiple), kas nozīmē daudz, un Media, kas nozīmē vide. Tātad multimedija ir
datorprogramma, kurā ir apvienotas teksta, skaņas, grafikas, video un animācijas iespējas.
1997. gada aprīlī tika izlaists procesors AMD K6, kura takts frekvence (vispopulārākais ātrdarbību
raksturojošais faktors) ir 180–300 MHz. Galvenie šā procesora konkurenti ir Cyrix M2 (1997. gada 2.
ceturkšņa beigas), Intel Pentium II (1997. gada beigas) (Screen cut skatīt pielikumā), Intel Deschutes (1998.
gada vidus). Tuvākajā nākotnē plānots izgatavot Intel Willamette, kas par 50% pārsniegs iepriekšējā
procesora ātrdarbību, un Intel Merced. Vēl procesoru avangardā ietilpst Digital Alpha procesori.
Šoreiz video pasaulē veselas divas videokartes kuras īpašu ievērību izpelnījušās savas spējas renderēt gan 2D
gan arī 3D:
Riva 128 (NVIDIA NV3) (1997) Pirmā NVidia videokarte ar 3,5 miljoniem tranzistoru 350 nm
tehnoloģiskajā procesā. Ja Voodoo pirmā sērija darbojās tikai uz 3D, tad Riva bija Combo 2D/3D
karte ar 128-bit joslas platumu un AGP 2x interfeisu. Lai arī GPU un VRAM frekvences jau
uzkāpušas līdz 100 MHz, tomēr šai videokartei bija ievērojami sliktāka attēla kvalitāte kā Voodoo
(Attēlu skatīt pielikumā).
3dfx Voodoo Rush (1997) Voodoo atrisināja 2D un 3D savietojamību pēc principa "2 in 1" -
parādījās neliela papildplatīte virs galvenās. Līdz ar to atkrita vajadzība pārslēgt videokartes. Ieviests
PCI/AGP interfeiss. Citi parametri tādi pat kā Voodoo1 (Attēlu skatīt pielikumā).
Arī šogad Intel un AMD rada katru savu procesoru zvaigzni:
Intel tas ir jaunais PentiumIIBet
AMD var lepoties ar AMD-K6
Pie mātesplatēm šogad ir parādījies līderis un tā ir Gigabyte 586s2 kura ir saglabājusi savas iepriekšējās
versijas šinas jaudu un ir ieguvusi iespēju palielināt savu RAM līdz 384 MB tas ir jaunums un noteikti
izceļas, lai gan iespējamo procesoru pusē tai nav pats augstākais rezultāts.
1998.Gads.
Šī gada sākumā Microsoft ir tiešām pabeidzis un izlaidis apgrozībā Windows 98, kur tika izmantos vairāk
nekā 256 krāsu daudzums. “Windows Explorer” gandrīz pilnībā mainijās un pirmo reiz parādijās “Active
Desktop”. Var minēt ka šis ir šīs tūkstošgades noslēdzošais Windows.
Pirmā KDE 1.0 versija iznāca 1998. gadā. KDE jeb K Desktop Environment ir viena no vecākajām Linux (un
citu OS) grafiskajām vidēm, kuras izstrāde sākās 1996. gadā kā ērti lietojāma alternatīva GNOME grafiskajai
videi. No pirmā skatiena vides izskats nedaudz līdzinās MS Windows Aero, tomēr tas ir maldinoši. KDE nav
Windows saskarnes atdarinājums, drīzāk abas grafiskās vides balstās uz līdzīgiem pamatprincipiem (Attēlu
skatīt pielikumā).
Grafiskajā pasaulē šoreiz trīs jaunumi:
Matrox Mystique G200 (1998) Karte zīmīga ar to, ka SODIMM atmiņas spraudnis izvietots tieši uz
plates. Tātad pirmo reizi vēsturē lietotājam tika dota iespēja apgreidot savu videokarti. GPU
frekvence - 85 MHz, VRAM - 112 MHz, 64-bit josla. Pāriets pilnībā uz AGP interfeisu (Attēlu skatīt
pielikumā).
3dfx Voodoo2 (1998) Pirmoreiz tika pielietots SLI - iespēja saslēgt 2 videokartes veiktspējas
palielināšanai. Daži šo izgudrojumu kļūdaini piedēvē NVidia. Voodoo2 gadījumā katra videokarte
apstrādā savas attēla rindas. Diemžēl atkal nav izdevies kvalitatīvi apvienot 2D un 3D apstrādi (Attēlu
skatīt pielikumā).
Nvidia NV4 Riva TNT (1998) Šeit arī NVidia ievieš SLI iespēju. VRAM palielināts līdz 16 MB,
frekvence līdz 110 MHz, toties GPU frekvence samazinājusies līdz 90 MHz. Josla 128-bit, 7 miljoni
tranzistoru (Attēlu skatīt pielikumā).
Šogad intel izceļas ar savu jauno procesoru Celeron bet AMD pusē līdzvērtīgu pretinieku neizdodas atrast.
Šis gads slavas saulītē ir izgrūdis FIC VA-503+. Tās nosaukums jau norāda uz RAM iespēju tikt
paaugstinātam līdz 512 MB bet ir velkas tai šinas jauda ir iespējama pat 124 MHz taču vierāk tā izceļas kā
pirmā 100 MHz Super 7 mātesplate kura paredzēta ārkārtīgi ilgai dzīvei. Arī slots – ligzdu ziņā tā noteikti
neatpaliek no konkurentiem.
1999.Gads.
BeOS 4.5 nāca klajā 1999. gadā. BeOS tika izstrādā personālajiem datoriem, bet sākotnēji tā tika iztrādāta tikai BeBox aparatūrai. BeOS interfeiss tika izstrādāts ar skaidru, tīru un nepiesātinātu dizainu (Screen cut skatīt pielikumā).
1999. gadā parādījās GNOME (galvenokārt Red Hat Linux distributīvā, bet velāk arī citos Linux distributīvos) (Screen cut skatīt pielikumā).
Video pasaulē ienāk :
ATI Rage Fury MAXX (1999) Jau nopietnāka karte ar OpenGL un Direct3D atbalstu. VRAM
palielināts līdz 64 MB. Izmantoti 2 grafiskie procesori ar frekvenci 125 MHz, no kuriem otrais
ieslēdzas tikai pie pilnekrāna 3D spēlēm. Atmiņas frekvence 143 MHz, 128-bit. Tranzistoru skaits 16
milj. (8 M x 2). Interfeiss - AGP, DirectX 7 atbalsts, 125 nm tehprocess (Attēlu skatīt pielikumā).
Tika izlaista arī versija ar iebūvētu TV uztvērēju - All-in-Wonder 128.
Šogad atkal ir divi procesori, no kuriem izvēlēties labāko nebūs nemaz tik viegli:
Pie AMD tas būs Athlon(K7)
Toties Intel rada PentiumIII
Šis gads ir interesants jo ir divas atšķirīga spēka mātesplates, kas spētu izrādīt konkurenci viena otrai ja vien
to gribētu FIC VB-601 ar savu 1 GB RAM un 100 MHz šinu, un Celeron, Pentium 2/3 procesoru pret (vai
pat „kopa ar”) FIC SD-11 ar savu 200 MHz šinu un 768 MB RAM un Athlon procesoru.
2000.Gads.
2000. gada sākumā Apple paziņo par jauno Aqua interfeisu un 2001. gadā pirmo reiz to demonstrē sistēmā,
ko nosauca par Mac OS X. Ikonām tika pielietotās caurspīdīguma iespējas. Sākumā šis interfeiss saņēma
daudz kritikas, bet vēlāk guva plašu atzinību.
Ir sācies jauns gadu tūkstotis un tas ir skaidri redzams arī pēc tehnaloģijām kuras tiek radītas un parādās tirgū
un ļoti spilgti tas atspoguļojas uz grafiskajām kartēm:
NVIDIA GeForce 2 GTS (2000) Sākas NVidia GeForce sērija. Tranzistoru skaits jau sasniedz 25
milj., GPU frekvence - 260 MHz, atmiņas - 460 MHz modelī GeForce 2 Ultra). Kartes ir ar 128-bit
joslu un AGP interfeisu. Atbalsta DirectX 7 (Attēlu skatīt pielikumā).
ATI Radeon 100 sērija (2000-2001) Pirmās Radeon videokartes, konkurences karš ar NVidia sākas.
Sērijā ietilpst 7000, 7200 un 7500 modeļi ar 128-bit joslu. Jaudīgākajai no tām, ar TV uztvērēju
apgādātajai Radeon 7500 All-In-Wonder GPU darbojas 290 MHz, VRAM - 230 MHz frekvencē.
Karte satur 30 milj. tranzistoru, atbalsta DirectX 7, interfeiss CPI/AGP (Attēlu skatīt pielikumā).
Ir iestājies jaunā tūkstošgade bet karš starp Intel un AMD turpinās
Intel rada:
Celeorn2
Pentium4
AMD atbild ar:
Duron Athlon II
Gadu tūkstotis paliek bez viennozīmīga līdera. Tomēr pretendenti nav pārāk daudz tādēļ tos pieminēšu:
Epox 8KTA
FIC AZ-11
ASUS K7V
Secinājumi.
Šo darbu rakstot es iemācījos ļoti daudz jauna gan par datoru un programmatūras attīstību gan arī par datoru
detaļu raksturīgākajām iezīmēm un to tā pareizi izprast to ko nozīmē katrs to raksturlielums. Protams,
paskatījos arī informācijā par tālāku pagātni.
Secinājums ir tikai viens – Nebūtu ne puses no visas tas tehnoloģijas, kas ir pieejama mūsdienas ja
nepastāvētu tik sīva konkurence un tas attiecas kā uz programmatūrām tā arī uz tehnisko jomu.
Pielikums.
Windows 3.0 Amiga Workbench 2.04 Mac OS System 7
Windows 95 Windows 3.1 OS/2 2.0
S3 ViRGE (1995) ATI Rage II OS/2 Warp 4
3dfx Voodoo1 Mac OS System 8 Windows 98
Riva 128 (NVIDIA NV3) 3dfx Voodoo Rush KDE 1.0
Matrox Mystique G200 3dfx Voodoo2
Nvidia NV4 Riva TNT BeOs 4.5 GNOME 1.0
ATI Rage Fury MAXX NVIDIA GeForce 2 GTS ATI Radeon 100 sērija
Mac OS X
Izmantotā Literatūra
http://redhill.net.au/ig.html
http://www.google.lv/
http://home.lanet.lv/~grebezs/JurisG-Datora-sastavdalas-Ergonomika/iProcesors.htm
http://rkrv.phpnet.us/ECDLmod1/1modulis/e104.htm
http://www.maximumpc.com/article/features/graphics_extravaganza_ultimate_gpu_retrospective
http://www.maximumpc.com/article/features/cpu_retrospective_the_life_and_times_x86?page=0%2C1
http://74.125.77.132/search?q=cache:rDfAObBx8IQJ:www.geocities.com/choks800/refer/
procesori.doc+procesoru+v%C4%93sture&cd=3&hl=lv&ct=clnk&gl=lv
http://www.liis.lv/sktehves/index.htm