-
DARBA DEVJA ROKASGRMATA
Ieguldjums Tav nkotn
Materils izdots Eiropas Socil fonda finanst projekta Darba
attiecbu un darba drobas normatvo aktu praktiska piemroana nozars
un uzmumos
(projekta identifikcijas Nr. 1DP/1.3.1.3.2./08/IPIA/NVA/002)
ietvaros.
Latvijas Darba devju konfedercija, 2010
Autori: Darba tiesbu sadaa Daiga ErmsoneDarba aizsardzbas sadaa
SIA DDV
Par materila saturu atbild SIA Comperio
-
2
SATURSSATURS
................................................................................................................................................
2Darba devju konfedercijas enerldirektores Elnas Egles priekvrds
........................................... 3
A. DARBA TIESBAS
...............................................................................................................................
5IEVADS
.................................................................................................................................................
5
I DARBA TIESISKO ATTIECBU NODIBINANA
..........................................................................
61.1. Pieemana darb
.................................................................................................................
61.2. Nodarbinanas aizliegumi un ierobeojumi
........................................................................
241.3. Prbaudes laiks
.....................................................................................................................
261.4. Starptautisks darba tiesbas
.................................................................................................
26
II DARBA LGUMS
.........................................................................................................................
29III VIENLDZGU TIESBU PRINCIPS
..........................................................................................
36IV DARBA NOSACJUMI
...............................................................................................................
40
4.1. Darba organizcija uzmum
...............................................................................................
404.2. Jaunieu darbs
......................................................................................................................
584.3. Darba samaksa
......................................................................................................................
624.4. Slimbas nauda
......................................................................................................................
764.5. Darba laiks
.............................................................................................................................
78
V ATPTAS LAIKS
.........................................................................................................................
88VI SOCILAIS DIALOGS
.............................................................................................................
100
6.1. Darbinieku prstvba
..........................................................................................................
1006.2. Darba koplgums
.................................................................................................................
102
VII DARBA STRDI
......................................................................................................................
106VIII DARBA TIESISKO ATTIECBU IZBEIGANA
........................................................................114IX
UZMUMA RESTRUKTUARIZCIJA
...................................................................................
135
9.1. Kolektv atlaiana
.............................................................................................................
1359.2. Uzmuma
preja................................................................................................................
1369.3. Uzmuma makstnespja
..................................................................................................
138
B. DARBA AIZSARDZBA
....................................................................................................................
139IEVADS
.............................................................................................................................................
139
I DARBA AIZSARDZBAS SISTMAS ORGANIZANA
........................................................... 1401.1.
Darba aizsardzbas organizatorisks struktras izveide
........................................................ 1401.2.
Darba vides iekj uzraudzba, darba vides risku novrtana un
darbinieku informana.. 144
II DARBINIEKU INSTRUKTA UN APMCBA
.........................................................................
147III DARBA AIZSARDZBAS PASKUMU STENOANA
............................................................ 149IV
KOLEKTVIE UN INDIVIDULIE DARBA AIZSARDZBAS LDZEKI
.................................... 151V OBLIGT VESELBAS PRBAUDE
......................................................................................
152VI PIRM PALDZBA UN CITI NEATLIEKAMIE PASKUMI
..................................................... 155VII
NELAIMES GADJUMU IZMEKLANA UN UZSKAITE
....................................................... 158VIII
DARBA DEVJA PIENKUMI UN TIESBAS DARBA AIZSARDZBAS JOM
..................... 162IX DARBINIEKA PIENKUMI UN TIESBAS DARBA
AIZSARDZBAS JOM ........................... 163
PIELIKUMS: PAMATA INSTRUKCIJU PARAUGI
.............................................................................
1651.pielikums: Darba aizsardzbas ievadinstrukcijas paraugs
......................................................
1652.pielikums: Instrukcijas pirms paldzbas sniegan paraugs
............................................... 1713.pielikums:
Ugunsdrobas instrukcijas paraugs
.....................................................................
1744.pielikums: Darba aizsardzbas instrukcijas darbam ar datoru
paraugs .................................. 179
-
3
DARBA DEVJU KOnfEDERciJAS EnERlDiREKTORES ElnAS EGlES
pRiEKVRDSIeguldjums konkurtspjPrvarot finanu un ekonomisks krzes,
nemainga paliek atzia, ka ms-diens darba devja vrtgkais kapitls ir
t darbinieki, turklt veseli, radoi un prasmgi darbinieki. Tikai di
darbinieki spj kvalitatvi un efektvi stenot uzmum izvirztos mrus,
kpint darba produktivitti un uz-muma konkurtspju. Latvijas Darba
devju konfedercijas (LDDK) gt pieredze, konsultjot darba devjus
darba tiesbu un aizsardzbu jautju-mos, ir devusi stingru prliecbu,
ka uzmumi ir ieguvji ne tikai stermia, bet ar ilgtermi, ja tiek
sakrtota darba vide, ievrotas darba tiesbas un pilnveidots socilais
dialogs uzmuma, nozares, reionlaj un nacion-laj lmen.
s rokasgrmatas mris ir informt par svargko, kas, atbilstoi
jaunka-jm likumdoanas prasbm, ir jem vr, lai nodrointu atbilstou
darba organizciju un darba vidi, slgtu koplgumus, darba devju
organizciju un nozaru arodbiedrbu enerlvienoans. Uzmanba pievrsta
ar drou darba apstku ievieanai un, balsoties uz LR pastvoajiem
normatvajiem aktiem, darba aizsardzbas sistmas atbilstbas izvrtanai
uzmum.
Sadarbbas pamat - socilais dialogsPuu veiksmgas sadarbbas pamat
ir dialogs vlme ieklausties, izprast un vienoties par risinjumiem,
lai sasniegtu darba devju un darbinieku kopgos mrus. LDDK, k
nacionl lmea socil dialoga partneris valdbai no darba de-vju puses,
ir pankusi vairkas izmaias gan darba aizsardzbas normatvo aktu
radto birokrtisko ru mazinan, gan pc etru gadu intensva darba
vienojusies ar arodbiedrbm, un Saeima ir piemusi jaunas Darba
likuma izmaias.
Nozmgks Darba likuma izmaias ne tikai samazina uzmuma
cilvkresursu izmaksas un administratvos rus, bet ar palielina darba
devju organizciju lomu nozaru un tautsaimniecbas attstb. Darba
devju organizcijas, kas prstv 50% no nozar nodarbintajiem vai t
apgrozjums sastda 60% no nozares izstrdes, var slgt paplaints
enerlvienoans, kas auj, piemram, noteikt minimli pieaujamo darba
algas apmru konkrtaj nozar un pat pa profesiju grupm. ai vienoans
var bt ar citi nosacjumi, piemram, par vienotiem darbbas
principiem, kuri jievro darba devjiem strdjot augstas tirgus
konkurences apstkos, u.c.
LDDK ar atbalstja grozjumus Publisko iepirkumu likum, kuri
nosaka, ka uzmumam ir jmaks vismaz 70% no vid-js darba algas nozar.
Darba devju organizcijm ir iespja du vidjo algu ar noteikt, lai
izvairtos no neobjektvas statistikas datu interpretcijas.
-
4
Uzmuma vrtgkais kapitls cilvksRpes par darbiniekiem atbilst gan
darba devju, gan valsts kopjm interesm. Darbinieki, kuru veselbas
stvokli ir nelabvlgi ietekmjusi darba vide un kuri ir zaudjui darba
spjas, nespj gt sev profesionlu piepildjumu, savukrt, darba devjs
zaud kompetentu specilistu. Cilvks spiests no devja kt par mju,
saemot kompenscijas par darba spju zudumu, radot slogu valsts
socilajam budetam. Protams, liela loma eit ir ar paiem
darbiniekiem, kuru pienku-mu starp noteikti minamas rpes par savu
veselbu un darba drobas prasbu ievroanu.
LDDK vlas sniegt atbalstu darba devjiem preczai normatvajos
aktos definto prasbu stenoanai uzmjiem un rpties, lai s prasbas btu
saprtgas un izpildmas. Rokasgrmata sniedz praktiskus padomus un
norda uz inform-cijas avotiem, kur meklt padziintu informciju, lai
sakrtotu darba aizsardzbas sistmu uzmum.
Pirmo reizi du rokasgrmatu sagatavoja Labkljbas ministrija
2002.gad. Pateicoties Labkljbas ministrijas un Nodar-bintbas valsts
aentras atbalstam Eiropas Socil fonda finanst projekta Darba
attiecbu un darba drobas norma-tvo aktu praktiska piemroana nozars
un uzmumos ietvaros, LDDK ir radusies iespja to izdot atkrtoti,
atjaunojot informciju un rekomendciju atbilstbu jaunajiem
normatvajiem aktiem. LDDK cer, ka rokasgrmat sniegtie padomi un
skaidrojumi aus efektvi organizt darbu.
Projekta citu aktivitu ietvaros uzmjiem ir iespja bez maksas
saemt konsultcijas darba tiesbu un darba aizsar-dzbas jautjumos
piecos Latvijas reionos, novrtt darba vides riskus, apmeklt apmcbas
seminrus, k ar izmantot informatvo materilu Darba aizsardzba
uzmumos, ptjumu par darba apstkiem un riskiem Latvij, elektronizto
darba vides risku novrtanas sistmu un interaktvo datorspli.
LDDK aicina darba devjus konsolidt spkus un nodroint uzmumu un
nozaru konkurtspju, apvienojoties darba devju organizcijs. Kopgi
prvarot prbaudjumus tautsaimniecb, gsim iedvesmu turpint darbu ar
ilgtspjgu ska-tjumu un radom idejm.
Veiksmi un izdoanos vlot,LDDK enerldirektore Elna Egle
-
5
A. DARBA TiESBASiEVADS
Darba devju rokasgrmatas Darba tiesbu sadaa ir paredzta tiem
specilistiem, kuriem ikdien sav uzmum ir jveic personlvadbas
funkcijas. Labai cilvkresursu vadbai ir jnodroina, ka uzmum tiek
ievroti Darba likuma noteikumi un ka darbinieki ir labi informti
par uzmuma iekjo krtbu, k ar par savm tiesbm un pienkumiem.
Rokasgrmata ir veidota ar domu, lai t btu viegli un parocgi
izmantojama, tpc t ir sarakstta vienkr un lastjam viegli uztveram
valod, kas btiski atvieglo ts uztveranu un praktisko pielietoanu.
Rokasgrmata ir sastdta, par pamatu emot jebkura darbinieka darba ma
cikla struktru, skot ar darbinieka pieemanu darb ldz pat darba
tiesisko attiecbu prtraukanai. Lai atvieglotu orientanos Darba
likuma noteikumos, rokasgrmatas tekst ir sniegtas nordes uz
piemi-ntajiem un apskattajiem likuma pantiem, kas ir jpiemro
attiecgaj gadjum. T k informcijai personlvadbas jom ir tikai
rekomendjos raksturs, rokasgrmatas tekst t ir izcelta.
Rokasgrmat ir ietverta informcija par visprjm darba tiesbu
normm, kuras jievro visiem darba devjiem. Ro-kasgrmat nav ietverta
informcija par specilajiem tiesbu aktiem, kas regul nodarbinanas
noteikumus atsevim darbinieku kategorijm.
Rokasgrmata ir izstrdta informatvajam mrim, td jebkur gadjum,
kad tiek piemrota konkrta darba tiesbu norma, ir jem vr Darba
likuma noteikumi. Jatceras, ka Rokasgrmat ietvertajai informcijai
nav juridiska spka.
-
6
DARBA TIESISKO ATTIECBU NODIBINANA
i DARBA TiESiSKO ATTiEcBU nODiBinAnADarba devjam, sldzot darba
lgumu ar darbinieku, jem vr, ka darba tiesisks attiecbas regul:
Latvijas Republikas Satversme; Latvijai saistos starptautisko
tiesbu normas; Darba likums; citi normatvie akti; darba koplgums;
darba krtbas noteikumi.
Darba likums un citi normatvie akti, kas regul darba tiesisks
attiecbas, ir saistoi visiem darba devjiem neatkargi no to tiesisk
statusa, ja darba devju un darbinieku savstarpjs tiesisks attiecbas
dibintas uz darba lguma pamata.
1.1. Pieemana darb
Amata analzeJaunas darba vietas izveidoana ir tiei saistta ar
uzmuma biznesa vajadzbm, tpc darbinieku atlases procesa plnoana
jsaista ar uzmuma tlks attstbas plnoanu. Amata analze paldz noteikt
un precizt darba pienkumus, atbildbu un citas ar amatu saistts
prasbas, ieskaitot nepiecieams kompetences prasbas jaunajam
darbiniekam sekmgai darba izpildei. Tdjdi amata analze paldz novrst
neatbilstou darbinieku pieemanu darb. Ar jdzienu neatbilstos ir
domts ne tikai nepietiekami kompetents, bet ar prk augsti
kvalificts darbinieks. Tas ir btiski, jo prk kvalifictu darbinieku
ir gandrz neiespjami motivt darbam konkrtaj amat, jo viam vairs nav
izaicinjuma sava darba izpild, k rezultt darbinieks savu darbu var
veikt garlaikoti.
Amata analzes rezultt tiek izstrdts amata apraksts un kompetenu
modelis. Amata apraksts, kas ir papildints ar kompetences prasbm,
preciz un nosaka:
konkrtas darba funkcijas un uzdevumus; pai svargas funkcijas un
uzdevumus; katras funkcijas veikanai nepiecieamo laika apjomu
procentul izteiksm; prasmes, zinanas un spjas, kas nepiecieamas
veiksmgai konkrt darba veikanai; fizisks prasbas, kas nepiecieamas
konkrt darba veikanai; paus darba apstkus; pakautbas, prraudzbas un
atbildbas pakpi.
Lai amata aprakstu vartu veiksmgi izmantot jauno darbinieku
atlases proces, taj jiekauj da informcija: amata nosaukums; tieais
vadtjs; sadarbba uzmum; vieta organizatoriskaj struktr; darbinieka
aizvietojamba; visprjs darba vietas raksturojums; galvenie pienkumi
un atbildba; tiesbas un pilnvaras; nepiecieam kvalifikcija;
nepiecieam darba pieredze.
-
7
DARBA TIESISKO ATTIECBU NODIBINANA
Paraugs
AMATA APRAKSTS UN KOMPETENCES PRASBAS
1. Amata nosaukums
2. Amata kods
3. Pakautba
4. Struktrvienba
5. Apakstruktrvienba
6. Izstrdes datums
7. Prskatanas datums
8. Amata apraksts
9. Galvenie pienkumi
10. Atbildba
11. Nepiecieam izgltba
12. Nepiecieam darba pieredze
13. Nepiecieams zinanas un prasmes
Direktora paraksts Datums
Tie vadtja paraksts Datums
Darbinieka paraksts DatumsPc apstiprinanas tiek izsniegti:
oriinls- personla daai pievienoanai darbinieka persongajai lietai
viena kopija - tieajam vadtjam viena kopija - darbiniekam
-
8
DARBA TIESISKO ATTIECBU NODIBINANA
Darbinieka pieprasjuma veidlapaUzmum ieteicams izstrdt
darbinieka pieprasjuma veidlapu, kuru aizpilda struktrvienbas
vadtjs un nosta personla daai, lai uzsktu jaunas darba vietas
izveidoanu un piemrota pretendenta meklanu.
Paraugs
DARBINIEKA PIEPRASJUMA VEIDLAPA
Darbinieks esoai darba vietai Darbinieks jaunai darba
vietaiAmata nosaukums Amata nosaukumsDarbinieku skaits Darbinieku
skaitsDarbinieks uz noteiktuvai nenoteiktu laiku
Darbinieks uz noteiktuvai nenoteiktu laiku
Darba laiks Darba laiksStruktrvienba Struktrvienba
Aizvietoanas informcija: Darba vietas izveidoanas iemesls:Ko
aizvieto Aizieanas datumsAizieanas iemeslsCita
informcijaIeteicamais darbinieka atlases veids:
Cik ilg laik darbinieks jatlasa:
Ieteicam darba alga:
Palaik im amatam noteikt darba alga:
Starpbas pamatojums:
Nepiecieams skotnjs apmcbas:
Papildus labumi:ApdroinanaAutomanaCiti
Pieprastjs: Augstkas vadbas apstiprinjums:Vrds, uzvrds Vrds,
uzvrdsAmats AmatsDepartaments DepartamentsDatums DatumsPc
apstiprinanas tiek izsniegti: oriinls- personla daai atlases
procesa vadbai kopija- aizpildtjam
-
9
DARBA TIESISKO ATTIECBU NODIBINANA
Pretendenta atlases metodes: personla atlases uzmuma izmantoana;
persongie ieteikumi; darba sludinjums masu informcijas ldzekos;
pretendentu datu bze; informcija iekj tkl un internet.
Darba sludinjums (Dl 32. pants)
Izvloties pretendenta meklanu ar darba sludinjuma paldzbu, darba
devjam jem vr, ka Darba likums nosaka pras-bas, kuras jievro
attiecb uz darba sludinjumu:
darba sludinjums nedrkst attiekties tikai uz vrieiem vai tikai
uz sievietm, izemot gadjumu, kad piederba pie noteikta dzimuma ir
attiecg darba veikanas vai attiecgs nodarboans objektvs un pamatots
prieknoteikums. Piemram, sludinjum nedrkst nordt, ka uzmumam
nepiecieama grmatvede (sieviete), jo o darbu var veikt gan vrietis,
gan sieviete. Bet gadjum, ja, piemram, reklmas nolkos nepiecieams
atrast konkrtu modeli (vrieti vai sievieti), sludinjum attiecgi
drkst nordt, ka mekl modeli sievieti vai modeli vrieti. aj gadjum
attiecgais dzimums ir darba veikanas pamatots prieknoteikums;
darba sludinjum aizliegts nordt vecuma ierobeojumus, izemot
gadjumu, kad saska ar likumu personas no-teikt vecum nedrkst veikt
attiecgu darbu. Piemram, sludinjum nedrkst nordt, ka oficiantes(a)
darbam mekl personu ldz 40 gadu vecumam. Bet, piemram, gadjum, kad
mekl pretendentu darbam kazino, sludinjuma tekst drkst nordt, ka
pretendentam jbt veckam par 18 gadiem, jo Darba likums nosaka du
personu nodarbinanas ierobeojumus;
darba sludinjum nedrkst nordt ar jebkuras citas prasbas, kas
tiei vai netiei vartu diskrimint pretendentus, piemram, rasi,
reliisko, politisko vai citu prliecbu, imenes stvokli u.c., (skk
skatt III nodau Vienldzgu tiesbu princips);
darba sludinjum jnorda darba devja, kur ir fiziska persona, vrdu
un uzvrdu un darba devja, kas ir juridiska persona, nosaukumu/firmu
vai personla atlases uzmuma, kas darba devja uzdevum novrt
pretendentu piemrotbu un veic atlasi, nosaukumu/firmu.
Pieteikuma anketa
Uzmum ir ieteicams izstrdt pretendentu pieteikuma anketu.
Izmantojot pieteikuma anketu, informcija no visiem preten-dentiem
tiek iegta vienot formt, k ar tiek nodrointa visas nepiecieams
informcijas saemana. Pieteikuma anketa nodroina prskatmku un
efektvku pretendentu skotnjo izvrtanu, kas savukrt garant to, ka
tikai atbilstokie pretendenti tiek uzaicinti uz tlku testanu un
mutvrdu interviju.
-
10
DARBA TIESISKO ATTIECBU NODIBINANA
Paraugs
PIETEIKUMA ANKETA
Uzmuma firma, adrese, logo
Jsu sniegt informcija uz s veidlapas bs konfidencila un tiks
izmantota atlases proces. Gadjum, ja Js pieems darb, anket sniegt
informcija tiks pievienota Jsu persongajai lietai.Vakance, uz kuru
Js piesakties:
Persong informcija:VrdsUzvrdsAdreseZias par izgltbu:Izgltbas
iestdes nosaukums
Laikaposms
Iegt izgltba Specialitte
Darba iemaas: (Ldzu uzskaitiet visus iegtos sertifiktus,
licences un apliecbas)
Citas prasmes: Valodas: (Ldzu nordiet prasmes lmeni)
Datora lietoanas prasme: (Ldzu nordiet konkrts programmas)
Cits:
Iepriekj vai pareizj darba vietaDarba devjs (nosaukums)Ieemamais
amatsss darba aprakstsDatums, kad uzskt darba attiecbasDatums, kad
izbeidzt darba attiecbas
Atalgojums
Citas iepriekjs darba vietas:
-
11
DARBA TIESISKO ATTIECBU NODIBINANA
Darba devjs Ieemamais amats Galvenie pienkumi Laika posms
Atsauksmes:Ldzu nordiet divas kontaktpersonas (Jsu tieais
vadtjs, darba kolis, pasniedzjs u.c.), kuras Js pazst un vartu
sniegt atsauksmes par Jums.
1.Vrds, uzvrds
2.Vrds, uzvrds
Amats Amats
Adrese Adrese
Telefons Telefons
Ldzu miniet, kd veid s personas Js pazst (tieais vadtjs, darba
kolis, pasniedzjs u.c.).
1. 2.
Cita informcija:
Vai Jums ir autovadtja tiesbas? J N
Ja J, tad nordiet(kategorija)
K Js uzzinjt par o vakanci?
Vai Js iepriek esat pieteicies darbam msu uzmum?
J N
Ja J, tad sniedziet skku informciju
Ldzu sniedziet citu informciju, kas vartu paldzt izvrtt Jsu
piemrotbu vakantajai darba vietai.
Ar parakstu Js aplieciniet, ka aj anket sniegt informcija ir
patiesa.
Paraksts Datums
-
12
DARBA TIESISKO ATTIECBU NODIBINANA
Paraugs
PIETEIKUMA ANKETA
Vrds Uzvrds
Dzves vietas adrese
Telefons
E-pasta adrese
Amats, uz kuru piesaks
ZIAS PAR IZGLTBU
Izgltbas iestdes nosaukums
Laikaposms
Iegt izgltba
Specialitte
PAPILDU IZGLTBA
Apgt programmaIzgltbas iestdes nosaukums
Mcbu laiksApliecinos dokuments (sertifikts, apliecba)
ZIAS PAR DARBA PIEREDZI PDJO 5 GADU LAIK
Darba vietas nosaukums Laika posmsProfesija
Galvenie pienkumi (3-4)
VALODU PRASMES
CITAS PRASMES
-
13
DARBA TIESISKO ATTIECBU NODIBINANA
ATSAUKSMESLdzu nordiet divas kontaktpersonas (Jsu tieais vadtjs,
darba kolis, pasniedzjs u.c.), kuras vartu sniegt atsauksmes par
Jums.
Vrds, uzvrds
Ieemamais amats
Adrese
Telefons
Vrds, uzvrds
Ieemamais amats
Adrese
Telefons
PAPILDU INFORMCIJA
Ar parakstu Js apstipriniet, ka aj anket sniegt informcija ir
patiesa.
Paraksts Datums
Pretendentu uzskaiteUzmum ieteicams veikt visu pretendentu
uzskaiti, k ar atzmt darbinieka atlases proces sasniegto progresu.
Ldz ar informcijas izplatanu par vakanto darba vietu, esoajiem
darbiniekiem var rasties papildu slodze, jo pretendenti dakrt zvana
vai pat ierodas persongi, lai uzzintu dada veida informciju par
vakanci. Tpc ir svargi uzmum izveidot pretendentu izvrtanas
krtbu.
-
14
DARBA TIESISKO ATTIECBU NODIBINANA
Paraugs
PRETENDENTU UZSKAITES LAPA
Vakant darba vieta:
PretendentsDatums, kad izstta anketa
Progress
Atteikums 1.intervija 2.intervija TestsDatuprbaude
Vrds,uzvrds
Adrese
Telefons
Vrds,uzvrds
Adrese
Telefons
Vrds,uzvrds
Adrese
Telefons
Atteikuma vstulesKad ir pabeigta skotnj pretendentu atlase, laba
darba prakse un uzmuma reputcija prasa izstt atteikuma vstules
visiem neapstiprintajiem pretendentiem.
Gadjum, ja radus aubas par to, vai ir vrts izstt atteikuma
vstules, atcerieties, ka jebkur no pretendentiem vienlaikus ir ar
uzmuma potencilais klients. Laba reputcija piesaista labus
darbiniekus!!!
-
15
DARBA TIESISKO ATTIECBU NODIBINANA
Atlases testi
Testi, kas domti darbinieku atlasei, atiras ar to: ko tie izvrt
pretendent; ko prognoz pretendent; kds ir testa formts; kda ir
testa ticambas pakpe.
Nepaaujieties, ka kds no testiem sps ar 100% precizitti izvrtt
kandidtu.
Izvloties testu, jpievr uzmanba: ko tests nosaka (prasmes, spjas
vai personisks pabas); ko nepiecieams izvrtt pretendent; piedvtajam
pretendenta raksturojumam (izgltbas lmenis, darba pieredze).
Testa raksturojums: nosaukums un versija; aizpildanas veids
(rakstiski, datorizti); rezulttu ieganas veids; uzticambas rdtjs;
pielietojamba; aizpildanai nepiecieamais laiks; testa iegdes un
lietoanas izmaksas.
Testa veids ss apraksts plusi Mnusi
Personbas tests Novrt pretendenta personbas pabas
Var sniegt plaku ieskatu par pretendenta spjm un interesm
Darbinieka izgltbai un pieredzei var bt lielka ietekme uz darba
izpildes rezulttu nek personbas pabm
Inteliences un gargo spju tests Novrt pretendenta
gargs spjas Augsta ticamba
Darba parauga testsPretendents veic ldzgas darbbas tm, kas bs
jveic konkrtaj amat
Augsta ticamba Augstas izmaksas
Darba intervija
Atlases procesa centr ir darba intervija. No darba intervijas
liel mr atkargs tas, cik piemrots pretendents tiks pieemts darb.
Tpc pirms intervijas svargi veikt nepiecieamo sagatavoanos:
iepriek sagatavot intervtjus, informjot vius par jautjumiem,
kurus nedrkst uzdot intervijas laik; sagatavot nepiecieamos
materilus, piemram, noteikt amata atalgojumu un sagatavot amata
aprakstu; izmantojot amata aprakstu, identifict atlases
kritrijus.
-
16
DARBA TIESISKO ATTIECBU NODIBINANA
Paraugs
PRETENDENTA ATLASES INTERVIJAS NOVRTJUMA ANKETA
Amata nosaukums
Pretendenta vrds, uzvrds
Intervijas datums Intervtji 1. vai 2. intervija
Galvenie pienkumi un uzdevumi (saska ar amata aprakstu un
kompetences prasbm). Uzskaitiet svarguma secb.
Galvenie jautjumi (ar atsaucm uz galvenajiem pienkumiem un
informciju, kas iegta no CV un pieteikuma anketas)
Piezmes(par saemtajmatbildm)
Aizpildiet o sadau, kad pretendents ir atstjis telpu. Atzm
SLIKTI / VJI / VIDJI / LABI / OTI LABI, nosakot savu vrtjumu tam, k
pretendents vartu pildt darbu.
Jautjumi (par informciju, kas ir pieteikuma anket, bet netika
apskatta iepriek)
Piezmes(par saemtajm atbildm)
Aizpildiet o sadau, kad pretendents ir atstjis telpu. Atzm
SLIKTI / VJI / VIDJI / LABI / OTI LABI, nosakot savu vrtjumu tam, k
pretendents vartu pildt darbu.
Citi faktori(aizpildt pc atbilstbas):
Piezmes par novrojumiem Aizpildiet o sadau, kad pretendents ir
atstjis telpu. Atzm SLIKTI / VJI / VIDJI / LABI / OTI LABI
1. Spja komunict
2. Personba
3. Sadarbba komand
4. Cits
Tests (ja piemrojams)
Veids Rezultts
IznkumsPc intervijas un testa apspriediet pretendenta kandidatru
ar tiem koliem, kuri bija iesaistti atlases proces. Nosakiet
kandidta piemrotbu vakantajai darba vietai, vadoties no iegts
informcijas un vrtjuma. Pamatojiet pieemto lmumu.
-
17
Turpmk rcba (atzmt to, kas atbilst):
Piedvt darbu Uzaicint uz nkamo interviju
Nostt atteikuma vstuli
Intervijas vadtja paraksts Datums
Piezmes, kas pieraksttas intervijas laika, jpievieno ai
veidlapai un jnosta uz personla dau.
Ir svargi, lai visus pretendentus interv vieni un tie pai
intervtji, lai pretendentus novrttu atbilstoi noteiktajiem atlases
kri-trijiem un nesaldzintu sav starp. Tdjdi nodroinot, ka gadjum,
ja neviens no pretendentiem neatbilst izvirztajm prasbm, darb
netiek pieemts labkais no nepiemrotajiem pretendentiem, bet gan
tiek izsludinta atkrtota pretendenta atlase, ja tas ir
iespjams.
ierobeojumi, kas jievro intervijas laik (Dl 33. pants)
Darba devjam jnodroina, ka darba intervijas laik pretendentam
netiek uzdoti jautjumi, kas neattiecas uz paredzt darba veikanu vai
nav saistti ar pretendenta piemrotbu im darbam un ir tiei vai
netiei diskriminjoi. Nedrkst uzdot jautju-mus par:
grtniecbu; imenes vai laulbas stvokli. Personas imenes vai
laulbas stvoklis nav saistts ar pretendenta piemrotbu
darbam. Gadjum, ja, piemram, darbs bs veicams nakts laik, darba
devjam ir tiesbas prast, vai pretendents vars veikt darbu nakts
laik, jo likums, piemram, nosaka, ka darbinieku, kam ir brns ldz
trs gadu vecumam, var nodarbint nakts laik tikai ar via piekrianu,
tau nedrkst vaict, vai pretendentam ir brni;
iepriekju sodmbu, izemot gadjumu, kad tam attiecb uz veicamo
darbu vartu bt btiska nozme. Piemram, gadjum, ja darba veikanai ir
nepiecieama aujamierou iegdes, glabanas vai nsanas atauja, darba
de-vjs var prast, vai pretendents nav bijis iepriek sodts par
kriminlprkpuma vai nozieguma izdaranu, jo tiesbu aktos ir noteikti
ierobeojumi ataujas izsnieganai dm personm;
reliisko prliecbu vai piederbu pie kdas reliisks konfesijas. Jem
vr, ka reliiskaj organizcij atirga at-tieksme atkarb no personas
reliisks prliecbas ir pieaujama gadjum, ja noteikta veida reliisk
prliecba ir attiecg darba veikanas vai attiecgs nodarboans objektvs
un pamatots prieknoteikums, emot vr organizcijas tosu (DL 29. panta
10. punkts);
piederbu pie kdas politisks partijas, darbinieku arodbiedrbas
vai citas sabiedrisks organizcijas; nacionlo vai etnisko
izcelsmi.
Darba devjam ir tiesbas prast, lai pretendents sniedz informciju
par savu profesionlo sagatavotbu, k ar par savu ve-selbas stvokli.
Tomr darba devjam jievro, ka drkst prast tikai to informciju, kas
ir btiska darba lguma noslganai un paredzt darba veikanai.
Darba devjam intervijas laik ir ne tikai jiegst informcija no
pretendenta, bet ar jsniedz viam informcija, kurai ir btiska nozme
darba lguma noslgan. Darba lgums ir divpusja vienoans, tpc ir
svargi, lai abas puses jau savlaicgi btu infor-
DARBA TIESISKO ATTIECBU NODIBINANA
-
18
DARBA TIESISKO ATTIECBU NODIBINANA
mtas par btiskiem darba tiesisko attiecbu noteikumiem, piemram,
uzmum esoo darba koplgumu un darba krtbas noteikumiem, ciktl tas
attiecas uz paredzt darba veikanu.
Darba devjam jem vr, ka pretendentam ir tiesbas celt prasbu
ties, ja, dibinot darba tiesisks attiecbas, ir prkpts atirgas
attieksmes aizliegums. Pretendentam ir tiesbas celt o prasbu triju
mneu laik no dienas, kad saemts dar-ba devja atteikums nodibint ar
viu darba tiesisks attiecbas.
Tpc, lai izvairtos no iespjamm konfliktsitucijm ar atraidto
pretendentu, intervijas laik btu ieteicams veikt pierakstus par
uzdotajiem jautjumiem un pretendenta sniegtajm atbildm, k ar
iepazstint pretendentu ar iem pierakstiem, ko pretendents
apliecintu ar savu parakstu.
Veselbas prbaude
Darba likums paredz divu veidu veselbas prbaudes: fakultatvs un
obligts.
Fakultatv veselbas prbaude (DL 36. pants)Pirms darba tiesisko
attiecbu nodibinanas darba devjs pc savas izvles var pieprast, lai
pretendents veic veselbas prbaudi, kas autu prliecinties par via
piemrotbu paredzt darba veikanai. s prbaudes mris ir pirms darba
lguma noslganas prliecinties, ka darbinieka veselbas stvoklis aus
viam veikt paredzto darbu, k ar nofikst darbinieka vese-lbas
stvokli darba attiecbu skum. Nostjum darba devjam pc iespjas skk
japraksta veicamais darbs, lai rsts vartu noteikt pretendenta
piemrotbu im konkrtajam darbam. Darba devjam jsedz izdevumi, kas
saistti ar du pretendenta veselbas prbaudi.
Gadjum, ja pretendents darba intervijas laik sniedzis darba
devjam apzinti nepatiesu informciju par savu veselbas stvok-li,
viam paam ir jsedz izdevumi par veselbas prbaudi. aj gadjum darba
devjam ir jpierda, ka pretendents sniedzis apzinti nepatiesu
informciju.
Ja rsta atzinum par pretendenta veselbas stvokli ir nordts, ka
pretendents nav piemrots paredzt darba veikanai, darba devjs
nedrkst nodarbint viu aj darb.
Darba devjam jem vr, ka darbiniekam, pirms vi tiek nodarbints
nakts laik, ir tiesbas veikt veselbas prbaudi, lai prliecintos par
to, vai via veselbas stvoklis auj strdt nakts darb (skk par
veselbas prbaudm nakts darbiniekiem skatt 4.5. sadaas Darba laiks
punktu Nakts darbs).
Obligt veselbas prbaudeDarba devjam ir obligti jpieprasa
pretendentam:
veikt medicnisko apskati, ja vi ir jaunks par 18 gadiem (DL 37.
panta 6. daa); veikt obligto veselbas prbaudi, ja vi tiks
nodarbints darb, kur darbinieka veselbas stvokli var ietekmt
ve-
selbai kaitgie darba vides faktori, vai darb paos apstkos.
Izdevumus, kas saistti ar obligtajm veselbas prbaudm pirms darba
tiesisko attiecbu uzskanas, pc savstarpjas vienoans sedz attiecg
persona no saviem ldzekiem vai darba devjs (DAL 15. pants) (skk par
obligtajm veselbas prbaudm skatt Rokasgr-matas Darba aizsardzbas
sadau).
-
19
DARBA TIESISKO ATTIECBU NODIBINANA
Datu prbaude
Datu prbaud ir iespjams noskaidrot vrtgu informciju par
potencilo darbinieku. Datu prbaudi ieteicams veikt pirms galg lmuma
pieemanas, ttad prbaudot datus tikai 1-3 pretendentiem.
Veicot datu prbaudi, ieteicams ievrot dus nosacjumus: datus
jiegst godg ce; datus jiegst tikai konkrtam nolkam un apmr, kas
neprsniedz to ieganas nolku; datus juzglab tikai tik ilgi, cik tas
ir nepiecieams; datus juzglab atbilstoi personas datu aizsardzbas
prasbm.
Pirms zvaniet, iepazstieties ar s veidlapas saturu un aizpildiet
nepiecieamo informciju! Prliecinieties ar par to, vai nor-dt
kontaktpersona ir rela un vai par to neuzdodas pretendenta pazia
vai radinieks!
Paraugs
TELEFONISKAS DATU PRBAUDES VEIDLAPA(Iepriekjo darba vietu datu
prbaude)
Amats, kam tiek veikta prbaudePretendenta vrds,
uzvrdsDarbinieka, kuru intervs, vrds, uzvrds
darbinieka ieemamais amatsUzmuma firmaJautjumi:Cik ilgi Js
pazstat pretendentu?Kdas bija Jsu darba attiecbas?
Prbaudiet pieteikuma anket sniegto informciju:Nodarbintbas laika
periodsIeemamais amats un pienkumiNoskaidrojiet, vai uzmuma pastv
formla un dokumentta darba izpildes novrtana.J vai N
Ja J, kds ir darbinieka novrtjums
Vai pdjo 12 mneu laik darbiniekam bija disciplinrie prkpumi?J NJ
J, paskaidrojiet:
Kpc darbinieks aizgja no darba:
Vai, jsuprt, ir vl kda informcija, kuru mums vajadztu zint par o
darbinieku:
-
20
Vai Js vlreiz pieemtu o darbinieku darb? Ja N, ldzu
paskaidrojiet kpc:
Paldies par Jsu paldzbu!Intervtja vrds, uzvrds Ieemamais
amatsIntervijas datums
personas datu aizsardzba (Dl 38. pants)
Darba devjam ir pienkums nodroint par pretendentu iegto ziu
konfidencialittes ievroanu. Zias par pretendentu un iesniegtos darb
pieteikans dokumentus drkst:
nodot tikai tm personm, kas uzmum darba devja uzdevum sagatavo
lmumu par darbinieka pieemanu darb;
dart zinmus treajm personm tikai ar pretendenta piekrianu.
Darba piedvjums
Ja personla atlases procesa gait ir atlasts piemrots
pretendents, darba devjam jnodroina, lai darba tiesisks attiecbas
tiktu noformtas juridiski preczi, atbilstoi tiesbu aktu prasbm (skk
par darba lgumu noformanu skatt II nodau Darba lgums).
Darba lguma sagatavoanai nepiecieamie dokumenti (Dl 35.
pants)
Sagatavojot darba lgumu, darba devjam ir tiesbas prast, lai
pretendents: uzrda personu apliecinou dokumentu; iesniedz citus
dokumentus tiesbu aktos paredztajos gadjumos. Piemram, darba devjs
atsevios gadjumos var
pieprast, lai tiktu uzrdti valsts valodas prasmi apliecinoi
dokumenti, jo privto uzmumu darbiniekiem valsts valoda jlieto, ja
to darbba skar likumgas sabiedrisks intereses (sabiedrisko drobu,
veselbu, tikumbu, veselbas aizsardzbu, patrtju tiesbu un darba
tiesbu aizsardzbu, drobu darba viet, sabiedriski adminis-tratvo
uzraudzbu), k ar, ja tie veic noteiktas publiskas funkcijas (skk
skatt Valsts valodas likumu un Ministru kabineta 2009. gada 7.
jlija noteikumus Nr. 733 Noteikumi par valsts valodas zinanu apjomu
un valsts valo-das prasmes prbaudes krtbu profesionlo un amata
pienkumu veikanai, pastvgs uzturans ataujas saemanai un Eiropas
Kopienas pastvg iedzvotja statusa ieganai un valsts nodevu par
valsts valodas prasmes prbaudi);
uzrda dokumentus, kas apliecina via izgltbu vai profesionlo
sagatavotbu, ja darba veikanai nepiecieamas paas zinanas vai
prasmes, piemram, medicnas darbiniekiem, autovadtjiem u.c. Ja darba
devjs nav pievr-sis nepiecieamo uzmanbu darbinieka profesionalittes
vai kvalifikcijas apliecinjumam un nav prliecinjies par darbinieka
spjm un prasmm izpildt uzliktos pienkumus, tad vi atbild par
darbinieka nodartajiem zaudju-miem treajai personai (Civillikuma
1782. pants).
papildu informcijaTikai pc darba lguma noslganas darba devjam ir
tiesbas prast no darbinieka papildu informciju, piemram, informciju
par nepilngadgiem brniem, jo darbiniekam, kam ir brni, ir noteiktas
atsevias papildu garantijas. Tomr darba devjam jem
DARBA TIESISKO ATTIECBU NODIBINANA
-
21
vr, ka viam ir tiesbas prast tikai tdu informciju, kas attiecas
un ir nepiecieama darba tiesiskajm attiecbm.
Jauno darbinieku ievadana darbLabi prdomta un izstrdta pieeja
jauno darbinieku ievadanai darb patrina un paaugstina gan jauno
darbinieku, gan jau uzmum strdjoo darbinieku efektivitti.Darba
devjam, pirms darbinieks uzsk darbu, jveic ievadapmcba, kur jietver
di pamatjautjumi:
visprgie uzmumu raksturojoie dati; objektu, cehu, dienestu
izvietojums uzmum, prvietoans shma uzmuma teritorij un starp
objektiem; uzmuma darba aizsardzbas un iekjs kontroles organizcija;
atbildba par darba drobas noteikumu neievroanu; nodarbinto tiesbas
un pienkumi, nodarbinto prstvniecba; obligto veselbas prbauu nozme
un to veikanas krtba; darb notikuo nelaimes gadjumu un arodslimbu
izmeklanas un uzskaites krtba; uzmum esoie veselbai kaitgie un
bstamie darba vides riska faktori un to ietekme uz drobu un
veselbu; kolektvie darba aizsardzbas ldzeki un drobas zmes; visprjs
darba higinas prasbas; ugunsdrobas prasbas; personla rcba
ugunsgrku, sprdzienu, avriju un citos rkrtjos gadjumos; pirms
paldzbas sniegana un darbinieka rcba, ja ir noticis nelaimes
gadjums darb; uzmum noteiktais darba un atptas laiks; uzmum eso
darba koplguma un darba krtbas noteikumu nosacjumi; uzmum noteikts
garantijas un kompenscijas.
Darba devjam jiekrto Darba aizsardzbas ievadapmcbas reistrcijas
urnls.
DARBA AIZSARDZBAS IEVADAPMCBAS REISTRCIJAS URNLS
nr.p.k. Datums
instrujamaispersona, kura veica
ievadapmcbu instruts personas paraksts
vrds, uzvrds
personas kods vai rvalstnieka darba ataujas
numurs
profesija, amats
vrds, uzvrds, amats
paraksts
1 2 3 4 5 6 7 8
Darba devjam ieteicams ar izstrdt un izmantot jaun darbinieka
ievadapmcbas veidlapu, lai atvieglotu darb ievadanas procesu gan
atbildgajam darbiniekam, gan jaunajam darbiniekam. Ir veikti
ptjumi, kas apliecina, ka vislielko iespaidu uz darbinieku parasti
atstj pirms darba dienas pirm darba stunda. Tpc, ja Js vlaties, lai
Jsu jaunais darbinieks strd ar lielku atdevi, jpievr pau nozmi tam,
k Js iepazstint jauno darbinieku ar uzmumu, taj noteikto krtbu un
veicamo darbu.
DARBA TIESISKO ATTIECBU NODIBINANA
-
22
DARBA TIESISKO ATTIECBU NODIBINANA
Paraugs
JAUN DARBINIEKA IEVADAPMCBAS VEIDLAPA
Darbinieka vrds,uzvrds
Ieemamais amats
Tie vadtja vrds, uzvrds
Ieemamais amats
Darba uzskanas datums
A. Departaments un t funkcijaso Prskats par uzmuma darbuo Misija
un mrio Organizatorisk struktrao Departamenta funkcijaso
Departamenta organizcija, darbinieku vrdio Darba pienkumi; darba
aprakstso Darba izpildes standartso Citu darbinieku darbs un
savstarpj sadarbba
B. Darba vide un aprkojumso Darba vietao Biroja aprkojuma
izvietojumso Biroja aprkojuma un materilu lietoanas noteikumio
Automanas novietoanao Biroja atslgaso Atraans telps pc darba laikao
Darbinieka rokasgrmatao Darbinieka identifikcijas karte
c. Darba aizsardzbao Ugunsdrobas prasbaso Uguns dzamie aparti un
avrijas izejaso Smanas noteikumio Darba aizsardzbas un iekjs
kontroles organizcijao Atbildba par darba drobas noteikumu
neievroanuo Obligts veselbas prbaudes un to veikanas krtbao Darb
notikuo nelaimes gadjumu un arodslimbu izmeklanas un uzskaites
krtba o Uzmum esoie veselbai kaitgie un bstamie darba vides riska
faktori un to ietekme uz drobu un
veselbuo Kolektvie darba aizsardzbas ldzeki un drobas zmes o
Visprjs darba higinas prasbas o Pirms paldzbas sniegana un rcba, ja
noticis nelaimes gadjums darb o Objektu, cehu un dienestu
izvietojums uzmum, prvietoans shma
-
23
D. Darba laikso Darba laikso Virsstundu darbso Pusdienu
prtraukumio Papildu brvais laiks
E. Atvainjums un cita attaisnota prombtneo Svtku dienaso
Atvainjums, t pieiranas krtbao Slimbas laiks, informanas krtbao
Citi darba kavjumi, informanas krtba
f. Tiesbas un pienkumio Darba laika ievroanao Uzvedbas normas un
aprbso Darba attiecbaso Orientcija uz klientuo Disciplinr krtbao
Apmcbas un attstbas iespjaso Prbaudes laikso Darba izpildes plnoana
/ izvrtanao Darba aprkojuma izmantoana persongm vajadzbmo
Konfidencila informcijao Profesionl darba tikao Personas datu
izmaias(vrds, adrese, utt.)o Kur iegt informciju, paldzbuo
Nodarbinto prstvniecba
G. citi
o Ziojumu dliso Kafijas pagatavoanao Noteikumi attiecb uz dienuo
Iepazans ar telpmo Nodaas sapulceso Pieejas kodi datu bzm
Es esmu apspriedis os jautjumus ar darbinieku un iedevis o
veidlapu darbiniekam:
Tie vadtja paraksts:
Datums:
Mans tieais vadtjs ir izskaidrojis man veidlap mintos jautjumus
un iedevis man o veidlapu:
Darbinieka paraksts: Datums:
DARBA TIESISKO ATTIECBU NODIBINANA
-
24
1.2. Nodarbinanas aizliegumi un ierobeojumi
Darba likums paredz divu veidu nodarbinanas ierobeojumus:
aizliegumus un ierobeojumus darba devjam nodarbint atseviu
kategoriju darbiniekus; ierobeojumus, kurus darba devjs var noteikt
darbiniekiem.
Aizliegumi un ierobeojumi nodarbint atseviu kategoriju
darbiniekus
Nodarbinanas aizliegums (DL 37. pants)Darba devjam ir jievro
Darba likum noteiktie nodarbinanas aizliegumi dm personu grupm:
personm, kuras jaunkas par 18 gadiem (skk skatt 4.2. sadau Jaunieu
darbs); grtniecm un sievietm pcdzemdbu period ldz vienam gadam,
bet, ja sieviete baro brnu ar krti, vis baroanas
laik. dus darbiniekus aizliegts nodarbint, ja rsta atzinum ir
teikts, ka attiecg darba veikana apdraud sie-vietes vai vias brna
drobu un veselbu. Jebkur gadjum ir aizliegts nodarbint grtnieci
divas nedas pirms paredzamajm dzemdbm un sievieti divas nedas pc
dzemdbm. Paredzamo dzemdbu laiku un dzemdbu faktu apstiprina rsta
atzinums.
Nodarbinanas ierobeojumi Darba devjam ir jievro Darba likum un
Darba aizsardzbas likum noteiktie nodarbinanas ierobeojumi dm
personu grupm:
personm, kas nodarbintas nakts darb. Ja ir rsta atzinums, ka
nakts darbs negatvi ietekm darbinieka veselbu, vi jprce piemrot
darb, kas veicams dien (DL 138. panta piekt daa);
personm, kuru veselbas stvokli ietekm kaitgie darba vides
faktori un personm, kuras ir nodarbintas darb pa-os apstkos. Ja
rsts atzst, ka darbinieka veselbas stvoklis neatbilst konkrt darba
veikanai, darba devjam viam jnodroina darba apstkus bez konkrt
veselbai kaitg darba vides faktora ietekmes vai jnodroina, ka
nodarbintais neveic darbu konkrtajos paajos apstkos (Ministru
kabineta 2009. gada 10. marta noteikumi Nr. 219 Krtba, kd veicama
obligt veselbas prbaude);
rzemniekiem (personm, kas nav Latvijas pilsoi vai nepilsoi).
rzemniekus atauts nodarbint tikai tad, ja viam ir darba atauja,
izemot normatvajos aktos noteiktos gadjumus.
ierobeojumi, kurus darba devjs var noteikt darbiniekiem.
Konkurences ierobeojums pc darba tiesisko attiecbu izbeigans (DL
84. un 85. pants)Konkurences ierobeojums ir darbinieka un darba
devja vienoans par darbinieka profesionls darbbas ierobeojumu pc
darba tiesisko attiecbu izbeigans. Vienoans par konkurences
ierobeojumu jsldz rakstveid un taj jnorda:
konkurences ierobeojuma veidu; konkurences ierobeojuma apmru;
konkurences ierobeojuma vietu; konkurences ierobeojuma laiku;
darbiniekam izmaksjams atldzbas apmru.
DARBA TIESISKO ATTIECBU NODIBINANA
-
25
Konkurences ierobeojums ir pieaujams viengi tad, ja vienoans
starp darba devju un darbinieku atbilst dm paz-mm:
ts mris ir aizsargt darba devju no tdas darbinieka profesionls
darbbas, kas var radt konkurenci darba devja komercdarbbai;
ir ievrots konkurences ierobeojuma termi; attiecb uz visu
konkurences ierobeojuma laiku t paredz darba devja pienkumu makst
darbiniekam atbil-
stou ikmnea atldzbu par konkurences ierobeojuma ievroanu.
Konkurences ierobeojuma termiKonkurences ierobeojuma termi
nedrkst bt ilgks par diviem gadiem, skaitot no darba tiesisko
attiecbu izbeigans dienas.
Konkurences ierobeojuma jomaKonkurences ierobeojums var
attiekties tikai uz to darbbas jomu, kur darbinieks tika nodarbints
darba tiesisko attiec-bu pastvanas laik.
Konkurences ierobeojuma spksVienoans par konkurences ierobeojumu
nav spk, ciktl t atbilstoi konkurences ierobeojuma veidam, apmram,
vietai un laikam, k ar emot vr darbiniekam izmaksjamo atldzbu,
uzskatma par netaisngu darbinieka turpmks profesionls darbbas
ierobeojumu.
Vienpusja atkpans no vienoans par konkurences ierobeojumuDarba
devjam ir tiesbas pirms darba tiesisko attiecbu izbeigans rakstveid
atkpties no vienoans par konkurences ierobeojumu.
Darbiniekam ir tiesbas atkpties no vienoans par konkurences
ierobeojumu, ja vi uzteic darba lgumu svarga ie-mesla d (DL 100.
panta piekt daa). Darbiniekam da atkpans jnoform rakstveid un
jiesniedz darba devjam viena mnea laik, skaitot no darba lguma
uzteikuma dienas.
Atldzbas par konkurences ierobeojumu izmaksaDarba devjam visu
konkurences ierobeojuma laiku jmaks darbiniekam atbilstou ikmnea
atldzbu par konkurences ierobeojuma ievroanu.
Darbinieks zaud tiesbas saemt atldzbu par konkurences
ierobeojuma ievroanu, ja darba devjs uzteic darba lgu-mu,
pamatojoties uz diem pamatiem:
darba lguma vai noteikts darba krtbas btisks prkpums, kas
izdarts bez attaisnojoiem iemesliem (DL 101. panta pirms daas 1.
punkts);
darbinieka prettiesiska rcba, veicot darbu, k rezultt zaudta
darba devja uzticba (DL 101. panta pirms daas 2. punkts);
darbinieks, veicot darbu, rkojies pretji labiem tikumiem, un da
rcba nav savienojama ar darba tiesisko attiec-bu turpinanu (DL 101.
panta pirms daas 3. punkts);
darba veikana alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stvokl
(DL 101. panta pirms daas 4. punkts); darba aizsardzbas noteikumu
rupj prkpums, kas apdraudjis citu personu drobu un veselbu (DL 101.
pan-
ta pirms daas 5. punkts).
DARBA TIESISKO ATTIECBU NODIBINANA
-
26
DARBA TIESISKO ATTIECBU NODIBINANA
Blakus darbs (91. un 92. pants)
Darbiniekam ir tiesbas slgt darba lgumu ar vairkiem darba
devjiem, ja darba lgum vai darba koplgum nav noteikts citdi. Tomr
darba devjs var ierobeot darbinieka tiesbas veikt blakus darbu. dam
ierobeojumam jbt attaisnotam ar darba devja pamatotm un aizsargjamm
interesm, it pai, ja ds blakus darbs negatvi ietekm vai var ietekmt
darbinieka saistbu piencgu izpildi.
1.3. Prbaudes laiks
Darba devjs, nosldzot darba lgumu, var noteikt prbaudi, lai
noskaidrotu, vai darbinieks atbilst viam uztict darba veikanai. Ja
darba devjs vlas darbiniekam noteikt prbaudi, tas obligti jnorda
darba lgum. Ja prbaudes noteik-ana nav nordta darba lgum, tas tiks
uzskatts par noslgtu bez prbaudes (DL 46. pants).
Ierobeojumi prbaudes noteikanaiPrbaudi aizliegts noteikt
personm, kuras ir jaunkas par 18 gadiem.
Prbaudes termiPrbaudes termi nedrkst bt ilgks par trim mneiem.
aj termi neieskaita:
prejoas darbnespjas laiku; citu laiku, kad darbinieks nav veicis
darbu attaisnojou iemeslu d.
Prbaudes sekas (DL 47. un 48. pants)Prbaudes laik darba devjam
un darbiniekam ir tiesbas rakstveid uzteikt darba lgumu, trs dienas
iepriek par to brdinot. Pie tam darba devjam, uzteicot darba lgumu
prbaudes laik, nav pienkums nordt da uzteikuma iemeslu. Tomr darba
devjam jem vr, ka, ja, uzteicot darba lgumu prbaudes laik, ir
prkpts atirgas attieksmes aizlie-gums, darbiniekam ir tiesbas celt
prasbu ties. o prasbu darbinieks var celt viena mnea laik no
dienas, kad vi samis darba devja uzteikumu.
Darba devjam savlaicgi, pirms prbaudes laika beigm, btu jpieem
lmums par darba attiecbu turpinanu vai izbeiganu. Gadjum, ja
nolgtais prbaudes termi ir beidzies un darbinieks turpina veikt
darbu, tiek atzts, ka vi prbaudi ir izturjis.
1.4. Starptautisks darba tiesbas
Starptautiskie lgumiDarba tiesisks attiecbas regul ar Latvijai
saistos starptautisko tiesbu normas. Ja starptautiskaj lgum, ko
apstip-rinjusi Saeima, ir paredzti citdi noteikumi nek Darba likum,
jpiemro starptautisk lguma noteikumi.
Darba lgumam un darba tiesiskajm attiecbm piemrojamais
likumsDarbinieks un darba devjs var vienoties par darba lgumam un
darba tiesiskajm attiecbm piemrojamo likumu. da izvle nevar
darbiniekam atemt vai ierobeot aizsardzbu, kas viam pienkas saska
ar attiecgs valsts tiesbu nor-mm.
-
27
DARBA TIESISKO ATTIECBU NODIBINANA
Ja darbinieks un darba devjs nav izvljuies piemrojamo likumu,
darba lgumam un darba tiesiskajm attiecbm pie-mrojams Latvijas
likums.
Tomr, ja: darbinieks atbilstoi darba lgumam parasti veic savu
darbu cit valst, darba lgumam un darba tiesiskajm at-
tiecbm piemrojams s citas valsts likums; darbinieks atbilstoi
darba lgumam savu darbu neveic vien un taj pa valst, darba lgumam
un darba tiesis-
kajm attiecbm piemrojams t uzmuma atraans vietas valsts likums,
kur darbinieks tika pieemts darb.
ie noteikumi nav piemrojami, ja no lietas apstkiem izriet, ka
darba lgums vai darba tiesisks attiecbas ir ciek sais-ttas ar citu
valsti. d gadjum piemrojams s citas valsts likums.
Darbinieka nostanaDarbinieka nostana ir tie gadjumi, kad saistb
ar starptautisko pakalpojumu snieganu:
darba devjs, pamatojoties uz lgumu, ko vi nosldzis ar personu,
kuras lab tiks veikts darbs, nosta darbi-nieku uz citu valsti;
darba devjs nosta darbinieku uz cit valst esou filili vai
koncern ietilpstou uzmumu; darb iekrtoanas institcija k darba devjs
nosta darbinieku personai, kuras lab tiks veikts darbs, ja ts
uzmums atrodas cit valst vai ar t veic savu darbbu cit
valst.
Noteikumi par darbinieku nostanu neattiecas uz tirdzniecbas
flotes uzmumu kuu apkalpm.
Darbinieks nostts veikt darbu LatvijJa darbinieks nostts veikt
darbu Latvij, tad ,neatkargi no darba lgumam un darba tiesiskajm
attiecbm piemrojam likuma, darba devjam im nosttajam darbiniekam
jnodroina darba apstki un nodarbintbas noteikumi, kas pare-dzti
Latvijas normatvajos aktos, k ar darba koplgumos, kuri atzti par
visprsaistoiem un regul:
maksimlo darba laiku un minimlo atptas laiku; minimlo ikgadjo
apmaksto atvainjumu; minimlo darba algas likmi, k ar piemaksas par
virsstundu darbu; noteikumus par nodroinanu ar darbaspku, jo pai ar
darb iekrtoanas institciju starpniecbu; drobu, veselbas aizsardzbu
un higinu darb; aizsardzbas paskumus personm, kuras ir jaunkas par
18 gadiem, grtniecm, sievietm pcdzemdbu pe-
riod, k ar o personu darba un nodarbintbas noteikumus; vienldzgu
attieksmi pret vrieiem un sievietm, k ar cita veida diskrimincijas
aizliegumu.
Darba devjam, kas nosta darbinieku veikt darbu Latvij, ir
pienkums pirms darbinieka nostanas rakstveid informt Valsts darba
inspekciju par o nostto darbinieku, nordot:
darbinieka vrdu un uzvrdu; darba uzskanas laiku; paredzamo
nodarbinanas ilgumu; darba veikanas vietu (ja darba pienkumu
veikana nav paredzta kd noteikt darba viet, norda, ka darbi-
nieku var nodarbint dads viets);
-
28
darba devja prstvi Latvij, kur ir pilnvarots prstvt darba devju
Latvijas valsts iestds un ties; personu, kuras lab tiks veikts
darbs (pakalpojuma samju); apliecinjumu par to, ka nosttais
darbinieks, kas ir treo valstu pilsonis, likumgi strd pie darba
devja Eiro-
pas Savienbas dalbvalst, Eiropas Ekonomikas zonas valst vai
veices Konfedercij.
Darbinieks nostts veikt darbu cit valstDarba devjam, kas nosta
darbinieku veikt darbu cit Eiropas Savienbas dalbvalst, Eiropas
Ekonomikas zonas valst vai veices Konfedercij, neatkargi no darba
lgumam un darba tiesiskajm attiecbm piemrojam likuma, ir pien-kums
im nosttajam darbiniekam nodroint nodarbintbas noteikumu izpildi un
darba apstkus atbilstoi attiecgs valsts normatvajiem aktiem, kuri
regul darbinieku nostanu.
DARBA TIESISKO ATTIECBU NODIBINANA
-
29
DARBA LGUMS
ii DARBA lGUMS nodaa sniedz informciju par darba lguma noslganu,
darba lguma termiiem un darba lguma grozanu.
Tiesbu akti: Darba likums; Civillikums; Ministru kabineta 2002.
gada 25. jnija noteikumi Nr. 272 Par sezonas rakstura darbiem;
Ministru kabineta 2002. gada 6. augusta noteikumi Nr. 353 Par
darbiem joms, kurs darba lgums parasti netiek
slgts uz nenoteiktu laiku; Ministru kabineta 2008.gada
20.novembra noteikumi Nr. 942 Noteikumi par valsts socils
apdroinanas ob-
ligto iemaksu veicju reistrciju un ziojumiem par valsts socils
apdroinanas obligtajm iemaksm un iedzvotju ienkuma nodokli;
Ministru kabineta 2010. gada 18. maija noteikumi Nr. 461
Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilsto-iem
pamatuzdevumiem un kvalifikcijas pamatprasbm un Profesiju
klasifikatora lietoanas un aktualizanas krtbu.
Darba lguma saturs No vienas puses, darba lgums ir civiltiesiska
vienoans starp darba devju un darbinieku, kas izpauas puu brvb
vieno-ties par lguma noteikumiem, no otras puses, darba devja brvba
ir ierobeota ar tiesbu normm, kas nosaka darba devja pienkumus.
Darba lgumam piemrojami Civillikuma noteikumi tiktl, ciktl Darba
likum un citos normatvajos aktos, kas regul darba tiesisks
attiecbas, nav noteikts citdi.
Ar darba lgumu darba devjs un darbinieks nodibina savstarpjs
darba tiesisks attiecbas. Darbinieks uzemas:
veikt noteiktu darbu; pakauties noteiktai darba krtbai un darba
devja rkojumiem;
Darba devjs uzemas: makst nolgto darba samaksu; nodroint
taisngus, drous un veselbai nekaitgus darba apstkus.
Darba likums noteic, ka: nav spk darba koplguma, darba krtbas
noteikumu, k ar darba lguma un darba devja rkojumu noteikumi,
kas pretji normatvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko
stvokli. Piemram, darba lgum puses nevar vienoties par 2 nedu ilgu
ikgadjo atvainjumu;
nav spk darba lguma noteikumi, kas pretji darba koplgumam
pasliktina darbinieka tiesisko stvokli. Ja uz-mum ir noslgts darba
koplgums, darba devjam jnodroina, ka darba lgumos netiek iekauti
noteikumi, kas pretji darba koplgumam pasliktina darbinieka
tiesisko stvokli. Piemram, ja darba koplgum ir noteikts, ka
darbiniekiem ir tiesbas uz 5 nedu ilgu atvainjumu, darba lgum
nedrkst noteikt, ka darbiniekam ir tiesbas uz Darba likum noteikto
ikgadjo atvainjumu, jo likums garant tiesbas tikai uz etru nedu
ilgu atvainjumu.
-
30
DARBA LGUMS
Darba lguma noslganas brdis (Dl 39. pants)Darba lgums uzskatms
par noslgtu ar brdi, kad darbinieks un darba devjs ir vienojuies
par veicamo darbu un darba sa-maksu, k ar darbinieka turpmku
pakauanos noteiktai darba krtbai un darba devja rkojumiem.
Darba lguma forma (Dl 40. panta pirm daa un 41. panta pirm
daa)Noslgtais darba lgums ir jizteic rakstveid. Darba devjam ir
pienkums gdt par to, lai pirms darba uzskanas darba lgums tiktu
noslgts rakstveid. Ja darba devjs nenoform darba lgumu rakstveid,
darbiniekam ir tiesbas prast darba lguma izteikanu rakstveid.
Rakstveida formas neievroanas sekas (Dl 41. pants)Ja darbinieks
un darba devjs vai vismaz viena no pusm ir uzskusi veikt nolgtos
pienkumus, nenoformjot darba l-gumu rakstveid, uzskatms, ka puses
ir noslguas darba lgumu. im darba lgumam ir tdas paas tiesisks
sekas k rakstveid izteiktam darba lgumam. Tas nozm, ka ar darba
uzskanas brdi darbinieks iegst visas tiesbas uz norma-tvajos aktos
noteiktajm garantijm, piemram, darba samaksu, socilo apdroinanu
u.c.
Ja rodas strds par darba lguma noslganas faktu un par t saturu,
darbinieks var izmantot jebkurus pierdjumus, kas attiecas uz darba
tiesisko attiecbu pastvanu un o attiecbu saturu. Piemram, darba
lguma noslganas faktu vartu pierdt gan dokumenti (rkojums par
pieemanu darb, uzmuma caurlaide, paraksts instruktas urnl utt.),
gan liecinieku liecbas.
Darba devjam jem vr ka, ja nav nodrointa darba lguma noslgana
rakstveid un darba devjs vai darbinieks nevar pierdt citu darba
tiesisko attiecbu pastvanas ilgumu, noteikto darba laiku un darba
samaksu, atbildgs valsts institcijas uzskats, ka darbinieks jau ir
bijis nodarbints trs mneus un viam ir noteikts normlais darba laiks
un mini-ml mnea darba alga.
Darba lgum ietverams zias (Dl 40. panta otr, tre un ceturt daa)
Darba lgum obligti jiekauj das zias:
darbinieka vrds, uzvrds, personas kods, dzvesvieta; darba devja
vrds, uzvrds (firma), reistrcijas numurs un adrese; darba tiesisko
attiecbu skuma datums; darba tiesisko attiecbu paredzamais ilgums
(ja darba lgums noslgts uz noteiktu laiku); darba vieta (ja darba
pienkumu veikana nav paredzta kd noteikt darba viet, to, ka
darbinieku var nodar-
bint dads viets); darbinieka arods, amats, specialitte atbilstoi
Profesiju klasifikatoram un visprgs nolgt darba raksturojums.
Darbinieka amata apraksts var tikt noformts ar darba lguma
pielikuma veid; darba samaksas apmrs un izmaksas laiks; nolgtais
dienas vai nedas darba laiks; ikgadj apmakst atvainjuma ilgums;
darba lguma uzteikuma termi; norde uz darba koplgumu, darba krtbas
noteikumiem, kas piemrojami darba tiesiskajm attiecbm.
Ar nordi uz attiecgiem noteikumiem, kas ietverti normatvajos
aktos, darba koplgum, vai ar nordi uz darba krtbas noteikumiem, var
aizstt das zias:
darba samaksas apmru un izmaksas laiku; nolgto dienas vai nedas
darba laiku; ikgadj apmakst atvainjuma ilgumu; darba lguma
uzteikuma termiu.
-
31
DARBA LGUMS
Paraugs ar minimlajm darba lgum ietveramajm prasbm
DARBA LGUMS
1. Darba devjs Vrds, uzvrds/Firma: Reistrcijas
numurs:Adrese:
2.DarbinieksVrds, uzvrds:Personas kods:Dzvesvieta:
3.Darba tiesisko attiecbu skuma datums:
4. Darba attiecbu paredzamais ilgums:
5. Amats:
6. AtalgojumsDarba samaksas apmrs:Izmaksas laiks un veids:
7. Darba laiks:
8. Darba vieta:
9. Atvainjums:
10. Darba lguma uzteikuma termi:
11. Darba koplgums, darba krtbas noteikumi, kas piemrojami darba
tiesiskajm attiecbm:
Darba devjs
Vrds Datums Paraksts
Darbinieks
Vrds Datums Paraksts
Viens eksemplrs - personla daai Otrs eksemplrs - darbiniekam
Piemram, darba lgum var noteikt, ka ikgadjais apmakstais
atvainjums darbiniekam tiek pieirts saska ar Darba likuma
noteikumiem.
-
32
DARBA LGUMS
Darba lgum pc puu vienoans var iekaut jebkuras citas zias,
piemram, nosacjumus par prbaudes laiku, ierobeoju-mu veikt blakus
darbu u.c.
Darba lguma eksemplru skaits (Dl 40. panta piekt daa)Darba lgumu
jsagatavo divos eksemplros, no kuriem viens glabjas pie darbinieka,
otrs pie darba devja.
Darba lgumu uzskaite (Dl 40. panta sest daa)Darba devjam ir
pienkums veikt noslgto darba lgumu uzskaiti. Lgumu uzskaiti var
veikt, izmantojot Darba lgumu reistrcijas urnlu.
Darba lguma spk neesamba (Dl 42. pants)Tiesa darba lgumu, kas ir
pretrun ar normatvajiem aktiem, var atzt par spk neesou. Piemram,
darba lgums, kas noslgts ar personu, kas jaunka par 18 gadiem, par
darba, kas saistts ar paaugstintu risku vias drobai vai veselbai,
veikanu, var tikt atzts par spk neesou. Tomr jebkur gadjum tas tiks
atzts par spk neesou viengi uz turpm-ko laiku. Par laiku, ko
darbinieks ir faktiski nostrdjis, darba devjam ir jizmaks darba
samaksa, k ar cita no darba lguma izrieto atldzba.
Sekas, ja darba lgums atzts par spk neesouDarba devjam ir
pienkums izmakst darbiniekam atldzbu vismaz 6 mneu vidjs izpeas
apmr, ja darba lgums, kas noslgts ar darbinieku:
ir pretrun normatvajiem aktiem; darba devjs ir bijis vaings da
lguma noslgan; nav iespjams ar darbinieku noslgt darba lgumu
atbilstoi normatvajiem aktiem.
Atsevias darba lguma daas spk neesambaKda atsevia darba lgum
iekauta noteikuma spk neesamba neietekm darba lguma spku t prj da.
Piem-ram, ja darbiniekam ir nolgts normlais darba laiks, bet darba
alga ir nolgta mazka par minimlo darba algu.
Darba lguma veidi
Darba likums paredz divus darba lguma veidus: darba lgumu uz
nenoteiktu laiku; darba lgumu uz noteiktu laiku.
Darba devjam darba lgums ar darbinieku visprj gadjum ir jsldz uz
nenoteiktu laiku. Tikai Darba likum pai noteiktos gadjumos ir
atauts slgt darba lgumu uz noteiktu laiku.
Darba lgums uz noteiktu laiku (DL 44. panta pirm daa) Darba
lgumu uz noteiktu laiku var noslgt, lai veiktu noteiktu slaicgu
darbu, ar to saprotot:
sezonas rakstura darbu. Par sezonas darbu uzskatms darbs, kas
veicams noteikt sezon (darbu sarakstu ska-tt Ministru kabineta
2002. gada 25. jnija noteikumos Nr. 272 Par sezonas rakstura
darbiem);
darbu tds darbbas joms, kurs darba lgums parasti netiek slgts uz
nenoteiktu laiku, emot vr attiecgs nodarboans raksturu vai ar
attiecg darba pagaidu raksturu (darbu sarakstu skatt Ministru
kabineta 2002. gada 6. augusta noteikumos Nr. 353 Par darbiem joms,
kurs darba lgums parasti netiek slgts uz nenoteiktu laiku);
-
33
DARBA LGUMS
promesoa vai no darba atstdinta darbinieka aizvietoanu, k ar tda
darbinieka aizvietoanu, kura pastvg darba vieta kuvusi brva ldz
brdim, kad tiks pieemts darb jauns darbinieks. Piemram, gadjum, kad
jaizvie-to darbinieks, kas atrodas brna kopanas atvainjum;
gadjuma darbu, kas uzmum parasti netiek veikts. Piemram, gadjum,
ja uzmum, kur parasti netiek nodarbinti tulki, nepiecieams veikt
tulkoanas darbu;
noteiktu pagaidu darbu, kas saistts ar uzmuma darbbas apjoma
slaicgu paplainanos vai raoanas apjoma pieaugumu;
neatliekamu darbu, lai novrstu neprvaramas varas, nejaua
notikuma vai citu rkrtju apstku izraistas sekas, kuras nelabvlgi
ietekm vai var ietekmt parasto darba gaitu uzmum. Piemram, gadjum,
ja uz-mum ir notikusi avrija un ir nepiecieami papildu darbinieki,
lai novrstu avrijas sekas;
bezdarbniekam paredztu algotu pagaidu vai citu darbu saistb ar
via dalbu aktvajos nodarbintbas pasku-mos vai darbu, kas saistts ar
aktvo nodarbintbas paskumu stenoanu;
profesionls vai akadmisks izgltbas iestdes izgltojam darbu, ja
tas saistts ar sagatavoanos darbbai noteikt profesij vai studiju
virzien.
Darba lgums ar kapitlsabiedrbas izpildinstitcijas locekiem (DL
44. panta tre daa) Kapitlsabiedrbas izpildinstitcijas (valdes)
loceki var tikt nodarbinti, pamatojoties uz:
darba lgumu; citu civiltiesisku lgumu, piemram, pilnvarojuma
lgumu.
Ja kapitlsabiedrbas izpildinstitciju loceki tiek nodarbinti,
pamatojoties uz darba lgumu, tas jsldz uz noteiktu laiku.
Darbinieka tiesbas (DL 44. panta sest daa)Darba devjam jievro,
ka uz darbinieku, ar kuru noslgts darba lgums uz noteiktu laiku,
attiecinmi tdi pai noteikumi k uz darbinieku, ar kuru noslgts darba
lgums uz nenoteiktu laiku. Piemram, darba devjam ir jnodroina
darbiniekam droi un veselbai nekaitgi darba apstki neatkargi no t,
vai ar viu ir noslgts darba lgums uz noteiktu laiku vai neno-teiktu
laiku.
Darbinieku informana (DL 44. panta septt daa)Darba devjam
jinform darbinieki, ar kuriem noslgts darba lgums uz noteiktu
laiku, par brvajm darba vietm uzmu-m, kurs darbiniekus var
nodarbint uz nenoteiktu laiku.
Pc darbinieku prstvju pieprasjuma, darba devjam jsniedz
informcija par iespjm uzmum nodarbint darbinie-kus uz noteiktu
laiku.
Uz noteiktu laiku noslgta darba lguma termi (DL 44. panta ceturt
un piekt daa, 45. pants)Uz noteiktu laiku noslgt darba lgum
jnorda:
laiks, uz kdu tas noslgts (lguma beigu termi); vai apstki, kas
liecina par attiecg darba pabeiganu. Piemram, darba lgum var nordt,
ka tas ir noslgts
uz promesoa darbinieka aizvietoanas laiku.
Ja darba lgum nav nordts laiks, uz kdu tas noslgts vai, ja
atbilstoi apstkiem nav pieaujama darba lguma noslg-ana uz noteiktu
laiku, lgums atzstams par noslgtu uz nenoteiktu laiku.
-
34
DARBA LGUMS
Ierobeojumi uz noteiktu laiku noslgta darba lguma termia
ilgumam:
Visprj gadjuma (ieskaitot termia pagarinjumus).Izemot gadjumu,
kad darba lgums noslgts promesoa vai no darba atstdinta darbinieka
aizvietoanai, k ar tda darbinieka aizvietoanai, kura pastvg darba
vieta kuvusi brva ldz brdim, kad tiks pieemts darb jauns
darbinieks.
3 gadi
Sezonas rakstura darbam (ieskaitot termia pagarinjumus). 10
mnei
Uz noteiktu laiku noslgta darba lguma termia aprinanaAprinot uz
noteiktu laiku noslgta darba lguma termiu, darba devjam jem vr, ka
termi tiek ieskaitts ar darba lguma termia pagarinjums. Par darba
lguma termia pagarinanu uzskatma ar jauna darba lgumu noslgana ar
to pau dar-binieku, ja laikposm no iepriekj darba lguma noslganas
dienas ldz jaun darba lguma noslganas dienai tiesisks attiecbas nav
bijuas prtrauktas ilgk par 30 dienm pc krtas.
Gadjumi, kad darba lgums atzstams par noslgtu uz nenoteiktu
laikuDarba lgumu atzst par noslgtu uz nenoteiktu laiku dos
gadjumos:
ja darba lgum nav nordts laiks, uz kdu tas noslgts; ja,
atbilstoi apstkiem, nav pieaujama darba lguma noslgana uz noteiktu
laiku; ja promesoais vai no darba atstdintais darbinieks kdu apstku
d neturpina vai nevar turpint darba tiesisks
attiecbas, viu aizvietojo darbinieka darba lgums uzskatms par
noslgtu uz nenoteiktu laiku; ja, beidzoties termiam, uz kdu noslgts
darba lgums, neviena no pusm nav pieprasjusi izbeigt darba lgumu,
un
darba tiesisks attiecbas faktiski turpins.
Darba devjam jem vr, ka rodoties strdam par darba lguma termiu,
darbiniekam, izemot kapitlsabiedrbu izpildinstit-ciju locekus, ir
tiesbas celt prasbu ties dos gadjumos:
ja darba lgum nav nordts laiks, uz kdu tas noslgts; ja,
atbilstoi apstkiem, nav pieaujama darba lguma noslgana uz noteiktu
laiku.
Prasbu ties darbinieks var celt mnea laik no dienas, kad
beidzies termi, uz kdu noslgts darba lgums.
Darba lguma grozana (DL 97. - 99. pants)Darba devjs un
darbinieks, savstarpji vienojoties, var grozt darba lguma
nosacjumus. da vienoans jnoform rakst-veid, divos eksemplros, pa
vienam katrai pusei. Saska ar Darba likumu darba devja pienkums ir
nodroint, lai jebkura vienoans par darba lguma nosacjumu grozanu
tiktu noformta rakstveid. Darba devja pienkums ir ar veikt darba
lgumu un vienoanos par darba lguma grozjumiem uzskaiti.
Darba devjam, saska ar Darba likuma 101. panta pirms daas
noteikumiem (skatt VIII nodau Darba tiesisko attiecbu izbeigana),
ir tiesbas (ne vlk k vienu mnesi iepriek) rakstveid uzteikt darba
lgumu ar nosacjumu, ka darba tie-sisks attiecbas tiks izbeigtas, ja
darbinieks nepiekrits ts turpint atbilstoi darba devja piedvtajiem
darba lguma grozjumiem. Piemram, gadjum, ja darba devjs piedv
darbiniekam grozt darba lgumu, nosakot citu amatu, jo darbi-nieka
profesionls spjas neatbilst esoajam amatam, bet darbinieks nepiekrt
izdart izmaias darba lgum, darba devjam ir tiesbas uzteikt lgumu,
pamatojoties uz darbinieka profesionlo spju neatbilstbu nolgtajam
darbam.
-
35
Darba samaksaGadjum, ja darbinieks ir piekritis darba devja
piedvtjiem darba lguma grozjumiem, kas samazina via darba samaksu,
darba devjam vienu mnesi pc darba lguma grozanas dienas ir jturpina
darbiniekam makst:
iepriek noteikto darba samaksu, ja darbiniekam ir noteikta laika
alga; vidjo izpeu, ja darbiniekam noteikta akorda alga.
Piemram, ja darba devjs 1. oktobr darbinieku brdina, ka ar 1.
novembri viam tiks samazinta darba alga, darba dev-jam par novembra
mnesi ir vl jizmaks iepriekj darba alga, savukrt samazinto darba
algu darba devjs var skt izmakst no 1. decembra.
Darba devjam mnesi pc darba lguma grozanas dienas nav jmaks
iepriek noteikt darba samaksa vai vidj izpea, ja darba uzteikumu
veic sakar ar darbinieka pieautajiem darba lguma vai darba krtbas
noteikumu prkpumiem. Piemram, gadjum, kad darbinieks ir piekritis
priet no darba, kas saistts ar klientu apkalpoanu, uz citu, zemk
apmakstu darbu, kas nav saistts ar klientu apkalpoanu, jo vi
regulri bija prkpis darba krtbas noteikumus, rupji izturoties pret
klientiem, darba devjam im darbiniekam nav jizmaks darba samaksa
iepriekj apmr.
Prasbas celana tiesDarba devjam jem vr, ka darbinieks, kas
nepiekrt darba devja piedvtajiem grozjumiem un uzskata, ka
uzteikums nav tiesiski pamatots, var celt prasbu ties par uzteikuma
atzanu par spk neesou.
Darba lguma grozana grtniecm un sievietm pcdzemdbu period Darba
likums noteic, ka, lai novrstu jebkdu risku, kas var negatvi
ietekmt grtnieces, sievietes pcdzemdbu period ldz vienam gadam un
sievietes, kas baro brnu ar krti (vis baroanas laik), drobu vai
veselbu, darba devjam pc rsta atzinuma saemanas, attiecgi grozot
darba lgumu, ir jnodroina grtniecei tdus darba apstkus un darba
laiku, lai vias pakauana mintajam riskam tiktu novrsta. Ja dus
darba apstkus vai darba laiku nav iespjams nodroint, darba devjam
ir pienkums uz laiku prcelt grtnieci cit, piemrot darb. Darba
samaksas apmrs pc darba lguma noteikumu grozanas nedrkst bt mazks
par sievietes iepriekjo vidjo izpeu. Ja du prcelanu cit darb nav
iespjams nodroint, darba devjam ir pienkums uz laiku pieirt
grtniecei atvainjumu. di pieirta atvainjuma laik grtniecei jsaglab
iepriekj vidj izpea.
DARBA LGUMS
-
36
VIENLDZGU TIESBU PRINCIPS
iii ViEnlDZGU TiESBU pRincipS
Nodaa sniedz informciju par noteikumiem vienldzgu tiesbu
principa ievroanas nodroinanai darb.
Tiesbu akti: Satversme; Darba likums.
Diskrimincijas pamati (Dl 7. pants)Likums nosaka, ka ikvienam ir
vienldzgas tiesbas uz darbu, taisngiem, droiem un veselbai
nekaitgiem darba apstkiem, k ar uz taisngu darba samaksu.
Nav pieaujama jebkda tiea vai netiea diskrimincija uz diem
pamatiem: rase; das krsa; dzimums; vecums; invaliditte; reliisk,
politisk vai cita prliecba; nacionl vai socil izcelsme; mantiskais
vai imenes stvoklis; seksul orientcija; citi apstki (jebkuri
apstki, kas var bt par pamatu diskrimincijai).
Lai veicintu vienldzgu tiesbu principa ievieanu attiecb uz
invaldiem, darba devjam jveic paskumus, kas atbilsto-i apstkiem
nepiecieami, lai pielgotu darba vidi, sekmtu invaldu iespjas
nodibint darba tiesisks attiecbas, pildt darba pienkumus, tikt
paaugstintiem amat vai nosttiem uz profesionlo apmcbu vai
kvalifikcijas paaugstinanu, ciktl di paskumi neuzliek darba devjam
nesamrgu slogu.
Atirgas attieksmes aizliegums (Dl 29. pants)Atirga attieksme
atkarb no darbinieka dzimuma aizliegta:
dibinot darba tiesisks attiecbas; darba tiesisko attiecbu
pastvanas laik, it pai paaugstinot darbinieku amat, nosakot darba
apstkus,
darba samaksu un profesionlo apmcbu vai kvalifikcijas
paaugstinanu; uzteicot darba lgumu.
Atirga attieksme atkarb no darbinieka dzimuma ir pieaujama tikai
td gadjum, ja piederba pie noteikta dzimuma ir attiecg darba
veikanas vai attiecgs nodarboans objektvs un pamatots
prieknoteikums, kas ir samrgs ar t rezultt sasniedzamo tiesisko
mri. Piemram, atseviiem darbiem reklmas jom (modeiem) un kultras
jom (dziedt-jiem, dejotjiem, aktieriem) dzimums ir pamatots
nosacjums.
-
37
VIENLDZGU TIESBU PRINCIPS
Attiecb uz atirgas attieksmes aizliegumu atkarb no darbinieka
rases, das krsas, vecuma, invalidittes, reliisks, politisks vai
citas prliecbas, nacionls vai socils izcelsmes, mantisk vai imenes
stvoka, seksuls orientcijas vai citiem apstkiem, attiecas tie pai
noteikumi, kas attiecas uz atirgas attieksmes aizliegumu atkarb no
darbinieka dzimuma, t.i.,:
atirgas attieksmes aizliegums (DL 29. pants); aizliegums darba
sludinjum nordt vecuma ierobeojumus (DL 32. panta pirm daa);
atirgas attieksmes aizliegums, dibinot darba tiesisks attiecbas (DL
34. pants); atirgas attieksmes aizliegums, uzteicot darba lgumu
prbaudes laik (DL 48. pants); vienldzga darba samaksa (DL 60.
pants); atirgas attieksmes aizliegums, nosakot darba apstkus,
profesionlo apmcbu vai kvalifikcijas paaugstin-
anu vai paaugstinot amat (DL 95. pants).
Reliiskaj organizcij atirga attieksme atkarb no personas
reliisks prliecbas ir pieaujama gadjum, ja noteikta veida reliisk
prliecba ir attiecg darba veikanas vai attiecgs nodarboans objektvs
un pamatots prieknotei-kums, emot vr organizcijas tosu.
Diskrimincijas jdziensPar diskriminciju uzskatma:
tie diskrimincija; netie diskrimincija; personas aizskarana;
nordjums personu diskrimint.
Tiea diskrimincija pastv, ja saldzinmaj situcij attieksme pret
personu saistb ar ts piederbu pie noteikta dzimu-ma vai atkarb no
ts rases, das krsas, vecuma, invalidittes, reliisks, politisks vai
citas prliecbas, nacionls vai socils izcelsmes, mantisk vai imenes
stvoka, seksuls orientcijas vai citiem apstkiem ir, bija, vai var
bt mazk labvlga, nek pret citu personu. Piemram, vrietim, kas veic
tdu pau darbu k sieviete, ir noteikta lielka darba samak-sa. Mazk
labvlga attieksme grtniecbas vai dzemdbu atvainjuma, vai atvainjuma
brna tvam pieiranas d uzskatma par tieu diskriminciju atkarb no
personas dzimuma.
Netiea diskrimincija pastv, ja ietami neitrls noteikums,
kritrijs vai prakse rada vai var radt nelabvlgas sekas viena
dzimuma personm, vai personm atkarb no to rases, das krsas, vecuma,
invalidittes, reliisks, politisks vai citas prliecbas, nacionls vai
socils izcelsmes, mantisk vai imenes stvoka, seksuls orientcijas
vai citiem apstkiem, izemot gadjumu, kad ds noteikums, kritrijs vai
prakse ir objektvi pamatota ar tiesisku mri, kura sa-snieganai
izraudztie ldzeki ir samrgi.
Personas aizskarana ir personas pakauana tdai no s personas
viedoka nevlamai rcbai, kas saistta ar ts piede-rbu pie noteikta
dzimuma, taj skait seksula rakstura rcbai, ja das rcbas mris vai
rezultts ir personas cieas aizskarana un iebiedjoas, naidgas,
pazemojoas, degradjoas vai aizskaroas vides radana.
Atirgas attieksmes aizlieguma prkpanas sekasJa tiek prkpts
atirgas attieksmes aizliegums un aizliegums radt nelabvlgas sekas,
darbiniekam papildus citm Dar-ba likum noteiktajm tiesbm, piemram,
tiesbm celt prasbu ties, ir tiesbas prast zaudjumu atldzbu un
atldzbu par morlo kaitjumu. Strda gadjum atldzbas par morlo
kaitjumu apmru nosaka tiesa pc sava ieskata.
-
38
VIENLDZGU TIESBU PRINCIPS
Pierdanas pienkumsDarba devjam jem vr, ja strda gadjum
darbinieks norda uz apstkiem, kas vartu bt par pamatu via tieai vai
netieai diskrimincijai atkarb no dzimuma, darba devja pienkums ir
pierdt,:
ka atirgs attieksmes pamat ir objektvi apstki, kas nav saistti
ar darbinieka dzimumu, vai ka darbinieka piederba pie noteikta
dzimuma ir attiecg darba veikanas vai attiecgs nodarboans
objek-
tvs un pamatots prieknoteikums.
ds pienkums darba devjam ir ar gadjum, ja darbinieks norda uz
apstkiem, kas vartu bt par pamatu via tieai vai netieai
diskrimincijai atkarb no rases, das krsas, vecuma, invalidittes,
reliisks, politisks vai citas prliecbas, nacionls vai socils
izcelsmes, mantisk vai imenes stvoka, seksuls orientcijas vai
citiem apstkiem.
Atirgas attieksmes aizliegums, dibinot darba tiesisks
attiecbasDibinot darba tiesisks attiecbas, darba devjam jnodroina,
ka netiek prkpts atirgas attieksmes aizliegums:
darba sludinjums nedrkst attiekties tikai uz vrieiem vai tikai
uz sievietm, izemot gadjumu, kad piederba pie noteikta dzimuma ir
attiecg darba veikanas vai attiecgs nodarboans objektvs un pamatots
prieknoteikums;
darba sludinjum aizliegts nordt vecuma ierobeojumus, izemot
gadjumu, kad saska ar likumu personas noteikt vecum nedrkst veikt
attiecgu darbu;
darba intervij nedrkst uzdot jautjumus, kas neattiecas uz
paredzt darba veikanu vai nav saistti ar pretenden-ta piemrotbu im
darbam, k ar jautjumus, kas ir tiei vai netiei diskriminjoi.
Atirgas attieksmes aizlieguma prkpanas sekasJa, dibinot darba
tiesisks attiecbas, darba devjs prkpis atirgas attieksmes
aizliegumu, pretendentam ir tiesbas celt prasbu ties triju mneu
laik no dienas, kad saemts darba devja atteikums nodibint ar viu
darba tiesisks attiecbas.
Ja darba tiesisks attiecbas nav nodibintas atirgas attieksmes
aizlieguma prkpanas d, pretendentam nav ties-bu prast o attiecbu
nodibinanu piespiedu krt.
Atirgas attieksmes aizliegums darba tiesisko attiecbu laikDarba
devjam jnodroina, ka darba tiesisko attiecbu laik:
darbiniekam ir noteikta vienldzga darba samaksa (DL 60. pants);
pret darbinieku netiek pieauta atirga attieksme, nosakot via darba
apstkus, profesionlo apmcbu vai
kvalifikcijas paaugstinanu un paaugstinot amat (DL 95.
pants).
Darba devjam ir pienkums noteikt vienldzgu darba samaksu vrieiem
un sievietm par: tdu pau darbu. Piemram, ja sieviete un vrietis
veic pc sava rakstura viendu darbu, ar tad, ja atiras darba
nosaukums, darba devjam ir pienkums noteikt viendu darba
samaksu. Atirbas darba samaks var pamatot tikai ar objektviem
faktoriem, kas nav saistti ar dzimumu, piemram, kvalifikciju vai
pieredzi;
vai viendas vrtbas darbu. Gadjum, ja sieviete (vai vrietis) veic
darbu, kas, lai gan pc sava rakstura atiras no darba, ko veic otra
dzimuma prstvis, tomr pc savas btbas ir viendas vrtbas, darba
devjam ir jno-saka vienda atldzba. Piemram, ja uzmum grmatvedei,
kas ir atbildga par uzmuma grmatvedbas krtoanu, ir noteikta 150
latu liela alga, bet juristam, kas ir atbildgs par uzmuma juridisko
apkalpoanu, ir
-
39
VIENLDZGU TIESBU PRINCIPS
noteikta 500 latu liela alga, attiecg darbiniece var celt prasbu
par vienldzgas darba samaksas noteikanu, argumentjot to ar faktu,
ka tiek veikts viendas vrtbas darbs. Lai noteiktu, vai darbs, ko
veic vrietis un sievie-te, ir viendas vrtbas, ir jveic darbu
saldzinana, t.i., jnovrt darba pienkumu raksturs un prasbas, kas
izvirztas attiecgajam darbiniekam, piemram, nepiecieams prasmes,
atbildbas pakpe utt.
Darba devjam jem vr, ka, nosakot darba samaksu, vienldzgu tiesbu
princips jievro ne tikai uz skaidr naud izmak-sto darba samaksu,
bet ar uz jebkur cit veid izmaksto atldzbu saistb ar darbu.
Piemram, ja darba devjs samaks darbiniekam par braukanas kartti,
lai vi vartu nokt darb, tad ar tas tiks uzskatts par darba samaksas
dau. Darba devjam, nosakot atsevias papildu garantijas dadu
kategoriju darbiniekiem, ir jnodroina, ka netiek pieauta atirga
attieksme pret vrieiem un sievietm.
Atirgas attieksmes aizlieguma prkpanas sekasJa darba devjs ir
prkpis noteikumu par vienldzgu darba samaksu, darbiniekam ir
tiesbas:
prast atldzbu, kdu darba devjs parasti maks par tdu pau darbu
vai viendas vrtbas darbu; celt prasbu ties triju mneu laik no
dienas, kad vi uzzinja vai viam vajadzja uzzint par prkpumu.
Ja darba devjs ir prkpis atirgas attieksmes aizliegumu, nosakot
darba apstkus, profesionlo apmcbu vai kvalifi-kcijas paaugstinanu,
attiecgajam darbiniekam ir tiesbas:
prast das atirgas attieksmes izbeiganu; celt prasbu ties triju
mneu laik no dienas, kad vi uzzinja vai viam vajadzja uzzint par
atirgas at-
tieksmes aizlieguma prkpanu.
Ja darba devjs ir prkpis atirgas attieksmes aizliegumu,
paaugstinot darbinieku amat, viam ir tiesbas: celt prasbu ties
triju mneu laik no dienas, kad vi uzzinja vai viam vajadzja uzzint
par atirgas at-
tieksmes aizlieguma prkpanu.
Uzteicot darba lgumuUzteicot darba lgumu ar darbinieku, darba
devjam ir jievro likum noteikt krtba. Gadjum, ja tiek samazints
darbinieku skaits, jievro atseviu kategoriju darbinieku priekrocbas
turpint darba attiecbas. Darba devjs nedrkst pieaut jebkda veida
diskriminciju attiecb uz atseviiem darbiniekiem.
Atirgas attieksmes aizlieguma prkpanas sekas (DL 48. pants)Ja
darba devjs, uzteicot darba lgumu prbaudes laik, ir prkpis atirgas
attieksmes aizliegumu, darbiniekam ir tiesbas:
celt prasbu ties viena mnea laik no dienas, kad vi samis darba
devja uzteikumu.
-
40
DARBA NOSACJUMI
iV DARBA nOSAcJUMi
4.1. Darba organizcija uzmum
sadaa sniedz informciju par noteikumiem, kas jievro darba
devjam, organizjot darbu uzmum.
Tiesbu akti: Darba likums; Darba aizsardzbas likums (DAL);
Ministru kabineta 2002. gada 28. maija noteikumi Nr. 219 Krtba, kd
atldzinmi ar komandjumiem un darbinie-
ku darba braucieniem saisttie izdevumi; Ministru kabineta 2009.
gada 10. marta noteikumi Nr. 219 Krtba, kd veicama obligt veselbas
prbaude.
Darba devja pienkumi Darba devjam jnodroina:
darba organizcija uzmum; darba drobas un veselbas aizsardzbas
prasbm atbilstoi darba apstki; darba veikanai nepiecieamie ldzeki
un materili; savlaicga darba samaksas izmaksa darbiniekiem;
darbinieka tiesbu un intereu aizsardzba uzmum.
Darba organizcijai un darba apstkiem uzmum jbt tdiem, lai
darbinieks vartu izpildt viam noteikto darbu. Ja darbinieks nepilda
viam uzliktos darba pienkumus darba devja vainas d, darba devjam
jkompens darbiniekam raduies zaudjumi, piemram, dkstves gadjum
jizmaks atldzba.
Darba devja tiesbas Darba devjam ir tiesbas:
prast, lai darbinieks veic darbu ar piencgu rpbu un saudzgi
izturas pret darba devja mantu; noteikt darba normas darbiniekiem;
noteikt darba krtbu uzmum; noteikt darbinieka saistbas izpildjuma
veidu, apmru, laiku un vietu, ciktl tas nav pretrun ar normatvajos
aktos,
darba koplgum vai darba krtbas noteikumos ietvertajm normm;
prast, lai darbinieks nekavjoties veic obligto veselbas prbaudi
gadjumos, kad das prbaudes veikana pare-
dzta tiesbu aktos vai darba koplgum, vai ar pastv pamatotas
aizdomas par darbinieka saslimanu, kas rada vai var radt draudus
via vai citu cilvku drobai vai veselbai;
prast, lai darbinieks neizpau via rcb nonkuo informciju, kas ir
darba devja komercnoslpums, k ar prast, lai darbinieks rpjas par
to, lai da informcija nebtu tiei vai netiei pieejama treajm
personm. Darba devjam ir pienkums rakstveid nordt, kura informcija
uzskatma par komercnoslpumu.
-
41
DARBA NOSACJUMI
Darba normu noteikana (Dl 51. panta tre daa) Nosakot vai grozot
darba normas, darba devjam jkonsultjas ar darbinieku prstvjiem:
par jaunu darba normu noteikanu vai ar par esoo darba normu
grozanu jpazio darbiniekam ne vlk k vienu mnesi pirms jauno darba
normu vai darba normu grozjumu stans spk;
par pagaidu un vienreizjm normm jpazio darbiniekam pirms darba
uzskanas. das normas var noteikt uz laiku, kas nav ilgks par trim
mneiem.
Darba devjam darba normas jnosaka td veid, lai darbinieks normla
darba laika ietvaros var nopelnt vismaz mini-mlo darba algu.
Darba krtbaDarba krtbu uzmum var noteikt:
darba krtbas noteikumos; darba koplgum (skatt 6.2. sadau Darba
koplgums); darba lgum (skatt II nodau Darba lgums); darba devja
rkojumos.
Darba krtbas noteikumi (DL 55. pants)
Darba krtbas noteikumu satursDarba krtbas noteikumi ir svargs
instruments, lai nodrointu uzmuma efektvu saimniecisko darbbu. Ar
darba krt-bas noteikumu paldzbu darba devjs var nodroint uzmum
vienotu darba krtbu, kas jievro visiem darbiniekiem.
Darba krtbas noteikumos, ja tas nav ietverts darba koplgum vai
darba lgum, paredz: darba laika skumu un beigas, prtraukumus darb,
k ar darba nedas ilgumu; darba laika organizciju uzmum; darba
samaksas izmaksas laiku, vietu un veidu; atvainjumu pieiranas
visprjo krtbu; darba aizsardzbas paskumus uzmum; darbinieku
uzvedbas noteikumus un citus noteikumus, kas attiecas uz darba
krtbu uzmum.
Darba krtbas noteikumos ieteicams iekaut visu informciju, kas
nepiecieama efektvai uzmuma darbbas nodroi-nanai. Darba krtbas
noteikumos, piemram, var noteikt tos prkpumus, kas konkrtaj uzmum
uzskatmi par btiskiem darba krtbas prkpumiem. Ttad gadjum, ja
darbinieks izdars du btisku darba krtbas noteikumu prkpumu, darba
devjs bs tiesgs lemt jautjumu par darba lguma uzteikumu, pamatojot
to ar noteikts darba krtbas prkpumu. (DL 101. panta pirms daas l.
punkts).
T ir laba darba prakse, ka darba krtbas noteikumi ir sastdti
darbiniekiem saprotam valod.Likums nosaka tos darba devjus, kuriem
obligti jpieem darba krtbas noteikumi, tomr btu ieteicams dus
notei-kumus pieemt ar tiem darba devjiem, kuriem to pieemana nav
obligta.
Darba devji, kam obligti jpieem darba krtbas noteikumiDarba
devjam, kas uzmum parasti nodarbina ne mazk k 10 darbiniekus,
jpieem darba krtbas noteikumi.
-
42
DARBA NOSACJUMI
Darba krtbas noteikumu pieemana Pieemot darba krtbas noteikumus,
darba devjam:
jkonsultjas ar darbinieku prstvjiem; darba krtbas noteikumi
jpieem ne vlk k 2 mneu laik no uzmuma darbbas uzskanas dienas.
Iepazstinana ar darba krtbas noteikumiemDarba devjam ir pienkums
visus darbiniekus iepazstint ar pieemtajiem darba krtbas
noteikumiem. Darba devjam ar jnodroina, lai darba krtbas noteikumu
teksts btu pieejams ikvienam darbiniekam, piemram, tos pret
parakstu izsniedzot katram darbiniekam vai ar izliekot tos visiem
darbiniekiem pieejam viet, vai ar nosakot, pie kura darbinieka tos
var saemt.
Darba krtbas noteikumu grozanaJa darba devjs veic grozjumus
darba krtbas noteikumos, viam par to jkonsultjas ar darbinieku
prstvjiem un j-nodroina, ka visi darbinieki tiek informti par
pieemtajiem grozjumiem.
Darbinieku rokasgrmata
Vidjos un lielos uzmumos btu ieteicams izstrdt Darbinieku
rokasgrmatu, kas ir informatvs un praktisks materils, kur apkopota
visa darbiniekiem nepiecieam informcija viegli lasm un saprotam
veid. Darbinieku rokasgrmat btu ieteicams iekaut visu darba krtbas
noteikumos iekauto informciju, k ar papildu informciju veiksmgas
iekjs informtbas nodroinanai.
Ieteicamais Darbinieku rokasgrmatas saturs: uzmuma firma,
adrese, logo; ievads - noteikumu nozme un pielietojums; jauno
darbinieku ievadanas procedras apraksts; ss uzmuma apraksts; darba
laika organizcija uzmum: darba laika skums un beigas, prtraukumi
darb, darba nedas ilgums; darba samaksa: izmaksas laiks, vieta,
veids; atvieglojumi; atvainjumu pieiranas visprj krtba; darba
aizsardzbas paskumi uzmum; prejos darbnespjas laiks un citi
kavjumi; disciplinr krtba; darba uzteikanas krtba; uzmuma telpas:
dinana, kafijas automti, telefoni u.c.; iekjs informcijas nesji:
ziojumu di, avzes, sapulces u.c.; apmcbas un attstbas iespjas;
socils aktivittes.
-
43
DARBA NOSACJUMI
Darba devja rkojumi (DL 56. pants)Darba krtbas nodroinanai uzmum
darba devjs var izdot rkojumus, kas ir saistoi darbiniekiem. Darba
devjam, izdodot rkojumu darbiniekam, jem vr, ka tam nav tiesbu
prast, lai darbinieks veic darba lgum neparedztu darbu (ize-mot
Darba likuma 57. pant noteiktos gadjumos). Tpc, sastdot darba
lgumu, darba devjam preczi jnosaka darbinieka darba pienkumi, jo ar
savu rkojumu darba devjs var tikai precizt darbinieka pienkumus eso
darba lguma ietvaros.
Piemram, ja darba lgum nav noteikti darbinieka darba pienkumi
vai tie noteikti oti visprgi, gadjum, ja darba devjs ar savu
rkojumu liek darbiniekam veikt noteiktu pienkumu, kas nav mints
darba lgum, var rasties situcija, ka darbinieks atsaks veikt o
pienkumu. aj gadjum darba devjam nebs tiesbas atlaist darbinieku,
pamatojot to ar darba lguma noteikumu prkpumu. (DL 101. panta pirms
daas l. punkts).
Darba devjs ar saviem rkojumiem var precizt darba krtbas un
darbinieka uzvedbas noteikumus uzmum. Ar aj gad-jum darba devja
rkojumam jbt darba lguma ietvaros. Piemram, ja darbinieka darbs ir
saistts ar izbraukumiem, darba devjam darba lgum btu jnorda, ka
darbinieks tiks nodarbints dads viets. Tdjdi darba devjs ar saviem
rko-jumiem vars noteikt konkrto darbinieka darba vietu.
Darba lgum neparedzta darba veikana (Dl 57. pants)Darba devjam
ir tiesbas norkot darbinieku darba lgum neparedzta darba veikanai
tikai dos izmuma gadjumos: lai novrstu neprvaramas varas, nejaua
notikuma vai citu rkrtju apstku izraistas sekas, kuras
nelabvlgi
ietekm vai var ietekmt parasto darba gaitu uzmum, piemram, lai
novrstu ugunsgrka sekas; dkstves gadjum.
Gadjumi, kad pieaujama neparedzta darba veikana
Maksimlais pieaujamais laika periods
Lai novrstu neprvaramas varas, nejaua notikuma vai citu rkrtju
apstku izraistas sekas
1 mnesis gada laik
Dkstves gadjum 2 mnei gada laik
Par darba lgum neparedztu darbu veikanu darba devjam jizmaks
darbiniekam darba samaksa ne mazk k darbinieka iepriekjs vidjs
izpeas apmr.
Darbinieka nostana komandjum vai darba braucien (Dl 53. pants)
Darba devjs ar rakstveida rkojumu var nostt darbinieku komandjum
vai darba braucien.
Ja komandjum vai darba braucien tiek nosttas das personas:
grtniece, sieviete pcdzemdbu period ldz vienam gadam un sieviete,
kas baro brnu ar krti, darba devjam pirms
nostanas jsaem attiecgs personas rakstveida piekriana; persona,
kura ir jaunka par 18 gadiem, darba devjam pirms nostanas jsaem
viena no veckiem (aizbilda) rakst-
veida piekriana.
Darbiniekam, kas nostts komandjum vai darba braucien, t laik
saglabjas darba vieta (amats) un darba samaksa. Ja darbiniekam ir
noteikta akorda alga, viam jizmaks vidjo izpeu.
piespiedu ldzeki darba krtbas nodroinanai uzmum Lai nodrointu
darba krtbu uzmum, darba devjam nepiecieambas gadjum ir tiesbas
izmantot dus ldzekus: darbinieka atstdinanu no darba; piezmes vai
rjiena izteikanu; disciplinrsodu par darba aizsardzbas noteikumu
prkpumu; papildu apmcbu darba aizsardzbas jautjumos noteikanu.
-
44
DARBA NOSACJUMI
Darba devjam jem vr, ka tdi ldzeki k, piemram, naudas sods ir
pretlikumgi un tos nevar piemrot attiecb uz darbi-niekiem.Darba
devja uzteikums darbiniekam, kur prkpj darba krtbas noteikumus, ir
uzskatms par galjo ldzekli darba krtbas nodroinanai uzmum. Darba
devjam, uzteicot darba lgumu, jievro likum noteikt krtba (skatt
VIII nodau Darba tiesisko attiecbu izbeigana).
Atstdinana no darba (DL 58. pants)Atsevios izmuma gadjumos darba
devjs var atstdint darbinieku no darba, aizliedzot viam atrasties
darba viet un veikt darbu. Darba devjs atstdinanas ilgumu nosaka
katr konkrt gadjum pc vajadzbas.
Darba devja pienkums atstdint darbinieku no darbaDarba devjam ir
pienkums atstdint darbinieku no darba, ja normatvajos aktos
noteiktos gadjumos to pieprasa attiecgi pilnvarota valsts
institci