Daži zemeņu audzēšanas aspekti

Daži zemeņu audzēšanas aspekti

Sarmīte StrautiņaIeva Kalniņa

LVAI

Vispārējā informācija

Kopējā platība Latvijā 360-500 haVidējā ražība 5,5 t/haStadījumu vecums 3-4 gadi

Faktori, kas ietekmē zemeņu ražību :šķirnesStādu kvalitāteStādu skaits uz platības vienibuStādīšanas laiksagrotehnika : augsnes sagatavošana, kopšana,mulčēšana, apūdeņošana

Biežāk audzētās šķirnes

Agrās ‘Zefyr’, ‘Honeoye’, ‘Jonsok’

Vidējās : ‘Dukat’, ‘Induka’, ‘Polka’, ‘Sjurpriz Olimpiadi’, ‘Marmolada’, ‘Sonata’

Vēlās : ‘Pandora’, ‘Pegasus’, ‘Bogota’

Zemeņu stādi :ØZaļie stādi (svaigi rakti stādi)

ØFrigo stādi Raža atkarīga no stādu klases

ØА- sakņu kakliņa diametrs - 13-15 мм , vidēji veido 1,5 ziednešus ØА+ - sakņu kakliņa diametrs - 15-18 мм , vidēji veido 2,4 ziednešus ØА++ sakņu kakliņa diametrs - 18 мм un vairāk , vidēji veido 3,2 ziednešus raža ienākas 60 dienu pēc stādīšanas Lai iegūtu ražu ārpus tradicionālā laika , stāda А++ vai А+ klases frigo stādus

Stādu skaits uz laukuma vienību

ØParasti atklātā laukā stāda 35-45 tūkst. augu uz haStādīšanas attālumi 0,25 -0,3 х 0,9 – 1,0 м ØSegtajās platībās, īpaši tuneļos stāda daudz blīvāk 50-60 tūkst.augu uz ha ØValstīs , kur zemenes audzē ļoti intensīvi un tikai vienu sezonu (Spānijā, Beļģijā un Nīderlandē) stādīšanas blīvums sasniedz 80000 – 120 000 augu uz ha.

Ja raža ir 500g no cera, pārrēķinot tās 40-60 t/ha, piemēram, šķirnei ‘Elsanta’Ja raža ir 200 -300 g no cera, tās ir 16-36 t/ha , piemēram, šķirnēm ‘Lambada’ un ‘Darselect’

Stādīšanas laiks Mazražīgām agrīnajām šķirnēm piemēroti ir agri stādīšanas laikiØAgro šķirņu frigo stādus labāk stādīt laikā no maija beigām līdz jūnija vidumØRažīgu šķirņu frigo stādus var stādīt no jūnija vidus līdz jūlija vidum

Ražas ieguve ārpus tradicionālās zemeņu sezonas

ØAgrotīkla izmantošana paagrina ražas ienākšanos par 6-7 dienām

ØMikrotuneļi paagrina ražas ienākšanos par 10-12 dienām

ØAugstie tuneļi paagrina ražas ienākšanos par 14-15 dienām

ØAgrotīkla papildsegumi paagrina razs ienākšanos augstajos tuneļos vēl par 3 - 7 dienām

Ikgadējie izdevumi zemeņu dubultsegumiem EUR /ha

Materiālu izmaksas

Agrotīkls 0.1 EUR x 1 izmantošana 1000 EUR

Perforētā plēve 0.1 EUR x 2 izmantošana 500 EUR

Darba stundas 88x 9 EUR 792 EUR

Papildus izdevumi 58 EUR

Kopējās izmaksas 2350 EUR

Ikgadējās izmaksas augstajos tuneļos EUR/ha

Materiāli 4 EUR / m2 40000 EUR Materiāli gadā (plēves kalpošanas laiks 4 gadi) ) 10000 EUR

Amortizācija 1000 EUR Darba stundas uzlikšanai un noņemšanai 500 4500EUR Apkalpošana un remonts 740 EUR

Kopējie izdevumi 16240 EUR Tiešās izmaksas 2.3-2.6 EUR /kg

Agrotīkla segumi

mikrotuneļi

Augstie tuneļi

ØMelnā mulča palielina ražu

Ø Baltā mulcā pasargā ogas no pārkaršanas, bet būtiski neietekmē ogu ienākšanās laiku

Stādīšanas laika ietekme uz ražu (g no cera) augstajos tuneļosА1, В1 -28.07.2009 А2,В2 – 24,08.2009, plēve tuneļiem uzklāta jūlija sākumā, noņemta novembrī

20,8 20,4

44,5

33,0

14,716,0

36,3

28,7

12,514,6 14,3

19,7

10,011,7 12,5

15,1

Honeoye B1 Honeyoe B2 Polka A1 Polka A2 Honeoye B1 Honeyoe B2 Polka A1 Polka A2

I tunelis II tunelis

potenciālāraža, t /ha

faktiskā raža t/ha

Zemeņu faktiskā un potenciālā raža augstajos tuneļos 2009.gadā

0,229

0,167

0,1430,161

0,202 0,1960,208

0,186

PolkaI tunelis

PolkaII tunelis

HoneoyeI tunelis

HoneoyeII tunelis

2009. 2010.

Raža, g no cera augstajos tuneļos

kontrole Agrotīkls 1 kārtā Agrotīkls 2 kārtās

Honeoye 2.06. 28.05. 28.05.I tunelisHoneoye 4.06. 24.05. 24.05.II tunelisPolka 11.06. 08.06. 10.06.1 tunelisPolka 9.06. 06.06. 04.06.II tunelis

Papildus agrotīkla segumu ietekme uz ražas ienākšanās laiku augstajos tuneļos 2010.gadā

Nozīmīgākās slimības un kaitēkļi augstajos tuneļos

Slimības Ø sakņu puveØ verticilārā vīteØSakņu kakla puveØMiltrasa

kaitēkļiØtīklērcesØTripšiØ nematodes

224,3

311,6

314,9

234,9

381,6

245,9

398,8

245,7

518,7

436,6

175,7

336,5

359,3

164,0

442,7

28,7

39,5

81,7

104,7

0,0 100,0 200,0 300,0 400,0 500,0 600,0

SONATA

LUCY

ANTEA

FIGARO

ELEGANCE

FANELLA

FF0601

GALIACIV

L181

DANGE

Bojātās ogas Augstākās kvalitātes un I šķiras ogas Kopraža

Zemeņu šķirņu ražība g/cera 2010.g. Frigo stādi А, stādīts 31.05. 2009

4643

37

53

35

0

10

20

30

40

50

60

vidējais svars, g ražas sākumā ražas vidū ražas beigās

Ogu masa g, 2010 gadā

Agrās šķirnes : Antea’, ‘Zumba’ (‘Rumba’) un ‘Sonata’Vidējās šķirnes : .‘Figaro’, ‘Elegance’, ‘L181’, ‘Dange’.Vēlās šķirnes : Lucy’, ‘Fenella’ un ‘Galiaciv’.

‘Zumba’

Paldies par uzmanību !