Cietušā tiesības, to nodrošināšanas garantijas Latvijas kriminālprocesā

CIETUŠĀ TIESĪBAS,

TO NODROŠINĀŠANAS

GARANTIJAS LATVIJAS

KRIMINĀLPROCESĀ

Rēzeknes tiesas priekšsēdētāja A.Jermacāne

Kriminālprocesa likuma mērķis

• Kriminālprocesa likuma mērķis ir noteikt tādu

kriminālprocesa kārtību, kas nodrošina efektīvu

Krimināllikuma normu piemērošanu un

krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu

bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē.

“noziedzīgā nodarījumā cietusī persona”

ir/nav “cietušais kriminālprocesā”

• noziedzīgā nodarījumā cietusī persona (t.i. persona, kurai ar noziedzīgu nodarījumu nodarīts kaitējums) var nebūt cietušais kriminālprocesā

• Lai persona kļūtu par cietušo kriminālprocesā, nepieciešami sekojoši priekšnoteikumi (KPL 95.p.) – viņai ar noziedzīgu nodarījumu nodarīts kaitējums (t.i. –

morālais aizskārums, fiziskas ciešanas, mantisks zaudējums,

– morālais kaitējums viņai nav nodarīts kā noteiktas sabiedrības grupas vai daļas pārstāvim;

– viņa izteikusi piekrišanu būt par cietušo kriminālprocesā (KPL 96.p.)

– viņa atzīta par cietušo ar procesa virzītāja lēmumu

Būt vai nebūt par

“cietušo kriminālprocesā”?

• Atbilde uz šo jautājumu saistāma ar atbildi uz

jautājumu – vēlos vai nevēlos ieņemt aktīvu

pozīciju procesā?

• Atsevišķu nodarījumu gadījumā (KL 130.p.,131.,136.,157.,

159.p.1.d.,180.p., 185.p.1.d., 197.p., 260.p.1.d, u.c lietās, ko var ierosināt

tikai pēc cietušā iesnieguma) cietušai personai ir

izšķirošas iespējas ietekmēt to, vai process vispār

būs vai nebūs, turpināsies vai neturpināsies

Cietušā tiesības un pienākumi

• Tiesības – KPL 97-101.p.

• ! Cietušais savas tiesības īsteno brīvprātīgi un paša izraudzītajā apjomā ! (KPL 97.p.7.d.)

• Pienākumi – KPL 103.p.

Pienākums ierasties kriminālprocesa veikšanai pilnvarotās amatpersonas norādītajā laikā un vietā un piedalīties izmeklēšanas darbībā.

Cietušajam nav pienākuma izmantot savas procesuālās tiesības un viņu nevar aicināt vai pakļaut piespiedu atvešanai, ja viņš netiek aicināts sakarā ar nepieciešamību piedalīties izmeklēšanas darbībā.

Cietušā tiesību vispārīgie principi (KPL 97.)

• tiesības iesniegt kompensācijas pieteikumu;

• savu tiesību īstenošanai izmantot pārstāvi;

• izlīgt ar personu, kura viņam nodarījusi kaitējumu;

• nepiekrist viņa attēla, kas iegūts procesuālo darbību laikā, publiskošanai plašsaziņas līdzekļos, ja tas nav nepieciešams n/n atklāšanai;

• piedalīties kriminālprocesā visās kriminālprocesa stadijās

Cik liela ir noziedzīgā nodarījumā

cietušās personas iespēja ietekmēt

procesa uzsākšanu un turpināšanu?

• Cietušās personas ietekme atkarīga no

– kriminālprocesa veida

– personīgās attieksmes un pozīcijas

– juridisko zināšanu apjoma

– kvalitatīvas juridiskās palīdzības

..pirms procesa uzsākšanas

• Cietušā uzskats tiek respektēts, ja NN

ietilpst vienā no šādām kategorijām

• Tas ir publiskās apsūdzības process, taču to uzsākt

var tikai tad, ja saņemts cietušā iesniegums

• Daļēji – arī pārējo publiskās apsūdzības procesu

uzsākšanā, piešķirot pārsūdzības tiesības par

atteikumu uzsākt kriminālprocesu

NN izdarītāja un

NN cietušā

attiecības

Pirms procesa

uzsākšanas Procesa laikā

Cietušās personas

iespējas izšķiroši

noteikt – būt vai

nebūt procesam

Izlīgums

Cietušās personas

ietekme vienkāršoto

procesa formu

piemērošanā

Cietušās personas iespējas ietekmēt vienkāršoto formu piemērošanu

Nosacīta KP izbeigšana

Prokurora priekšraksts par sodu

Vienošanās process

Lietas izskatīšana tiesā bez

pierādījumu pārbaudes

Saīsinātais process

Process neatliekamības kārtībā

KPL 417.p. – var pārsūdzēt pieņemto

lēmumu

KPL 420.p. Var piemērot tikai tad, ja

kompensējis cietušajam radīto kaitējumu

Ir tiesības izteikt viedokli par vienošanās

procesa iespējamo piemērošanu, tiesības

piedalīties vienošanās izskatīšanā tiesā,

tiesības pārsūdzēt pieņemto nolēmumu.

Vienošanās protokolā jāietver ar NN radītā

kaitējuma apmēru un vienošanos par tā

atlīdzināšanu

Cietušais ietekmēt nevar

Cietušais ietekmēt nevar

KPL 499. – jānoskaidro cietušā viedoklis

Cietušā tiesības piedalīties

pirmstiesas kriminālprocesā (1) • iepazīties ar kriminālprocesa reģistru, pieteikt noraidījumu tajā

norādītajām personām;

• iesniegt pieteikumus par izmeklēšanas un citu darbību veikšanu;

• iepazīties ar lēmumu par ekspertīzes noteikšanu pirms tā nodošanas izpildei un iesniegt pieteikumu par tā grozīšanu, ja ekspertīze tiek izdarīta pēc viņa paša pieteikuma;

• likumā noteiktajā kārtībā iesniegt sūdzības par kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas rīcību;

• likumā noteiktajos gadījumos, termiņos un kārtībā pārsūdzēt procesuālos lēmumus;

Cietušā tiesības piedalīties

pirmstiesas kriminālprocesā (2)

• pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas saņemt to tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kuri tieši attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, ar kuru viņam nodarīts kaitējums, ja tās nav izsniegtas agrāk, vai ar prokurora piekrišanu iepazīties ar šiem krimināllietas materiāliem;

• pieteikt izmeklēšanas tiesnesim lūgumu iepazīstināt viņu ar speciālo izmeklēšanas darbību materiāliem, kuri netiek pievienoti krimināllietai (pirmdokumentiem).

• aptaujā un nopratināšanā cietušajam ir arī visas liecinieka tiesības un pienākumi.

Cietušā tiesības 1.instances tiesā

• 1) savlaicīgi uzzināt iztiesāšanas vietu un laiku;

• 2) pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam, atsevišķam tiesnesim, valsts apsūdzības uzturētājam un ekspertam;

• 3) pašam piedalīties krimināllietas izskatīšanā;

• 4) izteikt savu viedokli par katru apspriežamo jautājumu;

• 5) piedalīties katra tiesā pārbaudāma pierādījuma tiešā un mutvārdos veiktā pārbaudē;

• 6) iesniegt pieteikumus;

• 7) uzstāties tiesas debatēs;

• 8) iepazīties ar tiesas nolēmumu un tiesas sēdes protokolu;

• 9) pārsūdzēt tiesas nolēmumu likumā noteiktajā kārtībā.

Eiropas Parlamenta un Padomes

Direktīva 2012/29/ES (25.10.2012.)

nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un

aizsardzības minimālos standartus

Mērķis:

nodrošināt, lai noziegumos cietušie saņemtu

atbilstīgu informāciju, atbalstu un aizsardzību un

varētu piedalīties kriminālprocesā

Direktīva par cietušā tiesībām

• Tiesības saņemt informāciju no pirmā saziņas brīža ar kompetento iestādi, t.sk.

- kāda veida atbalstu (piem. medicīnisko palīdzību, psiholoģisko atbalstu, alternatīvo mājokli) viņi var saņemt un no kā;

- kā un uz kādiem nosacījumiem var saņemt juridisko palīdzību u.c. konsultāciju;

- kā un ar kādiem nosacījumiem var saņemt kompensāciju

Direktīva par cietušā tiesībām (2)

Tiesības saņemt informāciju no pirmā saziņas brīža ar

kompetento iestādi, t.sk

- par procedūru sūdzību iesniegšanai, ja nav ievērotas viņa

tiesības;

- kontaktinformāciju saziņai par viņa lietu;

- par pieejamajiem atjaunojošās justīcijas pakalpojumiem;

- kā un ar kādiem nosacījumiem var saņemt atlīdzību par

izdevumiem, kas radušiem piedaloties kriminālprocesā

Direktīva par cietušā tiesībām (3)

• Tiesības saņemt informāciju par savu lietu,

t.sk. saņemt informāciju, kas cietušajiem ļauj zināt

pašreizējo stāvokli kriminālprocesā, izņemot

gadījumus , kad šādas informācijas saņemšana

var negatīvi ietekmēt lietas pienācīgu izskatīšanu;

• Tiesības uz piekļuvi cietušo atbalsta dienestiem

• Tiesības uz aizsardzību atjaunojošās justīcijas

pakalpojumu kontekstā

Direktīva par cietušā tiesībām (4)

• Tiesības saņemt atlīdzību par izdevumiem ;

• Tiesības izvairīties no saskarsmes starp cietušo

un likumpārkāpēju telpās, kur notiek

kriminālprocess, ja vien tas nav vajadzīgs

izmeklēšanas nolūkiem;

Direktīva par cietušā tiesībām (5)

• Tiesības uz cietušo aizsardzību

kriminālmeklēšanas laikā, t.sk.

- cietušā iztaujāšana bez nepamatotas kavēšanās;

- pēc iespējas mazāks cietušā iztaujāšanu skaits;

Tiesības uz privātās dzīves aizsardzību (attiecas arī

uz cietušā ģimenes locekļiem)

Cietušā izšķirošas iespējas ietekmēt

procesa esamību – ieguvums vai

zaudējums? +

• Cietušā lomas palielināšanās

• “iesaistības” sajūta

• Uzmanības neveltīšana lietām, kuras pat iesaistītajiem nešķiet pietiekami svarīgas u.c.

- • Atteikšanās no sabiedrības

kopējām interesēm kā krimināltiesiski aizsargātas kategorijas

• Jautājums – būt vai nebūt/ tikt sodītam vai nē nav atkarīgs no nodarījuma būtības, bet gan iesaistīto personu spējām vienoties

• Bez aizsardzības paliek personas, kuras pašas sevi pilnvērtīgi aizsargāt nevar u.c.