CETURTDIENA 4....BAZNEICAS ZIÒAS CETURTDIENA Nr. 77 (11928) lec 4.37 riet 22.18 L 4.JÛLIJS 2019. gads LAIKRAKSTS RÇZEKNEI UN LATGALEI Cena EUR 0,55

BAZNEICAS ZIÒAS

CETURTDIENA

Nr. 77 (11 928)

lec 4.37riet 22.18 L

4.JÛLIJS2019. gads

www.rv.lv Cena EUR 0,55 LAIKRAKSTS RÇZEKNEI UN LATGALEI

PAREIZTICÎGAJIEM

SVÇTÂS DIEVMÂTES PIEDZIMÐANAS BAZNÎCÂ ðodien 17.00 — vakara diev-

kalpojums; rît, 5. jûlijâ, 8.00 — dievkal-

pojums, grçksûdze, liturìija; sestdien, 6. jûlijâ, 16.00 — aiz-

lûgums; 17.00 — vakara dievkal-pojums, grçksûdze;

svçtdien, 7. jûlijâ, 8.00 —grçksûdze; 8.30 — dievkalpo-jums, liturìija; 17.00 — vakara

dievkalpojums.SV. NIKOLAJA DIEVNAMÂ sestdien, 6. jûlijâ, 16.00 — aiz-

lûgums; 17.00 — vakara dievkal-pojums, grçksûdze;

svçtdien, 7. jûlijâ, 8.00 —grçksûdze; 8.30 — dievkalpo-jums, liturìija.

KUÏÒEVÂ UN TISKÂDOS sestdien, 6. jûlijâ, 8.30 —

dievkalpojums, liturìija.

UZSÂKA PROJEKTA ÎSTENOÐANU

Vakar uz pirmo sçdi pulcçjâs projekta “Jauns pil-sçtvides veidols” darba grupa, kuras sastâvâ ir Rç-zeknes domes speciâlisti un Pleskavas pilsçtas do-mes (Krievija) sadarbîbas partneri.

Îstenojot ðo projektu, tiks veikta Rçzeknes zie-meïu rajona parka rekonstrukcija.

UZ STARPTAUTISKO FESTIVÂLU ÐAUÏOS..Kapela “Dziga” devâs uz Lietuvu, uz Ðauïiem,

lai no 3. lîdz 7. jûlijam piedalîtos Starptautiskajâfolkloras konkursfestivâlâ “Saules zieds”.

..UN TORONTOSavukârt jaunieðu deju kolektîvs “Dziga” devies

uz Kanâdu, lai pârstâvçtu mûsu pilsçtu 15. latvie-ðu Dziesmu un deju svçtkos, kas notiks no 4. lîdz7. jûlijam Toronto.

UZ OPOÈKURît, 5. jûlijâ, Rçzeknes domes priekðsçdçtâjs

Aleksandrs Bartaðeviès apmeklçs Starptautisko festivâlu “Reka Velikaja”, kas notiks Pleskavas ap-gabala Opoèkâ (Krievija).

ZAÏI DOMÂJOÐIEMRît, 5. jûlijâ, no 11.00 lîdz 15.00 Rçzeknes do-

mes konferenèu zâlç notiks bezmaksas informa-tîvais seminârs zaïi domâjoðiem par izstâdi — festivâlu “Green Expo Riga 2019”, kas norisinâsies

no 27. lîdz 29. septembrim Rîgâ, Íîpsalâ.

MUZEJÂ — ÌIMENES SESTDIENA6. jûlijâ no 10.00 lîdz 18.00 Latgales Kultûrvçs-

tures muzejâ — Ìimenes sestdiena. Ðajâ dienâieeja uz izstâdçm un ekspozîcijâm — brîva.

ATSLÇGS KARSTO ÛDENIAtgâdinâm ziemeïu rajona iedzîvotâjiem, ka no

pirmdienas, 8. jûlija, tiks pârtraukta ðî rajona kat-lumâjas darbîba profilaktisko darbu un hidrauliskâspârbaudes veikðanai (9. un 10. jûlijâ). Karstâ ûdenspadeve ziemeïu rajonâ tiks atjaunota 22. jûlijâ.

“ZEIMUÏAIZGUDROTÂJU CIEMS”1. jûlijâ ARPC “Zeimuïs” tika atklâta radoði iz-

glîtojoðâ dienas nometne “Zeimuïa izgudrotâjuciems” bçrniem no astoòu lîdz 12 gadu vecumam.

Nometne darbosies lîdz 12. jûlijam.

JAUNS TIESAS PRIEKÐSÇDÇTÂJS

Tâ kâ beidzies Rçzeknes tiesas priekðsçdçtâjas Ai-jas Jermacânes pilnvaru termiòð, uz ðo amatu bija iz-sludinâts konkurss. Pieteicâs trîs tiesneði. Tieslietu pa-dome 1. jûlijâ par Rçzeknes tiesas priekðsçdçtâju uz nâ-kamajiem pieciem gadiem iecçla Pçteri Novièenoku.

Par Rçzeknes rajona (pilsçtas) tiesas tiesnesi Pç-teris Novièenoks iecelts 2012. gadâ. Sâkumâ viòðamata pienâkumus pildîja Administratîvâs rajonatiesas Rçzeknes tiesu namâ, bet 2015. gadâ tika pâr-celts uz Rçzeknes tiesu.

Aija Jermacâne bija Rçzeknes tiesas priekðsçdç-tâja kopð 2003. gada. Marina TETARENKO, Olga MEIRÂNE

PILSÇTAS ÎSZIÒAS

TIEM, KURI DOSIES UZ KURGÂNU

Tiem, kuri pieteikuðies braucienam uz Draudzîbas kurgânu svçtdien, 7. jûlijâ, paziòojam autobusa atieðanaslaiku.

7.30 autobuss bûs “Maxima XX” autostâvvietâ;7.40 — pieturâ iepretim veikalam “Maxima X” (“Supernetto”)

centrâ;8.00 — pie Rçzeknes domes;8.05 — pieturâ “Jçzus Sirds katedrâle”. Lîdzi noteikti jâòem pase, kâ arî “groziòð” un labs noskaòojums.

Biedrîbas “RRO LAKCA” valde (tel. 26835290, Jaroslavs)

Jezus Sirds gûdamReit, 5. julijâ,

mçneða I pîktdînâ,JEZUS SIRDS KATEDRALÇ9.00 — Vysusv. Sakramenta

adoracija; 10.00 — Sv. Mise, Uz-upurçðonôs akts Vysusv. Jezus Sir-dei; 18.00 — Sv. Mise pûïu vol.;SÔPU DÎVMÔTES BAZNEICÂ— ADORACIJA VYSU DÎNU

7.00 — Sv. Mise, adoracija —vysu dînu; 15.00 — Dîva Þâïsir-deibas krûneits; 17.30 — JezusSirds dîvkolpôjums; 18.00 — Sv.Mise draudzes nûdûmâ par Sv.Tâvu, kardinalu, veiskupim, prîs-terim, Goreigô seminara audzçk-nim un par jaunim paaicynôju-mim uz goreigû kôrtu. Krysta re-likviju pagûdynôðona;

VIÏÂNÛS9.00 — Sv. Mise pi Breinumai-

nô Krysta oltora par draudzes unklûstera labdarim; Krystaceïð sakra-lajâ laukumâ; 16.00 — Sv. Mise.

Iz nakts adoraciju Aglyunâ svâtcelinîki aicynôtibraukt pîktdînâ, 12. julijâ.

Izbraukðona 18.00 nu kated-rales laukuma.

Lyugums pîsateikt pa telefo-nu 20222618.

DievkalpojumsRÇZEKNES

SV. TRÎSVIENÎBAS DRAUDZÇ notiks svçtdien, 7. jûlijâ,

plkst. 9.00.

LUTERÂÒIEM

Ikdienâ un svçtkos — “RÇZEKNES VÇSTIS”vienmçr kopâ ar jums!

Lasi un domâ lîdzi! Raksti, zvani un izsaki savu viedokli!

“RV” VAR ABONÇT“RV” REDAKCIJÂ Rçzeknç, Baznîcas ielâ 28(1. stâvâ), darbdienâs no 8.00 lîdz 15.00(uzziòas — pa tâlruni 64624938);KRUKU un RATNIEKU bibliotçkâ;visâs pasta nodaïâs, pie pastniekiem, internetâ www.abone.pasts.lv, pa bezmaksas tâlruni 67008001.MÇNEÐA ABONEMENTS MAKSÂ 5,65 EIRO.AIZMIRSI? NEBÇDÂ! IZMANTO

pakalpojumu “ABONÇ ÐODIEN, SAÒEM PÇC DIVÂM DARBDIENÂM!”.

IINNDDEEKKSSSS 33003344

Kâ jau daudzi pilsçtnieki bija ievçrojuði, ð. g.maijâ pilskalna makets (kas atrodas uzòç-

muma “Rçzeknes ûdens” teritorijâ) tika aizklâts, unsolîjâm, ka drîz tas tiks atjaunots. Tâ apjoms bijaievçrojami cietis un nolietojies, arî informatîvais stendssavu laiku bija nokalpojis, vizuâli tas bija izbalçjis.

Ar prieku paziòojam, ka tagad pilsçtnieki un Rç-zeknes viesi var aplûkot pilskalna vçsturiskâ maketajauno veidolu. Pilskalna modelis ir restaurçts, iz-

labotas strukturâlâs nepilnîbas, veikta pârkrâsoða-na. Tâpat ir nomainîts arî stends, kurâ tagad bûspieejama informâcija par Rçzeknes pilskalnu trijâsvalodâs.

Liels paldies maketa autoram un atjaunoðanasdarbu vadîtâjam Edmundam Smanam un viòapalîgam Rçzeknes tehnikuma 4. kursa studentam Oskaram Bogdânam!

Rçzeknes TIC

Restaurçts Rçzeknes pilskalna makets

2 2019. GADA 4. JÛLIJÂ

— Kâdas nekârtîbas notiekar pasaþieru pârvadâðanu Rçzeknç!Pirmdien mana sieva stundu ne-varçja tikt no aptiekas “Lana” uzmâjâm ziemeïu rajonâ.

Cilvçki ar mieru maksât 50centus, lai tikai pilsçtâ varçtu nor-mâli braukt ar sabiedrisko transpor-tu!

— Saku lielum lielu paldiespuiðiem, kuri Atbrîvoðanas alejas121. mâjâ nomainîja logus un ne-sagâdâja nekâdas problçmas pen-sionârei.

Mîïð paldies, un lai jums veicas!— Cienîjamâ Sandra no

Kr.Valdemâra ielas 2. nama, savâ-ciet savu kaíîti, kas gaida jûs piepretçjâs deviòstâvu mâjas! Kâpçcpieradinâjât, bet tagad mçrdçjat ba-dâ?!

— Îstâs ðausmas, ko tie“gudrinieki” var izdomât savâs“gudrajâs” galvâs! Agrâk, kad cilvç-ku bija tûkstoðiem vairâk, strâdâ-ja laukos, turçja govis, cûku fermas,vistas, darbojâs rûpnîcas, tad bijatîrâks gaiss. Bet tagad? Kad rûpnie-cîba pârsvarâ likvidçta, izrâdâs,Rçzeknç ðvaks gaiss. Vai nav joki?Jâlikvidç privâtmâju cepïi, kamîniutt.

Vai kurinâðana ar gâzi bûs tas lç-tâkais un droðâkais kurinâðanasveids? Bet vai bûs sods tiem, kurinepakïausies “kungu” gudrîbâm?

— Mçs, Rçzeknes 2. vidus-skolas skolçni, gribam pateikt pal-dies 2. stâva apkopçjai Tamârai, ku-ra neklaèojas. Viòai vienmçr visskârtîbâ!

— Mçs, kâdas daudzdzî-vokïu mâjas iedzîvotâji, esam ne-izpratnç. Daþi kaimiòi pçc sava ie-skata pârplâno savus dzîvokïus (lauþsienas, ved maisiem cementuutt.). Vai viòiem ir tâdas tiesîbas?Dzîvokïos plaisâ sienas (pat tape-tes ir saplçstas), arî kâpòu telpâs— plaisas. Vannas istabâ caur-vçjð. Ko mums darît? Daudzi dzî-vokïi ir pârplânoti, celtnieki nekonesaka...

— Kâpçc laikrakstâ jau divasreizes tiek sniegta nepareiza infor-mâcija? Folkloras kopa “Vôrpa”nepiedalîsies Novada dienâs, arî pa-sâkumâ Viðíos nepiedalîjâs!

— Redakcija! Palîdziet mumstikt skaidrîbâ un atpakaï pie iepriek-ðçjâs marðrutu braukðanas sistç-

mas. Varbût jâraksta uz Rîgu satik-smes ministram, ja jau pie mums,Rçzeknes domç, sçþ tâdi “gudrinie-ki”?

— Hallo! Te zvana 75 gadusveca pensionâre no Ozolaines. Vi-su pagasta senioru vârdâ vçrðos piemûsu pagasta pârvaldes vadîtâja unvietçjiem uzòçmçjiem: lûdzu, at-jaunojiet veikala darbu! Mûsu vei-kalu aizvçra, jo tas saimniekam kïu-va nerentabls. Tagad, lai nopirktumaizi vai krçjumu, mums jâbraucuz pilsçtu. Ne visiem sirmgalvjiemtas ir pa spçkam. Lûdzu, atstâjietmums veikalu te, uz vietas!

— Esmu saðutusi par jaunoautobusu kustîbas grafiku! Man, laino Ïermontova ielas nokïûtu po-liklînikâ pie ârsta plkst. 11.00, jâ-izbrauc plkst. 8.00 un divas stun-das jâsçþ pie ârsta durvîm. Tâpçc,ka pçc plkst. 8.00 vairâk nekâ di-vas stundas (lîdz plkst. 11.30) navneviena autobusa. Vai tas ir normâ-li? Nâkotnes un Zavoloko ielâ au-tobuss vispâr vairs nekursç. Lûk,kâ mûsu pilsçtâ “godina” sirm-galvjus! Ja nevarat sakârtot sarak-stu, atstâjiet veco! Tas bija labâks!

— Gribu dalîties iespaidospar jauno autobusu sarakstu. Pro-tams, vçl jâpierod, jâpielâgojas... Betpirmajâ dienâ es kavçju darbugandrîz 50 minûtes. Ludzas ielâ au-tobuss, kas kursç uz centru, bija uz-reiz pçc plkst. 8.00. Numuru nesa-skatîju. Gaidu... No centra braucatrîs autobusi uz Vipingu un linu fab-riku. Plkst. 8.38 aizbrauca vçl viensar pasaþieriem pilns autobuss.Katrâ pieturâ iekâpa ïoti daudz cil-vçku, un pie “Mâras” autobusâ jaubija liela drûzma. Izkâpa pavisamnedaudz cilvçku. Emociju manbija daudz, tâs gan paturçðu pie se-vis... Bet kavçðana — tas ir fakts.Un secinâjums — aiziet kâjâm irâtrâk. Taèu ne katram tas ir pa spç-kam. Bet varbût tas speciâli izdo-mâts, lai pensionâri lieku reizinebrauktu ar autobusiem?..

— Îstas ðausmas ar to jaunoautobusu sarakstu! Bet pilsçtasmçrs ir atvaïinâjumâ. Viòam paðamkopâ ar saviem vçlçtâjiem bûtu jâ-izbrauc pa ðiem jaunajiem marðru-tiem un jâpaklausâs, ko cilvçki parto domâ.

— Cienîjamie brâïi no Grið-kânu pagasta Slesarevkas! Lûdzu,piesieniet savu suni! Lai tas neskrai-da pa ciemu un sveðiem dârziem,nezog çdienu no citiem suòiem unnekoþ maziem bçrniem. Pati to es-mu redzçjusi. Lûdzu, cieniet savuskaimiòus un citus ciemata iedzîvo-tâjus! Un vçl! Brîdinâm, ka izsauk-sim policiju, kad jûs tecinâsietkandþu. Mçs taèu visu redzam! Unbeidzot pabarojiet savu èetrkâjainodraugu!

— Cienîjamâ redakcija! Vaipie autoostas ir jûsu pastkaste? Mçs,lauku iedzîvotâji, gribam to zinât.Gadâs situâcijas, kad steidzamivajag jums uzrakstît, bet, kamçr tik-si lîdz redakcijai, problçma vairs navaktuâla...

— Pieturâ pie “ERGO” Lat-gales ielâ ir soliòð. Bet nojumes nav:ne no saules, ne no lietus paslçp-ties... Solîja, ka uzstâdîs pavasarî,bet tagad jau vasara...

— Pie mums, Pocelujevkâ, uz-stâdîja meteoroloìisko torni. Saka,ka tas darbojas. Vai tâ ir taisnîba?

— Gribu izteikties par jaunoautobusu kustîbas sarakstu, par 15. marðrutu “Rîtausma – Centrs”.Pçdçjâ reisa atieðanas laiks norâdîtsplkst. 22.33, bet pienâkðanas —plkst. 22.03! Tâ taèu nav laikamaðîna, bet parasts autobuss! Unlaiks starp ðî marðruta pieturâm aiz-òem vai nu vienu, vai nu vispâr nul-le minûtes! Kas par muïíîbâm!

— Vakar nebija iespçjams ie-kâpt 21. marðruta autobusâ (kasbrauc uz centru) jau pie lielâs“Maximas”. Knapi iespraucâmies!Bet centrâ, pie “Mâras”, no autobu-sa izkâpa cilvçku pûlis — galveno-kârt pensionâri, dârznieki. Vai tasir normâli, pârsçsties no viena au-tobusa citâ mûsu mazajâ pilsçtâ?Vai bija slikti, kad dârznieki mie-rîgi brauca ar vienu autobusu noziemeïu rajona lîdz paðâm vasarnî-câm? Vai tâdâ veidâ grib paòirgâ-ties par nabaga cilvçkiem, tâpçc, kaviòi brauc bez maksas?

— Lûdzu, palîdziet mums!Mçs dzîvojam Dârzu ielâ, kur vien-mçr kursçja vismaz viens autobuss.Bet tagad — neviena! Pieturas lik-vidçja, tikai soliòus atstâja — pie-miòai. Mums tâda piemiòa nav va-jadzîga! Nepiecieðams autobuss, kasaizvestu mûs lîdz poliklînikai, tir-gum un baznîcai! Abi ar vîru esaminvalîdi, un mums tagad ir ïoti grû-ti aiziet lîdz pieturai “Rçzekne II”.Bet kungiem, kuri brauc savos“limuzînos”, to nesaprast...

— Zvanâm no Lubânas ielas.Mçs kïuvâm noðíirti no pilsçtas.Lûdzu, izdariet kaut ko, lai autobu-si kursçtu, kâ agrâk! Autobusus, kasbrauca cits pçc cita, varçja “pareti-nât” savâdâk, nevis izdomâjotkaut kâdus apïa marðrutus, kas ne-vienam nav vajadzîgi. Piemçram,“Janopole – Rçzekne I” vai “Kovðuezers – Ïermontova iela”.

— No 1. jûlija pilsçtâ valdahaoss. Autobusu kustîbas sarakstsir bezjçdzîgs! Autobuss Atbrîvoða-nas alejâ jâgaida pusstundu, bet,kad atbrauc, tajâ nevar iekâpt, jopilns pasaþieru. Lai ðîs idejas ini-ciators atskaitâs par savu darbu ie-dzîvotâju priekðâ! “Pacentâs” gan!Trûkst vârdu...

HALLO! “RV” KLAUSÂS!

Luminor Uzòçmîgo centra kon-sultante Katrîna Pimanova pastâs-tîja, ka centrs darbosies katru dar-ba dienu no plkst. 9.00 lîdz17.00. Te varçs saòemt finanðukonsultâcijas, kas saistîtas ar ban-kas ikdienas darbu — kredîtiem,investîcijâm, uzòçmumiem utt.Varçs arî pierakstîties iepriekð, lainav jâstâv rindâ. Lai pieteiktu vi-zîti Uzòçmîgo centrâ, klientiem bûsjâsazinâs ar Luminor pa tâlruni1880 vai rakstot ziòojumu internet-bankâ. Pçc vizîtes apstiprinâðanasklients saòems SMS kodu, lai ie-kïûtu aprîkotâ telpâ.

Konsultâcijas iespçjams saòemtarî attâlinâti ar Skype palîdzîbu.

Uzòçmîgo centrâ bûs telpa, ku-ru varçs rezervçt savâm biznesatikðanâs reizçm vai individuâlamdarbam.

Paðapkalpoðanâs zonâ atrodasbankomâts un ir pieejama inter-netbanka. Vien jâatceras: ja jumsievajadzçsies skaidru naudu, piebankomâta varçsiet tikt no plkst.

8.00 lîdz 22.00, tik ilgi, kamçrstrâdâ lielveikals “Rimi”. Luminorfiliâle Atbrîvoðanas alejâ 98, kuratradâs bankomâts, ir slçgta.

Vçl Luminor bankomâti ir At-brîvoðanas alejâ 138 (“MaximaXX”) un Stacijas ielâ 31 (“Depo”veikals), kas pieejami tikai veika-

la darba laikâ. Aija MIKELE

ATTÇLÂ (no kreisâs) : Uzòç-mîgo centra “Rçzekne” vadî-tâja Ludmila Maslobojeva unkonsultante Katrîna Pimano-va centra atklâðanas brîdî.

AUTORES foto

ATKLÂTS LUMINOR UZÒÇMÎGO CENTRS2. jûlijâ Rçzeknç, Galdnieku ielâ 8 (telpâ, kur iepriekð atradâs uzòçmuma “Dzintars”

veikaliòð), tika atklâts Luminor Uzòçmîgo centrs “Rçzekne”. Tâds pats centrs jau darbojas Ventspilî un Cçsîs.

Grozîjumi noteic administratî-vo atbildîbu par tâdas lauksaim-niecîbas zemes neizmantoðanulauksaimnieciskajâ darbîbâ, kas ie-gûta îpaðumâ pçc 2014. gada 1. novembra jeb no brîþa, kad stâ-jâs spçkâ zemes tirgus tiesiskaisregulçjums. Administratîvo sodupiemçros atkarîbâ no lauksaimnie-cîbas zemes platîbas, uz kuras pçc

ðîs zemes iegâdes nav uzsâkta vaiarî netiek turpinâta lauksaimnie-ciskâ darbîba. Izvçli, kuru sodu —brîdinâjumu vai naudas sodu —piemçrot fiziskai personai, veiksiestâde, kas sodu piemçros.

Likuma grozîjumi stâsies spç-kâ pçc apstiprinâðanas Saeimâ unpublicçðanas oficiâlajâ izdevumâ“Latvijas Vçstnesis”.

PAR LAUKSAIMNIECÎBAS ZEMES NEIZMANTOÐANU LAUKSAIMNIECÎBAI

Valdîba 18. jûnijâ akceptçjusi Zemkopîbas ministrijas sagata-votos grozîjumus likumâ “Par zemes privatizâciju lauku apvidos”.

Ðogad îpaðâs kopðanas pabal-sta apmçra palielinâjumam valstsbudþetâ paredzçti papildu 2,7 mil-joni eiro, 2020. un 2021. gadâ —vairâk nekâ 5,5 miljoni eiro.

2018. gadâ îpaðas kopðanas pa-balstu ik mçnesi saòçma vidçji 2072personas par bçrniem ar ïoti smaguinvaliditâti un 2316 personas ar pir-mâs invaliditâtes grupu no bçrnîbas.

PALIELINÂTS PABALSTS Atgâdinâm, ka no 1. jûlija par 100 eiro palielinâts îpaðas kop-

ðanas pabalsts bçrniem ar ïoti smagu invaliditâti un pilngadî-gâm personâm ar invaliditâti, kurâm invaliditâtes cçlonis ir sli-mîba no bçrnîbas. Tagad tas bûs 313,34 eiro mçnesî.

Divu dienu laikâ nometnes da-lîbnieces apgûs zinâðanas par to,kâ sakârtot savu organismu, at-klâs, kas jâzina ikvienai sievieteipar augiem, iepazîs Râznas nacio-nâlâ parka pçrles, ciemosies “It-kaèu” mâjâs, pie Evitas Vaïumas,pie Aijas un Jâòa Kuzminskiem,ðmakovkas muzejâ Kaunatâ, bûsradoðâs darbnîcas.

Pirmâs dienas vakarâ arî pirts

ar pirtnieci Lîgu Dundu. Tâ kâ nometnç dâmas paðas gâ-

dâs par çdienreizçm, lûgums pa-òemt lîdz kâdu pîrâgu vai paðcep-tu maizîti, mâjas sieru, desiòu vaiþâvçtu speíîti, kâdu zaïumu utt.

Plaðâka informâcija un pieteik-ðanâs nometnei, rakstot e-pastu:[email protected], zvanot patâlruòiem: 29373015, 29678406vai 26426196.

“SIDRABRASA” AICINA SIEVIETES Rçzeknes reìiona lauku sievieðu biedrîba (RRLSB) “Sidrabra-

sa” aicina piedalîties vasaras nometnç, kas Râznas ezera kras-tâ, viesu namâ “Râznas stâvkrasti”, notiks 10. un 11. jûlijâ.

Paðvaldîbas finansçjumu sa-òems 25 projekti. Atbalstîtâs ide-jas: galda spçles, robotikas aprî-kojums, virtuves aprîkojums, ap-

skaòoðanas sistçma, skrituïsli-das, novusa galds, futbola vârti,skatuves tçrpu un cita veida in-ventâra iegâde.

Aleksandra ELKSNE-PAVLOVSKA

FINANSÇJUMU SAÒEMS 25 Rçzeknes novada Izglîtîbas pârvaldes izsludinâtajâ konkur-

sâ par finansçjuma pieðíirðanu inventâra un aprîkojuma ie-gâdei jaunatnes projektiem ðogad tika iesniegti 28 projekti.

Kâ pastâstîja skolas direktoreInese MIKASKINA, pateicotiesnelielajam skolçnu skaitam, kla-sçs ir iespçjama individuâla pe-dagogu pieeja katram skolçnamkatru dienu. Un teicami mâcîburezultâti neizpaliek.

Skolâ darbojas sporta, tautasdeju pulciòð, kas veiksmîgi pie-dalâs valsts skatçs un konkursos,koris, ansamblis, oríestris, ir no-vada mâcîba.

1. — 4. klases skolçniem ir sko-las formas tçrps, dota iespçja pçcstundâm palikt pagarinâtajâ die-nas grupâ. Reizi nedçïâ bçrni ap-meklç Svçto Misi katedrâlç, betkatru pirmdienu skolas saimi uz-runâ un svçtrîtu vada skolas di-binâtâjs, bîskaps Jânis Bulis.

Katru gadu skola var lepotiesar savu izglîtojamo sasniegu-

miem pilsçtas, novada un valstsolimpiâdçs. Ðajâ mâcîbu gadâ 12. klases skolniecei tika pasnieg-ta Ministru prezidenta pateicîba unpieðíirta simtgades stipendija.

Rçzeknes Katoïu vidusskola2019./2020. mâcîbu gadam pie-dâvâ pamatizglîtîbas program-mu un vispârçjâs vidçjâs izglî-tîbas vispârizglîtojoðâ virzienaprogrammu.

Sagatavoja Anita GRAUDIÒA

P. S. Dokumentus skolâ variesniegt darbdienâs no plkst.9.00 lîdz 14.00 Latgales ielâ 82.

Neskaidrîbu gadîjumâ zva-niet — 26197988.

Vairâk par RÇZEKNES Kato-ïu vidusskolu var uzzinât mâ-jaslapâ www.rekat.lv.

A.G.

INDIVIDUÂLA PIEEJA KATRAM SKOLASBÇRNAMÐo skolu raksturo garîgums, dvçseliskums, patvçrums. Tâ

ir Rçzeknes Katoïu vidusskola, kur bçrni iegûst kvalitatîvuun mûsdienîgu izglîtîbu jau 17 gadus. Kaut arî skola ir pri-vâta izglîtîbas iestâde, tajâ nav skolas maksas.

Rçzeknç par ðo traìisko laikuvar daudz ko uzzinât muzejâ, kovisi sauc par Zaïo sinagogu. Sa-vukârt Daugavpilî iznâkusi grâ-mata ceïvedis “Ebreju Latgale”.Autori raksta, ka pirmajâs kara die-nâs aptuveni 2000 Daugavpils eb-reju paguva pamest Latgali. Bet...

“1941. gada 26. jûnijâ vâcu ar-mija ieòçma pilsçtu, un jau pçcdaþâm dienâm sâkâs ebreju va-jâðana. 15. jûlijâ tika izdota pavç-le visiem ebrejiem 10 dienu lai-

kâ pârcelties uz nocietinâjumu pietilta, kur bija ierîkots geto (Grîva).Daþâdu avotu sniegtâs ziòas lie-cina, ka uz ðejieni tika sadzîti ap-tuveni 14 tûkstoði cilvçku – ganDaugavpils iedzîvotâji, gan bçg-ïi no Lietuvas, Krâslavas, Grîvas,Viðíiem, Indras, Dagdas, Ilûkstesapriòka... Lielâkâs ebreju iznîcinâ-ðanas akcijas notika 28. jûlijâ, 1.,18. un 19. augustâ. Saskaòâ ar vâ-cu atskaitçm ðajâs dienâs geto ti-ka iznîcinâti aptuveni 9000 cilvç-

ku. Nâkamâ asiòainâ izrçíinâða-nâs tika sarîkota no 8. lîdz 10. no-vembrim. Tajâ bez nacistiem unvietçjiem policistiem piedalîjâsar îpaðu neþçlîbu bçdîgi slavenâV. Arâja komanda. Pçc daþâdâmaplçsçm toreiz tika iznîcinâts no1000 lîdz 3000 ebreju. 1941. ga-da 5. decembrî geto bija paliku-ði 962 cilvçki, bet pçc pusgada,1942. gada 1. maijâ, noðâva vçl ap500 ebreju. Palikuðos 487 cilvçkuspârcçla uz cietoksni, kur viòi strâ-

dâja darbnîcâs. 1943. gada 28. ok-tobrî gûstekòus nosûtîja uz Kai-zervaldi Rîgâ, neliela grupa tikanogâdâta Igaunijas slânekïa rak-tuvçs. Rudenî pçdçjos Daugavpilsgeto iemîniekus ar kuìi aizvedauz Dancigu Polijâ, no turienes vi-òi nonâca Bergenbelzenas un Ðtut-hofas koncentrâcijas nometnç. Iz-dzîvoja aptuveni simts ebreji, da-ïa no tiem, izcietuði faðistu elli, at-griezâs Daugavpilî.”

Interesanti, ka ebreju masvei-da iznîcinâðanu Latvijâ nacistu re-þîms sâka tikai pçc tam, kad ðeittika izveidota vietçjâ “paðapsar-dze” (Selbstschutz), jo bija mçr-íis iznîcinât ebrejus vietçjo iedzî-votâju rokâm, lai tas izskatîtos kâviòu iniciatîva. Iespçjams, laimîkstinâtu iespaidu par “jaunokârtîbu”, laikrakstâ “DaugavpilsVçstnesis” (12.10.1941.) bija pub-

licçts raksts “Ebreji Daugavpilî”,kurâ asiòainâs akcijas nebija pie-minçtas. Iedzîvotâjus mierinâja arstâstiem, ka ebrejiem geto klâjaslabi: ir darbs, amatnieki strâdâdarbnîcâs, izpilda pasûtîjumus, ge-to iemîtniekiem pieejama medi-cîniskâ palîdzîba, darbojas slim-nîca, zobârstniecîbas kabinets...Vienîgi atrasties ârâ pçc pulkstendeviòiem vakarâ aizliegts (gluþikâ atpûtas namâ!). Pçc ðî rakstaparâdîðanâs vairâk nekâ divus mç-neðus noðauðanas akciju geto ne-bija. Ðâvçji ieradâs 8. novembrarîtâ. Cilvçkus kârtçjo reizi aizve-da uz Meþciema meþu pie ie-priekð izraktâs bedres... Tagad turir piemiòas zîme.

Protams, uzstâdot piemiòas zî-mi, nogalinâtos nevainîgos cilvç-kus atgriezt dzîvç nav iespçjams,taèu ðî zîme ir kâ vçl viens ierobscilvçces atmiòâ, vçl viens iemeslsteikt: “Tas nedrîkst atkârtoties.”

Sagatavoja Mâra NIZINSKA

Pirms Pirmâ pasaules karaLatvijâ dzîvoja 2,6 miljoni cil-

vçku, no tiem 180 000 bija ebre-ji. 1918. gadâ Latvijâ sâkâs neatka-rîbas karð. 70 000 karavîru lielajâarmijâ tûkstotis karavîru bija ebre-ji. Viòi, tâpat kâ citas tautîbas, pie-dalîjâs cîòâ par Latvijas neatkarîbu.

Pagâjuðâ gadsimta 20. — 30. ga-dos neatkarîgajâ Latvijâ ebrejiveidoja politiskâs partijas, vairâkiministri bija ebreji. Bet ðajâ laikâparâdîjâs arî rasistiski motivçts an-tisemîtisms — ðîs vçsmas ienâcano Vâcijas, kur darbojâs nacistis-kâ partija ar Hitleru priekðgalâ.

1934. gadâ pçc Ulmaòa apvçr-suma pilnîbâ tika aizliegts antise-mîtisms. Diemþçl aizliegums neiz-dzçsa cilvçku domas, baumas.Negatîvi ir tas, ka prezidents bija ie-robeþojis Latvijâ izplatâmo informâ-ciju par notikumiem Vâcijâ un Krie-vijâ. Cilvçki neko nezinâja ne parbadu Krievijâ, ne Gulagu un ma-su represijâm 1937./1938. gadâ. Ne-zinâja, kas notika Vâcijâ, nezinâjapar 1938. gada Kristâla nakti, kadnotika masveida grautiòi, vçrsti pretebrejiem. Ulmanis cerçja, ka, slçp-jot patieso informâciju, viòð neïauslielvarâm Latviju apsûdzçt provo-kâcijâs un nedos iemeslu karam.

J oprojâm izplatîts mîts, ka èe-kâ strâdâja ïoti daudz ebre-

ju. Tâ nav taisnîba. No 240 èekasdarbiniekiem tikai 20 bija ebre-ji. Èekas priekðnieka vietnieks Lat-vijâ bija Semjuels Ðustins, Krievi-jas ebrejs, kuru vietçjâ ebreju ko-piena kâ savçjo nemaz nepieòç-ma. Èekas darboòi bija tie, kuripiedalîjâs 1941. gada izsûtîðanâ.Tika izsûti 15 000 cilvçku, no tiem— 1800 ebreji. Kad sâkas Otraispasaules karð, lielâkâ daïa Latvi-jas iedzîvotâju, arî ebreji sagaidî-ja nacistu karaspçku ar domu, kabûs kârtîba. Diemþçl sâkâs pretebrejiem vçrsta propaganda, tikaveidotas iznîcinâðanas komandas.(Vçlâk izveidojâs Arâja komanda.)

Latvijas laukos ebrejus sâka iz-nîcinât jau 1941. gada vasarâ unrudenî, bet Rîgâ, Biíernieku me-þâ, noðâva turîgu ìimeòu vîrieðus.

Ðo ìimeòu dzîvokïos ievâcâs iz-nîcinâtâju komandas. Ebrejiemaizliedza strâdât prestiþos darbos:bankâs, jurisprudencç, medicînâu.c.

Tâ kâ bija problçmas ar pârti-kas apgâdi, tika ieviesta kartiòusistçma, ebrejiem pârtikas deva bi-ja mazâka nekâ citiem. Lîdztekuspastâvçja nacistiskâ propaganda:ja tu palîdzi ar pârtiku vai citâdâveidâ ebrejiem, tu esi slikti rîko-jies. Nacistu propaganda izplatî-ja arî viedokli, ka èekas represi-jas veica pârsvarâ ebreji. Lîdzte-kus notika ebreju iznîcinâðanas ak-cijas. Arâja komandai piederçja Rî-gas satiksmes pârbûvçtie zilieautobusi, ar kuriem komanda

brauca pa visu Latviju. Bet atse-viðíâs vietâs ebrejus noðâva arî vie-tçjie aktîvisti, kas vçlçjâs izkalpo-ties vâcu varas priekðâ.

1941. gada 4. jûlijâ Rîgas sina-goga tika nodedzinâta kopâ ar cil-vçkiem. Tas bija pirmais lielâkaisiznîcinâðanas akts, kas vçrstspret ebrejiem, bet drîz vien,1941. gada augustâ, sâka veidot

Rîgas geto. Vâji attîstîto teritorijuMaskavas priekðpilsçtâ pie Centrâl-tirgus ieþogoja ar dzeloòstiepïu þo-gu. Pamazâm uz ðejieni pârvie-toja ebrejus. Te mita 30 000 eb-reju. Pârapdzîvotîba, trûkums,slikti sadzîves apstâkïi, aukstums— ar to bija jâsadzîvo. Geto tikaizveidota sava paðpârvalde Juden-râte, darbojâs ebreju policija,bet reâli ðîm vienîbâm nebija ne-

kâdu tiesîbu, varas. Geto terito-rijâ darbojâs slimnîca, kur katas-trofâli trûka medikamentu.

1941. gada 30. novem-brî un 8. decem-

brî Lielais geto tika iznîcinâts, lie-lâkâ daïa iemîtnieku noðauta Rum-bulâ. Ebrejiem ceïð uz Rumbulu bi-ja jâmçro kâjâm, ceïa abâs pusçsstâvçja policijas íçdes, bçgt nebi-ja iespçjams. Ja kâds to mçìinâja,tika noðauts uz vietas. No 30 000ebreju, sâkoties masu iznîcinâða-nai, dzîvus atstâja 4000 stiprâkosvîrieðus un 50 sievietes. Sievietçmbija jâlabo un jâðuj apìçrbs, kas pa-lika pçc ebreju noðauðanas. Vîrie-ði raka bedres nogalinâtajiem tau-tas brâïiem un mâsâm.

Noderîgie ebreji tika pârvietotiuz Mazo geto, pârçjo geto teritori-ju pârmeklçja. Tos, kas bija paslç-puðies, noðâva uz vietas. Pçc tamRîgas geto kïuva par pieturvietu ce-ïâ uz nâvi Centrâleiropas ebrejiem— no Èehijas, Ungârijas, Polijas, Lie-tuvas. Varasvîri gan visus maldinâ-ja, sakot, ka ebreji vienkârði tiek pâr-vietoti uz Austrumeiropu, kur bûslabâka dzîve. Realitâte bija skarba.Atvestos ebrejus ðíiroja jau stacijâ.Vârgâkos uzreiz iznîcinâja, spçcîgâ-kie vçl kâdu laiku dzîvoja geto. Ie-rodoties Rîgas geto, ieraugot tur mâ-jâs asiòu pçdas, kïuva skaidrs, kacerîbu uz izglâbðanos nav.

Centrâleiropas ebrejiem arî ti-ka atïauts veidot paðpârval-

di, organizçt savu policiju. Tas ra-dîja nesaskaòas starp Lielâ geto unMazâ geto, kur dzîvoja vçl daþi tûk-

stoði Latvijas ebreju, iemîtniekiem.Latvijas ebreji bija spçjuði noorga-nizçt pagrîdes kustîbu, bija savâ-kuði ieroèus, medikamentus un sa-rîkoja bçgðanas mçìinâjumu. 1942. gada vasarâ 10 cilvçki noza-ga nacistiem smago maðînu, izbrau-ca no geto un devâs uz Latgali, kurjau darbojâs padomju partizânugrupas. Ebreji cerçja pievienotieskâdai no ðîm grupâm. Diemþçl 10 km no Rîgas bçgïi uzdûrâs vâ-cu militârâs policijas patruïai, sâ-kâs apðaude. Bija krituðie gan vie-nâ pusç, gan otrâ. Bçgïus atvedaatpakaï uz geto un iznîcinâja.

1943. gadâ Rîgas geto likvidç-ja, dzîvus palikuðos ebrejus pâr-veda uz koncentrâcijas nometnçmMeþaparkâ, Salaspilî, Jumpravmui-þâ. Kad 1944. gadâ kïuva skaidrs,ka padomju armija ienâks Latvi-jâ, ebrejus izveda uz nâves nomet-nçm Vâcijâ.

Daþâdi avoti nosauc atðíirîguebreju skaitu, kas bija paliku-

ði dzîvi pçc nacistu padzîðanas noLatvijas. Daþi nosauc skaitli — 185,daþi nosauc skaitïus lîdz 300. Vissla-venâkais ebreju glâbçjs Latvijâ bijaÞanis Lipke, bet kopumâ ebrejus glâ-buði 400 cilvçku. Tie ir cilvçki, ku-ri apzinâjâs, ka riskç ne tikai ar sa-vu, bet ar visas ìimenes dzîvîbu.

* * *

Par ðo informâciju saku pal-dies Rîgas Geto un holo-

kausta muzeja gidam Jânim Me-disonam.

Iveta DIMZULEAUTORES foto

2019. GADA 4. JÛLIJÂ 3

E breju tautas genocîda upuru piemiòas dienu Latvijâ atzîmç 4. jûlijâ. Jâ, ir mûsdienu Latvijaskalendârâ tâda atceres diena. Kas un kâ to atzîmç? Rçzeknç pie necilâm, nu ïoti necilâm pie-

miòas zîmçm pie upes (blakus eklektrostacijai), pie akmens, kas ne tik sen atklâts netâlu no sina-gogas muzeja, droði vien saguls svaigi ziedi. Iespçjams, kâds ârzemçs izglîtojies jauneklis, ejot ga-râm piemiòas zîmei, pajautâs: “Kâpçc pie obeliska ir svaigi ziedi ðajâ parastajâ jûlija dienâ?” Dod,Dievs, lai ðajâ brîdî lîdzâs zinâtkârajam jauneklim (vai jaunkundzei) bûtu vecâkâs paaudzes pâr-stâvis, kurð paskaidros: ðajâ vietâ tâ briesmîgâ kara laikâ cilvçki, kuri bija iedomâjuðies, ka ir vis-stiprâkie un vispareizâkie uz ðîs plançtas, noðâva citus, viòuprât, nepareizos...

NO LATVIJAS EBREJU VÇSTURES16. gadsimta vidû beidza pastâvçt Livonija, un lîdz ðim laikam par ebreju vçsturi Latvijâ ne-

var runât, jo Livonijâ pastâvçja likums, kas liedza ðeit ienâkt un dzîvot ebrejiem: visâRietumeiropâ valdîja priekðstats — ebreji vainojami Jçzus nâvç.

Karu dçï Latvijas tagadçjâ teritorija tika sadalîta starp Krievijas impçriju, Poliju, Vâciju, Zviedri-ju. Katrai valstij bija savi priekðstati par ebrejiem: kâdâ Latvijas daïâ ebreji drîkstçja ienâkt un tir-goties, kâdâ — nedrîkstçja, citviet drîkstçja pat dzîvot, bet nebija ïauts bûvçt sinagogas un ierîkotkapsçtas. Latgales ebreji, kas piederçja Austrumeiropas ebreju kopienai, runâja jidiðâ, savukârt Kur-zemes daïâ mîtoðie nâca no Rietumeiropas un sarunâjâs vâcu valodâ.

ÐODIEN — EBREJU TAUTAS GENOCÎDA UPURU PIEMIÒAS DIENA

“TO NEVAR AIZMIRST, NEVAR PIEDOT”

Spîíeru kvartâls. Tam blakus atrodas Maskavas forðta-te: rajons ar bagâtu un diemþçl mûsdienâs piemirstu vçs-turi. Mazajâs koka mâjiòâs kâdreiz bija apmetuðies krie-vu tirgotâji un maznodroðinâtâs ebreju ìimenes. 1941. g.rudenî rajonâ tika izveidots Rîgas geto.

Ðie ebreju burti veido vârdu PATIESÎBA.

Ebreju sadzîves apstâkïu atainojums. Mçbeles tieðâm ir Otrâpasaules kara liecinieces, tapeðu vietâ — avîzes. Geto katrâ mâjâdzîvoja 20 — 30 cilvçku, sadzîves apstâkïi bija ïoti slikti.

Otrâ pasaules kara genocî-da upuru piemiòu godinot,muzeja teritorijâ izveidota arRîgas geto ielu bruìi pârklâ-ta ietve. Tâs labajâ pusç —stendi ar Latvijâ bojâ gâjuðoHolokausta upuru 70 000vârdiem. Daudzi Rîgas iedzî-votâji un tûristi jau atradu-ði savu tuvinieku vârdus ða-jâ sçru sarakstâ.

Dzeltenâs zvaigznes“zîmogs”

Ðâdos vagonos no Centrâleiropas veda ebrejus uz Rîgas ge-to. Vagonos sadzina vismaz simts cilvçku, tâpçc trûka gai-sa, vasarâ vagonos valdîja milzîgs karstums. Tâdos apstâk-ïos daïa ebreju jau ceïâ gâja bojâ vai sajuka prâtâ.


““““RRRRVVVV”””” PPPPAAAASSSSTTTTAAAA KKKKAAAASSSSTTTTÇÇÇÇ

Mçs katrs nâkam no bçrnî-bas, no savas ìimenes. Bçr-

nîbai jâbût bezrûpîgai, laimîgai unmîlestîbas pilnai. Mûsu pasaule irkrâsaina un aizraujoða kâ liela bil-þu grâmata. Îpaði neizzinâta tâ ir bçr-niem: viòi katru dienu atklâj pasau-li ar zinâtkâri. Bçrns ir kâ grâma-ta, kas mums jâlasa, bçrns ir mîles-tîba un vecâku dzîves jçga. Bçrnanâkðana pasaulç ir visgaidîtâkie unskaistâkie svçtki katrâ ìimenç.

8. jûnijâ skaisti un neparasti kup-li Bçrnîbas svçtki tika nosvinçti Èor-najas pagasta Ratniekos. Rodas jau-tâjums — kâpçc neparasti? Tâpçc,

ka kopâ sanâkuði bija Griðkânu,Stoïerovas, Èornajas pagastu ma-zie gaviïnieki ar vecâkiem, krust-vecâkiem, draugiem svinçt lielus,skaistus un galvenais kopîgussvçtkus, jo tagad Kaunatas pagas-tu apvienîba ir liela, draudzîga ìi-mene, kurâ mçs visi dzîvojam. Ðîssajûtas ir jâaudzina mazajiem cil-vçciòiem jau no agras bçrnîbas.

Ðogad tika suminâti 33 maziesvçtku gaviïnieki. Îpaði kuplâ skai-tâ bija ieraduðies Griðkânu pagas-ta 17 mazie íipariòi ar vecâkiem,krustvecâkiem, draugiem kopâsvinçt savus pirmos lielos svçtkus— Agate Krista, Alise, Maksims, Çri-ka, Lidija, Marks, Artçmijs, Amelî-

na, Artjoms, Jegors, Markuss, Aliana, Edvards, Olîvija, Milana, Raiens, Dimetra. No Stoïerovas pa-gasta uz svçtkiem bija ieraduðiesseði bçrniòi — Aurçlija, Valçrija, Ie-va, Ksenija, Roberta, Roberts. Èor-najas pagastâ dâvaniòas saòçma 10gaviïnieki — Jaroslava, Sabîne, Lai-la, Vladislavs, Zane, Vanesa, Artjoms, Dmitrijs, Iïja un Staòislavs.

Ratnieku tautas nama bçrnudramatiskâ kolektîva pasaku va-roòi sniedza muzikâli teatralizç-tu uzvedumu, Griðkânu pagastameiteòu vokâlais ansamblis prie-cçja ar sirsnîgâm dziesmâm. Pa-gasta pârvalde bçrniem bija sa-rûpçjusi saldo svçtku galdu. Arî

Stoïerovas pagasts bçrnus lutinâ-ja ar saldâm balvâm. Katra pað-valdîba pârsteidza bçrnus arjaukâm un vasarîgâm balvâm.

Pasâkuma otrajâ daïâ bçrnus sa-gaidîja trîs “kaíi” ar ïoti atraktîvugan rotaïu programmu, gan disko-tçku. Kopâ ar bçrniem gatavotaiskokteilis bija îpaði garðîgs un vel-dzçjoðs karstajâ svçtku dienâ. Sa-vukârt noslçguma daïâ par spîti kar-stajiem saules stariem bçrni no sirdsizlçkâjâs piepûðamajâs atrakcijâs,ko piedâvâja “Rièa rotaïu placis”.

Paldies vecâkiem par iespçjudâvinât mûsu mîïajiem bçrniòiemkopîgus svçtkus!

Paldies Kaunatas pagasta ap-vienîbas vadîtâjam Jânim Aleksâ-nam, Èornajas pagasta vadîtâjamOïegam Kvitkovskim par jauka-jiem vçlçjumiem gan vecâkiem,gan mazajiem gaviïniekiem.

Paldies visiem, kuri bija kopâar mums!

Vija JERÐOVA, Ratnieku TN vadîtâja

Dzintras GRIBUSTES foto

PIRMIE LIELIE SVÇTKI

Atbildot uz rubrikâ “Hallo! “RV” KLAUSÂS!” zvanî-tâja uzdoto jautâjumu, vçlamies paskaidrot, ka Ozol-muiþas pagasta Laïu kapsçtâ ir divas ieejas. Pie vienasno tâm ir novietota liela muca, kas piepildîta ar ûdeni.Ja kapsçtas apmeklçtâjs iet kapsçtâ, tad ðî muca ir ïotilabi redzama. Pie otras ieejas ir uzraksts par ûdens òem-ðanas vietu un norâdîts telefona numurs, uz kuru var zva-nît gadîjumâ, ja ûdens beidzies. Pçc avîzç izskançju-ðâ jautâjuma, mçs pârbaudîjâm, vai ðis uzraksts nav no-rauts un pârliecinâjâmies, ka viss ir kârtîbâ.

Otrs jautâjums bija par automaðînu novietoðanasvietu kapusvçtku laikâ.

Informçjam, ka automaðînas var novietot gan pieabâm ieejâm kapos (pie vienas no tâm ir ierîkotalielâka stâvvieta), gan ceïa malâ meþâ pie tualetes,tâtad visas kapsçtas garumâ, gan lejâ bçrzu alejas

kreisajâ pusç pïaviòâ. Neviens no privâto zemju îpað-niekiem nekad pagasta pârvaldç nav izteicis pre-tenzijas par to, ka tur kapusvçtku laikâ tiek novie-totas automaðînas. Tomçr vçlreiz sazinâjâmies ar ze-mes îpaðnieku, kurð apstiprinâja, ka viòam nav ne-kâdu iebildumu par to, ka automaðînas tiek izvieto-tas uz viòa privâtâs zemes (bçrzu alejai kreisajâ pu-sç). Tâtad uztraukumam nav pamata. Vienîgais lû-gums ðoferiem, novietojot savus transportlîdzekïus,padomât arî par pârçjiem (atstâjiet vietu arî citiem,dodiet iespçju pabraukt garâm).

Pagaidâm kapsçtâ notiek celiòa lîdz centrâlajamkrustam bruìçðanas darbi, tiks pielabota arî centrâ-lâ krusta pamatne. Atvainojamies par sagâdâtajâmneçrtîbâm, bet lîdz kapusvçtkiem darbi tiks pabeigti.

Ozolmuiþas pagasta pârvaldes vadîba

IR GAN ÛDENS, GAN VIETA AUTOMAÐÎNÂM

Sekoju publikâcijâm presç pargaidâmo parka rekonstrukciju Rç-zeknes ziemeïu rajonâ. Kâ stâstadomes priekðsçdis, paredzçts at-jaunot 5. vidusskolas sporta lauku-mu, ierîkot veloceliòus, jaunas pu-íudobes un daudz ko citu. Pirms45 — 50 gadiem stâdîtie kociòiun krûmi izauguði un sakuplojuði,tukðâ vietâ izveidojot parku — skais-tu atpûtas vietu ziemeïu rajona ie-dzîvotâjiem.

Protams, ir jâatjauno faðismaupuru piemiòas vieta, jâsakârto ap-kârtçjâ teritorija, jânomaina celi-òu segums, jâizvieto vairâk soliòu,jâierîko puíudobes, varçtu izbûvçtarî strûklaku.

...Mans nu jau mûþîbâ aizgâ-

juðais vîrs Vjaèeslavs savulaik stâs-tîja, kâ kara laikâ viòu kopâ ar brâ-lçnu un vecmâmiòu veda uz Vâci-ju. Kad vilciens uz minûti pieturç-ja Rçzeknç, vecmâmiòa paíçraabus piecgadîgos mazdçlus un, ie-saukusies “Tâ ir mana dzimtene!”,izlçca no vilciena uz perona. Ve-comammu aizveda uz komenda-tûru, pçc tam nosûtîja uz bçgïu no-metni ziemeïu rajonâ. Aizkustino-ði, kâ piecgadîgie puikas ar zupaskatliòu râpus palîda zem dzeloò-drâtîm un iekïuva blakus esoðajâkaragûstekòu nometnç, nolika kat-liòu blakus kâdam sarkanarmietim,kurð gulçja bezsamaòâ, un tâpatrâpus atgriezâs savâ nometnç. Vi-òi toreiz vçl nesaprata, ka riskç ar

savu dzîvîbu...Ðajâ parkâ vaid asinîm un

asarâm slacîtâ zeme. Par kâdu lie-lu rekonstrukciju ðeit var bût runa?Vai jâizcçrt iedzîvotâju un skolu ab-solventu stâdîtie koki?

Daugavpilî, Ventspilî un citvietkokus saudzç — veicot darbus,cenðas saglabât katru kociòu. Betpie mums? Savulaik pagâjuðâ gad-simta 80. gados Rçzekne bija vis-zaïâkâ Latvijas pilsçta (rçíinot ap-stâdîjumu platîbu kvadrâtmetrosuz vienu iedzîvotâju). Tagad ko-kus izzâìç nesaudzîgi, kur vajagun kur nevajag.Sirds sâp, to re-dzot!

Ar cieòu,Ludmila BRAHMANE

ÐIS PÐIS PARKS — SVÇTARKS — SVÇTA VIETA VIETAA

PAR SKOLAS JUBILEJAS ATSPOGUÏOJUMU Labdien cienîjamâ avîzes “Rçzeknes Vçstis” redakcija! Izsaku visdziïâko pateicîbu un cieòas aplie-

cinâjumu par 14. jûnija laikrakstâ ievietoto Dekðâru pamatskolas 110. gadskârtas svinîbu iejûtîgu at-spoguïojumu. Patîkami, ka jûsu intereðu lokâ iederas arî veterânu darba apcere un novçrtçjums.

Patiesâ cieòâ — Dekðâru pamatskolas 1949. gada absolvents Juliâns Garanès

PATEICÎBA

Rçzeknes vadîtâju kungi! Mums, pilsçtas vienkârðajiem ie-

dzîvotâjiem, trûkst vârdu, lai “pa-teiktos” jums par jauno autobusukustîbas sarakstu! Civilizçtâs val-stîs tâ nerîkojas. Pirmkârt, nepub-lisko sarakstu divas dienas pirmstâ stâðanâs spçkâ. Cik nokavçju-ðo bija pirmdienas rîtâ! Otrkârt, partâdâm izmaiòâm jârîko publiskaapsprieðana. Iznâk, ka sabiedris-kâ transporta pasaþierus pie mumsuzskata par paklausîgu pûli, kasklusçdams pieòems visu, ko tamteiks vai piedâvâs.

Kas jums teica, ka mçs esam armieru lçkât no viena autobusa ci-tâ? Kâpçc mums veltîgi jâzaudç tikdaudz laika? Pçtot sarakstu, parei-zâk sakot, mçìinot saprast ðo “íî-nieðu âbeci”, secinâm, ka sa-raksts bûs jânçsâ lîdzi ne vienu vienmçnesi (vai mums to vajag?). Unkâ lai vecâku gadu cilvçkam izskaid-ro, kâ to lietot? Kâ tâdos gadîju-mos strâdâ uzziòu dienesti, mçs la-bi zinâm: gribi kaut ko pajautât,bet lînija vienmçr aizòemta...

Pçtot sarakstu, redzam, ka,piemçram, 19. autobuss agrâk noziemeïu rajona izbrauca 7.00, ta-gad 15.A no centra — 6.50. Tâ-tad jâizbrauc 6.30 un 6.44 bûsimcentrâ. No vienas puses, rezervçvçl seðas minûtes, bet, no otras pu-ses, kâpçc mums jâgaida vçl se-ðas minûtes. Jau tâ esam zaudçju-ði pusstundu! Kâdas “çrtîbas” gai-da seniorus, kuri pavasarî ved uzmazdârziòu stâdus, vasarâ un ru-denî — dârzâ izaudzçto uz mâ-jâm. Kungi, jûs autobusâ nebrau-cat un neredzat noguruðos pensio-nârus, kuri ar nesamo abâs rokâsknapi spçj iekâpt autobusâ, bet jûsviòiem vçl liekat pârsçsties. Vai stâ-diòi pçc tâda brauciena vçl mazaugs? Nu, labi, mçs sen zinâm, kapensionâri pie mums ir nevajadzîgsbalasts, kâpçc par viòiem bûtu jâ-rûpçjas, tâpat bûs labi.

Paskatîsimies, kâ parûpçjuðiespar strâdâjoðajiem. Viens no lielâ-kajiem nodokïu maksâtâjiem Rçzek-nç ir “Latvijas finieris”. Uz turienitagad kursç 13.A marðruta auto-

buss. Un atkal òirgâðanâs: pat nocentra uz ðo autobusu tikt nevar.Cilvçkam, kurð strâdâ, piemçram,12 stundas nakts maiòâ, jâlçkâ noviena autobusa citâ un jâzaudçlaiks! Tâdas tâs çrtîbas, tâdas rû-pes par cilvçku?!

Par 21. marðrutu jautâjumunav: kâ kursçja autobuss katru pus-stundu, tâ kursç. Bet kâpçc bija jâ-ievieð burti A, B, C? Vai cipari bei-guðies? Bija 17. marðruts lîdz Za-reènajas skolai, lai paliek; bija6. marðruts gar slimnîcu, lai paliektas pats, kaut arî mazliet pamainîts.Nevajag jaukt cilvçkiem prâtu.

Lielâ pilsçtâ ðî varbût arî bûtu la-ba ideja, taèu mûsu degradçjoðâ(jâ, jâ, degradçjoðâ) pilsçtâ, kur sa-biedrisko transportu izmanto gal-venokârt seniori un skolçni, tâ ne-der. Kad sâksies mâcîbu gads, sko-lotâji izjutîs visas jaunâ saraksta ie-spçjas, tur bûs visâdi brînumi...

Kungi, kâ lai mçs jums ieskaid-rojam, ka nevajag par mums tâ “rû-pçties”? Varbût jâvâc paraksti vaijâiet pie domes piketçt? Kas mumsjâizdara, lai jûs nesareþìîtu mûsujau tâpat grûto dzîvi?

Parakstus nevâcâm (laiks irdârgs, tomçr ceram, ka mûs uzklau-sîs), taèu rakstâm pçc mazdârziòuîpaðnieku lûguma un ceram, ka vçs-tulç izklâstîtajam piekrît arî daudziciti Rçzeknes iedzîvotâji.

12 paraksti “RV” PIEBILDE. A. Bartaðevièa

un A. Reðetòikova kungi! Vai jumstagad salds miegs? Un kâ arapetîti? Nejauko novçlçjumu gûz-ma, ko jums velta rçzeknieði, pil-sçtas autobusu paðaþieri, nevar ne-ietekmçt jûsu labsajûtu. Un kas vçlsekos! Jo izdarîts viss, lai cilvçkiemnebûtu çrti. Speciâli mainîti 20 ga-dus pastâvçjuðo marðrutu numu-ri. Lai cilvçkus apmulsinâtu?! Lai ie-riebtu? Izkâpiet no saviem “Volvo”,uzbîdiet cepuri uz acîm un pastâ-viet pieturâ, îpaði kâdâ no tâm, nokurâm varçja taisnâ ceïâ aiz-braukt uz mazdârziòiem. Paklau-sieties, ko par jums saka pasaþie-ri. Tâ ir slikta enerìija. Vai jums tâvajadzîga?

LLAABBUUSS VVÂÂRRDDUUSSNNAAVV PPEELLNNÎÎJJUUÐÐII??

SIA “Rçzeknes satiksme” valdes loceklimJevgçnijam Korðenkovam

Kopija Rçzeknes domeiRçzeknes iedzîvotâji lûdz jûs atcelt izmaiòas 15. marðrutâ “Blauma-

òa iela – “Rîtausma””, kas stâjâs spçkâ 1. jûlijâ. Ðajâ marðrutâ pârsvarâ brauc gados vecâki cilvçki un pensionâri

uz mazdârziòiem. Pavasarî cilvçki ved stâdus, vasarâ un rudenî — ra-þu, lîdz ar to pârsçðanâs pçc jaunâs shçmas sagâdâs lielas neçrtîbas.

Ïoti lûdzam saglabât lîdzðinçjo 15. marðruta autobusa kursçðanasprincipu un sarakstu!

Daudzi iedzîvotâji mazdârziòu mâjâs dzîvo pastâvîgi un no turie-nes brauc uz darbu, bet pçc jaunâ kustîbas saraksta darbs tiks kavçts.

Pavasara un vasaras periodâ lûgums atstât lielo autobusu!2019. gada 3. jûlijâ

T. EGLE, N. VIÏUMA, M. BARABANOVA, P. OVÈINNIKOVA, J. IRIÐINA, L. BISTROVA,

T. ANOSOVA, I. DJATKOVSKA, Ï. POTAPOVA u. c., pavisam 248 paraksti

LÛDZAM ATSTÂT 15. MARÐRUTU!

Eduarda UTÂNA foto

AKTUÂLI

Stepans (4 gadi): — Mammu, es precç-

ðos!— Ar ko?— Ar Margaritu. Viòa mani

vairs nesit.☺ ☺ ☺

Margarita (3 gadi):— Margo, tev dârziòâ ir

draudzene?— Jâ.— Kâ viòu sauc?— Serjoþa.

☺ ☺ ☺Tçtis ar seðgadîgo meitu

pie galda:— Kad çdu, esmu kurls un

mçms.Meita: — Es gan normâla!

☺ ☺ ☺Ar dçlçnu iekâpjam autobu-

sâ. Visas sçdvietas aizòemtas. Kâ-da sieviete paòem mazo klçpî.

— Dçliò, kas tantei jâsaka? Dçls pagreiþas pret dâmu:— Jûs esat precçjusies?

SpogulisSpogulisLLaappppuussee ssiieevviieetteeii

uunn ììiimmeenneeiiNr. 7 (249)

“Piecu gadu vecumâ jau sâ-ku lasît. Man patika pâr-

rakstît grâmatas, jau mazotnçgribçju rakstît grâmatas. Ðo grâ-matu rakstîju deviòus mçneðus.Kad tâ tapa, visi nâca klât ar sa-viem padomiem un viedokïiem,kâ bûtu jâraksta grâmata. Tad sa-pratu, ka nevar visiem pielâgoties.Tieði tâpat jûtas topoðie vecâkie,kuriem visi uzspieþ savus pado-mus,” stâstîja Vita Kalniòa.

Psiholoìe aicinâja pasâkumadalîbniekus iesaistîties sarunâpar bçrnu izlutinâðanu.

“Kâ reaìçt uz bçrna kaprîzçm,nebaidoties viòu izlutinât? Un kasbûs, kad bçrns tiks izlutinâts?” vi-òa jautâja. Un pabira atbildes —izlutinâts bçrns “dancos pa gal-vâm”; bçrnam vçlâk dzîvç bûsproblçmas; pieaugs viòa prasîbaspieauguðajiem.

“Ja bçrns krît gar zemi veika-lâ un kliedz, tâ nav izlutinâðanaspazîme, bet gan viòam ir pârâkdaudz iespaidu un izvçles, kasbçrnam rada emocionâlu pârslo-dzi. Vistrakâk, ja tâdos brîþos klâtnâk sveðas tantes un saka: “Òem-ðu tevi lîdzi!”. Lîdz ar to bçrns no-nâk vçl lielâkâ stresâ. Vispareizâ-kais viòu ir izvest no veikala unnomierinât,” stâstîja Vita Kalniòa.

Bçrnu nevar izlutinât, ja tiekapmierinâtas viòa vajadzîbas,norâda psiholoìe.

Ja bçrns èîkst, bieþi vien mam-ma viòu sâk nçsât uz rokâm unrâdît, kas atrodas istabâ. Taèu nevienmçr vajag to darît, stâsta psi-holoìe. Bieþi vien bçrns èîkst tâ-pçc, ka viòam ir garlaicîgi, un tâir normâla reakcija. Taèu vajag,lai bçrns radoði attîstîtos. Paradok-sâli ir tas, ka, jo vairâk bçrnam ro-taïlietu, jo mazâka interese partâm. Nçsâjot bçrnu uz rokâm,mamma viòu izglâbj no garlaicî-

bas, taèu tad bçrns nevar radoðiattîstîties. Daudzreiz vecâki izda-ra bçrna vietâ.

Taèu vecâkiem jâpatur prâtâ:ja bçrnu vajadzîbas neskopojotiestiek apmierinâtas lîdz triju gaduvecumam, tad dzîvç ðâdi bçrni irdroðâki.

Kâdas ir mazuïu vajadzîbas? Pirmkârt, çdiens. Taèu, ja

bçrns raud bieþi, un katru reizi vi-òam dod çdienu, lai nomierinâtu,tad bçrns izaudzis bieþâk nekâ ci-ti vçrs vaïâ ledusskapi un meklçsko garðîgu. Nomierinât bçrnu vararî apmîïojot, stâsta Vita Kalniòa.

Otrkârt, emocionâlâ un fi-ziskâ droðîba. Bçbîði reaìç alucilvçku veidâ, kuri kâdreiz neva-rçja izdzîvot, ja negulçja blakusvecâkiem (tad mazulis varçjanosalt vai viòu aprît kâds zvçrs).

Tâpat mazu bçrnu vajadzîbair miers un miegs, vçlme pçckomunikâcijas un mîlestîbas.

Bçrnam nepiecieðamas arîfiziskâs rûpes — pieskârieni.Izrâdâs, ja pietrûkst pieskârienu,veidojas depresija, arî bçbîðiem.Íermeniski pieskârieni rada lai-mes hormonu oksitocînu, skaid-ro psiholoìe. Vçl oksitocînu pa-lielina kopîgas ìimenes maltîtes.

Bçrnam nepiecieðama vaja-dzîba attîstîties. Vecâkiem jâbûtlîdzâs un bçrns jâvçro, un tad sa-vu palîdzîbu jâpiedâvâ nedz pardaudz, nedz par maz.

Gadâs, ka vecâki saplâno vi-su bçrna dzîvi, kur viòam mâcî-ties, kâdu karjeru veidot, tad tâ-dos apstâkïos bçrnam ir grûti augt.

Ja divgadîgam bçrnam koaizliegsi, viòð darîs tieði pretçji. Jadivgadnieku apspiedîsi, tad visiprotesti un vçlme darboties pa sa-vam prâtam spruks vaïâ 13 — 14gadu vecumâ, brîdina psiholoìe.

Un vçl lîdz divu gadu vecu-mam bçrnam nevajadzçtu skatî-ties nedz televizora, nedz mobi-lâ tâlruòa vai datora ekrânâ — taskavç smadzeòu optimâlo attîstî-bu, stâsta psiholoìe.

Savukârt ar èetrgadnieku ve-câkiem jau ir vieglâk, viòð var mie-rîgi spçlçties.

Bçrnam nepiecieðama vaja-dzîba pçc atslâbuma. Kad bçr-ni dienas laikâ bijuði aktîvi, viòiemnepiecieðams atslâbums. Mazibçrni vislabâk atslâbinâs raudot.Divi mazi bçrni arî sakaðíçjas sa-vâ starpâ, izraudâs un tad mierî-gi aiziet gulçt.

“Bçrnudârzâ ir milzîga slodze.Vakarâ bçrns vçlas no ðîs pârslo-dzes atbrîvoties, tâpçc uzprasâskaðíim. Bçrns bïauj: “Gribudzert.” Mamma atnes ûdeni, betbçrns turpina kaðíçties, ka viòðgrib dzert no citas krûzîtes. Pçctam viòð ûdeni vairs negrib, betgan sulu. Galu galâ bçrns kârtî-gi izraudas, atslâbst un tad atkalvar koncentrçties, piemçram,spçlçm.

Ja bçrnam daudz enerìijas, ie-saku futbolu, baseinu. Starp citu,vîrieðiem ir grûtâk raudât, jo vi-òiem bçrnîbâ nâcâs apspiestemocijas, jâsavaldâs. Ja bçrnîbâbijusi tâda emocionâla apspieða-na, tad bûdams tçvs, vîrietisdzirdot bçbîða raudâðanu, ir izmi-sumâ,” stâsta Vita Kalniòa.

Psiholoìe atgâdinâja, ka vecâ-ku un bçrnu vajadzîbas ir jâsaba-lansç. Arî vecâkiem nepiecieða-ma vajadzîba pçc komunikâcijas,atbalsta, atslâbuma. Lîdz ar to jâ-uzsver bçrna vajadzîba — emo-cionâli un fiziski stipri un stabilivecâki.

Aija MIKELEEduarda UTÂNA foto

VVVVAAAAIIII BBBBÇÇÇÇRRRRNNNNUUUU VVVVAAAARRRR

IIIIZZZZLLLLUUUUTTTTIIIINNNNÂÂÂÂTTTT???? P çc lasîtâju, îpaði jauno mâmiòu,

lûguma Rçzeknes Centrâlajâ bib-liotçkâ viesojâs psiholoìe, ìimenes psi-hoterapijas konsultante Vita KALNIÒA,lai prezentçtu savu pirmo grâmatu“Pirmâs attiecîbas cilvçka dzîvç”. Ðî grâ-mata stâsta, kâ rûpçties par mazuli unveidot attiecîbas ar viòu jau no ieòem-ðanas brîþa lîdz seðu mçneðu vecu-mam.

Vita Kalniòa pastâstîja, ka viòa kâ psi-hoterapeite strâdâ ar pieauguðajiem unpâriem, darbojas ar bçbjiem, ar grûtnie-cçm. Viòa ir èetru bçrnu mamma.

Ìimenes valsts pabalstu parbçrnu, kas vecâks par 15 gadiem,pieðíir un izmaksâ, ja bçrns mâ-câs vispârçjâs izglîtîbas vai pro-fesionâlâs izglîtîbas iestâdç. Pa-balstu izmaksâ par periodu, ka-mçr bçrns apmeklç izglîtîbas ie-stâdi, bet ne ilgâk kâ lîdz 20 ga-du vecuma sasniegðanai vai lau-lîbas noslçgðanai.

Vispârçjâs izglîtîbas iestâdesaudzçkòiem lîdz 11. klasei, ieskai-tot, pabalsta izmaksu VSAA pâr-trauc no 1. oktobra. Ja nâkamajâmâcîbu gadâ bçrns turpina mâcî-ties vispârçjâs izglîtîbas vai profe-sionâlâs izglîtîbas iestâdç, VSAA,pamatojoties uz elektroniski sa-òemto informâciju no Izglîtîbas unzinâtnes ministrijas (IZM), turpinaizmaksât pabalstu. Izziòa no mâ-cîbu iestâdes nav nepiecieðama.

Vispârçjâs izglîtîbas iestâdesaudzçkòiem lîdz 11. klasei,ieskaitot, pabalsta izmaksuVSAA pârtrauc no 1. oktobra.

Piemçram: Anna ðogad pabei-dza 9. klasi un turpinâs mâcîtiesvidusskolâ. VSAA pabalstu izmak-sâs lîdz 30. septembrim un jaunâmâcîbu gada sâkumâ, saòemot in-formâciju no IZM, ka Anna turpi-na mâcîties vidusskolas 10. klasç,— turpinâs izmaksât ìimenesvalsts pabalstu. Pabalstu izmaksâsarî tad, ja Anna turpinâs mâcîbasprofesionâlâs izglîtîbas iestâdç.

Pçc vispârçjâs izglîtîbas iestâ-des 12. klases absolvçðanas, ne-atkarîgi no jaunieða vecuma, pa-balstu VSAA pârtrauc izmaksâtno 1. jûlija. Ja pçc 12. klases ab-solvçðanas jaunietis turpina izglî-toties profesionâlâs izglîtîbas ie-stâdç un nav sasniedzis 20 gaduvecumu, tad VSAA, saòemot in-formâciju no IZM, pieðíir pabal-

stu arî par vasaras mçneðiem (jû-liju un augustu) un turpina to iz-maksât arî par jaunâ mâcîbu ga-da periodu, bet ne ilgâk kâ lîdz20 gadu vecuma sasniegðanai.

Piemçram: Edgaram ir 19 ga-di. Ðogad pabeidza 12. klasi. Nâ-kamajâ mâcîbu gadâ plâno apgûtnamdara profesiju profesionâlâs iz-glîtîbas iestâdç. VSAA ìimenesvalsts pabalstu par Edgaru izmak-sâja lîdz 30. jûnijam. Jaunâ mâcî-bu gada sâkumâ, saòemot informâ-ciju no IZM, ka Edgars mâcâs pro-fesionâlâs izglîtîbas iestâdç, —VSAA pieðíirs pabalstu par jûliju unaugustu un turpinâs to izmaksât arîpar jaunâ mâcîbu gada periodu, ka-mçr Edgars mâcâs, bet ne ilgâk kâlîdz 20 gadu vecuma sasniegðanai.

Ja bçrns mâcâs profesionâlâs iz-glîtîbas iestâdç, tad, tâpat kâ vis-

pârçjâs izglîtîbas iestâdes audzçk-òiem, pabalstu izmaksâ arî par va-saras mçneðiem, kamçr jaunietisturpina mâcîties izglîtîbas iestâdç.

Piemçram: Jânis mâcâs pro-fesionâlâs izglîtîbas iestâdç, apgûs-tot 4 gadu izglîtîbas programmu.Ðogad pabeidza 1. kursu. VSAA ìi-menes valsts pabalstu par Jâni iz-maksâs lîdz 30. septembrim. Jau-nâ mâcîbu gada sâkumâ, saòemotinformâciju no IZM, ka Jânis tur-pina mâcîties ðîs izglîtîbas iestâdes2. kursâ, — VSAA turpinâs izmak-sât ìimenes valsts pabalstu.

Ja bçrns mâcâs ârvalstîs, tad ìi-menes valsts pabalsta pieprasîtâjamVSAA jâiesniedz ârvalsts izglîtîbasiestâdes izziòa. Tai jâsatur informâ-cija, kas ïauj nepârprotami secinât,ka persona, kurai izziòa izsniegta,dokumentâ norâdîtajâ laikposmâmâcâs vispârçjâs izglîtîbas vai pro-fesionâlâs izglîtîbas iestâdç.

mammamuntetiem.lv

Ìimenes pabalstaizmaksa par 9. un

12. klaðu absolventiemValsts sociâlâs apdroðinâðanas aìentûra (VSAA) informç, ka

saskaòâ ar Ministru kabineta noteikumiem ìimençm par bçrniem,kuri jûnijâ beiguði 9. klasi, ìimenes valsts pabalsta izmaksa tiek tur-pinâta lîdz 30. septembrim un netiek pârtraukta vasaras mçneðos.

RRUUNNÂÂ BBÇÇRRNNII

VASARAS FOTOMIRKÏI


Sastâvdaïas: 100 g mîksta

sviesta,1 glâze cukura, 1 paciòa vaniïas

cukura,2 olas,1 glâze kefîra,1,5 glâzes miltu.1,5 tçjkarotes ce-

pamâ pulvera. Pagatavoðana:Sviestu saberþ ar

cukuru un vaniïascukuru, pievienoolas un sakuï vienda-bîgâ masâ. Pievie-no kefîru un rûpîgi samaisa.Pieber miltus ar cepamo pulve-ri un ar mikseri sakuï viendabî-gâ masâ.

Mîklu lej ar eïïu iesmçrçtâ veid-nç un izlîdzina. Virsû liek zeme-

nes (bez kauslapiòâm), viegli ie-spieþot mîklâ. Cep 190 grâdu tem-peratûrâ 35 — 40 minûtes.

Pîrâgu atdzesç, izòem no veid-nes un pârkaisa ar pûdercukuru.

Labu apetîti!

Aromâtisks zemeòu pîrâgs


““““SSSSPPPPOOOOGGGGUUUUÏÏÏÏAAAA”””” ppppaaaassssttttaaaa kkkkaaaassssttttçççç

SAIMNIECÎTÇM

Mûsu adrese: “Rçzeknes Vçstis”,Baznîcas ielâ 28, Rçzeknç, LV-4601,

e-pasts: [email protected].

LLLLaaaappppppppuuuussssiiii ssssaaaaggggaaaattttaaaavvvvoooojjjjaaaa MMMMaaaarrrriiiinnnnaaaa TTTTEEEETTTTAAAARRRREEEENNNNKKKKOOOO

Rakstiet “SPOGULIM” arî jûs!

Es varu bût priecîgs un droði teikt, ka man ir tçtis. Vis-labâkais tçtis, kâdu vien varçtu vçlçties. Un es mîlu vi-

òu ïoti un lepojos ar viòu, un nemainîtu ne pret vienu citu tç-ti pasaulç. Tomçr ir vârdi, kurus es vçlçtos pateikt viòam, vâr-di, kuri viòu, visticamâk, sâpinâtu. Es gribçtu pateikt, ka viòaaizieðana mani ïoti sâpinâja un ka es ïoti dusmojos uz viòupar to, ka mçs bijâm spiesti pârcelties. Un vçl es gribçtu vi-òam pateikt, cik ïoti viòa man ir trûcis un cik ïoti man sâp sirds,kad viòð brauc prom pçc katras mûsu tikðanâs. Savai mam-mai es gribçtu pateikt, ka saprotu, cik viòai vienai ir grûti ma-ni audzinât, un zinu, ka viòa dara visu iespçjamo, lai dotuman labâko, ko vien spçj. Es redzu, ka viòai reti kad atlieklaiks sev un visa esoðâ dzîves situâcija uzdzen viòai grûtsir-dîbu. Es saprotu, ka mamma ir vientuïa un nelaimîga. Es gri-bçtu viòai pateikt, ka es arî reizçm uz viòu dusmojos, kad vi-òa dusmojas uz mani un pârmet man par to, ko es neesmuizdarîjis vai ievçrojis. Es gribçtu, lai viòa zina, ka man ir skum-ji redzçt viòu bçdîgu.

* * *

Par to cîòu, ko mçs ar Jums veicam. Man ðî cîòa ir va-jadzîga. Es nevaru Jums to pateikt, jo tas tâpat bûs bez-

jçdzîgi. Taèu man vajag, lai Jûs pârdzîvotu, ka es Jûs reizçmneieredzu un ka Jûs neieredzat mani. Man ir tas vajadzîgs,kaut gan es pati to neieredzu. Un nav pat svarîgi, par ko mçsstrîdamies — mâjasdarbiem, manu netîro istabu, atzîmçm, sle-peno pastaigu, draugu vai trauku mazgâðanas dçï. Man va-jag ar Jums strîdçties par to, lai Jûs strîdçtos pretî. Man nepie-cieðams, lai Jûs turçtu otru virves galu stipri jo stipri, kamçr essvaidos otrâ pusç un cenðos atrast atbalstu rokâm un kâjâmtajâ jaunajâ pasaulç, kurâ esmu nonâkusi. Es zinu, ka Jûs il-gojaties pçc tâ mîlîgâ bçrniòa, kas es kâdreiz biju. Es arî. Manvajag, lai Jûs mîlçtu sevi un mani — mîlçtu par mums visiempat tad, kad ðíiet, ka es Jûs nemîlu. Ðî cîòa mûsu mîlestîbu ne-iznîcinâs. Ðî cîòa man iemâcîs, ka mana çna nav lielâka parmanu gaismu, un reiz tâ beigsies kâ jebkura cita vçtra.

* * *

Es zinu un saprotu, ka to nedarîjât ïaunu nolûku vadîti,bet katru reizi gribu uzdot vienu jautâjumu: vai vispâr

domâjât? No jûsu puses tas bija tik egoistiski — pievçrsties ti-kai savâm jûtâm un nepalûkoties uz notiekoðo no cita — bçr-nu skatu punkta. Jûsu kâ vecâku galvenais uzdevums taèu bi-ja iedroðinât, parâdît — tâ dzîvç mçdz bût, ka divi pieaugu-ðie zaudç savstarpçjo saskaòu, bet tomçr saglabâ mîlestîbu pretsaviem bçrniem, rûpçjas par tiem, un turpmâk arî viss bûs la-bi, jo paðu radîtâs meitas jau arî ir dzîves vislielâkais dârgums.

Laiks iet, un, atskatoties pagâtnç, katrs izdara kâdus seci-nâjumus. Pçc ilgâm sarunâm ar mani un mâsu, jûsu acis bijatik plaði atvçrtas izbrînâ, ðíita, ka jau sen esat aizmirsuði ðíir-ðanos kâ briesmîgu sapni, bet mçs, bçrni, ne. Jâ, protams, jûsnoteikti sadzirdçjât mûsu sâpi, bet ne lîdz galam. Manuprât,tas ir visgrûtâkais cilvçku attiecîbâs — prasme uzklausît un sa-dzirdçt citu. Empâtijas pietrûkst mums visiem, jo katrs vispirmsdomâ par sevi, par savâm bçdâm un priekiem, bet ìimenç tânekad nevajadzçtu bût gan no bçrnu, gan no vecâku puses.

* * *

I r tik daudz “paldies”, kurus neesmu izteikusi skaïi. Sâk-ðu ar to, ka vçlos jums pateikt paldies, ka radîjât ma-

ni, par to, ka tu, mammu, deviòus mçneðus mani iznçsâji sa-vâ puncî un laidi mani ðajâ lielajâ pasaulç pirms 18 gadiem,kurâ ir tik daudz piedzîvojumu un dzîves pârbaudîjumu. Vç-los pateikt paldies par lieliskajâm lielajâm mâsâm, kuras vien-mçr ir mani atbalstîjuðas un palîdzçjuðas, kâ arî par maza-jiem brâïiem, ar viòiem es varu runât par daþâdâm mumsinteresçjoðâm lietâm, jo tomçr mums ir tik daudz kopîga. Pal-dies, ka noslaucîjât manas asaras, kad pirmo reizi, braucotar riteni, nokritu un sasitos; jûs man teicât, lai ceïos augðâun turpinu mâcîties, jo ar pirmo reizi ne vienmçr viss sanâk,ka lai kaut ko sasniegtu, vajag daudz strâdât un tiekties pçcmçría, pat ja nesanâk ar simto reizi. Paldies, ka vienmçr ie-kïâvât mani savos apskâvienos tâpat vien. Es varçtu uzrak-stît veselu grâmatu, kurâ es saku jums paldies.

* * *

Gadâs dienas, kad liekas, ka tçtis ir kâ sazvçrçjies pretmani. ‘’Vai tu izmâcîjies? Tava istaba ir kâ cûku kûts.

Visu dienu tikai bojâ acis pie telefona, trauki arî nenomaz-gâti. Lûdzu, ‘’nomaini toni’’, kad runâ ar savu tçvu!’’ Tçtis iz-klausâs pçc îsta tirâna, bet es kâ bezpalîdzîgs putnçns —apvainojies un nemîlçts. Tâdos brîþos sâku sevi þçlot, tomçrman ir jâsaka paldies, jo bez ðiem ‘’briesmîgajiem’’ vârdiem,es dienu dienâ tikai vâïâtos pa gultu, man nebûtu sasniegu-mu ne mâcîbâs, ne arî sportâ. Paldies varu teikt ne tikai parkontrolçðanu, bet arî par kopâ pavadîto laiku. Pateicotiestçtim, esmu iemîlçjusi dabu un dzîvniekus, mâku lasît kâ mel-lenes meþâ, tâ lâcenes un dzçrvenes purvâ. Apguvusi esmuarî makðíerçðana mâkslu, tomçr zivi pagatavot gan tçtis naviemâcîjis — kulinârija nav viòa stiprâ puse.

* * *

V çlos izteikt stingru, bet tomçr ïoti caurspîdîgu patei-cîbu savam tçvam. Lai vai kurâ valsts nostûrî viòð ðo-

brîd atrastos. ‘’Pateicoties’’ viòam, es redzçju mokas tur, kurman vajadzçja redzçt mîlestîbu. Buèu uz vaiga nomainîjadûre, jaukus vârdus — lamu vârdi viòa dzimtajâ krievu va-lodâ. Ierâdîja, cik tomçr tas ir vienkârði — pazaudçt visussavus pçdçjos veselâ saprâta punktus divlitrîgâs alus pude-lçs. Manî mâjo diezgan kliðejiska sajûta sakot, ka bez ðiemnotikumiem, es nebûtu tâda, kâda esmu tagad. Bet tas tâvienkârði ir. Un tomçr, es arî vçlos atvainoties par savu bçr-nu gadu gïçvulîbu, aiz kuras slçpos, kad varbût tas nebijavisprâtîgâkais darbs, par visâm tâm neskaitâmajâm naktsstundâm, kad arî man nâcies pacelt balsi viòa virzienâ.

Mamma, savukârt — tuvâku vârdu sev nepazîstu. Kâ mantomçr ir paveicies! Mana mamma ir dzîves rûdîtâkais personâþs,ko esmu jebkad satikusi. Bûtne, kas sevî iemiesoja abas vecâ-ku pozîcijas vienâ. Stiprâkais gars un visdzelþainâkâ pacietî-ba ir iekapsulçta ðajâ vairâku dekâþu nolietotâ íermenî. Tik daudzsâpju akmeòu viòai gâzuðies virsû, piedzîvota vilðanâs, node-vîba... Un tomçr viòas sârtajâ sejâ spçj iezagties viòas vistipis-kâkie neviltotie smaidu stari. Tâ daþbrîd apnicîgâ sarkasma lies-miòa tur vçl joprojâm kvçlo, par spîti visam, kas notiek ap vi-òas asi. Liesmiòa, ko viòa veiksmîgi ielikusi manâ ðûpulî. Un mçssmaidâm. Smaidâm par labo, par slikto, par katru vârdu, kovarbût kâdreiz ir grûti pârspïaut pâri sausajiem lûpu kaktiem.Tas, ko viòa darîja un ziedoja tikai viòas atvaðu labklâjîbai irgauþâm cçli. Manuprât, ðeit neeksistç ne grama ðaubu par to,ka es nevienam nekad mûþâ nebûðu spçjîga bût tik pateicîgakâ tieði viòai. Ja tas bûtu manos spçkos, es viòai veltîtu visska-ïâkâs ovâcijas un aplausus uz ikkatra viòas soïa.

* * *

T çt, kâpçc Tevis nebija blakus? Tas nekas, ka jûs ar mam-mu nemîlçjât viens otru. Bet, ja Tu aizgâji un necînî-

jies, lai satiktu mani, vai Tu nemîlçji mani? Es nesaku, ka esTevi nosodu, vienkârði nesaprotu, kâpçc?

Mammu, Tev nevajadzçja aizrauties ar alkoholu, jo mumsjau tâ nebija naudas. Bet ne jau naudas trûkuma dçï to pie-minu, bet tâpçc, ka Tevis nebija tik bieþi blakus, Tu vienmçrbiji ar saviem draugiem. Es, pat bûdama vçl ïoti maza, sâ-ku domât — varbût Tu neesi mâjâs, jo Tev mûs nevajag. Esgribçju, lai Tu man iemâci lasît un rakstît, bet to neizdarîji.

Es bieþi neklausîju Tevi, jo, kad Tu biji tâs retâs reizes mâjâs,neredzçju iemeslu, kâpçc Tevi klausît, ja Tu neieklausîjies manî.

* * *

Jûsu ceïð, kad sçdçju mâkoòu dîvânos, man ðíita simpâ-tisks. Jûs, cilvçki no pavisam pretçjâm pasaulçm, izcçlâ-

ties ar labu sirdi, patiesumu un dzîvesgudrîbu. Kad visi bijâm laimîgi satikuðies, sâkâs mans ilgi gaidîtais

laiks ðajâ saulç. It viss, ko sajutu, ieraudzîju, ðíita kas maìisks.Tçti, tava mûzikas mîlestîba, tava un mammas balss man ïâ-va nojaust, ka skaòa bûs viena no galvenajâm manas dzîvesceïazîmçm. Paldies, ka jûs to sapratât, kad vçl pati nespçjujums pavçstît par sevî dzimuðo mîlestîbu! Paldies, ka esat ra-dîjuði vislabvçlîgâkos apstâkïus, lai varçtu sâkt mâcîties un ga-tavoties sava aicinâjuma realizçðanai. Paldies, ka vienmçr vel-tât mîïus vârdus, ka dodat iespçju brîþos, kad jûs sâpinu!

Daudzas jaunietes un sievie-tes smçíç: daïa tâpçc, ka

esot moderni, daïa — lai atbrîvo-tos no aptaukoðanâs. Taèu me-diíi noskaidrojuði, ka smçíçða-na veicina grumbu raðanos un,kad tâs jau raduðâs, arî smçíçða-nas atmeðana vairs nelîdzçs. Ni-kotîns saðaurina asinsvadus, âdakïûst sausa un tâpçc pâragri vei-dojas grumbas. Lai acîs neiekïû-tu dûmi, savelk sejas muskuïus —veidojas grumbas.

Ja sieviete smçíç 40 — 50 ga-du vecumâ, tai tikpat grumbu, kânesmçíçtâjai 60 — 70 gados. Jasmçíçðanu aizstâj ar konfekðu lie-toðanu lielâ daudzumâ, protams,var aptaukoties, tâpçc jâsporto.

Labi audzinâts vîrietis nesmç-íçtâjs negribçs bût kopâ ar sie-vieti smçíçtâju. Ja viens nesmç-íç, jâpadomâ par otru un smç-íçðana jâatmet.

Ja grib atmest smçíçðanu,var pamçìinât tâ: sajauc pa 100 gauzu, mieþu un rudzu graudu.Pârlej ar 1 litru ûdens un vâra 10minûtes. Diennakti nostâdinatermosâ, izkâð. Lieto pa 0,5 glâ-zei 3 — 5 reizes dienâ pirms çða-nas tik ilgi, kamçr parâdâs nepa-tika pret smçíçðanu. Pamçìiniet!Atliks nauda jaunâm biksçm,nebûs jâstaigâ cauriem ceïiem —slinkums lâpît. Mazâk smçíçtâ-ju ir mediíu, mûziíu, skolotâjuvidû.

Labi zinâm, ka vesela sçkla ie-sçta labâ augsnç dod labâku ra-þu. Cik veselîgus bçrnus var radîtdzçrâji un smçíçtâji — mammaun tçtis? Tâpçc nav brînums, ka tikdaudz ir bçrnu invalîdu, garîgi at-palikuðu. Kâda var bût zinâðanukvalitâte skolâ? Vai tad skolotâjs vai-nîgs, ka dzimst maz bçrnu?

Genovefa JUREVIÈA

DDÂÂMMAA AARR CCIIGGAARREETTII

Sastâvdaïas:1 glâze miltu; 1 glâze kefîra; 2 olas;pus tçjkarote sâls; 1 tçjkarote sodas.

Pildîjums:300 g maltâs gaïas; 2 — 3 sîpoli, kas sagriezti kubiòos;Sâls un pipari pçc garðas.

Pagatavoðana:Kefîram pievienojam sodu un atstâjam uz 5 minûtçm.Tad pievienojam pârçjâs sastâvdaïas un kârtîgi samaisâm. Pu-

si no mîklas lej formâ, kas ieziesta ar sviestu un pârkaisîta ar miltiem.Tad malto gaïu sajauc ar sîpoliem, pievieno sâli un piparus un

liek formâ. Pa virsu uzlej mîklas otro daïu. Liek cepeðkrâsnî uz 170grâdiem 40 minûtes.

Pîrâgs ar gaïu

Noslçdzies Valsts bçrnu tiesîbu aizsardzîbas inspekcijas rîkotais eseju konkurss skolçniem “Ko es vçlçtospateikt saviem vecâkiem”. Tajâ piedalîjâs vairâk nekâ 200 skolçnu no visas Latvijas.

Konkurss tika organizçts, lai dotu iespçju skolçniem izteikt savu viedokli par attiecîbâm ar ìimeni un tuviniekiem,ieskicçjot gan pozitîvos, gan negatîvos aspektus, un ïaujot formulçt domas un atziòas, kuras klâtienç bieþi vien iz-teikt ir ârkârtîgi grûti vai pat neiespçjami.

Piedâvâjam daþu eseju fragmentus.

KKOO EESS VVÇÇLLÇÇTTOOSS PPAATTEEIIKKTT SSAAVVIIEEMM VVEECCÂÂKKIIEEMM


KULTÛRA

Viðíu ïaudis bija pamatîgi unpârdomâti sagatavojuðies daudzopaðdarbnieku kolektîvu (vairâknekâ 1000 dalîbnieku) uzòemða-nai.

Pasâkumu dienas kârtîbas no-rise tik gluda un raita — gan mç-ìinâjumi, gan garðîgas pusdienas,gan Viðíu varenajâ laukakmeòubaznîcâ priestera Andreja Aglo-nieða svçtsvinîgi celebrçtais diev-kalpojums, krâðòais gâjiens un,protams, lielkoncerts.

Ikviens seniors visur izbaudî-ja laipnîbu, sirsnîbu un sapratni.Îpaði pârsteidza svçtku reþisoresizdomas bagâtais lielkoncertascenârijs. Tajâ patiess lîdzpârdzî-vojums visas dzîves garumâ — îstsbaudîjums dvçselei!

Dzîves ainiòas izspçlçja pasâ-kuma vadîtâji: vectçva lomu spç-lçja populârais, atraktîvais aktie-ris Jânis Jarâns, mazdçla lomu —droðsirdîgais zçns Juris no Dau-gavpils. Festivâla radoðie, varoðieun daroðie rîkotâji kâ îsti burvji uz-bûra tik skaistus svçtkus senio-riem. Burvîbai pieskaitâms arî ik-viens skatîtâjs, ikviens kolektîvs,ikviens, kurð gâdâja par civilizç-to lîmeni, ikviens rîkotâjs, atbil-dîgais, ciemiòð, valdîbas pârstâ-vis, pasâkuma vadîtâjs: reþisoreAnita Lipska, pasâkuma vadîtâjiJânis Jarâns un Juris Gura, dzie-dâtâjs Andris Baltacis, pagasta pâr-valdes vadîtâjs Jânis Proms, no-vada paðvaldîbas vadîtâjs ArvîdsKucins, Daugavpils novada Kul-

tûras pârvaldes vadîtâja InâraMukâne, Pensionâru federâcijaspriekðsçdçtâja vietniece DzintraÞilde, labklâjîbas ministre Ramo-na Petravièa, pasâkuma koordi-natore Inta Uðkâne, Daugavpilsnovada paðvaldîbas izpilddirek-tore Vanda Kezika, mâkslinieceOlga Gþibovska, mûzikas prog-rammas mâkslinieciskâ vadîtâjaAnita Zarâne.

Lai Dieva miers tradîcijas aiz-sâcçjai Zofijai Zujevai un dzîves-spars ðîs tradîcijas turpinâtâjai He-lçnai Pizièai!

Îpaðs tencinâjums no “Bokô-nu bryuklinem” deju mâkslinie-ciskajai vadîtâjai Aijai Daugelei pardoto godu atrasties uz skatuves!

Draudzîgâs satikðanâs, atkal-redzçðanâs prieks, dziesmu ska-nîgums, danèu jestrums, pozitî-vas enerìijas virmojums, kopâpârdzîvotais krâðòais sajûtu mik-slis mûs ikvienu bagâtina, spir-dzina, iedvesmo, pârliecina, kavçl esam vajadzîgi. Pacilâjoðâ prie-kâ un cerîbâ gaidîsim nâkamo tik-ðanos Rugâjos! Lai ikvienamDieva apredzîba katrai dzîves die-nai!

Dziïâ cieòâ un pateicîbâ,Dzidra BRUZGULE,

“Bokônu bryukline” Viïânu novada Dekðârçs

P. S. Pateicîba Viïânu nova-dam un laipnajam autobusa va-dîtâjam Gunâram Mièulim parsaudzîgo vizinâðanu!

D. B.

12. jûlijâ plkst. 21.00 Stirnienes Sv. Lauren-cija Romas katoïu baznîcâ notiks koncerts “Stir-nienes çrìeïu nakts”.

Piedalîsies Ilze Vizule (çrìeles), Gunta Greisleun Ainârs Kiserovskis (balss), koris “Reversium”(di-riìents Jânis Gruduls), Malnavas draudzes koris unîpaðie viesi;

14. jûlijâ plkst. 18.00 (pçc Svçtâs Mises plkst.17.00) Krustpils Vissvçtâkâs Trîsvienîbas Ro-mas katoïu baznîcâ — koncerts “Teici to Kun-gu”, kurâ piedalîsies Diâna Jaunzeme-Portnaja (çr-ìeles), Ieva Ðablovska (arfa);

17. jûlijâ plkst. 18.00 Lîksnas Vissvçtâs Jç-zus Sirds Romas katoïu baznîcâ — koncerts “Va-kara lûgðana”.

Piedalîsies Digna Markule (çrìeles), Viktors Ve-ïièko (kontrabass), Aleksandrs Veïièko, Jânis Veïiè-ko, Pçteris Veïièko, Pâvels Veïièko (balss);

19. jûlijâ plkst. 18.00 Kârsavas (Malnavas)Roþukroòa Dievmâtes Romas katoïu baznîcâ— “Îpaðo viesu koncerts”, kurâ piedalîsies VitaKalnciema, Liene Andreta-Kalnciema (çrìeles), Lau-ra Purena (soprâns);

20. jûlijâ plkst. 11.00 Balvu luterâòu baz-nîcâ — “Topoðo çrìelnieku koncerts”.

Piedalîsies Latgales reìiona mûzikas skolu unvidusskolu audzçkòi, Balvu Mûzikas skolas audzçk-òi un pedagogi;

21. jûlijâ plkst. 14.00 Vidsmuiþas Svçtâ Ga-ra Romas katoïu baznîcâ — “Senâs mûzikaskoncerts”, kurâ piedalîsies Larisa Carjkova (çrìe-les);

21. jûlijâ plkst. 18.00 Izvaltas Svçtâs AnnasRomas katoïu baznîcâ — koncerts “Latgales çr-ìeïu gaisma”.

Piedalîsies Iveta Pelðe (çrìeles), Dainis Skute-lis (balss), Kârlis Jçkabsons (trompete);

26. jûlijâ no plkst. 13.00 lîdz 17.30 Jâòa Iva-nova Rçzeknes Mûzikas vidusskolâ notiks Çr-ìeïspçles meistarklases Latgales reìiona jau-najiem çrìelniekiem un çrìeïu iesvçtîðanas svçt-brîdis ar bîskapu Jâni Buli.

Vadîtâji — Deniss Mahaòkovs un Dina Ihina(Krievija);

26. jûlijâ plkst. 18.00 Jâòa Ivanova Rçzek-nes Mûzikas vidusskolas lielajâ zâlç — jaunostabuïu çrìeïu ieskandinâðanas koncerts, ku-râ piedalîsies Deniss Mahaòkovs un Dina Ihina (çrìe-ïu duets, Krievija);

27. jûlijâ plkst. 19.00 Rçzeknes JçzusSirds katedrâlç — “Noslçguma koncerts”.

Piedalîsies Dina Ihina, Deniss Mahaòkovs (çr-ìeles, Krievija), Paula Ðûmane (vijole), Agnese Ur-ka (soprâns), Larisa Carjkova (çrìeles).

“Latgales çrìeïu dienu 2019” koncerti

Autore dzimusi 1932. gadâBçrzpils pagastâ. Mâcîjâs Lîdum-nieku pamatskolâ, pabeidza Bçrz-pils vidusskolu, pçc tam ar izci-lîbu — LVU Íîmijas fakultâti.

Visu savu darba mûþu, tieði 50gadus, viòa nostrâdâja Latvijas Or-ganiskâs sintçzes institûtâ. Viòair daudzu publikâciju, autoraplie-cîbu un patentu autore. Aizejotpensijâ, Valentîna Slavinska sâkarakstît dzeju.

Grâmatas pirmajâ nodaïâ“Skaistums un harmonija — lie-cîba par Dieva esîbu” apkopoti

autores darbi par reliìiju. Bûda-ma katoliete, caur savâm dzejasun eseju rindâm V. Slavinska sla-vç Dieva varenîbu un þçlastîbu,atgâdina Kristus mâcîbu un bauðïus. Esejâs lasâmas pârdomasgan par atvadîðanos no PâvestaJâòa Pâvila II un Benedikta V ie-vçlçðanu, gan par celibâtu, ganpar pozitîvu domâðanu un citâmdzîvç nozîmîgâm lietâm.

Otrâ nodaïa “Dzimtene nav ti-kai zeme” veltîta ne tikai dzim-tajai zemei Latgalei, bçrnîbâ pie-dzîvotajam, tçva mâjâm, konkrç-

tâm personâm, bet arî pârdomâmpar dzejas rakstîðanu un sarunâmar Raini.

“Tikai 36 gadu vecumâ Rai-nis dzejot sâka. Pirms tam viòðatdzejoja Gçti, Heini, Ðilleru, Bai-ronu un citus ìçnijus. Viòð ie-pazina dzejas uzbûvi (kâ dze-ja top). Ar lielu bijîbu pretdzejas mûzu viòð necerçja dzej-nieks kïût.

Kâ ir ðodien? Rakstâm visi dze-ju bez atskaòâm un ritma, bieþivien bez satura. Mîïais Raini! Koteiktu Tu par tâdiem dzejda-riem?” tâ savâ esejâ raksta Valen-tîna Slavinska.

Treðâ daïa veltîta mîlestîbai, gantai dieviðíajai, gan dzîvnieciskikvçlajai.

Katrs lasîtâjs te atradîs sev no-derîgas atziòas.

Grâmatas “Laiks” izdoðanu fi-nansiâli atbalstîjis Pçteris Turíe-lis.

“LAIKS” — ESEJAS UN DZEJA Latgales Kultûras centra izdevniecîba klajâ

laidusi zinâtnieces, fizikoíîmiíes ValentînasSlavinskas eseju un dzejas grâmatiòu “Laiks”.

Ðogad festivâlâ piedalîsies vai-râki izcili mâkslinieki: vijolniecePaula Ðûmane, arfiste Ieva Ðab-lovska, dziedâtâji Dainis Skutelisun Agnese Urka, çrìelnieces Diâ-na Jaunzeme-Portnaja, Iveta Pel-ðe, Larisa Carjkova, Digna Mar-kule, çrìelnieku duets DenissMahaòkovs un Dina Ihina (Krie-vija) un daudzi brîniðíîgi mûzi-íi. Festivâla îpaðie viesi — Jâze-pa Vîtola Latvijas Mûzikas aka-dçmijas çrìeïu klases vadîtâja,profesore Vita Kalnciema, vairâ-

ku starptautisku konkursu lau-reâte Liene Andreta- Kalnciemaun jaunâ, talantîgâ dziedâtâja Lau-ra Purena.

Tradicionâli viens no festivâ-la koncertiem bûs jauno çrìelnie-ku sniegums, kurâ piedalîsies Lat-gales mûzikas skolu un vidussko-lu audzçkòi. Ðogad jaunie mûzi-íi pieskandinâs Balvu luterâòubaznîcu.

Lai mûzikas baudîjums bûtu pil-nîgâks, ar video projekcijas palîdzî-bu klausîtâji varçs vçrot mâkslinie-

ku priekðnesumus tuvplânâ, redzçtemocijas un izpildîjuma tehniskâsnianses. Turpinot tradîciju, visi in-teresenti pçc katra koncerta aici-nâti tuvâk iepazîties ar konkrçto çr-ìeïu uzbûvi un darbîbas princi-piem, kâ arî, pieredzçjuðo mâksli-nieku pavadîti, pamuzicçt paði.

Festivâls “Latgales çrìeïudienas” ir labdarîbas projekts,un ieeja visos tâ koncertos irpar ziedojumiem, kas ðogadtiks novirzîti Tilþas baznîcas çr-ìeïu atjaunoðanai.

ÇRÌEÏMÛZIKAS SVÇTKINo 12. lîdz 27. jûlijam Latgalç atkal notiks krâðòie çrìeïmûzikas svçt-

ki “Latgales çrìeïu dienas 2019”. Ðogad festivâls notiks jau desmito rei-zi, un bûs iespçja baudît deviòus augstvçrtîgus koncertus. Par godu jubi-lejai festivâls pirmoreiz izies ârpus baznîcas: jauno stabuïu çrìeïu ieskan-dinâðanas koncerts notiks J. Ivanova Rçzeknes Mûzikas vidusskolâ, kurpieredzçjuðie Krievijas mûziíi Deniss Mahaòkovs un Dina Ihina vadîs arîmeistarklases, kas visiem jaunajiem çrìelniekiem ir nozîmîgs notikums.

JAUNA GRÂMATA

A. LEBEDA foto

Ekskursijas ilgums ir vienastunda. Tâs noslçgumâ — Mâk-slas galerijas aktuâlâs izstâdes ap-skate.

Apmeklçtâjiem gan jâòem vç-râ, ka pasâkumu dienâs ekskur-sijas marðruts var mainîties vai tiktierobeþota kâdas koncertzâles tel-pas apskates iespçja.

Ekskursijas maksa — 2 EUR,skolçniem, studentiem un pensio-nâriem — 1,50 EUR. Vietu skaitskatrâ ekskursijâ ir ierobeþots. Pla-ðâka informâcija par ekskursijâm(kas iespçjama visâs nedçïas die-nâs), zvanot pa tel. 64633303 vai

rakstot [email protected]. Ekskursiju biïetçm netiek piemç-

rotas “Gora” Kultûras vçstniekuprogrammas dalîbnieku atlaides.

Ekskursijas notiks 6., 13., 20,27. jûlijâ un 3., 10., 17., 24. un 31. augustâ. Îpaðais piedâvâjums 24. augustâ — festivâla “LNSO va-sarnîca” apmeklçtâji, uzrâdot kâduno festivâla koncerta biïetçm, eks-kursijâ varçs doties bez maksas(pirms tam izòemot bezmaksas bi-ïeti “Gora” Informâcijas centrâ).

Plaðâk par Latgales vçstniecî-bu “Gors” — latgalesgors.lv.

Aija MIKELE

Sagatavoja Aija MIKELE

SESTDIEN — SESTDIEN — EKSKURSIJÂ UZ “GORU” EKSKURSIJÂ UZ “GORU” Tâpat kâ iepriekðçjâs vasarâs, Latgales vçstniecîbâ “Gors”

katru sestdienu, no 6. jûlija lîdz 31. augustam, plkst. 13.00notiks izzinoðas ekskursijas, kad bez iepriekðçjas pieteik-ðanâs var iepazît koncertzâli — Lielo un Mazo zâli, seminâ-ru, oríestra mçìinâjumu un horeogrâfijas zâli, aizskatuveszonu, mâkslinieku grimçtavas un Jumta terasi.

ÇRÌEÏNAKTS KONCERTS12. jûlijâ 21.00 Stirnienes dievnamâ Çrìeï-

nakts koncerts, ieskandinot Latgales çrìeïudienas.

Solisti Gunta Greisle un Ainârs Kiserovskis, ga-rîgâs mûzikas koris “Reversium”, Malnavas drau-dzes koris, çrìelniece Ilze Vizule un îpaðie viesi.

LILIJU IZSTÂDEJûsu dârzâ zied lilijas? Pievienojieties! Zva-

niet — 29678002.

DZIEDOÐÂS DIENASNo 25. lîdz 27. jûlijam bûs Stirnienes Dzie-

doðâs dienas.Ja vçlaties piedalîties, lûgums pieteikties lîdz

14. jûlijam pa tel. 29678002.27. jûlijâ 18.00 noslçguma koncerts un pa-

teicîbas dievkalpojums notiks Stirnienes baz-nîcâ.

SKAISTO MELODIJU KONCERTS —4. augustâ 12.00 Stirnienes baznîcâ.

Muzicçs obojists Mihails Ðtaòko (Maskava) unGunta Ðmaukstele (Latvija).

SSSSAAAAUUUULLLLEEEEIIII PPPPRRRREEEETTTTÎÎÎÎ MMMMÛÛÛÛÞÞÞÞUUUU EEEEJJJJOOOOTTTT .... .... ....

S eniori ðogad, gatavojoties 17. senioru Dziesmu undeju festivâlam, jutâs it kâ ejam pretî saullçktam,

nevis saulrietam. Jo Daugavpils novada zaïie Viðíi ar skais-tu, plaðu estrâdi un sporta laukumiem mûs sagaidîja ariedvesmojoðu devîzi — “Saulei pretî mûþu ejot...”.

STIRNIENES VASARA

Lîksnas baznîcas çrìeles

SPORTSSPORTS


OTRAJÂSEIROPAS SPÇLÇS

Baltkrievijas galvaspilsçtâ Min-skâ beiguðâs II Eiropas spçles, ku-râs piedalîjâs 50 valstu, arî Latvi-jas, sportisti.

Daugavpiliete Anastasija Gri-gorjeva izcînîja zelta medaïu brî-vajâ cîòâ svara kategorijâ lîdz 68 kg. Pirmajâ cîniòâ Grigorjevauzvarçja bulgârieti Sofiju Georgi-jevu, ceturtdaïfinâlâ — rumâ-nieti Angelu Aleksandru, pusfinâ-lâ pârspçja Lietuvas pârstâvi Da-nuti Domikaiti, finâlâ bija spçcî-gâka par Krievijas cîkstoni Anas-tasiju Bratèikovu. Pirms èetriemgadiem I Eiropas spçlçs BakuAnastasija Grigorjeva ieguvabronzas medaïu. Viòa ir trîskâr-tçja Eiropas èempione.

Sambists Viktors Reðko iegu-va otro vietu svara kategorijâ lîdz100 kg. Sudraba medaïu Latvijaskomandai izcînîja arî basketbo-listi (3x3) un Lauris Strautmanisun Agate Raðmane jauktajâs ðau-ðanas sacensîbâs. L. Strautmanimarî treðâ vieta individuâlajâ vçr-tçjumâ ðauðanâ ar pneimatiskopistoli. Bronzas medaïu ieguva arîðíçpmetçja Madara Palameika.Pçdçjâ sacensîbu dienâ Latvijaskaratists Kalvis Kalniòð kïuvapar uzvarçtâju vîru kumite gru-pâ. Jelgavnieks pârspçja Krievi-jas sportistu Jevgçniju Plahutinu,Turcijas pârstâvi Eraju Samdanu,rumâni Bogdanu Gololoði, itâlie-ti Andþelo Krescenzo un azerbai-dþâni Firdousi Farzðèalijevu.

Visvairâk medaïu, 44 zelta, 23sudraba un 42 bronzas, ieguvaKrievijas komanda, otrajâ vietâ —Baltkrievija (24, 16, 29), treðajâ —Ukraina (16, 17, 18). Latvija ar di-vâm zelta, trim sudraba un divâmbronzas medaïâm ierindojâs 27. vietâ.

RÇZEKNIEÐUSNIEGUMSLATVIJAS

ÈEMPIONÂTÂ21. un 22. jûnijâ Jçkabpilînotika Latvijas èempionâts

U-18 un U-20 vecuma grupâ. Publicçjam uzvarçtâju un

Rçzeknes sportistu rezultâtus.U-20 800 m skrçjienâ 1. vietâ Oskars

Bambals (1:49,62 s), 4. vietâ rçzek-nietis Jânis Seòkâns (1:59,48 s), 7. vie-tâ — Artis Krasjukovs (2:03,70 s);

1500 m skrçjienâ 1. Santis Set-kovskis (4:11,38 s), 4. Jânis Seò-kâns (4:12,69 s);

400 m distancç 1. Artûrs Pas-tors (48, 23 s), 10. Artis Krasjukovs(54,69 s), 13. Dairis Augstkalns(56,31 s);

800 m distancç 1. Patrîcija Cî-rule (2:11,66 s), 6. Megija Med-ne (2:08,06 s);

100 m distancç 1. Nora Íigu-re (12,24 s), 14. Egija Vçvere(13,96 s);

3000 m 1. Veronika Masjuka(11:46,54 s), 6. Sofija Kolosova(12:09,59 s).

U-18200 m skrçjienâ 1. Matîss Gþi-

bovskis (22,76 s), 24. LaurisKeiðs (24,91s);

400 m skrçjienâ 1. M. Gþibov-skis (49,01 s), 13. L. Keiðs (54,5 s),18. Armands Vçkðçjs (55,55s);

800 m distancç 1. Jânis Etjan-tens (1:59,51 s), 15. A. Vçkðçjs(2:09,88 s);

2000 m ðíçrðïu skrçjienâ 1. In-vida Mauriòa (8:06,24 s), 4. Beat-rise Bikovska (8:25,76 s).

Mûsu sportistus sacensîbâm ga-tavoja Rçzeknes BJSS treneri Ig-nats Cipruss un Edgars Kïaviòð.

JAUNIEÐIEM —PÂRLIECINOÐA

UZVARA“Rçzeknes FA/BJSS” — FK

“Dinamo/Babîte” — 2:0. Spçle notika 25. jûnijâ Olim-

piskâ centra mâkslîgâ seguma lau-kumâ, 58 skatîtâji. Tiesnesis —Viktors Bondars.

“Rçzekne”: Valters (kaptei-nis), Gabranovs, Iïjins, Markuðins,Petrovs, Galâjs, Smeilis, Troð-kovs, Komuls, Danilovs (85. minÞigunovs), Ozoliòð.

4. minûtç Iïja Danilovs no ïotiizdevîgas pozîcijas netrâpîja vârtos.Laukuma saimnieki turpinâja uz-turçt spriedzi, viesu aizsargi un vârt-sargs Rièards Grants spçlçja ar pil-nu slodzi. Rçzeknieði 30 minûtçsizdarîja piecus stûra sitienus, taèuvârtus neguva. Viesi pirmajâ pus-laikâ tikai pâris reizes ðíçrsoja lau-kuma centru. Rçzeknes vârtsargamRenâtam Valteram darba nebija.

Pçc pârtraukuma “Dinamo/Ba-bîte” sâka spçlçt aktîvâk, veica vai-râkus bîstamus uzbrukumus, taèumûsu aizsargus un vârtsargu ne-pârspçja. Beidzot Armands Galâjs63. un 86. minûtç guva vârtus, unrçzeknieði uzvarçja ar 2:0. Rezul-tâts varçja bût lielâks, taèu veiksmeðoreiz rçzeknieðiem nepalîdzçja.Pârliecinoði spçlçja Armands Ga-lâjs un jauniòais Antons Petrovs.

Rezultatîvâkie spçlçtâji: Galâjs(“Rçzekne”, 8 vârti), Jemeïjanovs (“Al-berts”, 7) un Pulis (“Valmiera”, 7).

STARTÇJA KAUÒÂ

Divas dienas Kauòâ (Lietuvâ)norisinâjâs starptautiskâs sacensî-bas “Kaunas Grand Prix 2019”, ku-râs piedalîjâs aptuveni 700 Latvijas,Lietuvas un Baltkrievijas peldçtâ-ji. Latviju pârstâvçja Rçzeknes BJSSPeldçðanas nodaïas audzçkòi.

Mûsu sportistu rezultâti:

200 m brîvâ stila dis-tancç Oïegam Mihailo-vam 6. vieta, RomânamVorobjovam — 27. vieta;

50 m brasa distancçAleksandram Greiðkâ-nam 9. vieta, ValçrijamSamodurovam — 2. vie-ta, Românam Vorobjo-vam — 23. vieta;

50 m peldçjumâ uzmuguras 4. vietâ DainisKudrjavcevs, 7. vietâAleksandrs Greiðkâns,5. vietâ Valçrijs Samodu-rovs;

50 m tauriòstila peldçju-mâ 13. Dainis Kudrjav-cevs, 6. Oïegs Mihailovs, 23. Aleksandrs Mihailovs;

50 m brîvâ stila distan-cç 37. Andrejs Mihailovs,15. Valçrijs Samodurovs,26. Româns Vorobjovs;

100 m brîvâ stila dis-tancç 6. Oïegs Mihai-lovs, 37. Andrejs Mihai-lovs, 24. Româns Vorob-jovs;

100 brasa peldçjumâ 6. Valç-rijs Samodurovs, 4. DainisKudrjavcevs, 5. Vitâlijs Samodu-rovs, 16. Româns Vorobjovs.

100 m tauriòstila distancç 3. OïegsMihailovs, 13. Andrejs Mihailovs.

Peldçtâjus sacensîbâm gatavo-ja Rçzeknes BJSS treneris SergejsKudrjavcevs.

“SPORTA NAKTSRÇZEKNÇ 2019”

Piektdien, 21. jûnijâ, no plkst.20.00 lîdz pat 04.00 Rçzeknes do-mes Sporta pârvaldes stadionâpulcçjâs sportisti un sporta entu-ziasti no visas Latgales, lai spçko-tos vienâs no lielâkajâm nakts sa-censîbâm Latvijâ.

Dalîbnieki sacenstâs èetrossporta veidos — strîtbolâ, minifut-bolâ, miniflorbolâ un volejbolâ (ðo-gad pirmo reizi). Interesentiem bi-ja iespçja piedalîties individuâlajoskonkursos un cînîties par pasâku-ma atbalstîtâju SIA “Jaguar FIT”, SIA“Poligrâfserviss” un Rçzeknes do-mes sarûpçtajâm balvâm.Volejbolâ septiòu komandu

konkurencç 1. vietâ komanda “2+2” (San-

dis Turlajs, Vlads Smirnovs, Lin-da Bumbiða, Katrîna Rudzîte);

2. vietâ — “Dzierkales unpuiði” (Jânis Gabranovs, SandrisBelindþevs, Kristîne, Terçze, Ka-rolîna Dzierkales);

3. vietâ — “LENC-4” (SergejsGorins, Dainis Gorins, ViktorijaÞukova, Amanda Lucijanova).

Vçrtîgâkâ spçlçtâja — LindaBumbiða (komanda “2+2)”.

Florbolâ 10 komandu konkurencç

1. vietâ — “Super Kaunata” (RalfsKarpovs, Renârs Duïkçvièð, MihailsIvenkovs, Laura Lucijanova);

2. vietâ — “Old School” (IgorsKalnaès, Maksims Terehovs, Valç-rijs Selezòovs, Aleksandrs Grehovs);

3. vietâ — “Devjatoèkas” (Lin-da Zunda, Andrejs Kozlovs, ÇriksTârauds, Ervîns Târauds).

Vçrtîgâkais spçlçtâjs — MihailsIvenkovs (“Super Kaunata”).

Strîtbolâ astoòu komandukonkurencç

1. vietâ — “Fresh Terase”(Kârlis Pozòakovs, Valdis Seòkâns,Toms Upe, Jânis Masaïskis);

2. vietâ — “Freshman” (GatisDembovskis, Kârlis Dundurs,Reinis Strankaïs, Mârtiòð Silickis);

3. vietâ — “V.S.O.P.” (ViktorsIvanovs, Igors Ivenkovs, Rai-monds Kauliòð, Uldis Zujevs).

Vçrtîgâkais spçlçtâjs — KârlisPozòakovs (“Fresh Terase”).

Futbolâ 10 komandu konkurencç

1. vietâ — “FA/BJSS 2003” (Re-nâts Valters, Deniss Berjoza,Maksims Markuðins, Mâris Jer-maks, Antons Petrovs, RomânsSviklis, Daniils Skopenko, Þanu-els Skopenko, Youngdoo Jawa,Andrejs Kravèenkovs);

2. vietâ — “Ðellat” (Vitâlijs Aguls, Antons Petrovs, Arnis

Aleksandroviès, Valçrijs Selez-òovs, Edgars Vjalkins, Uìis Kïa-viòð, Vladislavs Andruðenko,Aleksejs Baranovs, Einârs Lands-bergs, Vjaèeslavs Maèuïskis, Ed-gars Kleins, Iïja Kirilovs);

3. vietâ — “Saskaòa” (AigarsSolims, Jurijs Halimons, Òikita Dobratuïins, Maksims Siòicins,Igors Tverdevskis, Oïegs Gureviès,Andris Ignatjevs).

Vçrtîgâkais spçlçtâjs — Þanu-els Skopenko (“FA/BJSS 2003”).

Individuâlo konkursuuzvarçtâji:

sitienu precizitâtes konkursâ —Aleksandrs Sarkans (9 punkti);

“Jaguar Spçka stacija” (stieòaspieðanâ guïus) — Anþejs Riba-kovs (95x), 2. vietâ — AnatolijsPikða (80x); sievieðu konkuren-cç — Irçna Fedotova (71x);

“Poligrâfserviss” þonglçðanâ1. vietâ Deniss Berjoza, 2. vietâ— Antons Petrovs;

armrestlingâ 1. vietâ Artûrs Je-gorovs, 2. vietâ — Jânis Pavloviès.

Sagatavoja Platons IVUÐKINS

Komanda S U N Z V/S P1. “Alberts” 8 6 1 1 29:15 192. “Jelgava” 6 6 0 0 29:1 183. “Valmiera” 7 4 2 1 30:12 144. “Metta” 7 4 1 2 30:8 135. “Rçzekne” 8 4 1 3 27:16 136. “Talsi” 8 4 0 4 9:25 127. “Olaine” 6 2 0 4 8:17 68. “Dinamo/ 7 2 0 5 3:14 6

Babîte” 9. “Spartaks” 8 1 1 6 13:32 410. “Pïaviòas” 7 0 0 7 4:52 0

Turnîra tabula

PELDÇÐANA

VIEGLATLÇTIKA

FUTBOLS

GAN SPÇLÇTÂJI, GAN TIESNEÐIViïânu novada atklâtajâ èempionâtâ 64 lauci-

òu dambretç, kurâ piedalîjâs gan pieauguðie, ganbçrni no Varakïâniem un Viïâniem, paði dalîb-nieki varçja bût arî tiesneði.

1. — 4. klaðu meiteòu grupâ ar trîs punktiem 1. vie-tu izcînîja Jelizaveta Kuzòecova, 1,5 punktus un 2. vietu ieguva Linda Malinovska, 3. vieta — Lie-nei Malinovskai. Zçnu vidû 1. vietu izcînîja RendijsNoviks.

Pieauguðo kon-kurencç starp vî-rieðiem nepârspçtspalika AleksejsGritâns, izcînot1. vietu (4,5 punk-ti), 2. vieta — Aivaram Novi-kam (3,5 punkti), 3. vieta — Jaros-lavam Pïaðeèni-kam.

Sievieðu konkurencç 1. vieta Neïai Kristînei Malahov-skai (èetri punkti) un 2. vieta — Samantai Laizânei.

VETERÂNIEM GODALGOTÂSVIETAS

Gulbenes novada atklâtajâ èempionâtâ vieglatlçtikâ Vi-ïânus pârstâvçja Leonîda Îriste. Sportiste senioru grupâ iz-cînîja 1. vietu lodes grûðanâ (15,36 m) un diska meða-

nâ (37,90 m), betðíçpa meðanâ ie-guva 3. vietu(33,82 m).

LSVS paðval-dîbu 56. sportaspçlçs Salaspilîvieglatlçtikâ pie-dalîjâs viïânietesTamâra Taraso-va, Leonîda Îris-te, Irçna Puduleun Anna Reine.

Savâs vecuma grupâs viïânietes izcînîja godalgotâs vie-tas. Ðíçpa meðanâ Leonîda Îriste ieguva 1. vietu (11,80 m), Anna Reine 2. vietu (16,73 m) un Tamâra Ta-rasova 3. vietu (7,97 m). Diska meðanâ Leonîdai Îristei2. vieta (19,44 m) un Annai Reinei — 3. vieta (18,34 m).

Sporta skola pateicas sportistçm par labiem rezultâ-tiem un Viïânu pilsçtas vârda popularizçðanu.

Sagatavoja Ilze SONDORESporta skolas foto

“Street Games” un...Jau astoto gadu pçc kârtas Rçzeknç notiks ielu kultûras un sporta

pasâkums “Street Games”, kas pulcç aktîvus cilvçkus no Rçzeknes uncitâm Latvijas pilsçtâm un novadiem, sniedzot iespçju sacensties vairâkossporta veidos un individuâlajâs disciplînâs. Tâpat kâ pagâjuðajâ gadâ,centrâlais notikums bûs ielu basketbola turnîrs, kam paralçli norisinâsiespopulârâs sacensîbas “Drafta èempions”, kur uzvara jânopelna, pierâdotsavus spçkus stieòa spieðanâ guïus, lekðanâ no vietas un basketbola metienu precizitâtç.

Paredzçti arî ielu deju demonstrçjumi un sacensîbas.Pasâkums notiks sestdien, 13. jûlijâ, Latgales vçstniecîbas GORS pa-

galmâ, Pils ielâ 4. Komandu reìistrâcija sacensîbu dienâ no plkst. 12.30,pasâkuma atklâðana — plkst. 13.00.

Ielu basketbola turnîrs notiks vecâkajâ (2004. g. dz. un vecâki spçlç-tâji), jaunieðu (no 2005. lîdz 2007. g. dz.), zçnu (2008. g. dz. un jau-nâki) un dâmu (bez vecuma ierobeþojuma) grupâ.

Visos pârçjos konkursos un sacensîbâs vecuma ierobeþojuma nav, tâ-pçc aicinâts piedalîties ikviens interesents.

Ieeja — brîva.


SADÛRÂS AUTOMAÐÎNAS

25. jûnijâ Dârzu un N. Ran-câna ielas krustojumâ notika sa-dursme: 1966. g. dz. vîrietis ar au-tomaðînu “Opel” nepalaida ga-râm automaðînu “Opel Zafira”,ko stûrçja 1966. g. dz. sieviete.

26. jûnijâ Viïânu novada Dek-ðâres pagastâ sadûrâs automaðî-na “Audi”, ko vadîja 1985. g. dz.vîrietis, un automaðîna “Toyota”ar piekabi, ko stûrçja 1959. g. dz.vîrietis. Cilvçki necieta.

27. jûnijâ Viïânu pagastâ1982. g. dz. sieviete nenovaldîjaautomaðînu “Ford” un nobrau-ca no ceïa. Medicîniskâ palîdzî-ba bija vajadzîga divâm meite-nçm (2015. un 2004. g. dz.), ku-ras nogâdâtas slimnîcâ.

28. jûnijâ Mazajâ ielâ 1963. g.dz. automaðînas “Volkswagen”vadîtâjam konstatçts 2,06 promi-ïu reibums.

29. jûnijâ Rîgas ielâ sadur-smç ar stirnu bojâta automaðîna.

1987. g. dz. velosipçdis-tam konstatçts 2,32 promiïu rei-bums.

Viïânu novadâ 1974. g. dz.sieviete ar automaðînu “Mazda”notrieca stirnu. Auto guva bojâ-jumus.

30. jûnijâ 1988. g. dz. vîrie-tis vadîja automaðînu “Volkswa-gen” 2,30 promiïu reibumâ unbez likumîgi iegûtas autovadîtâ-ja apliecîbas.

TRIMMERIS,MOTOCIKLS,

DÎZEÏDEGVIELA… 25. jûnijâ kâda Maskavas ie-

las nama pagrabâ nozagts 300 ei-ro vçrts trimmeris.

27. jûnijâ policijai ziòots, kaðíûnî Kuldîgas ielâ nozagts krûm-griezis, elektriskais urbis u. c. ins-trumenti. Uzsâkts kriminâlpro-cess.

28. jûnijâ uzsâkts kriminâl-process par 250 litru dîzeïdeg-vielas zâdzîbu Dricânu pagastâ(zaudçjums — 212,50 eiro). Iespç-jamais vainîgais noskaidrots, da-ïa degvielas atrasta un konfiscçta.

30. jûnijâ Varoòu ielâ auto-maðînai “BMW” noòemti diski arriteòiem. Zaudçjums tiek lçsts.

Viïânu novadâ nozagts1000 eiro vçrts motocikls.

DRAUDÇJA AR PISTOLI 25. jûnijâ Viïânu pagastâ

1981. g. dz. vîrieti piekâvuði pa-ziòas.

26. jûnijâ Lûznavas pagas-tâ sastâdîts administratîvais pro-tokols 1981. g. dz. vîrietim, kurðlaikus nav veicis veselîbas pâr-baudi, ko paredz medîbu bisesglabâðanas noteikumi.

Par tâdu paðu pârkâpumuadministratîvais protokols sastâ-dîts arî 1958. g. dz. vîrietim Sto-ïerovas pagastâ.

28. jûnijâ Stoïerovas pagas-tâ sastâdîts administratîvais pro-tokols 1958. g. dz. vîrietim, kurðmedîbu bisi un patronas negla-bâja metâla seifâ.

29. jûnijâ Silmalas pagastâuzsâkts kriminâlprocess 1963. g.dz. vîrietim, kurð ar gâzes pisto-li draudçja nogalinât 1962. g. dz.sievieti. Vîrietis aizturçts.

ZIÒO MEDIÍI 27. jûnijâ slimnîcâ nogâdâta

1967. g. dz. sieviete, kura guvu-si traumas, krîtot alkohola reibu-mâ.

29. jûnijâ slimnîcâ nogâdâta1987. g. dz. sieviete, kura guvu-si traumas, krîtot no velosipçda.

30. jûnijâ slimnîcâ pçc pa-lîdzîbas vçrsâs 1992. g. dz. sievie-te, kuru piekâvis civilvîrs.

DZÇRUMÂ SABIEDRÎBÂ Aizvadîtajâ nedçïâ atskurb-

tuvç nogâdâts 1974. g. dz. vîrie-tis, kurð 3,82 promiïu reibumâ gu-lçja Dârzu ielâ; 1961. g. dz. vîrie-tis no Latgales ielas; 1949. g. dz.vîrietis, kurð 2,12 promiïu reibu-mâ gulçja kâda Dârzu ielas na-ma kâpòu telpâ; 1992. g. dz. vî-rietis, kurð 3,03 promiïu reibumâgulçja kâda Atbrîvoðanas alejasnama kâpòu telpâ.

Sastâdîts administratîvaisprotokols 1984. g. dz. sievietei,kura 3,25 promiïu reibumâ gu-lçja uz ielas; 1957. g. dz. vîrietim(3,72 promiles); 1965. g. dz. vîrie-tim (2,19 promiles); 2001. g. dz.jaunietim (1,88 promiles) Dârzuielâ; 1962. g. dz. sievietei (1,69promiles) un 1957. g. dz. vîrietimLatgales ielâ.

PIRKA KANDÞU29. un 30. jûnijâ sastâdîts ad-

ministratîvais protokols 1986. g.dz. vîrietim, kurð no sveðas per-sonas iegâdâjâs kandþu.

Sagatavoja Olga MEIRÂNE

NELABAS ZIÒAS No 24. lîdz 30. jûnijam VP LRP RÇZEKNES IECIRKNÎ sastâ-

dîti 18 protokoli par atraðanos sabiedriskâ vietâ alkoholareibumâ, policisti 36 reizes izbraukuði uz ìimenes skandâ-liem. Reìistrçti 12 ceïu satiksmes negadîjumi, par transport-lîdzekïa vadîðanu alkohola reibumâ sodîtas deviòas perso-nas.

Konferences atklâðanâ pieda-lîjâs RTA rektore, profesore Ive-ta Mietule, Inþenieru fakultâtesdekâne Çrika Teirumnieka, zem-kopîbas ministrs Kaspars Ger-hards. Programmas ietvaros tikaapmeklçta RTA pârdoðanas labo-ratorija “SalesLabs” un z/s “Ko-tiòi”.

Dalîbnieku skaits ðogad bijavçrâ òemams — 173 zinâtniekino 14 daþâdâm valstîm. Pçtniekidalîjâs savos atklâjumos par vis-daþâdâkajâm tçmâm: zaïâs bûv-niecîbas profesionâlo prasmjuuzlaboðana, informâcijas tehno-loìijas, vide un resursi, raþoða-

nas tehnoloìijas; notika arî pa-neïdiskusija “Ezera mâlu izman-

toðanas novçrtçjums kosmçti-kâ, medicînâ un citâs nozarçs”.

20. un 21. jûnijâ Rçzeknes Tehnoloìijuakadçmijas (RTA) Inþenieru fakultâtç nori-sinâjâs 12. starptautiskâ zinâtniski praktis-kâ konference “Vide. Tehnoloìija. Resursi”.Tâs mçríis — nodroðinât iespçju pçtnie-kiem dalîties zinâðanâs un idejâs jaunâkajâstendencçs ðâdâs disciplînâs: vide un resur-si, informâcijas tehnoloìijas, inþenierzinât-nes un raþoðanas tehnoloìijas un inþenier-zinâtòu izglîtîba utt.

TIKÂS PÇTNIEKITIKÂS PÇTNIEKI

Konferenci sadarbîbâ ar RTArîkoja Polijas Zinâtòu akadçmijasSlâvistikas institûts, BelostokasUniversitâtes filoloìijas pçtîjumukatedra “Austrumi – Rietumi” unLukaða Guròicka vârdâ nosauk-tâ Podlasijas bibliotçka Polijâ.

Konferences dalîbniekus uz-runâja RTA rektore, profesoreIveta Mietule, uzsverot, ka ikvie-

na zinâtniskâ konference, kas no-tiek akadçmijâ, ir ar pievienotovçrtîbu. “Mçs esam gandarîti, kaðî konference notiek tieði mûsuakadçmijas telpâs, pulcçjot Lat-gales pçtniekus no Polijas, Lietu-vas, Latvijas un Ukrainas. Zîmî-gi, ka izvçlçtâs darba valodas irpoïu un latvieðu, jo tieði savâ dzim-tajâ valodâ katrs zinâtnieks var

izteikties vispilnvçrtîgâk, atklâtsavu pçtîjuma tçmu dziïâk, kâarî akcentçt valodu kâ nezûdo-ðu vçrtîbu,” pauda I. Mietule.

Polijas pârstâvji pateicâs parieguldîjumu konferences rîkoða-nâ un norâdîja uz cieðo vçstu-risko saikni starp abâm valstîm,sadarbîbu ar Rçzekni, akcentç-jot, ka pilsçtâ darbojas Rçzeknesvalsts poïu ìimnâzija. Konferen-cç daþâdu valstu zinâtnieki dis-kutçja par latvieðu un poïu lite-ratûras, valodas un kultûras sav-starpçjo ietekmi, meklçja saska-res punktus abu tautu kultûrâ,folklorâ un literatûrâ, îpaðu uz-manîbu veltot Latgales kultûrai.

Konferences otrajâ dienâ tâsdalîbnieki apmeklçja Latgales Kul-tûrvçstures muzeju un devâs uzViïâniem, kur iepazinâs ar izcila-jai poïu izcelsmes pçtniecei Ste-fânijai Uïanovskai veltîtu ekspo-zîciju Viïânu novadpçtniecîbasmuzejâ, tikâs ar mariâòu tçvu Be-nediktu (Rinaldu Stankçvièu), ap-meklçja ar S. Uïanovskas darbî-bu saistîtas Viïânu kultûrvietas.Konferences noslçgumâ tâs rîko-tâji apsprieda iespçju nâkamoinflantieðiem veltîto konferenci2020. gadâ organizçt Polijâ.

M. JUSTA foto

PAR POÏU UN LATVIEÐU KULTÛRAS SAITÇM

13. un 14. jûnijâ Rçzeknes Tehnoloìiju akadçmijâ (RTA)notika starptautiskâ zinâtniskâ konference “Inflantieði: lat-vieðu un poïu literatûras, valodas un kultûras sakari 19. un20. gadsimtâ”.

PPALÎDZÇSIM ALEKSEJAM VIRSKUÏAMALÎDZÇSIM ALEKSEJAM VIRSKUÏAMVisas Latvijas mediju telpu ir pârðalkusi ziòa ar palîgâ saucienu Aleksejam Virskuïam. Rç-

zeknes Tehnoloìiju akadçmijas (RTA) saime lûdz atbalstît Ekonomikas un pârvaldîbas fakul-tâtes absolventu, kurð 2017. gadâ pabeidza studiju programmu “Tiesîbu zinâtne”. A. Virsku-ïa dzimtâ puse ir Rçzeknes novads, Kantinieku pagasts.

Pirms nepilniem diviem ga-diem Aleksejam tika izoperçtaaizdomîga dzimumzîme. Analî-zes neko sliktu neuzrâdîja. Taèupçrnâ gada nogalç Aleksejamstrauji pietûka kakla limfmezgls.Aleksejs tûlît devâs pie ârsta, ti-ka veiktas analîzes un operâci-ja. Izmeklçjumi apstiprinâja ïaun-dabîgu âdas audzçju — mela-nomu un metastâzes.

Aleksejs pameta darbu un mâ-cîbas un uzsâka cîòu ar smagoslimîbu. Tika uzsâkta íîmijtera-pija, taèu tâ nav palîdzçjusi.Ârstu konsîlijs Aleksejam ir no-zîmçjis gadu ilgu kursu ar me-dikamentu Keytruda. Tâ kâ Alek-seja audzçja tipam ir pozitîva BRAFmutâcija, tad valsts to diemþçlneapmaksâ. Tas ir papildu trie-ciens jaunajam cilvçkam. Ik pçctrim nedçïâm viòam nepiecieða-mi 8094,84 eiro, gadâ kopumâ 145 707,12 eiro. Tâdu lîdzekïu Alek-sejam un viòa ìimenei nav, tâdçïviòð lûdz lîdzcilvçku palîdzîbu.

Alekseju atceras, atbalsta un

raksturo viòa Rçzeknes Tehno-loìiju akadçmijas kursabiedri.Ilona Þukova saka: “Mans kursa-biedrs Aleksejs Virskuïs ir atsau-cîgs, mierîgs, smaidîgs, pozitîvscilvçks. Studijas RTA vienmçr uz-tvçra nopietni, ar atbildîbu gata-vojâs lekcijâm. Viòð ir mçrítiecîgscilvçks, tâpçc es neðaubos, ka vi-òam ir daudz daþâdu mçríu nâ-kotnei. Aleksejs ïoti cer uz atvese-ïoðanos un cer atgriezties maìis-trantûrâ 2020. gada februârî. Tâ-pçc aicinu ikvienu nepalikt vien-aldzîgiem un sniegt atbalstu Alek-sejam cînîties ar slimîbu, tâdçjâdipalîdzot viòam sasniegt nâkotnesmçríus!” Jâpiebilst, ka Ilona Þu-kova ir aktîvi iesaistîjusies labda-rîbas organizçðanâ un uzrunâ ik-vienu labas gribas cilvçku sniegtatbalstu.

Kopâ ar Alekseju studçja arîValçrijs Ðilovs. “Kâ cilvçks viòð iratsaucîgs, mierîgs un jauks puisis.Runâjot par studijâm, tad viòð iratbildîgs, vienmçr centâs visu iz-darît pareizi,” studiju posmu aka-

dçmijâ atceras A. Ðilovs. Savukârtagloniete Lelde Bartuða uzsver to,ka Aleksejs ir ïoti pozitîvs un iz-palîdzîgs cilvçks, kas mûsdienâsir retums jaunieðos. Studiju laikânekad neþçloja savu padomu unpareizo atbildi ieskaitçs. Arî IvitaBokiða Alekseju raksturo kâ sirs-nîgu, atbildîgu, centîgu jaunieti.Toties Dana Rezune akcentç, kaAleksejs ir konkurçtspçjîgs jurists,kurð vienmçr cenðas rast risinâ-jumu jebkurai dzîves situâcijai.

Pievienojieties Rçzeknes Teh-noloìiju akadçmijas saimei, at-balstîsim Alekseju Virskuïu.

Ziedot var interneta vietnç:https://www.ziedot.lv/palidzi-ba-aleksejam-virskulam-3404

vaiBankas kods HABALV22Konta Nr.LV95HABA0551006150241Mçríis —palîdzîba Aleksejam Virs-

kuïamRTA Sabiedrisko attiecîbu nodaïa

Pirmdien plkst. 15.43 VUGDsaòçma izsaukumu uz Kârsavasnovada Malnavas pagastu, kurugunsgrçks bija izcçlies Berþov-kas kûdras purvâ. Ugunsdzçsçjiglâbçji, ierodoties notikuma vie-tâ, konstatçja, ka kûdras purvâdeg uz koka paletçm sakrautakûdra un kûdras kalni, ir spç-cîgs piedûmojums un stiprâ vç-ja dçï liesmas strauji izplatâs uztuvçjâ meþa pusi. Paaugstinâtasbîstamîbas ugunsgrçka dzçða-nas darbus veic vairâk nekâ 30ugunsdzçsçji glâbçji ar desmit spe-cializçtâm ugunsdzçsîbas auto-maðînâm, kâ arî divi Valsts meþadienesta transportlîdzekïi, uzòç-muma tehnika, “Latvijas dzelz-ceïa” resursi un Nacionâlo bru-òoto spçku helikopters, bet te-ritoriju apseko Valsts Robeþsar-dzes helikopters.

Ugunsgrçka dzçðanas darbusapgrûtina spçcîgais vçjð, kas ïauj

liesmâm izplatîties, ûdens òem-ðanas vietu trûkums un arî tas,ka 4 km attâlumâ atrodas Krievi-jas Federâcijas robeþa, un uguns-grçks var pâriet tai pâri. Informâ-cija par iespçjamo uguns izplatî-bu nodota arî Krievijas Federâ-cijas ugunsdzçsîbas dienestam.

Òemot vçrâ spçcîgo piedûmo-jumu, operatîvie dienesti apsekotuvâkos ciemus, lai nepiecieða-mîbas gadîjumâ varçtu sniegt pa-lîdzîbu iedzîvotâjiem un viòusevakuçt. VUGD atgâdina: jûtotdûmu smaku savu mâju apkârt-nç, jâaizver logi un durvis. Tu-vçjo ciemu iedzîvotâji aicinâtiinformçt par to, ja sadûmojumsmâju apkaimç ir spçcîgs un irkâdas veselîbas problçmas, zva-not uz vienoto ârkârtas palîdzî-bas izsaukumu numuru 112.

Sagatavoja Marina TETARENKO

UGUNSGRÇKS KÛDRAS PURVÂValsts ugunsdzçsîbas un glâbðanas dienesta (VUGD) un ci-

tu dienestu resursi iesaistîti kûdras purva ugunsgrçka dzçða-nas darbos Kârsavas novada Malnavas pagastâ.

Vajadzîga auklîte (latviete) divâm mâ-siòâm. Vecâkâ iet dârziòâ, jâpieskatajaunâkâ (1,7 gadi). T.26245976.

REGULÂRI PASAÞIERU UNKRAVU PÂRVADÂJUMI

(Latvija — Anglija — Latvija).Piegâdâs no adreses lîdz adresei.

20202319.

DÛMVADU, DABÎGO VENTILÂCIJU, APKURES

IERÎÈU, DÛMEJU APSEKOÐANA,TÎRÎÐANA, REMONTS,

IZGATAVOÐANA, MÛRÇÐANA,ODERÇÐANA, UZSTÂDÎÐANA.

Celtniecîbas darbi, remontdarbi(materiâlu piegâde).

22363236, 20404400.

ATJAUNO VANNU EMALJASPÂRKLÂJUMU.

28270049, 22004640.

VEIC ZÂLES SMALCINÂÐANURçzeknes novadâ.

22330728.

BÎSTAMO KOKU ZÂÌÇÐANA.

27657827.

AKU URBÐANA (artçzisko).

29142220.

Akurâti veic dzîvokïu, mâju remontu(flîzes, krâsoðana, tapetes, siltinâðana,logi, durvis, laminâts, reìipsis, ðpak-telçðana u.c., izbrauc uz novadu).T.27442840.

Akurâti veic iekðdarbus (lîmç tape-tes, liek flîzes, reìipsi, laminâtu, ðpak-telç, dekoratîvais apmetums, izbraucuz novadu). T.28307700.

Akurâti veic visu veidu remontdarbus(laminâts, tapetes, reìipsis, flîzes, dur-vis, logi u.c. darbus, lçti). T.25584841.

Aprûpçs slimus, vecus cilvçkus(Rçzeknç, ir pieredze un sertifikâts).T.22414336.

Izgatavo sçru vainagus, grozus,"strausus" ar dzîviem, mâkslîgiem unsausiem ziediem. T.27888846.

Meklç darbu (kravu vai pasaþierupârvadâjumi, 6+1). T.29452418.

Meklç darbu (mûrç skursteòus,krâsnis, remontç, tîra). T.28763849.

Meklç darbu (norâda vietu, rok akas,izbrauc uz novadu, ir grodi, piegâde).T.26208844.

Meklç darbu (palîdzçs apkopt sli-mu, vecu cilvçku, izskatîs citus piedâ-vâjumus). T.20574342.

Meklç darbu (pârvadâ kravas ar autoar kravas kasti, kravnesîba 1 t). T.20257395.

Meklç darbu (rok, tîra akas, norâdadziïumu un vietu akai). T.26641492.

Meklç darbu (veic metinâðanas un at-slçdznieka darbus: vârti, noþogojumi,margas, soli, katli u.c., uzstâdîðana unremonts, izbrauc pie klienta ar metinâ-ðanas agregâtu). T.20257395.

Palîdzçs veciem un slimiem cilvç-kiem (ir pieredze). T.28368456.

Pieskatîs vecus vai slimus cilvç-kus, palîdzçs. T.27429981.

SSaakkooppss kkaappuu kkooppiiòòaass kkaappssççttââss,, uuzz-ssttââddaa ppiieemmiinneekkïïuuss,, aappmmaalleess ((iizzbbrraauuccuuzz nnoovvaadduu)).. TT..2288887733333300,, 2266222299225555..

Sieviete palîdzçs vientuïiem, veciemcilvçkiem mâjas darbos (uzkopðana,çdienu gatavoðana, lçti, piedâvât varian-tus pilsçtâ). T.26148470.

Transporta pakalpojumi (no 1,5 t lîdz5 t). Mikroautobuss (kravas, pasaþieru),paðizgâzçjs, ar manipulatoru, ir rampastehnikas pârveðanai). T.29198691.

Veic galdniecîbas darbus, piedâvâkokapstrâdes pakalpojumus (çvelçða-na, frçzçðana, CNC frçzçðanas pakal-pojumi). T.20220041.

Vîrietis (50) zâìeris meklç darbu (zâ-ìç, skalda malku, var piedâvât jebkâducitu darbu brîvdienâs). T.26176243.

ATKRITUMU IZVEÐANA.

20207042.

PIEDÂVÂ PÇC PASÛTÎJUMAGARDAS MÂJAS KOTLETES.

24929526.

PIEDÂVÂ PÏAVAS SIENA PÏAUÐANAI

(3,8 ha, Vçrçmu pagastâ).

20007169.

Atdod pïavu siena pïauðanai (2 ha,Viïânos). T.26146133.

Individuâlâs fitnesa nodarbîbas.T.26449008.

Iznomâ mikroautobusu ar ðoferi pa-sâkumiem, ekskursijâm, izbraucieniem(lîdz/no lidostas u.c., 9-vietîgs (8+ðoferis), DVD, 220 V, kondicionieris).T.29198691.

Iznomâ riepu montâþas iekârtu ar ga-râþu (ir pacçlâjs, Viïânos). T.29453067.

Iznomâs un apstrâdâs lauksaimnie-cîbas zemi (Ozolaines, Ozolmuiþas,Sakstagala, Kantinieku, Dricânu, Aud-riòu, Stoïerovas, Cirmas vai Isnaudaspagastâ). T.29198691.

Piedâvâ aerobikas nodarbîbas.T.26449008.

Piedâvâ astrojogas nodarbîbas.T.27657868.

Piedâvâ cardio kickboxing nodarbî-bas. T.28760769.

Piedâvâ dzîvoðanu viensçtâ cilvç-kam (par palîdzîbu II grupas invalîdam,saimniecîbas nav). T.28456175.

Privâtmâjâ izîrç istabu kârtîgam ungodîgam vîrietim (nedzçrâjam, priekð-apmaksa). T.26578135.

Atdos televizoru (darba stâvoklî).T.28456175.

ZIRGU.

26477904;

ZIRGU.

29767311;

LAUKU VIENSÇTU (Latgalç).

29528162;

MEÞUS, ZEMI, IZCIRTUMUS,CIRSMAS.

29433000;

SIA “Inforest” pçrk MEÞUS un CIRSMAS.

25663900;

MEÞUS AR ZEMI, CIRSMAS (samaksa tûlîtçja).

26346688;

METÂLLÛÞÒUS(bez brîvdienâm, izbrauc

ar svariem, augstas cenas).

20207042;

METÂLLÛÞÒUS(augstas cenas, jebkurâ laikâ).

29198531;

MELNOS UN KRÂSAINOS METÂLLÛÞÒUS (labas cenas).

27540758;

antîkus priekðmetus (banknotes, PSRSraþ. rotaïlietas, monçtas, medaïas, sud-rabu, ikonas, jebkâdus pulksteòus,latus, santîmus (kurss 1:1) u.c.).T.22300349;bezmçnu, monçtas, medaïas, metâla unporcelâna figûriòas, fotoaparâtus u.c.T.29182321;bezmçnu, nozîmîtes, vecas grâmatas,fotoaparâtus, vecas fotogrâfijas, vecustraukus un porcelâna figûriòas, apbal-vojumus. T.22305607;motociklus (vecus), to rezerves daïas,dokumentus. T.26425960;radiodetaïas (var uz platçm), kontaktus,râcijas, oscilogrâfus, pulksteòus, bezmç-nu, miezeri, patvârus u.c. T.29182321;zemi, meþu, cirsmas (îpaðums var bûtieíîlâts, nenoformçts). T.28313536.

mâju (2-stâvu, dzîvojamo, 191 kv. m,stâdîtâ meþa rajonâ) pret 2 istabu dzî-vokli (ar piemaksu, ar eiroremontu, 2. – 3. stâvâ). T.26417333;mâju (Viïânos, 77,6 kv. m, ar çrtîbâm,daïçji veikts eiroremonts, zeme, laba sa-tiksme) pret 1,5 istabas dzîvokli (Rç-zeknç, 2. vai 3. stâvâ, izremontçtu, ar jû-su piemaksu, privatizçtu). T.29445400.

aitas, jçrus, telîti (50% LI, mçn. veca,biosaimniecîba, dzîvei, 100 EUR).T.28356782;biðu saimi (ar stropu). T.26491730;gotiòu (5. laktâcijas, Ludzas novada Òuk-ðu pagastâ). T.26458269;govi (mierîgu, slaucamu, melnbaltu,grûsnu). T.26544147;jaunas vistiòas (4 – 6 mçn. vecas),dçjçjvistas (12 mçn. vecas), gaiïus,câlçnus (diennakti vecus), pîlçnus.T.29182321;pîlçnus (daþâda vecuma, balti un krâsai-ni), pîles un pîïtçviòus. T.29182321;teli (grûsnu, 500 EUR, Audriòu pagas-tâ), zirgu (8 gadus vecu). T.26396535,26591139.

SMILTIS, ÐÍEMBAS, GRANTI(mazgâtu, bez piemaisîjumiem, 3,5 t/krava, lçti), KÛTSMÇSLUS,

MELNZEMI (var maisos), CEÏA MAISÎJUMU.

28690010;

GRANTI, ÐÍEMBAS(3,5 t un 2 t, ar piegâdi, lçti),

KÛTSMÇSLUS, MELNZEMI (maisos).

26699791;

MALKU, NOMAÏUS.

20208755;

MALKU (skaldîtu, lapukoku, garums 25, 30, 35, 40 cm),

NOMAÏUS (zâìçtus, skujukoku).

25418881;

MALKU (skaldîtu, 7,5 ber. kub. m, auto ZIL).

26396454;

MALKU, NOMAÏUS, GRANTI.

28618349;

MALKU(skaldîtu, sausu, arî 3 m).

29126187;

MALKU, NOMAÏUS, GRANTI.

25666692;

MALKU, NOMAÏUS, SMILTIS,GRANTI, ÐÍEMBAS.

26319453;

GRANTI, MALKU, NOMAÏUS.

26636168;

GRANTI, SMILTIS, ÐÍEMBAS,MALKU, ZEMI.

25753585;

METÂLA JUMTUS UN NOTEKSISTÇMAS no raþotâja

(cena no 4,95 EUR/kv. m).

26368028;

akas grodus (80x80). T.26674947;

akordeonu (80-basu, WELTMEISTER).T.28602214;

autosçdekli (bçrnu), bçrnu ratiòus, ve-losipçdu (kalnu, 18 âtrumi), èemodâ-nu (ar riteòiem), el. cepeðkrâsni, paka-ramo (apìçrbiem), ventilatoru (aukstâgaisa), uzsitçjveseri (10 kg), matraci(piepûðamo), burkas (3 l, 0,5 l, 0,7 l,0,8 l), DVD. T.26813370;

biðu stropus (lietotus). T.28742815;

dzirnakmeòus (2 gab.), seifu (ierocim),laktu (lielo), el. çveli (lielo), sulasspied-ni (tvaika). T.22109266;

dþinsus, sporta kreklus, jakas u.c. (pui-kam, 8 – 12 gadiem, labâ stâvoklî, 1 EUR/gab.), apavus. T.20260905;

fotoaparâtu (ZENIT), fotopalielinâtâju,akumulatora skrûvgriezi, galda tenisatîkliòu (ar stiprinâjumiem), raketes (2 gab.), mikrofonu, skaïruòus (dato-ram). T.26590652;

gâzes plîti, gâzes balonu, cepeðkrâsni,taburetes, guïamkrçslu, el. urbjmaðînu,râmi (plastikâta), spaiòus, krûzes (3 l),slîpmaðînu, pçli, ìerâniju, “zelta stî-gu”. T.29866060;

graudu smalcinâtâju (“Kolos 2M”,350 kg/h, 220 V, “Bizon”), lopbarîbassmalcinâtâju (“Zubrj”, 1800 kW, “Elikor”),metinâðanas agregâtu (invektora), íive-ri (“hameleons”), dziïurbuma sûkni, el.ðíçres aitu cirpðanai. T.28861043;

katlu (lietotu, Lietuvas raþ.), sûkni (iepa-kojumâ, 4-sekciju). T.20083071 (zva-nît lîdz plkst. 21);

katlu (pirtij), solus, cepeðkrâsni (plî-tij). T.20257395;

korneti un piemutnes (pûðamiem mû-zikas instrumentiem), magnetolu (SAM-SUNG), uzvalku (vîrieðu, 52. izmçra),zâbakus (vîrieðu, kirzas, 45. izmçra,viss lçti). T.28783474;

krçslu (izvelkamu, 40 EUR). T.29490568;

kurpes (vîrieðu, 40. – 41. izmçra,âdas, melnâ krâsâ, lçti). T.20260905;

lustru (12-radþu, distances ieslçgða-na). T.29239645;

maisu aizðûðanas maðînu (ar piekarme-hânismu, rokas, jauna, iepakojumâ).T.29426874;

Reklâmas nodaïa: Baznîcas ielâ 28, Rçzeknç, LV - 4601, tâlr./fakss 64624211, e-mail: [email protected]


RVRV REKLÂMAREKLÂMACCCCeettuurrttddiiiieennaa ——

jjûûssuu ddaarrîîjjuummuu vveeiiiikkssmmeess ddiiiieennaa!!!!

MEKLÇMEKLÇDARBUDARBU

DAÞÂDIDAÞÂDI

PÇRKPÇRK

KOMERCZIÒAS REKLÂMA PRIVÂTSLUDINÂJUMI KOMERCZIÒAS REKLÂMA

MAINAMAINA

PÂRDODPÂRDOD

PÂRDODPÂRDODDZÎVNIEKUSDZÎVNIEKUS

PIEDÂVÂPIEDÂVÂDARBUDARBU

DIVAS BAZNÎCAS DZIEDÂTÂJAS ARPSALMU UN DZIESMU DZIEDÂÐANU

PALÎDZ IZVADÎT PÇDÇJÂ GAITÂDIEVA MIERÂ AIZGÂJUÐU KATOÏ-

TICÎGU CILVÇKU (par ziedojumiem).T. 22101412 (Regîna).

SASAVSTVSTARPÇJÂARPÇJÂPPALÎDZÎBAALÎDZÎBA

T.: 62007939, 62003939.

SIA “Lauku miesnieks” iepçrk mâjlopus. Augstas

cenas. Samaksa tûlîtçja. Svari. Tel. 20207132.

SIA ““LATVIJAS GGAÏA”iepçrk liellopus, aitas,

jaunlopus, zirgus. Samaksa tûlîtçja. Svari.

T. 28761515.

PÇRK CIRSMAS, CIRÐANASTIESÎBAS, SKUJU KOKU UN LAPU KOKU MEÞU ÎPAÐUMÂ.

Âtra novçrtçðana. Samaksa darîjuma brîdî.

Tel. 27804000, [email protected].

SERTIFICÇTS ÂRSTS ar adatu terapijas un

homeopâtijas metodçmârstç mugurkaula, locîtavu slimîbas,

papçþa pieðus, ekstremitâðu tirpðanu un krampjus, galvassâpes

un reiboòus, sejas un trîszaru nerva neirîtu un citas slimîbas.Pieòem Rçzeknes poliklînikâ,

366. kab. Tel. 29141564.

ÂRSTÇÐANA

Ðî gada 6. jûlijâ plkst. 9.00visi interesenti laipni aicinâtiuz “Ìimenes dienu” Pçrtniekos.Notiks apmâcîbas makðíerçðanâ,

kâ arî Pçrtnieku laukumâ pie autoceïa A12 tiks rîkots

tirdziòð “Lobs Lobam”. Tel. 26347573.

Sestdien, 6. jûlijâ, no 8.00 lîdz 13.00 Rçzeknç, Atbrîvoðanas alejâ 195, veikala “K-Senukai”

automaðînu stâvlaukumâ STÂDU AUDZÇTAVA

“SAKSTAGALS”tirgos dekoratîvo koku,krûmu, begoniju stâdus.

Tâlr. 29440655.

malku (skaldîtu vai kluèos, alksnis/ap-se/bçrzs, ar piegâdi). T.27855994;

mçbeles (guïamistabas, gaiðas), skap-jus (3-durvju, 2-durvju), skapîti, kumo-di, spoguli. T.29326633;

medu (dabîgu, svaigu, kvalitatîvu, da-þâdu zâlâju, ar piegâdi). T.29329193;

medu (vasaras, pïavu un meþa ziedu).T.29142247;

medussviedni (lietotu). T.26491730;

mucas (3 t, 5 t, var izmantot kanalizâ-cijai). T.29432439;

paklâju (2x3 m). T.26143795;

paneïus (pârseguma, rievotos, 6x1,5 m,gludos), kolonnas, pârlikas (6 m u.c.),pamata “pçdas”, blokus, íieìeïus u.c.materiâlus. T.22415448;

radiouztvçrçjus (antîkus), magnetofonu,televizoru, pulksteni, radiotelefonu,auto transformatoru (0 – 250 V), lod-lampu, elektroskuvekli, masâþas jostu,virtuves kombainu u.c. T.26590652;

separatoru (el., “Rotor”, “Penza”, “Siè-mað”), el. sviesta kultavu, el. gaïas ma-ïamo maðînu (“Pomoðòica”), sulas-spiedni (“Sadovaja”, “Saïut”), presi(âboliem), âbolu smalcinâtâju, lopba-rîbas smalcinâtâju, sûkòus (netîrajamûdenim un kanalizâcijai), svarus (30 kg,100 kg). T.28861043;

ðîferi (lietotu, 40 loksnes, lçti, cenapçc vienoðanâs). T.28771488;

ðíûni (14x7 m, promveðanai). T.26165647;

trimmeri (benzîna, ar krûmgriezi, 3,7 kW),autoklâvu (sautçtai gaïai), inkubatoru(“Zoluðka”, automâtiskais, 70 olâm,98 olâm, “Nasedka”), rokas separato-ru (ar sviesta kultavu). T.28861043;

uzvalku (vîrieðu, 3-daïîgs, gaiðâ krâsâ,viskozes, 44. izmçra, augums 170 –175 cm). T.20260905;

uzvalku (vîrieðu, mazlietots, melns, kla-sisks, izmçrs 48/182, lçti). T.28698830;

velosipçdu, putekïusûcçju, kokgriezçjakaltus, mikrometru, vîtòu mçrîtâju, ven-tilatoru, sienas svârsta pulksteni, laktuizkapts kulðanai, rokzâìi, lâpstu u.c.T.26590652;

veïas maðînu (lietota, automâts, SAM-SUNG, Viïânos), pudeles (1 l, stila, arvâciòiem). T.27161311;

vçrpjamo ratiòu (sadzîves, “Metelica”,jauns), adâmmaðînu (“Masterica M800”,jauna), velosipçdu (vîrieðu, jauns,+jaunas kameras un bagâþnieks), lus-tru (komplektâ ar sienas gaismekli), iz-lietni (skârda un keramikas), spoguli(1,50x1 m), gultas skapîti, galdiòu (ko-ka, uz riteòiem), ledusskapi (SANIO), dî-vânu (saliekams), 4 taburetes. T.29203853;

virszemes TV dekoderu (TV STAR), rû-teri (AIR STATION), velosipçdu (sie-vieðu). T.26128334.

1 istabas dzîvokli (27 kv. m, 5. stâvâ,zemi maksâjumi, klusi kaimiòi, jaunsklozetpods, plastikâta logi, metâla dur-vis, veikts kosmçtiskais remonts).T.29889257;

1,5 istabas dzîvokli (centrâ, istabas izo-lçtas, 5. stâvâ, visas çrtîbas, koopera-tîva mâja). T.29494000;

1/2 mâjas (7 km no Rçzeknes, 46,3 kv. m,0,27 ha zemes, kûts, ðíûnis, âbeïdârzs,dîíis, aka). T.64627110, skype: dalexd42,e-pasts: [email protected];

2 istabu dzîvokli (silts, 2. stâvâ, krâsnsapkure, ûdens, boilers, duðkabîne, maz-dârziòð, ðíûnis, centrâ). T.22463662;

3 istabu dzîvokli (Strûþânos, krâsnsapkure, 3000 EUR). T.26267733;

4 istabu dzîvokli (Rçzeknç, 2. stâvâ,72,5 kv. m, Atbrîvoðanas alejâ 147).T.29345902;

apmeþotu meþa zemi (1,7 ha).T.26175547;

garâþu (ir pagrabs, koop., Viïânos, Rai-òa ielâ, 2000 EUR), ÞIGULI. T.22028379;

lauku mâjas (ar zemi un meþu, 13 km noRçzeknes, labs piebraucamais ceïð).T.26210948;

lauku mâju (91 kv. m, 0,4 ha zemes, argarâþu, pagrabu un saimniecîbas çkâm,pie Viïâniem, Maltas ciemâ, krâsns ap-kure, ûdensvads, boilers, kanalizâcija,duða, pirts, cena pçc vienoðanâs).Tel.22032851, 29448705;

mâjiòu (pârvietojamu, 4,5x5,5 m, kokaapdare, ideâls variants mazdârziòam).T.29198963;

mâju (dzîvojamo, koka, baïíu, pirts,8,5 âri zemes, “Dzirkstelç”). T.64633916,25601462;

mâju (Rçzeknes centrâ, Dzelzceïniekuielâ, 115 kv. m, 1216 kv. m zemes).T.22330013;

mâju (Viïânos, 77,6 kv. m, visas çrtîbas,daïçji veikts eiroremonts, 1907 kv. mzemes, laba autobusu, vilcienu satiksme,skaista vieta atpûtai). T.29445400;

mazdârziòu (nr. 300, koop. “Atpûta”,laba satiksme, cena pçc vienoðanâs).T.28832968;

pirti (jauna, laba, guïbaïíu, 16 kv. m),garâþu (apðûta ar dçïiem, koka, paðiz-veðana). T.27163920;

vasarnîcas zemi (8 simtdaïas).T.26733825;

zemes gabalu (22 simtdaïas (2200 kv. m),pilsçtâ, Bukmuiþas ielâ, iespçjamamaiòa pret dzîvokli, vasarnîcu, auto).T.26351451;

zemi (3,9 ha, Èornajas pagasta Balti-òos, upes krastâ, reì. Zemesgrâmatâ).T.29409885;

zemi (4,5 ha, var pa daïâm, 6 km noRçzeknes, 600 m no ceïa Rîga – Mas-kava, blakus ceïð). T.26187817.

AUDI 80 (1988. g. izl., metâla cena).T.29192069;

AUDI 80 (labâ tehniskâ stâvoklî, melnâkrâsâ, lietie diski). T.26314159;

FORD GALAXY (7-vietîgs, automâtiskâÂK, tumði zilâ krâsâ). T.29413870;

MAZDA 6 (2004. g. izl., 2,3, benzîns/gâze, ekonomisks, TA lîdz 11.2019.,âdas salons, labâ stâvoklî, 1350 EUR).T.28307700;

MITSUBISHI SPACE WAGON (1996. g.izl., 2,0, benzîns, tumðâ íirðu krâsâ,rezerves daïâm), riepas (jaunas, 185x70x14, ar lietajiem diskiem). T.26165647;

TOYOTA COROLLA (09.2001. g. izl.,TA lîdz 20.05.2020., dîzelis, gaiði pe-lçkâ krâsâ, 5-vietîga). T.28201960;

VOLVO S80 (2001. g. izl., 2,5 l, dîzelis,jauna TA, jaunas riepas, âdas salons,tikko no Vâcijas). T.20509051 (Edgars);

VW PASSAT VARIANT (1,6, benzîns,1996. g. izl., tumði zilâ krâsâ, TA lîdz10.06.2020., labâ tehniskâ un vizuâlâstâvoklî). T.26513859;

akmeòu savâcçju (PSRS raþ., 1850 EUR),kausu (uzkarei, 180 EUR), arklu (1-kor-pusa, 130 EUR). T.20215798;

celtniecîbas vagoniòu (viena telpa arkrâsniòu un logiem, otra – neliels pie-liekamais instrumentiem, 300 EUR).T.28638334;

diskus (metâla, NISSAN XTRAIL, 4 gab.,lietoti). T.26491730;

mucu (metâla, 20 t, 10 t, 5 t), piekabi(traktoram, paðizgâzçju), paneïus (pâr-seguma, sienas), pamata “pçdas” u.c.materiâlus. T.22415448;

multikaru (paðizgâzçjs, noòemts no uz-skaites) vai maina, kartupeïu lakstu pïâ-vçju (200 EUR). T.20215798;

piekabi (traktora, paðizgâzçjs), diskus (ze-mes), kultivatoru, arklu (3-korpusu),vagotâju, ecçðas, mucu (10 kub. m),konveijergrâbekli. T.22415448;

rezerves daïas (AUDI, VW, FORD, BMW,MAZDA, MAZDA 6, CITROEN, MERCE-DES BENZ, MB A170). T.29478322;

rezerves daïas (T 25, T 16, kabîne, mo-tors, râmis, tilti, âtrumkârba, virsbûve,uzkare, riteòi, sûkòi, sadalîtâjs, stûresstatnis, krâsnis, hidrotvertne, starpnis,sçdekïi u.c.). T.20074290;

rezerves daïas (VAZ 2121, ÒIVA).T.26492928;

rezerves daïas (VOLVO V40, 2001. g. izl.,MAZDA 6, 2004. g. izl.). T.28307700;

riepas (jaunas, 195x65 R15, 35 EUR,205x55 R16, 37 EUR, ir citi izmçri).T.29409230;

riepas (no Norvçìijas, R13 – R20, vasa-ras, M+S, teicamas kvalitâtes, daþâdiizmçri, 15 – 25 EUR/gab.). T.20066199;

riepas (R13, R14, R15, R16, R17, R18,R19, R20, R21). T.29478322;

riepas. T.26593828;

traktoru (ISEKI, 22 zirgspçjas, ar fron-tâlo iekrâvçju un frçzi, 5200 EUR), pie-kabi (UAZ, 300 EUR). T.20215798;

traktoru (kâpuríçþu, DT 75, ar dokumen-tiem, labâ tehniskâ stâvoklî, komplektâlâpsta, arkls, 2500 EUR). T.20242405;

traktoru (T 16, ar dokumentiem).T.27586881.


Reklâmas nodaïa: Baznîcas ielâ 28, Rçzeknç, LV - 4601, tâlr./fakss 64624211, e-mail: [email protected]

AUTO, L/S TEHNIKA,AUTO, L/S TEHNIKA,

rezerrezerves daïasves daïas

PÂRDODPÂRDOD

PÂRDODPÂRDODNEKUSTNEKUSTAMO ÎPAMO ÎPAÐUMUAÐUMU

Daudz darbiòi padarîti,Daudz solîði iztecçti:Lai nu mîïâ Zemes mâtePârklâj savu seìenîti. Jûtam lîdzi Intai Rimðânei,

no mâtes

atvadoties.Rçzeknes novada

paðvaldîbas administrâcijaNoriet saule vakarâSidrabiòu sijâdama;Aiziet dusçt mâmuliòaBaltâ smilðu kalniòâ. Izsakâm dziïu lîdzjûtîbu

Intai Rimðânei, mâmiòu

mûþîbâ pavadot.Rçzeknes Tehnoloìijuakadçmijas kolektîvs

Pïava dvesmos kâ senâkUn svelmainâ saulç sils,Tik kapkalnâ pâr kâdu mûþuPlauks ziediòð zils...

/A. Balodis/ Izsakâm patiesu lîdzjûtîbu

Vitâlijam Spridzânam, no mammas

atvadoties.Klasesbiedri un audzinâtâja

Kad vakaram tavam neaust vairs rîts,

Kad mûþîbas gâjiens tev iezvanîts,

Tad dvçsele brîva mûþîbâ iet,Kur saule nekad vairs nenoriet.

/B. Senkçvièa/ Izsakâm visdziïâko lîdzjûtîbu

Pçterim Puzâkam, mâti

mûþîbâ pavadot.A/s “Viïânu selekcijas un

izmçìinâjumu stacija”kolektîvs

Tâ gribçjâs ilgâk te palikt —Lazdu gravâs un ziedoðâs pïavâs,Starp ozoliem zaïiem

un ðalcoðiem bçrziem... Dziïa un patiesa lîdzjûtîba

Antoòinai Kozlovskai un viòasìimenei,

mâsuaizsaules ceïos pavadot.

Bijuðie Zosnas kolçìiKâ putni aiziet dusçtGar vakara debess malu,Tâ aiziet mûsu mîïieUz kluso mûþîbas salu. Izsakâm patiesu lîdzjûtîbu

Irçnai Lendzovai - Boèkâneisakarâ ar brâïa

Jâòa Skredeïanâvi.

Vilhelms un JanînaApsedz, Dieviò, zvaigþòu sagðu,Klâj mâkoòu paladziòu,Apklusuði mâtes soïi,Dzîves ceïu staigâjot. Skumju brîdî izsakâm

patiesu lîdzjûtîbu tuviniekiem, Stefâniju Poïaku

kapu kalniòâ pavadot.14. – 18. dz. kaimiòi

GaigalavâEs sajûtu, kâ puíes aug un zied,Un dziesmu sadzirdu,

ko zeme dzied,Caur bezgalîbu

aiznesdama mani./E. Virza/

Skumju brîdî esam kopâ arPçtera Belinska

tuviniekiem un izsakâmpatiesu lîdzjûtîbu,viòu mûþîbas ceïâpavadot.

Klasesbiedri

UN MÛÞÎGÂ GAISMA...

PALDIES PAR ATBALSTU!

Izsakâm dziïu pateicîbu visiem, kuri bija kopâ ar mumsgrûtâ laikâ. Pateicamies Jçzus Sirds katedrâles garîdzniekiemun dziedâtâjâm par palîdzîbu un atbalstu. Paldies firmai“Dana” un Riðarda Gaida ìimenei, radiniekiem, klasesbiedriemun klases audzinâtâjai Ïubovai Andrejevnai, Rçzeknes 4. vidus-skolas kolektîvam, kaimiòiem, draugiem, paziòâm,çdnîcas “Pumpuri” kolektîvam, visiem, kuri pavadîjapçdçjâ gaitâ mûsu mîïo

Staòislavu BARTKEVIÈU.Atraitne un meita

VEIC TEHNISKO APSKATI CETURTDIENÂS LÎDZ PLKST. 19.00!

CSDD aicina transportlîdzekïu vadîtâjus tehniskoapskati Rçzeknç veikt ceturtdienâs no plkst. 08.30lîdz 19.00.

Plaðâka informâcija par CSDD klientu apkalpoðanascentru darba laikiem pieejamaCSDD mâjaslapas www.csdd.lvsadaïâ “Kontakti”.

SIA “Cçsu gaïas kombinâts” PAR AUGSTÂM CENÂM IEPÇRK

JAUNLOPUS UN LIELLOPUS.TTââllrr..:: 2266118855770033,, 2255557733444477,, 2299117722334433..

Izdevçjs un dibinâtâjs - SIA «Rçzeknes Vçstis»Reì. Nr. LV42403002492

Indekss 3034

Galvenâ redaktore Mâra NIZINSKA – 64622945Galvenâs redaktores vietniece Anita GRAUDIÒA – 64622853Galvenâ grâmatvede Anita LEIDUMA – 64622850Atbildîgâ sekretâre latvieðu izdevumam Maija TÂRAUDE – 64622851Atbildîgâ sekretâre krievu izdevumam Gaïina MASLOBOJEVA – 64622064ÞURNÂLISTES: Marina TETARENKO, Aleksandra ELKSNE-PAVLOVSKA – 64622392

Aija MIKELE – 64622851Ilze SONDORE – 28712110; Olga MEIRÂNE – 29760040

Redakcijasadrese:

Baznîcas ielâ 28,Rçzeknç,LV - 4601

Mâjas lapa internetâ:www.rv.lv,

E-pasts:[email protected]

TIRÂÞA — 6121*******************

IespiestsSIA «Latgales druka»

x x xAvîzç publicçtie materiâli ne vienmçr atspoguïo

redakcijas viedokli.Par sludinâjumu un reklâmassaturu redakcija neatbild.

ISSN 1407-9488

REKLÂMAS DAÏA (sludinâjumi, apsveikumi, lîdzjûtîbas, uzziòas)T./fakss — 64624211, 26119954 DARBALAIKS — no 8.00 lîdz 16.00ABONÇÐANAS DAÏA — 64624938.

LAIKRAKSTS IZNÂKOTRDIENÂS, CETURTDIENÂS,

PIEKTDIENÂS

9771407

948042

72

Sâkot ar 2018. gada 25. maiju, tiek piemçrota Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (pieòemta 2016. gada 27. aprîlî) par fizisku personu datu aizsardzîbu attiecîbâ uz personas datu apstrâdi un ðâdudatu brîvu apriti, ar ko atceï Direktîvu 95/46/EK (Vispârîgâ datu aizsardzîbas regula). Lîdz ar to informçjam, ka visi laikrakstâ “Rçzeknes Vçstis” publicçtie materiâli (t.sk. fotogrâfijas) ir apstrâdâti þurnâlistikas vajadzîbâmsaskaòâ ar likumu “Par presi un citiem masu informâcijas lîdzekïiem”. Datu apstrâde ir godprâtîga, likumîga, un personas dati tiek apstrâdâti atbilstoði paredzçtajam mçríim un mçríim nepiecieðamajâ apjomâ.

RRIIÒÒÍÍVVÂÂRRDDUU MMÎÎKKLLAA

VAÏASBRÎÞIEM

27. JÛNIJÂ PUBLICÇTÂS KLASISKÂS MÎKLAS ATBILDESHORIZONTÂLI. 2. Sanda. 8. Alsu. 9. Prasta. 11. Þans. 12. Ipra. 13. Autoparks. 14. Âdere.

16. Alçle. 17. Azaidi. 18. Valnis. 23. Aizdusa. 25. Asote. 28. Balasts. 29. Nav. 30. LOK. 31. Aleluja.33. Skate. 36. Apcirpt. 41. Sniegt. 42. Kvains. 45. Mâris. 46. Smiet. 47. Celtnieks. 48. Niks.49. Râms. 50. Novice. 51. Dens. 52. Suste.

VERTIKÂLI. 1. Vasara. 2. Susuris. 3. Nodoties. 4. Apbalvot. 5. Paskâls. 6. Maikls. 7. Gaudi.10. Erols. 15. Ezis. 16. Aiza. 19. Nikola. 20. Idille. 21. Mazais. 22. Strîpa. 24. Anna. 25. Avis.26. Osta. 27. Elle. 28. Baka. 32. Jans. 34. Kotçties. 35. Taktisks. 37. Pans. 38. Berelis. 39. Kaskâde.40. Jânis. 41. Siksna. 43. Smçrs. 44. Ferma. KANÂLS.

(No þurnâla “Mezgls”)

Vârdi rakstâmi ap lauciòiem ar formulçjumu. To sâkumu norâda bultiòa.

“PRIVÂTÂ DZÎVE”Atklâts stâsts par pasaulç stip-

râko vîrieti. Kâpçc spçkavîrs Lîcispameta Latviju?

Piektais bçrns pârvçrð Vçtrasdzîvi. Oðenieks steidz palîgâ!

Narkokurjers Priverts: “Esmukïuvis par kropli uz mûþu.”

Trakie Jâòi! Markus Riva lîgoKrievijâ. Sondorei maìiska nakts bez alus.

Skaudra pieredze cîòâ ar vçzi: aktieris Loèmelispârcietis seðas íîmijas, mûziíe Kalve nodzinusi matus.

“DARI PATS”Atpûtas stûris.Stikla margas terasei.Tests: augstspiediena mazgâtâ-

ji.Plaukts kâ akcents.Rûsas tîrîðana ar elektrolîzi.Betons: spoþs, pulçts, patîkams

uz tausti.

SAISTOÐA LASÂMVIELA ÐONEDÇÏ..

..UN JÛLIJÂ

LÛZNAVAS MUIÞÂ

FRANÈU MÂKSLANo 12. jûlija lîdz 12. augus-

tam apskatâma franèu mâk-slinieka Gotjç Osiepâ gleznuizstâde.

21. jûlijâ plkst. 14.00 — tik-ðanâs ar mâkslinieku.

KERAMIKAS MÂKSLA

No 13. jûlija lîdz 12. augus-tam — VII Starptautiskâ ke-ramikas mâkslas simpozija iz-stâde.

Simpozijâ ðogad piedalîsiesSuzanne Au (Íîna), Elîna Titâne(Latvija), Inese Brants (Latvija),Boguslavs Dobrovolskis (Polija),Aleksandra Dobrovolska (Poli-ja), Silvia Granata (Itâlija), BrianKakas (ASV), Beka Tabagua (Gru-zija), Julija Repina (Krievija), Ka-terina Geiduka (Baltkrievija), kâ

arî Daugavpils keramiíes LilijaZeiïa, Una Gura, Sanri, Ilona Ab-dulajeva, Nellija Dzalba.

“MÂKSLAS PIKNIKS”21. jûlijâ no

plkst. 13.00 lîdz22.00 — Mâkslas un garðu fes-tivâls “Mâkslas pikniks”.

Muiþas parka teritorijâ bûsmeistarklases lieliem un maziem,teâtra un dejas izrâdes, daþâdustilu mûzika, mâkslas plençrs unizstâdes, cepïa izòemðana uncitas norises.

Festivâla noslçgumâ — Ship-sea un domubiedru programmaar Imanta Kalniòa dziesmâm“Nepâriet”.

Ieeja — 3 EUR (iepriekðpâr-doðanâ) un 4 EUR (pasâkumadienâ).

“PIETAUVOT BEZGALÎBU”

Lîdz 18. augustam Mâk-slas galerijâ — Rolanda Kru-tova izstâde “Pietauvot bez-galîbu”.

Mâkslinieka Rolanda Krutovasaknes meklçjamas Rçzeknç, viòðsavulaik mâcîjies Rçzeknes Mâk-slas koledþâ, beidzis mâkslas ma-ìistrantûru Latvijas Mâkslas aka-dçmijâ un ir piedalîjies daþâdâsizstâdçs un guvis prestiþus pa-nâkumus starptautiskos konkur-sos vairâk nekâ 20 valstîs. Mâk-slinieks ir Latvijas Mâkslinieku sa-vienîbas, FITMA (Taivâna) orga-nizâcijas un Latvijas Tekstilmâk-slas asociâcijas biedrs.

Ieeja — brîva.

“RAHU THE FOOL”19. jûlijâ plkst. 21.30 Jum-

ta terasç — sezonas atklâðanaskoncerts “Rahu The Fool”.

Ieeja — 10 EUR.

“VIRTUOZS UZ JUMTA“

20. jûlijâ plkst. 19.00 Maza-jâ zâlç — kamermûzikas kon-certs “Virtuozs uz jumta”.

Piedalîsies pianiste Agnese Eg-liòa un vijolniece Paula Ðûmane.

Ieeja: 10 — 13 EUR.

“PILNÎGI SVEÐINIEKI“

20. jûlijâ plkst. 22.00 Jum-ta terasç — Kino vakars “Pil-nîgi sveðinieki”.

Septiòi sirdsdraugi, sanâku-ði uz kopîgâm vakariòâm, joko-joties sâk spçli — lasît visas îs-ziòas skaïi un uz zvaniem atbil-dçt skaïajâ reþîmâ. Vakars solâsbût interesants un patîkams. Ne-viens nenojauð, cik tas izvçrtî-sies neparedzams visiem klâteso-ðajiem. Aizraujoðâ spçle pârvçr-ðas par diezgan negaidîtu noti-kumu un atklâjumu virkni.

F i l m aitâïu valodâar subtit-riem latvieðu valodâ.

Ieeja — 5 EUR. “SAULRIETS“

26. jûlijâ plkst. 21.30 Jum-ta terasç — Kino un mûzikasvakars.

Par muzikâlo gaisotni pirmskino seansa rûpçsies Rçzeknesjaunie dþeza mûziíi. Savukârtfilma “Saulriets” ir ungâru re-þisora Lâzlo Nemeða nâkamaisdarbs pçc viòa satriecoðâs debi-jas “Saula dçls”. Filma saòçmu-si FIPRESCI balvu VençcijasStarptautiskajâ kinofestivâlâ, kâarî izrâdîta festivâlos Londonâ,Seviljâ, Stokholmâ, Toronto, kâarî Rîgâ.

Ieeja — 7 EUR.

“NESAPRÂTÎGSCILVÇKS“

27. jûlijâ plkst. 22.00 Jum-ta terasç — Kino vakars. Pa-saulslavenâ reþisora un sce-nârista Vudija Alena jaunâ-kais meistardarbs “Nesaprâ-tîgs cilvçks”. Mazâ universitâtespilsçtâ ierodas filozofijas profe-sors Eibs Lukass, kurð atrodas ek-sistenciâlâ pusmûþa krîzç. Viòamnekas dzîvç nesagâdâ prieku,viòð ir zaudçjis interesi par vi-siem saviem hobijiem un atro-das emocionâla bezdibeòa priek-ðâ. Negaidîti viòð atrod jaunu no-zîmi savai dzîvei, kad uzsâk ro-mantiskas attiecîbas ar savu la-bâko studenti Dþilu.

Filma angïu valodâ ar subtit-riem latvieðu valodâ.

Ieeja — 5 EUR.

MAKSIMS GALKINS28. jûlijâ plkst. 17.00 Liela-

jâ zâlç — Maksima Galkinasolo koncerts.

Ieeja: 30 – 70 EUR.

LATGALES VÇSTNIECÎBÂ

CETURTDIENA 4....BAZNEICAS ZIÒAS CETURTDIENA Nr. 77 (11928) lec 4.37 riet 22.18 L 4.JÛLIJS 2019. gads LAIKRAKSTS RÇZEKNEI UN LATGALEI Cena EUR 0,55

Documents