AVÎZE - Jaunpiebalga...direktores amatâ Aiju Petrovsku. 3. Atïaut izstrâdât projekta dokumentâciju dzîvojamâs mâjas bûvniecîbai ne-kustamâ îpaðumâ „Siliòi” Jaunpiebalgas

Nr. 7/8 (161) 2011. gada jûlijs/augusts Jaunpiebalgas novada izdevums

1

11.08. LATVIJAS BRÎVÎBAS CÎ-NÎTÂJU PIEMIÒAS DIENA12.08. STARPTAUTISKÂ JAU-NATNES DIENA15.08. DEBESBRAUKÐANASSVINÎBAS AGLONÂ19.-21.08. RÎGAS SVÇTKI20.08. UNGÂRIJAS VALSTSSVÇTKI21.08. KONSTITUCIONÂLÂ LI-KUMA„PAR LATVIJAS REPUB-LIKAS VALSTISKO STATUSU”PIEÒEMÐANAS UN LATVIJASREPUBLIKAS FAKTISKÂS NE-ATKARÎBAS ATJAUNOÐANASDIENA23.08. STAÏINISMA UN NACIS-MA UPURU ATCERES DIENA24.08. UKRAINAS NEATKARÎ-BAS DIENA27.08. MOLDOVAS VALSTSSVÇTKI29.07. SLOVÂKIJAS VALSTSSVÇTKI01.09. ZINÎBU DIENA08.09. BDR MAÍEDONIJASVALSTS SVÇTKI11.09. TÇVA DIENA16.-25.09. ARSENÂLS

ÐAJÂ NUMURÂ:

** jaunumi novada domç** salidojuma atskaòas** izstâde - gadatirgus

„Izvçlies Piebalgu!** informâcija

Eiropas kalendârs

AV

ÎZE

Darbs pagaidîs, kamçr tu parâdîsi bçrnam varavîksni, bet varavîksne negaidîs, kamçr tu padarîsi savu darbu… Dzimuði Jâzeps Zivtiòð, Emîlija Lîna Âbelniece, Karîna Levina, Armands Prûsis.Sirsnîgi sveicam mûsu

novada jaundzimuðos un vçlam vese-lîbu, prieku bçrniem, vecâkiem,

vecvecâkiem!Jaunpiebalgas novada dome

3

2

- Redakcijas slejaJa esi publicists, nav iespçjams vi-

su iegûto informâciju ietilpinât kâdâ kon-krçtâ laikraksta numurâ. Pamazâm krâ-jas redzçtais un piedzîvotais, fakti, iz-teikumi, pârdomas, interesantas satik-to cilvçku izmestas frâzes, dialogi un as-prâtîbas. Tâds rokdarbu grozs, ka prieks,tomçr tâ îsti derîgs nav nekas vienai kon-krçtai lietai, bet no kura var izíeksçt pakripatai vien labu mantu vçlâkam laikam.Esam savâ avîzîtç atïâvuðies greznîbu– katrâ izdevumâ kâda no mums ir tie-sîga paust viedokli. Par kaut ko, kas ak-tuâli sabiedrîbâ vai tikai paðâ.

Ðîs vasaras notikumi man liek atkaldomât par cilvçka dzîvi, tâs kvalitâti unvienreizîgumu, kâ pârcieðam tuviniekazaudçjumu un kâ tas ietekmç mûsu tâ-lâko dzîvi. Protams, sociâlie apstâkïi uncilvçku iepriekðçjâ pieredze arî atstâj ie-spaidu uz tâlâkâs dzîves attîstîbu, bet ïo-ti svarîgas ir savstarpçjâs attiecîbas arlîdzcilvçkiem. Kad ikdienâ redzi sim-tiem negatîvu piemçru, ka tas tieðâm tâir... Nav jau runa tikai par attiecîbu kva-litâti, jâ, tâ ietekmç cilvçka fizisko ve-selîbu, darbaspçjas, dzîvesprieku, dzî-votgribu un strâdâtgribu. Ja tu no mâ-jas izej sapîcis, jo tev pirms tam ir bi-jusi saruna, kas tevi pilnîgi nobeigusi,tad jau nebûsi spçjîgs ðajâ pasaulç ne strâ-dât, ne ticçt, ne mîlçt. Ne par velti arîbauðïi ir tâ iekârtoti, ka runâ ne vien parattiecîbâm ar Dievu, bet arî par cilvç-ku savstarpçjâm attiecîbâm.

Mçs esam sociâlas bûtnes ðajâ pa-saulç, mçs tâ esam radîtas. Mçs nedzî-vojam izolâcijâ, bet dzîvojam sabiedrî-bâ, starp cilvçkiem. Katru attiecîbu kva-litâte ietekmç katras nâkamâs attiecîbas,ko mçs veidojam. Ja kâds var teikt, kamâjâs ìimenç viòam ir ideâla saskaòa,bet, izejot ârâ uz ielas, viòð ir negatîvis-ma pilns rûgumpods... Diez vai tas ir ie-spçjams. Galu galâ mçs katrs zinâm - ,kad ir slikts garastâvoklis, tad bieþâk,piemçram, saplîst trauki. Kad cilvçks uzkâdu ir dusmîgs, tad labâk negatavotçdienu, it seviðíi tâdu, kur ir kaut kaskarsts. Es reiz pamatîgi apdedzinâju ro-ku, jo dusmâs pârâk strauji uz pannasuzsviedu gaïas gabalu un eïïa aizgâja pagaisu. Skaidrs, ka to atceros un no pa-ðas pieredzes mâcos. Ja cilvçkam ir, arko parunâties, tad viòð vieglâk pârcieðnelaimi, zaudçjumu, jo viòam ir iespç-ja paust savas emocijas uz âru, saòemtlîdzcilvçka sapratni, atbalstu un palîdzî-bu. Jo cilvçks ir laimîgâks, jo vieglâk vi-òu pieòemt citiem. Jo vieglâk viòu pie-òems citi, jo labâk viòð jutîsies. Tâpçc- dalîsimies savâs problçmâs, izrunâsimtâs ar sev uzticamiem draugiem un, ie-spçjams, tâs arî varbût ne uzreiz, bet arlaiku atrisinâsies. Galvenais atcerçties– Tu neesi viens!

Zane Althabere

Novada domç

2011. gada 11. jûlija novada domes sçdç

Nolçma:1. Apstiprinât Jaunpiebalgas novada domes saistoðos noteikumus „Par grozîjumiem

Nr. 4 2011. gada 14. februâra saistoðajos noteikumos Nr. 1 “Jaunpiebalgas novada do-mes pamatbudþetu un speciâlo budþetu 2011. gadam””.

2. Apstiprinât ar 2011. gada 1. augustu Jaunpiebalgas mûzikas un mâkslas skolasdirektores amatâ Aiju Petrovsku.

3. Atïaut izstrâdât projekta dokumentâciju dzîvojamâs mâjas bûvniecîbai ne-kustamâ îpaðumâ „Siliòi” Jaunpiebalgas pagasts, ar kadastra apzîmçjumu 4256006 01,48 ha saskaòâ ar Jaunpiebalgas pagasta teritorijas plânojumu un “Apbû-ves noteikumiem”.

4. Atïaut bûvvaldç saskaòot bûvdarbu apjomu un bûves vietu dîía 0,04 ha platî-bâ ierîkoðanai bez lîmeòa regulçðanas bûvçm nekustamâ îpaðumâ „Lazdas” Jaunpie-balgas pagasts, ar kadastra apzîmçjumu 4256 006 0184.

5. Atïaut sadalît nekustamo îpaðumu “Strauti” ar kadastra apzîmçjumu 4298 0010025, Zosçnu pagasts, atdalot atseviðíu zemes vienîbu ar kadastra apzîmçjumu 4298001 0026 5,9 ha platîbâ, pieðíirt jaunu nosaukumu „Meþa Strauti”, Zosçnu pagasts,Jaunpiebalgas novads, LV- 4133, noteikt zemes lietoðanas mçríi – meþsaimniecîba.Zemes îpaðumam ar kadastra apzîmçjumu 4298 001 0025 saglabât esoðo nosauku-mu „Strauti”, Zosçnu pagasts, Jaunpiebalgas novads, LV- 4133, noteikt zemes lieto-ðanas mçríi – lauksaimniecîba.

6. Jaunpiebalgas novada dome ir izskatîjusi Jaunpiebalgas novada paðvaldîbâ14.06.2011. saòemto, ar reìistra Nr.2-04.1-V/421, Valsts zemes dienesta Vidzemesreìionâlâs nodaïas (turpmâk tekstâ – VZD) pârskata saraksta veidâ sniegto informâ-ciju par zemes vienîbâm ar statusu – zemes lietojums, tâ izvçrtçðanai un lçmuma pie-òemðanai, t.i., vai attiecîbâ uz zemes vienîbu personai ir jâizbeidz zemes lietoðanastiesîbas un vai zemes vienîba bûtu piekritîga paðvaldîbai, vai ieskaitâma rezerves ze-mes fondâ.

Sagatavoja Dace Biðere-Valdemiere

Tautas nobalsoðanas 2011.gada 23.jûlijâ

REZULTÂTIJaunpiebalgas novadâ

(izraksts no balsu skaitîðanas protokola)

Vçlçðanu iecirknis nr.373 (Jaunpiebalgas novada dome)Balsotâju kopskaits - 991Balsoðanas zîmju skaits ar atbildi „PAR” – 933Balsoðanas zîmju skaits ar atbildi „PRET” - 58

Vçlçðanu iecirknis nr.391 (Zosçnu pagasta pârvalde)Balsotâju kopskaits - 202Balsoðanas zîmju skaits ar atbildi „PAR” – 197Balsoðanas zîmju skaits ar atbildi „PRET” - 4

Vçlçðanu komisijas priekðsçdçtâjs Valdis Gansons

Informâcija novada daudzbçrnu ìimençm

Lûdzam novada daudzbçrnu ìimenes, kurâs aug trîs un vairâk skolas vecu-ma bçrnu, novada Sociâlajâ dienestâ saòemt dâvanu kartes mâcîbu lîdzekïu ie-gâdei.

Dâvanu kartes iegâdâtas par labdarîbas akcijâ “Labo sirþu Vasarsvçtki” sazie-doto naudu.

Novçlot veiksmîgu jauno mâcîbu gadu, novada Domes sociâlâs komitejas vadîtâja Valda Pumpure.

3

Jautâjam paðvaldîbai

Pasaules jaunpiebaldzçnu salidojums nu jau ir pagâtnç.Kâds ir Tavs vçrtçjums pçc ðî pasâkuma?

Îpaðu iedvesmu visai dienai deva agrais rîta cçliens Viòíukalnâ. Fantastiska sajûta, pïaujot zâli kopâ ar vçl citiem Jaun-piebalgas vîriem. Ðis rituâls deva jau padarîtajam darbam un svçt-kiem svçtîbu visas dienas garumâ.

Ïoti iepriecinâja lielais jaunpiebaldzçnu un viesu pulks, kasbija pulcçjuðies pie novada domes çkas svçtku atklâðanas rîtâ.Domâju, ka godam iesvçtîjâm Jaunpiebalgas novada ìerboni unkarogu, par ko îpaðs paldies mâksliniekam Laimonim Ðçnber-gam, kâ arî Jaunpiebalgas Svçtâ Toma ev. lut. draudzes mâcî-tâjiem Artim Eglîtim un Intaram Jonîtim, arî dziesminiekam Ul-dim Kâkulim. Prieks par mûsu cienîjamâkâ vecuma jaunpiebal-dzçnieti Elzu Biti un paðu jaunâko novada bçrniòu Jâzepu Ziv-tiòu. Vçlu viòiem veselîbu un gaiðu skatu nâkotnç! Jaunâ grâ-mata – rakstu krâjums „No Viòíu kalna lîdz Skrâìu krogam”katram jaunpiebaldzçnam un visiem citiem kârtçjo reizi atgâ-dina, ar ko varam lepoties un ko nedrîkstam aizmirst. Par to jâ-pateicas Vçsmai Johansonei un visai viòas èaklajai palîgu ko-mandai. Paldies arî Laimim Ðâvçjam, Dzidrai Kuzmanei, Zel-dai Althaberei, Matîsam Elksnim, Dacei Dzerkalei un Inetai Elk-

snei par runu turçðanu! Dienas vidusdaïâ varçjâm baudît mûsunovada mûzikas skolas audzçkòu un absolventu meistarîgo mu-zikâlo sniegumu koncertâ ev. lut. baznîcâ. Latvijâ pazîstamu ak-tieru, operdziedoòu, mûziíu koncerts skançja Skrâìu krogâ Ba-òutas muzeja atklâðanas reizç. Jaunpiebalgas vidusskolas kolek-tîvs var justies iepriecinâts par tik kuplu absolventu skaitu 65.

skolas jubilejâ, kurâ koncertprogrammu vadîja skolas absolven-te Liene Bçrziòa. Laikam savâ ziòâ esam izredzçtie ðajâ Dievapasaulç, jo laiks todien mûs visus brîniðíîgi lutinâja.

Vislielâkais paldies mûsu novada iedzîvotâjiem par godprâ-tîgu darbu svçtku gatavoðanâs laikâ! Lai veiksmîgi viss ritçtu,nedrîkstam aizmirst tos, kas saprata un palîdzçja, uzòçmçjiem– SIA „Piebalgas alus”, personîgi Jânim un Inârai Dûklaviem,„Wenden Furniture”, personîgi Normundam Brçmeram, Aîdaiun Uldim Misiòiem, SIA „Meþogles”, personîgi Agrim Kaþo-ciòam, LPKS „Piebalga”, personîgi Jânim Razminovièam, SI-

A„GS Skârdnieks”, firmai „M2”, personîgi Jurim un Jânim Dauk-stiem, Maigonim Ostrovskim, z/s „Íelmçni” - viòiem visiemlielum lielais paldies!

23. jûlijâ Ventspilî notika Ziedu diena un 34. puíu drau-gu saiets. Vai 35. saiets nâkamgad gaidâms Jaunpiebalgâ?

Jâ, patieðâm nâkamgad jûlijâ (datumu precizçsim) Jaunpie-balgâ pulcçsies visas Latvijas puíu draugi un pie mums notiksZiedu diena 2012. Ventspilî, saòemot no Aivara Lemberga sta-feti nâkamâ gada pasâkumam, aicinâju, lai visi puíumîïi gata-vojas nomainît Lemberga hûti pret Íenèa rateni. Ðajâ sakarâ vç-los jau laicîgi aicinât visus mâju, balkonu, lodþiju un, protams,uzòçmumu, veikalu un zemju îpaðniekus pârdomât par savu îpa-ðumu vizuâlo izskatu, sakoptîbu, jo ïoti ceru, ka nâkamgad pa-ðâ vasaras viducî mûsu novads ziedçs visâ krâðòumâ.

Cik tâlu ir ar Jaunpiebalgas kapsçtas mûra renovâciju?Ðogad darbu pie kapsçtas mûra 2.kârtas pabeigsim augus-

tâ, pie tâ strâdâ firma „Varss Plus”. Tâtad ðîs vasaras darba ap-joms ir 280 metri. Nâkamgad, cerams, ka projekts par kapsçtasmûra atjaunoðanu tiks atbalstîts, jo ðogad mums nepaveicâs, tâ-tad vçl palikuði 3. kârtâ bûs 785 metri, kas jârenovç.

4

13. augustâ Jaunpiebalgâ jau sestoreizi notiks izstâde-gadatirgus IzvçliesPiebalgu! Uz gadatirgu aicina Jaunpie-balgas novada dome.

Sanâk, sanâk visi, kas vçlas daudzinâtsavu preci un râdît savas prasmes! Visi, kasvçlas ko pirkt un pârdot. Kâ allaþ Jaunpie-balgâ lielajâ tirgus dienâ ar savu piedâvâ-jumu ir gaidîti zemnieki, amatnieki un uz-

òçmçji no tuviem un tâliem novadiem.„Mana Jaunpiebalga! Iemîïota uz mû-

þu... Visskaistâkâ vieta pasaulç. Te, mâ-lainajos pakalnos, ar zemniecisku sîkstu-mu un nesavtîgu darba mîlestîbu dzîvo pa-audzes. Un nemeklç laimes zemi. Es lepo-jos ar ïaudîm, kas te dzîvo, strâdâ un kopjsavu sçtu. Aicinu 13. augustâ pievienotiesjaunpiebaldzçniem izstâdç-gadatirgû „Iz-vçlies Piebalgu!” – tirgoties, iepirkties,baudît kultûras programmu visas dienasgaruma,” saka projekta producente Valen-tîna Dolmane.

Tirgus vârti pie Jaunpiebalgas novadadomes tiks vçrti jau plkst. 9.00. Pçc stun-das, plkst.10.00, ar kaimiòu – Gulbenes kul-tûras centra pûtçju oríestra – braðu spçliun vienmçr rosîgâ Jaunpiebalgas Íenèa

(Dzidras Kuzmanes) aizlûgumu par Jaun-piebalgu, klâtesoðajiem un veiksmîgu tir-gus dienu oficiâli atklâs izstâdi-gadatirguIzvçlies Piebalgu!

Ðajâ dienâ tirgû darbosies Meþa rado-ðâ laboratorija, kurâ kopâ ar zemniekusaimniecîbas Zemeòu krastiòi saimnieci –pirtnieci Anitu Reðèenko varçs apgût ko-ku masâþu un iepazît aizsardzîbas amule-tus; Pirts skolâ Meþa Roberts mâcîs sietslotiòas; Vilnas velðanas radoðajâ darbnî-câ Velga Rubene ar savu komandu râdîsun mâcîs, kâ no aitas vilnas tikt pie krâð-òa un neparasta kostîma; varçs arî izkaltJaunpiebalgas monçtu, izmçìinât roku piemâla virpas, iemâcîties pagatavot niedrustabulîti, kâ arî piedalîties citâs radoðâs unrosinoðâs aktivitâtçs.

AAAAiiii cccc iiiinnnnââââmmmm uuuuzzzz ggggaaaaddddsssskkkkâââârrrrttttçççç jjjjoooo iiii zzzzssss ttttââââddddiiii ----ggggaaaaddddaaaatttt iiii rrrrgggguuuu IIIIzzzzvvvvçççç llll iiii eeeessss PPPPiiii eeeebbbbaaaallllgggguuuu!!!!

Ðovasar arî Piebalgas pamatskolâ notiek remontdarbi.Ko tur îsti dara?

Piebalgas pamatskolâ ðovasar tiek veikts çdamzâles kosmç-tiskais remonts, tiek ierîkota rekuperâcijas sistçma, proti, ven-tilâcijas sistçma. Tur strâdâ divi uzòçmçji – Gulbenes firma SIA„Rubate” un SIA „GSskârdnieks”. Darbi jâpabeidz augustâ.

Vçrojam gâjçju ietves un veloceliòa bûvdarbus. Kad plâ-nots ðo darbu nobeigums?

Noticis objekta nodoðanas pagarinâjums sakarâ ar nepare-dzçtiem ðíçrðïiem. Nodoðanas termiòð – 30. augusts. Aicinu ie-dzîvotâjus neuztraukties par gâjçju celiòa tîrîðanas problçmâmziemas periodâ, par to novada domç esam sprieduði, un risinâ-jums ir atrasts.

Ko komentçsi par autoceïiem?Augusta beigâs tiks pabeigti visi darbi pie autoceïa posmâ

Vecpiebalga – Jaunpiebalga.Gaidâm ziòu no Latvijas Valsts ceïu vadîbas par iepirkuma

situâciju ceïa posmâ Jaunpiebalga – Ranka. Vçl nav zinâms, kadbûs iepirkums un kâ vçl viss risinâsies.

Novadu domes vadîtâjiem bija tikðanâs ar Latvijas Valsts Vid-zemes reìiona ceïu vadîbu – Gunti Apini un Alvi Blausu, kur

tika apspriests 2012. lîdz 2014. gada plânotie Vidzemes reìi-ona autoceïu remontposmi, kâ arî Jaunpiebalgai aktuâls jautâ-jums - autoceïð Rauna – Drusti – Jaunpiebalga – Cesvaine, pos-mâ no Jaunpiebalgas lîdz Rempiem, kur nepiecieðams autoce-ïa segas remonts.

Kâ Tev paðam veicas ar riteòbraukðanu?Ïoti labi. Esmu piedalîjies jau 4 SEB kalnu maratona sacen-

sîbu posmos- Cçsis- Valmiera, Smiltenç, Cçsîs. Sacensîbâs Kul-dîgâ, kur distances garums bija 48 km, finiðçju 303., dalîbnie-ki bija pâri par 1300. Prieks, ka sacensîbâs redzçju vairâkus jaun-piebaldzçnus – Pçteri Micânu, Andreju Gobu, Jâni Lipiòu, Ju-ri Pacçvièu, brâïus Heiseïus, Miku Majoru, Lçìeri junioru u.c.

Ceru, ka ðî veselîgâ dzîvesveida atbalstîtâju pulciòð ar katru ga-du augs arvien kuplâks...

Gribçtu uzrunât visus novada iedzîvotâjus – gan Jaunpiebal-gâ, gan Melnbârþos un Zosçnos – rûpçties par vidi, kurâ dzîvo-jam, kopt un cienît savu un citu darbu. Gaidu ierosinâjumus, jaun-as idejas un priekðlikumus no Jums visiem!

Ar novada domes priekðsçdçtâju Askoldu Liedskalniòusarunâjâs Zane Althabere

5

Plkst.11.00 ðefpavârs Lauris Aleksejevs aicinâs visus kopî-gi cept gardas pankûkas. Lai apçstie gardumi neradîtu raizes parliekiem kilogramiem, plkst. 11.30 Maskaèkas spçlmaòi, Vairo-nis, Tekla un Jaunpiebalgas kultûras nama dejotâji aicinâs uz dan-èiem 30. gadu stilâ. Savukârt plkst. 12.oo savu mâku râdît va-rçs saimnieki un saimnieces, piedaloties zirgu jûgðanas sacen-sîbâs, lai iegûtu Zaïo un zemnieku savienîbas sarûpçto balvu.

Plkst. 13.oo sâksies Uzòçmçjdarbîbas pçcpusdiena sadar-bîbâ ar JCI Latvia (Junior Chamber International) – jauni unaktîvi cilvçki stâstîs par savu pieredzi, veidojot un vadot uzòç-mumu. Bûs arî seminârs Iepazîsties – JCI, kurâ varçs uzzinâtvairâk par ðîs starptautiskâs organizâcijas darbîbu.

Tirgus dienai tuvojoties noslçgumam, plkst.15.00, Jaunpie-balgas amatierteâtris Triksteri izrâdîs Aivara Banka divcçlienukomçdiju Visi radi kopâ.

Vakara noslçgumâ, plkst.20.oo, Jaunpiebalgas brîvdabas es-trâdç paredzçta svçtku balle, kurâ koncertçs grupa Pçrkons, betballç spçlçs grupa Zelta (Dzelzs) vilks. Plkst.24.00, uzgavilçjotveiksmîgi aizvadîtajai dienai, grandiozs svçtku salûts.

Ðogad Jaunpiebalgas novada svçtki Izvçlies Piebalgu! no-tiek vienlaicîgi ar Vislatvijas Dziesminieku Saietu. Dziesminie-ki jau otro gadu pulcçsies Jaunpiebalgas Lielkrûzçs, kur 12. un13. augustâ paredzçti èetri koncerti, darbosies atdzejas un im-provizâcijas darbnîca, bet pçc vakara koncertiem ikviens ir aici-nâts sadziedâties kopâ ar dziesminiekiem kaut lîdz rîta gaismai.

Uzòçmçji, amatnieki, zemnieki un tirgotâji pieteikties izstâdei-gadatirgum Izvçlies Piebalgu! var, sazinoties ar Anitu Ðûteli, tâlr.28606189. Sîkâka informâcija www.jaunpiebalga.lv

Informâciju sagatavoja Ilze ZvejaTâlr. 29140797e-pasts: [email protected]

Izstâdes - gadatirgus „Izvçlies Piebalgu” svçtkuaktivitâtes

Z/s „Zemeòu krastiòi” saimniece-pirtniece Anita Reðèen-ko ciemosies Jaunpiebalgâ ar savu dabas laboratoriju, demon-strçs koku masâþu, stâstîs par maðînu aizsardzîbas amuletiem...Un vçl lîdzi paòems deju no èigânu vai vçdera deju repertuâra.

Ðodien par „Zemeòu krastiòiem” dzirdçts ir it visos Latvi-jas nostûros. Jâsaka, ka cilvçki ðurp ekskursijâs brauc veseliemautobusiem. Pie Reðèenko ìimenes mâjas izveidota neparastazemeòu taka, kurâ tûristiem tiek stâstîts par zemeòu ðíirnçm,to audzçðanu un daþâdu augu labvçlîgo ietekmi. Ejot pa zeme-òu taku, tûristi var sastapt Zemeòu Karalieni, Karali, Laumiòuun pat Zemeòu Raganu. Saimniece tûristiem piedâvâ zemeòudegustâciju un zemeòu terapiju, atpûtu zemeòu pirtî vai zeme-òu namiòâ. Tâpat te ir iespçja peldçties, íert zivis, braukt ar lai-vu, plostu vai vçjdçli, atpûsties pie âra kamîna, izbaudît balto

mâlu ârstnieciskâs îpaðîbas, spçlçt sporta spçles un darboties flo-ristikas darbnîcâ. Visas piedâvâtâs aktivitâtes nemaz nevar no-saukt. Tas patieðâm ir vesels ðovs vienâ parasta, radoða un strâ-dîga zemnieka mâjâ.

Turklât ar saglabâto hektâru zemeòu pilnîgi pietiek, lai in-teresantu atpûtu saviem viesiem „Zemeòu krastiòos” piedâvâ-tu arî ziemâ.

Esam ieaicinâti uz Jaunpiebalgas izstâdi-gadatirgu lustinât tau-tu un radît labu noskaòojumu. Kas mçs esam un ko darâm?

Maskaèka ir Rîgas rajons, kas iraiduz austrumiem no Centrâltirgus,Daugavas krastâ. Tâ kâ tur visbieþâktiekamies, tad arî saucamiesMaskaèkas spçlmaòi.

Darbojamies kopð 1995.gada sep-tembra, bet ðâdâ sastâvâ (Jânis Barons,Ieva Bçrziòa, Ansis Ataols Bçrziòð, Za-ne Kriumane, Oskars Patjanko, PaulisPaulins, Jurìis Ukrins) - kopð2006.gada rudens. Vadîtâjs - Ansis Ataols Bçrziòð.

Par savu lauciòu esam izvçlçjuðies lustîgu spçlçðanu uz 19.gs.beigu - 20.gs. sâkuma muzîkâm. Mçìinâm spçlçt tâ, kâ spçlç-ja lauku muzikanti pirms simts gadiem, protams, tas mums iz-dodas tikai daïçji - mçs tomçr dzîvojam ðais laikos, pie tam Rî-gâ. Katrâ ziòâ neizmantojam citu tautu muzîkas un cenðamiesneaizvirzîties uz paðlaik modîgo un pieprasîto postfolkloru.

Pârsvarâ spçlçjam un dziedam, reizçm arî uzdancojam un ejamrotaïâs. Spçlçjam daþâdas muzîkas - ermoòikas, vijoles, kokles,cîtaras, dûkas, bungas, stabules, ganuragus, basu, zâìi u.c.

...NO TRAKTORA LÎDZ ZIRGAM!

Ðî aktivitâte aicinâs tos, kas vçlas atsvaidzinât savas pras-mes zirga jûgðanâ. Saimnieki un saimnieces, jûs gaida îpaðâZZS sarûpçtâ balva. Ir vçrts padomât! Komisija vçrtçs jûsu vei-kumu uz laiku un precizitâti. Piebaldzçns taèu arvien tur vçrtçsaimnieka godu!

Mûsu uzticîgie skatîtâji! Jaunpiebalgas amatierteâtra ,,Trik-steri" iestudçtâ A. Bankas luga ,,Visi radi kopâ " kopð pirmiz-râdes ð.g. 26. martâ piedzîvojusi jau 13 izrâdes gan tuvâkâs, gantâlâkâs vietâs- Vecpiebalgâ, Drustos, Liezçrç, Taurenç, Kubu-los, Borisovâ, Valmierâ, Dikïos... Visur esam jutuði skatîtâju at-balstu un mîlestîbu. Skatç saòçmâm diplomu par spilgtu un at-raktîvu aktieru veikumu.

Lugas darbîba risinâs lauku mâjâs, kur uz Kapu svçtkiem sa-brauc ilgi neredzçti radiòi. Ja atnâksiet 13. augustâ, varçsiet vç-rot komiskas, pârpratumu pilnas situâcijas, dzirdçt sulîgu valo-du un trâpîgus teicienus.

Uz tikðanos izrâdç!

Vçrtîgs ierosinâjumsMçs veidojam sakârtotu vidi un domâjam par to, lai arvien

vairâk popularizçtu Jaunpiebalgas vârdu, lai apmeklçtu ekskur-santi, lai notiktu lielâka cilvçku rosîðanâs.Ðogad ir radusies jaun-a iespçja, un tâ ir tepat acu priekðâ. Pavisam drîz braucçji sa-òems pilnîgâ lietoðanâ ceïu Vecpiebalga-Jaunpiebalga. No ma-las ðíiet, ka nekas îpaðs, viens ceïð vairâk vai mazâk. Bet mumstas ir îpaðs. Tas jau ir skaists, bet tas var bût skaistâkais ceïð Lat-vijâ, ja papûlçsimies arî paði. Vairâkâs vietâs jau ir sakârtotasceïmalas un paveras skaistas ainavas. Gan Vecpiebalgâ vairâ-ki saimnieki jau sakopuði ceïam esoðo teritoriju, gan Jaunpie-

balgâ Kasprþaku, Lieldieòu, Sietiòu ceïmalas ir sakoptas. Teri-torijas ap Kalnieðiem- Zeltiòi un Jâòaskola priecç acis.

Aicinu visus zemniekus un çku îpaðniekus Jaunpiebal-gâ un Vecpiebalgâ veidot sakârtotus savus îpaðumus! No vie-nas puses priecâsimies paði un vienlîdz parâdîsim sevi, kamçs varam!

Ceru, ka nâkamajâ gadâ bûs ne tikai pasâkumi- Izvçlies Pie-balgu, Satiksmies Piebalgâ, Pâri Piebalgas pakalniem, kas iz-dodas veidot sakoptâ vidç, bet - ka bûs Latvijas Ziedu svçtki uncilvçki ðurp brauks pa skaistu ceïu ar izkoptâm ceïmalâm ska-tîties arî ainavâm bagâto Piebalgu.

Laimis Ðâvçjs

6

Aizvadîtajâ Piebalgas forumâ piedalîjâs ap pussimts dalîbnie-ku, no kuriem lielâkâ daïa bija mûsu paðu ïaudis. Foruma ðî ga-da tçma: Latvija- zeme, tauta,valoda tika apspriesta divu stundugarumâ. Par to diskutçja tâdi sabiedrîbâ zinâmi cilvçki, kâ atjau-notâs Latvijas pirmais lauksaimniecîbas ministrs Dainis Ìçìers,zinâtnieks-agronoms Andrejs Lucâns, dabas aizstâvis un Saeimasdeputâts Ingmârs Lîdaka, 5.,6.,7. Saeimas bijuðais deputâts Os-kars Grîgs, 10.Saeimas deputâti Jânis Dombrava, Laimis Ðâvçjsun Valmieras pilsçtas domes deputâts Româns Naudiòð.

Foruma sâkumâ skançja dziesma Daugavaskrastâ, kuru izpil-dîja Dita un Gija Majores. Pçc tam atklâðanas uzrunu teica Jaun-piebalgas novada domes priekðsçdçtâjs Askolds Liedskalniòð. De-

batçs pirmais runâja valsts augstâkâm amatpersonâm adresçtâsatklâtâs vçstules autors Lucâna kungs.Viòu papildinâja un savuviedokli izklâstîja Dainis Ìçìers. Par saimniekoðanu un zemesizmantoðanu Jaunpiebalgas novadâ pieredzç dalîjâs z/s Jaunklei-vas îpaðnieks Mâris Eihentâls un ilggadîgais pagasta vadîtâjs Lai-mis Ðâvçjs. Pârdomas par garîgâm un materiâlâm vçtîbâm iztei-ca Jaunpiebalgas luterâòu draudzes mâcîtâjs Artis Eglîtis un ka-toïu draudzes priekðniece Emîlija Abuce. Ïoti emocionâla bijaOskara Grîga runa un Guntara Dolmaòa uzstâðanâs debaðu no-beigumâ. Foruma dalîbnieki pieòçma rezolûciju, kurâ tika izvir-zîtas neatliekamas prasîbas gan Valsts prezidentam, gan Saeimai,gan valdîbai, kâ arî visâm politiskâm partijâm. Forumu organi-zçja un vadîja Piebalgas latvieðu biedrîba sadarbîbâ ar novadadomi un kultûras namu.Paldies visiem par atsaucîbu!

PLB priekðsçdçtâjs J.Mâjenieks

Pçc foruma

RezolûcijaPiebalgas foruma dalîbnieku rezolûcijaPieòemts 30.07.2011. Jaunpiebalgâ

Noklausîjuðies un apsprieduði foruma dalîbnieku uz-stâðanos par tçmu: „Latvija – zeme, tauta, valoda” Pie-balgas forumâ, klâtesoðie apstiprinâja ðâdu rezolûciju:

1. Pieprasît sniegt izsmeïoðu analîzi par valsts eko-nomisko stâvokli lauksaimniecîbâ, tajâ skaitâ par zemes(lauksaimniecîbas, meþu, purvu, ûdeòu) îpaðumu tie-sisko piederîbu. Nodroðinât zemnieku saimniecîbu sta-tusa saglabâðanu.

2. Pieprasâm ar likumu noteikt, ka Latvijas zeme navbrîvâ tirgus objekts un tâ pienâkas tikai un vienîgi Lat-vijas pilsoòiem. Nekâdâ gadîjumâ Latvijas zemi (lauk-saimniecîbas, meþu, purvu, ûdeòu) nedrîkst pârdot âr-zemniekiem, jo tâ ir latvieðu tautas un valsts pastâvç-ðanas pamatvçrtîba. Noteikt zemes îpaðumu (lauksaim-niecîbas, meþu, purvu, ûdeòu) platîbu griestus.

3. Ar ekonomiskiem instrumentiem (kreditçðanu, sub-sîdijâm)veicinât iespçjas iegût zemes îpaðumus jaunie-ðiem – Latvijas pilsoòiem un bezdarbniekiem ar ìimençm,lai veidotu laukos plaðu zemnieku – saimnieku slâni, kasvarçtu kïût politiski un ekonomiski neatkarîgs no visa vei-da oligarhu, tajâ skaitâ banku oligarhijas ietekmes, tâdâveidâ veicinot latvieðu palikðanu un strâdâðanu savâ zem-

ç. 4. Pieprasît veikt izglîtîbas sistçmas reformu un pa-

nâkt krasu nacionâli patriotiskâs audzinâðanas darba uz-laboðanu. Vairâk mâcît jaunieðiem Latvijas vçsturi, kâ arîveidot viòiem izpratni par çtiku, estçtiku, par novadu ne-materiâlâs kultûras mantojumu un latvieðu dzîvesziòu, re-liìiju un morâli. Aktualizçt ìimenes un dzimtas apziòu.

Veidot mâcîbu iestâdes, kurâs sagatavotu lauku saim-niekus un saimnieces, kâ arî kooperatîvu vadîtâjus.

5. Latvieðu valodai jâbût vienîgajai oficiâlajai valo-dai valsts un paðvaldîbu iestâdçs. Mâcîbâm valsts unpaðvaldîbu mâcîbu iestâdçs jânotiek tikai valsts valo-dâ.

6. Nekavçjoties pieòemt likumus, lai saglabâtu Lat-vijas dabas bagâtîbas nâkamajâm paaudzçm. Palieli-nât vides aizsardzîbas inspektoru skaitu. Aizsargât me-þus no masveida izcirðanas, veidot katrâ novadâ da-bas parkus un aizsargâjamâs zonas. Ar subsîdiju palî-dzîbu panâkt, lai katrâ zemnieku saimniecîbâ varçtu sa-glabât neskartas dabas platîbas (pïavas, birzis, takas,gravas utt.). Apzinât un veidot jau apdraudçto teritori-ju uzskaitîjumu .

7. Veidot progresîvu nodokïu sistçmu, kas bûtu iz-devîga arî iedzîvotâjiem ar vidçjiem un zemiem ienâku-miem un atbalstu mazajâm un ekoloìiskajâm zemnie-ku saimniecîbâm. Ar nodokïu sistçmu veicinât lauku uz-

òçmçju un mazo – vidçjo, individuâlo zemnieku saim-niecîbu attîstîbu. Valstî izstrâdât dabas stihiju risku ap-droðinâðanas sistçmu.

8. Nekavçjoties reformçt valsts pârvaldes sistçmuun visâdâ veidâ veicinât iedzîvotâju iesaistîðanos val-sts pârvaldîðanâ.

9. Reformçt sociâlo pabalstu sistçmu, lai veicinâtudarba spçjîgo pilsoòu vçlmi iesaistîties paðnodarbinâ-tîbas sistçmâ un veidot uzkrâjumus vecumdienâm.

10. Panâkt Latvijas zinâtnieku izgudrojumu ievieða-nu raþoðanâ mûsu paðu valstî. Pârtraukt lielveikalu ne-godîgo pârtikas produktu mazumtirdzniecîbas politikuLatvijâ. Lielveikalu mazumtirdzniecîbas tîklos palielinâtLatvijâ raþoto pârtikas produktu realizâcijas apjomu kvo-tu ne mazâk kâ 50 procentu apmçrâ. Apzinât nozares,kurâs mçs varçtu attîstît savu raþoðanu un kuru raþo-jumiem bûtu noiets Latvijas tirgû (piemçram, pakaiðu,kaíu smilðu u.c. mazâs raþotnes).

11. Sabiedriskâs kârtîbas nodroðinâðanai atjaunot Ze-messardzes funkcijas (patruïas) pagastos, stingri kontro-lçjot, lai Zemessardzç neiekïûtu neapzinîgi un bezatbildî-gi cilvçki ar noziedzîgâm tieksmçm.

Rezolûcija pievienota atklâtajai vçstulei, kas adre-sçta Valsts prezidentam, 10.Saeimas priekðsçdçtâjai undeputâtiem, Ministru prezidentam.

PATEICÎBA

Aizvadîts Jaunpiebalgas vidusskolas65. dzimðanas dienas absolventu, skolç-nu, skolotâju un darbinieku salidojums. Tra-dicionâli salidojumu gadu jûlija 1. sestdie-nâ râdâms, kâds labs darbs, jauna celtne,objekts, kas îstenots 5 gadu laikâ-

1971.- estrâde1976.- sporta bâze1981.- muzejs1986.- skolotâju aleja1991.- skolotâju veterânu muzejs1996.- atjaunota estrâde, 1.datorklase2001.- sâkumskolas jumts un 3.stâvs2006.- sporta zâle2011.- piebûve, fasâde, zâle, lifts, da-

baszinâtòu kabineti.

Paldies par ieguldîto darbu salidojumasagatavoðanâ vidusskolas skolçnu, skolo-tâju, darbinieku kolektîviem, kas posa vi-dusskolu, kabinetus un parku, muzeju, no-formçja materiâlus, telpas, sagaidîja un re-ìistrçja salidojuma dalîbniekus. Paldiesvietniekiem- Eduardam Vîíelim, Artim Be-íerim, Arnim Ratiòam, Laimai Upmalei!

Vakara koncertu lîdzâs vidusskolas,kultûras nama un mûzikas skolas kolek-tîviem kuplinâja arî absolventi, bijuðie un

esoðie skolotâji. Paldies koncerta reþiso-rei Lâsmai Skutânei un radoðajam kolek-tîvam: Dacei Circenei, Mârai Vîksnai, Bai-bai Kalniòai, Sandrai Strçlei, Dairai Alk-snîtei, Ainai Damrozei, Aijai Petrovskai,Sarmai Petrovskai, Dzintaram Vîksnam,Zanei Althaberei, Jânim Þagariòam, Kâr-lim Dombrovskim, Valdim Gansonam,Laumai Makarei, Ilzei Þagarei, Karînai Ru-benei, Ilonai Dzenei, Lîgai Secei, AgnijaiGrâvîtei, Aivaram Damrozem, Danutei Ka-laðinskai, Lienei Bçrziòai, Justînei, Çrikamun Elzai! Pateicos dziedoðajiem, dejojo-ðajiem, spçlçjoðajiem kolektîviem un ve-câkiem, vecvecâkiem, skolotâjiem, kas bi-ja kopâ mçìinâjumos un koncertâ- Judî-tei Beíerei, Laimai Kazerovskai, DaceiMaèukânei, Rutai Intenbergai, Daigai Me-lecei, Inetai Balodei!

Paldies çdinâðanas firmai „Mârva” unJânim Zvirbulim par svçtku galdu, kâ arîmûziíiem, skaòotâjiem, gaismotâjiem, ap-sardzei, çdinâtâjiem u.c.

Pateicos Jaunpiebalgas novada domeiun priekðsçdçtâjam Askoldam Liedskal-niòam par atbalstu un izglîtîbas ministramRolandam Brokam par vidusskolas jubi-lejas pagodinâðanu ar savu klâtbûtni. Pal-dies VISIEM ABSOLVENTIEM par uz-ticîbu savai vidusskolai, atmiòâm, labiem

vârdiem, ierosinâjumiem, ziedojumiem, vç-lçjumiem. 1. izlaiduma absolvente Toni-ja Palse: „No jaunîbas stacijas braucot, ceïðliekas ar rozçm mums klâts... Paldies Tev,skola, par zinâðanâm, ko devi tolaik pet-rolejas lampas gaismâ vecâs mâcîtâjmui-þas telpu ðaurîbâ, par ceïamaizes garðu tâ-lâkajam dzîves ceïam! Tu biji mûsu ma-zâ Gaismas pils, paliec par tâdu Jaunpie-balgas novadam mûþu mûþos!”

Paldies VISIEM par kulturâlu attiek-smi pret skolu. Tiksimies vidusskolas 70gadu jubilejas salidojumâ 2016.gada 2. jû-lijâ!

Direktore Ulla Logina

Gatavojoties skolaiSâkot 2011./2012.m.g., skolçni tra-

dicionâli saòems 1.septembra – Zinîbudienas IELÛGUMUS.

Skolai tradicionâli bûs sava DIENAS-GRÂMATA.

Iegâdâjoties skolas apìçrbu jaunajamm.g., ieteikums- svçtkiem melnbaltu, kla-sisku tçrpu.

JAUNPIEBALGAS vidusskola uz-òem skolçnus PIRMSSKOLAS, PA-MATIZGLÎTÎBAS, kâ arî VISPÂRÇ-JÂS VIDÇJÂS izglîtîbas programmâsgan dienas skolâ, gan neklâtienç.

7

Pasaules jaunpiebaldzçnu salidojums 2.un 3.jûlijâ sagai-dîja ciemiòus, divu dienu programma bija gatavota, lai iezî-mçtu novada dzîvç svarîgus notikumus.

Jaunpiebalgâ prot sagaidît un svinçt svçtkus, dâsni uzòemtciemiòus un svçtku kopîbâ apjaust pamatvçrtîbas un redzç-jumu, kâ veidot garîgu, sakârtotu, saimniecisku un rosîgu kul-tûras dzîvi. Svçtku moto „Pa saules ceïu” un programma bi-ja veidota, pakïaujoties saules ritumam. Svçtku reþisore un kul-tûras nama direktore Lâsma Skutâne talantîgi ir atradusi unizveidojusi mâksliniecisko kopsaucçju svçtkiem - saules ce-ïu dienas ritumâ un tam atbilstîgu noskaòu, ko diena iegûst,saulei atrodoties savâ dienas tecçjumâ. Tieði svçtku sadalîjumssaullçkta, rîta, pusdienlaika, launaga, vakara un saulrieta epi-zodçs deva iespçju izjust dienas gaitu, kas pielîdzinâta zem-nieka darba solim.

Mâksliniece, Jaunpiebalgas novada domes kultûras komi-tejas vadîtâja, deputâte Sandra Strçle saka: „Vçlamies, lai Jaun-piebalgas vide atbraucçju un paðu acîs ir sakopta, interesan-ta un skaista. Saules motîvs pâri visam – pasauli padarot gai-ðu un priecîgu.” Kad ceïð ievijas Jaunpiebalgas centrâ, pie at-seviðíâm mâjâm ir izveidoti no ziediem savîti rotâjumu ap-ïi, kas rada svçtku noskaòu. Sandras gleznotâ „Saule” arî irðo svçtku mâkslinieciskais tçls.

Saullçkts – spçks, gaisma, sâkumsViòíu kalnâ 4.35 no rîta atklâj svçtkus, un ðis brîdis ir vei-

dots kâ rituâls, kurâ varam saòemt saules spçku un svçtîbu vi-sai dienai, sagaidot saullçktu caur saules vârtiem, klausotiesjaunpiebaldzçnu folkloras kopas dziedâtajâs tautasdziesmâspar sauli, un noskatîties, kâ Jaunpiebalgas vîri baltâs lina drâ-nâs kalna galâ pïauj zâli. Izkaptis ðvîkst, aiz pïâvçjiem vâlâsagulst nopïautâ pïava, saule sarkana kâpj augðup debesu pïa-vâ, sârti mirdzçdama. Rîta dzidrums, pirmie putnu vîteri. Mûscienâ ar svaigu pienu, paðu ceptu rudzu maizi, kam pâr-i pârklâts svaigi mests jaunais medus. Kalna galâ izskan sau-lei un cilvçkiem veltîti vçlçjuma vârdi, kurus saka Sandra Strç-le, novçlot, lai mûsu sirdis staro viena pret otru kâ nupat aus-toðâ saule, lai mûsu laime ir mûsu mâjas, ìimene, lai esam stip-ri savâ kopîbâ, savâ zemîtç un mâcâmies sevî atpazît un koptsenèu tikumus. Saules vârtos vçrdamies,Viòíu kalna galâ sme-ïamies rîtausmas spçku.

Rîta laiks – saules klçpisTâlâk svçtki turpinâs pie Jaunpiebalgas domes, kur tiek ie-

svçtîts Jaunpiebalgas novada ìerbonis un karogs, to izstrâdâ-jis novadnieks, mâkslinieks Laimonis Ðçnbergs. Svçtbrîdi va-da mâcîtâji Artis Eglîtis un Intars Jonîtis, karogu iesvçtot unkopâ ar klâtesoðiem nodziedot „Dievs, svçtî Latviju!”

Kora dziesmas, tautas dejas. Ir iespçja kalt monçtu, iegâ-dâties amatnieku darinâjumus, noklausîties dzimtu sadziedâ-ðanos, ar zirga pajûgu braukt ekskursijâ pa Jaunpiebalgu, ap-lûkot izstâþu zâlç „Velves” mâkslas darbu ekspozîciju.

Svçtku laukumâ, paðâ viducî, atrodas èuguna katls, zemkura liesmo pagales - saimniece tur vâra jçru zupu. Jau nopaða agra rîta viras virçja Aina Damroze rosâs ap pavardu, patvaigi un mati apsviluði no karstuma. Viòa apgalvo, ka visla-bâkâs domas domâjusi, virumu gatavojot. Viesi çd un saka,ka garðojot, bet pati vârîtâja atzîst, ka „pasaule jau ir skais-ta, bet tik skaistas vietas kâ Jaunpiebalga nav nekur.”

Arî es ar gardu muti notiesâju jçra zupas ðíîvi un lûkojutâlâk, kur ved svçtku ceïð, jo tuvojas jau pusdienlaiks.

Jaunpiebaldzçnu svçtki – ”Pa saules ceïu”

8

Pusdienlaiks – saules dârzs „Ticîba, cerîba, mîlestîba” ir vârdi, kas attiecinâmi uz pa-

sâkumiem pie Jaunpiebalgas Sv. Toma ev. lut. baznîcas – svçt-brîdi pie K. Zâles pieminekïa un koncertu baznîcâ, kur izskanarî E. Dârziòa „Melanholiskais valsis”, muzicç Jaunpiebalgasmûzikas skolas bçrni. Baznîcu piepilda gaiðas mûzikas ska-òas, un uz altâra zied baltas rozes.

Par jaunpiebaldzçnu likteògaitâm un ceïiem pasaulç tagadstâsta grâmata „No Viòíu kalna lîdz Skrâìu krogam”, un tâsatvçrðanâ grâmatas sastâdîtâja Vçsma Johansone saka: „Pa-saules jaunpiebaldzçnu salaidojumam gatavojoties, saòçmu vçs-tuli no Ilgas Grants kundzes, dzimuðas Ðmits, no Vaðingto-nas pavalsts Olimpijas pilsçtas ASV. Viòa ir jaunpiebaldzç-niete un vçlçjâs bût kopâ ar mums domâs. Ðodien uz altâra irviòas gâdâtie baltie roþu ziedi, un baznîcâ pieminçju, ekskur-siju vadot, ka vienalga, kur mçs esam, pa saules ceïu ejam pavienam vai kopâ, mçs jûtamies vienoti, kaut ðinî brîdî, kad mçs

dienâ priecâjamies, Amerikâ ir nakts. Viòa teica – es esmu Pie-balgas meitene! Jaunpiebaldzçniete vçlçjâs bût kopâ ar mumssvçtkos, un tâpçc ðie skaistie roþu ziedi uz altâra no novadnie-ces, kas atrodas tâlu pasaulç viòpus okeâna. Ilga Grants atsû-tîjusi arî vçrtîgu vçsturisku Jaunpiebalgas dzîves fotogrâfiju –tas ir skats dziedâðanas biedrîbas mâjas veikalâ, kur centrâ re-dzama viòas mâte. Jâpiemin, ka ðîs fotografijas autors ir sla-vens jaunpiebaldzçns Artûrs Dulbe, kurð izglîtîbu ieguvis Krie-vijâ un atgriezâs dzimtajâ Jaunpiebalgâ ar fotoaparâtu, lai ie-mûþinâtu jaunpiebaldzçnu dzîves mirkïus no ðûpuïa lîdz kapam.”

Launaga laikâ Svçtku viesi tika aicinâti uz pirmâs latvieðu operas „Ba-

òuta” muzeja atklâðanu Zosçnu pagasta Skrâìu krogâ, kur dzi-mis libreta autors, arhitekts Artûrs Krûmiòð, bet vakara unsaulrieta stundas piederçja apkârtnes skolu un Jaunpiebalgasvidusskolas absolventu salidojumam un skolas 65 gadu jubi-lejai, kur koncertâ dejoja un dziedâja koris un deju ansambïi,

apliecinot jaunâs paaudzes vitalitâti un sakoptâs skolas aka-dçmisko gatavîbu.

Gribas domât, ka ðo skaisto novadu neviens labprâtîgi ne-domâs atstât, lai meklçtu laimi citur, jo, tâpat kâ ik gadus stâr-íi atgrieþas, lai laistu pasaulç jaunos stâríçnus, tâ piebaldzç-nu dzimtas droði un pamatîgi vij savas ligzdas, audzina bçr-nus un kopj savu zemi.

Saulrietâ tâpat kâ saullçktâ jaunpiebaldzçni izdzied tau-tas dziesmas, vadot saulîti vidusskolas âbeïdârzâ – un saulrie-ta vârdi ir kâ labs vçlçjums visiem svçtku viesiem – SPÎDÇT,MIRDZÇT , TURPINÂTIES!

Dace Micâne-Zâlîte

Jaunpiebalgâ 2011.gada 2. -3.jûlijâ notika pirmais PASAU-LES JAUNPIEBALDZÇNU SALIDOJUMS „PA SAULES CE-ÏU”, kas pulcinâja mâjâs vairâk kâ tûkstoti visâ pasaulç iz-klîduðos jaunpiebaldzçnus. (reìistrçjuðies 681 dalîbnieks, sais-tîba ar vidusskolu 513, saistîbâ ar Piebalgas skolu 39, saistî-bâ ar Pçterskolu 17). Tâlâkie bija ieraduðies no Krievijas, So-mijas, Nîderlandes, Îrijas, Lielbritânijas. Latviju viskuplâk pâr-stâvçja dalîbnieki no Jaunpiebalgas, Rîgas, Smiltenes, Cçsîm.

Visvecâkais reìistrçtais salidojuma dalîbnieks dzimis1923.gadâ, jaunâkais- 2010.gadâ.

Visvairâk salidojuma dalîbniekiem bijusi saistîba ar Jaun-piebalgas vidusskolu.

Pasâkums sâkâs ar saules spçka un svçtîbas saòemðanu vi-sai dienai, zâles pïauðanu, dziesmâm saullçktâ Viòíu kalnâ.

Rîta cçlienâ pie Jaunpiebalgas novada domes notika Jaun-piebalgas novada jaunâ karoga un ìerboòa iesvçtîðana, grâ-

9

matas par Jaunpiebalgu atvçrðana, amatnieku tirgus Piebal-gas gaumç, runasvîra Íenèa uzstâðanâs, dziesmas un dejas,Jaunpiebalgas monçtas kalðana. Izstâþu zâlç „Velves” varç-ja skatît novada rokdarbnieku darinâjumus, fotogrâfu - novad-nieku Artûra Dulbes un Raita Âbelnieka fotoizstâdes.

Dienas vidû pasâkuma dalîbnieki pulcçjâs JaunpiebalgasSvçtâ Toma evaòìçliski luteriskajâ baznîcâ uz svçtbrîdi un kon-certu. Baznîcas atbalsta fonda pârstâvji atskatîjâs uz padarî-to un domâja par gaidâmajiem darbiem, pateicâs dâsnâkajiemziedotâjiem.

Zosçnu pagasta Skrâìu krogâ tika atklâts operas „Baòu-ta” muzejs.

Vakarâ Jaunpiebalgas vidusskola aicinâja novada visu sko-lu absolventus, skolotâjus uz vidusskolas 65 gadu jubilejas sa-lidojumu.

Salidojuma otrajâ dienâ notika dievkalpojums Jaunpiebal-gas Svçtâ Toma evaòìçliski luteriskajâ baznîcâ un Kapu svçt-ki Jaunpiebalgas kapos.

Ziòas apkopoja Anita Auziòa.

Gribam pateikties Jums visiem par lielo darbu skaisto svçt-ku sarîkoðanâ.

Visas dienas, ko pavadîjâm Jaunpiebalgâ, mçs jutâmies arlielu mîlestîbu ïoti, ïoti gaidîti.

Vçlam arî turpmâk veiksmi gan lielos, gan mazos darbos.Lai visas goda reizes Jums iesâkas ar piebaldzçnu danci!

Jums, arî mums ir par ko diþoties (varat arî palielîties parsavu Jaunpiebalgu).

Ar palaistu dvçseli vienmçr sirdî piebaldzçni

Dzintra un Mâris Jurjâni

10

Paldies, Vçsma! Grâmata ir iznâkusi ïoti aizkustinoða. Eslasu katru vakaru pa lappusei, klasesbiedrene Dzidra Dzelza-vâ saka to paðu. Lasâm un abas raudam. Es saòçmu Jaunpie-balgas avîzi, divus numurus. Domâju, ka rakstîtais grâmatainav derçjis. Nospriedu, ka labi – ir ticis avîzei. Kad nu atra-du, ka mans teksts par maniem klases biedriem atradis vietuarî grâmatâ, jûtos gandarîta, ka esmu iemûþinâjusi mûs visusJaunpiebalgas vçsturç. Ïoti pateicos par lielo darbu, kas da-rîts, lai savâktu visus materiâlus, visu labotu, saliktu, izdomâ-tu. Kad tâ lasu par tik senu Jaunpiebalgas vçsturi un nozîmî-gumu, man, kâ katram piebaldzçnam, paðapziòa un dûða sa-rosâs tik liela kâ Íencim. Paldies par svçtkiem!

Ar cieòu - Dace Maèuka

Jaunpiebalgas vidusskolu sveic 12. izlaidums (1961.gads)un 21. izlaidums (1971. gads).

Raitis Apalups uzrunâ klâtesoðos: „Saka tâ, ka pasaulç esotdaudz brînumu. Nav jâbrauc tâlu pasaulç, lai tos ieraudzîtu.Tie ir tepat. Mûsu skola kïûst arvien jaunâka, skaistâka un stal-

tâka. Vai tas nav brînums? Arî ðâdâs svçtku reizçs sanâkot unsatiekoties mûsu klases meitenes kïûst tâdas paðas. Un mums,zçniem, vçl no matiem nav izkusis tas ievziedu sniegs, kas sa-vulaik sabira matos, ejot uz randiòiem Gaujas lîèos. Tâ nu irsanâcis, ka mûsu klase vismaz ðobrîd ir nesmçíçtâju klase. Ta-gad ir modç konkursi. Direktore var mûs droði pieteikt. Vi-dusskola vinnçs kârtçjo reizi, kâ jau ir vinnçjusi daudzkârt kon-kursos un festivâlos, bet pçc 50 gadiem, tad mçs bûsim „gu-lçtâju” klase. Ðodiem sveicam un sakâm paldies saviem sko-lotâjiem! Gan tiem, kas ir jau aiz mâkoòu maliòas. Un tur irvairâk nekâ te. Paldies klâtesoðajiem skolotâjiem!”

21. izlaiduma absolventu vârdâ savu skolu un skolotâjus sveicLaima Kazerovska.

Paldies Inesei Ulmanei par rakstainâ ceïa veidoðanu steïïuaudeklâ!

Paldies Ainaram Silam par Piebalgas monçtas kliðejas izstrâ-di un ievieðanu dzîvç!

11

Pateicîba no novada domes par atbalstuPasaules jaunpiebaldzçnu salidojumâ

firmai "M2" un personîgi Jânim un Jurim Daukstiem;Uldim un Aîdai Misiòiem;SIA "GSskârdnieks" un Normundam Eglîtim;Maigonim Ostrovskim;z/s "Íelmçni"; „Wenden Furniture”, SIA «Grantiòi», «Vidzemes papîram»! Vislielâkâ pateicîba Lâsmai Skutânei un Ilzei Stolerei, Sandrai Strçlei

un Zandai Liedskalniòai, Inesei Leitei un Aijai Petrovskai, GuntimGailîtim un Ullai Loginai, Valentînai Dolmanei, Blûmu ìimenei unVçsmai Johansonei par neizmçrojamu lîdzdalîbu svçtku gatavoðanâ!

Liels paldies visiem novada iedzîvotâjiem, kas ar savâm ide-jâm un darbu palîdzçja (finansçs, darbos un visâs pârçjâs jomâs),lai veiksmîgi notiktu Pasaules jaunpiebaldzçnu salidojums unJaunpiebalgas vidusskolas 65 gadu salidojuma svinîbas.

Jaunpiebalgas novada domes priekðsçdçtâjs Askolds Liedskalniòð

Paldies Valdai Rubenei, Daigai Bruòiniecei, Mârai Eglîtei,Zigurdam Rubenim par palîdzîbu ozola vîtòu sagatavoðanâ svçt-ku noformçðanâ!

Paldies Maijai Íîíerei par amatnieku tirgus dalîbnieku ap-zinâðanu un vietu ierâdîðanu!

Paldies firmai RJK un tâs direktoram Edmundam Skuíim parteicamu pasâkuma apskaòoðanu, Imantam Kulinskim par palî-dzîbu reþijas izstrâdç!

Paldies Uldim Kâkulim par emocionâlu priekðnesumu svçt-

ku atklâðanas ceremonijâ!Paldies Kristapam Dravantam un viòa komandai par sagata-

voðanas darbiem!Paldies Velgai Rubenei, Evijai Mâjeniecei, Lusijai Biezajai

un Mârai Eglîtei par vilnas velðanas radoðo darbnîcu!Paldies gleznotâjmeitençm Maijai Kârkliòai, Valdai Þukov-

skai, Astrîdai Mâjeniecei un Laimai Kârkliòai!Paldies Dzintrai Vilks, Ilzei Ruíei, Marijai Grigorjevai par

lîdzdalîbu!Valentîna Dolmane

Pçc jaunpiebaldzçnu salidojuma – PALDIES!

12

Par atbalstu jaunpiebaldzçnu salidojumam sirsnîgs paldies

Andim Mâjeniekam par jçra gaïu slavenajai piebaldzç-nu zupai, bet arî Jânim Zaíim un Laimai Ciekurznei par lîdzijuðanu un atsaucîbu!

Novada ïaudis tirgojâs ar lauku labumiem, – plaðu produk-cijas klâstu piedâvâja Sarmîte Brûvere un Juris Ozoliòð, Ie-va Majore – kaòepju tîrsviestu, Ieva Dulberga – mâjâs cepturudzu maizi, Anita Çrgle – pîrâdziòus, Sarmîte Mekða un Al-ma Tavare piedâvâja medu un citu biðkopîbas produkciju.

Kâ parasti, amatniekus ïoti veiksmîgi pârstâvçja rokdarb-nieces – Velta Pçtersone(meldru pinumi), Ilze Ðçnfiða (austiceliòi), Irçna Lîcîte( izðuvumi, adîjumi), Velga Rubene, Lu-sija Biezâ, Laima Ciekurzne, Evija Mâjeniece (filcçjumi). Ap-meklçtâjus piesaistîja Zigmunda Kasprþaka no lazdas koka da-rinâtais mçbeïu komplekts un Ineses Leites transformçjamais,daudzfunkcionâlais matracis. Acis priecçja mâkslinieèu Irmasde Bruinas, Daces Ikðeles, Maijas Kârkliòas un Astrîdas Mâ-jenieces darbi. Apmeklçtâjiem bija iespçja klâtienç vçrot, kâTalita Rozenblate no mâla piciòas âtri vien „uzbûra” svilpau-nieku vai citu mâla figûriòu, kâ arî pârçjo mâkslinieèu dar-ba procesu. Ar rotâm un biþutçriju piebaldzçnu tirgu papil-dinâja Dace Smirnova un Inguna Azace. Ïoti iecienîti bija Ojâ-ra Lçìera darinâjumi. Paldies visiem! Lai veicas turpmâkosdarbos.! Pircçjus un pârdevçjus atkal gaidîsim uz izstâdi –gadatirgu „Izvçlies Piebalgu”.

Maija Íîíere

Vçlreiz PALDIES

Apzinos, ka lielos paldies par Pasaules jaunpiebaldzçnusalidojuma rîkoðanu lielie darboòi jau bûs saòçmuði vairâk-kârt: gan pasâkuma norises dienâ, gan atskaòâs pçc pasâku-ma norises, gan arî, pieòemu, ðajâ „Avîzç Piebaldzçniem”, to-mçr no savas puses personîgi vçlos pateikt paldies visiem tiem,ar kuriem man nâcâs papildus sadarboties.

Paldies Madarai Elksnei, Santai Skoboïevai un MatîsamElksnim par Rîta laika reìistrâcijas nodroðinâðanu. Paldies Dzin-trai Vilks par kontaktiem, sadarbojoties ar Latvijas Radio2.Paldies Vecpiebalgas un Raunas novadiem par jaunpiebaldzç-nu salidojuma informâcijas atspoguïoðanu novadu mâjas la-pâs! Paldies Rankas pagasta pârvaldes vadîtâjam Mârim Jan-sonam, kâ arî Daigai Melbergai un Mudîtei Ðnç par atbalstu,klâtbûtni pasâkuma sagatavoðanâ! Paldies Anitai Auziòai, Jâ-nim Ðâvçjam, Jurim Pîèam par salidojuma informâcijas, an-ketu sagatavoðanu un izvietoðanu mâjas lapâ, reìistrâcijas veik-ðanu un savlaicîgu informçðanu par reìistrâcijas gaitu! Pal-dies Imantam Kulinskim un Jolantai Glâzerei par papildinâ-jumiem programmas sadaïas labskaòoðanâ! Paldies arî ElgaiDudarevai par lielu personîgo atbalstu pasâkuma filmçðanâ!Paldies Gatartas muiþas poniju îpaðniekam par atsaucîbu unKristînei Zaíei ar komandu, pasâkumâ nodarbinot mazâkosapmeklçtâjus! Nevaru nepieminçt paldies Sandrai Strçlei parfantastiski skaisto plakâtu un drukas darbiem, Ilzei Stolereiun Lâsmai Skutânei par vezumu, kuru aizvilkât no Viòíu kal-na lîdz Pçterskolai. Vçsmai Johansonei par savlaicîgo sadar-bîbu ar starptautiskajiem viesiem, Aijai Petrovskai par paveik-to Launaga sadaïâ. Paldies Ullai Loginai ar komandu par pa-veikto Jaunpiebalgas vidusskolâ! Paldies Askoldam Liedskal-niòam par mierîgu lîdzâspastâvçðanu ïoti saspringtajâ svçtkusagatavoðanas un norises laikâ!

Silva Dolmane – viena no Pasaules jaunpiebaldzçnusalidojuma rîkotâjiem

Pateicoties daudzu cilvçku atsaucîbai Pasaules jaunpiebal-dzçnu salidojumâ jutâmies labi gan paði, gan viesi. „Vairâkiemcilvçkiem nosûtîju aicinâjumus, lai paveido pie savâm mâjâmkâdu saules zîmi vai vienkârði kâdu dekoru. Domâju, ka ar lai-ku izveidosies pie mums tradîcija, ka pie mâjâm cilvçki vei-dos kâdu skaistu simbolu,” saka Sandra Strçle, vçrtçjot svçt-kus un atzîmçjot daudzos palîgus. „Daira Alksnîte, ZigmundsKasprþaks, Ilze Ontuþâne un viòu ìimenes posa savu mâju ap-kârtni. Edîte Peilâne lika lietâ savu talantu veikala apkârtnesizdaiïoðanâ, bet Ilze Stolere ar savas mâjas iedzîvotâjiem Gau-jas ielâ 27 izveidoja latvieðu zîmi – jumi. Aldis Duïbinskis vei-doja zîmi Viòíu kalnâ. Èakli rosîjâs Inese Leite, Leo Âbel-nieks, Artis Beíeris, Rasa Ontuþâne, Agnese Vietniece, Kris-taps Pîès, Kristîne Ivulâne, Zanda Liedskalniòa, Maija Apsî-te, Talita Rozenblate, Laima Kazerovska.”

Skolas apkârtnes sapoðanâ bija iesaistîti skolas darbinie-ki. Eduards Vîíelis saka paldies saviem darbiniekiem- An-drim Kârkliòam, Gundaram Supem, Valdim Bçrzonim, Ma-rekam Ðavkello, Raimondam Kârkliòam, Ivetai Krçsliòai, Da-cei Brikmanei, Ainai Kustovai, Intai Keiðai, Laimonim Auzi-òam, Gvido Grigorjevam, kuri pïâva un tîrîja, lai apkârtne bû-tu sakopta, lai viesi justos labi.

2011. gada 2. jûlijâ pirmo reizi notika „Pasaules jaun-piebaldzçnu salidojums” ,un jaunpiebaldzçni sâka svinçt svçt-kus rîta agrumâ - Viòíu kalnâ.

Pateicos visiem pasâkuma organizatoriem un tâ palîgiem, kasatbalstîja un palîdzçja ar savu darbu, savu vârdu, savu sirsnîbu,savu mîïumu, savu sapratni un vçl daudz un daþâdâm lietâm, konevar izteikt vârdos. Paldies visiem salidojuma atbalstîtâjiem parsava sirds mîïuma ieguldîjumu ðajos svçtkos. Viòíu kalna rîtaburvîbu mçs izbaudîjâm, pateicoties mums visiem kopâ, radotkopîbas sajûtu, kur saullçkts mûs ievadîja ðajos svçtkos.

Vissirsnîgâko paldies saku SIA „Wenden Furniture” îpaðnie-kam Normundam Brçmeram un Madarai Intenbergai par lina tçr-pu iegâdi, Sarmîtei Mekðai par medu, Jolantai Briedei par pie-nu, z/s „Íelmçni” par gardo maizîti, Valentînai Dolmanei parbrîniðíîgajiem mâla traukiem, Daigai Denei par saules vârtu no-formçjumu un debeðíîgiem ziediem mâla krûzç. Paldies sakuVietnieku ìimenei un îpaði vectçvam par zirga pajûgu un parpiedalîðanos zâles pïauðanâ kâ vecâkajam dalîbniekam. Paldiesvisiem zâles pïâvçjiem - Askoldam Liedskalniòam, Laimim Ðâ-vçjam, Leo Âbelniekam, Edgaram Þîguram un Guntaram Dol-manim, kas piedalîjâs zâles pïauðanâ pçc sentçvu metodes bezsacensîbâm, vienkârði izbaudot ðo darba burvîbu. Paldies mâk-sliniecei Sandrai Strçlei par iedvesmas avotiem, ko smçlâmiesno saules enerìijas un mûsu bagâtâs Jaunpiebalgas kalnainâs da-bas ainavas. Paldies mûsu jaunajai folkloras kopai un tâs vadî-tâjai Dacei Circenei, kas ieskandinâja ðos svçtkus, saulîti sagai-dot. PALDIES!

Ilze Stolere

Vispasaules jaunpiebaldzçnu salidojums – noskaòu gam-ma kâ tûkstoðiem daþâdu çrìeïu stabuïu skaòu krâsas... tie-ði tik bagâtîgs.

Salidojuma ietvaros notika arî vairâkas aktivitâtes pie Jaun-piebalgas ev. lut. Sv. Toma baznîcas.

Baznîca abas svçtku dienas bija atvçrta ikvienam apmeklç-tâjam. 2. jûlijâ baznîcâ notika mazo dziedâtâju koncerts, kuri bi-ja dziedâjuði Kristîgâs mûzikas festivâlâ, kas norisinâjâs nedç-ïu iepriekð tepat – Jaunpiebalgas baznîcâ.

Baznîcâ notika arî atbalsta fonda plânoto un jau padarîto dar-bu prezentâcija.

Centrâlais svçtku notikums bija mûzikas skolas absolventuun pedagogu sagatavotais koncerts - dâvana, kas sâkâs ar svçt-

13

brîdi pie K.Zâles pieminekïa Brîvîbas cîòâs krituðajiem karavî-riem. Sagatavoðanâs darbi ðim lielajam pasâkumam prasîja daudzdarba un laika, kas bija vislielâkais ziedojums no katra dalîb-nieka. Neskatoties uz íibelçm, – norautajâm jumta plâksnçm unçrìeïu motora bojâjumiem pirms koncerta – ar Dieva palîgu visstomçr izdevâs.

Pçc koncerta ikviens interesents varçja baudît ekskursiju –vçsturisku stâstîjumu par Jaunpiebalgas Dievnamu.

Tâpçc Jaunpiebalgas domes deputâtu un Izglîtîbas, kultûrasun sporta komitejas vârdâ vçlos pateikt lielu paldies par iegul-dîto darbu un atsaucîbu, gan veicot saimnieciskus, organizato-riskus darbus, gan mâksliniekiem, kuri jaunpiebaldzçniem unviesiem dâvinâja lielisko svçtku koncertu.

Paldies draudzes pârstâvjiem: Tamârai Gonèoronokai, Aleksejam Sidorokam, Kârlim Spo-

lîtim, Intaram Jonîtim, Artim Eglîtim.Paldies skolotâjiem:Tâlivaldim Narvilam, Ingai Eihentâlei, Mârai Vîksnai, Aijai

Dimzai.Paldies mâksliniekiem:Zanei Alksnîtei, Aivaram Vîksnam, Sandrai Briedei, Sigi-

tai Razminovièai, Agnesei Vietniecei, Elîzai Rausei, Vitai Kaln-ciemai, sekstetam „D65”, sievieðu korim “Sapnis”.

Paldies Jaunpiebalgas Sv. Toma atbalsta fondam:Tâlavam Jundzim, Vçsmai Johansonei.Paldies tehniskajam personâlam:Kristapam Dravantam, Mârtiòam Smilginam.

Jaunpiebalgas ev. lut. Sv. Toma draudzes çrìelniece –Aija Petrovska

PA SAULES CEÏU...PA GAISMAS CEÏU...PA MÎLESTÎBAS CEÏU...

Paldies visiem, kas palîdzçja iedzîvinât ðo DIEVIÐÍO sajûtu!SAULLÇKTSPALDIES visiem, kuri sveica sauli Viòíu kalnâ, paldies Il-

zei Stolerei- Viòíu kalna „saimniecei”, Sandrai Strçlei un Jaun-piebalgas kultûras nama folkloras kopai.

RÎTA LAIKS – SAULES KLÇPISPALDIES GODA TURÇTÂJIEM:Jaunpiebalgas runas vîriem Askoldam Liedskalniòam, Lai-

mim Ðâvçjam un Íencim (Dzidrai Kuzmanei).Svinîgâs ceremonijas vadîtâjiem – Zeldai Althaberei un Ma-

tîsam Elksnim.Jaunpiebalgas jauktajam korim un vidçjas paaudzes deju ko-

lektîvam Piebaldzçni. Zivtiòu ìimenei un Elzai Bitei.Mâcîtâjiem Artim Eglîtim un Intaram Jonîtim par svçtbrîdi.Baibai Kalniòai, Eduardam Vîíelim, Lînai Stolerei, Rûdol-

fam Kalniòam, Elizabetei Kalniòai, Ernestam Damrozem.Dziesminiekam Uldim Kâkulim. Vçsmai Johansonei un komandai grâmatas „No Viníu kal-

na lîdz Skrâìu krogam” atvçrðanas svçtkos.Bçrnu rîta veidotâjâm – Kristînei Zaíei, Ievai Priedenfeldei

un Ievai Kazâkai.Valentînai Dolmanei un Maijai Íîíerei par tirgus veidoðanu

un radoðo darbnîcu organizçðanu.Ainai Damrozei, Veltai Smilginai, Inesei Dzenei, Maijai Íî-

íerei par jçra zupu piebaldzçnu gaumç.Inetai Elksnei un Dacei Dzerkalei par tirgus vadîðanu.Sandrai Strçlei ar savu komandu par izstâþu iekârtoðanu iz-

stâþu zâlç „Velves”.

Pensionâru biedrîbai „Harmonija” par deþûrâm izstâþu zâlç.Artim Beíerim par filmu demonstrçðanu.Andrim Çrglim un Aivaram Damrozem par dzimtu sadzie-

dâðanos un visâm dziedoðajâm – Çrgïu, Nedçïu, Mâjenieku, Ro-zenblatu, Damroþu, Butlçru-Çrgïu- Kazerovsku dzimtâm.

Piebaldzçnu dziesmu grâmatas veidotâju komandai .Gintam Skutânam un Ilvaram Âbelniekam par ekskursijâm

Jaunpiebalgas novadâ. Svçtku puðíotâjiem – Veltai un Jânim Ciekurþòiem, Rasai

Ontuþânei, Laimai Kazerovskai.PUSDIENAS LAIKS – SAULES DÂRZSPALDIES Aijai Petrovskai un Vçsmai JohansoneiLAUNAGA LAIKSPALDIES Guntim Gailîtim par operas „Baòuta”muzeja at-

klâðanas svçtkiem.PALDIES Girtai Upenai, Ievai Dulbergai un Dzidrai Prûsei.VAKARA LAIKS – SAULES ÐÛPOLES

PALDIESVakara koncerta dalîbniekiem: Jaunieðu deju kolektîvam Piebaldzçni un pirmskolas bçrnu

deju kolektîvam.„Jaundibinâtajam” skolotâju teâtrim.Sievieðu vokâlajam ansamblim „Post- scriptum”.Sâkumskolas 2.-4. klaðu ansamblim.Vidusskolas 6.-7.kl.un sâkumskolas 3.-4.kl., 2.kl.,1..kl.deju

kolektîviem.Jaunpiebalgas jauktajam korim.Vidusskolas korim.Zanei Althaberei, Dacei Dzerkalei par koncerta tekstiem.Lienei Bçrziòai, mazajiem skolas gariòiem – Justînei un Çri-

kam – koncerta vadîtâjiem.Ainai Damrozei un Elzai Skutânei - Annuþai un Anniòai.Jânim Þagariòam, Valdim Gansonam un Kârlim Dombrov-

skim - ierindas skates vadîtâjiem.Lîgai Secei, Aivaram Damrozem un Agnijai Grâvîtei - At-

modas laika veidotâjiem.Ilzei Þagarei un Karînai Rubenei - orientçðanâs interviju vei-

dotâjâm.Mariannai Okolokolakai – Ilonai Muiþniecei.Klaunam – Danutei Kalaðinskai.Kolektîvu vadîtâjiem – Dacei Circenei, Aijai Petrovskai, Sar-

mai Petrovskai, Ainai Damrozei, Mârai Vîksnai, Dzintaram Vîk-snam, Dairai Alksnîtei, Lâsmai Skutânei.

Vidusskolas un sâkumskolas skolotâjiem un bçrnu vecâkiem.Inesei Leitei un viòas komandai - ugunsskulptûru veidotâjiem.Baibai Kalniòai, Dacei Maèukânei - gaismas objektu pârzi-

nâtâjâm un objektu veidotâjiem – sâkumskolas un vidusskolasskolçniem.

Sandrai Strçlei –koncerta mâksliniecei – noformçtâjai. SAULRIETSPALDIESJaunpiebalgas kultûras nama folkloras kopai un vadîtâjai Da-

cei Circenei.Paldies sâkumskolas un vidusskolas skolotâjiem!TURPINÂSIM IET SAULES CEÏU!LAI MUMS IZDODAS!Svçtku reþisore – Lâsma Skutâne

14

Lasîðanas veicinâðanas programma ðogad paplaðinâs un ir kïu-vusi par Bçrnu un jaunieðu þûriju 2011. Tâ nodroðina bibliotçkasar labâko bçrnu grâmatu izlasi un pasâkumu programmu. Tieðsais-te lasîðanas piedzîvojumu pasaulç nodroðinâta katram, kurð vçlasatklât valodas burvîbu, spçlçties ar tâs iespçjâm un pielietot pasau-les izzinâðanâ.

Vairâku gadu Bçrnu þûrijas laureâte rakstniece Inese Zandereatzîst: „Lasîðana ir veids, kâ atmosties, kâ sakârtot ap sevi pasauliun atrast paðam sevi.”

Lasîðanas veicinâðanas programma domâta tam, lai:* modinâtu un uzturçtu bçrnos lasîtprieku;* iesaistîtu vecâkus, skolotâjus, bibliotekârus un paðvaldîbu dar-

biniekus aktîvâ bçrnu atbalsta kustîbâ Latvijâ;* nodroðinât bçrnus ar jaunâko literatûru;* apzinât bçrnu domas, vçlmes, kritiku un sajûsmu par rakstnie-

ku, tulkotâju un izdevniecîbu darbu;* iedibinât literatûras balvu, kuras þûrijâ ir tikai bçrni;* nostiprinât sabiedrîbâ izpratni par lasîðanu kâ mûsdienîgu un

saistoðu nodarbi;* attîstît sadarbîbu lasîðanas veicinâðanai un lasîtpriekam val-

sts lîmenî.Jaunpiebalgas pagasta bibliotçkâ ðogad þûrija darbu ir uzsâku-

si jau jûnijâ, kad par budþeta naudu iegâdâjâmies visas 20 grâma-tas. Aicinâm tâs darbâ iesaistîties visus skolçnus, arî 10.- 12.klaðuaudzçkòus. Katrâ vecuma grupâ ir jâizlasa 5 grâmatas, kuras pçctam jânovçrtç, aizpildot anketu. Ja kâds izdevums liekas neintere-santa, tad no citas vecuma grupas var izvçlçties ne vairâk kâ 3 grâ-matas.

Bçrnu un jaunieðu þûrijas 2011.gada grâmatu kolekcija 1.– 2.klaseCellere Elizabete, Kima var bût stipra. - Rîga : Zvaigzne ABC,

2011 Vîslanderi, Juja un Tûmass, Mûmammas pavasara tîrîðana. - Rî-

ga : Zvaigzne ABC, 2010Auseklis Uldis, Runcis Francis, jeb, Pasaule sçd uz velosipçda.-

Rîga : Garâ pupa, 2010 Tatu un Patu çrmîgâs ierîces. -Rîga : Jumava, 2011Cielçna Mâra, Deguns debesîs. - Rîga : Lietusdârzs, 20113.- 4.klase

Rauda Pireta, Princese Skella un Leta kungs. - [Rîga] : Liels unmazs, 2011

Zandere Inese, Princeðu piedzîvojumi. - Rîga : Liels un mazs,2010

Olte Mâris, Matîsa piedzîvojumi meþâ : aizraujoðs zçna ceïo-jums Latvijas meþos. - Rîga : Zvaigzne ABC, 2010

Cielçna Mâra, Princese Aurçlija un kokspoki. - [Rîga] : Lietus-dârzs, 2011

Zvirgzdiòð Juris, Mufa : Stâsts par Âfrikas balto degunradzçnu.- Rîga : liels un mazs, 2011

5.- 7.klaseTans Ðons, Aizpilsçtas stâsti. - Rîga : Liels un mazs, 2010 Ðmits Çriks Emanuçls, Oskars un Rozâ dâma. - Rîga : Jâòa Ro-

zes apgâds, 2010Kronbergs Juris, Mâkoòu grâmata. - Rîga : Liels un mazs, 2010 Kinnijs Dþefs, Grega dienasgrâmata : Grega Heflija darbu re-

ìistrâcijas þurnâls. - Rîga : Zvaigzne ABC, 2011Defombels Timotejs, Tobijs Lolness : dzîve uz naþa asmens. -

Rîga : Zvaigzne ABC, 2010lpp.8. – 12.klaseDreimane Linda, Vilcenes stâsts. - Rîga : Zvaigzne ABC, 2010Çrgle Zenta, Starp mums, meitençm, runâjot– :un citi stâsti : tri-

loìija. - Rîga : Zelta grauds, 2010Garsija Kami, Daiïâs bûtnes. - Rîga : Zvaigzne ABC, 2011Peinkofers Mihaels, Rûnu brâlîba. - Rîga : Zvaigzne ABC, 2010.Mâris Rungulis, Aste, ko luncinât.- Rîga.: Zvaigzne ABC, 2011

Baiba Logina

Projekts Sirsniòa prasa, lai bçrniòð lasa

Ierobeþotas rocîbas dçï daudzas Latvijas ìimenes nevar iegâdâ-ties saviem bçrniem jaunâkâs grâmatas. Grâmata tâm kïuvusi parluksus preci. Arî daudzâm bibliotçkâm naudas nepietiek, lai varç-tu iepirkt kvalitatîvu bçrnu literatûru. Tâdçï svarîgi, lai jaunâkâs unlabâkâs grâmatas nonâk lîdz mazajiem lasîtâjiem, lai lasîtprieks ne-apsîkst, bet attîstâs.

Ziedot iespçjams, zvanot uz labdarîbas tâlruni 90006881 (1 lats).Sîkâka informâcija portâlâ www.ziedot.lv

Bçrnu þûrija - tieðsaiste lasîðanas piedzîvojumu pasaulç

Edvîns Jansons

JaunpiebalgaiBij’ agrs rîts, kad atkal tavâ pusçEs, Jaunpiebalga, atgriezos vçl reiz,Kur kuplais bçrzs pie Gaujas krasta klusç, Kur atmiòâs sirds runât nenobeidz.

Pie skolas aizgâjis es vçlreiz biju,Kas tagad pârvçrtusies un tik koða mirdz;Tur parkâ skumjas es ar prieku domâs miju,Kad atvadoties krûtîs raudâja man sirds.

Es iekðâ iegâju, bet nesatiku pat nevienuNo laikiem tiem, kad strâdâju es skolâ.

Tik vien kâ pasveicinât viòus klusi liku,Kad domâs apsçdos pie klases galda solâ.

Vien Gaujas krastâ satikos ar priedi,Kas pretim sveicienam man zaru rokâm mâja;No Gaujas straumes meldru audzes viediAr mani runâja, lîdz atkal projâm gâju,

Te Jaunpiebalgâ kaut tik vienu gaduEs dzîvç satikos ar balto bçrzu birzçm,Te dabas skaistumu un mieru vienmçr radu,Pie Gaujas sirds bij’ brîva man no raizçm.

Ai, Jaunpiebalga, Gauja, skola mîïâ, labâ,Tu dârga paliksi man dvçselç un domâs,It katrâ atlikuðâ manas dzîves gadâTu ceïa maizi devi lîdz man skolas somâ...

Ozolniekos, 17. 06. 20011.

15

Rakstu Jums ar aicinâjumu palîdzçt atrast Latvijas pilsçtâsun novados ìimenes, kuras vçlas gût brîvprâtîgâ pieredzi, kïûs-tot par viesìimeni apmaiòas programmas dalîbniekiem, kuri Lat-vijâ viesosies nepilnu gadu un mâcîsies vietçjâs skolâs. Mani saucIlze Liepiòa, un es pârstâvu bezpeïòas nevalstisku, starptautis-ku brîvprâtîgo organizâciju AFS Latvija, kas nodroðina starp-kultûru mâcîðanâs iespçjas, lai palîdzçtu cilvçkiem attîstît zinâ-ðanas, iemaòas un sapratni, kas nepiecieðams, lai radîtu taisnî-gâku un mierpilnâku pasauli (Par AFS http://www.afs.lv/about-afs/).

Piesakies kïût par viesìimeni kâdam viesskolçnam no Aus-trâlijas, Dânijas, Itâlijas, Taizemes, Turcijas, Vâcijas vai Vene-cuçlas!

Kas nepiecieðams no viesìimenes?Vçlme visai ìimenei gût ðo pieredzi.Brîva gultasvieta.Nodroðinât skolçnu ar çdinâðanu.Uzòemt kâ savu ìimenes locekli.Bût spçjîgiem pieòemt citâdo.Ko tâlâk?Piesaki savas ìimenes dalîbu, aizpildot pieteikuma formu sa-

daïâ „Piesakies tagad!” vai zvanot / rakstot AFS!Meklç iebraucoðo viesskolçnu sarakstu ðeit

http://www.afs.lv/klusti-par-viesgimeni/viesskolenu-profili/Noskaties video (http://www.afs.lv/klusti-par-viesgimeni/) par

citu ìimeòu pieredzi viesskolçna uzòemðanâ!Viesskolçni ierodas 2011.g.19.augustâ un dodas prom

2012.g.28.jûnijâ. Dalîbnieku vecums: 15-18 gadi. Viesìimeòupieteikumus gaidîsim lîdz augusta sâkumam.

Ko no tâ iegûst Latvijas sabiedrîba?AFS Latvija mçríi un darbîbas joma: starpkultûru izglîtîbas

un starpkultûru sakaru ar skolçnu, studentu, daþâdu profesiju pâr-stâvju un ìimeòu apmaiòas programmu un palîdzîbas visâ pa-saulç veicinâðana, prasmju un zinâðanu, kas nepiecieðamas da-þâdu pasaules kultûru pieaugoðo savstarpçjo sakaru attîstîbai,sniegðana biedrîbas biedriem, skolçniem, studentiem, ìimençm,izglîtîbas darbiniekiem un citâm ieinteresçtâm personâm, brîv-prâtîgo darba veicinâðana, piesaistot arvien vairâk jaunieðu, lab-darîbas veicinâðana, tolerances veicinâðana, izpratnes par daþâ-dâm kultûrâm veicinâðana, valodu apgûðanas stimulçðana.

Kopð 1990.gada AFS Latvija nosûtîjusi vairâk kâ 500 un uz-òçmusi vairâk kâ 700 dalîbnieku starptautiskâs apmaiòas prog-rammâs, iesaistot ap 100 skolâm visâ Latvijâ. AFS Latvija dar-bîbu Latvijâ iniciçjusi un atbalsta Izglîtîbas un zinâtnes minis-trija, par organizâcijas patronesi kïuvusi valsts eksprezidente Vai-ra Vîíe-Freiberga. Kopð 2009.gada 26.novembra Finanðu mi-nistrija organizâcijai pieðíîrusi sabiedriskâ labuma statusu.

Aicinu iepzîties ar pievienotajâ failâ esoðo informâciju!Neskaidrîbu un jautâjumu gadîjumâ aicinu sazinâties, zva-

not vai rakstot e-pastuIlze LiepiòaUzòemðanas [email protected].:+371 67280646Mob.:+371 26569168Fax +371 67280643http://www.afs.lv

Kïûstiet par viesìimeni!

Jûlija mçnesî tiks izsludinâts Vides ministrijas sagatavotaisKlimata pârmaiòu finanðu instrumenta finansçto projektu atklâ-ta konkursa II kârtas „Atjaunojamo energoresursu izmantoða-na mâjsaimniecîbu sektorâ” nolikums.

Projektu iesniegumus varçs iesniegt un uz valsts atbalstu ie-guldîjumu lîdzfinansçðanai varçs pretendçt:

1. Privâtmâju îpaðnieki.2. Daudzdzîvokïu mâju dzîvokïu îpaðnieku pârstâvoðas bied-

rîbas un pilnvarotas personas.

Konkursa ietvaros tiek atbalstîti projekti, kuros tiks iegâdâ-tas un uzstâdîtas ðâdas iekârtas:

* ðíeldas vai salmu biomasas katli, biomasas granulu vai mal-kas katli un biomasas kamîni ar kopçjo uzstâdîto jaudu lîdz 50kW (ieskaitot);

* saules kolektoru sistçmas ar kopçjo uzstâdîto jaudu lîdz 25kW (ieskaitot);

* siltumsûkòi ar kopçjo uzstâdîto jaudu lîdz 50 kW (ieskai-tot);

* vçja ìeneratori ar kopçjo uzstâdîto jaudu lîdz 10 kW (ie-skaitot);

* saules baterijas ar kopçjo uzstâdîto jaudu lîdz 10 kW (ie-skaitot);

* vairâkas augstâk minçtâs iekârtas, òemot vçrâ konkrçtasiekârtas kopçjâs uzstâdîtâs jaudas ierobeþojumus.

Lai sekmçtu programmas mçríu sasniegðanu un pieejamâs

atbalsta summas apgûðanu, ekoloìiskas un sakoptas vides atbal-stîtâji ”Live Green Organisation” sniedz bezmaksas konsultâ-cijas projektu iesniedzçjiem par iespçjâm risinât siltumener-ìijas un elektroenerìijas raþoðanas problçmas un izvçlçtiesatbilstoðâko no atjaunojamo energoresursu produktu klâsta.Biedrîbâ apvienojuðies siltumenerìçtikas speciâlisti, kas arapkures jautâjumu risinâðanu nodarbojas jau kopð Latvijasneatkarîbas atjaunoðanas. Konsultâciju pamatideja – izvçr-tçjot paðreizçjo situâciju, sniegt skaidrojumu par plânoto ie-guldîjumu atbilstîbu programmas prasîbâm, rast izdevîgâkotehnoloìisko risinâjumu no Latvijâ pieejamajiem variantiem,lai sekmçtu mâju îpaðnieka vajadzîbas un nodroðinâtu prog-rammas mçría îstenoðanu - veicinât siltumnîcefekta gâzesemisiju samazinâðanu mâjsaimniecîbas sektorâ un samazi-nât pieaugoðâs apkures izmaksas.

Konsultâcijas par programmu, par atbilstoðâkajiem risinâ-jumiem un citiem jautâjumiem pieejamas darba laikâ, vçrðotiespie biedrîbas “Live Green Organisation” (tâlr. 27000095 vai rak-stot uz e-pastu: [email protected], www.lgo.lv).

Konkursa ietvaros pieejamais finansçjums ir 11 399 481lats, kur vienam projektam pieejamais finanðu instrumentafinansçjums ir lîdz 50% - dârza mâjâm, individuâlâm dzîvo-jamâm mâjâm, vasarnîcâm ar koka, mûra un mûra–koka âr-sienâm, dvîòu rindu un atseviðíu divdzîvokïu mâjâm, nepâr-sniedzot 7 000 latu.

Mâju îpaðniekiem jâpasteidzas iesniegt projektuiesniegumus II kârtas valsts atbalstam apkures

iekârtu rekonstrukcijai!

16

17

Likteòdârzs – mûsu kopîga dâvana Latvijai 100. dzimðanas dienâ

Ceturto vasaru uz salas Daugavâ, Koknesç top „Likteòdârzs”.Tâ idejas autors ir Vilis Vîtols ar kundzi Martu, kuri 2005. gadâ,pieaicinot 14 domubiedrus – privâtpersonas un Kokneses paðval-dîbu - nodibinâja sabiedrisku organizâciju „Kokneses fonds”, ie-guldot tajâ 450 000 latu. Fonda dibinâtâji ir vçsturnieks Ainârs Bam-bals, scenogrâfs Andris Freibergs, Eiropas Parlamenta deputâte San-dra Kalniete, Kokneses paðvaldîba, kuru pârstâv Kokneses nova-da domes priekðsçdçtâjs Viesturs Cîrulis un priekðsçdçtâja vietnieksMâris Reinbergs, bij. Pasaules Brîvo Latvieðu Apvienîbas valdesloceklis Jânis Kukainis, Rundâles pils muzeja direktors Imants Lan-cmanis, uzòçmçjs Valdis Lokenbahs, demogrâfs Ilmârs Meþs, Oku-pâcijas muzeja direktors Valters Nollendorfs, bij. „Statoil Latvia”prezidente Baiba Rubesa, akadçmiíis prof. Jânis Stradiòð, vçstur-niece Rudîte Vîksne, dzejniece un rakstniece Mâra Zâlîte un uz-òçmçjs Guntis Belçviès. „Likteòdârza” aizbildnis ir Valsts prezi-dents Valdis Zatlers.

Fonda mçríis ir lîdz 2018. gadam par darba un lîdzekïu ziedo-jumiem kâ dâvanu Latvijai 100 gadu jubilejâ îstenot „Likteòdâr-zu” - kultûrvçsturisku vietu, lai godinâtu visus tos Latvijas ie-dzîvotâjus, kas zuduði Latvijai pagâjuðajâ gadsimtâ, - gâjuði bo-jâ, represçti, bijuði spiesti pamest Latviju, kâ arî cietuði savu uz-skatu vai radurakstu dçï. Pçc aptuveniem datiem, zaudçto cilvç-ku skaits ir 600 000.

Dârzs top kâ kultûrvçstures un tûrisma objekts 22 hektâru pla-tîbâ un tiek îstenots pçc pasaulç zinâmâ Japânas ainavu arhitek-ta Shunmyo Masuno ieceres (projekta vizualizâcija – attçlâ). Dâr-za veidotâju mçríis ir radît unikâlu vietu, kur cilvçki nâktu ar gai-ðâm domâm, atceroties pagâtni, bet vienlaikus ar cerîbu raugo-ties nâkotnç.

Pirmie darbi tâ îstenoðanâ iesâkti 2008. gadâ, un pçc pabeig-ðanas dârzs nonâks Kokneses paðvaldîbas îpaðumâ. 2008. gadâpar dibinâtâju ieguldîtajiem lîdzekïiem tika izbûvçts centrâlaisceïð uz dârza amfiteâtri un iestâdîta âbeïu aleja, 2009. gadâ parsaziedotajiem lîdzekïiem izbûvçts perimetrâlais ceïð, un 2010.gadâ iesâkta dârza centrâlâs daïas – amfiteâtra – bûvniecîba. Kopðtâ îstenoðanas sâkuma tâ tapðanâ iesaistîjuðies vairâk nekâ 12 000cilvçku no Latvijas un citâm valstîm – ASV, Austrâlijas, Brazî-lijas, Japânas, Kanâdas, Norvçìijas, Vâcijas un citâm valstîm.

Eiropas Sociâlâ fonda projekta „Darba praktizçðanas pasâku-mu nodroðinâðana paðvaldîbâs darba iemaòu iegûðanai un uztu-rçðanai” ietvaros, pateicoties Nodarbinâtîbas Valsts aìentûras 2009.gada beigâs izteiktajai iniciatîvai, jau otro gadu sezonas laikâ –

seðus mçneðus – dârza uzturçðanas un labiekârtoðanas darbos tieknodarbinâti 30 stipendiâti.

2011. gadâ ir plânots turpinât amfiteâtra bûvniecîbu un tur-pinât koku stâdîðanu. Katrs ir aicinâts iesaistîties „Likteòdârza”tapðanâ –

• ziedojot lîdzekïus uz „Likteòdârza” kontu; Nodibinâjums "Kokneses fonds"Adrese: Lâèplçða 75 - III, Rîga, LV-1011Reìistrâcijas numurs: 40008092535Konta numurs: LV10 UNLA 0050 0068 7884 4Banka: AS SEB BankaSWIFT: UNLALV2X• iegâdâjoties „Likteòdârza” ziedojumu zîmes 5, 10, 20 un

100 LVL vçrtîbâ visâs „Latvijas Pasta” nodaïâs;• ziedojot ar maksâjumu karti mâjas lapâ www.liktendarzs.lv;• piezvanot pa pastâvîgo ziedojumu tâlruni 9000 6787 un zie-

dojot 1 latu;• piedaloties talkâs, palîdzot ar tehniku un materiâliem. Amfi-

teâtra bûvniecîbai ir nepiecieðams ap 380 m2 granîta flîzes (900 x450 x 60), 33 granîta pakâpieni (2 000 x 600), 1 150 m3 betona(ar oïiem), sausais betons, elektroinstalâcijas materiâli, ìeotekstilsun citi materiâli;

• ziedojot 50 LVL un iestâdot koku. Par koka stâdîðanu Fondslûdz 50 latu ziedojumu. Koku stâdi un viss stâdîðanai nepiecieða-mais ir „Likteòdârzâ” uz vietas. Koku stâdus gâdâ AS „Latvijas val-sts meþi” un Stâdu audzçtâju biedrîba. Katrs iestâdîtais kociòð arstâdîðanas datumu, stâdîtâja vârdu un veltîjumu tiek atspoguïots mâ-jas lapâ – www.liktendarzs.lv. Koku stâdîðanai lûdzam pieteiktiesiepriekð pa Fonda biroja tâlruni 67289535;

• atvedot savu tumði pelçko laukakmeni (20 - 30 cm diametra,apaïas formas) „Likteòdârza” amfiteâtra pelçkâ akmens krâvumam.Kopð pagâjuðâ gada katrs Latvijas iedzîvotâjs aicinâts atvest pa ak-menim, bet kopâ to ir nepiecieðams ap 600 000. Akmeòus lûgumsnovietot stâvvietâ pie „Likteòdârza” plakâta. Par katru akmeni lû-dzam atstât uz vietas vai atsûtît elektroniski uz adresi [email protected] informâciju, kad un no kurienes tas atvests, kas at-vedis un kam veltîts. Visu reìistrçto akmeòu saraksts ir skatâmsarî projekta mâjas lapâ – www.liktendarzs.lv

Katrs Latvijas iedzîvotâjs ir aicinâts kopâ uzdâvinât Latvijai„Likteòdârzu” 100. dzimðanas dienâ.

Valda Auziòa, „Kokneses fonda” Valdes priekðsçdçtâja

Jauna ZAAO iniciatîvauzòçmumiem un iestâdçm –

BEZMAKSAS ðíiroto atkritumu savâkðana

Lai veicinâtu atkritumu ðíiroðanu, tau-pîtu dabas resursus un ðajâ saspringtajâ lai-kâ sniegtu papildus atbalstu uzòçmçjiemun iestâdçm, no ðî gada 1.jûlija SIA „Zie-meïvidzemes atkritumu apsaimniekoðanasorganizâcija” (ZAAO) ðíirotos atkritumussavâks un izvedîs bez maksas.

Uzskatâm, ka, ievieðot izmaiòas ðíi-roto atkritumu apsaimniekoðanâ un savâk-ðanâ, veicinâsim uzòçmçju motivâciju ðíi-rot atkritumus un arî turpmâk sekmîgi sa-darboties ar ZAAO, jo izlietotos iepako-

jamos materiâlus varam pârstrâdât un iz-mantot atkârtoti, lîdz ar to ietaupît dabasresursus, kuru patçriòð mûsu ikdienâ ir pie-tiekami apjomîgs.

ZAAO ir pârliecinâts, ka ðâds atbalstsuzòçmumiem un institûcijâm pievçrsîs pla-ðâku uzmanîbu atkritumu ðíiroðanasproblemâtikai, lai kopîgi ne tikai popula-rizçtu atkritumu ðíiroðanas un to pârstrâ-des nozîmîbu, bet arî praktiski savâktu lie-lâku atkritumu apjomu un sakârtotu vidimums lîdzâs.

Òemot vçrâ, ka pozitîvi vçrtç lîdzðinç-jo sadarbîbu ar uzòçmumiem un iestâdçm,aicinâm arî turpmâk izmantot uzòçmumasniegtos pakalpojumus un bût atbildîgiempret vidi, jo Jûsu saðíirotie atkritumi tiekpârstrâdâti atkârtotai izmantoðanai, taupot

dabas resursus.Atgâdinâm, ka lîgu-

mus par atkritumu ap-saimniekoðanu iespç-jams noslçgt ZAAO bi-rojos Valmierâ, Cçsîs un Limbaþos, kâ arîaizpildot lîguma pieteikuma veidlapuwww.zaao.lv. Jautâjumu gadîjumâ sazinie-ties ar ZAAO pa tâlruni 64281250.

Lai uzzinâtu vairâk informâcijas parZAAO sniegtajiem pakalpojumiem, aici-nâm ieskatîties uzòçmuma mâjas lapâwww.zaao.lv. Seko mums arî mikroblogâtwitter.com profilâ zaao_lv.

Apkârtçjâs vides sakopðana ir mûsu ro-kâs, tâdçï Sakopsim vidi kopâ!

Ingrîda GubernatorovaSIA ZAAO attîstîbas daïas vadîtâja

18

Jaunieðu apmaiòas programmas „Jau-natne darbîbâ” projekts „Teâtris- Eiropasvienotâ valoda” tapa gatavs jau aizvadî-tâ gada nogalç, bet to apstiprinâja tikai ðo-gad februârî. Tâ ietvaros bija paredzçtas4 valstu grupu uzstâðanâs ar savâm ama-tierteâtra izrâdçm oriìinâlvalodâ. Bijâmlatvieði, lietuvieði, itâïi un spâòi, kas arîbija ðî projekta iniciatori. Projektâ Latvi-ju pârstâvçjâm 10 cilvçki- Inga Pavalko-vièa, Henrijs Eglîtis, Salvis Ozoliòð, Ag-nese Ozoliòa, Agita Radziòa, Edþus Alk-snîtis, Ieva Kazâka, Ingvilda Ivanova, Da-ce un Ivo Kïavas, bet kopumâ bijâm vai-râk kâ 35 cilvçki.

Mûsu ceïojums sâkâs 27. jûnija nak-tî, kad izbraucâm uz Lietuvas pilsçtu Kau-òu, no kurienes ar tieðo reisu uz mûsugalamçría- Torevjehas - kaimiòpilsçtu Ali-kanti. Pa ceïam jau izdevâs mazliet iepa-zît lietuvieðu grupu no Ignalinas, jo lido-jâm ar vienu reisu. Ja uz Kauòu izbraucâmsaìçrbuðies mûsu klimata apstâkïiem (diezgan silti vasarai), tad, jau izkâpjot nolidmaðînas, mûs pâròçma ïoti patîkams sil-tums- vidçji +35 grâdi. Kâdu brîdi „me-dîjuði” savus koferus, devâmies pretî sa-gaidîtâjiem. Diemþçl bijâm pirmie, un kri-etns laiks bija jâgaida lîdz itâïu grupas ie-lidoðanai, bet pa to laiku, kamçr sapazi-nâmies ar spâòu jaunieðiem, arî itâïi jaubija klât, un varçjâm doties uz Torevjehu,kas atradâs 70 km attâlumâ. Tad iekârto-ðanâs viesnîcâ un vakariòas. 1.dienas no-slçgumâ[L1] devâmies atpakaï uz Alikan-ti vçrot uguòoðanu par godu Svçtâ Huanasvçtku noslçgumam ( lîdzîgi kâ mums Jâ-òi, tik svin krietni ilgâk), brîvos brîþus iz-mantojâm kâ nu kurais - apskatîjâm vie-

tçjos piemineíïus, plunèâjâmies jûrâ, ie-pirkâmies Hipiju tirdziòos. Pats salûts bi-ja ievçrîbas cienîgs- , ja to salîdzina ar mû-su valsts svçtku salûtu, tad, liekas, tas bi-ja ilgâks, tikpat krâðòs, daþâds pirotehni-kas sajaukums, kuru vçroja krietni vairâkcilvçku. Naktî redzçjâm daudz mazu bçr-nu, kurus mçs jau sen bûtu likuði pie mie-ra, bet tur tas ir normâli. Ja mçs ïoti do-mâjam par droðîbu, un tâ mums ir pirma-jâ vietâ, tad tur salûta noslçgumâ ielas ga-rumâ sprâga petarþu virtenes, kas radîjadrausmîgu troksni ( ausis krita ciet) un sprâ-ga ïoti tuvu skatîtâjiem, iela nebija plata,tâs malâs spçlçjâs bçrni... Pçc salûta de-vâmies atpakaï uz viesnîcu, un pirmâ nak-ts pçc atbraukðanas bija tâ, ko visi tieðâmizmantoja, lai kârtîgi izgulçtos! [ :D]

Ar otrâs dienas rîtu mums sâkâs daudzmaz vienota programma, kas projekta sâ-kumâ bija paredzçta citâdâka un bieþi vientika mainîta arî pçdçjâ brîdî - no 8.30- 9.30brokastis viesnîcâ. Ïoti neraksturîgasmums, piebaldzçniem, un katru rîtu vie-nâdas -sula, kafija vai kakao ar saldajiemkruasâniem vai maizîti, ko varçja apsmç-rçt ar sviestu vai ievârîjumu.

No plkst.9.30- 12.00 gozçjâmiespludmalç, peldçjâmies vai, ja blakus bijatirdziòð, „íemmçjâm” to. Bijâm 3 daþâ-dâs pludmalçs, kas atradâs salîdzinoði ne-tâlu viena no otras, bet katrâ bija kas savs-netîrs vai turpretî ïoti tîrs ûdens, smilðai-nâka vai akmeòainâka pludmale. Tiesa, vi-sâs bija atkritumi. Pludmales tur regulâritiek pârsijâtas no tiem. Tâ kâ daudziem sa-nâca arî sarîties Vidusjûras ûdeni, varu teikt,ka tas ir pretîgi, rûgteni sâïð, sâïâks kâ Bal-tijas jûrâ, bet, pçc vietçjo teiktâ, veselîgs

gan acîm, âdai... No plkst.12.00- 14.00 - kâda vietçjâ ob-

jekta apskate. Bijâm kuìu muzejâ, kas pâr-steidza ar maketu daþâdîbu un sâls kuìî-ðiem. Citâ dienâ apskatîjâm Torevjehu,braucot ar tûristu vilcieniòu, un arî sâls eze-rus, kur varçjâm vçrot, kâ tiek ievâkts sâls.

Paviesojâmies uz kuìa un zemûdenç.Atðíirîbas bija krasas. Ja kuìîtî bija 15 cil-vçku apkalpe un kapteinis, çrtîbas, daudzguïvietu un tualeðu, tad zemûdenç bija 56cilvçku apkalpe un kapteinis, maz guïvie-tu, maz çrtîbu, tikai 2 tualetes un 1 duðauz visiem cilvçkiem. Gulçðana- 3 maiòâs,viena gulta paredzçta 3 cilvçkiem. Ne îpa-ði çrta. Piedalîjâmies arî preses konferen-cç vietçjâs valdîbas çkâ, kurâ visu valstupârstâvji pastâstîja îsumâ par projektu unko tad katra no grupâm râdîs, un par kotas îsti ir.

No plkst.14.00- 16.00 – pusdienas: 2çdieni un saldais. Pârsvarâ ïoti lielas por-cijas, liela izvçle. Bija daudz mums zinâ-mu çdienu vçl nezinâmâs kombinâcijâs,piemçram, rîsi un spageti ar mçrci no jû-ras veltçm, kalmâri, astoòkâji, austeres, zo-benzivs, tuncis... Centâmies pagarðot vi-su nezinâmo, kaut reizçm bija bail likt mu-tç kumosu [:D], bet tagad domâju, ka jû-ras veltes ir normâla çdienkartes sastâv-daïa. Çdieni bija trekni, bet, liekas, ka la-bumâ mums tas îsti nav gâjis! :)

Vçl ïoti nepierasti bija tas, ka mçs, lat-vieði, esam pieraduði paçst ïoti âtri un skri-et tâlâk savâs dienas gaitâs, bet tur, silta-jâs zemçs, viòi tieðâm çd 2 stundas, lçnâm,nesteidzoties un sarunâjoties. Pie tam ne-runâ ar pilnu muti. Nedçïai tuvojoties no-slçgumam, arî mçs jau darîjâm tâpat, bettad jau bija jâbrauc prom... :(

No plkst.16.00-17.00 - brîvais laiks. Tokatrs izmantoja pçc saviem ieskatiem. Gu-lçja, sauïojâs tuvçjâ pludmalç, kas bija 5minûðu gâjiena attâlumâ, vai mçìinâja ie-pirkties, kas diemþçl nesanâca îpaði veik-smîgi, jo no plkst. 14.00 lîdz apmçram17.00 ir siestas laiks, kad lielâkâ daïa vei-kalu nestrâdâ. Kad beidzot atskârtâm, kaneko prâtîgu nopirkt neizdosies, devâmiesuz pludmali íert saulîti. :)

Dîvaini bija tas, ka spâòi mums silti ie-teica klât aizsargkrçmus ar vislielâko aiz-sardzîbas lîmeni, lai neapdegtu, bet dau-dzi no mums nemaz neizmantoja aizsarg-krçmus un pârsauïojâs minimâli vai neap-dega nemaz.

No plkst.17.00- 20.00 - radoðâs darbnî-cas, kuru laikâ katra no valstu grupâm de-leìçja uzdevumus, lai labâk iepazîtu citusprojekta biedrus, palîdzçtu atraisîties unlabâk sagatavoties teâtra spçlçðanai. Ne-reti pie mums bija viesi. Bija iespçja sa-tikt citus latvieðus, kas dzîvo un strâdâ Spâ-

Ak, Spânija!

19

nijâ. Aija, cienîjama vecuma kundze, turir jau 2 gadus, aizceïoja spiedîgu naudasapstâkïu dçï, un nu par savu ikdienu stâs-tîja, ka strâdâ 2-3 dienas nedçïâ un ar topilnîbâ pietiek, lai dzîvotu. Latvijâ atgriez-ties netaisâs. Rita- tumsnçja 17 gadus ve-ca meitene - uz Spâniju atbrauca ar savuìimeni pirms 2gadiem, lai dejotu, jo Lat-vijâ, viòasprât, nav daudz iespçju kïût parprofesionâlu dejotâju. Veiksmîgs stâsts, jopaðlaik viòa strâdâ kâdâ fitnesa klubâ, kurpasniedz dejoðanu. Ðajâ darbâ viòa tiku-si, kad fitnesa kluba îpaðnieks pamanîjis,kâ viòa dejo uz ielas, un piedâvâjis viòaidarbu. Lîdzîgi kâ STEP up filmâs... Lû-dzâm, lai viòa arî uzdejo, un ar lîdz atnâ-kuðajiem draugiem Rita mums sniedza tie-ðâm labu priekðnesumu! :) Bet ir arî stâs-ta tumðâ puse- viòa nemâcâs un arî Lat-vijâ atgriezties netaisâs.

Kopâ ar latvieðiem pie mums vieso-jâs vietçjâs Bezdarba un imigrantu integ-râcijas aìentûras vadîtâja, imigrante noMeksikas, kas palîdz iebraucçjiem integ-rçties vietçjâ sabiedrîbâ un atrast darbu.Viòa pastâstîja arî citus veiksmes stâstus,kâ no bçdîga likteòa pretendentiem sa-nâca cilvçki ar spoþu un nozîmîgu kar-jeru un dzîves lîmeni. Tiesa, stâstîjumâvarçja saskatît arî savâ ziòâ pretrunas -uz valsti, kurâ arî ir bezdarba un citas pro-blçmas, brîvi aicina – brauciet ðurp! Nâ-ciet, strâdâjiet! Nâkamajâ dienâ pat bijâmaplûkot minçto aìentûru un noklausîjâ-mies informâciju, kâ uzsâkt darba mek-lçjumus. Visnotaï noderîgi- ja ir vçlme,nu mums ir visa vajadzîgâ informâcija,lai pamestu savu valsti...

Citâ dienâ uzstâjâs burvju mâkslinieks.No sâkuma viòð mûs krietni iemidzinâjaar garu un diezgan nogurdinoðu runâðanu,jo to tulkoja, un tas viss jau bija izrunâtsvai izprasts radoðo darbnîcu laikâ, bet pçctam sniedza daþâdu burvju triku paraug-demonstrçjumus. Tiesa, par burvestîbâmskaidra ir viena lieta- tur noteikti ir kâdsâíis, un tîra tâ lieta nav, jo, lai arî burvjumâkslinieka iemidzinâðanas taktika bija la-ba, radâs âíîgi jautâjumi, uz kuriem viòðizvairîjâs atbildçt.

No plkst.20.00- 21.00 - vakariòas:1.çdiens pçc izvçles un saldais. Saldajâ pa-rasti bija iespçja izvçlçties – saldçjumu,augïus vai arî kâdu neparastâku kârumu.

Plkst.21.00 - teâtris! :) Katru vakaru pavienai teâtra izrâdei.

Pirmo baudîjâm spâòu profesionâlâsteâtra grupas priekðnesumu. Izrâde bija ardziïu domu par kâdas ìimenes iekðçjâmproblçmâm, bet valodas nezinâðana un sub-titru nebûðana darîja savu- daudzi ðo iz-râdi izmantoja „cçlâkiem mçríiem” - lainosnaustos.

Nâkamajâ vakarâ uzstâjâs brâïi lietu-vieði ar samçrâ smagu izrâdi par ìimeni,kurâ mâte ir mirusi, bet tçvs ir alkoholi-

íis, kurð, nevarçdams samierinâties ar sie-vas nâvi, saskata lîdzîbu starp miruðo sie-vu un vecâko meitu un grib, lai viòa ir tâ-da pati kâ mâte. Traìiska izrâde par mî-lestîbu, incestu un nâvi. Grûti skatâma.

Spâòi. Izrâde bez subtitriem. Darbîbanoris viduslaiku kapsçtâ, kur 3 raganas gribuzmodinât 1 konkrçtu mironi, bet sagadî-ðanâs pçc tâm nâkas pamodinât veselus4, ko beigâs atkal iemidzina vai nogalina,bet iznâkums ir tâds, ka dzîva paliek tikaivisjaunâkâ ragana. Salîdzinot ðîs izrâdes,varçja saskatît, ka to, ko lietuvieði ir pa-nâkuði, darbojoties teâtrî jau no mazotnes,tas spâòiem vienkârði ir asinîs. Lai arî sa-prast tekstu nevarçja, kustîbas, grimases,balss intonâcijas izteica pilnîgi visu.

Itâïi. Vismazâkâ trupiòa. 6 cilvçki. Izrâde bija veidota kâ pasaku salikums,

darbojâs gan Sarkangalvîte un ïaunais vilks,Pîters Pens un kapteinis Âíis, Sniegbal-tîte un ïaunâ pamâte, Aladins un melnaisprincis, kâ arî disko meitenes, kâ rezultâ-tâ labie varoòi sanâca kopâ un izdomâja,kâ pieveikt ïaunos! Smieklîga un viegli uz-tverama.

Mçs, latvieði! Lai arî gatavoties sâkâm samçrâ vçlu-

aprîïa beigâs un gatavoties bieþi vien trau-cçja jaunieðu saspringtie grafiki- skolas gai-tas, darba pienâkumi, eksâmenu drudzis,rallija sacensîbas, svçtku plezîrs un dau-dzi citi kavçkïi, kopîgi ar labi zinâmo vçs-tures un politikas skolotâju, Jaunpiebalgasamatierteâtra „Triksteri”aktrisi un mâksli-nieci Inetu Elksni, kas bija mûsu reþiso-re, sagatavojâm pasaku lugu „Maija un Pai-ja”. Uzstâjâmies pçdçjie- svçtdienâ, pâr-is stundas pirms aizbraukðanas. Mûs pa-vadîja milzîgs stress, jo reâli kopâ uzstâ-jâmies pirmo reizi un gadîjâs visvisâdi jaut-ri sîkumi- Dace, kas reâli darîja divus dar-bus - gan spçlçja, gan piedalîjâs gaismuun skaòu likðanâ izrâdei- aizkavçjâs, jo ne-

varçja âtrâk nokïût uz skatuves, un mçs im-provizçjâm, tad nevietâ tika atskaòotas ska-òas, kas vajadzîgas izrâdç vçlâk... Kopu-mâ par mûsu izrâdi vçrtçjums - bija labi.

Pçc teâtra... plkst. ~22.00- ... Lai arî pa dienu visur bijâm un visu

darîjâm kopâ, aktîvâkâ saziòa notika tie-ði vakaros. Pirmajâs dienâs mûs nelai-da nekur pastaigâties, (vçlâk noskaidro-jâm, ka tas gan bijis droðîbas apsvçru-mu pçc, lai neiekïûtu kâdâ „bandu ka-riòâ”), tâpçc „savâcâmies” pa istabiòâmun kopîgi spçlçjâm spçles, naðíojâmiesar visâdiem labumiem, bet pçc tam nâ-kamajâs dienâs mums, jaunieðiem, iz-devâs tikt ârâ –tiesa, nelielâ uzraudzîbâun arî bez tâs... Kopîgi mâcîjâmies de-jot salsu un citas karstasinîgâs dejas vie-tçjâ klubiòâ, devâmies naksnîgâs past-aigâs pa pilsçtu un apmeklçjâm arî vie-tçjos klubus, kas, neierasti Latvijai, dau-dzi „slçdzas” ciet jau èetros no rîta. Tâkâ piedalîjâmies 4 valstu grupas, sazi-òa notika visdaþâdâkajos veidos, pârsva-râ angïu valodâ, bet lietots tika viss zi-nâmais un iespçjamais, arî þesti. Kopu-mâ sapratâmies ïoti labi un konfliktu ne-bija, tie, kas kaut ko nesaprata, tiem pa-lîdzçja grupas biedri vai tulks, ja bija tu-vumâ.

4.07. plkst.3 naktî pçc vietçjâ laika -devâmies prom. :( 4 stundu lidojums, unesam atpakaï Kauòâ, aukstâ un vçjainâ. Pç-dçjâs atvadas no lietuvieðiem, un brauciensmâjâs.

Kopumâ - darbs un atpûta, labi pava-dîts laiks un iegûti jauni draugi. Domâju,ka visiem, kas mçs bijâm, ïoti pietrûkstSpânijas- vienmçr silts, draudzîgi, atvçr-ti cilvçki, jûra un saule... bet, par laimi, ðisir ilgstoðas sadarbîbas projekts, un ïoti ie-spçjams, mçs visi tiksimies atkal jau nâ-kamgad ðeit, Latvijâ, Jaunpiebalgâ. :)

Ieva Kazâka

20

Pçc 19 gadiem 23. jûnijâ Zosçnos ’’ZÂÏU VAKARS’’. Pal-dies visiem tiem, kas atnâca, priecâjâs, piedalîjâs, atbalstîja ðovakaru kopâ ar mums paðdarbniekiem! Tas dos stimulu nâka-mam darba cçlienam. Liels paldies dâmu deju grupai ‘’Vçlaispîlâdzis’’, vadîtâjai Ilzei Cîrulei, amatierteâtrim ‘’Intermçdija’’,vadîtâjai Dacei Narvilai un Tâlim Narvilam, kurinâtâju brigâ-dei, stipendiâtiem, laiviniekiem –Gvido Grigorjevam, Sandim

Volmanim, visâm mammâm, vecmammâm un vecvecmammâmpar skaisti sapucçtiem bçrniòiem, danci vedot. Saglabâjot ðo ìi-meniskuma un mîlestîbas sajûtu, ar vçl lielâku sparu tiksimiesnâkamajos Jâòos Zosenâ. Protams, milzîgs paldies par gardo zu-pu Sandai un Ivetai Dravantçm!

Dzidra Prûse

PPPPAAAATTTTEEEEIIIICCCCÎÎÎÎBBBBAAAA

Pie acu ârstaLabdien!Esmu Kristîne Gruznova un pârstâvu Optikas salonu tîklu

”Metropole".Jau ilgâku laiku rûpçs par iedzîvotâju redzi speram soli pre-

tim un veicam izbraukumus ar mûsdienîgu redzes pârbaudes apa-ratûru uz apdzîvotâm vietâm, piedâvâjot iedzîvotâjiem pârbau-dît redzi, uzzinât sev nepiecieðamo informâciju, konsultçjotiesar optometristu vai acu ârstu, un vajadzîbas gadîjumâ nedârgi pa-sûtît redzi koriìçjoðas brilles pavisam tuvu savai dzîvesvietai.

Dodamies izbraukumos uz “klusâkâm vietâm”, kur iedzîvo-tâjiem nav tik çrta un vienkârða pieeja optometristu un acu âr-stu pakalpojumiem. Ðis ir viens no priekðnoteikumiem, kâpçccilvçki turpina nçsât viòiem nepiemçrotas brilles, cenðas sadzî-vot ar redzes problçmâm vai kâdâm nopietnâm acu kaitçm, at-metot ar roku domai, ka ir iespçjams savu redzi kâdudien uzla-bot. Lîdz ðim veiksmîgi sadarbojamies ar Latvijas paðvaldîbâm,sabiedriskâm iestâdçm- kultûras namiem, bibliotçkâm, kuras ir

atvçrtas sadarbîbai un labprât piedâvâ mums telpas vizîtçm.

Aicinâm pieteikties arî Jûs uz optometrista vîzîti!25. augustâ speciâli organizçta Optikas salonu „Metropo-

le” profesionâïu komanda piedâvâ iespçju apmeklçt acu ârstuun veikt pilnu redzes pârbaudi

Jaunpiebalgâ, Jaunpiebalgas kultûras namâ. Vizîtes laikâ ik-vienam bûs iespçja konsultçties ar optometristu par sev intere-sçjoðiem jautâjumiem, kâ arî nepiecieðamîbas gadîjumâ izvç-lçties un pasûtît redzi koriìçjoðas brilles par îpaðâm cenâm.

Aicinâm pieteikties uz acu ârsta vizîti lîdz 24. augustam, zva-not - 65035635 !

P.S. Izsakâm pateicîbu Jaunpiebalgas kultûras namam!Paldies par sadarbîbu!ar sveicieniem,Kristîne GruznovaSIA "Optikas pakalpojumi"e-pasts:[email protected]âlr.: 26602448

21

Informâcija plaðsaziòas lîdzekïiem2011. gada 22. jûlijâNo 12. lîdz 14. augustam notiks

Vislatvijas Dziesminieku Saiets 2011.Arî ðogad saieta mâjvieta bûs paðâVidzemes sirdî – Jaunpiebalgas eko-saimniecîbâ Lielkrûzes.

Vislatvijas Dziesminieku Saieta rî-kotâji augustâ atkal visus, kas vçlas iz-dziedât dvçseles priekus un sâpes, vç-las dzirdçt, kâ savu pâr malâm plûsto-ðo dvçseli izteic dziesminieki, aicinâtkopâ Lielkrûzçs. Kas satrauc trauksmai-nâ 21. gadsimta dziesminiekus, kâ vi-òu jutîgâ dvçsele jût un izteic ðo laiku.Vai ar smeldzîgiem un tieðiem vârdiematkal gribas visus sapurinât cîòai, var-bût laiks ir mainîjis dziesminiekus, unviòi ðobrîd ir vairâk dziïdomîgi vçro-tâji, kuru balâdes uzrunâ kâ savulaik ve-cajo viedie un teiksmaini redzçjumi.

„Dziesminieki vienmçr ir pulcçjuðieskopâ, kad cilvçkiem ir grûtâk. 80. gadubeigâs radâs nepiecieðamîba pçc spçka,kas ir mûsu dziesmâs un dzejâ. Juris Vil-câns, Andris Bergmanis un vçl vairâkicilvçki pulcinâja kopâ dziesminiekus sâ-kumâ Jelgavâ, vçlâk Cçsîs, saucot ðo pa-sâkumu nedaudz vâciski – folkfestivâls.Toreiz nâcâm kopâ, lai pamostos, lai bû-tu atkal dzîva tauta, lai visi kïûtu par sa-vçjiem. Arî ðobrîd nav viegls laiks.

Pagâjuðâ gadâ dziesminieks Uldis Kâ-kulis mani uzaicinâja aizbraukt uz„Lielkrûzçm” pie Valentînas Dolmanes,lai parâdîtu vietu, kur varçtu pulcçtiesdziesminieki. Aizbraucâm, nostâjos ðîs vie-tas centrâ un uzreiz sapratu, ka tur gri-bu ieaugt ar kâjâm kâ ar saknçm, gribupalikt vienmçr. Tâ ir vienîgâ mâjvieta, kuriespçjams ðâds dvçseles mûziíu saiets,”preses konferencç par Vislatvijas Dzies-minieku Saietu sacîja Imants Kulinskis,saieta reþisors, aicinot visus dziesmu undzejas draugus uz tikðanos arî ðogad.

Galvenie notikumi Vislatvijas Dzies-minieku Saietâ ðogad bûs atklâðanas ri-tuâls 12. augustâ pulksten 20, ko papil-dinâs Agra Dzilnas veidotâs ugunsskul-ptûras un trîs koncerti 13. augustâ: pulk-sten 15 koncerts bçrniem, pulksten 18ieskaòas koncerts ar jauno dziesminie-ku piedalîðanos, pulksten 22 saieta no-slçguma koncerts. Sestdien Lielkrûzçsdarbosies muzikâlâ, atdzejas un impro-vizâcijas darbnîca. Ðíûnî paredzçta vçs-turisku kino kadru demonstrçðana, ap-kârtnes dabu varçs iepazît, dodotiespastaigâs. Abus vakarus pçc koncertanotiks nakts sadziedâðanâs lîdz rîta gais-mai vai kamçr vien balss neaizlûzt.

Dziesminieku saietâ ðogad piedalî-sies Arnis Miltiòð, Ieva Akuratere,

Amanda Aizpuriete, Jânis Elsbergs, Ha-ralds Sîmanis, Valdis Atâls, Kârlis Ka-zâks, Agita Draguna, Kaspars Dimiters,Austra Pumpure un Austrasbçrni, Rai-monda Vazdika, Uldis Kâkulis, MaijaKalniòa, Elîna Lîce-Ðtrausa un daudziciti Latvijâ plaði pazîstami dziesminie-ki un dzejnieki, kâ arî jaunie talanti.

„Kad pagâjuðâ gadâ mûs, dziesmi-niekus, aicinâja uz Jaunpiebalgu, kurit kâ notikðot „Vislatvijas Dziesminie-ku Saiets”, braucâm nezinot, ko tas ne-sîs. Satikt savçjos, tas bija skaidrs. Betto, kas tur notika, vârdos nevar izstâs-tît. Spçks, kas radâs no kopâbûðanas„Lielkrûzçs”, radîja pârliecîbu – tâ irtâ dainu zeme. Man radâs tâda ideâlaLatvijas sajûta, un nevis kâ pastkartî-te, kâ muzejiska lieta, bet sajûta, ka vissnotiek tieði ðeit un tagad – dziesmas,dzeja, kopîga klusçðana, smieðanâs,kliegðana un, iespçjams, arî asaras dzî-vi lej iekðâ to sajûtu, ka ir nâcijas untautas, un ir pienâkums. Ka mums ir netikai jânes ðî bâru tautas sajûta, bet irjâsapurinâs un jâiet tâlâk. Liels paldies

visiem, kas atvçl savu laiku, naudu unsavu sçtu, lai organizçtu pasâkumu, kassniedz ðâdas sajûtas,” par pagâjuðâ ga-dâ saietâ pieredzçto stâsta dziesminie-ce Maija Kalniòa no Liepâjas.

Ðogad Vislatvijas DziesminiekuSaiets notiks vienlaikus ar Jaunpiebal-gas novada svçtkiem Izvçlies Piebalgu!.Svçtki kâ allaþ ietver amatnieku izstâ-di – gadatirgu ar plaðu kultûras prog-rammu, kuras noslçgumâ Jaunpiebalgasestrâdç koncertçs grupa Pçrkons, betballç muzicçs grupa Zelta (Dzelzs) vilks.No Dziesminieku saieta norises vietasuz gadatirgu kursçs autobusi.

Vislatvijas Dziesminieku Saietu rî-ko SIA RJK un Latvijas Mûzikas atbal-sta fonds, sadarbîbâ ar Vides biedrîbuKrûzes un Jaunpiebalgas novada domi.

Biïetes uz Vislatvijas Dziesminieku Sa-ietu 2011 var iegâdâties „Biïeðu Paradî-zes” kasçs un www.bilesuparadize.lv.

Informâciju sagatavoja Ilze ZvejaTâlr. 29140797e-pasts: [email protected]

Tiksimies Vislatvijas Dziesminieku Saietâ 2011!

22

Jânis Ziemeïnieks – Es eju bojâ, iekâ-rodams tevi...

Jâòa Ziemeïnieka dzeju lasa un ko-mentç reþisors Viktors Jansons

Pie klavierçm savas oriìinâldziesmasar Ziemeïnieka vârdiem „Çtera odçjs”izpilda komponists Juris Kulakovs.

Sâpju un skumju dzejnieka Jâòa Zie-meïnieka dzîvi Liktenis ieslçdza nâves gre-dzenâ, no kura viòð nespçja izlauzties. Ne-piepildîta mîlestîba un opijs bija tas nere-dzamais ârdoðais spçks, kas viòu smacç-ja un galu galâ sagrâva viòa íermeni unpsihi. Palika „vien slimâ sirds”, kura rau-dzîjâs uz ârpasauli „caur opiuma tvaikiem”,lîdz 1930. gada liktenîgajâ naktî no 17. uz18. jûliju neizturçja un apstâjâs.

Izrâdes ilgums 1h 56 min.

2007.gada rudenî, gatavojot izrâdi / ak-ciju „Jânis Ziemeïnieks – Es eju bojâ, ie-kârodams tevi...” Jâòa Akuratera muzejâ,reþisors Viktors Jansons uzrunâja kompo-nistu Juri Kulakovu sarakstît dziesmu cik-lu ar Jâòa Ziemeïnieka vârdiem. Maestroatsaucâs piedâvâjumam un îsâ laikâ uzrak-stîja 15 dziesmas, turklât piekrita arî otramizaicinâjumam – paðam bût par „muzejaeksponâtu”. Tâ tapa „dziesmu cikls nedzie-damai rîklei” un 34 akcijas seansi Jâòa Aku-ratera muzejâ, kuros Juris Kulakovs izdzie-dâja, ðarmanti izdûca un aizkustinoði izdve-sa savâ îpatnçji nazâlajâ tembrâ dziesmuciklu „Çtera odçjs” un reþisors Viktors Jan-sons atklâja J.Ziemeïnieka dzejas kodu.

Akcija guva gan skatîtâju atsaucîbu, ganKultûras ministrijas balvu, gan atzinîbustarptautiskajâ monoizrâþu festivâlâ„Zvaigzne – 2008” par „jaunas teâtra va-

lodas radîðanu”. 2008.gadâ Jura Kulako-va 50.dzimðanas dienas zîmç tika arî izdotsdziesmu cikls mûzikas albumâ „Çteraodçjs”.

No Guntas Kraukles, J.Ziemeïniekabrâïa meitas, vçstules Akuratera muze-jam un komponistam:

„Katra dzejoïa noskaòa Jûsu mûzikâtik jutekliska, emocionâli piesâtinâti izteik-ta, ka tâ padara Ziemeïnieka dzeju dziïâ-ku. Jûsu mûzika saviïòo, aizkustina, satraucun satriec. Nevaru iedomâties Ziemeïnie-ka dzejai citu mûziku. „Atkal mûzika, mû-zika lejas...” skan ausîs, un varçtu to klau-sîties bezgalîgi. Kad pirmo reizi to dzirdç-ju pa radio Jûsu izpildîjumâ, jutu, ka „skud-riòas skrien pa muguru, ka viss krûtîs no-trîs, un mûzika pâròem pilnîgi savâ varâ”.

Ingrîda Ivane. „Jânis Ziemeïnieks –es eju bojâ, iekârodams tevi...”06.11.2007. - http://easyget.lv/kultu-ra/3649/:

„(..) Balss amplitûda no gandrîz klie-dziena lîdz aizsmakumam, èukstam. Mû-zikas amplitûda – bez ierobeþojumiem.

(..) Pârfrazçjot domu, ka dzejnieks ra-dîjis dzeju, smalki grieþot savu pasauli arskalpeli, gribas teikt, ka ðis vakars bija tie-ði tâds – ass un mazliet reibinoðs, tâds, kasieðíeï nervu galus.(..) Lîdz sâpçm skaisti..”

Ieva Zole. Cilvçka balss. – Laikrak-stâ „Kultûras Forums”, 2007.gada 22.-29. decembrî.

„Cilvçka balss. Ar Kokto monologu tamðoreiz nav sakara, runa par Juri Kulako-vu. Dzied viòð reti, bet tâs daþas reizes, ko

publiskâ telpâ dziedâjis, atstâjuðas tikpatpublisku iespaidu uz visiem, kas to dzirdç-juði. Visâdâ ziòâ: kad sakâm, ka Juris Ku-lakovs dzied, zinâm, par ko runa. Vçl pre-cîzâk jâatklâj, ka runa par Jura Kulako-va komponçto un paða izpildîto dziesmu arJâòa Ziemeïnieka vârdiem Kafejnîcâ. (..)Juris Kulakovs allaþ rakstîjis tâ, lai viòamûzika aizskartu kâ pusaudþus, tâ inlelek-tuâïus, kas pamanâs smagajâs un spçcîga-jâs melodijâs sadzirdçt smalku lirisku in-tonâciju. (..) „Pareizâ” dziesma un parei-zie vârdi, kas Latvijas Radio pçcpusdienasraidîjumâ Kultûras rondo izskançja akci-jas noslçguma dienâ 30.novembrî un, pa-teicoties interneta iespçjâm, dzirdami turjoprojâm – varu pateikt priekðâ – raidîju-ma divdesmitâ minûtç, jo tur es to gandrîzik vakaru uzmeklçju „Atkal mûzika, mûzi-ka lejas...” Jura Kulakova izmisîgi trauk-smainie mûzikas akordi un viòa balss. Unnoslçguma akciju visneparastâkâ nodiennakts laikiem – pulksten 21.17, cilvç-ka balss aicinâta, piedzîvoju arî es. (..) Vç-lçties varam tikai mçs – vçl kâdreiz apstâ-dinâtu laiku Akuratera vai citâ mâjâ, vî-nu un Dzeju. Un pareizo balsi, kas uz tu-rieni aizvilina starp simtiem citu piedâvâ-jumu pïavu.”

Kârlis Vçrdiòð. Ziemeïnieka atdzî-vinâðana. – Kultûras Diena. 2007.gada7.decembrî:

„Priekðnesumu lieliski papildina JuraKulakova spçlçtais un dziedâtais dziesmucikls ar Ziemeïnieka vârdiem. Pats kom-ponists tâs nosaucis par dziesmâm nedzie-damai rîklei, un Kulakova dûmakaini na-zâlais balss tembrs savienojumâ ar viòa pi-anista virtuozitâti kïûst par trumpi atmo-sfçras radîðanâ – nevar saprast, vai tâs irliriskas solodziesmas vai krogâ aurojamas

Izrâde/akcija

23

Vairâkus gadus nevarçju atïauties no budþeta lîdzekïiempirkt grâmatas lasîðanai, jo, pirmkârt, jânodroðina mâcîbu grâ-matu iegâde. Paldies saku no sirds Jaunpiebalgas vidussko-las absolventam Arnim Razminovièam par ðâdu iespçju- es pa-ti izvçlçjos jaunâkâs grâmatas Zvaigznes ABC grâmatnîcâ, betArnis apmaksâja rçíinu. Paldies!

Vçsma Johansone

a"Daþreiz grûtu situâciju var padarît vieglâku ar to vien, ja

mçìina saprast otru cilvçku". B.TreisijsSirsnîgi pateicamies Ivaram Blûmam par sniegto pa-

lîdzîbu mâmiòai ar trîs maziem bçrniem, neskatoties uz lie-

lo aizòemtîbu.Lai Ivaram veiksme visâ, ko viòð dara, un svçtîba viòa ìi-

menei!Ozeru ìimene

a

Sirsnîga pateicîba Jaunpiebalgas Svçtâ Toma ev. lut. drau-dzes mâcîtâjam Artim Eglîtim, vijolniecei Lienei Bleivei, Ar-tûram Tentelim, firmai „Mirklis” un kafejnîcas „Kâpnes” mei-tençm Lienei Bobrovai un Diânai Þukovai, mûþîbâ aizvadotRitu Zaikovsku.

Aigars Zaikovskis un Althaberu ìimene

Izstâþu zâlçJaunpiebalgas kultûras nama izstâþu zâlç "VEL-

VES" apskatâma Piebalgas amatnieku darinâjumuun fotogrâfu Artûra Dulbes un Raita Âbelnieka fo-to izstâde.

Izstâde atvçrta:Ceturtdien plkst. 10.00 - 18.00Piektdien plkst. 10.00 - 18.00Sestdien plkst. 10.00 - 18.00

Iejas maksa 0,50 LVL

vvxx

JÛSU ZINÂÐANAI

Sandras Strçles personâlizstâde tiekatklâta

5. augustâ 17.00 Ì. Eliasa Jelgavasvçstures un mâkslas muzejâ.

Izstâde skatâma lîdz 4. septembrim.

vv

PPaatteeiiccîîbbaass

ziòìes, vai varbût kas lîdzîgs senajam cik-lam Septiòarpus dziesmas ar Eduarda Vei-denbauma vârdiem.

(..) Domâjot par to, kâpçc priekðnesumsatstâja tik spçcîgu un patîkamu iespaidu,jâatkârto veca patiesîba - tu, cilvçks, va-ri lasît grâmatas kaudzçm vien un klausî-ties gudru cilvçku lekcijas, bet, ja tas teviemocionâli neuzrunâs un estçtiski nesaval-dzinâs, tad viss aizplûdîs garâm kâ pîleiûdens. Bet, ja tevi prot ieintriìçt un ievi-linât, tad uz priekðnesuma beigâm tu esigatavs i dzert opiju kopâ ar Jansonu, i la-sît Ziemeïnieka dzejas.”

Irçna Lagzdiòa. Dzejnieka spoþumsun posts. – Laikrakstâ „Brîvâ Latvi-ja”, Nr.4, 2008.gada 26.janvârî –1.februârî

„Liela veiksme ir idejas autora un re-þisora Viktora Jansona un Jura Kulako-va kopîgâ uzstâðanâs –- komponists dzie-dâja savas dziesmas ar J.Ziemeïnieka tek-stiem, un V.Jansons runâja viòa dzeju, toarî komentçdams. (..) Akcijas veidotâji da-rîja J.Ziemeïnieka dzeju brînumaini dzî-vu, it kâ visu acu priekðâ to uzðòâptu uzpapîra. Ðâdu iespaidu radîja J.Kulako-va komponçtâs dziesmas, ko viòð pats, ar

melnu katliòu galvâ pie klavierçm sçdç-dams, tik ðarmanti izdûca, izrûca, izlo-cîja, es laikam viòu nemainîtu ne pret vie-nu citu slavenu – ne baritonu, ne teno-ru, jo komponists izdziedâja J.Ziemeïnie-ka bûtîbu.”

Papildus informâcija:

44 par akciju – Maira Valtere, Jâ-òa Akuratera muzeja speciâliste, tel.26703293, e-pasts: [email protected], [email protected]

PATEICÎBA

Âdolfs Treijsno Hamburgassaka sirsnîgu pal-dies pilnîgi vi-siem, kuri savosdarbos, savâs do-mâs ar rûpîbuveic baznîcasçkas atjaunoðanasdarbus, kurâ strâ-dâjuði viòa radi-nieki Emîls unKarls LudvigsKçlbranti.

Atgâdinu, ka skolçniem vai vecâkiem lîdz ð. g. 20.augustam saòemt skolâ ieperiekðçjâ mâcîbu gadâ atstâ-tâs drçbes- apavus, slidas, treniòtçrpus.

Skolas saimnieks Eduards Vîíelis

24

Aktivitâtes baznîcas saglabâðanai un atjaunoðanai

Jaunpiebalgas Svçtâ Toma baznîcas atbalsta fonda priekð-sçdçtâjs Tâlavs Jundzis bezgala pateicîgs visiem ziedotâjiemun palîgiem, kuri lîdz ðim atbalstîjuði visdaþâdâkos darbus,kas saistîti ar pieminekïa restaurâciju un turpinâs ar galve-no fonda mçríi – restaurçt baznîcu.

Jaunâ mâksliniece Evita Rusova stâsta, ka ar mâksluviòa ir uz "tu" jau kopð bçrnîbas un kopð bçrnîbas vi-òai patîk zîmçt zirgus. "Daþâdâs krâsojamajâs grâma-tâs man ïoti patika zîmçt zirgu krçpes un nadziòus," stâs-ta Evita. Pamatskolas laikâ viòa jau sâkusi darboties zî-mçðanas pulciòâ, - tâ arî sâkusies viòas aizrauðanâs armâkslu.

Un nu jau izstâde ne tikai dzimtajâ pagastâ Rankâ,bet arî Gulbenes novadâ- Kultûras centrâ.

Fotogrâfijâ - Evita Rusova izstâdes atklâðanâ drauguvidû.

Mûsu absolventes gleznu izstâde

Piedalies fotokonkursâ Smokoðie bçrni un laimç fotokameru

Piektâ daïa jaunu sievieðu – topoðo mâmiòu Latvijâ smçíç,apdraudot sava vçl nedzimuðâ mazuïa veselîbu. Atsûti savu fo-togrâfiju un palîdzi Latvijas jaunajâm sievietçm saprast, ka rû-pes par mazuli sâkas vçl pirms dzemdîbâm.

Iesniedz 1 lîdz 3 paða radîtas melnbaltas vai krâsainas foto-grâfijas no 12.jûlija lîdz 12.augustam elektroniskâ formâtâ „Pa-pardes zieda” mâjas lapâ www.papardeszieds.lv vai sûti tâs uze-pasta adresi [email protected], ar norâdi „KONKUR-SAM”. Atceries pievienot fotogrâfijas aprakstu vai devîzi!

Konkursa uzvarçtâjs saòems Kodak dâvâto digitâlo fotoapa-râtu, otrâs vietas ieguvçjs – Aerodium dâvanu karti Ls 20 vçr-tîbâ, bet treðâs un ceturtâs vietas ieguvçji katrs saòems 2 biïe-tes braucienam ar kuìîti pa Rîgas kanâlu.

Konkursa rezultâtu paziòoðana un uzvarçtâju apbalvoðananotiks 23.augustâ. Konkursâ iesûtîtie darbi, balstoties uz þûri-jas vçrtçjumu, iegûst tiesîbas piedalîties ceïojoðajâ izstâdç, ku-ru plânots atklât Latvijas Universitâtç.

Konkursa þûrija, kuras sastâvâ ir pazîstamais fotogrâfs ValtsKleins, TV un radio dîva Baiba Sipeniece-Gavare, TV dîva An-na Rozîte, Latvijas Ârstu biedrîbas prezidents Pçteris Apinis,ginekoloìe Ilona Auziòa, izvçrtçs iesûtîtâs fotogrâfijas, òemotvçrâ to mâksliniecisko kvalitâti, tehnisko kvalitâti un atbilstî-bu konkursa mçríim un tematam.

Konkursam balvas sarûpçja Kodak pârstâvniecîba Latvijâ SI-A Poligrâfijas Apgâds (POLAP), jaunieðu iniciatîvas grupa Pirm-â reize un Latvijas Universitâtes Atturîbas un veselîbas izglîtî-bas veicinâðanas biedrîba.

Latvijas Ìimenes plânoðanas Latvia’s Association for un seksuâlâs veselîbas asociâcija Family Planning and Sexual HealthGrçcinieku iela 34, Rîgâ, LV-1050 ? Tâlr. 67212700, fakss

7226787E-pasts: [email protected] internetâ: www.pa-

pardeszieds.lvJuridiskâ adrese: Grçcinieku iela 34, Rîga, LV-1050Reì. Nr. UR: 000801097 ? Reì. Nr. VID: 40008010971Norçíinu konts: LV31HABA0551002165081, Swedbank,

kods: HABA LV 22

25

1998. gadâ tika apstiprinâta Jaunpiebalgas pagasta attîstîbasprogramma, kuras darbîbas termiòð beidzâs 2010. gadâ. Vairumsno tâlaika sapòiem ir izrâdîjuðies reâli un ir îstenoti, piemçram,asfaltçts autoceïð Cçsu virzienâ, sporta zâle, ûdens attîrîðanas ie-kârtas, sakârtots kultûras nams, daudz izdarîts pie skolu sakâr-toðanas u.c. Tas nozîmç, ka ir vçrts domât, sapòot par mûsu nâ-kotni un to plânot. Daudz iespçju radîja Eiropas Savienîbas fon-du atbalsts.Tomçr tas nebûtu izdarâms bez paðvaldîbas (tâtad arîvisu iedzîvotâju, kuri ievçl vietçjo varu) ilglaicîga un mçrítie-cîga darba programmâ noteikto prioritâðu îstenoðanai.

Ðî gada 14. februârî novada dome nolçma uzsâkt jaunas at-tîstîbas programmas izstrâdi. Novada attîstîbas programma no-teiks teritorijas attîstîbas prioritâtes septiòiem gadiem. Ðobrîdtiek analizçta esoðâ situâcija un problçmas, vçrtçtas iespçjas torisinâðanai. Lai sekmîgi piesaistîtu finansçjumu, attîstîbas prog-rammai jâatbilst normatîvo aktu prasîbâm. Tomçr galvenais -taijârisina novada iedzîvotâjiem bûtiski jautâjumi.

Ðâds darbs nevar bût sekmîgs bez konsultçðanâs ar novadaiedzîvotâjiem. Izstrâdâjot iepriekðçjo attîstîbas programmu, dau-dzas idejas smçlâmies no iedzîvotâju aptaujas. Tâpçc arî tagadesam uzsâkuði novada iedzîvotâju aptauju, lûdzot aizpildît an-

ketas par novada attîstîbai svarîgiem jautâjumiem. Anketçðanuparedzçts veikt vairâkos veidos - izplatît sabiedrisku pasâkumulaikâ (Vispasaules jaunpiebaldzçnu salidojuma laikâ jau ðâdu an-ketu bija iespçja aizpildît), pçc nejauðîbas principa atlasot inter-vçjamâs mâjsaimniecîbas daþâdâs novada vietâs, kâ arî ðobrîdjebkurð interesents anketu var aizpildît novada domes interne-ta vietnç www.jaunpiebalga.lv. Anketçðanas mçríis ir noskaid-rot iedzîvotâju vçrtçjumu par novada attîstîbu daþâdâs novadavietâs, novçrtçt ðî vçrtçjuma teritoriâlâs atðíirîbas, rosinât iedzî-votâjus domât par novada attîstîbu.Bez iedzîvotâju lîdzdalîbasprogrammas izstrâdâtâjiem ir grûti novçrtçt visu iespçjamo pro-blçmu loku, saskatît iespçjas, noteikt prioritâtes. Tâpçc lûdzu Jûslîdzdarboties jaunâs Jaunpiebalgas novada attîstîbas program-mas tapðanâ, izteikt viedokli, aizpildot aptaujas anketu, izsakotsavu viedokli programmas apsprieðanâ. Savas idejas un viedok-ïus par novada attîstîbu labprât saòemðu arî uz savu e-pastu: [email protected]. Sagaidâms, ka novada attîstîbas prog-rammas 1. redakcija sabiedriskajai apsprieðanai varçtu tikt no-dota ðî gada beigâs.

Jaunpiebalgas novada attîstîbas programmas izstrâdes vadîtâjs Jânis Antons

Tiek izstrâdâta jauna Jaunpiebalgas novada attîstîbas programma

Ir agrs 23. jûlija rîts. Sajûta tâda, ka bûtu jâdodas uz Viòíukalnu sauli sveikt, bet mûsu ceïð ðoreiz ved uz Ventspili. Dau-dzi ceïi todien ved uz Ventspili, jo ðî pilsçta svin ikgadçjo Zie-du dienu un pulcç visus Latvijas puíu mîïus uz 34. Vislatvijaspuíu draugu saietu.

Arî mçs dodamies lûkot skaistuma pilsçtu.Pçc apmçram4,5 stundu brauciena esam galâ. Nesteidzîgi ienirstam cilvç-ku pûlî un izbaudâm Ventspili. Ir nâcies daudz dzirdçt par ðopilsçtu, un, jâteic, Ventspils patieðâm prot pârsteigt gan ar sa-koptîbu, gan vçrienîgo kultûras programmu, gan ar to, ka, tik-ko iebraukuði Ventspilî, krîtam par kârdinâjumu vietçjai tele-vîzijai. No kuplâ apmeklçtâju skaita tieði mûs izrauga par in-tervijai cienîgiem, it kâ zinâtu, ka nâkamie svçtki notiks tie-ði Jaunpiebalgâ. Tad nu tîri „íenciskâ”garâ lielâm ventspil-niekus un sevi arî.

Diena paiet nemanot. Skatâm, vçrojam, fotografçjam unpriecâjamies par Ventspils panorâmu, par nobruìçtajâm ie-lâm, par sakopto jûrmalu un ostu, par pilsçtas parkiem, strûkl-akâm, skulptûrâm un puíçm, puíçm, puíçm...Tâs pavada ikuz soïa gan daudzajâs skulptûrâs, gan puíu kastçs ielas krus-tojumos, gan apstâdîjumos un balkonos. Tâ vien liekas, kaðeit pabijis mazais puíu zçns Tistû ar zaïajiem îkðíîðiem. Tâpriecâdamies par skaistumu, nepamanâm draudîgos lietus mâ-koòus. Un tad jau iet vaïâ... Izmirkstam cauri slapji, bet, jâ-saka, tas bija romantiski un piedeva dienas gaitai savu ðar-mu.

Vakars pulcç visus ventspilniekus un pilsçtas viesus Reòíadârzâ, kur Zaïajâ tirgû visas dienas garumâ varçja iegâdâtiespuíu stâdus un visâdus labumus. Arî es krîtu kârdinâjumâ

un nopçrku îrisu stâdus. Dalâm tirgotâjiem flaierus, uzturamsarunu un aicinâm uz „Izvçlies Piebalgu”. Prieks dzirdçt, kapar mûsu Jaunpiebalgu saka labus vârdus, îpaði izceïot pie-baldzçnu viesmîlîbu un sirsnîbu.Un tad - klât lielais noti-kums – skaistâko sçtu, dârzu, balkonu saimnieku suminâða-na un apbalvoðana. Uz skatuves kâpj orgkomiteja un þûri-ja, Ventspils domnieki ar paðu Aivaru Lembergu priekðga-lâ. Skan slavas dziesmas ziediem un skaistumam. Uz ska-tuves kâpj arî mûsu novada domes priekðsçdçtâjs AskoldsLiedskalniòð, sveic ventspilniekus un svinîgi pâròem stafe-ti - 35. Vislatvijas puíu draugu saieta organizçðanai nâkam-gad Jaunpiebalgas novadâ.

Par to, ka Piebalgas runas vîriem ir spçks rokâ, es neðau-bos. Aºî Askolds savu uzrunu noslçdza ar vârdiem „...uzaici-nu nâkamgad Lemberga hûti nomainît pret Íenèa cepuri!” Gri-bu visus piebaldzçnus jau ðogad aicinât paòemt rokâs izkap-tis un grâbekïus, nopïaut veco zâli, lai rudens un pavasaris ne-pârsteidz ar nevîþîgu ainavu. Padomât, kâ uzziedinât savu sç-tu, ielu, pagalmu, balkonu, kâ padarît mûsu Piebalgu skais-tâku. Var jau, protams, teikt - ja man bûtu tâ naudiòa, kas guïjûras dibenâ..., bet ïoti daudz var padarît arî bez naudas. Pie-baldzçni, laiks skrien necerçti âtri! 35.Vislatvijas puíu drau-gu saiets notiks Jaunpiebalgâ 2012. gada jûlija treðajâ sest-dienâ.

Skaistâ vietâ raisâs skaistas domas, dzîvo skaisti cilvçki, da-ra skaistas lietas, skaisti mîl un pat skaisti izlîst...

Par skaisto Ventspili savâs sajûtâs dalîjâs Lâsma Skutâne

Ja tev ir divi klaipi maizes, apmaini vienu pret ziediem!

Antuâns de Sent-Ekziperî

26

Mûzikas festivâls ”Satiksimies Piebalgâ”

izskançjis

Paldies dalîbniekiem, kuru vidû taga-dçjie un eksjaunpiebaldzçni Zigmunds Al-thabers (Laiks), Rolands Jurkevics, AtisGrînbergs, Elvis un Matîss Elkðòi(Rhythmical Storm), Pçteris Kokarçviès(Kaimiòi), Ilze Kalve (Pamatinstinkts), kâarî programmas vadîtâji Jânis Paukðtelloun Laine Lapiòa!

Paldies sponsoriem! Tie ðajâ reizç: Pie-balgas alus, Lâèplçða alus, Rankas Piens,Lauku sçta, Balvu maiznieks, LçdurgasMiesnieks, Rçzeknes gaïas kombinâts, Be-âtus, restorâns HHC, Juris un Velga Paulo-vièi (z/s Íelmçni), Velta un Jânis Ciekur-þòi (z/s Jauníûìi), Ilze un Aivars Ontuþâ-ni, Antons Kuzmans, Vita un Mâris Gru-eïi, biðkopji Aivars Radziòð no Vecpiebal-gas, Valdis un Gundars Baloþi (z/s Liel-dzirkstiòi), Sarmîte Mekða (z/s Ligzdiòas)!

Paldies daudzajiem palîgiem – Nor-

mundam Ezerietim, Ivaram Lâcgalvam,Vçsmai Johansonei, Jolantai un Artai Glâze-rçm, Paulai Stauerei, Alînai Kaðai-Ðíesterei,Kristapam Bedeicim un citiem, kuri palîdzç-ja pasâkuma sagatavoðanâ un norisç!

Paldies novada paðvaldîbas darbinie-kiem par sapratni un pretimnâkðanu pasâ-kuma rîkotâjiem!

Nâkamgad festivâlam jau desmitâ rei-ze. Ceru, ka tiksimies arî pçc gada tepatJaunpiebalgas estrâdç!

Rîkotâju vârdâ – Egils Johansons

Jâòa Ducena piemiòas fonds ir bied-rîbas „Akadçmiskâ vienîba „Austrums””dibinâts nodibinâjums, kas ierakstîtsbiedrîbu un nodibinâjumu reìistrâ 2010.gada 4. oktobrî.

J. Ducena piemiòas fonda pirmais mçr-íis ir Jâòa Ducena, Latvijas Republikas 1.Saeimas deputâta, kara ministra laikâ no1923. gada 27. janvâra lîdz 1924. gada 26.janvârim un Rîgas apgabaltiesas tiesneðakapa pieminekïa Rîgas I Meþa kapos untâ apkârtnes atjaunoðana un uzturçðana.

Par tautas ziedojumiem uzceltais pie-mineklis ðobrîd atrodas sliktâ stâvoklî –tas ir garnadþu izdemolçts, nosûbçjis. Pie-minekïa atjaunoðana bûtu simbols ne vienJ. Ducena piemiòas atjaunoðanai, bet ve-selas Latvijas patriotu paaudzes piemiòasgodinâðanai. Tâ bija paaudze, kura ar ie-roèiem rokâs cînîjâs par neatkarîgu Lat-vijas valsti un kura ieguldîja visas savasspçjas un zinâðanas, lai ðo valsti izveido-tu un nostiprinâtu.

Visam pâri ir vçlme atgâdinât, ka lîdz-âs Jânim Èakstem, Zigfrîdam A. Meiero-vicam un citiem izciliem valstsvîriem strâ-dâja arî Jânis Ducens, kura vârds nepel-nîti piemirsts, kad runâjam par Latvijas val-sts dibinâðanu un tâs pirmajos neatkarîbasgados sasniegto.

J. Ducena piemiòas fonds darîs visu ie-spçjamo, lai Latvijas vçstures lappuses, ku-râs ierakstîts J. Ducena vârds un darbi, pel-nîti atgûtu agrâko mirdzumu.

Citi fonda mçríi ir: l akadçmisku pçtîjumu veicinâðana

par J. Ducena personîbu un viòa politis-ko un profesionâlo darbîbu, kas veicinâ-tu J. Ducena plaðâku atpazîstamîbu sabied-rîbâ;

l akadçmisku pçtîjumu veicinâðanapar Latvijas Republikas bruòoto spçku dar-bîbu laikâ, kad tajos diençja J. Ducens, unpar J. Ducena personisko profesionâlo ie-guldîjumu Latvijas Republikas bruòoto spç-ku izveidç un izaugsmç;

l publikâciju un diskusiju veicinâða-na Latvijas plaðsaziòas lîdzekïos par J. Du-

cenu un viòa profesionâlo un sabiedriskodarbîbu;

l publisku lekciju un diskusiju orga-nizçðana par J. Ducenu un viòa profesionâ-lo un sabiedrisko darbîbu;

l pçtîjumu un diskusiju veicinâðanapar Latvijas aizsardzîbas un droðîbas po-litikas jautâjumiem;

l savu mçríu sasniegðanai pamatâ bal-stîties uz ziedojumiem.

Ducens, Jânis (17 I 1888—7 X 1925),jurists, dzimis Jaunpiebalgas pagastâ.Beidzis Rîgas Aleksandra ìimnâziju. Gadunostrâdâjis par skolotâju dzimtâ pagastadraudzes skolâ, zinâðanu alku mudinâts,dodas uz Krievijas otro galvaspilsçtu (Mas-kavu), kur 1915. gadâ ar pirmâs ðíiras dip-lomu absolvç universitâtes Juridisko fakul-tâti (studiju laikâ vadîjis Austrumu) un ie-stâjas intendantûras dienestâ Pçterpilî, bet1916. gadâ Petrogradas Nikolaja inþenieru-virsnieku akadçmijâ (divgadîga). 1917.gadâ pçc lielinieku apvçrsuma izstâjas noarmijas, atgrieþas dzimtenç ("Druva": aiz-stâv Ziemas pilî Pagaidu valdîbu) un no-darbojas ar lauksaimniecîbu. Piedalîjiesgreznajâ Latvijas pasludinâðanas aktâ te-âtrî, redzams slavenajâ Rîdzinieka bildçotrajâ rindâ labajâ malâ (vçsturnieka Gu-nâra Rauzâna 'Valsts pirmâ' nav minçts).

1917. gadâ iestâjas Zemniekusavienîbâ. Òçmis visdziïâko lîdzdalîbumûsu valsts neatkarîbas izcînîðanâ. 1918.gadâ Zemnieku savienîbas centrâlbiroja va-dîtâjs Rîgâ, arî Tautas padomes loceklis.1918. gadâ aiziet lîdzi pagaidu valdîbai uzLiepâju un iestâjas Kalpaka bataljonâ.1919. gada janvârî nacionâlâ armijâ, in-þenieru-sapieru rotâ. 18.7.1919. Ducenuieceï par nodibinâtâs kara tiesas prokuroru.Bermonta uzbrukuma laikâ Ducens studen-tu bataljonâ piedalâs Rîgas aizstâvçðanâ.22.12.1919. Ducens ir karatiesu pârvaldesun kara virsprokurora palîgs, 12.7.1921.kïûst par ðîs pârvaldes priekðnieku un ka-ra virsprokuroru. 18.2.1922. Ducens iz-stâjas no kara dienesta un pâriet tiesneða

amatâ pie Rîgas apgabaltiesas, varbûtvasarâ. 1922. gadâ Saeimas deputâts1923.-1924. gados ir kara ministrs. Vi-òa laikâ tâ sauc ðo ministriju (zinâja, kabûs karð). Viòð izveido armijas reglamen-tu (iepriekð bija krievu) un karaklausîbaslikumu… Pastiprina armijas fiziskosagatavoðanu… Armijas instruktoruspielîdzina ierçdòiem, stabilizç kadrus...Ilggadçjs Karaskolas lektors... Veidojislabi apmâcîtu Latvijas armiju.

Miris 1925. gada 7. oktobrî: vçl 3. ok-tobrî, svçtdien, bijis savâs lauku mâjâs, at-griezies Rîgâ pirmdien. Treðdienplkst.11.00 vçl ieradies uz apgabaltiesassçdi, kur pçkðòi saslimis un no turienes au-tomobilî aizvests pie paziòâm Ìertrûdesielâ 103 (Jâòa dzîvoklis bija Skolas ielâ 4),kur ap pulksten pusç vieniem miris ar trie-ku. (Latvijas Kareivis: Ceturtdiena, 8. ok-tobris, 1925)

Varbût kâdam ir ziòas par Jâni Duce-nu vai viòa ìimeni? Gaidîðu zvanus -26615072 (Vçsma)

Jâòa Ducena piemiòas fonds ir biedrîbas ”Akadçmis-kâ vienîba ”Austrums”” dibinâts nodibinâjums

Attçlâ Jânis Ducens un Jânis Pauïuks

27

Jaunpiebalgas vides radoðâ darbnîcaturpinâja savu darbu jûnijâ un jûlijâ, izejotar diviem pârdroðiem projektiem. Pirmais-Saulgrieþu sagaidîðanas un pavadîðanas brî-dis 21.jûnijâ - tika realizçta sena iecere,ðai enerìçtiski spçcîgajâ vietâ- Viòíu kalnâ-iedegt uguns skulptûras, kas varçtu kïût partradîciju. Ðâ projekta realizâcijâ tika pie-

aicinâti LMA studenti : Jânis Noviks, An-dris Maraèkovskis, Linda Viktorèika, Rai-tis Kruloviès un Visvaldis Asaris. Patei-coties Austrâlijas pirmajam latvieðu elek-troniskajam nedçïas laikrakstam latvieðiempasaulç (http://www.laikraksts.com/rak-sti/index.php lîgoðana un uguns skulptû-ras Jaunpiebalgâ) Jaunpiebalgas vârds ar

ðo pasâkumu ir izskançjis ârpus Latvijasrobeþâm.

Pasaules jaunpiebaldzçnu salidojumaietvaros tapa otrs ðîs vasaras projekts- vi-des objekts „Pa saules ceïu”. Dienâ kom-pozîcija piesaistîja viesu skatienus ar sa-vu savdabîgumu, un tikai pusnaktî tâs pa-mazâm tika iedegtas. Paldies pacietîgâka-

jiem vçrotâjiem par sa-pratni un atbalstu! Abiprojekti tapa, pateicotiesJûsu atsaucîbai un lîdzdar-bîbai.

Tagad gatavojamiesnâkamajam projektam-„Degradçtâs vides ro-mantika”. Ðî projekta gai-tâ tiks organizçtas aktivi-tâtes Viòíu kalna izbiju-ðâs fermas drupâs. Pasâ-kums notiks Dzejas dienuietvaros 09.09.2011. Ak-tivitâte tiks veidota, laivçrstu vietçjo iedzîvotâjuskatienus dabâ un palîdzç-tu apzinâties Vidzemesainavas vçrtîbas un to no-zîmi arî ikdienâ.

Pasâkuma mçríis- ra-dît iedzîvotâjos interesi parskatu terases izveidi, no-zîmi un nepiecieðamîbu.Apkopot dienas gaitâ ra-duðâs idejas un vçlmes. Iz-mantot tâs LMA maìistradarba „Skatu terase Pie-balgas ainavai” projektarealizâcijâ.

Dienas pirmajâ daïâ-radoðâs darbnîcas. Pasâ-kuma gaitâ tiks izspçlçtasdaþâdas situâcijas un dar-bîbas (performances- situ-âciju spçles, skicçðanas,maketçðana), ar kuru pa-lîdzîbu centîsimies vizu-alizçt ðîs vietas jauno tç-lu. Idejas apkopojot unanalizçjot, taps skaidrâkasiedzîvotâju vçlmes- kâdurezultâtu viòi vçlas iegût.

Ainava- meditâcijaiun atpûtai. Vieta, kur cil-vçks var apstâties un „iz-iet” no ikdienas ritma unstresa. Kopîgiem spç-kiem centîsimies veidotsaskaòu starp cilvçku undabu.

Inese Leite

Vides radoðâ darbnîcaVVVVaaaassssaaaarrrrââââ pppp iiii eeeeddddzzzz îîîî vvvvoooottttaaaa iiii ssss uuuunnnn pppp llllâââânnnnoooottttaaaa iiii ssss

28

PiebaldzçniemPaldies Jaunpiebalgas novada ïaudîm

par ieguldîto lielo darbu Pasaules jaunpie-baldzçnu salidojuma sarîkoðanâ 2011. ga-da 2. jûlijâ.

Paldies grâmatas „No Viòíu kalna lîdzSkrâìu krogam” sastâdîtâjai, daudzu rak-stu autorei Vçsma Johansonei par rakstukrâjumâ apkopoto tematu daudzveidîbujaunpiebaldzçnu dzîvç un darbîbâ daþâdosvçstures laika posmos.

Paldies manai skolas biedrenei GaidaiPodiòai rakstâ „Drûmâ lappuse” par ap-kopotajiem represçto jaunpiebaldzçnu lik-teòstâstiem.

Esmu gandarîta par visu redzçto un iz-justo salidojuma laikâ – seviðíi par neaiz-mirstamo saullçkta sagaidîðanu Viòíu kal-nâ. Es lepojos ar radoðajiem, garâ stipra-jiem novadniekiem. Darba prieku un pa-nâkumus „Avîzes Piebaldzçniem” veido-tâjâm!

Ar cieòu,Velta Íîíere-Blauzde Liepâjâ.

No Viòíu kalna lîdz…Viòíu kalns – tas mums, vecajiem pie-

baldzçniem, - plaðâs Miesnieku dzimtasraðanâs vieta. Tâtad- Kârlis. Jaunpiebal-gas kapos viòam neliels piemiòas akmens,bet dzimtai pamatîgs - viòð taèu esot viensno plaðâs Miesnieku saimes. Pa îstam vi-òa piemiòas akmens: latvieðu zemnieks unviòa maizes rika, ieskats dziïâ pasaules kul-tûras bûtîbâ; grâmata Mana dzîve un darbsmâkslâ. Turpat blakus bûtu jâatrodas Jo-nâsam, bet viòa atdusas vieta tâlajâ Ame-rikâ. Viòð mûsu grâmatu plauktos: Bçrzup-ju ìimenes portrets, Klaucçnu kundzenesmeita, Starp divi krastiem. Jâpiezîmç, la-bu tiesu no mûþa vasarâm viòð vadîja piesavas sievasmâtes Karlînas Vinkmanes Ap-teku dzirnavâs. Ðî grâmata par traìiskajiem1919. gada notikumiem, kad tika aprau-tas cilvçku dzîves, traìiski lauzti likteòi.

No Viòíu kalna nâkoðais pieturas punk-ts bûtu kapi: Miesnieki, Augusts Ìiezens,Ruki, Knâíi, Buduli, Ceriòu Pçteris, Dârziòi-Laimiòi, arî Tâlava Jundþa vecâki…

Tad Piebalgas muiþa – vesels çku kom-plekss, arî garâkâ seno laiku krogus çkaLatvijâ. Cilvçku tûkstoðu likteòi. Starp tiemarî Dzidra Kuzmane, bez kuras Íenèa nunekâdus ironijas akcentus mûsu ðodienaskultûras dzîvç iedomâties nevaram.

Baznîca, pie kuras Kârïa Zâles veido-tais piemineklis Brîvîbas cînîtâjiem. Vaiizglâba tas, ka varu dalîðanu laikos bija pa-matîgi krûmos ieaudzies vai arî savstar-pçjâ varas kârâ strîdnieku sacensîba pçcgalvenâs teikðanas. Gandrîz vai anekdo-tes veidojâs ap kâdreizçjâ partorga Vana-ga vârdu, kas ganîja baznîcçnus uz meþu

darbiem. Man gan par viòu atmiòâ fakts.Vanags aìitç par kolhozu priekðrocîbâm,par jaunajiem ciematiem. Kad mans kai-miòð Jânis Jaunbergs apjautâjâs, ko tad da-rîsim ar vecajâm mâjâm, atbilde skan: „Tosvecos bûdus plçði nost!” Te nu jâpiezîmç,ka latvieðu valoda nebija Vanaga stiprâ pus-e. Bet Jaunbergam tas, iespçjams, paâtri-nâja ceïu uz tâlajiem novadiem: pçc viòaatbrauca 25. marta vçlâ pçcpusdienâ, kadciti jau bija savâkti naktî.

Ceïu turpinâm. Vecâ draudzes skola.Nodedzinâja. Kâds no sava laika diezganredzamiem literâtiem rakstîja, ka to izda-rîja vâcieði, kuri tajâ brîdî vçl atradâs pa-tâlu. Un vai skolotâju ìimeni arî noðâvavâcieði?

Abrupe. Pagastnams, kurâ daþâdos lai-kos saimniekoja Pçteris Vimba ar skrîve-ri Voldemâru Medni, kurð izrakstîja arî ma-nu dzimðanas apliecîbu. Tad kâdu laiku bi-ja arî Voldemârs Mîïais, kura paraksts arîvienâ no manâm, skolu beidzot, saòemta-jâm grâmatâm. Tad Teodors Daine, kurðlaikam gan piebaldzçnu atmiòâ vismelnâ-kiem burtiem ierakstîts.

Ceïu turpinâm. Naukðçni, tad Skrâìukrogs, kurð saglabâ Artûra Krûmiòa vâr-du. Par to rûpçjas viòa tagadçjais radaga-bals Guntis Gailîtis. Bet netâlu arî Jâòas-kola – Emîla Dârziòa dzimtene. Viòa „Me-lanholisko valsi” uzskatu par latvieðu mû-zikas virsotni. Tikai pçc tam jau nâca Mar-ìers Zariòð, kuram viscieðâkie sakari ar Pie-balgu. Un vçl pçc tam- Imants Kalniòð -IMKA, kura Imanta dienu pirmsâkumi tur-pat pie Jâòaskolas vien jau ir bijuði. TagadJâòaskola- daudzu piebaldzçnu piemiòasvieta. Bet es gan, pirmkârt, nosauktu Emî-lu Budulu, kurð visu garo darba mûþu va-dîja Jâòaskolâ. Lauku mâjas viòam piede-rçja Magonâs. 50. lîdz 60. gadu miju va-sarâs viòð man râdîja savas piezîmes par„Mçrnieku laikiem”: pats ðíîra un man ïâ-va lasît. Atðíirîgi vçrtçjumi no oficiâlajiembija arî Jânim Zariòam. Atcerçsimies arîEmîla vecâko brâli, profesoru Hermani Bu-dulu, viens no viòa pacientiem bija arî Jâ-nis Poruks.

Un tad jau klât arî Zosens, nevis kautkâdi Zosçni. Un pagrieziens pa labi. Ciktad tâlu vairs lîdz Pçtera skolai?! Tâ Ce-riòu Pçtera mûþa darba vieta. Ceriòu Pç-teris it kâ Pietuka Krustiòð. It kâ, bet sko-lotâjs un dzejnieks gan noteikti. Mana tç-va skolas gados viòð vairs nestrâdâja. To-reiz bija Ernests Gaujçns, skolotâja AnnaBûmanis. Manos skolas gados varas mai-nîjâs bieþi, arî skolas pârziòi. Nemainîgaspalika tikai Mirdza Melnîte un VeronikaAnðmite, kura visiem spçkiem centâs ie-mâcît mani salasâmi rakstît ar labo roku.Neizdevâs. Esmu tipisks kreisrocis – do-

mâðanâ, darîðanâ. Skolotâji pusotra gadusimteòa gaitâ mainîjuðies, bet vçl pirms pâr-is gadu desmitiem skolas saieta reizçs dzie-dâja Ceriòu Pçtera Upîte iekð dziïas gra-vas (publikâcija negadîjâs pie rokas, tâpçcvarbût nepareizi nosaucu). Ðogad jau ganvairs ne. Jânis ðûtelis un es no tiem laikiembijâm tikai divi palikuði, bet…manam tç-vam dziedâðanâ bija stabils vieninieks, manpavasarî ielika þçlastîbas trijnieku, lai tik-tu uz nâkamo klasi. Vçl tâda maza piebil-dîte. Tçvam 1910. gadâ Pçterburgâ izdotsdokuments, kurâ rakstîts - Uèiteï naèaïnihklassov. No strâdâðanas gan nekas nesa-nâca. Raksturs nepieòçma pielâgoðanos da-þâdâm varâm.

Atcerçsimies, ka blakus skolai Murdç-nos dzimis antîko valodu atdzejotâjsAugusts Ìiezens. Atcerçsimies arî to, kaðai dzimtai gandrîz katram uzvârda rak-stîba ir bijusi atðíirîga: Iezens, Jiezens, Ìie-zens.

No Pçterskolas tâlâk sânu atzars uz Zei-kariem. No turenes Aveni, arî tagad Mas-kavâ labi zinâmais Pjotrs Avens. Bet Ave-nu dzimtâ iegâja arî Voldemârs Mîïais, ku-ram pçc saltajâm zemçm kolhozâ uzreiztika brigadiera postenis, bet…gangrçna.

Ja Viòíu kalns bija virsotne, tad tagadatkal esam pie Gaujas un varam doties da-þâdos virzienos. Uz vienu pusi jau bijâmPçterskolâ un Zeikaros. Bet tagad esam tie-ði Gaujas krastâ. Par turieni Jonâsa Mies-nieka Starp divi krastiem. Uz viena no tiemZiediòa Nçkena dzirnavas, uz otra - Kar-lînes Vinkmanes Apteku dzirnavas, kurâsvasaras vadîja Jonâss Miesnieks, dzirnav-nieces meitas Eleonoras vîrs. Turpat ceïaotrâ pusç pulkveþa Viduèa Lejas Aptekas(nezinu, kâpçc ieviesies Vçveru vârds, Vç-veri ir Vecpiebalgâ). 1941. gada 14. jûnijs.No Viduèu dzimtas pçc ðî datuma Latvi-ju redzçt vairs nelaimçjas nevienam - neJânim, ne Elîzai, ne Uldim, ne Ilgvaram.No tâ laika çkâm saglabâjusies tikai, t.s.,jaunâ klçtiòa, kura tagad pielâgota dzîvo-ðanai.

Tad jau klât arî Melnbârþi, no kurie-nes jau pieminçtâ Jaunbergu dzimta, kurEmîla Budula un viòa brâïa mâjas. Un at-kal pagriezienâ pa kreisi klât ir Íenci, notiem, tâ saucamais, kartupeïu Gaujers, ku-ram tagad uzstâdîts piemiòas akmens. BetÍencu vârdu literatûrâ ienesis Íencis. Tur-pat jau arî aiz kalniòa Urles, kurâs mâjo-jis Íenèa puðelnieks Pâvuls.

Tâtad 711.lpp. biezajai „No Viòíu kal-na lîdz Skrâìu krogam” nosaukums ir mal-dinoðs. Skrâìu krogs ir paðâ centrâ – uzvienu pusi Viòíu kalns, uz otru - Íenci.Viòíu kalna – Íenci gaisa lînija 18 km,pa Latvijas lîkajiem lielceïiem divtik.

Valdis Anaparts, piebaldzçns Saldû

Redakcijas pastâ

29

Kultûras pasâkumi augustâ un septembrî

Jaunpiebalgas novadâ

Jaunpiebalgâ12.,13.,14.08. Vislatvijas dziesminieku saiets Jaunpiebalgas „Lielkrûzçs”13.08. IZVÇLIES PIEBALGU! Izstâde-gadatirgus un tautas balle skvçrâ pie Jaunpiebalgas novada

domes un brîvdabas estrâdç „Taces” 19.08. Skatîtâju iecienîtâ seriâla ”Ugunsgrçks” jaunâko sçriju demonstrçðana Jaunpiebalgas un Zosçnu

kultûras namos27.08. Jaunpiebalgas novada saimnieku balle Lejas Butlçru ðíûnî09.09. Degradçtâs vides romantika Viòíu kalnâ10.09. Velotûre „Pâri Piebalgas pakalniem”, balle Jaunpiebalgas kultûras namâ23. 09. Izrâde Jânis Ziemeïnieks „Es eju bojâ iekârodams tevi...”piedalâsViktors Jansons un Juris Kulakovs Jaunpiebalgas kultûras namâ24.09. Dzejâ un mûzikâ durvis ver Jaunpiebalgas tautskola Jaunpiebalgas tautskolâ30.09. Tiekas Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas novadu jaunie literâti. Dzejas dienu noslçguma pasâkums

Jâòaskolâ (Emîla Dârziòa un Jâòa Sudrabkalna muzejâ)

Zosçnos15.08. SATIKÐANÂS Oïu kalnâ Mâras baznîcas vietâ plkst.19.00 Zosçnos pie Kâpurkalna ezera19.08. Skatîtâju iecienîtâ seriâla ”Ugunsgrçks” jaunâko sçriju demonstrçðana Jaunpiebalgas un Zosçnu

kultûras namos26.08. balle „Vçja radîtie” Zosçnu kultûras namâ08.09. Dzejas dienu atklâðana. Jçrcçnu dzejas teâtris ar Aleksandra Èaka dzejas izrâdi „Es gribu bût,

kâds neesmu vçl bijis...” plkst. 19.00 Zosçnu kultûras namâ16.09. „Veltîjums Antrai Liedskalniòai” (dzeja un mûzika ) Harijs Ozols un Santa Zapacka plkst.20.00

Disko balle – plkst.22.00 Zosçnu kultûras namâLûdzu, sekojiet lîdzi reklâmai www.jaunpiebalga.lv

Interesçties pa tâlruni 26178257, 64162182.

30

31

Jaunpiebalgas pagasta bibliotçka izsludinadzejas un eseju konkursu „Es un ðis laiks”

Jaunpiebalgâ un Vecpiebalgâ Aleksandra Èaka zîmç, sagaidot dzejnieka

110. dzimðanas dienu

NOLIKUMS1. Konkursa mçríi:1.1. Piesaistît skolçnu interesi literârajai daiïradei, populari-

zçjot arî latvieðu literatûru;1.2.Rosinât skolçnos iztçli un prasmi paust savas domas arî

par sabiedrîbâ notiekoðajiem procesiem;1.3. Attîstît skolçnos spçju analizçt savstarpçjâs saskarsmes

situâcijas;1.4. Veicinât skolçnos izpratni par literatûras þanru daþâdî-

bu;1.5. Parâdît, ka talantîgo bçrnu valodas izteiksme spçj bagâ-

tinât latvieðu valodas pûru.2. Konkursa aktivitâtes:2.1. Konkurss norisinâs divos literatûras þanros: dzejâ un ese-

jâ;2.2. Konkursa noslçguma pasâkums Dzejas dienu 2011 lai-

kâ Jaunpiebalgas Jâòaskolâ;2.3. Labâko darbu apbalvoðana. 3. Vieta un laiks:3.1. No 2011. gada 8. augusta - 15. septembrim izsludinâts

dzejas un eseju konkurss „Es un ðis laiks” Aleksandra Èaka zî-mç;

3.2. 2011. gada 20. septembrî – iesniegto darbu izvçrtçðana;

3.3. Pasâkuma norises vietas - Jaunpiebalga un Vecpiebal-ga;

3.4. 2011.gada 30.septembrî noslçguma pasâkums Jâòasko-lâ.

4. Dalîbnieki:Konkursâ piedalâs Jaunpiebalgas vidusskolas un Vecpiebal-

gas vidusskolas 7.- 12. klaðu audzçkòi.5. Konkursa darbu iesniegðana:5.1. Konkursa darbus pieòem saskaòâ ar noteiktajiem termi-

òiem;5.2. Darbi, kuri nav iesniegti noteiktajâ termiòâ, netiek izska-

tîti;5.3. Konkursa darbu izpilda datorsalikumâ;5.4. Darba formâts - A4;5.5. Darba apjoms neierobeþots;5.6. Konkursa darbus iesniedz Jaunpiebalgas pagasta bibli-

otçkâ, Gaujas ielâ 4, Jaunpiebalgas pagastâ, Jaunpiebalgas no-vadâ, LV-4125, e-pasts [email protected]

5.8. Darbu iesniegðanas termiòð - 2011. gada 15. septembris(pasta zîmogs);

5.9. Ar konkursa nolikumu var iepazîties Jaunpiebalgas no-vada domes interneta mâjas lapâ www.jaunpiebalga.lv

6. Konkursa vçrtçðanas kritçriji:6.1. Konkursam iesniegtajiem darbiem jâatbilst nolikumam;6.2.Iesniegtie darbi tiks vçrtçti, òemot vçrâ dalîbnieku vecu-

mu un spçju paust bûtisko.7. Konkursa organizatori:7.1. Jaunpiebalgas pagasta bibliotçka

Gatavo koka, bambusa, saulespuíes, mâla, plastmasa stabu-les un flautas; lietuskokus, dûcçjus, riekstu okarînas, perkusi-jas, vargânus, vçja zvanus, íirbju grabuïus u.c. Spçlç daþâdus

mûzikas instrumentus. Piedalâs gru-pâs „Oroboro” un „Ze Laika Pareìo-tâji”.

Kâ pasniedzçjs mûzikas instru-mentu izgatavoðanas apmâcîbâ pie-dalîjies folkloras nometnçs „Laipa”,„Trçjdeviòi spçlmanîði”, „Pulkâeimu, pulkâ teku”, „3x3”, kâ arî

„Tradicionâlo prasmju skolâ”.

Mûsu pasâkuma apmeklçtâjiemtiks piedâvâts iepazîties ar tradicionâ-liem un eksotiskiem mûzikas instru-mentiem no personîgâs kolekcijas. Pçc vçlçðanâs bûs iespçja pa-klausîties kâdu noskaòu mûziku.

p.s.Par grupu:„Oroboro” ir dzîvâs improvizâcijas grupa, kas savos priekð-

nesumos izmanto daþâdus mûzikas instrumentus un skaòurîkus.Izdoti divi albûmi.

www.myspace.com/oroborolv

Niedru stabulîtes Radoðo darbnîcu veido Aleksandrs Maijers

Oktobrî ir iecere satikt vçl vasaru Itâlijâ. Brauciens ar autobusu aptuveni nedçïu pâri Alpiem caur Ðveici un Mona-ko, tad Ziemeïitâlijas Ligûrijas jûras klinðainâ piekraste un romantiskâs pilsçtiòas, tâlâk Toskâna, Sanmarîno un mâjup caurilatvieðu slçpotâju „paradîzei” Livigno un Austrijai. Ceïojumâ skatîsim kalnu ainavas un ðoreiz Itâliju vairâk no „sçtas” puses,baudîsim vînu, vietçjos çdienus un romantiku.

Tûrisma firma „Impro” pçc pasûtîjuma sastâda marðrutu un rezervç viesnîcas. Pârçjais mûsu paðu ziòâ, arî autobusa ðofe-ri savçjie – Ilvars un Ivo.

Ja interesç sîkâka informâcija un vçlaties piebiedroties, zvaniet 29428293 vai 64162582 (Egilam)!

Izvçlies Piebalgu

32

Jaunpiebalgas novada domes izdevumsRedakcija: Zane Althabere tâlr. 4162437 (darbâ), 26345624 (mob.), Vçsma Johansone tâlr. 64162311 (darbâ), 26615072

(mob.), Zinaida Ðoldre tâlr. 64129837 (darbâ), 22409419 (mob.) e-pasts:[email protected]; [email protected] Mâjas lapas adrese http://www.jaunpiebalga.lv

Par skaitïu un faktu pareizîbu, kâ arî par sludinâjumu tekstu atbild autors. Publicçtie materiâli ne vienmçr atspoguïo redakcijasviedokli. Pârpublicçðanas vai citçðanas gadîjumâ atsauce obligâta. Iespiests SIA „Latgales druka”.

Pierimst soïi, klusç domas,Neskan mums vairs tava

balss.Tikai klusa sâpe sirdîIlgi vçl pçc tevis sauks.

Miruði

Anna Oðiòa 76 gadu vecumâ, Roberts Âbelnieks 77 gadu vecumâ,Nikolajs Harkovs 75 gadu vecumâ,Helçna Íuze 74 gadu vecumâ,Guntars Zaïais 61 gada vecumâ,Egita Kïaveniece 76 gadu vecumâ..

Izsakâm lîdzjûtîbu tuviniekiem!

Jaunpiebalgas novada dome

Lai tçva mîlestîba paliek dziïi sirdîPar avotu, kur mûþam spçku smelt!

(Z.Vijupe)Jaunpiebalgas vidusskolas kolektîvs izsaka lîdzjûtîbu

ROBERTA ÂBELNIEKA ìimenei.==

Mûþîbâ aizgâjis Jaunpiebalgas vidusskolas fizkultûras skolotâjs (1959-1963)

KÂRLIS RIEKSTS (1935-2011)Lîdzjûtîba piederîgajiem no Jaunpiebalgas vidusskolas

==

�

Vetârste Anna Mackevièa gaidîszvanus 6.,7., 20., 21. augustâ un

10.,11., 24., 25. septembrî. Tel. 29409709

Sludinâjumi

Lîdzjûtîbas

PIEMINOT...

Tieði vidusskolas 65. dzimðanas dienâ 2.jûlijâ pâr-stâja pukstçt Jaunpiebalgas vidusskolas ilggadçjâs bi-oloìijas un mâjturîbas skolotâjas ELZAS KRÛMIÒASsirds. Salidojumâ to vçl nezinâjâm, bet daudzâs sve-cîtes vidusskolas parkâ un mûsu domas, atmiòas pie-minçja SKOLOTÂJU. Skolotâju-veterânu alejâ1984. gada 4. oktobrî ozolu iestâdîja Eduards Krû-miòð, bet lîdzâs tam- Elzas Krûmiòas stâdîtais bçrzs.2011.gada 6.jûlijâ skolotâja guldîta Alûksnes kap-sçtâ.

Oktobrî viòai bûtu 90 gadu, bet laika posms no1959.- 1987.g. - darba mûþs Jaunpiebalgas vidusskolâ. Skolotâja uzsâka ap-stâdîjumu veidoðanu mâla kalnâ ap jaunuzcelto vidusskolas çku, izveidoja la-bu izmçìinâjumu lauciòu, bija TSSI dalîbniece 1972. gadâ, laureâte par pç-tîjumiem lauksaimniecîbâ kopâ ar skolçniem Rûtu Beíeri un Ilgoni Ðukstu.Izveidoja tiem laikiem teicamu bioloìijas kabinetu ar milzîgu palmu un pla-ðu uzskates lîdzekïu klâstu. Tas bija viens no pirmajiem mâcîbu kabinetiemJaunpiebalgas vidusskolâ. Dzîvoja jaunuzceltâs mazâs skolas 2. stâvâ un past-âvîgi rûpçjâs par vidusskolas parku. Bija aktîva dramatiskâ pulciòa un sa-rîkojumu deju atbalstîtâja. Autoritâte telpu un svinîbu galdu noformçðanâ,daudzajos skolâ notiekoðajos seminâros klâja izsmalcinâti noformçtus un ser-vçtus galdus, vadîja telpu noformçðanu. Atbalsts visâs skolas iniciatîvâs.

Skolotâju Elzu Krûmiòu- dzîvesgudru, gaiðu cilvçku, padomdevçju kâ lie-liem, tâ maziem- piemin skolçni un skolotâji Jaunpiebalgas vidusskolâ.

Velotûre ”Pâri Piebalgas pakalniem” –

10. septembrî!

Sekojiet reklâmai!

Atgâdinu, ka joprojâm ie-spçjams papildinât ArtûraDulbes fotogrâfiju kolekciju.Ðoreiz fotogrâfijâ redzamsnamdaris Kârlis Bite (vidû) arjauniem amatniekiem.

Zvanît Vçsmai Johansonei(tâlr. 26615072).