Atjaunojamā enerģija – Latvijas iespējas tautsaimniecībai un · Atjaunojamā enerģija – Latvijas iespējas tautsaimniecībai un klientam. 1 LAEF - Latvijas Atjaunojamās

Atjaunojamā enerģija –

Latvijas iespējas

tautsaimniecībai un

klientam.

1

LAEF - Latvijas Atjaunojamās Enerģijas Federācija Valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe Jūrmala, 2017.gada 24. maijā.

2

Īsumā par LAEF

LAEF – Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija pārstāv lielāko daļu

vietējo energoresursu asociāciju, ieskaitot sekojošas darbības jomas:

• Biomasas, koksnes šķeldas ražošana, t.sk. granulas

• Enerģijas ražošana biomasas koģenerācijas stacijās

• Enerģijas ražošana biogāzes stacijās

• Vēja elektrostacijas

• Mazās hidroelektrostacijas,

• Saules enerģija

Ar mums sadarbojas sekojošas nozares:

• Lauksaimniecības organizācijas (LOSP), Kūdra (enerģētiskās kūdras

ieguve), biodegvielas ražotāji, Latvijas tirgotāju un ražotāju kamera

(LTRK)

3

Vietējā enerģija - vai Latvijai to vajag?

Plānotais 2020. gada mērķu izpildījums

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

Bel

gium

Bul

gari

a

Czec

h R

epub

lic

Den

mar

k

Ger

man

y

Esto

nia

Irel

and

Gre

ece

Spai

n

Fran

ce

Cro

atia

Ital

y

Cypr

us

Latv

ia

Lith

uan

ia

Luxe

mbo

urg

Hu

ng

ary

Mal

ta

Net

herl

and

s

Aus

tria

Pola

nd

Port

ugal

Rom

ania

Slo

ven

ia

Slo

vaki

a

Finl

and

Swed

en

Uni

ted

King

dom

Icel

and

No

rwa

y

EU (

28

co

un

trie

s)

Eurostat dati saskaņā ar nacionālajiem ziņojumiem 2014 2020


5

Enerģētiskā pašpietiekamība;

LV 56% atkarība no ārējiem piegādātājiem un cenām:

milj. EUR

2013.g. katras dienas bilance:

• izdevumi par importētajiem fosilajiem -17,3 milj. EUR/dienā

• ieņēmumi par eksportēto enerģētisko koksni +3,1 milj. EUR/dienā

Maksājumi par vietējo siltumenerģiju un to

cikls noslēdzas nacionālās robežās

6


7

Enerģētisko resursu pieejamība pasaulē

Enerģētiskā tirgus attīstības dinamika


9

• Saules enerģijas izmantošana Latvijā – virzība uz mazoglekļa ekonomiku, drošu energosistēmu un klimata pārmaiņu novēršanu.

Saules enerģija –pasaules nākotne

. Iepriekšējā desmitgadē saules enerģijas izmantošana pieauga eksponenciāli, uzstādītā PV paneļu kopējā jauda 2000. gadā bija 1,4 GW, taču 2010. gadā jau 40 GW, no tā var secināt, ka vidējais pieauguma ātrums bijis apmēram 49% gadā. Gandrīz puse – 44% no pasaulē uzstādītajiem PV paneļiem bija uzstādīti Vācijā, 10% Spānijā, 9% Itālijā. Saules termisko tehnoloģiju izmantošana (siltumenerģijas iegūšanai) pieauga 5 reizes – no 40 GW kopējās uzstādītās jaudas 2000. gadā, līdz 185 GW 2010. gadā. Straujais pieaugums lielā mērā skaidrojams ar enerģētikas politikas atbalstu saules tehnoloģijām Vācijā, Itālijā, Japānā, Ķīnā u.c. 2010. gadā 85% no uzstādītajiem PV paneļiem bija pieslēgti kopējam elektroenerģijas tīklam, vairāk kā 80% bija kristāliskā silīcija moduļi, atlikušie 20% gandrīz pilnībā bija plānās filmas moduļi. Populārākās termiskās tehnoloģijas bija vakuuma cauruļu kolektori – apmēram 56% no uzstādītās jaudas.

10

Saules enerģijas tehnoloģijas

• Saules paneļi jeb PV (fotovoltu) moduļi saules starojumu pārvērš elektroenerģijā. PV tehnoloģijas saules starojuma enerģiju, kas atrodas gaismas fotonos, pārvērš elektroenerģijā ar pusvadītāju materiāliem.Tirgū izplatītākās ir divu veidu saules sistēmas elektroenerģijas ražošanai – plānās filmas (thin film) un kristāliskā silīcija moduļi. Plānās filmas moduļiem ir zemāks lietderības koeficients, apmēram 5 – 11%, taču tie ir ievērojami lētāki par otra tipa moduļiem, l. Kristāliskā silīcija paneļu sistēmas standarta apstākļos darbojas ar 11% – 19% efektivitāti. Jau 2010. gadā apmēram 80% no iekārtu tirgus aizņēma kristāliskā silīcija

• Saules kolektors akumulē saņemto siltumenerģiju, šīs sistēmas ir balstītas uz vienkāršiem principiem, kas cilvēcei zināmi jau vairākus gadsimtus: saules starojums uzkarsē ūdeni, kas iepildīts melnā traukā. Saules starojuma enerģiju var izmantot gan karstā ūdens sagatavošanai, gan telpu un baseinu papildus apsildei.

11


12

Saules enerģijas pieejamība Latvijā vidēji

no 950 līdz 1250 kWh/gadā uz m2

• Latvijā kopējā

• jauda 0,69 MWe

• Lietuvā uz 2016.g.

jauda 69 Mwe, tagad

72,54 MWe

• Igaunijā 2014. gadā

saražotas 524 MWhe

Sociālās aprūpes centrs Tērvete, Jauda 51 kW

Saules starojuma intensitāte Latvijā

Pac SIA “Baltic Solar” un SIA “Saules enerģijas ieleja” datiem 2015. gadā saules elektrostacijas saražoja 1200 - 1440 kWh uz vienu uzstadīto kW.

2016. gada 7. aprīlī AS "Sadales tīkls" elektrotīklā oficiāli reģistrēti un pieslēgti bija 223 saules mikroģeneratori ar kopējo jaudu 1242 kW un

16 saules elektrostacijas ar kopējo jaudu 924 kW

Bērnudārzs Cēsīs. Jauda 101,08 kW


15

:

Jēkabpils reģionālā slimnīca. Jauda 285,168 kW


16

:

1998.gada beigās Latvijā darbojās 35 mazās hidroelektrostacijas.

1999.gada beigās darbojās jau 55 mazās HES, bet 2002.g. beigās to

skaits sasniedza 149 (šobrīd – 145).

Pēdējos gados mazās HES saražo ap 70 milj. kWh elektroenerģijas,

kas tuvu 1 % no Latvijā kopā patērētās elektroenerģijas gadā.

Hidroenerģijas resursu potenciāls

Hidroenerģijas stacijas ar jaudu

Gada apjoms (GWh) 2013

Enerģētiskais potenciāls

(GWh)

Neapgūtais Potenciāls

(GWh)

< 1MW 77 280 205

Hidroenerģijas stacijas ar jaudu

Kopējā uzstādītā

jauda (MW)

Nākotnes jauda (MW)

Neapgūtā jauda (MW)

< 1MW 26 96 70

Sociāli – ekonomiskais nozīmīgums

Esošo hidrostaciju skaits (uz 01.01.2015) 145

Potenciālo jauno hidrostaciju skaits (uz 01.01.2022) 210

Kopējais jaunu darba vietu skaits uz (uz 01.01.2022) 180 Modernizācijas un būvniecības darbos iesaistīto darba vietu skaits 7 gados 2 800 – 3 000 Kopējais investīciju apjoms, EUR (2016.- 2022.) 214 miljoni Gada vidējais investīciju apjoms 30,5 miljoni Vidējais investīciju atmaksāšanās periods (gados) 8 – 10 gadi pie realizācijas tarifa atbilstoši MK Nr. 262

Maksājumi budžetā: Šobrīd (vidēji gadā, t.sk SEN,DRN ) 8 000 000 euro Ja notiktu attīstība 24 000 000 euro

Attīstības ierobežojumi

Daudzkārtēja obligātā iepirkuma nosacījumu maiņa pēdējo 5 gadu laikā Obligātā iepirkuma apturēšana / iesaldēšana No 2014. gada valsts piemēro absurdu dabas resursu nodokli HESiem ar jaudu līdz 2 Mw , tagad arī virs, par caurplūdušu ūdeni! Uzņēmumiem, kas elektroenerģiju pārdod brīvajā tirgū, tas sastāda līdz 70% no gada bruto ieņēmumiem!!! MK noteikumi Nr. 27 par “Noteikumi par upēm (upju posmiem), uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus”

Vēja parki Latvijā

• Neattīstīta un fragmentēta nozare; • 2 projekti pēc būtības: Grobiņa 19.8 MW un Tārgale 20.7 MW; • Pēdējo 2 gadu laikā Latvijā nav uzsākts neviens projekts; • VARAM un EM nelabvēlīgi likumdošanas akti VES.

0,6

Uzstādītās VES MW uz

01.01.2016

0,5

1,1 20,7

11,0

1,0 0,9

0,8 2,0

2,8 4,8

0,8 2,0

19,8 0,2

0,8 69.8

Nākotnē plānotie Vēja parki

Parki, kuri nav realizēti, bet ir saņēmuši būvatļauju (MW).

50 40

66

6,9

40

202,9

72,9

Iespējams tiks uzstādītas

No tiem ar atbalstu

Vēja elektrostacijas kaimiņos • Igaunijā uzstādītas

jaudas 302.7 MW, Hījumā izstrādē 1000MW;

• Lietuvā 2015. g. 279,3 MW. Līdz 2016. gada beigām jau 498,9 MW;

• Baltijā vidēji VES jaudas aug par 60 MW gadā;

• Norvēģijas mērķis 3000 MW līdz 2020 gadam.


29

Vai resursi tiek izmantoti racionāli:

Avots: Latvijas Kokrūpniecības federācija


30

Enerģētiskā pašpietiekamība;

• Latvijai ir visi priekšnosacījumi 100% pašpietiekamībai:

• Ap 55% Valsts teritorijas klāj meži;


31

• Latvijai ir visi priekšnosacījumi 100% pašpietiekamībai:

• 55% Valsts teritorijas klāj meži;

• 10 milj. m³ šķeldas ekvivalenta gadā paliek mežā;

• 8 milj. m³ šķeldas ekvivalenta gadā tiek eksportēti;

1780 1747 1917

2439 2578 2782 2888 2923 2958

3241 3260

27% 27% 30%

38% 40% 43% 45% 45% 46%

50% 51%

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

0

500

1 000

1 500

2 000

2 500

3 000

3 500

4 000

4 500

5 000

1923 1935 1949 1961 1973 1983 2000 2003 2006 2009 2014

Milj.ha

Meža platība, milj.ha Mežainums, %Datu avots: 2000. - 2014. Zemkopības ministrija, 1923 - 1990 Meža fonds

32

Lielākā biomasas koģenerācijas stacija Latvijā

Vidējas jaudas

koģenerācijas

stacija Jelgavā

24 MWel

45 MWsilt

Izmanto

nežāvētu

koksnes

biomasu

Investors

FORTUM


33

:


34

:


35

:

Veiksmīgākie enerģijas ražotāji savām

un citu vajadzībām: Ferma, biogāze,

apkure un alus ražošana….. AS «Agrofirma Tērvete»

Veiksmīgākie enerģijas ražotāji savām un citu vajadzībām: SIA «BIOZIEDI»

Liellopu ferma, biogāze, zivis un garneles


un citu vajadzībām: Liellopu ferma,

biogāze un siltumnīcas…… ZS «Mežacīruļi»


un citu vajadzībām: Biogāze un

apdzīvotu vietu siltumapgāde…. SIA «AGROIECAVA»

40

Atbalsta samazināšanās


41

Samazina SEG emisijas:

Latvijai ir jāsasniedz ambiciozi 2030 mērķi SEG

mazināšanā: • AER neizdala SEG emisijas (VES, HES, Saule);

• Biogāzes stacijas utilizē SEG gāzes izdalošās organiskās vielas;

• CO2 1 tonnas kaitējums sabiedrībai sastāda 35EUR:

• Veselības aprūpes izdevumi;

• Iedzīvotāju produktivitātes samazinājums;

• Kaitējums videi;

• Lauksaimniecības produkcijas izlaides samazinājums.


42

Tehnoloģiju pārnese un izstrāde:

AER tehnoloģijas ir inovatīvas un inovācijas rosinošas:

AER iekārtas apkalpojošie inženieri gūst ieskatu modernās tehnoloģijās;

Tehnisko zinātņu studenti gūst iespēju lokāli pētīt AER tehnoloģijas;

Uzņēmēji gūst iespēju attīstīt augstas pievienotās vētības produktus:

• Apkalpojot iekārtas;

• Ražojot iekārtu komponentes;

• Izstrādājot jaunus IT risinājumus;

• Izstrādājot jaunus tehnoloģiskos risinājumus;

• Ražojot jaunas AER iekārtas.

Izteikti negatīva naudas plūsmas bilance

-€600 000 000

-€500 000 000

-€400 000 000

-€300 000 000

-€200 000 000

-€100 000 000

€0

€100 000 000

€200 000 000

€300 000 000

2010 2011 2012 2013 2014

Naudas plūsma par granulu eksportu EUR

Naudas plūsma par šķeldas eksportu EUR

Naudas plūsma par gāzi EUR

Avots: LAEF


44

Jaunas darba vietas reģionos un sakārtota vide:

Jaunradītas darba vietas, izpildot 2020 nacionālo AER mērķi* Latvijas Republikas Rīcība atjaunojamās enerģijas jomā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa direktīvas 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK ieviešanai līdz 2020. gadam.

Avots: ZA Fizikālās enerģētikas institūts


45 Avots: Latvijas Kokrūpniecības federācija

Katri 10 privātajā sektorā strādājošie cilvēki

palīdz

“uzturēt” 21 citu Latvijas iedzīvotāju:

■9 “iztikas” pabalstu saņēmējus,

■3 valsts funkciju īstenojošus darbiniekus,

■9 apgādājamos.

46

Kādēļ atjaunojamie resursi enerģētikā?

1. Globālā cīņa par resursiem nekad nav rimusi;

2. Resursi pieejami savā jurisdikcijā;

3. Enerģijas un finansu cikls ražošanas laikā

noslēdzas valstī;

4. Blakusefekti – nodarbinātība, iekārtu ražošana,

tehnoloģiskā pārnese, lauks izglītībai un

zinātnei;

5. Vēja, saules un hidro resursu cena ir nulle;

6. Pamats ilgtspējīgai ekonomiskai attīstībai un

tehnoloģiskam progresam.

Kādēļ vajadzīgs jauns vietējās

enerģijas likums?

Sešos gados likumi un MK noteikumi par atjaunojamiem resursiem mainīti vairāk kā desmit reizes, tomēr: • Lielā mērā ir apdraudēta Latvijas apņemšanās izpildīt

2009/28/EC direktīvas uzstādītos mērķus

• 2030. gada enerģētikas mērķus attiecībā ar esošiem tempiem neizdosies sasniegt,

• Nav nekāda pozitīva scenārija attīstītas un OECD valsts pienākumu klimata pārmaiņu procesā realizācijai,

• Administratīvās barjeras pret jauniem projektiem ir dārgas un tās pavada tiesu procesi;

• Bažas par elektrības cenu augšanu nenoteiktas un pretrunīgas likumdošanas ietekmē pretēji ekonomiskai loģikai ir iesaistījušas valsts budžeta līdzekļus juridisku kļūdu seku, bet ne iemeslu „ labošanai” .

• Pēdējos trīs gadus palielinās importētās elektrības daudzums un naudas aizplūšana

47

Kādēļ tieši tagad vajadzīgs jauns

vietējās enerģijas likums?

• Valsts 2030. gada enerģētikas mērķu

sasniegšana.

• Parīzes klimata mērķu sasniegšana.

• Ievērot OECD sadarbības principus.

• Samazināt administratīvās barjeras jauniem

projektiem.

• Samazināt enerģētisko atkarību no

importētajiem resursiem.

48

Kādēļ tieši tagad vajadzīgs jauns

vietējās enerģijas likums?

.

2014. gadā ES apņemšanās līdz 2030. gadam siltumnīcefekta gāzu emisiju visās tautsaimniecības nozarēs samazināt vismaz par 40 % salīdzinājumā ar 1990. gadu.

Dalībvalstīm laika posmam no 2021. līdz 2030. gadam noteikti siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG) samazinājuma mērķrādītāji transportam, ēku sektoram, lauksaimniecībai, atkritumu nozarei, zemes izmantošanai un mežsaimniecībai.

Latvijai paredzēts 6% SEG emisiju samazinājums attiecībā pret 2005.gadu

49

Ko jāsasniedz jaunam vietējās

enerģijas veicināšanas likumam?

50

1. Jānodrošina taisnīga juridiskā vide vietējās

enerģijas ieguvei, pārveidei pielietojamās formās

un vides ilgtspējai.

2. Jāveicina resursu izmantošana bez uzsvara uz

kādas tehnoloģijas pārākumu.

3. Nav jāsadārdzina enerģijas izmaksas virs apgādes

drošības, ilgtspējīgas attīstības, sociālās un reģionu

izaugsmes kritērijiem.

51

52

Enerģija jūsu dienai – lai tā būtu ilgtspējīga!

Paldies!

Atjaunojamā enerģija – Latvijas iespējas tautsaimniecībai un · Atjaunojamā enerģija – Latvijas iespējas tautsaimniecībai un klientam. 1 LAEF - Latvijas Atjaunojamās

Documents