ASPAZIJA – RAINIS DZĪVĀ DZĪVE · šana («Վահագնի ծնունդը»), kura nonākusi līdz mūsu dienām, pateicoties Movsesam Horenaci (Armēnijas vēsture). Rainis šim

ASPAZIJA – RAINIS DZĪVĀ DZĪVE

Aspazija un Rainis iekslapas.indd 1 25. maj 2017 22.48

Daugavpils Universitāte

ASPAZIJA – RAINIS DZĪVĀ DZĪVE

Kolektīvā monogrāfija

Sastādītāja un zinātniskā redaktore Maija Burima

Aspazija un Rainis iekslapas.indd 2-3 25. maj 2017 22.48

ASPAZIJA – RAINIS. DZĪVĀ DZĪVE

Kolektīvā monogrāfija izdota ar Valsts pētījumu programmas „Letonika” projekta „Kultūra un identitātes Latvijā: mantojums un mūsdienu prakse”

(proj. Nr. 4.2) un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Sastādītāja un zinātniskā redaktore:Dr. philol., prof. Maija Burima

Zinātniskie recenzenti: Dr. philol., vad. pētn. Inguna Daukste-Silasproģe (Latvija),

Dr. habil. philol., prof. Alvydas Butkus (Lietuva)

Izdota ar Daugavpils Universitātes Zinātnes padomes 2017. gada 8. maija sēdes lēmumu.

Māksliniece Solvita KukleTulkojusi angļu valodā Sandra Meškova

Redaktores Ieva Jansone (latv. val.), Regīna Jozauska (angļu val.)

Korektore Jana Butāne-ZarjutaMaketētājs Oskars Stalidzāns

Grāmatas ilustrēšanai izmantoti attēli no autoru personiskajiem arhīviem

un Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma

Saturs

Priekšvārds. 21. gadsimta aspaziāna un rainisms . . . . . . . . . . . . . 11

Introduction. Twenty-first Century Studies of Aspazija and Rainis . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 23

IASPAZIJA UN RAINIS STARPDISCIPLINĀROS KONTEKSTOSASPAZIJA AND RAINIS IN INTERDISCIPLINARY CONTEXTS

MĀRIS BALTIŅŠ, INA DRUVIETEAspazija, Rainis un latviešu valodas attīstība: domas un darbi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .39Aspazija, Rainis, and the Development of Latvian: Thoughts and Deeds

GATIS DILĀNS, ASTRA SKRĀBANEAspazijas un Raiņa poētisko vārdformu analīze autoru dzejas korpusos . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 54The Analysis of Poetic Word Forms in Poetry Corpora of Aspazija and Rainis

ZAIGA IKEREMūžības saspēle dzejas un filozofijas tvērumā: Aspazija, Platons, Timeņecka . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 72Interplay of Eternity in the Conception of Poetry and Philosophy: Aspazija, Plato, Tymieniecka

ISBN 978-9934-549-39-7

© Daugavpils Universitāte, 2017© Maija Burima, sastādījums,

priekšvārds, 2017© Rakstu autori, 2017© Solvita Kukle, vāka dizains, 2017© Apgāds „Zinātne”, izdevums, 2017


ILZE KĻAVIŅA Aspazijas un Raiņa lugu 19.–20. gadsimta mijas iestudējumu nozīme latviešu profesionālā teātra attīstībā . . . . . . 87 The Role of Plays by Aspazija and Rainis, Staged at the Turn of the 19th and 20th Centuries, in the Development of Latvian Professional Theatre

VIKTORS HAUSMANISTrīs mīlas stāsti Raiņa drāmās . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 105Three Love Stories in Rainis’ Drama

ANITA HELVIGA Ieskats literatūrzinātnes termina semantiski funkcionālajā kontekstā: Raiņa divieši . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 113Overview of Literary Theory Term in the Semantically Functional Context: Rainis’ Twosome (‘divieši’)

VALĒRIJS MAKAREVIČSDzimtenes tēls Raiņa daiļradē. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 134The Image of Homeland in Rainis’ Oeuvre

HENRIHS SOMSRaiņa un Aspazijas piemiņas iemūžināšana Daugavpilī: arhīvu fondu, preses un atmiņu liecības . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 144Immortalising the Memory of Rainis and Aspazija in Daugavpils: Evidence of Archive Collections, Press and Memories

ĒVALDS DAUGULISHarmoniskā valoda Jāzepa Vītola bērnu dziesmās ar Raiņa tekstiem . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 159Harmonic Language in Children’s Songs by Jāzeps Vītols with Rainis’ Lyrics

BAIBA JAUNSLAVIETEAspazijas dzejolis Mēness starus stīgo latviešu vokālajā mūzikā: kopīgais un atšķirīgais komponistu interpretācijās . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 173The Moon Beam Light in the Latvian Vocal Music: Common and Different Features in the Interpretations of Composers

IIASPAZIJAS UN RAIŅA PERSONĪBA UN DAIĻRADE SALĪDZINĀMOS KONTEKSTOSPERSONALITY AND WRITINGS OF ASPAZIJA AND RAINIS IN COMPARATIVE CONTEXTS

2.1.SASAUCES AR DAŽĀDU LAIKMETU UN ŽANRU PĀRSTĀVJU LATVIEŠU LITERĀTIEMBONDS BETWEEN LATVIAN LITERATY OF DIFFERENT EPOCHS AND GENRES

INTA GENESE-PLAUDERadošas personības un sadzīves attieksmes Aspazijas un Augusta Deglava sarakstē un citos tekstos . . . . . . . . . . . . . . . 197Creative Personality and Everyday Life in Aspazija and Augusts Deglavs’ Correspondence and Other Texts

ALĪNA ROMANOVSKADažas paralēles pārcilvēka koncepcijā: Rainis – Austriņš . . . . . 208Some Parallels in the Conception of the Superhuman: Rainis and Austriņš

SANDRA OKUŅEVAPuķu lodziņš un Sēd uz sliekšņa pasaciņa: Raiņa un Aspazijas dzejas izlases bērniem . . . . . . . . . . . . . . . . . . 224Puķu lodziņš and Sēd uz sliekšņa pasaciņa: Poetry Collections for Children by Rainis and Aspazija


ANDA KUDUMAAspazijas un Raiņa inspirācijas Mirdzas Ķempes daiļradē . . . . 241Inspirations from Aspazija and Rainis in Mirdza Ķempe’s Oeuvre

IVETA RATINĪKARaiņa un Aspazijas personība un teksti kā intertekstualitātes avots latviešu mūsdienu dzejā. . . . . . . . . . 259Personalities and Texts by Rainis and Aspazija as a Source of Intertextuality in Contemporary Latvian Poetry

2.2.REZONANSE UN INTERPRETĀCIJA STARPNACIONĀLOS LITERĀROS KONTAKTOSRESONANCE AND INTERPRETATION IN INTERNATIONAL LITERARY CONTACTS

MAIJA BURIMAAspazija un Rainis kā komparatīvistikas pētījumu objekts . . . . 277Aspazija and Rainis as an Object of Comparative Studies

VIGMANTS BUTKUS / VIGMANTAS BUTKUSRainis lietuviešu kulturoloģijā un literatūrzinātnē . . . . . . . . . . . 316Rainis in Lithuanian Cultural and Literary Studies

TIGRANS SIMJANS / TIGRAN SIMYANArmēņu „pēdas” un recepcija: Rainis . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 331Armenian “Traces” and Reception: Rainis

IRINE MODEBADZE / IRINE MODEBADZERainis gruzīnu literatūrā . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 351Rainis in the Georgian Literature

RAHILA GEIBULLAJEVA / RAHILYA GEYBULLAYEVANacionālās identitātes atspoguļojums 20. gadsimta sākumā žurnālā Mulla Nasreddins un citos izdevumos . . . . . . . 369National Identity Representation in the Early 20th Century on the Pages of Journal Molla Nasreddin and Beyond

JURIJS ORĻICKIS / YURIY ORLITZKIYKrievu valodā tulkotās Raiņa dzejas vārsmošanas īpatnības . . 387Versification Peculiarities of the Translations of Rainis’ Poems into Russian

ŽANS BADINSRainis un Aspazija Jeremeja Parnova garstāstā Vētras sēja . . . . 409Rainis and Aspazija in Yeremey Parnov’s Story Seeds of Storm

ILONA ĻAHARaiņa lugas Jāzeps un viņa brāļi pirmizrāde Zviedrijā . . . . . . . . 422The Premiere of Rainis’ Play Joseph and His Brothers in Sweden

Personu rādītājs . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 435Index

Autori . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .459Authors


330 ASPAZIJA – RAINIS. DZĪVĀ DZĪVE

Genzelis B. J. Rainio trauka. Kultūrų sąveika. Vilnius: Mintis, 1989, 167.–177. pl.Juozaitis A. Rainis, arba inteligentijos spindesys ir skurdas. Ryga – niekieno civilizaci-

ja. Vilnius: Alma littera, 2011, 89.–107. pl.Korsakas R. K. J. Rainio dramaturgija. Rainis J. Pūsk, vėjeli! Kaunas: Spaudos fondas,

1938, 5.–16. pl.Korsakas K. Janis Rainis (1865–1929). Rainis J. Rinktinė. Vilnius: Valstybinė grožinės

literatūros leidykla, 1952, 5.–33. pl.Korsakas K. Vertėjo žodis. Rainis J. Lyrika. Vilnius: Vaga, 1975, 216.–220. pl.Masionienė B. Baltijos tautos: Kultūros istorijos metmenys. Vilnius: Aidai, 1996.Mykolaitytė A. Maironio ir Rainio istoriosofinės dramos. Eina garsas. Nauji Maironio

skaitymai. Vilnius: Lietuvių literatūros ir tautosakos institutas, 2014, 197.–211. pl.Nastopka K. Janis Rainis ir Lietuva. Lietuvių ir latvių literatūrų ryšiai. Vilnius: Vaga,

1971, 143.–191. pl.Paleckis J. Rainis – kovotojas ir kūrėjas. Kultūra, Nr. 12, 1929, 605.–609. pl.Sauka D. Paralelė – Rainis. Fausto amžiaus epilogas. Vilnius: Tyto alba, 1998, 123.–127. pl.

TIGRANS SIMJANS (Tigran Simyan)

Armēņu „pēdas” un recepcija: Rainis

ARMENIAN “TRACES” AND RECEPTION: RAINIS

Summary

In the article, the reconstruction of psychological, ethical, and empathetic “motives” of the reception of Armenian themes (history, motifs, etc.) in the works by Rainis is revealed by semiotic and typological methods.

In the context of variant / invariant opposition (as metalanguage) the way the “Armenian” was redefined in the works by the Latvian writer has been analysed, as well as on which motif-thematic and textual levels Armenian “traces” can be found.

The aim of the paper is also to critically analyse scientific texts by Armenian researchers including their approaches, methods, and research motives. The analyses show that soviet periodicals did not appreciate his oeuvre and it was presented in a prejudiced way. Press publications were limited to broad narration of his life and work. The corpus of texts was rather stereotyped, with repetition of his ideas and thoughts. This was probably caused by good honoraria paid by the soviet newspapers (10–15 roubles for half a page) that attracted those who were looking for an easy and quick way of extra work without much effort. The presence of Rainis in Armenian socio-cultural sphere was not limited to texts exclusively. His name is commemorated in the name of one of the streets in Yerevan. After the disintegration of the Soviet Union, Armenian and Latvian literary relations grew weaker. This is also testified to by the absence of scholarly papers in recent 25 years (1990–2015). Yet I would like to express hope that the lost ties will be re-established.


333332 ASPAZIJA – RAINIS. DZĪVĀ DZĪVE T. Simjans. Armēņu „pēdas” un recepcija: Rainis

Pirms runāt par Raiņa literārajām „pēdām” Armēnijā, jānorāda zī-mīgs fakts, ka Raiņa vārds iemūžināts vienā no Erevānas ielu no-saukumiem. Precīzus datus, kopš kura laika ielai ir šis nosaukums, diemžēl nav iedevies iegūt; zināms vien, ka iela Raiņa vārdā dēvēta jau 1965. gadā. Pilsētas vecākie iedzīvotāji stāsta, ka izcilā latviešu dzejnieka vārdā iela tiek saukta jau vairāk nekā 55 gadus.

Raiņa vārds ir līdzās viduslaiku zinātniekam Ulneci, Rubinjan-cam – armēņu karaliskās Kilikiju dzimtas (1080–1219) vārdam, līdzās māksliniekam Minasam Avetisjanam (1928–1975), dzejnie-kam Paruiram Sevakam (1924–1971), krievu rakstniekam Niko-lajam Gogolim (1809–1852) un vācu sabiedriskajam darbiniekam, orientālistam, humānistam, armēņu tautas aizstāvim, kurš centies novērst armēņu genocīdu, Johannesam Lepsiusam (1858–1926).

Pamatojoties uz Google karti, šobrīd, izņemot galvaspilsētu Erevānu, kur arī rodamas Raiņa „pēdas”, citās Armēnijas apdzīvo-tās vietās nav ielas ar Raiņa vārdu. Veicot īpašu pastaigu pa Raiņa ielu, aptaujājām iedzīvotājus: kas bija Rainis, ar ko viņš nodarbo-jās? Jaunākās paaudzes pārstāvji zināja, ka viņš bija rakstnieks, bet viens no jauniešiem atzīmēja, ka Rainis bijis arī armēņu dzejas tul-kotājs. Kāda pusmūža sieviete stāstīja, ka jaunībā neko nav zināju-si par Raini, bet pagājušā gadsimta 80. gados viņa bijusi Rīgā un, pastaigājoties parkā, nejauši nonākusi pie Raiņa pieminekļa. Viņa bijusi ļoti iepriecināta, ka beidzot „iepazinusies” ar dzejnieku.

Armēņi un armēņu kultūra Raiņa literārajā mantojumā

Latviešu sabiedrībai ir zināma Raiņa tulkojumu antoloģija Ne-mierīga sirds. Dziesmas no visas pasaules (1921), kurā ir tulkojumi no sengrieķu, itāļu, krievu, lietuviešu, somu, ebreju, indiešu, arā-bu, persiešu, turku un armēņu valodas. Šajā antoloģijā iekļauts arī fragments no pirmskristiānisma laika dzejas Vahagna piedzim-šana («Վահագնի ծնունդը»), kura nonākusi līdz mūsu dienām,

pateicoties Movsesam Horenaci (Armēnijas vēsture). Rainis šim dzejolim devis nosaukumu Uz varoņa dzimšanu. Jau dzejoļa virs-raksts liecina, ka tas ir brīvs tulkojums. Kamsars Grigorjans šai sa-karā raksta: Domājams, tas darīts ar mērķi izcelt episkās dziesmas (daiļdarba) heroisko raksturu (Григорьян 1954а:13). Iespējams tā-pēc, ka dzejolī Vahagna piedzimšana vēstīts par uguns un pērkona dievu, ne par varoni Vahagnu. Tādējādi var pieņemt, ka augsti cie-nījamais armēņu zinātnieks Vahagna piedzimšanas jēgu pakļāvis profanācijai, savukārt Rainis vienkārši brīvi tulkojis tekstu. Raiņa raksts par armēņiem un armēņu literatūru nāk klajā 1927. gadā un vēlāk – 1931. gadā – ievietots Raiņa Dzīves un darbu 11. sējumā. Armēņu valodā Raiņa apcere izdota 1957. gadā.

Ir zināms, ka Rainis tulkojis armēņu tautas dzeju par trimdi-nieka tēmu (Dzied jauns mīlētājs, kurš mirst tāli no savas dzimte-nes, Trimdenieka sievas dziesma, Jauneklis trimdā, Dzied jauns vīrs, kas aiziet svešumā, Mājās palikušās sievas dziesma, Kad kādu acu-mirkli sapņoju.., Trimdenieka dziesma), ko aizsāk dzejolis Dzērvei.2

Pievēršanās šīs tematikas dzejoļu tulkošanai nav nejauša. Šie teksti dziļi ietekmējuši Raiņa iekšējo pasauli, un trimdas motīvs ir klātesošs viņa dzejolī Lielākā dzimtene: No savas gultnes mēs aiz-nesti prom, / Mums savas dzimtenes vairs nava, / Kas mums vairs paliek? / Mēs ejam meklēt, kur piemesties, / Kur darboties un atkal augt, – / Bet tā vairs dzimtene nau. / [..] To mazo saulaino stūrīti / Mums atņēma nost [..]3

Rainis ar Aspaziju ilgu laiku pavadīja Šveicē. Grāmatā Kas-taņola Rainis raksta par ikdienu, kas paiet svešumā: Mostamies mēs abi ar Aspaziju jau agri, ap sešiem, un strādājam kādu stun-diņu, domādami un rakstīdami katrs savā gultā. Ap astoņiem no-vingrojam, sagatavojamies dienas darbiem, pabrokastojam, pār-runājam darbus. Brokasts balkonā pret atklātu ezeru, kurš rīta krāsā zaļš ar violetiem ēnu plankumiem un skaidrs, tālredzīgs un svaigs.4 Par pilnīgi pamatotu uzskatāms K. Grigorjana pieņēmums: Rainis arī bija trimdinieks, ka ilgus savas dzīves gadus viņš pava-dīja svešumā, ilgi viņam nācās dzīvot tālumā no dzimtenes un ka



kas tā arī 1900. gadā netika publicēta laikrakstā Dienas Lapa, dzej-nieks vēršas pie tautiešiem, lai tie sniegtu palīdzību armēņu bāre-ņiem (Григорян 1965: 77).

Rainis stāsta par grautiņiem, kurus 1894.–1896. gadā organizē-jis Abduls Hamidu II (1876–1909) 8 un kuru rezultātā vairāk nekā 300 tūkstoši armēņu kļuvuši par bāreņiem un bēgļiem. Aicinājums sniegt viņiem palīdzību 1927. gada rakstā Visnelaimīgākā zeme un tauta vairs nav iekļauts, jo politiskais konteksts jau ir cits un aici-nājums vairs nav aktuāls.

Raiņa līdzjūtīgā attieksme visvairāk izteikta tajā raksta daļā, kur vērojumos par armēņiem un Armēniju pieminēts zinātnieka, Tautu Savienības augstā komisāra, Nobela miera prēmijas laureāta, visu kara bēgļu apgādātāja Fritjofa Nansena (1861–1930) vārds un kur skaidri teikts: ..vai viens cilvēks vairāk panāks nekā visa savie-notā un nesavienotā civilizētā pasaule – vismaz Eiropas – diplomā-tija? Cerēsim. Jo šim vienam cilvēkam ir sirds, bet tai daudzkārtīgai diplomātijai tikai gudrība.9

Raiņa izteikumā precīzi formulēta doma par sirds opozīciju, diplomātijas centieniem un ģeopolitiskajām interesēm.

Raiņa „pēdas” Armēnijā un armenoloģijā

Apkopoto informāciju par Raini Armēnijā var skatīt divos aspektos: literatūrā un literatūrzinātnē. Izvērtējot Raiņa literāro mantojumu, var secināt, ka pirmais Raiņa darbs, kas 1924. gadā pēc Galvenās politiskās izglītības pārvaldes pasūtījuma tika iztulkots armēņu valodā, ir luga Ģirts Vilks (Райнис 1924). Tikai 1957. gadā armēņu valodā 5000 eksemplāru tirāžā tika izdota Raiņa dzeja un drama-turģija (Райнис 1957). Gurgens Borjans darbu pie Raiņa darbu tul-košanas interpretēja kā armēņu tautas atbildi latviešu dzejniekam par viņa labo attieksmi pret armēņu tautu (Борян 1965г: 3).

Pirmie Raiņa dzejoļi ieraudzīja gaismu armēņu valodā izdota-jos padomju preses izdevumos 10, savukārt armēņu dzejnieki Silva

vienmēr viņš juta satraukumu par savas dzimtās zemes un tautas likteni (Григорьян 1954а: 27; Григорян 1965: 83–84).

Jāatzīmē, ka Raiņa mīlestība pret mazajām tautām sākas jau jaunībā, studiju gados. Kamsars Grigorjans vērš uzmanību uz viņa pirmo publisko uzstāšanos Pēterburgas Universitātē par mazā-kumtautību literatūru (Григорян 1954а:27)5. Tā liecina, ka Raiņa pasaules uzskatā netiek marķētas opozīcijas: centrālais – marginā-lais; Rietumi – Austrumi. Viņa aksioloģiskajā sistēmā pastāv tikai viena, no vispārcilvēciskajām vērtībām radīta literatūra. Šo apgal-vojumu pamato dzejolis Vienīgā zvaigzne :

[..] Un zini: augstākā ideja, Tā nepazīst cilvēka žēluma; Kas viņas ugunīs iededzies, Tas neprasa, vai viņš bojā ies; Ne sevis, ne cita tas nevēro, Tas ziedo tai savu visdārgāko; Tas neskatās sānis, bet iet un iet, Tu vari to teikt vai pelt, vai smiet; Tam visu visapkārt tumsa sedz, Tik vienu vizošu zvaigzni viņš redz. 6

Tātad Rainis simpatizē „mazām un nelaimīgām tautām”, apzi-noties savas tautas vēsturiskās īpatnības: Mēs paši, latvieši, neesam nekad bijuši laimes lutināti, mēs maza tauta, un ir dabīgi, ka mēs jūtam līdzi citām mazām un nelaimīgām tautām.7

Zīmīgas arī kultūras un morālās detaļas Raiņa rīcībā. Savā ot-rajā monogrāfijā Jānis Rainis K. Grigorjans norādījis uz latviešu presē atrodamajām ziņām, ka Rainis 1927. gada rudenī, sekodams V. Brjusova piemēram, Rīgā uzstājās ar priekšlasījumiem par armē-ņu literatūru (Григорян 1965:78; Борян 1965а: 54).

To var uzlūkot par simbolisku zīmi mazo tautu literatūras po-pularizēšanā. Citiem vārdiem, Rainis propagandējis armēņu litera-tūru ne tikai rakstu, bet arī mutvārdu formā.

Par Raiņa pilsonisko pozīciju liecina arī citi fakti. Piemēram, pir-majā mašīnraksta variantā apcerei Armēnija, tās vēsture un kultūra,

T. Simjans. Armēņu „pēdas” un recepcija: Rainis



Kaputikjana, Mikaels Arutjunjans un Sogomons Taronci veltīja Rainim dzejoļus (Арутюнян 1955:46–47; Капутикян 1974:163; Таронци)11.

Literatūrkritikas un pētniecības jomā tapušos darbus, kuros ru-nāts par Raini, var grupēt atbilstoši žanriem:

• lekcijas (Арзуманян 1954а);• recenzijas (Шогенц 1957);• monogrāfijas (Григорян 1954а; Григорян 1965);• raksti (Арзуманян 1954б; Григорьян 1954б);• vispārīgi raksti jubilejas vai nāves gadījumos (Мощнейший

поэт 1949; Паладжанян 1949; Каренц 1954; Вартапетова 1954; Гукасян 1954; Арзуманян 1955б; Нарян 1965; Гор-дость латышской литературы 1965; Маджанян 1965; Бо-рян 1965а; Борян 1965б; Борян 1965г; Зелинский 1965);

• enciklopēdijas (Армянский вопрос 1991);• bibliogrāfija (Гарибджанян 1990:15–23)12. Jāatzīmē, ka presē publicētai sekundārai literatūrai jubilejas vai

nāves gadījumos ir vispārīgs raksturs par kāda dzejnieka dzīvi un daiļradi.

Armēņu valodā izdotajos padomju preses izdevumos Raini melīgā marksisma diskursa kontekstā galvenokārt reprezentēja kā revolūcijas dzejnieku, apspiesto šķiru aizstāvi un brālīgo padomju tautu spilgtu dzejnieku. Starp nopietniem zinātniskiem Raiņa teks-tu korpusa pētījumiem argumentētākie un pamatotākie ir Ašota Arzumanjana, K. Grigorjana un Gevorga Garibdžanjana darbi. Tomēr jānorāda, ka vēl arvien nav mūsdienu literatūrzinātnes me-todoloģijā balstītu Raiņa daiļrades pētījumu. Raiņa radošais ceļš galvenokārt aplūkots tematiskajā aspektā, trūkst Raiņa dzejas un dramaturģijas poētikas analīzes. Lai šādi pētījumi taptu, nepie-ciešama, pirmkārt, izcila latviešu valodas prasme, otrkārt, dziļas literatūras teorijas zināšanas, ko padomju ideoloģizētajā literatūr-zinātnē varēja uzskatīt par īpašu „greznumu”.

Kas attiecas uz sekundāro literatūru, tad, hronoloģiski izsekojot publikācijām, var secināt, ka pēc 20. gadsimta 90. gadiem Rainim

veltītu pētījumu nav. Acīmredzot cēlonis ir zūdošās saiknes starp bijušajām padomju republikām. To apliecina arī, piemēram, Rai-nim veltīto grāmatu tirāža:

a) Ašots Arzumjans. Jānis Rainis un armēņu tauta. Erevāna, 1954 (27 lpp., tirāža 3000 eks.);

b) Kamsars Grigorjans. Jānis Rainis par armēņu tautu un litera-tūru. Erevāna, 1954 (31 lpp., tirāža 3000 eks.);

c) Kamsars Grigorjans. Jānis Rainis. Erevāna, 1965 (87 lpp., ti-rāža 2000 eks.);

d) Jānis Rainis un Armēnija: bibliogrāfisks krājums. Erevāna, 1990 (23 lpp., tirāža 120 eks.).

Kas noteica šādu situāciju? Iespējams tas, ka pēc Padomju Savie-nības sabrukuma mācību priekšmets PSRS tautu literatūras vēsture tika izņemts no augstskolu programmām un līdz ar to bijušo pa-domju republiku literārā mantojuma apzināšana vairs nav aktuāla. Tādējādi aiz kadra paliek daudzi ievērības cienīgi rakstnieki, šajā gadījumā – Jānis Rainis.

Savukārt retrospektīvi šīs literatūras izpēte katras bijušās pa-domju republikas literatūras kontekstā noteikti dotu būtisku rezul-tātu. Aizvadītā Rainim un Aspazijai veltītā konference ir labs pie-mērs šādu saišu atjaunošanai, un jācer, ka tāda veida konferences kļūs par brīnišķīgu tradīciju.

Armēņu tēmas interpretācija armēņu literatūrzinātnē

Visvairāk armenoloģijā tikusi analizēta Raiņa apcere Visne-laimīgākā tauta un zeme. Piezīmes par armēņiem un Armēni-ju (1927) (Райнис 1927а: 250–262; Райнис 1927б: 360–369). Raksts tiek izvērsti aplūkots Ašota Arzumanjana, Kamsara Gri-gorjana, Gevorga Garibdžanjana pētījumos (Арзуманян 1954а: 8–20; Арзуманян 1954а: 3; Арзуманян 1955а: 3; Григорьян 1954: 14–25; Григорьян 1965: 69–82; Гарибджанян 1986:90–91; Гарибджанян 1990: 3–14).




Minēto autoru darbos plaši un detalizēti atspoguļotas Raiņa pārdomas, taču šoreiz akcentēsim tikai dažas Raiņa idejas un uz-skatus, kuri no ģeopolitiskā skatupunkta ir aktuāli arī šodien. Tāpat tiks veiktas dažas korekcijas attiecībā uz Raiņa apcerē mi-nētajiem faktiem par Armēniju kā vārtiem starp Austrumiem un Rietumiem.

Agrāk visšausmīgākās turku varmācības laikā, 1895. un 1896. g., no armēņu tautas t i k a a p k a u t s k ā d s m i l j o n s; tagadējā karā t i k a a p k a u t s a t k a l k ā d s m i l j o n s a r m ē ņ u, bet – ievērojat labi – tie nau karā kritušie, bet tie tika sistemātiski apkauti kā mierīgi iedzīvotāji. Virsuzraudzība pār Ar-mēniju toreiz bija v ā c u karavadības rokās, bet apkaušana tomēr notika,13 – rakstīja Rainis. Mēģināsim precizēt.

Hamida slaktiņš notika 1894.–1896. gadā, un tā rezultātā iznī-cināja 300 tūkstošus armēņu, tūkstošiem iedzīvotāju bija spiesti pieņemt islāma ticību un pamest dzimteni. Rainis raksta: Augusta slaktiņi 1896. gadā kā tumšs traips krita uz Eiropu un: Turcijas pa-stāvēšana – ir kauns visām kristīgām tautām, – saka prof. Koma-rovskis. Taisnība, – nevar viņam nepiekrist!12 Šai sakarā vēsturnieks Garibdžanjans atzīmē, ka Raiņa uzskati sakrīt ar profesora Koma-rovska domām, ka Hamida slaktiņš 1896. gadā – tas ir traips Eiro-pas vēsturē un pati Eiropas eksistence – apvainojums attiecībā pret visām kristīgajām tautām (Гарибджанян 1990:9). Tas norāda, ka armēņu jautājums, Turcijas iekšpolitika un Eiropas ārpolitika tika skatīta opozīcijas „kristietība / ne-kristietība” kontekstā, kamēr bū-tībā problēma saistīta ar ģeopolitisko interešu konfliktu.

Raiņa apcerē jau pamanāma ģeopolitisko cēloņu uzrādīšana: Par nelaimi armēņiem, armēņu jautājums nav viegli atrisināms. Viņš nāk sadursmē ar kaimiņu valstu interesēm, kurās dzīvo armē-ņi. Turku Armēnija „vajadzīga” Eiropai, lai varētu uzglabāt staus quo… Un „kronētais slepkava”, kā Gladstons15 nosauca sultānu, iz-manto savā labā izdevīgo stāvokli.” 16

Par to, ka Hamida slaktiņš tika iepriekš izplānots, var ne-šaubīties, un arī Raiņa rakstā uz to ir norāde. Interesants ir kāds

citējums Raiņa tekstā: „Armēņu jautājums neeksistē, bet mēs viņu radīsim,” sacīja kāds turku valdības vīrs franču sūtnim Kambonam 1890. gadā. Pareģojums piepildījās ātrāk, kā varēja domāt!”17 Tādā veidā radās armēņu jautājums, kurš arvien ir atvērts.

Par bojā gājušajiem armēņiem Pirmā pasaules kara ga-dos: Rainis norāda, ka to skaits ir 1 miljons, bet patiesībā tie bija 1,5 miljoni. Jāpiebilst, ka, pamatojoties uz 1987. gada 18. jūni-ja Eiropas Parlamenta lēmumu, 1915. gada armēņu masu slepka-vības tika kvalificētas kā genocīds (Parlament European 1987: Doc. A 2-33/87)18.

Zīmīgs arī Raiņa vērojums par armēņu iznīcināšanas sistemā-tiskumu Pirmajā pasaules karā. Rainis raksta: Virsuzraudzība pār Armēniju toreiz bija v ā c u karavadības rokās..19 Šai sakarā pre-cizējums – Armēnijas augstākā vara nekad nebija pakļauta vācu armijas pavēlniecībai. Vēsturiski pierādīts, ka vācu militāristi kon-sultēja Jauno turku militāro eliti.20

Kāpēc Jauno turku valdība gribēja pilnībā iznīcināt armēņus? Bija vairāki iemesli. Līdz ar armēņu likvidāciju zustu arī armēņu jautājums un Eiropas valstu rokās nebūtu nekādu sviru, lai ma-nipulētu ar Turciju. Genocīdam bija ne tikai politiskā, bet arī fi-nansiālā puse. Ja armēņus likvidētu, Jauno turku valdība iegūtu 1,5 miljonu armēņu bagātību, kas glabājās turku Turcijas bankās. Turklāt turku rokās nonāktu arī nekustamie īpašumi, un viņi at-brīvotos no ražošanas konkurences.

Svarīga Raiņa apcerē ir arī šāda rindkopa: Armēnijas lielās ne-laimes izskaidrojas ar to, ka viņa ir vārtu sardze starp Āzijas un Ei-ropas tautām, ka viņa ir tranzīta zeme, kurai iet cauri tautu tau-tas, – un ka armēņi grib palikt tauta pati par sevi ar savu valodu un dvēseli; negrib atdot savu vārtu atslēgu citām, grib būt ne caur-brauktuve, bet apzinīga starpniece.21 Šo Raiņa izteikumu gribētos komentēt no ģeopolitiskā skatpunkta.

Ir zināms, ka Rainim materiālu rakstam par Armēniju un ar-mēņiem piešķīra armēņu sociāldemokrāts Ašots Humarjans (1875–1938).22




Viņa pārdomas par armēņu nelaimi ir leģitīmas līdz 15. gad-simtam, bet pēc tam ar „Lielo zīda ceļu” saistītā saikne Austru-mi–Rietumi kļūst mazāk nozīmīga, jo attīstās jūras ceļi. Viņa no-vērojumi ir pieņemami, jo Armēnija vienmēr ir bijusi klupšanas akmens Seleukīdu valstij un Persijai, Romai un Persijai, Bizantijai un Persijai, Bizantijai un Arābu kalifātam, Turcijai un Persijai, Tur-cijai, Krievijai un Persijai.

Tomēr jāatzīmē, ka 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Rietumarmēnijas un Austrumarmēnijas teritorijas nozīme Osma-ņu Turcijas un Jauno turku skatījumā mainījās. Armēņu iznīcinā-šana valsts rietumos, iespējamā valsts austrumu daļas iegūšana un pilnīga armēņu likvidācija šajā teritorijā būtu devusi iespēju Jauno turku elitei īstenot panturkisma („tirānisma grandiozās idejas”) programmu – Turcijas un Vidusāzijas musulmaņu valstu apvieno-šanu, izveidojot dižo tjurku impēriju. Līdz ar Vācijas un Tucijas sa-kāvi Pirmajā pasaules karā šis projekts kļuva par utopiju. 23

Mūsdienās tagadējās Armēnijas teritorija vēl arvien raisa ģeo-politisku interesi, taču ne vairs kā vienojošais posms jeb, Raiņa vār-diem, „vārti” starp Rietumiem un Austrumiem, bet kā saikne starp Eiropas Savienību un Eiropas Muitas savienību, NATO un Krieviju. Interesanti, ka Armēnija var kļūt par vienojošo posmu starp Rietu-miem un Austrumiem, ja tiks īstenota TRACECA24 jeb Eiropas – Kaukāza – Āzijas transporta koridora programma25, kura neatbilst Krievijas interesēm. Ja tiks respektētas Krievijas intereses, Armēnijas iespējas kļūt par tranzīta zonu ir visai minimālas.

Rainis par armēņu literatūru

Raiņa apcerē atrodamajām ziņām par armēņu literatūru galveno-kārt ir informatīva nozīme. Apceres sadaļa par armēņu literatūru ir vēršanās pie ārzemju lasītāja un kalpo tam, lai iepazīstinātu viņu ar armēņu literatūru. Tomēr jānorāda, ka Raiņa rakstā atrodami ļoti interesanti vērojumi.

Rainis skatījās uz armēņu literatūru no „svešā” (ne armēņa) re-dzespunkta un pamanīja detaļas, kas bija palikušas neievērotas ar-mēņu literatūrpētniekiem.

Šī perioda kristīgās Armēnijas literatūra ir vienkārša, skaidra un nopietna, mēs sacītu: reliģiozi askētiska . . . Viņā iztrūkst romāns, epopeja, drāma. Armēņu literatūra – tā ir vienīgi nepārtraukta him-na. Viņas epopejas vietā stājas svēto cīņu stāsti. Viņas romāns – tā ir bībele, un drāmas vietu ieņem lieliskās dievkalpojumu ceremoni-jas,26 – raksta Rainis. Var piekrist atzinumam, ka armēņu viduslai-ku literatūra bija vienkārša, skaidra un nopietna, ņemot vērā fak-tu, ka tā laika literatūrai trūka eksaltētu, nesaprotamu, hermētisku tekstu. Kas attiecas uz norādi, ka armēņu literatūrā nav romānu, epopeju un drāmu, nepieciešami precizējumi.

Armēņu literatūrā romāna žanra sākumi saistāmi ar 19. gad-simta vidu, pateicoties Hačaturam Abovjanam (1809–1858). Kris-tīgajā viduslaiku Armēnijā teātris nevarēja attīstīties, un drama-turģijas žanra rašanos nebija iespējams fiksēt, ņemot vērā baznīcas nepārtraukto cīņu pret teatrālu uzvedumu parādīšanos. 27

Runājot par spriedumu, ka armēņu literatūrā nav epopeju, bet to vietā ir svēto cīņu stāsti, arī nepieciešams paskaidrojums. Visdrī-zāk Rainis, rakstot par svēto cīņu stāstiem, domājis armēņu 5. gad-simta vēsturnieka Egišes tekstus, kuros aprakstīta Avarairas kauja (арм. Ավարայրի ճակատամարտ) pret persiešiem ticības un Ar-mēnijas neatkarības vārdā 451. gadā. Atļausimies tomēr nepiekrist viedoklim, ka armēņu literatūrā nav epopeju (romānu par varo-ņiem). 5. gadsimta vēsturiskajos tekstos (Fabstosa Buzanda, Lāzara Parpeci, Movsesa Horenaci) var konstatēt heroikas elementus, pat veselos fragmentos. Taču 20. gadsimta sākumā šie teksti, pamatojo-ties uz armēņu vēsturnieku darbiem, vēl nebija izpētīti un rekons-truēti. Šis uzdevums tika aktualizēts tikai 20. gadsimta 40. gados (1944–1946) Manuka Abegjana darba Senās armēņu literatūras vēsture pirmajā sējumā (Абегян 1975), kurā aprakstīti senās Armē-nijas, pirmskristiānisma laika mīti un leģendas, kā arī kristiānisma laika nostāsti un armēņu eposs. Lieta tā, ka 20. gadsimta sākumā




armenoloģija nebija tādā līmenī, lai Ašots Humarjans un Aršaks Čopanjans varētu Rainim sniegt pareizo informāciju.

Par Raiņa izteikumu, ka armēņu literatūras romāns – tā ir Bībe-le, un drāmas vietu ieņem lieliskās dievkalpojumu ceremonijas, – ja rakstīto analizē armēņu viduslaiku garīgās literatūras kontekstā, šāds viedoklis (ar dažiem precizējumiem) ir pieņemams. Tas, ka vi-duslaikos Bībele bija galvenais teksts, nav apspriežams. Ja Rainis, rakstot par „romānu”, ar to domāja Bībeli kā nebeidzamu zināšanu avotu, tad šāds spriedums nerada nekādus iebildumus. Zīmīgs arī nākamais apgalvojums – drāmas vietu ieņem lieliskās dievkalpoju-mu ceremonijas. Tā kā teātris viduslaikos bija aizliegts, tā funkcijas veica kristīgās ceremonijas – dievkalpojumi un liturģijas.

Armēņu liturģija – tā ir vesela traģēdija. Garīgās ceremonijas iz-pildītājs, atsegtu galvu, basām kājām un izplestām rokām, bet tēr-pies spīdošā mantijā, stāv pie apgaismota altāra, kurš greznots ar zeltu un puķēm. Viņa uzskats – raugoties ar ceļos noslīgušo lūdzēju acīm – ir simbols cietējas cilvēces tieksmei pēc taisnības un skaistu-ma avotiem.28 Šo skatu papildina svētdienas liturģija.

Noslēgumā var secināt, ka Rainis un viņa daiļrade padomju ga-dos radīja lielu interesi armenoloģijā. Proti, bija tulkoti viņa liris-kie un dramatiskie darbi. Armēņu dzejnieki veltīja Rainim dzejo-ļus. Armenoloģijas pētījumos detalizēti tika analizēta Raiņa apcere Visnelaimīgākā tauta un zeme. Piezīmes par armēņiem un Armē-niju. Tomēr jānorāda, ka padomju laika publikācijās Raiņa daiļra-de nebija pienācīgi izvērtēta un tika atspoguļota vienpusīgi. Preses materiālos bija tikai vispārīgi Raiņa biogrāfijas un literārās darbī-bas pārstāsti. Tekstu korpusus raksturoja stereotipiskums, ideju un domu atkārtošanās. Iemesls, iespējams, bija padomju laikrakstu pieklājīgie honorāri (10–15 rubļu par puslappusi), kas bez īpašām pūlēm ļāva ātri un viegli nopelnīt.

Raiņa klātbūtne armēņu kultūras un sociālajā sfērā nav iero-bežojama tikai tekstu līmenī. Dzejnieka vārds ierakstīts mūžībā ar to, ka viena no Erevānas ielām nosaukta Raiņa vārdā. Pēc Pa-domju Savienības sabrukuma armēņu un latviešu literārie sakari

mazinājās. Par to liecina arī zinātnisku rakstu trūkums pēdējos 25 gados (1990–2015). Taču gribētos cerēt, ka zaudētās saiknes tiks atjaunotas.

VĒRES

1 No M. Narjana raksta mēs uzzinājām, ka jau 1965. gadā ielai bijis Jāņa Raiņa vārds. Precīzu datējumu vārda piešķiršanai municipālajās iestādēs noskaidrot neizdevās, jo daļa arhīva tikusi bojāta lietusgāžu rezultātā. Pēc Padomju Savienības sabruku-ma daudzas ielas pārdēvēja armēņu kultūras darbinieku un vēsturisku personu vārdos, taču Raiņa iela pastāv joprojām, – tā ir pateicības zīme dižajam latviešu dzejniekam.

2 Rainis J. Kopoti raksti 30 sējumos. 8. sēj. Rīga: Zinātne, 1980, 418. lpp. Visi Jāņa Raiņa dzejas piemēri latviešu valodā citēti no izdevuma Rainis J. Kopoti raksti 30 sējumos. Rīga: Zinātne, 1977–1986.

3 Rainis J. Kopoti raksti 30 sējumos. 2. sēj., 168. lpp. 4 Rainis J. Kopoti raksti 30 sējumos. 17. sēj., 68. lpp. 5 Rainis bija viens no nacionālo mazākumtautību aizstāvjiem. Laikā, kad Rainis bija

Saeimas deputāts, viņš iestājās par Latvijā dzīvojošo baltkrievu tiesībām (Борян 1965а:54) saglabāt savu skolu un valodu (Поэт латышского… 1965, 21).

6 Rainis J. Kopoti raksti 30 sējumos. 1. sēj., 127. lpp. 7 Rainis J. Kopoti raksti 30 sējumos. 18. sēj., 484. lpp. 8 Vēsturē pazīstams kā „sarkanais sultāns”. 9 Rainis J. Kopoti raksti 30 sējumos. 18. sēj., 486. lpp.10 Сломанные сосны (пер. Г. Туманяна (Туманян 1965)), Неужели глаза (пер.

Г. Эмина (Эмин 1953)), Так не может быть, Неужели нам дали глаза, чтобы мы…, На пороге вечности, Слезы девушки, Все моя жизнь прошла в борьбе (Борян 1965б).

11 Sk. pielikumu.12 Bibliogrāfija par Raini – tas ir teksta trešais līmenis. Teksts par sekundārajiem tek-

stiem. G. Garibdžanjana sastādītā bibliogrāfija pēc būtības rezultē pētījumus par Raini laikā līdz PSRS sabrukumam, tā ir sava veida apliecinājums ļoti rūpīgam darbam un cieņai pret latviešu dzejnieku.

13 Rainis J. Kopoti raksti 30 sējumos. 18. sēj., 485. lpp.14 Turpat, 493. lpp.15 Viljams Gladstons (1809–1898), Lielbritānijas premjerministrs (1892–1894).16 Rainis J. Kopoti raksti 30 sējumos. 18. sēj., 493. lpp.17 Turpat, 485. lpp.18 Vairāk par to: Киракосян 1986; Киракосян, Сафрастян 1988а: 54–58; Кирако-

сян, Сафрастян 1988б: 3–12.19 Rainis J. Kopoti raksti 30 sējumos. 18. sēj., 485. lpp.20 Vairāk par to sk. franču vēsturnieka Renē Pinjona grāmatā Уничтожения армян:

немецкий метод – турецкий образ действий. Париж, 1916 (Пинон 1916).




21 Rainis J. Kopoti raksti 30 sējumos. 18. sēj., 485. lpp.22 Par Ašota Humarjana un Jāņa Raiņa draudzību sk. J. Kalniņa grāmatā (Калнинь

1982: 64–96). Rainis pārsvarā izmantoja datus no 5. gs. armēņu vēsturnie-ka Movsesa Horenaci darba Armēnijas vēsture, no 19. gs.armēņu preses, t. sk. G. A. Džanščijeva materiālus, kas tika izdoti Sanktpēterburgas Ziņotājā («Санкт-петербургские ведомости»). Apskatam par armēņu literatūru Rainis izmanto-jis pētījumu „Armēnija, tās vēsture, literatūra un tās nozīme Austrumos” (izdots Parīzē 1896. gadā (Мадоян 1965: 7)), Ašota Humarjana pierakstus (Григорьян 1954:16,18; Григорьян 1965: 73), kas glabājas Raiņa arhīvā. Šis fakts ir pretrunā ar Raiņa biogrāfa un romānista Jāņa Kalniņa rakstīto, ka Humarjans pirms aiz-braukšanas no Slobodskas tā arī neko nav uzrakstījis „par armēņu literatūru un kultūru”, toties ieinteresējis Pliekšānu ar grāmatām, kurās var atrast ziņas par tiem (Калнинь 1982:117).

23 Abdula Hamida II panislāmisma un Jauno turku panturkisma ideoloģija mainās, un 1923. gadā par oficiālo turku ideoloģiju kļūst kemalisms, kuru radījis Kemals Mustafa Ataturks (1881–1938).

24 Transport Corridor Europe-Caucasus-Asia.25 Pretēji šai programmai Krievija piedāvā ceļu Ziemeļi – Dienvidi: Skandināvijas –

Krievijas ceļu, kas paredz punktus Irāna–Baku–Maskava–Sanktpēterburga. Re-dzams, ka šī projekta kontekstā Armēnijas teritorija var kļūt margināla.

26 Rainis J. Kopoti raksti 30 sējumos. 18. sēj., 409. lpp.27 Par armēņu viduslaiku teātri vairāk sk. Оганесян 1978; Оганесян 2010.28 Rainis J. Kopoti raksti 30 sējumos. 18. sēj., 499. lpp.29 Oriģinālā Масис – Ararata nosaukums armēņu valodā. 30 Armēņu komponista Komitasa dziesma - https://www.youtube.com/watch?v=kQgK-

GdzRE20 (20.10.2015.).31 Pirmā pasaules kara laikā Дайр-зз-Заура tuksneša apkaimē vairāk nekā

200 000 armēņu tika nolemti bada nāvei, bet pārējie tika nogalināti.32 Dzejnieks te domājis 5. gadsimta armēņu vēsturnieku Movsesu Horenaci (Moiseju

Horenski).33 Sasunas Dāvids – armēņu nacionālā eposa varonis, Džalals – viņa zirgs, bet zobenu

sauca par Zibeni (Թուր Կեծակին).34 Armēņu personvārds. Tiešā nozīmē tulkojams – „no armēņu nācijas”.

LITERATŪRA UN SAĪSINĀJUMI

Абегян 1975 – Абегян, Манук. История древнеармянской литературы. Ереван: Изд-во АН АрмССР, 1975.

Арзуманян 1954а – Арзуманян, Ашот. Ян Райнис и армянский народ. Ереван: Армгосиздат, 1954 (на арм. яз.).

Арзуманян 1954б – Арзуманян, Ашот. Ян Райнис. Авангард, 1954, № 109, 11 сентября.

Арзуманян 1954г – Арзуманян, Ашот. Ян Райнис об армянской литературе. Коммунист, 1954, № 156 (6094).

Арзуманян 1955а – Арзуманян, Ашот. Ян Райнис о Хачатуре Абовяне: К 150-ле-тию со дня рождения Хачатура Абовяна. Коммунист, 1955, № 235 (6483), 4 октября.

Арзуманян 1955б – Арзуманян, Ашот. Ян Райнис об армянской культуре (К 90-летию со дня рождения). Советская Армения, 1955, № 216, 11 сентября.

Армянский вопрос 1991 – Армянский вопрос. Энциклопедия. Отв. ред. К. С. Ху-давердян. Ереван: Главная редакция армянской энциклопедии, 1991.

Арутюнян 1955 – Арутюнян Микаэл. Яну Райнису. Советская литература, 1955, № 6.

Борян 1965а – Борян Гурген. Певец борьбы, солнца и любви. Литературная Ар-мения, 1965, № 9 (на арм. яз.).

Борян 1965б – Борян Гурген. Ян Райнис (По поводу 100-летия). Советская ли-тература, 1965, № 9 (на арм. яз.).

Борян 1965в – Борян Гурген («Այսպես չի լինի» («Так не может быть»), «Մի՞թե աչքեր են մեզ տվել, որ մենք -» («Неужели нам дали глаза, чтобы мы…»), «Աղջկա հարցմունքը» («Слезы девушки»), «Հավերժության շեմին, «Ես իմ դարն անցա մաքառումի մեջ» («Все моя жизнь прошла в борьбе»)). Советская литература, 1965, № 9 (на арм. яз.).

Борян 1965г – Борян Гурген. С Яном Райнисом (К 100-летию рождения). Совет-ская Армения, 1965, № 219, 16 сентября (на арм. яз.).

Вартапетова 1954 – Вартапетова Н. Ян Райнис: К двадцатилетию со дня смерти. Коммунист, 1954, № 217, 12 сентября, c. 2.

Гарибджанян 1986 – Гарибджанян Геворг. Национально-освободительная борь-ба армянского народа в конце XIX и начала XX века. Ереван: Изд-во Ереван-ского университета, 1986 (на арм. яз.).

Гарибджанян 1990 – Гарибджанян Геворг. Ян Райнис об истории армянского народа и армянской литературе. Ян Райнис и Армения: библиографический сборник. Ереван, 1990.

Геноцид армян в Османской империи. Сборник документов и материалов. Под ред. М. Г. Нерсисяна. Ереван: Айастан, 1983.

Гордость латышской литературы 1965 – Гордость латышской литературы (К 100-летию со дня рождения). Литературная газета, 1965, 10 сентября (на арм. яз.).

Григорьян 1954а – Григорьян Камсар. Ян Райнис об армянском народе и литера-туре. Ереван: Армгосиздат, 1954 (на арм. яз.).

Григорьян 1954б – Григорьян Камсар. Ян Райнис об армянской литературе. Известия АН ЛатвССР, 1954, № 9 (86).

Григорян 1965 – Григорьян, Камсар. Ян Райнис. Ереван: Айастан, 1965 (на арм. яз.).

Гукасян 1954 – Гукасян, B. Ян Райнис (По поводу 25-летия со дня смерти). Советская Армения, 1954, № 217, 12 сентября (на арм. яз.).

Зелинский 1965 – Зелинский К. Ян Райнис (С 100-летию со дня рождения). Вечерний Ереван, 1965, № 215, 12 сентября (на арм. яз.).

Калнинь 1982 – Калнинь Ян. Райнис. Биографический роман. Москва: Совет-ский писатель, 1982.




Капутикян 1974 – Капутикян Сильва. Собрание произведений в 4-х томах, т. 1. Ереван: Армгосиздат, 1974 (на арм. яз.).

Каренц 1954 – Каренц В. Ян Райнис (По поводу 25-летия со дня смерти). Кайц, 1954, 12 сентября (на арм. яз.).

Киракосян 1986 – Киракосян Дж. С. Младотурки перед судом истории. 2-е изд. Ереван, 1986.

Киракосян / Сафрастян 1988а – Киракосян А. Дж., Сафрастян Р. А. О реше-нии Европейского парламента по вопросу геноцида армян. Вестник архивов Армении, 1988, № 2.

Киракосян / Сафрастян 1988б – Киракосян А. Дж., Сафрастян Р. А. О некото-рых аспектах проблемы геноцида армян на Западе. Вестник общественных наук АН Арм. ССР, 1988, № 5.

Маджанян 1965 – Маджанян Г. Пламенный поэт-революционер: К 100-летию со дня рождения Я. Райниса. Коммунист, 1965, № 215 (9522), 11 сентября.

Мадоян 1965 – Мадоян A. Теплый друг армянского народа. Родной голос, 1965, № 7, 12 сентября (на арм. яз.).

Мощнейший поэт 1949 – Мощнейший поэт (К 20-летию со дня смерти Яна Рай-ниса). Литературная газета, 1949, № 33, 10 сентября (на арм. яз.).

Нарян 1965 – Нарян M. Благородный друг армянского народа. Кайц, 1965, 10 сентября (на арм. яз.).

Оганесян 1978 – Оганесян Г. В. Театр в средневековой Армении (Вопросы исто-рии и теории). Ереван, 1978 (на арм. яз.).

Оганесян 2010 – Оганесян Г. В. Древнейшая драма в Армении (О проблеме исто-ков). Ереван: Наири, 2010 (на арм. яз.).

Паладжанян 1949 – Паладжанян A. Ян Райнис (По поводу 20-летия). Совет-ская Армения, 1949, № 215, 11 сентября (на арм. яз.).

Пинон 1916 – Пинон Рене. Уничтожение армян; немецкий метод – турецкий об-раз действий. Париж, 1916 (на арм. яз.).

Поэт латышского… 1965 – Поэт латышского народа Ян Райнис (Материалы к юбилею). Рига: Зинатне, 1965.

Райнис 1924 – Райниc Ян. Волков (драматический этюд, в одном действии). Ере-ван: Первая типография треста, 1924 (на арм. яз.).

Райнис 1927а – Райниc Ян. Самый несчастный народ и самая несчастная стра-на. Ежемесячник Министерства просвещения, 1927, № 10 (на лат. яз.).

Райнис 1927б – Райниc Ян. Самый несчастный народ и самая несчастная стра-на. Ежемесячник Министерства просвещения, 1927, № 11 (на лат. яз.).

Райнис 1949 – Ян Райнис. Собрание сочинений, т. V. Рига, 1949 (на лат. яз.).Райнис 1954 – Райниc Ян. Самый несчастный народ и самая несчастная страна.

Литературная газета, 1954, № 32, 18 августа (на арм. яз.).Райнис 1957 – Райниc Ян. Избранные произведения. Ереван: Армгосиздат, 1957

(на арм. яз.).Райнис 1965 – Ян Райнис: Места жизни и деятельности. Рига: Лиесма, 1965.Туманян 1965 – Туманян Г. (пер.) «Сломанные сосны» («Տապալված սոճիներ»).

Литературная газета, 1965, 10 сентября (на арм. яз.).Шогенц 1957 – Шогенц Ц. «Избранные произведения» Яна Райниса (Рецензия).

Советская школа, 1957, 28 марта (на арм. яз.).

Эмин 1953 – Эмин Геворг (пер.), «Неужели мои глаза» («Միթե աչքերս»). Литера-турная газета, 1953, 10 сентября (на арм. яз.).

Ян Райнис и Армения 1990 – Ян Райнис и Армения: Библиографический сбор-ник. Ереван: Центр научной информации по общественным наукам, 1990.

Parlament European 1987 – Parlament European, Le point de la session, Strasbourg, 15–19 June, 1987. Doc. A 2-33/87.

Rainis J. Kopoti raksti 30 sējumos. 18. sēj. Rīga: Zinātne, 1983, 484.–486. lpp.

PielikumsСильва Капутикян(1919–2006)

Надгробный камень Райниса в Риге

Я, дочь Армении и поэтесса.Исходившая многочисленные дороги моей Родины,Дошедшая до ее края – стою здесьПеред гордой могилой великого Райниса.

И вот тоска, у этого величественного надгробного камня,Смотрит мне в глаза угасающий мрамор – «Владимир Мануэлян, рожденный в 20-м году,Павший под Ригой смертью храбрых».

Я, дочь Армении и поэтесса,Уже с мыслями об изменяющейся песне на губах,Хочу тебе, Латвия, в этот миг сказатьБратское слово моего народа.

Но что сказать мне вновь, о чем подумать вновь,Чтоб было более говорящим и мощным,Чем то, что рядом с Райнисом покоитсяПавший под Ригой армянский солдат... 1947 г.




Согомон Таронци(1905–1971)

Перед могилой Яна РайнисаЯн Райнис. Смертным сномУснул глубоко, но чувствуешь,Что большое сердце теплым трепетомБьется подобно вечности.

И на губах моих песня его...Гордая, завораживающая и живая,Словно одно мгновение в вечности,Наклоняюсь над могилойИ целую от имени Армении.1951 г.

Яну Райнису1.Ты расскажи, o лира моя, что бездонное сердце певца,Словно протяженное небо над безграничной землей.Он видит человекa, где бы он ни был,И обнимает крыльями своей песни и души.Не видел Арарата29, но полюбил его,Армянского не знал, но спел «Антуни»,30

Пережил наше горе, увидел наше будущееИ связал узы своего сердца с нашей лирой.2.Жил поэт на берегу Балтийского моря,Далеки друг от друга Арарат и Кемери;Но налетела как разрушительный ураган, Трагическая весть из Армении,И взорвалась в водах дальней Балтики.Это море стонет или мудрый певец?От Даугавы достигает Ефрата,Вот и Дайр-зз-Заур 31 и похоронная процессия;Расправляет Райнис свое сердце, подобное несгибаемому мечу, И обнимает раненного юнца-армянина,– Палачи, – кричит, – кого вы рубите?Не знаете, не слышали о великом Маштоце?

О Мовсесе32, который сложил историю Армении,Народа, который создал и сохранил в векахСвоего Давида, Джалала, мечь справедливый, нареченный Молнией33.Слышите? Пред ним ятаган бессилен,Бессилен и окровавленный Дайр-зз-Заур.Видите, – говорит, – младенца на руках у матери?Видите, как пахарь свою землю плугом вспахивает?Крестьянка спускается к прохладному роднику,А у скалы ожидает его храбрый пастух.Они есть жизнь, а вы – смерть, ваше время пройдет, они же останутся,Увижу расcвет твоей, бессмертная Армения.Зовет Райнис, а кругом элегия,Покраснели безбрежные пески Дайр-зз-Заура,Oкрасились кровью, омылись слезами,И на дороге изгнанничества рождались младенцы,Разводились промерзшими руками костры,Чтобы помнили неугасающий очаг родной,Бабушка снова назвала своего внука Хайказ34,Заштопала старое гнездо, собрала детенышей.

3.О! Райнис, ты видел сияющий север,Ты увидел солнце, сиявшее для нас,И Дайр-зз-Заур остался как рубец веков,Меморандумом летописи армянской трагедии...О Райнис, Ян Райнис, какую песню подарить тебе.Арарата ты не видел, на армянском не говорил,Но на могиле не венок, а сердце армянского юноши, Что однажды защищал честь твоей песни,Рядом с твоей могилой, в той же земле лежит он безмолвно,И с именем твоим как с песней победы на губах …1951 г.




Микаэл Арутюнян(1918–1987)

* * *Стою у твоей могилы задумчиво, Ян Райнис,Привел меня к тебе завет моих предков,В мире нет ни одного отдаленного места,Если только этот путь проходит через Москву-мать.1955 г.

IRINE MODEBADZE (Irine Modebadze)

Rainis gruzīnu literatūrā

RAINIS IN THE GEORGIAN LITERATURE

Summary

The article is the first attempt of comprehensive coverage of the aspects of the presence of the personality and creativity of Latvian poet in Georgian culture. The first part (introduction) provides a brief insight into the history of Georgian and Latvian cultural ties. In the second part – Rainis in Georgia – discusses the reception of the image of the Latvian poet in Georgian cultural mentality and highlights some typological similarity of motives and principles of internal art space on the material of the comparative analysis of the texts: Our Culture (Rainis) – Happy People (Ilia Chavchavadze), Broken Pines (Rainis) – Eagle (Vazha-Pshavela).

The final part of the report covers the history of translations of Rainis into Georgian. Special attention is paid to diachronic interest of translators to different layers of the creative heritage of the poet and his synchrony with the corresponding stages in the development of Georgian culture of the 20th century. Special attention is paid to a comparative analysis of different translations of the poem by Rainis Broken Pines.

Ievads

Dzejnieka, dramaturga un domātāja Raiņa vārds pazīstams tālu aiz Latvijas robežas, un Gruzija nav izņēmums. Tomēr Raiņa no-zīme gruzīnu kultūrtelpā vēl arvien ir ārpus literatūrzinātnes redzesloka.

Virspusēji vērtējot, Gruzija un Latvija – tie ir divi ģeogrāfiski, kultūras un valodas ziņā krasi atšķirīgi reģioni, lai gan atšķirības ir


AutoriAuthors

Žans BadinsDr. philol., pētnieksDaugavpils Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu institūts (Latvija)e-pasts: [email protected]

Māris BaltiņšDr. habil. med., profesorsValsts valodas centra direktors (Latvija) e-pasts: [email protected]

Maija BurimaDr. philol., profesoreDaugavpils Universitātes Humanitārā fakultāte (Latvija)Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece (Latvija)e-pasts: [email protected]

Vigmants Butkus (Vigmantas Butkus)Dr. hum., docentsLietuviešu literatūras un folkloras institūta 19.–20. gs. I puses literatūras no-daļas vadītājs, vadošais pētnieks (Lietuva) e-pasts: [email protected]

Ēvalds DaugulisDr. art., profesorsDaugavpils Universitātes Mūzikas un mākslu fakultāte (Latvija)e-pasts: [email protected]

Gatis DilānsPhD, vadošais pētnieksVentspils Augstskola (Latvija)e-pasts: [email protected]



Ilze KļaviņaMg. art., projektu vadītāja Rīgas Tehniskā Universitāte (Latvija)e-pasts: [email protected]

Anda KudumaDr. philol., docente Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultāte (Latvija)Liepājas Universitātes Kurzemes Humanitārā institūta pētniece (Latvija)e-pasts: [email protected]

Ilona ĻahaDr. philol., pētnieceDaugavpils Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu institūts (Latvija)e-pasts: [email protected]

Valērijs MakarevičsDr. psych., vadošais pētnieksDaugavpils Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu institūts (Latvija)e-pasts: [email protected]

Irine Modebadze (Irine Modebadze)Dr. philol., zinātniskā līdzstrādniece Šota Rustaveli Literatūras institūts (Gruzija)e-pasts: [email protected]

Sandra OkuņevaMg. philol., lektoreLiepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultāte (Latvija)e-pasts: [email protected]

Jurijs Orļickis (Yuriy Orlitzkiy)Dr. philol., profesorsKrievijas Valsts humanitārā universitāte (Krievija)e-pasts: [email protected]

Autori / Authors

Ina DruvieteDr. habil. philol., profesoreLatvijas Universitāte (Latvija)e-pasts: [email protected]

Rahila Geibullajeva (Rahilya Geybullayeva)Dr. philol., profesoreBaku Slāvu universitāte (Azerbaidžāna)e-pasts: [email protected]

Inta Genese-PlaudeMg. philol., lektoreLiepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultāte (Latvija)e-pasts: [email protected]

Viktors HausmanisDr. habil. philol., vadošais pētnieksLatvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (Latvija)e-pasts: [email protected] Anita HelvigaDr. philol., docenteLiepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultāte (Latvija)Liepājas Universitātes Kurzemes Humanitārā institūta pētniece (Latvija)e-pasts: [email protected]

Zaiga IkereDr. habil. philol., profesoreDaugavpils Universitātes Humanitārā fakultāte (Latvija)e-pasts: [email protected]

Baiba JaunslavieteDr. art., asociētā profesore Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (Latvija)Daugavpils Universitātes pētniece (Latvija) e-pasts: [email protected]



Iveta RatinīkaMg. philol., skolotājaĀgenskalna Valsts ģimnāzija (Latvija)e-pasts: [email protected]

Alīna RomanovskaDr. philol., pētnieceDaugavpils Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu institūts (Latvija)e-pasts: [email protected]

Tigrans Simjans (Tigran Simyan)Dr. philol., profesorsErevānas Valsts universitāte (Armēnija)e-pasts: [email protected]

Astra SkrābaneDr. philol., asociētā profesoreVentspils Augstskola (Latvija)e-pasts: [email protected]

Henrihs SomsDr. hist., asociētais profesorsDaugavpils Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu institūta Reģionālo studiju centrs Latgales Pētniecības institūts (Latvija)e-pasts: [email protected]


ASPAZIJA – RAINIS DZĪVĀ DZĪVE · šana («Վահագնի ծնունդը»), kura nonākusi līdz mūsu dienām, pateicoties Movsesam Horenaci (Armēnijas vēsture). Rainis šim

Documents