Apbūves tiesības institūts Latvijas tiesību sistēmā Tieslietu ministrijas Civiltiesību departaments 2017.gada 31.marts
Apbūves tiesības institūts Latvijas tiesību sistēmā
Tieslietu ministrijas Civiltiesību departaments
2017.gada 31.marts
Apbūves tiesība
No 01.01.2017.g. Latvijas tiesību sistēmā tiek ieviests apbūves tiesības institūts, kas aizstāj līdz šim pastāvējušās brīvprātīgā dalītā īpašuma tiesiskās attiecības.
Galvenie tiesību akti, kas regulē:
• Civillikums – lietu tiesību daļas trešā A nodaļa «Apbūves tiesība» (likums «Grozījums Civillikumā», pieņemts 05.03.2015.);
• Zemesgrāmatu likums (likums «Grozījumi Zemesgrāmatu likumā», pieņemts 10.11.2016.)
• Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums (likums «Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā», pieņemts 10.11.2016.);
• Likums «Par nekustamā īpašuma nodokli» (likums «Grozījumi likumā «Par nekustamā īpašuma nodokli»», pieņemts 22.12.2016.)
• MK noteikumi «Noteikumi par zemesgrāmatu nostiprinājuma lūguma formām» (attiecīgi grozījumi MK noteikumos pieņemti 13.12.2016.).
2
Apbūves tiesīgas galvenie principi
Apbūves tiesība:
• ar līgumu piešķirta lietu tiesība (spēkā no brīža, kadapbūves tiesība ierakstīta zemesgrāmatā);
• tiesība lietot apbūvei nodoto zemesgabalu un celt uztā nedzīvojamo ēku vai inženierbūvi kāīpašniekam;
• tai piemērojami noteikumi par nekustamām lietām(izņemot pirmpirkuma un izpirkuma tiesību);
• nedzīvojamā ēka vai inženierbūve ir apbūves tiesībasbūtiska daļa (CL 854.p.) un nekļūst par patstāvīgunekustamā īpašuma objektu.
3
Apbūves tiesības pamatprincipi
Uz apbūves tiesības pamata pieļaujams celt tikainedzīvojamās ēkas vai inženierbūves. Atšķirībā nobrīvprātīgā dalītā īpašuma tiesiskajām attiecībām dzīvojamāēka nevar tikt celta uz apbūves tiesības pamata.
Apbūves tiesība ir civiltiesiskās apgrozības objekts (var tiktatsavināta, apgrūtināta ar lietu tiesībām) – nedzīvojamā ēkā vaiinženierbūve tikai kopā ar galveno lietu – apbūves tiesību.
Subrogācija (CL 1129.5 p. otrā daļa) – atsavinot apbūvestiesību, tā pāriet jaunajam ieguvējam tādā apjomā, kādāpiešķirta ar līgumu.
Apbūves tiesīgais nes gan uz zemesgabalu, gan apbūves tiesībugulošās nastas, apgrūtinājumus, kā arī sedz uzturēšanainepieciešamos izdevumus. 4
Apbūves tiesības līguma būtiskās sastāvdaļas (CL 1129.2 pants)
• zemesgabals, uz ko attiecas apbūves tiesība;
• apbūves tiesības termiņš (ne mazāk kā 10 gadi);
• maksa par apbūves tiesību (tai piemērojami CLnoteikumi par nomas līgumu, ja līdzēji navvienojušies citādi) un maksāšanas termiņi.
Maksa par apbūves tiesību noteicama tikai naudā.
Apbūves tiesību var piešķirt arī bez atlīdzības, ja tāda irlīdzēju griba.
Pārējie apbūves tiesības līgumā ietveramie noteikumi iratstājami līdzēju ziņā.
5
Zemesgabala noteikšana
Pirms apbūves tiesības ierakstīšanas zemesgrāmatā ir jābūtnoteiktam zemesgabalam, uz ko attiecas apbūves tiesība.
Apbūves tiesību var nodibināt:
1) uz visu zemes īpašniekam piederošo zemes nekustamoīpašumu;
2) uz reālu neatdalītu daļu - zemes vienību vai zemesvienības daļu, kas reģistrēta Nekustamā īpašuma valstskadastra informācijas sistēmā.
Izņēmums no vispārīgā principa – lai zemesgrāmatāierakstītu apbūves tiesību, nav obligāta prasība pievienotzemes robežu plānu – pieļaujams nodibināt apbūves tiesībuuz tādu zemes vienības daļu, kas Kadastra informācijassistēmā reģistrēta, pamatojoties uz grafisko pielikumu (ZGL62.panta ceturtā daļa).
6
Apbūves tiesības izbeigšanās (CL 1129.7 p.)
Pirms termiņa notecējuma
• tiesību sakritums vienā personā;
• tiesas spriedums;
• savstarpēja vienošanās.
Vajadzīga trešās personas, kurai par labu nostiprināta lietu
tiesība, piekrišana.
Ar termiņa notecējumu
Apbūves tiesība izbeidzas pati no sevis.
Izbeidzas trešo personu lietu tiesības uz apbūves tiesību.
7
Zemesgabala īpašnieka tiesības un pienākumi
Pienākums:
atļaut apbūves tiesīgajam netraucēti lietot apbūvei nodoto zemesgabalu.
Tiesības:
•Uz zaudējumu atlīdzību, ko apbūves tiesīgais tam nodarījis, lietojot apbūvei nodoto zemesgabalu;
•Prasīt apbūves tiesības izbeigšanu vai pārdošanu piespiestā izsolē (saskaņā ar CPL noteikumiem), ja:
apbūves tiesīgais būtiski pārkāpj līgumā paredzētos ierobežojumus apbūvei vai pasliktina zemesgabala stāvokli;
citos līgumā noteiktos gadījumos.
8
Nedzīvojamā ēka vai inženierbūve
Vispārējais princips (CL 1129.9 p.):
Nedzīvojamā ēka vai inženierbūve pēc apbūves tiesībasizbeigšanās kļūst par zemes gabala būtisku daļu.
Zemesgabala īpašnieks to iegūst īpašumā bezatlīdzības (ja vien līdzēji nav pielīguši pretējo).
Tomēr:
zemes īpašnieks un apbūves tiesīgais apbūves tiesībaslīgumā var vienoties, ka apbūves tiesīgajam irpienākums pirms apbūves tiesības termiņanotecējuma atbrīvot zemesgabalu no nedzīvojamāsēkas vai inženierbūves.
9
Apbūves tiesības ierakstīšana zemesgrāmatā
Apbūves tiesībai atklāj atsevišķu nodalījumu (zemes nekustamāīpašuma nodalījumā apbūves tiesība tiek ierakstīta III daļas 1.iedaļā).
Apbūves tiesības nodalījumā ziņas ieraksta saskaņā ar vispārīgajiem ZGLnoteikumiem, vienlaikus nodalījuma I daļas 1.iedaļā noteikti jānorāda:
• apbūves tiesības termiņš;
• zemesgabals, uz kuru attiecināma apbūves tiesība – kadastra apz.un platība;
• nedzīvojamas ēkas vai inženierbūves kadastra apz.;
• apgrūtinātā zemesgabala īpašnieks.
Apbūves tiesības ierakstīšanai ir būtiski, lai apbūves tiesības līgumā unnostiprinājuma lūgumā būtu norādīts konkrēts apbūves tiesības termiņš,konkrēts zemesgabals, uz kuru attiecas apbūves tiesība (platība, kadastraapz.), turklāt nedrīkstētu pastāvēt atšķirības starp līgumā unnostiprinājuma lūgumā ietverto informāciju.
Kancelejas nodevas aprēķināšanai apbūves tiesības gadījumāpiemērojami ZGL 107.panta noteikumi.
10
Apbūves tiesības ierakstīšana zemesgrāmatā
Sevišķas prasības attiecībā uz apbūves tiesību:
• ZGL 55.3 pants (spēkā no 01.01.2017.) un grozījumi MK 31.10.2006.noteikumos Nr.898 «Noteikumi par zemesgrāmatu nostiprinājumalūgumu formām»
paredz, ka nostiprinājuma lūgumā apbūves tiesības ierakstīšanaivienlaicīgi ir jāizsaka arī nostiprinājuma lūdzēju lūgums, notekotapbūves tiesības termiņam, dzēst apbūves tiesību, uz tās pamatauzcelto ēku pievienot apgrūtinātajam zemesgabalam un slēgt apbūvestiesības nodalījumu.
• ZGL 55.1 un ZGL 55.2 p. paredz, ka, mainoties apbūves tiesīgajamvai zemes īpašniekam, zemesgabala vai apbūves tiesības nodalījumā irizdarāmi attiecīgi grozījumi.
• Apbūves tiesības nodalījuma I daļas 1.iedaļā nav tiesiska pamatakā apbūves tiesības būtisku daļu ierakstīt dzīvojamo ēku, jo Civillikums(1129.1 p.) tieši aizliedz uz apbūves tiesības pamata uz svešas zemescelt dzīvojamas ēkas.
11
Pārejas regulējums no brīvprātīgā dalītā īpašuma attiecībām uz
apbūves tiesības institūtu
Ar 31.12.2016. spēku zaudēja likuma «Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību» 14.panta pirmās daļas 5.punkts – kas bija tiesiskais pamats uz nomas līguma pamata uzceltu ēku (būvi) kā patstāvīgu nekustamā īpašuma objektu ierakstīt zemesgrāmatā.
Tādējādi no 01.01.2017. ēkas (būves) kā pastāvīgi nekustamā īpašuma objekti ierakstāmi zemesgrāmatā tikai tad:
• Ja nomas līgums, kas ļauj uz svešas zemes celt ēku kā patstāvīgu nekustamā īpašuma objektu, ir noslēgts līdz 01.01.2017.;
• Ja līdz 01.01.2017. ir saņemta būvatļauja ēku (būvju) būvniecībai.
12
Paldies par uzmanību!