„Lauku mājražotāju uzņēmējdarbību kavējošo un veicinošo ... · 1.1.1. Materiāli un priekšmeti, kas nonāk saskarē ar pārtiku Nacionālie normatīvie akti, kas regulē

Projekts tiek līdzfinansēts no Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta grantu shēmas

"Īstermiņa ekspertu fonds"līdzekļiem

„Lauku mājražotāju uzņēmējdarbību kavējošo un veicinošo faktoru izpēte un

veicinošo aktivitāšu apzināšana un ierosināšana”

I daļa

„Pētījums par Latvijas lauku mājražotāju uzņēmējdarbību regulējošajiem nacionālajiem un ES

normatīvajiem dokumentiem un to interpretāciju”

Rīga, 2009

2

LLSA Lauku mājražotāju uzņēmējdarbību kavējošo un veicinošo faktoru izpēte un veicinošo aktivitāšu apzināšana un ierosināšana, I daļa

I daļa

„Pētījums par Latvijas lauku mājražotāju uzņēmējdarbību regulējošiem nacionālajiem

un ES normatīvajiem dokumentiem un to interpretāciju”

JŪLIJS, 2009

Pasūtītājs

Latvijas Lauku forums

Pasta adrese: Republikas laukums 1, Rīga, LV-1982

Pasūtītāja

pārstāvis:

Āris Ādlers, [email protected]

Izpildītājs

Latvijas Lauku Sieviešu apvienība

Pasta adrese: Republikas laukums 1, Rīga, LV-1982

Izpildītāja

pārstāvis:

Rasma Freimane, [email protected]

Darba grupa

LLSA darba grupas vadītāja: Aldona Auziņa, [email protected]

Atskaiti

sagatavoja:

Dace Dance, [email protected]

© Visas tiesības uz pētījumā apkopoto informāciju pieder Latvijas Lauku sieviešu apvienībai

(LLSA). Jebkādi publiski paziņojumi, mārketinga materiāli, preses relīzes vai līdzīgi materiāli, kas

satur visu vai daļu informācijas no pētījuma rezultātiem, tiek atklāti tikai ar LLSA rakstveida

piekrišanu. Atsauce uz pētījuma veicēju, pētījuma metodoloģiju un pētījuma veikšanas laiku ir

obligāta.

3


Saturs

Pētījuma apraksts..................................................................................................................................................... 4

1. Pārtikas mājražotāju nozares likumdošanas ietvars ............................................................................................ 5

1.1. Pārtikas nozares vispārīgā likumdošana ....................................................................................................... 5

1.2. Pārtikas higiēna ............................................................................................................................................. 7

1.3. Primāro produktu neliela daudzuma aprite ................................................................................................ 13

1.4. Pārtikas oficiālā kontrole ............................................................................................................................ 14

1.5. Mājražotāju produktu ražošana un tirdzniecība ......................................................................................... 15

2. Likumdošanas izpratne un interpretācija........................................................................................................... 18

2.1. Kvantitatīvs pētījums: mājražotāju aptauja ................................................................................................ 18

2.2. Normatīvo aktu interpretācija .................................................................................................................... 23

Secinājumi .............................................................................................................................................................. 26

Informācijas avoti ................................................................................................................................................... 27

Pielikums ................................................................................................................................................................ 28

4


Pētījuma apraksts

Mērķis

Pētījuma mērķis bija, izmantojot dažādas pētnieciskās metodes, identificēt Latvijas lauku mājražotāju

uzņēmējdarbību regulējošo nacionālos un ES normatīvos dokumentus, kā arī veikt to interpretācijas analīzi

dažādās mērķa grupās.

Metodoloģija

Projekta ietvaros tika izmantotas dažādas pētnieciskās metodes, lai sasniegtu pētījuma mērķi:

(1) Dokumentu analīze – nacionālo un ES normatīvo dokumentu identificēšana saistībā ar mājražotāju

uzņēmējdarbību Latvijā. Kā informācijas avoti izmantoti LR Zemkopības ministrijas mājas lapa, „Latvijas

Vēstneša” tiesību aktu vortāls un Pārtikas un Veterinārā dienesta mājas lapa.

(2) Mājražotāju izpēte – kvantitatīvs pētījums, kurā tika aptaujāti mājražošanā iesaistītās personas visā Latvijā,

t.sk. reģistrētās un nereģistrētās mājražošanas saimniecības. Anketas veidotas kā anonīmas pašaizpildāmās

aptaujas anketas, kuras tika izplatītas, izmantojot LLSA, LOSP, VLT, LLT sadarbības tīklus. Pētījumam bija divas

daļas. Pirmā daļā tika noskaidroti jautājumi, kas attiecas uz esošo situāciju saistībā ar mājražošanu Latvijā, bet

otrā daļā uzsvars likts uz likumdošanas izpratnes un novērtējuma jautājumiem. Otrās daļas jautājumi iekļauti šī

pētījumu rezultātu apkopojumā.

(3) Ekspertu intervijas – kvalitatīvā pētījuma metode izmantota, lai iegūtu skaidrojumu par normatīvo aktu

piemērošanu un interpretāciju. Pētījumā intervēti Pārtikas un Veterinārā dienesta speciālisti.

Pētījuma atskaite strukturēta sekojoši. Sākotnēji dots pārtikas mājražotāju nozares likumdošanas ietvars, kas

ietver vispārīgo un specifisko normatīvo aktu uzskaitījumu. Pētījuma otrajā daļā analizēti reģistrēto un

nereģistrēto mājražotāju viedokļi saistībā ar likumdošanas prasībām pārtikas mājražošanā Latvijā. Pētījuma

trešajā daļā apkopoti ekspertu skaidrojumi par normatīvo aktu piemērošanu un interpretāciju. Noslēgumā

izdarīti secinājumi par Latvijas lauku mājražotāju uzņēmējdarbību regulējošiem nacionāliem un ES normatīviem

dokumentiem un to interpretāciju.

NB! Šajā un saistītajos dokumentos lietots apzīmējums „Mājražotājs” (saīsinājums MR). Šāds termins tiek lietots

gan masu mēdijos, gan arī oficiālo institūciju komunikācijā, nenodalot precīzi vai šis termins iekļauj vai neiekļauj

primāro produktu ražotājus. Mērķa grupas pētījuma ietvaros tiek lietots termins „Mājražotājs” gan par

primāriem, gan pārstrādes produktu ražotājiem. Pētījuma datu analīze veikta, ņemot vērā nepieciešamību abas

grupas nodalīt, tāpēc dati (kur tas statistiski iespējams) ir attiecīgi grupēti un attēloti.

5


1. Pārtikas mājražotāju nozares likumdošanas ietvars

1.1. Pārtikas nozares vispārīgā likumdošana

Likums, kas regulē pārtikas apriti Latvijā, tai skaitā mājražošanas (turpmāk tekstā lietots apzīmējums MR)

nozari1, ir „Pārtikas aprites uzraudzības likums” (spēkā ar 20.03.1998).

„Pārtikas aprites uzraudzības likuma” mērķis un darbības sfēra ir:

� Nodrošināt kvalitatīvas un cilvēka veselībai, dzīvībai un videi nekaitīgas pārtikas apriti, novēršot risku,

veicinot tirdzniecību un aizsargājot patērētāju intereses. (II daļa 2. pants)

� (1) Šis likums nosaka nacionālās kompetences jautājumus attiecībā uz visu veidu pārtikas apriti un

jebkuru tajā iesaistīto pārtikas uzņēmumu un fizisko personu. Jautājumus par pārtikas apriti un tās

uzraudzību, kuri nav regulēti šajā likumā, reglamentē Eiropas Savienības regulas: Eiropas Parlamenta un

Padomes 2002.gada 28.janvāra regula (EK) Nr.178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību

aktu principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā

ar pārtikas nekaitīgumu; Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa regula (EK) Nr.852/2004

par pārtikas produktu higiēnu; Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa regula (EK)

Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku; Eiropas

Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa regula (EK) Nr.854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus

par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu; Eiropas

Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa regula Nr.882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai

nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un

dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem, un citi tiešās piemērojamības normatīvie akti.

(2) Ja Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos paredzēti citādi noteikumi nekā šajā likumā,

piemērojami starptautisko līgumu noteikumi. (II daļa. 3. pants)

Pārtikas nozares vispārīgos noteikumus nosaka arī Eiropas Parlamenta un Padomes regula (EK) Nr. 178/2002

(2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu.

1 Latvijā nav nacionāla mēroga normatīvie akti, kas definētu un reglamentētu mājražošanu, līdz ar to mājražošanas

procesam un dalībniekiem tiek piemērota vispārīgā likumdošana

6


Atsevišķas pārtikas nozares vispārīgās likumdošanas prasības2 izstrādātas un regulē:

� Pārtikas piedevas un to lietošanu produktu ražošanā

� Aromatizētāju izmantošanu produktu ražošanā

� Uztura bagātinātāju ražošanu un marķēšanu

� Pārtikas produktu ražošanu un apstrādi

� Diētiskās un speciālās pārtikas (bērniem, cilvēkiem ar veselības traucējumiem u.c.) ražošanu;

� Pārtikas produktu marķēšanu;

� Pārtikas higiēnu un kontroli;

� Pārtikas piesārņojumu.

1.1.1. Materiāli un priekšmeti, kas nonāk saskarē ar pārtiku

Nacionālie normatīvie akti, kas regulē materiālu un priekšmetu lietošanu pārtikas ražošanas procesā, ir:

� Ministru kabineta 2006.gada 1.augusta noteikumi Nr.637 „Obligātās nekaitīguma prasības materiāliem

un priekšmetiem, kas nonāk saskarē ar pārtiku”

ES normatīvie akti:

� Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr.1935/2004 (2004.gada 27.oktobris) par materiāliem un

izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, un par Direktīvu 80/590/EEK un

89/109/EEK atcelšanu.

� Komisijas Regula (EK) Nr.2023/2006 (2006.gada 22.decembris) par materiālu un izstrādājumu, kam

paredzēta saskare ar pārtiku, labu ražošanas praksi; (Dokuments attiecas uz EEZ).

� Komisijas Regula (EK) Nr.282/2008 (2008.gada 27.marts) par pārstrādātiem plastmasas materiāliem un

izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, un ar ko groza Regulu (EK) Nr.2023/2006;

(Dokuments attiecas uz EEZ).

Eiropas Savienības normatīvos aktus skatīt Eiropas Savienības Pārtikas un patērētāju drošības

ģenerāldirektorāta mājas lapā. Visus normatīvos aktus, kas publicēti Eiropas Savienībā pirms 2004.gada 1.maija

var meklēt Tulkošanas un terminoloģijas centra mājas lapā.

1.1.2. Pārtikas produktu marķēšana

Pārtikas produktu marķēšanu regulē nacionālie normatīvie akti:

� Ministru kabineta 2004.gada 23.novembranoteikumi Nr.964 „Pārtikas preču marķēšanas noteikumi”

2 Pilns atsevišķu pārtikas nozares vispārīgās likumdošanas saraksts aplūkojams Pielikumā 1

7


1.2. Pārtikas higiēna

1.2.1. Pārtikas higiēnu regulējošie nacionālie un ES normatīvie akti

Nacionālie normatīvie akti:

� Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumi Nr. 1017 „Noteikumi par atsevišķu normatīvo aktu atcelšanu saistībā ar atsevišķu Eiropas Savienības direktīvu spēka zaudēšanu un Eiropas Parlamenta un Padomes regulu stāšanos spēkā” (direktīva 2004/41/EK)

� Ministru kabineta 2006.gada 11.aprīļa noteikumi Nr. 286 „Obligātās nekaitīguma prasības mājputnu un zaķveidīgo gaļas apritei nelielos daudzumos”

� Ministru kabineta 2006.gada 14.aprīļa noteikumi Nr. 931 „Noteikumi par kvalitātes prasībām svaigpienam, kas paredzēts siera ražošanai ar nogatavināšanas laiku vismaz 60 dienas, un kvalitātes atbilstības novērtēšanu”

� Ministru kabineta 2006.gada 13.jūnija noteikumi Nr. 470 „Higiēnas prasības augu izcelsmes produktu primārai ražošanai un tiešai piegādei galapatērētājam nelielā apjomā”

� Ministru kabineta 2006.gada 18.jūlija noteikumi Nr. 596 „Obligātās nekaitīguma prasības zvejas produktu apritei nelielā apjomā”

� Ministru kabineta 2007.gad 27.februāra noteikumi Nr.156 „Gaļas, maltas gaļas, mehāniski atdalītas gaļas, gaļas izstrādājumu un gaļas produktu marķēšanas noteikumi”

� Ministru kabineta 2007.gada 28.augusta noteikumi Nr. 589 „Noteikumi par kārtību, kādā mednieki piegādā medījamos dzīvniekus vai to gaļu mazos daudzumos, un veterinārajām prasībām medījamo dzīvnieku vai to gaļas apritei”;

� Ministru kabineta 2007.gada 2.oktobra noteikumi Nr. 665 „Higiēnas prasības olu apritei nelielā apjomā” � Ministru kabineta 2007.gada 18.decembra noteikumi Nr. 875 „Higiēnas un obligātās nekaitīguma

prasības govs svaigpiena apritei nelielā apjomā” � Ministru kabineta 2008.gada 20.maija noteikumi Nr. 358 „Veterinārās, higiēnas un nekaitīguma

prasības svaigpiena apritei”

Eiropas Savienības normatīvie akti

� Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 28.janvāra Regula (EK) Nr.178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu principus un prasības, izveidot Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu

� Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr.852/2004 par pārtikas produktu higiēnu

� Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku

� Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr.854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu

� Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa (EK) Nr.882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem

� Komisijas 2005. gada 15. novembra Regula (EK) Nr.2073/2005 par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem

8


� Komisijas 2005. gada 5. decembra Regula (EK) Nr. 2074/2005, ar ko nosaka ieviešanas pasākumus noteiktiem produktiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 853/2004 un oficiālās kontroles organizēšanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, izņēmumus Regulai (EK) Nr. 852/2004 un groza Regulu (EK) Nr. 853/2004 un (EK) Nr. 854/2004

� Komisijas 2005. gada 5. decembra Regula (EK) Nr. 2075/2005, ar ko nosaka īpašus noteikumus oficiālām Trichinella pārbaudēm gaļā

� Komisijas 2005. gada 5. decembra Regula (EK) Nr. 2076/2005, ar ko nosaka pārejas noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 853/2004, Nr. 854/2004 un Nr. 882/2004 īstenošanai un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 853/2004 un Nr. 854/2004

� Komisijas 2006. gada 6. novembra Regula (EK) Nr. 1662/2006), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku

� Komisijas 2006. gada 6. novembra Regula (EK) Nr. 1663/2006, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu

� Komisijas 2006. gada 6. novembra Regula (EK) Nr. 1664/2006, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2074/2005 attiecībā uz īstenošanas pasākumiem saistībā ar noteiktiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas paredzēti lietošanai pārtikā, un atceļ dažus īstenošanas pasākumus

� Komisijas 2006. gada 6. novembra Regula (EK) Nr. 1665/2006, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2075/2005, ar kuru nosaka īpašus noteikumus oficiālām Trichinella pārbaudēm gaļā

� Komisijas 2006. gada 6. novembra Regula (EK) Nr. 1666/2006, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2076/2005, ar ko nosaka pārejas noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004, (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004 īstenošanai

� Komisijas 2007. gada 24. oktobra Regula (EK) Nr. 1243/2007, ar kuru groza III pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku

� Komisijas 2007. gada 24. oktobra Regula (EK) Nr. 1244/2007, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2074/2005 attiecībā uz ieviešanas pasākumiem, kas saistīti ar noteiktiem pārtikā lietojamiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, un paredz īpašus noteikumus par oficiālo kontroli gaļas pārbaudei

� Komisijas 2007. gada 24. oktobra Regula (EK) Nr. 1245/2007, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 2075/2005 I pielikumu attiecībā uz šķidra pepsīna izmantošanu Trichinella noteikšanai gaļā

� Komisijas 2007. gada 24. oktobra Regula (EK) Nr. 1246/2007, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2076/2005 attiecībā uz pārejas perioda pagarināšanu tiem pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, kuri ieved lietošanai pārtikā paredzētu zivju eļļu

� Komisijas 2007. gada 5. decembra Regula (EK) Nr. 1441/2007, ar ko groza Regulu (EK) Nr.2073/2005 par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem

� Komisijas 2008. gada 17. oktobra Regula (EK) Nr. 1019/2008, ar ko groza II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu

� Komisijas 2008. gada 17. oktobra Regula (EK) Nr. 1020/2008, ar kuru groza II un III pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku, un Regulu (EK) Nr. 2076/2005 par identifikācijas marķējumu, svaigpienu un piena produktiem, olām un olu produktiem un dažiem zvejniecības produktiem

� Komisijas 2008. gada 17. oktobra Regula (EK) Nr. 1021/2008, ar kuru groza I, II un III pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu, un Regulu (EK) Nr. 2076/2005 attiecībā uz dzīvām gliemenēm, dažiem zvejniecības produktiem un darbiniekiem, kas piedalās oficiālās kontrolēs kautuvēs

9


1.2.2. Metodiskie norādījumi un ieteikumi

Zemkopības ministrijas mājas lapā ir atrodi metodiskie norādījumi, kā īstenot atsevišķu regulu noteikumus par

pārtikas higiēnu:

� Eiropas Komisijas Veselības aizsardzības un patērētāju tiesību aizsardzības direktorāta 2005.gada 21.decembra metodiskie norādījumi par to, kā īstenot atsevišķus Regulas (EK) Nr.852/2004 noteikumus par pārtikas higiēnu

� Eiropas Komisijas Veselības aizsardzības un patērētāju tiesību aizsardzības direktorāta 2005.gada 21.decembra metodiskie norādījumi par to, kā īstenot atsevišķus noteikumus Regulā (EK) Nr. 853/2004 par dzīvnieku izcelsmes pārtikas higiēnu

� Metodiskie noteikumi pēc HACCP principiem izveidoto procedūru īstenošanai un HACCP principu īstenošanas atvieglošanai noteiktos pārtikas apritē iesaistītos uzņēmumos

PVD mājas lapā3 ir atrodami ieteikumi tiem, kas vēlas uzsākt mājražošanu. Šie ieteikumi sniedz vispārēju

ieskatu par pārtikas mājražošanas nosacījumiem, tādēļ PVD uzsver, ka ir iespēja uzdot jautājumus arī PVD

Pārtikas uzraudzības departamenta speciālistiem.

“Vispārīgās higiēnas prasības visiem pārtikas apritē iesaistītajiem pārtikas ražošanas uzņēmumiem, tajā skaitā

arī mājražotājiem, ir noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr.852/2004 par pārtikas produktu

higiēnu, bet specifiskās prasības dzīvnieku izcelsmes pārtikai ir norādītas Eiropas Parlamenta un Padomes

regulā Nr.853/2004 un attiecīgās nozares labas higiēnas prakses vadlīnijās. Uz mājražotājiem jeb personām,

kuras tirdzniecībai regulāri gatavo pārtiku galvenokārt privātmājās, attiecas prasības, kas reglamentē telpu

higiēnu, saskares virsmu un aprīkojuma atbilstību, temperatūras režīmus, tehnoloģisko procesu un iepakošanas

materiālu atbilstību un atkritumu savākšanas kārtību, kā arī prasības personāla higiēnai. Regulās noteiktas arī

specifiskās prasības dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkcijas ražošanai.

Mājražotājiem, kuri ražo dzīvnieku izcelsmes produkciju (gaļas, piena un zvejas produktus) prasības ir

stingrākas. Drīkst izmantot tikai regulas Nr.853/2004 prasībām atbilstošas izejvielas. Var izmantot tikai gaļu, kas

iegūta atzītās kautuvēs. Attiecībā uz mājputnu un zaķveidīgo (piemēram, trušu, nutriju) gaļas iegūšanu un

savvaļas medījumu gaļu, kuru iegūst nelielos daudzumos, ir noteiktas komersantam vieglāk izpildāmas prasības.

Salīdzinot ar rūpniecisko ražotāju, augu un dzīvnieku izcelsmes produktu mājražotājiem nav specifiskas prasības

telpu apdarei, ventilācijai, kanalizācijai un skalojamām tualetēm, bet piemērojami HACCP principi, kurus varat

atrast nozaru labas higiēnas prakses vadlīnijās.

Specifiski ierobežojumi attiecināmi uz produkcijas ražošanu hermētiski slēgtos traukos, piemēram, augļu un

dārzeņu konservi, kurus aizvāko ar metāla vāciņiem. Šādam ražošanas procesam jāatbilst starptautiski atzītiem

3

http://www.pvd.gov.lv/lat/augj_izvlne/iedzvotjiem_un_uzmjiem/informcija_uzmjiem/prtikas_uzraudzba/higinas_prasbas

_prtikas_aprit/prtikas_produktu_mjraotjiem?full_ver=1

10


standartiem. Uz produktiem, kas fasēti traukos ar plastmasas vāciņiem, šis ierobežojums neattiecas, piemēram,

ievārījumiem. Pašlaik Alkohola aprites likums neļauj ražot vīnu vai alu mājas apstākļos.

Galvenā uzmanība jāveltī telpu tīrībai, kā arī saražotā produkta nekaitīgumam un izsekojamībai.

• Telpa. Tā var būt mājas virtuve vai atsevišķa telpa, bet bez kondensāta un bez pelējuma. Apdares

materiālu izvēlas saimnieks, bet tādu, lai telpas varētu uzturēt tīras un arī mazgāt vismaz darba virsmu

augstumā. Logiem nepieciešams kukaiņu aizsargtīkls. Ja ražošana notiek virtuvē, tad nedrīkst vienlaicīgi

gatavot maltīti, mazgāt veļu u.tml. Jāpievērš uzmanība skapīšu un atvilkņu higiēnai.

• Tualete. Ja tā ir sausā, tad noteikti jābūt iespējai dezinficēt rokas.

• Iekārtas un trauki. Svarīgākā ir tīrība! Ledusskapim jābūt pietiekami ietilpīgam, jānovērš piesārņošana

no svaigiem dzīvnieku izcelsmes produktiem. Traukiem nedrīkst lobīties emalja, skabargas (koka,

plastmasas) un rūsa. Skābiem produktiem neizmanto alumīnija traukus. Vēlams nošķirt ģimenes

vajadzībām domātos traukus. Īpaši uzraudzīsim rotējošas iekārtas.

• Ūdens. Obligāti jābūt tekošam aukstam un karstam dzeramajam ūdenim. Ja ir viena izlietne, tad

vienlaikus nevar mazgāt rokas, produktus un traukus. Obligāts ūdens monitorings (saskaņo ar

Sabiedrības veselības aģentūru).

• Process. Tehnoloģisko procesu nosaka mājražotājs, bet nepieciešama receptūra un procesa apraksts.

Vadlīniju 4.nodaļā aprakstīta trauku sagatavošana, ievārījumu, svaigi spiestu sulu un sīrupu gatavošana,

kā arī produktu glabāšana. Ierobežojums produktu gatavošanai hermētiski slēgtos traukos. Attiecībā uz

dzīvnieku izcelsmes produktiem ieteicam izmantot „Labas higiēnas prakses vadlīnijas mājas apstākļos

ražotiem piena, zvejas un gaļas produktiem”, kurās ir aprakstītas higiēnas prasības ražošanas

procesiem.

• Temperatūra. Ražotājs pats nosaka vai un kāpēc, cik bieži jāmērī temperatūras līmenis un ko darīs, ja

mērījums nebūs atbilstošs vēlamajam. Ja mērījumi jāveic, tad tie ir jāpieraksta. Tā varētu būt

temperatūra ogu uzglabāšanā, trauku sagatavošanā, blanšēšanā, vārīšanā, gatavā produkta glabāšanā

u.tml. Temperatūras un laika mērījumus var fiksēt vienkopus. Dzīvnieku izcelsmes produktu

temperatūrai un tās mērījumiem ir jāatbilst Regulas 853/2004 prasībām.

• Marķējums. Tam vienmēr jābūt uz iepakojuma, to nevar aizstāt ar pavadzīmi. Vispārīgās prasības

noteiktas MK noteikumos Nr.964, specifiskās prasības ievārījumiem- MK noteikumos Nr.378. Pirms

norāda marķējumā informāciju par veselīgumu, mājražotājam jākonsultējas Sabiedrības veselības

aģentūrā.

• Iepakojums. Tam jābūt derīgam saskarei ar pārtiku (marķējumā glāzīte un dakšiņa, ja nav, tad jābūt

dokumentam par atbilstību Regulai 1935/2004). Ja lieto otrreiz izmantojamu taru, tad īpaša uzmanība

jāpievērš dezinfekcijai.

• Izsekojamība. Jāsaglabā ziņas: kas, kad, kur, cik daudz, no kurienes iepirkts, kādos produktos iestrādāts,

kad, cik daudz, uz kurieni nogādāts. Pamēģiniet ar šādu piemēru – paņemt pēc kāda laika gatavā

produkta vienu burku, iedomāties, ka tajā atrastas pesticīdu atliekas, un mēģināt sameklēt, no kurām

ogām ievārījums gatavots, pēc tam noskaidrot, kādos produktos vēl šīs ogas ieliktas un uz kurieni

11


savukārt šie produkti piegādāti.. Vai varēsit identificēt produktus un pircējus un informēt, lai nelieto

uzturā?

• Derīguma termiņš. To nosaka pats saimnieks, tomēr izprotot, ka glabāšanās laikā tas var sabojāties,

piemēram, ievārījums var pelēt. Tāpēc konkrētus rādītājus nosaka laboratorijā pēc saražošanas, tad ik

pa laikam glabāšanas periodā un plānotā derīguma termiņa beigās. Rādītājus vai nu salīdzina ar

normatīvajos aktos noteiktajām maksimālajām robežām, vai, ja tādu nav, salīdzina ar standartiem,

iepriekš izmantotiem datiem, konsultējas ar asociācijas speciālistiem u.tml.

• Pārtikas piedevas. Jābūt pamatojumam, kāpēc to dara, un vai mērķi nevar sasniegt citiem līdzekļiem

(piemēram, ja ievārījumā ir augsts cukura saturs, tad kādēļ vēl likt konservantu?). Stingri jāievēro

piedevas lietošanas instrukcija, svēršanā izmanto tikai verificētus svarus vai mērglāzi, piedevas jānorāda

marķējumā, obligāti jāveic pieraksti par piedevu izlietojumu.

• Atkritumi. Konteineri telpās jātur tīri un regulāri jāiztukšo, ārpusē tiem jābūt slēgtiem.

• Darbinieki. Visām personām, kuras iesaistītas produkta ražošanā, jābūt medicīnas grāmatiņai. Jāseko

personīgās veselības stāvoklim un higiēnai (tīrs apģērbs un rokas, pirms ražošanas uzsākšanas noņemiet

rotas, produkta garšošanai neizmantot pirkstus utt.). Visiem ražošanā iesaistītajiem reizi divos gados

jānoklausās 5 stundu kurss „Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā”.

• Tīrīšana / dezinfekcija. Izmantojot tīrīšanas / dezinfekcijas līdzekli, skatīt ķīmiskās vielas dokumentu –

lietošanas instrukciju, kurā jābūt norādēm par izmantošanas mērķi vai uzņēmuma veidu, koncentrāciju

(negatavot vājāku šķīdumu!), iedarbības laiku (to obligāti ievērot!), vai ir jāskalo ar tekošu ūdeni (nevis

noslaucīt ar lupatu), derīguma termiņu (nelietot pēc tā beigām). Ja nav iespēju skalot virsmas, tad

jāizvēlas līdzeklis, kura lietošanas instrukcijā norādīts, ka atļauts neskalot. Dezinfekcijai var izmantot

verdošu ūdeni, citronskābi, etiķskābi vai pienskābi. Līdzekļus uzglabā tikai oriģinālā iepakojumā.

Pieraksta, kad, kas un ar ko ir dezinficēts.

• Deratizācija. Vispirms novērsīsim kaitēkļu klātbūtnes cēloni, piemēram, likvidēsim kukaiņu vairošanās

vietas (bojāti produkti, augsnes atliekas).Vietās, kur atrodas produkti, kaitēkļu likvidācijai izmanto tikai

mehāniskus līdzekļus (piemēram, slazdus, līmlentes). Līgums ar deratizācijas firmu nepieciešams, ja

ražotājs pats netiek galā. Mājdzīvnieki (suņi, kaķi) nedrīkst atrasties produkta ražošanas telpās.

• Paškontrole. Jāpārdomā, kas, kad un kur var neizdoties, kurā ražošanas posmā var rasties

piesārņojums, kā un kur to novērst, kas ir pieņemams un kā to pārbaudīt. Uzmanība jāvelta ikvienam

ražošanas posmam, jo var rasties piesārņojums. Sekosim izejvielu kvalitātei, lai novērstu fizikālo un

ķīmisko piesārņojumu( pesticīdu paliekas, smagie metāli); mazgāšanas ūdens kvalitātei-

mikrobioloģiskais piesārņojums ( īpaši mazgājot mizotos vai grieztos produktus); ja darba rīki un

inventārs ir no nepiemērotiem materiāliem- var rasties fizikālais piesārņojums; nepareizi lietojot

pārtikas piedevas (neatļautam produktam vai nepareizā devā)- ķīmiskais piesārņojums; personāla

veselības stāvoklim un personiskās higiēnas neievērošanai sekos mikrobioloģiskais piesārņojums;

nepietiekami iztīrīts aprīkojums rada fizisko un mikrobioloģiskais piesārņojumu; atkritumu uzkrāšana

pārmērīgā daudzumā un pārāk ilga uzglabāšana ražošanas telpās vai to tuvumā, grauzēji un mušas -

fizikālo un mikrobioloģisko piesārņojumu; nepareizi lietoti tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļi var radīt

ķīmisko piesārņojumu.” (Avots: Pārtikas un Veterinārais dienests)

12


1.2.3. Labas prakses vadlīnijas

Zemkopības ministrijas ir izstrādājusi un savā mājas lapā publicējusi pārtikas higiēnas labas prakses vadlīnijas

dažādu pārtikas nozaru uzņēmumiem:

� Labas higiēnas prakses vadlīnijas dzīvnieku asins savākšanai un pārstrādei � Labas higiēnas prakses vadlīnijas trušu audzēšanā, pirmapstrādē un realizācijā bioloģiskajā

lauksaimniecībā � Labas higiēnas prakses vadlīnijas kaltētu garšaugu, tējas un ārstniecības augu pirmapstrādei, pārstrādei

un realizācijai bioloģiskajā lauksaimniecībā � Labas higiēnas prakses vadlīnijas augļu un ogu pārstrādei un raudzētu alkoholisko dzērienu ražošanai no

pašsaražotās augļu – ogu produkcijas � Labas higiēnas prakses vadlīnijas atklāta tipa ēdināšanas uzņēmumiem � Labas higiēnas prakses un paškontroles vadlīnijas slēgta tipa sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem,

pārvietojamām un pagaidu telpām � Labas higiēnas prakses vadlīnijas gaļas ieguvei mobilajā kautuvē � Labas ražošanas prakses vadlīnijas strausu saimniecībām � Labas higiēnas un ražošanas prakses vadlīnijas konditorejas un kulinārijas ražošanas uzņēmumos � Labas higiēnas prakses vadlīnijas svaigpiena ražošanai saimniecībās Latvijā un izplatīšanai Latvijā � Labas higiēnas prakses vadlīnijas zvejas produktu ražošanai mājas apstākļos � Labas higiēnas prakses vadlīnijas alus nozarei � Labas higiēnas prakses vadlīnijas pārtikas ražošanai mājas apstākļos4

� Labas higiēnas un ražošanas prakses vadlīnijas piena pārstrādes uzņēmumiem � Biškopības produktu primārās ražošanas vadlīnijas � Augļu, ogu un dārzeņu pārstrādes labas higiēnas un ražošanas prakses vadlīnijas � Labas higiēnas prakses vadlīniju izstrāde graudaugu, eļļas augu un pākšaugu primārā ražošanā � Putnu gaļas pārstrādes labas higiēnas un ražošanas prakses vadlīnijas � Atdzesētu, rūpnieciski ražotu gatavo produktu labas higiēnas prakses vadlīnijas � Dārzeņu produkcijas primārās ražošanas un pirmapstrādes labas higiēnas prakses vadlīnijas � Labas higiēnas prakses vadlīnijas gaļas produktu ražošanā

Labas higiēnas prakses vadlīnijās pārtikas ražošanai mājas apstākļos ir norādīts termina paskaidrojums, bet tajā ietvertais skaidrojums ietver tikai piena produktu ražošanu:

„Mājražotājs” – zemnieku saimniecība vai fiziska persona, kas zemnieku saimniecības un/ vai privātmājas teritorijā atsevišķi iekārtotā telpā un/ vai telpās ražo piena produktus, kurus piedāvā patērētājam.

„Mājās ražots produkts” – produkts, kas tiek ražots zemnieku saimniecības un/ vai privātmājas teritorijā atsevišķi iekārtotā telpā un/ vai telpās un tiek piedāvāts patērētājam”. (Avots: Labas higiēnas prakses vadlīnijas mājas apstākļos ražotai pārtikai, 2006. gads, 18. lpp.).

4 Dokuments (prezentācija) ietver skaidrojumus saistībā ar higiēnas prasībām gaļas un piena produktu, maizes un maizes

izstrādājumu ražošanai mājas apstākļos.

13


1.3. Primāro produktu neliela daudzuma aprite

Latvijā ir izstrādāti nacionālie normatīvie akti, kas regulē 6 primāro pārtikas produktu grupu neliela daudzuma

apriti. Šīs produktu grupas ir: (1) mājputni un zaķveidīgie dzīvnieki; (2) augu izcelsmes produkti; (3) zvejas

produkti; (4) medījamie dzīvnieki; (5) govs svaigpiens; (6) olas.

Nacionālie normatīvie akti, kas regulē primāro produktu5 neliela daudzuma apriti ir:

1. 2006.gada 11.aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr.286 „Obligātās nekaitīguma prasības mājputnu un zaķveidīgo gaļas apritei nelielos daudzumos”

2. 2006.gada 13,jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr.470 „Higiēnas prasības augu izcelsmes produktu primārajai ražošanai un tiešai piegādei galapatērētājam nelielā apjomā”

3. 2006.gada 18.jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr.596 „Obligātās nekaitīguma prasības zvejas produktu apritei nelielā apjomā”

4. 28.08.2007. MK noteikumi Nr.589 "Noteikumi par kārtību, kādā mednieki piegādā medījamos dzīvniekus vai to gaļu mazos daudzumos, un veterinārajām prasībām medījamo dzīvnieku vai to gaļas apritei"

5. 18.12.2007. MK noteikumi Nr.875 "Higiēnas un obligātās nekaitīguma prasības govs svaigpiena apritei nelielā apjomā" ("LV", 205 (3781), 21.12.2007.) [spēkā ar 01.01.2008.] ar grozījumiem: 27.05.2008. MK noteikumi Nr.376 ("LV", 85 (3869), 03.06.2008.) [spēkā ar 04.06.2008.]

6. 02.10.2007. MK noteikumi Nr.665 "Higiēnas prasības olu apritei nelielā apjomā" ("LV", 161 (3737), 05.10.2007.) [spēkā ar 01.01.2008.]

5 Saskaņā ar PVD speciālistu skaidrojumu, primāro produktu pārstrāde/ražošana nevar tikt klasificēta kā mājražošana

14


1.4. Pārtikas oficiālā kontrole

ES normatīvie akti, kas regulē pārtikas oficiālo kontroli, ir:

� Komisijas 2005. gada 15. novembra Regula (EK) Nr. 2073/2005 par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem

� Komisijas 2005. gada 5. decembra Regula (EK) Nr. 2074/2005, ar ko nosaka ieviešanas pasākumus noteiktiem produktiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 853/2004, un oficiālās kontroles organizēšanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, izņēmumus Regulai (EK) Nr. 852/2004 un groza Regulu (EK) Nr. 853/2004 un (EK) Nr. 854/2004

� Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regula (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem

� Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 854/2004 ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu

15


1.5. Mājražotāju produktu ražošana un tirdzniecība

Kā jau minēts iepriekš, Latvijā nav atsevišķas nacionālās likumdošanas par mājražošanu, t.sk. arī par

mājražošanas produktu tirdzniecību. Atbildīgās instances, runājot par mājražošanas produktu ražošanu un

tirdzniecību6, atsaucas uz Regulu 852/2004 II pielikumu un uz Regulas 853/2004 prasībām. „Mājās ražotajiem

pārtikas produktiem, kuri tiek izplatīti vietējā tirgū, saskaņā ar Regulas 852/2004 II pielikumu ir piemērotas

atvieglotas higiēnas prasības attiecībā pret pārtikas produktu rūpnieciskajiem ražotājiem.” (ZM, PVD atbildes,

Sanāksmes par mājražotājiem sēdes protokols, 21.07.2009).

Atbildīgo instanču skaidrojums par mājās ražotas pārtikas produktu ražošanas procesa atvieglotām prasībām,

atsaucoties uz Regulu 852/2004, nav precīzs, jo Regulas II pielikumu piemēro visiem pārtikas ražošanas,

pārstrādes un izplatīšanas posmiem, izņemot telpas, kurām piemēro I pielikumu, kas nosaka atvieglotus

nosacījumus primārai produktu ražošanai, t.i. "pamatprodukti" ir primārās ražošanas produkti, tostarp

lauksaimniecības, lopkopības, medniecības un zvejniecības produkti, bet šie atvieglojumi neattiecas uz

pārstrādes produktiem. Jautājums – vai mājražošana ir tikai primāro produktu ražošana?

Regulas 852/2004 II pielikuma III nodaļā ir atrunātas „Prasības pārvietojamām un/vai pagaidu telpām

(piemēram, tirdzniecības teltīm, tirgus stendiem, tirdzniecības vietām pārvietojamos transporta līdzekļos),

telpām, ko galvenokārt izmanto kā privātmājas, bet kur regulāri laišanai tirgū tiek gatavota pārtika, un

tirdzniecības automātiem”. Minētās telpu higiēnas prasības ir vispārīga rakstura, bet visi citi noteikumi

(ražošana, preču marķēšana, transportēšana utt.) mājražotājam ir tādi paši kā jebkuram pārtikas pārstrādes

produktu ražotājam. Regulas 852/2004 II pielikuma III nodaļā ir teikts:

„1. Ciktāl praktiski iespējams, telpas un tirdzniecības automāti jānovieto, jāprojektē, jāveido un jāuztur

tīri un labā kārtībā un tādā stāvoklī, lai izvairītos no piesārņojuma riska, jo īpaši tā, ko rada dzīvnieki un

kaitēkļi.

2. Īpaši vajadzības gadījumā:

a) jābūt pieejamām attiecīgām iekārtām, lai uzturētu atbilstošu personīgo higiēnu (tostarp higiēniskām

roku mazgāšanas un nosusināšanas iekārtām, higiēniskam sanitārajam aprīkojumam un ģērbtuvēm);

b) virsmām, kas nonāk saskarē ar pārtiku, jābūt labā stāvoklī, un tām jābūt viegli tīrāmām un vajadzības

gadījumā dezinficējamām. Tāpēc jāizmanto gludi, mazgājami, pret koroziju izturīgi un netoksiski

materiāli, izņemot gadījumus, kad pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki var pārliecināt

kompetentās iestādes par to, ka citi izmantotie materiāli ir atbilstoši;

c) atbilstoši jāparedz darba instrumentu un aprīkojuma tīrīšana un vajadzības gadījumā dezinfekcija;

d) atbilstoši jāparedz higiēniska pārtikas produktu tīrīšana, ja tā ir daļa no pārtikas uzņēmuma

darbībām;

e) jābūt pieejamai atbilstošai karstā un/vai aukstā dzeramā ūdens apgādei;

f) jābūt pieejamam atbilstošam aprīkojumam un/vai iekārtām bīstamo un/vai neēdamo vielu un

atkritumu (šķidro vai cieto) higiēniskai uzglabāšanai un iznīcināšanai;

6 Sanāksmes par mājražotājiem sēdes protokols, 21.07.2009.

16


g) jābūt pieejamām atbilstošām iekārtām un/vai aprīkojumam piemērotu pārtikas temperatūras

uzturēšanai un uzraudzībai;

h) ciktāl praktiski iespējams, pārtikas produkti jānovieto tā, lai izvairītos no piesārņojuma riska.”

„Ja mājražotājs vēlas savu produkciju (dzīvnieku izcelsmes) tirgot visos pārtikas aprites posmos, tad ir

jāpārdomā iespējas veikt atzīšanu. Šādā gadījumā visiem pārtikas iegūšanas un apstrādes procesiem ir jānotiek

atsevišķā, tam paredzētā ēkā vai telpā, pilnībā ievērojot Regulu 852/2004 un 853/2004 prasības, šeit nekādu

atlaižu no regulu prasībām nav. Persona, kas ražo pārtiku privātmājas virtuvē nevar iziet atzīšanas procesu.

Tātad rūpīgi ir jāapsver pieprasījums pēc produkcijas un iespējas to piedāvāt plašākam tirgum, iepriekš

analizējot izdevīgumu. Arī šobrīd mājražotājam ir ļoti plašas iespējas savas produkcijas realizācijai to ir

iespējams realizēt sākot ar savu saimniecību un turpinot ar vietējiem tirgiem, kurus varat nodrošināt ar vietējo

pašvaldību atļauju tik bieži cik vien nepieciešams (nekur nav noteikts, ka šāds vietējais tirgus var tik rīkots

konkrētās dienās, laikos, periodos, tā jau ir pašvaldību un mājražotāju savstarpēja vienošanās). Ja mājražotājs

ražo produktus, kuru uzglabāšanai nepieciešams noteikts temperatūras režīms, tad produkta ražotājam tas ir

jānodrošina visā aprites ķēdē - uzglabāšana, transportēšana, realizācija. Ja to ir iespējas ievērot, tad šobrīd

nacionālā likumdošana nav noteikusi kādus teritoriālus ierobežojumus produkcijas izplatīšanai

galapatērētājam.” (ZM, PVD atbildes, Sanāksmes par mājražotājiem sēdes protokols, 21.07.2009).

Paliek aktuāls jautājums par definīciju, kas ir mājās ražota/pārstrādāta pārtika un cik precīzi esošā likumdošanas

bāze nosaka mājās ražotu/pārstrādātu pārtikas produktu ražošanu un tirdzniecību, un vai esošie noteikumi

veicina nozares attīstību valstī.

Šobrīd mājražotāji tirgo savus gan primāros produktus, gan pārstrādātos produktus gadatirgos un ielu

tirdzniecībā. Attiecībā uz šo tirdzniecības veidu spēkā ir Ministru kabineta 1998.gada 6.oktobra noteikumos

Nr.388 „Noteikumi par tirdzniecības kārtību tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecības vietās un izbraukumos” un

Ministru kabineta 1996. gada 28. maija noteikumos Nr. 188 “Kārtība, kādā lauku apvidos darbojas

pārvietojamie mazumtirdzniecības punkti, kuros nav kases aparāti”.

Ekonomikas ministrija izstrādājusi jaunu MK noteikumu projektu „Noteikumi par tirdzniecības organizēšanas

kārtību ar pašvaldību saskaņojamos tirdzniecības veidos”. Projekts ir nodots starpinstitūciju saskaņošanai

(13.08.2009). Noteikumu projekts paredz jaunu ielu tirdzniecības, gadatirgu un izbraukuma tirdzniecības, tirgu

un autoveikalu tirdzniecības organizēšanas kārtību.

Saistībā ar jauno tirdzniecības noteikumu projektu, Ekonomikas ministrijas mājas lapā ir sniegta sekojoša

informācija7:

• Jaunā kārtība tirdzniecības organizēšanai būtiski atvieglos šobrīd spēkā esošos tirdzniecības

nosacījumus publiskās vietās, tādējādi samazinot administratīvo slogu komersantiem un sekmējot

konkurences veidošanos, kas savukārt sekmēs komersantu izmaksu un preču cenu samazināšanos.

7 http://www.em.gov.lv

17


• Jaunā kārtība būtiski atvieglos procedūru pašvaldības atļaujas saņemšanai preču pārdošanai ielu

tirdzniecībā, gadatirgū un izbraukuma tirdzniecības vietās un pat nosaka gadījumus, kad šāda atļauja

vispār nebūs nepieciešama:

1. vairs nebūs nepieciešams saņemt saskaņojumu no Pārtikas un veterinārā dienesta u.c. valsts

institūcijām pirms došanās uz pašvaldību atļaujas saņemšanai;

2. ir noteikti maksimāli īsi termiņi pieteikuma izskatīšanai un atļaujas izsniegšanai (piemēram, ielu

tirdzniecībā pieteikums izskatāms un tirdzniecības atļauja izsniedzama ne ilgāk kā 3 darba dienu

laikā, izbraukuma tirdzniecībā - 1 darba dienas laikā);

3. ja attiecīgā tirdzniecības veida darbību nodrošina organizators, tad tirdzniecības dalībniekam

pašvaldības atļauja tirdzniecībai publiskā vietā vispār nebūs nepieciešama!

� Atšķirībā no līdzšinējā tirdzniecības regulējuma, jaunajā MK noteikumu projektā ir noteikta arī t.s.

„zemnieku tirdziņu” organizēšanas kārtība ielu tirdzniecībā; kā arī paplašināts realizējamo preču

sortiments ielu tirdzniecības vietā, tādējādi sekmējot fiziskām personām un zemnieku saimniecībām

pašu audzētās, iegūtās vai ražotās produkcijas realizāciju gala patērētājiem publiskā vietā.

� Vienlaikus ir radīta iespēja privātpersonai iekārtot ielu tirdzniecības vietu uz privātīpašumā esošas

zemes publiskā vietā, kā arī realizēt preces šajā vietā saskaņā ar šajos noteikumos noteikto kārtību.

� Tāpat ir atviegloti noteikumi autoveikalu darbībai, piemēram, atcelti vispārējie preču sortimenta

ierobežojumi; paplašinātas autoveikalu darbības iespējas, atceļot ierobežojumus realizēt preces tikai

tādās lauku apdzīvotajās vietās, kurās nav stacionāru veikalu; kā arī vairs nebūs jāiet uz Ceļu satiksmes

drošības direkciju, lai izdarītu atzīmi „Autoveikals”. Ekonomikas ministrija uzskata, ka šie atvieglojumi

sekmēs plašākas konkurences veidošanos, kas ir īpaši būtiski lauku apvidos, kur cilvēku pirktspēja ir

zemāka un veikalu pieejamība daudz mazāka.

� MK noteikumos iekļauta arī vienkāršāka kārtība tirgus darbībai, tai skaitā atcelts tirdzniecības veidu

iedalījums tirgos (pārtikas, nepārtikas un jaukta tipa tirgu iedalījums); kā arī atcelts liegums piešķirt

jaukta tipa tirgus statusu jaunizveidotajiem tirgiem.

� Tāpat MK noteikumu projektā ir paredzētas tiesības pašvaldībām noteikt tirdzniecības organizēšanas

kārtību preču pārdošanai publiskajā vietā ārpus šajos noteikumos minētajiem tirdzniecības veidiem

(ārpus ielu tirdzniecības, gadatirgiem un izbraukuma tirdzniecības, tirgiem un tirdzniecības no

autoveikaliem).

Ekonomikas ministrijas norāda, ka pašvaldībām saistošie noteikumi jāizdod līdz 2009.gada 31.decembrim; līdz

pašvaldības saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami Ministru kabineta 1998.gada 6.oktobra

noteikumi Nr.388 „Noteikumi par tirdzniecības kārtību tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecības vietās un

izbraukumos”, ciktāl tie nav pretrunā ar šiem noteikumiem. (Avots: Ekonomikas ministrijas mājas lapa)

18


2. Likumdošanas izpratne un interpretācija

2.1. Kvantitatīvs pētījums: mājražotāju aptauja

Projekta ietvaros tika veikts kvantitatīvs pētījums, aptaujājot mājražošanā iesaistītās personas visā Latvijā.

Kopumā pētījumā piedalījās 160 mājražotāji. Pētījuma dalībnieku profils aplūkojams Pielikumā Nr.3.

Viens no pētījuma uzdevumiem bija noskaidrot, kāds ir reģistrēto un nereģistrēto mājražotāju viedoklis par

likumdošanas bāzi saistībā ar mājražošanas sektoru Latvijā. Iegūtie rezultāti ir sekojoši:

• 71% mājražotāju uzskata, ka Latvijas likumdošanā nepieciešamas būtiskas izmaiņas saistībā ar pārtikas

mājražošanu, bet 24% saka, ka zināmas izmaiņas nepieciešamas.

• Vairāk kā puse aptaujāto (55%) ir pilnīgi pārliecināti, ka pie esošās likumdošanas „legālie” pārtikas

mājražotāji jeb tie, kas ir reģistrējušies, ir zaudētāji, bet 26% pievienojas šim apgalvojumam, sakot

„drīzāk piekrītu”.

• Kopumā 60% aptaujāto uzskata, ka viņiem trūkst informācijas par likumdošanas prasībām saistībā ar

pārtikas MR (19% „pilnībā piekrīt”, 41% „drīzāk piekrīt” minētam apgalvojumam). Attiecīgi ļoti labi

informēti jūtas 13%, bet daļēji labi informēti 27%.

• 29% aptaujāto mājražotāju ir pārliecināti, ka pārtikas MR Latvijā ir pielīdzināta rūpnieciskai ražošanai,

zināmā mērā šim apgalvojumam piekrīt vēl arī 26% aptaujāto (atbilde „drīzāk piekrīt”).

• Tāpat, vairāk kā pusei aptaujāto ir zināma negatīva pieredze saistībā ar Latvijas likumdošanas prasībām

pret pārtikas MR (19% „pilnībā piekrīt” apgalvojumam, bet 37% „drīzāk piekrīt”). Dati redzami Attēlā 1.

Attēl s 1. Apga lvojumi s a is tībā ar l i kumdošanu

"Atzīmējiet katram apgalvojumam, vai Jūs piekrītat..?"

Bāze: respondenti, kuri ir snieguši noteiktu vērtējumu attiecīgā grupā ("n" skatīt grafikā)

7

13

23

16

5

12

27

21

28

24

26

41

26

37

71

55

19

29

19

0 25 50 75 100

Latvijas likumdošanā nepieciešamas būtiskas izmaiņas saistībā par pārtikas

MR, n=147

Pie esošās likumdošanas "legālie" pārtikas MR ir zaudētāji, n=153

Trūkst informācijas par likumdošanas prasībām saistībā ar pārtikas MR, n=139

Pārtikas MR Latvijā ir pielīdzināta rūpnieciskai ražošanai, n=141

Man ir negatīva pieredze saistībā ar

Latvijas likumdošanas prasībām pret pārtikas MR, n=134

Rindu %

1 Pilnīgi nepiekrītu 2 3 4 Pilnīgi piekrītu

3.66

3.29

2.65

2.61

2.59

Vidējais

19


No visiem aptaujātiem pētījuma dalībniekiem mājražošanu reģistrējuši bija 28% respondenti. Kā galvenie

iemesli minēti: “sarežģīta reģistrēšanās procedūra”, “mazi ražošanas apjomi”, “nezinu, kā reģistrēties”, “trūkst

naudas”. Respondentu norādīto nereģistrēšanās iemeslu sarakstu var aplūkot Pielikumā Nr.3.

Kopumā 61% respondenti atzīst, ka viens no motivātoriem, lai reģistrētu savu mājražošanu, ir “mazākas

likumdošanas barjeras”. Kā galvenais un vienīgais arguments tas ir 21% šobrīd nereģistrēto mājražotāju.

8% aptaujāto mājražotāju, kas nav reģistrējuši savu saimniecību kā mājražošanu, nav gatavi reģistrēt

mājražošanu ne pie kādiem nosacījumi. Savukārt, pārējie atzīmējuši vairākus nosacījumus:

� “lielāks ražošanas apjoms” – kā viens no iemesliem minētais arguments ir 48% nereģistrēto

mājražotāju, bet kā vienīgais arguments 15%;

� “ja būtu informēts, kā to izdarīt” – kā viens no iemesliem minētais arguments ir katram ceturtajam jeb

25% nereģistrēto mājražotāju, bet kā vienīgais arguments tas ir 4% nereģistrēto mājražotāju.

� “citi iemesli” – 17% respondenti nosaukuši arī kādu citu iemeslu, kas varētu veicināt mājražošanas

reģistrēšanu (9% nosaukuši kādu citu iemeslu kā vienīgo iemeslu mājražošanas reģistrēšanai). Pilnu

iemeslu sarakstu var aplūkot Pielikumā Nr.3.

Attēls 2. Nos acījumi , la i reģis trētu mājražošanu

"Pie kādiem nosacījumiem Jūs varētu reģistrēt savu mājražošanu?"

Bāze: respondenti, kuri nav reģistrējuši PVD kā MR, n=111

Vairākatbilžu jautājums, % sum > 100

61

48

25

17

8

0 25 50 75 100

Mazākas likumdošanas barjeras

Lielāks ražošanas apjoms

Ja būtu informēts, kā to izdarīt

Cits

Ne pie kādiem

%

20


Lai arī liela daļa respondentu atzīst, ka nepieciešamas izmaiņas likumdošanā saistībā ar mājražošanu Latvijā,

pētījums liecina, ka tikai katrs trešais jeb 35% aptaujātie mājražotāji novērtē savas likumdošanas zināšanas kā

ļoti labas. 45% atzīst, ka ir tikai dzirdējuši par prasībām, bet 20% novērtē savas zināšanas kā vājas (“nepārzinu,

neesmu interesējies”). Dati redzami Attēlā 3.

Attēls 3. Likumdošanas zināš anu novērtējums

"Cik labi Jūs pārzināt Latvijas likumdošanu saistībā ar mājražošanu?"

Bāze: visi respondenti, kuri snieguši atbildi, n=153

35

45

20

0

25

50

75

100

1

%Nepārzinu, neesmu

interesējies

Esmu tikai nedaudz

dzirdējis par prasībām

Pārzinu ļoti labi

Lai noskaidrotu, kuras sociālās grupas vērtē savas likumdošanas zināšanas labāk par citām, tika veikta jautājuma

šķērsgriezuma analīze:

� Starp tiem, kas reģistrējuši savu MR, ir lielāks īpatsvars “likumdošanas ekspertu” (67% saka, ka pārzina

likumdošanu ļoti labi vs. 22% starp tiem, kas nav reģistrējušies saka, ka pārzina likumdošanu ļoti labi);

� Zināma atšķirība vērojama arī starp tiem, kam ir pieejams internets un kam nav (attiecīgi 38% vs. 26%

saka, ka labi pārzina MR regulējošo likumdošanu);

� Atšķirība vērojama arī starp izglītības līmeņa grupām – tie, kuriem ir vidējā speciālā izglītība kopumā

jūtas vairāk informēti par likumdošanas prasībām, nekā pārējie (44% ar vidējo speciālo izglītību, 19% ar

vidēju un 36% ar augstāko izglītību jūtas informēti par likumdošanas prasībām);

� Starp pārējām grupām (vecums, dzimums, reģions) būtiskas atšķirības nav vērojamas – aptuveni katrs

trešais jūtas informēts. Relatīvi mazāk likumdošanas jautājumos orientējas gados jaunāki mājražotāji

(vecumā no 20 līdz 35 gadiem 29% saka, ka nepārzina likumdošanu, nav par to interesējušies). Dati

redzami Attēlā 4.

21


Attēls 4. Likumdošanas pārzināšana dažādās sociāldemogrāfiskās grupās

"Cik labi Jūs pārzināt Latvijas likumdošanu saistībā ar mājražošanu?

Bāze: visi respondenti attiecīgajā grupā, kuri snieguši noteiktu atbildi (skat. "n=" grafikā)

39

37

36

27

34

35

38

36

35

35

36

19

44

38

26

67

22

43

50

39

48

41

46

33

48

46

42

41

53

44

42

61

26

52

18

13

25

24

24

19

29

17

19

23

22

28

12

20

13

7

25

0 25 50 75 100

Kurzeme, n=28

Vidzeme, n=46

Zemgale, n=44

Latgale, n=33

vīrietis, n=29

sieviete, n=122

20-35 gadi, n=24

36-45 gadi, n=42

46-55 gadi, n=52

56-79 gadi, n=26

augstākā, n=58

vidējā, n=32

vidējā - speciālā, n=57

Jā, n=106

Nē, n=23

Jā, pilnībā, n=43

Nē, n=107

Re

ģio

nsD

zim

ums

Vec

um

sIz

glīt

ība

Inte

rnet

a

pie

eja

mīb

a

Re

ģist

rēts

MR

sta

tuss

Rindu %

Pārzinu ļoti labi Esmu tikai dzirdējis par prasībām Nepārzinu, neesmu interesējies

22


Pētījuma dalībnieki bija lūgti sniegt arī savus ieteikumus likumdošanas izmaiņām. Ieteikumi pārsvarā bija

vispārīga rakstura. Kopumā gan reģistrēto, gan nereģistrēto mājražotāju ieteikumi ir līdzīgi – „mazināt

birokrātiju”, „samazināt/vienkāršo prasības”, „zemākas izmaksas”. Atbilžu apkopojums redzams Tabulā 1. Pilns

atbilžu saraksts aplūkojams Pielikumā 3.

Tabula 1. Reģistrēto un nereģistrēto mājražotāju ieteikumi saistībā ar likumdošanas izmaiņām

Ir reģistrēts MR statuss

Atbilde: Skaits

Samazināt/Vienkāršot prasības 6

Samazināt PVD kontroli 4

Zemākas izmaksas 4

Iespēja tirgoties plašāk/Nodot

veikaliem 3

Mazāk birokrātijas 3

Atvieglojumi grāmatvedībā un

nodokļos 1

Ierobežot pārpircējus 1

Jāatvieglo normas tiem MR, kas paši

audzē un pārstrādā, nevis tikai

nodarbojas ar pārstrādi 1

Pagastā izveidot koorperatīvu 1

Pārskatīt tirdzniecības ierobežojumus 1

Pielīdzināt MR lielajiem tirgotājiem. 1

Samazināt ierēdņu skaitu līdz

minimumam 1

Stingrāk sekot izejvielu un

produkcijas izcelsmei 1

Saglabāt esošos likumus 1

Saglabāt PVD prasības 1

Nekas netraucē 1

11. Kādas likumdošanas izmaiņas būtu nepieciešamas?

Nav reģistrēts MR statuss

Atbilde: Skaits

Mazāk birokrātijas 13

Samazināt/Vienkāršot prasības 12

Vienkāršot likumdošanu 6

Atvieglojumi grāmatvedībā un nodokļos 4

Samazināt PVD kontroli. 5

Iespēja tirgoties plašāk/Nodot veikaliem 2

Zemākas izmaksas 2

Īsāks dokumentu-iesniegumu izskatīšanas

termiņš 1

Izejot no ES prasībām, kas pielīdzina

rūpnieciskai ražošanai izmantot pieejamās

tehnoloģijas, kas nesaistīts ar naudas

izmaksām - nesadārdzina saražoto produkciju. 1

Nepieciešama valsts iestāde, kas uzpērk

saražoto 1

Pabeigt vienreiz izstrādāt MK noteikumus par

raudzētu alkoholisko dzērienu mājražošanu. 1

Pielāgot noteikumus gaļas ražošanai 1

Pielīdzināt kaimiņvalstīm 1

Pielīdzināt parastajām lauku tradīcijām, kā tas

ir bijis senčiem, bet, protams, arī mūsdienu

higiēnas prasībām. 1

Saistībā ar higiēnas prasībām, un vispārībā

pielaidīgākus likumus vajadzētu! 1

Sakārtot tirgus sistēmu. 1

Ieviest likumu par mājražošanu 1

Saglabāt PVD prasības 3

Nekas netraucē 2

11. Kādas likumdošanas izmaiņas būtu nepieciešamas?

23


2.2. Normatīvo aktu interpretācija

Lai noskaidrotu, kā interpretēt normatīvos aktus, tika intervēti eksperti. Pētījumā kā galvenie normatīvo aktu

interpretācijas eksperti izvēlēti Pārtikas un Veterinārā dienesta speciālisti. Analizējot situāciju, eksperti norāda

uz virkni likumdošanas interpretācijas kļūdām, ko viņi ir novērojuši savā ikdienas darbā:

1. Ir diezgan plašas interpretācijas par tēmu „mājražošana”, un arī pašu likumdevēju vidū nav vienota

izpratne

Attiecībā uz ražotājiem, par cik tās definīcijas „mājražotājs” nav, viņu īsti nevar saukt par ražotāju, viņš

ir tas, kas kaut ko neregulāri gatavo mājas apstākļos. Tiklīdz viņš sāk regulāri gatavot un lielos apjomos,

tad viņu jāatzīst kā lielo ražotāju, kas mums šobrīd arī notiek, ar tiem svaigpiena fasētājiem, kas vēlas

mājās fasēt pienu. Viņš nebūs MR, bet ražotājs, viņš iegūst pienu un safasē mājās, un tad viņam ir jāiet

atzīšana, un tad viņam sākās problēmas, tāpēc, ka tur ir prasības. Principā likumdevēji var paredzēt arī

dzīvnieku izcelsmes produktu ražotāju (tieši mazo) atzīšanu vietējam tirgum – tā lai viņi nevar realizēt

visā ES. Šādiem ražotājiem prasības būtu atvieglotas.

Saistībā ar mājražošanu nekas nav noteikts, ne definīcija, ne apjomi, ne nosaukumi, ne darbības. Mēs

kontrolējam mājražotājus tikai pēc vispārējām higiēnas prasībām.

2. Primārie jeb pamatprodukti vs. primāro jeb pamatproduktu pārstrāde

Mūsu mājražotāji jauc divas ļoti atšķirīgas lietas. Ir primārie produkti un tā ir primāro produktu

iegūšana. Un tie ir tie primāro produktu nelielie daudzumi. „Nelielie daudzumi” un „primārie produkti” ir

definēti Eiropas Komisijas izdotajos normatīvajos aktos un metodiskajos dokumentos šo aktu

interpretācijai (rekomendācijas 852/2004 un 853/2004 regulu ieviešanai un interpretācijai). Nelielo

daudzumu apriti valstī nosaka nacionālie normatīvie akti. Cilvēki saprot, ka viss, ko es savā saimniecībā

iegūstu, ka tā ir mājražošana, bet tā nav, tā ir tikai produktu iegūšana. Siera siešana jau būs

mājražošana, tā būs primāro produktu pārstrāde (virzība no neapstrādāta produkta uz apstrādāto

produktu). Svarīgi kādos apjomos un apstākļos tas notiek, no savas vai svešas izejvielas u.c.

3. Regula 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu

Uz mājražotājiem attiecas Regulas 852/2004 II pielikuma III un pārējās nodaļas, izņemto I un II nodaļu. I

pielikums attiecas uz primāro ražošanu un uz šādām ar to saistītām darbībām, kas ir: a) pirmproduktu

pārvadāšana, uzglabāšana un apstrāde to ražošanas vietā, ja to īpašības būtiski nemainās; b) dzīvu

dzīvnieku pārvadāšana, ja tas ir nepieciešams šīs regulas mērķu sasniegšanai; un c) augu izcelsmes

produktu, zvejniecības produktu un medījumu gadījumā – pārvadājumi, ar kuriem nogādā

pirmproduktus, kuru īpašības nav būtiski mainītas, no ražošanas vietas uz uzņēmumu.). Principā

mājražotājiem ir klasiskās prasības produktiem, klasiskās prasības iesaiņošanai, klasiskās prasības preču

pārvadāšanai, tātad ne ar ko neatšķiras. Atšķiras tikai šī pieeja. Jo, ja runājam vispārīgi, tad regulā ir

tikai vispārējās prasības, tur nav nekādas detalizētas prasības attiecībā uz izlietņu daudzumu, attiecībā

uz aprīkojumu daudzumu, attiecībā vēl uz tiem metriem, kvadrātiem un vēl kaut kādām tādām lietām.

24


Tur ir vispārīgās prasības, kur galvenais ir nepieļaut pārtikas piesārņojumu, un ražot kvalitatīvu un

nekaitīgu pārtiku.

4. „Darbības vietas” termina interpretācija

Produkti ir jāražo ģimenes virtuvē. Vai es drīkstu šos produktus ražot vienā izīrētā ēkā, kas atrodas 5 km

no manām mājām, un no svešiem produktiem. Vai tas būs MR, vai nebūs, kurš to var pateikt, kur ir tāda

prasība, vai man obligāti jāpiedalās tikai ģimenes locekļiem? Vai MR drīkst izīrēt telpas, tas nav

pateikts. Nav praksē tādi gadījumi, bet tiek uzdoti tādi jautājumi. Vai tas ir MR, viņš aizgājis no savas

dzīvesvietas 5 km, viņam tur ir telpas, labākas vai sliktākas. Viņš skaitās vai neskaitās MR, kurš to var

pateikt? Ar mājražošanu saprotam mājas apstākļos, bet mājas apstākļus var arī radīt 5 km attālumā.

Vajadzīgs, lai būtu māja un tad ir arī mājas apstākļi.

5. „Vietējais tirgus” termina interpretācija

Pārtikas uzraudzības likumā ir vietējais tirgus, bet, ko nozīmē „vietējais tirgus”? Šobrīd pārliecināmies,

ja cilvēks no Jēkabpils ved svaigu pienu uz Ķekavu, un visu dienu viņš to svaigo pienu tirgo bez aukstuma

iekārtām – tas ir nenormāli. Bet ir definēts „vietējais tirgus,” kas nozīmē, ka šeit saražo un šeit realizē

tuvējā pagastā, tuvējā tirgū, nevis es tagad no Valkas uz Rīgu vedīšu tirgot to pienu, tad ceļš un lielākai

daļai zemnieku nav šīs atbilstošās atdzesēšanas iekārtas. Tas ir par primāriem produktiem, bet par

mājražojumiem ir tas pats.

6. Produktu transportēšana un transporta līdzekļu reģistrēšana

Pārtikas apritē, lai pārvadātu pārtiku, jābūt reģistrētam transportlīdzeklim. MR ir pārtikas apritē, tātad

viņam jāreģistrē automašīna. Jāsaņem atļauja. Vai somā drīkst nest to pārtiku vai nedrīkst? Jāievēro

aukstuma ķēde, jo uz produktu uzreiz attiecas aukstuma ķēde.

7. Reģistrēšanas vs. atzīšana un neregulāras vs. regulāras darbības interpretācija

Atzīšana tad, kad es gribu tirgot Eiropas tirgum un realizēt ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas tirgum. Un

atzīšana ir vajadzīga dzīvnieku izcelsmes produktu pārstrādātājam, dzīvnieku izcelsmes produktu

pārstrādātājiem, ražotājiem. Attiecībā uz ražotājiem, par cik tās definīcijas „mājražotājs” nav, viņu īsti

nevar saukt par ražotāju, viņš ir tas, kas kaut ko neregulāri gatavo. Tiklīdz viņš sāk regulāri gatavot un

lielos apjomos, tad viņu jāatzīst kā lielo ražotāju, kas mums šobrīd arī notiek, ar tiem svaigpiena

fasētājiem, kas vēlas mājās fasēt pienu. Viņš nebūs MR, bet ražotājs, viņš iegūst pienu un safasē mājās,

un tad viņam ir jāiet atzīšana, un tad viņam sākās problēmas, tāpēc, ka tur ir prasības.

8. Robeža starp mājražotāju un ražotāju

Vēl viens jautājums, kur ir robežas starp MR un lielo ražotāju? Ja mēs runājam par MR, tad viņš it kā

varētu to pārtiku gatavot tādās telpās, kur viņš sev ikdienā gatavo pārtiku un kur dzīvo. Tiklīdz viņš

veido ražotnes, atsevišķas telpas, viņš nevar būt MR, viņš ir ražotājs, tik cita lieta, vai mazais, vai lielais

ražotājs, tur jau ir cits statuss.

25


9. Citu valstu pieredze

Vācijā uz mājražotājiem ir stingrākas prasības kā uz rūpnieciskajiem ražotājiem, jo šī grupa tomēr

augsta riska grupa. Latvijā to nevar saprast, grib otrādi, ka mājās - viss ir atļauts. Austrijā ir noteikts šis

apkalpošanas rādiuss, cik tālu viņi no tās ražošanas vietas var vest, ne vairāk par 70 km.

Eksperti identificē arī problēmas saistībā ar kontroli, proti, ja mājražotājs ražo vairāku veidu produktus, pie viņa

var nākt vairāk inspektori (šis jautājums šobrīd tiekot risināts).

Ekspertu ieteikumi saistībā ar mājražošanu attīstību Latvijā:

1. Sakārtot nacionālo likumdošanu saistībā ar mājražošanu

Vajadzētu valstij ar likumdošanu nodefinēt un salikt pa plauktiem. Lai nebūtu dažādas interpretācijas ne

tikai speciālistu vidū, bet arī normāla izpratne zemnieku vidū, mājsaimnieču vidū. Lai jebkurš, kurš

paņem normatīvo aktu, varētu saprast, ko tad no viņa grib. Tad nevajadzētu, lai mums šitāda paka būtu

ar likumiem, bet lai būtu divas lapas, kur es skaidri un gaiši saprastu, ka, ja es daru to, tad man vajag to,

ja es daru šito, tad vajag to.

2. Izmantot iespējas, ko paredz EK regulas 852/2004, 13.panta 3. un 4. punkts par katras dalībvalsts

iespējām ieviest pasākumus saistībā ar tradicionālo metožu izmantošanu pārtikas ražošanā.

„3. Dalībvalstis, netraucējot šīs regulas mērķu sasniegšanu, saskaņā ar šā panta 4. līdz 7. punktu var ieviest valstu pasākumus, kas pielāgotu II pielikumā noteiktās prasības.

4. a) Valstu pasākumiem, kas minēti 3. punktā, ir šādi mērķi:

i) veicināt turpmāku tradicionālo metožu izmantošanu visos pārtikas ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos

vai arī

ii) ietvert to pārtikas aprites uzņēmumu vajadzības, kas izvietoti reģionos ar īpašiem ģeogrāfiskiem ierobežojumiem;

b) citos gadījumos tie attiecas tikai uz uzņēmumu uzbūvi, formu un aprīkojumu.”

26


Secinājumi

� Latvijā nav nacionāla mēroga normatīvie akti, kas definētu un reglamentētu mājražošanu, līdz ar to

mājražošanas procesam un dalībniekiem tiek piemērota vispārīgā likumdošana. Saskaņā ar atbildīgo

instanču teikto, Latvijā uz mājražotājiem attiecas Regula (EK) Nr. 852/2004, 29.04.2004 Regula par

pārtikas produktu higiēnu un Regula (EK) Nr. 853/2004, 20.04.2009, ar ko nosaka īpašus higiēnas

noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku, kā arī „Pārtikas aprites uzraudzības likums”

(19.02.1998).

� Veicot likumdošanas izpēti, pētījuma darba grupa secināja, ka Latvijā ir atsevišķi nacionālie normatīvie

akti, kas regulē primārās pārtikas produktu ražošanu nelielos daudzumos (govs svaigpiens, olas,

mājputni un zaķveidīgo gaļa, augu izcelsmes produkti, medījamie dzīvnieki, zvejas produkti), uz kuriem

arī attiecas Regulas (EK) Nr. 852/2004, 20.04.2009 II pielikuma III nodaļas un I pielikums (t.i. atvieglotās

higiēnas prasības). Bet uz pārstrādes produktiem, t.sk. mājražošanu attiecas minētās regulas II

pielikuma III un visas pārējās nodaļas, izņemot I un II nodaļu. Tas nozīmē, ka uz mājražotājiem attiecas

tā pati likumdošanas bāze, kas attiecas uz lieliem ražošanas uzņēmumiem.

� Saistībā ar mājražošanu trūkst arī konkrētas definīcijas, ko šis termins sevī ietver (darbības jomas,

mērogus), kas sarežģī gan esošo, gan potenciālo mājražotāju situāciju, gan arī kontrolējošo iestāžu

darbu. Likumdevējiem jāpārdomā iespēja izmantot Regulas (EK) Nr. 852/2004, 20.04.2009 atrunātās

normas par tradicionālajiem produktiem un to noteikšanu nacionāla mēroga normatīvajos aktos.

� Mājražošanas dalībnieku pētījums atklāj, ka likumdošanas aspekts ir ļoti būtisks nozares

uzņēmējdarbības kavēklis. Nacionālo normatīvo aktu trūkums un noteikumu interpretācija ir viens no

būtiskākajiem šķēršļiem mājražošanas attīstībā Latvijā šobrīd, kas rada sekojošas problēmas:

o Ļoti augsts nereģistrēto mājražotāju īpatsvars. Saskaņā ar pētījuma datiem tikai 28% ir

reģistrējuši savu mājražošanu. No tiem, kas nav reģistrējušies, 61% apgalvo, ka varētu

reģistrēties pie mazākiem likumdošanas šķēršļiem.

o Esošiem un potenciāliem tirgus dalībniekiem zemas likumdošanas zināšanas un stereotipiska

domāšana. Tikai katrs trešais mājražošanā iesaistītais tirgus dalībnieks ir gatavs apgalvot, ka

viņš/viņa pārzina likumdošanas aktus saistībā ar MR ļoti labi. Neskatoties uz vājo zināšanu

novērtējumu, 71% mājražotāju uzskata, ka Latvijas likumdošanā nepieciešamas būtiskas

izmaiņas saistībā ar pārtikas mājražošanu.

o Noteikumu interpretācija un komunikācija. Likumdevējam jāpārdomā informācijas

(mājražotājiem saistošo normatīvo aktu) pasniegšanas veids, lai mazinātu interpretācijas

iespējas un veicinātu nozares attīstību valstī kopumā. Informācijai, kas attiecas uz mājražošanas

procesu, ir jābūt pieejamai vienkopus un saprotamai attiecīgās mērķa grupas pārstāvjiem.

27


Informācijas avoti

„Latvijas Vēstneša” tiesību aktu vortāls, http://www.likumi.lv

http://www.likumi.lv/doc.php?id=47184, skatīts 14.07.2009

EUR-Lex, Oficiālais Vēstnesis L 139 , 30/04/2004 Lpp. 0001 – 0054, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK)

Nr. 852/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu

EUR-Lex, Oficiālais Vēstnesis L 139 , 30/04/2004 Lpp. 0055 – 0205, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK)

Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes

pārtiku

LR Zemkopības ministrijas oficiālā mājas lapa, http://www.zm.gov.lv

http://www.zm.gov.lv/?sadala=553, skatīts 15.07.2009

http://www.zm.gov.lv/?sadala=555, skatīts 15.07.2009

http://www.zm.gov.lv/index.php?sadala=32, skatīts 15.07.2009

LR Ekonomikas ministrijas oficiālā mājas lapa, http://www.em.gov.lv

http://www.em.gov.lv/em/2nd/?lang=lv&id=22763&cat=621, skatīts 17.08.2009

Pārtikas un Veterinārā dienesta mājas lapa, http://www.pvd.gov.lv

http://www.pvd.gov.lv/lat/augj_izvlne/iedzvotjiem_un_uzmjiem/informcija_uzmjiem/prtikas_uzraudz

ba/higinas_prasbas_prtikas_aprit/prtikas_produktu_mjraotjiem?full_ver=1, skatīts 15.07.2009

Ekspertu intervijas

Pārtikas un Veterinārā dienesta, Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova,

[email protected], t: 67095242

Pārtikas un Veterinārā dienesta, Pārtikas uzraudzības departamenta Dzīvnieku izcelsmes pārtikas

ražošanas uzraudzības daļas vadītājs Arvīds Zirnis, [email protected]; t: 67095258

LLSA Pētījums „Latvijas lauku mājražotāju viedokļu izpēte saistībā ar pārtikas mājražošanas nozari Latvijā,

esošās situācijas apzināšana un nozari regulējošās likumdošanas bāzes novērtējums”, 06/2009

28


Pielikums

Pielikums 1. „Atsevišķas pārtikas nozares vispārīgās likumdošanas prasības”

Pārtikas piedevas

Normatīvie akti, kas regulē pārtikas piedevu lietošanu pārtikas ražošanā ir:

� Ministru kabineta 2007.gada 27.februāra noteikumi Nr.158 „Noteikumi par obligātajām nekaitīguma prasībām pārtikas piedevām, pārtikai, kurā pievienotas pārtikas piedevas, kā arī prasības pārtikas piedevu marķējumam”

� Ministru kabineta 2007.gada 11.decembra noteikumi Nr. 860 „Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 27.februāra noteikumos Nr.158 "Noteikumi par obligātajām nekaitīguma prasībām pārtikas piedevām un pārtikai, kurā izmantotas pārtikas piedevas, kā arī prasības pārtikas piedevu marķējumam"”




Aromatizētāji

Normatīvie akti, kas regulē aromatizētāju lietošanu pārtikas ražošanā ir:

� Ministru kabineta 1998.gada 14.aprīļa noteikumi Nr.131 „Noteikumi par aromatizētāju lietošanu pārtikā”

� Ministru kabineta 2000.gada 19.septembra noteikumi Nr. 325 „Grozījums Ministru kabineta 1998.gada 14.aprīļa noteikumos Nr.131 „Noteikumi par aromatizētāju lietošanu pārtikā””

� Ministru kabineta 2006.gada 25.jūlija noteikumi Nr.615 „Grozījumi Ministru kabineta 1998.gada 14.aprīļa noteikumos Nr.131 „Noteikumi par aromatizētāju lietošanu pārtikā””




Uztura bagātinātāji

Normatīvie akti, kas regulē uztura bagātinātāju ražošanu un marķēšanu ir:

� Ministru kabineta 2005.gada 20.septembra noteikumi Nr.725 „Noteikumi par obligātajām nekaitīguma un marķējuma prasībām uztura bagātinātājiem un uztura bagātinātāju reģistrācijas kārtību”

29


� Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumi Nr.1027 „Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 20.septembra noteikumos Nr.725 „Noteikumi par obligātajām nekaitīguma un marķējuma prasībām uztura bagātinātājiem un uztura bagātinātāju reģistrācijas kārtību””

� Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumi Nr.154 „Obligātās nekaitīguma prasības uztura bagātinātājiem un prasības marķējumam”

� Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumi Nr.109 „Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumos Nr.154 „Obligātās nekaitīguma prasības uztura bagātinātājiem un prasības marķējumam””

� Ministru kabineta 2004.gada 27.aprīļa noteikumi Nr.435 „Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumos Nr.154 „Obligātās nekaitīguma prasības uztura bagātinātājiem un prasības marķējumam””




Pārtikas produktu ražošana un apstrāde

Normatīvie akti, kas regulē ekstrahējošo šķīdinātāju izmantošanu ražošanas procesā, ir:

� Ministru kabineta 2001.gada 10.jūlija noteikumi Nr.314 „Obligātās nekaitīguma prasības pārtikai, kuras ražošanā izmanto ekstrahējošus šķīdinātājus”

� Ministru kabineta 2004.gada 1.aprīļa noteikumi Nr.226 „Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 10.jūlija noteikumos Nr.314 „Obligātās nekaitīguma prasības pārtikai, kuras ražošanā izmanto ekstrahējošus šķīdinātājus””

Normatīvie akti, kas regulē pārtikas, kuras ražošanā izmanto jonizēto starojumu, ir:

� Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa noteikumi Nr.323 „Obligātās nekaitīguma prasības ar jonizējošo starojumu apstrādātai pārtikai un papildu prasības tās marķējumam”




Diētiskā pārtika

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas mājas lapā atrodamo informāciju8, diētiskā pārtika ir pārtika, kas sakarā ar

specifisko sastāvu vai īpašo ražošanas procesu ir skaidri atšķirama no cita veida pārtikas un paredzēta noteiktai

8 http://www.zm.gov.lv/?sadala=553

30


lietošanai personām, kurām traucēts gremošanas vai vielmaiņas process, vai personām, kurām, atrodoties īpašā

fizioloģiskā stāvoklī, kontrolēti jālieto atsevišķas uzturvielas.

Ministru kabineta noteikumi par vispārīgajām prasībām diētiskajai pārtikai:

� Ministru kabineta 2005.gada 10.maija noteikumi Nr.323 „Noteikumi par vispārīgajām prasībām diētiskās pārtikas nekaitīgumam, kvalitātei un marķējumam, kā arī par diētiskās pārtikas atbilstības novērtēšanas un tās izmaksu segšanas kārtību”

� Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumi Nr.1018 „Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 10.maija noteikumos Nr.323 „Noteikumi par vispārīgajām prasībām diētiskās pārtikas nekaitīgumam, kvalitātei un marķējumam, kā arī par diētiskās pārtikas atbilstības novērtēšanas un tās izmaksu segšanas kārtību””

� Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumi Nr.896 „Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 10.maija noteikumos Nr.323 “Noteikumi par vispārīgajām prasībām diētiskās pārtikas nekaitīgumam, kvalitātei un marķējumam, kā arī par diētiskās pārtikas atbilstības novērtēšanas un tās izmaksu segšanas kārtību””

Ministru kabineta noteikumi par pārtiku zīdaiņiem un pārtiku maziem bērniem:

� Ministru kabineta 2005.gada 31.maija noteikumi Nr.368 „Noteikumi par mātes piena aizstājēju sastāva obligātajām nekaitīguma prasībām, to marķējuma un reklāmas prasībām, kā arī reklāmas izvērtēšanas kārtību”

� Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumi Nr.1028 „Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 31.maija noteikumos Nr.368 „Noteikumi par mātes piena aizstājēju sastāva obligātajām nekaitīguma prasībām, to marķējuma un reklāmas prasībām, kā arī reklāmas izvērtēšanas kārtību””

� Ministru kabineta 2001.gada 13.marta noteikumi Nr. 118 „Zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētās pārtikas sastāva obligātās nekaitīguma prasības un tās marķējuma un izplatīšanas prasības”

� Ministru kabineta 2004.gada 13.aprīļa noteikumi Nr.294 „Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 13.marta noteikumos Nr.118 „Zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētās pārtikas sastāva obligātās nekaitīguma prasības un tās marķējuma un izplatīšanas prasības””

Ministru kabineta noteikumi par pārtiku cilvēkiem ar veselības traucējumiem:

� Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumi Nr.155 „Obligātās nekaitīguma prasības diētiskajai pārtikai cilvēkiem ar veselības traucējumiem un prasības marķējumam”

� Ministru kabineta 2003.gada 11.februāra noteikumi Nr.75 „Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumos Nr.155 “Obligātās nekaitīguma prasības diētiskajai pārtikai cilvēkiem ar veselības traucējumiem un prasības marķējumam””

� Ministru kabineta 2006.gada 14.novembra noteikumi Nr.930 „Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumos Nr.155 “Obligātās nekaitīguma prasības diētiskajai pārtikai cilvēkiem ar veselības traucējumiem un prasības marķējumam””

Ministru kabineta noteikumi par pārtiku ar samazinātu enerģētisko vērtību:

� Ministru kabineta 2001.gada 27.marta noteikumi Nr.144 „Obligātās nekaitīguma prasības diētiskajai pārtikai ar samazinātu enerģētisko vērtību un tās marķējumam”

31


� Ministru kabineta 2003.gada 18.februāra noteikumi Nr.84 „Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 27.marta noteikumos Nr.144 “Obligātās nekaitīguma prasības diētiskajai pārtikai ar samazinātu enerģētisko vērtību un tās marķējumam””

� Ministru kabineta 2006.gada 14.novembra noteikumi Nr.929 „Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 27.marta noteikumos Nr.144 “Obligātās nekaitīguma prasības diētiskajai pārtikai ar samazinātu enerģētisko vērtību un tās marķējumam””




Diētisko pārtiku reģistrē diētiskās pārtikas datu bāzē, Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas centrā, Kr. Valdemāra ielā 38, Rīgā, LV – 1010, saskaņā ar noteikto kārtību Ministru kabineta 2005.gada 10.maija noteikumos Nr.323 „Noteikumi par vispārīgajām prasībām diētiskās pārtikas nekaitīgumam, kvalitātei un marķējumam, kā arī par diētiskās pārtikas atbilstības novērtēšanas un tās izmaksu segšanas kārtību”.

Pārtikas higiēna un kontrole

Vispārīgās pārtikas higiēnas un kontroles prasības regulē virkne nacionālie un ES normatīvie akti. Nacionālie

normatīvie akti:

� Ministru kabineta 2006.gad 11.aprīļa noteikumi Nr.286 „Obligātās nekaitīguma prasības mājputnu un zaķveidīgo gaļas apritei nelielos daudzumos”

� Ministru kabineta 2005.gada 4.oktobra noteikumi Nr.753 „Noteikumi par prasībām pārtikas apritē iesaistītajām references laboratorijām un to pilnvarošanas kārtību

� Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumi Nr. 1017 „Noteikumi par atsevišķu normatīvo aktu atcelšanu saistībā ar atsevišķu Eiropas Savienības direktīvu spēka zaudēšanu un Eiropas Parlamenta un Padomes regulu stāšanos spēkā.

� (Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa direktīva 2004/41/EK ar ko atceļ dažas direktīvas par pārtikas higiēnu un dzīvnieku veselības nosacījumiem attiecībā uz dažu lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu ražošanu un laišanu tirgū un groza Padomes Direktīvas 89/622/EEK un 92/1189/EK un Padomes Lēmumu 95/408/EK)

� Ministru kabineta 2006.gada 13.jūnija noteikumi Nr.470 "Higiēnas prasības augu izcelsmes produktu primārai ražošanai un tiešai piegādei galapatērētājam nelielā apjomā"

� Ministru kabineta 2006.gada 18.jūlija noteikumi Nr. 596 "Obligātās nekaitīguma prasības zvejas produktu apritei nelielā apjomā"

� Ministru kabineta 2006.gada 11.aprīļa noteikumi Nr. 286 "Obligātās nekaitīguma prasības mājputnu un zaķveidīgo gaļas apritei nelielos daudzumos"

Eiropas Savienības normatīvie akti:

� Komisijas Regula (EK) Nr. 1609/2006 (2006. gada 27. oktobris), ar ko atļauj divu gadu posmā laist tirgū tādu mākslīgo maisījumu zīdaiņiem, kura pamatsastāvā ir no govs piena iegūti sūkalu olbaltumvielu hidrolizāti

32


� Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 28.janvāra Regula (EK) Nr.178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu principus un prasības, izveidot Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu

� Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu

� Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku

� Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu

� Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem

� Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 12. janvāra Regula (EK) Nr. 183/2005, ar ko paredz barības higiēnas prasības (Dokuments attiecas uz EEZ)

� Komisijas Regula (EK) Nr. 2073/2005 (2005. gada 15. novembris) par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem

� Komisijas Regula (EK) Nr. 2074/2005 (2005. gada 5. decembris), ar ko nosaka ieviešanas pasākumus noteiktiem produktiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 853/2004 un oficiālās kontroles organizēšanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, izņēmumus Regulai (EK) Nr. 852/2004 un groza Regulu (EK) Nr. 853/2004 un (EK) Nr. 854/2004

� Komisijas Regula (EK) Nr. 2075/2005 (2005. gada 5. decembris), ar ko nosaka īpašus noteikumus oficiālām Trichinella pārbaudēm gaļā

� Komisijas Regula (EK) Nr. 2076/2005 (2005. gada 5. decembris), ar ko nosaka pārejas noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 853/2004, Nr. 854/2004 un Nr. 882/2004 īstenošanai un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 853/2004 un Nr. 854/2004

� Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regula Nr.852/2004 par pārtikas produktu higiēnu � Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus

higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku � Eiropas Komisijas Veselības aizsardzības un patērētāju tiesību aizsardzības ģenerāldirektorāta 2005.

gada 21. decembra metodiski norādījumi par to, kā īstenot atsevišķus Regulas (EK) Nr. 852/2004 noteikumus par pārtikas higiēnu

� Eiropas Komisijas Veselības aizsardzības un patērētāju tiesību aizsardzības ģenerāldirektorāta 2005. gada 21. decembra metodiski norādījumi par to, kā īstenot atsevišķus noteikumus Regulā (EK) 853/2004 par dzīvnieku izcelsmes pārtikas higiēnu

� Metodiski norādījumi pēc HACCP principiem izveidoto procedūru īstenošanai un HACCP principu īstenošanas atvieglošanai noteiktos pārtikas apritē iesaistītos uzņēmumos

� Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 854/2004 ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu

1.1.3. Pārtikas piesārņojums

Pārtikas piesārņojums ir: (1) pesticīdu atliekas pārtikā; (2) Toksīni, dioksīni, alva, benzo(a)pirēns, smagie metāli,

nitrāti, mikotoksīni, 3-MCPD, PAO; (3) mikrobioloģiskais piesārņojums.

33


Zemkopības ministrijas instrukcijas saistībā ar Toksīni, dioksīni, alva, benzo(a)pirēns, smagie metāli, nitrāti,

mikotoksīni, 3-MCPD, PAO:

� Kārtība pārtikas paraugu ņemšanai, sagatavošanai un laboratoriskai testēšanai svina, kadmija, dzīvsudraba (turpmāk - toksiskie elementi) un 3–monohlorpropān–1,2–diola (turpmāk - 3–MHPD) koncentrācijas noteikšanai un testēšanas rezultātu izvērtēšanai

� Grozījumi Zemkopības ministrijas 2005.gada 24.februāra instrukcijā Nr.6 “Kārtība pārtikas paraugu ņemšanai, sagatavošanai un laboratoriskai testēšanai svina, kadmija, dzīvsudraba un 3-monohlorpropan-1,2-diola koncentrācijas noteikšanai un testēšanas rezultātu izvērtēšanai

� Kārtība pārtikas paraugu ņemšanai, sagatavošanai un laboratoriskai testēšanai dioksīnu un dioksīniem līdzīgu polihlordifenilu (turpmāk – dioksīniem līdzīgi PHD) koncentrācijas noteikšanai un testēšanas rezultātu izvērtēšanai

� Kārtība pārtikas paraugu ņemšanai, sagatavošanai un laboratoriskai testēšanai alvas koncentrācijas noteikšanai un testēšanas rezultātu izvērtēšanai

� Kārtība pārtikas paraugu ņemšanai, sagatavošanai un laboratoriskai testēšanai benzo(a)pirēna koncentrācijas noteikšanai un testēšanas rezultātu izvērtēšanai

ES Komisijas regula saistībā ar mikrobiloģijas piesārņojumu:

� Komisijas 2005. gada 15. novembra regula (EK) Nr. 2073/2005 par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem

34


Pielikums 2. „Dažādu pārtikas mājražotāju sektoru regulējošā likumdošana”

Sektori9 Gaļas

produktu,

izstrādājumu

un maltas gaļas

ražošana mājas

apstākļos

Piena

produktu

ražošana

mājas

apstākļos

Zvejas

produktu

apstrāde

mājas

apstākļos

Augu

eļļu un

tauku

ražošan

a mājas

apstākļ

os

Augu

izcelsmes

produktu

ražošana

mājas

apstākļos

Maizes un

miltu

izstrādāju

mu

ražošana

mājas

apstākļos

Olu

produktu

ražošana

mājas

apstākļos

Dzīvnieku

izcelsmes

specifisko

pārtikas

produktu

ražošana

mājas

apstākļos

Bezalkoho

lisko

dzērienu

un ledus

ražošana

mājas

apstākļos

LV

LR likums „Pārtikas aprites uzraudzības likums” (19.02.1998.)

MK noteikumi Nr.964. 23.11.2004 „Pārtikas preču marķēšanas noteikumi”

MK noteikumi Nr. 235. 29.04.2003 Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība

MK noteikumi Nr.203.01.06.1999. Dezinsekcijas, dezinfekcijas un deratizācijas pasākumu veikšanas kārtība

MK noteikumi Nr. 158. 27.02.2007. Noteikumi par obligātajām nekaitīguma prasībām pārtikas piedevām un pārtikai, kurā izmantotas pārtikas piedevas, kā arī prasības pārtikas piedevu marķējumam

MK noteikumi Nr.409. 14.06.2005. Pārtikas apritē nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības

MK noteikumi Nr. 494. 27.11.2001. Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm

MK noteikumi Nr.486. 10.07.2007. Noteikumi par valsts nodevu atļaujas saņemšanai un atļaujas izsniegšanas kārtību transportlīdzekļu grupām, kurām nepieciešama atļauja pārtikas pārvadāšanai

ES

Regula Nr. 852/2004, 29.04.2004. Par pārtikas produktu higiēnu

Regula 853/2004 (29.04.2004)10

N/A Regula 853/2004

(29.04.2004.)

N/A

1935/2004, 27.10.2004. Regula par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, un par Direktīvu 80/590/EK un 89/109/EEK atcelšanu

1924/2006, 20.12.2006. Regula par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem;

1925/2006, 20.12.2006. Regula par vitamīnu un minerālvielu un dažu citu vielu pievienošanu pārtikai

178/2002, 28.01.2002. Regula, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu

Piezīme: Ar melnu fontu uzrādīti likumi, ko atbildīgās instances attiecina uz mājražotājiem Latvijā, bet ar zilu fontu atzīmēti

tie likumdošanas normatīvie akti, kas ir saistīti ar MR darbības nozari. Tā kā nav pieejama objektīva informācija par

mājražošanas normatīvajiem aktiem, pētījuma autori nepretendē uz to, ka ir norādīti visi MR saistošie normatīvie akti.

9 Sektoru dalījums veidots saskaņā ar PVD datu bāzes klasifikatoru, http://www.pvd.gov.lv/lat/uznemumi/

10 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas

noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku

35


Pielikums 3. „Kvantitatīvā pētījuma grafiki un atvērto jautājumu tabulas”11

Pētījuma dalībnieku sociāldemogrāfiskais profils

Bāze: visi respondenti, n=160, "Darbības veids" ir vairākatbilžu jautājums, % sum >100

71

51

13

15

16

29

64

7

28

72

18

31

28

23

1

19

81

17

28

36

19

19

81

4

39

37

21

0 25 50 75 100

Lauksaimniecības produktu audzēšana

Lauksaimniecības produktu pārstrāde

Amatniecība

Tūrisms

Cits

Tikai es pats/pati

Tikai ģimenes locekļi

Gan ģimenes locekļi, gan algoti darbinieki

Jā, pilnībā

Nē

Kurzeme

Vidzeme

Zemgale

Latgale

Rīga, Rīgas raj.

Vīrietis

Sieviete

20-35 gadi

36-45 gadi

46-55 gadi

56-79 gadi

Jā

Nē

Nav norādīta

Augstākā

Vidējā - speciālā

Vidējā

DA

RB

ĪBA

S V

EID

S*

PIE

DA

LĀS

MR

P

RO

CESĀ

RE

ĢIS

TR

. S

TA

TU

SS

RE

ĢIO

NS

DZ

IMU

MS

VE

CUM

SIN

TER

NET

SIZ

GLĪ

TĪB

A

%

11

LLSA/ LLF Pētījums „Latvijas lauku mājražotāju viedokļu izpēte saistībā ar pārtikas mājražošanas nozari Latvijā, esošās

situācijas apzināšana un nozari regulējošās likumdošanas bāzes novērtējums”. Metode: kvantitatīvs pētījums, izlases

lielums n=160, laiks 06/2009

36


Apgalvojumi saistībā ar likumdošanu

"Atzīmējiet katram apgalvojumam, vai Jūs piekrītat?" / "Cik labi Jūs pārzināt LV likumdošanu saistībā ar MR?"


Kopējais vērtējums, n>129

Pārzinu ļoti labi, n>49

Esmu tikai nedaudz

dzirdējis par

prasībām, n>55

Nepārzinu, neesmu interesējies, n>24

Pārtikas MR Latvijā ir pielīdzināta

rūpnieciskai ražošanai2.6 2.7 2.6 2.6

Pie esošās likumdošanas "legālie"

pārtikas MR ir zaudētāji3.3 3.2 3.3 3.3

Man ir negatīva pieredze saistībā ar

Latvijas likumdošanas prasībām pret

pārtikas MR2.6 2.6 2.7 2.4

Trūkst informācijas par likumdošanas prasībām saistībā ar

pārtikas MR2.7 2.2 2.9 2.8

Latvijas likumdošanā nepieciešamas

būtiskas izmaiņas saistībā par pārtikas MR

3.7 3.6 3.8 3.6

3.3 3.23.3 3.3

2.6 2.6 2.72.4

2.7

2.2

2.9 2.8

3.7 3.63.8

3.6

1

2

3

4

Vidējais vērtējums skalā1=pilnīgi nepiekrītu ... 4=pilnīgi piekrītu

Apgalvojumi saistībā ar likumdošanu

"Atzīmējiet katram apgalvojumam, vai Jūs piekrītat?" / "Kas piedalās mājražošanas procesā?"


Kopējais vērtējums, n>131

Tikai es pats/pati, n>35

Tikai ģimenes locekļi, n>92

Gan ģimenes locekļi, gan algoti

darbinieki, n>8

Pārtikas MR Latvijā ir pielīdzināta rūpnieciskai ražošanai

2.6 2.4 2.7 2.6

Pie esošās likumdošanas "legālie" pārtikas MR ir zaudētāji

3.3 3.2 3.3 3.1

Man ir negatīva pieredze saistībā ar Latvijas likumdošanas prasībām pret

pārtikas MR2.6 2.6 2.6 2.1

Trūkst informācijas par likumdošanas prasībām saistībā ar

pārtikas MR2.7 2.4 2.8 1.9

Latvijas likumdošanā nepieciešamas būtiskas izmaiņas saistībā par

pārtikas MR3.7 3.6 3.7 3.7

3.33.2

3.33.1

2.6 2.6 2.6

2.1

2.72.4

2.8

1.9

3.7 3.6 3.7 3.7

1

2

3

4

Vidējais vērtējums skalā1=pilnīgi nepiekrītu ... 4=pilnīgi piekrītu

37


Respondentu ieteikumi saistībā ar nepieciešamā likumdošanas izmaiņām

Likumdošanas izmaiņas iesaka.. (tie, kas reģistrējušies kā MR)

Pašreiz ir visi apstākļi, lai nodarbotos, bet dārgā transporta un zināšanu transporta dēļ, tā kā nav kooperatīvu...likt katrā pagastā izveidot kooperatīvu.

pārmērīgi stingra PVD uzraudzība. Četrreiz gadā plānotas pārbaudes ir neprāts. Šādi PVD cenšas attaisnot savu eksistenci, meklējot jebko, kur "piesieties", paši arī to atzīst, jo viņiem galvenais ir kaut ko protokolos ierakstīt. Noteikumos uzsvaram jābūt uz pārtikas drošību, viss pārējais ir tam pakārtots. PVD uzdevums - palīdzēt ražotājam atrast labāko veidu kā ražot, pārstrādāt, uzglabāt un tirgot produkciju.

Kā jau minēju, būtu nepieciešams pārskatīt tirdzniecības ierobežojumus. Varbūt būt nepieciešams diferencēt mājražotājus un ieviest terminu mazais ražotājs, jo daži mājražotāji ir pārauguši mājražotāju definīciju, bet tā īsti nav lielie pārstrādātāji, jo pārstrādā tikai pašu saimniecībā saražoto, līdz ar to nav apjomu, lai būtu izdevīgi iet atzīšanu.

Tagadēja situācija kropļo tirgu un statusu "mājražotājs". Stingrāk sekot izejvielas un produkcijas izcelsmei, kvalitātei!!! Slikti strādā tirgus "ārsti".

vajag atļaut kaut cūkas mājās un atļaut nodot gaļu veikaliem

atļaut izmantot burkām skrūvējamos vāciņus

Vai tas ir normāli, ka katram liekam dārzeņu kg, kas izaug dārzā jātaisa analīzes, kuras izmaksā dārgi. Pretējā gadījumā tirgū PVD darbinieki sastāda protokolu.

1. Pārbaudīt, vai uzņēmējs tiešām ražo produkciju; 2. ja tas tā ir, tad ļaut tirgot un neuzbāzties vairs ar lielām pārbaudēm.

Pašlaik mājražotājiem prasības ir ļoti augstas, tādas pašas kā atzītam piena produktu ražošanas uzņēmumam. Tas bremzē ražošanas attīstību, pārāk daudz visādu nevajadzīgu analīžu pārbaudot piena produktu kvalitāti.

nedomāju par to

likvidēt lielo birokrātiju PVD prasībām

tā kā MR ir PVD kontrolē, tiek veiktas analīzes - atļaut MR produkciju nodot arī veikaliem, kafejnīcām, restorāniem

samazināt ierēdņu skaitu līdz minimumam, cilvēciskot PVD prasības

lai analīžu izmaksas nebūtu tik dārgas mazām saimniecībām, jo pagaidām šīs izmaksas nav adekvātas ienākumiem, jo produkciju ne vienmēr var pārdot visā apjomā

nost ar birokrātiju!

vajadzētu vienkāršot prasības, kā arī zemākas izmaksas, lai nokārtotu visus dokumentus un sāktu darbību. Tādas prasības, lai katrs savā virtuvē varētu ražot, ko pēc tam realizēt

jāatvieglo normas tiem MR, kas paši audzē un pārstrādā, nevis tikai nodarbojas ar pārstrādi

MR jādod iespēju pārdod savu produkciju veikaliem - lai pircēji produkciju varētu nopirkt veikalos

mājražotājs jāpielīdzina lielajiem ražotājiem un jādod iespēja tirgot vairumā, starpniekiem, mazumtirgotājiem

atvieglojumi grāmatvedībā, iespēja tirgoties plašāk

samazināt birokrātiju, saglabāt PVD prasības

saglabāt esošos likumus

atcelt skābekļa mērīšanu ūdenī (katru dienu)

ierobežot pārpircējus, pārāk daudz prasības

dotajā brīdī tieši mani likumdošana neiespaido, viss, kas nepieciešams ir izpildāms

ja izmanto pilsētas ūdensvadu, dārgas analīzes

pārāk daudz papīru jākārto, visādi uzskaites žurnāli

samazināt PVD prasības; saglabāt amatnieku un mājražotāju gadatirgus; paaugstināt valsts centralizētās plānošanas aktivitāti. Valsts kredītu garantijas ar labākiem noteikumiem.

Pašreiz ir liegta iespēja saražoto produkciju nodot realizācijai veikalos, to pamatojot ar izsekojamības problēmām. Prasības ir līdzīgas ražotājiem , bet realizācijas iespējas ierobežotas. Vajadzētu atļaut realizēt pārstrādāto produkciju veikalos, jo nav reāli vienlaicīgi ražot un pārdot, strādājot vienam cilvēkam uzņēmumā.

dokumentu birokrātija. Pašvaldību un valsts nesapratne

nepieciešams sakārtot likumdošanu. Ražotājiem labvēlīgākus noteikumus, atvieglojumus. Zemākus kredīta %

nodokļi augsti, nepieciešamas elastīgākas % likmes

pareizus likumus - izdevīgus mājražotājiem. Kredītus ar zemākiem %

38


Likumdošanas izmaiņas iesaka.. (tie, kas nav reģistrējušies kā MR)

izejot no ES prasībām, kas pielīdzina rūpnieciskai ražošanai izmantot pieejamās tehnoloģijas, kas nesaistīts ar naudas izmaksām - nesadārdzina saražoto produkciju.

Sakārtot tirgus sistēmu, pārpirkto un ievesto produkciju jārealizē pēc mazumtirdzniecības noteikumiem, lietojot kases aparātus. Šāda veida tirdzniecības produkti netiek kontrolēti, netiek iekasēti nodokļi, bet apjomi pārsniedz lielo lielveikalu ķēžu apjomus.

Pielīdzināt kaimiņvalstīm

vajadzīgs mazāk prasību telpu iekārtojumam sakarā ar pārtikas ražošanu

Nekas netraucē

nezinu

mazāk birokrātijas

pēc iespējas mazā prasības

Nepieciešamas valsts iestāde, kas uzpērk saražoto

Lai varētu reģistrēt 2 dienu laika un atskaite tikai reizi ceturksnī

Atļaut kaut mājas apstākļos kaut mājlopus

nav ideju

vienkāršot un vairāk informēt MR pieejamā veidā

vienkāršot dokumentāciju un prasības

vienkāršot kontroles sistēmu, prasības dokumentu noformēšanā, grāmatvedības uzskaitē

samazināt birokrātiju

traucē: pārspīlētās sanitārās prasības (piemēram, mēslu krātuve); negudri daudz atskaišu un grāmatvedības uzskaite. Vajadzīgi: atviegloti noteikumi uzsākot MR, viegli pieejamu informāciju un konsultāciju

mazākus nodokļus, atvieglotu grāmatvedību

atvieglojumi nodokļos un grāmatvedībai

maziem ražošanas apjomiem nevajadzētu tikpat formalitāšu un nodokļu kā lielajiem veikaliem, pietiktu ar PVD.

pielīdzināt parastajām lauku tradīcijām, kā tas ir bijis senčiem, bet, protams, arī mūsdienu higiēnas prasībām.

lētāka reģistrācija, vajadzīga īsa un skaidra informācija (likums)

Saistībā ar higiēnas prasībām, un vispārībā pielaidīgākus likumus vajadzētu!

Lai reģistrēti mazie ražotāji savu produkciju varētu nodot veikalos.

īsāks dokumentu-iesniegumu izskatīšanas termiņš

nekas briesmīgs tur nav

nezinu

ieviest likumu par mājražošanu

audzē dārzeņus, lai būtu vienkāršāk

vienkāršot

nepārspīlēt ar Eiropas regulu ieviešanu dzīvē

pielāgot noteikumus gaļas ražošanai

samazināt biežās atskaites

jāsamazina birokrātija dokumentu noformēšanā

samazināt birokrātiju, diferencēt prasības starp lielajiem ražotājiem un MR. Saglabāt pašreizējo lojālo attieksmi no PVD

vienkāršot grāmatvedības prasības

nesarežģīt likumdošanu. Lai būtu kā visās ES valstīs

nesarežģīt likumdošanu, lai varētu brīvi tirgoties

ja nebūtu tik liels birokrātisms

atvieglot nodokļus, mazākas prasības dokumentu noformēšanai, lai uzsāktu MR

pārāk liela kontrolējoša procesija un izmaksas

vairāk uzticēties ražotājiem

samazināt PVD paškontroli

samazināt PVD prasības attiecībā uz paškontroli

padziļināti šo jautājumu neesmu pētījusi

nezinu

39


PVD kontroles mazāk, vienkāršākus papīrus

Atdalīt mājražotāju no lielā ražotāja un ja ir jāizpilda visas prasības tad arī apjomi jāpalielina un tas jau vairs nav mājražotājs, bet uzņēmējs. Viens no Latvijas piemēriem ir durvis, kad telpā obligāti jābūt divām durvīm

mazāk papīru lietas

samazināt ūdens analīžu...monitoringus, vienkāršāku; saglabāt higiēnu; nojaukt barjeras uz...mājražotājam tirgoties...savā veikalā.

samazināt sanitārās prasības(ne kā lielražošanai); saglabāt personāla higiēnas prasības.

Atļaut tirgot tirgos kā to varēja agrāk – bez šķēršļiem (tikai ar gatavo produktu analīzēm, nevis PVD inspektoru baru kas lien mājās skatīties kādā standartizētā katlā vāram un vai mana kūtspakaļa ir noflīzēta)

Pabeigt vienreiz izstrādāt MK noteikumus par raudzētu alkoholisko dzērienu mājražošanu. Nu jau piekto gadu nekas uz priekšu neiet, nupat šopavasar kārtējo reizi tie atkal atlikti.

samazināt PVD un LAD prasības; paaugstināt subsīdijas un valsts centralizētās plānošanas aktivitāti, valsts kredītu garantijas ar labākiem noteikumiem.

Nepieciešams valsts atbalsts, zemāki kredīta % un dažādas atlaides

„Lauku mājražotāju uzņēmējdarbību kavējošo un veicinošo ... · 1.1.1. Materiāli un priekšmeti, kas nonāk saskarē ar pārtiku Nacionālie normatīvie akti, kas regulē

Documents