-
Projekts „Profesionālās kultūrizglītības pedagogu
tālākizglītība”
Projekta Nr. 2009/0208/1DP/1.2.1.1.2/09/IPIA/VIAA/005
Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība
Ieguldījums tavā nākotnē!
Mācību metodiskais materiāls
„Daudzveidīgas mācību metodes un mācību priekšmetu programmu
izveides metodika mūzikas profesionālās
ievirzes izglītībā”
II daļa
Rīga, 2011
-
Mācību metodiskais materiāls „Daudzveidīgas mācību metodes un
profesionālo mūzikas mācību priekšmetu programmas izveides
metodika”. 2.daļa
Metodiskā materiāla autoru darba grupa: Sandis Bārdiņš, Mg.
art.Vilnis Borovskis, Dace Bičkovska, Mg. art.Dainis Cimermanis,
Aigars Dziļums, Gatis Evelons, Inga Grīnvalde, Mg. art.Aivars
Krūmiņš, Ieva Saliņa, Mg. art., Mg paed.Valentīns Vinokurovs, Mg.
art.Boļeslavs Voļaks
Redaktore: Aurika Gulbe, Dr. paed.
Mācību metodiskais materiāls profesionālās kultūrizglītības
pedagogiem izstrādāts Eiropas Sociālā fonda projekta „Profesionālās
kultūrizglītības pedagogu tālākizglītība” (vienošanās nr.
2009/0208/1DP/1.2.1.1.2/09/IPIA/VIAA/005) ietvaros.
Mācību metodiskā materiāla izstrādi līdzfinansē Eiropas
Savienība.
Projekta “Profesionālās kultūrizglītības pedagogu
tālākizglītība” mērķis ir paaugstināt profesionālajā ievirzē un
profesionālajā vidējā kultūrizglītībā iesaistīto pedagogu un
prakses vadītāju kompetenci atbilstoši mūsdienīgām darba tirgus
prasībām un sabiedrības vajadzībām.
Rīgas Doma kora skolas atbalsta biedrība projekta ietvaros
nodrošina tālākizglītības kursu, meistarklašu un radošo darbnīcu
organizēšanu un metodisko materiālu izstrādi profesionālās
kultūrizglītības pedagogiem.
Projekta īstenotājs: Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma
centrs
Reģ.nr. LV90000049726
Adrese: Pils laukums 4, Rīga, LV-1365
Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz pirmavotu un
autoriem ir obligāta.
Makets: SIA „Mūzika Baltika”
© Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs, Rīga,
2012
-
3
Saturs
Ievads
.................................................................................................................................................................
4
1. Tradīcijas un inovācijas instrumentspēles mācību procesā
....................................................... 5
1.1. Koncepcija un tās realizācija metodiskajā materiālā
............................................................. 5
1.2. Mācību metodes un to avoti
..........................................................................................................
9
1.3. Vērtēšana un pašvērtējums instrumentspēles pedagoģiskajā
procesā .......................14
2. Koka pūšaminstrumentu spēles mācību programmas
.............................................................18
2.1. Mācību priekšmets Flautas spēle
...............................................................................................18
2.2. Mācību priekšmets Obojas spēle
................................................................................................42
2.3. Mācību priekšmets Klarnetes spēle
...........................................................................................54
2.4. Mācību priekšmets Saksofona spēle
.........................................................................................64
3. Metālpūšaminstrumentu spēles mācību programmas
.............................................................76
3.1. Mācību priekšmets Mežraga
spēle.............................................................................................76
3.2. Mācību priekšmets Trompetes spēle
.........................................................................................83
3.3. Mācību priekšmets Trombona spēle
.........................................................................................92
3.4. Mācību priekšmets Eifonija spēle
...............................................................................................99
3.5. Mācību priekšmets Tubas spēle
...............................................................................................
107
Pielikums
......................................................................................................................................................
114
Par mācību metodiskā materiāla autoriem
.....................................................................................
115
-
4
Ievads
Mūzika skan visapkārt un mūsos – tā ir mūsu esamības skanošā
daļa. Mainoties veidos un izpausmes formās, tā vienmēr bijusi
cilvēces pavadone visā tās pastāvēšanas vēsturē.
Mūzikas radīšana, atskaņošana un klausīšanās ir iespējama
pateicoties muzikālajai pieredzei. Kaut gan mūziku uztver tikai
caur skaņu un klausīšanos, tomēr šī pieredze ir universāla tāpēc,
ka cilvēks tajā tiek iekļauts veselumā – tās veidošanā piedalās
ķermenis, jūtas, prāts un dvēsele. Muzikālās pieredzes veidošana
tikai ar mūzikas atkārtotu klausīšanos ir nepietiekama, pilnvērtīga
muzikālā pieredze ir saistīta ar praktisku darbošanos mūzikas
radīšanā un atskaņošanā. Cilvēks no vissenākajiem laikiem muzikālās
pieredzes veidošanā, saglabāšanā un tālāknodošanā ir izmantojis
dažādus instrumentus – cilvēka balsi, sitamos, stīgu, pūšamos, kā
arī vēlāk radītos taustiņinstrumentus. Cilvēka dzīve un mūzikas
kultūras pastāvēšana mūsdienās bez tiem nav iedomājama. Lai
instrumenti skanētu skaisti un skanīgi, nepieciešams ieguldīt
ilgstošu un pacietīgu audzēkņa un skolotāja kopīgu darbu.
Latvijas profesionālās ievirzes mūzikas skolu skolotāji izmanto
dažādas vingrinājumu sistēmas un metodiskos paņēmienus, lai
palīdzētu audzēknim pilnveidot instrumentspēles tehniskos elementus
un iepazīstinātu ar mūzikas kultūras bagātībām. Radoši organizētā
mācību darbā viņš iegūst zināšanas par mūzikas valodas izteiksmes
līdzekļiem, stilistiskajām, žanriskajām un citām skaņdarba iezīmēm.
Instrumentspēles mācību procesā notiek pilnvērtīga bērna vispārējā
attīstība – attīstās uztveres un intelektuālās spējas, emocionālā
atsaucība mūzikai, radošums. Attīstās individuālās un kolektīvās
muzicēšanas prasmes. Pierādījums šiem apgalvojumiem ir Latvijas
mūzikas skolu talantīgāko audzēkņu sasniegumi vietējos un ārvalstu
mūzikas konkursos un festivālos. Tomēr visvairāk citu Eiropas
valstu saimē izceļamies un lepojamies ar to, ka neskatoties uz
straujajām sociālekonomiskajām pārmaiņām, kas ietekmējušas mūsu
valsti pēdējās desmitgadēs, esam spējuši saglabāt profesionālās
ievirzes mūzikas izglītību. Neapšaubāma ir tās nozīme profesionālu
mūziķu un mūzikas skolotāju sagatavošanā, tomēr visnozīmīgākais ir
tās devums Latvijas kultūras dzīves vērtību saglabāšanā un kopšanā,
audzinot izglītotus mūzikas mīļotājus – cilvēkus, kuri mīl un
interesējas par mūziku, apmeklē koncertus un muzicēšanu amatieru
kolektīvos uzskata par savas dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Tātad,
galvenais uzdevums, kas jāpaveic instrumentspēles skolotājam, ir
veicināt audzēkņa motivāciju darboties mūzikā. Šī uzdevuma
realizācija mūsdienās kļūst arvien grūtāka, jo pārmaiņas sabiedrībā
maina arī mūsdienu bērna vērtīborientāciju, kļūst plašāks un
daudzveidīgāks viņa vajadzību un interešu loks, līdz ar to mainās
motivācijas sfēra. Šobrīd mazākas ir arī valsts atbalsta iespējas
profesionālās ievirzes mūzikas izglītībai. Pārmaiņas sabiedrībā un
arī audzēkņos no skolotāja prasa ne tikai augstu profesionālo
kompetenci un zināšanas, bet arī savu pasaules skatījumu,
personisko nostāju un nepārtrauktu izglītošanos.
Apzinoties, ka ekonomiskās problēmas mūzikas izglītībā nevar
atrisināt skolotājs, metodiskā materiāla autoru grupa ir
izanalizējusi iespējas, kā uzlabot profesionālās ievirzes mūzikas
izglītības kvalitāti, un piedāvā savu skatījumu un risinājumus
instrumentspēles mācību procesa pilnveidošanā. Visām materiālā
iekļautajām idejām ir ieteikumu raksturs. Ceram, ka, turpinot darbu
mūzikas profesionālās ievirzes izglītības reformēšanā, tiks ņemti
vērā mūsu ieteikumi un būsim gandarīti, ja kolēģi tos izmantos kā
savas profesionālās darbības pilnveides avotu.
Metodiskais materiāls sakārtots 2 daļās. I daļu veido ievads,
metodiskā materiāla autoru nostādnes inovatīva instrumentspēles
mācību programmu satura izstrādei, šī satura realizēšanā
izmantojamās mācību metodes (nodaļa 1.2.); ieteikumi, koncepcija
par inovācijām vērtēšanā (nodaļa 1.3.) un stīgu, sitaminstrumentu
un taustiņinstrumentu programmu izveides metodika (2.-4. nodaļa).
II daļa ietver kopējās nostādnes inovatīva instrumentspēles mācību
programmu satura izstrādei; šī satura realizēšanā izmantojamās
mācību metodes (nodaļa 1.2.); nostādnes par inovācijām vērtēšanā
(nodaļa 1.3.) un pūšaminstrumentu programmu satura izveides
metodiku.
Metodiskā materiāla autoru darba grupa
-
5
1. Tradīcijas un inovācijas instrumentspēles mācību procesā
1.1. Koncepcija un tās realizācija metodiskajā materiālā
No 1985. līdz 1987. g. Lielbritānijā veikts pētījums, kurā tika
analizēti mūzikas mācību plāni un skolotāju atšķirīgās pieejas
mācību darbībai (Swanwick, 1997)11. Pētījuma rezultāti atklāja trīs
pīlārus, kas raksturo mūzikas izglītību:
1. Rūpes par mūzikas tradīcijām.2. Iejūtība pret audzēkņiem.3.
Sabiedrības un sociālā konteksta sapratne.
Balstoties uz šiem pīlāriem, Latvijas profesionālās ievirzes
mūzikas izglītību kopumā var raksturot kā pieeju tradicionālām
vērtībām – tās pamatā ir atziņa, ka bērni ir kultūras vērtību
mantinieki un skolotāja uzdevums ir viņus ievadīt atpazīstamajās
mūzikas tradīcijās. Pieeju tradicionālām vērtībām raksturo:
• mūzikas instrumenta spēles prasme;• muzikālā sacerējuma lasīt
un rakstītprasme;• muzikālo sacerējumu šedevru un izcilu mūziķu
daiļrades laba pārzināšana.
Tā dod iespēju tieši piekļūt mūzikas vērtībām. Mūzikas mācības
bieži sākas ar tautas (etniskās) mūzikas apguvi, pakāpeniski
pārejot uz Eiropas klasisko tradīciju apguvi. Skolas un skolotājus
atbalsta liela daļa vecāku un arī amatpersonas. Mūzikas skolotājs
vairāk ir mūziķis, nevis skolotājs. Bieži šo tradicionālo pieeju
pavada pārliecība par konkurenci un novērtējumu kā vērtībām. Tai ir
vispāratzīts izglītības mērķu un metožu kopums.
Pieeja tradicionālām vērtībām ir piemērota lielākoties muzikāli
apdāvinātiem un spējīgiem bērniem, to apliecina arī talantīgu
Latvijas mūziķu izglītošana. Šīs pieredzes pārmantošana ir būtiska
instrumentspēles mācību procesa sastāvdaļa. Tomēr jāapzinās arī tās
nepilnības un iespēju robežas. Pretrunas rodas, atbildot uz
jautājumu: kā mācīt, nevis – kāpēc. Problēmas rodas, strādājot ar
dažādu kultūru un attīstības līmeņu bērniem. Nereti audzēkņi ar
mazāk izteiktiem muzikālajiem dotumiem un spējām iemācās spēlēt
mehāniski, izpildījumam trūkst izteiksmīguma, tiek kavēta iztēles
un radošo spēju, iniciatīvas un fantāzijas attīstība. Liela loma šo
trūkumu novēršanā ir skolotājam, viņa muzikalitātei, personībai.
Mūsdienu skolotājam jāapzinās –, lai saglabātu un nodotu nākamajām
paaudzēm mūzikas kultūras vērtības, ir jāmeklē arvien jauni
ceļi.
Metodiskā materiāla autori piedāvā šādas inovācijas
instrumentspēles mācību procesa pilnveidei:
1. Pieejas tradicionālām vērtībām papildināšana ar audzēkņa
iespējām radoši pašizpausties mūzikā – eksperimentēt, sacerēt un
improvizēt. Mūsdienu bērnam radošā pašizpausme instrumentspēles
procesā ir nozīmīgs mācību motivācijas stimuls.
2. Instrumentspēles mācību procesa kā audzēkņu individualitātes
attīstības iespēju priekšstatīšana – veidojot mācību priekšmetu
programmas, jāpatur prātā, ka mēs audzinām ne tikai topošos
profesionāļus, bet arī mūzikas mīļotājus. Skolotājam jāiepazīst
ikviena audzēkņa individualitāte, jāizvērtē tās pilnveides iespējas
un jāatrod katram piemēroti metodiskie paņēmieni, lai viņš
instrumentspēli sajustu kā savai attīstībai nozīmīgu vērtību.
3. Instrumentspēles mācību priekšmetu programmu veidošanā par
vienlīdz nozīmīgiem zināšanu, prasmju un iemaņu attīstībā un
pilnveidē tiek uzskatīti instrumentspēles apguves tehnikas un
mūzikas valodas pamatelementi. Jāveido sapratne, ka tehnika (spēja
veidot skaņas prasmīgi) ir līdzeklis muzikālajam rezultātam, tai
pat laikā audzēknim jāsaprot, ka bez pilnvērtīgi attīstītām
tehniskajām prasmēm tiks kavētas viņa mākslinieciskās izpausmes
iespējas mūzikā.
-
6
4. Par nozīmīgu uzskatāma audzēkņa vērtību sistēmas veidošanās,
kas instrumentspēles apguves procesā izpaužas dažādās attieksmēs –
pret mūziku, sevi, skolotāju, kolektīvās muzicēšanas partneriem,
instrumentu, mājas darbu u.c.. Skolotājs, mērķtiecīgi strādājot un
līdztekus arī veidojot vērtību sistēmas pamatus, audzina cilvēku,
kurš saskatīs augstvērtīgas un kvalitatīvas mūzikas un mākslas
nozīmi savā dzīvē, kā arī spēs mūsdienu sabiedrībā saglabāt
cilvēcisko stāju.
5. Audzēkņa muzikālo spriestspēju attīstība, mācoties vērtēt
savu un vienaudžu sniegumu. Mācību saturā jāparedz iespēja
attīstīties zināšanām par mūziku, sapratnei par mūzikas mācību
procesu, jāiekļauj iespēja analizēt jautājumus un veidot
spriedumus, kā kļūt muzikāli un radoši pilnvērtīgākam. Īpaša vērība
tiek pievērsta pašvērtējuma prasmju attīstībai un pilnveidei.
6. Kolektīvās muzikālās darbības pieredzes veidošanās.
Kolektīvajā muzicēšanā pilnveidojas instrumentspēles mācību
motivācija un tiek iegūtas pamatprasmes darboties muzikālajā
kolektīvā. Turpmākajā dzīvē audzēknim būs iespēja tās pilnveidot,
ja viņš izvēlēsies turpināt apgūt instrumentspēli profesionāli, kā
arī būs lielisks palīgs izvēloties pavadīt brīvo laiku mājas
muzicēšanā vai darbojoties dažādos muzikālos amatieru
kolektīvos.
Šo inovāciju realizēšanai metodiskajā materiālā piedāvājam
autoru izstrādātās instrumentspēles mācību programmas, kuras vieno
šīs konceptuālās nostādnes ar mērķi realizēt reformu profesionālās
ievirzes mūzikas izglītībā.
Instrumentspēles mācību programmu satura pilnveidē par pamatu
tika izmantota reformā izstrādātā profesionālās ievirzes izglītības
programma mūzikā:
Programmas mērķis:
Sekmēt audzēkņu veidošanos par garīgi, fiziski un emocionāli
attīstītu, brīvu, atbildīgu, aktīvu un radošu personību, kura
apguvusi instrumenta spēles pamatus, prot radoši pielietot apgūto
pieredzi un atbilstoši savām interesēm spēj turpināt izglītību
nākamajā pakāpē.
Programmas uzdevumi:
Izglītības procesa rezultātā audzēkņiem:tt veicināt izglītojamā
muzikālo, intelektuālo un emocionālo spēju attīstību; • sekmēt
kolektīvās un individuālās, muzikālās darbības pieredzes apguvi;•
attīstīt jaunrades spējas mūzikā; • attīstīt spējas orientēties
mūzikas žanros un stilos.
Programmas saturs:
1. Mūzikas uztvere:1.1. mūzikas uztvere pēc dzirdes; 1.2.
mūzikas daudzveidības iepazīšana; 1.3. iekšējās dzirdes, muzikālās
atmiņas un ritma izjūtas attīstība;1.4. kultūrvides daudzveidības
iepazīšana.
-
7
2. Mūzikas valoda:2.1. izcilu mūzikas piemēru iepazīšana;2.2.
dažādu mūzikas žanru, stilu izpratne un interpretācija;2.3. mūzikas
izteiksmes līdzekļu (ritms, tembrs, dinamika, skaņas augstums u.c.)
apguve un
pielietošana radošajā darbībā.3. Muzikāli radošā darbība:
3.1. muzikāli intelektuālo spēju attīstība;3.2. praktiskā
muzicēšana, apgūstot instrumenta spēles pamatus gan solo, gan
kolektīvajā
muzicēšanā;3.3. eksperimentēšana un improvizācija;3.4. citu
izpildītāju atskaņojuma vērošana un analīze.
Programmas apguves kvalitātes novērtēšana:Audzēkņi, kuri
apguvuši izglītības programmu un ieguvuši nepieciešamo zināšanu un
prasmju
novērtējumu, visos mācību priekšmetos kārto ieskaites ar atzīmi
un izpilda noslēguma darbu/kārto noslēguma pārbaudījumu.
Tālākās izglītības iespējas:• turpināt izglītību profesionālās
izglītības programmās,• izglītoties dažāda veida profesionālās
pilnveides programmās.
Uzsākot darbu pie programmu izstrādes, darba grupa orientējās uz
profesionālās ievirzes izglītības reformā piedāvāto deviņgadīgo
profesionālās ievirzes muzikālo izglītību un izmaiņām mācību plānos
stundu skaita sadalījumā. Tāpēc sākotnējais uzstādījums darba
grupai bija veidot instrumentspēles programmas pirmajai izglītības
pakāpei – 1.–4. klasei. Tomēr darba gaitā radās pārliecība, ka
optimālais laika periods, kurā audzēknis var apgūt un veidot
profesionālās ievirzes mūzikas pamata izglītībai atbilstošas
zināšanas, prasmes, iemaņas un attieksmes, nezaudējot interesi un
mācību motivāciju, ir seši septiņi (atkarībā no specializācijas
instrumenta) gadi. Turklāt vēl viens vai vairāki mācību gadi
nepieciešami, lai tie, kuri vēlas turpināt savu profesionālo
muzikālo izglītību, šīs zināšanas, prasmes, iemaņas un attieksmes
nostiprinātu, pilnveidotu un sagatavotos iestājeksāmeniem nākamajā
izglītības pakāpē. Darba grupa vienojās, ka pirmie četri mācību
gadi tiek veltīti instrumentspēles tehnisko un māksliniecisko
pamatprasmju apguvei, muzikālo un intelektuālo spēju attīstībai,
pamatzināšanu par mūzikas valodas elementiem apguvei un attieksmju
veidošanai mūzikā. Pēc tam nepieciešama padziļināta audzēkņa
izaugsmes izvērtēšana. Tāpēc, beidzot 4. klasi, tiek piedāvāts
pārcelšanas eksāmens, pēc kura tiek izvērtētas audzēkņa spējas,
zināšanas, prasmes un iemaņas, apzinot turpmākās profesionālās
izaugsmes perspektīvas – turpināt izglītību pamata vai pilnajā
profesionālās ievirzes mūzikas izglītības programmā. Ņemot vērā šos
apstākļus, visās instrument-spēles programmās ir piedāvāts apraksts
tehnisko un māksliniecisko pamatprasmju izvērtēšanai 4. klasē, bet
dažu instrumentu grupās ir izstrādāta arī pilna profesionālās
ievirzes izglītības programma.
Metodiskā materiāla autori uzskata, ka, lai instrumentspēles
apguvē realizētu visas plānotās inovācijas, 1.-4. klases mācību
plānā nepieciešamais minimālais instrumentspēles apguves
individuālo stundu skaits ir 212, bet optimālais stundu skaits ir
263. Kolektīvajā muzicēšanā minimālais stundu skaits ir 175, bet
optimālais – 280, jo psihofizioloģijā jau 20. gs. otrajā pusē ir
pierādīts, ka sīkā motorika (kustību precizitāte, lokanums,
veiklība) visvairāk attīstās līdz 11–14 gadu vecumam. Tāpēc tieši
instrumentspēles apguves sākumposmā īpaša vērība jāpievērš katra
audzēkņa tehnisko iemaņu un prasmju individuālai attīstībai, ko ir
neiespējami realizēt strādājot grupā, kurā ir vairāk nekā 4–6
dalībnieki. Mācību sākumposmā, regulāri strādājot
-
8
lielajās grupās, skolotājs var nepamanīt audzēkņa
instrumentspēles tehnisko prasmju attīstības trūkumus (ķermeņa,
roku savilkšanās, nepareiza elpošana u.c.), kas visā turpmākajā
muzikālajā attīstībā var kļūt par būtisku traucēkli. Īpaši
jāizvērtē iespējas apgūt kolektīvo muzicēšanu klavierspēlē.
Klavierspēlē kolektīvās muzicēšanas pamatprasmes veidojas klavieru
duetā un vēlāk kameransamblī, tāpēc klavierspēlē nav iespējams
kolektīvās muzicēšanas pieredzi iegūt lielākā grupā kā divi trīs
audzēkņi.
Tā kā izpratne par mūzikas valodas elementiem – skaņdarba
faktūru, harmonisko plānu, muzikālo tēlu mācību sākumposmā
instrumentspēlē veidojas spēlējot kopā ar koncertmeistaru, tad
darba grupas autori uzskata, ka stīgu, pūšaminstrumentu un
sitaminstrumentu mācību plānos būtu nepieciešams iekļaut arī darbu
ar koncertmeistaru.
Nozīmīgs palīgs audzēkņu muzikālajā attīstībā, kuri
specializējas stīgu, pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu spēlē, ir
vispārējā klavierspēle. Tā veido izpratni un prasmi orientēties
skaņu rindās, izpratni par intervāliem, harmoniju, faktūru un
citiem mūzikas valodas elementiem. Darba grupas autori uzskata, ka
būtiski mācību plānos saglabāt arī vispārējo klavierspēli. Darba
grupas ieteikumus stundu skaita optimālajam sadalījumam mācību
plānā instrumentspēles pamatprogrammās skatīt pielikumā.
Instrumentspēles apguvē liela nozīme ir audzēkņa
individualitātes attīstībai, savukārt individuāli piemērotu
metodisko paņēmienu kopums ir ļoti plašs. Metodiskajā materiālā
iekļaut katram instrumentam piemērotu inovatīvu mācību metožu
kopumu ir sarežģīti apjomīgā materiāla dēļ. Tāpēc materiālā par
inovāciju iespējām katra instrumenta mācību programmā sniegts tikai
neliels ieskats, tomēr tiek piedāvāts arī literatūras klāsts un
interneta resursi, kas saistīti ar katra instrumenta spēles apguves
metodiku. Materiālā tiek piedāvāti metodiskie paņēmieni, kas
izmantojami dažādu instrumentu spēles apguvē – audzēkņa muzikālo
zināšanu, spēju un mācību motivācijas veicināšanai.
Strādājot nācās konstatēt, ka vairākiem instrumentiem ir ļoti
nabadzīgs pieejamo metodisko materiālu un apgūstamā repertuāra
krājums. To papildināšana ar jauniem resursiem ir aktuāla problēma
alta, pūšaminstrumentu spēles un citām profesionālās ievirzes
mūzikas izglītības programmām. Milzīga problēma ir repertuāra
izvēle kolektīvajā muzicēšanā. Ne visi pedagogi, kuri strādā
mūzikas skolās, prot un spēj aranžēt un instrumentēt. Tāpēc bieži
nākas gadu no gada strādāt ar vienu un to pašu repertuāru, vai
ieguldīt personīgos līdzekļus, lai taptu skaņdarbi, kurus spēj
atskaņot mūzikas skolu audzēkņi. Tāpēc ierosinām, turpinot reformu
profesionālās ievirzes mūzikas izglītībā, risināt šīs problēmas.
Arī latviešu komponistus aicinām atcerēties, ka bērni ir
vispatiesākie un vislabāk spēs novērtēt jaundarbus. Turklāt viņi
nepacietīgi gaida aizraujošus, spilgtus un sirsnīgus viņiem
sarakstītus skaņdarbus.
Veidojot instrumentu spēles mācību programmās sadaļu par
vērtēšanu, par pamatu iesakām izmantot Ministru kabineta
noteikumus1 un Metodiskos norādījumus2. Mūsu piedāvātajā koncepcijā
kā inovāciju izvirzām audzēkņa spriestspēju veidošanos par mūziku,
kā arī prasmi vērtēt savu un vienaudžu māksliniecisko sniegumu.
Tāpēc metodiskajā materiālā atsevišķa sadaļa veltīta šiem
jautājumiem (skat. 2. nodaļu). Turpat ir sniegts arī piemērs
vērtēšanas sadaļas izstrādei instrumentspēles programmām.
1 Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un
pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem (Ministru kabineta
noteikumi Nr.1027, Rīgā 2006.gada 19.decembrī, 68. prot. 10.§).
2 Metodiskie norādījumi valsts un pašvaldību dibinātajām
izglītības iestādēm profesionālās ievirzes izglītības programmu
mākslā, mūzikā un dejā izstrādei un noformēšanai, 7. punkts
Profesionālās ievirzes izglītības mākslā, mūzikā un dejā vērtēšanas
pamatprin-cipi un kārtība, skatīt internetā:
http://kriic.lv/kat/dokumenti/kriin-dokumenti.
-
9
Dr. paed. Aurika Gulbe
1.2. Mācību metodes un to avoti
Inovācijām, kuras vēlamies realizēt instrumentspēles mācību
procesā, ir daudz informācijas avotu, tāpēc minēsim pašus
nozīmīgākos:
Sistēmteorija – audzēkņa attīstība veselumā instrumentspēles
mācību procesā ir cieši saistīta ar sistēmteoriju. Izcilais
kultūrteorētiķis Henrihs Orlovs (Генрих Орлов), pētot
sistēmteorijas darbību mūzikā, attiecinājis muzikālās pieredzes
veidošanā kultūras pieredzes pārmantošanas trīs līmeņus (Орлов,
2005)3:
1. Katrā sabiedrībā mūzika ir vides elements, kurā ikviens tās
loceklis no dzimšanas brīža uzsūc mūzikas izpausmes visdažādākajos
veidos.
Mūzikas skan mums visapkārt – mājās, sabiedriskajā transportā un
veikalā. Šī vide iespaido cilvēku, veidojot viņā sajūtas, motorās
un citas spējas. Mūzika šajā gadījumā tiek pārmantota tāpat kā
dzimtā valoda. Tiek pārmantoti nepiespiesti spriedumi par mūziku un
atskaņojumu, mūziķa darbībā tas izpaužas kā instinktīva,
neapspriežama darbība, to raksturo izteicieni – tā ir pieņemts, tā
jābūt, tā tiek darīts vienmēr.
Mēs nevaram noliegt, ka mūsu audzēkņiem šis pieredzes līmenis ir
ļoti dažāds. Instrumentspēles mācību procesā skolotājam
nepieciešams skaidrot bērniem un vecākiem kvalitatīvas mūzikas
piemēru nozīmi muzikālās gaumes veidošanā. Muzikālo pieredzi
veiksmīgi savā darbībā izmanto pedagogi, kuri strādā ar Suzuki
metodi.
2. Konkrētas, specifiskas muzikālās iemaņas un prasmes, kas
nosaka muzikālo kompetenci, nevar iemācīt, tās var iemācīties tikai
personiskās pieredzes ceļā. Sākumā sekojot noteiktiem paraugiem,
modeļiem (piemēram, skolotāja darbībai) un atdarinot ievērojamu
mūziķu pieredzi, pastāvīgi pārbaudot un precizējot balansu starp
savu atskaņojumu un paraugu, bet vēlāk jau pakāpeniski ar kļūdu un
mēģinājumu metodi atrodot savu individuālo stilu. Šajā līmenī tiek
izstrādāta prasme mācīties, tiek attīstītas domāšanas iemaņas,
spēja aplūkot ne tikai konkrētas problēmas, bet arī vispārināt to
risināšanas veidus. Šo līmeni raksturo izteicieni par mūzikas
labākajiem paraugiem, ievērojamiem mūziķiem, izciliem muzikāliem
notikumiem.
Šajā līmenī vistiešākajā veidā ir iesaistīti instrumentspēles
skolotāji. Instrumentpēles mācību procesā atdarināšanas un kļūdu,
un mēģinājumu metodes ir nepārvērtējamas. Jo, mācoties no
piemēriem, tiek meklēts sev vispiemērotākais spēles tehniskais vai
mākslinieciskais paņēmiens, veids, kurš spēcīgi iespaido
individuālā atskaņotāja stila veidošanos. Savukārt kļūdu un
mēģinājumu metode ļauj sasniegt noturīgu rezultātu un atrast savu
individuālo mākslinieciskās izpausmes stilu. Kļūdu un mēģinājumu
metode pēc savas būtības ir radoša, jo, lai atrastu kādu konkrētu
problēmas risinājumu, šajā procesā iesaistās viss audzēkņa radošais
potenciāls.
3. Intelektuālo aktivitāšu – domāšanas, spriešanas,
vispārināšanas, iesaistīšanās muzikālajā darbībā. Domāšanas darbība
balstās uz vārdiem, skaitļiem un tēliem, aptverot visplašākās
sfēras no ģeometrijas un loģikas līdz mitoloģijai un kosmoloģijai.
No vissenākajiem laikiem muzikālās darbības analīze ir bijusi
neatņemama tās apguves un tālāknodošanas sastāvdaļa.
Instrumentspēles apguves procesā mūzika šajā līmenī tiek
pietuvināta visdziļākajiem cilvēciskās esamības kontekstiem,
instinkti tiek pārvērsti zināšanās, tiek uzturētas muzikālās
normas, vērtības, kļūst iespējama tradīciju saglabāšana un
tālāknodošana. Intelektuālo darbību iesaistīšana instrumentspēles
mācību procesā nodrošina to, ka skaņdarba jēga tiek it kā no jauna
radīta. Savukārt tās izpratne ir atkarīga no cilvēka – viņa
muzikālās izglītotības – no tā, cik dziļi, pilnīgi un adekvāti viņš
izprot konkrēto skaņdarbu. Šajā līmenī audzēknim vislielākajā mērā
nepieciešama skolotāja
3 Орлов, Г. Древо музыки. Санкт-Петербург: Композитор, 2005.
-
10
palīdzība, lai iepazītos ar tām vērtībām un kanoniem, kas pastāv
mūzikā. Tomēr arī šajā līmenī audzēkņa aktivitātēm ir radošs
raksturs, jo domāšanas procesi ir neatņemama radošas darbības
sastāvdaļa.
Intelekta un emociju līdzsvarošana – jau 1872. gadā Frīdrihs
Nīče (Friedrich Wilhelm Nietzsche) skaidro divus cilvēka gara
kultūru veidojošos spēkus. Pirmo (pasaules varu) simbolizē grieķu
dievs Dionīss, kurš bija slavens ar savām orģijām. Dionīss
simbolizē tautas mūziku, kas cilvēku spēj pakļaut ekstātiskam
stāvoklim. Pretējs spēks ir Apolons kā formas un harmonijas
skaidrības simbols. Šo divu spēku saspringtās attiecības, pēc Nīčes
domām, radīja grieķu traģēdiju, kurā apvienojās liesmas un
aukstums, bailes un prieks, domas un afekti, tautas koris un
varonis. F. Nīče uzskatīja, ka grieķu traģēdija bija mākslas
ideāls, tomēr tās pastāvēšana nebija ilga. Pēc Sokrāta
racionalitāte Eiropas kultūrā guva pārsvaru pār afektiem
(emocijām), kā rezultātā uzvaru gūst teorētiskais cilvēks. Izeju no
šīs situācijas F. Nīče redzēja tautas gara, kurā neapšaubāmi
prevalē dionīsiskais pirmsākums, atdzimšanā (Nīče, 2005)4.
Kaut gan mūsdienās mēģinājums risināt instrumentspēles mācību
procesā sasāpējušās problēmas, iekļaujot repertuārā tautas mūziku,
jāuzskata par naivu un vienpusīgu, tomēr F. Nīčes idejas par
Eiropas klasiskās kultūras atdzīvināšanu ar jaunām idejām, prāta
līdzsvarošana ar afektiem uzskatāmas par būtiskām, veicot
instrumentspēles mācību procesa pilnveidošanu.
Papildinot F. Nīčes idejas ar mūsdienīgu izpratni – Valentīnas
Holopovas (Валентина Холопова) mākslas darba ētiskā un estētiskā
plāna mijiedarbības skaidrojumā (Холопова, 2000)5, Jevgēņija
Feinberga (Евгений Фейнберг) atziņām par intuīcijas un loģikas
mijiedarbību mākslā (Фейнберг, 2004)6 un Beneta Reimera (Bennet
Reimer) filozofisko pieeju mūzikas izglītībai (Reimer, 1989)7,
piedāvājam redzējumu, kā skolotājam ar pedagoģiskiem līdzekļiem
instrumentspēles mācību procesu veidot sabalansētu, harmonisku, lai
veicinātu audzēkņa prāta, jūtu un gribas attīstību harmoniskā
vienībā (skat. tabulu).
Prāta darbības un jūtu līdzsvarošana instrumentspēles mācību
procesā
Metodes un paņēmieni
Zinu–saprotuMetodes, kas attīsta prātu, gribu
Jūtu–pārdzīvojuMetodes, kas attīsta jūtas, emocijas
• patstāvīgi iestudēti skaņdarbi
• rūpīga autora teksta analīze kopā ar skolēnu
• skaņdarbu klausīšanās
• skaņdarbu sacerēšana
• improvizācijas ar konkrētu uzdevumu, vai par konkrētu muzikālu
tēmu
• ansambļa spēles metode
• skaitīšana, ritmisko formulu matemātiska izpratne, u.c..
• skolēns izvēlas repertuāru, balstoties uz patikas vai
nepatikas jūtām
• patstāvīgi iestudēti skaņdarbi
• skaņdarbu klausīšanās
• skaņdarbu sacerēšana
• spontānās improvizācijas
• ansambļa spēles metode
• zīmēšanas, kustību izmantošana skaņdarba tēla veidošanā
• ritmisku formulu verbalizēšana vai attēlošana ar kustībām
• poētisku analoģiju, spilgtu salīdzinājumu izmantošana
• empātijas (līdzpārdzīvojuma, kopizjūtas) atraisīšana u.c..
Tabulā redzam, ka ir metodes un paņēmieni, kas palīdz
attīstīties gan audzēkņa prātam, gan emocijām,
kas tikai pierāda to pedagoģisko efektivitāti.
4 Nīče, F. Traģēdijas dzimšana no mūzikas gara jeb: grieķi un
pesimisms. Apgāds Tapals, 2005. 5 Холопова, В. Н. Музыка как вид
искусства. Санкт-Петербург: Лань, 2000. 6 Фейнберг, Е. Две
культуры. Интуиция и логика в искусстве и науке. Фрязино: Век 2,
2004.7 Reimer, B. A Philosophy of music education. New Jersey:
Prentice Hall, Englewood Cliffos, 1989.
-
11
Dialogs – ir ļoti plašs jēdziens, kas sevī ietver daudzveidīgu
mijiedarbību. Filosofijā to kā vadošo metodi saskarsmē ar saviem
sekotājiem izmantoja jau izcilais domātājs Sokrāts. Mūzikas
estētikā dialogu raksturo kā vienu no vissenākajām mākslas formām
un visbūtiskākajiem cilvēces ieguvumiem (Холопова, 2000)8. Dialoga
principa darbība mūzikā sastopama ik uz soļa. Dialogu veido tēmas
un pretsalikuma saspēlē fūgā, atsevišķu instrumentu un to grupu
sasaukšanās orķestrī, galvenās un blakus partijas atklāsme
klasiskajā sonātes – simfonijas Allegro daļā u.c.
Mūzikas izglītībā dialogs realizējas vairākos veidos. Pirmkārt,
tas ir audzēkņa un skolotāja dialogs, kur ideālā variantā norit abu
kopīga vēršanās pie muzikālā sacerējuma tēla kā trešā dialoga
partnera (Щербакова, 2001)9. Otrkārt, tā ir bērna prasme komunicēt
ar saviem kolektīvās muzicēšanas partneriem. Treškārt, tā ir
skolotāja meistarība skaidrot dialoga principu mūzikā. Proti, jau
ar pirmajām instrumentspēles nodarbībām aicinot audzēkni
ieklausīties abu savstarpējā saspēlē vienkāršākajos dueta piemēros,
analizējot polifono mūziku, sākot ar visvienkāršākajiem tās
paraugiem, piemēram, kanonu u.c., kā arī mācot saspēlē ar
koncertmeistaru veidot vienotu muzikālo tēlu u.c.
Spēle – īpaši liela nozīme mākslas teorijā ir Hansa Georga
Gadamera (Hans Georg Gadamer) pamatotajai mākslas būtības kā spēles
sapratnei (Gadamers, 2002)10. Mūzikas zinātnē šo teoriju attīstījis
Keits Svanviks (Keith Swanwick). Viņš mūzikas filosofisko vērtību,
balstoties uz Žana Piažē (Jean Piaget) un Zigmunda Freida (Sigmund
Freud) psiholoģiskajām teorijām par spēles lomu cilvēka dzīvē,
saskata tās spējā attīstīt un pilnveidot cilvēka prātu. Spēlē un
arī mākslā prāts attīstās ar iztēles aktivitāti un imitāciju,
balansējot starp diviem spēles elementiem – akomodāciju un
asimilāciju. Spēlei pēc autora domām ir ļoti liela loma mūzikas
mācīšanā muzikāli (Swanwick, 1997)11.
Instrumentspēles mācību procesā, īpaši tā sākumposmā, spēle ir
nozīmīgs komponents, jo jaunākajā skolas vecumā, blakus mācību
darbībai, tā ieņem ļoti būtisku lomu bērna attīstībā. Praksē mēs
redzam, ka ir bērni, kas vēl 10-12 gadu vecumā (arī pieaugušie) mīl
dažādas spēles un rotaļas, tad kāpēc neizmantot to priekšrocības un
neiesaistīt instrumentspēles apguvē?
Visus šos avotus vieno vērtību teorija mūzikas izglītībā
(Щербакова, 2001), kas instrumentspēles pedagoģiskajā procesā
realizējas kā visu tajā iesaistīto subjektu – audzēkņa, pedagoga,
vecāku un mūzikas kā vērtības izpratne.
Esam iezīmējuši pamata aprises tiem avotiem, kas ir pamatā tālāk
piedāvātajām metodēm un metodiskajiem paņēmieniem, ar kuriem
iespējams bagātināt instrumentspēles mācību procesu. Piedāvājam
metodiskos paņēmienus un metodes, kas izmantojamas visu instrumentu
apguvē.
Ansambļu spēles metode – šo metodi savā daiļradē un
pedagoģiskajā darbā izmantojuši jau mūzikas dižgari, ko apliecina,
piemēram, J. Haidna daiļradē bieži sastopamais skolēna un skolotāja
motīvs vai F. Šūberta ansambļi klavierēm u.c.
Skolotājs šo metodi savā darbā izmanto jau ar pirmajām
instrumentspēles stundām. Nereti interese par instrumentspēles
apguvi pazūd visai ātri, sākoties apjomīgo nošu apguvei, jo
nepieciešamais laiks, lai bērns sāktu spēlēt patstāvīgi kaut vai
nelielus skaņdarbus, viņa uztverē ir ļoti ilgs. Skolotājs var šo
nogurdinošo procesu padarīt aizraujošāku, laiku pa laikam pavadot
audzēkņa sniegumu ar skaistiem harmoniskiem pavadījumiem vai
papildinot to ar otru balsi. Tomēr, ansambļu spēles metodi mācību
sākumposmā skolotājs izmanto ļoti uzmanīgi, lai netraucētu
audzēknim attīstīties sava snieguma klausīšanās prasmēm. Šīs
metodes priekšrocība ir arī tajā apstāklī, ka bērni pierod pie tā,
ka vēlāk viņiem būs jāspēlē ar koncertmeistaru.
Kad apgūtas pirmās instrumentspēles iemaņas, ansambļu spēli var
veiksmīgi izmantot, piemēram, metālpūšaminstrumentu spēles apguvē,
kur īpaši mācību sākumposmā individuālajās stundās bērniem bieži
jāļauj atpūtināt mutes un mēles muskulatūru. Stundā piedalās,
piemēram, divi audzēkņi. Kamēr viens spēlē iesildīšanās
vingrinājumus, otrs tiem psiholoģiski noskaņojas,
8 Холопова, В. Н. Музыка как вид искусства. Санкт-Петербург:
Лань, 2000. 9 Щербакова, А. И. Аксиология
музыкально-педагогическогог образования. Москва: Прометей, 2001.10
Gadamers, H.G. Skaistā aktualitāte. Māksla kā spēle, simbols un
svētki. Tulk. I. Šuvajevs. Rīga: Zvaigzne ABC, 2002.11 Swanwick, K.
Music,mind, and education.London: Routledge, 1997.
-
12
tad spēlē otrs, bet pirmais atpūšas. Pozitīvs blakusprodukts ir
citu snieguma klausīšanās prasmju attīstība.
Vēlāk, sākot ar otro trešo mācību gadu, ansambļu spēles metodi
sāk izmantot arī skaņdarbu apguvē kā arī pazīstamu melodiju
atskaņošanā no galvas.
Piemēram, klasē ir 2-6 audzēkņi. Kopīgi ar skolotāju novienojas
par kādas melodijas, tautasdziesmas vai ritma figūras
(sitaminstrumentiem) izvēli. Sarunā kārtību, kādā katrs bērns to
atskaņos, un tad spēlē. Vēlāk var vienoties par dažādām
dinamiskajām niansēm, kuras atskaņos katrs dalībnieks u.c.
Skolotājs šim procesam piesaistās kā grupas dalībnieks, vai arī
spēlējot pavadījumu.
Pozitīvais efekts – uzmanības, mūzikas uztveres, metra izjūtas,
sevis un citu audzēkņu snieguma klausīšanās prasmju attīstība.
Attīstās arī sadarbības prasmes.
Ansambļu spēles metodi izmanto arī improvizācijas pamatiemaņu
attīstīšanā. Piemēram, skolotājs ar audzēkni vienojas par kādu
konkrētu tonalitāti vai pat atsevišķām tās skaņām, kuru robežās
tiks veidota improvizācija, tad saskaņo taktsmēru un formas garumu
– teikumu, periodu. Skolotājs nospēlē formas pirmo pusi, audzēknis
cenšas to pabeigt noteiktajās robežās un otrādi. Tāpat var
vienoties par konkrētu melodiju, kurai katrs no ansambļa
dalībniekiem mēģina veidot ritma improvizācijas.
Ritma un ritmisko formulu verbalizēšana un attēlošana ar
kustībām – bieži savā mācību darba praksē to izmantojam mācību
sākumposmā, lūdzot, lai audzēknis vienkāršām melodijām izdomā
tekstu. Tomēr arī vēlākos mācību posmos to lieliski var izmantot
sarežģītāku ritma formulu apguvē. Zinot to, ka ritma izjūta
(emocionālais komponents) un tā apzināta uztvere (intelektuālais
komponents) ir divas dažādas viena veseluma daļas, mēs
nekļūdīsimies, ja arī vēlākajās klasēs mēģināsim mācīt ritmu ne
tikai izprast ar prātu, bet arī sajust ar ķermeni.
Šeit talkā var nākt dažādi skaitāmpantiņi, kurus bērni bieži
izmanto, spēlējot dažādas spēles; ritma izplaukšķināšana vai
izsišana ar plaukstām pa visu ķermeni, piesaistot, ja nepieciešams
(piem.2:3), arī kājas. Kas gan mums traucē padejot ar bērnu valsi,
palēkt polku, pasoļot polonēzes vai menueta soļos, pašiem padziedot
līdzi atskaņojamā skaņdarba melodiju? Mācību process kļūs tikai
aizraujošāks. Tiem, kuri savā sniegumā ir sasaistīti, bieži palīdz
skaņdarba emocionālā plāna attēlošana ar kustībām vai pantomīmas
elementiem. Pēc būtības tā ir skaņdarba satura izpausme dejā, kam
varbūt stundā var nepietikt laika, tad tomēr jārosina to darīt
mājās.
Spēles, rotaļas – instrumentspēles mācību procesā izmanto
visdažādākās. To izvēli lielā mērā nosaka audzēkņa individualitāte.
Būtībā mācību sākumposmā katru muzikālu darbību mēs varam saistīt
ar bērna iztēli, fantāziju, izdomājot tām spēles vai rotaļu
elementus. Piemēram, visvienkāršākā spēle, kuru katrs esam kādreiz
mēģinājuši pielietot savā pedagoģiskajā darbā, ir
skolotājs–skolnieks, kad skolotājs spēlē audzēknim priekšā kādu
pazīstamu dziesmiņu, bieži pat apzināti kļūdoties, un lūdz, lai
audzēknis paraksturo, kāds bija skolotāja sniegums. Šī rotaļa
attīsta audzēkņa prasmi klausīties cita atskaņotāja sniegumu un to
analizēt. Arī skaņdarbu emocionālā satura attēlošana zīmējumā vai
ar noteiktām krāsām, vai ģeometriskām figūrām savā būtībā ir
spēle.
Spēles un rotaļas burvība slēpjas tajā, ka bērnam vistuvākajā un
saprotamākajā darbības veidā iespējams rosināt viņa emocionālo,
radošo un intelektuālo potenciālu darboties ar visai sarežģītiem
uzdevumiem. Arī muzikālās mīklas ir spēles metodes paveids. Bērniem
ļoti patīk spēlēt spontānās improvizācijas, kuru saturu skolotājs
cenšas atminēt. Pierādījumus, ka audzēkņi intuitīvi muzicējot
tiešām spēj priekšstatīt kādu konkrētu tēlu, materiāla autori ir
guvuši savā pedagoģiskā darba pieredzē. Lūdzot bērnam vēlreiz
atkārtot šo improvizāciju, viņš atskaņo citu nošu materiālu, jo
notis vēl nepazīst, bet ritma kodols un tembrālās krāsas ļoti bieži
ir tuvas pirmajam variantam. Muzikālās mīklas blakus muzikālajām un
radošajām spējām attīsta bērnā pašvērtību, jo izrādās, ka viņš spēj
izdomāt tādu tēlu, ko pat viņa gudrais un pieredzējušais skolotājs
nespēj atminēt! Dažādus spēļu un rotaļu piemērus metodiskā
materiāla autori aprakstījuši arī katra konkrētā instrumenta spēles
programmās.
-
13
Improvizācijas – teorētiski improvizācijas mēs varam iedalīt
divās lielās grupās:a) intuitīvās jeb spontānās improvizācijas;b)
improvizācijas par noteiktu muzikālu materiālu.
Instrumentspēles mācību sākumposmā, jau sākot ar pašām pirmajām
stundām, mēs sākam izmantot spontānās improvizācijas. Šeit vietā
būtu salīdzinājums ar to, kā bērns apgūst savu mātes valodu –
gandrīz visi bērni valodas apguves sākumā ar to eksperimentē (mam,
mam, te, te, la, la u.c.) un tikai tad pamazām sāk runāt zilbes
vārdus. Tikpat dabiski ir ļaut bērnam iespēju mācību sākumposmā
eksperimentēt ar instrumenta skaņām, ieklausīties tajā, ko izdodas
no instrumenta izvilināt. Pēcāk šo uzdevumu mazliet sarežģījam un
piedāvājam bērnam izvēlēties konkrētu tēlu – no dabas, dzīvnieku,
augu valsts, un lūdzam paspēlēt, kā, pēc viņa domām, tas skan. Ja
sākumā audzēknis šo uzdevumu nesaprot, skolotājs var nospēlēt savu
piemēru. Pieredze rāda, ka šīs improvizācijas par konkrētiem tēliem
bērnu atmiņā saglabājas kā visspilgtākais instrumenta apguves
sākumposma notikums, kuru atceras vēl ilgi pēc tam, kad mūzikas
skola jau pabeigta. Improvizācijas atstāj pozitīvu iespaidu
audzēkņa turpmāko radošo spēju, mūzikas klausīšanās, uztveres un
atmiņas attīstībā.
Kad jau apgūti pirmie mūzikas valodas elementi – dažādus nošu
ilgums, notis, var sākt ar otru improvizācijas veidu, pakāpeniski
sarežģījot tās uzdevumus, paralēli tam, kā bērns iepazīstas ar
mūzikas valodu. Piemēram, izvēlamies pazīstamu tautas dziesmu.
Vispirms audzēknis to nospēlē, tad piedāvājam šo melodiju nospēlēt
ar savādāku ritmisko zīmējumu. Vēlams sākumā skolotājam uzrakstīt
jauno ritma formulu, lai šo informāciju būtu iespējams vizualizēt.
Sarežģītāks variants veidojas, izmantojot pauzes.
Kad apgūta trijskaņu spēli, tad sāk improvizācijas ar melodisko
materiālu pa konkrētās tonalitātes tonikas trijskaņa pakāpēm,
paskaidrojot, ka melodija var novirzīties tikai uz tām. Ja
audzēknis to spēj, šo improvizācijas variantu ieteicams sekvencēt.
Arī visiem tik pierastā trijskaņu apvērsumu – arpēdžiju – spēle
būtībā ir improvizācija, kuru izmantojam instrumentspēles mācību
procesā. To var variēt ar dažādām ritma figūrām, skaņveides
paņēmieniem un dinamiku. Tālākajā procesā improvizācijai pievieno
ievadskaņas (pārsvarā zemās) un paskaidro, ka tām melodijas
izvedumā obligāti jāatrisinās. Vēlāk improvizācijā jau izmantojam
pārgājskaņas, ievadskaņas.
Klavierspēlē improvizāciju ar harmoniju var sākt jau pašā mācību
sākumposmā, tikko audzēknis spēj nospēlēt kvintas intervālu.
Skolotājs sniedz priekšstatu par tonikai atbilstošu kvintu, kuru
spēlē ar kreiso roku, bet ar labo – pazīstamu melodiju. Šis
improvizācijas veids bērnos izraisa patiesu prieku, jo viņi pat var
vēl nepazīt notis, bet jau spēlē skaņdarbus ar abām rokām. Un tas
viss skan tik pilnasinīgi! Kad bērns apguvis harmonijas
pamatfunkcijas T-S-D, tās sāk lietot improvizācijās, izmantojot
Alberta basus.
Jāatgādina, ka improvizācijas (tāpat kā visu citu
instrumentspēles iemaņu un prasmju) veidošanās ir atkarīga no
prasmes pārvaldīt savu instrumentu, ko var sasniegt tikai
vingrinoties. Lai rosinātu to darīt arī mājās, skolotājs dod
uzdevumus improvizēt pa visām skaņurindas skaņām (sekvences) ar
dažādiem skaņveides paņēmieniem, dinamiku un ritma variantiem.
Sākumā audzēknis improvizē vienas divu oktāvu robežās, vēlāk
pievieno arī improvizācijas ar reģistriem un instrumenta
tembru.
Improvizācijai ir nepārvērtējama nozīme turpmākajā
instrumentspēles tehnisko un māksliniecisko iemaņu un prasmju
attīstībā. Audzēknis iemācās orientēties tonalitātēs, labāk
pārvalda savu instrumentu, apgūst teorētiskās zināšanas, attīsta
loģisko domāšanu un intuīciju. Tāpēc, ja reizēm mācību procesā
nākas ar tām aizrauties, un līdz ar to tiek noņemts laiks citiem
stundā paredzētajiem uzdevumiem, skolotājam nevajadzētu par to
uztraukties. Jo prieks un pārliecība par sevi, ko audzēknis gūst
improvizējot, ar uzviju vainagosies cītīgākā mājas darbā, apgūstot
arī gammas, vingrinājumus un skaņdarbus.
Mūsdienu tehnoloģiju izmantošana mācību procesā – labs palīgs
skolotājam un bērnam mūsdienās ir CD un DVD ierakstu tehnoloģijas.
Tās bieži lietojam, ierakstot muzikālo sniegumu stundās, koncertos,
audzēkņu vakaros un pēc tam kopā tos analizējot. Vēl šīs
tehnoloģijas palīdz skolotājam īpaši mācību sākumposmā kontrolēt
to, cik pareizi audzēknis mājās vingrinās. Ja ir tādas
-
14
iespējas, vēlams laiku pa laikam palūgt, lai viņš mājās ieraksta
savu vingrināšanās procesu. Pēc tam kopīgi šo ierakstu analizējot,
skolotājs var pamanīt kļūdas un neprecizitātes mājas darbā, kas
traucē sasniegt pilnvērtīgu mācību rezultātu. Kvalitatīvu mūzikas
ierakstu klausīšanos mājās skolotājs var veicināt, iesakot
interneta resursus ar ievērojamu atskaņotājmākslinieku
piedalīšanos.
Muzikālās dzirdes attīstībai ir kāda ļoti laba un sena metode –
nošu rakstīšana, to savā pedagoģiskajā darbā izmantoja J. S. Bahs,
liekot saviem dēliem pārrakstīt savu sacerējumu notis. Šī metode
lieliski attīsta iekšējo dzirdi, un mūsdienās, pateicoties nošu
rakstīšanas datorprogrammām (Finale, Sibelius u.c.), šo uzdevumu
var veikt bērnam interesantā un aizraujošā veidā. Tomēr, rakstot
notis ar datorprogrammu, ja vēlamies, lai šī metode tiešām
veicinātu iekšējās dzirdes attīstību, pašā rakstīšanas procesā
jāatceras atvienot audio skaņa. Pēc tam uzrakstīto noklausoties,
to, protams, atkal pievieno. Minētās datorprogrammas audzēkņi lieto
arī mūzikas sacerēšanā.
Līdztekus aprakstītajām metodēm, instrumentspēles mācību procesā
izmantojam skaņdarbu analīzi, lasīšanu no lapas un citas jau darbā
pierastās metodes un metodiskos paņēmienus.
Dr.paed. Aurika Gulbe
1.3. Vērtēšana un pašvērtējums instrumentspēles pedagoģiskajā
procesā
Instrumentspēles mācību process sevī apvieno pedagoģiju un
mūziku kā mākslas veidu, līdz ar to tā gaita, rezultāti un to
vērtēšana ir ļoti sarežģīts process.
Instrumentspēles mācību procesā iespējams vērtēt, kā noritējusi
un kādi rezultāti sasniegti audzēkņa muzikālo zināšanu, prasmju un
iemaņu attīstībā un pilnveidē, kultūras bagātību apguvē, kā
pilnveidojusies ētisko un estētisko vērtību izpratne, attieksmes,
ideāli.
Mūsu piedāvātās instrumentspēles programmu izveides koncepcijā
par inovāciju uzskatām audzēkņa pašvērtējuma prasmju attīstību
instrumentspēles mācību procesā. Tāpēc, piedāvājam idejas, kā viņu
iesaistīt mācību procesa un rezultātu vērtēšanā, tādējādi attīstot
spēju spriest par savu un citu audzēkņu sniegumu, izprast un vērtēt
mākslinieciskā snieguma kvalitāti, attīstīt prasmi pašam modelēt un
virzīt savu tālāko pilnveidi.
Lai audzēknis iesaistītos mācību rezultātu vērtēšanā,
nepieciešams:
• dot iespēju savu darbu salīdzināt ar paraugu;• analizēt
kļūdas, lai noteiktu kļūdu cēloņus;• izprast vērtēšanas
kritērijus;• apkopot un atspoguļot savus sasniegumus;• paškritiski
analizēt veiksmes un neveiksmes;• izvirzīt tālākos mērķus
pilnveidei (Krastiņa, Pipere, 2004).12
Šie paškontroles paņēmieni ir veiksmīgi piemērojami
instrumentspēles mācību procesam.
1. Iespēja salīdzināt savu darbu ar parauguSkolotājs var
nospēlēt skaņdarbu īstajā tempā, tēlaini, izteiksmīgi, krāsaini,
lūgt, lai audzēknis
analizē, ar ko atšķiras viņu sniegumi. Iespēja salīdzināt ir arī
klausoties ierakstus, tomēr šajos gadījumos jāuzmanās, lai
neizraisītu ar savu sniegumu vai ierakstu klausīšanos audzēknī
mazvērtības sajūtu. Iespēja salīdzināt rodas, gan apmeklējot savu
vienaudžu koncertus, gan piedaloties koncertos, festivālos,
konkursos. Labs paņēmiens, kā salīdzināt savu sniegumu, ir pirms
ieskaitēm, koncertiem un eksāmeniem sarīkot klases audzēkņu
noklausīšanos kopā ar vecākiem. Ja stundā izdevies labs
priekšnesums, skolēns jāuzslavē, jo šajā gadījumā viņš pats sev ir
paraugs, kam līdzināties.
12 Krastiņa, E., Pipere A. Mācību sasniegumu pašizvērtēšana.
Rīga: RaKa, 2004. ISBN 9984-15-592-7
-
15
2. Kļūdu analīze, lai noteiktu to cēloņusStundā pēc skaņdarba
noklausīšanās skolotājam vajadzētu pajautāt, vai audzēknim
izdevies
izpildīt visu ko viņš iecerējis, ja nē, tad lūgt paskaidrot
kļūdu, neveiksmju cēloņus. Tikai pēc tam pats skolotājs sniedz savu
vērtējumu un kļūdu analīzi. Kā rāda prakse, kļūdu cēloņi ir
visdažādākie: no nesaprašanas līdz slinkumam. Tā kā
instrumentspēles rezultāti tiek prezentēti mācību koncertos,
ieskaitēs, koncertos, festivālos un citos mācību sasniegumu
prezentācijas pasākumos, tad nevajadzētu aizmirst pēc katras
uzstāšanās kopīgi izanalizēt sniegumu.
3. Vērtēšanas kritēriju izpratneTā kā instrumentspēles apguve ir
sarežģīts un komplicēts process, tad vērtēšanas kritēriji, kuri
jāapzinās, ir vairāki:a) mācību stundas vērtēšanas
kritēriji.
Mācību stundā vērtējumu var veidot ar skolēna mājas darba,
darbības stundā vērtējumu un pašvērtējumu. Mājas darba vērtēšanas
kritērijus skolotājs ieraksta dienasgrāmatā un, vērtējot darbu,
cenšas pie tiem pieturēties. Lai sekmīgāk veidotos mājas darba
pašvērtējums, skolotājam būtiski ir izstrādāt kritērijus, ar kuriem
jāiepazīstina audzēknis un vecāki. Skolotājam, vērtējot mājas
darbu, svarīgi izzināt iemeslus, kāpēc bērns nav iemācījies, lai ar
vērtējumu bērnu netraumētu tajās situācijās, kad mājas darbs ir
bijis atkarīgs no apstākļiem, kurus viņš nav spējīgs ietekmēt.
b) Mācību rezultātu vērtēšanas kritēriji ieskaitēs, mācību
koncertos, eksāmenos.Šeit atgriežamies pie instrumentspēles mācību
procesa mērķa – mūzikas kā mākslas veida
apguves.Bērnam un vecākiem ir jāapzinās, ka bērna darba
vērtējums ne vienmēr ir atkarīgs no
ieguldītā darba apjoma. Instrumentspēles mācību procesa
māksliniecisko rezultātu lielā mērā nosaka muzikālie dotumi, spējas
un vispārējā attīstība. Audzēkņa snieguma māksliniecisko rezultātu
ieskaitēs, mācību koncertos, eksāmenos var vērtēt pēc šādiem
kritērijiem:
1. Skaņdarbu satura atklāsme, tēlainība, izteiksmība.2. Muzikālo
sacerējumu apguves pakāpe.3. Kompozīciju stila izpratne.4. Īss
bērna fizioloģisko dotumu attīstības līmeņa raksturojums.5.
Atskaņojuma tehniskā kvalitāte.6. Uzstāšanās kultūra – artistiskums
un skatuviskā izteiksmība.7. Patstāvība, radošums muzikālajā
sniegumā.
Iespējami arī citi vērtējumi, šeit sniegtie kritēriji var tikt
izmantoti kā pamats, var tikt papildināti, izstrādājot katra
instrumenta specifikai piemērotākos vērtējumu kritērijus.
4. Savu sasniegumu apkopošana un atspoguļošanaLai audzēknis
varētu veiksmīgi iesaistīties savu mācību rezultātu vērtēšanā,
viņam jābūt skaidrai
programmai, kas jāapgūst. Instrumentspēles skolotājs kopā ar
bērnu izvēlas repertuāru visam mācību gadam vai pusgadam (tas
atkarīgs no audzēkņa attīstības dinamikas). Skolotājs izskaidro,
kas ir jāapgūst un jāpilnveido attiecīgajā klases programmā: kādas
gammas, līdz cik zīmēm, ar kādiem tehniskiem paņēmieniem, cik un
kāda stila, žanra skaņdarbus, kādas instrumentspēles iemaņas un
prasmes. Visu programmu ieraksta dienasgrāmatā. Pēc katras
ieskaites vai audzēkņu vakara skolotājs blakus programmai ieraksta
vērtējumu un īsu paskaidrojumu, kas izdevies, kas nē.
-
16
5. Veiksmju un neveiksmju paškritiska analīzePēc ieskaites,
audzēkņu vakara skolotājs mudina bērnu izvērtēt savu sniegumu:Vai
es pietiekami daudz vingrinājos?Kāpēc man šo vietu izdevās tik labi
nospēlēt?Kā es jutos uzstāšanās laikā?Vai tas, ka es uztraucos, man
palīdzēja vai traucēja?Vakar es to vietu nospēlēju labāk –
kāpēc?Varbūt es mājās par daudz izmantoju vingrināšanos ātrā
tempā?
6. Tālāku pilnveides mērķu izvirzīšanaPēc visiem iepriekšējiem
pašvērtējuma veidošanos stimulējošiem posmiem seko tālāko
pilnveides
mērķu izvirzīšana:Man jāapgūst....Man vairāk jāvingrinās....
Nozīmīgs paņēmiens, kā veicināt pašvērtējuma veidošanos
instrumentspēlē, ir patstāvīgi apgūts skaņdarbs. Patstāvīgi
sagatavojot skaņdarbu, bērns pārvar visas pašvērtējuma pakāpes.
Veiksmīgas interpretācijas gadījumā tas ir būtisks motīvs turpmākai
pašvērtējuma darbībai, neveiksmes gadījumā tā var būt liela
vilšanās. Lai izvairītos no neveiksmēm, patstāvīgos skaņdarbus sāk
apgūt tad, kad audzēknis pilnībā apguvis nošu teksta lasīšanas
prasmi. Piedāvājot patstāvīgi apgūstamo repertuāru, skolotājam
jāņem vērā katra bērna individualitāte – dotumi, spējas, fiziskā,
intelektuāla un emocionālā attīstība.
Mācību sasniegumu vērtēšana instrumentspēles mācību
programmās
Katrā skolā vērtēšana noris nedaudz atšķirīgi. Tāpēc piedāvājam
piemēru vērtēšanas sadaļas izstrādei instrumentspēles mācību
programmās:
1. Instrumentspēles mācību procesa vērtēšanas pamatprincipi:
1.1. Prasību atklātība un skaidrība. Vērtēšanai jābūt
atbilstošai programmā paredzētajiem mācību sasniegumiem – jāietver
iespēja (kritēriji) novērtēt zināšanas, prasmes un attieksmes
objektīvi, labvēlīgi, brīvi no vērtētāja aizspriedumiem un
subjektīvisma.
1.2. Sasniegumu summēšana. Audzēkņa sasniegumi ir daudzveidīgas
zināšanas, prasmes, iemaņas un attieksmes, kas tiek vērtētas visā
mācību periodā. Daudzveidīgus un atšķirīgus sasniegumus summējot,
var iegūt visaptverošu sasniegumu vērtējumu.
1.3. Vērtējuma atbilstība. Pārbaudes darbā ir jādod iespēja
izglītojamajam apliecināt savas zināšanas, prasmes, iemaņas, spējas
un attieksmes mācību sasniegumu vērtēšanas līmenim atbilstošos
uzdevumos un situācijās, kas paredzēti viņa spējām un vecumam.
1.4. Vērtējuma noteikšanai izmantoto pārbaudes veidu dažādība.
Tiek izmantotas dažādas formas un pārbaudes veidi, saistot tos ar
konkrētiem uzdevumiem, lai novērtētu izglītojamā daudzveidīgās
zināšanas, prasmes un attieksmes.
1.5. Vērtēšanas regularitāte. Mācību sasniegumus vērtē regulāri,
lai pārliecinātos par izglītojamā zināšanām, prasmēm, attieksmēm un
mācību sasniegumu attīstības dinamiku, sniedzot iespēju skolotājam
pilnveidot mācību darbu, bet bērnam – pašvērtējumu.
1.6. Vērtēšanas obligātums. Vērtēšana ir obligāta, un
izglītojamie saņem vērtējumu par izglītības programmu obligātā
satura apguvi. Tā tiek nodrošināta atgriezeniskā saikne starp
pedagogu un audzēkņiem.
1.7. Izglītojamā mācību sasniegumus vērtē salīdzinājumā ar
plānotajiem rezultātiem, raksturojot jomas vai programmas daļas
apguves līmeni 10 ballu skalā vai aprakstoši.
-
17
2. Mācību sasniegumu vērtēšanas veidi un formas:
2.1. Ievadvērtēšana – izmanto konstatējot audzēkņa dotību un
spēju attīstības līmeni, uzsākot mācības.
2.1.1. Pārbaudes formas:a) iestājpārbaudījums,b) pārrunas ar
audzēkni.
2.2. Kārtējā vērtēšana – mācību procesa norises, mērķu,
izmantoto metožu atbilstības kontrole un saskaņošana ar bērna
attīstību un pieredzi, izglītojamā objektīva pašvērtējuma un
atbildības veicināšana, skolotāja turpmākā darba stratēģijas
precizēšana.
2.2.1. Pārbaudes formas:a) mācību stunda;b) mācību koncerts
(atklātais vai slēgtais) – skaņdarbu atskaņošana no galvas;c)
tehniskā ieskaite – gammu, vingrinājumu un etīžu atskaņošana;d)
pārbaude lasīšanā no lapas;
e) pārbaude mūzikas terminoloģijā – var apvienot ar pārbaudi
patstāvīgajā darbā, lasīšanā no lapas vai tehnisko ieskaiti;
f ) noklausīšanās – paredzēta, lai sagatavotos mācību programmas
noslēguma, konkursa vai festivāla mākslinieciskā repertuāra
veiksmīgākai atskaņošanai;
g) pārbaude patstāvīgajā darbā – ieskaites, konkursa vai mācību
koncerta veidā.
3. Noslēguma vērtēšana – audzēkņu zināšanu, prasmju, iemaņu un
spēju attīstības un pilnveides līmeņa noteikšana, noslēdzot mācību
programmas pakāpi, instrumentspēles programmu.
3.1. Pārbaudes formas:a) pārcelšanas eksāmens – 4. klases
noslēgumā;b) noslēguma eksāmens – instrumentspēles programmas
beigās.
4. Audzēkņa snieguma mākslinieciskā rezultāta vērtēšanas
kritēriji:
1. Skaņdarbu satura atklāsme, tēlainība, izteiksmība.2. Muzikālo
sacerējumu apguves pakāpe.3. Kompozīciju stila izpratne.4. Īss
fizioloģisko dotumu attīstības līmeņa raksturojums.5. Atskaņojuma
tehniskā kvalitāte:6. Uzstāšanās kultūra – artistiskums un
skatuviskā izteiksmība.7. Patstāvība, radošums muzikālajā
sniegumā.
5. Mācību sasniegumu vērtēšanas sistēma (salīdzinājumā ar
plānotajiem rezultātiem) 10 ballu skalā:
5.1. augsts apguves līmenis: izcili – 10, teicami – 9;5.2.
optimāls apguves līmenis: ļoti labi – 8, labi – 7, gandrīz labi –
6;5.3. vidējs apguves līmenis: viduvēji – 5, gandrīz viduvēji –
4;
5.4. zems apguves līmenis: vāji – 3, ļoti vāji – 2, ļoti, ļoti
vāji – 1.
-
18
Mg. art. Dace Bičkovska, Mg. art. Inga Grīnvalde
2. Koka pūšaminstrumentu spēles programmas
2.1. Mācību priekšmets Flautas spēle
Flauta ir ļoti sens koka pūšamais instruments. Flautu savu
māksliniecisko ideju atklāsmei izmantojuši komponisti no baroka
laikmeta līdz pat mūsdienām. Mūsdienās sastopamas dažāda skaņas
augstuma un dažāda lieluma flautas: pikolo flauta, koncertflauta,
alta flauta, basa flauta, kontrabasa flauta, subkontrabasa flauta.
Tas ir viens no populārākajiem pūšaminstrumentiem, ar lieliskām
tehniskajām iespējām, kuru plaši izmanto solo, kamermūzikā, pūtēju
un simfoniskajos orķestros. Instrumenta plašās tehniskās un
mākslinieciskās iespējas rosinājušas arī mūsdienu latviešu
komponistus radīt šim brīnišķīgajam instrumentam tembrāli
krāsainas, interesantas, intelektuāli un emocionāli piesātinātas
kompozīcijas. Instrumenta plašā izmantošana koncertdzīvē
veicinājusi tā popularitāti mūzikas izglītībā Latvijā – katrā, pat
vismazākajā, mūzikas skolā bērni vēlas apgūt spēlēt flautu
profesionāli un skaisti.
I Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
1. Mācību priekšmeta Flautas spēle mērķis ir radīt
priekšnosacījumus audzēkņa mūzikas uztveres, izpratnes un
praktiskās – muzikāli radošās – darbības pieredzei nepieciešamo
zināšanu apguvei, muzikālo un radošo spēju attīstībai un flautas
spēles pamata prasmju veidošanai, motivējot audzēkni atbilstoši
savām spējām un interesēm turpināt flautas spēles apguvi nākamajā
izglītības pakāpē.
2. Mācību priekšmeta Flautas spēle uzdevumi:2.1. Veicināt
audzēkņa mūzikas uztveres un muzikālo, intelektuālo, emocionālo un
radošo
spēju attīstību.2.2. Radīt apstākļus kvalitatīvu flautas spēles
pamata prasmju veidošanai.2.3. Rosināt izpratnes un flautas spēles
pamata prasmju veidošanos, interpretējot dažādu stilu un
žanru skaņdarbus.2.4. Sekmēt audzēkņa individuālās un kolektīvās
muzikāli radošās darbības pieredzes veidošanos.
II Mācību priekšmeta obligātais saturs
1. Mūzikas uztvere:1.1. Muzikālo spēju – skaņu augstuma,
intonatīvās, tembrālās, harmoniskās muzikālās dzirdes,
ritma izjūtas un muzikālās atmiņas attīstība.1.2. Muzikāli
intelektuālo spēju attīstība.1.3. Prasmes klausīties un uztvert
mūziku attīstība, mūzikas daudzveidības iepazīšana
un izpratne.2. Mūzikas valodas apguve
2.1. Flautas uzbūve, tehniskās un mākslinieciskās iespējas
skaņdarbu interpretācijā.2.2. Dažādu stilu un žanru muzikālo
sacerējumu izteiksmes līdzekļi un to
pielietošana interpretācijā.2.3. Iepazīšanās ar izciliem mūzikas
paraugiem.
3. Muzikāli radošā darbība3.1. Individuālās muzikālās darbības
pieredzes veidošanās radošā darbībā.3.2. Kolektīvās muzikālās
darbības pieredzes veidošanās radošā darbībā.3.3. Pamatiemaņu
veidošanās improvizācijā.3.4. Lasīšana no lapas.3.5. Patstāvīgais
darbs instrumentspēles pilnveidē.
-
19
III Programmas satura izvērsums1
1. Praktiskajā – muzikāli radošajā darbībā apgūstamie flautas
spēles tehnikas pamatelementi, mūzikas satura elementi – mūzikas
valoda, stilistika, žanri un skaņdarbu formas.
M ā c ī b u gads Instrumentspēles tehnikas pamatelementi
Mūzikas satura elementi – mūzikas valoda, stilistika, žanri un
skaņdarba forma
1.
1. pusgads tiek veltīts stājas, elpošanas, lūpu stāvokļa, roku
un pirkstu pozīcijas nostādīšanai.Pareizai ambušūra veidošanai,
labākai gaisa plūsmas kontrolei un skaņas veidošanai piedāvājam
izpildīt vingrinājumus uz flautas galvas.Gammas apgūst ievērojot
audzēkņa vispārējo attīstību, muzikālo dotumu un spēju attīstības
pakāpi un muzikālās darbības individuālo tempu.Gammas – Sol, Fa,
metronoms ceturdaļa=70-80, (diapazonu skat. pielikumā);2. pusgadā
papildus apgūst etīdes:
• iekļaujot nošu garumus – vesela nots līdz astotdaļa un ritma
formulu – ceturtdaļa ar punktu;
• ievērojot apgūtās tonalitātes.Spēlē vingrinājumus, elpas
nostiprināšanai, ambušūra veidošanai, artikulācijai un mēles
darbībai, pirkstu tehnikai
Mācību sākumposmu ieteicams balstīt uz tautas dziesmu apguvi
tercas – kvintas, sekstas diapazonā, teikuma apjomā.Mācību gada
laikā apgūst vismaz 4 tautas dziesmas un 2-4 dažāda rakstura
skaņdarbus.Skaņveides paņēmieni– detache, legato, akcenti.Nošu
ilgumi – vesela nots līdz astotdaļa un atbilstošas pauzes, ritma
formula – ceturtdaļa ar punktu, taktsmēri – 2/4, ¾, 4/4,
atkārtojuma zīme, volta.Faktūra – melodija.Dinamika – p; f; mp; mf;
crescendo, diminuendo.Apgūstamie muzikālās formveides elementi un
muzikālās formas – motīvs, frāze, teikums, periods, vienkārša
trīsdaļu forma.Žanru piemēri – tautas dziesma, šūpļa dziesma,
maršs, menuets, polka, valsis.Vēsturisko laikmetu stilistikas
piemēri – tautas mūzika, baroks, klasicisms.Tempa un rakstura
apzīmējumu piemēri – Moderato, Andante, ritenuto, Tempo I , dolce,
Allegro
2.
Apgūst gammas Fa–re; Sol–mi; Do–la (diapazonu skat. pielikumā).
Metronoms: ceturtdaļa=80-90 spēlē ceturtdaļās; gamma – detache,
legato;trijskanis – detache, legato.Sāk mācīties arpēdžiju spēli –
detache, legato (akcenti pa četri)spēlē ieskaitē 2. pusgadā.
Apgūst 6 dažāda rakstura etīdes (dažādi skaņveides paņēmieni un
ritmiskie zīmējumi), katrā pusgadā pa 3 etīdēm.
Turpina spēlēt vingrinājumus, elpas nostiprināšanai, ambušūra
veidošanai, artikulācijai un mēles darbībai, pirkstu tehnikai
Mācību gada laikā apgūst vismaz 4-6 dažāda rakstura
skaņdarbus.Skaņveides paņēmieni – detache, legato, akcenti.Nošu
ilgumi, metroritms – sešpadsmitdaļnots, uztakts, stiprā – vājā
taktsdaļa.Faktūra – melodija, trijskaņi, arpēdžijas.Dinamika – p;
f; mp; mf; crescendo, diminuendo.Apgūstamie muzikālās formveides
elementi un muzikālās formas – motīvs, frāze, teikums, periods,
vienkārša trīsdaļu forma.Žanru piemēri – tautas dziesma, šūpļa
dziesma, maršs, menuets, polka, valsis.Vēsturisko laikmetu
stilistikas piemēri – tautas mūzika, baroks, klasicisms, mūsdienu
mūzika.Tempa un rakstura apzīmējumu piemēri – Moderato, Andante,
Allegretto, ritenuto, Tempo I , dolce, Allegro, Lento
3.
Turpina vingrinājumu spēli – stājas, elpošanas, lūpu stāvokļa,
mēles darbības, roku un pirkstu pozīcijas nostiprināšanai.1.
pusgadā nostiprina jau apgūtās gammas Sol–mi, no jauna mācās Re–si.
2. pusgadā nostiprina Fa–re, no jauna apgūst Sib–sol (diapazonu
skat. pielikumā).Trijskanis;arpēdžijas akcentējot pa 4 un 3.
Metronoms: ceturtdaļa=90 – 100 spēlē ceturtdaļās;
Apgūst 6 dažāda rakstura etīdes (dažādi skaņveides paņēmieni un
ritmiskie zīmējumi), katrā pusgadā pa 3 etīdēm
Mācību gada laikā apgūst vismaz 4-6 dažāda rakstura
skaņdarbus.Skaņveides paņēmieni – staccato, portato.Nošu ilgumi,
metroritms – trīsdesmitdivdaļnots, sinkope, triole, fermāta, Da
Capo al Fine, taktsmēri 3/8, 6/8.Vēsturisko laikmetu stilistikas
piemēri – baroks, klasicisms, romantisms.Melismi – priekšskanis,
trilleris, mordents.Dinamika – pp–ff.Formas – divdaļu, trīsdaļu
formas.Žanru piemēri – dziesma, prelūdija, dejas – menuets, gavote,
polonēze, žīga.Tempa un rakstura apzīmējumu piemēri – Maestoso,
Scherzando, accelerando, Adagio
1 programmas satura realizēšanai paredzētais kontaktstundu
skaits nedēļā: 1.-4. klasei – 1,5 stundas (10 V), 5.-7. klasei – 2
stundas (20 V)
-
20
4.
1. pusgadā nostiprina jau apgūtās gammas Re–si no jauna mācās
La–fa#(diapazonu skat. pielikumā).2. pusgadā nostiprina Sib–sol, no
jauna apgūst Mib–do. trijskaņi, arpēdžijas akcentējot pa 4 un
3.
Metronoms: ceturtdaļa=100-110 spēlē ceturtdaļās.
Apgūst 6 dažāda rakstura etīdes (dažādi skaņveides paņēmieni un
ritmiskie zīmējumi), katrā pusgadā pa 3 etīdēm.
Apgūst 1 izvērstas formas skaņdarbu un 3 dažādu stilu un
rakstura miniatūrasTurpina spēlēt vingrinājumus, elpas
notiprināšanai, ambušūra veidošanai, artikulācijai un mēles
darbībai, pirkstu tehnikai.3.-4. kl. ieteicams sākt apgūt tercu
spēli mažoru gammās, kā loģisko domāšanu attīstošu elementu
Mācību gada laikā apgūst vismaz 1 izvērstas formas un 4-6 dažādu
stilu un rakstura skaņdarbus.Nošu ilgumi, metroritms – ritma grupas
ar salīgotām notīm, starptaktu sinkope.Skaņveides paņēmieni –
dubultstakato, flažoleti.Vēsturisko laikmetu stilistikas piemēri –
baroks, klasicisms, romantisms.Formas – sonāte, variācijas.Dinamika
– sfz, fp;Tempa un rakstura apzīmējumu piemēri – graciozo, da capo,
fine, capricioso, Largo, Marciale, fermata, ritardando,
rallentando
5.
Gammas ar 3-4 zīmēm, (diapazonu skat. pielikumā). Metronoms:
ceturtdaļa = 90-100, spēlē astotdaļāstrijskaņi, arpēdžijas
akcentējot pa 4 un 3.Tercu spēle mažora un harmoniskā minora
gammās.
Sāk mācīties D7 mažorā; pm VII
7 minorā.
Turpina spēlēt vingrinājumus, elpas notiprināšanai, ambušūra
veidošanai, artikulācijai un mēles darbībai, pirkstu tehnikai.
Apgūst 6 dažāda rakstura etīdes (dažādi skaņveides paņēmieni un
ritmiskie zīmējumi), katrā pusgadā pa 3 etīdēm
Apgūst 2 izvērstas formas skaņdarbus un 4 dažāda stila un
rakstura skaņdarbus.Skaņveides paņēmieni – vibrato, Whistle
tones.Nošu ilgumi, metroritms – sekstole, maiņu, jaukts, salikts
metrs.Vēsturisko laikmetu stilistikas piemēri – baroks, klasicisms,
romantisms, impresionisms un 20. gs. vidus sacerējumi.Tempa un
rakstura apzīmējumi – Piu/meno mosso; poco a poco, Grave, Largo,
Prestissimo, accelerando, Tempo di Valse, Tempo di Marcia,
brillante, grave, rubato.Dinamika – sub p, sub f.Formas –
koncertpolka, svīta
6.
I pusgadā atkārto gammas ar 0-2 zīmēm, (diapazonu skat.
pielikumā). II pusgadā atkārto gammas līdz 4 zīmēm.Metronoms:
ceturtdaļa = 110-120, spēlē astotdaļās,trijskaņi, arpēdžijas
akcentējot pa 4 un 3. D
7 mažorā; pm VII
7 minorā.
Tercu spēle mažora un harmoniskā minora gammās.Sāk mācīties
gammu spēli pa 3.Sāk mācīties hromatisko gammu.
Turpina spēlēt vingrinājumus, elpas notiprināšanai, ambušūra
veidošanai, artikulācijai un mēles darbībai, pirkstu tehnikai.
Apgūst 6 dažāda rakstura etīdes (dažādi skaņveides paņēmieni un
ritmiskie zīmējumi), katrā pusgadā pa 3 etīdēm.
Apgūst 2 izvērstas formas skaņdarbus vai 4 dažādu stilu un
rakstura skaņdarbus.Vēsturisko laikmetu stilistikas piemēri –
baroks, klasicisms, romantisms, impresionisms un 20. gs.
vidus.Skaņveides paņēmieni – frulato.Nošu ilgumi, metroritms – 5/8
taktsmērs, jaukts, salikts metrs.Tempa un rakstura apzīmējumi –
allargando, animato, calmato, cantabile, doloroso, espressivo,
senza, stringendo.Formas – koncerts
7.
I pusgadā apgūst gammas ar 5–6 zīmēm.II pusgadā atkārto gammas
līdz 4 zīmēm (diapazonu skat. pielikumā).Metronoms: ceturtdaļa =
130, spēlē astotdaļās;trijskaņi, arpēdžijas akcentējot pa 4 un 3.;
D7 mažorā; pm VII 7 minorā.Tercu spēle mažora un harmoniskā minora
gammās;Gammu spēle pa 3;Hromatiskā gamma, spēlējot pa 4.
Turpina spēlēt vingrinājumus, elpas notiprināšanai, ambušūra
veidošanai, artikulācijai un mēles darbībai, pirkstu tehnikai.
Apgūst 3 dažāda rakstura etīdes (dažādi skaņveides paņēmieni un
ritmiskie zīmējumi)
Apgūst 1 izvērstas formas darbu (Sonāte, Variācijas, Koncerta 1
daļa) 4 dažāda rakstura skaņdarbus.Apgūst skaņveides paņēmienus –
trīskāršais staccato, glissando. Nošu ilgumi, metroritms –
kvintole, kvartole.Vēsturisko laikmetu stilistikas piemēri –
baroks, klasicisms, romantisms, impresionisms, 20. gs. vidus un
laikmetīgā mūzika.Tempa, dinamikas, raksturas apzīmējumi – ma non
tropo, con fuoco, flautando, morendo, misterioso, sostenuto, molto,
recitando. Formas – regtaims, koncertkadences.Laikmetīgā mūzika,
daudzveidīgie stili un modernie flautas spēles paņēmieni dažādiem
mūzikas stiliem, piemēram, jazz, beatboxing u.c.
-
21
2. Mācību radošā darba pārbaudes formu piemēri
klase I pusgads II pusgads1. Mācību koncerts – ieteicams
atskaņot 2 tautas
dziesmas (no galvas) 1.Tehniskā ieskaite:
• 1 vai 2 gammas;• 1 vai 2 tehniskie vingrinājumi.
Mācību koncerts – 2 skaņdarbi2. Tehniskā ieskaite:
• Fa; Sol maž.;• re; mi harm. min.;• trijskaņi;• 3 etīdes
(dažādu raksturu, izmantoto skārumu
un ritmisko zīmējumu).Mācību koncerts – 2 skaņdarbi
Tehniskā ieskaite:• Fa; Sol maž.;• re; mi harm., melodiskais
min.;• trijskaņi;• arpēdžijas akcentējot pa 4;• 3 etīdes (dažādu
raksturu, izmantoto skārumu un
ritmisko zīmējumu).Mācību koncerts – 2 skaņdarbi
3. Tehniskā ieskaite:• Sol–mi; Re–si;• harmoniskais un
melodiskais minors;• trijskaņi;• arpēdžijas akcentējot pa 4 un 3.•
diapazons līdz 3 oktāvas la;• 3 etīdes (dažādu raksturu, izmantoto
skārumu
un ritmisko zīmējumu).Mācību koncerts – 2 skaņdarbi
Tehniskā ieskaite:• Fa–re, Sib–sol; • harmoniskais un
melodiskais minors;• tercas mažoru gammās;• trijskaņi;• arpēdžijas
akcentējot pa 4 un 3.• diapazons līdz 3 oktāvas la;• 3 etīdes
(dažādu raksturu, izmantoto skārumu un
ritmisko zīmējumu). Mācību koncerts – 2 skaņdarbi
4. Tehniskā ieskaite:• Re–si; La–fa#;• harmoniskais un
melodiskais minors;• tercas mažoru gammās;• trijskaņi, arpēdžijas
akcentējot pa 4 un 3.• 3 etīdes (dažādu raksturu, izmantoto
skārumu
un ritmisko zīmējumu).Mācību koncerts – 2 skaņdarbi
Tehniskā ieskaite:• Sib–sol; Mib – do;• harmoniskais un
melodiskais minors;• tercas mažoru gammās;• trijskaņi, arpēdžijas
akcentējot pa 4 un 3.• 3 etīdes (dažādu raksturu, izmantoto skārumu
un
ritmisko zīmējumu)..Pārcelšanas eksāmens:3 dažāda rakstura,
stila miniatūras vai 1 izvērstas formas skaņdarbs un 1
miniatūra
5. Tehniskā ieskaite:• La–fa#; Mi–do#;• harmoniskais un
melodiskais minors;• tercas mažoru un harmoniskā minora gammās;•
trijskaņi, arpēdžijas akcentējot pa 4 un 3.• 3 etīdes (dažādu
raksturu, izmantoto skārumu un ritmisko zīmējumu).
Mācību koncerts – 2 skaņdarbi, vai 1 izvērstas formas
skaņdarbs
Tehniskā ieskaite:• Mib – do; Lab – fa;• harmoniskais un
melodiskais minors;• tercas mažoru un harmoniskā minora gammās;•
trijskaņi, arpēdžijas akcentējot pa 4 un 3.• 3 etīdes (dažādu
raksturu, izmantoto skārumu un
ritmisko zīmējumu)..Mācību koncerts – 2 skaņdarbi, vai 1
izvērstas formas skaņdarbs
6. Tehniskā ieskaite:• Mažora un minora gammas ar 0-2 zīmēm;•
harmoniskais un melodiskais minors;• tercas mažoru un harmoniskā
minora gammās;• trijskaņi, arpēdžijas akcentējot pa 4 un 3.• D
7 mažorā;
• 3 etīdes (dažādu raksturu, izmantoto skārumu un ritmisko
zīmējumu).
Mācību koncerts – tiek atskaņota daļa no noslēguma eksāmena
programmas (2 skaņdarbi vai 1 izvērstas formas skaņdarbs)
Tehniskā ieskaite:• Mažora un minora gammas līdz 4 zīmēm;•
harmoniskais un melodiskais minors;• tercas mažoru un harmoniskā
minora gammās;• trijskaņi, arpēdžijas akcentējot pa 4 un 3;• D
7 mažorā; pm VII
7 minorā;
• 3 etīdes (dažādu raksturu, izmantoto skārumu un ritmisko
zīmējumu).
Skolas noslēguma eksāmens – 2 skaņdarbi, un 1 izvērstas formas
skaņdarbs
7. Tehniskā ieskaite:• gammas ar 5–6 zīmēm;• harmoniskais un
melodiskais minors;• gammas pa 3;• hromatisko gammu skaitot pa 4;•
tercas mažoru un harmoniskā minora gammās;• trijskaņi, arpēdžijas
akcentējot pa 4 un 3;• D
7 mažorā; pm VII
7 minorā;
• 3 etīdes (dažādu raksturu, izmantoto skārumu un ritmisko
zīmējumu).
Mācību koncerts – tiek atskaņota daļa no noslēguma eksāmena
programmas (2 skaņdarbi, vai 1 izvērstas formas skaņdarbs)
Tehniskā ieskaite:• gammas līdz 4 zīmēm;• harmoniskais un
melodiskais minors;• gammas pa 3;• hromatisko gammu skaitot pa 4;•
tercas mažoru un harmoniskā minora gammās;• trijskaņi, arpēdžijas
akcentējot pa 4 un 3;• D
7 mažorā; pm VII
7 minorā;
• 3 etīdes (dažādu raksturu, izmantoto skārumu un ritmisko
zīmējumu).
Eksāmens – 1 izvērstas formas skaņdarbs (Sonāte, Variācijas,
Koncerta 1 daļa) un 2 dažāda rakstura skaņdarbi.(Noslēguma eksāmena
programmā jāiekļauj dažādu raksturu un stilu skaņdarbi, vēlams arī
latviešu komponistu un laikmetīgās mūzikas skaņdarbi)
-
22
3. Prasības audzēkņa spēju, zināšanu, prasmju, iemaņu un
attieksmju attīstības pakāpei programmas noslēgumā
Programmas satura daļa Uzdevumi Saturs
Audzēkņa zināšanas, prasmes, iemaņas un attieksmes 7. kl.
Mūzikas uztvere
1. Veicināt audzēkņa muzikālo spēju attīstību
1.1. Muzikālās dzirdes intonatīvais un tembrālais komponents
Attīstīta spēja klausīties sava instrumenta intonāciju un
tembru
1.2. Muzikālā ritma izjūta. Attīstīta muzikālā ritma izjūta.
Spēj atskaņot skaņdarbus vienmērīgā pulsācijā, nemainot tempu.Prot
atskaņot divdaļu, trīsdaļu, saliktā un maiņu metrā sarakstītus
skaņdarbus.Attīstīta vieglās un smagās taktsdaļas izjūta.Orientējas
tempa apzīmējumos un spēj atskaņot skaņdarbu attiecīgajā tempā un
skaņdarbā prasītajās tempa izmaiņas (rit., allarg., Tempo I,
acceler., utt.). Prot atskaņot sarežģītākus ritma zīmējumus –
punktētie ritmi, sinkope.
1.3. Muzikālās atmiņa attīstība
Attīstīta muzikālā atmiņa, izkopta atmiņas precizitāte,
paplašināts tās apjoms, paaugstināts atmiņas noturīgums – spēj
atskaņot no galvas programmu, kurā iekļauti – izvērstas formas
skaņdarbs un 2 miniatūras (hronometrāža 10-15 min.)
1.4. Iekšējā dzirde Attīstīta flautas spēlei nepieciešamā
iekšējā dzirde – intonatīvais un tembrālais priekšstats, kas
atskaņojuma laikā ļauj, nepieciešamības gadījumā, koriģēt
sniegumu
2. Sekmēt muzikāli intelektuālo spēju attīstību
2. Muzikāli intelektuālās spējas
Izveidojies priekšstats par muzikālās attīstības loģiku –
intonatīvs motīvs, frāze, teikums, periods, daļa un forma
veselumā.Attīstīta spēja veidot skaņdarba dramaturģiju.Prot
analizēt sonātes, koncerta formā G.p., bl.p. attīstību.Izprot
vienkāršāko polifono formu uzbūves pamatprincipus.Iepazinies ar IT
iespējām mācību procesā
3. Rosināt klausīties citu atskaņotāju sniegumu
3.Prasmes klausīties un uztvert mūziku, mūzikas daudzveidības
iepazīšana un izpratne
Attīstīta prasme klausīties citu atskaņotāju sniegumu. Prot
analizēt savas izjūtas pēc skaņdarba noklausīšanās (emocijas,
pārdomas). Prot raksturot skaņdarbu (stils, žanrs, komponists,
mūzikas valoda). Prot analizēt izpildījuma kvalitāti un
nepieciešamos uzlabojumus
Mūzikas valodas apguve
1. Sniegt zināšanas par flautas uzbūvi, tehniskajām un
mākslinieciskajām iespējām skaņdarbu interpretācijā, vēsturi un
ievērojamākajiem atskaņotājmāksliniekiem
1.1. Zināšanas par flautas uzbūvi
Apgūtas zināšanas par flautas uzbūvi – prot nosaukt instrumenta
daļas un raksturot to tehniskās un mākslinieciskās iespējas
skaņdarbu interpretācijā
1.2. Zināšanas par flautas spēles vēsturi un ievērojamākajiem
atskaņotājmāksliniekiem
Apgūtas pamatzināšanas par flautas izcelsmi, prot nosaukt
ievērojamākās izgatavotāju firmas: Pearl, Sankyo, Yamaha, James
Trevor, Jupiter, Muramatsu, Haynes, Altus u.c.. Prot nosaukt
pazīstamākos atskaņotājmāksliniekus – pasaulē un Latvijā, piemēram,
T. Bems (Theobald Boehm), M. Moīzs (Marcel Moyse), J. P. Rampals
(Jean – Pieere Rampal), Dž. Golvejs (James Galway), A. Nikole,
(Aurele Nicolet) , Dž. Beikers (Julius Bakers), P. Galua (Patrick
Gallois), V. Vendels, (W. Wendel), D. Krenberga, I. Urbāne u.c.Ir
iepazinis un izmanto kvalitatīvus ar flautas spēli saistītus
interneta resursus (skat. interneta resursi)
1.3. Saudzīga attieksme pret instrumentu
Prot kopt un saudzēt flautu. Regulāri uz mācību nodarbībām
ierodas ar saviem flautas kopšanas līdzekļiem (skat. interneta
resursi).Rūpējas par savu flautu un instrumentiem, kas veido mācību
iestādes materiāli tehnisko bāzi
-
23
2. Sniegt audzēknim zināšanas par dažādu stilu un žanru muzikālo
sacerējumu mūzikas izteiksmes līdzekļiem un veicināt prasmes
veidošanos tos pielietot interpretācijā
2.1. Pamatizpratne par skaņdarba akustisko uzbūvi – skaņurindas
(tonalitāte), intervāli, tembri, dinamika
Prot raksturot atskaņojamā skaņdarba tonalitāti, akustisko
krāsu, intervālus.Iegūtas pamatprasmes izmantot flautas tembrālās
iespējas skaņdarbu atskaņošanā.Prot izmantot dinamiku muzikālā tēla
atklāsmei
2.2. Skaņdarba melodija, harmonija. Melismi
Prot raksturot atskaņojamo skaņdarbu melodijas akustisko uzbūvi
un emocionālo saturu.Pamatprasmes izmantot skaņdarba harmonisko
plānu un melismus melodijas izvedumā, atbilstoši skaņdarba stilam
un žanram
2.3.Skaņdarba metriskā, ritmiskā organizācija, temps,
akcenti
Prot raksturot atskaņojamā skaņdarba metriskās organizācijas
emocionālo komponentu. Izprot dažādu ritmisko zīmējumu un izvēlētā
tempa nozīmi skaņdarba emocionālā kodola (tēla) atklāsmē.Apgūtas
zināšanas par ritma akcentiem (sinkope, aizture).
2.4. Skaņdarba faktūra Spēlējot ar koncertmeistaru izprot
atskaņojamā skaņdarba faktūras pamatveidu.
2.5. Skaņdarba tematika – skaņveides paņēmieni un skārumi tās
atklāsmei.
Izprot atskaņojamo skaņdarbu skaņveides paņēmienu – elpas
atbalsta, gaisa plūsmas ātruma un intensitātes, vibrato, ambušūra
fleksibilitātes (lūpu stāvokļaelastīguma, kustīguma), ataccas,
štrihu, izmantošanas nepieciešamību skaņdarba tēla, domas, idejas
atklāsmē.
2.6. Muzikālā sacerējuma forma.
Prot raksturot atskaņojamā skaņdarba formu (miniatūra, izvērstas
formas skaņdarbs u.c.).
3. Iepazīstināt ar izciliem mūzikas paraugiem
3. Mūzikas klausīšanās. Apmeklē koncertus, klausās skaņu
ierakstus.Veidojas estētiski pilnvērtīga muzikālā gaume.
Muzikāli radošā
darbība
1. Sekmēt audzēkņa individuālās muzikālās darbības pieredzes
pilnveidi radošā darbībā
1.1. Stājas veidošanās. Izveidojusies pareiza, flautas spēlei
atbilstoša stāja. Spēj kontrolēt roku stāvokli un ir apgūtas
iemaņas instrumenta pareizā turēšanā flautas spēles laikā. Ievēro
ķermeņa un kustību atbrīvotības pamatprincipus spēlējot flautu.
1.2. Flautas spēles tehnisko iemaņu un prasmju attīstība.
Apgūti instrumenta skaņveides paņēmieni – legato, detache,
staccato, dubultstaccato, trīskāšais staccato, vibrato, frulato,
flažoleti.Apgūti instrumenta spēles tehnikas pamatelementi:
– apgūtas flautas spēlei nepieciešamās ieelpas un izelpas
iemaņas;
– prot spēlēt instrumentu ar vienmērīgu, plašu un izlīdzinātu
gaisa padevi;
– izveidojusies prasme spēlēt ar tembrāli izlīdzinātu skaņu
visos reģistros;
– apgūta prasme veidot precīzu skaņas sākumu (atacca) un
nobeigumu;
– apgūtas iemaņas ambušūra (lūpu stāvokļa) veidošanā un tā
fleksibilitātes (elastīguma, kustīguma) izmantošana skaņas tembra
un krāsas veidošanā un intonēšanā.
– apgūti aplikatūras lietošanas pamatprincipi visā instrumenta
reģistrā.
Apgūta gammu spēle līdz 6 zīmēm.Apgūti vingrinājumi elpošanas,
gaisa padeves, mēles darbības, artikulācijas un pirkstu tehnikas
attīstībai. Prot spēlēt vingrinājumus un etīdes ar dažādiem štrihu
un ritma elementiem.
-
24
1.3. Flautas spēles māksliniecisko pamatprasmju attīstība
Muzicējot prot lietot dažādas dinamiskās gradācijas, skaņveides
paņēmienus, instrumenta tehniskās iespējas, kā arī radošumu un
fantāziju, sajūtot mūzikas formas un tēla vienotību.Apgūtas
priekšnesuma artistiskuma un izpildījuma atraktivitātes iemaņas.
Iepazinies ar dažādu štrihu izteiksmes iespējām skaņdarba tēla
veidošanā.Praktiski muzicējot, ir iepazinies ar dažādu žanru
skaņdarbu atskaņošanas pamatprincipiem.Praktiski muzicējot, ir
iepazinies ar baroka, klasikas, romantisma, impresionisma, mūsdienu
(20.,21 gs.) laikmetu un stilu sacerējumiem, kā arī latviešu tautas
dziesmām un to apdarēm.Spēj atskaņot flautas spēles apguves
noslēguma programmu, kurā iekļauti dažādu vēsturisko stilu un žanru
sacerējumi, kā arī latviešu komponistu skaņdarbi.
1.3. Ārpusklases muzicēšanas repertuāra veidošanās
Audzēknim izveidojies repertuārs, kuru var atskaņot koncertos,
klases koncertos, mājas muzicēšanā u.c.
1.4. Uzstāšanās kultūra. Izprot un ievēro uzstāšanās kultūras
pamatnosacījumus. Prot gatavoties priekšnesumam – psiholoģiskā
(emocionālā un intelektuālā) gatavība.Zina un ievēro skatuves
kultūru – tērps, apavi, sasveicināšanās ar klausītāju
(paklanīšanās).
1.5. Mācību un mākslinieciskās darbības pašvērtējums
Veidojas mācību un mākslinieciskās darbības pašvērtējuma
prasmes. Ir iepazinies un izprot mācību darba vērtēšanas
kritērijus. Ir iepazinies un izprot mākslinieciskā snieguma
vērtēšanas kritērijus. Izprot atšķirības mācību darba un
mākslinieciskā snieguma vērtējumā.
2. Veicināt audzēkņu kolektīvās muzikālās darbības pieredzes
veidošanos radošā darbībā
2.1. Muzicēšanas partneru klausīšanās prasmes.
Izprot kolektīvās muzicēšanas partneru klausīšanās prasmju
nozīmi, kopīga skaņdarba muzikālā tēla veidošanā.Spēj ieklausīties,
uztvert un reaģēt uz saspēles partneru muzikālo sniegumu.Spēj
pielāgot sava instrumenta intonāciju, tembrālo, dinamisko skanējumu
atbilstoši situācijai (telpas akustikas īpatnības, partneru spēle,
u.c.).
2.2. Sadarbības prasmes. Apgūta prasme sadarboties ar kolektīvās
muzicēšanas partneriem – prot saskatīties, sadarboties priekšnesuma
laikā un nodarbībās. Prot respektēt un ieklausīties cita viedoklī.
Attīstīta empātija. Prot klausīties skolotāja, kolektīva vadītāja
norādes.Prot sekot ansambļa koncertmeistaram vai orķestra
diriģentam priekšnesuma laikā.
3. Rosināt pamatiemaņu veidošanos improvizācijā
Eksperimentēšana ar instrumentu un improvizācijas
pamatiemaņas.
Ir pieredze eksperimentēt ar skaņām, to dažādām īpašībām,
saskaņām, klusumu, žestiem, muzikālajiem trokšņiem, šim nolūkam
izmantojot instrumenta tehniskās un mākslinieciskās izteiksmes
iespējas.Prot pabeigt skolotāja iesāktas vienkāršas muzikālās
frāzes, teikumus uz flautas.Improvizē par skolotāja piedāvātu vai
paša izvēlētu tēmu muzikālā teikuma robežās, lietojot dažādas
dinamiskās gradācijas, skaņveides paņēmienus un ritma zīmējuma
variantus.
4. Veicināt prasmju attīstību lasīšanā no lapas
Lasīšana no lapas. Apguvis