1 4. Darba vides risku novērtēšana (DVRN) būvniecībā Darba vides risks ir varbūtība, ka nodarbināto drošībai vai veselībai darba vidē var rasties kaitējums, un šī kaitējuma iedarbības iespējamā smaguma pakāpe. Darba vides risku novērtējums ir galvenā darba vides iekšējās uzraudzības sastāvdaļa 1 , kas palīdz noskaidrot tos darba vides riska faktorus, kuri pastāv konkrētajā darba vietā vai darba procesā, noteikt, cik lielu risku šie faktori rada nodarbināto veselībai un kuri darba aizsardzības pasākumi veicami, lai šo risku novērstu vai samazinātu, kā arī izvērtētu, kuri nodarbinātie un uz kādām obligātajām veselības pārbaudēm sūtāmi (atbilstoši darba vides riska faktoriem, kam tie ir pakļauti) un kuri kolektīvie un individuālie aizsardzības līdzekļi nepieciešami. Darba vides risku novērtēšanu būvniecībā veic atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 2. oktobra noteikumiem Nr. 660 „Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība”. Šajā nodaļā aprakstīti biežāk sastopamie darba vides riski, darba vides risku novērtēšanas pamatprincipi, risku novērtēšanas periodiskums un nepieciešamie laboratoriskie mērījumi būvniecībā. 4.1. Biežāk sastopamie darba vides riska faktori būvniecībā Būvniecībā raksturīgi vairāki kaitīgie darba vides faktori, kas var radīt arodslimības un nelaimes gadījumu iespējamību. Lai mazinātu kaitīgo darba riska faktoru ietekmi un, cik vien iespējams, nepieļautu nelaimes gadījumus, nepieciešams noskaidrot un novērst vai samazināt darba vides riska faktoru iedarbību uz cilvēku drošību un veselību (skatīt 4.1. tabulu „Biežāk sastopamie darba vides riska faktori būvniecībā”), kā arī nosūtīt uz obligātajām veselības pārbaudēm 2 nodarbinātos, kuru veselība tiek vai tiks pakļauta kaitīgajiem darba vides faktoriem. 4.1. tabula 1 Aprakstu par darba vides iekšējo uzraudzību skatīt drukātā materiāla 5. nodaļā „Darba vides iekšējā uzraudzība”. 2 Informāciju par obligātajām veselības pārbaudēm skatīt drukātā materiāla 7. nodaļā „Obligātās veselības pārbaudes”, bet obligātās veselības pārbaudes kartes aizpildīšanas paraugu – CD materiāla 8. nodaļā „Obligātās veselības pārbaudes kartes aizpildīšanas kārtība būvniecībā”.
26
Embed
4. Darba vides risku novērtēšana (DVRN) būvniecībā · 1 4. Darba vides risku novērtēšana (DVRN) būvniecībā Darba vides risks ir varbūtība, ka nodarbināto drošībai
This document is posted to help you gain knowledge. Please leave a comment to let me know what you think about it! Share it to your friends and learn new things together.
Transcript
1
4. Darba vides risku novērtēšana (DVRN) būvniecībā
Darba vides risks ir varbūtība, ka nodarbināto drošībai vai veselībai darba vidē var rasties kaitējums, un šī kaitējuma iedarbības iespējamā smaguma
pakāpe.
Darba vides risku novērtējums ir galvenā darba vides iekšējās uzraudzības sastāvdaļa1, kas palīdz noskaidrot tos darba vides riska faktorus, kuri pastāv
konkrētajā darba vietā vai darba procesā, noteikt, cik lielu risku šie faktori rada nodarbināto veselībai un kuri darba aizsardzības pasākumi veicami, lai
šo risku novērstu vai samazinātu, kā arī izvērtētu, kuri nodarbinātie un uz kādām obligātajām veselības pārbaudēm sūtāmi (atbilstoši darba vides riska
faktoriem, kam tie ir pakļauti) un kuri kolektīvie un individuālie aizsardzības līdzekļi nepieciešami.
Darba vides risku novērtēšanu būvniecībā veic atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 2. oktobra noteikumiem Nr. 660 „Darba vides iekšējās
uzraudzības veikšanas kārtība”.
Šajā nodaļā aprakstīti biežāk sastopamie darba vides riski, darba vides risku novērtēšanas pamatprincipi, risku novērtēšanas periodiskums un
nepieciešamie laboratoriskie mērījumi būvniecībā.
4.1. Biežāk sastopamie darba vides riska faktori būvniecībā
Būvniecībā raksturīgi vairāki kaitīgie darba vides faktori, kas var radīt arodslimības un nelaimes gadījumu iespējamību. Lai mazinātu kaitīgo darba
riska faktoru ietekmi un, cik vien iespējams, nepieļautu nelaimes gadījumus, nepieciešams noskaidrot un novērst vai samazināt darba vides riska
faktoru iedarbību uz cilvēku drošību un veselību (skatīt 4.1. tabulu „Biežāk sastopamie darba vides riska faktori būvniecībā”), kā arī nosūtīt uz
obligātajām veselības pārbaudēm2 nodarbinātos, kuru veselība tiek vai tiks pakļauta kaitīgajiem darba vides faktoriem.
4.1. tabula
1 Aprakstu par darba vides iekšējo uzraudzību skatīt drukātā materiāla 5. nodaļā „Darba vides iekšējā uzraudzība”.
2 Informāciju par obligātajām veselības pārbaudēm skatīt drukātā materiāla 7. nodaļā „Obligātās veselības pārbaudes”, bet obligātās veselības pārbaudes kartes aizpildīšanas
paraugu – CD materiāla 8. nodaļā „Obligātās veselības pārbaudes kartes aizpildīšanas kārtība būvniecībā”.
2
Biežāk sastopamie darba vides riska faktori būvniecībā
Nr.
p. k. Darba vides riska faktori
Darbi un procesi, kuros šis risks
ir sastopams
Iespējamais kaitējums
nodarbinātā veselībai
Iespējamie preventīvie
pasākumi darba vides riska
novērtēšanai vai samazināšanai 1 2 3 4
1. Fizikālie faktori
Palielināts troksnis
(Maksimālais pieļaujamais
trokšņa līmenis ir līdz
87 dB(A)3; sākot ar 80 dB(A)
lielu troksni, ieteicams lietot
dzirdes aizsardzības līdzekļus,
bet no 85 dB(A) liela trokšņa
tie jālieto obligāti.)
Darbs ar virbroplati, atskaldāmo
āmuru, rokas urbjmašīnām,
slīpmašīnām un citiem
instrumentiem.
Būvmašīnu trokšņainā darbība.
Dzirdes traucējumi, pat abpusējs
dzirdes zudums (kurlums).
Koncentrēšanās traucējumi,
nogurums, nervozitāte. Troksnis
var veicināt arī stresa,
paaugstināta asinsspiediena,
noguruma, bezmiega un citu
traucējumu attīstību.
Veikt laboratoriskos trokšņa
mērījumus.
Iepazīstināt nodarbinātos ar
trokšņa mērījumu rezultātiem.
Ievērot darba organizāciju,
nepārsniedzot pieļaujamo trokšņa
ekspozīcijas ilgumu.
Instruēt nodarbinātos par
iespējamo trokšņa ietekmi uz
veselību un pareizu individuālo
aizsardzības līdzekļu izvēli un
lietošanu.
Izsniegt nodarbinātajiem
individuālos dzirdes aizsardzības
līdzekļus – antifonus.
Veikt darba aprīkojuma tehniskās
pārbaudes un, ja nepieciešams, to
saremontēt vai iegādāties jaunu.
Nosūtīt nodarbinātos uz
obligātajām veselības pārbaudēm.
Vispārējā vibrācija
(Standartizētā astoņu stundu
perioda dienas ekspozīcijas
robežvērtība (A(8)) visa
ķermeņa vibrācijai ir
Pārvietošanās kravas automašīnā,
darbs ar ekskavatoru, buldozeru,
grunts veltni, autoiekrāvēju u.tml.
Mugurkaula bojājumi ar
pārmaiņām starpskriemeļu
diskos. Vibrācijas slimība –
asinsrites traucējumi, asinsvadu
spazmas (īpaši kājās), sāpes un
Veikt laboratoriskos vibrācijas
mērījumus.
Iepazīstināt nodarbinātos ar
vibrācijas mērījumu rezultātiem.
Instruēt nodarbinātos par
3 Prasības aizsardzībai pret paaugstinātu trokšņa līmeni darba vidē un trokšņa robežvērtības ir noteiktas Ministru kabineta 2003. gada 4. februāra noteikumos Nr. 66 „Darba
aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret darba vides trokšņa radīto risku”.
3
Nr.
p. k. Darba vides riska faktori
Darbi un procesi, kuros šis risks
ir sastopams
Iespējamais kaitējums
nodarbinātā veselībai
Iespējamie preventīvie
pasākumi darba vides riska
novērtēšanai vai samazināšanai 1 2 3 4
1,15 m/s2, standartizētā astoņu
stundu perioda dienas
ekspozīcijas darbības vērtība
(A(8)) – 0,5 m/s2.)
4
tirpšana.
Nervu sistēmas darbības
traucējumi, centrālās nervu
sistēmas darbības traucējumi –
galvassāpes, reiboņi.
iespējamo vibrācijas ietekmi uz
veselību un pareizu individuālo
aizsardzības līdzekļu izvēli un
lietošanu.
Ievērot darba organizāciju,
nepārsniedzot pieļaujamo
vibrācijas ekspozīcijas ilgumu.
Nosūtīt nodarbinātos uz
obligātajām veselības pārbaudēm.
Veikt darba aprīkojuma tehniskās
pārbaudes un, ja nepieciešams, to
saremontēt vai iegādāties jaunu.
Plaukstas un rokas vibrācija
(standartizētā astoņu stundu
perioda dienas ekspozīcijas
robežvērtība (A(8)) plaukstas
un rokas vibrācijas ir - 5 m/s2,
standartizētā astoņu stundu
perioda dienas ekspozīcijas
darbības vērtība (A(8)) ir
2,5 m/s2)4
Darbs ar virbroplati, atskaldāmo
āmuru, rokas urbjmašīnām,
slīpmašīnām un citiem
instrumentiem.
Elkoņa artroze. Plaukstas
pamatnes locītavas bojājumi.
Vibrācijas slimība – asinsrites
traucējumi, asinsvadu spazmas
(rokās), sāpes, salšana un
tirpšana. Nervu sistēmas darbības
traucējumi, perifērās nervu
sistēmas darbības traucējumi
(roku tirpšana, nejutīgums, sāpes)
un centrālās nervu sistēmas
darbības traucējumi (galvassāpes,
reiboņi). „Bālo pirkstu” jeb Reino
sindroms.
Veikt laboratoriskos vibrācijas
mērījumus.
Iepazīstināt nodarbinātos ar
vibrācijas mērījumu rezultātiem.
Instruēt nodarbinātos par
iespējamo vibrācijas ietekmi uz
veselību un pareizu individuālo
aizsardzības līdzekļu izvēli un
lietošanu.
Ievērot darba organizāciju,
nepārsniedzot pieļaujamo
vibrācijas ekspozīcijas ilgumu.
Nosūtīt nodarbinātos uz
obligātajām veselības pārbaudēm.
Veikt darba aprīkojuma tehniskās
4 Prasības nodarbināto aizsardzībai pret vibrācijas radīto risku ir noteiktas Ministru kabineta 2004. gada 13. aprīļa noteikumos Nr. 284 „Darba aizsardzības prasības nodarbināto
aizsardzībai pret vibrācijas radīto risku darba vidē”.
4
Nr.
p. k. Darba vides riska faktori
Darbi un procesi, kuros šis risks
ir sastopams
Iespējamais kaitējums
nodarbinātā veselībai
Iespējamie preventīvie
pasākumi darba vides riska
novērtēšanai vai samazināšanai 1 2 3 4
pārbaudes un, ja nepieciešams, to
saremontēt vai iegādāties jaunu.
Izsniegt nodarbinātajiem
individuālos aizsardzības
līdzekļus – vibrāciju slāpējošus
cimdus.
Mikroklimats transportlīdzekļu
(ekskavatora, kravas
automašīnas) kabīnē
(paaugstināta vai pazemināta
temperatūra (norma gada
aukstajā periodā – +19–25 oC,
gada siltajā periodā – +20–
28 oC), palielināts vai
samazināts gaisa mitrums
(norma gan gada aukstajā, gan
siltajā periodā – 30–70 %),
palielināts vai samazināts
gaisa kustības ātrums (norma
gan gada aukstajā, gan siltajā
periodā – 0,05–0,15 m/s), ja
darbs tiek klasificēts kā
I kategorijas darbs, kur nav
raksturīga fiziskā piepūle)
Jebkura transportlīdzekļa (īpaši
vecāka izlaiduma) kabīnē, ja nav
nodrošināta atbilstoša temperatūra,
ventilācija vai gaisa mitrums.
Pārkaršana, sirdsdarbības
paātrināšanās, saaukstēšanās.
Izsniegt nodarbinātajiem
laikapstākļiem piemērotu
darba apģērbu.
Instruēt nodarbinātos par
mikroklimata ietekmi uz
veselību un pareizu
aizsardzības līdzekļu, kā arī
darba apģērba izvēli un
lietošanu.
Ieviest pārdomātu un
atbilstošu darba organizāciju,
nosakot pārtraukumus un
atpūtas pauzes.
Nosūtīt nodarbinātos uz
obligātajām veselības
pārbaudēm.
Nodrošināt nodarbinātos ar
piemērotām atpūtas telpām,
kur nelabvēlīgos
laikapstākļos atpūsties un
sasildīties.
Nodrošināt darba vietu ar
dzeramo ūdeni.
Pazemināta vai paaugstināta
gaisa temperatūra darbā ārpus
telpām
Jebkurš darbs ārpus telpām. Pārāk ilgi uzturoties aukstumā:
- saaukstēšanās;
- ķermeņa atdzišana;
- apsaldēšanās.
Pārāk ilgi uzturoties karstumā,
saulē:
5
Nr.
p. k. Darba vides riska faktori
Darbi un procesi, kuros šis risks
ir sastopams
Iespējamais kaitējums
nodarbinātā veselībai
Iespējamie preventīvie
pasākumi darba vides riska
novērtēšanai vai samazināšanai 1 2 3 4
- pārkaršana;
- saules dūriens.
2. Ergonomiskie faktori
Smags darbs, fiziska piepūle,
smagumu pārvietošana
Jebkuri būvniecības darbi. Kaulu un muskuļu sistēmas
Darbs izolācijā Darbs torņa celtnī. Instruēt nodarbinātos par
darba aizsardzības prasībām,
kā arī apmācīt relaksācijas
vingrinājumu veikšanā.
Organizēt regulāras
nodarbināto sapulces, lai būtu
nepārtraukta informācijas
apmaiņa par darba procesu un
darba organizāciju starp
nodarbināto un tiešo vadītāju.
Nosūtīt nodarbinātos uz
obligātajām veselības
pārbaudēm.
4. Ķīmiskie faktori
Krāsas, lakas, betona
papildvielas, antiseptiskie
līdzekļi koksnei, metināšanas
aerosoli u.c.
Krāsošana, lakošana, betonēšana,
koksnes apstrāde ar aizsardzības
līdzekļiem.
Vecās krāsas noņemšana ēku
remonta laikā.
Atkarībā no ķīmiskajām vielām
un to ietekmes uz organismu
visbiežāk mēdz būt saindēšanās
(ja īsā laikā organismā nonāk liels
daudzums ķīmiskās vielas),
ķīmiskie apdegumi (vielai
nokļūstot uz ādas vai acī), elpceļu
kairinājums, elpošanas sistēmas
slimības – hroniskas iesnas,
faringīts, bronhīts (ieelpojot
vielu).
Piemēram, veicot darbus
būvobjektā, nodarbinātajam ir
iespējama saskare ar tādām
ķīmiskām vielām, kā acetons,
krāsu u.c..Krāsu tvaiki var izraisīt
Veikt laboratoriskos mērījumus
ķīmisko vielu koncentrācijas
noteikšanai gaisā.
Iepazīstināt nodarbinātos ar
laboratorisko mērījumu
rezultātiem.
Instruēt nodarbinātos par ķīmisko
vielu un maisījumu ietekmi uz
veselību un pareizu kolektīvo un
individuālo aizsardzības līdzekļu,
kā arī darba apģērba izvēli un
lietošanu.
Pieprasīt no ķīmisko vielu un
maisījuma pārdevēja ķīmisko
vielu un maisījumu drošības datu
lapas.
8
Nr.
p. k. Darba vides riska faktori
Darbi un procesi, kuros šis risks
ir sastopams
Iespējamais kaitējums
nodarbinātā veselībai
Iespējamie preventīvie
pasākumi darba vides riska
novērtēšanai vai samazināšanai 1 2 3 4
acu un elpošanas orgānu
kairinājumu, bet lielas ķīmisko
vielu koncentrācijas
nodarbinātajam var izraisīt
nelabumu, galvassāpes,
narkotisku efektu. Savukārt
acetona tvaiki nodarbinātajam var
izraisīt miegainību, galvas
reiboņus, kā arī acu kairinājumu.
Šīs ķīmiskās vielas, saskarē ar
ādu var izraisīt ādas kairinājumu,
radīt sausu ādu.5
Iepazīstināt nodarbinātos ar
attiecīgās ķīmiskās vielas un
maisījumu drošības datu lapā
minētajām prasībām, kā arī
nodrošināt šo lapu pieejamību.
Izsniegt nodarbinātajiem
individuālos aizsardzības
līdzekļus – darba apģērbu,
ķīmiski izturīgus cimdus,
respiratorus, aizsargbrilles – un
kontrolēt to lietošanu.
Nosūtīt nodarbinātos uz
obligātajām veselības pārbaudēm.
Nodrošināt darba vietu ar pirmās
palīdzības aptieciņu.
Ieviest pārdomātu un atbilstošu
darba organizāciju, nodrošinot
pārtraukumus un atpūtas pauzes.
4. Putekļi
Koka, metāla, silīcija dioksīdu,
azbesta u.c. putekļi
Kokmateriāla, metāla izstrādājumu
piezāģēšana, zemes darbi,
metināšana. Konstrukciju
demontāžas ēku remonta laikā.
Elpceļu slimības – iesnas,
faringīts (rīkles iekaisums),
bronhīts (obstruktīvs, alerģisks).5
Veikt laboratoriskos mērījumus
putekļu koncentrācijas
noteikšanai gaisā.
Iepazīstināt nodarbinātos ar
laboratorisko mērījumu
rezultātiem.
5 Papildus informāciju par ķīmisko vielu un putekļu ietekmi uz nodarbinātā veselību var iepazīties Maijas Eglītes grāmatā „Darba medicīna” (Rīgas Stradiņa universitāte, 2012),
Ērces un citi kukaiņi Darbs ārpus pilsētas, klajā laukā. Ērču encefalīts, Laima slimība,
anafilaktiskais šoks, ja
nodarbinātajam ir alerģija pret
kukaiņu (piemēram, lapseņu)
kodumiem. Alerģija, ādas
izsitumi. Vīrusu infekcijas un
citas slimības.
Nosūtīt nodarbinātos uz
vakcināciju pret ērču
encefalītu.
Nodrošināt darba vietu ar
pirmās palīdzības aptieciņu.
Instruēt nodarbinātos par
ērču un dzīvnieku kodumu
ietekmi uz veselību un
pareizu aizsardzības līdzekļu,
kā arī darba apģērba izvēli
un lietošanu.
Mikroorganismi, vīrusi Vecu ēku renovācija. Darbs
ūdensapgādes un kanalizācijas
tīklos vai attīrīšanas iekārtās.
10
Nr.
p. k. Darba vides riska faktori
Darbi un procesi, kuros šis risks
ir sastopams
Iespējamais kaitējums
nodarbinātā veselībai
Iespējamie preventīvie
pasākumi darba vides riska
novērtēšanai vai samazināšanai 1 2 3 4
Izsniegt nodarbinātajiem
repelentus – līdzekļus
dzīvnieku un kukaiņu
atbaidīšanai.
Izsniegt nodarbinātajiem
individuālos aizsardzības
līdzekļus – darba apģērbu,
apavus, cimdus un sejas
aizsargmaskas.
Plānot un ievērot darba
organizāciju. Darbu
vadītājam apsekot plānoto
darba zonu vecā ēkā un
noteikt nepieciešamos
drošības pasākumus.
6. Traumatisma faktori
Neuzmanīga rīcība vai darbs ar
bojātu darba aprīkojumu,
iekārtu, instrumentu
Jebkuri būvniecības darbi. Gan mazas un nenozīmīgas, gan
smagas traumas, pat nāve. Izsniegt nodarbinātajiem
individuālos aizsardzības
līdzekļus – cimdus pret
mehānisku iedarbību, darba
apavus ar triecienizturīgu
purngalu, aizsargbrilles,
ķiveri.
Instruēt nodarbinātos par
darba aizsardzības prasībām
Krītoši priekšmeti
Paklupšanas, pakrišanas
iespēja
Darbs augstumā (no
1,5 metriem) un augstkāpēju
darbs (no 5 metriem)
Konstrukciju montāža un jumiķa
darbi, logu montāža, mūrēšana un
apdares darbi, kā arī darbi 1,5 metru
augstumā virs darba pamatnes.
11
Nr.
p. k. Darba vides riska faktori
Darbi un procesi, kuros šis risks
ir sastopams
Iespējamais kaitējums
nodarbinātā veselībai
Iespējamie preventīvie
pasākumi darba vides riska
novērtēšanai vai samazināšanai 1 2 3 4
Ceļu satiksmes negadījumi Intensīva gājēju un
transportlīdzekļu kustība
būvobjektā.
Ceļa būvniecība, rekonstrukcija un
renovācija.
Nepietiekama darba zonas
pārredzamība (slikti laikapstākļi,
migla, sniegs, lietus).
veicot darbu būvobjektā, kā
arī par pareizu aizsardzības
līdzekļu izvēli un to
lietošanas nepieciešamību.
Nodrošināt, lai objektā būtu
vismaz viens nodarbinātais,
kas ir apmācīts pirmās
palīdzības sniegšanā un prot
to darīt.
Nodrošināt darba vietu ar
pirmās palīdzības aptieciņu.
Pie bīstamām vietām uzstādīt
drošības zīmes.
Ieviest pārdomātu un
atbilstošu darba organizāciju,
nosakot pārtraukumus un
atpūtas pauzes.
12
4.2. Darba vides risku novērtēšanas pamatprincipi un darba vides risku novērtēšanas periodiskums būvniecībā
Lai kvalitatīvi novērtētu darba vides risku, ir nepieciešams ievērot galvenos novērtēšanas pamatprincipus.
1. solis. Darba vides riska faktoru un riskam pakļauto cilvēku apzināšana.
2. solis. Risku (iespējamības un iedarbības seku) novērtēšana.
3. solis. Risku novēršanas pasākumu un prioritāšu noteikšana.
4. solis. Pasākuma īstenošana.
5. solis. Uzraudzība un pārbaude.
PIEMĒRS, ar kuru tiek paskaidroti iepriekš minētie soļi
Uzņēmuma apraksts
Būvniecības uzņēmums, kas veic zemes darbus (būvlaukuma attīrīšanu, melnzemes noņemšanu, būvbedres vai tranšeju rakšanu, būvbedres vai tranšeju
pamatnes blietēšanu, šķembu uzbēršana un blietēšanu) nodarbina 18 cilvēkus: četri strādā ar ekskavatoru, četri – ar buldozeru, četri – ar kravas
automašīnu, četri – ar vibroplati un ar grunts veltni, divi veic palīgdarbus (piemēram, grūti pieejamās vietās ar lāpstu rok tranšejas, nostiprina un
līdzina tās, pieber ar grunti).
Tā kā būvobjekta teritorija ir iežogota, nepiederošas personas vai dzīvnieki tajā nevar iekļūt. Pa būvobjekta teritoriju pārvietojas gan nodarbinātie, gan
transportlīdzekļi (kravas automašīnas, ekskavatori, buldozeri), kuru pārvietošanās ceļi nav norobežoti un apzīmēti. Bīstamās vietas (piemēram,
būvbedres) ir ierobežotas un apzīmētas ar brīdinošiem uzrakstiem – „Stāt! Bīstami!”. Būvobjektā ir ierīkots vispārējais mākslīgais apgaismojums
(laternas).
Darba laiks – astoņas stundas dienā (ar vienu stundu ilgu pusdienu pārtraukumu), piecas dienas nedēļā. Darbs notiek gan gada siltajā, gan aukstajā
periodā, bet ne nelabvēlīgos laikapstākļos – intensīva lietus, sniega, krusas, miglas laikā.
Darba mašīnas (ekskavatori, buldozeri, grunts veltņi un kravas automašīnas) ir tehniskā kārtībā, un to apliecina dokumenti par ikgadējo tehnisko
apkopi. Tomēr vibroplatēm nav veiktas tehniskās pārbaudes, un nav veikti arī trokšņa un vibrācijas mērījumi.
Kravas automašīnas, ekskavatora, buldozera un grunts veltņa degvielas tvertne tiek piepildīta degvielas uzpildes stacijās, bet vibroplates degvielas
uzpildes tvertne – objektā.
Uz degvielas uzpildes kannas ir uzraksts „Degviela vibroplatei”, un tā ir novietota speciāli paredzētā vietā (vagoniņā darba aprīkojuma un
palīgmateriālu uzglabāšanai).
Nodarbinātajiem ir izsniegti individuālie aizsardzības līdzekļi – aizsargķivere, atstarojošā veste, apavi un darba cimdi.
Darba vietā ir ierīkotas atpūtas telpas (vagoniņš), kurā nodarbinātie atpūšas un pusdieno. Viņiem ir pieejama arī duša un tualete.
Pirms stāšanās darbā (pirms pieciem gadiem) nodarbinātie ir bijuši uz obligātajām veselības pārbaudēm. Viņi ir instruēti un apmācīti par darba
aizsardzības un ugunsdrošības jautājumiem. Darba vietas nodrošinātas ar pirmās palīdzības aptieciņām un ugunsdzēsības aparātiem.
13
1. solis. Darba vides riska faktoru un riskam pakļauto cilvēku apzināšana.
Darba vietas apsekošana, lai noskaidrotu, kas var radīt kaitējumu, un darba vides riska faktoriem pakļauto nodarbināto apzināšana.
PIEMĒRS
Darba aizsardzības speciālists kopā ar nodarbināto pārstāvi, apsekojot darba vietas un runājot ar nodarbinātajiem, konstatēja darba vides riska
faktorus, kas var kaitēt nodarbināto veselībai un drošībai.
Ekskavatora un buldozera operatoram:
- ceļu satiksmes negadījumi (nav apzīmēti gājēju un transporta pārvietošanās ceļi);
- piespiedu darba poza (sēdus);
- vispārēja ķermeņa vibrācija, vadot ekskavatoru vai buldozeru;
- palielināts troksnis, kas var rasties, ja ekskavatoram vai buldozeram ir tehniski bojājumi;
- paaugstināta vai pazemināta gaisa temperatūra;
- aizķeršanās, paklupšana, nokrišana, pārvietojoties pa objekta teritoriju, kā arī izkāpjot no ekskavatora vai buldozera vai iekāpjot tajos;
- ķīmisko vielu (degvielas) izgarojumu ieelpošana, saskare ar ādu, norīšana vai iešļakstīšanās acīs, kad tiek uzpildīta ekskavatora vai buldozera
degvielas tvertne.
Kravas automašīnas vadītājam:
- ceļu satiksmes negadījumi (nav apzīmēti gājēju un transporta pārvietošanās ceļi);
- piespiedu darba poza (sēdus);
- vispārēja ķermeņa vibrācija, vadot kravas automašīnu;
- palielināts troksnis, kas var rasties, ja kravas automašīnai ir tehniski bojājumi;
- paaugstināta vai pazemināta gaisa temperatūra;
- aizķeršanās, paklupšana, nokrišana, pārvietojoties pa objekta teritoriju, kā arī izkāpjot no kravas automašīnas vai iekāpjot tajā.
Vibroplates vai grunts veltņa operatoram:
- vispārēja ķermeņa vibrācija, vadot grunts veltni;
- plaukstas un rokas vibrācija darbā ar vibroplati;
- paaugstināta vai pazemināta gaisa temperatūra;
- ceļu satiksmes negadījumi (nav apzīmēti gājēju un transporta pārvietošanās ceļi);
- palielināts troksnis, ko rada vibroplate vai ko var radīt grunts veltnis, ja tam ir tehniski bojājumi;
- smagumu pārvietošana (vibroplates vadīšana darba procesā, tās celšana, pārvietošana u.c.);
- aizķeršanās, paklupšana, nokrišana, pārvietojoties pa objekta teritoriju, kā arī izkāpjot no grunts veltņa vai iekāpjot tajā;
- piespiedu darba poza (sēdus, saliecoties, stāvus);
- traumas, ko var radīt blietējamā materiāla šķembas, krītoši priekšmeti;
- ķīmisko vielu (degvielas) izgarojumu ieelpošana, saskare ar ādu, norīšana vai iešļakstīšanās acīs, kad tiek uzpildīta vibroplates degvielas tvertne.
Palīgstrādniekam:
14
- ceļu satiksmes negadījumi (nav apzīmēti gājēju un transporta pārvietošanās ceļi);
- palielināts troksnis no blakus strādājoša darba aprīkojuma;
- traumas, ko var radīt tranšeju nogruvumi, nobirumi u.tml.;
- traumas, ko var radīt neuzmanīga rīcība ar darba aprīkojumu un bojāta aprīkojuma izmantošana;
- aizķeršanās, paklupšana, nokrišana, pārvietojoties pa objekta teritoriju;
- smagumu pārvietošana;
- piespiedu darba poza (stāvus, pieliecoties);
- paaugstināta vai pazemināta gaisa temperatūra.
2. solis. Risku (iespējamības un iedarbības seku) novērtēšana.
Jānovērtē jebkura riska līmenis. To var izdarīt, nosakot riska iespējamību (cik bieži un cik ilgu laikposmu nodarbinātā veselība ir pakļauta konkrētam
riskam) un tā iedarbības sekas (cik smagas sekas nodarbinātā veselībai var būt, ja tā drošība un veselība tiek pakļauta šim riskam).
Nosakot darba vides riska iespējamību un tā sekas uz nodarbināto drošību un veselību, darba aizsardzības speciālists izmantoja Somijas 5 ballu
Neiespējams Nenozīmīgs risks I Pieņemams risks II Ciešams risks III
Maz iespējams Pieņemams risks II Ciešams risks I I Nozīmīgs risks IV
Iespējams Ciešams risks III Nozīmīgs risks IV Neciešams risks V
Tika konstatēts:
- ceļu satiksmes negadījumi (nav apzīmēti gājēju un transporta pārvietošanās ceļi). Riska iespējamība – „Maz iespējams”, jo ceļu satiksmes
negadījumi vēl nav bijuši, bet nodarbinātajiem nav izsniegtas atstarojošās vestes, lai viņi būtu pamanāmi, turklāt būvobjektā gājēju un
transportlīdzekļu pārvietošanās ceļi nav norobežoti un apzīmēti. Riska sekas – „Ļoti bīstams”, tāpēc – IV riska pakāpe (nozīmīgs risks);
- palielināts troksnis no blakus strādājošā darba aprīkojuma. Riska iespējamība – „Iespējams”, jo nav veikta darba aprīkojuma apkope,
nodarbinātajiem nav izsniegti individuālie aizsardzības līdzekļi, kā arī nav veikti laboratoriskie trokšņa mērījumi. Riska sekas – „Maz
bīstamas”, tāpēc – III riska pakāpe (ciešams risks);
6 Darba vides riska faktoru novērtēšanas metodes un to skaidrojumu skatīt CD materiāla 5. nodaļā „Darba vides riska faktoru novērtēšanas metodes būvniecībā”.
15
- traumas, ko var radīt tranšeju nogruvumi, nobirumi u.tml. Riska iespējamība – „Neiespējams”, jo tranšejas sienas tiek nostiprinātas ar veidņiem
un darbus veic augsti kvalificēti nodarbinātie, kas ir apmācīti darba aizsardzības jautājumos, turklāt negadījumu vēl nav bijis. Riska sekas –
„Ļoti bīstams”, tāpēc – III riska pakāpe (ciešams risks);
- traumas, ko var radīt neuzmanīga rīcība ar darba aprīkojumu un bojāta aprīkojuma izmantošana. Riska iespējamība – „Neiespējams”, jo darba
aprīkojums (lāpstas), ar ko strādā palīgstrādnieks, ir darba kārtībā, ir veikta instruktāža darba aizsardzībā, turklāt negadījumu vēl nav bijis.
Riska sekas – „Bīstams”, tāpēc – II riska pakāpe (pieņemams risks);
- aizķeršanās, paklupšana, nokrišana, pārvietojoties pa objekta teritoriju. Riska iespējamība –„Maz iespējams”, jo bīstamās vietas (piemēram,
būvbedres) ir ierobežotas un apzīmētas ar brīdinošiem uzrakstiem („Stāt! Bīstami!”), nodarbinātajiem ir izsniegti darba apavi, turklāt viņi ir
instruēti darba aizsardzībā, kā arī pastāvīgi pārvietojas pa būvobjektu. Riska sekas – „Maz bīstams”, tāpēc – II riska pakāpe (pieņemams risks);
- smagumu pārvietošana. Riska iespējamība – „Neiespējams”, jo nodarbinātie fiziskai slodzei tiek pakļauti visu darba laiku, bet pārvietojamo
smagumu masa nepārsniedz pieļaujamo normu (vīriešiem – 50 kg), nodarbinātie ir instruēti darba aizsardzībā. Riska sekas – „Bīstams”, tāpēc –
II riska pakāpe (pieņemams risks);
- piespiedu darba poza (stāvus, pieliecoties). Riska iespējamība – „Iespējams”, jo nodarbinātie piespiedu pozā strādā visu darba laiku un nav
ieviestas atpūtas pauzes. Riska sekas – „Maz bīstams”, tāpēc – III riska pakāpe (ciešams risks);
- paaugstināta vai pazemināta gaisa temperatūra. Riska iespējamība – „Iespējams”, jo nodarbinātie strādā gan paaugstinātā, gan pazeminātā gaisa
temperatūrā, nav ieviestas atpūtas pauzes, kā arī viņiem nav darba apģērba. Riska sekas – „Maz bīstamas”, tāpēc – III riska pakāpe (ciešams
risks).
Vērtējot darba vides riska faktorus, var izvēlēties metodi, kas esošo risku ļauj aprēķināt subjektīvi, pēc formulas R = Q x p, kur R ir risks, Q –
varbūtība, p – sekas5.
3. solis. Risku novēršanas pasākumu un prioritāšu noteikšana.
Nosakot pasākumus darba vides riska novēršanai vai samazināšanai, jāņem vērā, kā konkrētais darba vides risks var ietekmēt nodarbinātā drošību un
veselību. Bīstamākais darba vides riska faktors nekavējoties ir jānovērš vai jāsamazina. Lai gan ne visus darba vides riska faktorus ir iespējams pilnībā
novērst, var mazināt to ietekmi uz nodarbinātā veselību un drošību.
4. solis. Pasākuma īstenošana.
Būvniecībā pastāv gan tādi darba vides faktori, kuru radītais risks ir jānovērš uzreiz, jo tie rada nozīmīgus draudus nodarbināto drošībai un veselībai,
gan tādi riska faktori, ko var viegli novērst vai samazināt nekavējoties, kaut arī tie nerada tik būtisku apdraudējumu nodarbināto veselībai. Bet ir arī
riski, kuru novēršanai nepieciešams vairāk laika un līdzekļu, tādēļ darba devējs nodrošina darba aizsardzības pasākumu plāna izstrādi, tajā norādot
atbildīgās personas, pasākumu sākuma un beigu termiņu, kā arī to īstenošanai piešķirtos līdzekļus.
16
PIEMĒRS 3. un 4. soļa aprakstam
Pēc darba vides riska faktoru novērtēšanas, pamatojoties uz 2. soļa aprakstu, darba aizsardzības speciālists izstrādāja darba aizsardzības pasākumu
plānu, kurā norādīja konkrētus pasākumus un to izpildes termiņus, kā arī atbildīgo personu par pasākumu izpildi (skatīt 4.3. tabulu „Riska pakāpes
skaidrojums un pasākumu īstenošanas nepieciešamība” un 4.4. tabulu „Būvniecības uzņēmuma darba aizsardzības pasākumu plāna paraugs”).
4.3. tabula
Riska pakāpes skaidrojums un pasākumu īstenošanas nepieciešamība
Riska pakāpe Pasākumu īstenošanas nepieciešamība
Nenozīmīgs risks I Nav nepieciešami ne pasākumi, ne arī riska faktoru dokumentēšana.
Pieņemams risks II Speciāli riska samazināšanas pasākumi nav nepieciešami, tomēr tas ir jākontrolē. Ja nepieciešami pasākumi,
jāizvērtē, kuri no tiem īstenojami ar minimālu līdzekļu ieguldījumu.
Ciešams risks III Nepieciešami riska samazināšanas pasākumi, bet tie nav jāveic nekavējoties (jāņem vērā iespējamā
kaitējuma sekas, ekonomiskie apsvērumi un nodarbināto skaits). Pasākumi īstenojami vismaz 3–5 mēnešu
laikā pēc riska novērtējuma.
Nozīmīgs risks IV Darbu nedrīkst veikt, līdz nav īstenoti riska samazināšanas vai novēršanas pasākumi. Ja darbu nav iespējams
pārtraukt, jāņem vērā iespējamā kaitējuma seku apjoms un nodarbināto skaits, bet pasākumi veicami 1–
3 mēnešu laikā.
Neciešams risks V Nekavējoties jāīsteno riska samazināšanas vai novēršanas pasākumi. Ja līdzekļu trūkuma dēļ to nav
iespējams izdarīt, darbs bīstamajā zonā, telpā vai darba vietā ir aizliegts.
17
4.4. tabula
Būvniecības uzņēmuma darba aizsardzības pasākumu plāna paraugs
Nr.
p. k. Riska faktors
Riska
pakāpe Pasākums Atbildīgā persona Izpildes termiņš
Nepieciešamie
finansiālie
līdzekļi7, Ls
1 2 3 4 5 6 7
1. Iespējamie ceļu satiksmes
negadījumi būvobjektā
IV Apzīmēt gājēju un transporta
pārvietošanās maršrutus, kā arī
izvietot ceļa zīmes.
Darba devējs sadarbībā
ar būvobjekta vadītāju
Nekavējoties 150,00
(iekļaujot visas
nepieciešamās
drošības zīmes)
Veikt apgaismojuma
mērījumus tumšajā dienas laikā
(no rīta vai vakarā) gājēju un
transporta pārvietošanās ceļos.
Darba aizsardzības
speciālists sadarbībā ar
laboratoriju8
5 dienu laikā 100,00
(iekļaujot visus
nepieciešamos
laboratoriskos
mērījumus)
Iepazīstināt nodarbinātos ar
apgaismojuma mērījumu
rezultātiem.
Darba aizsardzības
speciālists
2 dienu laikā pēc
laboratorisko
apgaismojuma
mērījumu rezultātu
saņemšanas
0,00
Instruēt nodarbinātos par darba
aizsardzības prasībām, veicot
darbus būvobjektā.
Darba aizsardzības
speciālists
1 x 6 mēnešos 0,00
2. Palielināts troksnis no
blakus strādājošā darba
aprīkojuma
III Veikt trokšņainā darba
aprīkojuma tehniskās
pārbaudes un, ja nepieciešams,
to saremontēt.
Darba devējs,
darba aizsardzības
speciālists sadarbībā ar
uzņēmumu, kas veic
tehniskās apskates
vibroplatēm
Nekavējoties 25,00 (vienam
darba
aprīkojumam; ja
nepieciešams,
tiks piešķirti
papildu līdzekļi)
Veikt laboratoriskos trokšņa
mērījumus.
Darba aizsardzības
speciālists sadarbībā ar
5 dienu laikā 100,00
(iekļaujot visus
7 Būvniecības uzņēmuma darba aizsardzības pasākumu plāna parauga ailei „Nepieciešamie finansiālie līdzekļi, Ls” ir ieteikuma raksturs.
8 Laboratoriskos mērījumus drīkst veikt tikai akreditētas laboratorijas. Informācija par akreditētām laboratorijām un akreditācijas jomām atrodama mājaslapā www.latak.lv.
pakāpe Pasākums Atbildīgā persona Izpildes termiņš
Nepieciešamie
finansiālie
līdzekļi7, Ls
1 2 3 4 5 6 7
laboratoriju nepieciešamos
mērījumus)
Iepazīstināt nodarbinātos ar
trokšņa mērījuma rezultātiem.
Darba aizsardzības
speciālists
1 dienas laikā pēc
rezultātu
saņemšanas
0,00
Izsniegt nodarbinātajiem
dzirdes aizsardzības līdzekļus
(austiņas).
Darba devējs 1 dienas laikā pēc
rezultātu
saņemšanas
60,00 (vienam
nodarbinātajam,
iekļaujot visus
nepieciešamos
aizsardzības
līdzekļus; ja
nepieciešams,
tiks piešķirti
papildu līdzekļi)
Noteikt 10 minūšu atpūtas
pauzi ik pēc divām
nostrādātām stundām.
Darba devējs Nekavējoties 0,00
Instruēt nodarbinātos par darba
aizsardzības prasībām veicot
darbus ar darba aprīkojumu,
kuru darbības laikā rodas
paaugstināts troksnis, kā arī
uzsverot dzirdes aizsardzības
līdzekļu lietošanas, kā arī
atpūtas paužu ievērošanas
nepieciešamību.
Darba aizsardzības
speciālists
1 x 6 mēnešos 0,00
Nosūtīt nodarbinātos uz
obligātajām veselības
pārbaudēm.
Darba devējs 4 nedēļu laikā 30,00 (vienam
nodarbinātajam,
iekļaujot visus
nepieciešamos
19
Nr.
p. k. Riska faktors
Riska
pakāpe Pasākums Atbildīgā persona Izpildes termiņš
Nepieciešamie
finansiālie
līdzekļi7, Ls
1 2 3 4 5 6 7
izmeklējumus)
3. Paaugstināta vai
pazemināta gaisa
temperatūra
III Nodrošināt nodarbinātos ar
laikapstākļiem piemērotu darba
apģērbu: gada siltajā periodā –
ar garajām biksēm un flaneļa
krekliem ar garām piedurknēm,
gada aukstajā periodā – ar
siltajām garajām kombinezona
biksēm, siltām jakām un
virsjakām, ziemas cepuri,
cimdiem.
Darba devējs Nekavējoties 60,00 (vienam
nodarbinātajam,
iekļaujot visus
nepieciešamos
aizsardzības
līdzekļus; ja
nepieciešams,
tiks piešķirti
papildu līdzekļi)
Noteikt 10 minūšu atpūtas
pauzi ik pēc divām
nostrādātām stundām.
Darba devējs Nekavējoties 0,00
Instruēt nodarbinātos par darba
aizsardzību strādājot
būvobjektā, īpaši uzsverot, kā
pazemināta vai paaugstināta
gaisa temperatūra, gaisa
kustības ātrums un relatīvais
gaisa mitrums var ietekmēt
veselību un cik bieži un ilgi
jāievēro atpūtas pauzes.
Darba aizsardzības
speciālists
1 x 6 mēnešos 0,00
Nosūtīt nodarbinātos uz
obligātajām veselības
pārbaudēm.
Darba devējs 4 nedēļu laikā 30,00 (vienam
nodarbinātajam,
iekļaujot visus
nepieciešamos
izmeklējumus)
Nodrošināt nodarbinātos ar
dzeramo ūdeni.
Darba devējs Nekavējoties, pēc
tam regulāri
10,00 (vienai
nedēļai)
20
Nr.
p. k. Riska faktors
Riska
pakāpe Pasākums Atbildīgā persona Izpildes termiņš
Nepieciešamie
finansiālie
līdzekļi7, Ls
1 2 3 4 5 6 7
4. Piespiedu darba pozas
(stāvus, saliecoties,
pieliecoties)
III Noteikt 10 minūšu atpūtas
pauzi ik pēc divām
nostrādātām stundām.
Darba devējs Nekavējoties 0,00
Instruēt nodarbinātos par darba
aizsardzību un apmācīt
relaksācijas vingrinājumu
veikšanā.
Darba aizsardzības
speciālists
1 x 6 mēnešos 0,00
Nosūtīt nodarbinātos uz
obligātajām veselības
pārbaudēm.
Darba devējs 4 nedēļu laikā 30,00 (vienam
nodarbinātajam,
iekļaujot visus
nepieciešamos
izmeklējumus)
5. Traumas, ko var izraisīt
tranšeju nogruvumi,
nobirumi u.tml.
III Instruēt nodarbinātos par darba
aizsardzības prasībām, veicot
būvdarbus.
Darba aizsardzības
speciālists
1 x 6 mēnešos 0,00
6. Smagumu pārvietošana ar
rokām
II Noteikt 10 minūšu atpūtas
pauzi ik pēc divām
nostrādātām stundām.
Darba devējs Nekavējoties 0,00
Instruēt nodarbinātos par darba
aizsardzības prasībām
pārvietojot smagumus un
apmācīt drošām darba
metodēm pareizai smagumu
pārvietošanai.
Darba aizsardzības
speciālists
1 x 6 mēnešos 0,00
Nosūtīt nodarbinātos uz
obligātajām veselības
pārbaudēm.
Darba devējs 4 nedēļu laikā 30,00 (vienam
nodarbinātajam,
iekļaujot visus
nepieciešamos
izmeklējumus)
7. Aizķeršanās, paklupšana, II Raudzīties, lai darba vietas tiek Būvobjekta vadītājs Regulāri 0,00
21
Nr.
p. k. Riska faktors
Riska
pakāpe Pasākums Atbildīgā persona Izpildes termiņš
Nepieciešamie
finansiālie
līdzekļi7, Ls
1 2 3 4 5 6 7
nokrišana, pārvietojoties
pa objekta teritoriju, kā arī
izkāpjot no
transportlīdzekļa vai
iekāpjot tajā
uzturētas tīras un kārtīgas.
Instruēt nodarbinātos par darba
aizsardzības prasībām, veicot
darbus būvobjektā.
Darba aizsardzības
speciālists
1 x 6 mēnešos 0,00
8. Traumas, ko var radīt
neuzmanīga rīcība ar darba
aprīkojumu un bojāta
aprīkojuma izmantošana
II Instruēt nodarbinātos par darba
aizsardzības prasībām,
strādājot ar darba aprīkojumu.
Darba aizsardzības
speciālists
1 x 6 mēnešos 0,00
22
5. solis. Uzraudzība un pārbaude.
Kad ir izstrādāts darba aizsardzības pasākumu plāns, jāpārbauda, vai atbildīgā persona ir veikusi attiecīgo pasākumu un vai tas izdarīts noteiktā
termiņā.
Lai darba vides riska novērtēšana nezaudētu aktualitāti, tas ir jāpārvērtē ne retāk kā reizi gadā. Ja praktiskā situācija nav mainījusies un darba vidē ir
tādi paši riska faktori kā iepriekšējā risku novērtēšanas reizē, var nesastādīt jaunu risku novērtēšanas dokumentu, bet esošajā atzīmēt, ka riski darba
vietā nav mainījušies.
Darba vides risku novērtējums pārskatāms šādos gadījumos.
1. Uzņēmumā tiek ieviestas svarīgas pārmaiņas, ir mainījušies darba procesi, metodes, darba aprīkojums, vielu un produktu izmantošana vai ražošana,
būtiski pārkārtota darba vieta un citi pasākumi.
PIEMĒRS
Uzņēmumā zemes blietēšanai tika izmantotas vibroplates. Uzņēmumam attīstoties, tas iegādājās grunts veltni. Tā kā ir mainījies darba aprīkojums,
kas izraisa papildu darba vides riska faktoru – vispārējo ķermeņa vibrāciju –, jāveic atkārtots riska novērtējums.
2. Praktiski tiek sākts cits darbības veids.
PIEMĒRS
Uzņēmums, kas nodarbojas ar zemes rakšanas darbiem, nolemj papildus veikt arī betonēšanu, lai klientiem piedāvātu pilno nulles cikla pabeigšanu.
Tātad jānovērtē darba vides risks betonēšanas darbos.
3. Konstatēta apstākļu pasliktināšanās darba vidē vai neatbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
PIEMĒRS
Novērtējot darba vides riska faktorus, tika konstatēts, ka vibroplates astoņu stundu plaukstas un rokas vibrācijas iedarbības ekspozīcijas vērtība (A(8))
ir 7 m/s2 (dienas ekspozīcijas vērtība (A(8)) – 5 m/s
2). Saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 13. aprīļa noteikumiem Nr. 284 „Darba aizsardzības
prasības nodarbināto aizsardzībai pret vibrācijas radīto risku darba vidē”, ja ir šāda ekspozīcijas vērtība, nodarbinātais ar vibroplati drīkst strādāt četras
stundas un piecas minūtes dienā. Tika izstrādāts blietēšanas darba grafiks, kurā tika iekļautas atpūtas pauzes, un nodarbinātie tika nosūtīti uz
obligātajām veselības pārbaudēm.
23
4. Pēc notikuša nelaimes gadījuma9.
PIEMĒRS
Rokot tranšejas, apgāzās ekskavators: cieta ekskavatora vadītājs un garāmejošs strādnieks. Negadījuma iemesls bija nepareiza ekskavatora atrašanās
vieta – pārāk tuvu tranšejai – un bīstamās zonas neievērošana citiem nodarbinātajiem. Pēc nelaimes gadījuma izmeklēšanas vēlreiz tika novērtēti darba
vides riski, apzinoties šāda veida riska biežumu un sekas. Pamatojoties uz riska novērtēšanas rezultātiem, tika papildināts darba aizsardzības pasākumu
plāns, veicināta plašāka kolektīvo aizsardzības līdzekļu lietošana, izstrādāta jauna instrukcija un nodarbinātie informēti par šāda veida risku, lai
Viena no darba vides riska faktoru novērtēšanas sastāvdaļām ir laboratoriskie mērījumi10
, kas ļauj iegūt konkrētus datus par kādu darba vides risku un
tā noteikt to nozīmīgumu un bīstamību, kā arī prognozēt turpmākās darbības attiecībā nodarbināto aizsardzībā (piemēram, lietojamos individuālos
aizsardzības līdzekļus, nepieciešamās obligātās veselības pārbaudes un citus pasākumus).
4.3.1. Trokšņa līmeņa noteikšana
Troksni būvniecībā var radīt jebkura iekārta (piemēram, ekskavators, vibroplate, perforators un rokas instrumenti).
Maksimālais trokšņa līmenis, kādam drīkst pakļaut nodarbināto dzirdi, ir 87 dB(A) (ekspozīcijas robežvērtība), bet, jau sākot ar 80 dB(A) lielu troksni
(zemākā trokšņa darbības vērtība), nodarbinātajiem jābūt pieejamiem dzirdes aizsardzības līdzekļiem un jāveic obligātā veselības pārbaude, savukārt
no 85 dB(A) liela trokšņa līmeņa (augstākā trokšņa darbības vērtība) obligāti ir jālieto dzirdes aizsardzības līdzekļi.
Ja darba vietā vai darba telpā tiek darbinātas iekārtas vai elektriskie darbarīki, kas rada troksni un ietekmē nodarbinātos, var būt nepieciešami trokšņa
mērījumi (trokšņa ietekme ir lielāka, ja tiek darbinātas vairākas iekārtas vai elektriskie darbarīki vienlaikus, ja iekārtām ir vibrējošas, nodilušas detaļas
un ja darba telpās ir rezonanse). Turklāt troksnis var ietekmēt arī nodarbinātos, kas paši ar trokšņaino aprīkojumu nestrādā, bet atrodas vienā telpā ar to.
Lai noteiktu trokšņa līmeni, vispirms var veikt indikatīvos mērījumus (ar kalibrētu mēraparatūru – darba aizsardzības speciālists vai sertificēts
speciālists11
). Ja tie uzrāda trokšņa līmeni, kas ir tuvu palielinātam, vai indikatīvo mērījumu rezultāti ir mainīgi un neskaidri, lai noteiktu precīzu
Trokšņa līmeni mēra ne retā kā reizi trīs gados, kā arī, ja:
pamatojoties uz iekārtu tehniskās dokumentācijas, tai skaitā tehniskās apkopes dokumentācijas, pārbaudi, ir pamats domāt, ka, salīdzinot ar
iepriekšējiem darba vietas pārbaudes rezultātiem, trokšņa līmenis ir paaugstinājies un rada vai var radīt risku nodarbināto drošībai un veselībai;
9 Par nelaimes gadījumu izmeklēšanas un uzskaites kārtību lasīt drukātā materiāla 8. nodaļā „Rīcība nelaimes gadījuma situācijā”.
10 Laboratoriskos mērījumus drīkst veikt tikai akreditētas laboratorijas. Informācija par akreditētām laboratorijām un akreditācijas jomām atrodama mājaslapā www.latak.lv.
11 Sertificēts speciālists kurus sertificējušas institūcijas, kas ir akreditētas valsts aģentūrā "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC
17024:2005 "Atbilstības novērtēšana - Vispārīgās prasības personu sertificēšanas institūcijām" un par kurām Ekonomikas ministrija ir publicējusi paziņojumu laikrakstā "Latvijas
Vēstnesis". Ministru kabineta 2003.gada 04.februāra noteikumi Nr.66 „Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret darba vides trokšņa radīto risku”
noticis nelaimes gadījums darbā, kas saistīts ar trokšņa radīto risku;
veikti trokšņa radītā riska samazināšanas vai novēršanas pasākumi, lai pārliecinātos par to efektivitāti.
Trokšņa mērījumu rezultātus darba devējs dokumentē un uzglabā vismaz 45 gadus, pēc tam nodod arhīvā.
4.3.2. Vibrācijas līmeņu noteikšana
Vibrāciju iedala:
plaukstas un rokas vibrācijā, kas iedarbojas uz rokām (piemēram, darbā ar rokas instrumentiem, slīpēšanas, pulēšanas un citām mašīnām).
Maksimālā pieļaujamā plaukstas un rokas vibrācijas standartizētā astoņu stundu perioda dienas ekspozīcijas robežvērtība (A(8)) ir 5 m/s2,
standartizētā astoņu stundu perioda dienas ekspozīcijas darbības vērtība (A(8)) – 2,5 m/s2;
visa ķermeņa vibrācijā, kas iedarbojas uz visu nodarbinātā ķermeni (piemēram, tam strādājot smagajā automašīnā, uz vibrējošām iekārtām).
Maksimālā pieļaujamā visa ķermeņa vibrācijas standartizētā astoņu stundu perioda dienas ekspozīcijas robežvērtība (A(8)) ir 1,15 m/s2,
standartizētā astoņu stundu perioda dienas ekspozīcijas darbības vērtība (A(8)) – 0,5 m/s2.
Pēc darba vietu pārbaudes un iepazīšanās ar darba iekārtu tehnisko dokumentāciju tiek konstatēts, ka vibrācija rada vai var radīt risku nodarbinātā
drošībai un veselībai, jāveic vibrācijas radītā riska novērtēšana un pirmreizējā vibrācijas līmeņa mērījumus. Vibrācijas radīto risku novērtē ne retāk kā
reizi gadā, bet vibrācijas līmeni mēra, ja:
pamatojoties uz iekārtu tehniskās dokumentācijas, tai skaitā tehniskās apkopes dokumentācijas, pārbaudi, ir pamats domāt, ka, salīdzinot ar
iepriekšējiem darba vietas pārbaudes rezultātiem, vibrācijas līmenis ir paaugstinājies un rada vai var radīt risku nodarbināto drošībai un veselībai;
radīta jauna darba vieta;
notikušas būtiskas pārmaiņas darba vidē (mainīti darba procesi, metodes, darba aprīkojums), kas minēto risku varētu palielināt;
saņemta sūdzība no nodarbinātā par veselības traucējumiem, kas var būt radušies vibrācijas ietekmē (piemēram, roku pirkstu tirpšana, sāpes rokas
locītavās);
noticis nelaimes gadījums darbā, kas saistīts ar vibrācijas radīto risku;
veikti vibrācijas radītā riska samazināšanas vai novēršanas pasākumi, lai pārliecinātos par to efektivitāti.
Vibrācijas mērījumu rezultātus darba devējs dokumentē un uzglabā vismaz 45 gadus, pēc tam nodod arhīvā.
25
4.3.3.Ķīmisko vielu un maisījumu koncentrācijas noteikšana darba vides gaisā
Būvniecībā nodarbināto veselību var ietekmēt daudzas ķīmiskās vielas un maisījumi, kas ir krāsu, laku un celtniecības materiālu sastāvā. Ķīmiskajām
vielām un maisījumiem var būt kairinoša un kodīga iedarbība, un tie var izraisīt arī alerģiskas reakcijas. Ja darba vides gaisā ir vairākas kaitīgās vielas
un maisījumi, jākontrolē bīstamākās un raksturīgākās no tām. Par palielinātu ķīmisko vielu un maisījumu koncentrāciju darba vides gaisā var liecināt
arī nodarbināto sūdzības par augšējo elpceļu kairinājumu, iekaisumiem un alerģiskām elpceļu vai ādas reakcijām.
Lai noteiktu ķīmisko vielu koncentrāciju darba vides gaisā, jāpieaicina akreditēta laboratorija laboratorisko mērījumu veikšanai. Pēc tiem laboratorija
darba devējam iesniedz laboratorisko mērījumu testēšanas pārskatu, kurā norādīta noteiktās ķīmiskās vielas koncentrācija darba vides gaisā (C), kā arī
arodekspozīcijas robežvērtība (AER)12
. Pēc laboratorisko mērījumu testēšanas pārskatu saņemšanas darba devējam jāaprēķina ķīmisko vielu
ekspozīcijas indekss jeb EI ir matemātiski aprēķināts koeficients, ievērojot:
C – ķīmiskās vielas koncentrāciju darba vides gaisā (pēc laboratoriskajiem mērījumiem);
AER – noteikto arodekspozīcijas robežvērtību13
:
EI = C
AER
Aprēķinot EI, darba devējs var noteikt, pēc cik ilga laika būs jāveic atkārtoti mērījumi un cik bieži nodarbinātais, kura veselība tiek pakļauta konkrētas
ķīmiskas vielas iedarbībai, jānosūta uz obligātajām veselības pārbaudēm14
(skatīt 4.5. tabulu).
4.5. tabula
EI Pasākumu īstenošanas nepieciešamība Atkārtotu mērījumu veikšanas termiņš Obligātās veselības pārbaudes
periodiskums14
> 1 Jāveic nekavējoties. Pēc pasākumu īstenošanas 1 x gadā
0,75–1 Ievērojot ekonomiskās un tehniskās
iespējas, jāveic pasākumi, lai samazinātu
ķīmisko vielu un/vai putekļu
koncentrāciju darba vides gaisā un to
ietekmi uz nodarbināto veselību.
24 nedēļu laikā pēc pēdējiem veiktajiem
laboratoriskajiem mērījumiem
1 x 2 gados
0,5–0,75 52 nedēļu laikā pēc pēdējiem veiktajiem
laboratoriskajiem mērījumiem
1 x 3 gados
12
Arodekspozīcijas robežvērtība (AER) ir tāda ķīmisko vielu un maisījumu koncentrācija darba vides gaisā, kas visa nodarbinātā dzīves laikā neizraisa slimības un veselības
traucējumus, ja attiecīgās ķīmiskās vielas un maisījumi iedarbojas uz nodarbināto ne ilgāk par astoņām stundām darba dienā vai ne ilgāk par 40 stundām nedēļā. 13
Ķīmisko vielu arodekspozīcijas robežvērtības darba vides gaisā skatīt Ministru kabineta 2007. gada 15. maija noteikumos Nr. 325 „Darba aizsardzības prasības saskarē ar
ķīmiskajām vielām darba vietās”. 14
Informāciju par obligātajām veselības pārbaudēm skatīt drukātā materiāla 7. nodaļā „Obligātās veselības pārbaudes”, bet obligātās veselības pārbaudes kartes aizpildīšanas
paraugu – CD materiāla 8. nodaļā „Obligātās veselības pārbaudes kartes aizpildīšanas kārtība būvniecībā”.
26
< 0,5 104 nedēļu laikā pēc pēdējiem veiktajiem
laboratoriskajiem mērījumiem
Obligātās veselības pārbaudes nav
paredzētas.
PIEMĒRS
Nodarbinātais sūdzējās, ka pēc iekšdarbiem – sienu līdzināšanas, špaktelēšanas un krāsošanas – viņam asaro acis, niez sejas āda un sāp galva. Lai gan
nodarbinātajam ir individuālie aizsardzības līdzekļi (respirators, cimdi), viņš tos bieži nelieto. Izskatot izmantoto celtniecības materiālu drošības datu
lapas, darba aizsardzības speciālists secināja, ka celtniecības materiālu sastāvā ir kodīgas un kairinošas vielas un, ja gaisā ir palielināta šo vielu
koncentrācija, var rasties nodarbinātā minētie simptomi.
Lai noteiktu ķīmisko vielu un maisījumu koncentrācijas līmeni darba vides gaisā, laboratorisko mērījumu veikšanai tika pieaicināta akreditēta
laboratorija, kas noteica 2-(2-butoksietoksi)-etanola acetona un cementa putekļu koncentrāciju darba vides gaisā. Pēc laboratorisko mērījumu veikšanas
laboratorija uzņēmumam iesniedza testēšanas pārskatus, kas uzrādīja, ka:
2-(2-butoksietoksi)-etanola koncentrācija darba vides gaisā (C) ir 67,4 mg/m3 (arodekspozīcijas robežvērtība (AER) – 67,5 mg/m
3) un ekspozīcijas
indekss (EI) = C/AER = 67,4/67,5 = 0,99;
acetona koncentrācija darba vides gaisā (C) ir 1190 mg/m3 (arodekspozīcijas robežvērtība (AER) – 1210 mg/m
3) un ekspozīcijas indekss (EI) =
C/AER = 1190/1210 = 0,98;
cementa putekļu koncentrācija darba vides gaisā (C) ir 5,6 mg/m3 (arodekspozīcijas robežvērtība (AER) – 6 mg/m
3) un ekspozīcijas indekss (EI) =
C/AER = 0,93.
Apsekojot darba vietu un atkārtoti iztaujājot nodarbināto, darba aizsardzības speciālists noskaidroja, ka, veicot iekšdarbus, bieži netiek lietoti
aizsardzības līdzekļi – respiratori, aizsargbrilles un cimdi.
Ievērojot laboratorisko mērījumu rezultātus, kā arī savas ekonomiskās un tehniskās iespējas, darba devējs veica pasākumus, lai samazinātu ķīmisko
vielu un maisījumu koncentrāciju darba vides gaisā un to ietekmi uz nodarbināto veselību: esošās ķīmiskās vielas un maisījumus nomainīja pret mazāk
kaitīgiem, nodrošināja nodarbināto instruktāžu un apmācību par darba aizsardzības prasībām iekšdarbos, īpaši uzsverot individuālo aizsardzības
līdzekļu lietošanas nepieciešamību. Pamatojoties uz 4.5. tabulas datiem, darba devējs nolēma veikt atkārtotus laboratoriskos mērījumus pēc 24 nedēļām
un nodarbināto uz obligātajām veselības pārbaudēm sūtīt vienu reizi divos gados.