2 «OGR‰NIETIS» Otrdiena, 2007. gada 24. aprîlis · 2 «OGR‰NIETIS» Otrdiena, 2007. gada 24. aprîlis Apstiprinåti ar Ogres novada domes 19.04.2007. lémumu (protokols Nr.
This document is posted to help you gain knowledge. Please leave a comment to let me know what you think about it! Share it to your friends and learn new things together.
Transcript
Nr. 9 (285) OTRDIENA, 2007. GADA 24. APRÈLIS BEZMAKSAS
Cik labi sajust brîdi ßo Jo laiks, kas åtri pagåjis,Un neaizmirst no tå neko, Ir tik daudz laba atståjis.
Deputåti apstiprinåja pårtikas veikala ar biroja telpåm Ogré, Daugavpils ielå23 ieceres skiçu publiskås apsprießanas rezultåtu apkopojumu un at¬åva izstrådåtbüves tehnisko projektu.
Apstiprinåti Ogres pilsétas zîmes konkursa noteikumi
Izskatot domes galvenå måkslinieka Krißa Skrastiña izstrådåto noteikumu pro-jektu, deputåti noléma apstiprinåt Noteikumus atklåtam ideju metu konkursamOgres pilsétas zîmes izveidei. Konkursu rîko Ogres novada dome kopå ar OgresRotari klubu (skat. 2. lpp.).
Nosaka maksu par pakalpojumiem Ogres kapos
Atkårtoti izskatot novada paßvaldîbas SIA “Ogres Svéte” iesniegtos mate-riålus, dome noléma atcelt Ogres novada domes 25.11.2005. lémuma “Par mak-sas pakalpojumiem Ogres pilsétas kapos” 2. punktu un noteica maksu parpakalpojumiem Ogres pilsétas kapos (izcenojumi tiks publicéti nåkamajånumurå).
Izmaiñas autobusu kustîbas sarakstos
Izskatot SIA “Ogres autobuss” iesniegumu par autobusu kustîbu pilsétasmarßrutos vasaras periodå, dome noléma saskañot autobusu kustîbas grafikusßajos marßrutos, kå arî neiebilst pret izmaiñåm autobusu kustîbas grafikosmarßrutos årpus pilsétas teritorijas (skat. 3. lpp).
Pagåjußajå gadå lielu atsaucîbuguva Ogres novada domes unNîderlandes fonda KNHM projektukonkurss, ßogad atsaucîba ir vél lielå-ka.
Ståsta projekta vadîtåja SandaPavelkopa: “Íå gada såkumå tika iz-sludinåts jau otrais Ogres novadadomes un Nîderlandes fonda KNHMprojektu konkurss “Iedzîvotåji veidosavu vidi”. Konkurss deva iespéjuiedzîvotåju grupåm pieteikt projektus,kas saistîti ar dzîves kvalitåtesuzlaboßanu un sniegtu labumu péciespéjas lielåkai da¬ai sabiedrîbas,turklåt - tos viñi paßi spéj îstenot, pre-tendéjot uz KNHM fonda un Ogresnovada domes finanséjumu lîdz 1000eiro apmérå.”
Íajå gadå tika sañemti 43 projektupieteikumi daΩådås ar dzîves kva-litåtes uzlaboßanu saistîtås sférås.Ûürija, iepazîstoties ar tiem untiekoties ar kritérijiem atbilstoßus pro-jektus sagatavojußajåm iedzîvotåjugrupåm, izvértéja un 11. aprîlîapstiprinåja 25 labåkos projektusKNHM fonda un Ogres novadadomes finanséjuma sañemßanai.Finanséjumu sañem ßådi projekti:• “Gaismas sensoru uzstådîßanakåpñu telpås” (projekta pieteicéjs–iedzîvotåju grupa “Målkalnes 19”,pieß˚irtais finanséjums – Ls 701,97),
• “Eirologs-2” (“SK7-Juniors”, Ls702,80),• “Sakopta vide – prieks paßiem uncitiem” (“Sünu 3”, Ls 639),• “Kåpñu telpu labiekårtoßana unapgaismojuma ierîkoßana” (“Liepas –A” vidéjå paaudze müsu måjai(“Vidéjie”), Ls 699,99),• “Kåpnes” (“Savießi Kaléjkalnam”,Ls 702,80),• “Daudzdzîvok¬u nama “Liepas 2”kåpñu telpu remonts” (“Liepas 2”, Ls699,67),• “Bez putek¬iem un dub¬iem”(“GÈKS “Målkalne” pilnvarotås per-sonas”, Ls 702,80),• “Topi, gaisma!” (“Gaismas neséji”,Ls 702,80),• “Gaismas svétki manå pagalmå”(“Gaismas saucéji”, Ls 702,80),• “Logu maiña kåpñu telpå MeΩaprospekta 4a, 1. sekcijå” (“Skaistumstaupa siltumu”, 702,80),• “Soli pa solim – uz måjas labiekår-toßanu” (“Siltas måjas – mierîgspråts”, Ls 702,80),• “Jauni logi – siltums måjås”(“Auseklîßi”, Ls 700),• “Siltinåsim måju un müsu sirdis”(“Nepaliksim vienaldzîgi”, Ls702,80),• “Sporta laukuma atjaunoßana”(“Savéjie”, Ls 701,60),• “Jaunais gadsimts – jauni logi – 1”
(“Optimisti – 1”, Ls 702),• “Jauni logi – jaunas acis uz pasauli”(“Sünu ciema zéni”, Ls 700),• “Sapñu sala” (biedrîba “Lazdukalni2000”, Ls 702,80),• “Apkårtnes labiekårtoßana”(“Pagasta aktîvisti”, Ls 700),• “Turkalnes ielas 3. nama logu no-maiña – 1” (“Turkalnes ielas 3.nams”, Ls 700)• “Turkalnes ielas 3. nama logunomaiña – 2” (“Turkalnes ielas 3.nams”, Ls 700),• “Silta, jauka istabiña” (“Domubiedru grupa”, Ls702,75),• “Bérzu aleja 4 veido savu vidi”(“Bérzu alejas 4 iedzîvotåji”, Ls702,80),• “Gårßas ielas posma izbüve” (“Går-ßas ielas iedzîvotåji”, Ls 702,80),• “Iedzîvotåju apmåcîba pirmås pa-lîdzîbas sniegßanå negadîjumos uzüdens un pludmales sakopßana pieOgres vecupes ezera” (“Ziemaspeldétåji “Ogres roñi””, Ls 700,81),• “Bérnu rota¬u laukums “Laimîgåbérnîba”” (domubiedru grupa“Radoßie Turkalnießi”, Ls 702). S. Pavelkopa informé, ka tuvåkajå
Pa zemi spoΩi vizina saulîte, kasspogu¬ojas namu logos un raida saulesza˚us uz tikko za¬ot såkußo zemîti.Krümåji tinußies za¬brünostîmek¬os… Lepni balto bérzi, kasseviß˚i spilgti izce¬as uz tumßo prieΩuun eg¬u fona. Visus spirdzina bérzusulas.
Tådå jaukå aprî¬a pécpusdienå esdevos uz zemnieku saimniecîbu“Kalnakrauças”, lai tiktos ar tås gal-veno personu Anitu Kuß˚i.
Viñas kabinetå uz galda baltiemziediem dzirkstîja Lieldienu kaktuss.“Atvainojiet, vél pédéjais zvans, tadvarésim runåt,” atvainojas Anita.“Tas man vårda dienå no darbi-niekiem,” viña vélåk paskaidro parskaistajiem ziediem.
“Ar ko såksim?” péc telefonasarunas viña jautå. “Paståstiet, lüdzu,par ko bija saruna ar arhitektu,”iesåku, jo iepriekß, kad gribéjunorunåt tikßanos, Anita teica, ka tagadnevar, jo viñai tülît büßot tikßanås ararhitektu.
Anita atbild: “Doma ir tåda –nedaudz paplaßinåt gan veikalu, gannoliktavu. Jåuzlabo darba apståk¬i unatpütas iespéjas strådåjoßajiem,paredzot dußas telpas un jaunastualetes. Veikala telpas k¬uvußas parßauru.”
Vaicåju par mazo ceptuvju pa-ståvéßanas iespéjåm. Par to Anitai irviedoklis: “Jebkurå nozaré ir tå – jolielåka konkurence, jo mazåka iespéjalielai pe¬ñai. Nekådu spiedienu noaugßas neesmu izjutusi, vienîgi ßailielajå konkurences tirgü par sevijåprot paståvét. Galvenais – raΩotkvalitatîvu produkciju un ieviest kådujaunu maizes ß˚irni. Mazo ceptuvjupaståvéßana lielå mérå atkarîga no tå,cik augstu îpaßnieks uzstådîjis pe¬ñaslatiñu. Maize gan ikdienå ir ¬otinepiecießams produkts, bet tå nav
lielas pe¬ñas avots. Ne vienmér mazåsceptuves likvidé, tås arî apvienojasvai pårprofiléjas. “Imantas” maizespieprasîjums tagad pat nedaudzpieaudzis,” atklåj Anita un paståsta,ka maizîti piegådå Ogres rajonaveikaliem, nedaudz arî Rîgas,Daugavpils, Jékabpils un Aizkrauklestirdzniecîbas vietåm.
“Òoti pieprasîta ir Ciemupes kondi-torejas produkcija. Tas noråda vien uzto, ka darbi jåturpina,” pårliecinåtisaka A. Kuß˚e.
Anita “Imantas” maizes ceptuvésaimnieko no 2005. gada 1. oktobra.Tagad tå ir z/s “Kalnakrauças” cep-tuve. Anita lepojas, ka viñas darbinie-ki ir ar lielu pienåkuma un atbildîbassajütu - prasmîgi un atsaucîgi, kasmüsdienås ir samérå reti sastopams.Anita priecåjas, ka arî kafejnîcuiecienîjußi gan garåm braucéji, gansavéjie, sakot: “Kåpéc gan nepabarotsavéjos?”
Pajautåju, kå tad ir ar zemniekusaimniecîbu. “Tå arî såkåm – ar zem-nieku saimniecîbu. Saimniecisko dar-
bîbu såkåm TînüΩos, apstrådåjotvecmåmiñas zemi – audzéjåm dår-zeñus, kartupe¬us, déstus un labîbu.Esmu agronome, vîrs – mehåni˚is.Pamats bija. Saimniekojåm.”
Jåpiebilst, ka Anita Kuß˚e ir tå patiAnita, kurai Ogré pieder kafejnîca“Ilze”. “Kå es pie kafejnîcas tiku? Tånebüt nebija mana ideja! Darbojåmieslaukos, bet gribéjås arî ko jaunu. VecoOgres tautas namu tad vadîja Lija,viña pat ¬oti uzståjîgi prasîja, lai méstur atveram kafejnîcu. Es såkumå pre-tojos. Viñas uzståjîba un neatlaidîbabija tik liela, ka beigu beigås espiekritu,” atceras Anita.
Viña ir pateicîga visiem tiem, kaspalîdzéja realizét ßo ideju. “Tautasnamu pårdeva, mums bija jåaiziet.Bijåm iegådåjußies måju Ogré unlikumsakarîgi iesåkto turpinåjåm.Darbojoties kafejnîcå, man ¬otigribéjås arî savu konditoreju. Un tadnåca Stases Rudzîtes piedåvåjumsiegådåties ßo uzñémumu – såkumå kå
Bez sapña jau nevar
Turpinåjums 2. lpp.
Ogres novada domes sédé 19. aprîlî
Ståståm paruzñéméjiem
Anita Kuß˚e
OgrénietisOGRES NOVADA DOMES IZDEVUMS
2 «OGR‰NIETIS» Otrdiena, 2007. gada 24. aprîlis
Apstiprinåti ar Ogres novada domes19.04.2007. lémumu (protokols Nr.10; 3. §)
Konkursa objekts
Konkursa objekts ir vides dizainaobjekts - Ogres pilsétas zîme pirmsOgres pilsétas robeΩåm pie autoce¬aA6.
Konkursa rîkotåjs
Konkursu rîko Ogres novada domesadarbîbå ar Ogres Rotari klubu.
Konkursa organizators
Konkursu organizé Ogres novadadomes büvvalde (tålåk tekstå -ORGANIZATORS).
Konkursa mér˚is
Konkursa mér˚is ir iegüt projektapriekßlikumus - metus vides objektaOgres pilsétas zîme realizåcijai.
Konkursa veids un dalîbnieki
Konkurss ir atklåts, tajå varpiedalîties jebkurß profesionåli izglî-tots måkslinieks vai arhitekts, autorukolektîvi kå arî citi interesenti.
Konkurss notiek vienå kårtå, konoslédz labåkå idejas meta izvér-téßana un påréjo konkursa laureåtunoteikßana.
Projektéjamais objekts
un teritorija
OGRES PILS‰TAS ZÈMES kåvides objekta bütiskåkå funkcija irOgres pilséta atpazîstamîbas vei-cinåßana, kå arî simbolisku pilsétasvårtu veidoßana. Pilsétas zîmes izvei-de iezîmés arî pilsétas apa¬o 80 gadujubileju, kas büs 2008. gada 25.februårî.
OGRES PILS‰TAS ZÈMEI ar savuvéstîjumu jåparåda Ogrei raksturîgåsîpaßîbas, jåprezenté to un vienlaicîgijåbüt müsdienîgai. Zîme pildîs arîmüsdienu liecinieka funkcijas.Liecinot par pilsétas attîstîbu, par cil-vékiem, kas tajå dzîvo un ßîs dienasvértîbåm. Zîmei ar savu véstîjumujårada lepnums par savu pilsétu tåsiedzîvotåjiem. Zîmes izveidé plånotsiesaistît arî pilsétas iedzîvotåjus arsaviem ziedojumiem.
OGRES PILS‰TAS ZÈMES izvei-dei nav paredzéti materiåluierobeΩojumi, bet jåparedz, lai tå bütuviegli kopjama, iespéjami droßa pretvandålisma aktiem, tai jåkalpo nepår-traukti visu gadu un ilglaicîgi.
Paredzéts realizét divas OGRESPILS‰TAS ZÈMES. Abas paredzétsizvietot pie Rîga – Daugavpils A6ßosejas abos virzienos - viena pirmsiebraukßanas pilsétas teritorijå noIkß˚iles puses, otra - no Ciemupespuses.
OGRES PILS‰TAS ZÈMES priekß-likumu - metu izveidé bütu jåiek¬aujpiegu¬oßås teritorijas labiekårtoßanaskoncepcija.
Izejmateriåli projektéßanai
Konkursa rîkotåjs nodroßina pre-tendentus ar projektéßanai nepiecießa-majiem materiåliem gan digitålå, gananalogå formåtå: 1.situåcijas plåni ar novietnes robeΩunorådi;2.fotomateriåli, kuros fikséta esoßåsituåcija;3.Ogres pilsétas simbolika.
Konkursam iesniedzamie materiåli
1.Vides objekta novietnes plånsM 1:100 – 250.2.Objekta plåns, skati, nepiecießamiegriezumi M1:10 – 20.3.Divi perspektîvie skati vai fotomon-tåΩas cilvéka acu augstumå, kaspietiekami uzskatåmi raksturopiedåvåto ideju esoßås pilsétvideskontekstå.4.Paskaidrojuma raksts, kurå norådîti: piedåvåtås koncepcijas - idejas aprak-sts un pamatojums;galveno funkcionålo, kompozicionålo
un konstruktîvo ideju un pielietotomateriålu raksturojums.5.Cita grafiskå un/vai tekstuålåpapildinformåcija – péc autoruieskatiem – konceptuåli bütiski kons-truktîvie, apdares, vides dizaina,makets vai citi risinåjumi.
Konkursa materiåli sañemami
Ogres novada domes büvvaldé,Brîvîbas ielå 48, Ogré (tålrunis/
fakss 5071175) lîdz 2007. gada 17.
maijam.Papildu paskaidrojumus var
pieprasît un sañemt Ogres novadadomes büvvaldé. Informåciju variegüt arî pa e-pastu: [email protected]
Konkursa darbu noforméßana
1. Konkursa grafiskie materiåliizpildåmi brîvå tehnikå uz A3 vailielåka formåta planßetém.2. Paskaidrojuma raksts pievieno-jams.3. Konkursa materiålu teksta da¬ujånoformé latvießu valodå.4. Lai nodroßinåtu konkursa dalîb-nieku anonimitåti, visi konkursam ie-sniegtie materiåli (katra planßete)apzîméjami ar devîzi (burtu vai ciparukombinåcija lîdz 10 simbolu garumå)un iesniedzami kopå ar aizlîmétuaploksni, kas apzîméta ar to paßudevîzi un kurå ievietota informåcijapar projekta skices autoriem:4.1. autoru profesija, vårds, uzvårds,personas kods, adrese, tålrunis, 4.2. ja projekta metu izstrådåjusiautoru grupa, uzrådåma katra autoralîdzdalîbas pakåpe, un iespéjamåsprémijas sadalîjums starp autoriem(procentos), kas apstiprinåts arattiecîgås personas parakstu;4.3. personas vai firmas bankas re-kvizîtus un kontu, uz kuru veikt iespé-jamås prémijas naudas pårskaitîjumu.5. Konkursa materiåli un aploksne arziñåm par autoriem jåievieto kopéjåaploksné (iesaiñojumå) ar norådi“Konkursam: OGRES PILS‰TASZÈME”. Íî aploksne arî mar˚éjama ardevîzi.
Materiålu iesniegßanas termiñi un
kårtîba
Konkursa materiålu iesniegßanastermiñß – 2007. gada 21. maijs pl.10.00.
Konkursa materiåli iesniedzamidarba dienås no pl. 9 lîdz 17 Ogresnovada domes büvvaldé Brîvîbas ielå48, Ogré, LV 5001, (tåtrunis/fakss5071175).
Konkurss ir atklåts, tajå var
piedalîties jebkurß profesionåli
izglîtots måkslinieks vai arhitekts,
autoru kolektîvi kå arî citi intere-
senti.
Konkurss notiek vienå kårtå, konoslédz labåkå idejas metaizvértéßana un påréjo konkursa lau-reåtu noteikßana.
Konkursa prémijas, uzvarétåji un
apbalvojumi
Konkursa prémiju fonds ir Ls 1000,t.sk.•konkursa uzvarétåjam Ls 500,•konkursa 2. vietas ieguvéjam Ls 250,•konkursa 3. vietas ieguvéjam Ls 150,•2 veicinåßanas prémijas Ls 50 katra.
Ûürijas komisijai, atkarîbå nokonkursam iesniegto darbu skaita unkvalitåtes, pamatojot savu lémumu, irtiesîbas nepieß˚irt kådu no prémijåmvai mainît prémiju sadalîjuma propor-cijas, nepårsniedzot prémiju fondaapmérus, vai lemt par jauna konkursarîkoßanu. Prémétie darbi pårietkonkursa Rîkotåja îpaßumå. KonkursaRîkotåjam (ar darba autorapiekrißanu) ir tiesîbas atpirkt citusneprémétos darbus. Prémijas izmaksåkonkursa Organizators méneßa laikåno galîgå lémuma pieñemßanas die-nas. Juridiskåm personåm prémijatiek pårskaitîta uz norådîto kontu untås paßas ir atbildîgas par prémijas
summas tålåko sadalîjumu unnodok¬u nomaksu.
Fiziskåm personåm prémiju izmak-så (vai ieskaita laureåta norådîtajåkontå) konkursa Organizators, noprémijas summas apré˚inot, ieturot unnomaksåjot likumå paredzétosnodok¬us. Nepréméto konkursa darbuautori savus darbus var sañemt atpa-ka¬ viena méneßa laikå no konkursarezultåtu publicéßanas brîΩa. Pécminétå termiña beigåm konkursaOrganizétåjs par darbu uzglabåßanunav atbildîgs.
Konkursa rîkotåjiem ir tiesîbaskonkursa materiålus publicét.
Konkursa komisija
Komisijas priekßsédétåjs: EdvînsBartkeviçs - Ogres novada domespriekßsédétåjs, komisijas locek¬i:Maija Rinka - Ogres novada domesbüvvaldes vadîtåja, Péteris Zilberts -Ogres pilsétas arhitekts, KrißsSkrastiñß - Ogres novada galvenaismåkslinieks, Kristaps Drone - OgresRotari kluba pårståvis, ModrisSkujiñß - Ogres Rotari klubapårståvis, Péteris Aulmanis - Ogresmåkslas skolas direktors, SigneKraukle - Ogres måkslas skolas direk-tora vietniece, Anita Ausjuka - Ogresnovada kultüras darba koordinatore,Edgars Bérziñß – arhitekts, VeltaHolcmane – arhitekte, Kårlis Èle - tél-nieks. Atbildîgais sekretårs: DaceÍ˚éle - Ogres novada domes büv-valdes speciålistu palîgs.
Ja konkursam iesniegti tikai trîs vaimazåk darbi, konkursa Rîkotåjs,motivéjot savu lémumu, ir tiesîgsizlemt, vai vértét iesniegtos darbus,vai rîkot jaunu konkursu ar tiempaßiem vai citiem noteikumiem.
Komisija pårbauda iesniegto darbuatbilstîbu konkursa noteikumiem unprogrammas prasîbåm un vérté metuprofesionålo - arhitektonisko un måk-sliniecisko risinåjumu un objekta sim-bolisko, emocionålo un skulpturålivizuålo izteiksmîbu un iederîbu pil-sétvidé.
Pieñemtos un par atbilstoßiem atzî-tos darbus nodod sabiedriskai skateiuz vienu nedé¬u.
Komisijas locek¬i vértéjot izvirzapriekßlikumus par darbu préméßanu,uzrådot motîvus, kådé¬ izraudzîtskonkrétais pretendents.
Komisija pieñem lémumu arvienkårßu balsu vairåkumu. Ja lému-mus pieñemot, balsis sadalås vienådi,izß˚iroßå ir priekßsédétaja balss.
Komisija saglabå tiesîbas nevienuno iesniegtajiem darbiem nevirzîttålåkai realizåcijai. Tådå gadîjumåtiek lemts par jauna konkursa izslu-dinåßanu.
Par konkursa rezultåtiem tå dalîb-niekiem individuåli rakstiski paziñokonkursa komisijas atbildîgaissekretårs trîs dienu laikå péc komisi-jas galîgå lémuma pieñemßanas (pro-tokola parakstîßanas).
Domes priekßsédétåjs E. Bartkeviçs
NOTEIKUMI ATKLÅTAM IDEJU METU KONKURSAM OGRES
PILS‰TAS ZÈMES IZVEIDEI
Tagad, kad liela da¬a Latvijasiedzîvotåju neslépj savu vilßanos parieståßanos Eiropas Savienîbå, OgresProfesionålå vidusskola izmantoradußås iespéjas, lai risinåtu skolasgalveno uzdevumu – sagatavot müsutautsaimniecîbai zinoßus un profe-sionåli labi apmåcîtus speciålistus.Gribu uzsvért – pati par seviieståßanås ES nedod nekådus taustå-mus rezultåtus, tå ir radîjusi iespéjas,kuras nepiecießams prasmîgi izman-tot.
Audzékñu prakses un pedagogupieredzes apmaiña ES dalîbvalstîsnotiek Leonardo da Vinçi program-mas ietvaros. Audzékñu un pedagoguaktîva iesaistîßana tajå dod, manupråt,vél vienu spécîgu instrumentu tålåkaiskolas izaugsmei – motivåciju.Strådåt tå, kå to dara partnerîbasskolås, strådåt vél labåk.
Èstenojot 2006. gada mobilitåtesprojektus, divi topoßie galdnieki -Toms Bondars un Ìirts Lapsa - çetrasnedé¬as praktizéjås TampereskoledΩå, vélåk privåtå uzñémumåSomijå. Tur puißi par savåm apgüta-jåm amata prasmém atståjußi vis-labåkos iespaidus, jo ne velti sañé-mußi pavisam nopietnu priekßlikumupéc skolas absolvéßanas uzsåkt darbutajå pat uzñémumå, kurå praktizéjås.Viñi sañems somu strådniekiemlîdzvértîgu atalgojumu, nevisdiskriminéjoßu, kå patlaban Latvijasviesstrådnieki Èrijå. 12. aprîlî uz çetrunedé¬u praksi Somijå devås çetrastopoßås biroja sekretåres, bet pårisdienas vélåk çetri topoßie datorsisté-mu tehni˚i un çetras gråmatvedes izli-doja uz Londonu, lai izietu praksißajå tik daudzu latvießu - darba mek-létåju Mekå. Íis projekts noslégsies arçetru topoßo elektronikas tehni˚upraksi Somijå ßoruden.
2007./2008. måcîbu gadå uzñem ar pamatizglîtîbu ßådås profesionålås
vidéjås izglîtîbas programmås:
•datorsistémas; •elektronika; •gråmatvedîba;•sekretariåta un biroja darbs; •kokizstrådåjumu izgatavoßana.
Måcîbu ilgums 4 gadi.Skolai ir dienesta viesnîca un kafejnîca.Dokumentu pieñemßana no 11. jünija lîdz 16. jülijam darba dienås no plkst. 9
lîdz 15.Informatîvås dienas:
• individuålie pieteikumi darba dienås pa tålruni 5024479;
• 2007. gada 12. maijå no plkst. 10 lîdz 15.
Tajå paßå laikå ir uzrakstîti un ie-sniegti projekta konkursam divipieteikumi par pieredzes apmaiñuseßiem pedagogiem un divpadsmitaudzékñiem. Kas büs braucéji – toparådîs atklåta pretendentu sacensîbadalîbai vizîté, jo tiesîbas uz braucienuiegüst tikai labåkie. Ir vél viensiemesls måcîties un apgüt arodanoslépumus labåk.
Íobrîd skolå ir realizéti divi ESFprojekti, kas pilnîbå atbilda fondaizveides mér˚im - izskaust visa veidadiskriminåciju un nevienlîdzîbu darbatirgü, kå arî attîstît cilvékresursus,sekmét informåcijas sabiedrîbasizveidi.
Paßlaik skola realizé divus ESFprojektus. No 2006. gada septembratiek îstenots projekts “Izglîtîbas pro-grammu “Gråmatvedis”, “Datorsis-témas” un “Kokizstrådåjumu izgata-voßana” aktualizåcija”. Tauståmusieguvumus no tå jüt vai ikkatrs skolasaudzéknis, jo projekta ietvaros iriznomåta ar licenzétåm programmåmaprîkota jaudîga datortehnika un mo-dernas darbmaßînas galdniecîbai.Profesionålo priekßmetu skolotåjiaktualizé måcîbu programmas unizstrådå metodiskos materiålus, kurijütami uzlabos måcîbu kvalitåti.Varbüt dai¬runîgåk par ßo projekturunåt naudas izteiksmé – tiek apgüti123 000 latu, no kuriem ES lîdzfinan-séjums ir 75%.
Måris Siliñß, OPV direktores vietnieks, projektu vadîtåjs
Ogres Profesionålås vidusskolas
pieredze ES fondu apguvé
3«OGR‰NIETIS»Otrdiena, 2007. gada 24. aprîlis
4. MARÍRUTS
SIA “Ogres Autobuss” – autoosta –
Målkalnes pr. – Ogres meΩrüpniecîbaDarba dienås
SIA “Ogres Autobuss” 3.15 4.00Autoosta 3.23 3.50Upes pr. (tunelis) 3.48Kalna pr. 3.28Jaunogres vsk. 3.45Müzikas skola 3.42Poliklînika 3.29 3.41MRS 3.35 3.35
PILS‰TAS AUTOBUSU KUSTÈBAS
SARAKSTS (ar 2007. gada 1. maiju)
Darba dienås BrîvdienåsSIA "Ogres stadions- a/s "Ogre"- SIA "Ogres stadions-
joks, kas pårvértås realitåté,” sirsnîgi smejot,ståsta Anita.
Tad jautåju, vai Anita ir sapñotåja. “Bet bezsapñiem jau nevar,” viña pårliecinoßi atbild,“gan måjås, gan darbå sapñi ir vajadzîgi!”
Par sevi Anita saka: “Es esmu pozitîvinoskañots cilvéks. Strådåjot ar cilvékiem,nedrîkst staigåt nîgrs un saîdzis, visu laikububinot. Tad pozitîvu rezultåtu nebüs. Katrå cil-vékå cenßos atrast vispirms to labo. Labs vårdsvairåk rosina uz labu darbu. Katrs més esam cil-véks – kaut ko aizmirstam, neizdaråm lîdzgalam, k¬üdåmies,” viña domîgi nobeidz.
Anitas uzraudzîbå strådå 40 cilvéku. “Reizigadå rîkojam kopîgu balli, tikai mums grütiizbrîvét laiku tå, lai visi varétu uz to tikt!Vienmér gadås tå, ka kådam uz balli jånåk tießino darba un kådam otrå dienå uz darbu jåbraucno svinîbåm!”
maizes cepßanas knifi man nav tik zinåmi, bettagad firmas ir ¬oti atsaucîgas! Ja vajadzîgapalîdzîba, firmas tehnologi ir klåt. Negributeikt, ka ßodien strådåt ir grüti, bet darbs iratbildîgs. Un atbildîba jåprasa no strådniekiem.Íeit nav tå - ja savårîsi putru, kåds tavå vietå toizstrebs. Te ir tå – ja savårîji, pats arî pilnåmkarotém streb årå,” pasmejas Anita un turpina:“Cilvéki te ir jauki. Man vajadzîgs darbs, uzkuru varu iet ar prieku. Lai bütu sajüta, ka esilidojumå! Un tåds man tagad ir!”
Vai ir kas padomå, kad lidojums tuvosiesbeigåm? “Savas ieceres, savi sapñi ir! Bet partiem runåsim tad, kad ßis lidojums beigsies,”viña atbild.
Tåda Anita ir – mazliet sapñotåja, mazlietreåliste, mazliet romanti˚e… visnota¬ jauks cil-véks, kas dzîvé vélas ko mainît, jo îpaßi tad,kad rodas rutîna.
Í˚iet, viña dzîvo péc gleznotåjas LîgasPurmales teiktå: “Centies izdarît to, ko vari. Jotas vienkårßi ir cilvéka cienîgi – nodzîvotjédzîgu dzîvi, nenometot to kå sañurcîtu lupatu.Ar visåm savåm våjîbåm, k¬üdåm, neveik-lîbåm, bet jédzîgu. Un paturi pråtå, ka gan cil-véces gaitå, gan Visumå tevi var arî nepa-manît…”
Måra Saleniece
Turpinåjums no 1. lpp.
Bez sapña jau nevar
OGRES NOVADA DOMES BËVVALD‰
15. MARÍRUTS
Ogres kapi - Målkalnes pr. - d/s “Laßupes”Sestdienås, svétdienås
Ogres kapi 10.30Målkalnes pr. 10.40Upes pr. (tunelis) 10.43Autoosta 10.45D/s “Laßupes” 10.56
14. MARÍRUTS
Pårogres gatve - Karjera iela - Daugavpils iela - Upes pr. - Målkalnes pr. -
TînüΩu ielå - Ogres kapi (katru dienu)
No Pårogres gatves No Målkalnes pr. No autoostaslîdz Målkalnes pr. lîdz Pårogres gatvei lîdz Pårogres gatvei
Vispirms pretendentam Naturalizåcijas pår-valdes noda¬å vai filiålé jånoskaidro, kådå no vei-diem viñß var iegüt Latvijas pilsonîbu un kådi irnoteikumi un iesniedzamie dokumenti. Patståvîgiiesniegumu var iesniegt, sasniedzot 15 gaduvecumu. Par nepilngadîgajiem bérniem lîdz 15
gadu vecumam izvéli izdara bérna vecåki.Katram pilsonîbas iegüßanas veidam ir jåies-niedz atß˚irîgi dokumenti. Kur var iesniegt iesniegumu un dokumen-
Péc 1991. gada 21. augusta Latvijådzimußa nepilsoñu bérna atzîßanå par Latvijaspilsoni, bérna dzimßanas apliecîba un vecåkupases.Vai, iegüstot pilsonîbu, ir jåkårto zinåßanu
pårbaudes?
Iegüstot pilsonîbu naturalizåcijas kårtîbå,visiem no 15 gadu vecuma, ir jåkårto pårbaude
savåkßanas talka.Autotransports såks kursét no pl. 8.30. Lügums iepriekß neizvietot atkritumus koplietoßanas un
saviem zemes gabaliem piegu¬oßajås teritorijås, bet minétajå datumå paßiem dårzu îpaßniekiemnodroßinåt atkritumu iekraußanu autotransportå.
Cerîbå, ka dzîvosim tîrå un sakoptå vidé,DKS “Laßupes” valdes priekßsédétåjs Ivars Ka¬˚is
4 «OGR‰NIETIS» Otrdiena, 2007. gada 24. aprîlis
REÌ. APLIECÈBAS Nr. 0785. TIRÅÛA 11000 eks. REDAKTORS N. SAPOÛˆIKOVS. Tålr./fakss 5071164, tålr. 5071100,e-pasts: [email protected] PASËTÈJUMS Nr. 181. Iespiests SIA “Tipogråfija Ogré”, LV - 5001, Ogré, Brîvîbas ielå 31.Nåkamais laikraksta numurs iznåks maija otrajå nedé¬å.
OGRES KULTËRAS
CENTRÅOgré, Brîvîbas ielå 15.
T.: diennakts deΩurants 5024680,
bi¬eßu kase 5047740,
vadîtåja 5035959.
26. aprîlî pl. 19
12. Starptautiskå baleta festivåla viesu
Giordano Jazz Dance (ASV)koncerts.
Bi¬eßu cena Ls 3, 4, 5--------------------------------------------------
28. aprîlî GADATIRGUS DÅRZKOPJIEM.
Tirgotåjiem pieteikßanås no 17.-26. aprîlim--------------------------------------------------
28. aprîlî pl. 14
Deju grupas “Astras” 5 gadu jubilejas sadancis “Vizbu¬u putenî”. Ieejas maksa Ls 1, pensionåriem Ls 0,50.--------------------------------------------------
29. aprîlî pl. 18
Jauktå kora “Ogre” un Dobeles raj. skolotåju kora “Sidrabe” draudzîbaskoncerts. Bi¬eßu cena Ls 1.
--------------------------------------------------30. aprîlî pl. 18
Helsinku Universitåtes kora un Ogres skolotåju kamerkora draudzîbas kon-certs “Pavasara dziesma”. Bi¬eßu cena Ls 1.
--------------------------------------------------1. maijå pl. 14
Popdziesmu un deju festivåls “Tusiñß trîs priedés”. Bi¬eßu cena Ls 1.--------------------------------------------------
4. maijå pl. 21
Atpütas vakars DEJU LAIKS. Spélé “Lauku muzikanti”. Bi¬eßu cena ie-priekßpårdoßanå, lai rezervétu vietas pie galdiñiem Ls 3, pasåkuma dienå Ls 5.
--------------------------------------------------5. maijå pl. 16
Senioru kora “Atvasara” un draugu koncerts “Dziesmu laivas”. Ieeja Ls 1.--------------------------------------------------
12. maijå pl. 19
Deju grupas “Çilli” pavasara ßovs “Ar vînu koju top, ar ütru koju top...”.Bi¬eßu cena iepriekßpårdoßanå, lai rezervétu vietas pie galdiñiem Ls 3, pasåku-
ma dienå Ls 5.--------------------------------------------------
16. maijå pl. 19
Vienas aktrises teåtris - lomå Anna Íteina. Sigits Paru¬skis “Alu sieviete”.Par cilvéku attiecîbåm sievietes skatîjumå.
AIZSAUL‰
AIZGÅJUÍI(26.03. – 20.04.2007)
Uldis Aleksis
dz.10.06.1959.Eduards A¬ßçuks
dz. 10.03.1922.Serafims Bespaiks
dz. 21.02.1961.Antons Bojårs
dz.11.10.1929.Aleksandra Bumbere
dz.10.08.1926.Dainis Bérziñß
dz. 10.10.1933.Marija Dzindzuka
dz. 24.11.1926.Olga Frolova
dz. 24.07.1915.Daniels Frolovs
dz. 18.06. 2002.Ausma Gulbe
dz. 29.06.1940.Eduards Ivanovs
dz. 27.12.1953.Ivans Karpovs
dz. 01.03.1941.Aivars KaupuΩs
dz. 29. 05. 1971.Vitålijs Koro¬ovs
dz. 22. 07. 1946.Antoñina Korßunova
dz. 08.02.1931.Dace Låce
dz. 05.06.1957.Igors Odegovs
dz.19.11.1954.Elmårs Ozoliñß
dz. 01.02.1925.Péteris Paegle
dz. 15.02.1940.Jevstafijs Potapovs
dz. 13.05.1941.Laimonis Prusakovs
dz. 10.04.1930.Arvîds Saulîtis
dz. 26.10.1928.Parfirijs Semçonoks
dz. 25.01. 1948.Voldemårs Silaraups
dz. 20.02. 1917.Ilze Strazdiña
dz. 02.06.1944.Viktorija Suharevska
dz.15.03.1927.Florija Trandafirs
dz. 01.03.1972.Raja Zuboviça
dz.15.03.1955.Viktors Íiherins
dz. 26.01.1949.Ogres novada dome izsaka
lîdzjütîbu aizgåjéju tuviniekiem.
KARTINGA SKOLA PIEDÅVÅRopaΩu pagastå ir atklåta Latvijå pirmå un vienîgå tehnisko sporta veidu skola
skoléniem. No 2007. gada 30. aprî¬a sporta komplekså 333 ir apstiprinåts projekts par
“Kartinga skolu”. Kurså iek¬autas 15 teorétiskås un 25 prakstiskås nodarbîbas,kas ir lieliska iespéja apgüt pirmås iemañas tehniskajå sporta veidå un transportalîdzek¬a vadîßanå nåkotné.
Tå jaunießiem büs iespéja lietderîgi pavadît savu brîvo laiku, apgüstot ßosporta veidu gan teorétiski, gan praktiski.
Teorétisko nodarbîbu vidéjås izmaksas vienam skolénam ir Ls 2.50 par stun-du, praktiskås braukßanas apmåcîba – Ls 6 stundå.
Vispusîgs apmåcîbas kurss maksås Ls 75 ménesî, bet padzi¬inåts kurss – Ls150 ménesî.Sîkåka informåcija par “Kartinga skolu” pieejama måjas lapå: www.333.lvTålr. 7113330 (no pulksten 12 lîdz 15) vai 29493334.
14. un 15. aprîlî notika lieli pilsétassakopßanas darbi. Kopumå sestdientika savåkti apméram 28 kubikmetriatkritumu, bet svétdien – vél vismaz 8kubikmetri, no kuriem lielåkå da¬a –sadzîves atkritumi.
Ogres novada domes komunålåsnoda¬as vadîtåja ValentînaJahimoviça ir pateicîga visiem tiem,kuri izrådîja interesi par rîkoto talkuun pieteicås palîdzét sakopt pilsétasteritoriju. “Domes komunålås un per-spektîvås attîstîbas noda¬as darbiniekikopå ar paßvaldîbas policijaspårståvjiem, 10 cilvéki, kopa teritorijuRüpnieku ielas galå – meΩu,” ståstaV. Jahimoviça, “dambi gar Daugavukopa büvvalde, arî apméram desmitcilvéku, bet Krasta ielu pie Ogresupes – domes vadîba, – domespriekßsédétåjs Edvîns Bartkeviçs,viña vietniece Vita Pü˚e, prießsédétå-ja padomnieks Raimonds Javoißs unfinanßu ekonomikas noda¬as vadîtåjaSilvija Velberga.”
TînüΩu ielas iedzîvotåji sakopasavas måjas piegu¬oßo teritoriju, kå arîZa˚u un Kranciema ielas stüri,pirmsskolas izglîtîbas iestådes“Sprîdîtis” darbinieki kopa sava bér-nudårza teritoriju un apkårtni.
Talkas notika arî Ogresgalå unCiemupé. Ogres novada domes izpild-direktora vietnieks Péteris P¬avnieksir gandarîts par paveikto Ogres nova-da lauku teritorijå. “Ogresgalapamatskolas 136 skoléni, 10 skolotåjiun 3 skolas darbinieki sestdien strådå-ja sabiedriskå sektora teritorijå - kopaskolas, Ogresgala tautas nama, atpü-tas zonas un stadiona teritoriju.Individuåli Ogresgalå strådåja deviñicilvéki divås grupås, kopjot savu måjuapkårtni,” ståsta P. P¬avnieks, “betsakopt Ciemupes paßvaldîbas teritori-ju bija pieteikußies 13 cilvéki, kuristrådåja tautas nama, autobusupieturas, sporta laukuma teritorijå.”19 cilvéku liels pulciñß strådåjisCiemupes kapu teritorijå. “Konteineripildîjås neticamå åtrumå,” atceras P.P¬avnieks, “més jau pédéjos desmitgadus cînåmies ar ßo problému, laicilvéki péc sevis atståtu tîrîbu.Jåatzîst, ka vairums atkritumu urnupilsétå neståv tukßas, bet bieΩi vieniedzîvotåjiem tomér ir slinkums savusatkritumus tajås iemest. Domåju, ka ßîprobléma rodas tåpéc, ka vairsnenotiek sabiedriskå audzinåßana,kaut gan situåcija dzîvojamajå sektorånenoliedzami ir uzlabojusies!"
Svétdien notika talkas Eg¬u ielå unOgresgala “Dårziños”.
Kå informé domes komunålåsnoda¬as vides speciålists AivarsBigaçs, teritorijas sakopßana Zilajoskalnos ßajås brîvdienås nevaréjanotikt: “Brîvdienås Zilajos kalnosnotika sanitårå cirte - tika izcirsti miz-grauΩu sagrauztie koki, kå rezultåtåtur atrasties bütu bîstami.”
V. Jahimoviça ir nesapratné par to,kåpéc iedzîvotåji neslédz lîgumus ar
firmåm, kas veic atkritumu izveßanu.“Kopjot Rüpnieku ielu, redzéjåm – turatståtås sadzîves atkritumu kaudzespieder apkårtéjiem iedzîvotåjiem!Esam lügußi iedzîvotåjus slégt lîgu-mus, turklåt tådus, kas paredz atkritu-mus izvest bieΩåk nekå divas reizesgadå, bet iedzîvotåji uzskata, kaviñiem nav nekådu atkritumu, kasbütu jåizved. Ûél, ka talkas brîdîneviens iedzîvotåjs, kurß dzîvo piemüsu koptås teritorijas Rüpnieku ielå,neizrådîja atsaucîbu un nepievie-nojås talcinieku pulkam,” saka V.Jahimoviça.
Ogres novada domes finanßuekonomikas noda¬as vadîtåja S.Velberga piedalîjås Ogres upes krastasakopßanas talkå. “Kopjot teritoriju,atpütas vietås bija atrodamas visaiplaßa dzérienu sortimenta pudeles, kasßeit bija nonåkußas no veikalu plauk-tiem,” saka S. Velberga, “Ûél, ka cil-véki nevar atpüsties, aiz sevis atståjottîrîbu, bet atkritumus iemet tuvåkajoskrümos. Talkas laikå sastaptos cil-vékus aicinåjåm pievienoties mums,diemΩél tikai divi kungi nedaudzpalîdzéja. Savåcåm ¬oti daudz atkritu-mu. Tikai bédîgi par to, ka nepaies neilgs laiks, kad ßî apkårtne büs tåda patikå iepriekß.”
R. Javoißs ir ¬oti noraizéjies pariedzîvotåju attieksmi: “Ogres upeskrastå atradåm divas atkritumu urnas,kuras bija iemestas upé, arî vienssoliñß no atpütas vietas pårce¬ojis uzupi. Tur samestas arî alkohola pude-les.” R. Javoißs informé, ka talkåOgres upes krastå savåkti 40 maisi aratkritumiem.
V. Jahimoviça lüdz iedzîvotåjusizrådît atsaucîbu arî turpmåk, jo dometalkotåjus var atbalstît ar talkainepiecießamo – cimdiem, maisiem untransportu. “Vél palika daudznesakoptu teritoriju, tå ka darbu irdaudz! Bütu lügums iedzîvotåjiemuzturét kårtîbå sakoptås teritorijas,”saka V. Jahimoviça.
Ogres novada domes komunålåsnoda¬as ekonomiste ˆina Mis¬inçukapievérß uzmanîbu tam, ka daudzdzî-vok¬u namu iedzîvotåjiem saskañå arapstiprinåto tarifu par atkritumuizveßanu ik ménesi bütu jåmakså Ls0,30 lîdz Ls 0,37 – atkarîbå no måjaslabiekårtotîbas, bet patiesîbå vienamiedzîvotåjam ménesî jåmaksåapméram Ls 0,80, jo atkritumu irdaudz vairåk. “Vairåkkårt ir redzéts,ka pilsétas atkritumu konteinerusizmanto privåtpersonas, par ko, pro-tams, viñi nemakså, bet paßi lîgumusar atkritumu izveßanas firmåm slégtnevélas,” saka ˆ. Mis¬inçuka.
Protams, paßiem iedzîvotåjiemvajadzétu saprast, ka, atståjot aiz sevistîrîbu, citiem viñu atkritumi nebüsjåvåc un uzturéties pilsétå büs daudzpatîkamåk.
Baiba Trumekalne
Pilséta k¬uvusi spodråka
OGRES CENTRÅLAJÅ BIBLIOT‰KÅ24. aprîlî pulksten 17 Ogres centrålås bibliotékas pasåkumu zålé notiks grå-
matas “100 lauku sétas Latvijå” atvérßanas svétki. Tikßanås ar tås autoriem Aivaru Ber˚i, Dainu Bruñinieci un ‰riku Hånbergu.
latvießu valodas prasmé un jåzin Latvijas vésture, Satversme, himna. Atseviß˚åmgrupåm ir atbrîvojumi un atvieglojumi. Vai ir jåmakså valsts nodeva, iesniedzot iesniegumu?
Valsts nodeva ir jåmakså tikai vienå gadîjumå: iesniedzot iesniegumu natura-lizåcijas kårtîbå. To var izdarît jebkurå bankå vai pasta noda¬å. Svarîgi irnoskaidrot valsts nodevas samaksas rekvizîtus. Pamatnodeva ir Ls 20,-, vairåkåmgrupåm tå ir Ls 3,- ; ir arî tådas grupas, kuråm nav jåmakså.Cik ilgs ir Latvijas pilsonîbas iegüßanas process?
Pilsonîbas likums paredz, ka naturalizåcijas kårtîbå pilsonîbu iegüst gada laikåpéc zinåßanu pårbauΩu nokårtoßanas, bet praktiski tas notiek åtråk.