1 Latvijas Jūras akadēmija Kuģniecības vēstures mācību materiāls 1V366 2015
Jul 24, 2016
1
Latvijas Jūras akadēmija
Kuģniecības vēstures
mācību materiāls
1V366
2015
2
Satura rādītājs
Senākie navigācijas līdzekļi ..............................................................................................
Tēzes ..........................................................................................................................
Laga............................................................................................................................
Lote ............................................................................................................................
Peilējuma riņķis .........................................................................................................
Saules akmens ...........................................................................................................
Saules plāksne ...........................................................................................................
Kvadrants ...................................................................................................................
Oktants .......................................................................................................................
Sekstants ....................................................................................................................
Krusta nūja .................................................................................................................
Back staff ...................................................................................................................
Tālskatis .....................................................................................................................
Kartes .........................................................................................................................
Bāka ...........................................................................................................................
Astrolābija .................................................................................................................
Smilšu pulkstenis .......................................................................................................
Kompass ....................................................................................................................
Izmantotā literatūra ....................................................................................................
Kara kuģi viduslaikos un to raksturojums .........................................................................
Aizvēsture un senie laiki ...........................................................................................
Viduslaiki ..................................................................................................................
Drekkar ......................................................................................................................
Snekkja ......................................................................................................................
Galera ........................................................................................................................
Koge ..........................................................................................................................
Kara kuģi tālo austrumu zemēs .................................................................................
Turtle ship ..................................................................................................................
Castle ship .................................................................................................................
Secinājumi .................................................................................................................
Izmantotā literatūra ....................................................................................................
7
8
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
31
37
40
41
44
46
48
49
50
51
3
Vikingu perioda kuģošanas līdzekļi un to raksturojums ...................................................
Vikingu raksturojums ................................................................................................
Tirdzniecības kuģi .....................................................................................................
Knarr ...................................... ...........................................................................
Byrding ..............................................................................................................
Kavri ..................................... ............................................................................
Kara kuģi ..................................... .............................................................................
Drekar ................................................................................................................
Busse .................................................................................................................
Skeid ..................................................................................................................
Citi kuģu tipi ..............................................................................................................
Kuģu uzbūve ..............................................................................................................
Navigācijas līdzekļi ...................................................................................................
Izmantotā literatūra ....................................................................................................
Ievērojamākās jūras kaujas pasaules karu vēsturē jaunojos laikos ...................................
Mērķi un problēmas ...................................................................................................
Tēzes ..........................................................................................................................
Jauno laiku stiprākās flotes ........................................................................................
Izmantotie kuģi ..........................................................................................................
Galeons ..............................................................................................................
Līnijas kuģis ......................................................................................................
Tvaikoņi .............................................................................................................
Bruņu kuģis .......................................................................................................
Drednauts ...........................................................................................................
Linkors ...............................................................................................................
Ievērojamākās cīņas ...................................................................................................
Diu cīņa .............................................................................................................
Lepanto cīņa ......................................................................................................
Cīņa Lamanšā ....................................................................................................
Česapīkas cīņa ...................................................................................................
Nīlas cīņa ...........................................................................................................
Trafolgāras kauja ...............................................................................................
Hemp-Tonraudas cīņa .......................................................................................
Santjāgo-de-Kuba cīņa ......................................................................................
Tušimas kauja ..................................... ..............................................................
53
54
55
56
57
58
59
59
60
61
62
63
66
67
68
69
70
71
78
78
79
80
81
82
83
84
84
85
86
87
88
89
90
91
92
4
Jutlandes cīņa ....................................................................................................
Kuģu apbruņojums ....................................................................................................
Izmantotā literatūra ....................................................................................................
Izcilākie jūras braucēji.......................................................................................................
Lielo ģeogrāfisko atklājumu cēlņi .............................................................................
93
94
96
98
99
Tēzes..........................................................................................................................
. Kristofors Kolumbs ..................................................................................................
Vasko da Gama ........................................................................................................
Fernāns Magelāns .....................................................................................................
Pasaules kolonizācijas progresija .............................................................................
Secinājumi ................................................................................................................
Izmantotā literatūra ..................................................................................................
Tvaikoņi, to uzbūve un kuģu tipi .....................................................................................
Tēzes .........................................................................................................................
Pirmais tvaika dzinējs ...............................................................................................
Pirmā tvaika laiva .....................................................................................................
No tvaika laivām uz tvaika kuģiem ..........................................................................
Tvaika kuģi ...............................................................................................................
Savannah (1819. g.) ..................................................................................................
„Aaron Manby‖ (1822. g.) .......................................................................................
No dzenratiem uz dzenskrūvēm ...............................................................................
Great Eastern (1858. g.) ...........................................................................................
Latvijas kuģu būvētava .............................................................................................
Tvaikoņi Latvijā .......................................................................................................
Izmantotā literatūra ..................................................................................................
Kuģošanas kanāli, to uzbūve un kuģošanas nosacījumi ...................................................
Tēzes .........................................................................................................................
Kanālu klasifikācija ..................................................................................................
Suecas kanāls ............................................................................................................
Belmor-Baltijas kanāls .............................................................................................
Donovas kanāls ........................................................................................................
Panamas kanāls ........................................................................................................
Kolona ......................................................................................................................
Izmantotā literatūra ..................................................................................................
100
101
105
110
113
114
115
116
117
118
121
124
126
127
128
129
130
132
134
137
138
139
140
143
148
152
154
158
159
5
The biggest Latvian ports and its specification (1918. – 1944. y.) ..................................
Thesis .......................................................................................................................
Port of Riga ..............................................................................................................
Port of Ventspils ......................................................................................................
Port of Liepāja .........................................................................................................
Other Latvian ports ..................................................................................................
Sources used ............................................................................................................
Latvijas Republikas karaflotes raksturojums (1918. – 1940. g.) .....................................
Būvprogramma ........................................................................................................
Cīņa ar Bermontu. Ārzemju kara kuģu palīdzība ....................................................
Flotes sastāvs ...........................................................................................................
Eskadra nodibināšana ..............................................................................................
Aizžogotājtraleru divizions „Imanta‖ un „Viesturs‖ ...............................................
Zemūdenslaivu divizions „Ronis‖ un „Spīdola‖ .....................................................
Jūras aviācijas divizions ...........................................................................................
Jūrnieku mācības ......................................................................................................
No eskadra līdz kara flotei 1927. – 1938. g. ............................................................
Ievērojamākās personas ...........................................................................................
Archibalds Keizerlings ....................................................................................
Teodors Spāde ..................................................................................................
Hugo Legzdiņš .................................................................................................
Kārlis Kalācis ...................................................................................................
Eduards Verners Puķītis ...................................................................................
Starptautiskā sadarbība ............................................................................................
Sadarbība ar Somiju .........................................................................................
Militārā sadarbība ar Lielbritāniju ...................................................................
Militārā sadarbība ar Iguaniju...........................................................................
Secinājumi ...............................................................................................................
Tēzes ........................................................................................................................
Izmantotā literatūra ..........................................................................................................
160
161
162
166
168
170
171
172
175
176
177
179
180
181
182
184
185
187
188
192
195
197
199
200
200
202
203
204
205
206
6
Lielākās Ziemeļamerikas ostas un to raksturojums .........................................................
10 lielākās Ziemeļamerikas ostas ............................................................................
Lielāko Ziemeļamerikas tirdzniecības ostu lokācijas vietas kartē ...........................
Dienvid-Luiziānas osta ............................................................................................
Hjūstonas osta ..........................................................................................................
Port of Prince Ruper ................................................................................................
Vankūveras osta .......................................................................................................
Secinājumi ...............................................................................................................
Izmantotā literatūra ..................................................................................................
207
208
209
211
214
216
217
223
224
7
Senākie navigācijas līzekļi
http://www.freewallpaperfullhd.com/wp-content/uploads/2015/03/wallpapers/5120x3200.jpg
8
Tēzes
Navigācijas līdzekļi parādījās jau
senajos laikos;
Daļa seno navigācijas līdzekļu ir
attīstījušies līdz pat mūsdienām;
Navigācijas līdzekļi bija izgudroti drošai
kuģniecībai;
Astronomijas ierīces palīdzēja
orientēties pēc debess ķērmeniem.
9
Ievads
Kas ir navigācija?
Navigācija ir zinātne par kuģu un citu kustīgu objektu
vadīšanu .
Ko tā risina?
Galvenokart tā risina paktiskus uzdevumus, nosakot
objektu atrašanās vietu, izdevīgako maršrutu, kursu,
atrumu, veikto attālumu, kartejas vides faktoru izraisitas
novirzes.
Kāpēc radās nepieciešamība pēc navigācijas?
• Pirmās atsauces par juras kartēm parādījās 490g. p.m.ē ,
bet tas kartes vairāk izskatījās pēc zīmējumiem un tāpēc
jūrnieki sākumā kuģoja tuvu krastam un vadījās pēc tā
ko paši redz.
• Kuģoja pārsvarā dienā, naktis pavadīja pie ostas.
• Pirmā zināmā civilizācija, kas sāka attīstīt navigāciju
bija Feniķieši ap 2. gt. p.m.ē.
10
Laga
Lāga tika izmantota, lai
noteiktu kuģa ātrumu
attiecībā pret ūdeni.
Izmantoja koka dēli, kurš
bija piesiets pie līnes,kurā
bija iesieti mezgli noteiktos
attālumos. Dēli pārmeta pāri
bortam un līnei ļava ritināties noteiktu laiku,
skaitot mezglus. Pēc mezglu skaita noteica
ātruma.
https://mycitymusings.wordpress.com/tag/chip-log
11
Lote
Standarta lote = 20fathomi (36,58m) un 7mārciņas (3,18kg)
• Lote ir ierīce ūdenstilpnes dziļuma mērīšanai kā arī
grunts seguma noteikšanai.
• 14.gs. Navigācijas pieraksti: «jums jādodas uz
ziemeļim līdz dziļums sasniedz 72 fathomas, pelēkas
smiltis, tad turpiniet doties uz ziemeļiem, līdz okeāna
gultnē sāk parādīties dubļi‘. Tad mainiet kursu ziemeļi-
austrumi»
• 72 fathoms= 131,67m •
http://vascodagamaa.weebly.com/tools.html
12
Peilējuma riņķis
Peilējuma riņķi izmantoja vikingi, jo Baltijas jūrai
raksturīgas apmākušās debesis. Pārsvarā vikingi
orientējas pēc saules un tāpēc lai noteiktu ģeogrāfisko
platumu izmantoja Peilējuma riņķi. Peilējuma riņķi
atbalsta pret bortuvai citu stacionāru virsmu un tālāk dēļ
kuģa šūpošanās un vibrācijām kādu brīdi novēro vidējo
saules augstuma atzīmi.
Šīs navigācijas instruments nav pārāk precīzs, bet
vikingiem arto pietika, lai nonāktu galamērķī.
http://news.discovery.com/history/secrets-of-the-viking-sun-compass-after-dark-140325.htm
13
Saules akmens
Saules akmens- tiek dēvēts ka kalcija kristālu.
Vikingi viņu izmantoja kad bija miglains un apmācies
laiks, lai noteiktu precīzi saules novietojumu. Vikingi
izmantoja divas metodes, ka to izmantot.
1) Kristālam cauri spīdot gaisma polarizējās un uz pamatni
rādīja divus punktus, tad šo iekārtu jāgroza līdz kamēr
punkti savienojās.
2) Veica divus mērījumus, kristālu pagrieza pret kādu
mākoni un novēroja līdz tas sāka visgaišāk mirdzēt, tad to
atkārtoja pēc kāda brīža, un abu šo virzienu krustpunkts
rādīja uz saules virzienu.
https://en.wikipedia.org/wiki/Sunstone_(medieval)#/media/File:Silfurberg.jpg
14
Saules plāksne
Navigācijai izmantoja vikingi. Viņi bija novērojuši kā
saule ir novietota pret horizontu dažādos gadalaikos. Pēc
saules augstuma un aptuvenas pozīcijas vikingi noteica
laiku. Pēc tam tikai atlika nolasīt no saules plāksnes
rādījumus, salīdzināt ar noteiktas diennakts un gadalaika
labojumiem un palabot kuģa virzienu no kursa.
http://www.viking.no/the-viking-travels/the-vikings-at-sea/navigation-instruments/
15
Kvadrants
• Kvadrantus pirmie sāka izmantot Eiropieši.
• Jūrnieku kvadranti pirmo reizi parādījās 15 gadsimta
vidū.
• Tas ir no koka veidots ceturtdaļaplis, kuram no stūra uz
leju ir rādītājs. Tā stūrim bija jārāda uz zvaigzni vai
sauli, un rādītājam attiecīgi uz debess ķermeņa
augstumu kvadranta skalā, tā nosakot ģeogrāfisko
platumu
• Šis instruments tomēr tika reti izmantots, jo tika atzīts,
ka tas nav īsti piemērots uz ejoša kuģa.
http://www.solideas.com/DeAnza/TrailGuide/San_Diego/
16
Oktants
• Oktantu izgudroja ap 1730. Gadu neatkarīgi viens no
otra džons Handlijs (john handley) und tomas godfrijs
(thomas godfrey)
• Metode balstās uz spoguļa izmantošanu.
• Darbojas līdzīgi kā sekstants
17
Sekstants
Tas aizstāja oktantu, kurš nebija piemērots navigēšanai
naktīs.
Paredzēts leņķa noteikšanai starp debess spīdekli un
horizontu.
Nakts laikā platumu var atrast izmērot vertikālo leņķi
starp Polārzvaigzni un horizontu.
Ar to var izmērīt leņķi no 0 līdz 120 grādiem.
18
Krusta nūja
Tiek uzskatīts, ka tika izgudrota ap 14.gs. To izgudroja
ebreju matemātiķis Levi Ben Gersons.Tas sastāvēja no
metra gara, šaura delīša, kuram perpendikulāri tika
piestiprināts vēl viens dēlis, kuru varēja brīvi pārvietot pa
garāko dēli. Uz garāka dēļa bija grādu atzīmes. Nūju
novieto tā,ka apakšējais dēlis ir tieši pret horizontu, bet
augšējais dēlis tieši novirzīts pret sauli. Uz garākas nūjas
tika nolasīts augstums un pēc tabulas tika nolasīti platuma
grādi, pēc kuriem kuģot. Jūrā viņu sāka izmantot 1514.g
https://en.wikipedia.org/wiki/Jacob%27s_staff
19
Back staff
• To izgudroja Dzons Deiviss 1594.gadā
• Tā darbības princips ir līdzīgs kā krusta nūjai.
• Krusta nūja bija slikta redzei, jo bija jāskatās uz sauli,
ar šo instrumentu nav jāskatās tieši saulē.
• Garākās nūjas galā ir piestiprināts bīdāms dēlītis ar
caurumu pa vidu. Skatoties tam cauri cauruma
augšgalam ir jābūt zem saules un apakšdaļai pretim
horizontam.
http://www.vos.noaa.gov/MWL/aug_08/navigation_tools.shtml
20
Tālskatis
Tālskatis ir optiskā ierīce, lai novērotu
tālus objektus.
Tas sastāv no divām daļām , objektīva un
okulāra , kas paredzēts attēla palielināšanai. Ir
divi tālskatu tipi : Galileja , kas rāda precīzu
attēlu un Keplera , kas rāda apgrieztu attēlu ,
jo tam ir sakopojošs okulārs
http://www.concordmuseum.org/spyglass.php
21
Kartes
Pirmās kartes tika paradītas, kad jūrnieki savus
ceļojumus
atlika uz papīra. Šīs pirmās kartes nebija precīzas, bet bija
ļoti vērtīgas un turējās slepenībā no citiem jūrniekiem.
Jūras navigācijas kartes ietver sevī kuģošanas teritoriju
un blakus esošos piekrastes reģionus. Kvalitatīvs
pavērsiens navigācija notika pēc 1541.g., kad Gerhards
Krēmers izgudroja Merkatora karti, vēl to sauca par
cilindrisko Merkatora projekciju. Uz šīm kartēm attēlo
galvenokārt jūras un okeānus, bet nedaudz arī sauszemes.
Tās ļāva kuģa kursu attēlot uz reālas izliektas Zemes ka
taisnu līniju.
http://www.geographicus.com/blog/tag/antique-map-appraisal/
22
Bākas
Bāka ir tornis , vai kāda cita veida konstrukcija. Kas savā virsotnē naktī izstaro gaismas staru , lai brīdinātu kuģus par briesmām , dienā tie bij dūmi. Viena no zināmākajām bākām ir Aleksandrijas bāka.
Aleksandrijas bāka, pazīstama arī kā Faras bāka, bija laika posmā no 280. līdz 247. gadam p.m.ē. būvēta bāka, Farosas salā Aleksandrijā, Ēģiptē. Tā tika celta Ptolemaja II Filadelfa valdīšanas laikā. Bāka tika izmantota, lai jūrniekiem rādītu ceļu uz ostu nakts laikā. Tās augstums bija starp 120 un 140 metriem. Ilgu laiku tā bija visaugstākā cilvēku celtā būve. Aleksandrijas bāka ir viens no Septiņiem pasaules brīnumiem.
23
Astrolābija
• Astrolābijas pirmssākumi meklējami senajā Grieķijā,
bet to pilnveidoja Arābi.
• Tas ir viens no senākajiem mērinstrumentiem. tas
izgudrots 150 g p.m.ē.
• Navigatoram jāpaceļ astrolābs virs galvas un jāskatās
caur diviem izurbtajiem caurumiem un kad caur abiem
caurumiem ir saskatāms debess ķermenis, jānolasa
platuma grādi.
http://www.astrolabes.org/pages/individual.htm
24
Smilšpūlkstenis
Ir vienkāršs mērīšanas instruments.
Smilšpūlkstenis vērtību iegūst tikai ap 14.gs.
25
Kompass
No Ķīnas vispirms arābi, no tiem eiropieši pārņēma
kompasu, kuru sāka plaši izmantot 13.gs. Kompasa
galvenā sastāvdaļa ir kompasa kārbiņa, disks ar skalu no 0
līdz 360 grādiem un magnetizētu šautru, kas brīvi
griežoties, Zemes magnētiskā lauka ietekmē nostājas
ziemeļudienvidu virzienā. Vēlāk, Itāļu indžiniere Džovanni
Hloja, kopmasu ielika korpusā un tas tika izmantots uz
kuģa.
http://www.vos.noaa.gov/MWL/aug_08/Images/Time-Keeping.jpg
26
Izmantotā literatūra
• D.J. House «Seamanship techniques shipboard and
marine operations», Routledge (3 edition) 2004, ISBN
0750663154
• D. S. Johnson, J. Nurminen «The history of Seafaring
Navigating the worlds oceans» Conway, First Edition
edition, 2010 ISBN 184486040X
• Васин А.Г.,Ляльков Э.П.,Навигация,
«Транспорт»,1981
• Hugo Legzdiņš,Navigācija‖Zvaigzne‖ 1971.g.
• Hugo Ledzdiņš , Navigācija II daļa ‗‘Zvaigzne‘‘
1971.g.
• John Davis «Seamens secrets» 1594
http://www.stexboat.com/books/seasecr/dseasec1.htm
27
124
Kara kuģi viduslaikos un to raksturojums.
https://2.bp.blogspot.com/-KhTosZr_nJ4/VGR4TW8IkxI/AAAAAAAAAXc/gyY-2mdBPiE/s1600/Carrack%2Bship.jpg
28
Aizvēsturiskie un senie laiki
Pirmie peldlīdzekļi:
Divas trešdaļas pasaules virsmas klāj ūdens. Lielākā daļa
cilvēku uz šīs planētas dzīvo ūdens tuvumā vai netālu no
krasta gan senatnē gan mūsdienās. Cilvēki vienmēr ir
bijuši ļoti zinātkāri, taču ūdens agrāk šķita kā nepārvarams
šķērslis. Laika gaitā, vairāku gadsimtu garumā cilvēce
pamazām iepazina ūdens spēku, saprotot, ka ūdens
enerģijai, vējam ir milzīgs potenciāls. Tādā veidā
tradicionālo transportu pa sauszemi papildināja arī
pārvietošanās pa ūdeni. Taču tam bija nepieciešami
pielāgoti, specializēti transportlīdzekļi, kas peld pa ūdens
virsmu un negrimst. Tā, lūk, parādās pašas vienkāršākās
laiviņas (vienkoči), plosti, primitīvas kanoe laivas, kas
būtībā ir arī mūsdienu laivu un kuģu priekšteči no kuriem
attīstījās visa tālākā kuģniecības nozare. Jāpiemin, ka katrā
Zemes reģionā attīstība bija atšķirīga un nenotiek
vienlaicīgi. Piemēram, senajās Tālo austrumu valstīs un
dažādās okeānu salās peldlīdzekļi bija pazīstami daudz
agrāk nekā Eiropas zemēs un citur.
29
Vienkoči un plosti
Pirms
viduslaiku
perioda tika
izmantoti
šāda tipa
vienkoči.
Par plostiem uzskata peldlīdzekļus, kas būvēti ar
diezgan primitīvām un vienkāršām metodēm, dažādos
veidos nostiprinot koka gabalus(parasti baļķus, bambusa
un citu koku stumbrus). Lai plosts neizjuktu un nesadalītos
tā elementi tika sasieti kopā ar dažāda materiāla virvēm,
striķiem, jo metālu tajos laikos konstrukcijās vēl
neizmantoja. Par striķiem varēja kalpot dažādas izcelsmes
dabīgi materiāli: koksnes miza, dažādas šķiedras- kokosa,
citu augu-, protams, arī dzīvnieku izcelsmes- iekšējie
orgāni, apmatojums.
https://an.wikipedia.org/wiki/Galera/boat.jpg
30
Kanoe laivas
Varētu šķist, ka šis laivu tips attīstījies nesenā pagātnē,
taču tā nemaz nav!
Pirmās kanoe tipa laivas atrastas mūsdienu Nīderlandes
teritorijās, datējamas ap 8200 līdz 7600 gadus pirms
Kristus. Paralēli Eiropas zemēm arī citur šādas laivas jau
bija pazīstamas, piemēram Austrālijas aborigēni un
Amerikas pirmiedzīvotāji izmantoja kanoe, taču būvētus
no citādiem materiāliem un dažādās tehnikās.
Šīs laivas ir ļoti līdzīgas senākajām vienkoču laivām,
taču atšķīrās ar pielāgotu plūdlīniju formu, garumu un
lielumu. To galvenie izmēri un parametri: garums
apmēram 4,3 metri , platums līdz 1,5 m un svars apmēram
23 kg. Pateicoties to niecīgajam svaram, tās bija vieglāk
transportēt pa sauszemi, pārvietoties pa sekliem ūdeņiem.
Laigan tās bija viegli sabojāt, uztriecoties uz akmeņiem,
šķēršļiem, tomēr kanoe laivu plus bija to samērā vieglā
apkope un remonts.
31
Viduslaiki
Lai aprakstītu laika periodu pasaules vēsturē starp
senajiem laikiem un renesansi cilvēki izmanto frāzi
"Viduslaiki" , kuru attiecina uz apmēram 10 gadsimtu ilgu
laika posmu Eiropā starp Rietum Romas krišanu 476.g
mūsu ērā un 14. gadsimtu- renesanses sākumu. Ne visur
viduslaiku pāreja uz renesansi norisinājās vienā laikā- tā,
piemēram, mūsdienu Latvijas, Baltijas teritorijā renesanses
jeb ‗‘atdzimšanas‘‘ laikmeta idejas izplatījās vēlāk- 16/17.
gs. Šis periods iegājis vēsturē arī ar nosaukumu ‗‘Tumšie
laiki, ‘‘ jo tajā laikā nebija nedz spīdošu zinātnisku
sasniegumu, nedz izcili līderi dzimuši, cilvēki dzīvoja
netīrībā, trūkumā, piedzīvoja brutālu vardarbību, kas
noveda pie daudzu tam laikam neiedomājamu, neārstējamu
slimību izplatīšanās- tā, piemēram, 14. gs sākumā Eiropu
pāršalca noslēpumaina slimība, kas pazīstama kā "Melnā
nāve" (buboņu mēris), kuras uzliesmojumos iet bojā
apmēram 20 miljoni cilvēku Eiropā — 30 % no kontinenta
iedzīvotāju. Tā kā cilvēki dzīvoja saspiestībā, tad īpaši
nāvīga šī slimība bija pilsētās, kur to bija neiespējami
apkarot, jo cilvēki visu laiku bija kontaktā viens ar otru, un
32
netīrība izraisīja strauju grauzēju (žurku) savairošanos, kas
bija bīstamās mēra baktērijas pārnēsātāji.
Pēc Romas krišanas nebija vienotas valsts, pārvaldes,
liela daļa Eiropas bija sašķelta, sadrumstalota. Tā vietā
katoļu baznīca kļuva par visspēcīgāko varas institūcija
viduslaiku periodā. Karaļi, karalienes, valdnieki būtībā bija
katoļu baznīcas pakļautībā, tāpēc par noteicēju šajā periodā
kļuva tieši baznīca. Reliģijai viduslaikos jeb garīgajai
dzīvei bija vislielākā nozīme.
Tajā pašā laikā savu varenību pastiprināja islāma
pasaule, kļūstot arvien spēcīgāka. Pēc pravieša
Muhameda nāves 632. gadā, musulmaņi iekaroja lielu
daļu no Tuvajiem Austrumiem. Islāma reliģijas varenības
virsotnē to teritorijas bija pat 3 reizes lielākas nekā
Kristietības izplatības areāls. 11. gs beigās katoļu baznīca
sāka atļaut militārās ekspedīcijas, jeb kā to dēvē
mūsdienās- Krusta kari-, kā galveno uzdevumu sākumā
izvirzot, izraidīt musulmaņu 'neticīgos' no Svētās zemes.
Krustnešu simbols bija sarkans krusts uz apģērba, kas
kalpoja kā simbols grēku piedošanai, nonākšanai debesīs,
kam krustneši ļoti ticēja. Viņi saņēma arī vairākas
atlīdzības, piemēram, viņu īpašuma aizsardzību no
baznīcas puses un piedošanu dažu aizdevumu veidu
33
maksājumiem. Krusta karu aizsākumi rodami 1095. gadā,
kad pāvests Urbāns sasauca kristiešu armiju, lai izcīnītu
ceļu uz Jeruzalemi, līdz pat 15. gs beigām . Šajos karos
neviens neuzvarēja, patiesībā daudzi tūkstoši cilvēku
zaudēja dzīvību.
34
Kuģniecība viduslaikos
Lielās laivas, kuģi
pārvietotos, tie tika airēti.
Airēšana Viduslaiku kuģus,
ne tā kā mūsdienās,
darbināja ,galvenokārt,
cilvēku fiziskais spēks- lai
bija īpaši smags darbs, fiziska slodze, tāpēc nedaudz vēlāk parādījās arī pirmā
bura, kas būtiski atviegloja jūrnieku ikdienas pienākums,
taču nenovērsa visus trūkumus, piemēram, peldlīdzeklis ar
buru varēja pārvietoties tikai labvēlīgu, piemērotu vēju
laikā.
Viduslaiku posma sākumā kuģu būvē vēl joprojām tika
izmantotas senās tradīcijas, kas pārmantotas no paaudzes
paaudzē, tomēr cilvēki saprata, ka jāveic daži uzlabojumi,
kas, paplašinoties tirdzniecības apjomiem un karadarbībai,
bija ļoti nepieciešami.
http://quatr.us/medieval/science/pictures/caravelaredonda.jpg
35
Ātruma palielināšanai tika modificēta kuģošanas bura.
Saprotot, ka parastajai kvadrātveida burai ir daudz
trūkumu, ierobežojumu, ko vajadzētu mainīt. Parādās
trīsstūrveida (arābu tautām raksturīgs elements), latīņveida
buras un dažādi citi buru veidi un vairāku buru veidu
salikumi, kas dažādos pasaules reģionos bija atšķirīgi, jo
viduslaiku periodā informācijas apmaiņa bija ierobežota,
galvenokārt, garīdzniecībās ietekmes dēļ.
Par vadošajām jūrniecības lielvalstīm( patiesībā
valstiskajiem veidojumiem) viduslaiku periodā kļūst:
Bizantijas impērija, Tālo Austrumu tautas, Franku valstis,
Anglija, Austrumromas impērija kā arī Mongolija. Vēlāk
šīm tautām pievienojas arī Portugāle, Spānija, Arābu
valstis un holandieši. Visas teritorijas pārvaldīja
galvenokārt karaļnami un imperatori, kuru pakļautībā bija
lieli kareivju pulki, plašas zemes un teritorijas. Tomēr visi
varenie vadoņi konkurēja savā starpā, centās iegūt varu pār
arvien plašākām teritorijām, tāpēc bija jāizveido spēcīga
pārvaldes sistēma kā arī dažādas kaujas stratēģijas, kas
vestu daudzskaitlīgos kara pulkus uz uzvaru. Arvien
populārāka kļūst ideja par kauju pārcelšanu no sauszemes
uz ūdens, tādā veidā tiek rasti pirmsākumi kara laivu, vēlāk
kara kuģu attīstībai.
36
Paši pirmie kara kuģi meklējami seno jūrnieku
civilizāciju laikos , kas apdzīvoja Vidusjūras piekrasti-
Mezopotāmijas tautas, Feniķieši, Ēģiptieši, u.c. Pirmie
kara kuģi izveidojās jau seno laiku periodā, apmēram 1.gt.
p.m.ē. Taču par visnotaļ svarīgāko laikmetu kara attīstībai
uz ūdens kļuva viduslaiki, kad par galveno varas iekārtu
gan uz sauszemes gan jūrā kļuva Katoļu baznīca ar tās
galvu- pāvestu. Taču nevar nepieminēt arī citu tautu
devumu jūrniecībā. Par tādām tautām var uzskatīt
bravūrīgos jūras laupītājus vikingus , Tuvo un Tālo
austrumu un Eiropas tautas.
Vikingi: Vikingi viduslaiku iedzīvotāju skatījumā bija
nežēlīgi, briesmīgi laupītāji- pirāti. Tie bija cilvēki no
Vācijas ziemeļu daļas, Skandināvijas (Normandijas), kas
laupīja Eiropā un citās zemēs. Vikingi bija spēcīgi, tam
laikam atbilstoši zinoši, bravūrīgi jūrnieki.
37
Drekkar (dragon ship)
Longship tipa kuģis
11.gs.
Garums – 40m
Platums – 3m
Vietas cilvēkiem – 20 *Runā ka pie labaceļa vēja viņi trīs dienās aizpēldeja no
Dānijas krastiem līdz Senās ietekai .
http://www.fotolog.com/desvariejaments/58599804/
38
Visizplatītakie rotājumi bija pūķa
galva un pūķa aste. Stūre sastāv no īsa
un plata aira lāpstiņas , kas bija
nostiprināta kuģa pakaļgalā. Masts bija
noņemams un to izmantoja tikai
kuģošanas laikā, kaujas laikā vai ostā
to noņēma. Buru un tauvas izgatavoja
no jūras dzīvnieku ādām ( roņu ādam ),
kuģu korpusā bieži izmantoja ozola
koku.
39
Specīgākie valstiskie veidojumi viduslaikos:
Bizantijas impērija
Tālie Austrumi
Franku valstis
Anglija
Austrumromas impērija
Mongolija
40
Snekkja
Longship tipa vikingu
kuģis
Garums – 17-30m
Platums - 2,5m
Iegrime – 0,5-1m
Vietas cilvēkiem – 30
Šādi ātri kuģi bija ļoti piemeroti uzbrukumiem netalu no saviem krastiem . Šnekeriem nebija pilna klaja tikai 2 tiltiņi kuģa priekšeja daļa un pakalgaleja daļa par karotaju izvietošanej karas laikā ( лучники , арбалетчики , пращники) . Mantas un gustekni atrodas kuģa tilpne.
https://en.wikipedia.org/wiki/Longship#/media/File:Moragsoorm.jpg
41
Galera
Kuģa veids, kas
galvenokārt pārvietojas ar
airēšanas palīdzību- tam
nepieciešami daudzi
airētāji, daudz airu,
salīdzinoši zemi brīvsāni .
Sākotnēji airētāji bija
izvietoti vienā līmenī un
vienu ar vienu airi operēja vairāki airētāji- šāds tips tika
saukts par Triakontēru, Pentekontēru- atkarībā no tā, cik
daudz airētāju un airu darbina kuģi. Vēlāk airētāji tika
izvietoti vairākos līmeņos, tādā veidā iegūstot iespēju
izvietot daudzskaitlīgāku darbaspēku, kas netraucēja viens
otram. Palielinoties airu un airētāju skaitam, palielinājās
arī Galeru ātrums par vairākiem mezgliem, sasniedzot tam
laikam iespaidīgu ātrumu- 7-8 mezgli-Birēmas, Trirēmas.
https://an.wikipedia.org/wiki/Galera
42
Galerām raksturīgs garš, slaids korpuss, seklu iegrimi
un zemu brīvsānu augstumu. Tām bija vairāki masti
(parasti divi) ar trīsstūrvieda burām, taču airēšanai tika
pievērsta lielāka nozīme. Šis kuģa vieds tika aprīkots ar
tam laikam jaunu, vēl neizzinātu iekārtu- taranu. Tarans ir
izvirzījums kuģa priekšgalā pēc iespējas tuvāk ūdens līnijai
vai pat zem tās, apklāts ar bronzas plāksnēm. Tika
izmantots, lai nogremdētu pretinieku kuģus, ietriecoties to
sānos un iztriecot pēc iespējas lielāku caurumu. Šāda
metode pazīstama ar nosaukumu Taranēšana.
Galeras galvenie parametri:
Galeras tipa kuģu aizsākumi rodami jau pirms vairāk kā
3000 gadiem.
Galeras nosaukums cēlies no sengrieķu valodas, nozīmē
maza haizivs.
Galvenokārt tika darbināti ar cilvēku fiziskā spēka-
airēšanas palīdzību.
43
Pastāvēja vairāku veidu kuģi ar 30 airiem vai ar 50
airiem, pat vairāk kā 100 airētāju
Kuģim raksturīgs garš, slaids korpuss, seklu iegrimi un
nelielu brīvsānu augstumu
Airi tika papildināti arī ar trīstūrveida buru/burām( 1 vai
2 masti)
To garums sasniedza pat 35-40m , platums vairāk kā
6m,
Ieroči uz kuģa- triecis ,katapultas un lielgabali (vēlīnajos
viduslaikos)
Galeru maksimālais ātrums bija 7 līdz 8 mezgli
44
Koge (Cog)
Šiem kuģiem raksturīgs
viens masts ar
kvadrātveida buru, kuru
diezgan grūti pielietot
burāšanai, jo to varēja
izmantot tikai labvēlīgos
vējos. Tie tika būvēti ar
lielu, zemu pūpes un baka
daļu , virs tiem izbūvējot torņus kauju vajadzībām. Masta
augšējā daļā izbūvēts pastiprināts Marsa grozs no kura
varēja pārredzēt tālāk aiz apvāršņa un varēja arī efektīvāk
uzbrukt pretiniekam, šaujot ar lokiem uz citiem ieročiem.
Klāja izbūvēm nebija jumta, tāpēc kuģa apkalpes locekļu
gulēja zem klajas debess ādas maisos . Kuģis tika būvēts
pēc Klinkera jeb dēļu pārklāšanas metodes.
Pirmo reizi rakstiskos avotos Kogge kā kara kuģis tika
minēts 1234. gadā, kad Lībekas pilsēta sāka apbruņot,
pielāgot savus kuģus kara un aizsardzības vajadzībām. Tas
notika tādēļ, ka par pretinieku kļuva Norvēģijas karalis,
kas bija greizsirdīgs uz Lībekas kā Hanzas savienības
https://an.wikipedia.org/wiki/Coge
45
pilsētas lieliskajiem panākumiem, un protams ļoti varas
kārs.
Svarīgākais, kas jāpiemin šī kuģa kontekstā ir fakts, ka
šis bija pirmais kuģu tips, kas tika aprīkots ar stūres lāpstu
kuģa aizmugurē, aizstājot iepriekšējo stūrēšanas
mehānismu- stūrēšanai pielāgotu borta airi.
Galvenie koge kuģa parametri:
Kuģa garums - 15 līdz 25 m
Platums 5-8 m
Komandas sastāvs :1 kapteinis + 8-20
komandas locekļiem
Maksimālais ātrums: 33.22 km/h
46
Kara kuģi Tālo Austrumu zemēs
Tālie Austrumi-
Senā Ķīna, Japāna,
Koreja-zemes, kurās
par valdīja spēcīga
imperatoru dinastijas.
Tas ļāva šīm, no
Eirāzijas kontinenta
tik tālajām zemēm, iet
savu savdabīgo attīstības gaitu. Senās Ķīnas civilizācija
bija tik spēcīga un attīstīta, ka, tas, kas Eiropā ienāca tikai
Viduslaikos, Austrumos bija zināms jau gadsimtiem ilgi un
turēts diezgan lielā slepenībā. Tā, piemēram, par kara kuģu
aizsākumiem šajās teritorijās var uzskatīt vairākus gadu
tūkstošus pirms Kristus, tāpēc šīs tautas jau bija
izveidojušas tādus ieročus, kaujas līdzekļus un kuģošanas
līdzekļus, ko visa pārējā pasaule vēl nemaz nezināja: jūras
navigācijā tika izmantots kompass, citi navigācijas
līdzekļi, tika izgudrots šaujampulveris, daudzas efektīvas
kara tehnikas. Būtībā, Tālie Austrumi ir kara pionieri.
http://www.draconian.com/dragons/Images/Chinese%20Dragons/Chinese-Dragon-Green-17-large.jpg
47
Viņu kuģi bija ļoti savdabīgi un ievērojami atšķīrās
katras valdošās dinastijas ietekmē. Tā, piemēram, Senajā
Ķīnā Hanu dinastijas laikā (3. gs pmē- 4. gs mē) raksturīgi
pārlieku milzīgi kara kuģi, sasniedzot pat vairākus simtus
metru garumu, arī iespaidīgu augstumu. Šīs pašas
dinastijas valdīšanas laikā kuģi ieguva vairākus klāju
stāvus, iegūstot vairāk vietas kareivju izmitināšanai. Vēlāk
masīvie kuģi ieguva mazākus apmērus, taču tika aprīkoti ar
metāla bruņām no ārpuses, efektīvi izvairoties no
pretinieku uzbrukumiem. Tika izmantotas arī indīgas
gāzes, lai iznīcinātu pretiniekus.
48
Turtle ship
Korejas kara kuģis
14.gs. otrā puse
Tika izmatota dzelzs apšuve
Garums 30-35m
Platums 8m
Vietas cilvēkiem - 50
http://www.thepirateking.com/ships/ship_types.htm
49
Castle ship
Izveidojās Senajā Ķīnā Hanu dinastijas laikā (3. gs pmē- 4. gs mē)
Tā augstums bija aptuveni 33 m, daudzi klāji un katrs ar savu nosaukumu
Pirmo klāju sauca ‘’Lu’’ un otru ‘’Fei Lu’’
3 kvadrātveida buras, un masti.
http://www.chinaculture.org/gb/en_madeinchina/2005-06/21/content_69883.htm
50
Secinājumi
Kari, teritoriju iekarošana,varas izrādīšana un citi
iemesli veicināja kara kuģu attīstību viduslakos.
Galerai raksturīgs garš, slaids korpuss, seklu iegrimi un
nelielu brīvsānu augstumu
Kogge galvenokārt kuģoja Baltijas jūras ūdeņos. Tas
kalpoja gan kā tirdzniecības, gan kā kara kuģis
Drekkar bija ietilpīgākais vikingu kuģis, kuru izmantoja
sirojumiem
Snekkja bija viens no mazākajiem un izturīgākajiem
kuģiem
Turtle ship - tālo austrumu kuģis, kas guva lielu slavu
sava bruņotā klāja dēļ
Castle ship - Ķīnas kuģis, kas neparastās konstrukcijas
dēļ palīdzējēja mobilizēt karaspēku lielā skaitā.
51
Izmantotā literatūra
LJA bibliotēkā pieejamie materiāli:
The story of ships‘‘ Frank O.Braynard. izdv.
Grosset and Dunlap, 1962.g.
Ship‘‘ Brian Lovery. izdv. A Penguine Company
by Dourling Kindersley, 2004.g.
Ships and the Sea. A chronological
review‘‘Duncan Haws. izdv. AB Norbook Sweden,
1975.g.
Historic Ship Models‘‘ Wolfram zu Mondfeld.
izdv. Sterling Publishing Co. 1989.g.
World Book‘‘ 17.sējums. World Book, INC a
Scott Felzer company, 1994.g.
Постройка моделей судов‘‘ О.Курин.
Ленинград «Судостроение», 1989.g.
52
http://www.janson.no/nb/spotlighten/item/371-viking-
longships
http://www.legendsandchronicles.com/ancient-
civilizations/the-vikings/viking-longships/
http://www.iro.umontreal.ca/~vaucher/History/Prehisto
ric_Craft/
http://www.sailingahead.com/information/history_saili
ng_I.htm
http://vesture.eu/index.php/Galera
http://www.history.com/topics/middle-ages
http://www.medievalages.net/2013/09/medieval-ships-
and-explorations/
http://lost-in-history.blogspot.com/2011/08/why-did-
ships-change-during-middle-ages.html
http://www.iro.umontreal.ca/~vaucher/History/Prehisto
ric_Craft/
http://www.sailingahead.com/information/history_saili
ng_I.htm
http://www.chinaculture.org/gb/en_madeinchina/2005-
06/21/content_69883.htm
http://www.thepirateking.com/ships/ship_types.htm
53
Vikingu perioda
kuģošanas līdzekļi
un to raksturojums
https://m2.behance.net/rendition/pm/13712365/disp/9cf7560046d4b10c1d2ceeaa7813064f.png
54
Vikingi
Skandināvijas tirgotāji,sirotāji, karotāji, lauksaimniekotāji
un zvejnieki plašāk pazīstami kā vikingi bija tauta, kas iedvesa
bailes Eiropas un R-āzijas pilsoņiem. Vikingu laikmetu sauc
par 8.-11.gs, kad vikingi devās tālos jūras braucienos,
tirgojoties, sirojot un atklājot jaunas zemes.
Vikingi bija ne vien laupītāji un karotāji, bet arī izcili
kuģotāji un kuģa būvētāji. Tie gatavoja vairāku dizainu kuģus,
kuriem arī bija savs pielietojums. Skandināvu kuģi vikingu
laikmetā bija labākie Eiropā. Kā arī tie kuģoja pēc īpašiem
navigācijas līdzekļiem
55
Tirdzniecības kuģi
Vikingiem tirdzniecības kuģi bija nepieciešami, jo:
1) Vikingiem bija lietas ko piedāvāt eksportam, piem:
• Vergi;
• dažāda veidu kažokādas;
• dzintars
• valzirga ziloņkauli
• vilna
• medus
• kvieši u.t.t
2) Viņi veda mājās:
• Vergus;
• sudrabu;
• dārgakmeņus;
• zīdu;
• stiklu;
• ieročus;
• vīnu;
• garšvielas.
56
Knarr
Knarr (smagu svaru kuģi) Tika būvēts tāljūras
pārgājieniem. Tā korpus bija dziļāks un platāks nekā
karakuģiem. Kuģa vidusdaļa bija kravasdaļa tāpēc airi tika
ietilpināti ar mazām atstaprēm kuģa priekšgalā un
pakaļgalā
– Garums 16 metri
– Platums 5 metri
– Augstums no ķīļa līdz
bortam 2 metri
– Maksimālais ātrums 10
mezgli
– Krava līdz 40 tonnām
– Ekipāža 40 cilvēki
.
http://ep.yimg.com/ca/I/seagifts_2268_8376029
57
Byrding
Byrding(viegl svara kuģi) Bija daudz labākas
manevrētu spējas nekā Knarr, jo bija mazāks . Byrding
kuģi bija viegli izstumt krastā un tas varēja kuģot pa
akmeņainām vietām. Būvēja, jo gribēja tikt ar to līdz
melnajai jūrai.
– Garums 12-17 metri
– Platums 3 metri
– Maksimālais ātrums 9mezgli
– Ekipāža 7 cilvēki
http://www.navistory.com/pages/moyen-age/byrding.php
58
Karvi
Karvi Bija ļot universāls, izmantoja gan kā
tirdzniecības tā arī pasažieru un kara vajadzībām.
Labākie piemēri Gokstādas un osbergas kuģi
• Garums 21 metrs
• Platums 5 metri
• No ķīļa līdz bortam 1,5
metri
• Labākie piemēri ir
Osebergas un Gokstad
kuģi
• Ekipāža 39 cilvēki
Maksimālais ātrums 12
mezgli
http://media.web.britannica.com/eb-media/46/111646-004-7181BC9B.jpg
59
Kara kuģi
Drekar
• Mēdz saukt par- Serpentu (čūska)
• Izplatītākie kuģi vikingu karaļa flotē, simbolizēja
karaļa varu un slavu.
• Priekšgalā tika attēlota pūķa galva.
• Kuģa veidošanā tika izmantots tikai labākais koks
lai pasargātu no deformēšanās.
http://darkboar.com/vikingboat.jpg
60
Busse
• Liela kravas ietilpība un liela apkalpe
• Kuģa garums varēja pārsniegt 50m
• Kuģa priekšgalā tika novietota pūķa galva
• Šis kuģis varēja braukt pa daudz mežonīgākām upēm
• Vēlāk tika izmantots kā tirdzniecības kuģis, kas brauca pāri
jūrām.
http://www.users.globalnet.co.uk/~vikink/assets/photos/Dragonship_props.jpg
61
Skeid
– Šī tipa kuģiem bija zemāks sānu augstums un
mazāka ietilpība, kā Busse kuģiem
– Daudz šaurāki un ātrāki
– Lai pārvietotos vairāk izmantoja airus nekā buras
https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/8/86/Stockholm_Drakkar.jpg
62
Citi kuģu tipi
• Ferje
- Tika izmantotas pārvietojoties pa upēm, ezeriem mazām
distancēm
- Tie pārvadāja netikai cilvēkus, bet arī zirgus
• Skipsbat
- Izmantoja vilkšanai aiz lielajiem kuģiem
- Kalpoja kā rezerves laivas, kā arī kā glābšanas laivas
- Papildus tirdzniecības kuģiem kalpoja kā aizsegs kravai
• Skute
- Bija mazi un ļoti ātri kuģīši, lielākoties bija domāti
ātrai cilvēku un kravas transportēšanai
• Koka laivas
- Laivas, ko cilvēki izmantoja dienu dienā
63
Kuģu uzbūve
• Ķīlis
– Darināja no ozola pilnā garumā
– Tam bija jābūt sausam, lai būvniecības laikā
nerastos deformācija
• Korpuss
– Korpusa dēļus taisija pēc iespējas plānākus un tādēļ
arī no viss stingrākā koka ozola
– Sānu malas bija augstas, lai nešļaktos ūdens un būtu
kā aizsargs karotājiem
• Enkurs
– Izplatītākais bija koka enkurs pie kura bija
piestiprināts akmens
– Metāla enkurs
64
• Masts
– Masts tika taisīts no gariem taisniem ozoliem
– Tas tika iestiprināts kerlingā
– Virs kērlinga bija mastfish kas noturēja mastu
stabilu
– Tas bija noņemams, lai tas nesalūztu vētras laikā
– Uz masta piestiprināja buras
• Buras
– Bija izgatavotas no raupjas vilnas auduma
• Stūre
– Stūrēšanas airis tas bija piestiprināts pie kuģa
korpusa divās vietās ar elestīgām virvēm kuģa
pakaļgalā
– Varēja mainīt arī tā atrašanās vietu
65
1.Uzmanīgi locīti kāti ir piestiprināti
katrā galā uz ķīļa
2.Pirmā dēļu kārta ir piestiprināta pie
ķīļa un gala kātiem
3.Grīdas dēļi ir izvietoti uz pirmās
dēļu kārtas lai panāktu korpusa
formu. Pēctam uz ķīļa tiek izveidota
vieta mastam
4.Pa vidu korpusam tiek ievietoti
statņi un ķimeņkneijas, kas satur
abas puses kopā.
5. Tiek izgriezti airu caurumi uz
auģšējās joslas. Tiek ievietots masts,
klāja dēļi un stūres lāpsta. Stūres
lāpsta tiek ievietota labajā kuģa pusē.
http://www.navistory.com/pages/moyen-age/byrding.php
66
Navigācijas līdzekļi
Saules akmens-Lai noteiktu
virzienu, vikingiem nācās
izmantot kādu navigācijas
instrumentu kas strādā kā
kompass.
Krasta orientieris – Jebkāds kustīgs ķermenis krastā
Saules plāksne - Tika noteikts saules
novietojums pret horizontu dažādos
gadalaikos.
https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/1/14/Silfurberg.jpg http://www.epubbud.com/read.php?g=25LDENZF&p=1
67
Izmantotā literatūra
• V. Pāvulāns ―Skandināvijas Kuģniecība Agrajos
Viduslaikos‖ - P. Stučkas Latvijas Valsts Universitāte.
1987.gads
• Forte, R. Oram, F. Pedersen ―Viking Empires‖ -
Campbridge University Press. 2005.gads
• J. Haywood ―Encyclopaedia Of The Viking Age‖ - 279
illustrations. 2000.gads
• Martin J. Dougherty ―Vikings, a Dark History of the Norse
People‖ - New Holland Publishers. 2014.gads
• G. Williams ―The Viking Ship‖ - The British Museum.
2014.gads
• И. фон Фиркс ―Суда викингов‖ – Судостроение.
1982.gads
68
Ievērojamākās jūras
kaujas pasaules karu
vēsturē jaunajos laikos
http://cdn-4.britishbattles.com/military-prints/naval-general/sea-battle-constellation.jpg
69
Mērķi un problēmas
Mērķi:
Iepazīties ar jauno laiku jūras kara floti
Iepazīties ar ievērojamākajām jauno laiku jūras kaujām
Iepazīties ar jauno laiku kara flotes attīstību
Problēmas:
Kā jūras kara flotes attīstība ietekmēja stratēģijas
attīstību
Kā dažādas stratēģijas ietekmēja cīņas gaitas norisi
70
Tēzes
Jūras kauja ir vienreizēja īsa cīņa jūrā, atšķirībā no kara,
kurš bija ievilkts un ilgs, kuras varēja notikt jūrās, okeānos,
šaurumos, upēs un citās ielās ūdens tilpnēs.
Lielbritānijas, Francijas, Nīderlandes, Spānijas, Portugāles,
Krievijas, Vācijas, Osmāņu impērijas , ASV un Japānas
flotes bija pašas stiprākās flotes uz pasaules.
Jaunie laiki bija lielo burinieku ēra, vēlāk linkoru.
Liela daļa jūras kauju iegāja vēsturē kā lūzuma punkti
impēriju karos.
Nereti cīņas gaitu ietekmēja tehnoloģiskāki ieroči un kuģi,
bet tomēr taktika , komandiru māka, kā arī laika apstākļi
bija nemazāk svarīgi.
Jaunajos laikos diezgan stipri tika attīstīa jūras tehnika un to
apbruņojums.
Vienas no visievērojamākājiem jūras kaujam bija: Diu cīņa,
Lepanto cīņa, Cīņa Lamanšā(1588), Česapīkas cīņa, Nīlas
cīņa, Trafalgāras kauja, Hempton-roudas cīņa, Tsušimas
kauja un Jutlandes cīņa
71
Jauno laiku stiprākās flotes
Lielbritānija
Viena no stiprākājiem jauno laiku
flotēm.
Bieži karoja par valdību uz jūras ar eiropas valstĪm, sevišķi
ar Franciju, Nīderlandi un Spāniju.
Par flotes attīstības kulmināciju kļuva Napoleona kari(
1803–1815).Lielbritānija kļuva par dominējošo valsti
pasaules jūrās.
https://en.wikipedia.org/wiki/Royal_Netherlands_Navy#/media/File:Flag_of_the_Netherlands.svg
72
Francijas
Viena no stiprākājiem jauno
laiku flotēm.
Aktīvi karoja ar eiropas valstīm par valdību uz jūras.
Napoleona karos zaudējuma rezultātā, zaudēja arī ļoti
ilgstošu ciņu par dominēšanu uz jūras.
73
Nīderlandes
Stiprā flote galvenokārt bija nepieciešama komerciālo
interešu aizsardzībai.
Aktīvi karoja ar Angliu, Franciju, Spāniju un citām
Eiropas valstīm.
Pēc 1713. Holandiešu Republika iegāja lejupslīdes fāzē
un vairs nevarēja konkurēt ar Angliju un Franciju.
https://en.wikipedia.org/wiki/Royal_Netherlands_Navy#/media/File:Flag_of_the_Netherlands.svg
74
Spānijas
Visstiprāka jūras flote 16.gs un 17.gs pirmajā pusē.
Pēc dažiem ļoti nozīmīgām zaudētam jūras ciņām 17.gs
atpalikā no Lielbritānijas, Francijas un Niderlandes.
Tomēr, 18. gs. Skaitījas par 3. pasaules lielako floti.
https://en.wikipedia.org/wiki/Spanish_Navy#/media/File:Flag_of_Spain.svg
75
Krievijas
Veiksmīgi karoja Baltijas jūrā ar Zviedriju (18.gs) un
Melnājā jūrā ar Osmānu Imperiju.
Tomēr velāk atpalika tehniskā ziņā, kā rezultātu zaudēja
Krimas karu (1853-1856) un kontroli uz Melnās jūras.
http://www.crwflags.com/fotw/images/r/ru~and.gif
76
Osmāņu impērijas
Bija iesaistīta daudzos jūras konfliktos, tomēr, neskatoties uz ilgu vēsturi un eksistenci, zaudēja daudzās jūras kaujās.
http://www.crwflags.com/fotw/images/r/t~and.gif
77
Japānas
Sāka attīstīties pēc Amerikaņu intervencijas 19.gs otrajā
pusē.
Veiskmīgi attīstījas un karoja pret daudz stiprākiem
ienaidniekiem.
2. pasaules karā laikā skaitijas par pašo modernāko floti uz
pasaules, tomēr bija gandrīz pilnīgi iznicināta ar ASV.
http://www.crwflags.com/fotw/images/r/jp~and.gif
78
Izmantotie kuģi
Galeons
Liels daudzklāju buru kuģis 16. – 18. gs.
Galeonu apraksta:
500-1000 t. ūdensizspaids
2-7 klāji
50-80 lielgabali
300-600 ekipāža
https://www.google.lv/search?q=galeon&source=lnms&tbm=isch&sa=X&ved=0ahUKEwjK
kdCdqqzJAhWjv3IKHeTfD5sQ_AUIBygB&biw=1242&bih=606#imgrc=5lF2LoqsTi9V_M%3A
79
Līnijas kuģis
17. – 18. gs. Otrajai pusei kara flotes pamāts.
Tika buvēti jūras kaujām, izmantojot lineāro taktiku.
Līnijas kuģi var aprakstīt :
500-5500 t. ūdensizspaids
2-4 klāji
50-135 lielgabali
300-800 ekipāža
https://s-media-cache-ak0.pinimg.com/736x/08/dc/8c/08dc8cfd30cbe6f2f1caf7465d0ab2d7.jpg
80
Tvaikoņi
19.gs vidū tvaikoņu izgudrojums deva iespeju kuģiem
manevrēt ātrāk un bez vēja palīdzības.
Tvaikoņi gandrīz uzreiz pierādīja savu efiktivitāti.
http://www.militaryfactory.com/ships/imgs/napoleon-i.jpg
81
Bruņukuģis
19.gs. Otrājā pusē Lielbritātnijai,Francijai un ASV
parādījās tvaikoņi ar bruņas aizsardzību.
Tika izveidots jauns kuģa tips – Bruņukuģis.
Koka kuģi zaudēja savu jēgu.
http://dic.academic.ru/pictures/bse/jpg/0217321005.jpg
82
Drednauts
Jaunā klasa kuģis – linkoru dibinātājs.
All big guns.
Izmanto lineāro taktiku.
http://dic.academic.ru/pictures/bse/jpg/02143216347.jpg
83
Linkors
20. gs. Flotes pamats.
Tika buvēti jūras kaujām, izmantojot lineāro taktiku.
Linkoru var aprakstīt :
20-70 tukstoši tonnu ūdensizspaids
150-280 m garums
280-460 mm lielgabali
1000-2800 ekipāža
http://www.cyber-heritage.co.uk/hmsdrake/
84
Ievērojamākās cīņas
Diu cīņa
• 1509. gada 3.februāris
• Iesaistītās puses: Portugāles
karaliste un Kalikuta,
Gudžarta
• Iesaistītā tehnika:
Portugāles puse: 12 karakki
un 6 karavelas
Otra puse: 12 kuģi un 80
kara laivas
• Zaudēto vīru skaits nav
zināms
Šī kara rezultātā tika izveidota portugāliska indija.
Tomēr galvenais, kas tika parādīts austrumu zemēm, cik
ļoti jaudīgas ir eiropiešu karavelles un to apbruņojums, jo
neskatoties uz skaitlisku kuģu pārākumu austrumu pusē,
tie nespēja īsti neko izdarīt masīvajiem eiropiešu kuģiem
ar saviem vieglajiem un mazajiem kuģiem. Līdz ar to var
secināt, ka portugāļi guva pārliecinošu uzvaru. Tika
izveidota portugāliska indija jo portugāļu pusē piedalījās
indiešu karavīri un jūrnieki.
http://colonialism-india-china.weebly.com/uploads/1/5/2/7/15278924/680024_orig.jpg?0
85
Lepanto cīņa
• 1571. gada 7.oktobris
• Iesaistītās puses: Osmāņu
impērija un Svētā līga
• Iesaistītā tehnika: kopā
apmēram 430 galeras, 6
galeasi un apmēram 60
galioti
• Ievainotie un nogalinātie:
apmēram 39000 vīru
Šī bija cīņa no Turku-veneciāņu kara. Lai arī turki
zaudēja šo cīņu, tas nedeva īpašas priekšrocības svētajai
līgai un nedeva tai īpašas priekšrocības šajā karā. Turki
izmantoja to, ka starp līgas sabiedrotajiem nebija
sadarbības, turki ātri atjaunoja jeb uzbūvēja jaunu floti un
sekmīgi pabeidza karu. Kā arī šī kauja parādija eiropiešiem
ka neuzveicamos turkus tomēr ir iespējams sakaut.
http://nobility.org/2012/10/04/lepanto
86
Cīņa Lamanšā
Tā notika 1588.gada
30.jūlijs– 8.augusts
Iesaistītās puses:
Spānija un Anglija
Iesaistītā tehnika:
apmēram 370 kuģi
Kritušie un
ievainotie: apmēram
29000 vīru
Cīņa notika starp Angliju un Spāniju Lamašā. Būtībā ar
šo kauju spāņi gribēja samazināt angļu ietekmi uz spāņu
nīderlandi, bet tā bija neveiksme, jo angļi diezgan viegli
viņus sakāva, jo jau 30 jūlijā bija pamanīti un tika
izsldināta trauksme, bet ne mazāk nozimīgs arī bija
tehnikas pārsvars angļu pusē. Cīņas bija lielākoties no
attāluma. Pēc nedēļas cīņām spāņi nolēma padoties, jo
neilgi pirms tam viņu gandrīz sagrāva angļi un vējš tos
gandrīz iznesa krastā, tāpēc spāņi atkāpās un devās mājās
pa apkārtceļu.
http://history.parkfieldict.co.uk/tudors/the-spanish-armada
87
Česapīkas cīņa
• Cīņa notika 1781. gada
5. septembrī
• Iesaistītās puses :
Francija un Apvienotā
Karaliste
• 24 franču līnijas kuģi
pret 19 britu līnijas
kuģiem
• Ievainoto un nogalināto
skaits bija apmēram
500 vīru
Šī cīņa bija daļa no Amerikāņu neatkarības kara.Cīņa
nebija ilga un beidzās ar saullēktu. Briti guva zaudējumu.
Pēc daudziem avotiem šīs cīņas taktika no britu puses bija
bezjēdzīga, jo viņi ar šo cīņu traucēja saviem kugiem
atgādāt Rojālo armiju un aizgādāt prom bloķētos karavīrus,
kā arī piegādāt amunīciju un provīziju. Turpretī Frančiem
tas netraucēja nogādāt savu armiju uz kontinentu caur
Česapīkas līci. Rezultātā bez papildspēkiem un palīdzības,
Kornvalesam nācās padoties, kā rezultātā tika uzsāktas
pārrunas, kuras beigu beigās noveda pie tā ka Apvienotā
Karaliste atzina Ameriku par neatkarīgu valsti.
https://en.wikipedia.org/wiki/Battle_of_the_Chesapeake#/media/File:BattleOfVirginiaCapes.jpg
88
Nīlas cīņa
Cīņa notika 1798.gada
1-2.augusts
Iesaistītās puses: Francija
un Lielbritānija
13 franču līnijas kuģi pret
14 britu līnijas kuģiem
Kritušo un ievainoto skaits:
apmēram 6000 vīru
Šī cīņa bija daļa no revolūciju kariem. Šī cīņa notika tā
dēļ, ka Bonoparts gribēja ieņemt ēģipti un tam bija jābūt
pirmajam solim pret britu indiju un tai vajadzēja palīdzēt
izvākt britu armiju no franču cīņām. Jau izjeot no ostas
sākās viņa izsekošana, bet bonoparts to zināja un tas viņam
netraucēja ieņemt maltu un tādā veidā izsēdināt savu
armiju, un nolikt savus kuģus uz enkura Abukiras ostā. Tā
kā viņi to izdarīja netraucēti, tad viņi arī sagatavojās
uzbrukumam no vienas puses. Bet Nelsons bija gudrāks un
uzbruka no abām pusēm, līdz ar to guva virsroku un vinēja
cīņu.
http://antoin.livejournal.com/762593.html?thread=9680097
89
Trafalgāras kauja
Cīņa notika 1805.gada 21
un 23 oktobrī
Iesaistītās pues: Anglija
pret Franciju un Spāniju
Lielbritānijas puse: 27
līnijas kuģi un 6 citi kuģi
Otra puse: 33 līnijas kuģi
un 8 citi kuģi
Kritušie un ievainotie:
apmēram 8000 vīru
Šī cīņa bija daļa no Napaleona kariem. Šajā cīņā
virsroku guva Angļi, pietam vēl nepazaudējot nevienu
cīņu, bet Spāņi un Franči guva diezgan lielus zaudējumus.
Tomēr šajā kaujā tika nogalināts admirālis Nelsons. Un
virsroku viņi guva arī tāpēc, ka sabiedroto spēki bija
sašķelti. Kā arī ar uzvaru šajā cīņā Angļi pierādīja visiem,
ka viņu flote ir pati stiprākā pasaulē uz to brīdi.
http://tsushima.su/forums/viewtopic.php?id=4241&p=255
90
Hempton-roudas cīņa
• 1862.gada 8-9.marts
• Iesaistītās puses: ASV un Konfederatīvā amerikas štati
• Iesaistītā tehnika:
ASV: 1 bruņnesis 2 vārpstu fregates 2 buru vienmastas
1 buru fregate 1 kanonieru laiva
KAŠ:1 bruņnesis 2 koka kuģi 1 kanonieru laiva 2
palīgkuģi
• Ievainoto skaits: apmēram 400 vīru
Šī cīņa bija daļa no ASV civilkara. Šajā cīņā īšti
uzvarētāju nosaukt nevar, jo abas puses nesa zaudējumus
un savos nocietinājumos teica, ka uzvarēja šo cīņu. Tomēr
īsti ieguvumu nebija, jo ziemeļniekiem tā arī neizdevās
noņemt Norfolkas blokādi un daudzi kuģi un ieroči netika
izmantoti pilnā jaudā. Šīs kaujas rezultātā sāka būvēt
kuģus ar torņiem, kuri varēja griezties ap savu asi un šaut,
kā arī parādījās jauna kuģu klase monitori.
91
Santjāgo-de-Kuba cīņa
• Notika cīņa 1898. gada 3. jūlijā
• Iesaistītās puses: ASV un Spānija
• Iesaistītā tehnika:
ASV: 1 bruņu kreiseris, 3 eskadriļa bruņneši, 1 otrā
ranga bruņnesis un 1 palīgkreiseris
Spānija: 4 bruņu kreiseri un 2 eskadriļas
• Ievainoto un nogalināto skaits: apmēram 500 vīru
Cīņa notika Spāņu-Amerikas kara ietvarā. Šī cīņa notika
pašā kara sākumā. Spāņu flote bija nesalīdzināma ar ASV
floti, jo tā bija daudz vajāka un reāli nevarēja sakaut to un
aizstāvēt spāņu īpašumus, to misija bija drīzāk
propogandēt un iespaidot spāņu sabiedrību doties šajās
cīņās. Pēc totālas šīs Spāņu flotes divīzijas sakāves, kuras
priekšgalā bija admirālis Severva, kurš īstenībā jau pašā
sākumā zināja ka tā būs sakāve, neko nespēja iebilst jo
pavēles bija jāpilda. Pēc šīs cīņas ASV flote tika atzīta par
pašu stiprāko floti pasaulē.
92
Tsušimas kauja
Kauja notika 1905.gada 14-15maijā
Cīņā iesaistītās puses: Krievijas impērija un Japāna
Iesaistītā tehnika: apmēram 120 dažādu kuģu
Kritušo un ievainoto skaits: apmēram 7000 tūkstoši
Šī bija daļa no krievu-japāņu kara. Japāņi guva vieglu
uzvaru šajā cīņā pateicoties kuģiem, kuri bija atrāki un ar
lielāku manevrēt spēju, un vēl jo vairāk krievu tehnika bija
novecojusi un atpalikusi no japāņiem. Ne mazāk svarīgs
faktors bija tāds, ka komandieri bija gļēvulīgi un
nemākulīgi, jo tie bija vienkārši cara apkārtnes cilvēki, līdz
ar to viņiem nebija īsti sajēgas par stratēģiju, jo viņi tā
nostādīja kuģusm ka japāņi tos ļoti viegli varēja apšaudīt
un gremdēt. No tā sekoja lielākās daļas padošanās un
nonākšana gūstā, kā arī tie bija vienkārši cara apkārtnes
cilvēki, līdz ar to viņiem nebija īsti sajēgas par
stratēģijupaši komandieri padevās.
93
Jutlandes cīņa
Cīņa notika 1916. gadā 31.maijs – 1.jūnijs
Iesaistītās puses: Vācija un Lielbritānija
Iesaistītā tehnika: 257 kuģi
Nogalināto skaits: apmēram 10000 vīru
Cīņa bija daļa no 1 pasaules kara. Vācieši gribēja
demonstratīvi izsaukt uz kauju Britus, lai apšaudītu un
nogremdētu floti, bet Lielbritānija laikus saņēma ziņu par
to, ka Vācieši gatavojas uzbrukt un bija gatavi. Runājot par
kaujas rezultātu tas ir nevienozīmīgs jo abas puses
pasludināja sevi par kaujas uzvarētājie, jo vācieši diezgan
stipri iedragāja britu floti un nogremdēja daudz kuģu, kā
arī nogalināja un sagūstīja jūrniekus, bet no britu puses tā
ir uzvara, jo viņu blokāde netika caurrauta un vācu flote
netika tālāk. Tas atkal apliecināja vien to, ka britu flote ir
pati stiprākā uz zemes. Kopumā pēc šīs cīņas vācu flote
kļuva neaktīva un stāvēja ostās. Kā arī šī cīņa parādija to
ka nav iespējams kļūt par valdošo floti tikai ar vienas
kaujas palīdzību.
94
Kuģu apbruņojums
Īsti kuģu ieroču nebija jo parasti izmantoja tuvās cīņas
ieročus, tas ir zobenus, jo bija diezgan viegli tikt uz citu
kuģu klāja. Tomēr bija arī uz kuģu klāja bombardas, kuras
apzīmēja plašas konstrukcijas lielgabals un tika izmantotas
kā artilērija ierocis un parasti tas tika izmnots
nocietinājumos, tas varēja būt gan lielgabals, kurš šāva ar
2,5kg lodēm, kā arī tas kurš svēra 15 tonnas un varēja
palaist gaisā 320kg lodi. 15gs vidū kuģu bortos sāka veidot
lūkas priekš šīm bombardām. Uz kuģa bija arī gakovnits,
kurš izskatījās kā mazs leilgabals un tika iestiprināts ar
āķiem pie borta, jo atdeve bija liela un tādā veidā to
mazināja. Gakovnits dalījās divās klasēs: vieglais, kuru
apkalpoja viens vai divi cilvēki un smagajās, kuru
apkalpoja divi cilvēki. Šis ierocis šāva ar svina lodēm.
http://www.blackmark.bz/forums/index.php?showtopic=2025
95
Vēlāk arī parādījās parastie lielgabali uz kuģiem, bet
bija problēma ar to, ka daudz lielgabalus uz klāja
neuzliksi,jo tie kļuva nestabili, bet vēlāk tos sāka likt tuvāk
ūdenslīnijai un līdz ar to tika veidotas lūkas
bortā.Lielgabali tika mērīti mārciņās. Līdz ar to tās
klasificējās 12 mārciņu lielgabalos, kuri tika uzskatīti par
puslielgabalu, 24 par lielgabalu, 48 par dubulto un tā tālāk.
Tika saukts mārciņās,jo tajās mērija ložu svaru. Kā arī
parādījās gaubicas, kuras bija kautkas starp lielgabalu un
bombardu. Gaubicas bija ne mazākas kā 15 kalibri un šāva
ar skrotīm, kad pārējie ar svina lodēm, līdz ar to varēja
radīt lielus zaudējumus. Bet neskatoties uz to ieroči nebija
tendēti uz kuģu nogremdēšanu jo to bija izdarīt ļoti grūti
neskatoties uz to ka kuģi bija pilni ar ekipāžu ieročiem un
amunīciju, jo biežu lielgabali nevarēja izsist bortus, tāpēc
tie bija tendēti iznīcināt takelāžu, lai kuģis nevarētu
manevrēt un ieņemt, kaut arī tikt uz viņiem nebija viegli.
96
19 gadsimta otrajā pusē parādijās lielgabali, kuri ir
vairāk līdzīgi mūsdienu kuģu lielgabaliem, jo viņu stobros
tika iegrieztas vītnes vai vienkārši taisnas sijas. Bet līdz
tam nenonāca uzreiz, jo iesākumā sāka samazināt kalibrus,
piemēram, no 15collām uz 12collām, jo lielāka kalibra
ieroču resurs bija mazāks, līdz ar to sāka eksperimentēt ar
lodēm, jo bieži apaļās lodes nevarēja cauršaut bruņojumu
uz kuģa, bet līdz ko parādijās speciālās lādiņu galviņas, tad
lādiņš varēja izšaut cauri tik biezai bruņai cik bija lādiņa
kalibrs. No tā sekoja arī ieroču evolūcija.
https://s-media-cache-ak0.pinimg.com/736x/8e/09/41/8e0941489b2c7e6dae4b843bcee8b2f7.jpg
97
Izmantotā literatūra
Potter (1982), E.B. Sea Power: A Naval History,
world history
Dorling Kindersley Limited (2008, 2010), Battle at
sea: 3000 years of naval warfare
Brian Lavery, Dorling Kindersley Limited (2004),
Ship: 5000 years of maritime adventure
Коломб Филип, «Издательство ACT»; Terra
Fantastica (2003), Морская война(1-9 )
David Eggenberger, An encyclopedia of Battles
(Accounts of Over 1,560 Battles from 1479 B.C. to
the Present)
Brian Tunstall , Conway Maritime Press (1990)
Naval Warfare In the Age of Sail ( The Evolution of
Fighting Tactics 1650-1815)
Карло Чиполла, Центрполиграф (2007) ,
Артилерия и парусный флот ( Описание и
технология вооружения 15-18 вв.)
98
dsdcscdcscd
Lielo ģeogrāfisko atklājumu cēloņi:
Izcilākie jūras braucēji
15. – 17. gs.
http://miriadna.com/desctopwalls/images/max/Grand-Turk-frigate.jpg
99
Lielo ģeogrāfisko atklājumu cēloņi:
1) Valdnieku tieksme pēc bagātības. Starp Eiropas valstu
valdniekiem pastāv uzskats, ka tirgošanās ar Āziju padarīs
viņus bagātākus un ietekmīgākus, jo pēc austrumu precēm
(zīds, garšvielas) bija milzīgs pieprasījums;
2) Zinātkāre un avantūrisms. Tā laika jūrnieki bija pazīstami
kā drosmīgi, slavas un naudas kāri avantūristi.
3) Tehnoloģiju attīstība. Eiropiešiem bija ļoti attīstītas
jūtniecības tehnoloģijas, kas ļāva viņiem būvēt jaunus kuģus
un veidot ļoti precīzas kartes, kas ļāva viņiem kuģot pat
neredzot krastu.
4) Reliģisko uzskatu izplatīšana.
100
Tēzes:
1)Kristoforu Kolumbu finansē Spānijas karalis un karaliene, kā rezultātā 1492. Gadā tiek atklāta Amerika.
2)Vasko da Gama dodas uz Indiju apbrauktdams grūti kuģojamo teritoriju pie Āfrikas rietumiem;
3)Fernāns Magelāns dodas cauri 550 kilometru garo jūras šaurumu 38 dienas, kurš mūsdienās ir pazīstams kā Magelāna Jūras šaurums.
4)Pateicoties tam, ka Kolumbs atklāj Ameriku zem Spānijas karoga, Spānija ļoti plaši veic Amerikas kolonizāciju.
5)Lielo ģeogrāfisko atklājumu pamatā bija valdneiku tieksme pēc bagātības, kas uzskatīja, ka tirgojoties ar Āziju tie kļūs ļoti bagāti un vareni.
101
Kristofors Kolumbs
1451 – 1506
Leģendārais ceļotājs Kristofors
Kolumbs piedzima piejūras
pilsētiņā, Itālijā 1451. Gadā. Tieši
kurā, gan ir grūti spriest, jo
mūsdienās vairākas pilsētas ir sevi
pasludinājušas par Kolumba
dzimto pilsētu. Skaidrs gan ir
viens – šī pilsēta atradās piejūrā.
Kolumbs sāka kuģot kā tīnis. Viņš
uzskatīja, ka kuģot uz Rietumiem
būtu ātrāks veids, lai sasniegtu
Indiju. Kristofora Kolumba ideju
Portugalē noraidīja, tāpēc ar savu degsmi viņš devās uz
Spāniju, kur tajā laikā valdošie, t . i. Karalis Ferdinands un
Karaliene Isabella abi bija ieintriģēti idejā, un vēlāk arī
Kolumbu finansēja.
1492. gada augustā Kolumbs devās ceļā ar 3 kuģiem -
„Nina‖, „Pinta‖ un „Santa Maria‖. Pēc 2 mēnešu ilgā ceļa,
Kolumbs iebrauca mūsdienu Bahamu salu piekrastē
pārliecināts, ka tā ir Indija, kas arī izskaidro faktu, ka vietējie
https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/1/14/Ridolfo_Ghirlandaio_Columbus.jpg
102
iedzīvotāji tika iesaukti par indijāņiem. Uz šīs salas Kolums
izveido apmatni, un pašu salu nosauc par Hispanjolu. Savā
pirmajā braucienā Kolumbs ievēroja to, ka vietējie iedzīvotāji
izmanto zeltu, un, lai vēl vairāk pierādītu sevi Spāņu valdnieku
acīs, Kolumbs atveda līdzi ar sevi mazliet zeltu un garšvielas.
Ko vēl ir interesanti atzīmēt ir tas, ka Kolumbs sev līdzi uz
Spāniju paņēma 29 Indijāņus no kuriem līdz Spānijai nonāca
tikai 7.
Kad Kolumbs atgriezās Spānija, viņš kļuva par sensāciju viens
nakts laikā. Kolumbs minēja arī to, ka tur esošie Indiāņi ir ļoti
paklausīgi, un šķiet, ka viņus paverdzināt nebūtu grūti.
Protams, karalis un karaliene bija ļoti iepriecināti par jaunajām
ziņām. Viss kas viņiem tagad atlika bija izdomāt, ko darīt ar
iegūto informāciju. Viņi nolēma uz tā kapitalizēt, un 1494.
gadā nosūtīja Kolumbu otrajā ekspedīcijā ar mērķi – kolonizēt.
2. ekspedīcijā Kolumbs devās ar 17 kuģiem un viņu
pavadīja 1200 cilvēki. Kad viņi ieradās Hespanjolas izveidotajā
apmetnē, viņi konstatēja, ka tā ir izpostīta, ko, visticamāk,
izdarīja blakus salu agresīvās ciltis. Šajā 2. baucienā Indijāņi
tika paerdzināti, un ar viņu darbaspēku zipostītā apmetne tika
atjaunota, kā arī tika uzsākta zelta rakšana.
Dzīves apstākļi Hespanjola gan nemaz nebija tādi, par
kādiem Kolumbs bija stāstījis atbraucot no pirmās ekspedīcijas.
Tie arī turpināja pasliktināties, kad Kolumbs devās tālāk izpētīt
pārējās salas, kas izraisīja lielu neapmierinātību Hispanjolas
103
kolonijā. Šajā laikā arī Kolumbam izplatījās slikta slava, sakarā
ar to, ka viņš bija ļoti vardarbīgs un sadistisks.
Kolumba trešajā braucienā viņa sliktā slava arī beidzot
sasniedza Spānijas karaļa ausis. Spānijas karalis izdeva pavēli
Kolumbu arestēt, kas arī tika izdarīts, kad Kolumbs sasniedza
mūsdienas Venecuēlas krastu savas trešās ekspedīcijas laikā.
Viņš tika nosūtīts atpakaļ uz Spāniju, kur viņam tika atņemts
viņa tituls, kā arī viņš pazaudēja lielu daļu savas bagātības.
Vēlos gan piezīmēt, ka cietumā viņš netika ieslodzīts.
1498. gadā Kolumbam tiek dota atļauja piedalīties vēlvienā
ekspedīcijā, bet šoreiz gan vairāk kā pavadonim nevis kā
kapteinim. Pēc ceturtās ekspedīcijas Kolumbs nonāk atpakaļ
Spānijā, kur pēc 2 gadiem, t. i. 1506. gadā viņš mirst
nabadzībā. Tiek runāts, ka šos atlikušos 2 gadus, viņš pavadīja
lielā rūgtumā, jo uzskatīja, ka Spānijas Karalis un Karaliene
pret viņu ir izturējušies ļoti negodīgi.
104
Bildē redzamas Kolumba 4 ekspedīcijas. Pašsaprotami, ka Kolumba atklājums ir milzīgs, kas Spāniju padarīja vēl ietekmīgāku un bagātāku, kā arī sekmēja Spānijas tirdzniecības monopolu Atlantijas okeānā.
https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/3/38/Viajes_de_colon_e
105
Vasko da Gama
1460 – 1524
Dzimis muižnieku ģimenē
Portugālē 1469. gadā. Vasko Da
Gama bija pirmais cilvēks Eiropā,
kurš sekmīgi aizkuģoja no Eiropas,
apkārt Āfrikai līdz Indijai. Principā
Vasko Da Gama bija cilvēks, kas
atvēra tirdzniecības ceļu starp
Eiropu un Āziju.
Da Gama aizrāvās ar jūru
diezgan agrā vecumā, kā arī bija
izglītots un izmācījies par
navigatoru. 1497. Devās
ekspedīcijā atrast ceļu uz Indiju. Interesanti ir tas, ka Da Gama nokļuva ļoti tuvu Brazīlijai, kur
ar dominējošo dienvidu vēja straumju palīdzību devās uz
Austrumiem, garām Āfrikai.
Da Gamas 1. brauciens ir bijis ļoti interesants. Der
atcerēties, ka šajā laikā Āzijas tirgū dominē musulmaņu
tirgotāji, tāpēc tad, kad Da Gama nonāca Labās Cerības ragā,
https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/8/8d/Vasco_da_Gama_-_1838.png
106
viņš un visa viņa apkalpe pārģērbās un uzdevās par musulmaņu
tirgotājiem.
Kad viņi nonāca Mozambikas ostā, Da Gamam nav līdzi
ievērojamu dāvanu, ko pasniegt valdniekam, kas valdnieku
sanikno, tāpēc Da Gamam nākāš bēgt.
Nonākot Mombasas ostā, Da Gama pieņem lēmumu, un
viņš ar savu apkalpi sāk nodarboties ar pirātismu, pārsvarā
apzogot musulmaņu tirgotāju kuģus, kas ir milzīgi, bet tajā pašā
laikā arī ļoti lēni.
Ziņas par Da Gamas pirātismu nonāk arī līdz Malindi ostai,
bet sakarā ar to, ka Malindi un Mombasa savā starpā ir tuvu
kara stāvoklim, viņus Malindi ostā uzņem ļoti laipni. Tur Da
Gamam izdodas rekrutēt loci, kurš ļoti labi pārzin šo Āfrikas
pusi, un viņi beidzot sasniedz mērķi un nonāk Kalikutas ostā
Indijā. Tomēr tur viņam piedzīvojumu arī netrūkst. Indijas
valdnieks ir pārsteigts, ka starp Da Gamas dāvanām nav ne
zelta, ne sudraba. Vasko ļoti labi saprot, ka ir svarīgi nodibināt
labas attiecības ar valdnieku, tāpēc liek savai apkalpei zagt no
vietējiem tirgotājiem, lai pēc tam sazagto zeltu varētu pasniegt
kā dāvanu. Tik viegli viss viņam gan nesanāk, jo vietējie
tirgotāji ti vienkārši nepadodas, un spītējas pretīm. Vieglāku
situāciju arī nepadara fakts, ka ietekmīgākie tirgotāji apšauba,
vai Da Gama vispār ir Portugāles rojālās flotes virsnieks un
pasludina viņu par vienkāršu pirātu.
107
Beigu beigās Da Gama tomēr bēg, tomēr viņa kuģi ir pilni
ar iemainītajām precēm, un 1498. Gadā Da Gama iekuģo
Lisbonas ostā, Portugālē. Da Gamas brauciens izrādījās ļoti
ienesīgs. Tik ienesīgs, ka viņš 1 braucienā bija atpelnījis visu,
ko Portugāles karalis bija viņam devis, finansējot Da Gamas
braucienu. Vēlos gan atzīmēt, ka no 170 apkalpes locekļiem,
kas devās Da Gamas ekspedīcijā, atgriezās tikai 54.
Pēc 2 gadiem Da Gama devās otrajā ekspedīcijā, bet šoreiz
mērķis bija savienot Portugāli pa taisno ar garšvilu
salām(mūsdienu Filipīnu teritorija). 2. ekspedīcijā viņš bija
labāk bruņots un agresīvāks. Viņš vēlējās, lai viņa reputācija
plaši izplatās, kas arī notika pēc tam, kad dagama sadedzināja
kuģi ar 200 musulmaņu misionāriem. Principā, ar savu agresiju
Da Gama patrieca musulmaņu tirgotājus, un piespieda tur
esošos tirgotājus ar viņu tirgoties.
Nākamos 20 gadus Da Gama pavadīja samērā mierīgi, līdz
nomira Portugāles karalis, un viņa dēls Jānis III iecēla Da
Gamu par gubernatoru un nosūtīja viņu valdīt pāŗ Indijas
kolonijai kā vasalim. Ilgi gan Da Gama par Gubernatoru
nenostrādāja, jo pēc 3 mēnešiem pēc viņa ierašānās viņš
saslima ar malāriju un nomira 1524. gadā.
108
Bildē redzama Da Gamas pirmā ekspedīcija
http://michaelfriel.net/images/da_gama.gif
109
Pateicoties Da Gamas Ekspedīcijai, tika iegūtas ļoti
nozīmīgas zināšanas par pasaules veidolu, kā arī Portugāle
kļuva daudz bagātāka un ietekmīgāka. Eiropa sāka plaši
tirgoties ar Garšvielu salām, un Indijas okeānā sākās ļoti aktīvi
tirdzniecības braucieni, kuros dominējošie tirgotāji bija
Eiropieši. Šo periodu arī mēdz skatīt kā Eiropiešu aktīvu
uzkundzēšanos Āzijai.
110
Fernāns Magelāns
1480 – 1521
Ferdinands Magelāns bija cilvēks,
kurš pierādīja, ka pasaule ir apaļa.
Viņš izrādīja milzīgu drosmi
nospraužot šādu mērķi, jo tajā laikā
vēl ļoti daudzi domāja, ka pasaule ir
plakana, un viņš vienkārši nokritīs no
zemes virsmas. Magelāns, dzimis Portugālē
apmēram 1480. Gadā būdams jauns mācījās navigāciju, un 1505. devās braucienos uz Portugāļu
Indiju, ceļojot līdz pat DienvidAustrumu Āzijas teritorijām,
kuras tajā laikā tika sauktas par „Garšvielu salām‖. Tātad, pa
teritorijām, kurās tika kuģots pateicoties Vasko Da Gams
ekspedīcijām. Tiek spekulēts, ka šajos braucienos viņam arī
radās ideja, ka varētu aizkuģot uz Garšvielu salām izmantojot
ceļu, nevis uz Austrumiem gar Āfriku, bet gan dodoties uz
rietumiem, līdzīgi, kā Kolumbs to bija plānojis.
Kad viņš arī devās savā slavenajā braucienā apkārt pasaulei
1519. Gadā, nonācis Dienvidamerikas piekrastē, viņš izkuģoja
uz Kluso okeānu cauri Jūras šaurumam, kas arī tika nosaukts
par godu viņa vārdā kā Magelāna jūras šaurums.
http://media-2.web.britannica.com/eb-media/47/75647-004-045482B7.jpg
111
Magelāns gan uzskatīja, ka tad, kad viņš appeldēs
Dienvidamerikas teritoriju, ceļš līdz Āzijai būtu relatīvi īss
brauciens, tomēr tas izvērtās 6 mēnešus ilgā. Beidzot gan viņš
sasniedz Guamas piekrasti (Filipīnas), kad viņa līdzbraucēji
bija tuvu bada nāvei. Kamēr viņi bija Filipīnās, Magelānam
tomēr sanāca saskarties ar naidīgi noskaņotiem iezemiešiem, un
viņš mira 1521. gadā no saindētas bultas brūces.
Pēc Magelāna nāves, viņa komanda turpināja ceļu bez viņa,
un 1521. gada 22. Septembrī sasniedz Spāniju. Bojā gājuši bija
lielākā daļajūras braucēju. No 237 cilvekiem, atgriezās tikai 18
vīri.
112
Bildē redzama Magelāna ekspedīcija.
Lai gan teorētiski Magelāns neizbraca no viena punkta un
dodoties tikai uz Rietumu pusi nenonāca atpakaļ savā punktā,
tad kad viņš nonāca mūsdienu Filipīnu salās, tās jau bija kartēs
atzīmētas teritorijas, šādā veidā nepārprotami pierādot, ka zeme
tomēr ir apaļa. Tiek uzskatīts, ka pirmais cilvēks, kurš apkuģoja
apkārt pasaulei bija Magelāna vergs.
Magelāna ceļojums uz visiem laikiem izmainīja to, kā
Eiropieši navigēja, un palielināja zināšanas par jūrābraukšanu
un navigāciju, un šis proces padarīja pasauli par daudz mazāku.
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/6/64/Magellan's_voyage_E
113
Pasaules kolonizācijas progresija.
https://www.youtube.com/watch?v=ihD3__Nm8qA
114
Secinājumi
15. gs. sākās lielo ģeogrāfisko atklājumu atklāšanas posms.
Laika posms no 15. gs līdz pat 17. gs. pilnība mainīja cilvēku
priekšstatus par pasauli un tās izmēriem. Patiesībā tā ir daudz
lielāka, daudzveidīgāka, nekā agrāk cilvēki uzskatīja.
Cilvēki sāka ceļot, lai atklātu jaunas zemes un izzinātu citzemju
cilvēku dzīvesveidus. Tālajos ceļojumos devās arī pēc jaunām
dzīvesvietā, bagātībām un citiem noderīgiem dabas resursiem.
Šo ceļojumu rezultātos tika atklāti jauni kontinenti, bagātības,
saimniecības dzīvi ievērojami ietekmēja zelts, sudrabs un
dārgakmeņi. Ikdienu papildināja garšvielas, jauni produkti.
Lielos ģeogrāfiskos atklājumus un ceļojumus varēja veikt
pateicoties attīstītai kuģu tehnoloģijai.
Lielākoties atklājēji un jūrasbraucēji nāca no tā laika
bagātākajām un attīstītākajām Eiropas teritorijas valstīm-
Itālijas, Spānijas, Portugāles, Anglijas un Nīderlandes.
115
Izmantotā literatūra
• Goba, A. Pasaules apceļotāji un jaunatklājēji, Rīga : Avots,
2006, 526 lpp. ISBN 9984-757-85-4
• Tenisons, R. Septiņdesmit pasaules izcilākie ceļojumi, Rīga:
Zvaigzne ABC, 2007, 304 lpp. ISBN 9984-402-27-4
• Bohlander, R. World explorers and discoverers, Bostona:
Da Capo Press, 1998, 544 lpp. ISBN 0306-808-24-2
• Gumiļevska, M. Kā atklāja pasauli, Rīga : Liesma, 1976,
198 lpp.
• Krišivskijs, P. Ievērojamie jūrasbraucēji, Lielvārde :
Lielvārds, 2000, 64 lpp. ISBN 9984-110-30-3
116
Tvaikoņi, to uzbūve
un kuģu tipi
(18.-19. gs.)
http://i.telegraph.co.uk/multimedia/archive/01848/9_1848236i.jpg
117
Tēzes
•Tvaika dzinējs ir revolucionārs izgudrojums.
•Sākotnēji izmantoja dzenratus, lai pārvietotu kuģi.
•Marquis de Jouffroy d'Abbans 1782. gadā izveido pirmo
tvaika laivu ,,Piroskafs‘‘
•Tvaika dzinēju tehnoloģija attīstās un sāk būvēt lielizmēra
tvaika kuģus.
•19.gs. pirmajā pusē kuģu korpusu būvniecībā sāka
pielietot metālu.
•19.gs. sākumā dzenratu vietā aizsāk pielietot dzenskrūves.
•Rīgā atradās kuģu būvētava ,,Lange & dēls‘‘, kas bija
viena no lielākajām Latvijā.
•Lai gan tvaikoņi bija efektīvs veids kā pārvietoties, tie
saskārās ar dažādām problēmām.
118
Pirmie tvaika dzinēji
Ideja par tvaika
dzinēju ir jau kopš
100. gadu, kad
Herojs izveidoja tā
teikt pirmo tvaika
dzinēju, kas bij
neliels lodveida
formas objekts ar
caurulītēm, kas
pakļauts karstumam,
un tajā iekšā esošajam ūdenim izgarojot, tas sāka rotēt. Bet
vajadzeja paiet vairākiem simtiem gadu, kamēr šo
atklājumu izdomāja kā lietderīgi pielietot.
Thomas
Savery (1650-1715)
Thomas
Newcomen (1664 - 1729)
https://en.wikipedia.org/wiki/Hero_of_Alexandria#/media/File:Hero_of_Alexandria.png
https://en.wikipedia.org/wiki/Hero_of_Alexandria#/media/File:Aeolipile_illustration.png
en.wikipedia.org/wiki/File:Thomas_Savery.gif
http://www.famousscientists.org/thomas-newcomen/
119
Thomas Savery izveidotais
dzinējs. 17.gs beigas.
Thomas Newcomen izveidotais
Tvaika dzinējs. (1712.g.)
17.gs. beigās Tomass Saverijs patentēja pirmo dzinēju, bet
1712.g. Tomass Ņukomenss izveidoja efektīvāku dzinēju. Šo abu
inženieru dzinēji darbojās uz tāda pamata, ka tvaiks cilindrā
kondesējās, radot daļēju vakumu, kas iekustināja virzuli. Bet šie
dzinēji nebija pietiekoši labi izplānoti, lai tos varētu pielietot kuģu
būvē. Ir teikts, ka franču fiziķis Deniss Papins izteica ideju par
tvaika laivu, un inženieris Džonatans Hulls izveidoja šīs laivas
en.wikipedia.org/wiki/File:Newcomen_atmospheric_engine_animation.gif
120
plānu, un, ka šī laiva ir izmēģināta, bet ir šaubīgi, ka tas izdevās
dēļ dzinēja masas un akmeņogļu patēriņa.
Džeimsa Vata izveidotais dzinējs (1769.g.)
Tomēr 1769. g. Džeimsa Vata realizētais tvaika dzinējs
izrādījās izmantojams šo tvaika laivu būvniecībā. Šim
dzinējam no iepriekš minētajiem atšķirība bija tāda, ka tika
pievienots atsevišķs kondensēšanās trauks, kas novērsa
cilindra lieku uzkaršanu un atdzišanu. Vats arī to
pārveidoja tā, ka tvaiks var tikt padots uz cilindru virzulim
no abām pusēm, tā ērti un efektīvi reversējot dzinēju.
Brian Lavery ,,Ship‘‘, izdev. ,,Dorling Kindersley Limited‘‘ 2004.g.
121
Pirmā tvaika laiva
Un tā 1782.g. franču inženieris un
izgudrotājs Claude François Dorothée
de Jouffroy d‘Abbans izveidoja pirmo
veiksmīgo tvaika laivu – Piroskafu.
Kurai abos sānos bija izvietoti dzenrati,
kas, dzinēja darbības rezultātā, griezās
un dzina laivu uz priekšu. Laiva bija
veidota no kokmateriāliem un garums
bija apmēram 45 metri. Tā spēja kursēt pret straumi pa Sonas upi.
О.А. Бережных ,,Самые Ьолшие Кораьли‘‘, izdev. Ленинград ,,Судостроение‘‘ 1985.г.
122
Tvaikoņi ar dzenratiem bija ļoti labi vadāmi. Sevišķi tie
bija piemēroti upju un ezeru seklajos ūdeņos.
en.wikipedia.org/wiki/File:D%27AbbansSteamshipModel.jpg
123
Eriks Kentlijs ,,Kuģi‘‘, izdev. ,,Zvaigzne ABC‘‘, 2001.g
www.viribusunitis.ca/Jalbum/SS%20Beaver/3D%20Model%20R
enders/slides/ssBeaver%20Paddlewheel%20Assembly-2.html
124
No tvaika laivām uz tvaika kuģiem
Tvaika mašīna Kompaundmašīna
Laikam ejot, šī tvaika dzinēju tehnoloģija sāka
attīstīties un uzplaukt, un sāka patentēt daudz jaudīgākus
un masīvākus dzinējus. Un ar šo te attīstību sāka parādīties
arvien lielāka izmēra tvaika peldlīdzekļi, kurus jau varēja
izmantot kravas kā arī pasažieru transportēšanā. Tomēr
pasažieru pārvadājumi attīstījās vēlāk, jo uz šiem
sākotnējiem tvaika kuģiem nebija pietiekami daudz vietas,
lai izvietotu transportējamo kravu, akmeņogļu krājumus un
pasažierus.
Eriks Kentlijs ,,Kuģi’’, izdev. ,,Zvaigzne ABC’’, 2001.g.
125
Pasaulē lielākais tvaika
dzinējs, kāds jebkad tika
uzbūvēts. Tika uzstādīti 2
gabali kuģim
,,Campania‘‘.
5 cilindru trīskāršās izplešanās tvaika dzinējs 1892.g.
Andrew Lambert ,,SHIP’’ izdev. ,,Conway Publishing’’ 2010.g.
126
Tvaika kuģi
Attēlā redzamais kuģis ,,Fēnikss‘‘, ko 1809.g. izveidoja
amerikāņu inženieris un izgudrotājs Džons Stīvenss, pirmo
reizi veica garo pārgājienu no Ņujorkas līdz Filadelfijai.
Pēc šī pārbrauciena sāka domāt par jūras spējīgu kuģu
būvniecību.
Tomēr neskatoties uz dzinēja attīstību, kuģi saglabāja
buras.
www.123rf.com/photo_14012239_usa--circa-1989-a-stamp-printed-in-usa-shows-the-
ship-phoenix-1809--steamboats-series-circa-1989.html
127
Savannah (1819.g.)
Visbeidzot 1818.g. tika izveidots šāds kuģis, kas 24
dienu laikā pirmo reizi šķērsoja Atlantijas okeanu reisā no
Ņujorkas uz Liverpūli, kas jau tā teikt atvēra šo te
pasažieru pārvadājumu nozari. Tomēr kuģa īpašnieki
saprata, ka kuģis un tā tehnoloģijas nav īsti ekonomiski
izdevīgi priekš šādiem gariem pārgājieniem. Kuģis tika
nogādāts atpakaļ uz mājas ostu, kur tam tika izņemts
dzinējs un pārdots kā buru kuģis.
http://www.historyworld.net/wrldhis/PlainTextHistories.asp?historyid=aa14
128
,,Aaron Manby’’ (1822.g.)
Līdz 19.gs. pirmajai pusei kuģu būvniecībā izmantoja
kokmateriālus, bet arvien vairāk, attīstoties tvaika motoru
pielietošanai, veicinājās kuģa koka korpusu nomaiņa pret
metālu, jo stiprās motora vibrācijas dēļ, koka konstrukcijas
tika stipri bojātas un kuģim samazinājās kaplošanas
ilgums.
Un tā 1821.g. Ārons Menbijs uzbūvēja un 1822.g.
ūdenī ielaida pirmo tvaika kuģi ar dzelzs korpusu un koka
iekšpuses apdari - ,,Aaron Manby‘‘ Ar šo kuģi veica ceļu
pa upi Temzu no Londonas, šķērsoja Lamanša šaurumu un
pa upi Sēnu nonāca Parīzē.
en.wikipedia.org/wiki/SS_Savannah
129
No dzenratiem uz dzenskrūvēm
Laika gaitā dzenratus sāka aizvietot ar dzenskrūvēm, tomēr
uz daudziem kuģiem papildus dzenskrūvēm tika saglabāti
arī dzenrati un buras. ,,Senā dzenskrūve‘‘ līdz pat 1860.g.
šī dzenskrūve bija veiksmīgākā, taču inženieri vēlāk
atklāja, ka spārni ar noapaļotiem galiem izraisa mazākas
vibrācijas.
[vidējā] Šī dzenskrūve bija paredzēta mazākām laivām
kuģošanā pa upēm. Dzenskrūves forma neļāva tai sapīties
ūdenszālēs.
[trešā] Šīz dzenskrūves bija uzlabojums senajām
dzenskrūvēm, kur tika noapaļotas spārnu malas.
Šīs dzenskrūves tika uzstādītas uz lielizmēra jūras un
okeānu kuģiem un sasniedz diametru līdz 5m.
Eriks Kentlijs ,,Kuģi’’, izdev. ,,Zvaigzne ABC’’, 2001.g.
130
Great Eastern (1858.g.)
Ar laiku praktiski uz visiem kuģiem , īpaši uz
tirdzniecības, sāka parādīties tvaika mašīnām dažādi
papildus aprīkojumi - krāni, lāpstiņas, stūres papildus
mahānismi . Pirmo tādu papildinājumu uzstādīja 1860.
gadā uz kuģa ―Great Eastern‖
,,Great Eastern‘‘ bija viens no ievērojamākajiem un
lielākajiem kuģiem pasaulē, un šo statusu saglabāja vairāk
par 40 gadiem. To uzbūvēja J.Skots Russels, un tas tika
ielaists ūdenī 1858.g. 31. janvārī Temzas upē. Šī kuģa
garums bija 210.4m un tas varēja uzņemt 4500 pasažieru
un 6000 tonnas ar kravu.
О.А. Бережных ,,Самые Ьолшие Кораьли’’, izdev. Ленинград ,,Судостроение’’ 1985.г.
131
Šis kuģis bija aprīkots ar 8000 zs jaudīgu tvaika mašīnu,
kas darbināja dzenskrūvi un divus lielus dzenratus. Ar šo
tvaika mašīnu kuģis spēja sasniegt 14 mezglu ātrumu. Par
spīti dzenskrūves un dzenratu esamībai, joprojām tika
saglabātas buras.
Kopumā šis kuģis bija tehnoloģijas unikums, bet tomēr
izvērtās par financiālu neveiksmi, jo izmaksāja ļoti lielas
summas, lai to uzturētu, tā iedzenot vairākas kompānijas
bankrotā.
132
Latvijas kuģu būvētava
Latvijā tvaikoņi nebija plaši izplatīti, tie Latvijā arī
ienāca samērā vēlāk nekā citur. Pārsvarā tika būvēti un
izmantoti buru kuģi, jo buru kuģi, dēļ to mazās iegrimes
varēja ieiet mazākās ostās, kur tvaikoņi nevarēja piekļūt.
Un uz buru kuģiem varējā veltīt ilgāku laiku kravas
izkraukšanai un iekraušanai.
Latvijas vēstures un kuģniecības muzejs: materiāli
133
Daži no kuģu būvētavā Lange & dēls Rīgā
uzbūvētajiem tvaikoņiem.
• Бонь-журь – Pasažieru
tvaikonis 1888. g.
• Викингь – Ledlauzis un
bugsieris 1888. g.
• Луция – Tvaika jahta 1989. g.
• Матадорь – Pasažieru
tvaikonis 1891. g.
• Уна – Bugsieris 1894. g.
• Смоленскь – Dienesta
tvaikonis 1895. g.
Tomēr Latvijā 1832.g. tika izveidota Vērmaņa
dzelzslietuve, kas atradās Rīgā. Tā bija lielākā kuģu būvētava
Latvijā. Sākotnēji firmas nosaukums bija Lange & Skuje, ko
dibināja J. Skuje un Adonis Lange, tomēr 1886. g. J.Skuje
firmu atstāja un tā tika pārdēvēta par ,,Lange & Dēls‘‘, jo firmu
pārņēma tēvs A. Lange un viņa vecākais dēls. Šī kuģu būvētava
laika periodā no 1869.g.-1912.g. uzbūvēja 232 tvaika kuģus.
M. von Glasenapp, E. Pfuhl ,,Beiträge zur Geschichte der Industrie Rigas’’ Heft III. Izdev.
134
Tvaikoņi Latvijā
Šie ir citi tvaikoņi, kas netika būvēti Latvijas teritorijā.
Kā piemēru var minēt tvaikoni ,,Bārtava‘‘, kas tika
uzbūvēts 1888.g. Ķīlē, Vācijā.
Un tvaikoni ,,Aina‘‘ būvēts 1891.g. Ņūkāslā. Šie bija
kravas tvaikoņi. Latvijas īpašumā tie nonāca nedaudz
vēlāk.
Eriks Kentlijs ,,Kuģi’’, izdev. ,,Zvaigzne ABC’’, 2001.g.
135
Pozitīvie un negatīvie aspekti
Pozitīvie aspekti: • Kuģiem ievērojami palielinājās ātrums. • Kuģi tika būvēti izturīgāki. • Dēļ dzinēju attīstības, kuģus būvēja masīvākus. • Nebija atkarīgi no vēja.
Negatīvie aspekti: •Tvaika katli mēdza neizturēt spiedienu un sprāga. •Lai darbinātu dzinēju bija nepieciešams ļoti liels
daudzums akmeņogļu. •Nepieciešams liels darbaspēks katlu kurināšanai. •Sākotnēji tvaikoņiem nebija plūdlīnijas formas
korpuss, kas samazināja kuģa ātrumu.
136
Attēlu izmantotie avoti.
1. : en.wikipedia.org/wiki/File:Fire_pump_Savery_system_1698.jpg
2. : en.wikipedia.org/wiki/File:Thomas_Savery.gif
3. : http://www.famousscientists.org/thomas-newcomen/
4. :
en.wikipedia.org/wiki/File:Newcomen_atmospheric_engine_animation.gif
5., 6. : Brian Lavery ,,Ship‘‘, izdev. ,,Dorling Kindersley Limited‘‘ 2004.g.
7., 12., 13., 18. : Eriks Kentlijs ,,Kuģi‘‘, izdev. ,,Zvaigzne ABC‘‘, 2001.g.
14. : Andrew Lambert ,,SHIP‘‘ izdev. ,,Conway Publishing‘‘ 2010.g.
8. :
www.viribusunitis.ca/Jalbum/SS%20Beaver/3D%20Model%20Renders/slides
/ssBeaver%20Paddlewheel%20Assembly-2.html
9., 19. : О.А. Бережных ,,Самые Ьолшие Кораьли‘‘, izdev. Ленинград
,,Судостроение‘‘ 1985.г.
10. : en.wikipedia.org/wiki/File:D%27AbbansSteamshipModel.jpg
11. :
commons.wikimedia.org/wiki/File:Claude_Fran%C3%A7ois_Doroth%C3%A
9e_marquis_de_Jouffroy_d%27Abbans.png
15. : www.123rf.com/photo_14012239_usa--circa-1989-a-stamp-printed-in-
usa-shows-the-ship-phoenix-1809--steamboats-series-circa-1989.html
16. : en.wikipedia.org/wiki/SS_Savannah
17. : en.wikipedia.org/wiki/File:Aaronmanby.jpg
20. : Latvijas vēstures un kuģniecības muzejs: materiāli
23. : M. von Glasenapp, E. Pfuhl ,,Beiträge zur Geschichte der Industrie
Rigas‘‘ Heft III. Izdev. ,,W. F. Häcker‘‘ 1912.g.
24. :
https://en.wikipedia.org/wiki/Hero_of_Alexandria#/media/File:Hero_of_Alex
andria.png
25. :
https://en.wikipedia.org/wiki/Hero_of_Alexandria#/media/File:Aeolipile_illus
tration.png
137
Izmantotā literatūra
M. von Glasenapp, E. Pfuhl ,,Beiträge zur Geschichte
der Industrie Rigas‘‘ Heft III. Izdev. ,,W. F. Häcker‘‘
1912.g.
Eriks Kentlijs ,,Kuģi‘‘, izdev. ,,Zvaigzne ABC‘‘, 2001.g.
Ieva Cimermane ,,VĪRI UN KUĢI‘‘, izdev. ,,Latvijas
Vēstnesis‘‘, 2008.g.
Ilze Bernsone, Inta Sīpola ,,Latvijas jūrniecības vēsture
– enciklopēdija (1850. – 1950.)‘‘, izdev. ,,Preses Nams‘‘,
1998.g.
Norman J. Brouwer ,,The International Register Of
Historic Ships‘‘, izdev. ,,A. Nelson‘‘, 1993.g.
,,Я ПОЗНАЮ МИР КОРАБЛИ‘‘ © ООО «Фирма
,,Издательствo АСТ‘‘» 1999 ©ООО «АСТРЕЛЬ», 1999.г.
О.А. Бережных ,,Самые Ьолшие Кораьли‘‘, izdev.
Ленинград ,,Судостроение‘‘ 1985.г.
Latvijas vēstures un kuģniecības muzejs: materiāli
Brian Lavery ,,Ship‘‘, izdev. ,,Dorling Kindersley
Limited‘‘ 2004.g.
Andrew Lambert ,,SHIP‘‘ izdev. ,,Conway Publishing‘‘
2010.
138
Kuģošanas kanāli, to izbūve
un kuģošanas nosacījumi
http://i.imgur.com/Zgno388.jpg
139
Tēzes
Dabisko ūdensceļu izmantošana bija tik izdevīga, ka
cilvēka sāka rakt mākslīgos kanālus.
Visi kuģošanas kanāli pieder kādai valstij un tiek
pārvaldūti ar speciālas organizācijas palīdzību.
Kuģa kustība pa kanālu ir sarežģits navigācijas process,
kuru parasti vada locmanis.
Kuģošanas kanāi parasti savieno dažādus ūdenslīmeņus
un pārvar vairākas ūdensšķirtnes, tāpēc tajos ievieto
slūžas.
Kuģošanas kanāliem raksturīgs liels garums un
šķērsgriezuma laukums.
140
Kanāls ir cilvēka veidota ūdenstilpne, kas ir līdzīga
upei. Mūsdienās lieli kanāli, kā, piemēram, Suecas vai
Panamas kanālus, ir izbūvēti, lai nodrošinātu ātrāku
ūdens transportlīdzekļu nokļūšanu no vienas vietas
citā.
Šodien kuģošanas kanāli tiek plaši izmantoti un mēs,
jūrnieki, ar šiem kāliem saskaramies ļoti bieži savu
pārbraucienu laikā. Izskatīsim četrus kuģošanas
kanālus saskaņa ar pirmajā prezentacijā minētajiem
problēmam.
141
Kanālu klasifikācija.
Jūras ceļus var iedalīt:
1. Kabotāžas
a) Mazā kabotāža (ceļi, kuri savieno vienas
valsts ostas),
b) Lielā kabotāža (jūras ceļi, kuri savieno
vienas valsts ostas starp kurām atrodas citas
valsts teritorija)
2. Starptautiskie
a)Okeāna starptautiskie ceļi(Panamas kanāls)
b) Regionālie starptautiskie jūras ceļi (savieno
dažādu valstu ostas viena vai vairāku baseinu
robežas, piem., Baltijas jūras valstis un
Skandināvijas valstis).
142
Noteicošie faktori jūras ceļu izvēlē un
raksturojums.
Noteicošie faktori jūras ceļu izvēlē:
• Politiskās attiecības starp valstīm,
• Ekonomiskā ieinteresētība,
• Starptautiskā vai starprajonu darba sadale ražošanas
procesā,
• Navigācijas un hidrometeoroloģiskā apkalpošana,
• Tirgus.
Jūras ceļu raksturo:
• Kravas plūsmu daudzums,
• Plūsmu stabilitāte,
• Attālums starp ostām,
• Klimatiskās zonas,
• Navigācijas apstākļi.
143
Suecas kanāls
uzbuūvēt kuģošanas kanālu, kas savienotu Nīlu un Sarkano
jūru, bet dažādu iemeslu dēļ tas viņiem neizdevās līdz
galam. Piemēram, vienu reizi to neļava izdarīt priestieri,
Suecas kanāls - tas ir
mākslīgs kanāls, kura
garums ir 163,5 km un
kurš savieno Sarkano
jūru un Vidusjūru. Tas
nebija uzbūvets uzreiz.
Kanāla vēsture sākas
Senajos laikos, kad
senie Ēģiptieši, lai
atvieglotu kuģošanu pa
Nīlu, izraka 78m garu
kanālu. Tas notika
apmēram 1800 gadus
pirms mūsu ēras.
Talākajā laika gaitā vēl
daži Faraoni centās
https://commons.wikimedia.org/wiki/File:SuezCanal-EO.JPG?uselang=ru
144
kas solīja kanālam
nelabvelīgu likteni, bet
citreiz - senie zinātnieki,
kas nepareizi uztaisījuši
kanāla plānu, un viņiem
sanāca, ka ūdens
Sarkanajā jūrā ir
augstāks nekā Nilā un
kanals sabojātu ūdeni
upē. Bet slūžas viņi tajā laikā nespēja uzbūvēt.
https://commons.wikimedia.org/wiki/File:SuezCanalKantara.jpg?uselang=ru
https://commons.wikimedia.org/wiki/File:%D0%9E%D1%82%D0%BA%D1%80%D1%8B%D1%82%D0%B8%D0%B5_%D0%A1%D1%83%D1%8D%D1%86%D0%BA%D0%BE%D0%B3%D0%BE_%D0%BA%D0%B0%D0%BD%D0%B0%D0%B
145
Kāpēc senie Ēģiptieši tik
neatlaidīgi centījas uzbūvet šo
kanālu? Šodien atbilde ir
acīmredzama - Suecas kanāls
ir vajadzīgs, lai uzreiz tiktu
Indijas okeanā nevis peldētu
apkart Āfrikai. Bet toreiz
Ēģiptieši nepeldēja tik tālu.
Toreiz iemesls bija ekspansīva
Ēģiptiešu politika. Kanāls
viņiem bija vajadzīgs lai tiktu
pie saviem kaimiņiem ar
visletako transporta veidu - ar
jūras transportu. Talakajā laika
gaitā Persijas valdnieks Darijs
I tomēr izraka šo kanālu,
Romas Impērijas laikā tas tika
atjaunots, bet kad kanāls bija pakļauts Arābu varai, tas tika
aizvērts, dažādu politisko un kara iemeslu dēļ.
https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/e/eb/Suez_Canal_drawing_1881.jpg
146
Šādi beidzās šī kanāla vēsture, bet mūsdienīgā Suecas
kanāla stāsts sākas 1854. gadā, kad bijušais Franču
diplomāts De Leseps un Ēģiptes valdnieks Muhameds
Saids parakstīja līgumu par Suecas kanāla uzbūvi. Šīs
līgums bija ļoti neizdevīgs Ēģiptietim, bet tomēr tas tika
parakstīts, jo toreiz ekonomiskā situacija Ēģiptē bija
sliktāka. Nauda, kas bija nepieciešama kanāla uzbūvei, tika
savākta, pārdodot „Suez Canal Company‖ akcijas. Tā kā
visi atzina Sueces kanālu par ļoti nopietnu ūdensceļu,
1888. gadā 9 lielākas Eiropas valstis (Vācija,
Austroungārija, Krievija, Lielbritānija, Hollande, Turcija,
Francija, Spānija, Itālija) parakstīja konvenci, kas aizliedza
jebkādu kara darbību Sueces kanalā. 1957. gada pirmais
Ēģiptes prezidents Hamals Abdels nacionalizēja Sueces
kanālu, tā dēļ iesaistoties kara konfliktā ar eiropiešiem.
Sākot ar to laiku līdz mūsdienām Sueces kanāls ir pakļauts
Ēģiptes valdībai un nauda, kas tiek maksāta par kuģošanu
pa kanālu ir nopietna daļa valsts budžeta ienakumos.
Izbūves plāns Suecas kanālam ir vienkāršaks kā
vairumam kanālu, jo tajā nav slūžas. Šis fakts ļoti
147
vienkāršo remontdarbus un kuģošanu. Kanālu šķerso daži
tilti, tunelis un elektroparvades linija. Sakarā ar to, ka pa
kanālu notiek kuģošana, visi šie celtņi ir diezgan augsti,
piemēram, elektropārvades līnijas pilonu garums ir 221m.
Mubarakas tilts
El-Ferdan tilts
https://commons.wikimedia.org/wiki/File:El_Ferdan_Railway_Bridge.jpg?uselang=ru https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Mubarak_Peace_Bridge.jpg?uselang=ru
148
Belomor – Baltijas kanāls
Garums – 227 km
Valsts – Krievija
Savieno – Onežes
ezeru un Baltijas
jūru
Belomor-Baltijas kanāls atrodas relatīvi tuvi no Latvijas
teritorijas. Belomor-Baltijas kanāls savieno Baltijas jūru ar
Onežas ezeru.
Ceļu, kur tagad ir izvietots Belomor-Baltijas kanāls,
cilvēki izmantoja jau kopš 16. gadsimta. Pārsvarā tie bija
svētceļnieki, kuri gaja lidz Soloveckas klosterim. Pirmo
reizi ideja par kuģošanas kanālu uzbuvi radas krievu caram
Peterim I, savukārt, reālus plānus sāka izstradāt velāk.
https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A4%D0%B0%D0%B9%D0%BB:%D0%91%D0
%B5%D0%BB%D0%BE%D0%BC%D0%BE%D1%80%D1%81%D0%BA%D0%BE-
149
Eksistēja 4 plāni, bet tos visus atmeta cara valdība, jo
projektu maksa būtu parāk liela.
Pie kuģošanas
kanāla izbūves
atgriezās Padomju
varas laikā. 1930.
gadā tika nolemts,
ka kanālu būvēs,
un pec 1 gada un 9
mēnešiem tas arī
tika nodots
ekspluatācijā.
Kanāls iekļāva sevī
19 slūžas un ariī dzelzceļa sliežu sistēmu.
Buvniecibā nebija iesaistītas modernās tehnoloģijas un
visi darbi praktiski tika veikti ar rokm. Belomor-Baltijas
kanāls bija pirmais objekts Padomju Savienība, kura
izbuvē piedalījās tikai un vienīgi Gulaga ieslodzitie,
protams, ja netiek ieskaitīta arī apsardze, inženieri un
priekšnieki. Kanāla izbuvē pidalījas apmēram 250 tukstoši
ieslodzīto, no kuriem pa visu būves laiku nomira 12 800
https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/0/0d/Canal_Mer_Blanche.jpg
150
cilvēku sliktu darba apstākļu dēļ. Tā organizācija, kura
nodarbojas ar lietām, saistītam ar kanālu un kuģošānu pa
to, sākuma bija Belomor-Baltijas Kombināts, bet pēc 1939.
gada kanāls kļūva par neatkarīgu uzņēmumu.
Otrā pasaules karas laikā par to, lai kontrolētu Belomor-
Baltijas kanālu, notika plašas ciņas starp Vācu un Padomju
armijām. Tas vēlreiz pierāda, ka kanāliem gan miera, gan
kara laikā ir ļoti svarīga nozīme. Karadarbības rezultātā,
visas slūžas tika iznicīnātas, kā arī kanāla infrastruktūra
bija stipri bojāta. Karš beidzās, un Belomor-Baltijas
kanālu, kā svarīgu stratēģisko objektu, ātri atjaunoja. Jau
1946. gada. tas atkal tika ekspluatēts. 1950. gadā tika
pieņemts lēmums par kanāla modernizāciju, izmanotjot
modernus mehānismus un elektrību.
Pašlaik kanāls tiek izmantots kravas un pasažieru
parvadāšanai. Vidējais navigācijas periods ir 165 dienas
gadā.
151
Belomor-Baltijas kanāla profils
https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A4%D0%B0%D0%B9%D0%BB:Profil_White_Sea_Canal.jpg
152
Donavas kanāls
Donavas kanāls ir
lielākais un svarīgākais
Eiropā. Donavas kanāla
kuģošanas daļas garums
ir 2588km no tiem
2415km no tiem pieder
starptautiskai
kuģošanai. ( No Sulinas
līdz Kelhamai). Visās
kanāla vietās vēl nav iespējama kuģošana jo kanālā atrodas
daudz nogrimušu objektu.
1921.gadā tiek izveidotaizveidota akcionāru sabiedrība,
kurai bija tiesības būvēt kanālu un to ekspluetēt līdz 2050.
Gadam.Ideja izveidot ūdensceļu baudīja satbalstu no
nacistiskās Vācijas.
https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/2/21/WienDonaukanalFreudenau.jpg
153
Donavas kanāls bija ļoti izdevīgs projekts. Autoceļu sastrēgums
un ekoloģiskie ierobežojumi kļuva par galvenajiem iemesliem,
lai sāktu būvēt Donavas kanālu.
1992.gadā tika pabeigta Mainas – Donavas kanāla būvniecība.
Šis kanāls ir nozīmīgs Eiropā tāpec, ka ar šī kanāla palīdzību ir
iespējams no ziemeļjūras nokļūt līdz Donavas ietekai Melnajā
jūrā. Galvenās pārvadājuma kravas šajā ūdensceļā ir dzelzs
rūda, ogles, metāli, graudi un naftas produkti.
154
Panamas kanāls
Panamas kanāls ir īsākais ceļš no Atlantijas okeāna līdz
Klusajam okeānam. No Ņujorkas līdz San Francisko kuģojot
caur Panamas kānālu attālums ir tikai 5242 jūras jūdzes.
http://www.diena.lv/dienas-zurnali/sestdiena/panamas-kanals-un-korkis-14017876
155
Vēstue: Daudzām jūtas valstīm jau sen bija skaidrs ka ir
nepieciešams kanāls caur Centrālameriku, lai savienotu
Atlantijas un Kluso okeānu. Inženieris De Liesep un franči
mēģināja šādu kanālu būvēt, taču neveiksmīgi. Amerikas
Savienoto valstu prezidents Teodors Ruzvelts nolēma, ka
savienotajām valstīm jābūvē šis kanāls starp okeāniem un
jākļūst par tā ipašnieci. Panama piekrita iznomāt Ameriaks
Savienotajām valstīm 16km platu zemes joslu. 1914.gada
3.Augustā pa kanālu izbrauca pirmais kuģis.
Pa Panamas kanālu pārvietojas gan privātas jahtas, gan visa
veida kravas kuģi – tankkuģi, beramkravu kuģi, smagsvaru
kuģi, konteineru kuģu un citi flotes kuģi.
Maksimālais kuģa izmērs ar kādu var pārvietoties pa kanālu
ir kļuvis par kuģu būves standartu, ar nosaukumu – Panamax.
Ar naudas iekasēšanu par kuģiem, kuri sķērso Panamas
kanālu, nodarbojas Panamas valsts, valdības izveidots
departments – Panamas kanāla administrācija. Maksa par kuģa
caurlaišanu ir atkarīga no kuģa tipa un kuģa izmēra. Jo lielāks
kuģis pēc izmēriem jo lielāka būs tā maksa, šķērsojot Panamas
kanālu.
156
Konteineru kuģiem maksa ir 72 USD par vienu 12 pēdu
konteineru.
Pārējiem tirdzniecības kuģiem maksa ir atkarīga no kuģa
ūdensiegrimes lieluma.
Mazajiem kuģiem maksa ir atkarīga no to izmēra.
Panamas kanālā darbojas, Amerikas Savienoto valstu un
Panamas valsts līguma standarti. ( no 1979.gada).
Amerikas Savienotās valstis ieguva tiesības uzturēt un
apkalpot Panamas kanālu. Amerikas Savienotās valstis ir
atbildīgas par kanāla aizsardzību. Formāli, Panamas kanāls
ir atvērts viesiem tranzīta kuģiem no visām pasaules
valstīm.
157
Pirms būvēšanas
Pēc būvēšanas
https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/f/f7/Panama_Canal_Gatun_Locks.jpg https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/f/f7/Panama_Canal_Gatun_Locks.jpg
158
Kolona
Kanāla zonā ievērojamākā vieta ir Kolona (Ostas pilsēta
kanāla galā, Atlantija okeāna krastā) Kolona ir ostas pilsēta
Panamā, Karību jūras krastā, pie ieejas Panamas kanālā. Tā ir
Kolonas provinces administratīvais centrs un tradicionāli
zinama ka Panamas otra pilsēta.
159
Izmantotā literatūra
• Eglītis J., Šļars J.- ―Jūras ceļu ģeogrāfija‖;
• Sprancmanis N.- ―Transporta pakalpojumu ekonomika
un organizācija‖;
• Турекулова Ж.Е. – ―Влияние динамики
международных перевозок через Суэцкий канал на
социально-экономическое развитие Египта‖ -
zinātniskais raksts, http://articlekz.com/article/8442
• Дементьев И. А. Суэцкий канал / Под ред. акад. Л.
Н. Иванова. — Изд. 2-е. —Географгиз, 1954.
• Беломорско-Балтийский Канал имени Сталина:
История строительства 1931—1934 гг. / Под ред. М.
Горького, Л. Авербаха, С. Фирина. —1998.
• Гришин М. М. «Гидротехнические сооружения» —
Учебник, части 2, 1979.
160
http://www.baltictransportjournal.com/maritime/port-university-cooperation-in-riga,733.html
The biggest Latvian
Ports and it’s
Specification
(1918.-1944.y)
161
Theses
1) In 1919, 9th of August in Riga started working
supreme council of port building.
2) In 1920, export exceeded import.
3) 13th October 1944 year port was under German
military force.
4) The biggest ships number in period between World
wars was in 1928 – 26695 ships.
5) In 1919, in Ventspils started it‘s work port builing
management.
6) 1940 year german military force destroyes pieres.
7) In 1919, the 31st of March, started it‘s work Liepaja
port management.
8) In 1922 berths was renewed.
162
Port of Riga
In 1919 9th august started working administration of port
of Riga. In this year Riga was visited by 4 Latvian, 1
Sweden and 1 narway merchant ships, that carried wood
and clothes for Latvian Military forces.
http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/23363/
163
In peroid from 1918-1944 aquatory of port was
3600ha, depth was until 9m. The port of Riga was
devided into different parts: Vecmilgravis, Port entrance,
jaunmilgravis,
Eksportosta, Andrejsala, Kipsala, Muitas coast area,
Vecriga coast area. The most common cargo was wood,
coal, chark.
In 1937 cargo turnover was 2,5 millions tons ( 14 millions
was exported). In 1938 turnover was reduced to 2 millions
t. In 1939 cargo turnover was 1,6 millions tons. In 1940,
turnover was just 154 thousands
.
Outgoing steamers routes was on Amsterdam, Roterdam,
Manchester, few French ports. Incoming ships was mainly
from Germany, Estonia, Sweden, UK and Finland. There
was also regular passenger trade with London, Tallin,
Hamburg, Stockholm, Helsinki(only in suumer).
164
Exported cargo:
Wood
Gypsum
Butter
Flax
Cargo import:
Coal
Chark
Oil
Oil products
http://www.mantsinen.com/en/news/news/?news=view&newsID=26 http://www.gettyimages.com/detail/news-photo/ship-loading-cranes-stand-beside-import-and-export-news-photo/456053127
165
In 30 october, 1940, port was occupied by USSR military
forces. In 1941 there was started buildings nationalisation.
In 1941 port of riga was under German military force
control. In this period of time incoming cargo included
coal from Poland, but outgoing cargo included food and
destroyed war machines. German military forces destroyed
few brths, ports technics, storages, one elvator, and
reelway.
166
Port of Ventspils
In 1919 was raised port administration. In 1920-1921
there started renewing works, that started with south pier
reconstruction and depth increasing. Port was devided into
two parts: Entrance port and Merchant port. Water area
was 283ha, but in fact in use was only 150ha, with middle
depth of 5,5-6 m. Entrance port lenght was 2 km and depth
was 5,5-6 m. Channel that crossed entrance port was 1,5
km and had a depth of 8 m. Merchant port‘s lenght waas
about 13 km with depth 6,7-8 m, but after first 10 km
depth was only 4 metres.
https://lv.wikipedia.org
167
Cargo turnover
Cargo turnover in port of Ventspils was changing
every year. For example in 1921 it was only 19,5
thousands, but in 1937 it was 349,9 thousands. Main
cargoes in Ventspils was wood and coal. Ships that
couldn‘t afford entering the port of Riga, because of ice,
had a chance to enter the port of Ventspils. In 1940 port of
Ventspils was under German military force control. In this
period of time two moles was destroyed by mines.
Derogating, USSR army fired few storages,and took 3
steamers. Near coast area was destroyed 1 German
merchant ships with soya beans on board.
168
Port of Liepaja
In 1918, 4 december, Latvia took over the port of Liepaja.
In 1919, 31st march was raised port administration. In 25th
september port was visited by 4 UK ships and 2 motorvessels
with charkcoal. All port building was in a bad state, and there
was a lot of drown ships at the sea bottom. Until 1927 there
was no borders of the port. In 1937 port of Liepaja gain state of
freeport.
http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/2642/
169
Port was divided into 5 parts: entrance(4km long, 6-10 m
deep), channel (lenght-3,1 km, depth-5,4-6,7m), winter port
with depth of 6,7-7m, merchant port with depth up to 8 metres,
and military port, with water area of 80 ha and depth of 9,3
metres.
Cargo turnover in 1924 was 182 thousands tons, in 1930 –
2,5 m.t, but biggest cargo turnover was in 1937 – 3,4 m.t.
Import consisted of charkcoal (about 50%), 8% metal, etc.
Main exported cargo was wood(77%). In 1925 port of Liepaja
was visited by the biggest amount of ships- 972.
After pact between USSR and Latvia in 1939, 5th october,
Liepaja became military base of USSR, and in 22 of october in
port arrived USSR squadron. In 1940 USSR changed position
of military base from Liepaja to Riga. Liepaja was a military
base of USSR, therefore first German army‘s strike was on it.
As result a lot of port buildings was destroyed. About half of
cargo was departed to St. Petersburg, before German‘s attack.
Unfortunately there is no information about port‘s management
during German occupation.
170
Other Latvian ports
Port of Salacgriva
Port of Mersrags
Port of Skulta
Port of Roja
Port of Lielupe
Port of Ainazhi
Port of Engure
J.Štrauhmanis ‗‘Latvijas ostas‘‘
171
Sources used
• Štrauhmanis ‗‘Latvijas ostas‘‘, Rīga, LJA, 2000.
• A.Pope ‗‘Rīgas osta deviņos gadsimtos‘‘, Jumava,
2000.
• Pābsts, Arnolds, ―The port of Riga‖.
• J.Kainašs ‗‘Rīgas ostas apgrozība‘‘, 1934.
• ‗‘Latvijas Jūrniecības Gadagrāmata.‘‘
• ―Free Port of Ventspils‖, 2004
• Jānis Vanags ‗‘Rīgas osta‘‘, 2010 .
• Ēriks Hānbergs ‗‘ Ventspils osta 750‘‘, 2014
• ‗‘ Liepājas osta ‗‘, 2004
172
Latvijas Republikas kara
flotes raksturojums
(1918.-1940.g.)
https://www.google.lv/url?sa=i&rct=j&q=&esrc=s&source=i
mages&cd=&cad=rja&uact=8&ved=0ahUKEwjYgNPsus_JAh
WCpnIKHaYwCXwQjRwIBw&url=http%3A%2F%2Fwww.hdw
allpaperscool.com%2Fsubmarine-hd-
173
Ievads
Latvijas jūras kara flote,
tāpat kā Latvijas armija,
dzima Brīvības cīņu laikā.
Tās galvenais uzdevums
bija valsts aizsardzība un
starptautiskā prestiža
stiprināšana. Tagad, pēc
neatkarības atjaunošanas,
Latvijas Jūras spēki un to
personālsastāvs turpina šo svarīgo uzdevumu.
Kara flotes galvenie uzdevumi bija- aizsargāt piekrasti ar
mīnām, kustīgu piekrastes artilēriju, zemūdenēm, lidmašīnām,
torpēdām un ar viegliem ātršāvēju lielgabaliem bruņotiem
nelieliem ātrgaitas kara kuģiem.
Bet oficiāli par Kara Flotes dibināšanas dienu pieņēma
1919.gada 10.augustu, kad pie Latvijas armijas Virspavēlnieka
štāba tika nodibināta Jūras nodaļa, par kuras priekšnieku iecēla
jūras leitnantu Mārtiņu Zalcmani. 1919. Gada 17. Augustā
Jūras nodaļu pārdēvēja par Jūras daļu. Paplašinot Jūras daļas
Attēls: Ē.Ē. Priedītis «Latvijas Kara flote 1919-1940» Rīga, 2004
174
uzdevumus, izveidoja Krasta apsardzību un lai sekmīgi varētu
veikt krasta apsardzību, to iedalīja rajonos, apakšrajonos un
posteņos.
Kā pirmie mīnu iznīcināšanas darbus pie Daugavas ietekas
Rīgas jūras līcī uzsāka buksiertvaikoņi ―Baltija‖, ―Lielupe‖ un
―Nadežda‖.
175
Būvprogramma
Parīzes Miera konferencē 1919.gadā Jānis Čakste centās
iegūt no Vācijas mūsu jaunajai valstij karakuģus. Taču Antante
Latvijas prasības ignorēja, jo neuzskatīja Latviju par savu
sabiedroto un neatkarīgu valsti. Kara resors cerēja, ka tuvākajā
laikā izdosies izveidot kara floti , kas varēs apsargāt 494km
garo Latvijas piekrasti un iztīrīt to no Pirmā pasaules kara laikā
krievu un vācu kara flotu vienībām izliktām aizžogojuma
mīnām.
1920. g. Tautu Savienība atļauj izveidot mazu floti
Pārspīlēta būvprogramma, tam nav līdzekļu
1923. g. iesniedz lielo būvprogrammu ar termiņu – 7 gadi
Vēlāk skaidrs, ka to nevarēs īstenot, tādēļ rada arī
īstermiņa programmu ar termiņu – 4 gadi
To realizē līdz 1928. gadam
Tam visam kopā atvēlēja 9‘989‘200 Ls
Karakuģus būvē Francijā, par tiem maksā pusotru
reizi vairak nekā pati Francija
176
Cīņa ar Bermontu. Ārzemju karakuģu palīdzība
1919.gada 8.oktobrī sākoties Bermonta uzbrukumam Rīgai,
kara flotes trūkums tapa vēl skaidrāk jūtams. Pēctam kad
bermontieši bija ieņēmuši visu Pārdaugavu, Armijas
virspavēlnieka štābs izplānoja uzbrukumu Daugavgrīvas
cietoksnim un Bolderājai, lai, tos ieņemot sāktu uzbrukumu
bermontiešiem Torņakalna virzienā un viņus no Pārdaugavas
padzītu. Nebija zināms kāda būs Sabiedroto rīcība- vai viņu
karakuģi ņems dalību 15.oktobrī plānotajās kaujas operācijās.
Tādēļ kara resors vērsās pie Sabiedroto misijas priekšnieka
Latvijā ar nolūku panākt Sabiedroto karakuģu atbalstu.
12.Oktobrī Daugavas grīvā bija ieradušies Francijas karakuģi
un tiem bija jāgaida rīts lai varētu iebraukt Daugavā un
pievienoties Lielbritānijas karakuģiem, jo bāku ugunis bija
nodzēstas.
1919.gada 11.decembrī izveidoja Rīgas ostas militāro
policiju. Karadarbība Latvijā izbeidzās 1920.gada 11.augustā,
kad Rīgā parakstija miera līgumu ar Padomju Krieviju, ar kuru
tā uz visiem laikiem atteicās no jebkādām tiesībām uz Latvijas
zemi. Ar to bija noslēdzies Latvijas kara flotiles cīņu posms
Latvijas atbrīvošanās karā. 1921.gadā līdz ar Armijas
virspavēlnieka štāba likvidēšanu, līdz 1.maijam vajadzēja
likvidēt arī Jūras pārvaldi.
177
Flotes sastāvs
o Mīnu divizions:
• Mīnu aizžogotājtraleris „Imanta‖
• Mīnu aizžogotājtraleris „Viesturs‖
• Kara kuģis „Virsaitis‖
• Kuteris „Mīna‖
o Zemūdeņ divizions:
Zmūdene ‗Ronis‖
Zemūdene „Spīdola‖
Bāzes kuģis „Varonis‖
Kuteris mērķu laiva „Brīnums‖
Flotes apmācības kuģis admirāļa jahta „Auseklis‖
o Kā atsevišķas vienības bija:
• flotes reprezentācijas motorlaiva „Komēta‖
• flotes motorlaiva „Spulga‖
178
o Virsaitis:
Latvijas atbrīvošanas karā spilgti pierādījās patstāvīgās kara
flotes trūkums un tās nepieciešamība.
Pamatojoties uz Tautas Savienības 1920.gada oktobra
nosacījumu, Latvijai bija atļauts izveidot un uzturēt kara floti.
1921.gada 12.jūnijā bijušo vācu mīnu traleri ―M-68‖ pārdēvētu
par ―M‖ ieskaitīja jūras dienesta un vēlāk šo datumu pieņēma
par Latvijas kara flotes tapšanas dienu, atkāpjoties no agrāk
pieņemtā flotes dibināšanas datuma. 1922.gada 10.novembrī
beidzot pēc kapitāla remonta Bolderājā nolaida ūdenī ―M68‖
karakuģi, tagad dēvētu par ―Virsaiti‖. Sākās intensīvs, rosīgs
darbs kara jūrnieku apmācībā uz Latvijas pirmā karakuģa, ar
kura iesaistīšanu aktīvajā dienestā bija likts īstais pamats
Latvijas Kara flotei.
179
Eskadra nodibināšana
Sakarā ar flotes būvprogrammas uzsākšanu 1924.gada
27.jūnijā ar Valsts prezidenta J. Čakstes pavēli atsevišķās
flotiles vienības pārdēvēja par Jūras krastu aizsardzības
eskadru. Eskadrā ieskaitīja karakuģi ―Virsaitis‖ , motorlaivu
―Komēta‖ un Jūras aviācijas nodaļu. Par Eskadras komandieri
iecēla līdzšinējo sevišķo uzdevumu virsnieku jūras lietās
Archibaldu Keizerlingu. Eskadrai bija jāsagatavo kara jūrnieki
un speciālisti jaunformējamām flotes vienībām un topošajām
bāzēm. Sakarā ar Francijas pasūtīto karakuģu būvi bija jāuzceļ,
jāiekārto, jāsagatavo jaunajām zemūdens laivām un
aizžogotājiem mīnu traleriem bāzes un citas tehniskas iekārtas
kā Liepājā, tā Daugavgrīvā.
180
Aizžogotājtraleru divizions: “Imanta” un
“Viesturs”
Pirmais no jaunajiem karakuģirm ―Viesturs‖ tika nolaists
ūdenī 1926.gada 26.maijā Nantē, bet ―Imantu‖ nolaida ūdenī
11.augustā Havrā. Tiem pakaļ devās A. Keizerlings ar karakuģi
―Virsaitis‖. Visi trīs kuģi 1926.gada 30.oktobrī laimīgi pēc
vētras kristībām ienāca Liepājas Kara ostā. Ar šo notikumu
faktiski sākās Eskadras izveidošana.
181
Zemūdens laivu divizions: “Ronis” un
“Spīdola”
Latvijas pirmo zemūdens
laivu ―Ronis‖ ielaida ūdenī
1926.gada 1.jūlijā Luāras
upē, Nantē, bet ―Spīdolu‖
6.oktobrī Havrā. Zemūdens
laivas pēc nolaišanas ūdenī
tūlīt nepārveda uz Latviju.
Bija jānobeidz darbi,
jāizdara vairākas
pārbaudes un niršanas mēģinājumi. Komandām bija jāvingrinās
un jāpierod pie saviem uzdevumiem. 1927.gada maijā ‖Ronis‖
un ―Spīdola‖ karakuģa ―Virsaitis‖ pavadībā izbrauca uz
Latviju. 20.maijā tuvojoties Latvijai tos sagaidīja traleri
―Imanta‖ un ―Viesturs‖, šis bija vienreizīgs notikums, kad
Latvijas Jūras kara eskadra komandiera A.Keizerlinga vadībā
pirmo reizi kopā iebrauca Liepājas Kara ostā.
Attēls: Ē.Ē. Priedītis «Latvijas Kara flote 1919-1940» Rīga, 2004
182
Jūras aviācijas divizions
UZDEVUMI:
Jūras un krasta novērošana
Ostu un bāku fotografēšana no gaisa
Ledus apstākļu noskaidrošana ziemā un pavasaros
Piedalīšanās Jūras krastu aizsardzības eskadras manevros.
Attēls: Ē.Ē. Priedītis «Latvijas Kara flote 1919-1940» Rīga, 2004
183
1923.gada 21.augustā Jūras aviācijas izlūknodaļu atdalīja no
Aviācijas diviziona un ieskaitīja jūras dienestā kā Jūras
aviācijas nodaļu un tās bāze atradās Liepājā. 1924.gada
27.jūnijā Jūras aviācijas nodaļu ieskaitīja jaunnodibinātās Jūras
krasta aizsardzības eskadras sastāvā. 1924.gada 30.jūlijā uz
karakuģa ―Virsaitis‖ nodeva hidroplānu (Hanriot HD-17)
divvietīgu apmācības lidmašīnu. Tā bija būvēta uz pludiņiem,
kuru vietā ziemā varēja piestiprināt slēpes. 1926.gada 1.maijā
Jūras aviācijas nodaļu pārdēvēja par Jūras aviācijas divizionu.
Jūras aviācijas diviziona uzdevumos ietilpa jūras un krasta
novērošana, bāku un ostu fotogrāfēšana no gaisa, ledus
apstākļu noskaidrošana ziemas un pavasara periodā kā arī
piedalīties Jūras krasta aizsardzības eskadra manevros.
1936.gada 25.maijā Jūras aviācijas divisions tika likvidēts un
pārformēts par Kara aviācijas pulka 8.jūras eskadriļu.
184
Jūrnieku mācības
1925. gada 1. maijā Liepājā sāka darboties flotes instruktoru skola, tā
darbojās līdz 1933. gadam.(Tās kurss ilga 10-20 mēnešus).
1927. gada februāri notika pirmais izlaidums, tas sniedza flotei 76
speciālistus dažādās nozarēs.
Skola sagatavoja- signālistus, stūrmaņus, artilēristus, torpēdu un
mīnu speciālistus, radio operatorus, dīzeļu mehāniķus un
mašīnistus.
1928. gadā par virsniekiem sagatavoja dažus virsdienesta instruktorus,
kuriem jau bija plašāka pamatizglītība .
1929. gadā flotes dienestā uzņēma arī brīvprātīgus virsniekus no citām
karaspēka vienībām,tomēr ar lielu atlasi.
1935. gadā jūras kadetus sāka sagatavot kara un jūrsskolas programmā.
Bija arī sagatavota zināma virsnieku, instruktoru un jūrnieku rezerve
kara gadījumam. (‗‘Jau 1924. gada 11. novembrī Latvija Saeima
pieņēma lēmumu par ūdens satiksmes līdzekļu un ostu ierīču
mobilizāciju kara gadījumā, mobilizētu arī attiecīgo personālu 18-50
gadu vecumā.’’)
1938. gadā izveidoja speciālu instruktoru rotu.
185
No eskadras līdz kara flotei 1927. – 1938.
1931.gada 3.novembrī Archibaldu Keizerlingu oficiāli
izskaitīja no Eskadras štāba virsnieku sarakstiem. Viņš bija
spiests aiziet no paša izveidotās Eskadras dažādu iemeslu dēļ
(!!!) Par Jūras krasta aizsardzības eskadras komandieri
1931.gada 19.septembrī iecēla karakuģa ―Virsaitis‖ komandieri
komandkapteini Teodoru Spādi. Viņš bija izglītots, piedzīvojis
jūras virsnieks. Viņš līdz tam laikam kā vienīgais bija ieguvis
augstāko jūras kara akadēmisko izglītību.
Līdz pat 1938.gadam Jūras krastu aizsardzības eskadra bija
vienīgā bruņoto spēku daļa , kura bija palikusi bez sava karoga.
Karoga svinīgā pasniegšanas diena bija 15.jūlijs. Uz karoga
bija devīze ―Mūs vieno Latvijas svētais vārds‖. Tā kā eskadrai
jau bija pasniegts Kara flotes karogs, Valsts un Ministru
presidents Kārlis Ulmanis ar savu 22.decembra pavēli Jūras
krasta aizsardzības eskadru pārdēvēja par Latvijas Kara floti.
186
Sakarā ar Kara flotes izveidi karakuģi pārskaitīja Mīnu
divizionā. Līdz ar to Kara flotes sastāvā bija šādas vienības :
Mīnu divisions, Zemūdeņu divisions un atsevišķas motorlaivas
un apmācības kuģis.
1940.gada 16. – 17.jūnija naktī Latvijā iebrauc padomju
tanki. Spāde, pēc vēlāk atstāstītās versijas, esot Kārlim
Ulmanim piedāvājis ar zemūdeni „Spīdola‖ evakuēt valdību uz
ārvalstīm, taču valdība no šī piedāvājuma atteikusies.
Nesaņemot pavēli par pretošanos agresoram, Latvijas
armijas karavīri ir spiesti noskatīties, kā Latvija tiek
nenovēršami okupēta un tās armija – iznīcināta. 24.jūlijā
Liepājā uz kara flotes kuģiem tiek nolaisti sarkanbaltsarkanie
krustotie baltie karogi, bet to vietā mastos tiek uzvilkti sarkanie
padomju karogi. 27.augustā Latvijas Jūras kara flote tiek
likvidēta, Spāde no dienesta Jūras spēkos tiek atvaļināts.
187
Ievērojamākās personas
188
Archibalds Keizerlings
(1882-1951)
• Dienesta pakāpe: admirālis;
• Jūras krastu aizsardzības
eskadras komandieris no
1924. līdz 1931. gadam.
o Pilnajā vārdā – Arhibalds Pēteris Teofīls fon
Keizerlings
o Dzimis 1882.11.18. Augustmuižā, Grobiņas pagastā.
o Dienesta pakāpe: admirālis;
o Pirmā Pasaules kara laikā Keizerlings bija mīnu
kuģa komandieris Baltijas jūras kara flotē un karu
beidza kā 1. ranga kapteinis;
https://lv.wikipedia.org/wiki/Arhibalds_fon_Keizerlings#/media/File:Admiralis_Arhibalds_Keizerlings.jpg
189
o Krievijas kara flotē Keizerlings dienēja uz
iznīcinātāja, kreisera ―Diana‖ un zemūdenes,
komandējis iznīcinātāju un ieguvis pieredzi flotes
štāba darbā. Viņš bija plaša vēriena, ļoti sabiedriska
persona, ar lieliem plāniem savas dzimtenes
piekrastes aizsardzības izveidošanā. Būdams
atjautīgas dabas un labs valodu pratējs, viņš ar savu
iznesību ieguva lielu cieņu gan starptautiski, gan arī
topošajā Latvijas kara flotē. Keizerlings
aristrokrātisko paražu un dzīves veida, kā arī nevisai
pilnīgo latviešu valodas zināšanu dēļ ieguva arī
nedraugus – ienaidniekus. Draudzību viņš latviešu
sabiedrībā neieguva arī ar savu cenšanos flotes
vadībā iesaistīt vai paturēt ranga ziņā vecākus,
vairumā vācu izcelsmes virsniekus. Šīs tendences
aptumšoja viņa citādi patieso biedriskumu un
demokrātiskumu.
Keizerlings rūpējās par speciālistu un instruktoru
sagatavošanu.
190
o 1920. gadā viņš nodibināja mašīnkomandu
apmācības kursus. Tajos viena gada laikā sagatavoja
flotes mašīnistus, kurinātājus, motoristus,
elektrotehniķus un radiotelegrāfistus.
o 1924. gadā nodibināja Jūras krastu aizsardzības
eskadru jūras kapteiņa grāfa Keizerlinga vadībā.
Tajā ietilpa tikai flagkuģis ―Virsaitis‖, Jūras
aviācijas nodaļa, motorlaiva ―Komēta‖ un tehniskā
ziņā arī ―Artilērists‖.
o Kamēr būvēja jaunos karakuģus, eskadras
komandieris Keizerlings rosīgi gatavoja bāzes
jaunajai kara flotei. Liepājas kara ostā izbūvēja
specialo peldošo staciju torpēdu šaušanas
apmācībām. Kamēr vēl nebija zemūdeņu bāzes
kuģa, ―Artilēristu‖ ieskaitīja par zemūdeņu
palīgkuģi.
191
o 1926. gadā ―Virsaitis‖ ar eskadras komandieri
Keizerlingu devas uz Franciju, pavadīt uz Latviju
dienestam jau sagatavotos tralerus – aizžogotājus
―Imantu‖ un ―Viesturu‖.
o 1927. gadā Jūras krastu aizsardzības eskadras
komandieri jūras kapteini Archibaldu Keizerlingu
paaugstināja admirāļa pakāpē.
o 1931. gadā Latvijas kara floti bija spiests atsāt
admirālis grāfs Keizerlings. Keizerlingu apvainoja
kontrabandas atļaušanā kara jūrnieku vidū.
Keizerlingu pensionēja, gan ar pilnu algu un
tiesībām nēsāt admirāļa uniformu, ko viņš arī vēlāk
ar lielu prieku un lepnumu darīja.
o 1931. gadā Keizerlinga vietā iecēla Teodoru Spādi.
192
Teodors Spāde
(1891-1970)
• Dienesta pakāpe:
admirālis;
• Jūras krastu aizsardzības
eskadras komandieris;
• Latvijas kara flotes
komandieris no 1938. līdz
1940. gadam.
o Flotes komandiera Teodora Spādes laikā kara flote
izveidoja sakarus ar Latvijas Universitāti, lai
izveidotu jaunas jūras kartes, noteiktu vissīkākos
orientēšanās priekšmetus piekrastē, pārmērītu
dziļumus un labi zinātu ūdeņu īpašības.
https://upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/5/51/Teodors_Sp%C4%81de.jpg
193
o 1931. gadā iecēla Keizerlinga vietā.
o Spāde bija liela auguma, impozanta persona, labi
izglītots un inteliģents virsnieks, liels patriots,
taisnīgs un stingrs priekšnieks. Angļu novērotāji gan
atzīst viņa plašo izglītību un zināšanas, bet raksturo
viņu kā personu bez sevišķas izdomas un iniciatīvas.
Keizerlings nodibināja Latvijas kara floti, bet Spādi
nostiprināja tajā latvisko garu. Viņš atvaļināja
daudzus vecākus vācu, krievu un zviedru izcelsmes
virsniekus un bieži paaugstināja jaunākus latviešu
virsniekus pāri izdienā vecākiem, sevišķi nelatviešu
virsniekiem. Pēc dažu flotes virsnieku informācijas,
tomēr flotē vairs nebija tā biedriskuma, kas bija
valdījis Keizerlinga laikā, un nebija vairs tā plašā
vēriena flotes attīstībā, kas bija agrāk.
194
o Spādes laikā likvidēja visus tālākos flotes būvplānus
un pārtrauca sadarbību ar Igaunijas kara floti. Par to
tomēr nevar vainot Spādi. Latvijas bruņoto spēku
tālākā izveidošanā valdība kara flotei kā
visdārgākajai ieroču šķirai vairs nepieversa
uzmanību. Kara flote gan allaž valsts svētkos
piedalījās svinībās Rīgā, dažkārt arī Liepājā un
Ventspilī. Notika kara jūrnieku organizētas
ekskursijas uz ievērojamākajām Atbrīvošanas cīņu
vietām. Flote pati tomēr savā sastāvā nemainījās.
o 1938. gadā Spādi paaugstināja par admirāli. Viņš
bija otrais latviešu kara flotes un pirmais latviešu
tautības admirālis.
o 1938.-1940. gadam Latvijas kara flotes komandieris.
195
Hugo Legzdiņš
(1903-2004)
• Dienesta pakāpe:
komandkapteinis;
• Torpēdistu kursi;
• Zemūdenes «Ronis»
komandkapteinis;
• Grāmata «Navigācija» (1971.).
o Dzimis 1903. gadā Vidrižu pagastā.
o 1925. gadā iesaukts obligātajā karadienestā un
iedalīts Elektrotehniskajā divizionā, kur izmācījies
par radiotelegrāfistu.
Attēls: Ē.Ē. Priedītis «Latvijas Kara flote 1919-1940» Rīga, 2004
196
o 1931. gadā pārvietots uz Zemūdeņu diviziona z/ū
―Ronis‖.
o 1938. gadā noorganizēja Eskadras virsniekiem
torpēdistu kursus, jo bija beidzis torpēdu virsnieku
skolu Francijā.
o 1940. gadā paaugstināts par komandkapteini un
vēlāk iecelts par z/ū ―Ronis‖ komandkapteini.
o 1971. gadā izdeva mācību grāmatu ―Navigācija‖,
kura joprojām tiek izmantota, kā mācību līdzeklis
LatJA studentiem.
o Mira 2004. gadā Rīgā.
197
Kārlis Kalācis
(1894-1971)
• Dienesta pakāpe:
komandkapteinis;
• Zemūdenes «Spīdola»
komandieris.
o 1926. gadā ieskaitīts Jūras aviācijas diviziona štātā
par jūras novērotāju, vēlāk iegūst novērotāja-lidotāja
nosaukumu – vakts leitnanta dienesta pakāpē.
Attēls: Ē.Ē. Priedītis «Latvijas Kara flote 1919-1940» Rīga, 2004
198
o 1927. gadā tiek paaugstināts par virsleitnantu un
pārcelts uz Jūras krastu aizsardzības eskadru.
o 1930. gadā paaugstināts par kapteini un iecelts par
z/ū ―Spīdola‖ komandiera palīgu, vēlak 1935. gadā
par komandiera vietas izpildītāju.
o 1940. gadā paaugstināts par komandkapteini un z/ū
―Spīdola‖ komandieri.
199
Eduards Verners Puķītis
(1889-1971)
• Dienesta pakāpe: kapteinis;
• Desanta izcelšana
Daugavgrīvas cietoksnī un
Bolderājā;
• 1. Kaujas kuģu diviziona
komandieris.
o 1919. gadā paaugstināts par jūras kapitānu un iecelts
par vecāko jūras priekšnieku.
o 1919. gadā E.V. Puķīša vadībā izcēla desantu
Daugavgrīvas cietoksnī un Bolderājā.
o 1920. gadā iecelts par 1. Kaujas kuģu diviziona
komandieri.
o 1923. gadā paaugstināts par kapteini.
Attēls: E.Andersons «Latvijas bruņotie spēki un to priekšvēsture» Toronto, 1983
200
Starptautiskā sadarbība
Militārās sadarbība ar Somiju
1933. gadā Somijas kara flotes komandieris
kapteinis Ilkonens pārsteidza Latvijas sūtni Antonu
Balodi ar ierosinājumu par kopējiem Somijas un
Latvijas kara flotes manevriem. Latviešiem bija
neērti lepoties ar saviem mazajiem kuģīšiem
Somijas priekšā, tāpēc kopīgo manevru ideju
neizdiskutēja.
Laikā no 1933. līdz 1939. gadam Latvijas pārstāvji
devās vizītēs uz Somiju un Somijas pārstāvji brauca
vizītēs uz Latviju, lai nostiprinātu karaspēkus,
padomju karaspēka iebrukšanas gadījumā. Somiem
galvenais bija Somu līča aizsardzība un mīnēšanas
operācijas, lai pasargātos no padomju karaspēka.
Somi veda sarunas arī ar igauņiem.
201
Militārās sadarbība ar Lielbritāniju
Laikā no 1920. līdz 1939. gadam Latvija sadarbojās
ar Lielbritāniju, galvenokārt, lai nopirktu ieročus no
Lielbritānijas.
Lielbritānija sadarbojās ar Latviju tikai, tāpēc, ka
nevēlējās, lai padomju vara izplatās Baltijas jūras
piekrastē.
Bieži vien britu eskadras, tāpat kā franču, somu,
ameikāņu, zviedru, vācu u.c. apciemoja Latviju.
Briti deva padomus saistībā ar valsts aizsardzību.
Vēlāk (1938.) Rīgas Jūrmalā tika izveidota Britu
spēcīgs slepenā dienesta raidītājs, kas angļiem
sniedza ziņojumus pat visu padomju okupācijas
laiku.
Attēls: Ē.Ē. Priedītis «Latvijas Kara flote 1919-1940» Rīga, 2004
202
Militārās attiecības ar Franciju
Notika zināma Latvijas un Francijas ģenerālštābu
informācijas apmaiņa.
Francijas kara akadēmijā mācījās daži Latvijas
augstākie virsnieki.
1919. un 1922. gadā Francija piegādāja Latvijas
armijai lielāku daudzumu kara materiālu, ieskaitot
artilēriju.
Francijas kuģu būvētavās tikai uzbūvēti karakuģi –
traleris ―Imanta‖ un traleris ―Viesturs‖.
Lai tuvāk iepazītos ar torpēdām un apgūtu zināšanas
par tām, uz Francijas torpēdvirsnieku skolu devās
Hugo Legzdiņš.
Attēls: Ē.Ē. Priedītis «Latvijas Kara flote 1919-1940» Rīga, 2004
203
Militārā sadarbība ar Igauniju
Izpaudās jūras virsnieku apmaiņā ar sekojošiem
kopējiem manevriem, kuros piedalījās arī Somijas
Kara flotes vienības. Notika Igaunijas ūdeņos.
Šo manevru nolūks bija apmaiņa ar dažādām jūras
spēku operācijām, kas varētu rasties kara gadījumā,
esot Tallinas apkārtnē.
Manevru operācijās sevišķu vērību veltīja zemūdeņu
apkarošanai, desanta izsēdināšanai un sakaru
dienestam.
Kuivastē notika traģisks nelaimes gadījums.
Mazgāšanās laikā, kad komanda stāvēja uz slīpā
borta, nejauši z/ū ―Ronis‖ motoristam kaprālim
Kimmelim paslīdēja kāja un viņš iekrita ūdenī.
Kaprālis Kimmels būdams slikts peldētājs, noslīka.
Attēls: E.Andersons «Latvijas bruņotie spēki un to priekšvēsture» Toronto, 1983
204
Secinājumi
Latvijas kara flotes pastāvēšanas
laikā, tā nepiedalījās nevienā kaujā.
Otrajam pasaules karam iesākoties,
Latvijas kara flotes vienības tika
iekļautas Krievijas kara flotē.
205
Tēzes
• Par Kara flotes sākumu uzskata 1919.g. 10.augustu, kad
nodibināja Jūras nodaļu.
• Galveno Kara flotes vienību iegāde 4 gadu laikā bija
iespējama, pateicoties Saeimas lēmumam.
• Latvijā J.Zariņa vadībā izgatavoja 500 piecragainās krievu
mīnas un zemūdeņu apkarošanas mīnas.
• Latvijas Kara flotei bija iespējams iepirkt aprīkojumu un
apmācīt jūrniekus, pateicoties sadarbībai ar Somiju,
Igauniju, Franciju un Lielbritāniju.
• Latvijas Kara flote Eduarda Puķīša vadībā kopā ar
sabiedroto Lielbritānijas floti izcīnīja uzvaru cīņā pret
Bermonta karaspēku.
206
Izmantotā literatūra
• Andersons Edgars «Latvijas bruņotie spēki un to
priekšvēsture» Toronto, 1983.g.
• Gelderiņš Egīls «Latvijas armijas karavīru ietērps, atšķirības
zīmes un noteikumi to nēsāšanā:1918.-1940.» 2007.g.
• Priedīte Ērichs Ēriks «Latvijas kara flote 1919.-1940.»
2004.g
• Vārpa Igors «Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā
karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai
Latvijas armijai» Rīga, 2008.g.
• «Latvijas Kareivis» Nr.178(10.08.1939.) («Mūsu kara flotes
20 gadi»)
207
http://www.baltictransportjournal.com/maritime/port-university-cooperation-in-riga,733.html
Lielākās Ziemeļamerikas
tirdzniecības ostas un to
raksturojums
208
Lielākās Ziemeļamerikas tirdzniecības
ostas.
1. Dienvid-Luiziānas osta (Port of South Louisiana)
2. Port of Prince Ruper (Kanāda)
3. Hjūstonas osta (Port of Houston, Texas)
4. Vancouveras osta (Kanāda)
5. Ņujorkas osta (Port of New York and New Jersey
Port Newark)
6. Ņūorleānas osta (Port of New Orleans, Louisiana)
7. Beimontas osta (Port of Beaumont, Texas)
8. Longbīčas osta (Port of Long Beach, California)
9. Hamptonas osta (Hampton Roads, Virginia)
10. Korpuskristi osta (Port of Corpus Christi, Texas)
209
Lielāko Ziemēļamerikas tirdzniecības ostu
lokācijas vietas kartē.
https://people.hofstra.edu/geotrans/eng/ch2en/conc2en/img/usatradeareas.png
210
http://www.bluebird-electric.net/oceanography/ocean_pictures/Gulf_Mexico_Map
211
Dienvid-Luiziānas osta
(Port of South Louisiana)
• Missipi upes
krastos
• 291 miljoni
tonnas
• 1. vieta ASV
eksportā
• Gara ieeja
1700.gadā Bajogoula cilvēki apdzīvoja teritorijas, kuras
vēlāk kļuva par Dienvied – Luiziānas ostas teritoriju. Viņi
dzīvoja ciemā ar Mugulaša, rietumos no Missipi upes
krastos. Franču pētniece un piedzīvojumu meklētāja –
Leimona Liberta, stāsta ka redzējusi ciemu, kurš sastāvējos
https://portalexport.files.wordpress.com/2014/05/port-of-south-louisiana-united-states.jpg
212
no 200 līdz 250 vīriešiem 1699.gadā, aprakstot ka ciematā
atradušies divi tempļi un 107 koka būdas.
Strīds un vadoņu nesaprašanās starp Bajogoula cilti un
Houma cilti, kura arī atradas netālu no šobrīdējas
Luiziānas ostas teritorijas, radīja lielus postus Bajagoula
ciltij un ciematam, kurš atradas Missipi upes krastos Ap.
1721.gadu šī cilts bija jau praktisi iznīcināta, un no ciemata
vairs nekas nebija palicis pari
Jau 18. Gadsimtā Luziānas teritorijas bija pakļauta
Franču kolonijai, kura blakus Missipi upei bija izveidojuši
ciematus. Franču kolonijas ļaudis nodarbojās ar
zemniecību un lopkopību.
Reāla ostas būvniecības aizsākšana meklējama
1811.gadā, kuru aizsāka būvēt ap 500 vergiem, klausot
Vācu virsnieku pavēlēm.
1836.gadā atkāpjoties visām svešzemju kolonijām,
teritoriju beidzot sāka apdzīvot vietējie – melnādainie
amerikāņi. Kas bija ostas pirmais nopietnais izaugsmes
posms. Darbaspēks pieauga, līdz ar amerikāņu
213
apdzīvošanu šajā teritorijā. Ostas buvnieciba turpinajas
līdz 1871.gadam. Vēlākos gados osta tika uzticeta
vietējiem akcionārie un uzņēmumiem, kuri arī rūpējās par
ostas labklājību. Kādu arī mēs to redzat šo balt dien.
http://www.portsl.com/transportation/Rail_&_RoadsA.jpg
214
Hjūstonas osta
Osta ir ierindota šādi:
1. vietā ASV ārvalstu
ūdens tonnāžas;
1. vieta ASV saistībā
importu;
Hjustona osta ir 25 jūdžu garumā komplekss dažadu
veidu valstu un privātu iestažu, kas atrodas tikai pāris
stundas braucienā ar kuģi no Meksikas līča.
Tā ir arī valsts vadošā osta, kura apstradā 41 procentu
no kravas pie Gulf Coast ostām.
http://bv.com/images/default-source/thought-leadership/north-american-lng-exports.png?sfvrsn=0
215
http://www.worldportsource.com/trade/graphs/weight/USA_TX_Port_of_Houston_60.png http://www.marinetraffic.com/lv/ais/home/centerx:-92/centery:29/zoom:8
216
Port of Prince Rupert
https://www.hapag-lloyd.com/images/liner_services/route_maps/asia_northAmerica_base.png https://portalexport.files.wordpress.com/2014/05/port-of-south-louisiana-united-states.jpg
217
Vankūveras osta
Vancouver – Kanādas
ports kas atrodas Klusajā
okeānā. Atrodas uz
ziemeļaustrumu krastā
šauruma Georgija. Tā
osta, aizsargāta no vēja
un viļņiem, nesasalst
ziemā. Dziļums ieejas
kanāla 14,6 m. Galvenas iespējas ostas Vankūverā, ta
iskaitā vairāk nekā 100 piestātņu ar kopējo garumu 16 km
un dziļums 16,8 m, kas atrodas līcī Barard.
Osta Vankūveras tiek importetas nākamā jūras kravas: naftas,
dzelzs, tērauda, mašīnas; eksportē graudus, koka, krāsainie
metāli, celuloze, papīrs, saplāksnis, zivis. Kopējais apgrozījums
jūras kravas ostas ir 45 miljoni. Tonnas. Port of Vankūveras
kam pieder sausi un 2 peldošie doki, 2 stāpeļu, nodrošina
remontu kuģu un laivu, ka ari Kreiserus ieskaitot.
http://www.emaofbc.com/wp-content/uploads/2013/08/Burrard-Inlet.jpg
218
http://bv.com/images/default-source/thought-leadership/north-american-lng-exports.png?sfvrsn=0
219
Vakūveras ostas vēsturiskā nozīme
1792 - Captain George Vancouver (pa kreisi), pirmais
eiropietis, lai izpētītu Burrard Inlet, atzīmēja, ka, protams, dziļi
ūdeņi būtu ideāla ostas atrašanās vietu.
1808 - Simon Fraser padara svētceļojumā uz mutes upes, kas
tagad nes viņa vārdu.
1827 - Hudson Bay Company izveido Fort Langley un sāk
kuģniecības mazsālītu lasi uz tirgiem visā Klusā okeāna
reģionā.
1850 - Laikā Gold Rush, pieplūdums buru un tvaika kuģiem uz
Fraser River rada nepieciešamību pēc oficiāla ostā.
DL klinčs bija pirmais kuģis ar kravu apjomā BC ražot devās
ārvalstu port.
1859 - DL klinčs , veicot 60000 pēdas Kabineta koksnes un 50
barelu dzērvenes, saņem 13-gun salūts kā viņa novirzās New
Westminster. Viņa bija pirmā kuģis ar kravu apjomā BC
produktu nosaukumu uz ārvalstu ostā.
220
1860 - Pirmais kokzāģētava atveras New Westminster un drīz
vien daudzas dzirnavas atradās gar Fraser River.
1864 - Ellen Lewis ir pirmais eksporta kuģim atstāt Burrard
Inlet. Viņa veica zāģmateriālu, piketus un dzelzceļa saites un
noteikt bura par Austrāliju no Moodyville uz North Shore.
Pagāja divi mēneši, lai ielādētu kuģi.
1887 - Pirmais vilciens ierodas Vancouver
1887 - Pirmais vilciens ierodas uz downtown Vankūverā pēc
British Columbia pievienojās Kanādas konfederācija 1871.
gada solījumu dzelzceļa.
1913 -The New Westminster Harbour Komisija, Ziemeļu
Fraser Harbour Komisija un Vancouver Harbour Komisija ir
izveidojusi.
No Ziemeļu mola Arm ēka un bagarēšana pareizu kanālu caur
Ziemeļu rokas Fraser River ļauj dziļu, apgrozāmiem
ūdensceļiem.
221
1914-1918 - Pirmais graudu elevators ir uzbūvēts Vankūverā,
jo prognozes tur būtu Vankūverā graudu tirdzniecības
pieaugums ar būvniecību Panamas kanāla. Gadā pabeigšanas
laikā, lifts bija pārkāpj visas pasaules rekords graudu
tirdzniecībā.
1927 - Pier BC atveras uz pašreizējo vietu Kanādas vietā. The
Pier tika būvēts, lai pielāgotos Trans-Klusā okeāna imperatore
kuģus.
1937 - Savā pirmajā braucienā, MV Elizabeth Bakke uzstāda
ātruma rekordu padarot braucienu no Zviedrijas uz Freizera
upes osta tikai 22 dienas, ieskaitot 12 stundu kavēšanos pie
Panamas kanāla.
1964
Fraser Surrey doki atveras pāri upei no New Westminster, lai
palīdzētu apmierināt augošo pieprasījumu pēc breakbulk
eksportam (galvenokārt zāģmateriālu un celulozes).
222
1967 Būvniecība sākas Roberts Bankā. Pabeidzot 1970. gadā,
tā kļūst (un paliek līdz pat šai dienai) Kanādas lielākā ogļu
eksporta terminālis.
1971 Fraser piestātnēs opens1971
Fraser piestātnēs atveras Richmond, kļūstot par pirmo
automobiļu terminālis Lower Mainland.
1975
Fraser Surrey doki paplašinās atvērt konteineru iekārtas -
pirmais un vienīgais, konteineru termināls uz Fraser River.
223
Secinājumi
Lielākā osta Ziemeļamerikā ir tikai 12. vietā
pasaulē.
Visstraujāk augoša osta Ziemeļamerikā atrodas
Kanādā (Prince Rupert osta)
Konteineru termināļi veido lielāko kravas
apgrozījumu.
Lielāko Ziemļamerikas eksportu veido naftas
produkti un sauskravas.
Ziemeļamerikas ostas ir aprīkotas ar
mūsdienīgām tehnoloģijām.
224
Izmantotā literatūra
Joseph Conlin,Cengage Advantage American Past
1989.
Nathaniel Philbrick,Sea of Glory: America‘s Vojage of
Discovery, the U.S. Exploring Expedition, 1838.
Eric Joy Dolin,The History of Whaling in
America,1886.
Lincoln Paine,The Sea and Civilization: A Maritime
History of the World, 2013 g.
Boris Vormann, "Global Port Cities in North America―
2014 g.