Dabas katastrofas ir ekstremāli ģeofizikāli notikumi,
bioloģiski procesi un lielas tehnoloģiskas avārijas,kas ir saistītas ar milzīgas enerģijas izdalīšanos vai materiālu pārvietošanos, kas
rada lielus un neparedzētus draudus dzīvībai un var nodarīt ievērojamu kaitējumu materiālām vērtībām un videi
2
Briesmas var skart:
Cilvēkus:nāve, ievainojumi,
slimības, stress
Īpašumus:zaudējums, bojājums, ekonomisks kaitējums
Vidi:piesārņojums, floras un faunas zudumi, pievilcības zudumi
Nozīmīgākās dabas katastrofas un antropogēnās nelaimes ir šādas:
AutoavārijasAvārijas ar ķīmiskajiem
savienojumiemBads
Cikloni, orkāni, taifūni, vētrasCunami
EpidēmijasInsektu invāzijas
Karstuma vai aukstuma viļņiLavīnas un noslīdeņi
Personu pārvietošana vai pārvietošanās
PlūdiSabiedrības nemieri
SausumsUgunsgrēki
Vulkānu izvirdumiZemestrīces
3
Cunami pārvietošanās Zemestrīces
4
Dabas katastrofu sadalījums pasaulē pēc dzīvības zaudēšanas varbūtības
Zaudējumi dabas katastrofās Zaudējumi dabas katastrofās (1980. (1980. –– 2008.)2008.)
Katastrofu skaits
Nāves gadījumu
skaits Cietušo skaits
Ekonomiskie zaudējumi, miljardi EUR
Sausums 410 558 565 1 551 455 112 54, 745
Vētras 1 211 402 911 496 639 560 379,460
Zemestrīces 706 385 630 136 333 515 249, 771
Cunami 18 229 551 2 481 879 7,441
Plūdi 2 887 195 843 2 809 481 489 282,779Plūdi 2 887 195 843 2 809 481 489 282,779
Epidēmijas 1 039 183 278 19 411 394 ?
Karstuma viļņi 126 89 889 4 614 411 22,261
Vulkānu izvirdumi 140 25 197 4 080 791 2,042
Zemes noslīdeņi 366 20 008 7 031 523 0,004
Tornado 182 4 780 12 710 204 22, 417
Lavīnas 73 3 532 69 637 0,626
Ugunsgrēki 294 1 666 5 766 092 30, 453
Insektu invāzijas 75 0 2 200 0,164
10 vadoš ās valstis p ēc ziņotaj ām katastrof ām
6
Dabas katastrofu ietekme notikumu grup ās2012./2002.-2011., vidēji
7
Ekonomisko zaud ējumu procentu ālā daļa katastrofu grup ās un kontinentos 2012. gadā
8
9
Dabas katastrofu gada vidējie ekonomiskie zaudējumi pasaules valstīs 1980.-2008.g. (valstu izmēri ir izmainīti atbilstoši gada vidējiem
ekonomiskajiem zaudējumiem)
Turpmāko desmitgažu laikā globālā temperatūras paaugstināšanās izraisīs būtiskas klimata izmaiņas, kuras būs
lielākas un straujākas kā jebkad pēdējo 10 000 gadu laikā
10
Visvairāk cietīs tās valstis, kuru pastāvēšana ir ļoti atkarīga no dabas resursu intensīvas izmantošanas
Pasaules iedzīvotāju skaits 2010.gadā pārsniedza 6,7 miljardus: tātad ir pieaudzis arī vides riskam pakļauto iedzīvotāju skaits, īpaši tāpēc, ka
apmēram 90% pieauguma attiecas uz attīstošām valstīm
11
Urbanizācija – iedzīvotāju migrācija no laukiem uz pilsētām, ko izraisa lauksaimniecisko apstākļu pasliktināšanās un globālie
ekonomiskie spēki, rada cilvēku koncentrāciju un pilsētu pārmērīgu augšanu
Mirušie
Ievainotie
Pajumti zaudējušie
Dezorganizētie Reģions
Katastrofas vieta
Valsts
12
Plašsaziņas līdzekļu informētie
Nodokļu maksātāji
Neērtības jūtošie
Palīdzības sniedzēji
Reģions
Pasaule
Dabas stihijas ietekmes piramīda parāda, kāda ir saistība starp katastrofas vietu un pasauli, ņemot vērā
iesaistītās personas, līdzekļus un institūcijas
Vides riska pētījumi kļūst kompleksāki, bet arī šaurāki un detalizētāki atsevišķās apakšnozarēs,
tomēr dabas zinātnieki un sociālo zinātņu pārstāvji joprojām saglabā atšķirīgus uzskatus par vides un sabiedrības mijiedarbību
Dabas zinātnieki vairāk orientējas Sociālo zinātņu skola meklē atbildes
13
Dabas zinātnieki vairāk orientējas uz pašiem dabas procesiem, to būtību, norises mehānismu un
biežumu
Sociālo zinātņu skola meklē atbildes izzinot sabiedrības reakciju kritiskos
apstākļos un veido uzvedības modeļus
Lēmumu pieņēmējiem nepieciešamasrekomendācijas problēmas risinājumam
nevis teorētiskas diskusijas
?
Pat ja kaitējums, kas tiek nodarīts īpašumam vai videi var būt ļoti liels ekonomiskā un sociālā izpratnē, tomēr
tiešu dzīvības apdraudējumu cilvēki uztver kā daudz bīstamāku
14
Cilvēku ievainojamību bieži vien izraisa nepietiekamā ārkārtas situāciju vadība: nelaime notiek, ja briesmas skar nesagatavotos,
un tāpēc vieglāk ievainojamos
Dabas stihijas un antropogēnās nelaimes var klasificēt pēc ietekmējošiem faktoriem:
� Atmosfēras faktori: migla, vētra, orkāns, taifūns, karstuma vai aukstuma viļņi
� Hidrosfēras faktori: plūdi, piekrastes erozija, lavīnas, aizsprostu pārrāvumi
� Ģeoloģiskie faktori: zemestrīces,
� Tehnoloģiskie faktori: bīstamu vielu noplūde, vides piesārņojums, inženiertehnisko būvju sabrukšana, avārijas
� Sociālā vardarbība: masu iznīcināšanas
15
� Ģeoloģiskie faktori: zemestrīces, nogruvumi, vulkānu izvirdumi
� Bioloģiskie faktori: slimības, augu vai dzīvnieku invāzijas, kukaiņu savairošanās, mežu ugunsgrēki
Sociālā vardarbība: masu iznīcināšanas līdzekļi, karš, genocīds, valsts varas apvērsums
� Kompleksā bīstamība: smogs, bads, toksiskie plūdi
Tiešie efekti ir sekas, kas parādās nekavējoties pēc
katastrofas – nāve, ievainojumi, ekonomiskie zaudējumi
sagrūstot ēkām zemestrīces laikā
Netiešie efekti parādās vēlāk un tos dažkārt ir grūti identificēt un sasaistīt ar katastrofu, piemēram, garīgās slimības, kas attīstās pēc šoka, smaga zaudējuma un nepieciešamības pārvietoties uz citu
vietu
Dabas katastrofu sekas var būt tiešas un netiešas:
16
Materiālie efekti ir tie, kuriem ir iespējams noteikt zaudējumus monetārā izteiksmē, piemēram, sabojātā īpašuma
atjaunošanai nepieciešamie līdzekļi
Nenosakāmie efekti – reāli, tomēr tiem nav iespējams noteikt apjomu naudas izteiksmē
laikā vietu
Dabas stihijas atkārtošanās laiks ir vidējais laika periods starp divām sekojošām dabas stihijām
17
Vairumam dabas stihiju var izmērīt kādu fizikālo parametru un veidot atbilstošu zinātniski
pieņemamu skalu, piemēram:
� Zemestrīces raksturo pēc Rihtera skalas� Tornado raksturo pēc Fudžitas skalas� Orkānus (viesuļvētras) raksturo pēc Saffira-Simpsona skalas
Visbīstamākās ir vietas ap tektoniskajiem lūzumiem –parasti tie ir augsti kalni, kuros notiek tektoniskie vai vulkāniskie procesi un
iespējamas spēcīgas lietus gāzes, kā arī zemas piekrastes joslas
18
Apmēram puse pasaules iedzīvotāju ir apmetušies 60 km joslā no piekrastes un ļoti daudzi lielu upju deltās, kas ir pakļautas spēcīgiem
plūdiem gan no jūras, gan sauszemes puses
Pasaulē dabas stihijām ir pakļauti apmēram 25% iedzīvotāju, tomēr vairākums dzīvo attīstošās valstīs, kur valda nabadzība,
diskriminācija un politiskās aizsardzības trūkums
Jutīguma kritiskais faktors ir pieeja resursiem vai nu mājsaimniecības vai indivīda mērogā, jo no tā ir atkarīgs vai
tiks saglabāta dzīvība un pasargāta manta
19
Labi nodrošinātas ģimenes, kurām ir pieeja kapitālam, zemei, iekārtām un aprīkojumam un, kuras var piesaistīt speciālistus,
daudz vieglāk spēj pārdzīvot dabas katastrofas
Pieeja informācijai un sociālo komunikāciju tīkls arī palīdz saņemt palīdzību no ārienes un palielināt izdzīvošanas iespējas
20
Zemestrīces un vulkānu izvirdumi notiek galvenokārt ap litosfēras plātņu saskares robežām
Pēc litosfēras plātņu tektonikas teorijas no 6 km līdz aptuveni 200 km biezais, cietais Zemes ārējais apvalks, litosfēra, sastāv no dažāda izmēra plātnēm, kuras:
� Vietām virzās viena prom no otras – diverģē� Citur virzās viena pretī otrai – konverģē� Paslīd viena zem otras vai virzās viena gar otru
21
� Paslīd viena zem otras vai virzās viena gar otruDiverģenceKonverģence
Visvairāk un visspēcīgākās zemestrīces notiek pie plātņu konverģentajām robežām
22
Plātņu diverģentās robežas ir Atlantijas okeāna vidusgrēdā,
Sarkanā jūrā
Plātņu konverģentās robežas ir Himalaju kalnos, Japānas salās, Andu
un Kordiljeru kalnos
Zemestrīces ir Zemes iekšējo procesu sekas:
Spriegums var izraisīt iežu
elastīgu deformāciju
Pēkšņi var sākties plaisāšana un rasties Zemes
garozas pārrāvumi
Pārrāvumi vai vēlākas pēkšņas kustības esošajos pārrāvumos izraisa zemestrīces neregulārā
laika intervālā
23
Zemestrīces parasti raksturo ar diviem parametriem –hipocentru un epicentru:
� Hipocentrs ir sākotnējās seismiskās kustības punkts, bet epicentrs –punkts virszemē tieši virs tā
� Epicentrs ne vienmēr atrodas pārrāvumā, jo pārrāvums ne vienmēr sasniedz virszemi un ne vienmēr ir vertikāls, tādējādi, atrodas kādā noteiktā attālumā no epicentra
San Andrea San Andrea lūzumslūzums KKalifornialifornijājā
Zemestrīces stiprumu var noteikt, izmantojot Rihtera skalu: zemestrīces spēks tiek izteikts ar izdalītās enerģijas lielumu, ko
var mērīt pēc seismogrāfa rādītāja amplitūdas apjoma
Zemestrīču vērtējums pēc Rihtera skalas:
Maznozīmīga: līdz 4 ballēm
Neliela: 4-5 balles
Kaitējoša: 5-6 balles
25
Zemestrīču stipruma noteikšanai izmanto arī Merkalli skalu, ar kuras palīdzību ballēs no I līdz XII nosaka, kādu iespaidu zemestrīce
ir atstājusi uz cilvēkiem, ēkām un apkārtējo vidi
pēc Rihtera skalas: Kaitējoša: 5-6 balles
Destruktīva: 6-7 balles
Spēcīga: 7-8 balles
Graujoša: virs 8 ballēm
Zemestrīces primārais efekts saistās ar
zemes drebēšanu un vertikālām vai
horizontālām zemes svārstībām
Tas izraisa spēcīgu ietekmi uz cilvēkiem un
struktūrām – ēkām, tiltiem, ceļu pārvadiem,
aizsprostiem un cauruļvadiem
Zemestrīces sekundārie efekti saistīti ar iežu masu pārvietošanos,
piemēram, klinšu nogruvumiem un
noslīdeņiem
Zemestrīces raksturo primārie un sekundārie efekti:
26
2009.gada 12.maijā Sičuānas provincē Ķīnā notika 8 balles stipra
zemestrīce:� Gāja bojā apmēram 70 000 cilvēki� Ievainoti tika gandrīz 400 000 cilvēki� Mājokli zaudēja 5 miljoni cilvēku� Zemestrīces ietekmes zonā dzīvoja 15 miljoni cilvēku� Hipocentrs bija 19 km dziļumā, bet epicentrs atradās 80 km uz ZR no Sičuānas provinces galvaspilsētas Čengdu
Pēc skandināvu speciālistu datiem, Latvijā ik gadus tiek konstatēti 150 līdz 200 seismiskie notikumi, to skaitā ir:
� Parasti tektoniskie notikumi� Parasti sprādzieni� Viltus seismiskie notikumi jeb aparatūras kļūdasLatvijas seismiskās
aktivitātes karte
27
CCunamiunami
2004. gada 26. decembrī Indijas okeānā notika zemestrīce (9,1 balles stipra) arepicentru Sumatrā, Indonēzijā. Cunami vilnis nogalināja apmēram 230 000 personas 11
valstīs, bet galvenokārt Indonēzijā, Šrilankā, Indijā and Taizemē.
Cunami, Indijas okeāns, 26.12.2004.Cunami, Indijas okeāns, 26.12.2004.
30
Zieme ļjūra11. - 12., 10.
1634.
Plūdi ir neregulāra ūdens līmeņa celšanās jebkurā gada laikā un vietā, kuras laikā notiek lielu ūdenstilpei pieguļošo teritoriju –
palieņu un citu teritoriju – applūšana
Nereti plūdus iedala pēc izcelsmes veida – palos un plūdos:
� Pali ir upes ūdens režīma fāze, kas raksturojas ar gadā lielāko ūdenīgumu,
� Plūdi ir upes ūdens režīma fāze, kas raksturojas ar neregulāru (jebkurā gada
32
raksturojas ar gadā lielāko ūdenīgumu, ilgstoši augstiem ūdens līmeņiem, kas atkārtojas katru gadu noteiktā sezonā, un parasti arī palieņu applūšanu noteiktā vietā
raksturojas ar neregulāru (jebkurā gada laikā un vietā) un strauju, bet īslaicīgu ūdens līmeņa celšanos, kuras laikā notiek lielu ūdenstilpei pieguļošo teritoriju – palieņu un citu teritoriju, applūšana
Plūdi vai pali parasti saistīti ar upju gultnēm, mazāk ar ezeriem
Plūdu draudus var radīt arī cilvēka saimnieciskā darbība,
piemēram, mežu izciršana kalnu reģionos, lauksaimniecības zemju
meliorācija un purvu nosusināšana
Ekstremālas plūdu situācijas bieži ir saistītas ar stiprām lietus gāzēm, kurus izsauc negaisi un vētras, vai arī karsti
vēji, kas sāk strauji kausēt sniegu
Dažkārt, var tikt pārrauti dabiski vai cilvēku veidoti aizsprosti, kā
rezultātā, atbrīvojoties milzīgām Katastrofālus plūdus var izraisīt
Plūdu draudi:
33
Plūdu briesmas būtiski samazinās, cilvēkiem un to radītai infrastruktūrai atrodoties tālāk no ūdens malas
rezultātā, atbrīvojoties milzīgām uzkrātā ūdens masām, veidojas liela
mēroga bīstamas situācijas
Katastrofālus plūdus var izraisīt zemestrīces okeānā, kas rada
milzīgus cunami viļņus
Pilsētās plūdi sagādā vairāk sarežģījumu, jo dabiskā zemes virsma ir apbūvēta ar ūdens necaurlaidīgiem materiāliem
� Plūdu primāra fizikāla ietekme:• No bojātām automašīnām līdz sagrautiem tiltiem, ēkām un aizsprostiem• Noslīkst cilvēki un dzīvnieki• Var izcelties epidēmijas saistībā ar ūdens vides izraisītām slimībām
� Sekundārās ietekmes rezultātā:• Pasliktinās ūdens kvalitāte – tīrs dzeramais ūdens kļūst nepieejams• Piesārņotais ūdens rada nehigiēniskus apstākļus un var izplatīties slimības• Tiek iznīcināti kultivēto augu tīrumi,
Plūdu ietekme var būt primāra un sekundāra:
34
ūdens vides izraisītām slimībām • Tiek iznīcināti kultivēto augu tīrumi, kas gala rezultātā izraisa badu
Plūdu ilgtermiņa sekas parādās ekonomikā, izraisot prasību pēc papildu līdzekļiem, lai likvidētu plūdu sekas –
atjaunotu mājokļus un infrastruktūru, atrisinātu pārtikas apgādi, atjaunotu ārvalstu tūrismu
Eiropas applūstošo teritoriju karte
Eiropā plūdi visbiežāk notiek tās vidienē un dienvidu daļā
nokrišņu un citu dabas parādību dēļ un skar
aptuveni 1,5% Eiropas
35
aptuveni 1,5% Eiropas iedzīvotāju
1998.-2002.g. plūdi sastādīja apmēram 43% no visām
dabas katastrofām Eiropā
70% no visiem pasaules plūdiem notiek Āzijā
Plūdu apdraudēto teritoriju riska novērtēšanā ir svarīgi zināt iespējamo plūdu atkātošanās biežumu noteiktā laika periodā
Plūdu briesmu mazināšanai var īstenot
dažādos viedos:Veidojot kanāluspadziļina, paplašina
Var būvēt pastāvīgus vai
36
padziļina, paplašina vai arī iztaisno esošo
upes gultni, lai atvieglotu lielu
ūdens masu caurplūdi atsevišķos
upes posmos
Plūdu novēršanas aizsprosti palīdz noturēt un uzkrāt plūdu ūdeņus
noteiktā tilpumā, lai vēlāk vienmērīgi novadītu uz leju
Var veidot mitrājus, kas kalpo kā ūdens
sūkļi plūdu laikā
pastāvīgus vai pagaidu
uzbērumus gar upes krastiem
īpaši vietās, kur nav dabisku vaļņu
vai krauju
Latvijas teritorija sadalīta četros upju baseinu apsaimniekošanas apgabalos – Ventas, Lielupes, Daugavas un Gaujas, kuros
atbilstoši likumdošanai ir jānovērtē iespējamie plūdu draudi
Paaugstināta applūšanas riska teritorijas Latvijā
37
Stipra vēja ietekmē ūdens no Rīgas jūras līča var tikt iepūsts Daugavā,
paaugstinot ūdens līmeni un apdraudot Rīgas pilsētas teritoriju
Pļaviņas 2010.g. 30.martā: ledus sastrēguma dēļ radušies plūdi
38
Daugavā plūdiem ir sezonāls raksturs, galvenokārt tie veidojas pavasaros, kad, kūstot sniegam,
upēs ceļas ūdens līmenis un veidojas ledus sastrēgumi
Rīga, Elizabetes un Marijas ielas krustojumā 2009.g. 16.jūlijā: pēkšņa
applūšana, ko izraisīja spēcīgas, īslaicīgas lietusgāzes negaisa laikā
sastrēguma dēļ radušies plūdi
PlūdiPlūdi BangladeBangladešāšā
Bioloģiskie faktori jeb aģenti, kas var izraisīt katastrofas:
BaktērijasVīrusi
ProtozojiSēnes
AļģesAugi
InsektiDzīvnieki
40
� Dažāda rakstura slimības(lipīgas, nāvējošas), epidēmijas vai pandēmijas
� Nevēlamu, kaitīgu vai indīgu augu un dzīvnieku invāzijas
� Kukaiņu uzlidojumus ar attiecīgām sekām uz cilvēkiem, vidi un lauksaimniecību
� Plēsīgu dzīvnieku uzbrukumus
� Zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu piesārņojumu
� Mežu un stepju ugunsgrēkus
Bioloģiskie aģenti var izraisīt:
Infekcijas slimības izvēršas par epidēmijām, ja populācijā parādās
arvien jauni noteiktas slimības gadījumi īsā laika periodā, kas
ievērojami pārsniedz iepriekšējos periodos pieredzēto slimības
Ja epidēmija aptver ļoti lielas teritorijas,
to sauc par pandēmiju,
piemēram, vēsturiski zināmie buboņu mēra
Parastas slimības, kas notiek maz
mainīgā, bet samērā nelielā apjomā, dažkārt sauc par
endēmiskām,
Infekcijas slimību izplatību raksturo vairāki specifiski termini:
41
periodos pieredzēto slimības gadījumu skaitu
zināmie buboņu mēra pandēmijas viļņi
endēmiskām, piemēram, malārija
Mūsdienu pasauli satrauc tādu slimību plaša izplatība kā
malārija, tuberkuloze, gripas paveidi
Slimības pārnešana notiek, ja kāds sievišķas kārtas ods
Katru gadu pasaulē notiek vismaz 100 miljoni jaunu saslimšanas gadījumu,
galvenokārt Dienvidsahāras apgabalos
Malāriju izplata ūdenī dzīvojošie Anopheles odi,
kas pārnēsā slimības ierosinātājus vienšūņus
plazmodijus Plasmodium
falciparum
Pasaulē no malārijas katru gadu iet bojā apmēram 2-5 miljoni cilvēku, no kuriem
vismaz puse ir bērni līdz 5 gadu vecumam
Rietumvalstīs katru dienu vidēji tiek reģistrēti 4-10 malārijas saslimšanas gadījumi
Daži fakti par
malāriju:
42
Malārijas izplatības
rajoni
ja kāds sievišķas kārtas ods iedzeļ ar malāriju inficētam
cilvēkam un pēc tam neinficētai personai
4-10 malārijas saslimšanas gadījumi
� Izmaiņas lauksaimnieciskā apsaimniekošanā un zemes izmantošanā
� Demogrāfiskās struktūras izmaiņas un pārmaiņas sabiedrībā
� Vāja iedzīvotāju veselība, ko izraisa
� Nepietiekams nodrošinājums ar medicīnisko aprūpi
� Ūdens avotu piesārņojums
� Starptautiskā tirdzniecība un tūrisms
� Neatbilstoša pilsētu plānošana
Iemesli, kas var izraisīt epidēmijas, ir šādi:
43
� Vāja iedzīvotāju veselība, ko izraisa nepietiekams uzturs
� Patogēno mikroorganismu elastīgums, izturība pret zālēm un pierašana pie tām
� Neatbilstoša pilsētu plānošana
� Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās
� Klimata izmaiņas
Bīstamākais ir tas, ka nav iespējams paredzēt epidēmijas un laicīgi plānot sabiedrības aizsardzības pasākumus –
to pierāda gripas vīrusa H1N1 jeb “cūku gripas” izplatība 2009.gadā
44
Ugunsgrēks ir nekontrolēta uguns izplatīšanās, kas var notikt apdzīvotās vietas vai dabā
� Dabas faktoru izraisītie ugunsgrēki pārsvarā notiek mežos
� Var degt arī sausa zāle (savannās un stepēs), krūmājs un kūdras purvi
� Mežu ugunsgrēki izceļas ar paaugstinātu degšanas intensitāti, izplešanās ātrumu un skartās teritorijas plašumu
45
ātrumu un skartās teritorijas plašumu
� Ugunsgrēki dabā viegli pārvar šķēršļus (ceļus, upes, pļavas) un spēj negaidīti un strauji mainīt izplatīšanās virzienu
Ugunsgrēkus raksturojoši parametri ir:
� Izplatīšanās ātrums� Degošā materiāla daudzums� Topogrāfija� Ģeogrāfiskā vieta
� Izcelšanās iemesls� Laika apstākļi (skaidrs vai lietains, vidējā gaisa temperatūra, vēja ātrums un virziens, mitrums)
Ugunsgrēki rada ievērojamus zaudējumus gan cilvēkiem (nāve, ievainojumi, apdegumi, nosmakšana dūmos,
saindēšanās ar dūmiem), gan arī īpašumam un materiālām vērtībām
Ugunsgrēkus raksturo gan negatīvas, gan pozitīvas ietekmes:
Ugunsgrēki dažkārt dod arī labumu, īpaši dažām sugām,
kuru augšanas apstākļi un izplatīšanās var notikt tikai pateicoties ugunsgrēkiem
46
Adaptācija ietver arī fizikālu aizsardzību pret karstumu un pastiprinātu augšanu pēc ugunsgrēka,
kas tādējādi nodrošina labākus konkurences apstākļus: bieza miza, nobirstoši apakšējie zari, augsts ūdens saturs ārējās struktūrās palīdz aizsargāt visu
organismu pret augstām temperatūrām
Plašas savvaļas teritorijas bieži vien ir ļoti atkarīgas no uguns režīma: bez cilvēka klātbūtnes dažu ekosistēmu atsevišķas
sugas izdzīvo pateicoties uguns cikliem
Ugunsgrēkiem dabā ir liels izplatīšanās ātrums, ja vien
degošais materiāls ir pietiekami blīvs un bez pārrāvumiem:
mežos uguns
47
Mežu un krūmāju ugunsgrēki var apdraudēt apdzīvotas vietas, kas atrodas netālu: uz robežas starp mežu un cilvēku pārveidotu
teritoriju, starp neskartu dabu un urbanizētām vietām
mežos uguns izplatīšanās ātrums
var sasniegt 11 km/h, bet sausos zālājos pat
22 km stundā
Dabiskie cēloņi, kas izsauc ugunsgrēkus dabā ir:
Tomēr daudzi ugunsgrēki izceļas cilvēku neapdomīgas
� Zibens� Vulkānu izvirdumi� Dzirksteles akmens nogruvumos
� Spontāna aizdegšanās� Pazemes ogļu slāņu gruzdēšana
48
Lieli ugunsgrēki var ietekmēt gan klimatu, gan laika apstākļus, jo rada reģionālu un pat globālu piesārņojumu; šis piesārņojums
satur arī siltumnīcefektu izraisošas gāzes
Tomēr daudzi ugunsgrēki izceļas cilvēku neapdomīgas (nomestas nenodzēstas cigaretes, dzinēju vai iekārtu radītās
dzirksteles) vai arī apzinātas ļaunprātīgas rīcības dēļ
Svarīgs elements ir ātra meža ugunsgrēka atklāšana, tā vietas un apjoma novērtēšana,
kas dod iespēju ātri uzsākt dzēšanas darbības gan dienā, gan naktī
49
Dabas teritoriju uzraudzība notiek:
Satelītu un aerālais monitorings dod iespēju iegūt informāciju, kā arī sniegt ieskatu par notikumiem
ļoti plašās un pat zema riska teritorijās
Tiek celti mežu novērošanas torņi, kas aprīkoti ar novērošanas
aparatūru un sakaru sistēmām
Pēdējā laikā tiek izmantoti
arī novērojumi no kosmosa
Karstuma viļņi ir ilgstoši karsta laika periodi, kuru izpausme ir
atkarīga no konkrētās vietas klimatiskajiem apstākļiem
50
Spēcīgi karstuma viļņi, kas parasti ir ļoti reti(reizi gadsimtā), var izraisīt:
� Enerģijas apgādes traucējumus no pastiprinātas gaisa kondicionēšanas iekārtu izmantošanas
� Katastrofisku kaitējumu lauksaimniecības kultūrām
� Nāvi tūkstošiem cilvēku no hipertermijas jeb pārkaršanas
2003.gada vasarā virs Eiropas rietumdaļas izveidojās stabils anticiklons, kas neļāva veidoties nokrišņiem un veicināja temperatūras paaugstināšanos par 20-30% virs vidējā līmeņa
2003.gada vasaras karstuma vilnis D-Eiropā izraisīja veselības krīzi vairākās valstīs, jo priekšlaicīgi nomira gandrīz 40 000 cilvēku,
savukārt sausums būtiski samazināja graudaugu ražu
� 2003.gada augustā Lielbritānijā tika reģistrēta rekordaugsta temperatūra (+38,5 oC): mirstība palielinājās divas reizes, kā arī radās sarežģījumi ar dzelzceļa transportu, jo karstuma dēļ izliecās sliedes
51
2003.gada karstuma viļņi: novirzes no vidējās temperatūras Eiropā
transportu, jo karstuma dēļ izliecās sliedes
� Itālijā no karstuma nomira gandrīz 20 tūkstoši cilvēku, kad temperatūra vairākas nedēļas pārsniedza +38 oC
� Portugālē karstuma vilnis (līdz pat +48 oC) bija par cēloni plašiem un intensīviem mežu ugunsgrēkiem, kuru rezultātā tika iznīcināts ap 5% valsts un 10% mežu teritorijas
52
Sausums var izraisīt šādas sekas:
� Krasi samazināt kultūraugu ražas un mājlopu izdzīvošanas iespējas
� Veicināt masveida iedzīvotāju migrāciju
� Izraisīt badu, trūkumu un slimības, ja neizdodas atrast ūdens avotus vai nodrošināt apūdeņošanu
�Izraisīt indīgu dzīvnieku vai kukaiņu migrāciju un koncentrēšanos, kas var palielināt sakošanas risku
53
� Radīt smilšu un putekļu vētras, kas izraisa pārtuksnešošanos, pastiprina augsnes eroziju un mazina auglību
�Radīt kaitējumu gan sauszemes, gan ūdens ekosistēmām un sugām
nodrošināt apūdeņošanu
� Izsaukt elektroenerģijas ražošanas apjoma samazināšanos, izsīkstot upēm, kas nenodrošina ūdens apjomu HES
sakošanas risku
� Radīt sociālus nemierus un pat izsaukt karadarbību par dabas resursiem, pārtiku un ūdeni
� 1936. un 1941.gada sausums Sičuanasprovincē Ķīnā izraisīja atbilstoši 5 miljonu un 2,5 miljonu nāvi
� Daļā Austrālijas sausums ir turpinājies 5-10 gadus, kas 2006.gadā pirmo reizi
1973 19971987
� 1928.-1930.gadā ZR Ķīnā sausuma izraisīta bada un trūkuma dēļ gāja bojā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku
54
5-10 gadus, kas 2006.gadā pirmo reizi izraisīja nopietnu ietekmi arī uz pilsētu iedzīvotājiem
� 2006.gada sausums Sičuanas provincē Ķīnā bija postošākais pēdējā laikā, kad no ūdens trūkuma cieta 8 miljoni cilvēku un 7 miljoni mājlopu
2001 Čadas ezers Āfrikā kopš 1965. gada ir sarucis par 95%
55
Vētra ir ļoti stiprs vējš, kura summārais ātrums 10 minūšu laikā sasniedz vismaz 24 m/s, bet vēja ātrums brāzmās var sasniegt
pat 100 m/s (360 km/h) lielu ātrumu
Vētras rodas, kad strauji paaugstinās vai pazeminās atmosfēras spiediens, teritorijai pārejot pāri lielam ciklonam vai tornado, kā arī vietējā vai frontālā
pērkona negaisa laikā, pirms atmosfēras frontes
56
Viesuļvētra ir ārkārtīgi spēcīga, postoša virpuļkustības vētra, kuras centrā ir ļoti zems atmosfēras spiediens, bet tās ārējā malā
plosās negaiss ar spēcīgu vēju un lietusgāzēm
Indijas okeāna reģionā, pārsvarā DA Āzijā, tropiskos ciklonus sauc par
taifūniem
Amerikā ļoti spēcīgus tropiskos ciklonus sauc par
orkāniem
Arī tropiskais ciklons ir viesuļvētra:
Tornado ir postošs un straujš piltuvveida atmosfēras virpulis ar lietu un negaisu, kas parasti rodas, kad vēsās, sausās gaisa straumes
satiekas ar siltajām, mitrajām gaisa straumēm, piespiežot siltajam gaisam pēkšņi celties uz augšu
Orkāns atgādina milzīgu riņķojošu plati, kuras diametrs var sasniegt līdz 500, bet
Orkāns “Katrīna” 2005.gada augustā 57
kuras diametrs var sasniegt līdz 500, bet retos gadījumos pat līdz 1000 kilometriem
Orkāni nekad neveidojas virs sauszemes, bet virs jūras vai okeāna tikai tropu joslā, ja temperatūra
ūdens virsējos slāņos ir vismaz +27 oC
Orkāns “Katrīna” 2005. gada augustā
* Raksturojums Vēja ātrums; km/h * Raksturojums Vēja ātrums; km/h
Tropiskā depresija 0–62 3. kategorija 178–209
Tropiskā vētra 63–117 4. kategorija 210–249
1. kategorija 119–153 5. kategorija ≥250
2. kategorija 154–177Saffira–Simpsona ork ānu skala
59
TORNADOTORNADO
Negaisa laikā spēcīgas gaisa strāvas izraisa mākonī lietus lāšu un krusas graudu sadursmes, radot elektriskos lādiņus, kā
rezultātā uzzibsnī milzīga dzirkstele – zibens
Vistipiskākais zibens veids – līnijveida, kas izlādējas dzirksteļu veidā ar atzariem,
kuru garums parasti ir 2-3 km
60
No milzīgā siltuma, kas izdalās zibens rezultātā, tuvējais gaiss
strauji izplešas izraisot pērkona dārdus
Dabas stihiju un vides riska interpretācija, raugoties no cēloņu, seku un aizsardzības līdzekļu viedokļa ir mainījusies laika gaitā
Uzvedības modelis
� Stihiju prognozēšana
� Brīdināšanas sistēmas
� Procesu vadība un kontrole
Strukturālais modelis
� Dabas stihiju negatīvā ietekme nav primāri atkarīga no ģeofizikāliem procesiem, jo vāji attīstītās valstīs augošā nabadzība palielina iedzīvotāju jutīgumu, un tādējādi dabas stihijas
61
kontrole
� Profilakses plānu un ārkārtas pasākumu izstrādāšana
� Uzskats, ka tikai militāra stila organizācijas var veikt nepieciešamās funkcijas dabas stihijas piemeklētajā teritorijā
iedzīvotāju jutīgumu, un tādējādi dabas stihijas negatīvās ietekmes smagums vispirms ir saistīts ar cilvēku sabiedrisko stāvokli
� Noliedz, ka dabas spēku izraisītās vētras vai sausums ir ilglaicīgāki, kā antropogēnās darbības, piemēram, urbanizācija
� Adekvāta pretdarbība vai profilakse dabas stihijām, kas regulāri atkārtojas, nabadzīgās valstīs nav iespējama nepieciešamo resursu trūkuma dēļ
� Dabas stihijas upuri ir sava likteņa neveiksminieki
Tomēr moderno tehnoloģiju pielietojums dabas stihiju kontrolē un vadībā var pavērt ceļu arī vēl lielākām
nelaimēm, kā arī veicināt valdības rīcībspējas atkarību no lielu privātu organizāciju prasībām
62
� Kopīgi dalot un nomaksājot zaudējumus – piekrišana
� Aizsargājoties no dabas stihijām ar tehnoloģiskiem paņēmieniem – tehnoloģiskā kontrole
� Veidojot sociālu noskaņošanos – normatīvā regulācija
� Pielietojot radikālas metodes – pārvietošana
� Izstrādājot profilakses programmas
Pastāv vairākas iespējas sasniegt nosacīta līdzsvara stāvokļi: