1 · Web viewŠajā sadaļā ir analizētas mūsu valstij saistošās starptautiskās konvencijas un starptautiskie normatīvie akti, kā arī nacionālās politikas plānošanas

STRATĒĢISKAIS IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS

VIDES PĀRSKATS

JĒKABPILS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJAI 2014. – 2030.GADAM

JĒKABPILS PILSĒTAS ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAI 2014. – 2020.GADAM

JĒKABPILS 2012

Pasūtījums Līgums Nr. 2011-LK-03/16, Id.Nr. JPP 2011/19/ESF

Pasūtītājs Jēkabpils pilsētas pašvaldība

Reģ. Nr. 90000024205

Brīvības iela 120, Jēkabpils LV-5201

Attīstības programmas izstrādes vadītāja Attīstības nodaļas vadītāja Sandra Gogule

Konsultants: SIA Edo Consult

Reģ. Nr. 40003627549

Struktoru iela 14

Rīga, LV-1039

Plānošanas dokumentu izstrādes konsultanti Ieva Leimane

Andris Miglavs

Astra Varika

Andris Lismanis

Alberts Auziņš

Vides pārskata autore Inga Gavena

STRATĒĢISKAIS IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS. VIDES PĀRSKATS. 2

Projekta Nr. DP/1.5.3.2.0/10/APIA/VRAA/003

SATURS

IEVADS .................................................................................................................................................... 5

1. JĒKABPILS PILSĒTAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTI .............................................................. 7

1.1. JĒKABPILS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA 2014. – 2030.GADAM................7

1.2. JĒKABPILS PILSĒTAS ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2014. – 2020.GADAM......................................9

2.JĒKABPILS 2030 UN JĒKABPILS 2030 SAISTĪBA AR CITIEM PLĀNOŠANAS DOKUMENTIEM ................................................................................................................................ 17

2.1. STARPTAUTISKIE UN NACIONĀLIE VIDES AIZSARDZĪBAS MĒRĶI..............................................17

3.VIDES PĀRSKATA IZSTRĀDE ..................................................................................................... 34

3.1. STRATĒĢISKĀ IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMA PROCEDŪRA UN IESAISTĪTĀS INSTITŪCIJAS34

3.2. SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBA..........................................................................................................37

3.3. SAŅEMTIE PRIEKŠLIKUMI, ATSAUKSMES UN TO ANALĪZE........................................................37

3.4. IESAISTĪTĀS INSTITŪCIJAS..........................................................................................................37

4.JĒKABPILS PILSĒTAS ĪSS RAKSTUROJUMS ......................................................................... 38

4.1. ADMINISTRATĪVĀ TERITORIJA...................................................................................................38

4.2. SAIMNIECISKĀ DARBĪBA JĒKABPILĪ...........................................................................................39

5. ESOŠĀ VIDES STĀVOKĻA APRAKSTS ..................................................................................... 41

5.1. JĒKABPILS PILSĒTAS RELJEFS UN ĢEOMORFOLOĢISKĀ UZBŪVE.............................................41

5.2. AINAVAS.......................................................................................................................................42

5.3. KLIMATISKIE APSTĀKĻI..............................................................................................................42

5.4. ĢEOLOĢISKĀ UZBŪVE.................................................................................................................45

5.5. DERĪGIE IZRAKTEŅI....................................................................................................................52

5.6. PAZEMES ŪDEŅI...........................................................................................................................52


5.7. VIRSZEMES ŪDEŅI.......................................................................................................................57

5.8. ZEMES LIETOŠANA......................................................................................................................61

5.9. ĪPAŠI AIZSARGĀJAMĀS DABAS TERITORIJAS..............................................................................62

6.ANTROPOGĒNĀ SLODZE ............................................................................................................ 63

6.1. KOMUNĀLO PAKALPOJUMU PIEEJAMĪBA...................................................................................63

6.2. PIESĀRŅOTĀS UN POTENCIĀLI PIESĀRŅOTĀS VIETAS...............................................................66

6.3. TROKSNIS.....................................................................................................................................67

6.4. RISKA TERITORIJAS UN OBJEKTI................................................................................................68

7.IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS, JA PLĀNOŠANAS DOKUMENTI NETIKTU ĪSTENOTI ......... 71

7.1. JĒKABPILS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA 2014.- 2030.GADAM................71

7.2. JĒKABPILS PILSĒTAS ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2014. – 2020.GADAM....................................71

8.TERITORIJAS, KURAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTU ĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒT UN AR PLĀNOŠANAS DOKUMENTU SAISTĪTIE VIDES ASPEKTI ................ 72



9.PLĀNOŠANAS DOKUMENTU ĪSTENOŠANAS IESPĒJAMĀS IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS .................................................................................................................................. 74



10.RISINĀJUMI NEGATĪVO IETEKMJU NOVĒRŠANAI UN MAZINĀŠANAI ..................... 83

10.1. JĒKABPILS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA 2014.- 2030.GADAM..............83

10.2. JĒKABPILS PILSĒTAS ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2014. – 2020.GADAM..................................84

11.ALTERNATĪVU IZVĒLES PAMATOJUMS UN IZVĒRTĒJUMS ......................................... 86

11.1. JĒKABPILS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA 2014.- 2030.GADAM..............86

11.2. JĒKABPILS PILSĒTAS ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2014. – 2020.GADAM..................................86

12.IESPĒJAMIE KOMPENSĒŠANAS PASĀKUMI ....................................................................... 88

13.PLĀNOŠANAS DOKUMENTA ĪSTENOŠANAS IESPĒJAMĀ PĀRROBEŽU IETEKME . 89

14.PAREDZĒTIE PASĀKUMI MONITORINGA NODROŠINĀŠANAI ..................................... 90

15.IZMANTOTĀ LITERATŪRA ...................................................................................................... 92

16.Pielikumi ............................................................................................................................................ 94


IEVADS

1. Šis vides pārskats izstrādāts apkopojot stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras rezultātus un nodrošinot informāciju sabiedrībai par diviem Jēkabpils pilsētas attīstības plānošanas dokumentiem:

Jēkabpils pilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2014.- 2030.gadam Jēkabpils pilsētas attīstības programma 2014. – 2020.gadam.

2. Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums tiek veikts saskaņā ar likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un 2004.gada 23.marta MK noteikumu Nr.157 „Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums” prasībām, kā arī pamatojoties uz Vides pārraudzības valsts biroja 2011.gada 9.oktobra lēmumu Nr.78 „Par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu”

3. Kartogrāfiskais materiāls, kas raksturo plānoto pilsētas attīstību, kā arī grafiskie materiāli, kas raksturo pilsētas attīstības tendences ietverti Jēkabpils pilsētas attīstības programmā un ilgtspējīgas attīstības stratēģijā.

4. Vides pārskats sastāv no četrpadsmit nodaļām, izmantotās literatūras un informācijas avotu saraksta un septiņiem pielikumiem.

5. Izvērtējot plānošanas dokumentus, tajos noteiktos stratēģiskos mērķus, definētās prioritātes, kā arī rīcības virzienus un pasākumus stratēģisko mērķu sasniegšanai, tika konstatēts, ka to īstenošana neradīs negatīvu ietekmi uz vidi, ja īstenošanas gaitā tiks ievērotas vides aizsardzības prasības un normatīvajos aktos noteiktās prasības.


1. JĒKABPILS PILSĒTAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTI


1.1. JĒKABPILS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA 2014. – 2030.GADAM

6. Jēkabpils pilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2014. – 2030.gadam (turpmāk – Jēkabpils 2030) izstrādāta saskaņā ar Jēkabpils pilsētas Domes 2012. gada 14.februāra lēmumu Nr. 167 (protokols nr.10., 19§).

7. Jēkabpils 2030 ir ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteikts vietējās pašvaldības ilgtermiņa attīstības redzējums, mērķi, prioritātes un telpiskās attīstības perspektīva. Tas izstrādāts saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likumu.

8. Jēkabpils 2030 kalpos kā vadlīnijas turpmākas pilsētas attīstības politikas veidošanai – pakārtoto attīstības dokumentu – attīstības programmas un teritorijas plānojuma izstrādei.

9. Izstrādājot plānošanas dokumentu ievēroti šādi attīstības plānošanas pamatprincipi:

(1) ilgtspējības princips — teritorijas attīstību plāno, lai saglabātu un veidotu esošajām un nākamajām paaudzēm kvalitatīvu vidi, līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu, dabas un kultūras mantojuma attīstību;

(2) pēctecības princips — jaunus teritorijas attīstības plānošanas dokumentus izstrādā, izvērtējot spēkā esošos attīstības plānošanas dokumentus un to īstenošanas praksi;

(3) vienlīdzīgu iespēju princips — nozaru un teritoriālās, kā arī privātpersonu un sabiedrības intereses tiek vērtētas kopsakarībā ar mērķi veicināt attiecīgās teritorijas ilgtspējīgu attīstību;

(4) nepārtrauktības princips — teritorijas attīstību plāno nepārtraukti, elastīgi un cikliski, uzraugot šo procesu un izvērtējot jaunāko informāciju, zināšanas, vajadzības un iespējamos risinājumus;

(5) atklātības princips — teritorijas attīstības plānošanā un dokumentu izstrādē iesaista sabiedrību un nodrošina informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu;

(6) integrētas pieejas princips — ekonomiskie, kultūras, sociālie un vides aspekti tiek saskaņoti, atsevišķu nozaru intereses tiek koordinētas, teritoriju attīstības prioritātes tiek saskaņotas visos plānošanas līmeņos, sadarbība ir mērķtiecīga, un tiek novērtēta plānoto risinājumu ietekme uz apkārtējām teritorijām un vidi;

(7) daudzveidības princips — teritorijas attīstību plāno, ņemot vērā dabas, kultūrvides, cilvēku un materiālo resursu un saimnieciskās darbības daudzveidību;

(8) savstarpējās saskaņotības princips — teritorijas attīstības plānošanas dokumentus izstrādā, tos savstarpēji saskaņojot un izvērtējot citos teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteikto.

10. Jēkabpils pilsētas ilgtspējīgai attīstībai līdz 2030.gadam izvirzīts attīstības vadmotīvs: Jēkabpils – aktīva un atbildīga pilsēta dzīvei!

11. Plānošanas dokumentā izvirzīti trīs stratēģiskie mērķi:


(1) SM1 Pilsēta sniedz labāku dzīves kvalitāti saviem iedzīvotājiem, kas veido sociāli vienotu, radošu, izglītotu un aktīvu sabiedrību;

(2) SM2 Augstāka iedzīvotāju nodarbinātība un ienākumi pieaugošas globālās konkurences apstākļos

(3) SM3 Pilsēta ir reģiona ekonomiskās attīstības, publisko pakalpojumu un sabiedriskās dzīves centrs.

1.1.2.Jēkabpils pilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas kopsavilkums

12. Jēkabpils 2030 ietver šādas galvenās nodaļas:1. Par Jēkabpils pilsētu, kas ir īsa Jēkabpils vizītkarte. Tajā sniegta vispārēja informācija par Jēkabpils pilsētu – tās rīcībā esošajiem resursiem un līdzšinējiem sasniegumiem, kas kopā veido attīstības potenciālu, kā arī norādītas Jēkabpils priekšrocības, kuras plānots izmantot turpmākai izaugsmei. Kā atsevišķas sadaļas šajā nodaļā ietvertas SVID analīzes kopsavilkums definējot stiprās un vājās puses, iespējas un draudus Jēkabpils ilgtermiņa attīstības perspektīvai. 2. Vīzija par pilsētu 2030.gadā. Ietver vēlamās situācijas, kas jāsasniedz 2030.gadā atainojumu. 3. Ekonomiskais profils un specializācija. Raksturo pašreizējo pilsētas ekonomisko profilu un definē ekonomiskās attīstības mērķus un uzdevumus, analizējot tos pilsētas, reģiona un valsts mērogā.4. Jēkabpils pilsētas stratēģiskie mērķi. Definē uz vīzijas sasniegšanu vērstus trīs galvenos mērķus. 4.1. sadaļā analizēts SM1 „Labāka dzīves kvalitāte pilsētas iedzīvotājiem, kas veido skaitliski augošu, sociāli vienotu, radošu, izglītotu un aktīvu sabiedrību” 4.2. sadaļā analizēts SM2 „Augstāka iedzīvotāju nodarbinātība un ienākumi pieaugošas globālās konkurences apstākļos” 4.3. sadaļā analizēts SM3 „Pilsēta ir reģiona ekonomiskās attīstības, publisko pakalpojumu un sabiedriskās dzīves centrs”5. Attīstības mērķu rādītāji. Šajā nodaļā izvirzīti izmērāmi rezultatīvie rādītāji, lai radītu iespēju izvērtēt virzības uz stratēģisko mērķu sasniegšanu progresu Jēkabpils 2030 ieviešanas laikā.6. Prioritātes. Šajā nodaļā pakārtoti stratēģiskajiem mērķiem izvirzītas Jēkabpils ilgtermiņa attīstības aktualitātes, kuru risināšana ir prioritāra, salīdzinājumā ar citām attīstības aktualitātēm. Noteiktas 5 galvenās prioritātes un to īstenošanas rīcības virzieni. 1.prioritāte: Iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošana; 2.prioritāte: Ekonomiskā izaugsme; 3.prioritāte: Vidi saudzējošas un resursus taupošas pilsētas infrastruktūras attīstība; 4.prioritāte: Pārvaldības un sadarbības spēju stiprināšana; 5.prioritāte: Pilsētreģiona attīstība.


7. Telpiskās attīstības perspektīva. Nodaļa ietver pilsētas telpiskās struktūras modeli, kas veidots atbilstoši Jēkabpils attīstības vīzijai, stratēģiskajiem mērķiem un prioritātēm, vienlaicīgi vizualizējot pilsētas shēmā izstrādāto attīstības perspektīvu. Telpiskās attīstības perspektīvu veido šādi telpiskās attīstības perspektīvas elementi: 7.1. Teritorijas dzīvošanai 7.2. Industriālās teritorijas 7.3. Zaļās teritorijas 7.4. Pilsētas centri 7.5. Kustība pilsētā 7.6. Pilsētas vārti 7.7. Atpazīstamība.

1.2. JĒKABPILS PILSĒTAS ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2014. – 2020.GADAM

13. Jēkabpils pilsētas attīstības programma 2014. – 2020.gadam r vidēja termiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas vidēja termiņa prioritātes un pasākumu kopums Jēkabpils 2030 izvirzīto ilgtermiņa stratēģisko uzstādījumu īstenošanai.

14. Attīstības programmas mērķis ir sekmēt līdzsvarotu un ilgtspējīgu pilsētas attīstību, kas nodrošina mūsdienu paaudzes vajadzības, neradot grūtības nākamām paaudzēm nodrošināt savas vajadzības un vienlaicīgi nodrošinot līdzsvaru starp sociāliem, ekonomikas un vides aspektiem.

15. Attīstības programmas uzdevumi ir sekmēt koordinētu un sabalansētu rīcību kopumu, kas nodrošina racionālu finanšu līdzekļu izmantošanu un to koncentrēšanu izvirzīto attīstības mērķu sasniegšanai.

16. Jēkabpils pilsētas attīstības programmu veido: pilsētas esošās situācijas analīze un SVID analīze; stratēģiskā daļa; Rīcības plāns ar finanšu perspektīvu un investīciju plānu; Jēkabpils 2020 uzraudzības un aktualizācijas sistēma.

1.2.1.Esošās situācijas analīze un SVID analīze

17. Attīstības programmas esošās situācijas analīze un SVID analīze sniedz pilsētas esošā stāvokļa raksturojumu, kas ļauj precizēt pilsētas problēmas, pieejamos resursus un attīstības iespējas.

18. Šajā sadaļā ietverta informācija par: Jēkabpils pilsētas attīstībai pieejamajiem resursiem, tai skaitā, cilvēkresursiem,

dabas resursiem, tehnisko infrastruktūru, pašvaldības pārvaldes resursiem, kā arī finanšu resursiem un investīcijām.

Uzņēmējdarbības attīstību, analizējot galvenās nozares, uzņēmējdarbības aktivitāti, veicinošos un bremzējošos faktorus, pašvaldības līdzšinējo atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai. Kopējais novērtējums ietver šādus secinājumus:


o Jēkabpilī ir viens no zemākajiem aktīvo uzņēmumu uz 1000 iedzīvotājiem līmenis (2010.gadā 47,7), salīdzinot ar pārējām republikas pilsētām. Savukārt reģistrētais bezdarba līmenis kopš 2007.gada ir pieaudzis un 2010.gadā bija viens no augstākajiem starp republikas pilsētām un augstāks kā vidēji valstī.

o Apgrozījuma ziņā trīs svarīgākās nozares Jēkabpilī šobrīd (ziņas par apgrozījumu 2010.gadā) ir kravu pārvadājumi, kokapstrāde (zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana), kā arī uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumi un konsultēšana nodokļu jautājumos.

o Savukārt no nodarbinātības viedokļa nozīmīgākās uzņēmējdarbības nozares ir apstrādes rūpniecība, tirdzniecība, ieskaitot izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus, kā arī būvniecība.

o Gan apstrādes rūpniecība (kokapstrāde, mēbeļu ražošana un pārtikas ražošana), gan transporta un loģistikas pakalpojumi novērtētas kā perspektīvas uzņēmējdarbības nozares attīstībai Jēkabpils pilsētā.

o Arī tūrisma nozare pieminēta starp perspektīvajām uzņēmējdarbības nozarēm, attīstībai Jēkabpils pilsētā, tomēr, lai to īstenotu, nepieciešama aktīva, mērķtiecīga un uz ilgtermiņa rezultātiem vērsta darbība vietējā līmenī, jo valsts līmenī veiktās aktivitātes tūrisma sekmēšanai nav tieši vērstas uz Jēkabpils pilsētas popularizēšanu, īpaši ārvalstnieku auditorijai.

o Novērtējot uzņēmējdarbības vides sniegtās iespējas Jēkabpilī, vairāk nekā puse uzņēmēju, aptaujas respondentu atzīmējuši, ka tās ir vidējas. Nozīmīgākie faktori, kas pozitīvi ietekmē uzņēmējdarbības attīstību Jēkabpilī, ir pilsētas ģeogrāfiskā atrašanās vieta un starptautiskā mērogā nozīmīgās transporta infrastruktūras pieejamība, salīdzinoši zemas darba izmaksas, kā arī tādu dabas resursu kā koksnes, grants un smilts, dolomīta un kūdras tuva pieejamība.

o Nozīmīgākie faktori, kas bremzē uzņēmējdarbības attīstību Jēkabpilī, ir kvalificēta darbaspēka un speciālistu trūkums, zema iedzīvotāju pirktspēja un uzņēmēju nevēlēšanās sadarboties.

Sabiedrības attīstības raksturojums ietver informāciju par izglītības iespējām un pieejamību, kultūrvidi un kultūras iestādēm un pasākumiem, sporta un aktīvās atpūtas iespējām un pieejamību, nevalstisko organizāciju darbību. Kopumā sniegti šādi secinājumi:

o Jēkabpils iedzīvotāji pauž augstu apmierinājumu ar pirmsskolas izglītības iestāžu un vispārējās izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem un to kvalitāti. Praktiski ir atrisināts pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamības jautājums – piedāvājums pārsniedz pieprasījumu, vispārējās izglītības iestāžu tīkls, savukārt, aptver gan labo, gan kreiso Daugavas krastu (abas pilsētas daļas), skolās strādā pašaizliedzīgi pedagogi.

o Jēkabpilī ir iespējams turpināt studijas arī augstskolu līmenī. Diemžēl studiju programmu izvēle ir ierobežota – privātās augstskolas, kuru filiāles izvietotas Jēkabpilī, pārsvarā piedāvā vien sociālo un humanitāro nozaru studiju programmas.


o Jēkabpilī ir plašas iespējas apgūt profesionālas ievirzes interešu izglītību gan bērniem un jauniešiem, gan pieaugušajiem mūžizglītības sistēmas ietvaros.

o Jēkabpils kultūrvidi veido gan kultūrvēsturiski objekti un personības, gan dabas vērtības, gan mūsdienu mākslas izpausmes. Tie jāizmanto, lai vairotu pilsētas pievilcību gan iedzīvotāju, gan viesu acīs, kā arī sekmētu saliedētas kopienas attīstību.

o Salīdzinot ar pārējām republikas pilsētām, Jēkabpilī sporta aktivitātēs dažādās sporta organizācijās un iestādēs ir iesaistīts ļoti neliels iedzīvotāju skaits – tikai 2,9%. Īpaši zems ir ar sportu nodarbojošos bērnu (līdz 18 g.v.) īpatsvars – tikai 2,3% no bērnu skaita attiecīgajā vecumā. Ar mērķi lauzt šo tendenci, ir izstrādāta un pilsētas pašvaldības domē apstiprināta Sporta attīstības programma Jēkabpils pilsētā 2014. – 2020.gadam, kas paredz pasākumu plānu dažādu mērķa grupu iesaistīšanai sporta aktivitātēs un pilsētas sporta bāzes attīstībai.

o Ievērojot, ka pašvaldības budžeta izdevumi kultūras un sporta nozaru uzturēšanai Jēkabpilī ir vieni no augstākajiem starp republikas pilsētām, pakāpeniski jāmazina pilsētas pašvaldības loma šo pasākumu līdzfinansēšanā.

Sociālā nodrošinājuma stāvokļa raksturojums ietver veselības aprūpes, sociālās aprūpes iespēju un pieejamības raksturojumu, sabiedriskās kārtības un drošības izvērtējumu, kā arī vides atbildības stāvokļa vērtējumu. Analīzes rezultātā sniegti šādi secinājumi:

o Sociālā nodrošinājuma komponentes, kas nodrošina iedzīvotājos paļāvības un drošības sajūtu, ir veselības aprūpe, sociālā aprūpe, sabiedriskā drošība un kārtība, kā arī vides atbildība.

o Veselības aprūpē Jēkabpilī darbojas virkne institūciju. Nozīmīgākā no tām ir SIA „Jēkabpils reģionālā slimnīca”, kas veselības aprūpes reformas gaitā saglabājusi daudzprofilu reģionālas nozīmes veselības aprūpes iestādes statusu.

o Nozīmīgākā problēma Jēkabpilī veselības aprūpes jomā ir saistīta ar jaunu, kvalificētu speciālistu trūkumu. Esošie medicīnas darbinieki konkurences trūkuma dēļ nav motivēti uzlabot savu kvalifikāciju, bet jaunie speciālisti aizplūst uz galvaspilsētu.

o Tāpat nepieciešams finansējums infekciju–tuberkulozes nodaļas telpu izveidei Jēkabpils reģionālajā slimnīcā.

o Sociālo aprūpi Jēkabpilī saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām plāno un īsteno Jēkabpils pilsētas pašvaldības Sociālais dienests un tā struktūrvienības.

o Kopš 2007.gada Jēkabpils Sociālais dienests ir paplašinājis sociālo pakalpojumu klāstu – papildus jau daudzus gadus esošajiem pakalpojumiem (sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas un palīdzības atkarīgajām personām) izveidota un darbojas zupas virtuve, speciālā transporta pakalpojumi, mobilā pacēlāja pakalpojumi. Uzlabojusies arī šo pakalpojumu kvalitāte: nepārtraukti tiek paaugstināta pakalpojumu sniedzēju kvalifikācija un izglītība, uzlabojusies arī materiāli tehniskā bāze.


o Sociālo pakalpojumu plašu pieejamību ierobežo šo pakalpojumu sniegšanai pieejamais finansējums. Lielākā daļa sociālo pakalpojumu Jēkabpilī tiek finansēti no pašvaldības budžeta. Papildus Sociālajam dienestam sociālos pakalpojumus pilsētā sniedz tikai biedrība „Sarkanais krusts”, pilsētā nav citu alternatīvo sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas centru. Tādējādi nevalstiskajām un privātajām organizācijām ir plašas iespējas iesaistīties sociālo pakalpojumu sniegšanā Jēkabpilī.

o Šobrīd pilnā apmērā Jēkabpils pilsētas Sociālais dienests nespēj nodrošināt sociālos pakalpojumus pirmspensijas vecuma personām, nepilnām un daudzbērnu ģimenēm, personām ar īpašām vajadzībām, ilgstošiem bezdarbniekiem, bezpajumtniekiem, no psiho aktīvām vielām atkarīgajiem, bijušajiem cietumniekiem un no vardarbības cietušajiem.

o Arī sociālā darba pakalpojumu pieejamība Jēkabpilī šobrīd nav pietiekama. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 10.panta pirmā daļa nosaka, ka katrā pašvaldībā jābūt vismaz vienam sociālā darba speciālistam uz katriem tūkstoš iedzīvotājiem. Jēkabpils sociālajā dienestā 2010.gadā bija 17 sociālā darba speciālisti, tātad viens darbinieks uz aptuveni 1539 iedzīvotājiem.

o Izdevumi, kas saistīti ar sociālās palīdzības sniegšanu, Jēkabpils pilsētas budžetā sastāda salīdzinoši augstu īpatsvaru – 11.3%. Turklāt tas paaugstinās, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem gan tāpēc, ka pieaudzis pabalstu saņēmušo ģimeņu skaits, gan pabalstu summa, ko vidēji gadā saņem viena ģimene.

o Aptuveni pusi no izdevumiem sociālajiem pabalstiem sastāda izdevumi garantētā minimālā ienākumu līmeņa pabalstam. Šis pabalsts, kā arī citi, kas to papildina, kopumā degradē to saņēmējus, nerosina rast risinājumus, piemēram, meklēt darbu. Tādējādi izveidojas apburtais loks – pilsētā ir augsts reģistrētā bezdarba līmenis, vienlaicīgi uzņēmējdarbībā trūkst strādājošo.

o Pēdējo gadu laikā noziedzības līmenis Jēkabpilī ir palielinājies, un tas ir augstāks nekā vidēji valstī un augstāks nekā bijušā Jēkabpils rajona teritorijā.

o Pašvaldībai nav savas pašvaldības policijas, sabiedrisko kārtību pilsētā iespēju robežās nodrošina Valsts policija un divi pašvaldības darbinieki. Tas nav pietiekami, jo sabiedriskās kārtības nodrošināšana nav Valsts policijas pamatfunkcija, līdz ar to ne vienmēr iespējams šos pakalpojumus nodrošināt nepieciešamajā līmenī.

SVID analīze veikta atsevišķi analizējot stiprās un vājās puses, iespējas un draudus tādās jomās kā:


o Resursi pilsētas attīstībai, kur kā būtiskākais resurss pilsētas attīstībai definēta starptautiski nozīmīgas transporta infrastruktūras klātbūtne – plašs autoceļu tīkls un maģistrālo dzelzceļa līniju krustojums – kas nodrošina labu sasniedzamību un vidi reālās ekonomikas nozaru (rūpniecības un transporta) attīstībai. Kā nozīmīgākā pilsētas attīstības vājā puse definēta pilsētas iedzīvotāju skaita samazināšanās. Kā potenciāli nozīmīgākās attīstības iespējas – otra tilta pār Daugavu būvniecība un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un kultūrvēsturisko objektu iesaiste ekonomiskajā apritē, veicinot to saglabāšanu un tālāko attīstību. Kā nozīmīgākie draudi attīstībai noteikta iedzīvotāju migrācijas pastiprināšanās, jo īpaši kvalificētu speciālistu aizbraukšana.

o Uzņēmējdarbības attīstība, kā būtiskākā stiprā puse uzņēmējdarbības attīstības jomā definēts ekonomiski izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis atsevišķu ražojošo nozaru attīstībai. Vāji attīstīta uzņēmumu savstarpējā sadarbība gan vietējā, gan starptautiskā līmenī definēta kā uzņēmējdarbības attīstības vājā puse. Savukārt Jēkabpils uzņēmēju produkcijas tēla un atpazīstamības radīšana ir būtiska attīstības iespēja, bet valsts politikas nestabilitāte, mainīga nodokļu politika, kā arī inflācija rada draudus uzņēmējdarbības attīstībai.

o Sabiedrības attīstība. Šajā sadaļā kā nozīmīgākās attīstības stiprās puses definēts tas, ka pirmsskolas izglītības pakalpojuma pieejamība Jēkabpilī pilnībā nodrošina pieprasījumu pēc tā, kā arī tas, ka kultūrvides infrastruktūra ir piemērota starptautiska mēroga kultūras pasākumu organizēšanai. Sabiedrības attīstības vājās puses saistītas ar to, ka Jēkabpilī augstāko akadēmisko izglītību iespējams apgūt tikai privāto augstskolu filiālēs, kā arī ar to, ka augstskolas piedāvā galvenokārt sociālo un humanitāro nozaru programmas. Būtiskākās sabiedrības attīstības iespējas saistītas ar vienotas pilsētas vizuālās pievilcības un atpazīstamības veidošanu, balstoties uz esošajiem sabiedrības attīstības infrastruktūras objektiem, esošo un jaunu kultūrvides objektu apzināšanu un iesaistīšanu pilsētas ikdienas dzīvē, padarot tos pieejamus gan pilsētas iedzīvotājiem, gan viesiem, kā arī ar kopmītņu piedāvājuma uzlabošanu un paplašināšanu, kas ļautu piesaistīt audzēkņus no apkārtējām teritorijām.

o Sociālais nodrošinājums. Šajā sadaļā kā nozīmīgākās attīstības stiprās puses definētas daudzprofila reģionālās slimnīcas esamība, kā arī plašs pieejamo sociālo pakalpojumu klāsts. Sociālā nodrošinājuma attīstības vājās puses saistītas ar veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti. Attīstības iespējas tiek saistītas ar nevalstisko organizāciju iesaistīšanu sociālo pakalpojumu sniegšanā un veselīga dzīves veida popularizēšanā. Draudus sociālā nodrošinājuma attīstībai rada valsts finansējuma veselības aprūpei nepietiekamība un neskaidrības par valsts veselības aprūpes politikas stabilitāti.

1.2.2.Attīstības programmas stratēģiskā daļa


19. Šajā Attīstības programmas daļā izstrādāts un atainots pilsētas turpmākās izaugsmes plāns, kurš balstīts uz savstarpēji saistītu nozaru attīstību, un uz apkārtējo teritoriju attīstību. Stratēģiskā daļa ir izstrādāta vidējam termiņam no 2014.gada līdz 2020.gadam

20. Jēkabpils 2020 Stratēģiskā daļa ir izstrādāta, pamatojoties uz esošās situācijas raksturojumu, kas ietver sevī statistikas datu apkopojumu, dinamisko un salīdzinošo analīzi, iedzīvotāju un uzņēmēju aptaujas rezultātiem, intervijām ar dažādu nozaru speciālistiem un vadošajiem darbiniekiem, kā arī Jēkabpils 2020 izstrādes tematisko darba grupu darba, diskusiju un komentāru rezultātiem.

21. Jēkabpils 2020 Stratēģiskā daļa sastāv no četrām sadaļām: Jēkabpils pilsētas vīzija 2030; Specializācija un ietekmes zonas; Jēkabpils pilsētas stratēģiskie mērķi; Jēkabpils 2020 saskaņotība un pēctecība

22. 1.sadaļā noteikts Jēkabpils pilsētas stratēģiskais ietvars, kā arī definēta pilsētas vīzija 2030 un noteikti attīstības virzieni. Jēkabpils pilsētas ilgtspējīgai attīstībai līdz 2030. gadam izvirzīts attīstības vadmotīvs: Jēkabpils – aktīva un atbildīga pilsēta dzīvei! Kā Jēkabpils pilsētas galvenā vērtība un tās attīstības pamats noteikti pilsētas iedzīvotāji.

23. 2.sadaļā definēta attīstības stratēģijas specializācija un ietekmes zonas. Secināts, ka ievērojot pilsētas rīcībā esošo attīstības potenciālu un iespējas, kā arī nacionālas nozīmes attīstības centram izvirzītos pienākumus un atbildību, Jēkabpils pilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā pilsētas attīstības procesi jāskata plašākā mērogā nekā pilsētas kontekstā. Stratēģijā ietverti attīstības izaicinājumi, kuru rezultāti sniedzas pāri pilsētas administratīvajām robežām un pozitīvi ietekmē apkārtējās teritorijas un Vidusdaugavas reģionu kopumā. Konstatēts, ka stratēģijas telpiskā dimensija atspoguļojas trīs teritoriālos līmeņos:

Pilsētas līmenī; Vidusdaugavas reģiona līmenī; Nacionālā līmenī.

24. 3.sadaļā Jēkabpils pilsētas attīstībai vidējā termiņā izvirzīti trīs stratēģiskie mērķi:

SM1 Labāka dzīves kvalitāte pilsētas iedzīvotājiem, kas veido skaitliski augošu, sociāli vienotu, radošu, izglītotu un aktīvu sabiedrību;

SM2 Augstāka iedzīvotāju nodarbinātība un ienākumi pieaugošas globālās konkurences apstākļos

SM3 Pilsēta ir reģiona ekonomiskās attīstības, publisko pakalpojumu un sabiedriskās dzīves centrs.

25. Sadaļā analizēti arī pilsētas attīstības mērķa rādītāji, kas raksturo virzību uz stratēģisko mērķu sasniegšanu.


26. Jēkabpils pilsētas attīstības stratēģijas ietvaru veido Kopējie Zemgales reģiona attīstības mērķi. Jēkabpils pilsētas stratēģiskie mērķi un ilgtermiņa prioritātes ir saskaņā un papildina Zemgales plānošanas reģiona mērķus, kas izvirzīti reģiona attīstības centriem: 1) veicināt policentrisku un līdzsvarotu reģiona attīstību; 2) veicināt attīstības centru ilgtspējīgu attīstību un sadarbību; 3) nodrošināt kvalitatīvu dzīves vidi reģionā, mazinot teritoriālās un dzīves līmeņa atšķirības.

27. Atbilstīgi stratēģiskajiem mērķiem ir definētas ilgtermiņa prioritātes un rīcības virzieni to īstenošanai, vienlaikus nosakot prioritātes, rīcības virzienus un uzdevumus, kas īstenojami mērķu sasniegšanai. Jēkabpils pilsētas attīstībai noteiktas šādas prioritātes katrai no tām nosakot arī galvenos rīcības virzienus šo prioritāšu īstenošanai:

1.prioritāte: Iedzīvotāju dzīves kvalitātes nodrošināšanao RV.1. Sabiedrības attīstībai nepieciešamo pakalpojumu un infrastruktūras

attīstība pilsētāo RV.2. Veselības un sociālās aprūpes attīstība

2.prioritāte: Ekonomiskā izaugsmeo RV.3. Uzņēmējdarbības konkurētspējas stiprināšana un jaunu darba vietu

radīšana pilsētas teritorijāo RV.4. Tūrisma potenciāla attīstība pilsētas teritorijā

3.prioritāte: Vidi saudzējošas un resursus taupošas pilsētas infrastruktūras attīstība:

o RV.5. Tehniskās infrastruktūras, drošas, veselīgam dzīvesveidam piemērotas, pievilcīgas un videi draudzīgas pilsētvides attīstība

o RV.6. Energoresursu izmantošanas efektivitātes kāpināšana 4.prioritāte: Pārvaldības un sadarbības spēju stiprināšana:

o RV.7. Moderna un efektīva publiskā pārvaldeo RV.8. Iedzīvotāju iniciatīvas stiprināšana

5.prioritāte: Pilsētreģiona attīstība:o RV.9. Sadarbība ar apkārtējām teritorijām resursu efektīvākai

izmantošanai un pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanaio RV.10. Valsts un pašvaldības publisko pakalpojumu pieejamība

28. 4.sadaļa Jēkabpils 2020 saskaņotība un pēctecība. Šajā sadaļā arī ietverta īsa analīze par šobrīd spēkā esošās Jēkabpils attīstības programmas 2007. – 2013.gadam izpildes gaitu un rezultātiem.

29. Sadaļā arī analizē ieguldījumu, ko Jēkabpils 2020 dod Zemgales plānošanas reģiona stratēģisko mērķu, prioritāšu un rīcības virzienu īstenošanā, kā arī izvērtē Jēkabpils 2020 ieguldījumu NAP 2014. – 2020.gadam noteikto stratēģisko mērķu, prioritāšu un rīcības virzienu īstenošanā.

1.2.3.Rīcības plāns ar finanšu perspektīvu un investīciju plānu


30. Rīcības plāns 2014. - 2020.gadam detalizē katra galvenā rīcības virziena ietvaros plānotos projektus un aktivitātes, norādot plānotos budžeta izdevumus, kas nepieciešami šo projektu un aktivitāšu īstenošanai, kā arī definējot aktivitāšu īstenošanas laiku un par īstenošanu atbildīgo institūciju. Kopumā detāli analizēti visi 10 iepriekš minētie rīcības virzieni, atbilstoši katrai no prioritātēm, nosakot to īstenošanas uzdevumus, kā arī plānotos pasākumus uzdevumu īstenošanai, par pasākuma veikšanu atbildīgo institūciju, veikšanas termiņu un finansējuma avotu.

31. Investīciju plāns 2014. – 2017.gadam izstrādāts atbilstoši Jēkabpils 2020 Rīcības plānā definētajiem pasākumiem identificējot tuvākajos trīs gados īstenojamos projektus. Projektu raksturošanai Investīciju plānā ir sniegts projekta nosaukums, piederība rīcības virzienam un atbilstība stratēģiskajam mērķim, plānotais izpildes termiņš, par izpildi atbildīgā institūcija, kā arī iezīmēti indikatīvie projekta īstenošanai nepieciešamie finanšu resursi. Informācijai par projekta indikatīvajām izmaksām ir orientējoši informējošs raksturs, to noteikšanai šajā plānošanas stadijā nav veikti detalizēti aprēķini. Līdz ar to, pirms katra projekta īstenošanas, jāveic detalizētas projekta īstenošanas izmaksu tāmes izstrāde un izmaksu pamatošana. Investīciju plānā ietverto projektu īstenošanu apstiprina Jēkabpils pilsētas dome. Ievērojot pašvaldības finanšu iespēju ierobežotību, pirms katra projekta apstiprināšanas, jāizvērtē projekta atbilstība „ieguldījums = vērtība” kritērijiem Nodaļā definēti izmantojamie kritēriji un sniegts skaidrojums to pielietošanai. Kopā investīciju plānā ietverti 75 projekti.

1.2.4.Jēkabpils 2020 uzraudzības un aktualizācijas sistēma

32. Tiek definēta Jēkabpils 2020 īstenošanas uzraudzības un aktualizācijas sistēma. Kā uzraudzības mērķis noteikta nepieciešamība nodrošināt iespēju sekot līdzi attīstības programmas īstenošanas gaitai, sasniegumiem un problēmām, kā arī novērtēt programmas ietvaros īstenoto darbību radīto tiešo ietekmi uz teritorijas attīstības procesu vidējā un ilgtermiņā. Pamatojoties uz uzraudzības rezultātiem iespējams novērtēt sasniegto un nepieciešamības gadījumā aktualizēt plānošanas dokumentu. Jēkabpils 2020 īstenošanas uzraudzības un aktualizācijas sistēmas pamatā ir rezultatīvie rādītāji. Atbilstīgi Jēkabpils 2020 izvirzīti trīs pakāpju rezultatīvie rādītāji:

ar stratēģiskajiem mērķiem saistītie – makro rezultatīvie rādītāji; ar rīcības virzieniem saistītie – iznākuma rezultatīvie rādītāji; ar konkrētām darbībām un investīciju projektiem saistītie – darbību rezultatīvie

rādītāji.

33. Nodaļā noteikta uzraudzības pārskatu sagatavošanas regularitāte – ikgadējie pārskati, apkopots termiņa vidusdaļas pārskats 2017.gadā un Expost pārskats 2020.gadā.


2. JĒKABPILS 2030 UN JĒKABPILS 2030 SAISTĪBA AR CITIEM PLĀNOŠANAS DOKUMENTIEM

34. Atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likumā noteiktajam, izstrādājot Jēkabpils pilsētas attīstības plānošanas dokumentus, ievērota plānošanas dokumentu hierarhiskā saistība.

35. Jēkabpils pilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģija, kas ir ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, un kurā noteikts vietējās pašvaldības ilgtermiņa attīstības redzējums, mērķi, prioritātes un telpiskās attīstības perspektīva, izstrādāts balstoties uz nacionāla un reģionāla līmeņa plānošanas dokumentiem.

36. Nozīmīgākie Nacionāla līmeņa plānošanas dokumenti: Ilgtermiņa konceptuālais dokuments „Latvijas izaugsmes modelis: Cilvēks

pirmajā vietā”. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam.

37. Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam šobrīd ir izstrādes stadijā, tāpēc nav iespējams to ņemt vērā izstrādājot Jēkabpils pilsētas attīstības plānošanas dokumentus.

38. Reģionāla līmeņa plānošanas dokumenti: Zemgales plānošanas reģiona teritorijas plānojums 2006. – 2026.gadam Zemgales plānošanas reģiona Attīstības programma 2008. – 2014.gadam tiek

ņemta vērā daļēji, jo izstrādājamo plānošanas dokumentu darbības laikā šis plānošanas dokuments jau būs zaudējis spēku;

Zemgales plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2012. - 2030.gadam šobrīd ir izstrādes stadijā.

39. Izstrādājot plānošanas dokumentu tāpat jāņem vērā arī starptautiskie un nacionālie vides aizsardzības mērķi, kas definēti Latvijai saistošos starptautiskos tiesību aktos vai Latvijā spēkā esošos plānošanas dokumentos.

2.1. STARPTAUTISKIE UN NACIONĀLIE VIDES AIZSARDZĪBAS MĒRĶI

40. Šajā sadaļā ir analizētas mūsu valstij saistošās starptautiskās konvencijas un starptautiskie normatīvie akti, kā arī nacionālās politikas plānošanas dokumenti un normatīvie akti vides aizsardzības jomā, kuros ietvertie mērķi un nostādnes ir saistoši plānošanas dokumentu Jēkabpils pilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2014. – 2030.gadam un Jēkabpils pilsētas attīstības programmas 2014. – 2020.gadam izstrādē.

2.1.1.Starptautiskie vides aizsardzības mērķi

41. Starptautiskie vides aizsardzības mērķi ir noteikti starpvalstu konvencijās un Eiropas Savienības (ES) Direktīvās.


42. Orhūsas konvencija Latvijā pieņemta un apstiprināta ar likumu “Par 1998. gada 25.jūnija Orhūsas konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem” (18.04.2002.). Konvencija nosaka sabiedrības un valsts pārvaldes iestāžu attiecības saistībā ar vides jautājumiem, sevišķi pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs. Konvencijas prasību ievērošana tiek nodrošināta veicot sabiedrības informēšanu par plāniem un projektiem, kuru īstenošana var radīt būtisku ietekmi uz vidi, sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā nodrošina dažādu plānu un projektu sabiedriskās apspriešanas, kā arī normatīvajos aktos noteiktās sabiedrības tiesības apstrīdēt valsts institūciju lēmumus.

43. Izstrādājot Jēkabpils pilsētas Attīstības programmu, tiek pilnībā izpildītas normatīvajos aktos noteiktās prasības sabiedrības informēšanas un iesaistīšanas jomā.

44. Ramsāres konvencija, Ramsāre, 1971. g., pieņemta Latvijā ar likumu 29.03.1995., grozījumi 13.11.2002. „Par 1971.gada 2. februāra Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi”. Konvencijas mērķis ir saglabāt teritorijas, kas atbilst Ramsāres kritērijiem, nodrošinot raksturīgās floras un faunas, īpaši ūdensputnu dzīves vidi.

45. Jēkabpils pilsētas teritorijā nav noteiktas teritorijas, kas atbilstu Ramsāres konvencijas kritērijiem.

46. Vašingtonas konvencija par Starptautisko tirdzniecību ar apdraudētām savvaļas dzīvnieku un augu sugām – CITES konvencija (pieņemta 1973. gadā, ratificēta 17.12.1996.) nosaka sugu sarakstu, kuru eksporta, importa vai ievešanas no jūras gadījumā jāsaņem atļauja Dabas aizsardzības pārvaldē.

47. Plānošanas dokuments neparedz aktivitātes šajā jomā.

48. Konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību – UNESCO konvencija (1972.).

49. Šajā konvencijā ar "dabas mantojumu" tiek saprasts: dabas pieminekļi, kas radušies no fizikāliem vai bioloģiskiem veidojumiem vai

šādu veidojumu grupām, kam ir īpašas nozīmes universāla vērtība no estētikas vai zinātnes viedokļa;

ģeoloģiski vai fizioģeogrāfiski veidojumi un stingri noteiktas zonas, kas ir kādas apdraudētas dzīvnieku vai augu sugas dzīves vieta, kam ir īpašas nozīmes universāla vērtība no zinātnes vai saglabāšanas viedokļa;

ievērojamas dabas vietas vai ierobežotas dabas teritorijas, kam ir īpašas nozīmes universāla vērtība no zinātnes, saglabāšanas vai dabas skaistuma viedokļa.

50. Valsts pienākums ir nodrošināt kultūras un dabas mantojuma un, kas atrodas tās teritorijā, identifikāciju, aizsardzību, konservāciju, popularizāciju un nodošanu nākošajām paaudzēm. Tādēļ valsts darīs visu, kas ir tās spēkos gan maksimāli izmantojot esošos resursus, gan arī nepieciešamības gadījumā izmantojot starptautisko, tajā skaitā jebkuru tai pieejamo finansiālo, māksliniecisko, zinātnisko un tehnisko palīdzību un sadarbību.


51. Lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku kultūras un dabas mantojuma, kas atrodas to teritorijā, aizsardzību, konservāciju un popularizāciju, šīs Konvencijas dalībvalstis iespēju robežās un atbilstoši katras valsts apstākļiem centīsies:

īstenot atbilstošu politiku, kuras mērķis būtu piešķirt kultūras un dabas mantojumam zināmas funkcijas sabiedrības dzīvē, kā arī iekļaut šī mantojuma aizsardzību aptverošas plānošanas programmās;

nodibināt, ja tādu vēl nav, savā teritorijā vienu vai vairākus kultūras un dabas mantojuma aizsardzības, konservācijas un popularizācijas dienestus, kam būtu atbilstošs personāls un līdzekļi, kas ļautu izpildīt tiem uzliktos pienākumus;

attīstīt zinātnes un tehnikas studijas un pētījumus un pilnveidot darba metodes, kas ļauj valstij novērst briesmas, kas draud tās kultūras un dabas mantojumam;

veikt atbilstošus juridiskus, zinātniskus, tehniskus, administratīvus un finansu pasākumus, lai atklātu, aizsargātu, konservētu, popularizētu un atjaunotu šo mantojumu;

atbalstīt tādu nacionālu vai reģionālu centru izveidošanu vai attīstību, kas sagatavo speciālistus kultūras un dabas mantojuma aizsardzībai, konservācijai vai popularizācijai, kā arī lai veicinātu zinātniskos pētījumus šajā jomā.

52. Plānošanas dokumenta aktivitātes lielā mērā vērstas uz dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu Jēkabpils pilsētā. Attīstības programmā ietverto aktivitāšu detalizācija ir nepietiekama, lai izvērtētu to īstenošanas ietekmi uz dabas un kultūras mantojumu.

53. Konvencija par bioloģisko daudzveidību – Riodežaneiro konvencija (1992). Konvencijā ir norādīti vispārīgie ilgtspējīgās attīstības principi. Ilgtspējīgas attīstības pamatā ir rūpes par cilvēku. „Katram cilvēkam ir tiesības dzīvot veselīgu un produktīvu dzīvi harmonijā ar dabu. Jānodrošina viss, kas esošām un turpmākām paaudzēm nepieciešams ekonomiskai attīstībai un videi.” Uzsvērta starptautiskās sadarbības nozīme, it sevišķi, lai mazinātu attīstības līmeņu atšķirības starp attīstītajām un mazattīstītajām valstīm. Norādīti arī galvenie piesārņojumu novēršanas principi. Šīs konvencijas izpratnē galvenais uzdevums dalībvalstīm ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un tās ilgtspējīgas izmantošanas jautājumu integrēšana jau esošajās valsts stratēģijās, plānos un programmās, kā arī citu nepieciešamo stratēģiju un dokumentu izstrādāšana.

54. Plānošanas dokumenta mērķis ir Jēkabpils pilsētas ilgtspējīgas attīstības nodrošināšana, kas ietver arī pilsētas zaļās un zilās zonas saglabāšanu u labiekārtošanu, tādējādi veicinot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu pilsētas teritorijā. Būtu vēlams veikt pilsētas teritorijā esošo Daugavas palieņu pļavu un Daugavsalas bioloģiskās daudzveidības izvērtēšanu un tās saglabāšanas pasākumu izstrādi..


55. ANO konvencija „Par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu” (2003.) ievēro nemateriālo kultūras mantojumu kā kultūras daudzveidības galveno avotu un ilgtspējīgas attīstības garantu, atzīst mijiedarbību starp nemateriālo kultūras mantojumu un materiālo kultūras un dabas mantojumu, un apzina globalizācijas un sociālo pārmaiņu procesu radītos draudus nemateriālajam kultūras mantojumam, kas veicina tā degradāciju, izzušanu vai pat iznīcināšanu. ANO konvencijas viena no būtiskākajām prasībām ir definēt, reģistrēt un sistematizēt kultūras mantojumu un visus cilvēkus, kas tiešāk vai netiešāk ar to saistīti. Latvijā ir izveidota Kultūrizglītības un nemateriālā kultūras mantojuma centrs, kas strādā Latvijas Republikas Kultūras ministrijas pārraudzībā un ir izveidota saskaņā ar šo konvenciju. Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra (KNMC) misija ir rūpēties par nacionālās kultūras identitātes apzināšanu, saglabāšanu un dokumentēšanu, veicinot tās dzīvotspēju un atpazīstamību Latvijā un pasaulē, kā arī nodrošināt Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku procesa nepārtrauktību un īstenot valsts politiku kultūras un radošās industrijas izglītības jomā. Tai pat laikā Latvijā nav izstrādāti vienoti kritēriji un pieņemti normatīvie akti par nemateriālā kultūras mantojuma identifikāciju un aizsardzību. Latvijā ir izveidota speciāla elektroniska datu bāze – Kultūras karte, kuras mērķis ir sniegt detalizētu informāciju par Latvijas reģionu kultūras procesu un institūciju daudzveidību, pārklājumu un pieejamību, kultūras infrastruktūras materiāltehnisko stāvokli un attīstības tendencēm, kā arī palīdzēt novērtēt esošo kultūras situāciju katrā reģionā un noteikt attīstības prioritātes un turpmākos darbības virzienus, lai radītu vienmērīgu kultūras pakalpojumu pieejamību visā Latvijā. Kultūras karte ir pieejama internetā Latvijas iedzīvotājiem. Ikviens interesents www.KulturasKarte.lv var atrast, kurā Latvijas pilsētā vai pagastā atrodas viņu interesējošais kultūras objekts. Tomēr šī karte neietver detalizētu informāciju par nemateriālo kultūras mantojumu Latvijas teritorijā.

56. Plānošanas dokuments ietver pasākumus kultūras dzīves uzlabošanai un pilnveidošanai Jēkabpils pilsētā, kas netieši veicina arī nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu.

57. ANO konvencija “Par cīņu pret pārtuksnešošanos un zemes degradāciju valstīs, kurās novērojami ievērojami sausuma periodi un/vai pārtuksnešošanās, jo īpaši Āfrikā”. Konvencija attiecībā uz Eiropas valstīm, t.sk. Latviju skata šī reģiona problēmas – ievērojamu lauksaimnieciskās ražošanas samazināšanos, zemes auglības pazemināšanos, vēja un ūdens erozijas pastiprināšanos, arī dažāda veida augsnes degradāciju. Konvencijas ieviešanai jānodrošina augsnes aizsardzības pasākumu īstenošanu, veicinot augšņu produktivitātes pieaugumu, ieviešot ilgtspējīgu zemes un ūdens resursu apsaimniekošanu. Latvijā šī Konvencija parasti tiek attiecināta ne vien uz vēja un ūdens erodētajām augsnēm (vēja erozija piekrastē, jūras krasta erozija, lielo upju palieņu krastu erozija), punktveida un difūzo piesārņojumu, ko izraisa augšņu apbūvēšana un ainavas piesārņošana ar pamestām būvēm, bet arī uz degradētajām teritorijām ( bijušās militārās bāzes, karjeri) kas, kaut arī nav jārekultivē saskaņā ar prasībām par piesārņotajām vietām, būtu renaturalizējamas, pamatojoties uz šo Konvenciju.

58. Plānošanas dokuments vērsts uz Jēkabpils pilsētas ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanu, tai skaitā piesārņojuma samazināšanu, degradēto teritoriju revitalizāciju. Tādējādi tā izstrādē ņemtas vērā Latvijai saistošās šīs konvencijas prasības.


http://www.kulturaskarte.lv/

59. Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību – Helsinku konvencija (1974., 1992). Helsinku konvencija apvieno visas valstis, kuras apdzīvo Baltijas jūras krastu, kopīgai cīņai pret jūras piesārņojumu. Konvencijas mērķis ir dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība Baltijas jūrā. Lai šo mērķi panāktu, nepieciešama sadarbība, lai kontrolētu piesārņojumu visa sateces baseina teritorijā.

60. Plānošanas dokumentā ietverti pasākumi un rīcības punktveida un difūzā piesārņojuma, kas nonāk Daugavas upē samazināšanai, tādējādi dodot ieguldījumu Baltijas jūras ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanā.

61. 2007.gada 29.martā ir pieņemts likums "Par Eiropas ainavu konvenciju", kas stājās spēkā ar 2007.gada 19.aprīli. Eiropas ainavu konvencija pieņemta Florencē 2000. gada 20. oktobri. Ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta Eiropas ainavu konvencija un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija noteikta par kompetento institūciju, kura koordinē Konvencijā paredzēto saistību izpildi. ). Konvencijas izpratnē "ainava" nozīmē teritoriju tādā nozīmē, kā to uztver cilvēki, un kas ir izveidojusies dabas un/vai cilvēku darbības un mijiedarbības rezultātā. Konvencijā definēts, ka „ainavu politika" nozīmē kompetentu publisko iestāžu izstrādātus principus, stratēģijas un pamatnostādnes, kas ļauj veikt specifiskus pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt ainavu aizsardzību, pārvaldību un plānošanu; "ainavas kvalitātes mērķis" specifiskai ainavai nozīmē kompetentu publisko iestāžu formulētas sabiedrības vēlmes attiecībā uz viņu apkārtnes ainavas raksturiezīmēm; "ainavu aizsardzība" nozīmē darbības, lai saglabātu un uzturētu ainavas ievērojamās un raksturīgās īpašības, kuras ir pamatotas ar tās mantojuma vērtību, ko nosaka šīs ainavas dabiskais veidols un/vai cilvēku darbības. "Ainavu pārvaldība" no ilgtspējīgas attīstības perspektīvas nozīmē darbības, lai nodrošinātu regulāru ainavas kopšanu ar mērķi virzīt un harmonizēt pārmaiņas, kuras rada sociālie, ekonomiskie un vides procesi. "Ainavu plānošana" nozīmē konsekventi uz tālāku nākotni vērstas darbības, lai uzlabotu, atjaunotu vai radītu jaunas ainavas. Konvencijas Darbības joma ietver dabiskās, kā arī lauku, urbānās un piepilsētu teritorijas. Tā ietver sauszemes un jūras teritorijas, un iekšējos ūdeņus. Tā attiecas uz ainavām, kuras var uzskatīt par izcilām, tāpat kā uz ikdienišķām vai degradētām ainavām. Konvencijas mērķis ir veicināt ainavu aizsardzību, pārvaldību un plānošanu, kā arī organizēt sadarbību par ainavu jautājumiem Eiropā.

62. Konvenciju ratificējušās valstis apņemas atzīt ainavas par cilvēku dzīves vides būtisku daļu, cilvēku kopīgā kultūras un dabas mantojuma daudzveidības izpausmi un identitātes pamatu un nostiprināt to juridiski likumdošanā; izstrādāt un īstenot ainavu politiku, kuras mērķis ir ainavu aizsardzība, pārvaldība un plānošana, veicot īpašus pasākumus, kas minēti konvencijas 6. Pantā. Izstrādāt kārtību, lai sabiedrība, vietējās un reģionālās varas iestādes, kā arī citas ieinteresētās puses varētu piedalīties ainavu politikas izstrādāšanā un īstenošanā; integrēt ainavu politiku savā reģionālajā un pilsētplānošanas politikā, kultūras, vides, lauksaimniecības, sociālajā un saimnieciskajā politikā, kā arī jebkurā citā politikā, kas tieši vai netieši var ietekmēt ainavas. Puses apņemas: identificēt ainavas visā tās teritorijā; analizēt to īpašības, un spēkus un ietekmes, kas tās pārveido; dokumentēt un ņemt vērā izmaiņas; novērtēt šādi identificētās ainavas, ņemot vērā to īpašās vērtības, kuras ieinteresētās puses un iedzīvotāji tām ir piešķīruši. Katrai pusei, pēc konsultācijām ar sabiedrību, jānosaka ainavas kvalitātes mērķus identificētajām un izvērtētajām ainavām. Lai ainavu politika tiktu īstenota, katra Puse apņemas ieviest instrumentus, kuru mērķis ir aizsargāt un pārvaldīt ainavas un/vai plānot ainavas.


63. Latvijā šobrīd nav citu spēkā esošo normatīvo aktu, vai cita veida dokumentu, kuros būtu ietverta informācija par Latvijā identificētajām ainavām, to īpašībā, spēkiem un ietekmēm, kas tās pārveido, kā arī nav noteikti ainavu klasifikācijas un kvalitātes novērtēšanas kritēriji. Latvijā nav izstrādāti un ieviesti instrumenti ainavu aizsardzībai, plānošanai un pārvaldībai. Plānošanas dokumentā vides un kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzībai vienlaicīgi dod ieguldījumu arī vēsturiskās un dabīgās ainavas saglabāšanā.

64. Ņemot vērā to, ka Jēkabpils izvietota Daugavas upes abos krastos, tās teritorija ir saposmota, būtu vēlams ņemot vērā agrāk veikto ainavas kvalitātes izvērtēšanu, definēt īpaši augstvērtīgas un saglabājamas ainavas un skatu punktus, tos norādot arī pilsētas telpiskās attīstības vīzijā, un īstenot pasākumus skatu punktu iekļaušanai tūrisma objektu skaitā, to labiekārtošanai.

65. Bernes konvencija, 1979. g., Latvijā pieņemta un apstiprināta ar likumu “Par 1979.gada Bernes Konvenciju par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu saglabāšanu” (17.12.1996.). Konvencijas mērķi ir aizsargāt savvaļas floru un faunu un to dabiskās dzīvotnes, īpaši tās sugas un dzīvotnes, kuru aizsardzībai nepieciešama vairāku valstu sadarbība, un veicināt šādu sadarbību. Īpašs uzsvars likts uz apdraudētajām un izzūdošajām sugām, tai skaitā apdraudētajām un izzūdošajām migrējošajām sugām. Šādas sugas un dzīvotnes Latvijā noteiktas par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem. To aizsardzībai Latvijā izveidota virkne īpaši aizsargājamu dabas teritoriju.

66. Plānošanas dokumentā netiek ietvertas nostādnes, kuru īstenošana varētu radīt draudus īpaši aizsargājamo sugu vai biotopu eksistencei tur, kur tie konstatēti un noteikti par aizsargājamiem. Tai pat laikā jāatzīmē, ka Latvijā spēkā esošajos normatīvajos aktos ietverta prasība pirms projektu, kuru īstenošana var radīt būtisku ietekmi uz vidi, īstenošanas veikt to ietekmes uz vidi novērtējumu, tai skaitā šajā procesā tiek veikta papildus izpēte par teritorijas bioloģisko daudzveidību un tās dabas vērtībām, tādējādi tiek nodrošināts, ka īpaši aizsargājamas sugas un biotopi tiek konstatēti, saglabāti un aizsargāti.

67. Eiropas Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992) (Natura 2000) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību, kuras mērķis ir sekmēt bioloģisko daudzveidību, aizsargājot dabiskās dzīvotnes, savvaļas faunu un floru dalībvalstu teritorijā. Šī mērķa īstenošanai tiek izveidots vienots Eiropas Savienības dabas daudzveidības saglabāšanai izveidoto aizsargājamo teritoriju tīkls Natura 2000, kas nodrošina Eiropai nozīmīgi dabisko dzīvotņu veidu saglabāšanu un atjaunošanu dabiskās izplatības areālā. Natura 2000 tīkls ietver īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, ko dalībvalstis klasificējušas, ievērojot Direktīvu 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību. Tā kā vairākām Eiropā apdraudētām putnu sugām Latvijas populācijas veido ievērojumu daļu no kopējā indivīdu skaita, Latvijai ir liela atbildība šo sugu ( reģionā, piemēram, melnās klijas, zivju ērgļa, ziemas žubītes, griezes) aizsardzību.

68. Jēkabpils pilsētas teritorijā nav noteiktas Natura 2000 teritorijas, īpaši aizsargājamas sugas vai biotopi. Veidojot un saglabājot Jēkabpils pilsētas zaļo zonu un nodrošinot Daugavas upes aizsargjoslas ievērošanu un saglabāšanu, kā arī samazinot piesārņojuma noplūdi Daugavā, vienlaicīgi tiek dots ieguldījums dabisko dzīvotņu, faunas un floras aizsardzībā.


69. Eiropas Kopienas Direktīva 2000/60/EC (2000) nosaka Kopienas pasākumu ietvaru ūdens politikas jomā (Ūdens struktūrdirektīva). Direktīvas mērķis ir izveidot pasākumu ietvaru iekšzemes virszemes ūdeņu, pārejas ūdeņu, piekrastes ūdeņu un pazemes ūdeņu aizsardzībai, lai novērstu un mazinātu piesārņojumu, veicinātu ilgtspējīgu ūdens izmantošanu, aizsargātu ūdens vidi, uzlabotu ūdens ekosistēmu stāvokli un mazinātu plūdu un sausumu ietekmi. Latvijā normatīvais akts, kas ievieš Ūdens sruktūrdirektīvas noteikto pasākumu ietvaru, ir Ūdens apsaimniekošanas likums. Pamatojoties uz šo likumu ir izstrādāts un 2009.gadā stājies spēkā Daugavas baseina apgabala apsaimniekošanas plāns. Apsaimniekošanas plāns ietver pasākumu programmu, kas jāīsteno, lai sasniegtu izvirzītos mērķus ūdens kvalitātei. Plāns aptver laikposmu līdz 2015.gadam un ir pirmais solis efektīvas un ilgtspējīgas ūdeņu apsaimniekošanas sistēmas izveidē.

70. Plānošanas dokumenta izstrādē tiek ņemti vērā arī Daugavas upju baseina apgabala apsaimniekošanas plānā noteiktie apsaimniekošanas pasākumi.

71. 2007.gada 23.oktobrī pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/60/EK „Par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību” (turpmāk – Direktīva 2007/60/EK) nosaka, ka Direktīvā 2000/60/EK, kas nosaka struktūru Eiropas Kopienas rīcībai ūdeņu aizsardzības politikas jomā (direktīvas prasības pārņemtas Ūdens apsaimniekošanas likumā) paredzēto upju baseinu apsaimniekošanas plānu un Direktīvā 2007/60/EK paredzēto plūdu riska pārvaldības plānu izstrāde ir integrēti upju baseinu apsaimniekošanas pasākumi. Direktīva 2007/60/EK uzdod veikt plūdu riska sākotnējo novērtējumu visā valsts teritorijā, uz tā pamata noteikt plūdu apdraudētās teritorijas un sagatavot plūdu riska pārvaldības plānus katram upju baseinu apgabalam.

72. Jēkabpils pilsēta ir ietverta plūdu riska apdraudēto teritoriju sarakstā. Iepriekšējā plānošanas periodā ir veikti atsevišķi pasākumi plūdu riska mazināšanai. Nākamajā plānošanas periodā būtu vēlama detalizēta matemātiskā modeļa izstrāde pilsētas plūdu riska novērtēšanai un plānoto pasākumu efektivitātes izvērtēšanai, tai skaitā ņemot vērā klimata izmaiņu un to ietekmes uz virszemes ūdeņu un gruntsūdens līmeņu izmaiņām prognozes.

73. Eiropas Padomes Direktīva 1975/442/EEK (1975.) par atkritumiem un Eiropas Padomes Direktīva 91/689/EEC par bīstamajiem atkritumiem. Latvijā šīs Direktīvas pārņem Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2006.- 2012. gadam, kas paredz valstī veidot reģionālus sadzīves atkritumu poligonus un uzstādīt atbilstošas atkritumu apstrādes iekārtas, kā arī slēgt un rekultivēt normatīviem neatbilstošās izgāztuves. 2010.gadā stājies spēkā arī Atkritumu apsaimniekošanas likums, kura mērķis ir noteikt atkritumu apsaimniekošanas kārtību, lai aizsargātu vidi, cilvēku dzīvību un veselību, novēršot atkritumu rašanos, nodrošinot Latvijas teritorijā radīto atkritumu dalītu savākšanu un reģenerāciju, kā arī veicinot dabas resursu efektīvu izmantošanu un apglabājamo atkritumu apjoma samazināšanu.

74. Plānošanas dokuments paredz pasākumus atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidošanai.


75. Eiropas Padomes 1985.gada 27.jūnija Direktīva 85/337/EEK par dažu valsts un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu. Šī direktīva paredz izvērtēt projektu ekoloģisko ietekmi, rūpējoties par cilvēka veselības aizsardzību, lai ar labāku vidi veicinātu dzīves kvalitāti, kā arī lai nodrošinātu sugu daudzveidības saglabāšanos un saglabātu ekosistēmas reprodukcijas spēju kā dzīvības pamatavotu.

76. Šīs prasības ievērojamas turpmākajā plānošanas dokumenta īstenošanas gaitā, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam izvērtējot prognozējamās to īstenošanas ietekmes uz vidi, tai skaitā, ja nepieciešams veicot sākotnējo ietekmes uz vidi izvērtējumu un ietekmes uz vidi novērtējumu.

77. Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 27. jūnija Direktīva 2001/42/EC “Par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu”. Tās mērķis ir izvērtēt plānošanas dokumentu īstenošanas radīto iespējamo ietekmi uz vidi un iesaistīt sabiedrību dokumenta apspriešanā un lēmumu pieņemšanā, kā arī izstrādāt priekšlikumus, lai novērstu vai samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi. Stratēģisko novērtējumu veic plānošanas dokumenta sagatavošanas laikā, pirms šis plānošanas dokuments tiek iesniegts pieņemšanai.

78. Plānošanas dokumenta stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums tiek veikts saskaņā ar nacionālo likumdošanu IVN jomā un ņemot vērā šo direktīvu.

79. Lisabonas stratēģija, ko Eiropas Savienības Padome pieņēma 2000. gada 23.-24. martā, noteica jaunu stratēģisko mērķi ES, lai stiprinātu nodarbinātību, ekonomiskās reformas un sociālo saliedētību kā uz zināšanām balstīta ekonomikas daļu. Gadu vēlāk- 2001.gadā stratēģija tika papildināta Gēteborgas Eiropas Savienības Padomes sanāksmē par ilgtspējīgo attīstību, pievienojot ekoloģisko aspektu Lisabonas procesam. Līdz ar to stratēģija balstās uz 3 pīlāriem- ekonomiskā atjaunotne, sociālā atjaunotne un ekoloģiskā atjaunotne.

80. Viens no galvenajiem plānošanas dokumenta izstrādes mērķiem ir Jēkabpils pilsētas ilgtspējīgas attīstības plānošana, ņemot vērā ilgtspējīgas attīstības pamatprincipus. Plānošanas dokumenta nostādnes nav pretrunā ar Lisabonas stratēģiju.

81. Eiropas ilgtspējīgas attīstības pilsētu harta (Olborgas harta, 1994). Pieņemtā Olborgas Harta nosaka prioritātes pilsētu attīstībā un politisku atbildību reģiona attīstības procesa dalībniekiem, vadoties no Hartā noteiktajiem principiem. Olborgas hartas pamatnostādnes:

ilgtspējīga attīstība ir radošs, lokāls, līdzsvaru meklējošs process, problēmu risināšana dialoga ceļā, pilsētas saimniecības līdzsvarota attīstība, sociālā taisnīguma ievērošana pilsētu attīstībā, zemes ilgtspējīgas izmantošanas politika, ilgtspējīgs transporta kustības plānojums, atbildība par globālā klimata izmaiņām, ekosistēmu piesārņojuma novēršana, sabiedrības informēšana un iesaistīšana vides politikas veidošanā.

82. Plānošanas dokumentu izstrādē ievērotas Olborgas hartas pamatnostādnes.


83. ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam tika pieņemta 2009.gada 29. – 30. oktobrī Eiropas Padomē. Stratēģijā ir izvirzīti 4 uzdevumi, tostarp arī vides ilgtspējas veicināšana Baltijas jūras reģionā. Stratēģijas īstenošanā būtiska ir sekmīga sadarbība starp Eiropas Komisiju un ES dalībvalstīm Baltijas jūras reģionā. Katras Rīcības plānā noteiktās sadarbības prioritātes koordinēšanu ir uzņēmusies viena vai vairākas reģiona ES dalībvalstis.

84. Plānošanas dokumentu nostādnes nav pretrunā ar ES Stratēģijas nostādnēm u uzdevumiem.

2.1.2.Nacionālie vides aizsardzības mērķi

85. Nacionālie vides aizsardzības mērķi, kas jāņem vērā izstrādājot Jēkabpils pilsētas attīstības plānošanas dokumentus Jēkabpils pilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2014. – 2030.gadam un Jēkabpils pilsētas attīstības programmu 2014. 2020.gadam, ir definēti: Latvijas Republikas Saeimas apstiprinātā konceptuālajā dokumentā „Latvijas ilgtermiņa izaugsmes modelis: cilvēks pirmajā vietā”, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam, Vides politikas pamatnostādnēs 2009.-2015.gadam, Daugavas upju baseina apgabala apsaimniekošanas plānā 2010.- 2015.gadam.

86. Neskatoties uz to, ka vairāku nacionāla līmeņa plānošanas dokumentu darbības laiks ir tuvu beigām, tajos definētos vides aizsardzības mērķus būtu vēlams izvērtēt un, ja tie Jēkabpils pilsētā nav sasniegti, attīstības plānošanas dokumentos būtu ietverami pasākumi to sasniegšanai jaunajā plānošanas periodā. Kā šādus dokumentus var minēt Bioloģiskās daudzveidības nacionālo programmu, Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2006.-2012.gadam, Zemes politikas pamatnostādnes 2008.-2014.gadam, Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības nacionālā programma 2008.-2015.gadam.

87. Pašlaik izstrādes stadijā ir Nacionālais attīstības plāns 2014. – 2020.gadam. Līdz 2012.gada 19.jūnijam ir izstrādāta šī dokumenta 1.redakcija, kura ir ņemta vērā Jēkabpils 2020 un Jēkabpils 2030 izstrādē.

88. Latvijas Republikas Saeimas 2005.gada 26.oktobrī apstiprinātais konceptuālais dokuments „Latvijas ilgtermiņa izaugsmes modelis: cilvēks pirmajā vietā”. Šis konceptuālais dokuments nosaka uz cilvēku centrētu Latvijas izaugsmes modeli. Galvenais izaugsmes resurss ir iedzīvotāju zināšanas un gudrība, to prasmīga izmantošana; resursa attīstībai, vairošanai un modernizācijai nepieciešamas tūlītējas investīcijas. Par izaugsmes mērķi ir izvirzīta ikviena cilvēka dažādu dzīves kvalitātes aspektu paaugstināšana, un tas sasniedzams, aktīvi izmantojot valsts iedzīvotāju uzkrāto zināšanu potenciālu. Mērķa sasniegšanai koordinēti un līdzsvaroti jāattīsta visi dzīves kvalitātes aspekti, ievērojot gan veicamo darbību vienotību un izvēršanu pāri savas nozares, institūcijas un valsts formālajiem ietvariem un robežām, gan arī Latvijas sasaisti ar procesiem partnervalstīs. Prioritāri jāizpilda ilgtermiņa uzdevumi, kuri prasa daudzu nozaru vienotu darbību un kuru izpilde ir nepieciešama izaugsmes scenārija īstenošanai. Dažādu nozaru un izaugsmes virzienu detalizētās attīstības programmās jāparedz konkrēti kritēriji, pasākumi un instrumenti izvirzītā mērķa īstenošanai.


89. Plānošanas dokumenti atbilst izvirzītajiem Latvijas izaugsmes plāniem un vīzijām un sniegs ieguldījumu Latvijas ilgtermiņa izaugsmē.

90. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam (LIAS) iezīmē Latvijas ilgtspējīgas attīstības mērķus un galvenos rīcības virzienus tuvākajiem 20 gadiem, kā metodi izmantojot kapitālu – nacionālo bagātību jeb vērtību – pieeju, ņemot vērā konceptuālo dokumentu „Latvijas ilgtermiņa izaugsmes modelis: cilvēks pirmajā vietā”. Apzinot globālās attīstības tendences un izaicinājumus, stratēģija nosaka Latvijas ilgtermiņa attīstības prioritātes un iesaka risinājumus efektīvai un ilgtspējīgai mūsu rīcībā esošā kultūras, dabas, ekonomikas un sociālā kapitāla izmantošanai, jo īpaši izceļot Latvijas pamatvērtību – cilvēkkapitālu.

91. LIAS noteiktas šādas attīstības prioritātes: 1.prioritāte: Kultūras telpas attīstība, kas paredz kultūras telpas saglabāšanu,

mijiedarbību un bagātināšanu. Prioritātes ietvaros noteiktais mērķis - Saglabāt un attīstīt Latvijas kultūras kapitālu un veicināt piederības izjūtu Latvijas kultūras telpai, attīstot sabiedrības radošumā balstītu konkurētspējīgu nacionālo identitāti un veidojot Latvijā kvalitatīvu kultūrvidi.

2.prioritāte: Ilgtermiņa ieguldījumi cilvēkkapitālā. Prioritātes ietvaros noteiktais mērķis - saglabāt Latvijas cilvēkkapitāla bāzes vērtību un kāpināt tā ražīgumu līdz ES vidējam līmenim, attīstot prasmes, kas sekmē jaunradi, elastību un līdzdalību darba tirgū.

3.prioritāte: Paradigmas maiņa izglītībā, kas paredz nodrošināt kvalitatīvu un pieejamu izglītību mūža garumā. Prioritātes ietvaros noteiktais mērķis - izveidot vienu no labākajām izglītības sistēmām ES un kļūt par vienu no līderēm pieaugušo izglītības pieejamības un izmantošanas ziņā.

4.prioritāte: Inovatīva un ekoefektīva ekonomika. Prioritātes ietvaros noteiktais mērķis ir kļūt par vienu no ES līderiem inovatīvu un eksportējošu uzņēmumu izplatības ziņā.

5.prioritāte: Daba kā nākotnes kapitāls. Prioritātes ietvaros noteiktais mērķis ir Latvijai kļūt par ES līderi dabas kapitāla saglabāšanā, palielināšanā un ilgtspējīgā izmantošanā.


6.prioritāte: Telpiskās attīstības perspektīva. Prioritātes ietvaros noteiktais mērķis ir radīt līdzvērtīgus dzīves un darba apstākļus visiem iedzīvotājiem, neatkarīgi no dzīves vietas, sekmējot uzņēmējdarbību reģionos, attīstot kvalitatīvu transporta un komunikāciju infrastruktūru un publiskos pakalpojumus. Stiprināt Latvijas un tās reģionu starptautisko konkurētspēju, palielinot Rīgas kā Ziemeļeiropas metropoles un citu valsts lielāko pilsētu starptautisko lomu. Saglabāt Latvijas savdabību – daudzveidīgo dabas un kultūras mantojumu, tipiskās un unikālās ainavas. Šajā sadaļā Jēkabpils definēta kā viens no nacionālas nozīmes attīstības centriem. Definējot, ka attīstības centrs ir teritorija, kur ir resursu (t.sk. cilvēkresursu), sociālo un ekonomisko aktivitāšu koncentrācija un kas veicina apkārtējās teritorijas attīstību. Valsts nozīmīgāko (primāro) attīstības centru tīklu veido starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri, jo tajos koncentrējas lielākā daļa valsts iedzīvotāju, ekonomiskā un sociālā aktivitāte. Šīm pilsētām ir jāprofilējas par ekonomiskās izaugsmes un zināšanu radīšanas centriem, ekonomiskās attīstības dzinējspēkiem. Tām sadarbojoties un mijiedarbojoties ar tuvākajām pilsētām un lauku teritorijām, tiks veidota izaugsmei nepieciešamā kritiskā masa, kā arī mazināts atsevišķu teritoriju nomales efekts.

7.prioritāte: Inovatīva pārvaldība un sabiedrības līdzdalība. Tās ietvaros plānots sociālā kapitāla vērtības pieaugums. Prioritātē noteiktais mērķis ir izveidot publisko pārvaldību, kas ir efektīva, spēj ne tikai ātri reaģēt uz pārmaiņām, bet arī paredzēt un virzīt tās, radot sabiedrībai nozīmīgus un nākotnē nepieciešamus pakalpojumus, un kurā aktīvi līdzdarbojas lielākā daļa Latvijas sabiedrības.

92. Plānošanas dokumentu pamatnostādnes, izvirzītie stratēģiskie mērķi, prioritātes, rīcības virzieni un plānotie pasākumi to īstenošanai atbilst LIAS definētajiem stratēģiskajiem mērķiem un prioritātēm.

93. Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam (VPP), kas apstiprinātas ar MK 2009.gada 31.jūlija rīkojumu Nr. 517, veido pamatu vides kvalitātes saglabāšanai un atjaunošanai, kā arī dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai, vienlaicīgi ierobežojot kaitīgo vides faktoru ietekmi uz cilvēka veselību. Līdz 2008.gada beigām vides politikas pamatprincipus un mērķus noteica Nacionālais vides politikas plāns 2004.-2008. gadam. Izstrādājot VPP tika izvērtēti iepriekšējā plānā izvirzītie mērķi un uzdevumi, kā arī to īstenošana. VPP ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kurā formulēti vides politikas mērķi, risināmās problēmas, politikas pamatprincipi un politikas rezultāti, kā arī rīcības virzieni politikas mērķu sasniegšanai.

94. Vides politikas virsmērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem iespēju dzīvot tīrā un sakārtotā vidē, īstenojot ilgtspējīgu attīstību, saglabājot vides kvalitāti un bioloģisko daudzveidību, nodrošinot dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un informētību par vides stāvokli. VPP ir veidotas piecās tematiskajās sadaļās – GAISS, ŪDENS, ZEME, DABA un KLIMATS. Katrā sadaļā izvirzīts katras jomas politikas mērķis, politikas un darbības rezultāti, rezultatīvie rādītāji, kā arī pasākumi politikas mērķu un rezultātu sasniegšanai.

95. GAISS – politikas mērķis ir nodrošināt gaisa kvalitāti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, iesaistot pašvaldības, komersantus un sabiedrību. Turpmākās rīcības politikas mērķa sasniegšanai, kas attiecināmas arī uz pašvaldībām, ir šādas:


īstenot gaisa kvalitātes uzlabošanas programmas pašvaldībās, novērtēt un uzlabot jau agrāk pašvaldībās īstenoto pasākumu efektivitāti;

nodrošināt jauno ES direktīvu gaisa kvalitātes uzlabošanā (īpaši attiecībā uz daļiņām PM2,5) ieviešanu un īstenošanu;

samazināt iedzīvotāju neapmierinātību ar gaisa kvalitāti, sniedzot informāciju par gaisa kvalitātes jautājumiem un individuālām iespējām samazināt gaisa piesārņojumu;

izstrādāt un uzsākt ieviest rīcības plānus trokšņa ietekmes samazināšanai; nodrošināt sabiedrību ar informāciju par vides troksni un paredzamajiem

pasākumiem trokšņa samazināšanai.

96. ŪDENS – politikas mērķis ir nodrošināt normatīvo aktu prasībām atbilstošu ūdens kvalitāti, samazināt iekšējo ūdeņu eitrofikāciju un nodrošināt ūdenssaimniecības pakalpojumu kvalitāti. Turpmākās rīcības politikas mērķa sasniegšanai, kas attiecināmas arī uz pašvaldībām, ir šādas:

integrēt 2007.gada 23.oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/60/EK par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību prasības upju baseinu apsaimniekošanas plānos, izstrādāt plūdu riska kartes un veikt pasākumus plūdu apdraudējuma samazināšanai;

turpināt īstenot pasākumus komunālo notekūdeņu un bīstamo vielu radītā virszemes ūdeņu piesārņojuma samazināšanai, tai skaitā sakārtojot notekūdeņu apsaimniekošanu attiecībā uz apdzīvotām vietām ar iedzīvotāju skaitu no 10 000 līdz 100000 līdz 2011. gada 31. decembrim; attiecībā uz apdzīvotām vietām ar iedzīvotāju skaitu no 1000 līdz 10 000 līdz 2015. gada 31. decembrim;

īstenot barības elementu noplūdes samazināšanas pasākumus īpaši jutīgajās teritorijās, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem, kā arī veicināt labas lauksaimniecības prakses nosacījumu ievērošanu visā Latvija teritorijā;

samazināt slāpekļa, fosfora un citu bīstamo vielu ieplūdi Baltijas jūrā un Rīgas līcī no Latvijas teritorijas;

veikt ekosertifikāta „Zilais karogs” piešķiršanu Latvijas pludmalēm (peldvietām); sagatavot vispārizglītojošu informāciju par ūdens taupīšanas iespējām; veicināt komersantus rast tehnoloģiskus risinājumus ūdens taupīšanas nolūkā

(piemēram, veicot izlietotā ūdens attīrīšanu un atkārtotu izmantošanu, ieviešot videi draudzīgas tehnoloģijas ar mazu ūdens resursu patēriņu utt.);

veikt pasākumus, lai nodrošinātu kvalitatīvu dzeramo ūdeni, un turpināt novecojušās ūdenssaimniecības infrastruktūras uzlabošanu, lai samazinātu zudumus no tīkliem.

97. ZEME – politikas mērķis ir nodrošināt zemes resursu ilgtspējīgu izmantošanu un aizsardzību, veicinot ilgtspējīga patēriņa un ražošanas principa īstenošanu. Turpmākās rīcības politikas mērķa sasniegšanai, kas attiecināmas arī uz pašvaldībām, ir šādas:

nodrošināt labāku sabiedrības informēšanu par dabas resursiem un to izmantošanas iespējām, kā arī mūsdienu ģeoloģiskajiem procesiem;

aktualizēt piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistra struktūru un nodrošināt tā izmantošanu teritorijas plānošanas procesā;


sekmēt sadarbību starp komersantiem, valsts iestādēm un pašvaldībām, kas vērsta uz rūpniecisko avāriju risku samazināšanu un vides un cilvēku drošības palielināšanu;

nodrošināt papīra, plastmasas, metāla, stikla un koksnes reģenerācijas mērķu sasniegšanu;

izveidot sadzīves atkritumu šķirošanas un dalītas savākšanas sistēmas visos atkritumu apsaimniekošanas reģionos un nodrošināt atkritumu savākšanas pakalpojumu pieejamību;

samazināt bioloģiski degradējamo atkritumu apglabāšanas apjomu; veicināt izlietotā iepakojuma, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu,

bateriju un akumulatoru apsaimniekošanas mērķu sasniegšanu; izvērtēt ekonomisko instrumentu nepieciešamību, kas veicinātu notekūdeņu

dūņu apsaimniekošanā.

98. DABA – politikas mērķis ir nodrošināt dabas aizsardzības un saimniecisko interešu līdzsvarotību. Turpmākā rīcība politikas mērķa sasniegšanai, kas attiecināma arī uz pašvaldībām, ir nodrošināt ĪADT apsaimniekošanu (veicināt pašvaldību iesaistīšanos ĪADT apsaimniekošanā, veidojot valsts un privāto partnerību, kā arī sekmējot biedrību un nodibinājumu līdzdalību, ĪADT apsaimniekošanā).

99. KLIMATS – politikas mērķis ir nodrošināt Latvijas ieguldījumu globālo klimata pārmaiņu novēršanā, nodrošinot vides aizsardzības un ekonomisko interešu līdzsvarotību. Turpmākā rīcība politikas mērķa sasniegšanai, kas attiecināma arī uz pašvaldībām, ir veikt komunikācijas visu sabiedrības grupu informēšanai par klimata pārmaiņām un sabiedrības līdzdalības palielināšanai, veicināt iniciatīvu lokālā līmenī.1

100. Plānošanas dokumentos noteiktie pilsētas attīstības stratēģiskie mērķi, prioritātes, rīcības virzieni un pasākumi nav pretrunā ar Vides politikas pamatnostādnēs definētajiem vides aizsardzības politikas mērķiem, plānošanas dokumentu īstenošana kopumā vērsta uz šo mērķu sasniegšanu.

101. Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma (2000) nosaka šādus stratēģiskos mērķus:

saglabāt un atjaunot ekosistēmu un to dabiskās struktūras daudzveidību; saglabāt un veicināt vietējo savvaļas sugu daudzveidību; saglabāt savvaļas sugu, kā arī kultūraugu un mājdzīvnieku šķirņu ģenētisko

daudzveidību; veicināt tradicionālās ainavas struktūras saglabāšanos; nodrošināt dzīvās dabas resursu līdzsvarotu un ilgtspējīgu izmantošanu2.

102. Plānošanas dokumentos izvirzītie stratēģiskie mērķi, prioritātes un pasākumi nav pretrunā ar Bioloģiskās daudzveidības nacionālās programmas pamatnostādnēm un vērsti uz tajās definēto mērķu sasniegšanu Jēkabpilī.

103. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2006.- 2012. gadam nosaka šādus mērķus:

1 Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam, Vides ministrija, 20092 Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma, VARAM,2000


novērst atkritumu rašanos, palielinoties ekonomiskajai izaugsmei, un nodrošināt ievērojamu kopējo radīto atkritumu daudzuma samazināšanu, izmantojot labākas atkritumu rašanās novēršanas iespējas, labākos pieejamos tehniskos paņēmienus resursu izmantošanas efektivitātes palielināšanu un ilgtspējīgākas patērētāju uzvedības veicināšanu.

attiecībā uz jau radītajiem atkritumiem nodrošināt, ka:o atkritumi nav bīstami vai arī tie nerada risku videi un veselībai,o lielākā daļa atkritumu tiek atgriezti atpakaļ ekonomiskajā apritē, it īpaši

izmantojot pārstrādi, vai arī tiek atgriezti vidē noderīgā ( pie., komposts) vai nekaitīgā formā;

o apglabājamo atkritumu daudzums tiek samazināts līdz minimumam un atkritumi tiek iznīcināti vai apglabāti cilvēka veselībai un videi drošā veidā;

o atkritumi tiek apstrādāti pēc iespējas tuvāk to rašanās vietām.

104. Latvijas teritorijā Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns paredz atbilstoši Direktīvas 1999/31/EK prasībām izveidot 10 – 12 reģionālus sadzīves atkritumu poligonus un uzstādīt atbilstošas atkritumu apstrādes iekārtas, bet esošās, normatīviem neatbilstošās izgāztuves slēgt līdz 2009. gadam un pilnīgi rekultivēt līdz 2012. gadam3.

105. Plānošanas dokumentos izvirzītie stratēģiskie mērķi, prioritātes un pasākumi nav pretrunā ar Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā definētajām pamatnostādnēm un vērsti uz tajās definēto mērķu sasniegšanu Jēkabpilī.

106. Zemes politikas pamatnostādnes 2008.-2014.gadam ir apstiprinātas ar MK 2008.gada 13.oktobra rīkojumu Nr. 613. Pamatnostādnēs no zemes kā resursa viedokļa, tiek apskatītas ne tikai zemes kā ražošanas līdzekļa funkcijas, kas sevī ietver zemes izmantošanu un aizsardzību, bet arī zeme kā vieta (telpa) attīstībai, ietverot tās izmantošanu un attīstības plānošanu, apbūvi un ainavas veidošanu. Pamatnostādņu mērķis ir definēt valsts politiku zemes izmantošanā un radīt apstākļus zemes iespējami labākai izmantošanai un tās ilgtspējībai. Zemes politikas mērķis ir nodrošināt zemes kā unikāla dabas resursa ilgtspējīgu izmantošanu. Politikas mērķu un rezultātu sasniegšanai tiek izvirzīti mērķi un rīcības politika, kas sekmē racionālu un efektīvu zemes izmantošanu, ievērojot zemes aizsardzības nosacījumus. Rīcības politika ir vērsta uz to, lai kā vērtību saglabātu Latvijai raksturīgo mozaīkveida kultūrainavu. Neizmantotajās LIZ platībās, kas ir piemērotas lauksaimnieciskai ražošanai, panāktu zemes īpašnieku pienākumu izpildi zemju izmantošanā, veiktu labas saimniekošanas prakses popularizēšanu zemes īpašnieku un lietotāju vidū. Nodrošinātu zemes aizsardzību, nepieļaujot jaunu degradēto teritoriju rašanos, veicinātu esošo teritoriju revitalizāciju. Izveidotu ilgtspējīgu apdzīvojuma struktūru, kas veicinātu policentrisku attīstību un sadarbību. Nepieļautu jaunu ciemu veidošanos, bez atbilstoša infrastruktūras un pakalpojumu nodrošinājuma. Esošās apdzīvotās vietās veicinātu dzīves vides kvalitātes uzlabošanos.4

107. „Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.1.5.1.apakšaktivitāti “Pļaviņu un Jēkabpils pilsētu plūdu draudu samazināšana”.

3 Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2006.-2012.gadam, VIDM, 20064 Zemes politikas pamatnostādnes 2008.-2014.gadam, RAPLM, 2008


108. Plānošanas dokumentos izvirzītie stratēģiskie mērķi, prioritātes un pasākumi nav pretrunā ar Zemes politikas pamatnostādnēs definētajiem mērķiem zemes apsaimniekošanā un vērsti uz tajās definēto mērķu sasniegšanu Jēkabpilī.

109. Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības nacionālā programma 2008.-2015.gadam (turpmāk – Programma). Apstiprināta ar Ministru kabineta 2007.gada 20.decembra rīkojumu Nr.830. Minētais dokuments akcentē, ka Latvijas normatīvajos aktos nav tiešā veidā atrunātas un noteiktas prasības applūstošo teritoriju noteikšanai un iezīmēšanai pašvaldību plānojuma grafiskajā daļā (kartēs). Arī valsts līmenī nav precīzi noteiktas un iezīmētas kartēs plūdu (ar dažādu iespējamo atkārtošanās varbūtību) riskam pakļautās teritorijas, ka arī nav izstrādāti priekšlikumi veicamajiem pretplūdu pasākumiem šajās teritorijās. Tāpēc starp teritoriju plānotājiem un to apsaimniekotājiem ir iespējamas domstarpības par to, kādas teritorijas uzskatāmas par applūstošām un /vai plūdu apdraudētām un kā ir jāapsaimnieko šīs teritorijas.

110. Programma ir izstrādāta kā vidējā termiņa politikas plānošanas dokuments atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 17.augusta rīkojuma Nr.621 „Par koncepciju „Par pasākumiem, kas veicami, lai Jēkabpilī novērstu pēc Pļaviņu HES un tās ūdenskrātuves radušos plūdu draudus”” 2.1.punktā Vides ministrijai dotam uzdevumam.

111. Ņemot vērā Direktīvas 2007/60/EK prasības Programmā ir definēti kritēriji plūdu riska novērtēšanai, izvērtēti plūdu riski Latvijas teritorijā, veikta īsa plūdu vēsturisko seku un materiālo zaudējumu analīze un noteikts prioritāro plūdu riska vietu saraksts, kurās jāveic detalizēti izpētes vai pretplūdu aizsardzības pasākumi. Programma ietver pasākumus apdraudējuma samazināšanai prioritārajos objektos, nepieciešamo papildus finansējumu šo pasākumu veikšanai un atbildīgās institūcijas. Programmā iekļautā informācija apkopota upju baseinu apgabalu griezumā.

112. Plūdu apdraudētās teritorijas programmas izstrādes laikā noteiktas aptuveni, izmantojot topogrāfiskos plānus un kartes mērogā 1:10000 – 1:50000, hidromelioratīvās būvniecības projektos noteiktās ūdens līmeņu atzīmes, informāciju par izbūvētajiem aizsargdambjiem un polderiem un hidroloģisko novērojumu datus hidrometriskajos posteņos: - Daugavas upju baseinu apgabalā – 20 stacijās.

113. Plūdu apdraudētās teritorijas pēc to izcelsmes Latvijā iedalāmas divās pamata grupās:

dabiskās (ar plūdu vai jūras uzplūdu) apdraudētās teritorijas , kuras tiek appludinātas dabas apstākļu ietekmes rezultātā.

mākslīgās - cilvēku radītās (antropogēni izraisītās) appludinātās vai appludinājuma ietekmētās teritorijas, kuras saistītas ar ūdeņu dabiskā režīma mākslīgām izmaiņām.

114. Programmā definēti scenāriji mazas varbūtības plūdiem (ārkārtēji, ekstremāli plūdi ar atkārtošanās periodu > 200 gadiem, vai dažādu specifisku iemeslu radītie plūdi), vidējas varbūtības plūdiem (iespējamās atkārtošanās periods: 100 gadu) un lielas varbūtības plūdiem (bieži, ar atkārtošanās periodu ≤ 10 gadiem).

115. Programmai noteikti šādi politikas un darbības rezultāti: Sagatavots nacionālais tiesību akts plūdu riska novērtēšanai un pārvaldībai

atbilstoši Direktīvas 2007/60/EK prasībām.


Sagatavots pamatojums Eiropas Kopienas finansējuma piesaistei plūdu riska samazināšanai.

Izpētes rezultātā precizētas un noteiktas plūdu riskam pakļautās teritorijas. Apzinātas teritorijas, kurās jāierobežo apbūve. Noteiktas prioritārās plūdu apdraudētās teritorijas, kurās pirmkārt jāveic

pretplūdu aizsardzības pasākumi. Veikti pasākumi, lai Jēkabpilī un Pļaviņās novērstu pēc Pļaviņu HES un tās

ūdenskrātuves izveides radušos plūdu draudus. Veikti pasākumi, kas ierobežo jūras un upju krastu erozijas ietekmi uz

iedzīvotāju un apkārtējās vides drošību. Izstrādāti projekti un realizēti pasākumi nolietoto hidrotehnisko būvju

rekonstrukcijai plūdu apdraudēto teritoriju aizsardzībai.

116. Kā viens no prioritārajiem plūdu aizsardzības pasākumiem Daugavas upju baseina apgabālā noteikta Pļaviņu un Jēkabpils pilsētu un piegulošo teritoriju aizsardzība pret plūdu draudiem. Kā veicamie pasākumi definēti: Aizsargdambju inženiertehniskā izpēte, tehnisko projektu izstrāde, esošo dambju pilnveide un rekonstrukcija, Daugavas upes gultnes šķērsgriezuma paplašināšana atjaunojot aizbērto Zeļķu tilta posmu, Daugavas gultnes attīrīšana no dolomīta atsijām).

117. Plānošanas dokumenti nav pretrunā ar plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības nacionālo plānu, taču tajos nepietiekami atspoguļoti un ņemti vērā plūdu draudi un netiek plānoti pasākumi plūdu risku dentālākai izvērtēšanai, tai skaitā saistībā ar klimata izmaiņām, un mazināšanai vai novēršanai.

2.1.3.Vietēja līmeņa plānošanas dokumenti

118. Izstrādājot jaunus plānošanas dokumentus izvērtējami līdz šim spēkā esošie plānošanas dokumenti un to īstenošanas gaita. Savukārt plānojot pašvaldības teritorijas attīstību liela uzmanība pievēršama ne vien reģionāla un nacionāla līmeņa plānošanas dokumentos noteiktajām attīstības prioritātēm un virzieniem, bet arī kaimiņu pašvaldību teritoriju attīstības plānošanas dokumentiem un tajos noteiktajām attīstības prioritātēm un virzieniem, it sevišķi tiem, kas attiecas uz pierobežas starp pašvaldībām zonām. Tikai šādā veidā var izvairīties no pretrunām un konfliktsituācijām pierobežas zonās un nodrošināt to ilgtspējīgu, sabalansētu attīstību.

119. Saistībā ar Jēkabpils pilsētas plānošanas dokumentu izstrādi ņemti vērā un analizēti šādi vietēja līmeņa plānošanas dokumenti:

Jēkabpils pilsētas teritorijas plānojums 2008. – 2023.gadam; Salas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam; Krustpils novada attīstības programma 2013. – 2019.gadam (projekts); Jēkabpils novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam.

120. Izstrādājot pilsētas attīstības plānošanas dokumentu, izvērtējama līdz šim spēkā esošajā Jēkabpils pilsētas attīstības programmā 2007. – 2013.gadam ietvertie stratēģiskie mērķi, rīcības virzieni un īstenotie projekti, kā arī jānodrošina attīstības plānošana pēctecība.


121. „Jēkabpils 2013” stratēģiskā daļa paredz daudzpakāpju vidējā un ilgtermiņa attīstības mērķu un uzdevumu sistēmu: stratēģiskajiem mērķiem (SM) pakārtotas prioritātes, kurām izvirzīti vairāki rīcības virzieni (RV), kuriem, savukārt, pakārtoti uzdevumi.

122. Plānošanas dokumentā tika izvirzīti 3 stratēģiskie mērķi, kas sasaucas ar jaunajam plānošanas periodam izvirzītajiem stratēģiskajiem mērķiem.

1.tabula Stratēģisko mērķu salīdzinājums

2007. – 2013.gada Stratēģiskie mērķi Plānotie 2014. – 2020.gada Stratēģiskie mērķi

SM1 Izglītots un konkurētspējīgs darbaspēks pilsētas tautsaimniecības attīstībai

SM1 Pilsēta sniedz labāku dzīves kvalitāti saviem iedzīvotājiem, kas veido sociāli vienotu, radošu, izglītotu un aktīvu sabiedrību

SM2 Veselīga, aktīva un sociāli vienota sabiedrība

SM2 Augstāka iedzīvotāju nodarbinātība un ienākumi pieaugošas globālās konkurences apstākļos

SM3 Dzīvei un darbam pievilcīga, pieejama un sakārtota pilsētvide

SM3 Pilsēta ir reģiona ekonomiskās attīstības, publisko pakalpojumu un sabiedriskās dzīves centrs.


123. Kopumā Rīcības plāna ietvaros kopš 2008.gada Jēkabpilī īstenoti (pabeigti un procesā) 35 projekti, ieguldot pilsētas attīstībā vairāk nekā 53 miljoni latu, piesaistot gan pašvaldības budžeta, gan valsts, gan ES un citu ārējo finanšu instrumentu finansējumu.

124. Stratēģiskā mērķa Izglītots un konkurētspējīgs darbaspēks pilsētas tautsaimniecības attīstībai ietvaros kopš „Jēkabpils 2013” ieviešanas uzsākšanas īstenoti 9 projekti ar kopējo summu 4 miljoni latu. Projektu īstenošanas rezultātā palielināta pirmsskolas izglītības iestāžu ietilpība un šī pakalpojuma pieejamība kopumā, gandrīz pilnībā novēršot rindas; paaugstināta izglītības iestāžu energoefektivitāte, kā arī pilnveidots mācību aprīkojums eksakto zinātņu apguves uzlabošanai un uzlabota izglītības iestāžu IKT infrastruktūra un pieejamība.

125. Stratēģiskā mērķa Veselīga, aktīva un sociāli vienota sabiedrība ietvaros kopš „Jēkabpils 2013” ieviešanas uzsākšanas īstenoti 14 projekti par kopējo summu 7.39 miljonu latu apmērā. Projektu īstenošanas rezultātā uzlabota veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas kvalitāte un pieejamība pilsētas un reģiona iedzīvotājiem, paaugstināta veselības, sociālās aprūpes, kultūras un sporta iestāžu energoefektivitāte, sakārtotas aktīvās atpūtas zonas pilsētā, izveidots rotaļu laukums bērniem un veikta Jēkabpils Vecpilsētas laukuma un Krustpils saliņas estrādes un tilta rekonstrukcija. Šī mērķa ietvaros īstenots projekts Preventīvi pasākumi jauniešu noziedzības mazināšanai Zemgalē (249 040 lati), tāpat realizēti arī vairāki projekti pilsētas pašvaldībā un tās iestādēs strādājošo speciālistu kapacitātes stiprināšanai, piesaistot finansējumu no Eiropas Sociālā fonda (kopumā 125 507 lati).

126. Stratēģiskā mērķa Dzīvei un darbam pievilcīga, pieejama un sakārtota pilsētvide ietvaros kopš „Jēkabpils 2013” ieviešanas uzsākšanas īstenoti 12 projekti par kopējo summu 43.57 miljonu latu apmērā. Projektu īstenošanas rezultātā:

veikta satiksmes infrastruktūras rekonstrukcija un izbūve Jēkabpilī; veikta aizsargdambja rekonstrukcija; izveidots atkritumu savākšanas poligons Vidusdaugavas reģionā; veikta siltumtrašu rekonstrukcija 2.7 km garumā, samazinot apkurei

nepieciešamo gāzes patēriņu, kā arī siltuma zudumus trasē; īstenota esošo ūdensapgādes un kanalizācijas pievadu rekonstrukcija, jaunu

pievadu izbūve un ūdens attīrīšanas iekārtu uzstādīšana; uzlabota satiksmes drošība pie Jēkabpils reģionālās slimnīcas un poliklīnikas.

127. Salīdzinot ar citām republikas nozīmes pilsētām, Jēkabpils pilsēta attīstībai ir piesaistījusi salīdzinoši lielāku finansējuma apjoma, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, nekā citas republikas nozīmes pilsētas. Tik pat labi rezultāti, aprēķināti uz vienu iedzīvotāju, vēl ir tikai Ventspilī.

128. Tādējādi jaunais plānošanas periods turpina jau iepriekšējā plānošanas periodā uzsākto virzību nosakot, ka pilsētas iedzīvotāji ir galvenā pilsētas vērtība, attīstības pamats un virzošais spēks. Jaunajā plānošanas periodā turpinot attīstību paredzēts lielāku uzmanību pievērst iedzīvotāju nodarbinātības nodrošināšanai un dzīves līmeņa paaugstināšanai, kā arī papildus pasākumi plānoti ar mērķi novērst vai samazināt iedzīvotāju aizbraukšanu no pilsētas un veicināt iedzīvotāju skaita pieaugumu, gan risinot demogrāfiskās problēmas, gan mainot migrāciju.


3.VIDES PĀRSKATA IZSTRĀDE

3.1. STRATĒĢISKĀ IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMA PROCEDŪRA UN IESAISTĪTĀS INSTITŪCIJAS

129. Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra tiek veikta paralēli diviem Jēkabpils pilsētas attīstības plānošanas dokumentiem:

Jēkabpils pilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2014. – 2030.gadam; Jēkabpils pilsētas attīstības programma 2014.- 2020. gadam.

130. Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums tiek veikts saskaņā ar likumu „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, kā arī ievērojot 2004.gada 23.marta Ministru kabineta noteikumu Nr.157 “Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums” prasības. Minētie normatīvie akti ietver Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 27. jūnija Direktīvā 2001/42/EC “Par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu” ietvertās nostādnes.

131. Vides pārraudzības valsts birojs 2011.gada 9.novembrī ir pieņēmis Lēmumu Nr.78 par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu plānošanas dokumentam Jēkabpils pilsētas attīstības programma 2014.- 2020.gadam.

132. Vides pārraudzības valsts biroja lēmums ...

133. Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums tika veikts paralēli abiem plānošanas dokumentiem un tā ietvaros izstrādāts viens Vides pārskats, kurā ir atsevišķi vērtēts katrs no plānošanas dokumentiem, tā īstenošanas potenciālā ietekme uz vidi, kā arī izstrādātas rekomendācijas iespējamo ietekmju novēršanai vai mazināšanai un vides monitoringa rekomendācijas.

134. Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma, jeb plānošanas dokumentu ietekmes uz vidi novērtējuma mērķis ir izvērtēt plānošanas dokumentu īstenošanas radīto iespējamo ietekmi uz vidi un iesaistīt sabiedrību dokumenta apspriešanā un lēmumu pieņemšanā, kā arī izstrādāt priekšlikumus, lai novērstu vai samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi.

135. Stratēģisko novērtējumu veic plānošanas dokumenta sagatavošanas laikā, pirms šis plānošanas dokuments tiek iesniegts pieņemšanai. Stratēģiskā IVN procesā netika veikti papildus pētījumi, bet gan izmantoti visi esošie un pieejamie dati, monitoringa novērojumu un pētījumu rezultāti, tai skaitā pašvaldības, VVD reģionālās vides pārvaldes, bijušās Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras organizēto un veikto pētījumu un vides monitoringa rezultāti.

136. Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums (turpmāk tekstā SIVN) ir normatīvajos aktos definēta procedūra, kas ietver:

(1) Vides pārskata izstrādi, kurā tiek definēti un novērtēti iespējamie būtiskie vides aspekti, kas saistīti ar plānošanas dokumenta īstenošanu, izstrādāti risinājumi būtisku ietekmju novēršanai vai samazināšanai, tai skaitā teritorijas plānojuma alternatīvi risinājumi;


http://www.vidm.gov.lv/ivnvb/ivnvb/likumd/157_2004.doc



(2) Valsts iestāžu un sabiedrības informēšana un iesaistīšana lēmuma pieņemšanā (sabiedriskā apspriešana);

(3) SIVN procesā iegūtās informācijas, tai skaitā Vides pārskatā ietvertās un sabiedrības viedokļa ņemšana vērā plānošanas dokumenta pilnveidošanas un akceptēšanas procesā;

(4) Sabiedrības informēšana par plānošanas dokumenta pieņemšanu un SIVN ietekmi uz plānošanas dokumentā ietvertajiem risinājumiem.

137. SIVN veikšanai ir noteikti šādi galvenie ietekmes novērtējuma principi: ietekmes novērtējums veicams pēc iespējas agrākā plānošanas un lēmumu

pieņemšanas stadijā; ietekmes novērtējums veicams, pamatojoties uz ierosinātāja sniegto informāciju

un informāciju, kas iegūta no ieinteresētajām valsts institūcijām un pašvaldībām, kā arī ievērojot sabiedriskajā apspriešanā izteiktos priekšlikumus;

sabiedrībai - fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī to apvienībām, organizācijām un grupām (turpmāk - sabiedrība) jānodrošina iespēja iegūt informāciju par plānošanas dokumentu un piedalīties ietekmes novērtēšanā;

paredzētās darbības ietekmes novērtējuma sabiedriskā apspriešana jāorganizē sabiedrībai pieejamā vietā un laikā;

vides problēmu risināšanas jāuzsāk pirms vēl saņemti pilnīgi zinātniski pierādījumi par plānošanas dokumenta īstenošanas iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi. Ja ir pamatotas aizdomas, ka plānošanas dokumenta īstenošana negatīvi ietekmēs vidi, tiks izstrādāti piesardzības pasākumi un, ja nepieciešams, minētie risinājumi tiks aizliegti (piesardzības princips); veicot novērtējumu tiks ievērots ilgtspējīgas attīstības princips, princips “piesārņotājs maksā”, piesardzības un izvērtēšanas princips.

138. Vides pārskats balstās uz plānošanas dokumentu pamatmērķu, rīcības virzienu īstenošanas un risināmo uzdevumu izpildes ietekmes uz vidi izvērtējumu, kā ar vērtējumu par plānošanas dokumenta atbilstību starptautiskajai un nacionālajai vides politikai. Vides pārskata izstrādes procesā tika izmantotas dažādas metodes datu iegūšanai un analīzei.

139. Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādātājam jākonsultējas ar Vides pārraudzības valsts biroju, kas ir kompetentā valsts institūcija, kura pārrauga stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanu. Izstrādātājs konsultējas ar biroju:

par institūcijām un organizācijām, kurām nosūtīt plānošanas dokumenta un vides pārskata projektu, lai saņemtu komentārus un priekšlikumus;

par iespējamo plānošanas dokumenta īstenošanas pārrobežu ietekmi; par paredzētajiem kompensēšanas pasākumiem, ja tādi nosakāmi saskaņā ar

likumu "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām", – pēc saskaņošanas ar Dabas aizsardzības pārvaldi;

par vides pārskata projekta sabiedriskās apspriešanas sanāksmes (turpmāk – sanāksme) nepieciešamību. Izvērtējot sanāksmes nepieciešamību, birojs ņem vērā citos normatīvajos aktos noteikto sabiedriskās apspriešanas kārtību un pienākumu rīkot sabiedrisko apspriešanu plānošanas dokumenta izstrādes laikā, lai procedūras nedublētos un būtu saskaņotas.


140. Vides pārraudzības valsts biroja 2011.gada 9.novembra vēstulē Nr.7-02/1288 noteikts, ka Vides pārskata projekts atzinuma sniegšanai jānosūta:

Valsts Vides dienesta Daugavpils reģionālajai vides pārvaldei; Dabas aizsardzības pārvaldei; Veselības inspekcijas atbilstošajai struktūrvienībai; Zemgales plānošanas reģiona administrācijai.

141. Tāpat noteikts, ka Plānošanas dokumenta izstrādātājam jānodrošina Vides pārskata sabiedriskā apspriešana saskaņā ar 2004.gada 23.marta Ministru kabineta noteikumu Nr.157 “Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums” V nodaļā noteiktajām prasībā, paziņojumu par sabiedrisko apspriešanu iesniedzot arī Vides pārraudzības valsts birojā, ievietošanai Biroja interneta mājas lapā.

142. Vides pārskats tika izstrādāts paralēli plānošanas dokumenta izstrādei, tādējādi īstenojot likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” noteikto principu, ka ietekmes izvērtējums uzsākams pēc iespējas agrākā plānošanas dokumenta izstrādes stadijā, nodrošinot, ka plānošanas dokumenta izstrādes gaitā ir zināmi galvenie vides aspekti un prognozējamās būtiskās ietekmes uz vidi, kā arī problēmteritorijas un problēmsituācijas. Plānošanas dokumenta izstrādātāji, izmantojot šo informāciju jau plānošanas dokumentu izstrādes gaitā izvēlējās risinājumus, kas vērsti uz konfliktsituāciju risinājumu un problēmu novēršanu.

143. Vides pārskata struktūra un tajā ietvertā informācija noteikta normatīvajos aktos. Vides pārskatā jāietver šādu informāciju:

plānošanas dokumenta galvenie mērķi un īss satura izklāsts, saistība ar citiem plānošanas dokumentiem;

vides pārskata sagatavošanas procedūra un iesaistītās institūcijas, sabiedrības līdzdalība un rezultāti;

esošā vides stāvokļa apraksts un iespējamās izmaiņas, ja plānošanas dokuments netiktu īstenots;

vides stāvoklis teritorijās, kuras plānošanas dokumenta īstenošana var būtiski ietekmēt;

ar plānošanas dokumentu saistītās vides problēmas, īpaši tās, kuras attiecas uz jebkurām vides aizsardzībai būtiskām teritorijām, arī uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, mitrājiem, mikroliegumiem, īpaši aizsargājamām sugām, to dzīvotnēm un Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu;

starptautiskie un nacionālie vides aizsardzības mērķi, īpaši tie, kas attiecas uz ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanu un plānošanas dokumenta saturu, un veids, kā šie mērķi vai apsvērumi, kas saistīti ar vidi, ir ņemti vērā, izstrādājot plānošanas dokumentu;

plānošanas dokumenta un tā iespējamo alternatīvu īstenošanas būtiskās ietekmes uz vidi novērtējums (ietver tiešo un netiešo, sekundāro, paredzētās darbības un citu darbību savstarpējo un kopējo ietekmi, īstermiņa, vidēji ilgu un ilglaicīgu ietekmi, kā arī pastāvīgo pozitīvo un negatīvo ietekmi), arī ietekme uz cilvēkiem, viņu veselību, materiālajām vērtībām, kultūras, arhitektūras un arheoloģisko mantojumu, dabas un ainavu daudzveidību, augsnes kvalitāti, ūdens kvalitāti, gaisa kvalitāti, klimatiskajiem faktoriem, kā arī minēto jomu mijiedarbības novērtējums;

risinājumi, lai novērstu vai samazinātu plānošanas dokumenta un tā iespējamo alternatīvu īstenošanas būtisko ietekmi uz vidi;




īss iespējamo alternatīvu izvēles pamatojums, stratēģiskā novērtējuma veikšanas apraksts, norādot arī problēmas nepieciešamās informācijas ieguvē (piemēram, tehniskās nepilnības vai zināšanu trūkums);

iespējamie kompensēšanas pasākumi, kas apzināti, konsultējoties ar Dabas aizsardzības pārvaldi, ja tādi nosakāmi saskaņā ar likumu „par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”;

plānošanas dokumenta īstenošanas iespējamās būtiskās pārrobežu ietekmes novērtējums;

paredzētie pasākumi plānošanas dokumenta īstenošanas monitoringa nodrošināšanai;

Vides pārskata kopsavilkums (kopsavilkumā nelieto specifiskus tehniskos aprakstus un terminus, lai tas būtu viegli saprotams sabiedrībai).

144. Izstrādātājam bija grūtības ar vides informācijas ieguvi un datu pieejamību. Šobrīd neeksistē publiski pieejama valsts vides informācijas sistēma. Pārsvarā līdz šim iegūtie un uzkrātie dati par vides kvalitāti atrodas komersanta VSIA LVĢMC rokās. Vides monitoringa informācija, kas publicēta VSIA LVĢMC interneta mājas lapā, ievietota formātā, kas nepieļauj tās apstrādi un analīzi, lai izvērtētu vides stāvokļa izmaiņu tendences izpētes teritorijā. Praktiski nav pieejama informācija par gaisa kvalitātes rādītājiem, trokšņa līmeņa rādītājiem, mūsdienu ģeoloģiskos procesus raksturojošiem u,c, rādītājiem izpētes teritorijā, tai skaitā nav pieejamas vides valsts monitoringa datu bāzes. Lielākā daļa vides informācijas pieejama tikai par samaksu, iesniedzot pieprasījumu LVĢMC. Pie tam samaksa ir līgumcena, kuru nosaka datu turētājs, neskatoties uz to, ka šī informācija iegūta un apkopota par valsts budžeta līdzekļiem pašvaldību speciālistiem un vides konsultantiem tā nav pieejama.

3.2. SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBA

145. Sadaļa tiks izstrādāta pēc plānošanas dokumenta un Vides pārskata sabiedriskās apspriešanas.

3.3. SAŅEMTIE PRIEKŠLIKUMI, ATSAUKSMES UN TO ANALĪZE


3.4. IESAISTĪTĀS INSTITŪCIJAS


148. Vides pārskata projekts tiks nosūtīts šādām institūcijām atzinumu un komentāru sniegšanai, kuras noteicis Vides pārraudzības valsts birojs:

Valsts vides dienesta Daugavpils reģionālā vides pārvalde; Dabas aizsardzības pārvalde; Zemgales plānošanas reģiona administrācija; Veselības inspekcija.

149. 3. pielikumā paziņojums par plānošanas dokumentu un Vides pārskata sabiedrisko apspriešanu.


4.JĒKABPILS PILSĒTAS ĪSS RAKSTUROJUMS

4.1. ADMINISTRATĪVĀ TERITORIJA

150. Pēc novadu reformas Latvijā ir 9 republikas nozīmes pilsētas un 109 novadi. Jēkabpils ir republikas nozīmes pilsēta, tā atrodas Latvijas dienvidaustrumos un ir izvietojusies abos Daugavas krastos.

151. Ar 25 883 ( [Avots: PMLP, dati uz 01.01.2012.] 26000 2008.gadā) iedzīvotajiem tā ir astotā lielākā pilsēta Latvijā. Iedzīvotāju skaits pilsētā ir būtiski mainījies pēdējos 20 gados. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ziņām 2012. gada 1. janvārī pilsētā bija 25 883 iedzīvotāji. 1991.gadā iedzīvotāju skaits pilsēta bija 31 315, kas vēsturiski ir lielākais iedzīvotāju skaits Jēkabpilī.

152. Iedzīvotāju nacionālo sastāvu veido (dati uz 2012.gada 1.janvāri): Latvieši – 15266, jeb 58,98% Krievi – 7330, jeb 28,32% Baltkrievi – 844, jeb 3,26% Ukraiņi – 492, jeb 1,9% Citas tautības iedzīvotāji ir 1160, jeb 4,48%

153. Pilsētas platība ir 2553,5 ha, no kuriem 448,7 ha – ūdeņi, 181,2 ha – meži. Pašreizējā teritorija izveidota 1962. gadā, apvienojot Jēkabpili Daugavas kreisajā krastā ar Krustpili labajā krastā. Pilsēta robežojas ar Krustpils novadu Daugavas labajā krastā, bet Daugavas kreisajā krastā ar Salas novadu un Jēkabpils novadu.

154. Jēkabpils pilsētā ir 231 iela un astoņi parki.

155. Krustpils pusē ir Krustpils pilsētas parks, kas atrodas pretī Krustpils kultūras namam un blakus Otrā pasaules kara memoriālam, Mācītāju dārzs - parks, kas atrodas blakus Krustpils luterāņu baznīcai, Krustpils muižas parks- pils teritorijā, 14.jūnija parks, kas atrodas blakus Krustpils Trīsvienības Romas katoļu baznīcai.

156. Jēkabpils jeb Daugavas kreisajā pusē atrodas: Strūves parks (bijušais Kroņa dārzs), kurā atrodas Strūves ģeodēziskā loka punkts, kas ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā un Latvijas kultūras pieminekļu sarakstā, Kena parks, kas atrodas pie Vienības ielas, pretī Jēkabpils autoostai, Hikšteina parks, kas atrodas aiz Kena parka, tuvāk Daugavai, Meža parks, kurā atrodas Radžu dižakmens (parks atrodas pie Radžu ūdenskrātuves, kas ir pilsētas peldvieta un ir ieguvusi Zilo karogu. Parkā atrodas veselības taka).

157. Attālums no Jēkabpils līdz Rīgai – 145 km, līdz tuvākās kaimiņvalsts Lietuvas robežai – 60 km.

158. Jēkabpils pilsēta atrodas svarīgu dzelzceļa un automaģistrāļu krustpunktā, kuras saista Latviju ar Krieviju un Baltkrieviju. Caur Jēkabpili iet galvenie valsts autoceļi A6 Rīga – Daugavpils (Baltkrievija), A12 Jēkabpils – Rēzekne (Krievija) un stratēģiskās nozīmes dzelzceļi Rīga – Daugavpils, Rīga – Rēzekne, Krustpils – Jelgava – Ventspils.


http://lv.wikipedia.org/wiki/Me%C5%BEa_parks

http://lv.wikipedia.org/wiki/Hik%C5%A1teina_parks

http://lv.wikipedia.org/wiki/J%C4%93kabpils_autoosta

http://lv.wikipedia.org/wiki/Kena_parks

http://lv.wikipedia.org/wiki/Str%C5%ABves_%C4%A3eod%C4%93ziskais_loks

http://lv.wikipedia.org/wiki/Str%C5%ABves_parks

http://lv.wikipedia.org/wiki/Daugava

http://lv.wikipedia.org/wiki/Krustpils_mui%C5%BEas_parks

http://lv.wikipedia.org/wiki/Krustpils_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca

http://lv.wikipedia.org/wiki/M%C4%81c%C4%ABt%C4%81ju_d%C4%81rzs

http://lv.wikipedia.org/wiki/Otr%C4%81_pasaules_kara_memori%C4%81ls

http://lv.wikipedia.org/wiki/Krustpils_pils%C4%93tas_parks

http://lv.wikipedia.org/wiki/Krustpils

http://lv.wikipedia.org/wiki/Krustpils

159. Reģionālie autoceļi nodrošina Jēkabpils sasaisti ar tuvējām pilsētām un apdzīvotām vietām. P75 ar Biržiem, P76 ar Aizkraukli un Jaunjelgavu.

4.2. SAIMNIECISKĀ DARBĪBA JĒKABPILĪ

160. Pēc LURSOFT datiem Jēkabpilī reģistrēti vairāk nekā 1200 dažādu nozaru uzņēmumi. Vairums no tiem ir tirdzniecības uzņēmumi – 42%. Lielu īpatsvaru sastāda uzņēmumi, kuru darbība ir dažāda veida pakalpojumi un finanšu starpniecība - 35%.

161. Jēkabpilī pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas pārejas periodā lielākā dala rūpniecības uzņēmumu nespēja pielāgot savu darbību jaunajiem tirgus ekonomikas apstākļiem. Tas noveda pie ražošanas sašaurināšanās, daudzi uzņēmumi tika slēgti pilnībā (piemēram, Jēkabpils cukura fabrika) un simtiem strādnieku zaudēja darbu. Daži no uzņēmumiem ievērojami samazināja ražošanas apjomus, citi sadalījās vairākās mazākās ražotnēs, lai būtu elastīgāki jaunu darbības formu un tirgus meklējumos.

162. Šobrīd pilsētā veiksmīgi attīstās galvenokārt individuālais darbs: ārstu privātprakses, frizētavas, skaistumkopšanas un šūšanas saloni.

163. No rūpniecības uzņēmumiem Nozīmīgu lomu pilsētas ekonomiskajā dzīvē ieņem astoņi ar kokapstrādi saistītie uzņēmumi, lielākie no tiem:

SIA „OŠUKALNS”, kas dibināta 1993.gada 15.jūlijā. Sākotnējo darbību SIA „OŠUKALNS” uzsāka kā neliela mežizstrādes firma. Piecpadsmit gadu darbības laikā kompānija strauji attīstījās un izveidoja jaunas nozares, kā rezultātā SIA „OŠUKALNS” ir kļuvusi par daudznozaru kompāniju. Šobrīd kompānijas darbības virzieni ir kokapstrāde, ceļu būve, dabīgo izrakteņu ieguve, nekustamie īpašumi, kravas auto rezerves daļu tirdzniecība un kravas auto piekabju pārbūve, siltumenerģijas ražošana.

SIA Sēlijas mežs, kas dibināta 1993.gadā un ir viens no lielākajiem koka dārza mājiņu, brīvdienu mājiņu un garāžu ražotājiem Latvijā. Uzņēmumā nodarbina vairāk kā 100 darbiniekus, produkciju eksportē uz tādām valstīm kā Vācija, Francija, Spānija, Norvēģija u.c.

SIA "Brēķu studenti" savu darbību sāka 1992.gada 10.decembrī. Sākotnēji nodarbojās ar mežistrādi un kokmateriālu pārdošanu, taču tagad darbības jomas ir nozīmīgi paplašinājušās, aptverot: - mežsaimniecību; - kokmateriālu sagatavošanu un transportēšanu, kā arī ar to saistītos pakalpojumus; - transporta un tehnikas (mežistrādes, meliorācijas, būvniecības) pakalpojumus; - siltumenerģijas (tvaika un karstā ūdens) ražošanu un apgādi; - meliorāciju un melioratīvo būvniecību; - būvniecību un remontu; - elektromontāžu; - guļbūvju ražošanu; - darījumus ar nekustamo īpašumu; - atpūtu un lauku tūrismu (uzņēmumam pieder viesu māja Jēkabpils rajona Kalna pagastā).

164. Pakāpeniski atjaunojušies un nostiprinājušies arī vieglās rūpniecības – šūšanas uzņēmumi tie pārsvarā ražo preces eksportam. Kopā Jēkabpilī darbojas 6 dažāda lieluma un jaudas šūšanas uzņēmumi, lielākie no tiem:

Trikotāžas izstrādājumu ražotāja SIA „Viola Stils”; SIA „GEFA Latvija” ražotne.

165. Attīstās un jaunus produkcijas veidus plašākā tirgū piedāvā arī pārtikas ražotāji. Lielākie no tiem:


Gaļas pārstrādes uzņēmums „Serho 777”; Gaļas pārstrādes uzņēmums SIA „EVERIT”.

166. Nozīmīgu vietu pilsētas ekonomiskajā attīstībā ieņem degvielas un gāzes uzpildes stacijas, kuru skaits pilsētā sasniedz 14 un pateicoties kurām var attīstīties transporta un citi uzņēmumi. Pilsētā pārstāvētas visas lielākās kompānijas, tādas kā Lukoil, Neste, Statoil, Dinaz u.c.

167. Pilsētas attīstību veicina arī būvniecības firmas un ar būvniecību saistīto nozaru uzņēmumi, piemēram, logu un durvju ražotāji, komersanti, kas nodarbojas ar dažādu celtniecības materiālu vairum un mazumtirdzniecību.

168. Pilsētā ir plašs un samērā labi attīstīts tirdzniecības tīkls, kas nodrošina pilsētnieku vajadzību kā pēc pārtikas, tā nepārtikas precēm.

169. Pilsētā ir virkne komersantu, kas sniedz dažāda veida pakalpojumus – sabiedriskās ēdināšanas, ķīmiskās tīrītavas un veļas mazgātavas, frizētavas un skaistumkopšanas saloni, izklaides un atpūtas vietas.

170. Sabiedriskā transporta pakalpojumus nodrošina SIA „Jēkabpils autobusu parks;

171. Neskatoties uz reformām un grūtībām medicīniskās aprūpes jomā, joprojām attīstās un par jēkabpiliešu veselību gādā SIA Jēkabpils reģionālā slimnīca.

172. SIA „JK Namu pārvalde” nodrošina pašvaldības un daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanu, siltumtīklu un ūdensvadu apkalpošanu, Tā sniedz arī virkni citu pakalpojumu, tai skaitā Galdniecības jomā, lamināta mēbeļu izgatavošanā, metālapstrādē, autotransporta pakalpojumus, autoceltņu pakalpojumus, santehnikas un siltumapgāde speciālistu pakalpojumus.

173. SIA „Pils rajona Namu pārvalde” veic dzīvojamā fonda apsaimniekošanu, siltumenerģijas ražošanu, piegādi un realizāciju siltumtīklu un ūdensvada apkalpošanu.

174. SIA „Jēkabpils siltums” pārziņā ir Elektroenerģijas ražošana un sadale, tvaika un karstā ūdens piegāde, ēku vispārējā būvniecība un inženiertehniskie darbi, tehniskās pārbaudes, mērījumi un analīze.

175. SIA „Jēkabpils ūdens” nodrošina ūdens ieguvi, attīrīšanu, piegādi un uzskaiti pilsētas centralizētajai ūdens apgādes sistēmai, kā arī veic ūdensvada tīklu būvniecību, kapitālo remontu, profilaktiskos sanitāros darbus. Uzņēmums nodrošina kanalizācijas notekūdeņu savākšanu, attīrīšanu un dūņu pārstrādi, kanalizācijas tīklu uzturēšanu, profilaktiskos remontus, skalošanu, kā arī jauno tīklu būvniecību.

176. SIA „Jēkabpils pakalpojumi” rūpējas par pilsētas vizuālo tēlu kā saskaņā ar pašvaldības, tā privātīpašnieku pasūtījumiem. Uzņēmums veic gājēju ietvju remontu un izbūvi, asfaltbetona segas remontu un izbūvi, ceļu greiderēšanu, skvēru, puķu dobju ierīkošanu, tai skaitā arī projektēšanu, augu zemes iestrādi ar zāles iesēšanu laukumos, nogāzēs u.c. Kā arī nodrošina sadzīves atkritumu savākšanu un deponēšanu un sniedz transporta pakalpojumus.


5.ESOŠĀ VIDES STĀVOKĻA APRAKSTS

5.1. JĒKABPILS PILSĒTAS RELJEFS UN ĢEOMORFOLOĢISKĀ UZBŪVE

177. Latvija tai skaitā Jēkabpils pilsēta atrodas Austrumeiropas līdzenumā. Latvijas teritorijā reljefs galvenokārt veidojies Kvartāra perioda kontinentālā apledojuma ledāju uzvirzīšanās un kušanas rezultātā.

178. Kvartāra periods sākās aptuveni pirms 1,7 miljonu gadu, kad ziemeļu puslodes kontinentos pazeminājās temperatūra. Kalnos un ziemeļu zemēs izveidojās plaši apledojumi, kā rezultātā par 200 m pazeminājās Pasaules okeāna līmenis. Viens no apledojumu centriem bija Skandināvija, kur izveidojās varens ledus vairogs.

179. No Skandināvijas uz visām pusēm izplūda ledāji, kas pārklāja plašas teritorijas. Latviju šai laikā klāja no 2500m līdz 3000m bieza ledus sega.

180. Laika periodos, kad klimats kļuva siltāks, ledājs, lēnam kūstot, atkāpās uz ziemeļiem. Klimatam kļūstot vēsākam, ledājs atkal uzvirzījās. Latvijas teritoriju pārklājuši un atstājuši savus nogulumus 4 apledojumi. Pēdējā, jeb Latvijas apledojuma fāze sākās pirms aptuveni 75 tūkstošiem gadu, bet tās atnesto ledāju kušana sākās pirms aptuveni 16 tūkstošiem gadu. Tieši šī pēdējā apledojuma fāzes ledāja un tā kušanas darbība galvenokārt veidojusi Latvijas Zemes virsmas reljefu.

181. Kopumā kvartāra nogulumu sega, tās uzbūves un sastāva īpatnības veidojās galvenokārt ledāju darbības rezultātā, bet noteicošā loma šajā procesā bija pēdējam kontinentālajam apledojumam un tā kušanas ūdeņiem. Glaciālo nogulumu un to veidoto formu daudzveidība nosaka Latvijas mūsdienu reljefa raksturu un līdz ar to arī dabīgās vides galvenās iezīmes. Lai arī mūsdienās norisinās ģeoloģiskie procesi, tomēr tie nav radījuši būtiskas izmaiņas ledāja veidotajā reljefā. Mūsdienu ģeoloģiskie procesi galvenokārt izpaužas kā upju krastu izskalošana, jaunu gravu veidošanās, nobrukumi un noslīdeņi stāvajās nogāzēs, karsta procesi un karsta kriteņu veidošanās, kā arī pārpurvošanās un kūdras nogulumu veidošanās zemes virsas pazeminājumu teritorijās. Nozīmīgi mūsdienās izpaužas cilvēka darbība un ietekme uz reljefu, it sevišķi blīvi apdzīvotās teritorijās tādās kā Jēkabpils pilsētas teritorija.

182. Latvijas reljefa lielformas ir augstienes un zemienes. Tās atšķiras ar augstumu virs jūras līmeņa un reljefa saposmojumu. Par zemieņu un augstieņu robežu tiek uzskatīta 90m horizontāle.

183. Jēkabpils atrodas Austrumlatvijas zemienes dienvidu daļā zem 90m horizontāles. Pilsēta izvietota abos Daugavas upes krastos un liela tās teritorijas daļa izvietota tieši Daugavas ielejā. Jāatzīmē, ka Daugavas ieleja pie Jēkabpils ir plaša (platums sasniedz 4km) un katrā tās krastā raksturīga nedaudz atšķirīga ģeomorfoloģiskā uzbūve un reljefs. Kopumā tieši Daugavas upe un tās ieleja rada būtiskāko un izteiksmīgāko Jēkabpils pilsētas reljefa daļu. Daugavas krastos un gultnē daudzviet atsedzas pamatiežu dolomītu slāņi, kas Daugavā Jēkabpils tuvumā veido krāces, Zvanītāju krāces un gar Sakas salu 4km garās Pirkažu krāces, kuru vidējais kritums ir 1,5m/km.


184. Daugavas labajā krastā pilsētas teritorija atrodas Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, kur pamatiežu virsmu veido augšdevona Daugavas svītas dolomīti, tie pārklāti ar morēnas un limnoglaciālajiem kvartāra laika nogulumiem, kas arī veido zemes virsmas reljefu. Aronas paugurlīdzenumam raksturīgas pauguru grēdas, kas sastāv no limnoglaciāliem un glacigēniem nogulumiem. Kvartāra segas biezums mainās no 10m līdz 30m, lielāko biezumu sasniedzot pauguros. Pamatiežu, kurus veido augšdevona Pļaviņu un Daugavas svītu dolomīti, virsma ir ar lēzenu slīpumu Daugavas virzienā, kas lielā mērā nosaka arī teritorijas reljefu. Pilsētas teritorija atrodas nolaidenumā, kas vērsts uz Daugavu un tās teritorijā nav izteiktu pauguru un pauguru grēdu.

185. Daugavas kreisajā krastā pilsēta izvietota Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenuma teritorijā. Kopumā Austrumlatvijas zemienei pārsvarā raksturīgs līdzens reljefs. Aknīstes nolaidenuma teritorijā pamatiežus sedz 10 – 30m bieza kvartāra nogulumu sega, kuru pārsvarā veido morēnas nogulumi, kurus pārklāj limnoglaciālie nogulumi. Pamatieži ir augšdevona Pļaviņu - Daugavas kompleksa nogulumi. Daugavas kreisā krasta teritorijā iespējams sastopamas apraktās senielejas. Daugavas kreisā krasta teritorijas dienvidu daļā, it sevišķi Brodu ūdenskrātuves apkārtnē iespējama karsta kriteņu veidošanās, bet Radžu, jeb Brodu ūdenskrātuves dolomīta atsegumos ir sastopamas nelielas alas.

186. Saskaņā ar 2001.gada 17.aprīļa MK noteikumu „Noteikumi par aizsargājamajiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem” 77.punktā noteikto Brodu ūdenskrātuvē esošais Radžu akmens ir atzīts par aizsargājamu ģeoloģisko un ģeomorfoloģiskos dabas pieminekli.

5.2. AINAVAS

187. Jēkabpils pilsētas ainavu veido divi galvenie faktori: Dabas pamatne, kas ietver daudzus kompozīcijas elementus, taču kā nozīmīgākā

atzīmējama Daugava un Daugavas ieleja Apbūve un mākslīgi radītie ainavas elementi. Pilsētai raksturīga mazstāvu

apbūve, satiksmes infrastruktūra. Pašlaik pilsēta ainaviski ir neviendabīga, bez vienota pilsētas centra un izteiktas kompozicionālās uzbūves.

188. Daugavas nozīme pilsētas ainavā ir ļoti liela, tās ieleja rada tālā skata iespējas un priekšplānu pilsētas panorāmai. Vēsturiski Daugava veidojusi dabīgu robežu starp Krustpili un Jēkabpili. Pilsētas teritorijā esošās mazās līkumainās upītes veido kontrastu pilsētas ainavai.

189. Izstrādājot teritorijas plānojumu (apstiprināts 2007.gada 28.jūnijā), tika izvērtēta pilsētas teritorijas ainaviskā vērtība, izdalīti skati, ainaviski ceļa posmi, kas paver skatu uz pievilcīgām ainavām.

190. Konstatēts, ka Jēkabpils pilsētas ainavā dominē tuvas un vidēji tālas skatu perspektīvas. Tuvās saistāmas ar blīvas apbūves teritorijām, vidēji tālas ar Daugavas ieleju.


191. Kā galvenais ainavu uzlabošanas kritērijs tika noteikta nepieciešamība sakopt daudzviet krūmiem aizaugušās, neizmantotās zemes, Daugavas krastu, kā arī veidot caurspīdīguma efektu, izmantojot Daugavas ielejas sniegtās ainaviskās tālu skatu iespējas. Ainavas nepievilcīgo daļu veido pamestās būves un izdemolētās rūpnieciskās teritorijas.

5.3. KLIMATISKIE APSTĀKĻI

192. Latvijas klimatu lielā mērā nosaka tās teritorijas atrašanās mērenās joslas mežu zonas, jaukto mežu apakšzonā, mērenajā klimata joslā Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē, kam raksturīgs neliels saules siltuma pieplūdums un samērā liela mitruma bilance. Klimatiskos apstākļus galvenokārt nosaka Atlantijas okeāna un kontinenta ietekme un tiem raksturīgi izteikti cikloniski laika apstākļi, ievērojams nokrišņu daudzums un samērā izlīdzināta temperatūras gada amplitūda.

193. Tā rezultātā Latvijā valda maigs un mitrs klimats un vērojama izteikta četru gadalaiku maiņa. Debesis bieži ir apmākušās, vidēji 160—180 dienas gadā. Vidējais nokrišņu daudzums svārstās no 600 līdz 650 mm gadā.

194. Visai valsts teritorijai kopīgās klimata iezīmes nosaka galvenie klimata veidotāji faktori: saules starojums jeb radiācija un atmosfēras cirkulācija Atlantijas okeāna ziemeļu daļā. Latvijas klimatu ietekmē tās ģeogrāfiskais stāvoklis un teritorijas samērā līdzenais reljefs, kas ļauj ieplūst dažādu virzienu atšķirīgām gaisa masām. Latvijā valdošie ir rietumu virzienu vēji. Gaisa masu kustība nosaka atmosfēras cirkulāciju virs Latvijas teritorijas un laika apstākļu atšķirības gada laikā. Valdošās ir mēreno platuma gaisa masas (pārsvarā — jūras, retāk — kontinentālās). Bieži vien laika apstākļus ietekmē arī arktiskās gaisa masas.

195. Latvijai, tāpat kā pārējām Baltijas valstīm, raksturīga bieža gaisa masu maiņa. Atmosfēras frontes bieži pavada stipri vēji tāpēc rudenī vērojams vētru maksimums, februārī — puteņu maksimums, bet jūlijā — vislielākais nokrišņu daudzums un visvairāk dienu ar pērkona negaisu.

196. Ģeogrāfiskais platums ir galvenais klimatu veidojošais faktors — no tā atkarīgs saules radiācijas daudzums, ko saņem Zemes virsa. Arī dienas garums dažādos gadalaikos atkarīgs no vietas ģeogrāfiskā platuma. Ziemā saule paceļas 9—10 virs horizonta un dienas garums ir 6—7 stundas. Vasarā Saule paceļas līdz 55—57 virs horizonta, bet dienas garums ir 17—18 stundas. Šāda atšķirība saules augstumā virs horizonta un dienas garums ir cēlonis saules radiācijas pieplūduma nevienmērīgam sadalījumam pa gadalaikiem. Zemes virsu sasniedz ne tikai tiešie saules stari — tiešā radiācija, bet arī daļa atmosfērā izkliedētās radiācijas, jo Latvijā bieži vien ir apmācies laiks. Tādējādi katrs Latvijas valsts virsas kvadrātcentimetrs saņem tikai apmēram 80 kcal gadā — trešo daļu no Saules radiācijas pieplūduma. Tikai 20% no šī siltuma tiek patērēti gaisa sasildīšanai, 80% — nokrišņu iztvaicēšanai, kas pietiek, lai iztvaikotu tikai 50% nokrišņu. Tāpēc Latvijā ir pārlieku mitrs un notiek teritorijas pārpurvošanās process.


197. Zemākā temperatūra−43,2°C ir reģistrēta 1956.gada 8.februārī Daugavpilī. Augstākā temperatūra arī ir reģistrēta Daugavpilī 1943.gada 28. augustā tā sasniedza +36,4°C. Vidējā temperatūra ziemas aukstākajā mēnesī janvārī piekrastē ir ap −3°C, bet Latvijas austrumdaļā ap −7°C, savukārt vidējā temperatūra vasaras karstākajā mēnesī jūlijā piekrastē ir ap +16°C, bet Latvijas austrumdaļā ap +17,5°C.

198. Nokrišņu daudzums gadā nav visai liels: 550 mm ziemeļrietumos un 650 mm dienvidrietumdaļā, turklāt 420 - 480 mm nolīst siltajā periodā. Veģetācijas periods ilgst 178 - 185 dienas. Bezsala periods ilgst līdz 145 dienām (apmēram tikpat, cik Rīgas jūras līča piekrastē). Sniega sega sasniedz 20 - 35 cm biezumu un nenokūst apmēram 100 dienas.

199. Detalizētu informāciju par konkrētas teritorijas klimatiskajiem apstākļiem iespējams izstrādāt, pamatojoties uz ilggadīgiem klimatisko apstākļu novērojumiem. Novērojumus Latvijā veic VSIA „Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (LVĢMC). Jēkabpils pilsētā un tās tiešā tuvumā neatrodas meteoroloģisko novērojumu stacijas. Jēkabpilij tuvākās meteoroloģisko novērojumu stacijas atrodas Pļaviņās un Daugavpilī. Izmantojot vēsturisko novērojumu datus klimatisko apstākļu raksturojums sagatavots Latvijas būvnormatīvā LBN 003-01 "Būvklimatoloģija", kas apstiprināts ar Ministru kabineta 2001.gada 23. augusta noteikumiem Nr.376. Arī šajā dokumentā Jēkabpils pilsētai nav sniegts klimatisko apstākļu raksturojums, tuvākā raksturotā teritorija ir Daugavpils. Ņemot vērā to, ka attālums starp šīm pilsētām ir pa autoceļu 90km, bet taisnā līnijā stipri mazāks un, abas pilsētas atrodas Daugavas upes ielejā, pieejamo raksturojumu var attiecināt arī uz Jēkabpils administratīvo teritoriju. Turpmāk ietverti dati no minēto MK noteikumu pielikumiem, kas raksturo klimata parametrus Daugavpilī un tās apkaimē.

2.tabula. Vidējā gaisa temperatūra (° C)

VietaMēnesis Vidēji

gadāI II III IV V VI VII VIII IX X XI XII

Daugavpils -6,7 -5,9 -1,8 5,2 12,1 15,7 16,9 15,9 11,2 6,1 1,0 -3,8 5,5

3.tabula. Gaisa temperatūras absolūtais minimums un tā varbūtības (° C)

VietaMēnesis

Gaisa gada minimālā

temperatūra, kuras

pārsniegšana iespējama reizi

I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII Gadā50

gados10

gados

Daugavpils-42,7 -43,2 -32,0 -18,6 -5,5 -1,3 2,1 -1,5 -5,0 -14,7 -24,1 -38,7 -43,2 -41,0 -35,5


4.tabula. Gaisa temperatūras absolūtais maksimums un tā varbūtības (°C)

Vieta

Mēnesis Gaisa gada maksimālā

temperatūra, kuras

pārsniegšana iespējama reizi

I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII Gadā

50 gados

10 gados

Daugavpils 7,6 13,1 18,4 27,6 31,8 32,8 35,1 36,4 31,3 24,0 16,3 10,4 36,4 36,0 33,0

5.tabula. Apkures perioda ilgums un vidējā gaisa temperatūra (° C)

Vieta Diennakts vidējā gaisa temperatūra £ 8 ° Cperioda ilgums (dienas) vidējā temperatūra (° C)

Daugavpils 205 -1,3

6.tabula. Mēneša un gada nokrišņu summa (mm)Vieta Mēnesis Kopā

gadāI II III IV V VI VII VIII IX X XI XIIDaugavpils 36 27 34 40 51 73 83 74 66 52 52 46 634

7.tabula. Vēja virzienu un bezvēja atkārtošanās (%), Daugavpils

MēnesisVēja virziens

BezvējšZ ZA A DA D DR R ZR

I 6 7 10 14 20 19 18 6 13II 6 8 12 18 17 14 18 7 15III 5 8 11 16 20 15 18 7 17IV 8 11 11 14 16 12 17 11 16V 11 13 14 12 13 10 16 11 18VI 12 11 10 7 12 13 22 13 20VII 10 7 7 8 12 16 27 13 22VIII 8 7 7 8 16 18 25 11 24IX 6 6 6 9 17 21 26 9 21X 5 4 5 13 19 20 25 9 16XI 6 3 7 13 23 20 21 7 11XII 6 5 6 12 22 19 23 7 14

Gadā 7 8 9 12 17 17 21 9 17

8.tabula. Vidējais vēja ātrums (m/s), Daugavpils

VietaMēnesis Vidēji

gadāI II III IV V VI VII VIII IX X XI XIIDaugavpils 3,5 3,4 3,4 3,3 3,0 2,9 2,7 2,6 2,9 3,3 3,7 3,5 3,2


9.tabula. Grunts sasaluma dziļums dabiskos apstākļos mēneša pēdējā dienā, Daugavpils

VietaVidējais sasaluma dziļums

Maksimālais sasaluma dziļums

X XI XII I II III IV vidējais Vislielākais

Daugavpils * 12 35 62 70 51 * 78 134


5.4. ĢEOLOĢISKĀ UZBŪVE

200. Ģeoloģiskā uzbūve un zemes dzīļu resursi ir būtisks teritorijas attīstības priekšnosacījums. Zemes dzīļu resursus veido tagad vai nākotnē izmantojamie nogulumi, ieži un minerāli, iežos sastopamie šķidrie derīgie izrakteņi, zemes dzīļu siltums un saimnieciskai izmantošanai derīgas ģeoloģiskās struktūras. Ģeoloģiskā uzbūve ir arī būtisks pilsētas attīstības faktors, jo nosaka teritorijas inženierģeoloģiskos apstākļus un būvniecības apstākļu sarežģītību. Teritorijas ģeoloģiskā uzbūve lielā mērā nosaka arī tās hidroģeoloģiskos apstākļus, tai skaitā saldūdens resursus, kas ir dzeramā ūdens ieguves galvenais avots.

201. Jēkabpils pilsēta, tāpat kā visas Latvijas teritorija atrodas Austrumeiropas platformas ZR daļā. Tās zemes garozas ģeoloģiskajai uzbūvei raksturīgi divi pēc iežu sastāva, vecuma un attīstības vēstures krasi atšķirīgi uzbūves elementi: Kristāliskais pamatklintājs un nogulumiežu sega, savukārt nogulumiežu segu var dalīt divos uzbūves elementos – pamatiežu nogulumi un kvartāra nogulumi.

202. Kristāliskais pamatklintājs. Kristāliskais pamatklintājs Jēkabpils pilsētas teritorijā ieguļ aptuveni 900m dziļumā. Tuvākie dziļurbumi, kuros sasniegta pamatklintāja virsma ir Pļaviņas (940m dziļumā), Vīpe (890m dziļumā). Pamatklintāju veido pirmsplatformas attīstības stadijā stipri dislocēti dažāda sastāva un vecuma metamorfie ieži. Metamorfie ieži ir pārsvarā dažādi gneisi, amfibolīti un migmatīti. Latvijas austrumu rajonos nav veikta kristāliskā pamatklintāja izpēte tādēļ detalizētu informāciju par šo ģeoloģiskās uzbūves elementu, tā ieguluma dziļumu, litoloģisko sastāvu un uzbūves īpatnībām nav iespējams sniegt. Tai pat laikā jāņem vērā tas, ka ar kristāliskā pamatklintāja dēdējuma garozu ir saistīti siltie termālie ūdeņi, kurus iespējams izmantot kā ģeotermālās enerģijas avotu. Kristāliskā pamatklintāja dziļākajos slāņos (aptuveni 3-5km dziļumā), kur temperatūra pārsniedz 100°C iespējams iegūt un izmantot petrotermālo enerģiju.

203. Nogulumiežu sega. Nogulumiežu segas biezums Jēkabpils pilsētas teritorijā sasniedz aptuveni 900m. Nogulumiežu segu veido divi būtiski atšķirīgi ģeoloģiskie elementi – pirmskvartāra nogulumi un kvartāra nogulumi.

204. Nogulumiežu lielāko daļu veido pirmskvartāra nogulumu slānis, kas pilsētas teritorijā sastāv no Kembrija, Ordovika, Silūra, un Devona sistēmu nogulumiem, kuru kopējais biezums lielākoties pārsniedz 850m. Kvartāra sistēmas nogulumi visā izpētes teritorijā pārklāj pirmskvartāra nogulumus, taču, to biezums ir ļoti mainīgs un tos pilsētas teritorijā būtiski ietekmējuši pilsētas celtniecības un labiekārtošanas darbi.

205. Kvartāra nogulumi veido zemes virsas reljefa formas un ir būtiskākais inženierģeoloģisko apstākļu izpētes objekts.


206. Kristālisko pamatklintāju pilsētas teritorijā pārklāj Venda perioda terigēnie nogulumi – smilšakmeņi, aleirolīti, māli. To kopējais biezums var sasniegt 100m. Venda nogulumu prognozējamā temperatūra 25° – 30°C. Ņemot vērā lielo ieguluma dziļumu, ģeoloģiskās uzbūves īpatnības un iežu litoloģisko sastāvu, šajā slāni nav prognozējami derīgo izrakteņu krājumi, vai derīgās īpašības, kuru izmantošana šobrīd būtu ekonomiski izdevīga.

207. Kembrija perioda nogulumi arī izplatīti visā pilsētas teritorijā, to ieguluma dziļums aptuveni 630m- 650m. Kembrija slāņus veido aptuveni 70m biezie, terigēnie nogulumi – smalkgraudaini smilšakmeņi, ar mālu un aleirolītu starpslāņiem. Kembrija horizonta prognozējamā temperatūra Jēkabpils pilsētas teritorijā ir 20° - 25°C. Ņemot vērā lielo ieguluma dziļumu, ģeoloģiskās uzbūves īpatnības un iežu litoloģisko sastāvu, šajā slāni nav prognozējami derīgo izrakteņu krājumi, vai derīgās īpašības, kuru izmantošana šobrīd būtu ekonomiski izdevīga.

208. Ordovika perioda nogulumi izplatīti visā Latvijas teritorijā. To vidējais biezums Jēkabpilī ir aptuveni 70m, ieguluma dziļums pārsniedz 500m. Ordovika slāni veido karbonātiskie nogulumi, pārsvarā kaļķakmeņi ar merģeļu starpslāņiem. Gan kaļķakmeņos, gan merģeļos sastopami organiskas izcelsmes materiāli. Ordovika nogulumi kopā ar Silūra nogulumiem veido reģionālo sprostslāni, kas atdala palēninātās ūdens apmaiņas zonu no stagnanto ūdeņu zonas.

209. Silūra perioda nogulumi visā Jēkabpils teritorijā pārklāj Ordovika nogulumus. To biezums nesasniedz 100m, bet ieguluma dziļums ir aptuveni 430m – 440m. Tie ir karbonātiskie nogulumi – merģeli, mālaini merģeļi ar kaļķakmeņu starpslāņiem. Gan kaļķakmeņos, gan merģeļos sastopami organiskas izcelsmes materiāli. Silūra nogulumi kopā ar Ordovika nogulumiem veido reģionālo sprostslāni, kas atdala apakš un vidus devona palēninātās ūdens apmaiņas zonu no venda un kembrija stagnanto ūdeņu zonas.

210. Devona sistēmas nogulumi izplatīti visā Latvijas teritorijā. To ģeoloģiskā uzbūve un iežu litoloģiskais sastāvs ir samērā labi izpētīts. Devona sistēmas nogulumi Jēkabpils pilsētas teritorijā veido 49emkvartāra virsmu.

211. Apakšdevona nogulumus veido terigēnie Rēzeknes svītas nogulumi, kas sastāv no smilšakmeņiem, kā arī domerītiem ar mālu un gravelītu starpslāņiem. To biezums sasniedz 30m. Ar šiem nogulumiem saistīta palēninātās ūdens apmaiņas zona un ārstnieciskie minerālūdeņi. Citi izmantojami derīgie izrakteņi šajā slāņkopā nav atrasti.


2.attēls. Jēkabpils un tās apkārtnes pirmskvartāra nogulumu ģeoloģiskā karte

212. Vidusdevona nogulumus veido Pērnavas svītas terigēnie nogulumi, kas kopā ar Rēzeknes svītas nogulumiem veido palēninātās ūdens apmaiņas zonu, kurā atrodami minerālūdeņi. Citi izmantojami derīgie izrakteņi šajā slāņkopā nav atrasti.


213. Pērnavas svītu pārklāj Narvas svītas pārsvarā karbonātiskie nogulumi – dolomīti un domerīti ar mālu starpslāņiem. Šis aptuveni 100m biezais slānis visā Latvijas teritorijā ir sprostslānis, kurš nodrošina izolāciju starp palēninātās ūdens apmaiņas zonu, kur izplatīti minerālūdeņi un aktīvas ūdens apmaiņas zonu, kurā pārsvarā izplatīti saldūdeņi.

214. Pie Vidusdevona pieskaitāmi arī Arukilas un Burtnieku svītas terigēnie nogulumi (smilšakmeņi ar māla starpslāņiem), kas veido visdziļāk iegulošo aktīvās ūdens apmaiņas ūdens kompleksu, kurā izplatīti saldūdeņi, kurus nereti izmanto ūdensapgādē. Kopējais kompleksa biezums pārsniedz 100m.

215. Augšdevonu pārstāv Gaujas un Amatas svītu terigēnie nogulumi, pārsvarā smilšakmeņi ar māla starpslāņiem. To kopējais biezums nereti pārsniedz 100m. Šis komplekss ir izplatītākais dzeramā ūdens ieguves avots.

216. Amatas svītu pārsedz karbonātisko nogulumu komplekss, kurš sadalīts Pļaviņu, Salaspils un Daugavas svītās. Šī kompleksa nogulumi visā Jēkabpils pilsētas teritorijā veido 51emkvartāra virsmu (2.attēls).

217. Kvartāra nogulumi. Pamatieži visā Jēkabpils pilsētas teritorijā pārklāti ar kvartāra iežu slāni, kura vidējais biezums ir 10m – 20m, bet atsevišķās vietās, it sevišķi Daugavas ielejas teritorijā un Daugavas kreisajā krastā ir vēl mazāks. Kvartāra ieži arī veido zemes virsmas reljefu.

218. Kvartāra periods Latvijā sākās aptuveni pirms 1,7 miljoniem gadu un tas saistīts ar jauna īpatnēja Zemes ģeoloģiskās attīstības posma sākumu. Strauju ģeogrāfisko un klimatisko apstākļu izmaiņu dēļ veidojās vairākkārtīgi kontinentālie apledojumi, kas pārklāja visu Latvijas teritoriju. Tā laikā Latvijas teritorijai vairāk kārt uzvirzījās, bet temperatūrai paaugstinoties atvirzījās 2-3km biezais kontinentālais ledājs, veicot gan pamatiežu eksarāciju, gan atstājot ledāja nestās dažāda izmēra iežu daļiņas un daļas. Ar ledāja darbību saistītas būtiskas reljefa izmaiņas. Daļa iežu ledāja gultnē ir noārdīti, pārvietoti un glaciotektoniski deformēti. Tika pārveidoti un izlīdzināti atsevišķi pirmskvartāra iežu pacēlumi un pazeminājumi, daļēji vai pilnīgi iznīcinātas seno upju ielejas, paplašināti un padziļināti atsevišķi to posmi, radīti jauni iegrauzumi ledāju kušanas laikā. Zem kvartāra nogulumiem apraktā reljefa galvenās īpatnības daļēji atspoguļojas arī mūsdienu reljefā. Tieši pamatiežu pacēlumu vietās veidojušās mūsdienu augstienes. Kvartāra nogulumu segas biezumu, uzbūvi un virsmas reljefa veidošanos galvenokārt ietekmēja zemledāja gultne un ledāja dinamika pēdējā – Latvijas apledojuma beigās.

219. Jēkabpils teritorijā galvenokārt konstatēta tikai pēdējā – Latvijas apledojuma un tā kušanas ūdeņu radītie nogulumi. Atsevišķos gadījumos, iespējams kvartāra nogulumu pamatnē atrodami arī agrāku ledāja stadiju veidotie nogulumi.

220. Lai gan kvartāra nogulumi veido tikai salīdzinoši ļoti plānu platformsegas virsējo kārtu, tomēr kvartāra nogulumu uzbūves īpatnības (granulometriskais un litoloģiskais sastāvs, blīvums, ūdens caurlaidība u.c.) ir nozīmīgs faktors, kas ietekmē saimnieciskās darbības attīstību teritorijā.

221. Kvartāra nogulumus veido galvenokārt ledāju un to kušanas ūdeņu veidotie nogulumi.


222. Visvairāk izplatīti ir morēnas nogulumi. Tie veidojās vietās, kur ledājs bija apstājies un kusa – visas ledū ierautās iežu daļiņas pēc ledus izkušanas palika šajā vietā. Morēnas nogulumus veido nešķirots, mehāniski sajaukts smilšmāla, mālsmilts un smilts materiāls, tie satur arī oļus un laukakmeņus, kas traucē zemniekiem lauksaimniecības zemju apstrādē. Pēdējā apledojuma morēnas nogulumiem ir sarkanbrūna krāsa, kas saistīta ar sarkanā devona smilšakmens noārdīšanu un ieraušanu ledājā. Tāpēc braucot pa Latviju pavasarī, bieži tīrumi ir sarkanbrūnā krāsā. Morēnas nogulumi satur kalcija karbonātu, kā rezultātā Latvijas augsnes ir noturīgākas pret skābajiem nokrišņiem.

223. Kūstošā ledus radītās ūdens straumes pirmām kārtām plūda pašā ledājā – pārvietojoties gan pa ledāja virsu, gan ar lielu ātrumu un spiedienu tecēja pa ledāja plaisām un kanāliem. Izplūduši no ledāja, ūdeņi varenu upju veidā tecēja pa ledus atstāto teritoriju. Straumes nesa sev līdzi iežu daļiņas no ledāja. Šos ūdens straumju veidotos nogulumus sauc par fluvioglaciālajiem nogulumiem. Parasti tie ir dažāda rupjuma smilts un grants nogulumi, kuros nereti ir arī oļi.

224. Vietās, kur straumju ceļu nosprostoja vēl neizkusis ledus, veidojās ezeri: ledusezeri, ja tie atradās ledājā, sprostezeri, ja tie veidojās ārpus ledāja. Limnoglaciālie nogulumi ir ledāju kušanas ūdeņu akumulēti nogulumi sprostezeros un ledusezeros. Tie sastāv no labi šķirota māla, putekļiežiem vai smalkas smilts.

225. Jēkabpils pilsētas teritorijas ziemeļu daļa, jeb Daugavas labā krasta daļa atrodas teritorijā, kur virs morēnas nogulumiem, ledāju kušanas ūdeņi veidojuši pārsvarā limnoglaciālos, jeb ledāja kušanas ūdeņu ezera nogulumus. Tos pārstāv pārsvarā mālaini nogulumi – māls, smilšmāls un mālsmilts, ar atsevišķiem smilts starpslāņiem. Analogi nogulumi veidojušies arī Daugavas kreisajā krastā. Visu teritoriju šķērso Daugavas ieleja. Zem limnoglaciālajiem nogulumiem sastopami Latvijas apledojuma morēnas nogulumi – morēnas smilšmāls un mālsmilts, bet atsevišķās teritorijās konstatēta arī agrāko ledāja stadiju nogulumi.

226. Limnoglaciālie nogulumi – putekļaina smilts, aleirīti un māli uzkrājušies un nogulsnējušies iekšledāja baseinos. Lielākoties šo nogulumu biezums nav liels, vien daži metri līdz 5 m, taču atsevišķās vietās to biezums var sasniegt arī 10 un vairāk m.

227. Paši jaunākie ir Holocēna perioda vai mūsdienu nogulumi. Tie veidojušies pēdējos 10 tūkstošos gadu pēc ledus laikmeta beigām. Pie mūsdienu nogulumiem pieskaitāmi daudzviet izplatītie purva nogulumi (kūdra), kā arī upju ielejās veidojušies aluviālie nogulumi un mūsdienu ezeros veidojušies limniskie nogulumi. Tāpat mūsdienu nogulumi veidojas dziļāko gravu un lielāko pauguru pakājē uzkrājoties no nogāzēm noskalotajam materiālam (delūvijs).


3.attēls. Jēkabpils pilsētas un apkārtnes kvartāra nogulumu karte


228. Liela Jēkabpils teritorijas daļa atrodas Daugavas ielejā, kur dominē upes sanestie - aluviālie nogulumi – pārsvarā dažāda granulometriskā sastāva smiltis nereti ar dūņām un aleirīta starpslāņiem, arī plūstošās smiltis. Šāds iežu litoloģiskais sastāvs kopā ar augstu un mainīgu gruntsūdens līmeni un plūdu draudiem rada sarežģītus un ļoti sarežģītus inženierģeoloģiskos apstākļus Daugavas ielejas teritorijā, kas jāņem vērā plānojot būvniecību šajā pilsētas daļā.

229. Tā kā Daugavas ieleja ir samērā izteikta, ielejas malās daudzviet veidojas deluviālie nogulumi, vērojama nelielu gravu un iegrauzumu veidošanās.

230. Daugavas ielejas krastos nereti atsedzas pamatieži – Daugavas svītas dolomīti.

231. Pilsētas apbūvētajā teritorijā zemes virsā lielākoties sastopami mūsdienu tehnogēnie nogulumi – dažādu uzbērumu veidā. Visbiežāk tās ir šķembas, dažāda granulometriskā sastāva smilts, nereti sastopami arī būvgruži. Tehnogēno nogulumu biezums ir ļoti atšķirīgs un svārstās no dažiem desmitiem centimetru līdz 2m un vairāk.

5.5. DERĪGIE IZRAKTEŅI

232. Jēkabpils pilsētas teritorijā nav izpētītas un akceptētas derīgo izrakteņu atradnes un, ņemot vērā pilsētas apbūvi, tādas arī netiek plānotas. Tikai Daugavas kreisā krasta teritorijā, pilsētas administratīvās teritorijas dienvidu nomalē atrodas izstrādāts dolomītu ieguves karjers, kurā ieguve netiek veikta. Tas ir piepildījies ar ūdeni un tiek veidots par pilsētas peldvietu.

233. Jēkabpils apkārtējā teritorijā, jeb kādreizējā Jēkabpils rajona teritorijā derīgo izrakteņu resursus pārsvarā veido būvmateriālu derīgie izrakteņi – grants, smilts, māls, dolomīts, kā arī sapropelis un kūdra.

234. Tiešā Jēkabpils tuvumā visizplatītākās ir kvartāra māla atradnes un dolomīta atradnes. Kā nozīmīgākās minamas valsts nozīmes dolomīta atradnes:

235. „Aiviekste (kreisais krasts)”, kas atrodas Variešu un Krustpils pagastos. Atradne ir liela, tās platība 201ha, bet kopējie, akceptētie dolomīta krājumi ir 13241tūkst/m3. Dolomīts ir ar augstu izturības pakāpi, plaši un kompleksi izmantojams. Šobrīd atradnē pārsvarā iegūst augstas kvalitātes dolomīta šķembas

236. „Birži” Salas pagastā. Atradnes platība 3010,8ha, kopējie, akceptētie dolomīta krājumi 38637 tūkst/m3. Dolomīts ir ar augstu izturības pakāpi, plaši un kompleksi izmantojams. Šobrīd atradnē pārsvarā iegūst augstas kvalitātes dolomīta šķembas.

5.6. PAZEMES ŪDEŅI

237. Latvijas, tai skaitā Jēkabpils pilsētas teritorija ietilpst Baltijas artēziskajā baseinā. Baseina hidroģeoloģisko griezumu veido ūdeni saturošu un ūdeni vāji caurlaidīgu slāņkopu mija (9.tabula). Ūdens daudzums, ko satur atsevišķi slāņi un ūdens kvalitāte tajos ir visai atšķirīga.


238. Vadoties no ūdens apmaiņas intensitātes un ūdens ķīmiskā sastāva, artēziskā baseina griezumā var izdalīt trīs hidrodinamiskās zonas:

Aktīvas ūdens apmaiņas – saldūdeņu; Palēninātas ūdens apmaiņas – sāļūdeņu; Lēnas ūdens apmaiņas, jeb stagnanto ūdeņu – sālsūdeņu.

10.tabula. Hidroģeoloģiskā griezuma stratifikācijaNr. p.k. Galvenie ūdens horizonti,

sprostslāņi un vāji caurlaidīgie nogulumi

Ūdens horizontu kompleksi

Ūdens apmaiņas zona

1. Gruntsūdeņi (bezspiediena ūdeņi) Q Q

Aktīvas ūdens apmaīnas zona

2. Daugavas D3dgPļaviņu–DaugavasD3pl-dg

3. Salaspils D3slp4. Pļaviņu D3pl5. Amatas D3am Arukilas–Amatas D2-

3ar–am

6. Gaujas D3gj7. Burtnieku D2br8. Arukilas D2ar9. Narvas sprostslānis D2nr 1+2 10. Pērnavas D2pr Apakšdevona un

vidusdevona D1-2

Palēninātas ūdens apmaiņas zona

11. Rēzeknes D2rz12. Ķemeru D1km13. Gargždu D1gr14. Ordovika un Silūra sprostslānis O–S 15. Apakš un Vidus Kembrijs 1+2Є Kembrija Є

Stagnanto ūdeņu zona16. Arhaja un proterozoja pamatklintājs AR–PR


239. Par robežu starp hidrodinamiskajām zonām tiek pieņemti visā Latvijas teritorijā izplatīti un pietiekami biezi ūdeni vāji caurlaidīgu nogulumu slāņi – sprostslāņi, kas praktiski nepieļauj ūdens apmaiņu griezumā.

240. Aktīvas ūdens apmaiņas saldūdens zonu veido: Kvartāla ūdens horizonts; Artēziskā, jeb spiedienūdens horizonti; Pļaviņu - Daugavas ūdens horizontu komplekss; Gaujas – Amatas ūdens horizontu komplekss; Arukilas – Burtnieku ūdens horizonta komplekss.

241. Kvartāra ūdens horizonts, kurš satur gruntsūdeņus. Gruntsūdeņu dabiskos resursus papildina nokrišņu infiltrācija, kuras apjoms ir atkarīgs no iegulošā slāņa dziļuma un aerācijas zonas litoloģiskā sastāva. Latvijā gada nokrišņu kopējais daudzums pārsniedz iztvaikošanu un infirltrācija notiek gandrīz visa gada garumā, tomēr tai ir ciklisks raksturs un tā mainās gada griezumā un ir arī ilgāki izmaiņu periodi. Vidēji gruntsūdeņos infiltrējas 2 – 47% no nokrišņu daudzuma. Pilsētas teritorijā nokrišņu infiltrācija samazinās, jo liela teritorijas daļa ir apbūvēta, kā arī segta ar cieto segumu (asfaltu). Vietās, kur ierīkota lietus ūdeņu kanalizācija, nokrišņu infiltrācija samazinās vēl vairāk. Līdz ar to pilsētas teritorijā praktiski nav saglabājies dabīgais gruntsūdeņu līmeņu režīms. Tomēr detalizēti gruntsūdens līmeņu novērojumi Jēkabpilī netiek veikti.

242. Kvartāra smilts grants nogulumu slāņi ir ar nelielu biezumu un neizturēti plānā, tāpēc ūdens resursi tajos ir nelieli un tie nav piemērots ūdens avots liela apjoma koncentrētai ūdens ieguvei lielu objektu vai centralizētās ūdens apgādes nodrošināšanai. Šos ūdeņus izmanto tikai individuālajai ūdens apgādei. Gruntsūdeņi ir neaizsargāti no virszemes piesārņojuma, tādēļ pilsētas teritorijā gruntsūdeņu kvalitāti ietekmē antropogēnais piesārņojums un nebūtu ieteicams pilsētas teritorijā izmantot gruntsūdeņus dzeramā ūdens apgādei.

243. Salīdzinot ar spiedienūdeņiem, gruntsūdeņiem raksturīgs mazāks izšķīdušo sāļu daudzums (mineralizācija) un cietība, taču nereti ir paaugstināta organisko vielu koncentrācija un ar to saistīta ūdens krāsainība.

244. Artēziskā, jeb spiedienūdens horizonti atšķirībā no gruntsūdeņiem, artēzisko ūdeņu sezonas un gada līmeņa svārstības ir mazākas (jo dziļāki horizonti, jo svārstību amplitūda mazāka). Vidēji artēzisko ūdeņu līmeņu svārstību amplitūda ir 1,0 – 1,5m/gadā.


245. Pļaviņu - Daugavas ūdens horizontu kompleksu no augstāk iegulošā kvartāra ūdens horizonta atdala samērā biezais morēnas nogulumu slānis, kas ir ūdeni vāji caurlaidīgs, taču Daugavas ielejas un Radžupes ielejas teritorijās morēnas nogulumi ir denudēti un abām upēm ir hidrodinamiskā saistība ar Pļaviņu – Daugavas ūdens horizontu kompleksu, kuru veido augšdevona Pļaviņu, Salaspils un Daugavas ūdens horizonti, kas ir savstarpēji cieši saistīti. Kompleksā sastopami pārsvarā hidrogenkarbonātu kalcija tipa saldūdeņi, kuru kvalitāte lielākoties atbilst dzeramā ūdens kvalitātes prasībām, izņēmums var būt dzelzs saturs, kas bieži pārsniedz pieļaujamos 0,2mg/l. Tomēr, pateicoties tam, ka dominējoša ir divvērtīgu dzelzs jonu forma, šo ūdeņu kvalitātes uzlabošanai – atdzelžošanai piemērojama vienkārša aerācijas metode. Šī ūdens horizontu kompleksa ūdeņi plaši tiek izmantoti ūdensapgādes nodrošināšanai. Jēkabpilī Daugavas labā krasta teritorijā, jeb Krustpilī šo ūdens horizontu kompleksu izmanto centralizētās ūdens apgādes nodrošināšanai. Pazemes ūdens atradne „Krustpils”, kurā ietilpst 4 urbumi izmanto Pļaviņu – Daugavas ūdens horizontu kompleksu. Atradne izpētīta 1970. – 1971.gados, papildus izpēte veikta 1998.gadā. Pazemes ūdens A kategorijas krājumi 25,92 tūkstoši m3/dnn. atradnē „Krustpils” akceptēti 1998.gadā. Ūdens kvalitāte atbilst dzeramā ūdens kvalitātes prasībām, izņemot dzelzs koncentrāciju, kas svārstās no 0,5mg/l līdz 1,5mg/l, tāpēc nepieciešama ūdens sagatavošana – atdzelžošana.

246. Ūdens ņemšanas vietai saskaņā ar Aizsargjoslu likuma prasībām ir noteikta stingra režīma aizsargjosla 30m rādiusā ap katru urbumu, ir aprēķināts, ka nav nepieciešams noteikt bakterioloģisko aizsargjoslu, jo ņemot vērā ūdens horizonta aizsargātību no virszemes piesārņojuma un baktēriju dzīvošanas laiku artēziskā ūdens horizontā – 200 diennaktis, bakterioloģiskā aizsargjosla ir mazāka par stingra režīma aizsargjoslu. Ķīmiskā aizsargjosla kopumā 1520ha platībā ir iezīmēta plānā un saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto iezīmējama teritorijas plānojumā.

247. Gaujas – Amatas ūdens horizontu komplekss ieguļ zem Pļaviņu – Daugavas ūdens horizontu kompleksa. Ūdens kvalitāte abos kompleksos ir ļoti līdzīga, taču Gaujas – Amatas kompleksa ūdeņu iegūšanai jāierīko daudz dziļāki un sarežģītāki urbumi, kas ir ekonomiski neizdevīgāk. Bez tam jāatzīmē, ka šī kompleksa ūdeņu ieguvi sadārdzina arī tas, ka ūdeni saturošie smilšakmeņi nereti ir smalkgraudaini un vāji cementēti, tādēļ bieži vērojama urbumu smilšošana un lai to novērstu urbumu filtra daļas jāaprīko ar apbērumu un Džonsona tipa filtriem, kas būtiski sadārdzina urbuma ierīkošanu.

248. Jēkabpils Daugavas kreisā krasta teritorijā, veicot hidroģeoloģisko izpēti 1970. – 1971.gadā tika konstatēts, ka Pļaviņu – Daugavas ūdens horizontu komplekss šeit ir vāji aizsargāts no virszemes piesārņojuma, jo daudzviet nav saglabājušies morēnas nogulumi un kvartāra nogulumus veido neliela biezuma (līdz 8m) ūdeni labi caurlaidīgi smilšu nogulumi. Lai izvairītos no potenciāliem piesārņojuma draudiem, ūdens apgādei tika izvēlēts Gaujas – Amatas ūdens horizontu komplekss. Papildus izpētes 1998.gadā gaitā šis lēmums tika akceptēts. Pazemes ūdens atradne „Ābeļi” atrodas Jēkabpilī, Daugavas kreisajā krastā starp Bebru ielu, Brīvības ielu un Daugavu. 1998.gadā akceptēti A kategorijas pazemes ūdens krājumi 5.184 tūkst. m3/dnn. Līnijveida ūdens ņemšanas vietu veido 3 urbumi. Ūdens kvalitāte atbilst dzeramā ūdens kvalitātes prasībām, izņemot paaugstinātu dzelzs koncentrāciju (2mg/l – 2 mg/l), tādēļ ūdeni pirms piegādāšanas patērētājam jāsagatavo, veicot tā atdzelžošanu.


249. Ūdens ņemšanas vietai saskaņā ar Aizsargjoslu likuma prasībām ir noteikta stingra režīma aizsargjosla 30m rādiusā ap katru urbumu, ir aprēķināts, ka nav nepieciešams noteikt bakterioloģisko aizsargjoslu, jo ņemot vērā ūdens horizonta aizsargātību no virszemes piesārņojuma un baktēriju dzīvošanas laiku artēziskā ūdens horizontā – 200 diennaktis, bakterioloģiskā aizsargjosla ir mazāka par stingra režīma aizsargjoslu. Ķīmiskā aizsargjosla kopumā 532ha platībā ir iezīmēta plānā un saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto iezīmējama teritorijas plānojumā.

250. Arukilas – Burtnieku ūdens horizonta komplekss Jēkabpils teritorijā ieguļ aptuveni nepilnu 200m dziļumā. Arī te sastopami hidrogenkarbonātu kalcija tipa saldūdeņi, kuru kvalitāte lielākoties atbilst dzeramā ūdens kvalitātes prasībām, taču salīdzinot ar augstāk iegulošajiem ūdens horizontu kompleksiem ūdens kvalitāte lielākoties ir sliktāka (augstāka cietība, lielāks dzelzs saturs un augstāka mineralizācija). Ekonomiski neizdevīgi ir ierīkot daudz dziļākus ūdens ieguves urbumus, tādēļ Arukilas – Burtnieku ūdens horizontu šajā reģionā ūdens apgādei praktiski neizmanto.

251. Palēninātās ūdens apmaiņas (sāļūdeņu) zonu Jēkabpils teritorijā veido Pērnavas un Rēzeknes svītas smilšakmeņi. Kompleksa biezums nepārsniedz 50m, bet ieguluma dziļums ir aptuveni 350m no zemes virsas. Kompleksā raksturīgs augsts pjezometriskais spiediens, atsevišķos gadījumos reljefa pazeminājumos iespējama urbumu pašizplūde. Palēninātās ūdens apmaiņas zonu no aktīvās ūdens apmaiņas zonas atdala aptuveni 100m biezais Narvas sprostslānis. Kompleksa ūdeņi ir hlorīdu – nātrija tipa iesāļūdeņi un to mineralizācija lielākoties mainās no 3g/l līdz 10g/l. Mineralizācija pieaug palielinoties ieguluma dziļumam. Tektonisko lūzumu zonās iespējams straujš mineralizācijas pieaugums, kas izskaidrojams ar dziļāk iegulošās stagnantās zonas ūdeņu pieplūdi pa tektonisko lūzumu zonām. Šī kompleksa ūdeņus var izmantot balneoloģijā, mazākas mineralizācijas arī kā minerālūdeņus. Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados tika veikti eksperimenti par šo ūdeņu izmantošanu zivju audzēšanai. Iegūtie rezultāti pierādīja, ka ūdens mineralizācija un pastāvīgā temperatūra ir ļoti labvēlīga un stimulē zivju mazuļu augšanu un attīstību. Nav datu par to, ka Jēkabpils, vai tai piegulošajās teritorijās tiktu izmantoti šie ūdeņi.

252. Stagnanto ūdeņu (sālsūdeņu) zona izplatīta lielā dziļumā Kembrija un Venda terigēnajos nogulumos. Paaugstinātas plaisainības zonās tie sastopami arī kristāliskā pamatklintāja dēdējuma garozā. Artēziskā baseina pamatnē zem liela spiediena ūdens horizontos pazemes ūdeņu kustība notiek ļoti lēni, pazemes ūdens plūsma praktiski neeksistē. Artēziskā baseina pamatnei ir arī izteikta bloku uzbūve. Atsevišķu bloku vertikālā dislokācija var sasniegt 100m un vairāk, tādējādi veidojas relatīvi izolēti bloki, kas vēl vairāk samazina pazemes ūdens plūsmas iespējas. Pazemes ūdeņiem šajā zonā raksturīgs augsts pjezometriskais spiediens, urbumi lielākoties ir pašizplūdes. Venda – Kembrija ūdens horizontu kompleksā izplatīti hlorīdu-nātrija tipa sālsūdeņi. To mineralizācija ir ļoti mainīga dažādos blokos no 20g/l līdz 100g/l un vairāk. Ūdeņus iespējams izmantot balneoloģijā. Jēkabpils teritorijā nav veikta šo ūdeņu izpēte un nenotiek to izmantošana.


253. Daugavas upju baseina apgabala apsaimniekošanas plānā ir noteikti arī pazemes ūdensobjekti, taču tie ietver tikai aktīvas ūdens apmaiņas zonu. Jēkabpils pilsētas administratīvā teritorija atrodas pazemes ūdensobjekta (PŪO) D10 teritorijā. Aktīvās ūdens apmaiņas zonas biezums PŪO D10 sasniedz 165m dienvidu daļā, ziemeļu un ziemeļaustrumu daļā palielinoties līdz 270-375 m. Galvenie PŪO ūdens horizontu raksturojumi sniegti 10.tabulā.

11.tabula. Pazemes ūdensobjekta D10 raksturojums

Ūdens horizonti un sprostslāņi

Ūdens horizontu kompleksi

Mak-simālais biezums,

m

Virsmas dziļums,

no-līdz, m

Horizonta caurplūdes koeficients

, m2/d

Urbumu debiti vidēji, m3/d

Izmantošana

Grunts ūdeņi lgQ3

Kvartāra Q

37 0,5-13līdz 700-

900380

Daugavpils un Daugavpils raj.

Spiedienūdeņi: Starpmorēnu (fQ3ltv,fQ2kr, fQ2 ltž)

>100 11-254 50-800 290

Daugavpils, Daugavpils, Krāslavas, Jēkabpils un Ludzas raj., reti urbumi- Krāslavā, Ilūkstē, Līvānos

Daugavas D3dg Pļaviņu- Amulas D3pl-aml

20 0-84pl-dg līdz

754155

Objekta ziemeļu daļā Salaspils D3slp 20 3-93 Nav datu 260

Pļaviņu D3pl 53 0,7-118 līdz 1030 355

Amatas D3am

Arukilas- Amatas D2-3ar-am

46 2,5-163 Nav datu 170

Retos urbumos Daugavpils un Jēkabpils raj.

Gaujas D3gj 98 7-190 170-730 342Visa objekta teritorijā

Arukilas+Burtnieku D2ar+D2br

147 49-255 125-250 255Objekta dienvidu daļā

Narvas sprostslānis D2nr 129 163-375


254. Apsaimniekošanas plānā tāpat ietverta informācija, ka PŪP D10 visā tā izplatības teritorijā noteikta laba ķīmiskā kvalitāte un labs kvantitatīvais stāvoklis.

255. Apsaimniekošanas plānā noteikti šādi pazemes ūdens apsaimniekošanas mērķi:

nepieļaut pazemes ūdensobjektu stāvokļa pasliktināšanos; censties līdz 2015.gadam sasniegt labu ķīmisko kvalitāti un kvantitatīvo stāvokli

visos ūdensobjektos; rīkoties tā, lai piesārņojošo vielu koncentrāciju palielināšanās pazemes ūdeņos nekļūtu par stabilu tendenci; izpildīt aizsargājamajam teritorijām izvirzītos mērķus un piemērojamos

normatīvus; novērst vai samazināt piesārņojuma nonākšanu pazemes ūdeņos.

256. Plānošanas dokumenta īstenošana nerada draudus pazemes hidrosfērai vai būtisku pazemes ūdens krājumu izmantošanas pieaugumu.

257. Dokumentā vēlams ietvert pasākumus pazemes ūdens aizsardzībai no virszemes piesārņojuma, kā arī karsta procesu izpētei un monitoringam pilsētas teritorijā.

5.7. VIRSZEMES ŪDEŅI

258. Ūdeņi aizņem aptuveni 15% no Jēkabpils administratīvās teritorijas. Nozīmīgākās ir upes: Daugava, Saka, Donaviņa un Dārzupīte. Dabīgo ezeru pilsētas teritorijā nav, bet tajā atrodas divas mākslīgās ūdenskrātuves Pils dzirnezers un Radžu, jeb Brodu ūdenskrātuve. Daugava šķērso Jēkabpils teritoriju, kopumā 6,44 km garumā, Donaviņas tecējums Pilsētas teritorijā ir 3450m garumā.

259. Jēkabpils pilsēta atrodas Daugavas upju baseina apgabalā, virszemes ūdensobjekta D476 (Dārzupīte – Dubna) teritorijā.

260. Ūdensobjektam D476 baseina apsaimniekošanas plānā noteikts 5. ekoloģiskais tips, kura raksturojums ir ritrāla tipa liela upe, upe ir dziļa, straumes ātrums lielāks par 0,2m/s. Gultnes substrātu veido smilts, grants un akmeņi.

261. Saskaņā ar Daugavas upju baseina apgabala apsaimniekošanas plānā noteikto, ūdensobjektam D476 definēta vidēja ūdens kvalitāte, kas atbilst karpveidīgo ūdeņu kvalitātes statusam.

262. Ūdens kvalitātes raksturojums noteikts Daugavas upju baseina apsaimniekošanas plāna 1.5.pielikumā.

12.tabula. Prasības ūdens kvalitātei ūdensobjektā D476 [Avots: Daugavas upju baseina apgabala apsaimniekošanas plāns]


Parametrs Mērvienība Robežvērtības

O2 mg/l 4,0 – 6,0

BSP5 mg/l 2,5 – 3,0

NH4 mg/l 0,12 – 0,15

Nkop. mg/l 2,8 – 3,8

Pkop. mg/l 0,065 – 0,090

Saprobitātes indekss 2,3 – 2,7


263. 2006.gada LVĢMC apkopojumā par punktveida piesārņojuma avotu slodzi norādīts, ka piesārņojuma slodze ūdensobjektā D476 ir būtiska. Nozīmīgāko punktveida piesārņojuma slodzi rada komunālais sektors, notekūdeņi, tai skaitā no Jēkabpils pilsētas attīrīšanas iekārtām.

264. 2011.gada 31.maija Ministru kabineta noteikumi Nr.418 Noteikumi par riska ūdensobjektiem nosaka virszemes ūdensobjektus, kuros pastāv risks nesasniegt Ūdens apsaimniekošanas likumā noteikto labu virszemes ūdeņu stāvokli minētajā likumā paredzētajā termiņā (turpmāk – riska ūdensobjekti), kā arī prasības riska ūdensobjektu aizsardzībai. Riska ūdensobjektu – upju un kanāla – saraksts un informācija, kādi novadi un to teritoriālās vienības (novada pagasti un novada pilsētas) ietilpst šo ūdensobjektu sateces baseinā, norādīta šo noteikumu 1.pielikumā. Riska ūdensobjektu – ezeru un ūdenskrātuvju – saraksts un informācija, kādu novadu un to teritoriālo vienību (novada pagastu un novada pilsētu) teritorijā atrodas šie ūdensobjekti, norādīta šo noteikumu 2.pielikumā.

265. Noteikumu 1.pielikuma 1.tabulas 11.rindā kā riska ūdensobjekts noteikts ūdensobjekts D476 Daugava no Ūšas/Ošas līdz Ziemeļsusējai. Ūdensobjekts ietver šādas teritorijas: Jēkabpils, Jēkabpils novads (Ābeļu pagasts, Dignājas pagasts), Krustpils novads (Krustpils pagasts, Kūku pagasts, Variešu pagasts, Vīpes pagasts), Līvānu novads (Turku pagasts, Līvāni), Salas novads (Salas pagasts). Noteikumos definēts, ka risku rada punktveida piesārņojums (notekūdeņos esošie biogēni) un izkliedētais piesārņojums. Tādējādi noteikumos ietvertās prasības attiecināmas arī uz Jēkabpils pilsētas teritoriju.

266. Noteikumi nosaka, ka: Publiskās personas un privātpersonas lieto vai apsaimnieko ūdens resursus šo noteikumu 2., 3. un 4.punktā minētajos ūdensobjektos, kā arī izmanto vai plāno izmantot teritorijas to sateces baseinā tā, lai novērstu vai mazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz attiecīgo ūdensobjektu un pakāpeniski uzlabotu tā stāvokli, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības:

par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī; par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisītā

piesārņojuma ar nitrātiem; par īpašām vides prasībām piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs; par ietekmes uz vidi novērtēšanu un par tehniskajiem noteikumiem darbībām,

kurām nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums; par augu aizsardzības līdzekļiem un par darbībām ar biocīdiem; par notekūdeņu dūņu un to komposta izmantošanu, monitoringu un kontroli; par ūdens resursu lietošanas atļauju; par meliorāciju un meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanu; par meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvniecības kārtību; par virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas

kārtību; par dabas aizsardzības noteikumiem meža apsaimniekošanā; par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un samazināšanas

pasākumiem; par aizsargjoslām; par piesārņojuma samazināšanu un kontroli un piesārņojošo darbību veikšanas

kārtību;


par upēm (upju posmiem), uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus;

par atkritumu poligonu ierīkošanu, apsaimniekošanu, slēgšanu un rekultivāciju.

267. Tomēr minētajos noteikumos nav ietvertas īpašas prasības pašvaldībām veikt pasākumus pašvaldības administratīvajā teritorijā. Noteikumu 7. – 9.punktā ietvertas prasības valsts institūciju darba plānošanai un pasākumiem piesārņojuma riska mazināšanai.

268. Būtiskas prasības virszemes ūdeņu aizsardzībai noteiktas Aizsargjoslu likumā un tam pakārtotajos normatīvajos aktos.

269. Aizsargjoslu likuma 7.pantā definētas Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas: Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas nosaka ūdenstilpēm, ūdenstecēm un mākslīgiem ūdensobjektiem, lai samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām, novērstu erozijas procesu attīstību, ierobežotu saimniecisko darbību applūstošajās teritorijās, kā arī saglabātu apvidum raksturīgo ainavu. Ostu teritorijās virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas nosaka, lai ilgtspējīgas attīstības interesēs līdzsvarotu vides aizsardzības prasības un ostu ekonomisko attīstību, kā arī samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām un novērstu erozijas procesu attīstību.

270. Minimālie virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu platumi tiek noteikti:1) lauku apvidos (neatkarīgi no zemes kategorijas un īpašuma):

a) Daugavai — ne mazāk kā 500 metrus plata josla katrā krastā,

b) Gaujai — no izteces līdz Lejasciemam ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā,

c) Gaujai — no Lejasciema līdz ietekai jūrā ne mazāk kā 500 metrus plata josla katrā krastā,

d) Lielupei — ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā,

e) Ventai — ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā,

f) pārējām vairāk par 100 kilometriem garām ūdenstecēm — ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā,

g) 25 — 100 kilometrus garām ūdenstecēm — ne mazāk kā 100 metrus plata josla katrā krastā,

h) 10 — 25 kilometrus garām ūdenstecēm — ne mazāk kā 50 metrus plata josla katrā krastā,

i) līdz 10 kilometriem garām ūdenstecēm — ne mazāk kā 10 metrus plata josla katrā krastā,

j) ūdenstilpēm, kuru platība ir lielāka par 1000 hektāriem, — ne mazāk kā 500 metrus plata josla,

k) 100 — 1000 hektārus lielām ūdenstilpēm — ne mazāk kā 300 metrus plata josla,

l) 25 — 100 hektārus lielām ūdenstilpēm — ne mazāk kā 100 metrus plata josla,


m) 10 — 25 hektārus lielām ūdenstilpēm — ne mazāk kā 50 metrus plata josla,

n) līdz 10 hektāriem lielām ūdenstilpēm — ne mazāk kā 10 metrus plata josla,

o) ūdenstilpei vai ūdenstecei ar applūstošo teritoriju — ne mazāk kā visas applūstošās teritorijas platumā līdz ūdens līmenim neatkarīgi no iepriekšējos apakšpunktos noteiktā minimālā aizsargjoslas platuma.

2) pilsētās un ciemos — teritoriju plānojumos:

a) ne mazāk kā 10 metrus plata josla gar virszemes ūdensobjekta krasta līniju, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams esošās apbūves dēļ,

b) gar ūdensobjektiem ar applūstošo teritoriju — visā tās platumā vai ne mazāk kā līdz esošai norobežojošai būvei (ceļa uzbērumam, aizsargdambim), ja aiz tās esošā teritorija neapplūst.

3) mākslīgam ūdensobjektam (izņemot tādam, kas kalpo ūdens novadīšanai no piegulošās teritorijas), kura platība ir lielāka par 0,1 hektāru, — teritorijas plānojumā, bet ne mazāk kā 10 metrus plata josla katrā krastā;

4) uz salām un pussalām — teritoriju plānojumos, bet ne mazāk kā 20 metrus plata josla.

271. Aizsargjoslas platumu nosaka, ņemot vērā gada vidējo ūdens līmeni, bet, ja ir skaidri izteikts stāvs pamatkrasts, - no tā augšējās krants.

272. Ja krastu veido vienlaidu dambis, aizsargjosla tiek noteikta līdz dambja ārējās nogāzes pakājei, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

273. Visi aizsargjoslas noteikumi attiecināmi arī uz teritoriju starp ūdens līmeni un vietu, no kuras mēra aizsargjoslas platumu.

274. Detalizēta metodika virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanai ietverta 1998.gada 4.augusta MK noteikumos Nr.248 „Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslu noteikšanas metodika.

275. Savukārt saimnieciskās darbības aprobežojumi virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās definēti Aizsargjoslu likuma 37.pantā.

276. Savukārt Daugavas upju baseina apsaimniekošanas plānā virszemes ūdeņiem noteikti šādi apsaimniekošanas mērķi:

Nepasliktināt virszemes ūdensobjektu stāvokli, Censties līdz 2015. gadam sasniegt labu ekoloģisko un ķīmisko kvalitāti visos

virszemes ūdensobjektos. Izpildīt aizsargājamajam teritorijām izvirzītos mērķus un piemērojamos

normatīvus. Samazināt piesārņojumu ar prioritārajam vielām un pakāpeniski novērst īpaši

bīstamo vielu noplūdi virszemes ūdeņos.

277. Lai nodrošinātu virszemes ūdeņu aizsardzību Jēkabpils pilsētas teritorijas plānojumā ir noteiktas virszemes ūdeņu aizsargjoslas:

278. Daugavai - atbilstoši grafiskajā daļā attēlotajai līnijai, ietverot applūstošās teritorijas 10% applūšanas riska zonu, un ne mazāk kā 10 metru platumā, Radžu ūdenskrātuves pussalās 20 m platumā, citās vietās virszemes ūdensobjektu krastā - 10m platumā, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams esošās apbūves dēļ, vai arī, ja krastu veido vienlaidus dambis.


279. Plānošanas dokumenti – Jēkabpils pilsētas ilgtspējības attīstības stratēģija 2014. – 2030. gadam un Jēkabpils pilsētas attīstības programma 2014. – 2020. gadam neietver pasākumus, kuru īstenošana varētu atstāt būtisku negatīvu ietekmi uz virszemes ūdeņu kvalitāti vai ekoloģisko statusu, vai būtu pretrunā ar MK noteikumu Nr. Nr.418 „Noteikumi par riska ūdensobjektiem” 6.punktā ietvertajām prasībām.

5.7.1.Virszemes ūdeņu izmantošana

280. Virszemes ūdeņus izmanto, galvenokārt, zivsaimniecībai – zvejniecībai (rūpnieciskajai zvejai – komerczvejai un pašpatēriņa zvejai) licencētai makšķerēšanai un neorganizētai makšķerēšanai, tūrismam un atpūtai. Pilsētas teritorijā Daugava netiek izmantota komerczvejai, taču makšķerēšana ir plaši izplatīta.

281. Pilsētas teritorijā ir viena peldvieta Radžu (Brodu) ūdenskrātuvē. Radžu ūdenskrātuve atrodas Jēkabpils pilsētas dienvidu daļā, Daugavas kreisajā krastā. Ūdenskrātuves ūdens virsmas platība ir 158 ha5, maksimālais konstatētais dziļums 7 m, vidējais – apmēram 5 m. Ūdenskrātuves lielākais garums - 2 km, platums ~ 0,6 km – 1 km. Ūdenskrātuves grunts pārsvarā smilšaina, dūņaina un akmeņaina. Radžu (Mežaparka) ūdenskrātuves peldvieta „Pie centrālās ieejas” izveidota ūdenstilpes ziemeļu krastā, blakus Mežaparka teritorijai. Mežaparks ir iecienītākā, visplašākā un biežāk apmeklētākā atpūtas vieta Jēkabpils pilsētā, līdz ar to iecienīta ir arī Radžu ūdenskrātuves peldvieta. Peldvietai kopš 2010. gada ir piešķirts Zilais karogs. Peldvietas piekrastes daļā ir ierīkots bērnu rotaļu laukums, izveidota veselības taka, volejbola laukumi.

282. Radžu ūdenskrātuve izveidojusies 1987.gadā kādreizējā dolomīta karjera vietā. Ūdenskrātuve ir stāvoša. Atsevišķos gados plūdu laikā Radžu ūdenskrātuve var savienoties ar Pelītes upi, kas ir Daugavas sānupes Sakas pieteka.

283. Kopš 2005.gada Radžu ūdenskrātuvē uzsākts peldvietu ūdens kvalitātes monitorings, ko veic Veselības Inspekcija. Atbilstoši direktīvas 2006/7/EK prasībām, peldvietu ūdens kvalitāte tiek vērtēta pēc mikrobioloģiskās kvalitātes kritērijiem, kā arī tiek ņemta vērā zilaļģu masveida savairošanās peldvietā, ja tāda ir notikusi. Kā fekālā piesārņojuma indikatori ir izvēlēti Escherichia coli (E.coli) un zarnu enterokoki. Peldvietas ūdens kvalitātes novērtēšana tiek veikta divos etapos: Operatīvais novērtējums pēc katras paraugu ņemšanas reizes un Peldvietas ūdens kvalitātes novērtējums ilglaicīgā perspektīvā kopumā, kuras mērķis ir noteikt pastāvīgos riskus, kas pasliktina vai var pasliktināt ūdens kvalitāti un apdraudēt cilvēka veselību.

284. 2011.gadā Veselības inspekcija ir izstrādājusi „Radžu ūdenskrātuves peldvietas „Pie centrālās ieejas” aprakstu”, kurā analizēti ūdens kvalitātes rādītāji laika posmā no 2005.gada līdz 2011.gadam. Visā monitoringa periodā ūdens kvalitāte bijusi laba un peldēties bija atļauts visu peldsezonu.

285. Kopumā secināts, ka: Radžu ūdenskrātuves peldvietā „Pie centrālās ieejas ir augsts labiekārtojuma līmenis un tā atbilst LR MK 17.06.2008. noteikumu‖ Nr.454 „Peldvietu higiēnas prasības prasībām, kā arī, ka kopš Radžu ūdenskrātuves‖ peldvietā tika uzsākti regulāri valsts monitoringa novērojumi, masveida zilaļģu savairošanās gadījumi peldsezonas laikā, kuru dēļ būtu jāaizliedz peldēšanos, nav konstatēta.


5.7.2.Plūdu draudi

286. Jēkabpils izvietota abos Daugavas krastos, pie tam kreisajā krastā liela daļa pilsētas apbūves teritoriju atrodas palienē. Tādēļ ievērojamai pilsētas daļai pavasara palu laikā draud applūšana.

287. Pilsētai galvenie plūdu draudi ir aktuāli vēlā rudenī un agrā pavasarī, kad aptuveni 10km garā upes posmā veidojas vižņi. Lai gan Daugavas kreisajā krastā ir izveidots aizsargdambis, kura rekonstrukcija veikta, tas ne vienmēr var pasargāt pilsētu no plūdiem.

288. Jēkabpils pilsētas teritorijā Daugavas maksimālais ūdens līmenis ar 1% varbūtību mainās no 81,63m (BAS) pilsētas ziemeļrietumu robežās līdz 83,73m BAS pilsētas dienvidaustrumu robežās.

5.8. ZEMES LIETOŠANA

289. Zemes lietošanas veidus un iespējas Jēkabpils pilsētā nosaka spēkā esošais teritorijas plānojums un tajā noteiktais plānotais (atļautais) zemes lietošanas veids. Pilsētas teritorijā noteiktas dažāda veida apbūves teritorijas: dzīvojamās apbūves teritorijas, sabiedrisko objektu izbūves teritorijas, ražošanas un komunālo objektu izbūves teritorijas, komunālo objektu apbūves teritorija, jauktas apbūves teritorijas, līnijbūvju izbūves teritorijas.

290. Atklāto telpu izbūves teritorijas ietver apstādījumu teritorijas, meža un mežaparku teritorijas, kapsētu teritorija, ūdeņu teritorija. Katrai no šīm teritorijām noteiktas atšķirīgas prasības to izmantošanai, kas definētas Jēkabpils pilsētas teritorijas plānojumā un sasitošajos noteikumos – Jēkabpils pilsētas apbūves noteikumi.

291. Pilsētvidē zaļās teritorijas veido meži un mežaparki. Jēkabpils pilsētas administratīvajā teritorijā meži aizņem 181,2ha, jeb 7% no kopējās teritorijas. Daļa mežu teritorijas iekārtota kā Mežaparks ar takām un bērnu spēļu laukumiem. 3% no kopējās pilsētas teritorijas veido parki un skvēri (lielākie parki: Meža parks, Strūves parks, Kena parks, Krustpils pils parks). Samērā zaļas ir arī pilsētas individuālās apbūves teritorijas.

292. Pilsētā noteikta virkne valsts nozīmes un vietējas nozīmes kultūras pieminekļi. Pilsn to saraksts pievienots kā 5.pielikums Jēkabpils pilsētas attšitības programmai 2014. – 2020.gadam.

5.9. ĪPAŠI AIZSARGĀJAMĀS DABAS TERITORIJAS

293. Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju kategorijas Latvijā nosaka likums „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, bet tam pakārtotie normatīvie akti definē aizsargājamās teritorijas katrā kategorijā. Jēkabpils pilsētas teritorijā nav noteiktas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas vai Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā NATURA 2000 ietvertas teritorijas.

294. Jēkabpils pilsētas administratīvajā teritorijā atrodas Valsts nozīmes īpaši aizsargājamais ģeoloģiskais dabas piemineklis – Radžu akmens.


295. Pilsētas teritorijā ir apzināti, uzmērīti un reģistrēti 97 koki, kas sasnieguši aizsargājamo koku statusu, kā arī vietējās nozīmes piemiņas koki un neparastie koki. No šajā sarakstā ietvertajiem četriem kokiem noteikts valsts nozīmes dižkoka statuss (4.pielikums aizsargājamo koku saraksts).


6.ANTROPOGĒNĀ SLODZE

296. Antropogēnā slodze ir cilvēka tiešās vai netiešās darbības ietekme gan uz dabu un vides stāvokli kopumā, gan atsevišķiem tās elementiem. Tās ietekmē pasliktinās vides stāvoklis, piemēram, piesārņots ūdens gaiss, augsne, tās ekoloģiskā kvalitāte (virszemes ūdeņi, purvi un mitrzemes nenodrošina savas ekoloģiskās funkcijas, samazinās bioloģiskā daudzveidība, izmainās tradicionālā ainava u.c. notiek citas nevēlamas izmaiņas.

297. Analizējot antropogēno slodzi kādā konkrētā teritorijā, atkarībā no teritorijas jutīguma jāizvēlas antropogēno slodzi raksturojoši elementi. Jēkabpils pilsētas antropogēno slodzi raksturojoši elementi:

Komunālo pakalpojumu pieejamība un kvalitāte, tai skaitā notekūdeņu apsaimniekošana, ilgtspējīga ūdensapgāde, atkritumu apsaimniekošana, racionāla un videi draudzīga siltumapgāde.

Transporta infrastruktūras attīstība un labiekārtošana, sabiedriskā transporta pieejamība ir būtisks faktors, kas raksturo draudus gaisa kvalitātei vai tās aizsardzības uzlabošanos.

Urbāno, apbūvēto zemju pieaugums lielā mērā ietekmē bioloģisko daudzveidību un ietekmē arī vides kvalitāti apbūves un tai piegulošajā teritorijā.

Piesārņoto un potenciāli piesārņoto teritoriju skaita izmaiņas raksturo arī antropogēnā piesārņojuma slodzes izmaiņas.

A un B kategorijas piesārņojošu darbību objektu, kā arī riska objektu skaits, to radīto izmešu gaisā un ūdens vidē apjoms raksturo punktveida slodzi uz gaisa un ūdens vidi.

Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšana un to apsaimniekošanas nodrošināšana.

298. Diemžēl ne visos gadījumos pašreiz publiski pieejamā informācija ir pietiekama antropogēnās slodzes faktoru identifikācijai un tās izmaiņu tendenču izvērtēšanai, tādēļ turpmāk raksturoti daži no minētajiem faktoriem.

6.1. KOMUNĀLO PAKALPOJUMU PIEEJAMĪBA

299. Komunālos pakalpojumus – ūdensapgādi, kanalizāciju, siltumapgādi, sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Jēkabpilī centralizēti nodrošina pašvaldības uzņēmumi.

6.1.1.Ūdensapgāde un kanalizācija

300. Ūdenssaimniecības pakalpojumus Jēkabpilī nodrošina SIA Jēkabpils ūdens. Pilsētā aptuveni 80% mājsaimniecību nodrošināti centralizētās ūdensapgādes pakalpojumi, aptuveni tādu pašu skaitu mājsaimniecību aptver centralizētā notekūdeņu apsaimniekošanas sistēma.

301. Centralizētajai ūdensapgādei tiek izmantoti pazemes ūdeņi no pazemes ūdens atradnēm „Krustpils” un „Ābeļi”, kā arī atsevišķiem urbumiem pilsētā.


302. Pazemes ūdens atradnē „Krustpils” tiek iegūti augšdevona Pļaviņu – Daugavas (D3pl-dg) ūdens horizontu kompleksa ūdeņi. Pazemes ūdens krājumu akceptēšanas komisija pazemes ūdens atradnē „Krustpils” 1998.gadā akceptējusi 5242 tūkst.m3.dnn. dzeramā pazemes ūdens A kategorijas krājumus. Krājumu aprēķina shēmā ietverti 4 urbumi, to DB Nr.8021, 8020, 8018, 8019. Pie akceptētā ūdens ieguves apjoma aprēķinātais pazemes ūdens līmeņa pazeminājums ir aptuveni 10m. Ūdens kvalitāte atbilst dzeramā ūdens kvalitātes prasībām, izņemot paaugstinātu dzelzs saturu, tādēļ ir ierīkota ūdens kvalitātes uzlabošanas stacija, kurā tiek veikta ūdens atdzelzošana. SIA Jēkabpils Ūdens laboratorijā tiek veikta regulāra iegūstamā un patērētājiem novadītā ūdens kvalitātes kontrole.

303. Pazemes ūdens atradnē „Ābeļi” Pazemes ūdens krājumu akceptēšanas komisija 1998.gadā akceptējusi 5184 tūkst.m3.dnn. dzeramā pazemes ūdens A kategorijas krājumus. Krājumu aprēķina shēmā ietverti divi jauni urbumi un esošais ar DB Nr.8025. Diemžēl šī ieguves shēma nav realizēta un līdz šim tiek izmantoti divi ūdens ieguves urbumi pilsētā.

304. Pilsētas nomalēs, kur nav pieejami centralizētās ūdens apgādes pakalpojumi, pārsvarā ūdens ieguvei izmanto akas, kā arī spices un seklos urbumus, visvairāk iegūstot ūdeni no kvartāra ūdens horizonta. Pēdējo gadu laikā attīstības programmu, ko līdzfinansē Eiropas Savienība, ietvaros veikti apjomīgi ūdenssaimniecības rekonstrukcijas un labiekārtošanas darbi, pakāpeniski tiek pilnveidota un paplašināta ūdensapgādes sistēma.

305. Centralizētā kanalizācijas sistēma aptver pilsētas lielāko daļu. Notekūdeņu attīrīšana tiek nodrošināta izmantojot bioloģiskās attīrīšanas iekārtas. 2010.gadā, investīciju projekta ietvaros, papildus ierīkotas jaunas fosfora koncentrācijas samazināšanas iekārtas. Tās darbojas ar nepilnu slodzi, jo kopējā fosfora koncentrācija notekūdeņos ir būtiski samazinājusies. Kopumā notekūdeņu attīrīšana nodrošina novadāmo ūdeņu kvalitātes atbilstību SIA „Jēkabpils ūdens” saņemtās ūdens lietošanas atļaujā Nr.DAT-9-61 noteiktajām kvalitātes prasībām. Slēdzot līgumus ar uzņēmumiem par notekūdeņu apsaimniekošanu, tiek noteiktas prasības centralizētajā kanalizācijas sistēmā novadāmajiem notekūdeņiem.

306. Teritorijās, kurās nav pieejamas centralizētas kanalizācijas sistēmas, lielākoties notekūdeņi tiek savākti krājtvertnēs un izvesti uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Arī šo pakalpojumu nodrošina SIA Jēkabpils ūdens. Tomēr pieaugot dzīves līmenim un mājokļu labiekārtojumam, pieaug to notekūdeņu daudzums, kas tiek iesūcināti gruntī vai novadīti virszemes ūdeņos no primitīvām individuālajām attrīšanas ietaisēm, tādējādi radot grunts un gruntsūdeņu piesārņošanas draudus. Atsevišķos gadījumos tiek ierīkotas individuālas bioloģiskās attīrīšanas iekārtas, taču, ja to īpašnieks nav apmācīts kā tās uzraudzīt un apsaimniekot, tad, lielākoties tās strādā tikai kā skeptiķi.

307. Attīrīšanas iekārtās tiek saražotas līdz 2000m3 dūņu gadā. Dūņas tek uzkrātas dūņu laukos, kur tās uzglabā aptuveni 2 gadus, tad tās tiek vestas uz kompostēšanas laukumu kur sajaucot ar kūdru un skaidām gatavo kompostu. Pirms kompostēšanas tiek veiktas dūņu kvalitātes analīzes. Kompostēšanas laukums ir aprīkots ar betona segumu un drenāžas sistēmu, tādējādi nepieļaujot noplūdes augsnē. Komposts tiek izmantots pilsētas apzaļumošanā.


308. Notekūdeņi pēc attīrīšanas tiek novadīti Daugavā. SIA Jēkabpils ūdens laboratorija veic regulāru notekūdeņu kvalitātes kontroli, kā arī ūdens kvalitātes kontroli Daugavā augšpus un lejpus izplūdei, saskaņā ar ūdens lietošanas atļaujā ietvertajām prasībām. Notekūdeņu kvalitāte izplūdē atbilst prasībām. Daugavas upes ūdens kvalitāte atbilst Daugavas upju baseina apsaimniekošanas plānā noteiktajiem ūdens kvalitātes mērķiem.

6.1.2.Transporta infrastruktūra

309. Pilsētas transporta infrastruktūru veido dzelzceļš, automaģistrāles un pilsētas ielas. Pilsētas teritoriju šķērso automaģistrāles A6 un A12 Daugavas labajā krastā. Pilsētā ir pievadceļi autoceļiem P75 un P76. Daugavas labo un kreiso krastu savieno tilts, tuvākie tilti atrodas Aizkrauklē un Daugavpilī, kā dēļ tilts ir ļoti noslogots.

310. Daudzviet, īpaši Jēkabpils vecpilsētā ietves ir šauras un nepietiekami labiekārtotas, ir samērā daudz ielu bez asfalta seguma un bez ietvēm. Atsevišķos posmos ietves nav gar maģistrālajām ielām. Pieaugot velotransporta popularitātei izjūtams veloceliņu un velostāvvietu trūkums. Dažāda veida satiksmes un gājēju koncentrācija tam nepiemērotās ielās ir ceļu satiksmes negadījumu veicinātāja, savukārt autotransporta līdzekļu stāvēšana rada papildus gaisa piesārņojumu.

311. Dzelzceļa līnija šķērso pilsētas Krustpils daļu virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem un daļā pilsētas iet paralēli automaģistrālei, veidojot transporta koridoru, kas rada būtiski trokšņa un vibrāciju līmeni, it sevišķi starp abām transporta maģistrālēm. Tā kā dzelzceļa pārvadājumos lielu procentu sastāda bīstamo kravu pārvadājumi, pilsētas attīstības procesā jāizvērtē iespēja nākotnē paplašināt dzelzceļa aizsargjoslu, veidot koku stādījumus gar dzelzceļu un samazinot dzīvojamās apbūves koncentrāciju dzelzceļa tuvumā un starp dzelzceļu un automaģistrāli.

6.1.3.Atkritumu apsaimniekošana

312. Jēkabpils Pilsētā PSIA „Jēkabpils pakalpojumi” nodrošina plānveidīgu, centralizētu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, tai skaitā savākšanu, transportēšanu un līdz 2011.gada vidum arī apglabāšanu sadzīves atkritumu izgāztuvē „Plaušukalns”. Pēc tam, kas ekspluatācijā tika nodots sadzīves atkritumu apglabāšanas poligons „Dziļā vāda”, Krustpils novada Mežāres pagastā, sadzīves atkritumi deponēšanai tiek nogādāti uz jauno atkritumu poligonu. Projektu „Vidusdaugavas reģiona sadzīves atkritumu poligona „Dziļā Vāda” būvniecība Mežāres pagastā līdzfinansē Eiropas Savienība. Finansējuma saņēmējs ir SIA „Vidusdaugavas SPAAO” Projekta ietvaros paredzēta sadzīves atkritumu poligona būvniecība (Krustpils novada Mežāres pagastā), divu atkritumu kompostēšanas laukumu izveide (poligonā un Madonas novada Aronas pagastā) un divu atkritumu šķirošanas-pārkraušanas staciju (Aizkrauklē un Madonā) un atkritumu šķirošanas stacijas (Jēkabpilī) izveide. Plānots arī iegādāties izveidoto reģiona atkritumu apsaimniekošanas sistēmu apkalpojošo specializēto tehniku. Projekta kopējās izmaksas ir 14002768,84 lati, no tām 9084101,28 latus finansē Eiropas Savienība, savukārt, 4918667,56 lati tiek segti no finansējuma saņēmēja līdzekļiem.


313. Projekta mērķis un ieguvumi ir vides piesārņošanas pārtraukšana, jo vecās izgāztuves, līdz ar poligona izveidi tiks likvidētas, un mūsdienīgas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveide.

314. Gadā Jēkabpilī tiek savākti un izvesti aptuveni 24 tūkstoši m3 presēti nešķiroti sadzīves atkritumi. Šķiroti un vākti atsevišķi tiek nestandarta atkritumi, būvgruži, lielgabarīta atkritumi, elektroniskie atkritumi, autoriepas. Izveidots šķiroto atkritumu savākšanas laukums.

315. SIA „Eko osta” nodrošina pilsētā bīstamo atkritumu (eļlas, degvielas filtru u.c.) savākšanu un apsaimniekošanu.

316. Atsevišķi tiek savākti nolietotie akumulatori, ko nodrošina uz līgumu pamata vairāki komersanti ar atbilstošām atļaujām un pieredzi.

317. Izlietotās luminiscējošās gaismas lampas (vidēji gadā līdz 1t) savāc un apsaimnieko SIA „Eko gaisma”.

318. SIA “Eko reverss” nodrošina nolietoto elektropreču (vidēji gadā 10t) savākšanu un apsaimniekošanu.

319. Pašvaldība nodrošina arī slēgtās atkritumu izgāztuves „Plaušukalni” rekultivāciju saskaņā ar rekultivācijas projektu un pazemes ūdens kvalitātes monitoringu izgāztuves ietekmes zonā vienu reizi gadā.

6.2. PIESĀRŅOTĀS UN POTENCIĀLI PIESĀRŅOTĀS VIETAS

320. Piesārņotās un potenciāli piesārņotās teritorijas ir bijušās PSRS armijas kara daļas u.c. teritorijas ar vēsturisku piesārņojumu, atkritumu izgāztuves, naftas bāzes, lauksaimniecības ķīmijas noliktavas, rūpniecības un ražošanas uzņēmumi un to darbības rezultātā radies piesārņojums, uzņēmumi ar vecām tehnoloģiski nolietotām iekārtām u.c. teritorijas, kurās augsnes, grunts vai gruntsūdeņu kvalitāte neatbilst fona rādītājiem, tajos tiek konstatētas piesārņojošas vielas.

321. Saskaņā ar LVĢMC datu bāzē „Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrs” ietverto informāciju, Jēkabpils pilsētas administratīvajā teritorijā atrodas 18 potenciāli piesārņotas vai piesārņotas teritorijas, taču vairumā no tām nav veikta izpēte un definēts piesārņojuma veids, avots un apjoms. Trīs teritorijas, lai gan iekļautas reģistrā ietvertas 3.kategorijā „Vieta nav potenciāli piesārņota”, tomēr arī šis apgalvojums nav apstiprināts ar izpētes datiem, tai skaitā augsnes vai gruntsūdens kvalitātes testēšanas datiem.

322. Detalizētāka informācija reģistrā ietverta tikai par divām piesārņotajām vietām. Par trešo piesārņoto vietu DUS Rīgas ielā reģistrā nav ietverta informācija par piesārņojumu, līdz ar to nav iespējams izvērtēt tās radītos draudus pilsētas ekosistēmai.

14.tabula. Piesārņotās un potenciāli piesārņotās teritorijas Jēkabpils teritorijā [Saskaņā ar datu bāzi „Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrs”]


Nr. pk.

Reģistrācijas numurs

Vietas nosaukums Vietas kategorija Piesārņojuma raksturojums

1. 56015/4969 SIA “Jēkabpils maizes kombināts” 3 Vieta nav potenciāli piesārņota

Nav informācijas

2. 56015/4440 SIA “SERHO 777”, Jēkabpils gaļas izstrādājumu kombināts

3 Vieta nav potenciāli piesārņota

Nav informācijas

3. 56015/1715 ZS 56.bataljons, Aizsardzības ministrijas valdījuma objekts

3 Vieta nav potenciāli piesārņota

Nav informācijas

4. 56015/4740 Jēkabpils cietuma katlu māja 2 Potenciāli piesārņota vieta

Nav informācijas

5. 56015/4696 SIA “ VIADUKTS ” 2 Potenciāli piesārņota vieta

Nav informācijas

6. 56015/4424 SIA ULD, mēbeļu ražošana 2 Potenciāli piesārņota vieta

Nav informācijas

7. 56015/4369 SIA “Rīgas CBR 4”, mobilā asfaltbetona rūpnīca

2 Potenciāli piesārņota vieta

Nav informācijas

8. 56015/4650 SIA “Latvija Statoil“ DUS, gāzes uzpildes stacija, automazgātuve


Nav informācijas

9. 56015/4303 Asfaltbetona ražošanas rūpnīca ”Ceļinieki”


Nav informācijas

10. 56015/888 SIA "Ošukalns" DUS 2 Potenciāli piesārņota vieta

Nav informācijas

11. 56015/887 PU "Jēkabpils siltumtikli"(katlu māja)


Nav informācijas

12. 56015/885 Cukurfabrikas teritorija 2 Potenciāli piesārņota vieta

Nav informācijas

13. 56015/884 Latvijas Nafta DUS 2 Potenciāli piesārņota vieta

Nav informācijas

14. 56015/883 Cietums 2 Potenciāli piesārņota vieta

Nav informācijas

15. 56015/880 Dzelzceļš DEPO 2 Potenciāli piesārņota vieta

Piesārņojums no tranzīta kravām, nav detalizēts

16. 56015/886 Jēkabpils katlu māja Nr.2 1 Piesārņota vieta Naftas produktu piesārņojums

augsnē 17. 56015/882 Latvijas Nafta DUS Nr.20 1 Piesārņota vieta Nav informācijas18. 56015/881 Jēkabpils Termināls 1 Piesārņota vieta Naftas produktu

piesārņojums gruntī un

gruntsūdeņos


http://oas.vdc.lv:7779/lva/ppv_read_pub/pls/PPV_PCKG_WWW.VTA_VIEW?pn_vta_id=644


















323. Ievērojot, ka minētās teritorijas pārsvarā ir rūpnieciskās apbūves teritorijas, būtu veicama augsnes, grunts un gruntsūdeņu kvalitātes pārbaude šajās teritorijās, lai noteiktu teritorijas statusu un tās turpmākās izmantošanas nosacījumus.

6.3. TROKSNIS

324. Troksnis ir fizikālas dabas faktors – skaņa, kas veido neperiodiskas svārstības, troksnis ir šādu skaņu kopums. Visizplatītākais trokšņu cēlonis ir transporta līdzekļi (autotransports, lidaparāti, dzelzceļš). Pilsētvidē troksni rada arī izklaides industrija (bāri, naktsklubi, brīvdabas pasākumi). Transporta radītais troksnis būtiski palielina trokšņu līmeni pilsētās, transporta maģistrāļu un mezglu tuvumā.

325. 2004.gada 13.jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr.597 „Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” nosaka trokšņa rādītājus, to piemērošanas kārtību un novērtēšanas metodes; prasības un termiņus trokšņa kartēšanai, kā arī trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plāna trokšņa samazināšanai izstrādei; vides trokšņa radīto kaitīgo seku novērtēšanas metodes. Noteikumu 2.pielikumā noteikti trokšņa robežlielumi (15.tabula).15.tabula. Trokšņa robežlielumi

Nr.p.k.

Teritorijas lietošanas funkcijaTrokšņa robežlielumi

Ldiena(dB(A))

Lvakars(dB(A))

Lnakts(dB(A))

1.Mazstāvu dzīvojamo ēku, kūrortu, slimnīcu, bērnu iestāžu un sociālās aprūpes iestāžu

teritorija50 45 40

2.Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku

teritorijas, kultūras, izglītības, pārvaldes un zinātnes iestāžu teritorija

55 50 45

3. Dažādu funkciju ēku (ar dzīvokļiem) teritorijas 60 55 45

4.Viesnīcu, darījumu, tirdzniecības un

pakalpojumu, sporta un sabiedrisko iestāžu teritorija

60 55 50


326. Noteikumi deklarē, ka pašvaldība ir tiesīga ar saistošajiem noteikumiem tās administratīvajā teritorijā noteikt zemākus trokšņa robežlielumus, lai saglabātu klusos rajonus aglomerācijā. Ja attiecīgajā aglomerācijā autoceļam, dzelzceļa līnijai vai lidostai ir izstrādātas trokšņa stratēģiskās kartes un rīcības plāns, aglomerācijas pašvaldība, nosakot zemākus robežlielumus, saskaņo tos ar Satiksmes ministriju. Saimnieciskās darbības iekārtu (ieskaitot ventilācijas, saldēšanas iekārtas, kompresorus un liftus) un transportlīdzekļu radītā trokšņa robežlielumu ievērošanu kontrolē Veselības inspekcija. Ar mūzikas atskaņošanu un citu ar sabiedrisko kārtību saistīto trokšņa robežlielumu ievērošanu kontrolē attiecīgās pašvaldības institūcijas, kurām pašvaldība ir deleģējusi minēto funkciju. Par trokšņa robežlielumu pārsniegšanu ir atbildīgas personas, kuru īpašumā vai lietošanā esošā trokšņa avota darbības dēļ ir pārsniegti trokšņa robežlielumi. Tās sedz visus izdevumus, kas saistīti ar vides trokšņa mērījumiem.

327. Vides pārskata izstrādātāji neatrada informāciju par trokšņa līmeņa kartēšanu Jēkabpils pilsētas teritorijā. Tā kā Jēkabpilī trokšņa problēma ir aktuāla gar galvenajām automaģistrālēm, dzelzceļa tuvumā, it īpaši tur, kur dzīvojamās mājas izvietotas tiešā dzelzceļa līniju tuvumā, būtu nepieciešams veikt trokšņa līmeņa mērījumus un izstrādāt trokšņa līmeņa samazināšanas plānu. Saskaņā ar noteikumos definēto trokšņu stratēģiskās kartes izstrādā aglomerācijas, kuras atbilst nosacījumam - vietējās pašvaldības administratīvā teritorija, kurā iedzīvotāju skaits pārsniedz 100 000 un iedzīvotāju blīvums pārsniedz 500 iedzīvotāju uz kvadrātkilometru. Lai gan Jēkabpils administratīvā teritorija neatbilst šīm prasībām, nākotnē būtu vēlams apzināt trokšņa avotus un trokšņa līmeni pilsētā, veicot trokšņa mērījumus un kartēšanu. Tas ļautu veikt racionālāku pilsētas teritorijas izmantošanas plānošanu, kā arī kalpotu par pamatu dažādu atļauju un saskaņošanu izsniegšanas izvērtēšanai, rūpējoties par iedzīvotāju dzīves līmeni pilsētā.

328. Jāatzīmē, ka trokšņa problēma valstī pilnībā nav apzināta un arī trokšņa līmeņa noteikšana un kartēšana veikta tikai Rīgas aglomerācijai, bet citviet, galvenokārt, tikai pamatojoties uz iedzīvotāju sūdzībām par neapmierinošu dzīves kvalitāti tiek veikti atsevišķi mērījumi.

329. Šobrīd Jēkabpilī daudzviet vēsturiski izveidojusies situācija, kur dzīvojamā apbūve atrodas tuvu vai ir iekļauta rūpnieciskajā apbūvē. Šādās vietās iespējami būtiski traucējumi iedzīvotājiem, tai skaitā trokšņa traucējumi.

6.4. RISKA TERITORIJAS UN OBJEKTI

330. Jēkabpils pilsētā ir vairākas riska teritorijas un objekti.

331. Saskaņā ar Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības nacionālajā programmā 2008. – 2015.gadam definēto paaugstinātas applūšanas risks ietver teritoriju gar Daugavas upi, Daugavas labajā krastā no Jēkabpils līdz Zeļķiem, kā arī Daugavas kreisā krasta teritoriju pilsētas robežās. Daugavas kreisajā krastā Salas rajonā. Kopējā potenciāli applūstoša teritorija ir aptuveni 2000ha.


332. Programmā kā viens no pasākumiem uzdevumiem definēts: Pļaviņu un Jēkabpils pilsētu un piegulošo teritoriju aizsardzība pret plūdu draudiem. Tā ietvaros plānota aizsargdambju inženiertehniskā izpēte, tehnisko projektu izstrāde, esošo dambju pilnveide un rekonstrukcija, Daugavas upes gultnes šķērsgriezuma paplašināšana atjaunojot aizbērto Zeļķu tilta posmu, Daugavas gultnes attīrīšana no dolomīta atsijām.

333. Taču veicot jebkurus pretplūdu pasākumus kā prioritārā rīcība veicama upju potamālo posmu applūduma teritoriju izpēte un noteikšana, veicot hidroloģiski -hidrauliskos aprēķinus un datormodelēšanu, balstot to uz jaunāko hidrometrisko novērojumu datiem. Kartēs detāli iezīmējamas plūdu risku apdraudētās teritorijas. Šādi pētījumi ir būtiski arī Jēkabpils un tai piegulošajām teritorijām.

334. Kā viens no mūsdienīgiem pretplūdu pasākumiem uzskatāms arī pietiekamas platības upju palieņu pļavu saglabāšana, vai atsevišķos gadījumos veidošana, lai dotu iespēju palu ūdeņiem īslaicīgi izplūst, tādējādi mazinot plūdu maksimālos līmeņus. Šāds risinājums dotu lielu ieguldījumu arī Jēkabpils aizsardzībā no plūdiem. Augšpus un lejpus pilsētas būtu veidojamas plašas palieņu pļavas, kas var akumulēt lielu palu ūdeņu daudzumu, tādējādi samazinot to līmeni pilsētā. Palieņu pļavas sekmīgi izmantojamas lauksaimniecībā, kā pļavas vai ganības, kā arī tādu kultūru audzēšanai, kuru augšanas laiks sākas pēc pavasara palu beigām.

335. Daļa Jēkabpils pilsētas ietilpst reģionā, kam ģipša un dolomīta šķīšanas rezultātā ir noteikti potenciāli karsta procesu attīstības draudi. Šobrīd netiek veikts šo procesu monitorings, taču piesārņoti gruntsūdeņi būtiski paaugstina karsta procesu attīstības iespējamību.

336. SIA „Jēkabpils naftas bāze” ir noteikts par rūpniecisko avāriju riska objektu.

337. Citi paaugstināta rūpnieciskā riska objekti galvenokārt saistīti ar dažādu bīstamu vielu pārkraušanas un/vai transportēšanas infrastruktūru, kā arī vēsturisko piesārņojumu, piemēram, valsts nozīmes dzelzceļa līnija Rīga – Maskava un valsts galvenais autoceļš A-12 Rīga — Maskava.

338. Kravu pārvadājumu apjomam pa dzelzceļu kopumā ir tendence pieaugt. Bīstamās kravas – naftas produkti, propāns, butāns, amonjaks, akrilnitrīts u.c. sastāda aptuveni 80% no kopējā kravu pārvadājumu apjoma. Dzelzceļa infrastruktūra ir novecojusi un nepieciešams to renovēt un modernizēt. Par dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu atbild VAS „Latvijas Dzelzceļš”

339. Jēkabpilī teritoriālā skatījumā būtu jāizdala teritorijas, kur koncentrējas vairāki paaugstināta riska objekti, kas savstarpēji ietekmē viens otru, vai arī pārklājas to izpausmes teritorijas. Tādējādi nosakot teritorijas ar komplicētām situācijām, ko nevar pilnīgi atrisināt, pievēršoties tikai kāda atsevišķa riska pārvaldības plānošanai (pārsvarā atbilstīgi kāda resora kompetencei). Tādēļ būtu pamats izdalīt paaugstināta riska (ekoloģiskā un rūpnieciskā) vietas un areālus, kas uzskatāmi par funkcionālu veselumu. Viena no šādām teritorijām Jēkabpilī ir Daugavas ielejas applūstošā daļa, kā arī teritorija starp dzelzceļu un autoceļu..


340. Šādiem paaugstināta riska areāliem un vietām būtu jāizstrādā integrēti teritoriāli riska pārvaldības plāni, kuros paredzami pasākumi negadījumu vai avāriju iespējamības samazināšanai, kā arī vides sanācijas plāni vides piesārņojuma un ainaviskās struktūras bojājumu vietās. Tas ļautu racionālāk izmantot tās iespējas vides atveseļošanā, ko pašreiz demonstrē atsevišķu resoru darbība.


7.IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS, JA PLĀNOŠANAS DOKUMENTI NETIKTU ĪSTENOTI

7.1. JĒKABPILS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA 2014.- 2030.GADAM

341. Jēkabpils 2030 ir ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteikts pilsētas ilgtermiņa attīstības redzējums, stratēģiskie mērķi, attīstības prioritātes un telpiskās attīstības perspektīva rakstveidā un grafiskā veidā.

342. Telpiskās attīstības perspektīva nosaka teritoriju attīstības vadlīnijas, kā arī shematiski attēlo Jēkabpils nozīmīgākās telpiskās struktūras, attīstības prioritātes un vēlamās izmaiņas. Tās izstrādē ir ievērotas nacionāla un reģionāla līmeņa plānošanas dokumentos ietvertais pilsētas un tās apkārtnes attīstības redzējums, galvenie valsts un reģiona attīstības stratēģiskie mērķi un virzieni.

343. Šis plānošanas dokuments veido ietvaru un vadlīnijas turpmākajai pilsētas attīstības plānošanai, nodrošinot ilgtermiņā virzību uz dokumentā noteikto stratēģisko mērķu sasniegšanu.

344. Ja citos pilsētas attīstības plānošanas dokumentos (Attīstības programma, Teritorijas plānojums, kā arī atsevišķu nozaru attīstības plānojumi netiks vērsti uz vienotu stratēģisko mērķu sasniegšanu, bet gan definēs atšķirīgus mērķus un rīcības virzienus to sasniegšanai, pilsētas ilgtspējīga attīstības būs apgrūtināta un stratēģisko mērķu sasniegšanas iespēja apšaubāma.


345. Jēkabpils 2020 ir vidēja termiņa vietējās pašvaldības attīstības plānošanas dokuments. Tajā noteiktas pilsētas attīstības vidēja termiņa prioritātes, bez tam dokuments ietver arī rīcības un investīciju plānu, kā arī indikatīvi nosaka attīstības programmas īstenošanai nepieciešamo resursu apjomu un attīstības programmas īstenošanas uzraudzības kārtību. Šim attīstības dokumentam tiks pakļauti konkrētu iestāžu darbības plāni.

346. Plānošanas dokumentā noteikti galvenie vidēja termiņa rīcības virzieni un uzdevumi izvirzīto mērķu sasniegšanai, nosakot atbilstīgos izpildītājus, izpildes termiņus, finansēšanas avotus un rezultatīvos rādītājus. Pamatojoties uz šo plānošanas dokumentu pilsētā tiks izstrādāti projekti un piesaistītas investīcijas, tai skaitā, ES un citu finanšu instrumentu līdzekļi izvirzīto mērķu sasniegšanai.


347. Ja plānošanas dokuments netiktu īstenots, nebūtu iespējams nodrošināt plānotu, sabalansētu un ilgtspējīgu pilsētas attīstību, kuras prioritārie virzieni ir saskaņoti ar valsts un reģiona prioritārajiem attīstības virzieniem un turpina iepriekšējā plānošanas periodā uzsākto pilsētas attīstību. Pilsētas saimniecība attīstītos haotiski, attīstībā ieguldītie līdzekļi iespējams tiktu izmantoti nelietderīgi un nemērķtiecīgī, turklāt, nebūtu pamatojuma attīstības projektu nepieciešamībai, tajā skaitā arī tādu projektu attīstībai, kas uzlabotu vides stāvokli pilsētā.


8.TERITORIJAS, KURAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTU ĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒT UN AR PLĀNOŠANAS DOKUMENTU SAISTĪTIE VIDES ASPEKTI


348. Jēkabpils 2030 ir ilgtermiņa stratēģiskās plānošanas dokuments, kas ietver vispārīgu pilsētas attīstības vīziju un definē galvenos stratēģiskos mērķus un rīcību virzienus to sasniegšanai. Dokuments neietver konkrētus pasākumus vai rīcības.

349. Tai pat laikā dokuments definē pilsētas telpiskās attīstības perspektīvu, shematiski attēlojot pilsētā teritorijas dzīvošanai, industriālās teritorijas, zaļās teritorijas, pilsētas centrus, kustību pilsētā norādot galvenās transporta maģistrāles, kā arī norāda pilsētas vārtus un pilsētas atpazīstamību veidojošus objektus.

350. Plānošanas dokumenta ietekme pirmkārt būtu vērtējama attiecībā pret jutīgām un no dabas aizsardzības viedokļa vērtīgām teritorijām.

351. Būtisku ietekmi uz vidi var atstāt plānotās darbības Daugavsalā, kas ir viena no jutīgākajām teritorijām pilsētā, jo pakļauta applūšanai. Daugavsalā pašreizējā attīstības vīzijā paredzētas gan industriālās, gan dzīvojamās teritorijas. No vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības viedokļa labāks perspektīvais risinājums būtu šīs plūdu draudiem pakļautās teritorijas veidošana par zaļo un rekreācijas teritoriju.


352. Plānošanas dokumenta īstenošana var būtiski ietekmēt jūtīgas un no dabas aizsardzības viedokļa vērtīgas teritorijas, kas reizē ir būtiskas arī kvalitatīvas pilsētvides nodrošināšanai, kā arī teritorijas, kurās plānota jaunu objektu ar nozīmīgu antropogēno slodzi izvietošana.

353. Kā būtiskākās jutīgās teritorijas Jēkabpilī jāatzīmē virszemes ūdensobjekti un ar tiem saistītās sauszemes teritorijas:

Daugava un tās pieteka Sakas upīte, kā arī Daugavas ieleja ar applūstošajām teritorijām un pilsētas teritorijā ietverto Daugavsalu

Brodu (Radžu) ūdenskrātuve un tai piegulošais Meža parks.

354. Nav atrodama informācija par detālu dabas vērtību izpēti Daugavā, kā arī Daugavas palieņu pļavās un Daugavsalā, kas ir būtiski plānojot šo teritoriju turpmāku iesaisti saimnieciskajā darbībā arī tūrisma attīstības plānos. Pilsētas teritorijā esošajā Brodu ūdenskrātuves peldvietā tiek veikti ūdens kvalitātes novērojumi atbilstoši prasībām, kas izvirzītas publiskām peldvietām.


355. Plānojot pilsētas attīstību, jāņem vērā minēto teritoriju jutīgums un apdraudējums, īpaši izvērtējot infrastruktūras attīstību šajās teritorijās. Ņemot vērā Daugavsalas applūšanas draudus un jutīgumu pret antropogēno ietekmi, būtu rūpīgi jāizvērtē plānotā salas teritorijas izmantošana, tai skaitā nosakot tajā perspektīvu industriālo teritoriju. Risinājumus un teritoriju plānoto atļauto lietošanu jānosaka Jēkabpils pilsētas teritorijas plānojumā, taču jau Jēkabpils pilsētas attīstības programmā, kā pilsētas attīstības vīzija būtu nosakāma Daugavsalas saglabāšana rekreācijas, sporta un atpūtas vajadzībām, neveidojot tajā rūpnieciskus un potenciāli piesārņojošus objektus.

356. Plānojot Jēkabpils teritorijas attīstību uzmanība pievēršama tādas infrastruktūras attīstībai, kas nerada potenciālu ietekmi uz Daugavu un tās palieņu pļavām, saglabājot šis teritorijas dabas vērtības. Optimālie risinājumi izstrādājami Jēkabpils pilsētas teritorijas plānojumā, Attīstības plānā vēlams vien papildināt III prioritāti „Vidi saudzējošas un resursus taupošas pilsētas infrastruktūras attīstība” iezīmējot rīcības virzienu – Dabas vērtību pilsētas teritorijā izpēte un to aizsardzības nodrošināšana, ietverot pētāmo teritoriju sarakstā virszemes ūdensobjektus un tiem piegulošās teritorijas.

357. Tāpat pilsētas teritorijā būtu veicama kultūrvēsturisko un vērtīgo ainavu kopšana, to aizsardzības pasākumi ietverami Jēkabpils pilsētas teritorijas plānojumā, bet pašas ainavas ietveramas tūrisma objektu skaitā.

358. Plānošanas dokumenta īstenošana var būtiski ietekmēt vides stāvokli industriālo parku attīstības teritorijās. Plānošanas dokuments paredz sakārtot un labiekārtot pilsētas industriālās teritorijas komercdarbības attīstībai. Jāatzīmē, ka šāds pasākums bija plānots jau iepriekšējā plānošanas periodā, taču līdz šim nav īstenots.

359. Kopumā jāatzīmē, ka plānošanas dokumenta īstenošanai paredzama arī būtiska pozitīva ietekme uz dabas teritorijām, proti, teritorijas attīstība plānota, veicinot videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanu, rekreācijas teritoriju labiekārtošanu, videi draudzīgas siltumapgādes un vides prasībām atbilstošās ūdensapgādes un kanalizācijas attīstību, videi draudzīgu atkritumu apsaimniekošanu, degradēto teritoriju sakārtošanu un gaisa, ūdens un augsnes kvalitātes uzlabošanu.

360. Plānojot pilsētas ilgtspējīgu attīstību, izvērtējami trokšņu traucējumi pilsētas iedzīvotājiem, ko rada dzelzceļš, autotransports un rūpnieciskās teritorijas. Īpaša uzmanība pievēršama gadījumiem, kur dzīvojamā apbūve atrodas tiešā autoceļa un dzelzceļa tuvumā vai starp abiem transporta koridoriem, kā arī tām dzīvojamās apbūves teritorijām, kuras ieskauj rūpnieciskās teritorijas.

361. Minētajās teritorijās uzmanība pievēršama arī gaisa kvalitātei un iespējamajam gaisa piesārņojumam. Būtisku ieguldījumu gaisa kvalitātes uzlabošanai pilsētā dos RV 5 plānotais projekta „Pilsētas ielu tīkla paplašināšana, esošo rekonstrukcija, t.sk. grants seguma maiņa uz asfaltsegumu” īstenošana, it sevišķi ja vairumā pilsētas nomaļu ielām tiks izveidots asfalta segums līdzšinējā grants seguma vietā.


9.PLĀNOŠANAS DOKUMENTU ĪSTENOŠANAS IESPĒJAMĀS IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS


362. Jēkabpils 2030 ietvaros tiek noteikti vispārējie ilgtermiņa uzstādījumi – definēta attīstības vīzija, ekonomikas profils/specializācija un ilgtermiņa stratēģiskie mērķi, kā arī galvenie rīcības virzieni to īstenošanai. Dokuments neietver un nedefinē konkrētus pasākumus, projektus vai rīcības konkrētās teritorijās. Līdz ar to ietekmju novērtējums var būt tikai ļoti vispārīgs, nepiesaistīts konkrētai pilsētas teritorijai. Šajā plānošanas periodā nav iespējams detalizēt iespējamās ietekmes uz vidi teritoriālo piesaisti, kā arī kvantitatīvo ietekmi.

9.1.1.Tiešās un netiešās ietekmes

363. Tiešās ietekmes ir tādas izmaiņas vidē, kas iedarbojas uz vidi tieši un nepastarpināti, piemēram, piesārņojums, emisijas novadot vidē, zaļās zonas samazināšanās to apbūvējot u.c. Tiešās ietekmes var būt kā pozitīvas (piemēram, jaunu zaļo teritoriju izveidošana), tā arī negatīvas (piemēram, zaļās teritorijas samazināšana apbūvējot līdz šim neapbūvētu teritoriju).

364. Netiešās ietekmes veidojas mijiedarbības starp vidi un tiešām ietekmēm rezultātā, piemēram, skābo lietu veidošanās rūpnieciskos izmešus ievadot atmosfērā, tāpat iedzīvotāju skaita izmaiņas neietekmē dabas vidi tiešā veidā. Iedzīvotāju skaita pieauguma rezultātā palielinās slodze uz dabas vidi, kontaktu biežums ar aizsargājamām dabas teritorijām, retām augu un dzīvnieku sugām. Līdz ar to var teikt, ka iedzīvotāju skaita palielināšanās un apdzīvojuma struktūras attīstība var radīt iemeslu jau aplūkotajām netiešajām ietekmēm teritorijā, ja netiek nodrošināta atbilstoša vides infrastruktūra.

365. Turpmāk īsi tiks izvērtētas potenciāli iespējamās tiešās un netiešās ietekmes uz vidi, īstenojot katru no Jēkabpils 2030 noteiktajām prioritātēm:

1) prioritāte: Iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošana. Labs vides stāvoklis ir viena no būtiskām iedzīvotāju dzīves kvalitātes sastāvdaļām, tādēļ īstenojot šo prioritāti prognozējamas gan tiešas, gan netiešas pozitīvas ietekmes uz vidi un kopējā vides stāvokļa uzlabošanās.

2) prioritāte: Ekonomiskā izaugsme. Īstenojot šo prioritāti iespējamas arī būtiskas negatīvas ietekmes uz vidi, ja tiek veidotas jaunas industriālās teritorijas un jauni rūpniecības uzņēmumi. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību un 2.prioritātes īstenošana nebūtu pretrunā ar 1.prioritātes mērķiem, nepieciešams ekonomikas attīstībā ievērot vides aizsardzības principus un normatīvo aktu prasības. Jaunu objektu izveidē viens no būtiskiem nosacījumiem ir to ietekmes uz vidi izvērtējums.


3) prioritāte: Vidi saudzējošas un resursus taupošas pilsētas infrastruktūras attīstība. Pilsētas infrastruktūras (ūdensapgādes, kanalizācijas sistēmu, transporta infrastruktūras u.c.) stāvoklis, būvniecība un remonts var radīt kā tiešu, tā netiešu, gan pozitīvu, gan negatīvu ietekmi uz vidi. Tā kā prioritāte ir vidi saudzējošas infrastruktūras veidošana, tad prognozējama drīzāk pozitīva, nekā negatīva ietekme.

4) prioritāte: Pārvaldības un sadarbības spēju stiprināšana. Šīs prioritātes īstenošanai būtībā ir neitrāla ietekme uz vidi un atsevišķos gadījumos var prognozēt netiešu pozitīvu ietekmi, piemēram, e-pakalpojumu ieviešana, samazinot dokumentu apriti drukātā veidā, tādējādi samazinot papīra patēriņu, kā arī autotransporta noslogojumu pasta pārvadājumu samazināšanās dēļ.

5) prioritāte: Pilsētreģiona attīstība. Šīs prioritātes īstenošanai būtībā ir neitrāla ietekme uz vidi un šobrīd nav iespējams prognozēt konkrētas ietekmes.

9.1.2.Īslaicīgās, vidēji ilgās un ilglaicīgās ietekmes

366. Īslaicīgās ietekmes rada visa veida būvniecība un rekonstrukcija, transporta infrastruktūras (ceļu, dzelzceļu) paplašināšana, dažāda veida inženiertehnisko komunikāciju ierīkošana, it sevišķi, ja darbība tiek veikta cilvēka darbības neizmainītā vidē, kā arī neievērojot tehnoloģijas un vides aizsardzības prasības, vai izmantojot tehniski nepilnīgus vai sliktā tehniskā stāvoklī esošus tehniskos līdzekļus.

367. Šādas darbības izraisa relatīvi īslaicīgu traucējumu un pēc to pabeigšanas nerodas būtiski pēcefekti, ja vien darbības ir veiktas atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Galvenās ietekmes ir zemsedzes bojājumi, troksnis, putekļu emisijas, atkritumu koncentrēšanās vienuviet. Ietekmi var mazināt lokalizējot īslaicīgo piesārņojumu. Par īslaicīgu ietekmi uz vidi var uzskatīt arī apmeklētāju skaita sezonālās svārstības, kas rodas pateicoties tūrismam un rekreācijai. Katrā noteiktā gadījumā ir jāizvērtē, vai īslaicīgās ietekmes rezultātā netiek iznīcinātas sugas vai biotopi, vai darbības nerada pastiprinātus plūdu draudus, vai plūdi nevar radīt būtisku piesārņojumu appludinot objektus.

368. Vidēji ilga un ilglaicīga ietekme ir saistīta ar zemes transformāciju no viena zemes izmantošanas mērķa citā, ūdensobjektu morfoloģijas izmaiņām (tilta būvniecība). Plānošanas dokuments nenosaka zemes izmantošanu, tādēļ ar to saistītās ietekmes netiek vērtētas.

369. Tai pat laikā plānošanas dokumenta īstenošanas gaitā konsekventi jāievēro normatīvo aktu izvirzītie nosacījumi, pretējā gadījumā īslaicīgās un vidēji ilgās ietekmes var pārvērsties ilglaicīgajās ietekmēs. Tieši ilglaicīgās ietekmes var atstāt būtiskāko ietekmi uz cilvēku veselību, ainavu, saimnieciskās darbības iespējamību teritorijā.

9.1.3.Summārās (kumulatīvās) ietekmes

370. Summārās ietekmes uz vidi ir ietekmju kopums, kurš rodas realizējot plānošanas dokumentā paredzētās darbības visā plānošanas perioda laikā.


371. Plānošanas dokuments kalpos par pamatu turpmākai politisku un saimnieciska rakstura lēmumu pieņemšanai. Īstenojot, plānošanas dokumentu, kā galvenais mērķis ir pilsētas ilgtspējīga attīstība, kas nozīmē, ka viens no būtiskiem aspektiem, kas visās rīcībās un darbībās tiks ņemts vērā, ir vides aspekts.

372. Šajā plānošanas stadijā, izvērtējot plānošanas dokumentā ietvertos stratēģiskos mērķus, prioritātes un galvenos rīcības virzienus netika konstatētas iespējamas negatīvas kumulatīvās ietekmes, kas varētu tikt prognozētas plānoto darbību īstenošanas rezultātā.


373. Jēkabpils pilsētas Attīstības programmas ietvaros tiek noteikti vispārējie vidēja termiņa un ilgtermiņa uzstādījumi – definēta attīstības vīzija, ekonomikas profils/specializācija un ilgtermiņa stratēģiskie mērķi, kā arī rīcības virzieni to īstenošanai. Vidēja termiņa rīcības plāns izstrādāts katram no rīcības virzieniem. Rīcības plāns ir programmas sastāvdaļa un iezīmē tuvākajā laika periodā plānotos attīstības projektus un arī to atbilstību stratēģiskajiem mērķiem un prioritātēm. Savukārt atbilstoši rīcības plānā definētajiem pasākumiem, izstrādāts investīciju plāns.

374. Veicot plānošanas dokumenta īstenošanas iespējamās ietekmes uz vidi novērtējumu, analizēta stratēģiskajā daļā noteikto mērķu un uzdevumu iespējamā ietekme uz vidi, kā arī rīcības programmas galveno virzienu iespējamā ietekme uz vidi.

375. Investīciju plānā ietvertajiem pasākumiem ir izvērtēts ietekmju būtiskums, definējot pozitīvās un negatīvās, tiešās un netiešās ietekmes, bet tās detāli neanalizējot (5.pielikums). Šajā plānošanas periodā nav iespējams detalizēt iespējamās ietekmes uz vidi teritoriālo piesaisti, kā arī kvantitatīvo ietekmi.

9.2.1.Tiešās un netiešās ietekmes

376. Tiešās ietekmes ir tādas izmaiņas vidē, kas iedarbojas uz vidi tieši un nepastarpināti, piemēram, piesārņojums, emisijas novadot vidē, zaļās zonas samazināšanās to apbūvējot u.c. Tiešās ietekmes var būt kā pozitīvas (piemēram, gaisa piesārņojuma samazināšana, asfaltējot ielas), tā arī negatīvas (piemēram, zaļās teritorijas samazināšana apbūvējot līdz šim neapbūvētu teritoriju).

377. Netiešās ietekmes veidojas mijiedarbības starp vidi un tiešām ietekmēm rezultātā, piemēram, skābo lietu veidošanās rūpnieciskos izmešus ievadot atmosfērā, tāpat iedzīvotāju skaita izmaiņas neietekmē dabas vidi tiešā veidā. Iedzīvotāju skaita pieauguma rezultātā palielinās slodze uz dabas vidi, kontaktu biežums ar aizsargājamām dabas teritorijām, retām augu un dzīvnieku sugām. Līdz ar to var teikt, ka iedzīvotāju skaita palielināšanās un apdzīvojuma struktūras attīstība var radīt iemeslu jau aplūkotajām tiešajām ietekmēm teritorijā, ja netiek nodrošināta atbilstoša vides infrastruktūra.

378. Turpmāk īsi tiks izvērtētas potenciāli iespējamās tiešās un netiešās ietekmes īstenojot katru no Rīcības virzieniem, tajos noteiktos uzdevumus un pasākumus uzdevumu īstenošanai.


a) 1.prioritāte: Iedzīvotāju dzīves kvalitātes nodrošināšana

379. RV.1. Sabiedrības attīstībai nepieciešamo pakalpojumu un infrastruktūras attīstība pilsētā paredz šādu uzdevumu īstenošanu:

nodrošināt vispārējās, interešu izglītības, kā arī profesionālās izglītības kvalitātes un pieejamības uzlabošanos pilsētā;

veicināt mūžizglītības un neformālās izglītības pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanos un pakalpojumu daudzveidību;

veicināt bērnu un jauniešu interesi par tehniskajām (inženier) nozarēm, izveidojot jauno tehniķu centru;

veicināt mūžizglītības pakalpojumu pieejamību senioriem, jauniešiem ar nepabeigtu izglītību, jaunajām ģimenēm un citām sociālajām grupām;

pilnveidot esošo un paplašināt kultūras infrastruktūru; atbalstīt dažādām paaudzēm saistošu – daudzveidīgu un iedvesmojošu kultūras

pasākumu veidošanu; veicināt iedzīvotāju iesaistīšanos un darbību pašdarbības kolektīvos; attīstīt iedzīvotājiem interesējošus un ērtus bibliotēkas pakalpojumus; attīstīt sporta aktivitāšu organizēšanai un norisei nepieciešamo infrastruktūru

un nodrošināt efektīvu tās izmantošanu, tai skaitā starptautisku sporta pasākumu organizēšanai;

uzlabot jauniešu sportošanas iespējas skolās un kā interešu izglītību; sekmēt starptautisku sporta pasākumu norisi Jēkabpilī; attīstīt profesionālā sporta iespējas Jēkabpilī.

380. Kopumā šo uzdevumu īstenošana nerada potenciālas tiešas negatīvas ietekmes uz vidi. Izvērtējot plānotos pasākumus uzdevumu īstenošanai, var konstatēt, ka arī plānotie pasākumi ir tādi, kuri nerada tiešas negatīvas ietekmes uz vidi. Jāatzīmē, ka jebkuri renovācijas darbi ietver arī atkritumu veidošanos, un negatīvu ietekmi uz vidi var radīt atkritumu neatbilstoša apsaimniekošana.

381. Vairāku pasākumu īstenošanai ir netieša pozitīva ietekme uz vidi kā būtiskākā minama plānotā izglītības iestāžu renovācija, kas palielinās ēku energoefektivitāti un samazinās dabas resursu patēriņu.

382. RV.2. Veselības un sociālās aprūpes attīstība paredz šādu uzdevumu īstenošanu:

veicināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitātes pieaugumu; attīstīt sociālo darbu un sociālos pakalpojumus, un to sniegšanai nepieciešamo

infrastruktūru; uzlabot sociālā darba veicēju un sociālo pakalpojumu sniedzēju kvalifikāciju.

383. Minēto uzdevumu un to īstenošanai plānoto pasākumu veikšana nerada būtiskas nelabvēlīgas ietekmes uz vidi. Izvērtējot plānotos pasākumus uzdevumu īstenošanai, var konstatēt, ka arī plānotie pasākumi ir tādi, kuri nerada tiešas negatīvas ietekmes uz vidi. Jāatzīmē, ka jebkuri renovācijas darbi ietver arī atkritumu veidošanos, un negatīvu ietekmi uz vidi var radīt atkritumu neatbilstoša apsaimniekošana.

384. Savukārt īstenojot pasākumu Jēkabpils reģionālās slimnīcas ēkas renovācija ir konstatējama netieša pozitīva ietekme uz vidi, kā būtiskākā minama plānotā ēku energoefektivitātes palielināšana, kā rezultātā samazinās dabas resursu patēriņš.


385. Tādējādi kopumā 1.prioritātes uzdevumu īstenošana neietver tiešas negatīvas ietekmes uz vidi, taču plānoto pasākumu īstenošana ietver darbības (renovācija, remonts, papildus būvniecība), kuru īstenošanas gaitā iespējamas negatīvas ietekmes uz vidi, ja netiek veikti atbilstoši pasākumi, tai skaitā atkritumu apsaimniekošana, būvniecības tehnikas uzturēšana labā darba kārtībā, būvniecības, renovācijas un remonta teritorijām piegulošo teritoriju sakopšana pēc darbu pabeigšanas u.c.

b) 2.prioritāte: Ekonomiskā izaugsme

386. RV.3. Uzņēmējdarbības konkurētspējas stiprināšana un jaunu darbvietu radīšana pilsētas teritorijā paredz šādu uzdevumu īstenošanu:

izveidot biznesa attīstības koordinācijas vienību pašvaldībā ar sekojošiem pienākumiem:

sadarbībā ar NVA, apzināt darbspējas iedzīvotājus pilsētā un izstrādāt produktīvā darbā iesaistāmo cilvēku kvalifikācijas un pārkvalifikācijas programmu ar apmācību plānu;

veidot pašvaldības un biznesa attīstībai piemērota nekustamā īpašuma turētāju sadarbību, attīstot piedāvājumu potenciāliem investoriem;

sekmēt uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamo zināšanu radīšanu un izplatīšanu (ciešāka sadarbība starp uzņēmējiem un mācību iestādēm, zinātniskām institūcijām, zināšanu izplatītājiem – inovāciju ieviešanai un jaunāko tehnoloģiju apguvei;

lietišķās izpētes centra izveide, biznesa mentoru kustības attīstība pilsētā); sekmēt vietējo uzņēmēju un vietēji ražoto produktu un sniegto pakalpojumu

atpazīstamību, tai skaitā e-vidē; sekmēt mikro un mazo uzņēmēju sadarbības tīkla izveidošanos, tai skaitā, šo

uzņēmumu ražotās produkcijas pārdošanas veicināšanai; datu bāzes izveide, pilnveidošana un izplatīšana par dažādiem saimnieciskai darbībai izmantojamiem objektiem pilsētā (zeme, ēkas, būves, resursi);privātās – publiskās partnerības projektu plānošana un īstenošana;

sadarbība ar valsts institūcijām vietējo un ārvalstu investoru piesaistei.

387. Minēto uzdevumu veikšana ietver vairākus pasākumus, kuru īstenošana var radīt tiešu negatavu ietekmi uz vidi, ja netiek ievērotas vides aizsardzības prasības un īstenoti ietekmju samazinoši pasākumi. Kā potenciālās ietekmes minama zemes transformācija industriālo parku ierīkošanai, troksnis, gaisa piesārņojums būvniecības laikā u.c. Taču, būvniecības laikā ievērojot vides aizsardzības prasības un nodrošinot tādu pasākumu kā atbilstoša būvniecības atkritumu apsaimniekošana, būvniecībā izmantotās tehnikas (traktoru, automašīnu u.c.) uzturēšana labā tehniskā kārtībā, būvniecības vietas mitrināšana sausā un vējainā laikā u.c. iespējams ietekmes būtiski samazināt.

388. Netiešās ietekmes, kas var būt kā pozitīvas, tā negatīvas saistāmas ar iespējamu rūpniecības uzņēmumu skaita pieaugumu, to radītu transporta intensitātes palielināšanos, atkritumu, tai skaitā rūpniecisko atkritumu daudzuma palielināšanos u.c.


389. Kopumā nav prognozējamas būtiskas negatīvas ietekmes uz vidi, īstenojot RV3, ja tiek ievērotas un izpildītas vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un tiek veikti atbilstoši pasākumi ietekmju novēršanai vai samazināšanai katra uzdevuma īstenošanas gaitā.

390. RV.4. Tūrisma potenciāla attīstība pilsētas teritorijā, ietver šādus uzdevumus:

uzlabot pilsētas tēlu un atpazīstamību reģionālā, valstiskā un starptautiskā mērogā;

sekmēt pilsētu apmeklējušo tūristu skaita pieaugumu; veicināt unikālo kultūrvēsturisko objektu saglabāšanu, atpazīstamību un iesaisti

ikdienas dzīvē; izstrādāt ar apkārtējām teritorijām kopīgu tūrisma produktu un nodrošināt

piedāvājumu TIC.

391. Kopumā šo uzdevumu īstenošana nerada potenciālas tiešas negatīvas ietekmes uz vidi. Izvērtējot plānotos pasākumus uzdevumu īstenošanai var konstatēt, ka arī plānotie pasākumi ir tādi, kuri nerada tiešas negatīvas ietekmes uz vidi. Pozitīvu ietekmi uz vidi var saistīt ar atpūtas, tūrisma un rekreācijas infrastruktūras sakārtošanu un uzturēšanu.

392. Savukārt tūrisma aktivitāšu attīstībai pilsētā var būt arī netieša negatīva ietekme uz vidi, kas saistāma ar apmeklētāju plūsmas pieaugumu un to radītajām ietekmēm (atkritumu rašanās, slodzes uz vides objektiem pieaugums).

393. Vērtējot kopumā 2.prioritātes uzdevumus un pasākumus var secināt, ka to īstenošana neradīs būtisku negatīvu ietekmi uz vidi, ja īstenošanas gaitā tiks ievērotas vides aizsardzības prasības.

c) 3.prioritāte: Vidi saudzējošas un resursus taupošas pilsētas infrastruktūras attīstība

394. RV.5. Tehniskās infrastruktūras, drošas, veselīgam dzīvesveidam piemērotas, pievilcīgas un videi draudzīgas pilsētvides attīstība ietver šādu uzdevumu īstenošanu:

uzlabot satiksmes drošību pilsētā; paplašināt pilsētas ielu tīklu un uzlabot tā kvalitāti, paplašināt gājējiem un velobraucējiem drošu celiņu infrastruktūru;

uzlabot Jēkabpils sasniedzamību un caurbraucamību reģionālā līmenī; uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu pieejamību un funkcionalitāti; modernizēt elektroenerģijas padeves un sakaru infrastruktūru; attīstīt sadzīves atkritumu un bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmu; paplašināt un labiekārtot aktīvās atpūtas un veselīga dzīves veida infrastruktūru

brīvā dabā; attīstīt ģimenēm piemērotu, drošu un pievilcīgu dzīves vidi dzīvojamajos

mikrorajonos.

395. Plānoto uzdevumu veikšana un to īstenošanas pasākumu izpilde kopumā ietver darbības, kas var radīt negatīvu ietekmi uz vidi un galvenokārt tā saistāma ar visa veida būvniecības darbu radītajām ietekmēm (troksnis, smakas, gaisa piesārņojums, augsnes un grunts piesārņojums u.c.).


396. Lielākā uzmanība pievēršama jauna tilta pār Daugavu projektēšanai un būvniecībai. Lai izvērtētu šāda objekta potenciālo ietekmi uz vidi, tai skaitā Daugavas ekosistēmu, apsverama nepieciešamība veikt ietekmes uz vidi novērtējumu šī objekta un ar to saistīto autoceļu būvniecībai.

397. Tai pat laikā jāatzīmē, ka ievērojot vides aizsardzības normatīvo aktu un būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasības, saņemot attiecīgas atļaujas vai tehniskos noteikumus un ievērojot tajos noteiktās prasības, minētās ietekmes iespējams samazināt līdz minimumam, vai atsevišķos gadījumos pilnībā novērst. Tāpat jāatceras, ka būvniecības radītās ietekmes ir īslaicīgas (izpaužas galvenokārt tikai būvniecības laikā).

398. Plānotie pasākumi un uzdevumi saistāmi arī ar pozitīvām ietekmēm uz vidi, ko radīs sadzīves un bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidošana, kā arī ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu paplašināšana un pieejamība lielākam mājsaimniecību skaitam, kā arī notekūdeņu kvalitatīva attīrīšana.

399. Netiešu pozitīvu ietekmi uz pilsētvidi kopumā radīs ielu asfalta seguma atjaunošana un grants seguma nomaiņa ar asfalta segumu, kas samazinās putekļu piesārņojumu.

400. RV.6. Energoresursu izmantošanas efektivitātes kāpināšana ietver šādus uzdevumus:

veicināt vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, energoefektīvas infrastruktūras un uz atjaunojamajiem energoresursiem balstītas apbūves attīstību pilsētā;

modernizēt un attīstīt siltumapgādes sistēmu pilsētā un samazināt siltumenerģijas patēriņu un zudumus;

uzlabot iedzīvotāju un citu enerģijas patērētāju zināšanas par energoresursu taupīšanas iespējām un pasākumiem.

401. Minēto uzdevumu īstenošana un plānoto pasākumu veikšana nerada būtiskas nelabvēlīgas ietekmes uz vidi. Izvērtējot plānotos pasākumus uzdevumu īstenošanai, var konstatēt, ka arī plānotie pasākumi ir tādi, kuri pārsvarā nerada tiešas negatīvas ietekmes uz vidi. Jāatzīmē, ka jebkuri renovācijas darbi ietver arī atkritumu veidošanos, un negatīvu ietekmi uz vidi var radīt atkritumu neatbilstoša apsaimniekošana. Taču, ievērojot vides aizsardzības prasības, ietekmes samazinās līdz minimumam, bez tam renovācijas un remonta darbu radītās ietekmes ir īslaicīgas (galvenokārt tikai darbu veikšanas laikā).

402. Netiešas, būtiskas, pozitīvas ietekmes uz vidi radīs ēku energoefektivitātes palielināšana, kas samazinās dabas resursu patēriņu to apsildīšanai.

d) 4.prioritāte: Pārvaldības un sadarbības spēju stiprināšana

403. RV.7. Moderna un efektīva publiskā pārvalde ietver šādu uzdevumu īstenošanu:

turpināt E-pārvaldes izveidi un attīstību; paaugstināt pilsētas pārvaldes kapacitāti pilsētas ilgtspējīgas attīstības

nodrošināšanai; veikt trokšņa līmeņu kartēšanu pilsētā, izstrādāt rīcības plānu trokšņu līmeņa

samazināšanai gar esošiem un jaunbūvējamajiem ceļu infrastruktūras objektiem un īstenot rīcības trokšņa un vibrāciju mazināšanai;


apzināt degradētās un potenciāli piesārņotās vietas un objektus pilsētā, sagatavot to reģenerācijas plānu, un īstenot darbības tā izpildei;

izstrādāt integrētu riska pārvaldības plānu (ekoloģiskā un rūpnieciskā riska zonām pilsētā, t.i., Daugavas ielejas applūstošā daļa, kā arī teritorija starp dzelzceļu un autoceļu), paredzot pasākumus negadījumu vai avāriju riska samazināšanai.

404. Rīcības virzienā noteikto uzdevumu īstenošana saistāma ar nozīmīgu tiešu un netiešu, pozitīvu ietekmi uz vides stāvokli pilsētā. Kā tādas minamas trokšņu līmeņa kartēšana un rīcības trokšņa līmeņa samazināšanai, degradēto un potenciāli piesārņoto teritoriju reģenerācija, kā arī riska pārvaldības plāns.

405. RV.8. Iedzīvotāju iniciatīvas stiprināšana ietver šādu uzdevumu īstenošanu:

veicināt informācijas apriti par iedzīvotāju pašiniciatīvas iespējām un pieredzi; atbalstīt NVO aktivitātes, kas veicina pilsētas attīstības stratēģisko mērķu

sasniegšanu; sekmēt jauniešu un uzņēmēju sadarbību; iesaistīt iedzīvotājus pilsētas attīstības plānošanā un attīstības veicināšanā un

progresa novērtēšanā.

406. Šajā rīcības virzienā nav ietverti uzdevumi vai pasākumi, kuru īstenošana varētu radīt tiešu vai netiešu negatīvu ietekmi uz vidi. Pārsvarā plānotie pasākumi ir neitrāli attiecībā pret vidi un nav prognozējama arī tieša vai netieša pozitīva ietekme uz vidi.

e) 5.prioritāte: Pilsētreģiona attīstība

407. RV.9. Sadarbība ar apkārtējām teritorijām resursu efektīvākai izmantošanai un pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanai ietver šādus uzdevumus:

veicināt ciešāku sadarbību starp profesionālās un arodizglītības iestādēm Jēkabpilī un apkārtējās teritorijās, kopīgu mācību programmu izstrādei un īstenošanai;

veicināt sadarbību kultūras un tūrisma jomā; paplašināt dienesta viesnīcu un dienesta dzīvokļu pieejamību un pilnveidot to

pakalpojumus pilsētā; izveidot kopīgu sociālās aprūpes sistēmu Jēkabpils pilsētreģionā un paaugstināt

pakalpojumu sniegšanas efektivitāti; pilnveidot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un paaugstināt

pakalpojumu sniegšanas efektivitāti; izveidot vienotu sabiedriskā transporta kustības plānošanas un pārvaldības

sistēmu; sadarbībā ar apkārtējām pašvaldībām, veikt pētījumu par plūdu riskiem

Jēkabpilī un apkārtējās teritorijās.


408. Šajā rīcības virzienā nav ietverti uzdevumi, kuru īstenošana varētu radīt tiešu vai netiešu negatīvu ietekmi uz vidi. Pārsvarā arī plānotie pasākumi ir neitrāli attiecībā pret vidi un nav prognozējama arī tieša vai netieša pozitīva ietekme uz vidi. Kā izņēmums minams pasākums, kur paredzēta olimpiskā sporta centra būvniecība. Tas var radīt tādas negatīvas ietekmes kā zemes lietojuma veida maiņu, iespējams zaļās teritorijas samazināšanos, kā arī būvniecības procesā iespējamās negatīvās ietekmes (troksnis, putekļi, smakas, transporta plūsmas pieaugums u.c.).

409. RV.10. Valsts un pašvaldības publisko pakalpojumu pieejamība ietver šādus uzdevumus:

saglabāt valsts un pašvaldības publisko pakalpojumu pieejamību pilsētā reģiona iedzīvotājiem, pilnveidot un paaugstināt sniegto pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti (t.sk., e-vidē);

veicināt apkārtējo novadu pašvaldību sniegto pakalpojumu pieejamību e-vidē (apkārtējo novadu iedzīvotājiem).

410. Šajā rīcības virzienā nav ietverti uzdevumi, kuru īstenošana varētu radīt tiešu vai netiešu negatīvu ietekmi uz vidi. Pārsvarā arī plānotie pasākumi ir neitrāli attiecībā pret vidi un nav prognozējama arī tieša vai netieša pozitīva ietekme uz vidi. Kā izņēmums minams pasākums, kur paredzēta tiesu nama būvniecība. Tas var radīt tādas negatīvas ietekmes kā zemes lietojuma veida maiņu, iespējams zaļās teritorijas samazināšanos, kā arī būvniecības procesā iespējamās negatīvās ietekmes (troksnis, putekļi, smakas, transporta plūsmas pieaugums u.c.).

9.2.2.Īslaicīgās, vidēji ilgās un ilglaicīgās ietekmes

411. Īslaicīgās ietekmes rada visa veida būvniecība un rekonstrukcija, transporta infrastruktūras (ceļu, dzelzceļu) paplašināšana, dažāda veida inženiertehnisko komunikāciju ierīkošana, it sevišķi, ja darbība tiek veikta cilvēka darbības neizmainītā vidē.

412. Šādas darbības izraisa relatīvi īslaicīgu traucējumu un pēc to pabeigšanas nerodas būtiski pēcefekti, ja vien darbības ir veiktas atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Galvenās ietekmes ir zemsedzes bojājumi, troksnis, putekļu emisijas, atkritumu koncentrēšanās vienuviet. Ietekmi var mazināt lokalizējot īslaicīgo piesārņojumu un nodrošinot tā atbilstošu apsaimniekošanu un rekultivāciju. Par īslaicīgu ietekmi uz vidi var uzskatīt arī apmeklētāju skaita sezonālās svārstības, kas rodas pateicoties tūrismam un rekreācijai. Katrā noteiktā gadījumā ir jāizvērtē, vai īslaicīgās ietekmes rezultātā netiek iznīcinātas sugas vai biotopi un vai tās nevar pārvērsties vidēji ilgās vai ilglaicīgās ietekmēs.

413. Vidēji ilga un ilglaicīga ietekme ir saistīta ar zemes transformāciju no viena zemes izmantošanas mērķa citā, ūdensobjektu morfoloģijas izmaiņām (tilta būvniecība). Plānošanas dokuments nenosaka zemes izmantošanu, tādēļ ar to saistītās ietekmes netiek vērtētas.


414. Plānošanas dokumentā ietverto uzdevumu un pasākumu īstenošanā konsekventi jāievēro normatīvo aktu izvirzīto nosacījumu ievērošana, pretējā gadījumā īslaicīgās un vidēji ilgās ietekmes var pārvērsties ilglaicīgajās ietekmēs. Tieši ilglaicīgās ietekmes var atstāt būtiskāko ietekmi uz cilvēku veselību, ainavu, saimnieciskās darbības iespējamību teritorijā.

9.2.3.Summārās (kumulatīvās) ietekmes

415. Summārās ietekmes uz vidi ir ietekmju kopums, kurš rodas realizējot plānošanas dokumentā paredzētās darbības visā plānošanas perioda laikā.

416. Tā kā plānošanas dokumentā ir ievērotas starptautisko un valsts vides politikas dokumentu pamatnostādnes, izvērtēta esošā situācija un izvirzīti nosacījumi plānotajiem pasākumiem, iesaistīti iedzīvotāji, uzņēmēji, valsts un pašvaldību institūciju pārstāvji, prognozējams, ka plānošanas dokumenta īstenošana atstās pozitīvu ietekmi uz iedzīvotāju dzīves un vides kvalitāti. Plānošanas dokuments kalpos par pamatu turpmākai politisku un saimnieciska rakstura lēmumu pieņemšanai. Īstenojot, pamatojoties uz šajā plānošanas dokumentā definētajām prioritātēm, izvirzītos uzdevumus, kā galvenais mērķis ir pilsētas ilgtspējīga attīstība, kas nozīmē, ka kā viens no būtiskiem aspektiem visās rīcībās un darbībās tiks ņemts vērā vides aspekts.

417. Šajā plānošanas stadijā, izvērtējot plānošanas dokumentā ietvertos rīcības virzienus, uzdevumus un pasākumus netika konstatētas iespējamas negatīvas kumulatīvās ietekmes, kas varētu tikt prognozētas plānoto darbību īstenošanas rezultātā.


10. RISINĀJUMI NEGATĪVO IETEKMJU NOVĒRŠANAI UN MAZINĀŠANAI

10.1.JĒKABPILS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA 2014.- 2030.GADAM

418. Veicot plānošanas dokumenta Jēkabpils 2030 īstenošanas būtiskās ietekmes uz vidi novērtējumu, analizēta stratēģisko mērķu sasniegšanai noteikto prioritāšu īstenošanas iespējamā ietekme uz vidi. Taču dokuments galvenokārt ietver un definē stratēģiskos mērķus un prioritātes. To pamatprincipi un mērķi vērsti uz pilsētas ilgtspējīgu attīstību un tajos nav ietverti mērķi, kuru īstenošana varētu radīt būtisku negatīvu ietekmi uz vidi vai nostādnes, kurām šajā plānošanas stadijā būtu iespējams izstrādāt pasākumus vai risinājumus ietekmju novēršanai vai samazināšanai.

419. Jebkurā gadījumā, plānošanas dokumenta īstenošanas gaitā būtiskākais ietekmju uz vides novēršanas vai samazināšanas priekšnosacījums ir vides aizsardzības normatīvo aktu prasību un Daugavas upju baseina apgabala apsaimniekošanas plānā noteikto prasību ievērošana un izpildīšana.

420. Konkrēti risinājumi negatīvo ietekmju uz vidi novēršanai un mazināšanai jāizvērtē un jānosaka veicot ietekmes uz vidi novērtējumu, tai skaitā sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu (atbilstoši likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” noteiktajam) konkrētām no plānošanas dokumenta izrietošām darbībām (projektiem). Veicot paredzēto darbību ietekmes uz vidi novērtējumu, jāizvērtē arī darbības ietekme uz īpaši jūtīgajām dabas teritorijām parki, zaļās zonas, ūdensobjekti.

421. Sadaļā Telpiskās attīstības perspektīva shematiski norādīts arī vēlamais pilsētas teritorijas rajonējums, nosakot apdzīvojamās teritorijas, industriālās teritorijas, zaļās teritorijas un transporta maģistrāles.

422. Telpiskās attīstības perspektīvā apdzīvojamās teritorijas nereti tieši robežojas ar industriālajām teritorijām, vai pat atrodas to pilnīgā iekļāvumā, kas pašlaik ir vēsturiski izveidojies fakts. Tomēr nākotnē, šāds plānojums var radīt nekvalitatīvu dzīves vidi iedzīvotājiem minētajās teritorijās (emisijas gaisā var pasliktināt gaisa kvalitāti, iespējami trokšņu traucējumi un vibrācijas, kā arī pastāv augstāks rūpniecisko avāriju riska apdraudējums iedzīvotājiem). Lai samazinātu minētās negatīvās ietekmes ieteicams:

1) izvērtēt iespēju mainīt stratēģisko plānojumu nodalot industriālās un dzīvojamās teritorijas;

2) jau stratēģiskās plānošanas procesā paredzēt zaļo teritoriju vai joslu izveidi starp dzīvojamajām un industriālajām teritorijām.


423. Kā viena no jutīgākajām teritorijām pilsētā, kur stratēģiskais plānojums paredz gan industriālo, gan dzīvojamo apbūvi ir minama Daugavsala, kas ir plūdu apdraudēta teritorija. Apbūvētu (industriālo un dzīvojamo) teritoriju applūšana var radīt nozīmīgus ekonomiskos zaudējumus, un būtisku vides piesārņojumu. Šāda papildus slodze Daugavai, kas Jēkabpils teritorijā atzīta par riska ūdensobjektu un ir pakļauta nozīmīgai antropogēnajai slodzei, nebūtu vēlama. Lai samazinātu minētos apdraudējumus, ieteicams:

1) izvērtēt iespēju mainīt stratēģisko plānojumu, nākotnē Daugavsalu plānojot padarīt par zaļo teritoriju, kas izmantojama atpūtai, sportam un izklaides pasākumiem;

2) ja tiek saglabāta pašreizējā vīzija par salas izmantošanu, nepieciešams izvērtēt plūdu draudus un nodrošināt salas aizsardzību no applūšanas.

10.2.JĒKABPILS PILSĒTAS ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2014. – 2020.GADAM

424. Veicot plānošanas dokumenta īstenošanas būtiskās ietekmes uz vidi novērtējumu, analizēta stratēģiskajā daļā noteikto mērķu un uzdevumu iespējamā ietekme uz vidi. Tā kā plānošanas dokuments nenosaka zemes izmantošanu, bet tikai norāda prioritātes, virzienus un aptuveni definē pasākumus, nav iespējams noteikt iespējamās ietekmes uz vidi teritoriālo piesaisti, kā arī par konkrētiem plānotajiem projektiem, kas ietverti Investīciju plānā, pieejamā informācija ir nepietiekama, lai izvērtētu katra plānotā projekta specifisko ietekmi uz vidi. Detalizētāku teritorijas attīstības ietekmes uz vidi novērtējumu ir iespējams veikt, nākotnē izstrādājot Jēkabpils pilsētas teritorijas plānojumu un nosakot teritorijas (zemes) plānoto un atļauto izmantošanu.

425. Risinājumus negatīvo ietekmju uz vidi novēršanai un mazināšanai jāizvērtē un jānosaka veicot ietekmes uz vidi novērtējumu, tai skaitā sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu (atbilstoši likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” noteiktajam) konkrētām no plānošanas dokumenta izrietošām darbībām (projektiem). Veicot paredzēto darbību ietekmes uz vidi novērtējumu, jāizvērtē arī darbības ietekme uz īpaši jūtīgajām dabas teritorijām parki, zaļās zonas, ūdensobjekti).

426. Lai izvairītos no iespējamām negatīvām ietekmēm, jāpievērš uzmanība šādiem aspektiem:

1) uzsākot projektu īstenošanu individuāli jāizvērtē to potenciālā ietekme uz vidi un, kur nepieciešams, jāpiemēro ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra;

2) industriālo objektu un sabiedriski nozīmīgu, plaši apmeklētu objektu projektēšanā uzmanība pievēršama notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošanas, ūdensapgādes un siltumapgādes risinājumiem, maksimāli nodrošinot pieslēgumu centralizētiem tīkliem, vai rūpīgi izvēloties videi draudzīgus individuālos risinājumus;

3) visa veida būvniecības, remonta, rekonstrukcijas un renovācijas procesos ievērojama laba būvniecības prakse, darbības atbilstība vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām, būvnormatīviem, kā arī standartiem u.c. normatīvajiem aktiem, nodrošināma būvgružu savākšana un videi draudzīga apsaimniekošana;


4) veicot ielu labiekārtošanu un rekonstrukciju, iespēju robežās nodrošināma lietus ūdeņu kanalizācija un izstrādājami risinājumi lietus ūdeņu kanalizācijas izplūdes aprīkot ar minimālu attīrīšanu vismaz no naftas produktiem;

5) jānodrošina plānoto kultūras un sporta infrastruktūras objektu tuvumā esošo transporta plūsmu izvērtējums un optimizācija, jāizvērtē un jānovērš būtiskās ietekmes uz vidi;

6) jāveic monitorings un pētījumi gaisa piesārņojuma avotu precīzai noteikšanai un uzraudzībai;

7) jāveic plānotās infrastruktūras attīstības ietekmes izvērtējums, jāizvēlas tādi infrastruktūras attīstības risinājumi, kas iespējami mazāk samazina dabas pamatnes platības vai vērtību;

8) jāveic monitorings un pētījumi par trokšņa līmeņiem satiksmes mezglu tiešā tuvumā, plānojot ceļu un infrastruktūras objektu izvietojumu, jāņem vērā pētījumu rezultāti;

9) tūrisma attīstība radīs tiešu ietekmes uz vidi, ja nebūs tūrisma attīstībai piemērota infrastruktūra, atbilstošs labiekārtojums teritorijās, kuras tūristi apmeklē (parki, ūdenskrātuves un upes piekraste, kultūrvēsturiskie objekti);

10) jāsekmē videi draudzīgu transporta veidu attīstība, efektīva sabiedriskā transporta attīstība, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz gaisa kvalitāti;

11) vides politikas realizācijas pasākumi- sabiedrības izglītošana un informēšana, aktīvas vides aizsardzības pasākumu kampaņas, sabiedrības vides izglītības un apziņas veicināšana;

12) jāveic dabas vērtību izpēte Daugavas ielejā, jāizstrādā un jāievēro dokumenti, kas reglamentē dabas vērtību aizsargāšanu un izmantošanu Daugavas ielejā un Brodu ūdenskrātuvē un tās apkārtnē;

13) jāsamazina vides piesārņošanas iespējas, kur vien iespējams izvēloties inovatīvus risinājumus un videi draudzīgas tehnoloģijas.

427. Jāatzīmē, ka vairāki no plānošanas dokumenta stratēģiskajā daļā paredzētajiem mērķiem un uzdevumiem tieši sasaucas ar šiem pasākumiem, kas veicami negatīvās ietekmes uz vidi mazināšanai, piemēram, transporta infrastruktūras uzlabošana, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu pilnveidošana, atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidošana, trokšņa līmeņa kartēšana un plānotā ēku renovācija, kā arī citi pasākumi, kas vērsti uz pilsētas vides kvalitātes uzlabošanu.


11. ALTERNATĪVU IZVĒLES PAMATOJUMS UN IZVĒRTĒJUMS

11.1.JĒKABPILS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA 2014.- 2030.GADAM

428. Jēkabpils 2030 netika sniegts vairāku alternatīvu risinājumu apraksts, tādēļ stratēģiskajā ietekmes uz vidi novērtējumā esošo situāciju salīdzinot ar plānoto, alternatīvu izvērtējumam tiek piedāvāts nulles variants, t.i. – situācija, ja plānošanas dokuments netiek izstrādāts un īstenots.

429. Jēkabpils 2030 veido ietvaru un vadlīnijas turpmākajai pilsētas attīstības plānošanai, nodrošinot ilgtermiņā virzību uz dokumentā noteikto stratēģisko mērķu sasniegšanu.

430. Ja turpmāk izstrādājamie pilsētas attīstības plānošanas dokumenti (Attīstības programma, Teritorijas plānojums, kā arī atsevišķu nozaru attīstības plānojumi) netiks vērsti uz vienotu stratēģisko mērķu sasniegšanu, bet gan katrs definēs atšķirīgus mērķus un rīcības virzienus to sasniegšanai, pilsētas ilgtspējīga attīstība būs apgrūtināta un stratēģisko mērķu sasniegšanas iespēja apšaubāma.

11.2.JĒKABPILS PILSĒTAS ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2014. – 2020.GADAM

431. Jēkabpils pilsētas attīstības programmā 2014.- 2020. gadam netika sniegts vairāku alternatīvu risinājumu apraksts, tādēļ stratēģiskajā ietekmes uz vidi novērtējumā esošo situāciju salīdzinot ar plānoto, alternatīvu izvērtējumam tiek piedāvāts nulles variants, t.i. – situācija, ja plānošanas dokuments netiek izstrādāts un īstenots.

432. Jēkabpils pilsētas attīstības programmā 2014.- 2020. gadam izvirzīti stratēģiskie mērķi, kas paredz veidot sakārtotu un pievilcīgu dzīves vidi, kurā darbojas radošs un izglītots cilvēks, kas veido attīstītu un konkurētspējīgu uzņēmējdarbību.

433. Plānošanas dokuments ir nozīmīgs instruments kvalitatīvai, sistemātiskai un mērķorientētai investīciju plānošanai, īpaši akcentējot tā nozīmi efektīvai Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma apguvei. Plānošanas dokumenta stratēģiskā daļa ietver arī ilgtermiņa skatījumu uz pilsētas ekonomisko profilu/specializāciju, kurā noteikti perspektīvie uzņēmējdarbības veidi pilsētā.

434. Situācijā, ja plānošanas dokuments netiktu īstenots, pilsētas attīstība notiktu haotiski un, iespējams, nevēlamā virzienā. Nenorādot pilsētas attīstībai būtiskās prioritātes un virzienus, pilsētas un tās daļas, kā arī dažādi saimnieciskās darbības un pilsētas pārvaldības virzieni attīstītos ‘pašplūsmā’, tādējādi neizbēgami saasinot vides problēmas teritorijā:

radot būtisku kaitējumu zaļajām teritorijām un dabas videi kopumā, palielinoties vides piesārņojumam ar dažāda veida atkritumiem, emisijām gaisā

un ūdenī,


palielinoties virszemes un pazemes ūdeņu piesārņojuma draudiem, kavējot visa veida saimnieciskās darbības un infrastruktūras attīstību, nepiesaistot teritorijas attīstībai un vides normatīvu nodrošināšanai

nepieciešamās investīcijas.

435. Ja Jēkabpils pilsētas attīstības programma 2014. – 2020.gadam tiek īstenota, ievērojot starptautiskos un nacionālos vides politikas mērķus, valsts normatīvajos aktos noteiktās prasības un saistītajos plānošanas dokumentos noteikto, tad izstrādātais plānošanas dokuments ir piemērotākā alternatīva.


12. IESPĒJAMIE KOMPENSĒŠANAS PASĀKUMI

436. Īstenojot Jēkabpils 2030 un Jēkabpils 2020, netiek prognozēta būtiska negatīva ietekme uz Natura 2000 teritorijām (jāpiezīmē, ka pilsētas teritorijā nav NATURA 2000 teritorijas). Atbilstoši likumam „Par īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām” paredzēto darbību var uzsākt vai plānošanas dokumentu īstenot, ja tas nerada negatīvu ietekmi uz Natura 2000 teritorijām, tādējādi, lai uzsāktu plānošanas dokumenta īstenošanu, kompensēšanas pasākumi nav nepieciešami.


13. PLĀNOŠANAS DOKUMENTA ĪSTENOŠANAS IESPĒJAMĀ PĀRROBEŽU IETEKME

437. Jēkabpils pilsētas administratīvā teritorija tieši nerobežojas ar Latvijas kaimiņu valstīm un plānošanas dokumenti neparedz tāda veida darbības, tai skaitā rūpniecisko objektu izvietojumu, kas varētu izraisīt pārrobežu ietekmi.


14. PAREDZĒTIE PASĀKUMI MONITORINGA NODROŠINĀŠANAI

438. SIVN monitorings ir sistemātisks vides kvalitātes un tās izmaiņu tendenču novērtējums. Tā mērķis ir novērtēt konkrēta plānošanas dokumenta realizācijas ietekmi uz vidi, kā arī plāna vai programmas izpildi saistībā ar stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma vides pārskatā definētiem vides mērķiem vai uzdevumiem. SIVN monitorings dod iespēju aktualizēt plānošanas dokumenta īstenošanas būtiskās vides ietekmes un salīdzināt tās ar prognozētajām, kā arī nodrošina savlaicīgu problēmu identifikāciju, lai nepieciešamības gadījumā veiktu atbilstošu plānošanas dokumenta korekciju.

439. Jēkabpils 2020 6. sadaļa „Jēkabpils 2020 īstenošanas uzraudzības un aktualizācijas sistēma” nosaka, ka Jēkabpils 2020 uzraudzības mērķis ir nodrošināt iespēju sekot līdzi attīstības programmas īstenošanas gaitai, sasniegumiem un problēmām, kā arī novērtēt programmas ietvaros īstenoto darbību radīto tiešo ietekmi uz teritorijas attīstības procesu vidējā un ilgtermiņā. Tā kā plānošanas dokumentā Jēkabpils 2020 tiek ietvertas prioritātes un uzdevumi, kas vērsti uz plānošanas dokumentā Jēkabpils 2030 noteikto stratēģisko mērķu sasniegšanu, tad plānošanas dokumenta Jēkabpils 2020 ieviešanas monitorings nodrošina arī plānošanas dokumenta Jēkabpils 2030 ieviešanas monitoringu.

440. Plānošanas dokumentu īstenošanas uzraudzību veic pašvaldība, arī plānošanas dokumentu ieviešanas monitoringu nodrošina pašvaldība, nepieciešamības gadījumā konsultējoties ar speciālistiem no Valsts vides dienesta Daugavpils reģionālās vides pārvaldes un citām atbildīgajām institūcijām. Lai konstatētu Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un Attīstības programmas īstenošanas radīto tiešo vai netiešo ietekmi uz vidi, kā arī, lai nepieciešamības gadījumā izdarītu grozījumus plānošanas dokumentos, Jēkabpils domei, izmantojot valsts vides monitoringa un citus pieejamos datus, jāizstrādā monitoringa ziņojums un jāiesniedz Vides pārraudzības valsts birojam tā atzinumā minētajos laika periodos (periodi tiks precizēti pēc VPVB atzinuma saņemšanas).

441. Lai kvalitatīvi veiktu šo uzdevumu, pašvaldības speciālistam būtu jāsaņem atļauja strādāt ar valsts vides monitoringa datu bāzēm, tādējādi izvērtējot vides kvalitātes stāvokli un tā izmaiņu tendences. Šobrīd šāda pieeja speciālistiem ir liegta un iespējams izmantot tikai LVĢMC interneta vietnē atrodamos vides monitoringa mērījumu datus, taču to formāts nepieļauj to kopēšanu, analizēšanu un izvērtēšanu. Lai to veiktu dati ir manuāli jāpārraksta elektroniskajās tabulās, piemēram, Excel formātā.

442. Lai labāk novērtētu plānošanas dokumenta īstenošanas ietekmi uz vidi, būtu nepieciešami šādi esošo pētījumu vai novērojumu dati:

Virszemes ūdeņu kvalitātes monitorings; Pazemes ūdeņu kvalitātes un kvantitātes monitorings; Gaisa kvalitātes monitorings, tai skaitā pētījumi gaisa kvalitātes noteikšanai

satiksmes plūsmu mezglpunktos; Pētījumi par iedzīvotāju veselības stāvokli; Dati par atjaunojamo energoresursu (ģeotermālo, saules enerģijas, biomasas,

vēja u.c.) izmantošanu.


443. Plānošanas dokumentu ietekmes uz vidi novērtēšanai ieteicams izvērtēt šādu rādītāju iekļaušanu uzraudzības indikatoru sarakstā:

iedzīvotāju apmierinātība ar vietējo pašvaldību un tās darbību; aizsargājamo dabas teritoriju, zaļo zonu, parku īpatsvars; publiski pieejamo zaļo zonu īpatsvars; uzņēmumu, kuriem piešķirti vides sertifikāti procentuālais īpatsvars no kopējo

uzņēmumu skaita u.c.; gaisa kvalitātes rādītāji; emisiju daudzums gaisā no stacionārajiem avotiem; atjaunojamo energoresursu izmantošana; novadīto notekūdeņu daudzums; virszemes ūdeņu kvalitātes rādītāji; dzeramā ūdens kvalitātes rādītāji; peldūdeņu kvalitātes rādītāji; poligonos un atkritumu izgāztuvēs apglabāto sadzīves atkritumu daudzums; piesārņoto vietu daudzums un platība; apbūvēto teritoriju platība; valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu skaits.

444. Lai pieņemtu lēmumu par konkrēta indikatora izmantošanu, izvērtējama informācijas esamība, pieejamība un ticamība, tai skaitā izvērtējot vai konkrētie dati vai informācija pieejami un cik blīvi teritorijā izvietoti novērojumu punkti un cik detāli iegūtā informācija raksturo vides stāvokli pilsētā.

445. Vides pārraudzības valsts birojā ir izstrādātas metodiskās vadlīnijas plānošanas dokumenta īstenošanas monitoringa veikšanai (6.pielikums), kā arī vienota iesniedzamā monitoringa pārskata formu (7.pielikums).


15. IZMANTOTĀ LITERATŪRA

446. Nacionālais attīstības plāns 2007. – 2013.gadam;

447. Valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007. – 2013.gadam;

448. Ilgtermiņa konceptuālais dokuments „Latvijas izaugsmes modelis: Cilvēks pirmajā vietā”.

449. Valsts Kultūrpolitikas vadlīnijas 2006. – 2015.gadam.

450. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam.

451. Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam

452. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007. – 2013.gadam;

453. Transporta attīstības pamatnostādnes 2007. – 2013.gadam;

454. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2006.- 2012.gadam;

455. Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības nacionālā programma 2008.-2015.gadam;

456. Zemes politikas pamatnostādnes 2008.-2014.gadam;

457. Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma

458. Zemgales plānošanas reģiona teritorijas plānojums 2006. – 2026.gadam;

459. Zemgales plānošanas reģiona Attīstības programma 2008. – 2014.gadam;

460. Konvencijas un ES tiesību akti Konvencija „Par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un

iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem”, Orhūsa, 2002. Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību – Helsinku

konvencija, 1992. Ramsāres konvencija, Ramsāre, 1971. UNESCO konvencija, Parīze, 1972. Bernes konvencija, Berne, 1979. Bonnas konvencija, Bonna, 1979. Riodežaneiro konvencija, Riodežaneiro, 1992. Eiropas Ainavu konvencija, 2000. Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, ANO, 2003. Direktīva 92/43/EEK, Eiropas Padome, 1992. Direktīva 2000/60/EC, Eiropas Padome, 2000. Direktīva 1975/442/EEK, Eiropas Padome, 1975. Direktīva 91/689/EEC, Eiropas Padome. Direktīva 2001/42/EC, Eiropas Padome, 2001. Direktīva 85/337/EEK, Eiropas Padome, 1985.

461. LR tiesību akti Likums „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”;


MK noteikumi Nr. 157 „Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums”;

Teritorijas attīstības plānošanas likums; Attīstības plānošanas sistēmas likums; Ūdens apsaimniekošanas likums; Aizsargjoslu likums; Atkritumu apsaimniekošanas likums MK noteikumi Nr.418 „Noteikumi par riska ūdensobjektiem”; MK noteikumi Nr.38 „Peldvietu izveidošanas un uzturēšanas kārtība”; Likums „Par piesārņojumu”; MK noteikumi Nr.1290 „Noteikumi par gaisa kvalitāti”; MK noteikumi Nr.597 „Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība”; MK noteikumi Nr.483 „Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas un

reģistrācijas kārtība”; Likums „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”; MK noteikumi Nr.175 „Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un

ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem”;

462. Citi materiāli Latvijas ģeoloģiskā karte M 1:200000 lapa 35, 25 un paskaidrojuma raksts, VĢD Latvijas ģeoloģija, VĢD 1998. Derīgo izrakteņu (būvmateriālu izejvielu, kūdras un dziedniecības dūņu)

krājumu bilance par 2009.gadu, LVĢMC, 2010 Derīgo izrakteņu atradņu kadastrs, LVĢMC, 2010 Gaisa kvalitātes novērtējums Latvijā (2003.-2007.gads), LVGMA, 2008 Pārskats par dzeramā ūdens kvalitāti 2009.gadā, Veselības inspekcija, 2010 Sateces baseina principa ieviešana teritorijas plānošanā, Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrija, Rīga, 2001. Valsts statistikas pārskats par sadzīves un bīstamajiem atkritumiem”Nr.3-A” Valsts statistikas pārskats par gaisa aizsardzību „Nr.2-Gaiss” Valsts statistikas pārskats „Nr.2 Ūdens” Daugavas baseina apgabala apsaimniekošanas plāns, 2009, LVĢMC

463. Elektroniskie uzziņas avoti Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs – www.lvgmc.gov.lv. Dabas aizsardzības pārvalde – www.daba.gov.lv. Valsts vides dienests – www.vvd.gov.lv. Vides pārraudzības valsts birojs - www.vpvb.gov.lv LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija – www.varam.gov.lv. Veselības inspekcija – www.vi.gov.lv. Jēkabpils pilsētas interneta vietne – www.jekabpils.lv Zemgales plānošanas reģions - www.zemgale.lv Kultūras karte – www.kulturaskarte.lv. Latvijas Vēstneša tiesību aktu vortāls – www.likumi.lv


http://www.likumi.lv/

http://www.kulturaskarte.lv/

http://www.zemgale.lv/

http://www.jekabpils.lv/

http://www.vi.gov.lv/

http://www.varam.gov.lv/

http://www.vpvb.gov.lv/

http://www.vvd.gov.lv/

http://www.daba.gov.lv/

http://www.lvgmc.gov.lv/

16. PIELIKUMI

464. 1. VPVB lēmums Nr.78

465. 2. VPVB lēmums Nr.

466. 3. Paziņojums par plānošanas dokumentu un Vides pārskata sabiedrisko apspriešanu

467. 4. Jēkabpils pilsētas aizsargājamo koku saraksts

468. 5. Investīciju plāna pasākumu ietekmes uz vidi izvērtējums

469. 6. Metodiskās vadlīnijas plānošanas dokumenta īstenošanas monitoringa veikšanai

470. 7. Monitoringa pārskata forma.


1.pielikums






2.pielikums.

3.pielikums.


1 · Web viewŠajā sadaļā ir analizētas mūsu valstij saistošās starptautiskās konvencijas un starptautiskie normatīvie akti, kā arī nacionālās politikas plānošanas

Documents