This document is posted to help you gain knowledge. Please leave a comment to let me know what you think about it! Share it to your friends and learn new things together.
Transcript
1
mixeil labaZe
enisa da kilos gamijvnis problema, I.
enaTmecniereba enas zogadad ganmartavs, rogorc istoriulad Camo-yalibebul da mowesrigebul niSanTa sistemas anda fonologiur-fonetikur, mor-fologiur, sintaqsur da leqsikur-semantikur TaviseburebaTa erTobliobas (boduen de kurtene 1901:76-77; sosiuri 1933:38; meie, 1938:52; gardineri, 1964:16; humboldti 1984:308; gamyreliZe, 2008: 23-24), rac arsebiTad, erTi da igivea.
amavdroulad, rogorc marTebulad miuTiTeben prof. Teimuraz gvancelaZe (2006: 52-53) da prof. tariel futkaraZe (2008:58), istoriulad Camoyalibebul
da mowesrigebul niSanTa sistemas anda fonologiur-fonetikur, morfologiur, sintaqsur da leqsikur-semantikur TaviseburebaTa erTobliobas warmoadgens kiloc da kilokavic, calke aRebuli. `sul sxva saqmea, rom sxvadasxva donis enob-rivi variantebi erTmaneTisagan SeiZleba gansxvavdebodnen konkretul enobriv sistemaTa TaviseburebebiT: vTqvaT, erTi dialeqti sxvebisagan SeiZleba sxvaobdes mxolod fonologiur-fonetikuri maxasiaTeblebiT, mxolod morfologiis mxriv, mxolod sintaqsurad, mxolod leqsikur-semantikurad, anda, zogierTi yvela enob-rivi sistemis mxriv” (T. gvancelaZe); miuxedavad amisa, `sakuTriv enaTmecnieruli
ganmartebis mixedviT, ena da kilo ver imijneba” (t. futkaraZe). sainteresoa, rom kilo ama Tu im enis kuTxur nairsaxeobad pirvelad ganma-
rta germanelma poetma filip fon cezenma (1619-1689; ix. harbrexti, 1912:12); amgvari ganmarteba specialur literaturaSic araiSviaTia: `enis gankerZoebuli forma, warmoqmnili garkveul teritoriaze” (maruzo 1943:12); `niSanTa sistema, gamoyofili romelime cocxali an mkvdari saerTo enisgan da Cveulebriv, arsebuli gansazRvrul geografiul sazRvrebSi, oRond naklebad gansxvavebuli
sxva, saerTo warmoSobis sistemaTagan” (alvari, 1961: 54); `ama Tu im enis metyvelebrivi nairsaxeoba, gavrcelebuli garkveul teritoriaze, an eTnikur, socialur, profesiul, asakobriv jgufSi” (jorbenaZe, 1989: 8) `teritoriuli an socialuri nairsaxeoba ama Tu im enisa” (oJegovi, Svedova, 1992:234)da a.S.
Tanamedrove enaTmecnierebaSi sul ufro da ufro mkvidrdeba Tvalsazrisi, rom kilos xsenebuli ganmarteba universalurad veRar CaiTvleba _ saqme isaa, rom msoflios bevr qveyanaSi, saerTo-erovnuli enis paralelurad arsebobs mravali sametyvelo erTeuli, romelic upiratesad istoriul-politikuri mizezebis gamo miiCneva kilod, miuxedavad imisa, rom SesaZlebelia, saerTo-erovnul enaze Zveli samwignobro tradiciebic ki gaaCndes _ magaliTad, italiaSi kiloebad miCneuli metyvelebebic (romauli, siciliuri, veneciuri, neapoluri, lukanuri...) da saliteraturo enac (romelic toskanuri jgufis florenciul
kilos efuZneba) istoriulad Tanabari donis enobrivi erTeulebia:1 TiToeuli
enobrivi variantis aRsaniSnavad, romelzec garkveuli kuTxuri Temi metyvelebs da romelic oficialuri urTierTobebis dros (skolebSi, administraciaSi...) ar ixmareba” _ rogorc xedavT, aq naxsenebi araa piroba, rom kilo aucileblad erovnuli enis istoriul-geografiul ganStoebas unda warmoadgendes, Tumca ixsenieba kuTxuri
Temi, romelic erTiani eris nawils Seadgens.
3
konteqstur monacemebs efuZneba da gansazogadeblad ar gamodgeba. amaze marTebulad miuTiTa cnobilma ruminelma enaTmecnierma, eujen koSerium (1983:37): `rogor ganvsazRvravT ama Tu im kilour sistemas? iSviaTad es [wminda]
enaTmecnieruli kriteriumebiT xdeba: ase magaliTad, portugaliurad (da ara espanurad) miviCnevT [iseT] sametyvelo erTeulebs, romlebSic laTinuris Tavkiduri f ucvlelad SenarCundeba yovelTvis (Feito, Falar, Fogo...Sdr. [esp.]: Hecho, Hablar, Fuego); laTinuris ct kompleqsi ki warmodgenilia, rogorc it da ara rogorc ch (Oito, Direito... Sdr. [esp.]: Ocho, Derecho); laTinuris pl, cl kompleqsebi mogvcems S-s _ daiwereba ch _ da ara [palatalizebul] l~-s _ daiwereba ll (Chave,
xolme _ magaliTad, q. triestidan Sav zRvamde gavrcelebuli samxreTslavuri [enebis] kiloebi [wminda] enaTmecnieruli kriteriumebiT mkveTrad ver imijneba: SesaZloa, slovenuris da bulgarulis kiloebi daupirispirdnen erTmaneTs, rogorc daSorebulni, Tumca urTierTmosazRvre [enaTa] kiloebs Soris zRvari faqtobrivad, arc ki arsebobs _ isini TandaTanobiT gadadian erTmaneTSi. aseT
SemTxvevebSi, enaTmecniers mouwevs araenaTmecnierul (politikur, anda
kulturul) monacemTa gaTvaliswinebac (xazgasma yvelgan Cemia _ m.l.)”. amdenad, XX saukunis II naxevridan, evropaSi sabolood damtkicda, rom
enaTmecnierul (lingvistur) da araenaTmecnierul (eqstralingvistur) kri-
teriumTa dapirispireba marTebuli araa, radgan ama Tu im sametyvelo
erTeulis funqcionirebac da ganviTarebac pirdapir damokidebulia araenaT-
mecnierul faqtorebze: yoveli maTgani socialuri fenomenia da arc ki ar-sebobs sazogadoebis (sociumis) gareSe. amitomac, maTi statusi metyvelTa TviT-aRqmisa da sxva eTnoistoriuli monacemebis gauTvaliswineblad ver ganisazRv-reba: `kilo ganisazRvreba ara marto dRevandel dialeqtologiur masalaze
dayrdnobiT, aramed im araenaTmecnieruli faqtorebis (magaliTad, uwindeli
an amJamindeli politikuri sazRvrebi, erovnul-Temobrivi dayofa,
kulturuli anda geografiuli garemo...) gaTvaliswinebiTac, romlebmac
imTaviTve gadamwyveti roli Seasrules masze metyveli jgufis
CamoyalibebaSi" (deina, 1968:39); `enisa da kilos gamijvnis dros warmoqmnil
problemaTa gadasaWrelad arsebobs bunebrivi gza: magaliTad, italielisaTvis ueWvelia, rom veneciuri da neapoluri kiloebia, xolo italiuri ki _ enaa... enaTmecnierebs am Sexedulebis gaziarebis garda, sxva gza aRar darCeniaT" (ren-ci,1982:170-171; xazgasma Cemia _ m.l.); `enobrivi TavisTavadoba gamomdinareobs saTanado istoriuli, socialuri, politikuri da, ase gasinjeT, ekonomikuri monacemebidan. wminda enobrivi monacemebiT, enisa da kilos gamijvna TiTqmis SeuZlebelic kia” (bolanio, 1982:38; xazgasma Cemia _ m.l.);
4
Sesabamisad, enisa da kilos gamijvnis problemas swored is iwvevs, rom
gammijnavi kriteriumebis mravalgvaroba xSirad erTi da igive sametyvelo
erTeulTan mimarTebiTac ki, gansxvavebul daskvnaTa gamotanis saSualebas
makedonielebi Tvlian, rom marTalia, makedoniuri metyveleba bulgarulTan ufro axloa, vidre serbulTan (resp. serbul-xorvatulTan), magram is damoukidebeli enaa da ara bulgarulis kilo. mas axasiaTebs imgvari fonetikuri, morfologiuri Tu sintaqsur-leqsikuri Taviseburebani, rac
6
aranormatiuli an sulac ucxoa erTi mxriv, bulgarulisaTvis da meore mxriv _
serbulisaTvis. amavdroulad, makedoniuris zog ganapira kilos, gasagebi mizezebis gamo, saziaro formebi SeiZleba hqondes bulgarulTan anda serbulTan (kepeski, 1946:7-8; fulon-hristova, 1998:I-IV).
amasTan, makedonielebi da bulgarelebi, miuxedavad imisa, rom Tavisuflad
ugeben erTimeores, mainc sxvadasxva warmomavlobisani arian _ makedonielTa winaprebi iyvnen slavuri tomebi, romlebic makedoniaSi dasaxldnen Cv. w. V
saukunidan, xolo bulgarelTa winaprebi ki iyvnen balkaneTSi volgispireTidan Camosaxlebuli is Turquli tomebi, romelTa umetesobam damxvdur slavTa ena SeiTvisa da maTTan erTad, VII saukuneSi Seqmna damoukidebeli saxelmwifo _
bulgareTis pirveli samefo. makedoniel slavTa miwebi am saxelmwifos SemadgenlobaSi moeqca IX saukunis bolodan, magram makedonielebma mainc SeinarCunes TavianTi gansxvavebuli TviTaRqma. ukve X saukunis II naxevarSi ki moaxerxes SeeqmnaT sakuTari samefo _ slavinia, romelic cnobilia aseve, rogorc
romelic praqtikulad, ama Tu im enis qvesistemas (kilos, kilokavs...) warmoadgens, dRes erTmniSvnelovnad, damoukidebel enad ganixileba: magaliTad, afrikaansi
samxreT afrikaSi XVII saukunidan dasaxlebuli holandieli kolonistebisa da maTi monebis STamomavalTa metyvelebaa. gamokvlevebi cxadhyofs, rom mas safuZvlad daedo erT-erTi samxreTniderlanduri kilo, romelmac koisanur da bantu enebTan, angolis da mozambikis portugaliur pijinTan (e.w. `pekenu
enis SeqmnaSi” (futkaraZe, 2014:138). maSasadame, yovelive zemoTqmuli cxadhyofs, rom sistemur-struqturuli
da istoriul-eTnokulturuli kriteriumebis mixedviT, makedoniuris statusis Taobaze bulgareli enaTmecnierebis Sexeduleba marTebulia, TumcaRa makedoniis respublikaSi mas ar iziareben, radganac iq upiratesad, istoriul-
9
genetikuri kriteriumiT xelmZRvaneloben _ is kargad ergeba `makedonizmis” ideologias, romelic makedonielTa saxelmwifoebriobis ZiriTadi dasayrdenia dRes. sxvaTa Soris, aqve davZenT imasac, rom makedonielTa da bulgarelTa
alvari, 1961: Manuel Alvar “Hacia los conceptos de lengua, dialecto y hablas” Nueva
Revista de Filología Hispánica, Año 15 (1961), pp. 51-60 alvari, 2007: Manual de dialectología hispánica: el español de España. Barcelona,
Ariel, 2007 bauzingeri, 1984: Hermann Bausinger: Deutsch für Deutsche. Dialekte,
Sprachbarrieren und Sondersprachen. Fischer Taschenbuch Verlag, Frankfurt am Main 1984 beriti, stranskogeni 1998: Berit, Åse and Strandskogen, Rolf. 1998. Norwegian: an
essential grammar. London: Routledge, 1998
beCevi, 2009: Dimitar Bechev, istorical Dictionary of the Republic of Macedonia, 2009
boduen de kurtene 1901: Jan Niecisław Ignacy Baudouin de Courtenay, Tom I: Szkice
językoznawcze, warszawa 1901 boi, 1995: John Baughey, Linguistics, Language and the polytics. Washington, DC:
University Press, 1995
bolanio, 1982: Sara Bolaño, Introducción a la teoría y práctica de la sociolingüística,
Tbilisi 2008; gvancelaZe, 2006: gvancelaZe Teimuraz, enisa da dialeqtis sakiTxi
qarTvelologiaSi, Tbilisi, 2006; de grafi, 2005: Albert De Graaf, The origin of Afrikaans pronunciation: a comparison
to west Germanic languages and Dutch dialect
deina, 1968: Karol Dejna, Ile mamy dialektów polskich, Rozprawy Komisji Językowej
ŁTN, 1968
de mauro, 2008: Tullio De Mauro, Storia linguistica dell'Italia unita, Laterza, 2008. demerti, 2004: Ana Deumert, Language Standardization and Language Change: The
Dynamics of Cape Dutch. (John Benjamins Publishing Company). 2004.
volfi 1988: Вольф Е.М., История португалского языка, «высшая школа», Москва,
1988
kepeski, 1946: Круме Кепески, Македонската граматика, Скопjе 1946
koSeriu1983: Eugeniu Coșeriu, Introducción a la lingüística, Madrid, 1983
12
lazarova, 2007: Наташа Лазарова, Мечта за Македония, София, 2007
lozanovski, 2009: Милош Лозановски, Стига сме спали, Скопjе, 2009
loporkaro 2009: Michele Loporcaro, Profilo linguistico dei dialetti italiani. Roma–Bari:
Laterza, 2009
maTaieri, 1980: Klaus J. Mattheier: Pragmatik und Soziologie der Dialekte. Quelle und
Maier, Heidelberg 1980 maruzo 1943: Jules Marouzeau, Lexique de la terminologie linguistique: français,
allemand, anglais, italien, Paris, 1943 meie, 1938: Антуан Мейе, Введение в сравнительное изучение индоевропейских
языков, Москва 1938.
mironovi, 1969: Миронов С. А., Язык африкаанс, М., 1969
misirkovi, 1903: Крсте Мисирков, За македонцките роботи, София 1903
analysis of Afrikaans, English, Xhosa and Zulu using South African speech databases. Southern
African Linguistics and Applied Language Studies 23 (4). pp. 459–474 (2005) oJegovi, Svedova, 1992: С. И. Ожегов и Н. Ю. Шведова Толковый словарь русского
языка, Москва, 1992
renci,1982: Lorenzo Renzi, Introducción a la filología románica, Ed. Gredos, Madrid,
1982 ristovski, 1983: Ristovski, Blaže. „Periodizacija na makedonskiot literaturno-kulturen
razvoj“. Skopje: Macedonian Academy of Sciences and Arts, 1983
romanelo 2010: Emily Romanello, The Use of Italian and Dialect as a Politeness
Strategy, Stony Brook University, The doctor thesis, 2010
saseqsi, kaberli, 2006: Roland Sussex, Paul Cubberley, The slavic languages,
Cambridge University Press, 2006 snedoni 2003: James N. Sneddon, The Indonesian Language: Its History and Role in
Modern Society, UNSW Press, 2003 sosiuri 1933: Фердинанд де Соссюр, Курс общей лингвистики, Москва, 1933 stedie, 2001: Astrid Stedje: Deutsche Sprache gestern und heute. Wilhelm Fink Verlag,
München 2001 stoianovi, 2008: Стоянов, Р. Борба за език. София: ИК Огледало, 2008
tilkovi, 1993: Тилков, Д., и др. Граматика на съвременния български книжовен
език. Том 1. София: Българската академия на науките,1993
traikovi 2000: Трайков, Веселин. Кръсте Мисирков и за българските работи в
Македония или другия Кръсте Мисирков. Опит за обективна оценка. Стара Загора, 2000