Rīgas pašvaldības akciju sabiedrības Rīgas Centrāltirgus ... · Biznesa plāna izstrādes pamatojums un mērķis Rīgas pašvaldības akciju sabiedrības "Rīgas Centrāltirgus"
Post on 09-Jan-2020
2 Views
Preview:
Transcript
Rīgas pašvaldības akciju sabiedrības "Rīgas Centrāltirgus"
Stratēģiskās attīstības plāns 2012. – 2018. gadam (aktualizēts)
Rīga, 2013
APSTIPRINĀTS ar RPAS "Rīgas Centrāltirgus" valdes 2013.gada 5.decembra
lēmumu Nr.02-1/697 (Prot. Nr.57)
2
Saturs 1. Ievads .............................................................................................................................................. 3
1.1. Biznesa plāna izstrādes pamatojums un mērķis ...................................................................... 3
1.2. Saīsinājumi .............................................................................................................................. 4
2. Kopsavilkums ................................................................................................................................. 5
2.1. Biznesa plāna mērķis ............................................................................................................... 5
2.2. Īss uzņēmuma un tā darbības apraksts .................................................................................... 5
2.3. Nozares analīzes galvenie secinājumi ..................................................................................... 7
2.4. Uzņēmuma attīstības stratēģija ................................................................................................ 7
2.5. Prognozētie finanšu rezultāti ................................................................................................... 8
3. Uzņēmums un tā vadība ................................................................................................................ 9
3.1. Uzņēmuma līdzšinējā darbība ................................................................................................. 9
3.2. Uzņēmuma organizatoriskā struktūra .................................................................................... 14
4. Uzņēmuma saimnieciskā darbība ............................................................................................... 15
4.1. Pakalpojumu apraksts un maksas .......................................................................................... 15
4.2. Ilgtermiņa nomas saistības .................................................................................................... 15
4.3. Apmeklētāju plūsmas analīze ................................................................................................ 16
4.4. Vēsturiskie finanšu dati ......................................................................................................... 18
5. Nozares apraksts .......................................................................................................................... 20
5.1. Nozares apjoms Rīgā un RCT tirgus daļa ............................................................................. 20
5.2. Nozares tendences un to analīze ............................................................................................ 22
5.3. Salīdzinošie ārvalstu piemēri ................................................................................................ 23
5.4. Normatīvo aktu vide .............................................................................................................. 25
5.5. Citas nozares īpatnības .......................................................................................................... 29
6. Uzņēmuma attīstības stratēģija .................................................................................................. 30
6.1. Stratēģijas izstrādes pamatnostādnes..................................................................................... 30
6.2. Uzņēmuma misija, vīzija un vērtības .................................................................................... 31
6.3. Kopējais stratēģiskais ietvars ................................................................................................ 31
6.3.1. Prioritāte: "NĪ apsaimniekošana un sakārtošana" .............................................................. 32
6.3.2. Prioritāte "Klientu apmierinātības paaugstināšana" .......................................................... 35
6.3.3. Prioritāte "Drošas vides nodrošināšana" ........................................................................... 36
6.3.4. Prioritāte "Publiskā tēla veidošana" .................................................................................. 36
6.3.5. Prioritāte "Ietekmes uz vidi mazināšana" .......................................................................... 38
6.3.6. Prioritāte: "Tūrisma attīstīšana Centrāltirgū" .................................................................... 38
6.3.7. Prioritāte "Finanšu rādītāju uzlabošana" ........................................................................... 39
6.4. Darbības riski ........................................................................................................................ 39
7. Finanšu prognozes ....................................................................................................................... 40
7.1. Finanšu prognožu pieņēmumu apraksts un pamatojums ....................................................... 40
7.2. Peļņas vai zaudējumu aprēķina prognoze ............................................................................. 42
7.3. Naudas plūsmas prognoze ..................................................................................................... 43
7.4. Bilances prognoze ................................................................................................................. 44
7.5. Prognozētie uzņēmuma darbības efektivitātes rādītāji .......................................................... 45
8. Pielikumi ....................................................................................................................................... 46
8.1. Centrāltirgus teritorijas shēma .............................................................................................. 47
8.2. Vidzemes tirgus teritorijas shēma ......................................................................................... 48
8.3. Āgenskalna tirgus teritorijas shēma ...................................................................................... 49
8.4. Tirgus "Latgale" teritorijas shēma ......................................................................................... 50
8.5. Rīgas pilsētas teritorijā esošo tirgus laukumu saraksts.......................................................... 51
8.6. RCT darbību ietekmējošo normatīvo aktu saraksts ............................................................... 53
3
1. Ievads
1.1. Biznesa plāna izstrādes pamatojums un mērķis
Rīgas pašvaldības akciju sabiedrības "Rīgas Centrāltirgus" (turpmāk – Sabiedrība)
stratēģiskās attīstības plāns 2012. – 2018. gadam (turpmāk arī – biznesa plāns) izstrādāts
pamatojoties uz Rīgas pilsētas pašvaldības 17.02.2011. vēstuli Nr.RD-11-501-nd, kurā
Sabiedrībai tika lūgts izstrādāt vidēja termiņa attīstības stratēģiju.
Biznesa plāna izstrādes mērķis ir sagatavot pilnvērtīgu pārskatu pār Sabiedrības esošo
darbību un plānoto stratēģisko virzību vidējā pārskata termiņā.
Sākotnējā Sabiedrības stratēģiskās attīstības plāna redakcija izstrādāta stadarbībā ar
auditoru kompāniju SIA "Ernst & Young Baltic", kas apstiprināta ar Sabiedrības valdes
15.09.2011. lēmumu Nr.390 (Prot. Nr.39) un Sabiedrības ārkārtas akcionāru sapulces
02.11.2011. lēmumu (Prot. Nr.5) ar kuru valdei uzdots nepieciešamības gadījumā stratēģiskās
attīstības plānu aktualizēt.
Ar Sabiedrības kārtējās akcionāru sapulces 26.07.2013. lēmumu (Prot. Nr.4) valdei
uzdots izvērtēt visas Stratēģiskās attīstības plānā 2012. – 2018. gadam iekļautās informācijas,
tai skaitā finanšu rādītāju aktualitāti.
Ievērojot minēto, ir aktualizēta Sabiedrības stratēģiskās attīstības plānā ietvertā
informācija, tai skaitā finanšu rādītāji un finanšu prognozes, kas balstītas uz faktisko situāciju,
plānotajiem projektiem un Sabiedrības darbības attīstību, tāpat arī ir precizētas Sabiedrības
darbības prioritātes un īstenojamie pasākumi. Nav aktualizētas biznesa plāna sadaļas, kas skar
nozares aprakstu (nozares apjoms Rīgā un RCT tirgus daļa; nozares tendences un to analīze;
salīdzinošie ārvalstu piemēri).
Saskaņā ar Sabiedrības statūtu 15.1.apakšpunktu valdei papildus likumā noteiktajam
nepieciešama iepriekšēja akcionāru sapulces piekrišana Sabiedrības kārtējā gada budžeta un
darbības stratēģijas apstiprināšanai. Līdz ar to Sabiedrības kārtējā gada budžetam ir jābūt
saskaņotam ar Sabiedrības vidēja termiņa stratēģiju un darbības stratēģiju kārtējam gadam,
kas izstrādājama pamatojoties uz Sabiedrības vidēja termiņa stratēģiju.
Sabiedrības stratēģiskās attīstības plāns 2012. – 2018. gadam vidēja termiņa
plānošanas dokuments, kas sevī ietver būtiskākās Sabiedrības darbības prioritātes,
īstenojamos projektus un atbilstošu budžeta plānošanu.
4
1.2. Saīsinājumi
Tabula Nr. 1 Biznesa plānā izmantotie saīsinājumi
Saīsinājums Skaidrojums
AS Akciju sabiedrība
B Budžets
CSB Centrālā statistikas pārvalde
ES Eiropas Savienība
EUR Eiro
EY SIA "Ernst & Young Baltic"
F Fakts
ha Hektārs
KF Kohēzijas fonds
km2 Kvadrātkilometrs
LR Latvijas Republika
LVL Lats
milj. Miljons
m2
Kvadrātmetrs
MK Ministru kabinets
n/d Nav datu
NĪ Nekustamais īpašums
NĪN Nekustamā īpašuma nodoklis
P Prognoze
PPP Publiskā un privātā partnerība
RCT RPAS "Rīgas Centrāltirgus"
RPAS Rīgas pašvaldības akciju sabiedrība
t/c Tirdzniecības centrs
tūkst. Tūkstotis
u.c. Un citi
UIN Uzņēmumu ienākuma nodoklis
5
2. Kopsavilkums
2.1. Biznesa plāna mērķis
Biznesa plāna izstrādes mērķis ir sagatavot pilnvērtīgu pārskatu par Sabiedrības
vēsturisko un esošo darbību (2010. – 2013.g.) un plānoto stratēģisko virzību vidējā pārskata
termiņā (2014. – 2018.g.).
2.2. Īss uzņēmuma un tā darbības apraksts
Uzņēmuma izveide un darbība RPAS "Rīgas Centrāltirgus" tika dibināta 1994.gadā pamatojoties uz Rīgas domes
20.12.1994. lēmumu Nr.754 "Par Rīgas pašvaldības akciju sabiedrības "Rīgas Centrāltirgus"
dibināšanu". Sabiedrības vienīgais dibinātājs un akcionārs ir Rīgas pilsētas pašvaldība.
Komercreģistrā Sabiedrība pārreģistrēta 09.11.2004. RCT pārvaldes institūcija ir valde, kuras
sastāvā ir trīs valdes locekļi.
Sabiedrības pamatkapitāls ir LVL 7047934 (septiņi miljoni četrdesmit septiņi tūkstoši
deviņi simti trīsdesmit četri lati), pamatkapitāla lielums konvertējot ir EUR 10028306,61
(desmit miljoni divdesmit astoņi tūkstši trīs simti seši euro 61 centi).
RCT darbības mērķis sākotnēji bija izveidot vienotu valsts nozīmes daudzfunkcionālu
tirdzniecības un apkalpes centru, bet galvenais virziens bija Rīgas pilsētas pašvaldības
īpašuma apsaimniekošana un vairošana, tirdzniecības vietu izveidošanas organizācija, izsole,
iznomāšana, tirdzniecības vietu tarifu politikas realizēšana, tirdzniecību veicinošas tirgus
infrastruktūras attīstība.
Šobrīd saskaņā ar Rīgas domes 01.03.2011. saistošo noteikumu Nr.114 "Rīgas pilsētas
pašvaldības nolikums" 3.pielikuma 8.punktu Rīgas pašvaldības akciju sabiedrība "Rīgas
Centrāltirgus" ir kapitālsabiedrība, kura izveidota Rīgas pilsētas pašvaldības funkciju izpildes
nodrošināšanai un komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu –
kultūras un tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanas sekmēšanai, dalībai kultūrvēsturisko
objektu, kā arī kultūras infrastruktūras uzturēšanā un attīstīšanā, saimnieciskās darbības
veicināšanai, racionālai un lietderīgai pašvaldības nekustamā īpašuma pārvaldīšanai un
apsaimniekošanai, veicot publiskas personas komercdarbību nozarē, kurā pastāv dabiskais
monopols, tādējādi nodrošinot sabiedrībai attiecīgo pakalpojumu pieejamību, un kurā
infrastruktūras attīstībai nepieciešami lieli kapitālieguldījumi.
Sabiedrība, pārvaldot un apsaimniekojot no Rīgas pilsētas pašvaldības nomātos un
Sabiedrības īpašumā esošos nekustamo īpašumus – Centrāltirgus, Vidzemes tirgus,
Āgenskalna tirgus un tirgus "Latgale" teritorijas, tur esošās ēkas un būves, saglabā
kultūrvēsturisko mantojumu (ēkas), vidi, kā arī, nodrošinot tirgošanās iespējas, sekmē
saimniecisko darbību Rīgas pilsētas teritorijā.
Šobrīd RPAS "Rīgas Centrāltirgus" pavisam kopā pārvalda un apsaimnieko zemi
131945,00 m2 platībā, kā arī ēkas un būves 57831,90 m
2 platībā.
Sabiedrība veic komercdarbību nekustamā īpašuma apsaimniekošanas jomā un tirgus
darbības nodrošināšanas jomā.
Sabiedrības kā tirgus pārvaldītāja darbība atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu
prasībām ir vērsta uz tirgus pārvaldīšanu, apsaimniekošanu, tirdzniecības organizatoriskās
kārtības ievērošanu un unikālās kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu.
RPAS "Rīgas Centrāltirgus" pamatdarbības ieņēmumus veido nomas ieņēmumi no
iznomātajām tirdzniecības vietām, noliktavām, saldētavām, telpām, ēkām un zemes gabaliem.
2012. gadā Sabiedrībā vidēji strādāja 198 darbinieki. Sabiedrība 2012. gadu noslēdza
ar LVL 4 879 284 apgrozījumu un LVL 396 668 peļņu.
6
Tirgus darbības raksturojums Rīgas Centrāltirgus ir lielākais no Sabiedrības pārvaldītajiem tirgiem, tas sastāv no
pieciem paviljoniem (Zivju, Sakņu, Gastronomijas, Piena un Gaļas paviljona), kas
specializējas konkrētas produktu grupas tirdzniecībā. Tirdzniecība paviljonos tiek veikta
speciāli iekārtotos stendos vai tirdzniecības vietās ar vitrīnām vai plauktiem, tirdzniecības
galdiem, baseiniem. Centrāltirgū ir izveidots Zemnieku tirgus, kur laikā no plkst.19:00 līdz
07:00 zemnieki no autotransporta var tirgoties ar lauksaimniecības produkciju. Darbojas arī
Zemnieku diennakts tirgus.
Savukārt tā sauktajā Centrāltirgus "Atklātajā teritorijā", "Slēgtajā teritorijā" un
Rūpniecības preču tirgū tirdzniecība tiek veikta no tirdzniecības galdiem vai tirdzniecības
nojumēm brīvā dabā vai kioskos. Visas tirdzniecības vietas atbilstoši spēkā esošo normatīvo
aktu prasībām ir numurētas un noteiktas Sabiedrības apstiprinātos tirdzniecības vietu plānos.
Katrai tirdzniecības vietai ir noteikts tirdzniecības vietas nomas maksas tarifs kalendārā gada
ietvaros, kas tiek apstiprināts ar Sabiedrības valdes lēmumu.
Sabiedrība tirgoties gribētājiem atbilstoši normatīvo aktu prasībām, saņemot
nepieciešamos dokumentus, izsniez tirdzniecības atļaujas, kas izpaužas kā tirdzniecības vietu
nomas līgumi, tirdzniecības vietu abonementi – līgumi vai arī tirdzniecības vietas
izmantošanas dienas apmaksa. Tirdzniecība ārpus tirdzniecības vietu plānā notektajām ir
aizliegta. Minētā tirdzniecības kārtība ir noteikta visos Sabiedrības pārraudzītajos tirgos.
Rīgas Centrāltirgu dienā apmeklē vidēji 80 – 100 tūkst. cilvēku. Saskaņā ar 2013.gada
februārī veikto pētījumu lielākā daļa (~70%) apmeklētāju vienā iepirkšanās reizē Centrāltirgū
pavada vismaz stundu. Vairāk laika katrai iepirkšanās reizei atvēl tieši regulārie apmeklētāji.
Gandrīz puse (43%) apmeklētāju vienā iepirkšanās reizē iztērē vairāk kā 10 Ls. 6 – 10 Ls
vienā iepirkšanās reizē izdod trešdaļa apmeklētāju, savukārt mazāk kā 6 Ls atstāj 21%
Centrāltirgus apmeklētāju.
Tirgus apmeklētāju norādītās tirgus priekšrocības ir zemāka cena, lielāka izvēle un
svaigi produkti. Lielākā daļa (71%) Centrāltirgus apmeklētāju atbildējuši, ka mēdz apmeklēt
tirgu ar mērķi iegādāties Latvijā ražotas sezonas pārtikas preces. Centrāltirgus plašo Latvijas
produktu klāstu ir novērtējuši 40% aptaujāto (regulāro apmeklētāju vidū – 60%), bet gandrīz
katrs piektais (19%) ir minējis, ka palielinājies tirdzniecības vietu skaits. To, ka RCT ir
uzlabojusies produktu kvalitāte, atzinuši 17% iedzīvotāju. Pārliecinošs vairākums aptaujāto
atzinuši iepirkšanos Centrāltirgus kā pietiekami ērtu un ātru (minējuši 78% aptaujāto); to, ka
Centrāltirgus piedāvā plašāku Latvijas produktu un preču klāstu nekā citas tirdzniecības
vietas, atzinuši 71% aptaujāto; Centrāltirgū var iepirkties lētāk nekā citur un pēdējā gada laikā
kļuvis ievērojami tīrāks un sakoptāks kopumā piekrīt 69% Rīgas un tās apkārtnes iedzīvotāju.
Izvēloties iepirkšanās vietas, Rīgas un tās apkārtnes iedzīvotājiem svarīgākie aspekti ir
viegla sasniedzamība, vietas tīrība un sakoptība, drošība, ērta atrašanās vieta, iepirkšanās
ērtums un ātrums, augsta apkalpošanas kultūra, plašs Latvijas produktu un preču klāsts un
lētāka iepirkšanās. Šie aspekti kopumā ir svarīgi vidēji 90% iedzīvotāju.
Nedaudz vairāk kā pusei (52%) ir svarīgi, lai iepirkšanās vieta būtu tāda, kurp nedēļas
nogalēs vai brīvdienās var doties kopā ar ģimeni un iepirkties.
Kaut arī lielākā daļa (66%) Centrāltirgus apmeklētāju ir saskārušies ar kādu
nepatīkamu situāciju saistībā ar pārdevējiem, tomēr kopš 2009.gada situācija ir ievērojami
uzlabojusies – gandrīz visu negatīvo faktoru minēšanas biežums ir ievērojami mazāks.
Joprojām apmeklētājiem visbiežāk nākas saskarties ar nelegālas produkcijas piedāvājumiem,
tomēr šis rādītājs no 56% 2009.gadā ir samazinājies līdz 39% 2013.gada aptaujā. Ievērojami
mazāks īpatsvars Centrāltirgus apmeklētāju sūdzas par pārdevēju nelaipnu attieksmi (33%
2009.g.; 15% 2013.g.) vai smēķēšanu darba vietā (2009.g. 34%; 2013.g. 21%).
Biežāk minētie iemesli, kāpēc Rīgas un tās apkārtnes iedzīvotāji neiepērkas
Centrāltirgū vai nedara to biežāk, ir "nav pa ceļam" (34%) un "grūti piebraukt / novietot auto"
(27%). Ievērojami samazinājies ir to respondentu īpatsvars, kuri kā traucējošu iemeslu min
vides nesakārtotību vai drošības trūkumu.
7
Uzņēmuma darbību daļēji ierobežo noslēgtie ilgtermiņa nomas līgumi atsevišķiem
Centrāltirgus objektiem un Āgenskalna tirgum. Atsevišķu objektu nomas līgumu termiņš
Centrāltirgū sniedzas līdz pat 2045.gadam.
2.3. Nozares analīzes galvenie secinājumi
Tirgus darbības galveno konkurenci veido lielveikali un tirdzniecības centri, kā arī
mazie tirgus laukumi Rīgas mikrorajonos un izbraukuma tirdzniecība, kas tiek organizēta
regulāri vai arī par godu gadskārtu svinībām Vecrīgā, pie lielveikaliem un citur kā atsevišķi
tirdziņi, piemēram, par godu Līgo svētkiem, Mārtiņdienai, Ziemassvētkiem, Meteņiem,
Miķeļiem un Lieldienām.
Pašreizējais tirgus tirdzniecības apgrozījuma līmenis sasniedz aptuveni 8-13% daļu no
kopējā apgrozījuma Rīgā. Ņemot vērā tirgus apmeklētāju demogrāfisko profilu un ienākumu
līmeni, prognozējams, ka konkurentu izaugsme būs straujāka un vidējā termiņā Centrāltirgus
nozīme nozarē varētu sarukt.
Lai saglabātu apmeklētāju plūsmu esošajā līmenī jāveic plānveidīga tirgus
rekonstrukcija, kas ļautu tirgum piedāvāt līdzīgu komforta līmeni, kā galvenajiem
konkurentiem, kas atrodas blīvāk apdzīvotajos Rīgas reģionos, it īpaši attiecībā uz piekļuvi ar
autotransportu.
Novērojama RPAS "Rīgas Centrāltirgus" salīdzinoša nevienlīdzība ar konkurentiem
normatīvo aktu regulējuma jomā. Nevienlīdzīgs regulējums ir saskatāms izbraukuma
tirdzniecības tiesiskajā regulējumā, kas nav patstāvīgi tirgi ar piešķirtu tirgus statusu,
piemēram, sažādi svētku un tematiskie tirdziņi vai arī tirdziņi, kuri vienā vietā tiek organizēti
regulāri, bet ar pašvaldību tiek saskaņota kā izbraukuma tirdzniecība. Piemēram, Kalnciema
tirgus, Vecrīgas tirdziņi, tirdziņi pie lielveikaliem un tml. Tiesiskā regulējuma atšķirība
izpaušas kā vienkāršota tirdzniecības atļauju saņemšana un vienkāršota pārtikas aprites
kontrole. Proti, tirgū strādāt gribošajiem, atšķirībā no izbraukuma tirdzniecības dalībniekiem,
tirdzniecības atļaujas saņemšanai ir nepieciešams tirgus pārvaldniekam iesniegt virkni
dokumentu, kā arī tirdzniecības uzsākšanai nepieciešams uzrādīt pārtikas preču izcelsmes
dokumentus un pārtikas drošību apliecinošus dokumentus.
Tirgus darbībā atkarībā no laika apstākļiem ir novērojama izteikta sezonalitāte: vasaras
sezonā (aprīlis – septembris) un ziemas sezonā (oktobris – marts) būtiski atšķiras tirdzniecības
intensitāte tirgus paviljonos vai teritorijā un pieprasījums pēc dažādām produktu grupām.
2.4. Uzņēmuma attīstības stratēģija
RPAS "Rīgas Centrāltirgus" turpmākā darbība un attīstība pamatojas uz
pamatprincipu, ka RPAS "Rīgas Centrāltirgus" daļēji saglabā nekomerciālu funkciju, un
neizmanto tam iznomātā vai īpašumā esošo nekustamo īpašumu kā pilnībā komerciālu
objektu.
Tas nozīmē, ka uzņēmuma kopējā darbības stratēģijā ir jāievēro ierobežojumi, ko rada
pašvaldības publiskās funkcijas pildīšana, kas liedz sasniegt pilnīgu komerciālā potenciāla
realizēšanu un peļņas maksimizēšanu, piemēram, transformējot tirgus platības cita veida
komercplatībās, kā biroju vai dzīvojamās ēkas un tml.
Plānots, ka RPAS "Rīgas Centrāltirgus" stratēģiskā attīstība norisināsies atbilstoši
sekojošām stratēģiskajām prioritātēm:
► Nekustamā īpašuma apsaimniekošana un sakārtošana – tirgus (ēku, būvju,
laukumu) īpašumu rekonstrukcija un rekovācija, izmantojot Sabiedrības finanšu
resursus, ES un citu pieejamo finansējuma programmu līdzfinansējumu.
► Klientu apmierinātības paaugstināšana – komforta un sakārtotas vides
nodrošinšāna gan tirgus tiešajiem klientiem – nomniekiem, gan tirgus
apmeklētājiem (pircējiem, tūristiem).
► Drošas vides nodrošināšana – pārtikas preču drošas aprites, sanitāro un higiēnas
normu nodrošināšana tirgus teritorijā, noziedzības risku mazināšana.
8
► Publiskā tēla veidošana – RPAS "Rīgas Centrāltirgus" kopējā tēla veidošana un
komunicēšana sabiedrībā.
► Ietekmes uz vidi mazināšana – vides piesārņojuma un nelietderīgi tērētu resursu
samazināšana.
► Tūrisma attīstīšana Centrāltirgū – tirgus atpazīstamības veicināšana
starptautiskā mērogā un Rīgas pilsētas viesu piesaistīšana tirgus apmeklēšanai.
► Finanšu rādītāju uzlabošana – darbības efektivitātes paaugstināšana.
2.5. Prognozētie finanšu rezultāti
Prognozētie finanšu rezultāti norāda, ka saskaņā ar prognožu pieņēmumiem, biznesa
plānā noteikto stratēģisko mērķu sasniegšana un investīciju programmas īstenošana
paredzētajā apjomā ir iespējama, izmantojot Sabiedrības rīcībā esošo kapitālu,
nepiesaistot ārējos finansējuma avotus. Ievērojto minēto vidējā termiņā uzņēmumam
prognozējams stabils ieņēmumu līmenis, kas vienlaicīgi nodrošina arī stabilus neto peļņas
radītājus.
Piesaistot ārējo finansējumu, piemēram, no Eiropas Savienības struktūrfondiem,
Klimata pārmaiņas finanšu instrumenta vai citiem avotiem, ir iespējams Sabiedrības
investīciju programmu koriģēt, tādējādi plānotos ieguldījumu projektus pārvaldīto tirgu
uzlabošanā varētu īstenot īsākā termiņā.
Uzņēmuma darbībā dominējoša ietekme saglabājas Centrāltirgus ieņēmumiem.
Attēls Nr. 1. Prognozētā Sabiedrības ieņēmumu struktūra un rentabilitāte
0
1000
2000
3000
4000
5000
6000
7000
8000
2013P 2014P 2015P 2016P 2017P 2018P
Tūks
t., E
UR
Gadi
Centrāltirgus Vidzemes tirgus Āgenskalna tirgus
Latgalīte Neto peļņa Bruto peļņa
9
3. Uzņēmums un tā vadība
3.1. Uzņēmuma līdzšinējā darbība
Uzņēmuma dibināšana RPAS "Rīgas Centrāltirgus" tika dibināta 1994.gadā pamatojoties uz Rīgas domes
20.12.1994. lēmumu Nr.754 "Par Rīgas pašvaldības akciju sabiedrības "Rīgas Centrāltirgus"
dibināšanu".
Sabiedrības pamatkapitāls ir LVL 7047934 (septiņi miljoni četrdesmit septiņi tūkstoši
deviņi simti trīsdesmit četri lati) dematerializētas vārda akcijas, konvertējot pamatkapitāla
lielums ir EUR 10028306,61 (desmit miljoni divdesmit astoņi tūkstši trīs simti seši euro 61
centi). Katras akcijas nominālā vērtība ir 1 lats.
Sabiedrības vienīgais dibinātājs un akcionārs ir Rīgas pilsētas pašvaldība.
Komercreģistrā Sabiedrība pārreģistrēta 09.11.2004. RPAS "Rīgas Centrāltirgus" pārvaldes
institūcija ir valde, kuras sastāvā ir trīs valdes locekļi.
Sabiedrības pienākums ir, pārvaldot un apsaimniekojot savus un pašvaldības
nekustamos īpašumus, Rīgas pilsētas teritorijā saglabāt unikālu kultūrvēsturisko vidi –
Centrāltirgu, Vidzemes tirgu, Āgenskalna tirgu, un organizētu tirgu darbu, tādējādi sekmējot
saimniecisko darbību pašvaldībā.
Sabiedrība būtisku darbu iegulda, lai piesaistītu vairāk Latvijas produktu audzētājus,
mājražotājus un preču izgatavotājus (amatniekus).
RCT kā tirgu pārvaldītājs apsaimnieko Centrāltigus, Vidzemes tirgus, Āgenskalna
tirgus un tirgus "Latgale" teritorijas, tirdzniecības ēkas un aprīkojumu, un atbild par Ministru
kabineta 2010. gada 12. maija noteikumos Nr.440 "Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas
saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību" noteiktās tirgus
pārvaldīšanas, apsaimniekošanas un tirdzniecības organizatoriskās kārtības ievērošanu.
Uzņēmuma apsaimniekotais nekustamais īpašums Saskaņā ar Rīgas domes 1998.gada 18.augusta lēmumu Nr.6269 Rīgas dome iznomāja
nekustamos īpašumus RCT esošo būvju un teritorijas uzturēšanai un apsaimniekošanai un
vienota valsts nozīmes daudzfunkcionāla tirdzniecības un apkalpes centra pakāpeniskai
izveidošanai.
Pamatojoties uz minēto lēmumu, kā arī citiem Rīgas domes lēmumiem, Rīgas domes
Īpašuma departaments Sabiedrībai ir iznomājis sekojošus Rīgas pilsētas pašvaldības
nekustamos īpašumus – zemes gabalus, ēkas un būves (skat., tabulu Nr. 1 un tabulu Nr.).
Tabula Nr. 1 RPAS "Rīgas Centrāltirgus" nomātā zemi IZNOMĀTĀJS
adrese
Kadastra
apzīmējums Nomas mērķis
RD Īpašuma departaments
Zeme starp Brīvības, Matīsa,
Tērbatas ielām
0100 028 0055 Vidzemes tirgus būvju un teritorijas uzturēšana un
apsaimniekošana
RD Īpašuma departaments 0100 004 2026
8001
Gaiziņa iela
0100 004 0161 Pūpolu iela 1, Spīķeru iela 8
0100 004 0165 zeme pie noliktavas Maskavas ielā 1
0100 004 0069
8003
Maskavas iela
RD Īpašuma departaments 0100 057 0141
8002
Nometņu iela 64 Āgenskalna tirgus uzturēšana un
apsaimniekošana
RD Īpašuma departaments 0100 004 0071
8003
Maskavas iela b/n
10
Tabula Nr. 2 RPAS "Rīgas Centrāltirgus" nomātās telpas
IZNOMĀTĀJS
adrese
Būves kadastra
apzīmējums
Nomas mērķis
RD Īpašuma departaments
Brīvības iela 90
liters nr.1 gaļas paviljons
liters nr.2 piena paviljons
liters nr.3 saldētava
liters nr.A kontrolstacija, 2 nojumes, 4 noliktavas
RD Īpašuma departaments
Nometņu iela 64
ēkas un būves Rīgā, Āgenskalna tirgū, Nometņu ielā 64
(grupa 57, grunts 141)
RD Īpašuma departaments
paviljoni, kafejnīca, nojume,
tualete
0100 004 0071 053 tirdzniecības paviljons (gaļas) - Centrāltirgus iela 1
0100 004 0071 060 tirdzniecības paviljons (piena) - Centrāltirgus iela 3 k-1
0100 004 0071 063 tirdzniecības paviljons (gastronomijas) - Centrāltirgus
iela 3 k-2
0100 004 0071 065 tirdzniecības paviljons (dārzeņu) - Centrāltirgus iela 3
k-3
0100 004 0071 074 tirdzniecības paviljons (zivju) - Centrāltirgus iela 3 k-4
0100 004 0071 010 kafejnīca - Centrāltirgus iela 3 k-6
0100 004 0071 061 nojume (noliktava)
0100 004 0071 079 tualete
RD Īpašuma departaments
Turgeņeva iela 4
0100 004 0012 021 tualetes ēka
SIA "RETREKS"
Turgeņeva iela 25
0100 041 0011 002 garāža
SIA "OTTO" Firsa
Sadovņikova iela 9
0100 040 0151 apbūve uz Firsa Sadovņikova ielas 9 - 52 tirdzniecības
kioski, 57 tirdzniecības nojumes, tualetes ēka
Tabula Nr. 3 RPAS "Rīgas Centrāltirgus" īpašumā esošie īpašumi
Adrese Kadastra numurs Nosaukums
Brīvības iela 90 0100 528 0019 tirdzniecības kiosks
nojume
sabiedriskā tualete
nojume
Brīvības iela 90B 0100 528 0033 veikala būve
F.Sadovņikova iela 9 0100 040 0151 zemes gabals
Gaiziņa iela 5 k-1 0100 004 0012 zemes gabals
3 nojumes
Nēģu iela 7 0100 504 0029 ēka
Maskavas iela 1 0100 004 0072 zemes gabals
noliktava
Pūpolu iela 5 0100 004 0077 zemes gabals
administratīvā ēka
Pūpolu iela 7 0100 004 0076 zemes gabals
noliktava
Spīķeru iela 2 0100 004 0075 zemes gabals
noliktava
Turgeņeva iela 4 0100 004 0007 zemes gabals
transformatoru apakšstacija
nojume
Turgeņeva iela 6 0100 004 0010 zemes gabals
ēdnīca
19 tirdzniecības paviljoni
2 veikali
administratīva ēka
RCT pārvaldīšanā un apsaimniekošanā ir Centrāltirgus, Vidzemes tirgus,
Āgenskalna tirgus un tirgus "Latgale" teritorijas un tur esošās ēkas un būves.
Ņemot vērā grozījumus Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas
novēršanas likumā, ir izstrādāta un ar RCT akcionāru sapulci saskaņota RCT nekustamā
īpašuma iznomāšanas un nekustamā īpašuma nomāšanas kārtība, kas nosaka Sabiedrībai
11
piederošo un no Rīgas domes iznomāto nekustamo īpašumu – ēku, būvju, nedzīvojamo telpu
un zemes gabalu vai to daļu – turpmākās iznomāšanas kārtību un kārtību, kādā Sabiedrība
saņem nomas lietošanā no trešajām personām (no Rīgas domes nekustamos īpašumus nomā
Rīgas domes noteiktajā kārtībā) nekustamos īpašumus – ēkas, būves, nedzīvojamās telpas un
zemes gabalus vai to daļas.
Saskaņā ar Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma 4. pantu un
1. pielikumu Centrāltirgus atrodas Rīgas vēsturiskā centra teritorijā, kas ir valsts nozīmes
kultūras pieminekļa daļa. Saskaņā ar Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumu
Nr.128 "Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts" Āgenskalna tirgus (Rīga, Nometņu
iela 64) ir valsts nozīmes kultūras piemineklis Nr.6009, savukārt Centrāltirgus paviljonu
ansamblis Rīgā, Prāgas ielā, ir valsts kultūras piemineklis Nr.8176 "Tirgus apbūve 5 korp.".
1998. gadā tirgus teritorija, veidojot ar vecpilsētu vienu veselumu, iekļāvās UNESCO
"Pasaules mantojuma" sarakstā.
Apsaimniekojot nekustamo īpašumu, Sabiedrība saglabā unikālo Rīgas
kultūrvēsturisko vidi – gan Centrāltirgu, gan Vidzemes tirgu, gan Āgenskalna tirgu.
Ieņēmumus, kas gūti, nododot apakšnomā no Pašvaldības nomātos un Sabiedrības
īpašuma esošos nekustamos īpašumus, Sabiedrība novirza būvju, ēku un tirgu teritoriju
uzturēšanai, apsaimniekošanai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai.
Šobrī Sabiedrības nomātais un īpašuma esošais nekustamais īpašums veido aptuveni
132 tūkst. m2 zemes un 58 tūkst. m
2 ēku un būvju (skat. dalījumu tabulā zemāk).
Tabula Nr. 4 RCT pārvaldītā NĪ platības, m2
Tirgus Zemes platība Ēku un būvju platība
Centrāltirgus 101075.00 45508.6
Vidzemes tirgus 20028.00 6660.3
Āgenskalna tirgus 8433.00 5 663.00
Tirgus Latgale 2409.00 -
KOPĀ: 131945.00 57 831.90
Centrāltirgus apsaimniekojamās teritorijas sastāvā ietilpstošo objektu (skat. shēmu
pielikumā) platības norādītas tabulā zemāk:
Tabula Nr. 5 Centrāltirgus objektu platības, m2
Laukumi Zemes platība Ēku platība
Gogoļa laukums 3703.00 -
Nēģu laukums 4 950.00 -
Slēgtā teritorija 7 703.00 -
Rūpniecības preču tirgus 13055.00 5706.9
Zemnieku diennakts tirgus 1150.00 552.9
Ēkas un būves Ēku un būvju platība
Gaļas paviljons
pagrabs 4374.9
1. stāvs 4771.8
2. stāvs 444.8
3. stāvs 155.1
Piena paviljons
pagrabs 2308.0
1. stāvs 2470.6
Gastronomijas paviljons
pagrabs 2264.5
1. stāvs 2590.0
Dārzeņu paviljons
pagrabs 2268.4
1. stāvs 2615.8
Zivju paviljons
pagrabs 2462.8
1. stāvs 2816.1
2. stāvs 809.9
Spīķeri
Maskavas iela 1 3139.0
Spīķeru iela 2 1464.6
Pūpolu iela 7 1315.3
Pūpolu iela 5 1021.1
Starppaviljonu apbūve 4 409.0
12
Pamatkapitāla palielināšana ar mantisko ieguldījumu Ar Rīgas domes 18.12.2012. lēmumu Nr.5631 "Par Rīgas pašvaldības akciju
sabiedrības "Rīgas Centrāltirgus" īstenoto valsts pārvaldes uzdevumu un pašvaldības
komercdarbības veikšanai nepieciešamajiem Rīgas pilsētas pašvaldības nekustamajiem
īpašumiem" (prot. Nr.101, 32.§) pieņemts lēmums apstiprināt sekojošu Rīgas pašvaldībai
piederošu nekustamo īpašumu sarakstu, kurā nepieciešami Sabiedrības īstenoto valsts
pārvaldes uzdevumu un pašvaldības komercdarbības veikšanai:
1) Maskavas ielā 5, Rīgā kadastra Nr.0100 004 0008: zemesgabala (kopējā platība
2162 m2) daļa ārpus ielu sarkano līniju robežām, administratīvā ēka (kadastra
apzīmējums 0100 004 0008 001);
2) Bez adreses kadastra Nr.0100 004 0047: zemes kopējā platība 18 m2 (kadastra
apzīmējums 0100 004 0043);
3) Maskavas ielā 3, Rīgā kadastra Nr.0100 004 0009: zemesgabals (platība 2956 m2),
administratīvā ēka (kadastra apzīmējums 0100 004 0009 001), darbnīca (kadastra
apzīmējums 0100 004 0009 002), katlumāja (kadastra apzīmējums 0100 004 0009
003);
4) Bez adreses kadastra Nr.0100 004 0053: zemes kopējā platība 112 m2 (kadastra
apzīmējums 0100 004 0046);
5) Maskavas ielā, Nēģu ielā 7, Rīgā kadastra Nr.0100 004 0071: zemesgabala (kopējā
platība 61 050 m2) daļa ~ 56 419 m2 platībā ārpus Nēģu ielas un Pūpolu ielas
sarkanajām līnijām (~3653 m2) un dzelzceļa nodalījuma joslas (~978 m2),
kafejnīca (kadastra apzīmējums 0100 004 0071 010), gaļas tirdzniecības paviljons
(kadastra apzīmējums 0100 004 0071 053), tunelis (kadastra apzīmējums 0100 004
0071 058), piena tirdzniecības paviljons (kadastra apzīmējums 0100 004 0071
060), nojume (kadastra apzīmējums 0100 004 0071 061), gastronomijas
tirdzniecības paviljons (kadastra apzīmējums 0100 004 0071 063), tunelis
(kadastra apzīmējums 0100 004 0071 064), dārzeņu (sakņu) tirdzniecības paviljons
(kadastra apzīmējums 0100 004 0071 065), tunelis (kadastra apzīmējums 0100 004
0071 066), tunelis (kadastra apzīmējums 0100 004 0071 068), zivju tirdzniecības
paviljons (kadastra apzīmējums 0100 004 0071 074), sabiedriskā tualete (kadastra
apzīmējums 0100 004 0071 079), ar tirdzniecības paviljoniem (kadastra
apzīmējumi: 0100 004 0071 053; 0100 004 0071 060; 0100 004 0071 063; 0100
004 0071 065; 0100 004 0071 074) saistītās pazemes būves un telpu grupas;
6) Maskavas ielā 1, Rīgā kadastra Nr.0100 004 0072: zemesgabals (platība 1015 m2),
noliktava (kadastra apzīmējums 0100 004 0072 001);
7) Spīķeru ielā 2, Rīgā kadastra Nr.0100 004 0075: zemesgabals (platība 576 m2),
noliktava (kadastra apzīmējums 0100 004 0075 001);
8) Pūpolu ielā 7, Rīgā kadastra Nr.0100 004 0076: zemesgabals (platība 573 m2),
noliktava (tirdzniecības komplekss) (kadastra apzīmējums 0100 004 0076 001);
9) Nēģu ielā 7, Rīgā kadastra Nr.0100 004 0083: zemesgabals (platība 571 m2),
administratīvā ēka (biroju ēka) kadastra apzīmējums 0100 004 0083 009);
10) Brīvības ielā 90A, Rīgā kadastra Nr.0100 028 0055: zemesgabals (kopējā patība
20 028 m2), tirdzniecības paviljons (kadastra apzīmējums 0100 028 0055 001),
tirdzniecības paviljons (kadastra apzīmējums 0100 028 0055 002), saldētava
(kadastra apzīmējums 0100 028 0055 003), sardzes ēka (kadastra apzīmējums
0100 028 0055 026);
11) Nometņu ielā 64, Rīgā kadastra Nr.0100 057 0141: zemesgabals (platība 8929
m2), tirgus paviljons (kadastra apzīmējums 0100 057 0141 001), Āgenskalna
tirgus (kadastra apzīmējums 0100 057 0141 002), sardzes ēka (kadastra
apzīmējums 0100 057 0141 003), nojume (kadastra apzīmējums 0100 057 0141
004), kiosks (kadastra apzīmējums 0100 057 0141 005), noliktava (kadastra
apzīmējums 0100 057 0141 007), noliktava (kadastra apzīmējums 0100 057 0141
13
008), kiosks (kadastra apzīmējums 0100 057 0141 009), noliktava (kadastra
apzīmējums 0100 057 0141 010), garāža (kadastra apzīmējums 0100 057 0141
011), kioski (kadastra apzīmējumi: no 0100 057 0141 012 līdz 0100 057 0141
014), kafejnīca (kadastra apzīmējums 0100 057 0141 023), kafejnīca (kadastra
apzīmējums 0100 057 0141 024).
Ņemot vērā minēto Rīgas domes lēmumu, tuvākajos gados norādītos īpašumus kā
mantisko ieguldījumu plānots ieguldīt Sabiedrības pamatkapitālā.
Ar Rīgas domes 12.11.2013. lēmumu Nr.364 "Par Rīgas pilsētas pašvaldības
nekustamā īpašuma domājamo daļu ieguldīšanu Rīgas pašvaldības akciju sabiedrības "Rīgas
Centrāltirgus" pamatkapitālā" (prot. Nr.11, 31.§) nolemts ieguldīt Sabiedrības pamatkapitālā
kā mantisko ieguldījumu Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošās nekustamā īpašuma Brīvības
ielā 90B, Rīgā (kadastra Nr.01005280033), 59/206 domājamās daļas par Uzņēmumu reģistra
sarakstā iekļautā mantisko ieguldījuma vērtētāja noteikto vērtību.
14
3.2. Uzņēmuma organizatoriskā struktūra
Attēls Nr.2 Uzņēmuma organizatoriskā struktūra
* Uzņēmuma organizatoriskā struktūra apstiprināta ar Sabiedrības valdes 13.06.2013. lēmumu Nr.02-1/420 (Prot. Nr.27).
15
4. Uzņēmuma saimnieciskā darbība
4.1. Pakalpojumu apraksts un maksas
Sabiedrība sniedz šādus nomas pakalpojumus:
► tirdzniecības vietu noma, tirdzniecības platību noma, noliktavu (saldētavu) noma,
mazgātavas telpu noma, garderobes skapīšu noma, nekustamā īpašuma telpu
noma, zemes noma;
► termiņš atbilstoši nomas līguma veidam un tajā paredzētajam termiņam tiek
noteikts no 1 dienas – 1 gadam vai ilgāk; tirdzniecības vietu nomas līgumu
darbība tiek noteikta kalendārā gada ietvaros; nekustamo īpašumu noma tiek
veikta atbilstoši nekustamā īpašuma iznomāšanas un nekustamā īpašuma
nomāšanas kārtība, kas Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas
izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktajā kārtībā ir saskaņota ar Sabiedrības
akcionāru sapulci;
► nomas maksa atbilstoši tās tipam, izmantošanas veidam un platībai tiek noteikta ar
Sabiedrības valdes lēmumu:
► par tirdzniecības vietu, tekošo metru vai platības kvadrātmetru (lēmums par
tirdzniecības vietu un telpu nomas maksas cenrāža apstiprināšanu
kalendārajam gadam);
► par iznomātās telpas vai zemes kvadrātmetru (lēmums par nekustamā
īpašuma nomas maksas bāzes likmes noteikšanu kalandārajam gadam).
Nomas maksu noteikšanas stratēģija Pašlaik RCT nomas maksas nosaka atbilstoši iznomājamā objekta tipam, atrašanās
vietai un citiem objektīviem rādītājiem. Kā atskaites punkts nomas maksu noteikšanā tiek
izmantots NĪ ekspertu vērtējums par zemes un apbūves nomas maksu bāzes likmēm. Šīs bāzes
likmes norāda minimālo nomas maksu līmeni, kas, slēdzot nomas līgumus, ir jāievēro RCT.
4.2. Ilgtermiņa nomas saistības
RCT spēkā esošie ilgtermiņa nomas līgumi ar apakšnomniekiem apkopoti tabulā
zemāk.
Tabula Nr. 6 RCT ilgtermiņa nomas līgumi
Ēka/Teritorija Nomnieks Termiņš
Āgenskalna tirgus SIA "Roveks" 31.12.2014.
Piena paviljons SIA "Viaro" 31.12.2014.
Spīķeris Maskavas ielā 1 SIA "Mions Noma" 01.06.2015.
Gastronomijas paviljons SIA "Viaro" 31.12.2015.
Slēgtā teritorija SIA "KN UN partneri" 01.12.2018.
Gogoļa laukums SIA "Tirdzniecības nams Latgales
priekšpilsētā" 31.12.2020.
Starppaviljonu apbūve SIA "Reverse" 31.01.2045.
RPAS "Rīgas Centrāltirgus" pastāvīgi veic pārrunas ar ilgtermiņa nomniekiem un
atbilstošas tiesiskas darbības, par ilgtermiņa nomas līgumu nosacījumu ievērošanu un
iespējamu to pirmtermiņa pārtraukšanu, tādējādi maksimāli nodrošinātu RCT tiesiskās un
ekonomiskās intereses.
16
4.3. Apmeklētāju plūsmas analīze
Kopējais apmeklētāju skaits Rīgas Centrāltirgus aptuvenais aplēstais apmeklētāju skaits dienā ir 80-100 tūkst. (29-
36 milj. gadā). Novērots, ka pirmssvētku dienās apmeklētāju skaits var būtiski pārsniegt 100
tūkst. Biznesa plāna izstrādē par pamatu tika ņemta konservatīvā aplēse – 80 tūkst.
apmeklētāju dienā (29 milj. gadā).
Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju skaita būtiskas izmaiņas (kopējā skaita
samazināšanos), kas fiksētas 2011.gadā notikušajā tautas skaitīšanā, kā arī ievērojot
ekonomiskās emigrācijas tendences, Sabiedrība 2014.gadā plāno veikt pētījumu par
Centrāltirgus apmeklētēju aktuālā skaita noteikšanu. Esošie pieņēmumi par aptuveno
apmeklētāju skaitu ir balstīti uz agrāk veikta pētījuma pamata.
Apmeklētāju raksturojums 2013.gada februārī tika veikts pētījums, kurā aptaujāti 500 Rīgas un tās apkārtnes
iedzīvotāji (respondenti) par Rīgas Centrāltirgus apmeklēšanas paradumiem un vērtējumu.
Pētījumu īstenoja Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs "SKDS". Pētījuma rezultātā
tika novērotas šādas apmeklētāju tendences:
► Aptaujas dati liecina, ka kopumā RCT pēdējā gada laikā ir iegriezušies 81% Rīgas
un tās apkārtnes iedzīvotāju. RCT pircēju īpatsvars salīdzinājumā ar 2009.gadu ir
nedaudz samazinājies – šogad RCT ir iepirkušies 70% iedzīvotāju, savukārt
2009.gadā tie bija 78%.
► Neliels samazinājums vērojams arī regulāro klientu (iepērkas tirgū vismaz reizi
mēnesī) vidū. 2009.gadā vismaz reizi mēnesī RCT iepirkās 46% iedzīvotāju,
savukārt 2013.gadā 37% iedzīvotāju.
► Vērojama tendence - palielinoties iedzīvotāju vecumam, pieaug regulāro pircēju
īpatsvars.
► Lielākā daļa (~70%) RCT apmeklētāju vienā iepirkšanās reizē Rīgas Centrāltirgū
pavada vismaz stundu. Vairāk laika katrai iepirkšanās reizei atvēl tieši regulārie
RCT apmeklētāji.
► Gandrīz puse (43%) apmeklētāju vienā iepirkšanās reizē RCT, pērkot ikdienas un/
vai pārtikas preces, iztērē vairāk kā 10 Ls. 6-10 Ls vienā iepirkšanās reizē par
ikdienas un/ vai pārtikas precēm izdod trešdaļa apmeklētāju, savukārt mazāk kā 6
Ls atstāj 21% RCT apmeklētāju. Šie dati ir līdzīgi 2009.gada aptaujā iegūtajiem
rādītājiem.
► Iespēju apmeklēt RCT Zemnieku nakts tirgu ir izmantojuši 34% RCT
apmeklētāju. Aktīvāki RCT Zemnieku nakts tirgus apmeklētāji ir rīdzinieki,
cilvēki vecumā no 45 līdz 64 gadiem, kā arī tie, kuru mājsaimniecībā ir
automašīna.
► Analizējot datus par vispār pirktajām precēm, redzams, ka RCT pircēju intereses
un paradumi pēdējo gadu laikā nav būtiski mainījušies – joprojām pirktākās preču
kategorijas ir gaļa un gaļas izstrādājumi, kā arī saknes, augļi un dārzeņi. Šīs
produktu grupas RCT mēdz pirkt gandrīz 70% apmeklētāju. Nedaudz vairāk kā
puse apmeklētāju RCT mēdz pirkt zivis un zivju produkciju, savukārt pienu un
piena produkciju – katrs trešais. Salīdzinājumā ar 2009.gada rādītājiem, šogad
nedaudz ir samazinājies to apmeklētāju īpatsvars, kuri RCT pērk saknes, augļus
un dārzeņus, kā arī ziedus. Pārējās preču grupās statistiski nozīmīgas izmaiņas nav
novērojamas.
17
► Ja analizē izmaiņas visbiežāk pirkto preču sarakstā, tad, kaut arī kopumā visbiežāk
pirktās preces joprojām ir gaļa un gaļas izstrādājumi, saknes, augļi un dārzeņi, kā
arī zivis un zivju produkcija, tad, salīdzinājumā ar 2009.gadu, būtiski palielinājies
to apmeklētāju īpatsvars, kuri RCT visbiežāk mēdz pirkt zivis un zivju produkciju
(no 23% 2009.gadā uz 35% 2013.gadā), kā arī ir palielinājies pieprasījums pēc
gaļas un gaļas izstrādājumiem; toties pieprasījums pēc saknēm, augļiem un
dārzeņiem ir nedaudz samazinājies (no 51% 2009.gadā uz 43% 2013.gadā).
► Arī šogad lielākā daļa (71%) RCT apmeklētāju atbildējuši, ka mēdz apmeklēt
tirgu ar mērķi iegādāties Latvijā ražotas sezonas pārtikas preces. Ļoti bieži tie ir
tieši regulārie RCT apmeklētāji.
► Aptaujas dati liecina, ka gandrīz visi aptaujātie (85%) pēdējā gada laikā ir
pamanījuši kādas no Rīgas Centrāltirgus aktivitātēm. Īpaši vērīgi ir bijuši
regulārie RCT apmeklētāji.
► Kopumā visvairāk pamanītās aktivitātes ir rekonstrukcijas un labiekārtošanas
darbi RCT paviljonos un teritorijā, kā arī dažādi RCT teritorijā organizēti kultūras
pasākumi (šīs aktivitātes ir pamanījuši attiecīgi 54% un 53% aptaujāto; regulāro
apmeklētāju grupā rādītāji ir vēl augstāki ~80%).
► Ar RCT saistītās publikācijas presē un informāciju radio un TV ir pamanījusi
apmēram puse aptaujāto. To, ka RCT tiek pieminēts kulinārijas raidījumos, ir
pamanījusi ~1/3 respondentu. Gandrīz katrs ceturtais (24%) ir pamanījis OKartes
koncertu.
► RCT plašo Latvijas produktu klāstu ir novērtējuši 40% aptaujāto (regulāro
apmeklētāju vidū – 60%), bet gandrīz katrs piektais (19%) ir minējis, ka
palielinājies tirdzniecības vietu skaits. To, ka RCT ir uzlabojusies produktu
kvalitāte, atzinuši 17% iedzīvotāju.
► Savukārt katrs desmitais ir pamanījis jauno transporta iebraukšanas un kontroles
sistēmu. Viszemākais pamanīšanas biežums ir RCT medijiem - laikraksta
"Centrāltirgus vēstis" izdošanu pagaidām ir pamanījuši tikai 6%, bet jauno RCT
mājas lapu - 5% aptaujāto.
► Aplūkojot RCT vērtējumu dažādos tēla parametros, redzams, ka visaugstāk
novērtēta ir RCT atrašanās vieta – gandrīz visi respondenti (93%) piekrīt
apgalvojumam, ka RCT ir ērta atrašanās vieta.
► Pārliecinošs vairākums aptaujāto atzinuši iepirkšanos RCT kā pietiekami ērtu un
ātru (minējuši 78% aptaujāto); to, ka RCT piedāvā plašāku Latvijas produktu un
preču klāstu nekā citas tirdzniecības vietas, atzinuši 71% aptaujāto; RCT var
iepirkties lētāk nekā citur un Pēdējā gada laikā kļuvis ievērojami tīrāks un
sakoptāks kopumā piekrīt 69% Rīgas un tās apkārtnes iedzīvotāju.
► Izvēloties iepirkšanās vietas, Rīgas un tās apkārtnes iedzīvotājiem svarīgākie
aspekti ir viegla sasniedzamība, vietas tīrība un sakoptība, drošība, ērta atrašanās
vieta, iepirkšanās ērtums un ātrums, augsta apkalpošanas kultūra, plašs Latvijas
produktu un preču klāsts un lētāka iepirkšanās. Šie aspekti kopumā ir svarīgi
vidēji 90% iedzīvotāju.
► Nedaudz vairāk kā pusei (52%) ir svarīgi, lai iepirkšanās vieta būtu tāda, kurp
nedēļas nogalēs vai brīvdienās var doties kopā ar ģimeni un iepirkties. Mazāk
svarīgs aspekts, kurš tiek ņemts vērā, izvēloties iepirkšanās vietu, ir iespēja
kaulēties. Kopumā tas ir svarīgs 36% iedzīvotāju.
18
► Kaut arī lielākā daļa (66%) RCT apmeklētāju ir saskārušies ar kādu nepatīkamu
situāciju saistībā ar RCT pārdevējiem, tomēr kopš 2009.gada situācija ir
ievērojami uzlabojusies - gandrīz visu negatīvo faktoru minēšanas biežums ir
ievērojami mazāks. Joprojām apmeklētājiem visbiežāk nākas saskarties ar
nelegālas produkcijas piedāvājumiem, tomēr šis rādītājs no 56% 2009.gadā ir
samazinājies līdz 39% 2013.gada aptaujā. Ievērojami mazāks īpatsvars RCT
apmeklētāju sūdzas par pārdevēju nelaipnu attieksmi (33% 2009.gadā à 15%
2013.gadā) vai smēķēšanu darba vietā (34% à 21%).
► Biežāk minētie iemesli, kāpēc Rīgas un tās apkārtnes iedzīvotāji neiepērkas RCT
vai nedara to biežāk, ir "nav pa ceļam" (34%) un "grūti piebraukt/ novietot auto"
(27%). Ievērojami samazinājies ir to respondentu īpatsvars, kuri kā traucējošu
iemeslu min vides nesakārtotību vai drošības trūkumu.
4.4. Vēsturiskie finanšu dati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins RCT peļņas vai zaudējumu aprēķina rezultāti 2010. – 2012. gadam apkopoti nākamajā
tabulā.
Tabula Nr. 7 peļņas vai zaudējumu aprēķins 2010. – 2012. gadam, LVL
2010 2011 2012
IEŅĒMUMI 4 419 104 4 535 866 4 879 284
Centrāltirgus 3 915 477 4 016 920 4 327 854
Vidzemes tirgus 383 067 346 211 369 385
Āgenskalna tirgus 120 560 172 735 182 045
IZMAKSAS (3 592 393) (3 251 568) (3 838 788)
Personāla izmaksas (930 078) (897 565) (1 100 115)
Komunālie maksājumi (802 658) (756 629) (803 443)
Nolietojums (318 467) (362 685) (405 767)
Citas izmaksas (1 541 190) (1 224 689) (1 529 463)
BRUTO PEĻŅA 826 711 1 294 298 1 040 496
Administrācijas izmaksas (527 711) (537 423) (578 594)
Pārējie sabiedrības saimnieciskās darbības
ieņēmumi/(izmaksas) neto (16 672) (994 208) (19 188)
Procentu ieņēmumi/(izmaksas) neto 17 527 31 539 23 858
Nekustamā īpašuma nodoklis (156 247) (173 251) (154 905)
Uzņēmuma ienākuma nodoklis (27 685) (85 125) 85 001
NETO PEĻŅA 115 923 (464 170) 396 668
Bruto rentabilitāte 18,7% 28,5% 21,3%
Neto rentabilitāte 2,6% (10,2%) 8,1%
Salīdzinot 2010., 2011. un 2012.gadu, ir redzams, ka RCT kopējie ieņēmumi pieaug,
attiecīgi LVL 4,4 milj., LVL 4,5 milj. un LVL 4,8 milj. Tāpat ir saskatāms neto peļņas
pieaugums, izņemot 2011.gadu, kad peļnas rādītājus negatīvi ietekmēja AS "Latvijas
Krājbanka" maksātnespēja.
19
Bilance RCT bilances rādītāji 2010. – 2012. gadam apkopoti nākamajā tabulā.
Tabula Nr. 8 bilances rādītāji 2010. – 2012. gadam, LVL
2010 2011 2012
ILGTERMIŅA IEGULDĪJUMI 2 837 423 2 848 334 5 421 978
Nemateriālie ieguldījumi 367 269 297 325 230 977
Pamatlīdzekļi 2 470 154 2 551 009 5 122 399
Atliktā nodokļa aktīvs - - 68 602
APGROZĀMIE LĪDZEKĻI 1 263 095 762 790 938 531
Krājumi 52 330 40 935 39 206
Debitori 228 815 277 418 310 247
Nauda un tās ekvivalenti 981 950 444 437 589 078
KOPĀ AKTĪVS 4 100 518 3 611 124 6 360 509
PAŠU KAPITĀLS 3 565 348 3 101 009 5 885 489
Akciju kapitāls 2 472 829 2 472 829 4 815 634
Rezerves 39 418 39 249 84 256
Pārskata gada nesadalītā peļņa/(zaudējumi) 115 923 (464 170) 396 668
Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa 937 178 1 053 101 588 931
KREDITORI 535 170 510 115 475 020
Ilgtermiņa kreditori
Nākamo periodu ieņēmumi 27 400 - -
Citi ilgtermiņa kreditori - 16 399 -
Īstermiņa kreditori 507 770 493 716 475 020
KOPĀ PASĪVS 4 100 518 3 611 124 6 360 509
Līdz ar rentabilitātes uzlabošanos novērojams arī naudas līdzekļu pārpalikuma
pieaugums. RCT ir ļoti laba likviditātes situācija, jo apgrozāmie līdzekļi 2-3 reizes pārsniedz
īstermiņa kreditoru apjomu. Tāpat RCT nav ilgtermiņa kredītsaistību.
Kapitālieguldījumi RCT veiktie ieguldījumi NĪ 2010. – 2012. gadā apkopoti nākamajā tabulā.
Tabula Nr. 9 kapitālieguldījumi 2010. – 2012. gadā, LVL
2010 2011 2012
Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu iegāde 196 982 128 763 469 161
Ilgtermiņa ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos 106 170 140 268 161 942
KOPĀ IEGULDĪJUMI 303 152 269 031 631 103
20
5. Nozares apraksts Kaut gan RCT īsteno savu darbību teritorijā ar kultūrvēsturisku un sociālu nozīmi
neveicot pilnībā komerciālu funkciju, tomēr RCT darbojas un konkurē NĪ tirdzniecības nomas
tirgū, tādējādi vidēja termiņa stratēģijas definēšanai jāņem vērā nozares apstākļi un tendences.
5.1. Nozares apjoms Rīgā un RCT tirgus daļa
Mazumtirdzniecības situācija Rīgā Mazumtirdzniecības sektora attīstību Rīgā un Latvijā kopumā būtiski iespaidoja
ekonomiskā lejupslīde 2008. gadā. Sarūkošais ienākumu apjoms un augstais bezdarba līmenis
veicināja mazumtirdzniecības apgrozījuma kritumu par aptuveni 8% 2008. gadā un 29%
2009. gadā (CSB dati).
Mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījuma dati Rīgas statistiskajā reģionā par 2008.
un 2009. gadu, norāda uz nedaudz mazāku kritumu kā Latvijā kopumā – 25%. Rīgas reģions
2009. gadā veidoja aptuveni LVL 2 286 milj. jeb 60% no kopējā Latvijas mazumtirdzniecības
uzņēmumu apgrozījuma.
Konkurentu analīze Rīgā mazumtirdzniecības sektorā darbojas:
► tirgi;
► iepirkšanās centri un lielveikalu ķēdes;
► individuālie pārtikas un saimniecības preču veikali.
Rīgas teritorijā izvietoti 25 tirgus laukumi (t.sk., RCT pārvaldītie; sarakstu skat.
pielikumā Nr. 8.5.), tāpat vairāk kā 140 lielveikalu ķēžu veikali (Rimi, Maxima, IKI, Elvi) un
vairāk kā 9 iepirkšanās centri (Alfa, Spice, Mols, Galerija Centrs, Olympia, Domina, Barona
centrs, Galerija Rīga, Dole u.c.).
Ņemot vērā Rīgas Centrāltirgus izmēru un to, ka apmeklētāji ierodas tirgū veikt
salīdzinoši apjomīgus pirkumus, individuālie pārtikas un saimniecības preču veikali nav
uzskatāmi par tiešiem konkurentiem, jo to apmeklētāji pārsvarā iepērk konkrētu preci vai
produktu.
Konkurences kopējais raksturojums RCT darbībai pastāv divu veidu konkurence:
► konkurence par klientiem – nomniekiem, kas nodrošina RCT ieņēmumus. Ņemot vērā
tirgus teritoriju specifiku, par tiešiem konkurentiem šeit uzskatāmi faktiski tikai citi
tirgus laukumi Rīgā;
► konkurence par apmeklētājiem, kas nodrošina pieprasījumu pēc RCT tirdzniecības
platībām. Šajā gadījumā par konkurentiem uzskatāmi ne tikai citi tirgus laukumi, bet
arī iepirkšanās centri (lielveikalu ķēdes);
RCT konkurentu – iepirkšanās centru – salīdzinošie rādītāji norādīti tabulā zemāk.
Tabula Nr. 10 Mazumtirgotāju apgrozījuma dinamika (2008-2010)
Objekts Apmeklētāju skaits
gadā (milj.)
Kopējā telpu
platība (m2)
Apgrozījums
gadā(LVL/m2)
Origo 38,0* 35 300 2 274
Alfa 9,0 62 000 1 835
Galerija Centrs 8,7 23 800 1 780
Spice 7,7 77 000 1 967
Mols 4,0 32 800 n/d
Barona Centrs 3,8 7 500 3 137
Dole 2,9 17 000 n/d
21
Objekts Apmeklētāju skaits
gadā (milj.)
Kopējā telpu
platība (m2)
Apgrozījums
gadā(LVL/m2)
Stockmann n/d 11 000 3 146
Centrāltirgus 29,0 47 174 1 000-1 800**
Avots: publiski pieejamā informācija, RCT sniegtā informācija
Piezīmes: *Origo apmeklētāju skaitā ierēķināti arī Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
apmeklētāji.** RCT apgrozījums tiek rēķināts kopējai tirgus teritorijai
Salīdzinošā informācija norāda, ka RCT, neskaitot t/c Origo (kura apmeklētāji daļēji ir
arī dzelzceļa pasažieri), ir ievērojami lielāks apmeklētāju skaits nekā konkurentiem. Tāpat
tikai diviem konkurentiem – t/c Alfa un t/c Spice ir lielāka telpu platība, tomēr RCT papildus
telpu platībai ir arī ievērojamas atklātās tirdzniecības platības. Apgrozījuma salīdzinošais
rādītājs norāda, ka pašvaldības funkcijas pildīšana un kultūrvēsturiskās vides saglabāšana
ietekmē Centrāltirgus komerciālo potenciālu. Pieņemot, ka tirgus apmeklētājs vidēji tērē LVL
6-10 vienā apmeklējuma reizē, vidējais apgrozījums uz kopējo tirgus teritoriju ir zemāks nekā
salīdzinošais līmenis citiem tirdzniecības centriem Rīgā, it īpaši diviem tuvākajiem
tirdzniecības centriem.
Konkurentu ģeogrāfiskais izvietojums Galveno Rīgas Centrāltirgus konkurentu ģeogrāfiskais izvietojums norādīts attēlā
zemāk
Attēls Nr. 2. Tirdzniecības objektu izvietojums Rīgas pilsētas teritorijā.
Piezīme: shēmā norādīti lielākie Rimi un Maxima veikali
Konkurentu ģeogrāfiskais izvietojums norāda, ka galvenā to koncentrācija ir Rīgas
mikrorajonos, kur ir lielākais iedzīvotāju blīvums. Tādējādi, lai nezaudētu konkurences
priekšrocību, RCT ir jācenšas maksimāli nodrošināt ērtu piekļuvi apmeklētājiem ar
autotransportu, kas ļautu atsvērt priekšrocības ko sniedz iepirkšanās centri rajonos.
22
Ņemot vērā tirgus laukumu nozīmes mazināšanos un apmeklētāju migrāciju uz
tirdzniecības centriem vai lielveikaliem, lai pamatotu būtiskas investīcijas RCT objektu
renovācijā, ieteicams izveidot plānveida politika no RD, kas neatbalstītu mazo rajonu tirgus
laukumu attīstību, koncentrējot tirgus uzņēmējdarbību centralizēti RCT pārvaldītajos tirgos,
kuros tiktu veikti publiskie ieguldījumi.
Tirgus daļa Saskaņā ar CSB datiem, mazumtirdzniecības apgrozījums Rīgas statistiskajā reģionā
2009. gadā veidoja LVL 2 285 milj. Tādējādi aplēstā RCT tirgus daļa (pieņemot LVL 174-
290 milj. apgrozījumu) ir aptuveni 8-13%. Ņemot vērā tiešo konkurentu skaitu šāda tirgus
daļa norāda, ka RCT ir būtisks nozares pārstāvis.
5.2. Nozares tendences un to analīze
Vēsturiskās tendences Vēsturiskās mazumtirdzniecības nozares tendences redzamas tabulā zemāk:
Tabula Nr. 11 Mazumtirgotāju apgrozījuma dinamika (2008-2010)
Tirgotājs 2008. gads
(LVL milj.)
2009. gads
(LVL milj.)
2010. gads
(LVL milj.)
Izmaiņas, %
(09-10)
RIMI 451 404 392 -3%
Maxima 485 391 368 -4%
IKI 40 44 73 65%
AIBE 6,2 4,9 4,2 -13,7%
Prisma 10,9 12,2 13,6 11%
Sky 34 21,5 19,6 -9%
ELVI* 24 24 n/d -
RCT* 174 174 174 -
Avots: publiski pieejamā informācija
Piezīme: RCT un ELVI pieņemts aptuvenas skaitlis
Kopš 2008.gada visiem tirgotājiem ir krasi samazinājies apgrozījums. Lielākajiem
tirgus dalībniekiem, kas ir RIMI un Maxima, apgrozījums ir turpinājis lejupslīdi, kaut gan šī
lejupslīde ir būtiski mazāka, salīdzinājumā ar 2009. gadu. Tirgū izaugsme ir jauniem
dalībniekiem, kā Prisma un IKI, abiem kopš ienākšanas tirgū apgrozījums turpina augt.
Lielveikalam SKY, līdzīgi kā Rimi un Maxima, apgrozījums turpina kristies.
"IKI" ir pieplānojis tuvāko gadu laikā dubultot savu tirgus daļu. Kopš ienākšanas
Latvijas tirgū "IKI" ir attīstījies visstraujāk no visiem tirgotājiem un uz doto brīdi ieņem
stabilu trešo vietu Latvijas mazumtirdzniecības tirgū.
Prisma ir plānojusi tuvākajā laikā Rīgā atvērt vismaz 5 jaunus veikalus. Šajā procesā
plāno ieguldīt 10,5 -12,7 milj. LVL. Pašlaik Prisma ir atvērti divi veikali t/c "Domina" un t/c
"Riga Plaza".
Prognozējamās tendences nākotnē Līdz ar ekonomiskās situācijas stabilizēšanos un izaugsmes atgriešanos 2010. gadā, arī
mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums ir nostabilizējies un sācis uzrādīt nelielu
pieaugumu. CSB apkopotie dati par mazumtirdzniecības apgrozījumu liecina, ka sākot ar
2010. gada 3. ceturksni kopējais apgrozījums Latvijā sāka pieaugt (skatoties pret iepriekšējā
gada atbilstošo periodu). Saskaņā ar ekspertu prognozēm, 2011. gadā ir sagaidāms neliels
mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums arī gada griezumā.
Saskaņā ar Swedbank ekspertu prognozēm privātais patēriņš Latvijā varētu pieaugt par
2,9% 2012. gadā un 3,6% 2013. gadā (Swedbank ekonomikas apskats, Augusts 2011), kas
līdzīgā apmērā varētu atspoguļoties arī mazumtirdzniecībā. Arī turpmākais vidējā termiņa
23
mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums nav saigaidāms augstākā līmenī kā IKP
izaugsme.
Ņemot vērā, ka tirgus apmeklētāju pamata sociālā grupa ir ar salīdzinoši zemāku un
lēnāk augošu ieņēmumu līmeni, sagaidāms, ka vidējā termiņā konkurentu apgrozījuma
pieaugums būs straujāks, tādējādi samazinot RCT tirgus daļu.
5.3. Salīdzinošie ārvalstu piemēri
Galvaspilsētu lielākie tirgi Baltijā
Tabula Nr. 2 Tirgus laukumi Baltijas galvaspilsētās Tirgus Pilsēta Preces Tips Platība Darba laiks
RPAS Rīgas
Centrāltirgus Rīga, Latvija Pārtika, nepārtika,
Atvērta tipa ar
paviljoniem 7,2 ha 7–18
AS Keskturg Tallina, Igaunija Pārtika, nepārtika Atvērta tipa ar
paviljoniem -
p-s 7-17
sv 7-16
UAB Kalvariju Turgus Viļņa, Lietuva Pārtika nepārtika Atvērta tipa ar
paviljoniem 3,5 ha o-sv 7– 16
Hales Turgus
(UAB "Tugvos") Viļņa, Lietuva Pārtika nepārtika
Aizvērta tipa, viss
vienā telpā 8400 m2 p-s 7- 18
sv 7–15
Avots: publiski pieejamā informācija
UAB Kalvariju Turgus 2009 gadā uzsāka tirgus rekonstrukciju kura paredz paviljonu
atjaunošanu un vairāk tirdzniecības vietu uzstādīšanu. Kā piemērs tam ir jauna zivju
paviljona, kā arī paplašināt esošos paviljonus. Klientu vajadzībām ir plānots uzcelt jaunu
divstāvīgu autostāvvietu ar vismaz 440 vietām. Kopējās plānotās projekta izmaksas ir 50
miljoni litu (10,2 milj. latu). Tirgus atrodas pilsētas centrā.
Hales Turgus, viens no vecākajiem Baltijas tirgiem tika rekonstruēts 2006. - 2008.
gadā (informācija nāk no neoficiāliem avotiem un atšķiras). Tirgus ēkas rekonstrukcija sākās
2002.gadā. Rekonstrukcijas izmaksas bija 30 miljoni litu (6,2 milj. latu) Tirgus ir vienā
paviljonā kurš ir 8600 m2. Informācija par platību ir aptuvena un atšķiras dažādos avotos. Šis
tirgus nodrošina aptuveni 600 darba vietas. Ir autostāvvieta ar 150 vietām. Tirgus atrodas
vecpilsētā. Kopš 2002.gada tirgu pārvalda UAB "Tugva" kas no pašvaldības nomā zemi un
ēkas. Ņemot vērā to, ka Lietuva PPP projektos sāka iesaistīties vienīgi 2009. gadā, šis nav
uzskatāms par PPP veida projektu, tomēr šī pieredze norāda uz sekmīgu publiskā un privātā
sektora sadarbību tirgus teritorijas rekonstrukcijā un apsaimniekošanā.
Tirgi Eiropā
Stokholma: Östermalms Saluhall ► Viens paviljons, higiēnas nolūkos visa darbība notiek iekšā;
► paviljona vidū atrodas kafejnīcas un restorāni, kur ēdiens tiek pagatavots klienta
klātbūtnē;
► apmeklētājiem ir iespēja arī novērot pārstrādes procesu (kafijas pupiņu pārstrādi,
gaļas griešanu, šokolādes gatavošanu utt.)
► galvenais uzsvars tiek likts uz pārtikas kvalitāti un katra pārdevēja uzdevums ir
detalizēti informēt pircēju par produkciju nevis uzbāzīgi pārdot savu produkciju;
Darba laiki: Pirmd.-Ceturd. 9:30 – 20:00; Piekt. 9:30 – 18:30; Svētd: 9:30 – 16:00;
Sestdienās nestrādā.
Tirgus pieder Stokholmas pašvaldībai un lai gan tam nav piešķirts aizsargājama
objekta statuss, tas tiek atzīts par kulturāli svarīgu objektu. Būtiski partnerības vai attīstības
projekti nav plānoti.
Helsinki: Hakaniemen Kauppahalli
24
► Tirgus sastāv no diviem stāviem – pirmajā stāvā ir galvenokārt pārtikas produkti
(38 veikali), savukārt, otrajā ir izvietoti rokdarbi un suvenīri (30 veikali);
► sezonas laikā tiek veidots āra tirgus, kur var iegādāties svaigus dārzeņus un
sezonālos produktus;
► tirgus piedāvā ne tikai vietējo pārtiku, bet arī afrikāņu, tuvo austrumu, indiešu un
āziešu pārtikas produktus;
► tā kā tirgus ir celts bijušā strādnieku rajonā, to vairumā lieto vietējie iedzīvotāji
nevis tūristi, tādēļ cenas nav pārlieku augstas;
► tirgus ļoti uzsver savu zaļo/eko ievirzienu;
► lai piesaistītu klientus, tirgus vadība mēdz organizēt kulturālos pasākumus.
Darba laiki: Pirmd. – Piektd: 8-18, Sestdien: 8-16; Svētdien nestrādā.
Tirgus pieder Helsinku pašvaldībai un nekāda būtiska informācija par sadarbību ar
privātajām kompānijām nav atrodama.
Florence: San Lorenzo Mercato Centrale ► Tirgus ir izvietots vienā galvenajā paviljonā (pārtikas tirdzniecība tika pārcelts uz
iekštelpām, lai saglabātu produktu svaigumu), bet apkārt tam tirgotāji ir
izvietojuši savus kioskus (pārdod drēbes, suvenīrus);
► galvenokārt tiek realizēta vietējā produkcija: vīns, siers, pasta;
► tirgus un tā apkārtne ir slavena ar daudziem āra pasākumiem – brīvdienu svētkiem
septembrī (Rificolona), āra teātriem, lai uzlabotu tirgus un apkārtējā rajona
popularitāti. Tādēļ to galvenokārt apmeklē tūristi.
Darba laiki: Pirmd.-Sestd.: 7:00 – 14:00. Dažkārt arī strādā sestdienu pēcpusdienās.
Barselona: Mercant de la Boquiria ► Izvietots vienā paviljonā, kur paviljona vidū ir izvietoti restorāni, savukārt, tiem
apkārt tiek pārdoti visa veida pārtikas produkti;
► tirgus ir sasniedzis savu augsto kvalitāti (atzīts par vienu no pasaules labākajiem
pārtikas tirgiem), sadarbojoties ar vairākām privātkompānijām. Starp partneriem ir
augstas kvalitātes konditorijas izstrādājumu kompānijas, restorāni, augļu audzētāji
utt.
Darba laiki: Pirmd. – Sestd.: 8:00 – 20:00
Tirgu pārvalda no tirgotājiem ievēlēta asociācija. Tirgus sadarbojas ar Barselonas
pašvaldību, veidojot projektus par tirgus darbības uzlabošanu visā Vidusjūras reģionā.
PPP projekti ES, kas ir saistībā ar mazumtirdzniecību Rietumeiropas ES valstīs plaši izplatīta forma publiskas nozīmes objektu attīstīšanā
vai rekonstrukcijā ir privātā partnera piesaiste, izmantojot publiskās un privātās partnerības
(PPP) principus. Kultūrvēsturiski nozīmīgiem objektiem, kam ir komercdarbības potenciāls,
privātā partnera iesaiste parasti norisinās, ka privātais partneris veic ieguldījumus objektu
renovācijā un uz noteiktu termiņu pārņem objektu apsaimniekošanā, iegūstot tiesības uz
komercieņēmumiem no objekta apsaimniekošanas.
Šāds modelis rada priekšrocības pašvaldībai, jo privātajam partnerim ir iespējas veikt
efektīvāku apsaimniekošanu, kā arī privātā sektora uzņēmums ir mazākā mērā ierobežots ar
normatīvo regulējumu.
Ņemot vērā iespējamo tālāku RCT objektu attīstību (Āgenskalna vai Vidzemes tirgus)
izmantojot PPP modeli, zemāk apkopota informācija par PPP projektiem, kas saistāmi ar
mazumtirdzniecības sektoru.
► Beļģija, projekta nosaukums, Arēna. Projekta ietvaros tika izveidota dzīvojamā
zona ar vairākiem iepirkšanās punktiem vecu baraku teritorijā.
► Čehija, projekta nosaukums, Autoosta Trebič. Projekta ietvaros plānots uzbūvēt
jaunu autoostu, kurā būtu apvienota ar liela izmēra iepirkšanās centru.
25
► Francija, projekta nosaukums, Le Mans Station. Projekta ietvaros tikai uzbūvēts
25 000 sēdvietu liels stadions, kurā ietilpst pārtikas mazumtirdzniecības veikali un
viesnīcas.
► Ļubļanā, bija paredzēts PPP projekta ietvaros uzbūvēt 8 ha lielu iepirkšanās
centru. Finansiālu apstākļu dēļ šis projekts ir apstājies.
5.4. Normatīvo aktu vide
RPAS "Rīgas Centrāltirgus" darbības tiesiskā regulējuma apraksts
un vispārīgie normatīvie akti Pamatojoties uz Rīgas domes 1994.gada 13.maija lēmumu Nr.263 un 1994.gada
20.decembra lēmumu Nr.754 Centrāltirgus apsaimniekošanai tika dibināta Rīgas
pašvaldības akciju sabiedrība "Rīgas Centrāltirgus" (turpmāk – Kapitālsabiedrība).
Kapitālsabiedrības darbības mērķis saskaņā ar statūtiem, kas apstiprināti ar Rīgas domes
1995.gada 21.februāra lēmumu Nr.1105, bija izveidot vienotu valsts nozīmes
daudzfunkcionālu tirdzniecības un apkalpes centru teritorijā, kuru ierobežo Rīgas pilsētas
kanāls, Daugavas krastmala, Turgeņeva iela un Gogoļa iela, veicot Rīgas domes noteiktos
pasākumus privātā kapitāla piesaistīšanai
Rīgas pašvaldības akciju sabiedrība "Rīgas Centrāltirgus" kā kapitālsabiedrības
darbības mērķis saistībā ar pašvaldības autonomo funkciju izpildi atbilstoši Rīgas domes
01.03.2011. saistošo noteikumu Nr.114 "Rīgas pilsētas pašvaldības nolikums" 3.pielikuma 8.punktam ir – kultūras un tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanas sekmēšana,
dalība kultūrvēsturisko objektu, kā arī kultūras infrastruktūras uzturēšanā un attīstīšanā,
saimnieciskās darbības veicināšana, racionāla un lietderīga pašvaldības nekustamā īpašuma
pārvaldīšana un apsaimniekošana, publiskas personas komercdarbību veikšana nozarē, kurā
pastāv dabiskais monopols, tādējādi nodrošinot sabiedrībai attiecīgo pakalpojumu pieejamību,
un kurā infrastruktūras attīstībai nepieciešami lieli kapitālieguldījumi.
Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 15.panta pirmās daļas 10.punktu pašvaldības
funkcija ir sekmēt saimniecisko darbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā, rūpēties par
bezdarba samazināšanu.
Ar likuma "Par pašvaldībām" 15.panta pirmās daļas 5.punktu Rīgas pilsētas
pašvaldībai deleģēta autonomā funkcija – rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras
vērtību saglabāšanu. Ievērojot Rīgas domes 28.10.2008. lēmumu Nr.4349 "Par atteikumu
nodot privatizācijai Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošās Rīgas pašvaldības akciju
sabiedrības "Rīgas Centrāltirgus" akcijas" un Rīgas domes 09.11.2010. lēmumu Nr.2212
"Par Rīgas pilsētas pašvaldības veiktās komercdarbības atbilstību Valsts pārvaldes
iekārtas likumam", minētā funkcija ir uzskatāma par vienu no pamatojumiem Rīgas pilsētas
pašvaldības komercdarbībai, proti, dalībai RCT.
Kapitālsabiedrība kā tirgus pārvaldītājs apsaimnieko tirgus teritoriju, tirdzniecības
ēkas un aprīkojumu un atbild par Ministru kabineta 2010. gada 12. maija noteikumos
Nr.440 "Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un
tirdzniecības organizēšanas kārtību" noteiktās tirgus pārvaldīšanas, apsaimniekošanas un
tirdzniecības organizatoriskās kārtības ievērošanu.
Kapitālsabiedrībai būtu jāveic visas nepieciešamās darbības, lai sakārtotu (gan
juridiski, gan faktiski) tās apsaimniekošanā nodotos nekustamos īpašumus, veidojot
kvalitatīvu tirgus vidi gan tirgotājiem, gan pircējiem. RCT akcionāru sapulce jau ir lēmusi
(03.03.2011. protokols Nr.2) konceptuāli atbalstīt RCT valdes darbības Eiropas Savienības
finansējuma programmu piesaistīšanai Centrāltirgus tirdzniecības paviljonu rekonstrukcijai.
Ņemot vērā Centrāltirgus kultūrvēsturisko nozīmi un stratēģiski izdevīgo atrašanās
vietu, Centrāltirgus būtu jāattīsta par iecienītu tūrisma objektu. Tāpat būtu svarīga tradicionālo
kultūras vērtību popularizēšana tirgus teritorijā, kas veicinātu gan tūrisma attīstību, gan tautas
jaunradi. Atbilstoši RCT 19.10.2010. akcionāru sapulcē lemtajam (protokols Nr.4) RCT būtu
26
jāveicina Latvijā ražotās (tajā skaitā ekoloģiskās) produkcijas tirdzniecība, tādējādi sekmējot
arī zemnieku un zvejnieku saimniecību, mazo un vidējo komersantu saimniecisko darbību gan
pašvaldībā, gan valstī kopumā.
Centrāltirgus teritorijai, pamatojoties uz Rīgas domes 1996.gada 11.jūnija lēmumu
Nr.3345, Rīgas domes 1998.gada 27.janvāra lēmumu Nr.5516 un Rīgas domes 2009.gada
16.jūnija lēmumu Nr.5418, noteikts tirgus statuss, kuru atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada
12.maija noteikumiem Nr.440 "Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar
pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību" apsaimnieko RPAS "Rīgas Centrāltirgus".
Atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas
novēršanas likuma prasībām ir izstrādāta un ar RCT akcionāru sapulci 04.02.2013. saskaņota
(protokols Nr.2) RCT nekustamā īpašuma iznomāšanas un nekustamā īpašuma nomāšanas
kārtība, kas nosaka Sabiedrībai piederošo un no Rīgas domes iznomāto nekustamo īpašumu –
ēku, būvju, nedzīvojamo telpu un zemes gabalu vai to daļu – turpmākās iznomāšanas kārtību
un kārtību, kādā Sabiedrība saņem nomas lietošanā no trešajām personām (no Rīgas domes
nekustamos īpašumus nomā Rīgas domes noteiktajā kārtībā) nekustamos īpašumus – ēkas,
būves, nedzīvojamās telpas un zemes gabalus vai to daļas.
No 2013.gada 1.janvāra stājušies spēkā grozījumi likumā "Par nodokļiem un
nodevām", kas skar skaidras naudas ierobežojumus darījumos ar fiziskām personām un
kapitālsabiedrībām. Tika samazināts slieksnis, sasniedzot kuru, ir nepieciešams deklarēt
skaidrā naudā veiktos darījumus no 3000 uz 1000 latiem, kā arī samazināts slieksnis,
sasniedzot kuru, nedrīkst veikt darījumus skaidrā naudā no 10000 latiem uz 5000 latiem.
Savukārt likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30.panta pirmās daļas 2. teikums
nosaka, ka nodokļu maksātājiem, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie
komersanti, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz Ls 5 000
(neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās).
Tādējādi juridiskai personai, fiziskai personai, kura ir individuālais komersants, kā arī
fiziskai personai, kura ir reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības
veicēja, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz Ls 5 000, neatkarīgi
no tā, kādā laika periodā darījums notiek. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30.panta
pirmajā un l.1daļā noteiktais ierobežojums nodokļu maksātājiem veikt skaidrā naudā darījumu
ar vienu darījuma partneri, neatkarīgi no tā, kādā laika periodā darījums notiek. Likuma "Par
nodokļiem un nodevām" normas neliedz veikt darījumus, kas pārsniedz 5 000 latu, bet gan
vienīgi paredz ierobežojumu veikt šādus darījumus skaidrā naudā. Darījumu, kas pārsniedz 5
000 latu, ir jāveic, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus.
Sabiedrībai, veicot tirgus teritoriju pārvaldīšanu, lielākā naudas aprite ir saistīta ar
skaidras naudas ieņēmumiem no maksas par iznomātajām tirdzniecības vietām, kas tiek
iznomātas uz tirdzniecības vietu nomas līgumu, tirdzniecības vietu nomas abonementu –
līgumu un tirdzniecības vietas nomas dienas apmaksas pamata, izsniedzot pretī elektronisko
kases aparāta čeku.
Lielākā skaidras naudas aprite tirgū, ņemot vērā lauksaimniecības produktu ražošanas
sezonalitāti, ir novērojama no aprīļa līdz decembrim, kad vietējie ražotāji (lauksaimnieki)
aktīvi ved uz tirgu pārdot pašu saražot produkciju.
Tirdzniecības vietu nomas līgumi tiek slēgti ar darbības termiņu no viena mēneša līdz
12 mēnešiem. Savukārt tirdzniecības vietu nomas abonementi – līgumi tiek slēgti ar apmaksu
par 15 vai 30 dienām. Tirdzniecības vietas nomas dienas apmaksu veic tie nomnieki, kuri
savu produkciju ved pārdot uz tirgu neregulāri. Daudzi no nomniekiem vienlaicīgi slēdz
vairākus tirdzniecības vietu nomas līgumus, tirdzniecības vietu nomas abonentus – līgumus
un nekustamā īpašuma nomas līgumus. Tā kā naudas aprite par preču iegādi tirgū norit vienīgi
skaidrā naudā, nomnieki par iznomātajām tirdzniecības vietām un telpām norēķinus ar
Sabiedrību pamatā veic skaidrā naudā Sabiedrības kasē. Bezskaidras naudas norēķini ar
Sabiedrību daudziem nomniekiem ir apgrūtinājums. Tirdzniecība, piemēram, Zemnieku nakts
tirgū vai arī Zemnieku diennakts tirgū, notiek nakts laikā.
27
Pēc 2004.gada 22.janvāra grozījumiem likumā "Par tabakas izstrādājumu
ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu" likuma 7.panta otrās daļas
6.punkts nosaka tabakas izstrādājumu realizācijas aizliegumu teritorijās, kurām noteiktā
kārtībā piešķirts tirgus statuss.
Esošā likuma norma ir objektīvi nepamatota un ierobežojoša pret tabakas
mazumtirdzniecību teritorijas, kurām piešķirts tirgus statuss, lai gan šīs teritorijas atrodas
vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos ar pārējiem preču
mazumtirdzniecības dalībniekiem. Likuma norma, kas paredz minētos ierobežojumus, paredz
atšķirīgu attieksmi pret šīm personām.
Vēsturiski tirgi tika izveidoti pilsētu centros, kur var veikt tirdzniecību tirgotāji gan no
attiecīgās pilsētas, gan no citām pilsētām un novadiem. Ņemot vērā šo aspektu, tirgi vienmēr
pulcējuši lielu tirgus apmeklētāju un tirgotāju skaitu. Tirgus apmeklētāji atbilstoši savām
vajadzībām un ienākumiem vēlas iegādāties dažāda veida preces, kas nepieciešamas sadzīvei,
piemēram, pārtikas un nepārtikas preces, t.sk., arī tabakas izstrādājumus, kuru tirdzniecības
noteikumi tiek pastiprināti ar normatīvo aktu prasībām. LR normatīvajos aktos ir noteiktas
vairākas speciālās normas, kuras komersantam ir jāizpilda, lai tas iegūtu tiesības nodarboties
ar tabakas izstrādājumu tirdzniecību. Atceļot tabakas izstrādājumu tirdzniecības aizliegumu
tirgos, komersanti, kuri saņemtu tiesības veikt tirdzniecību ar tabakas izstrādājumiem,
tirdzniecības licences saglabāšanai, būtu motivēti ievērot normatīvo aktu prasības attiecībā uz
tabakas izstrādājumu tirdzniecību, kā arī, lai nodrošinātu veselīgu konkurenci, informēt
tiesībsargājošās institūcijas par šo normu neievērošanu no negodprātīgu komersantu puses.
Latvijas Republikas likumi:
RCT darbība pakļauta vispārējiem LR likumiem, kā likums "Par pašvaldībām",
"Komerclikums", "Publisko iepirkumu likums" (skat., detalizētu sarakstu Pielikumā).
Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi:
1. Ministru kabineta 2010.gada 12.maija noteikumos Nr.440 "Noteikumi par
tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību".
2. Ministru kabineta 30.03.2010. noteikumi Nr.311 "Noteikumi par valsts vai
pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu skaitu, padomes un valdes locekļa, pašvaldības
kapitāla daļu turētāja pārstāvja un atbildīgā darbinieka atlīdzību".
Rīgas domes saistošie noteikumi:
Rīgas domes 13.05.1994. lēmums Nr.263.
1. Rīgas domes 20.12.1994. lēmums Nr.754.
2. Rīgas domes 11.06.1996. lēmums Nr.3345.
3. Rīgas domes 27.01.1998. lēmums Nr.5516.
4. Rīgas domes 27.09.2005. saistošie noteikumi Nr.17 "Rīgas pilsētas pašvaldības
nolikums".
5. Rīgas domes 16.06.2009. lēmums Nr.5418.
6. Rīgas domes 28.10.2008. lēmums Nr.4349 "Par atteikumu nodot privatizācijai
Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošās Rīgas pašvaldības akciju sabiedrības "Rīgas
Centrāltirgus" akcijas".
7. Rīgas domes 09.11.2010. lēmums Nr.2212 "Par Rīgas pilsētas pašvaldības veiktās
komercdarbības atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likumam".
Tirdzniecības darbību reglamentējošie normatīvie akti Latvijas Republikas likumi:
27.02.1997. likums "Par mērījumu vienotību".
18.03.1999. likums "Patērētāju tiesību aizsardzības likums".
28
Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi:
Ministru kabineta 18.05.1999. noteikumi Nr.178 "Kārtība, kādā norādāmas preču un
pakalpojumu cenas".
Ministru kabineta 09.01.2007. noteikumi Nr.40 "Noteikumi par valsts metroloģiskajai
kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu".
Ministru kabineta 07.03.2006. noteikumi Nr.180 "Neautomātisko svaru atbilstības
novērtēšanas noteikumi".
Ministru kabineta 12.05.2010. noteikumi Nr.440 "Noteikumi par tirdzniecības
veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību".
Sanitāro prasību normatīvie akti Pārtikas un veterinārās uzraudzības nodrošināšanu pārtikas apritē reglamentē ļoti liels
daudzums Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas, izdoti ārējie normatīvie akti (skat.
Pielikumu). Papildus šiem normatīvajiem aktiem tirdzniecībā ar pārtikas produktiem
jāievēro arī Pārtikas un veterinārā dienesta izdotie rīkojumi un instrukcijas.
Normatīvie akti, kas regulē darbības ar nekustamo īpašumu Normatīvie akti, kas regulē darbības ar nekustamo īpašumu – īpašuma, valdījuma un
lietošanas tiesību nostiprināšanu, ieguldīšanu pamatkapitālā, celtniecību, nomu, atsavināšanu:
Latvijas Republikas likumi:
1. 28.01.1937. likums "Civillikums".
2. 22.12.1937. likums "Zemesgrāmatu likums".
3. 14.10.1998. likums "Civilprocesa likums" .
4. 20.11.1991. likums "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās".
5. 07.07.1992. likums "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma
ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību".
6. 12.02.1992. likums "Par kultūras pieminekļu aizsardzību".
7. 10.08.1995. likums "Būvniecības likums".
8. 29.03.1995. likums "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to
nostiprināšanu zemesgrāmatās".
9. 19.05.1994. likums "Par pašvaldībām".
10. 19.07.1995. likums "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas
izšķērdēšanas novēršanu".
11. 30.01.1997. likums "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās".
12. 05.02.1997. likums "Aizsargjoslu likums".
13. 04.06.1997. likums "Par nekustamā īpašuma nodokli".
14. 22.05.2002. likums "Teritorijas plānošanas likums" .
15. 26.09.2002. likums "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un
kapitālsabiedrībām".
16. 31.10.2002. likums "Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums".
17. 31.10.2002. likums "Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums" (no
01.01.2011. Publiskas personas mantas atsavināšanas likums).
18. 29.05.2003. likums "Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības
likums".
19. 01.12.2005. likums "Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums".
20. 14.09.2006. likums "Zemes ierīcības likums".
Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi:
1. Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumi Nr.112 "Vispārīgie
būvnoteikumi";
2. Ministru kabineta 2010.gada 23.februāra noteikumi Nr.193 "Kadastra objekta
reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi";
29
3. Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1602 "Noteikumi par
nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikāciju".
4. Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumi Nr.495 "Likuma "Par nekustamā
īpašuma nodokli" normu piemērošanas kārtība".
5. Ministru kabineta 2004.gada 8.marta noteikumi Nr.127 "Rīgas vēsturiskā centra
saglabāšanas un aizsardzības noteikumi".
Rīgas domes saistošie noteikumi:
1. Rīgas domes 20.12.2005. saistošie noteikumi Nr.34 "Rīgas teritorijas
izmantošanas un apbūves noteikumi";
2. Rīgas domes 01.07.2003. saistošie noteikumi Nr.48 "Īslaicīgas lietošanas būvju –
tirdzniecības kiosku un paviljonu, sezonas terašu un nojumju izvietošanas un ekspluatācijas
noteikumi".
Secinājumi RCT darbība ir pakļauta dažāda veida normatīvo aktu regulējumam, kas aptver gan
tiešās tirdzniecības darbības regulējumu, gan ar paša uzņēmuma darbību. Normatīvo aktu
vides analīzes rezultātā secināms, ka RCT atrodas salīdzinoši nevienlīdzīgā situācijā pret
tiešajiem konkurentiem – tirdzniecības centriem un lielveikaliem, šādu aspektu dēļ:
► RCT ir jāpilda publiskā funkcija, tādējādi uzņēmums nevar rīkoties ar nekustamo
īpašumu pilnīgi komerciālos nolūkos;
► RCT tirdzniecības nodrošināšanai kā tirgum ir papildus regulējums (MK 440.,
12.05.2010.), kas specifiski nosaka tirdzniecības organizēšanas kārtību un
saskaņošanu ar pašvaldību;
► lielākajai daļai objektu RCT apsaimniekotā NĪ sastāvā ir piešķirts valsts kultūras
pieminekļa statuss, kas ierobežo uzņēmuma iespējas veikt būtiskas izmaiņas teritorijas
apbūvē.
5.5. Citas nozares īpatnības
Ņemot vērā Latvijas klimatiskos apstākļus RCT apsaimniekoto tirgus teritoriju darbībā
ir novērojama izteikta sezonalitāte. Vasaras sezonā (aprīlis – septembris) ļoti intensīva sakņu,
dārzeņu un augļu tirdzniecība notiek atklātajās tirgus teritorijās apkārt paviljoniem, tādējādi
radot nepilnu platību noslodzi paviljonos. Ziemas sezonā (oktobris – marts) tirdzniecība
faktiski notiek tikai iekštelpās, ļoti blīvi aizpildot paviljonu tirdzniecības platības. Tāpat ir
novērojamas sezonālās pieprasījuma svārstības dažādām produktu grupām, piemēram, ziemas
sezonā ir izteikti paaugstināts pieprasījums pēc citrusaugļiem.
Tā kā pašlaik tirdzniecības vietu izcenojumos šīs tendences netiek ņemtas vērā
(noteiktā maksa ir nemainīga), nākotnē būtu vēlams ieviest diferencētus tarifus ziemas un
vasaras sezonā, kā arī apsvērt iespēju diferencēt tarifu pa preču grupām atkarībā no to
sezonālā pieprasījuma.
30
6. Uzņēmuma attīstības stratēģija
6.1. Stratēģijas izstrādes pamatnostādnes
RCT vidēja termiņa stratēģija izstrādāta uz šādām pamatnostādnēm par uzņēmuma
esošajām stiprajām un vājajām pusēm, iespējām un draudiem (skat. tabulu zemāk).
Tabula Nr. 3 RCT SVID analīze
Stiprās puses Vājās puses
► RCT ir ļoti nozīmīgs tirdzniecības objekts
Rīgas pilsētā ar izdevīgu ģeogrāfisko
novietojumu, plašāko tirdzniecības teritoriju
un ļoti apjomīgu apmeklētāju plūsmu;
► tirgū pieejamā produkcija ir ar zemāku cenu,
kā konkurentiem;
► RCT ir ļoti stabila finanšu situācija,
uzņēmumam ir likviditātes rezerve un nav
ilgtermiņa saistību ar kredītiestādēm;
► RCT ir būtiski lielāka produktu, it īpaši
pārtikas, izvēle kā konkurentiem un unikāls
produktu izvietojuma princips;
► tirgus sniedz personīgu kontaktu starp
pircēju un pārdevēju, kas nav sastopams
lielveikalos.
► RCT teritorijas. ēku, būvju un
inženierinfrastruktūras pašreizējais stāvoklis
ir neapmierinošs, atsevišķos gadījumos pat
pirmsavārijas stāvoklī;
► Tirgus pašlaik nenodrošina pietiekamu
komforta līmeni salīdzinājumā ar
konkurentiem, it īpaši klientiem, kas dodas
uz tirgu ar autotransportu.
► pašreizējais tirgus produktu izvietojums ir
haotisks un netiek pilnībā ievērots dalījums
pa paviljoniem.
► RCT darbību un attīstību ierobežo noslēgtie
ilgtermiņa nomas līgumi, kuru termiņš
atsevišķiem objektiem sasniedz 2045. gadu;
► uz klientiem netiek pilnībā pārdalītas
komunālo pakalpojumu izmaksas skaitītāju
trūkuma dēļ;
► uzņēmuma vadības mainība politiskās
situācijas ietekmē, kā rezultātā trūkst
stratēģisko risinājumu plānveidības, nav
apstiprināta vienota telpiskās attīstības vīzija;
► lielāka normatīvo aktu regulējošā ietekme
salīdzinājumā ar konkurentiem;
► nepārdomātas pašvaldības politikas rezultātā
ir izveidojusies nevajadzīga konkurence.
Iespējas Draudi
► Pilnīga tirgus teritorijas un ēku renovācija,
novēršot esošos piekļuves, drošības un vides
trūkumus, bet saglabājot kultūrvēsturisko un
sociālo vidi.
► produktu novietojuma reorganizācija un
zonējuma nodrošināšana ar tarifu politikas
palīdzību;
► zemnieku kooperatīvu pārstāvniecības
veicināšana tirgū;
► aktīvas mārketinga kampaņas īstenošana un
ārvalstu tūristu plūsmas piesaistīšana;
► juridisko apgrūtinājumu samazināšana,
neslēdzot ilgtermiņa līgumus pēc esošo
termiņa beigām;
► sabiedriskā transporta galapunktu (it īpaši
maršruta taksometru) pārplānošana,
apvienojot ar Rīgas Starptautisko autoostu.
► privātā partnera piesaiste atsevišķu objektu
apsaimniekošanā.
► Tirgus apmeklētāju skaita un pirktspējas
kritums salīdzinoši lielā vidējā vecuma dēļ;
► nepietiekams valsts (pašvaldības) atbalsts
rekonstrukcijas programmas realizēšanai, kā
rezultātā programma var tikt izpildīta
nepilnīgi;
► apmeklētāju plūsmas migrācija pie
konkurentiem periodos, kad tiks intensīvi
veikti remontdarbi;
► ilgtermiņa nomnieku nesadarbošanās ar RCT
rekonstrukcijas programmas realizēšanā;
► tirdzniecības normatīvā regulējuma
pastiprināšana, kas neļautu saglabāt
tradicionālo tirgus darbību.
31
6.2. Uzņēmuma misija, vīzija un vērtības
Vīzija Rīgas Centrāltirgum kļūt par Latvijas iedzīvotāju un ārvalstu tūristu iecienītu un
apmeklētu vietu, kurā cilvēkiem ir iespējams ne tikai ērti un patīkami iepirkties un
socializēties, bet arī baudīt tradicionālās kultūras vērtības un kultūrvēsturiskos objektus Rīgas
pilsētas centrā. Kļūt par vietu, kur saglabāta un nodrošināta tikai tirgū pieejama unikāla
tirdzniecības pieredze, vieta, kurā iespējams iegādāties Latvijas zemnieku, amatnieku un
mājražotāju preces.
Misija Efektīva un finansiāli ilgtspējīga tirgus apsaimniekošana, saglabājot tirgu kā vietēji un
starptautiski atpazīstamu unikālu iepirkšanās un socializēšanās vietu priekš tirgus
apmeklētājiem.
Vērtības ► Sabiedrības apsaimniekotie tirgi ir atvērti, pieejami un sasniedzami.
► Tirgus ir drošs gan tā vides, gan pieejamās pārtikas un produktu ziņā.
► Tirgus ir unikāls kultūrvēsturiskais mantojums arhitektūras, tirdzniecības vietu
plašuma un produktu izkārtojuma veidolā.
► Tirgus nodrošina tikai tirgū sastopamu personisku saskarsmi starp pircēju un
pārdevēju.
6.3. Kopējais stratēģiskais ietvars
RCT turpmākā darbība un attīstība pamatojas uz pamatprincipu, ka RCT daļēji saglabā
nekomerciālu funkciju, un neizmanto tam nodoto nekustamo īpašumu kā pilnībā komerciālu
objektu.
Tas nozīmē, ka uzņēmuma kopējā darbības stratēģijā ir jāievēro ierobežojumi, ko rada
pašvaldības publiskās funkcijas pildīšana, kas liedz sasniegt pilnīgu komerciālā potenciāla
realizēšanu un peļņas maksimizēšanu, piemēram, transformējot tirgus platības cita veida
komercplatībās, kā biroju vai dzīvojamās ēkas, daudzstāvu autostāvvietas utt.
Plānots, ka RCT stratēģiskā attīstība norisināsies atbilstoši zemāk uzskaitītajām
stratēģiskajām prioritātēm:
► Nekustamā īpašuma apsaimniekošana un sakārtošana – prioritāte, kas
saistāma ar tirgus (ēku, būvju, laukumu) īpašumu rekonstrukciju un renovāciju,
kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, izmantojot Sabiedrības finanšu resursus,
ES un citu pieejamo finansējuma programmu līdzfinansējumu.
► Klientu apmierinātības paaugstināšana – prioritāte, kas saistāma ar komforta
un sakārtotas vides nodrošināšanu gan tirgus tiešajiem klientiem – nomniekiem,
gan tirgus apmeklētājiem (pircējiem, tūristiem).
► Drošas vides nodrošināšana – prioritāte, kas saistāma ar pārtikas preču drošas
aprites, sanitāro un higiēnas normu nodrošināšanu apsaimniekoto tirgus teritorijās,
noziedzības risku mazināšana.
► Publiskā tēla veidošana – prioritāte, kas saistāma ar RCT kopējā tēla veidošanu
un komunicēšana sabiedrībā.
► Ietekmes uz vidi mazināšana – prioritāte, kas saistāma ar vides piesārņojuma un
nelietderīgi tērētu resursu samazināšanu.
► Tūrisma attīstīšana Centrāltirgū – prioritāte, kas saistāma ar Centrāltirgus
atpazīstamības veicināšanu gan starptautiskā, gan vietējā mērogā.
► Finanšu rādītāju uzlabošana – prioritāte, kas saistāma ar RPAS "Rīgas
Centrāltirgus" darbības efektivitātes paaugstināšana.
32
6.3.1. Prioritāte: "NĪ apsaimniekošana un sakārtošana"
Stratēģisko prioritāti "NĪ apsaimniekošana un sakārtošana" plānots realizēt atbilstoši
šādam darbu plānam:
Tabula Nr.4
Gads Objekts Projekts
2014
Kanālmala Rekonstrukcijas projekta izstrāde
Rūpniecības preču
tirgus
Autostāvvietas izveide, tirdzniecības vietu samazināšana
Gaļas paviljons Saldētavu izbūve
Zivju paviljons Saldētavu izbūve
Piena paviljons Pilna tehniskā ekspertīze
Gastronomijas pav. Pilna tehniskā ekspertīze
Sakņu paviljons Pilna tehniskā ekspertīze
Zivju paviljons Pilna tehniskā ekspertīze
Gaļas paviljons Pilna tehniskā ekspertīze
Atklātā teritorija Seguma rekonstrukcijas projekta izstrāde
RCT Spīķeri Fasāžu un jumtu rekonstrukcijas projektu izstrāde (5
gab.), atzinums + ekspertīze
Vidzemes tirgus Zemes un ēku ieguldīšana RCT pamatkapitālā
Piena paviljons Nomas līguma izbeigšana ar ilgtermiņa nomnieku un
pārņemšana RCT apsaimniekošanā
Gastronomijas
paviljons
Nomas līguma izbeigšana ar ilgtermiņa nomnieku un
pārņemšana RCT apsaimniekošanā
2015
Kanālmala Rekonstrukcijas projekta darbi
Zivju paviljons Rekonstrukcijas projekta izstrāde
Gaļas paviljons Rekonstrukcijas projekta izstrāde
Āgenskalna tirgus Zemes un ēku ieguldīšana RCT pamatkapitālā
Vidzemes tirgus Attīstības plāna izstrāde un apstiprināšana
Rūpniecības preču
tirgus
Attīstības plāna izstrāde un apstiprināšana
2016
Gastronomijas pav. Rekonstrukcijas projekta izstrāde
Piena paviljons Rekonstrukcijas projekta izstrāde
Atklātā teritorija Seguma rekonstrukcijas 1.kārtas īstenošana
Gaļas paviljons Paviljona rekonstrukcijas projekta 1.kārtas īstenošana
Āgenskalna tirgus Attīstības plāna izstrāde un apstiprināšana
Slēgtā teritorija Attīstības plāna izstrāde un apstiprināšana
2017
Piena paviljons Rekonstrukcijas projekta 1.kārtas īstenošana
Atklātā teritorija Seguma rekonstrukcijas 2.kārtas īstenošana
2018
Gastronomijas pav. Rekonstrukcijas projekta 1.kārtas īstenošana
Slēgtā teritorija Rekonstrukcijas projekta izstrāde
Kopējās teritorijas telpiskās attīstības vīzijas izstrāde 2011. gada 24. augustā RCT organizēja publisku pasākumu, kurā tika uzsākta
diskusija par turpmāko Rīgas Centrāltirgus attīstību un iespējamo tirgus ēku rekonstrukcijas
plānu. Lai RCT sekmīgi realizētu stratēģisko prioritāti "NĪ apsaimniekošana un sakārtošana",
nepieciešams turpināt iesākto diskusiju un, pieaicinot attiecīgus ekspertus, izstrādāt kopēju
tirgus teritorijas telpiskās attīstības vīziju, kas kalpotu par pamatu tālākai tirgus ēku un
laukumu rekonstrukcijas realizēšanai.
33
Telpiskās attīstības vīzija tiktu plānota saistībā ar pieguļošo teritoriju attīstību:
► jāparedz tirgus cieša saikne ar īstenoto Spīķeru kvartāla revitalizācijas projektu
(starp Turgeņeva un Maskavas ielām), kas radītu vienmērīgu tirgus teritorijā un
šajā kvartālā esošo Spīķeru attīstību;
► tirgus teritorijas attīstībai vajadzētu būt saskaņotai ar Rīgas Starptautiskās
autoostas stratēģisko attīstību.
Rekonstrukcijas darbu veikšana Rekonstrukcijas darbu plāns kultūrvēsturisko pieminekļu – Centrāltirgus tirdzniecības
paviljonu, rekonstrukcijai, saglabāšanai, vides sakārtošanai ietver šādus darbus:
► paviljonu pilna būvekspertīze;
► paviljonu konstrukciju labošana;
► metāla konstrukciju apstrāde ar ugunsdrošu krāsu;
► grīdas seguma nomaiņa;
► saldētavu izbūve pagrabstāvos;
► āra teritoriju seguma nomaiņa;
► kanālmalas rekonstrukcija;
► un tml.
Tirgus paviljonu un ēku attīstības koncepcija Nepieciešams rekonstruēt Gaļas, Piena, Gastronomijas, Sakņu un Zivju paviljonus,
pagrabstāvu zem paviljoniem 2 ha platībā, starppaviljonu apbūve un noliktavu spīķeru
apbūve:
► paviljonu grupai kā galvenā tiks izvirzīta ēku fasāžu (t.sk. jumtu ) atbilstību to
vēsturiskajam veidolam. Tiks veikta starppaviljonu apbūves
renovācija/rekonstrukcija, jo esošajai nav kultūrvēsturiskas vērtības un atsevišķas
tās daļas neiederas tirgus paviljona apbūvē.
► Paviljonu rekonstrukcijas darbu apjomos paredzēts iekļaut:
► Paviljonu konstrukciju labošanu;
► Jumta seguma nomaiņu;
► Logu nomaiņu piecos paviljonos;
► Inženierkomunikāciju renovāciju;
► Jaunas apkures un kondicionēšanas sistēmas izveidi;
► Paviljonu fasāžu remontu un siltināšanu;
► Zaļās enerģijas (saules bateriju) un energoefektivitātes pasākumu ieviešanu.
► tiks veikta pagrabu labiekārtošana un attīstīšana.
► noliktavu spīķeru apbūves modernizācija, pielāgojot to spīķeru apbūvei starp
Maskavas, Krasta un Turgeņeva ielām, kas pašlaik tiek sakārtota un ir
pietuvinājusies to vēsturiskajam veidolam.
Atklāto teritoriju un tirgus ielu pārbūve Tiks veikta "Atklātās teritorijas" atjaunošana, kas sastāv no tirgus laukuma ar
tirdzniecības galdiem, nojumēm (kioski starp Gaļas paviljonu un Nēģu ielas spīķeriem) un
atklātām tirdzniecības vietām zem nojumēm "Slēgtajā teritorijā", "Nēģu laukumā".
► Rekonstrukcijas darbu apjomos paredzēts iekļaut:
► Rīgas Centrāltirgus laukuma seguma atjaunošanu;
► Video novērošanas sistēmas uzstādīšanu;
► Saskaņota dizaina un vienota stila tirdzniecības nojumju uzstādīšanu.
► "Slēgtās teritorijas", "Atklātās teritorijas" un "Nēģu laukuma" kiosku ēku
demontāža.
► Tiks veikta piegādes un apkalpojošā transporta plūsmu optimizācija, sakārtojot
ielu tīklu un piekļuves iespējas katram no objektiem/būvēm. Pārējiem objektiem
plūsma tiks optimizēta, nosakot ierobežotu piegādes/apkopes laiku.
34
► Gājēju drošākai Maskavas ielas (tramvaja sliežu ceļa) šķērsošanai virzienā uz
Daugavmalu, Spīķeru ielas galā paredzēts izveidot "gulošā policista" veida gājēju
pāreju ar iesegumu esošo tramvaja sliežu līmenī.
Jaunu pakalpojumu ieviešana Centrāltirgū Papildus NĪ objektu renovācijai, Centrāltirgus teritorijas attīstībā plānotas šādas
potenciālas darbības:
► kvalitatīvu ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšana, kas ļautu papildus piesaistīt
gan apkārtējo biroju ēku darbiniekus, gan ārvalstu tūristus;
► RCT informācijas centra un muzeja izveide;
► veicināt kopīgas identitātes elementu ieviešanu tirgotājiem, kas reprezentē RCT,
piemēram, iepirkuma maisiņi ar ar RCT logo;
► Rūpniecības preču tirgus rekonstrukcijas rezultātā varētu tikt iegūta
daudzfunkcionāla apbūve, kas nodrošinātu piedāvājumu biroju telpām, ēdināšanas
pakalpojumus, viesnīcas pakalpojumus un tml..
Vidzemes tirgus attīstības koncepcija ► Atbilstoši Rīgas domes lēmumam 2014.gadā Vidzemes tirgu plānots ieguldīt
RPAS "Rīgas Centrāltirgus" pamatkapitālā.
► Ņemot vērā, ka Vidzemes tirgus ir skaidri nodalāms RCT objekts, kā arī izvērtējot
esošo tirgus rentabilitāti un tirgus platības atbilstību tirdzniecības funkcijai, šī
tirgus apsaimniekošanai 2015.gadā saskaņā ar Vidzemes tirgus attīstības plānu
varētu tikt piesaistīts stratēģisks partneruzņēmums.
► Šāda apsaimniekošanas modeļa pielietošana spētu labāk nodrošināt nedaudz
atšķirīgu Vidzemes tirgus attīstību no Centrāltirgus, kā, piemēram, izteikti vienota
tirdzniecības noformējuma ieviešana visā tirgus teritorijā saglabājot tradicionālo
zonējumu. Vienlaicīgi varētu efektīvāk izmantot nelietderīgi izmantoto tirgus
platību, ieviešot tirgū jaunas funkcijas, piemēram, izklaides vai kultūras objektus.
Tādējādi tirgum tiktu piesaistīti jauni apmeklētāji un nodrošināta rentabla darbība.
► Svarīga Vidzemes tirgus attīstības koncepcijas sastāvdaļa ir šobrīd slēgtā Gaļas
paviljona rekonstrukcija, atjaunojot tā arhitektūras vērtību un reālu darbību.
Rūpniecības preču tirgus attīstības koncepcija ► Stratēģiskās prioritātes ietvaros tiks sakārtota Rūpniecības preču tirgus teritorija.
► 2014.gadā, ierīkojot autostāvvietu, Rūpniecības preču tirgus teritorijā plānots
samazināt tirdzniecības vietu skaitu.
► 2015.gadā plānots paplašināt autostāvvietu, izstrādāt un apstiprināt Rūpniecības
preču tirgus teritorijas attīstības plānu.
► Īstenojot teritorijas attīstības plānu, Rūpniecības preču tirgus teritorijas
atjaunošanas darbos iecerēts piesaistīt privātu partneri, kas visas rekonstrukcijas
investīcijas varētu veikt par saviem līdzekļiem, nodrošinot RPAS "Rīgas
Centrāltirgus" stabilus ieņēmumus un samazinot visus izdevumus, kas līdz šim
bijuši saistīti ar Rūpniecības preču tirgus teritorijas apsaimniekošanu un
uzturēšanu.
Āgenskalna tirgus attīstības koncepcija ► 2014.gadā saistībā ar Āgenskalna tirgus ēkas Rīgā, Nometņu ielā 64, fasādes
rekonstrukciju plānots izstrādāt pieteikumu projektam Eiropas Ekonomiskās
zonas (EEZ) finanšu instrumenta līdzfinansējuma piesaistei pēc programmas
"Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunošana" aktivitātē "Kultūras,
jo īpaši koka un jūgendstila, mantojuma saglabāšana mazo grantu shēmas
ietvaros" Āgenskalna tirgus ēku rekonstrukcijai.
35
► 2015.gadā Āgenskalna tirgus zemes un ēkas tiek plānots ieguldīt RCT
pamatkapitālā.
► 2016.gadā plānots izstrādāt un apstiprināt Āgenskalna tirgus attīstības plānu.
► Esošais apakšnomas līgums noslēdzas 2014. gada 31. decembrī. Līdz ar ko,
atkarībā no turpmākiem RCT un akcionāru sapulces lēmumiem, RCT ir iespējas
pilnvērtīgi veikt tirgus rekonstrukciju un tālāku apsaimniekošanu bez nomas
līgumu saistību ierobežojumiem.
► Ņemot vērā, ka Āgenskalna tirgus struktūra ļauj to nodot vienam nomniekam, šī
tirgus rekonstrukcija un tālāka apsaimniekošana nākotnē varētu tikt realizēta
piesaistot partneruzņēmumu no privātā sektora. Āgenskalna tirgus līdzīgi kā
Vidzemes tirgus tiktu attīstīts kā nišas tirgus.
Juridisko jautājumu sakārtošana Jāturpjna darbs pie juridisko jautājumu sakārtošanas:
► esošo ilgtermiņa apakšnomnieku līgumsaistību sakārtošana, neveicot atkārtotu
apakšnomnieku līgumu slēgšanu pēc esošo termiņa beigām;
► iespēju gadījumā pārtraukt ilgtermiņa līgumus pirms termiņa, pārņemt Piena un
Gastronomijas paviljonu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.
► NĪ tiesiskā statusa sakārtošana:
► patvaļīgās būvniecības novēršana, inventarizācijas aktu atjaunošana
atbilstoši esošajai situācijai;
► iespējama RCT apsaimniekoto īpašumu ieguldīšana uzņēmuma
pamatkapitālā;
► pagaidu ēku termiņu pārbaude un prettiesiski saglabātās pagaidu apbūves
nojaukšana.
Prioritātes realizēšanas pamatprincipi Nākotnē veicot plānotos darbus attiecībā uz investīciju programmas realizāciju, RCT
rīkosies saskaņā ar šādiem pamatprincipiem:
► Virzība uz preču sortimenta un tirdzniecības vides sakārtotību, izmantojot tarifu
politiku un klientu atlasi.
► Tirgus unikalitātes saglabāšana – neveikt izmaiņas vēsturiskajā produktu
izvietojuma principā pa paviljoniem, un nodrošināt pašlaik tirgū nopērkamo preču
grupu pieejamību arī nākotnē.
► Rekonstrukcijas gaitā nodrošinot nepārtrauktu tirdzniecības procesu, pēc iespējas
īstenot pārdomātu esošo nomnieku migrāciju – neveikt esošās laukumu apbūves
demontāžu pirms tiek nodrošināta vieta, uz kuru pārvākties.
► Tirdzniecība un komercdarbība saglabājas kā prioritārais telpu un teritoriju
aizpildīšanas segments, tirgus teritorija netiek speciāli pielāgota un aizpildīta ar
kultūras objektiem.
6.3.2. Prioritāte "Klientu apmierinātības paaugstināšana"
Šī stratēģiskā prioritāte attiecināma ne tikai uz RCT kā NĪ apsaimniekotāja tiešajiem
klientiem – telpu un tirdzniecības vietu nomniekiem, bet arī tirgus klientiem – apmeklētājiem.
Īstenojamie darbi prioritātes realizēšanai vidējā termiņā:
► Apmierinātības celšana saistībā ar:
► tirgus ēku, tehnisko telpu un laukumu rekonstrukciju;
► zonējuma pārkārtošanu un apmeklētāju labāku informētību.
► Iespējama lielāko tirgotāju (nomnieku) regulāru sapulču organizēšana, kurā tiktu
diskutēts par nomniekiem aktuālajiem jautājumiem, ar laiku, iespējams, šādām
sapulcēm dodot iespēju piedalīties atsevišķu RCT lēmumu pieņemšanā.
36
► Nomas maksu un tarifu pilnvērtīgas metodoloģijas izstrāde, kas ņemtu vērā
sezonalitātes un atsevišķu preču un produktu grupu īpatnības, tādējādi pielāgojot
nomas maksājumus tirgotāju ieņēmumiem.
► Intensīvi veikt autostāvvietu skaita palielinājumu, piemēram, rūpniecības preču
tirgus teritorijā.
6.3.3. Prioritāte "Drošas vides nodrošināšana"
Šīs stratēģiskās prioritātes realizācija veicama galvenokārt RCT apsardzes dienesta
sadarbībā ar Rīgas pilsētas pašvaldības policiju, Valsts policiju un Valsts ieņēmumu dienestu.
Īstenojamie atbalsta pasākumi nākotnē:
► profilaktisko pasākumu turpināšana – pārbaudes, apgaitas utt. Papildus kontroles
pirms tirgotājam tiek izsniegta atļauja veikt tirdzniecības teritorijā, kas
nodrošinātu pilnīgāku sanitāro normu un tirdzniecības noteikumu ievērošanu.
Papildus tam, drošības sajūtu apmeklētājiem plānots pavairot ar skaidri
atšķiramām un pamanāmām Centrāltirgus dabinieku formām, kas radītu iespaidu,
ka atbildīgie darbinieki pastāvīgi uzrauga tirgus darbību;
► videonovērošanas sistēmas ierīkošana;
► izmaiņu ierosināšana normatīvajā regulējumā, kas pieļautu akcīzes (it īpaši
tabakas) izstrādājumu tirdzniecību tirgus teritorijā, samazinot pieprasījumu pēc
nelegālās produkcijas;
► turpināt pilnveidot uzveidoto autotransporta caurlaižu sistēmu.
Īstenoto atbalsta pasākumu rezultātā nepieciešams tirgus teritorijā nodrošināt drošu
vidi, tirdzniecības noteikumu, sanitāro normu un drošas pārtikas aprites prasību ievērošanu.
6.3.4. Prioritāte "Publiskā tēla veidošana"
Lai realizētu stratēģisko prioritāti – veidotu pozitīvu RCT sabiedrisko tēlu RCT ir
apstiprināta Mārketinga un komunikācijas stratēģijas 2013. – 2015.gadam. Katru gadu, ņemot
vērā šo stratēģiju, tiek apstiprināts Mārketinga un komunikācijas pasākumu plāns
kalendārajam gadam.
RCT 5 tirdzniecības paviljonu ansamblis vedio Rīgas Centrāltirgus kultūrvēsturisko
vērtību, kas atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā, veido ar Rīgas vecpilsētu vienu veselumu. RCT
kultūrvēsturiskā vērtība ir viens no centrālajiem aspektiem Mārketinga un komunikācijas
stratēģijas īstenošanas periodā, kas attieksies arī uz diviem valstiski un starptautiski svarīgiem
pasākumiem – 2014.gadā Rīga būs Eiropas Kultūras galvaspilsēta, savukārt Latvija 2015.gada
pirmajā pusē būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts.
Mārketinga un komunikācijas stratēģijas uzdevumi ir:
► Veicināt pēc iespējas plašāku Rīgas iedzīvotāju un viesu, it īpaši RCT klientu,
informētību par RCT un tā sniegtajiem pakalpojumiem;
► Iesaistīt Rīgas iedzīvotājus un RCT apmeklētājus RCT sniegto pakalpojumu
uzlabošanas procesā;
► Veicināt Rīgas iedzīvotāju, RCT klientu, pozitīvu attieksmi un uzticēšanos RCT
sniegtajiem pakalpojumiem;
► Izglītot Rīgas iedzīvotājus, RCT klientus, par RCT kompetencē esošajiem
jautājumiem (kvalitatīvu pārtiku, veselīgu un kvalitatīvu ēdienu pagatavošanu,
tirdzniecības aktualitātēm);
► Veicināt plašsaziņas līdzekļu informētību un izpratni par RCT darbu un tā
darbības aktualitātēm;
► Nodrošināt aktuālu (t.sk. sezonālu), saprotamu un pēc iespējas pilnīgāku
informāciju ikvienam klientam, tādējādi palielinot izpratni un pozitīvu attieksmi
RCT (tostarp attiecībā uz RCT panākto vides pilnveidošanā un tās drošības
nodrošināšanā, kā arī par RCT finansiālo situāciju);
► Paaugstināt RCT atpazīstamību un prestižu;
37
► Veicināt kultūras un izglītojošo pasākumu īstenošanu RCT teritorijā (t.sk. tos
sasaistot ar nacionāla, vietēja un Eiropas Savienības mēroga pasākumiem);
► Īstenot slow living un slow food pasākumus RCT, tādejādi pastiprinot un
akcentējot RCT unikalitāti.
► Izveidot, uzturēt un pilnveidot efektīgu un darboties spējīgu mārketinga un
komunikācijas platformu, sasniedzot stratēģijā identificētās mērķauditorijas un
izvirzītos mērķus, tādējādi uzlabojot RCT sniegto pakalpojumu kvalitāti;
► Sagatavot un sniegt aktuālu, kvalitatīvu informāciju, kas nodrošinātu
mērķauditoriju informētību un izglītotību, kā arī iesaistīšanos RCT organizētajos
pasākumos un atbalstītu produktu un preču iegādi RCT.
Šobrīd tiek veiktas sekojošas mārketinga un komunikāciju aktivitātes:
1. Kā būtisks komunikatīvais aspekts. veidojot dialogu ar sabiedrību, tiek akcentēta
RCT sociālā funkcija:
► regulāra sabiedrības informēšana par iespējām RCT iegādāties Latvijā ražotu
kvalitatīvu svaigu, sezonai atbilstošu produkciju;
► informācija par RCT darbības rezultātiem un jaunumiem;
► RCT kā tirdzniecības vietas pieejamība (centrs);
► RCT kā vieta, kurā iespējams iepirkties dažādiem sociālajiem slāņiem.
2. RCT kā kultūraktīva un sociāli aktīva vide:
► regulāra latviešu tradicionālo kultūras vērtību popularizēšana: latviešu gadskārtu
svētku (Līgo, Ziemassvētki, Meteņi u.c.) svinēšana;
► tradicionālās mākslas dienas RCT;
► RCT kā pievilcīga vieta mākslas un dokumentālo filmu piefilmējumiem;
► dažādas citas sociālās aktivitātes (mākslas projekti, foto izstādes un utt.);
► būtiska nozīme RCT tēla veidošanā ārpus Latvijas robežām ir ārvalstu televīzijām.
3. RCT kā kultūrvēsturiska vide. RCT ir nozīmīga daļa no UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā
iekļautās vietas Rīgas vēsturiskajā centrā, tādēļ RCT mārketinga un komunikācijas pasākumi
ir vērsti uz šī aspekta popularizēšanu, lai piesaistītu ne tikai ārvalstu tūristus, bet arī visus
Latvijas iedzīvotājus apmeklēt Rīgas Centrāltirgu.
Svarīgākie informācijas kanāli: televīzijas, t.sk., RCT radījums TV3 "Garšīgi
dzīvojam!", radio, laikraksti, žurnāli, eociālie mediji (twitter.com, facebook.com), RCT mājas
lapa, RCT avīze .
Īstenojamie darbi prioritātes realizēšanai vidējā termiņā:
► Turpināt regulāri informēt sabiedrību par RCT aktualitātēm, būtiski palielināt
informācijas apjomu, kas saistīts ar Latvijā ražotās produkcijas pieejamību RCT,
stiprināt RCT konkurētspēju ar lielveikalu ķēdēm, informēt sabiedrību par
priekšrocībām, kāpēc par iepirkšanās vietu izvēlēties tieši RCT.
► Turpināt latviešu tradicionālo kultūras vērtību popularizēšanu, īpaši akcentējot ,
interaktivitāti, t.i., apmeklētāju iespēju iesaistīties svētku svinēšanas rituālos un
tradīcijās ar mērķi piesaistīt ģimenes RCT kā jau ierastai un atpazīstamai atpūtas
vietai.
► Nodrošināt, veicināt un attīstīt visa veida sociālos pasākumus kā aktivitātes ar
noteiktu regularitāti, tādejādi stiprinot RCT kā kultūraktīvu vidi.
► Īpaši pievērst uzmanību un aktivizēt "sabiedriskās diskusijas" kā komunikatīvo
formu. Turpināt jau iesākto sabiedrisko diskusiju ciklu par RCT kā būtisku
kultūrvēsturisku mantojumu, sagatavot sabiedrisko domu Eiropas struktūrfondu
līdzekļu piesaistes nepieciešamībai.
► Informācijas kanālu izmantošanā īpaši orientēties uz medijiem, kas piedāvā
interaktīvas iespējas, kā arī turpināt izmantot tradicionālos medijus.
► Īstenot pasākumus Zemnieku kooperācijas veidošanā (sadarbībā ar reģionālajiem
medijiem un zemnieku sabiedriskām organizācijām).
38
► Aicināt slēgt sadarbības līgumus ar Rīgas restorānu servisa uzņēmumu
īpašniekiem un pavāriem par RCT iegādāto produktu izmantošanu ēdienu
pagatavošanā.
6.3.5. Prioritāte "Ietekmes uz vidi mazināšana"
Īstenojamie darbi prioritātes realizēšanai vidējā termiņā:
► Rekonstrukcijas ietvaros – siltināšana, energoefektivitāte (t.sk. saules bateriju
izmantošana), atkritumu šķirošana un otrreizējā pārstrāde;
► Ekoloģiskās pārtikas tirdzniecības stimulēšana. Turpināt sadarbību ar Latvijas
novadu lauksaimniekiem, lai stimulēt viņus atvērt savas ražotās produkcijas
tirdzniecības stendus Rīgas Centrāltirgū;
► Notekūdeņu sistēmas pilnveidošana;
► Inovatīvu produktu tirdzniecības veicināšana.
6.3.6. Prioritāte: "Tūrisma attīstīšana Centrāltirgū"
RCT ir senākais un lielākais Rīgas tirgus, kas atrodas Rīgas pilsētas centrā un ir kļuvis
par iecienītu iepirkšanās vietu, kas piesaista ne tikai Latvijas iedzīvotājus, bet arī ārvalstu
tūristus, jo ir viens no lielākajiem Eiropas pilsētu centru tirgus laukumiem ar senām
tradīcijām, kas meklē iespējas apvienot tirgus kultūrvēsturisko mantojumu ar mūsdienu
kultūras aktivitātēm, tādēļ RCT kļuvis par neatņemamu tūrisma ceļvežos norādītu apskates
objektu.
Ņemot vērā, ka Latvija kopumā tūrisma nozari ir izvirzījusi kā prioritāru un pasākumi
šīs nozares ietvaros ir lielā mērā saistīti ar RCT īstenotajām funkcijām, tādēļ, izstrādājot
stratēģiju, tiek izvērtētas RCT iespējas sniegt individualizētus pakalpojumus, tai skaitā
īstenojot sociāli atbildīga uzņēmuma darbības principus, vienlaicīgi sekmējot sabiedrības
veselību, vides aizsardzību un vides drošību.
Izvērtējot RCT kultūrvēsturisko nozīmi, kā viens no būtiskiem mārketinga stratēģijas
uzdevumiem tika izvirzīta tūrisma attīstība, kā rezultātā:
► sadarbībā ar tūrisma kompānijām ārvalstu tūristu grupām Centrāltirgus Sakņu
paviljonā tiek organizētas degustācijas, kurās tūristiem tiek piedāvātas RCT
pieejamās Latvijas produkcijas degustācijas iespējas;
► sadarbībā ar tūrisma kompānijām tiek organizētas ekskurcijas Centrāltirgū gan
Latvijas iedzīvotājiem, gan ārvalstu tūristiem;
► RCT savā ekskursiju plānā ir iekļāvuši operatori, kas apkalpo lielākos kruīza
kuģus.
Īstenojamie darbi prioritātes realizēšanai vidējā termiņā:
► Organizatoriskie darbi:
► Turpināt attīstīt RCT kā nozīmīgu tūrisma objektu – paplašināt sadarbību ar
tūristus apkalpojošiem uzņēmumiem, t.sk., biroju "LIVE RIGA", izstrādāt
un piedāvāt tiem tematiskus apskates objektus RCT. Izveidot un izplatīt
bukletus par RPAS ‘Rīgas Centrāltirgus" kā pievilcīgu vietu tūristiem.
► Paplašināt sadarbību ar ārzemju medijiem, ar mērķi popularizēt RCT tēlu un
piesaistīt tūristu plūsmu.
► Organizēt starptautiskus kultūras pasākumus, ekskursijas pa tirgus teritoriju
(t.sk. pa pazemes pilsētiņu), izstādes.
► Teritorijas labiekārtošanas darbi:
► izveidot informācijas centru;
► Tūristu piesaistes objekta (piemēram, T.Zaļkalna iecerētais cūkas
piemineklis Latvijas bekonam) uzstādīšana tirgus teritorijā;
► Norāžu izvietošana tirgus teritorijā angļu valodā.
► Centrāltirgus muzeja izveide tirgus teritorijā.
39
6.3.7. Prioritāte "Finanšu rādītāju uzlabošana"
Pašreizējais RCT finanšu stāvoklis vērtējams kā apmierinošs, tādējādi nav paredzami
būtiski pasākumi finanšu rādītāju uzlabošanai.
Īstenojamie darbi prioritātes realizēšanai vidējā termiņā:
► naudas līdzekļu vadības procedūru ieviešana;
► skaidras naudas aprites mazināšana, pilnveidojot klientu norēķinu sistēmu (pāreja
uz bezskaidras naudas norēķiniem);
► zaudējumu kontrole, nodrošinot avansa norēķinu struktūru (pastiprināta kontrole,
lai nav iespējams uzsākt tirdzniecību pirms pilnīgas norēķinu veikšanas).
6.4. Darbības riski
Tabula Nr. 4 RCT būtiskie darbības riski un iespējamie pasākumi to mazināšanai
Riska
nosaukums Riska raksturojums
Iespējamie pasākumi riska
mazināšanai
Pieprasījuma
samazinājums
rekonstrukcijas
rezultātā
Veicot intensīvu renovācijas
programmu un aizverot daļu no
paviljoniem vai teritorijām var
notikt apmeklētāju plūsmas
pārveidošanās uz konkurējošiem
objektiem, kur iedzīvotājiem nav
jāsaskaras ar radītajām neērtībām.
Riska mazināšanas pasākumu
ietvaros nepieciešams izstrādāt
pārdomātu renovācijas grafiku, kas
minimāli ierobežotu apmeklētāju
neērtības. Iespējama ar labvēlīgāka
nomas maksu politika remontdarbu
laikā tiem nomniekiem, kas spiesti
pārvietoties remontdarbu dēļ.
Tirdzniecības ierobežojumiem jābūt
minimāliem, lai tiktu nodrošināta
tirdzniecības nepārtrauktība.
Ilgtermiņa
investīciju
finansēšanas
risks
RCT plānotie investīciju projekti
nav saistīti ar būtiskiem riskiem
dēļ investīciju finansēšanas
piesaistes. Riski var rasties, ja
tiktu pieņemti lēmibūtiski
paplašināt investīciju programmu
ar nozīmīgiem projektiem, kuru
realizēšanai būtu nepieciešams
piesaistīt kredītresursus.
Plānoto investīcoju programmju
īstenot no RCT rīcībā esošajiem
finanšu līdzekļiem. Turpināt
racionālu plānošanu un projektu
īstenošanu. Izmaiņu gadījumā riska
mazināšanas nolūkos nepieciešams
savlaicīgi izskatīt iespējas piesaistīt
līdzfinansējumu no citiem avotiem.
Nepieciešams apsvērt iespēju
piesaistīt privātā sektora
finansējumu, realizējot atsevišķu
tirgus objektu attīstību sadarbībā ar
privāto partneri.
40
7. Finanšu prognozes
7.1. Finanšu prognožu pieņēmumu apraksts un pamatojums
Lai izstrādātu RCT finanšu prognozes, t.sk. peļņas vai zaudējumu aprēķinu, naudas
plūsmu, bilanci, tika definēti būtiskie prognožu sagatavošanai nepieciešami pieņēmumi.
Pieņēmumu definēšanai tika izmantota RCT pārstāvju sniegtā informācija, tika
noteikti galvenie ieņēmumu, izmaksu u.c. finanšu pozīciju virzītāji, t.i., tos ietekmējošie
faktori, kuru izmaiņas ņemtas vērā finanšu pozīciju prognožu izstrādē.
Būtisko finanšu pieņēmumu prognožu raksturojums sniegts nākamajā tabulā.
Tabula Nr. 45 Finanšu prognožu pieņēmumu raksturojums
Pieņēmumu grupa Pieņēmumu raksturojums
VISPĀRĪGIE PIEŅĒMUMI
Prognožu veidošanas princips
Prognožu termiņš Prognozes veidotas no 2013. līdz 2018. gadam
Prognožu struktūra
2013. gada prognozei tika izmantoti 1. pusgada faktiskie
finanšu rādītāji un 2. pusgada budžeta finanšu rādītāji, finanšu
rādītāji pēc 2013. gada tiek prognozēti, pamatojoties uz
pieņēmumiem
Bāzes periods Par prognožu bāzes periodu tiek pieņemts 2012. gads
Makroekonomiskie pieņēmumi
Inflācijas ietekme Aprēķinos ņemtas vērā prognozētās patēriņa cenu izmaiņas un
darba algas (bruto) izmaiņas.
Nodokļu likmes Prognozes veiktas, ievērojot pastāvošās PVN, UIN un NĪN
nodokļu likmes.
PEĻŅAS UN ZAUDĒJUMU APRĒĶINA, NAUDAS PLŪSMAS, BILANCES
PIEŅĒMUMI
Pakalpojumu ieņēmumi
Ieņēmumu pieaugums
Ieņēmumu daļai, kas nav ierobežota ar ilgtermiņa nomas
līgumu, ikgadējais pieaugums pieņemts 1% līmenī. Lielāks
pieaugums plānots 2015.gadā sakarā ar Vidzemes tirgus jauna
attīstības plāna realizāciju, kā arī 2014.gadā no Rūpniecības
preču tirgus teritorijas attīstības un no apakšnomniekiem
pārņemto Centrāltirgus Piena un Gastronomijas paviljonu
attīstību.
Paviljoniem, kam beidzas ilgtermiņa nomas līgums, tiek
pieņemts vienreizējs 10% ieņēmumu pieaugums pēc attiecīgā
paviljona rekonstrukcijas.
Ieņēmumu līmenis
remontdarbu laikā
Ņemot vērā investīciju objektus un investīciju realizācijas gaitu,
būtiskas RCT pamatdarbības ieņēmumu svārstības netiek
prognozētas.
Darbības izmaksas
Izmaksu izmaiņas
pārņemšanas gaitā
Pieņemts, ka pārņemot paviljonus no apakšnomniekiem, pieaug
gan ieņēmumi, gan uzturēšanas izmaksas. Vidzemes tirgus
attīstības ietvaros samazinās administratīvās izmaksas.
41
Investīciju pieņēmumi
Ikgadējo investīciju
apjoms
Ikgadējo investīciju apmērs pieņemts bāzes gada līmenī, kas
tiek indeksēts ar inflāciju.
Rekonstrukcijas
programmas investīciju
apjoms
Investīciju apjoms 2013.-2018. gadā tiek pieņemts atbilstoši
RCT rekonstrukcijas un investīciju plānam, ņemot vērā RCT
finanšu prognozes.
Rekonstrukcijas plāns
Finanšu prognozēs pieņemts šāds rekonstrukcijas grafiks:
► 2014. gadā – Gaļas paviljona saldētavu izbūve; Zivju
paviljona saldētavu izbūve
► 2015. gadā – Kanālmalas rekonstrukcija
► 2016. gadā – Atklātās teritorijas seguma rekonstrukcijas
1.kārtas īstenošana; Gaļas paviljona rekonstrukcijas
projekta 1.kārtas īstenošana
► 2017. gadā – Piena paviljoa rekonstrukcijas projekta
1.kārtas īstenošana; Atklātās teritorijas seguma
rekonstrukcijas 2.kārtas īstenošana
► 2018. gadā – Gastronomijas paviljona rekonstrukcijas
projekta 1.kārtas īstenošana
Rekonstrukcijas
programmas finansēšana
Pieņemts, ka 2013. – 2018.gadā RCT no saviem līdzekļiem
iegulda no 0,45 līdz 1,1 milj. EUR gadā
Nolietojuma periods Pieņemts, ka investīciju amortizācijas periods ir 10 līdz 20 gadi
Ieguldījumu prognoze 2014. - 2018. 2014 2015 2016 2017 2018 Kopā, EUR
Gaļas pav. 143 000 72 000 356 000 571 000
Piena pav. 15 000 72 000 427 000 514 000
Gastr.pav. 15 000 72 000 1 070 000 1 157 000
Sakņu pav. 15 000 15 000
Zivju pav. 172 000 72 000 244 000
Atklātā ter. 50 000 143 000 215 000 408 000
Slēgtā ter. 72 000 72 000
Kanālmala 1 040 000 1 040 000
Spīķeri 33 000 33 000
Kopā: 443 000 1 184 000 643 000 642 000 1 142 000 4 054 000
42
7.2. Peļņas vai zaudējumu aprēķina prognoze
Tabula Nr. 6 peļņas vai zaudējumu prognoze 2013. – 2018. gadam
LVL EUR EUR EUR EUR EUR EUR
2013P 2013P 2014P 2015P 2016P 2017P 2018P
IEŅĒMUMI 4 809 805 6 843 736 6 869 572 7 167 717 7 209 692 7 260 203 7 330 636
Centrāltirgus 4 320 100 6 146 949 6 154 433 6 402 923 6 438 495 6 481 181 6 545 210
Vidzemes tirgus 330 105 469 697 451 262 498 005 502 274 507 965 512 234
Āgenskalna tirgus 159 600 227 090 227 090 229 794 231 928 234 062 236 197
Latgalīte
36 787 36 995 36 995 36 995 36 995
IZMAKSAS -3 988 595 -5 675 259 -5 664 720 -5 961 508 -5 927 701 -5 922 570 -5 996 706
Personāla izmaksas -1 194 993 -1 700 322 -1 721 069 -1 778 590 -1 781 436 -1 782 858 -1 785 704
Komunālie maksājumi -829 200 -1 179 845 -1 157 649 -1 173 869 -1 175 292 -1 176 715 -1 176 715
Nolietojums -727 084 -1 034 547 -973 813 -1 166 430 -1 128 354 -1 120 378 -1 191 668
Citas izmaksas -1 237 318 -1 760 545 -1 812 189 -1 842 619 -1 842 619 -1 842 619 -1 842 619
BRUTO PEĻŅA 821 210 1 168 477 1 204 852 1 206 209 1 281 991 1 337 633 1 333 930
Administrācijas izmaksas -691 756 -984 280 -983 066 -988 896 -994 587 -997 433 -998 856
Pārējie sabiedrības saimn. darbības ieņēmumi/(izmaksas) neto -7 079 -10 073 -33 521 -14 940 -9 249 -9 249 -9 249
Procentu ieņēmumi/(izmaksas) neto 16 800 23 904 23 904 24 189 24 900 24 900 24 900
Nekustamā īpašuma nodoklis -127 000 -180 705 -201 972 -202 048 -202 048 -202 048 -202 048
Uzņēmuma ienākuma nodoklis -3 560 -5 065 -4 980 0 -7 114 -9 960 -8 537
NETO PEĻŅA 8 615 12 258 5 217 24 514 93 893 143 843 140 140
Bruto rentabilitāte 17,1% 17,1% 17,5% 16,8% 17,8% 18,4% 18,2%
Neto rentabilitāte 0,2% 0,2% 0,1% 0,3% 1,3% 2,0% 1,9%
Galvenais novērojums un secinājums:
► RCT peļņas un neto rentabilitātes rādītāji nav augsti (ievērojams pamatlīdzekļu nolietojuma un ieguldījumu nomātajos pamatlīdzekļu
vērtības amortizācijas īpatsvars izdevumu struktūrā), taču stabili (vienmērīgs plānoto investīciju sadalījums prognozētajā periodā).
43
7.3. Naudas plūsmas prognoze
Tabula Nr. 7 naudas plūsmas prognoze 2013. – 2018. gadam, LVL
LVL EUR EUR EUR EUR EUR EUR
2013P 2013P 2014P 2015P 2016P 2017P 2018P
Peļņa vai zaudējumi pirms procentu maksājumiem 122 375 174 124 188 265 202 373 278 155 330 951 325 825
Nodokļi -130 560 -185 770 -206 952 -202 048 -209 162 -212 008 -210 585
Apgrozāmā kapitāla izmaiņas -121 028 -172 207 -145 094 34 778 -26 139 15 447 -20 658
Nolietojums 727 084 1 034 547 973 813 1 166 430 1 128 354 1 120 378 1 191 668
Pamatdarbības neto naudas plūsma 597 871 850 694 810 032 1 201 533 1 171 208 1 254 768 1 286 250
Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu iegāde -140 000 -199 202 -181 000 -181 000 -181 000 -181 000 -181 000
Ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos -860 200 -1 223 954 -514 000 -1 184 000 -643 000 -642 001 -1 142 002
Ieguldīšanas darbības neto naudas plūsma -1 000 200 -1 423 156 -695 000 -1 365 000 -824 000 -823 001 -1 323 002
Procentu ieņēmumi (kavējuma nauda) 17 000 24 189 24 900 24 900 25 612 25 612 25 612
Procentu izdevumi -200 -285 -711 -711 -711 -711 -711
Finansēšanas darbības neto naudas plūsma 16 800 23 904 24 189 24 189 24 901 24 901 24 901
NETO NAUDAS PLŪSMA -385 529 -548 558 139 221 -139 278 372 109 456 668 -11 851
Pieejamie naudas līdzekļi pārskata gada beigās 515 000 732 779 872 000 732 722 1 104 831 1 561 499 1 549 648
Galvenais novērojums un secinājums:
► Ņemot vērā, ka RCT investīciju apjoms prognozētajā periodā ir proporcionāls pa gadiem un nevienā gadā ievērojami nepārsniedz
pamatdarbības neto naudas plūsmu, tad papildus finansējums prognozētajām investīcijām nav nepieciešams.
44
7.4. Bilances prognoze
Tabula Nr. 8 bilances rādītāji 2013. – 2018. gadam, LVL
LVL EUR EUR EUR EUR EUR EUR
2013P 2013P 2014P 2015P 2016P 2017P 2018P
ILGTERMIŅA IEGULDĪJUMI 7 752 723 11 031 131 15 937 176 17 495 746 17 191 391 16 894 013 17 025 346
Nemateriālie ieguldījumi 171 271 243 697 156 442 67 386 45 896 45 727 45 062
Pamatlīdzekļi 5 588 340 7 951 491 12 872 848 13 851 534 13 481 169 13 118 996 12 746 519
Ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos 1 993 112 2 835 943 2 907 886 3 576 826 3 664 326 3 729 290 4 233 765
APGROZĀMIE LĪDZEKĻI 845 349 1 202 823 1 323 746 1 133 262 1 501 831 1 968 499 1 986 439
Krājumi 37 964 54 018 53 246 47 000 42 000 45 000 45 500
Debitori 292 385 416 026 398 500 353 540 355 000 362 000 391 291
Nauda un tās ekvivalenti 515 000 732 779 872 000 732 722 1 104 831 1 561 499 1 549 648
KOPĀ AKTĪVS 8 598 072 12 233 954 17 260 922 18 629 008 18 693 222 18 862 512 19 011 785
PAŠU KAPITĀLS 8 042 148 11 442 946 16 648 163 18 032 677 18 126 570 18 270 413 18 410 553
Akciju kapitāls 7 047 934 10 028 307 15 228 307 16 588 307 16 588 307 16 588 307 16 588 307
Pārskata gada nesadalītā peļņa 8 615 12 258 5 217 24 514 93 893 143 843 140 140
Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa 985 599 1 402 381 1 414 639 1 419 856 1 444 370 1 538 263 1 682 106
KREDITORI 555 924 791 008 612 759 596 331 566 652 592 099 601 232
Ilgtermiņa kreditori - nākamo periodu ieņēmumi 120 224 171 063 158 697 146 331 133 965 121 599 109 232
Īstermiņa kreditori 435 700 619 945 454 062 450 000 432 687 470 500 492 000
KOPĀ PASĪVS 8 598 072 12 233 954 17 260 922 18 629 008 18 693 222 18 862 512 19 011 785
Galvenie novērojumi un secinājumi:
► Neskatoties uz zaudējumiem remontdarbu dēļ, RCT nepastāv maksātnespējas draudi, jo ir augsts iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas
līmenis.
► Prognožu periodā RCT neveic ilgtermiņa kredītsaistību piesaisti. Bilancē iekļautie nākamo periodu ieņēmumi saistāmi ar investīciju
publiskā līdzfinansējuma daļas atzīšanu.
45
7.5. Prognozētie uzņēmuma darbības efektivitātes rādītāji
EUR EUR EUR EUR EUR EUR
Nr.
p.k.
Darbības efektivitātes
rādītājs 2013P 2014P 2015P 2016P 2017P 2018P
1.
Kopējā likviditāte
(apgrozāmie
līdzekļi/īstermiņa saistības) 1,36 2,65 2,94 2,62 3,19 4
► Rāda to, cik lielā mērā uzņēmuma apgrozāmie līdzekļi spēj segt īstermiņa saistības.
Ja koeficients ir virs 1, tad tas nozīmē, ka uzņēmumam ir pietiekami apgrozāmie
līdzekļi, lai segtu īstermiņa maksājumus; savukārt, ja rādītājs ir zemāks par 1, tas
nozīmē, ka uzņēmums nespētu apkalpot maksājumus piegādātājiem, ja saimnieciskā
darbība uz kādu laiku tiktu apturēta. Pārāk liels rādītājs (virs 2) norāda uz iesaldētu
naudu apgrozāmajos līdzekļos, kuru, iespējams, var izmantot efektīvāk
2.
Absolūtā likviditāte
(īstermiņa
vērtspapīri+naudas
līdzekļi/īstermiņa saistības) 1,18 1,92 1,63 2,55 3,32 3,15
► Rāda, kādu īstermiņa saistību daļu uzņēmums var segt vistuvākajā laikā.
3.
Komerciālā rentabilitāte
(peļņa pēc nodokļiem/neto
apgrozījums), % 0,18 0,08 0,34 1,3 1,98 1,91
► Rāda, cik liela ir tīrā peļņa no katra ienākumu lata.
4.
Pašu kapitāla rentabilitāte
(Pārskata gada peļņa / pašu
kapitāls x 100), % 0,11 0,03 0,14 0,52 0,79 0,76
► Rāda, cik liela ir atdeve no katra īpašnieku ieguldītā lata. Šādā veidā var salīdzināt
atdevi ar citiem potenciālajiem ieguldījumu veidiem
5. Īpašuma koeficients (pašu
kapitāls/bilances aktīvs) 0,94 0,96 0,97 0,97 0,97 0,97
► Raksturo uzņēmumā izmantojamo līdzekļu sabalansētību. Jābūt vismaz 0.60 līmenī.
6.
Bruto rentabilitāte (bruto
peļņa / neto apgrozījums x
100), % 17,07 17,54 16,83 17,78 18,42 18,2
► Rāda, cik rentabla ir pamatdarbība vai pamatprodukcija, kas neietver uzņēmuma
administrēšanu, pārdošanu un citas netiešās izmaksas. Rādītājs parāda arī vidējo
uzcenojumu pārdotajam produktam.
7.
EBITDA (peļņa pirms
procentiem, nodokļiem un
amortizācijas) / neto
apgrozījums x 100), % 17,81 17,4 19,31 19,64 20,12 20,83
► Rāda, cik rentabla ir kopējā saimnieciskā darbība, neņemot vērā pamatlīdzekļu
nolietojumu, kā arī procentu maksājumus un nodokļus. Amortizācijas atskaitījuma
dēļ īpaši svarīgs šis rādītājs ir nozarēs ar ietilpīgiem pamatlīdzekļiem.
46
8. Pielikumi
47
8.1. Centrāltirgus teritorijas shēma
48
8.2. Vidzemes tirgus teritorijas shēma
49
8.3. Āgenskalna tirgus teritorijas shēma
50
8.4. Tirgus "Latgale" teritorijas shēma
51
8.5. Rīgas pilsētas teritorijā esošo tirgus laukumu saraksts
Tirgus Adrese Rajons Potenciālie klienti Konkurence
Lubānas tirgus Lubānas iela 113a LV-
1073
Dārzciems Pļavnieki , Purvciems,
Dārzciems,
Šķirotava
Hypermarket "RIMI", Lāču
muižas tirgus, Aiviekstes
tirgus "Maxima" veikali,
"IKI" veikali
Mežciema tirgus Hipokrāta iela 55 LV-
1079
Mežciems Mežciems- Jugla-
Teika-
Purvciema tirgus, "RIMI" –
t/p "Alfa", "RIMI",
"Maxima" veikali, "IKI"
veikali
"Lāču muižas"
tirgus
Nīcgales iela 46 LV-
1035
Dārzciems Dārzciems- Purvciems- "Maxima" XXX, Lubānas
tirgus, Purvciema tirgus,
"Maxima" veikali, "IKI"
veikali
Vidzemes tirgus Brīvības iela 90 LV-
1001
Centrs Pārvalda centrāltirgus
Vecmīlgrāvja tirgus A.Dombrovska iela 67
LV-1015
Vecmīlgrāvis Vecmīlgrāvis,
Mīlgrāvis,
Sarkandaugava, Vecāķi,
Vecdaugava,
Mangaļsala,
Kundziņsala
Sarkandaugavas tirgus,
Tirgus Vīnkalns, "RIMI",
"Maxima", "IKI"
Saimniecības nams Daugavgrīvas iela 67
LV-1007
Dzirciems Dzirciems, Iļģuciems,
Imanta, Zasulauks,
Ķīpsala.
Maxima XXX, Stefānijas
tirgus, Āgenskalna tirgus,
Nordeķu sēta "Maxima",
"RIMI", "IKI"
Purvciema tirgus Stirnu iela 25 LV-1035 Purvciems Purvciems,
Mežciems
Lāču muižas tirgus,
Hypermarkets "RIMI",
"Maxima" XXX, "Maxima"
"RIMI", "IKI"
Aiviekstes tirgus Ilūkstes iela 24a LV-
1082
Pļavnieki Pļavnieki,
Dārzciems, Dreiliņi,
Šķirotava
Dreiliņu tirgus, Lubānas
tirgus, Lāču muižas tirgus,
Klāni, Gabrija, "RIMI",
"Maxima", "IKI"
Zolitūdes tirgus J.Endzelīna iela 11 LV-
1029
Zolitūde Zolitūde, Imanta,
Mūkupurvs,
Šampēteris,
Pleskodāle
Maxima XXX,
Hypermarket "RIMI",
Kurzemes tirgus, "RIMI",
"IKI"
Ziepniekkalna
tirgus
J.Čakstes gatve 70 LV-
1076
Ziepniekkalns Ziepniekkalns,
Torņakalns,
Atgāzene,
Bišumauiža,
"RIMI", "Maxima", "IKI",
"Prisma"
Nordeķu sēta Buļļu iela 24 LV-1055 Iļģuciems Iļģuciems,
Imanta,
Dzirciems,
Spilve,
Kleisti
Dammes tirgus, Zemgales
tirgus, Saimniecības nams,
"RIMI" "Maxima" XXX,
"IKI"
Stefānijas tirgus Kūdras iela 8 LV-1083 Zasulauks Zasulauks,
Āgenskalns,
Dzirciems,
Imanta,
Šampēteris
Āgenskalna tirgus,
Saimniecības nams,
Kurzemes tirgus, "Maxima"
XXX, "Maxima", "IKI"
Dreiliņu tirgus A.Deglava iela 151
LV-1021
Dreiliņi Dreiliņi,
Pļavnieki,
Purvciems,
Mežciems
Aiviekstes tirgus, Gabrija,
Klāni, Lāču muižas tirgus,
Purvciema tirgus, Mežciema
tirgus, Lubānas tirgus,
Hypermarket "RIMI",
"Maxima" XXX, "Maxima",
"RIMI", "IKI"
Tirgus Vīnkalns Meldru iela 1a LV-
1015
Vecmīlgrāvis Vecmīlgrāvis,
Mīlgrāvis,
Sarkandaugav, Vecāķi,
Vecdaugava,
Mangaļsala,
Vecmīlgrāvja tirgus,
Sarkandaugavas tirgus,
"RIMI", "Maxima", "IKI"
52
Kundziņsala
Tirgus Re-Kā Bultu iela 2 LV-1057 Ķengarags Ķengarags,
Maskavas forštate,
Šķirotava, Rumbula
Ķengaraga tirgus, Rīgas
centrāltirgus, Hypermarket
"RIMI", "RIMI" "Maxima",
"IKI"
Gabrija SIA Lubānas iela 129a, LV-
1021
Pļavnieki Pļavnieki,
Dārzciems, Dreiliņi,
Šķirotava
Dreiliņu tirgus, Aiviekstes
tirgus, Klāni, Hypermarket
"RIMI", "Maxima", "IKI"
Kurzemes tirgus Kurzemes prospekts
141 LV-1069
Imanta Imanta, Iļģuciems,
Anniņmuiža, Zolitūde,
Zasulauks, Dzirciems,
Kleisti
Dammes tirgus, Nordeķu
sēta, Saimniecības nams
Stefānijas tirgus, Zolitūdes
tirgus, Āgenskalna tirgus,
RIMI", "Maxima" XXX,
"IKI"
Čiekurkalns AS Ropažu iela 70 LV-
1006
Čiekurkalns Čiekurkalns,
Teika,
Jugla,
Mežaparks,
Brasa,
Purvciema tirgus, Mežciema
tirgus, "RIMI", "Maxima",
"IKI"
Dammes tirgus Dammes iela 36a LV-
1069
Imanta Imanta, Iļģuciems,
Anniņmuiža, Zolitūde,
Zasulauks, Dzirciems,
Kleisti
Kurzemes tirgus, Nordeķu
sēta, Saimniecības nams
Stefānijas tirgus, Zolitūdes
tirgus, Āgenskalna tirgus,
RIMI", "Maxima" XXX,
"IKI"
Bolderājas tirgus Stūrmaņa iela 29 LV-
1016
Bolderāja Bolderāja,
Daugavgrīva,
Voleri,
Spilve,
Kleisti,
Buļļi
Dammes tirgus,
Kurzemes tirgus, "Maxima",
"IKI"
AS Rīgas
Centrāltirgus
Turgeņeva iela 4, Nēģu
iela 7 LV-1050
Maskavas
forštate
Ķengaraga tirgus Maskavas iela 250a
LV-1063
Ķengarags Ķengarags,
Maskavas forštate,
Šķirotava, Rumbula
Tirgus Re-Kā, Rīgas
centrāltirgus, Hypermarket
"RIMI", "RIMI", "Maxima",
"IKI"
Āgenskalna tirgus Nometņu iela 64 LV-
1002
Āgenskalns Āgenskalns,
Ķīpsala,
Zasulauks,
Dzirciems,
"Centrs",
Torņakalns,
Bieriņi,
Pleskodāle
Dammes tirgus, Kurzemes
tirgus, Stefānijas tirgus,
Saimniecības nams,
Hypermarket "RIMI",
"Maxima" XXX, "Maxima",
"IKI"
Klāni Lubānas iela 125/127
LV-1021
Pļavnieki Pļavnieki,
Dārzciems, Dreiliņi,
Šķirotava
Dreiliņu tirgus, Aiviekstes
tirgus, Gabrija, Lubānas
tirgus Hypermarket "RIMI",
"Maxima", "IKI"
Mildas tirdziņš E. Birznieka-Upīša iela
LV-1050
Centrs Tirgus iz maza izmēra
bet ļoti izdevīgi situēts
pilsētas centrā, kur
ikdienā šķērso liels
daudzums cilvēku.
Rīgas centrāltirgus, "RIMI",
Stockman, "Maxima", "IKI"
53
8.6. RCT darbību ietekmējošo normatīvo aktu saraksts
RCT darbības vispārīgie normatīvie akti Latvijas Republikas likumi:
1) 19.05.1994. likums "Par pašvaldībām".
2) 19.07.1995. likums "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas
izšķērdēšanas novēršanu".
3) 29.10.1998. likums "Informācijas atklātības likums".
4) 13.04.2000. likums "Komerclikums".
5) 25.04.2002. likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".
6) 06.06.2002. likums "Valsts pārvaldes iekārtas likums".
7) 26.09.2002. likums "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un
kapitālsabiedrībām".
8) 31.10.2002. likums "Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums" (no
01.01.2011. Publiskas personas mantas atsavināšanas likums).
9) 06.04.2006. likums "Publisko iepirkumu likums".
10) 27.09.2007. likums "Iesniegumu likums".
11) 01.12.2009. likums "Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku
atlīdzības likums".
Sanitāro prasību ievērošana Eiropas Komisijas regulas:
1) Pārtikas likumdošanas komisija (Codex Alimentarius Commision)
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 28.janvāra Regula (EK) Nr.178/2002,
ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu principus un prasības, izveidot Eiropas
Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu.
3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr.852/2004
par pārtikas produktu higiēnu.
4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr.853/2004,
ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr.854/2004,
ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu
oficiālās kontroles organizēšanu.
6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa (EK) Nr.882/2004 par
oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un
pārtikas aprites tiesību aktiem.
7) Komisijas 2005. gada 15. novembra Regula (EK) Nr.2073/2005 par pārtikas
produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem.
8) Komisijas 2005. gada 5. decembra Regula (EK) Nr. 2074/2005, ar ko nosaka
ieviešanas pasākumus noteiktiem produktiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 853/2004 un oficiālās
kontroles organizēšanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004,
izņēmumus Regulai (EK) Nr. 852/2004 un groza Regulu (EK) Nr. 853/2004 un (EK) Nr.
854/2004.
9) Komisijas 2005. gada 5. decembra Regula (EK) Nr. 2075/2005, ar ko nosaka
īpašus noteikumus oficiālām Trichinella pārbaudēm gaļā.
10) Komisijas 2005. gada 5. decembra Regula (EK) Nr. 2076/2005, ar ko nosaka
pārejas noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 853/2004, Nr. 854/2004
un Nr. 882/2004 īstenošanai un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 853/2004 un Nr. 854/2004.
54
11) Komisijas 2006. gada 6. novembra Regula (EK) Nr. 1662/2006), ar ko groza
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas
noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
12) Komisijas 2006. gada 6. novembra Regula (EK) Nr. 1663/2006, ar kuru groza
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par
lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu.
13) Komisijas 2006. gada 6. novembra Regula (EK) Nr. 1664/2006, ar kuru groza
Regulu (EK) Nr. 2074/2005 attiecībā uz īstenošanas pasākumiem saistībā ar noteiktiem
dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas paredzēti lietošanai pārtikā, un atceļ dažus īstenošanas
pasākumus.
14) Komisijas 2006. gada 6. novembra Regula (EK) Nr. 1665/2006, ar ko groza
Regulu (EK) Nr. 2075/2005, ar kuru nosaka īpašus noteikumus oficiālām Trichinella
pārbaudēm gaļā.
15) Komisijas 2006. gada 6. novembra Regula (EK) Nr. 1666/2006, ar kuru groza
Regulu (EK) Nr. 2076/2005, ar ko nosaka pārejas noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes
Regulas (EK) Nr. 853/2004, (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004 īstenošanai.
16) Komisijas 2007. gada 24. oktobra Regula (EK) Nr. 1243/2007, ar kuru groza III
pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus
higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
17) Komisijas 2007. gada 24. oktobra Regula (EK) Nr. 1244/2007, ar ko groza Regulu
(EK) Nr. 2074/2005 attiecībā uz ieviešanas pasākumiem, kas saistīti ar noteiktiem pārtikā
lietojamiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, un paredz īpašus noteikumus par oficiālo kontroli
gaļas pārbaudei.
18) Komisijas 2007. gada 24. oktobra Regula (EK) Nr. 1245/2007, ar ko groza
Regulas (EK) Nr. 2075/2005 I pielikumu attiecībā uz šķidra pepsīna izmantošanu Trichinella
noteikšanai gaļā.
19) Komisijas 2007. gada 24. oktobra Regula (EK) Nr. 1246/2007, ar ko groza Regulu
(EK) Nr. 2076/2005 attiecībā uz pārejas perioda pagarināšanu tiem pārtikas apritē iesaistītajiem
tirgus dalībniekiem, kuri ieved lietošanai pārtikā paredzētu zivju eļļu.
20) Komisijas 2007. gada 5. decembra Regula (EK) Nr. 1441/2007, ar ko groza
Regulu (EK) Nr.2073/2005 par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem.
21) Komisijas 2008. gada 17. oktobra Regula (EK) Nr. 1019/2008, ar ko groza II
pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu
higiēnu.
22) Komisijas 2008. gada 17. oktobra Regula (EK) Nr. 1020/2008, ar kuru groza II un
III pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus
higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku, un Regulu (EK) Nr. 2076/2005
par identifikācijas marķējumu, svaigpienu un piena produktiem, olām un olu produktiem un
dažiem zvejniecības produktiem.
23) Komisijas 2008. gada 17. oktobra Regula (EK) Nr. 1021/2008, ar kuru groza I, II
un III pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz
īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās
kontroles organizēšanu, un Regulu (EK) Nr. 2076/2005 attiecībā uz dzīvām gliemenēm, dažiem
zvejniecības produktiem un darbiniekiem, kas piedalās oficiālās kontrolēs kautuvēs.
24) Padomes Regula (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido
lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem
lauksaimniecības produktiem ( Vienotā TKO regula ) (OV L 299, 16.11.2007., 1./149. lpp.)
25) Padomes Regula (EK) Nr. 361/2008 ( 2008. gada 14. aprīlis ), ar kuru groza
Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz
īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula).
55
26) Komisijas Regula (EK) Nr. 1580/2007 ( 2007. gada 21. decembris ), ar ko nosaka
Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus
augļu un dārzeņu nozarē (OV L 350, 31.12.2007., 1./98. lpp.).
27) Komisijas Regula (EK) Nr. 1221/2008, ( 2008. gada 5. decembris ), ar kuru groza
Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Padomes Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr.
2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē attiecībā uz
tirdzniecības standartiem.
28) Komisijas 1994. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem
noteikumiem importa kārtības piemērošanai augļiem un dārzeņiem.
29) Padomes 1996. gada 28. oktobra nolikums (EK) 2201/96 par kopīgu pārstrādātu
augļu un dārzeņu produktu tirgu organizāciju. Komisijas 1997. gada 16. aprīļa Regula (EK) Nr.
659/97, ar ko nosaka sīki izstrādātas normas Padomes Regulas (EK) Nr. 2200/96 piemērošanai
intervences pasākumiem augļu un dārzeņu nozarē.
30) Par kopējo a/d tirgus organizāciju: Padomes Regula (EK) Nr. 2200/96 (1996. gada
28. oktobris) par augļu un dārzeņu tirgus kopīgo organizāciju.
31) Komisijas 1997. gada 16. maija Regula (EK) Nr. 888/97, ar ko groza dažus
noteikumus standartos attiecībā uz svaigiem augļiem un dārzeņiem.
32) Komisijas regula (EK) Nr. 408/2001 (2003. gada 5. marts), ar ko groza Regulu
(EK) Nr. 1148/2001 par atbilstības pārbaudēm attiecībā uz tirdzniecības standartiem, ko
piemēro svaigiem augļiem un dārzeņiem.
33) Komisijas 2001. gada 8. jūnija Regula (EK) Nr. 1135/2001, ar ko groza
noteikumus par klasificēšanu pēc lieluma, noformēšanu un marķēšanu, kuri noteikti atsevišķu
svaigo dārzeņu tirdzniecības standartos, un groza Regulu (EK) Nr. 659/97.
34) Komisijas 2001. gada 12. jūnija Regula (EK) Nr. 1148/2001 par atbilstības
pārbaudēm attiecībā uz tirdzniecības standartiem, ko piemēro svaigiem augļiem un dārzeņiem.
35) Komisijas regula (EK) Nr. 453/2002 (2002. gada 13. marts), ar ko attiecīgi pielāgo
Padomes Regulu (EK) Nr. 2201/96 un Komisijas Regulas (EK) Nr. 1799/2001, (EK) Nr.
2125/95 un (EK) Nr. 3223/94 attiecībā uz kombinētās nomenklatūras kodiem dažiem augļiem
un dārzeņiem.
36) Komisijas regula (EK) Nr. 48/2003 (2003. gada 10. janvāris), ar ko nosaka
normas, kuras piemērojamas dažāda veida svaigu augļu un dārzeņu maisījumiem vienā
tirdzniecības iepakojumā.
37) Komisijas regula (EK) Nr. 46/2003 (2003. gada 10. janvāris), ar ko groza svaigu
augļu un dārzeņu tirdzniecības standartus attiecībā uz dažāda veida svaigu augļu un dārzeņu
maisījumu vienā tirdzniecības iepakojumā.
38) Komisijas regula (EK) Nr. 47/2003 (2003. gada 10. janvāris), ar ko groza Padomes
Regulas (EK) Nr. 2200/96 I pielikumu.
39) Komisijas regula (EK) Nr. 907/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko groza
tirdzniecības standartus, kurus piemēro svaigiem augļiem un dārzeņiem attiecībā uz
noformējumu un marķējumu.
40) Komisijas Regula (EK) Nr. 6/2005( 2005. gada 4. janvāris), ar kuru labo Regulas
(EK) Nr. 46/2003 un (EK) Nr. 47/2003 attiecībā uz dažāda veida svaigu augļu un dārzeņu
maisījumu vienā tirdzniecības iepakojumā .
41) Komisijas Regula (EK) Nr. 386/2005 (2005. gada 8. marts), ar kuru groza vairākas
regulas attiecībā uz Kombinētās nomenklatūras kodiem dažiem augļiem un dārzeņiem un
dažiem augļu un dārzeņu pārstrādes produktiem.
Latvijas Republikas likumi:
1) 19.02.1998. likums "Pārtikas aprites uzraudzības likums".
2) 18.03.1999. likums "Patērētāju tiesību aizsardzības likums".
3) 09.12.1999. likums "Dzīvnieku aizsardzības likums".
56
4) 26.04.2001. likums "Veterinārmedicīnas likums".
5) 07.04.2004. likums "Preču un pakalpojumu drošuma likums".
6) 15.11.2007. likums "Ģenētiski modificēto organismu aprites likums".
Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi:
1) Ministru kabineta 27.11.2001. noteikumi Nr.494 "Noteikumi par darbiem, kas
saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas
obligātajām veselības pārbaudēm".
2) Ministru kabineta 29.04.2003. noteikumi Nr.235 "Dzeramā ūdens obligātās
nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība".
3) Ministru kabineta 08.07.2003. noteikumi Nr.377 "Kvalitātes, klasifikācijas un
marķējuma prasības dažādu veidu cukuriem".
4) Ministru kabineta 16.09.2003. noteikumi Nr.522 "Kvalitātes, klasifikācijas un
marķējuma prasības medum".
5) Ministru kabineta 18.03.2004. noteikumi Nr.142 "Noteikumi par veterinārajām
prasībām un kontroles un uzraudzības kārtību dzīvnieku izcelsmes produktu tirdzniecībai ar
Eiropas Savienības dalībvalstīm".
6) Ministru kabineta 08.04.2004. noteikumi Nr.276 "Noteikumi par zvejas un
akvakultūras produktu ražotāju grupu atzīšanas kritērijiem un atzīšanas kārtību, darbības
nosacījumiem un darbības kontroli".
7) Ministru kabineta 08.04.2004. noteikumi Nr.277 "Noteikumi par atliekvielu kontroli
un tās finansēšanas kārtību".
8) Ministru kabineta 20.04.2004. noteikumi Nr.334 "Noteikumi par pārtikas
piesārņojumu un prasībām kodīgas ķīmiskās vielas saturošas pārtikas iepakojumam un
marķējumam".
9) Ministru kabineta 20.07.2004. noteikumi Nr.606 " Veterinārās prasības to dzīvnieku
izcelsmes blakusproduktu un pārstrādātu produktu apritei, kuri nav paredzēti cilvēku
patēriņam".
10) Ministru kabineta 27.07.2004. noteikumi Nr.631 "Noteikumi par ātrās reaģēšanas
sistēmas darbību pārtikas apritē".
11) Ministru kabineta 23.11.2004. noteikumi Nr.964 "Pārtikas preču marķēšanas
noteikumi".
12) Ministru kabineta 31.05.2005. noteikumi Nr.381 "Noteikumi par klasifikācijas,
kvalitātes un marķējuma prasībām dehidrētajiem piena produktiem un kārtību, kādā
novērtējama minēto produktu atbilstība šīm prasībām".
13) Ministru kabineta 14.06.2005. noteikumi Nr.409 "Pārtikas apritē nodarbināto
personu profesionālās kvalifikācijas prasības".
14) Ministru kabineta 05.07.2005. noteikumi Nr.488 "Obligātās nekaitīguma, kvalitātes,
higiēnas un marķējuma prasības pārtikā lietojamajam sālim un prasības sāls izplatīšanai un
izmantošanai pārtikas ražošanā".
15) Ministru kabineta 20.09.2005. noteikumi Nr.725 " Noteikumi par obligātajām
nekaitīguma un marķējuma prasībām uztura bagātinātājiem un uztura bagātinātāju reģistrācijas
kārtību".
16) Ministru kabineta 18.10.2005. noteikumi Nr.782 "Noteikumi par mazgāšanas
līdzekļu būtisko prasību ievērošanas uzraudzību".
17) Ministru kabineta 18.07.2006. noteikumi Nr.597 "Kārtība, kādā novērtējama jaunās
pārtikas atbilstība klasifikācijas un kvalitātes prasībām".
18) Ministru kabineta 01.08.2006. noteikumi Nr.637 " Obligātās nekaitīguma prasības
materiāliem un priekšmetiem, kas nonāk saskarē ar pārtiku".
57
19) Ministru kabineta 05.09.2006. noteikumi Nr.744 "Kārtība, kādā veic uzraudzību un
informācijas apmaiņu par infekcijas slimībām, ar kurām slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki, par šo
slimību ierosinātājiem, kā arī par ierosinātāju antimikrobo rezistenci".
20) Ministru kabineta 05.12.2006. noteikumi Nr.981 " Noteikumi par mērīšanas līdzekļu
atkārtoto verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm".
21) Ministru kabineta 27.02.2007. noteikumi Nr.156 "Gaļas, maltas gaļas, mehāniski
atdalītas gaļas, gaļas izstrādājumu un gaļas produktu marķēšanas noteikumi".
22) Ministru kabineta 27.11.2007. noteikumi Nr.811 "Slaucamo govju pārraudzības
kārtība".
23) Ministru kabineta 02.06.2008. noteikumi Nr.400 "Veterinārās prasības akvakultūras
dzīvniekiem, no tiem iegūtiem produktiem un to apritei, kā arī atsevišķu akvakultūras dzīvnieku
infekcijas slimību profilaksei un apkarošanai".
24) Ministru kabineta 30.06.2008. noteikumi Nr.470 "Svaigu augļu un dārzeņu
kvalitātes un klasifikācijas prasības un kārtība, kādā novērtējama svaigu augļu un dārzeņu
atbilstība tirdzniecības standartiem".
25) Ministru kabineta 22.09.2008. noteikumi Nr.784 "Ģenētiski modificēto organismu
ierobežotās izmantošanas un atļaujas izsniegšanas kārtība".
26) Ministru kabineta 13.10.2008. noteikumi Nr.844 "Mājputnu un inkubējamo olu
aprites kārtība".
27) Ministru kabineta 24.03.2009. noteikumi Nr.262 "Noteikumi par pesticīdu atlieku
kontroli augu un dzīvnieku izcelsmes produktos".
28) Ministru kabineta 20.09.2005. noteikumi Nr.725 "Noteikumi par obligātajām
nekaitīguma un marķējuma prasībām uztura bagātinātājiem un uztura bagātinātāju reģistrācijas
kārtību".
29) Ministru kabineta 02.06.2009. noteikumi Nr.503 "Noteikumi par zivju izkraušanas
kontroli un zivju tirdzniecības un transporta objektu, noliktavu un ražošanas telpu pārbaudi".
30) Ministru kabineta 07.07.2009. noteikumi Nr.742 "Izplatīšanai nederīgas pārtikas
turpmākās izmantošanas vai iznīcināšanas kārtība".
31) Ministru kabineta 28.07.2009. noteikumi Nr.831 "Noteikumi par ierobežojumiem
zāļu lietošanā dzīvniekiem un prasības dzīvnieku un to izcelsmes produktu apritei, ja
dzīvniekiem lietotas zāles".
32) Ministru kabineta 13.10.2009. noteikumi Nr.1171 "Noteikumi par dzīvnieku
liemeņu apstrādes kvalitāti, klasifikāciju un marķēšanu, kā arī kārtību, kādā tiek novērtēta
dzīvnieku liemeņu atbilstība apstrādes kvalitātes un klasifikācijas prasībām".
33) Ministru kabineta 17.11.2009. noteikumi Nr.1325 "Noteikumi par veterinārajām
prasībām dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas paredzēti lietošanai pārtikā, to ievešanai Latvijā
un tirdzniecībai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm".
34) Ministru kabineta 02.02.2010. noteikumi Nr.104 "Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un
reģistrācijas kārtība".
35) Ministru kabineta 16.02.2010. noteikumi Nr.146 "Obligātās nekaitīguma prasības
pārtikas piedevām un pārtikas produktiem, kuros izmantotas pārtikas piedevas".
top related