Ilze Ruksane fitoremediaacija 31 01 2013 LU

FITOREMEDIĀCIJAKĀ BŪTISKS UN ŠODIENNENOVNENOVNENOVNENOVĒRTRTRTRTĒTS TS TS TS

DEGRADĒTO TERITORIJU ATTĪSTĪBAS INSTRUMENTS

INTEGRĒTĀ PILSĒTPLĀNOŠANĀ

LU Ăeogrāfijas un zemes zinātĦu fakultātemaăistra studiju programma „Telpiskās attīstības plānošana” ainavu arhitekte Ilze Rukšāne SIA “apdALPS”

FITOREMEDIĀCIJAno grieėu val.: φυτο (phyto) – augs

no latīĦu val. remedium – līdzeklis, zāles, dziedniecisks līdzeklis, balansa atjaunošana

EKOLOĂISKĀ ATJAUNOTNE

EKONOMISKĀ ATJAUNOTNE

SOCIĀLĀ ATJAUNOTNE

veicinās pilsētu ekoloăisko atjaunotni, uzlabos urbānāsekosistēmas bioloăisko daudzveidību

paplašinās publiski izmantojamo pilsēttelpu esošās teritorijas robežās

ilgtermiĦā būtiski ietekmēs iedzīvotāju ekoloăisko apziĦu, attieksmi

FITOREMEDIĀCIJA kā pilsētas ekoloăiskās atjaunotnes instruments

FITOREMEDIĀCIJA kā pilsētas ekoloăiskās atjaunotnes instruments

FITOREMEDIĀCIJA kā pilsētas ekoloăiskās atjaunotnes instruments

FITOREMEDIĀCIJA kā pilsētas ekoloăiskās atjaunotnes instruments

TRADICIONĀLĀS SANĀCIJAS METODES

SKALOŠANA

MAZGĀŠANA

STABILIZĀCIJA

SEPERĀCIJA

ĖĪMISKA APSTRĀDE

BARJERU VEIDOŠANA

U.C.

FITOREMEDIĀCIJA kā pilsētas ekoloăiskās atjaunotnes instruments

FITOREMEDIĀCIJA10-20%

Fitoremediācija, kā metode, pasaulē jau vairāk kā 10 gadus veiksmīgi tiek izmantota

vēsturisko industriālo, lauksaimniecisko, mežsaimniecisko, militāro, degvielas uzpildes un glabāšanas piesārĦoto vietu sanācijai

FITOREMEDIĀCIJA kā pilsētas ekoloăiskās atjaunotnes instruments

IBA Emsher park

Landwehr upe pirms un pēc

FITOREMEDIĀCIJA kā pilsētas ekoloăiskās atjaunotnes instruments

Houton park, Šanhaja

FITOREMEDIĀCIJA kā pilsētas ekoloăiskās atjaunotnes instruments

Houton park, Šanhaja

FITOREMEDIĀCIJA kā pilsētas ekoloăiskās atjaunotnes instruments

Houton park, Šanhaja

FITOREMEDIĀCIJA kā pilsētas ekoloăiskās atjaunotnes instruments

Houton park, Šanhaja

FITOREMEDIĀCIJA kā pilsētas ekoloăiskās atjaunotnes instruments

Gowanus sponge park, ĥujorka

FITOREMEDIĀCIJA kā pilsētas ekoloăiskās atjaunotnes instruments

Gowanus sponge park, ĥujorka

Latvijas dabā sastopamās augu sugas + sezonalitāte + sadarbība ar biologiem, bioėīmiėiem novērošanā un analīzē

Daudzveidīgas augu sabiedrības degradētajās teritorijās pakāpeniski atjaunos arī citu sugu dzīvotnes degradētajās teritorijās un kĜūs par acīm redzamu faktoru pozitīvu pārmaiĦu virzienā - pilsētas ekosistēmas uzlabošanā un bioloăiskās daudzveidības palielināšanā.

Diemžēl mijiedarbība starp urbānās attīstības modeli, ekosistēmas dinamiku un ekoloăisko vērtību un procesu integrēšanu vēl joprojām ir nabadzīgi izprasta (fitoremediācija tradicionāli aplūko tikai sekas un piedāvā lokālus fiziskus risinājumus), un netiek izmantota integrētā pilsētplānošanā (Alberti, 2005)

FITOREMEDIĀCIJA kā pilsētas ekoloăiskās atjaunotnes instruments

FITOREMEDIĀCIJA kā pilsētas ekonomiskās atjaunotnes instruments

FITOREMEDIĀCIJA kā pilsētas ekonomiskās atjaunotnes instruments

FITOREMEDIĀCIJA kā pilsētas ekonomiskās atjaunotnes instruments

FITOREMEDIĀCIJA kā pilsētas ekonomiskās atjaunotnes instruments

TRADICIONĀLĀS SANĀCIJAS METODES

FITOREMEDIĀCIJA kā pilsētas ekonomiskās atjaunotnes instruments

Fitoremediāciju, kā salīdzinoši lētu un mūsdienīgu ekoloăisku metodi teritoriju atjaunotnē var izmantot, lai veicinātu vietas pilnveidošanu

Telpas nākotnes EKONOMISKĀS ATTĪSTĪBAS IZVĒRTĒŠANAI viens no scenārijiem –PARKS KĀ PAGAIDU IZMANTOŠANA –balstīts uz PUBLISKĀS PRIVĀTĀS PARTNERĪBAS PROJEKTUīstenošanu pašvaldībai sadarbojoties ar privātīpašniekiem

Fitoremediācijas metodes izmantošana degradēto teritoriju attīstībā sekmēs iedzīvotājos pozitīvu attieksmi pret investoriem, stimulējot ekonomisko izaugsmi, ko pierādījuši tādi projekti kā EcoViiki un Arabianranta Helsinkos (Somija)

FITOREMEDIĀCIJA kā pilsētas ekonomiskās atjaunotnes instruments

FITOREMEDIĀCIJA kā pilsētas ekonomiskās atjaunotnes instruments

300m=5min

ŠĀDS ATTĪSTĪBAS MODELIS PALĪDZĒS VEIDOT PILSĒTAINAVU, KAS IR VIENOTA EKOLOĂISKA – EKONOMISKA – SOCIĀLA SISTĒMA

FITOREMEDIĀCIJA kā pilsētas sociālās atjaunotnes instruments

FITOREMEDIĀCIJA kā pilsētas sociālās atjaunotnes instruments

ARHITEKTS

KOPIENA

AINAVU ARHITEKTS

VIDES PLĀNOTĀJS

EKONOMISKĀS ATTĪSTĪBAS PLĀNOTĀJS

ATTĪSTĪTĀJS

ARHITEKTS

KOPIENA

AINAVU ARHITEKTS

VIDES PLĀNOTĀJS

EKONOMISKĀS ATTĪSTĪBAS PLĀNOTĀJS

ATTĪSTĪTĀJS

„Pilnvērtīgi aplūkojot ilgtspējības principu projektiem, vienlaicīgi un vienādā mērā pozitīviir jādod ieguldījumu visām projekta dimensijām –

fiziskajai UN sociālajai, UN ekonomiskajai” (Schreurs, 2011)

FITOREMEDIĀCIJA kā pilsētas sociālās atjaunotnes instruments

21.gs. = EKOLOĂISKA DOMĀŠANA = DZĪVESVEIDS

KOPIENU INICIATĪVAS ���� KĀ SĀKUMS

PAGAIDU IZMANTOŠANA ���� KĀ KOPRADE

JAUNĀ TELPA ���� KĀ DEMO / IZGLĪTĪBAS LAUKS

IEDZĪVOTĀJI ���� REKOMENDĀCIJAS NĀKOTNES SCENĀRIJIEM

IEDZĪVOTĀJS ���� KĀ LĪDZAUTORS

LĪDZATBILDĪBA, EKOLOĂISKĀ APZIĥA, ATTIEKSME

FITOREMEDIĀCIJA kā pilsētas sociālās atjaunotnes instruments

FITOREMEDIĀCIJA = BŪTISKS TERITORIJU ATTĪSTĪBAS

INSTRUMENTS INTEGRĒTĀ PILSĒTPLĀNOŠANĀ

STRATĒĂIJĀiekĜaujot vīziju, instrumentus un mehānismus, kas veicina

KOMPAKTU, EKOLOĂISKI UN SOCIĀLI DOMĀJOŠU PILSĒTU VEIDOŠANOS, izmantojot esošās degradētās un piesārĦotās pilsēttelpas,

kā nākotnes attīstības teritorijas

TERITORIJAS PLĀNOJUMOS, ATTĪSTĪBAS PROGRAMMĀS UN RĪCĪBĀSINTEGRĒJOT EKOLOĂISKĀS UN SOCIĀLĀS ATJAUNOTNES IDEJU,

kas uzlabo urbānās ekosistēmas bioloăisko daudzveidību un iedzīvotāju ekoloăisko apziĦu un attieksmi

JĀAPZINĀS ARĪ POTENCIĀLIE RISKI / GRŪTĪBAS:

FITOREMEDIĀCIJAS METODES MAZPAZĪSTAMĪBA �

PĀRLIECINĀŠANA, STARPDISCIPLNĀRAS KOMADAS IZVEIDOŠANA

PILOTPROJEKTA INVESTĪCIJAS = ILGTERMIĥA AUGU NOVĒROJUMI

jāparedz ekonomiskās efektivitātes pamatojumā un

komunikācijā visos līmeĦos �no politiskās gribas līdz iedzīvotājiem

PANĀKUMU atslēga šādu projektu realizācijā:

KOMPLEKSI RISINĀJUMI

pilsētas politiskā griba

+

stratēăisks projekta menedžments

+

komunikācija

+

starpdisciplināra sadarbība projekta izstrādē

Domāt ekoloăiski – nozīmē domāt kompleksi, apzinoties, ka realitāte nav izsakāma vienskaitlī un apzinoties, ka praktiski nekad nav situācijas, kad kāds process pastāv pilnīgi neatkarīgi no citiem. Pasaule ir nepārtraukti un nenoteikti mainīga un fenomens izpaužas tajā, ka vienubrīd viens aspekts ir būtiskāks par otru, bet pēc mirkĜa viss jau atkal ir kājām gaisā. Turklāt, fizisko vidi, par kuru tradicionāli mēs visvairāk rūpējamies un uztraucamies, veido tieši netveramie aspekti – procesi, funkcijas, emocijas. Redzamais reti, kad ir iegūstams vai sasniedzams. Tādējādi plānošana kĜūst par neformālu konteksta tulkošanu un saprāta kopētām sekām (Vasishth, 2008).

PALDIES

LU Ăeogrāfijas un zemes zinātĦu fakultāte

maăistra studiju programma „Telpiskās attīstības plānošana”

ainavu arhitekte Ilze Rukšāne SIA “apdALPS”

IZMANTOTO INFORMĀCIJAS AVOTU SARAKSTS

• Alberti, M. 2005. The effects of urban patterns on ecosystem function. International Regional Science Review 28, 2: 168–192

• Best, E.P.H., Zappi, M.E., Fredrickson, H.L., Sprecher, S.L., Larson, S.L., Ochman, M., 1997. Screening of aquatic andwetland plant species for phytoremediation of explosives contaminated groundwater for the Iowa Army AmmuntionPlant. Ann. New York Acad. Sci. 829, 179–194.

• Burlakovs, J. 2011. Heavy metal remediation methods and possible applications of those in Latvia Republic. Ăeogrāfijas un Zemes zinātĦu fakultāte, Latvijas Universitāte

• Campbell, S. 1996. Green Cities, Growing Cities, Just Cities? Urban Planning and the Contradictions of SustainableDevelopment. Journal of the American Planning Association

• Gaston, K.J. 2010. Integrating nature values in urban planning and design. Urban ecology. 230-260; 261-286.• LaBelle, J.M. 2001.Emsher Park, Germany – expanding the definition of a „park”. The George Wright Society• Perez-Gomez, A. 2008. Built upon love: Architectural Longing after Ethics and Aestetics. London, The MIT Press• Schreurs J., 2011. Planning for sustainable development: lost in space? Katholieke Universiteit Leuven – KUL• Susarla, S., Medina V. F., McCutcheon S. C. 2002. Phytoremediation: An ecological solution to organic chemical

contamination. Ecological Engineering. 18, 647–658.• Vasishth, A. 2008. A scale-hierarchic ecosystem approach to integrative ecological planning. Progress in Planning. 70,

99–132