YOU ARE DOWNLOADING DOCUMENT

Please tick the box to continue:

Transcript
Page 1: Zirgu Pasts Nr.44

Nr. 11 (44) 2010. gada novembris-decembris

44

Cen

a1,90 Ls

Nadīnas Zavadīlikas foto

??

??

??

Page 2: Zirgu Pasts Nr.44

DANSK VARMBLOD | Vilhelmsborg Allé 1 | DK-8320 Mårslet | Tel. +45 87 47 54 00 | Fax +45 87 47 54 10 | [email protected] | varmblod.dk

Tickets available on www.varmblod.dk

The largest tack fair in Northern Europe

Gala show

ADVENTURES

Thursday night

SPECIAL EVENTS

Find the horse of your dreams

AUCTION

Stallion licensing, show classes and championships

STALLION SHOW

DA NS K VA R M BLOD

STALLION LICENSING 201110-13 MARCH AT MCH MESSECENTER HERNING

TICKET SALES

www.varmblod.dk

Blue Hors Don Romantic. Painting by Thomas Bach Jensen

WIE

GAAR

DEN

.DK

. SB

. 129

602

DK .

SB .

1296

02DK

HORSE & RIDER

DV hingstekaring 2011 billetsal1 1 02/11/10 9:17:25

Page 3: Zirgu Pasts Nr.44

novembris-decembris, 2010 3

Šajā numurāL AT VIJĀ

FFFFFGFF

4.-11. lpp.

Laikraksts Zirgu Pasts, izdevējs Equus partneri. Iespiests .Iznāk reizi mēnesī.Dace Štrausa – projekta vadītāja +371 26258326, Dace Millere – galvenā redaktore +371 29117718Inese Ruskule – redaktore +371 26479579, Jolanta Lapiņa – redaktore, mārketings +371 26544243Inga Miķelsone – konkūrs +371 29469825, Anda Pavlovska – pajūgu braukšana +371 26347125Nadīna Zavadilika – foto +353 861922762, Maija Gailiša – maketētāja.

Elektroniskā pasta adrese: [email protected] pasta sūtījumiem:Latvijas Zirgaudzētāju biedrība, avīzei Zirgu Pasts, Republikas laukumā 2, Rīga, LV–1010.

Informācijas pārpublicēšana un izmantošana pieļaujama, ievērojot LR autortiesību likumdošanu un atsaucoties uz Zirgu Pastu kā avotu un/vai darba autoru. Jebkāda cita veida informācijas pārpublicēšana, pavairošana un izmantošana komerciālos nolūkos bez SIA Equus partneri rakstveida atļaujas aizliegta un uzskatāma par autortiesību pārkāpumu.

??

??

Page 4: Zirgu Pasts Nr.44

novembris-decembris, 20104

LATVIJĀ

5 gadus veci zirgi un zirgi, kas startē pir-mo sezonu

1. vieta – Lady LoraĪpašniece Kate Ansone: - Piecgadīgā

ķēvīte Lady Lora ir dzimusi AS Agrofirma Tērvete zirgaudzētavā. No šīs audzētavas kopumā esmu iegādājusies jau četrus zir-gus, pārējie jaunzirgi ir pirkti Vācijā un Ho-landē, viens - Grieķijā, bet trīs - no citiem audzētājiem Latvijā. Lady Lora māti Liber-tinu, iespējams, var uzskatīt par vienu no šā brīža labākajām akciju sabiedrības Agro-firma Tērvete zirgaudzētavas kumeļmātēm, jo viņas bērni darbā uzrāda labu kvalitāti. Esmu jau aizrunājusi nākamo Libertinas kumeļu. Lady Lora iegādājos, kad viņai bija trīs gadi. Ķēvei ir patīkams un nosvērts raksturs, tai nav izteiktu baiļu sajūtu no ap-kārtējās vides. Lady Lora gan darbā mājās, gan lecot sacensībās ir ļoti akurāta. Ģirts Bricis kopā ar Lady Lora šogad uzrādījis izcilu rezultātu, uzvarot lielākajā daļā sa-censību, kurās ar šo zirgu ir piedalījies. Pa-teicoties šim sportistam, zirgs parādīja to, ko patiešām spēj! Jāšanas sportā nepietiek tikai ar labu materiālu, ir nepieciešama arī veiksmīga sadarbība starp audzētāju vai zirga īpašnieku un labu jātnieku.

Sportists Ģirts Bricis: - Darbs ar zir-giem mājās ir ļoti svarīgs, īpaši ar jaunzir-giem, jo jātnieks tos veido par nākamajiem sporta zirgiem. Sadarbojoties ar audzētā-jiem, sportists sacensībās parāda zirga īsto kvalitāti un spēju sasniegt rezultātu. Es ne-varu atļauties lielāko daļu sezonas pavadīt sacensībās ārpus Latvijas, jo mājās paliek daudz zirgu, ar kuriem man ir jāstrādā. Šis darbs no manis prasa pilnu atdevi.

LJF kausu ieguvēji 2010. gada sezonāInga Miķelsone

2. vieta - La Valletta Īpašniece Inese Hāne: - La Valettu (dzi-

musi SIA Oktes muiža, tēvs Legato HL 244; māte Verste no Velveta L 1522), iegādājos no Sarmītes Pētersones kā neiejātu divus ar pusi gadus vecu mežonīgu ķēvi! Lēnām sā-kām strādāt. Iejāšanas process gan mums bija grūts, jo viņa pilnīgi negribēja man pakļauties, tāpēc arī bez traumām es neizti-ku! Bet ar laiku ķēve jau saprata - no darba neizbēgt. Pirmo reizi sacensībās La Valetta startēja pagājušajā gadā un izcīnīja divas pirmās vietas. Taču raksturs tai tiešām ir sarežģīts - stallī īsta mīlule, bet kolīdz jāsāk strādāt, attieksme mainās par 180 grādiem. Treniņa sākumā vienmēr jāpārbauda, kas par jātnieku mugurā, - varbūt varēs ne-strādāt. Ja mājās La Valettu vienu nevar atstāt stallī – sākas stress, tad sacensībās tā ne no kā nebaidās un ir ļoti mierīga, pro-tams, līdz brīdim, kamēr Sarmīte uzkāpj mugurā. Bet lekt viņai patīk, citādi jau ne-būtu tādu rezultātu. Gribu pateikt milzīgu paldies Sarmītei, kura zirgu gan palīdzēja iestrādāt, gan arī ar to startē sacensībās, kā arī visiem tiem, kas mūs atbalsta.

Sportiste Sarmīte Pētersone: - Kā jāt-niece varu teikt, ka La Valetta nav viegli jājams zirgs, noteikti ne hobijam. Katra treniņa sākumā jāatgādina, kurš tad īsti šeit ir galvenais noteicējs. Mierinu sevi ar domu, ka tā ir ķēve, no kuras katru brīdi visu ko var sagaidīt. Bet sacensībās redzu to kā cīnītāju, kura vēlas veikt maršrutu pēc vislabākās sirdsapziņas un bez soda punktiem. Šis arī ir galvenais iemesls, kā-pēc es ar to startēju. Ne tikai smaga darba rezultātā mainījies La Valettas raksturs, bet to noteikti arī ietekmējis tas, ka mēs – pati

saimniece, sportists, zirgkopējs - pret to iz-turamies ar mīlestību.

3. vieta – Robless Īpašnieks un sportists Jānis Rimeiks.6 gadus veci zirgi1. vieta - EsmeraldaĪpašnieks Jānis Rimeiks, sportists Ģirts

Bricis.2. vieta – Robless Īpašnieks un sportists Jānis Rimeiks.3. vieta – Ishor II Īpašnieks Kristaps Neretnieks.Sportiste Anda Zvirgzdiņa: - Sešgadī-

gais Ishor II (māte Horda LV02048150027 no Horitas, tēvs Ishor LV028048150024) dzimis zemnieku saimniecībā Akmeņlauki Ludzas novadā, un tā īpašnieks ir Kristaps Neretnieks. Trenēties ar šo zirgu sāku va-sarā, sākotnēji kā Kristapa palīgs, bet vēlāk jau Kristaps man atļāva arī startēt sacensī-bās. Ikdienā Ishor ir ļoti mīlīgs un, pēc ma-nām domām, staļļa vispatīkamākais zirgs. Sacensībās, protams, ir grūtāk, jo tas ir ne-daudz, kā jātnieki saka, uzvilcies un reizēm pat pārāk aktīvs. Cenšos tam nepievērst tik lielu uzmanību un darboties kā parastā treniņā, protams, tas ne vienmēr izdodas. Domāju, ka Ishor nav tādas lietas, kas tam nepatīk. Interesanti – neesmu peldējusi ar šo zirgu, bet, pilnīgi iespējams, ka viņam tas arī iepatiktos. Vienīgā Ishor „vājība” – atrodoties svešā vietā, „iemīlēties” kaimiņā, un tiklīdz jaunais draugs aiziet, Ishor riņķo pa savu boksu un „runājas” tik ilgi, kamēr tas atgriežas. Lai nu kā – es tikai mācos un Ishor man šajā procesā ļoti palīdz.

Page 5: Zirgu Pasts Nr.44

novembris-decembris, 2010 5

LATVIJĀ

Bērni līdz 16 gadu vecumam1. vieta – Laura Penele Pārstāv zemnieku saimniecību Lielceri.Sportiste Laura Penele: - Man ir 15

gadu. Tā kā mani vecāki ir ļoti cieši sais-tīti ar zirgiem, tad jau piecu gadu vecu-mā sāku nodarboties ar šo sporta veidu. Mans pirmais zirgs bija ponijs Džeims. Nedaudz vēlāk - astoņu gadu vecumā ar nomas zirgu Akords sāku treniņus pie sa-vas mammas Airisas Peneles. Apmēram pēc gada jau ar zirgu Alfredo (īpašnieks Raimonds Lācis) mani sāka trenēt tētis Mairis Penelis. Pirms es sāku trenēties ar Alfredo, mans tētis ar viņu piedalījās dau-dzos Pasaules kausa posmu maršrutos ar 150 cm augstiem šķēršļiem. Ar Alfredo es piedalos konkurencē līdz 18 gadiem. Arī Alfredo ir 15 gadi. Interesanti ir tas, ka mēs ar Alfredo esam dzimuši vienā gadā, viena mēnesī un ar vienas dienas starpī-bu. Alfredo - 1995. gada 27. aprīlī, bet es - 1995. gada 26. aprīlī! Sacensībās, iznākot no furgona, tas uzreiz skaļi zviedz, tādē-jādi visiem paziņojot, ka ir ieradies. Tre-niņu laikā Alfredo ļoti nepatīk, ja uz lau-kuma vai manēžā ir daudz citu zirgu, tad gan, kā jau ērzelis, tas kļūst ļoti dusmīgs uz visiem, bet tomēr paliek solīds un pa-spēj visām ķēvēm „izteikt” komplimentus. Alfredo ir garastāvokļa zirgs – uzvedība ir atkarīga no tā noskaņojuma.

Mans otrs sacensību zirgs Rafaello (septiņi gadi), ar kuru es piedalos kon-kurencē līdz 16 gadiem. Rafaello sākot-nēji bija paredzēts mammai Airisa Pe-nelei, lai startētu iejādē, bet man gadījās to „aizņemties” uz pāris sacensībām. Tā sagadījās, ka šajās sacensībās nostartēju ar ļoti labiem rezultātiem un līdz ar to turpināju regulāri piedalīties sacensībās. Rafaello ir pilnīgs pretstats Alfredo. Tas nekad „neizrādās” citiem zirgiem, kā to dara Alfredo, ir ļoti miermīlīgs, mierīgs,

bet ar savu raksturiņu! Šobrīd es trenējos zemnieku saim-

niecībā Lielceri pie saviem treneriem, vecākiem Airisas un Maira Peneļiem. Mairis ir mans konkūra, bet Airisa - ie-jādes trenere.

Izcīnīt pirmo vietu konkurencēs līdz 16 un 18 gadiem nebija nemaz tik viegli, jo īpaši pēdējos divos posmos bija dažādi nevajadzīgi pārsteigumi un starpgadīju-mi. Mēs cerējām, ka piektais posms notiks manēžā, bet bērniem, junioriem un jauna-jiem jātniekiem nācās lekt pa „dubļu van-nu”, un tieši tad, kad es startēju ar Alfredo konkurencē līdz 18 gadiem, sākās krusa, kas turpinājās vēl nākamās konkurences – jaunie jātnieki līdz 21 gada vecumam - maršruta laikā.

- Kādi ir tavi tuvākie mērķi?- Mani tuvākie mērķi būtu vairāk star-

tēt sacensībās ārpus Latvijas robežām, piedalīties kādā labā konkūra seminārā vai treniņnometnē, kā arī nākamajā se-zonā izlekt vismaz vienu maršrutu ar 130 cm augstiem šķēršļiem (šis mērķis man bija jau šosezon, bet slikto laika apstākļu dēļ pēdējā, piektajā posmā tas diemžēl ne-izdevās).

- Vai esi jau izlēmusi, ko darīsi pēc vi-dusskolas absolvēšanas?

- Iespējams, pēc 12. klases es studēšu veterināriju ārzemēs, visticamāk Vācijā, bet nekādā gadījumā Latvijā.

- Kā izdodas apvienot mācības skolā ar treniņiem?

- Mācības ar treniņiem apvienot nav nemaz tik vienkārši, bet pagaidām nav arī pārāk sarežģīti. Man kaut kā izdodas to paveikt, jo paspēju gan labi mācīties, gan sasniegt labus rezultātus konkūrā.

- Iespējams, smieklīgs jautājums, bet - vai ir kāds mācību priekšmets skolā, kurš tev patīk vislabāk?

- Man neviens mācību priekšmets nav sevišķi mīļš, bet, ja būtu jāizvēlas, tad es dotu priekšroku vizuālajai mākslai un li-teratūrai.

- Vai ir kāds ēdiens, no kura tev būtu grūti atteikties?

- Mans mīļākas ēdiens noteikti ir ma-karoni ar sieru, kā arī pankūkas ar ievā-rījumu!

2. vieta – Krista Kristiāna AlksnePārstāv Rīgas jāšanas sporta klubu

Sport de Lux.Sportiste Krista Kristiāna Alksne: -

Man ir 15 gadu. Ar šo sporta veidu sāku nodarboties, kad man bija astoņi gadi. Bet interese sākās vēl agrākā bērnībā, kad man bija gadi trīs, es Salatētim palūdzu, lai man uzdāvina zirdziņu, ko varētu tu-rēt pie mājas sķūnītī - barot, mīlēt, luti-nāt; vienkārši būt kopā katru mīļu brīdi. Tajā laikā man nebija nekādas nojausmas par tādu sporta veidu, bet zirdziņu ļoti vēlējos. Visus turpmākos gadus mamma mani gribēja pasargāt no šīs nodarbes, vedot uz tautas deju ansambli Dzirkste-līte. Tā es dejoju, dejoju, līdz kādā pava-sara dienā ieraudzīju gar mūsu māju jājot meitenes ar zirgiem (viena no viņām bija fotogrāfe Nadīna Zavadilika un otra Ka-rīna Krauze). Nolēmu aizbraukt uz Tīrai-nes staļļiem, kur sāku treniņus pie Daigas Gavares. Šobrīd nodarbojos konkūrā pie treneres Mairas Leja un iejādē - pie Aksa-nas Kraukles.

- Kā tu pati vērtē savu šīs sezonas sniegumu?

- Manuprāt, kopvērtējumā otro vietu izcīnīju, pateicoties lielajam darbam, ko ieguldīja trenere Maira Leja, no vienas puses, gan mani zirgi un es pati, no otras puses. Šajā sezonā nācās krietni pacīnīties ar saviem konkurentiem. Veiksmīte stāvē-ja no manis mazliet tālāk un skatījās, vai es tikšu pati galā vai ne! Sezonas vidū Li-

Page 6: Zirgu Pasts Nr.44

novembris-decembris, 20106

LATVIJĀ

LJF kausu ieguvēji 2010. gada sezonākums saslima ar bronhu iekaisumu, tādēļ divus mēnešus nestartēja, bet Kamenīte mēnesi pirms sezonas beigām satraumēja stiegru. Tā nu es startēju ar Lakiju, kurš dažas dienas pirms pēdējām sacensībām satraumēja aci, bet mums paveicās, un va-rējām startēt pēdējā posmā, kur izcīnījām trešo vietu. Man ļoti paveicās, ka Darja Tihomirova uzticēja savu zirgu Kameni, ar kuru es veiksmīgi šogad startēju. Ka-mene ir ugunīga ķēve ar savām kaprīzēm, bet tajā pašā laikā - uzticīga. Turpretī Don Lucky ir ļoti mīļš, bet reizēm parāda savu raksturiņu, tāpēc arī gadās sevi satrau-mēt. Likums ir mierīgs, mīļš, taču labprāt izmanto iespēju paslinkot (mans pirmais zirdziņš, ar kuru pašreiz ir vislabākais kontakts). Visas šīs rakstura sliktās izpaus-mes palīdz atrisināt kārumi, tāpat kā man garšo kūka Napoleons, tā maniem zirgiem - āboli, burkāni, cukurs un vēl daudz kas cits. Trīs dažādi zirgi – katram savs rak-sturs, bet tas ir tikai ieguvums man. Esmu ļoti priecīga un pateicīga, ka varu droši tiem uzticēties jebkurā situācijā un tāpat arī zirgi - man! Protams, gribu pateikt lielu paldies maniem treneriem, ģimenei, draugiem un daudziem sportistiem, kuri juta man līdz, atbalstot un dzīvojot līdzi manām veiksmēm un neveiksmēm

3. vieta – Inta VējaPārstāv SIA Princis.Sportiste Inta Vēja: - Man ir pilni 16

gadi. Ar jāšanas sportu sāku nodarboties pirms pieciem gadiem pie Sanitas Dom-brovskas Reiteru stallī Jelgavas novadā. Sākumā nebiju domājusi, ka tas varētu pārvērsties par manu hobiju, un par pie-dalīšanos sacensībās nevarēja būt ne ru-nas, jo no jebkāda veida sacensībām man bija paniskas bailes. Tā kā interese par zir-giem tomēr nemazinājās un šo to jau biju samācījusies, sapratu, ka vislabākā mana nodarbošanos būtu – jātnieka palīgs. Tad nu arī sāku palīdzēt sportistei Santai Mas-pānei, ko darīju trīs gadus. Šajā laikā Santa man daudz ko iemācīja - sākot ar paša zir-ga, inventāra aprūpi un, beidzot ar jāšanas prasmi. Mēs kopā braucām uz sacensībām gan Latvijā, gan arī ārpus tās. Kad Santa devās trenēties uz Vāciju, man vairs ne-bija īsti ko darīt. Tā kā biju pieradusi pie palīga darba un sacensībām, sapratu, ka bez tā visa man būs pārāk garlaicīgi. Sāku palīdzēt saviem draugiem sacensībās līdz brīdim, kad nonācu pie savas tagadējās treneres Līgas Pētersones - lielisks cilvēks, ar kuru sacensībās ir ļoti viegli sastrādā-ties. Pamazām pieradu pie šīs sportistes, viņas zirgiem un palīdzēšana sacensībās

man radīja arvien lielāku prieku. Vasaras sākumā traumas dēļ Līgai sportošana uz kādu laiku bija jāpārtrauc, taču viņa mūs nepameta un arī audzēkņi palīdzēja Līgai vēl vairāk. Tad nu arī sākās smagais darbs ar zirgiem. Cītīgi trenējāmies, nedēļas no-galēs braucām gandrīz uz visām sacensī-bām. Iesākumā tas tika darīts, lai uzturētu formā Līgas zirgus, protams, paralēli arī guvu pieredzi. Ar laiku man palika divi stabilākie zirgi - Līgas Kaugurs un Vairas Valteres ķēve Sinda - abi vienlīdz mīļi. Kauguram ir deviņi gadi, ar viņu ieņēmu daudzas godalgotas vietas un, pateicoties šim zirgam, esmu daudz ko iemācījusies. Sindai ir pieci gadi, viņa man ir īpaši tuva - ar šo zirgu es strādāju jau trīs gadus, un visu, ko mākam, esam panākušas kopā. Ar šo ķēvi arī tika izcīnītas pirmās god-algotās vietas, un prieks par tām bija īpaši liels. Tā ir lieliska sajūta, kad pēc tik ilga kopīga darba ir redzami augļi. Abi zirgi ir ļoti īpaši – treniņos vai sacensību iesildē tie izturas pavisam normāli, bet atliek ie-iet sacensību laukumā, kad acis iemirdzas – azartiski un uzticami. Par godalgotām vietām nemaz nebijām domājušas. Šī tre-šā vieta bija ļoti negaidīta – patīkams pār-steigums gan man, gan Līgai. Manuprāt, šis rezultāts tika sasniegts, pateicoties gan smagajam darbam, gan lieliskajai trene-rei, gan arī veiksmei. Gribu pateikt lielu paldies zirgu īpašniecei Vairai Valterei par to, ka viņa uzticas man un ļauj startēt ar saviem zirgiem, un tikpat lielu paldies sa-vai trenerei Līgai Pētersonei, ka viņa visu sezonu mani tik cītīgi trenēja un atbalstīja brīžos, kad bija ļoti grūti...

Juniori līdz 18 gadu vecumam1. vieta – Laura PenelePārstāv z/s Lielceri.

2. vieta – Patrīcija KokinaPārstāv z/s Lielceri.3. vieta – Santa Šteinberga Pārstāv sporta klubu Quattro.Sportiste Santa Šteinberga: - Man ir

17 gadu. Iemesls tam, ka sāku nodarboties ar jāšanas sportu bija tas, ka mana mam-ma un vectēvs ļoti mīlēja zirgus, tāpēc arī mums laukos tie bija. Jāpiebilst, ka mam-ma kādreiz pati nodarbojās ar šo sporta veidu – gan tikai prieka pēc, taču mēdza mani ņemt seglos jau no četru gadu vecu-ma. Divpadsmitajā dzimšanas dienā mani aizveda uz sporta klubu Arizona AZ, kur arī sāku savas nopietnās sporta gaitas. Pašreiz mans treneris ir viens no vadoša-jiem Latvijas sportistiem – Andis Vārna, taču par vasaras sezonas sasniegumiem esmu ļoti pateicīga arī Lietuvas sportis-tam Danielam Gutkauskam, kurš vasaras nometnē mani trenēja. Manu panākumu atslēga, protams, ir mans īpašais – Giness. Zirgam ir astoņi gadi (tēvs Gvidons, mātes tēvs Guido). Sacensību arēnā kopīgi star-tējam jau no pirmā turnīra 2008. gadā un, manuprāt, kopā esam ļoti auguši. Giness ir ļoti emocionāls, gudrs un jutīgs zirgs, taču ļoti man uzticas un vienmēr atdod sevi visu, lai sasniegtu pēc iespējas labāku rezultātu, tādējādi daudz ko man iemā-cot. Strādāt ar Ginesu ir ļoti patīkami, un jūtams ir arī tā prieks gan treniņos, gan sacensībās. Protams, mums abiem gadās „ģimenes strīdi”, bet vienmēr veiksmīgi tiekam ar to galā. Es Ginesam pilnībā uz-ticos, jo jūtu, ka arī tas aiz mīlestības pret mani atbild ar to pašu! Ir patīkami, pēc mācībām skolā vai dziedāšanas korī pava-dīt laiku ar savu uzticamo draugu, vēl jo vairāk labu draugu lokā.

Page 7: Zirgu Pasts Nr.44

novembris-decembris, 2010 7

Tikai pateicoties viņiem, es šodien varu darīt to, kas man tik tiešām patīk.

2. vieta – Kristīne EglePārstāv Rīgas jāšanas sporta klubu

Sport de Lux.Sportiste Kristīne Egle: - Man ir 19

gadu. Desmit gadu vecumā sāku trenēties sporta klubā Favorīts Liepājas novadā, bet jau nopietnāk turpināju Jura staļļos, tad arī vecāki iegādājās pirmo zirgu Sin-gu. Līdz pat šim brīdim izdodas apvienot mācības ar treniņiem, jo esam iegādāju-šies Priedulāju stalli Grobiņā, kur notiek viss aktīvais treniņa process. Kamēr esmu Rīgā un studēju, vecāki darbojas pa stal-li, palīdz zirgiem nezaudēt fizisko formu. Viņiem par to liels, liels paldies! Lielāko daļu laika trenējos patstāvīgi, bet mans treneris un lielisks padomdevējs sacensī-bās ir Andriuss Petrovs.

Runājot par maniem zirgiem - katrs no tiem ir īsta personība. LJF kausa izcīņas posmos startēju ar vairākiem zirgiem, jo katrā posmā ikviens no viņiem bija spē-jīgs parādīt labu rezultātu. Grūti bija iz-lemt, ar kuru startēt kā pirmo - ieskaites

zirgu. Pirmajā posmā tā bija Concorde, otrajā - Glāsts un pēdējos trīs posmos Roils. Lai arī trešajā un ceturtajā posmā ieskaitē startēju ar Roilu, taču uzvaras iz-cīnīja Concorde, tāpēc grūti pateikt, kurš zirgs ir labāks, jo ikviens no tiem var izcī-nīt uzvaru.

Ņemot vērā, ka tagad ir jāapvieno gan treniņi Grobiņā, gan studijas Rīgā, nekam citam laika īpaši neatliek, bet, ja ir kāds brīvs brīdis tad patīk vienkārši labi at-pūsties, tam pat nav jābūt nekam īpašam, piemēram, uzēst pašas gatavotos Ķīnas kāpostu salātus, atrodoties telpā, kurā valda gaišās krāsas – dzeltena vai zelta – atkarībā no garastāvokļa, jo tās ir manas mīļākās krāsas.

Kopumā, protams, prieks par otro vietu jauno jātnieku konkurencē vasaras sezonā, lai gan pirmie divi posmi nebija veiksmīgi, tomēr pēdējos trijos posmos uzrādītie rezultāti ļāva izcīnīt sudraba medaļu. Ko vēl gribētos piebilst? Ar šo sezonu esmu ļoti apmierināta, jo izcīnīts čempiones tituls un aizvadīti veiksmīgi starti Baltijas kausā.

3. vieta – Linda Viša Pārstāv z/s Liepenes.Sportiste Linda Viša: - Man ir 17 gadu,

un ar zirgiem kopā esmu jau desmit gadu, tomēr tā nopietni ar jāšanas sportu sāku nodarboties tikai 13 gadu vecumā, kad neviena diena vairs nebija iedomājama bez treniņiem. Pats aizsākums bija Si-guldas stallī Oši, kur arī iemācījos sēdēt zirga mugurā, pateicoties savai kādreizē-jai klasesbiedrenei, kura mani uz to pa-mudināja, lai gan pati jāšanas sportu jau labu laiku pametusi. Šobrīd man ir ļoti saspringts dienas režīms. Mācos Siguldas Valsts ģimnāzijas 11. klasē, un jāmācās ir patiešām daudz. Ja būtu jāizvēlas mācību priekšmets, kurš man visvairāk patīk, tā varētu būt fizika, jo, ja es to saprotu, tad tā man šķiet ļoti interesanta, varu arī

LATVIJĀ

Jaunie jātnieki līdz 21 gada vecu-mam

1. vieta – Kristaps NeretnieksPārstāv sporta centru Kleisti.Sportists Kristaps Neretnieks: - Ar

jāšanas sportu sāku nodarboties desmit gadu vecumā, kad mamma iegādājās pir-mo zirdziņu vārdā Formula, ar kuru izcīnī-ju daudzas uzvaras. Tas iepatikās, un sāka attīstīties ģimenes saimniecība. Vairākus gadus braucu trenēties pie Daiņa Ozola, kur iemācījos ļoti daudzas lietas, sākot no jaunzirgu apjāšanas līdz pat startēšanai sacensībās maršrutos ar 130 cm augstiem šķēršļiem. Šobrīd diemžēl trenējos viens pats bez trenera, tāpēc sacensībās cenšos padomu jautāt citiem sportistiem. Labu pieredzi gūstu arī trenējot bērnus un jau-niešus sporta centrā Kleisti, kur strādāju par sporta grupas treneri.

Pirmā vieta jauniešu konkurencē varētu būt likumsakarīga, jo visos posmos pieda-lījos ar trim zirgiem, arī pēdējā strīdīgajā dubļu kaujā... Šie zirgi ir maz pieredzējuši un pagaidām vēl nav gatavi lekt lielākus augstumus, taču sezonas laikā sniegums uzlabojās, tāpēc arī pirmā vieta man nav pārsteigums. Jau kādu laiku „ar otru kāju” startēju arī pieaugušo konkurencē. Tā nu sanāk diezgan daudz darāmā – darbs ar zirgiem, bērnu un jauniešu trenēšana, vēl arī studijas Vidzemes augstskolā. Tas viss prasa laiku un pagrūti būt vienlīdz labam visur. Agrāk arī slēpoju, bet, jo vairāk zir-gu jāstrādā, jo mazāk laika atliek citām lietām. Uzvarēt jauniešu konkurencē visās sacensībās nav bijis mans mērķis, taču, domāju, šis periods būs aizvadīts godam. Turklāt nākamgad man paliek 22 gadi, tas nozīmē, ka Kristīnei Eglei ar daudza-jiem zirgiem vienai būs garlaicīgi jauniešu konkurencē.

Gribu teikt lielu paldies savai ģimenei un draugiem, kuri man ir ļoti daudz pa-līdzējuši un atbalstījuši visus šos gadus.

Page 8: Zirgu Pasts Nr.44

novembris-decembris, 20108

LATVIJĀ

LJF kausu ieguvēji 2010. gada sezonāpiebilst, ka šobrīd no visiem klases sko-lēniem, man ir visaugstākā atzīme fizikā. Tā nu sanāk, ka ir tikai viena darba diena nedēļā, kad mājās pārrodos pirms tumsas iestāšanās, līdz ar to arī treniņiem neat-liek daudz laika un nākas jāt prožektoru gaismā. Tas man ir kā risinājums tumšiem rudens un ziemas vakariem. Šī paša sa-springtā dienas režīma dēļ arī ēšanai ne-atliek daudz laika, tāpēc parasti ieskrienu mājās, paķeru kaut ko, kas ir apēdams pa ceļam, un dodos uz stalli. Tā kā Liepenēs ir ābeļdārzs, ļoti bieži pārtieku no ābo-liem. Vienmēr, kad treniņā sagribas ēst, varu vienkārši iejāt ābeļdārzā un noplūkt no koka ābolu. Priekšroku noteikti dotu violetiem āboliem, jo tā ir mana mīļākā krāsa, un cilvēkiem, kas mani satiek katru dienu, piemēram, skolas biedriem, ir grū-ti to nepamanīt.

Agrāk nodarbojos arī ar snovbordu. Par spīti tam, ka esmu četrkārtēja Latvijas Jaunatnes ziemas olimpiādes uzvarētāja šajā sporta veidā, pašreiz to esmu atstā-jusi novārtā un domāju, ka tuvākajā laikā pie tā neatgriezīšos. Protams, tās izjūtas, ko sagādā snovbords, ir foršas, un manas dzīves vietas - Siguldas tuvumā ir daudz vairāk cilvēku, kas nodarbojas ar ziemas sporta veidiem nevis ar zirgiem. Taču, neskatoties uz to visu, esmu sapratusi, ka snovbords ir tikai mans hobijs, bet jāša-nas sports - nu jau dzīvesveids. Turklāt arī ar zirgiem var ļoti jauki „pabraukāties” pa sniegu – zelta vidusceļš.

Pašreiz jau aktīvi gatavojos nākama-jai sezonai. Strādāju divus jaunus zirgus. Abi ir piedalījušies tikai pāris treniņsa-censībās un vēl ir ļoti nepieredzējuši. Jā-cer, ka laika apstākļi man īpaši netraucēs piepildīt iecerēto līdz ziemas čempionāta sākumam, jo manēžas man pagaidām vēl nav. Trenējos individuāli, jo arī pastāvīga

trenera man šobrīd nav. Jāatzīst, ka šo sezonu pati nevērtēju kā

veiksmīgu. Sezonu iesāku un nobeidzu labi, tomēr pa vidu neveiksmes sekoja cita citai. Trešā vieta, protams, ir labs rādītājs, un tas mani nepārsteidz, jo bija ieguldīts ļoti liels darbs. Uzvaru izcīnīju ar savu šī brīža labāko zirgu, taču palīdzēja jau arī pārējie ar ikdienas treniņiem un sacensī-bu pieredzi.

Pieaugušo konkurence1. vieta – Ģirts Bricis Pārstāv Rīgas jāšanas sporta klubu

Sport de Lux.Sportists Ģirts Bricis: - Atskatoties uz

2010. gada sporta sezonu, esmu ļoti prie-cīgs, jo man vienas sezonas laikā ir izde-vies iegūt visus Latvijā iespējamos sacen-sību titulus - uzvarēt ziemas čempionātā vairākās konkurencēs, kļūt par Latvijas čempionu, uzvarēt Grand Prix, uzvarēt Baltijas kausa izcīņas jaunzirgu kopvēr-

tējumā un izcīnīt uzvaru LJF kausa piecu posmu kopvērtējumā trīs konkurencēs. Manu panākumu atslēga ir kvalitatīvi zirgi, mīlestība pret to, ko es daru, kā arī lieliska sadarbība ar zirgaudzētājiem un zirgu īpašniekiem. Es vienmēr ar prieku zirgus gatavoju sacensībām un, redzot zirga potenciālu, gribu maksimāli to pa-rādīt.

Man ir prieks, ka Latvijas zirgaudzētāji arvien vairāk var piedāvāt konkurētspējī-gus zirgus ar labu potenciālu sportā.

2. vieta – Guntars Siliņš Pārstāv sporta klubu Mežstrazdiņi.3. vieta – Aleksandrs Šakurovs Pārstāv Rīgas Jātnieku klubu.Sportists Aleksandrs Šakurovs: - Šī

sezona man kopumā bija ļoti veiksmīga. Divi pirmie kausa izcīņas posmi gan ne pārāk izdevās, taču trīs pēdējie – sarež-ģītākie un svarīgākie – tika aizvadīti ar labiem rezultātiem. Domāju, ka tos pa-līdzēs uzlabot arī fakts, ka esam nodibi-nājuši jaunu – Rīgas Jātnieku klubu, kurā darbojas mans tēvs Sergejs Šakurovs un viņa audzēkņi, tajā skaitā es. Mans zirgs Gīrs pirmo sezonu leca tik augstus marš-rutus, sākumā gan nestartēja īpaši stabili, taču tad ievērojami progresēja, un varu to uzskatīt par perspektīvu zirgu nākamajai sezonai, jo janvārī tam paliks vienpadsmit gadu. Ķēvei Anketai ir septiņi gadi, tā uz-varēja savā vecuma grupā, un domāju, ka nākamsezon startēs augstākos maršrutos. Kopumā mans mērķis nākamajā gadā ir vairāk startēt ārzemēs, kā arī Latvijas sa-censībās startēt augstākos maršrutos nekā līdz šim.

Page 9: Zirgu Pasts Nr.44

novembris-decembris, 2010 9

LATVIJĀ

LJF kausa izcīņaV posms – 2010. gada fināls šķēršļu pārvarēšanāVispārējā konkurenceMaršruts nr. 1 (šķēršļu augstums līdz 105 cm, piedalās bērni līdz 16 g. v., ar tūlītēju pārlekšanu)Sportists Zirga vārds Īpašnieks Sporta klubs Rezultāts1. Laura Penele Rafaello M. Penelis z/s Lielceri 0 s.p./40,74 s2. Nellija Nulle Vendija N. Nulle RJSK 0 s.p./44,64 s3. Krista K. Alksne Don Lucky K. K. Alksne SK Sport de Lux 0 s.p./45,73 sMaršruts nr. 2 (šķēršļu augstums līdz 115 cm, piedalās juniori līdz 18 g. v., ar tūlītēju pārlekšanu)1. Linda Viša Arons L. Viša z/s Liepenes 0 s.p./40,61 s2. Kristīne Senkāne Sunshine B z/s Tīraines staļļi 0 s.p./48,39 s3. Anita Žarinova Silvana A. Žarinova SC Kleisti 5 s.p./53,26 s Maršruts nr. 3 (šķēršļu augstums līdz 125 cm, piedalās jaunie jātnieki līdz 21 g. v., ar tūlītēju pārlekšanu)1. Kristaps Neretnieks Ishor II I. Neretniece SK Kriķi 0 s.p./65,47 s2. Kristaps Neretnieks Eross SK Kriķi 4 s.p./62,58 s3. Linda Viša Arons L. Viša z/s Liepenes 4 s.p./64,10 sMaršruts nr. 4 (šķēršļu augstums līdz 110 cm, piedalās zirgi līdz 5 g. v. vai zirgi, kas startē pirmo sezonu, ar tūlītēju pārlekšanu)1. Ģirts Bricis Lady Lora K. Ansone SK Sport de Lux 0 s.p./25,81 s2. Sarmīte Pētersone La Valetta I. Hāne Talsu JK 0 s.p./26,08 s3. Anete Ķīvīte Agenda Talsu JK 0 s.p./26,37 sMaršruts nr. 5 (šķēršļu augstums līdz 120 cm, piedalās zirgi līdz 6 g. v., ar tūlītēju pārlekšanu)1. Anda Zvirgzdiņa Ishor II I. Neretniece SK Kriķi 0 s.p./26,20 s2. Andis Vārna Quirasi D. Bērziņa SK Quattro 4 s.p./26,29 s3. Kristaps Neretnieks Geiša I. Neretniece SK Kriķi 8 s.p./27,39 sMaršruts nr. 6 (šķēršļu augstums līdz 125 cm, sacensības ar džokeri, uz laiku)1. Guna Vasiļjeva Cartini M. Logina ZA Kocēni 65 p./46,14 s2. Guna Vasiļjeva Goltjers ZA Kocēni ZA Kocēni 65 p./47,07 s3. Sergejs Šakurovs Rasa A. Šakurovs RJSK 65 p./47,43 sMaršruts nr. 7 (šķēršļu augstums līdz 135 cm, ar pārlekšanu)1. Ģirts Bricis Kongo T. Rezņuka SK Sport de Lux 0 s.p./32,88 s2. Aleksandrs Šakurovs Gīrs LJF RJSK 0 s.p./33,75 s3. Linda Ansule Lemons L. Ansule z/s Tīraines staļļi 0 s.p./35,41 s Poniju jāšanaMaršruts nr. 1 (šķēršļu augstums līdz 55 cm, sacensības 2 fāzēs, piedalās jātnieki ar 1. grupas ponijiem)1. Monta Pareiza Džipa Saldus JSS 0 s.p./28,56 s2. Alvīne Paštore Prērija Saldus JSS 0 s.p./29,72 s3. Margarita Prokofjeva Kamene A. Ozoliņa SK Atēna 0 s.p./30,06 sMaršruts nr. 2 (šķēršļu augstums līdz 65 cm, 2 fāzēs, piedalās jātnieki ar 1. un 2. grupas ponijiem)1. Kristiāna Ozoliņa Mirga Saldus JSS 0 s.p./32,39 s2. Anna Šellere Les Parīze O. Šellere SK Atēna 0 s.p./34,60 s3. Zane Šteinberga Pegija Saldus JSS 0 s.p./35,15 sMaršruts nr. 3 (šķēršļu augstums līdz 85 cm, sacensības ar pārlekšanu, piedalās jātnieki ar 1. un 2. grupas ponijiem)1. Zane Meimane Pipars SK Imakas 0 s.p./30,98 s2. Rēzija Rumpe Tango Saldus JSS 0 s.p./31,39 s3. Anete Kauliņa Ruanda Saldus JSS 0 s.p./32,12 sAmatieriMaršruts nr. 1 (šķēršļu augstums līdz 105 cm, ātruma maršruts)1. Sintija Grundule Atēna SK Atēna 0 s.p./46,53 s2. Ingrīda Lizbovska Nostrdamuss I. Lizbovska LJAA 0 s.p./47,87 s3. Andris Jurševskis Eross A. Jurševskis SK Kriķi 0 s.p./49,92 sMaršruts nr. 2 (šķēršļu augstums līdz 110 cm, ar pārlekšanu, ieskaites maršruts)1. Kārlis Blaubergs Kadiljaks A. Blauberga z/s Tīraines staļļi 1 s.p./37,42 s2. Jolanta Lapiņa Glazūra J. Lapiņa RVA 1 s.p./37,67 s3. Ieva Eglīte Callacado I. Eglīte SK Sport de Lux 4 s.p./33,39 s

Mār

a M

iller

a fo

toM

āra

Mill

era

foto

Mār

a M

iller

a fo

toM

āra

Mill

era

foto

Jānis Rimeiks ar Roblesu.

Pipars ar Zani Meimani.

Ģirts Bricis.

Alvīne Paštore ar Prēriju.

Page 10: Zirgu Pasts Nr.44

novembris-decembris, 201010

LATVIJĀ

Beigusies 2010. gada Latvijas sa-censību sezona jāšanas sportā šķēršļu pārvarēšanā. Noskaidroti Latvijas Re-publikas čempioni un Latvijas Jātnieku federācijas kausu ieguvēji visās vecuma grupās. Kļuvuši zināmi labākie jaunzir-gi, un vienīgi konkursā par 2010. gada labāko jātnieku būs nelielas izmaiņas, jo daļa Latvijas jātnieku vēl turpina piedalīties sacensībās citās valstīs.

Par LJF kausa piekto posmuNe reizi vien jāšanas sporta speciālisti

jau uzsvēruši, ka ļoti nozīmīgs ir fakts, ka šosezon regulāri sacensību programmās tika iekļauti maršruti ar jātnieka darbības un zirga kustību stila vērtējumu uz atzī-mēm. LJF kausa izcīņas noslēdzošajā pos-mā tādu gan nebija, taču labi bija redzams aizvadītās sezonas darba rezultāts. Spor-tisti startēja tehniskāk, prasmīgāk vadīja zirgus, jaunie zirgi rādīja acīmredzamu izaugsmi. Īpaši startu kvalitāte cēlusies poniju jāšanas un amatieru sacensību da-lībniekiem.

Pieaugušo konkurencē par LJF kausa ieguvēju kļuva Ģirts Bricis, kurš sevi ap-liecinājis kā stabils jātnieks jau iepriek-šējās sezonās, taču tagad startēja vēl veiksmīgāk. Turklāt nozīmīgs ir fakts, ka viņam ir divas uzvaras kopvērtējumā arī ar jaunzirgiem, kas liecina, ka sportists nopietni domā par perspektīvu.

Laika apstākļi pirmās sacensību dienas sākumā tiešām bija nepiemēroti sacensību sarīkošanai ārā, tāpēc starti pēc pārtrau-kuma turpinājās manēžā. Taču jāteic, ka nevienu sportistu tā īpaši ne aukstums, ne apstākļu maiņa pēc tam būtiski nenobai-dīja. Īpaši jaunie jātnieki startēja ar milzī-gu cīņassparu. Kopējais dalībnieku skaits, salīdzinot ar iepriekšējiem posmiem, gan bija mazāks, jo neieradās vairāki sportisti, kuri reāli izvērtēja savas spējas un sapra-ta, ka rezultātu kopvērtējuma tabulā vairs nevarēs uzlabot.

Par sezonu kopumāRakstu ne tik daudz, lai atskatītos uz

aizvadīto sezonu, bet domājot par nāka-mo. Šis gads zināmu apstākļu dēļ mums visiem nebija viegls. Daudzu klubu iece-res par sacensību rīkošanu tā arī palika nerealizētas. Tomēr, neskatoties uz to, do-māju, ka jātnieki nevar kopumā sūdzēties par sacensību daudzumu un to sarīkoša-nas kvalitāti. Par to paldies LJF vadībai! Finansiālu grūtību dēļ arī nākamajā sezo-

Ar domām par nākamo sezonuDainis Līvmanis, LJF tiesnesis

nā daudzi klubi nevarēs sarīkot sacensī-bas. Tāpēc svarīgi, lai LJF tāpat nākamajā sezonā varētu noorganizēt vismaz tikpat daudz sacensību. Taču to skaits, iespē-jams, nav pats svarīgākais. Nozīmīgāks varētu būt jautājums par formātu.

Divu dienu sacensības, kurās var pie-dalīties dažāda sagatavotības līmeņa jāt-nieki, manuprāt, ir pieņemamas visiem. Iespējams, ka svētdienas sacensībās ama-tieriem būs trīs dažādi maršrutu augstumi vai arī divi maršruti ar handikapu divām amatieru grupām. To, kā būs, – cik mar-šrutu un kādos augstumos, lems treneru padomē.

Daudz svarīgāk, man šķiet, sakārtot kalendāro plānu laikus, jau rudenī, lai sezonas laikā nevajadzētu pārcelt sacensī-bas. Žēl, ka tad, ja LR čempionāts vai LJF kausa izcīņas posms notiek vienlaikus ar kādām starptautiskām sacensībām mūsu reģionā, daži labākie Latvijas jātnieki to-mēr izvēlas startēt ārzemēs. Tie, kuri ne-grib, lai nestartē, bet čempionātam jābūt kā sezonas lielākajam notikumam jāšanas sportā, un tāpēc par prioritāti jānosaka valsts čempionāta prestiža celšana.

Mār

a M

iller

a fo

to

Kā to izdarīt? Nedomāju, ka viss ir at-karīgs no balvu fonda, ziedu klēpjiem vai televīzijas tiešraidēm. Ar interesi gaidām jūsu ieteikumus, jo iespējams, ka kādam ir vērtīgs priekšlikums. Varbūt mums vi-siem kopā izdosies nacionālo sacensību līmeni pacelt vēl augstākā kvalitātē.

No redakcijas. Patīkami, ka LJF birojs jau oktobra vidū savā mājas lapā www.ljf.lv publiskoja 2011. gada sacensību ka-lendāra projektu. Līdz 8. novembrim visi potenciālie sacīkšu rīkotāji tika aicināti pieteikt savus pasākumus konkūrā, iejā-dē, poniju jāšanā, pajūgu braukšanā un paraolimpiskajā iejādē. Novembra sāku-mā arī tika paredzētas visu LJF sekciju vai treneru padomju sanāksmes. Kopumā, domājams, tas palīdzēs laikus un mērķ-tiecīgi sagatavoties nākamajai sezonai. Taču viens ir zināms skaidri, ka nemainī-sies gada nozīmīgāko sacīkšu sarīkošanas laiks Latvijā, kas saskaņots ar Starptautis-kās Jāšanas sporta federācijas (FEI) kalen-dāru – CSI2* turnīrs šķēršļu pārvarēšanā, kas nākamgad notiks no 22. līdz 24. jūli-jam sporta centrā Kleisti.

Dainis Līvmanis apbalvošanas ceremonijā.

Page 11: Zirgu Pasts Nr.44

novembris-decembris, 2010 11

LATVIJĀ

Ventspils no-vada Tārgales pa-gasta Laimiņās 29. oktobrī notika noslēguma pasā-

kums Eiropas Savienības program-mas Jaunatne darbībā atbalstītajam jauniešu iniciatīvas projektam Zirgi – vienojošais spēks. Pēdējo reizi tika de-monstrēta kustību izrāde, ko iestudē-juši jaunieši no jātnieku sporta kluba Demora un Ventspils bērnu nama Sel-ga.

Kustību izrādi jaunieši iestudējuši šīs vasaras sākumā un tā jau interesentiem parādīta Kuldīgas, Talsu, Ventspils nova-

Jautā lasītāja: – Man radusies situācija, kurā vēlos

uzklausīt kādu sakarīgu ieteikumu par zirgu barošanu. Varbūt padomu var dot kāds speciālists vai citi Zirgu Pasta lasītāji? Sākoties rudenim, paņēmu atšķirtu ku-meliņu, kurš ganību sezonu pavadīja diennakts ganībās kopā ar māti un citiem zirgiem. Tiktāl viss ir apsveicami, mazais pieradis pie bara dzīves, visvisādiem lai-ka apstākļiem, bet nu ir laiks to piebarot, dot minerālbarību, jo mātes piena laiks jau aiz muguras. Te sastapos ar situāciju, kādu nav nācies ar citiem saviem zirgiem piedzīvot. Mazais nav piedabūjams ēst auzas un neko līdzīgu (mēģināju arī pārs-las). Nedaudz var pierunāt uz burkāniem,

Zirgi – vienojošais spēksGelinta Egendorfa, JSK Demora valdes priekšsēdētāja

Foto

no

JSK

Dem

ora

arhī

va

dos, kā arī Ventspils pilsētā, kur guva lielu skatītāju atzinību un uzslavas. Vēl bez kus-tību izrādes jaunieši ir uzzīmējuši desmit lielformāta zīmējumus, kuros attēloti zirgi.

JSK Demora šos pasākumus organizē, lai dotu iespēju bērniem un jauniešiem no sociālā riska grupām iepazīties ar zirgiem un jāšanas sportu, tādējādi veicinot viņu sociālo iekļaušanos sabiedrībā un bagāti-not viņu brīvā laika pavadīšanas iespējas.

Arī projekta noslēguma norises vieta ir īpaša, jo pasākums notika uz šoruden labiekārtotā JSK Demora zirgu izjāžu lau-kuma, un kustību izrāde vienlaikus bija arī laukuma atklāšana. Laukuma melnzemes kārta tika nomainīta ar filtrējošu smilts – grants maisījumu, tika veikta arī drenāža un nožogojuma izbūve. Šie darbi varēja notikt, saņemot Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstības pasākuma Lauku

ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitā-tes veicināšana vietējo attīstība stratēģiju īs-tenošanas teritorijā atbalstu teju 9100 latu apmērā jeb 90% no visām izmaksām. Pal-dies sakām SIA Olimpiskais centrs Ventspils par līdzdalību nepieciešamā kluba līdzfi-nansējuma nodrošināšanā.

Kāpēc kumeļš neēd auzas?bet, ja tos sajauc kopā ar auzām, meistarī-gi izlasa ārā. Sanāk, ka joprojām jāpārtiek no rudens ganību zāles un siena, ko dabū stallī, bet viņa vecumā tas ir daudz par maz. Ir attārpots. Auzas turpinu piedāvāt tāpat katru dienu, tomēr bez progresa. Priecāšos uzklausīt citu pieredzi un pado-mus – Sarma.

Atbild Aija Pavlovska, veterinārārste:

– Kāpēc kumeļš neēd auzas? Pēc vēstules teksta var secināt, ka kumeļš kopā ar māti ir ganījies pļavā un pārticis no zāles un mātes piena, bet nav pieradināts ēst spēkbarību.

Kumeļu lielajā dzīvē ievada ķēve, norā-dot, kas ir ēdams, kas – ne. Šajā gadījumā kumeļam nav pieredzes graudu ēšanā, jo kopā ar māti tas to nav darījis.

Iesaku sameklēt kumeļam kādu „uzticī-bas” personu, ar kuru, kopā ēdot, viņš arī sāks interesēties par jauno barības līdzekli un nogaršot. Tikmēr iesaku kumeļam iz-ēdināt augstākās kvalitātes lucernas-timo-tiņa sienu, kurš barības vērtības ziņā pat ir labāks nekā auzas un ir zirgam labāk pār-strādājama barība. Jābūt pieejamam laizā-mam sālim, ieteicams, kurš ir kopā ar mi-nerālvielām un vitamīniem. Un, protams, arī svaigam dzeramajam ūdenim.

Vajag dažādot barības piedāvājumu – mulsis, granulas u. c.

Gelinta Egendorfa ar dzīvesbiedru Raimondu Egendorfu pasākuma laikā.

Viens no bērnu lielformāta zīmējumiem.Labiekārtotais sporta kluba Demora izjāžu laukums.

Foto

no

JSK

Dem

ora

arhī

va

Foto

no

JSK

Dem

ora

arhī

va

Page 12: Zirgu Pasts Nr.44

novembris-decembris, 201012

LATVIJĀ

Biruta Jukša, JSK Pakavs valdes priekš-sēdētāja

Ziemeļvidzemē, kur seši ceļi kopā savijas, ir tāda pilsēta Cesvaine. Tur atrodas viena no skaistākajām Latvijas pilīm ar muižas kompleksu, kur arī barona laikos bija grezni zirgu staļļi. Varbūt tāpēc Cesvainē dzīvo tik daudz zirgmīļu un jāšanas sporta cienītāju.

Pirmsākumi Jāšanas sporta pirmsākumi Cesvainē

meklējami jau sen. Pateicoties zirgkopības patriotiem un entuziastiem – Aleksandram Kaltonam un Gunāram Kornetam, 1974. gada 28. maijā tiek nodibināta padomju saimniecības Cesvaine jāšanas sporta sekci-ja. No Skrīveru izmēģinājumu stacijas tiek ievests angļu izcelsmes ērzelis Štandarts. Pēc tam no VDR – arī Hanoveres šķirnes ērzelis Direks. Šie ērzeļi ir pamats tālākai zirgkopī-bas attīstībai Cesvainē. Ar p/s Cesvaine di-rektora J. Kārkliņa atbalstu un Gunāra Kor-neta neatlaidību, pamazām tiek veidota un pašu audzēta kvalitatīvu sporta zirgu bāze. 1975. gadā Cesvainē notiek pirmās jāšanas sporta sacensības Cesvaines kauss, kuru sarīkošanā lielu atbalstu ar savu padomu sniedz Dzintra Puriņa–Puķudruva, kura tolaik bija Vidzemes Valsts ciltslietu staci-jas zirgkopības selekcionāre. Viņa arī ilgus gadus bija Cesvaines kausa izcīņas galvenā sacensību tiesnese. Arī tajos laikos jāšanas sporta sacensības bija viens no apmeklētā-kajiem pasākumiem Cesvainē, kas regulāri pulcēja vairāk nekā 2000 skatītāju, bet 1984. gadā tika sasniegts rekords – 6000 šī sporta veida cienītāju.

PanākumiGodalgotu vietu gūšana un komandas

uzvaras sākas 1976. gadā Naukšēnos, kur Bi-ruta Jukša ar zirgu Irbīte izcīna pirmo vietu vieglajā klasē, bet komanda iegūst otro vie-

Satikšanās Cesvainētu. 1977. gadā Uģis Lazdiņš ar zirgu Direks iegūst pirmo vietu smagajā klasē. Vislabā-kie rezultāti tiek sasniegti 80. gados. 1984. gadā tiek izcīnīti seši kausi no piecpadsmit sacensībām, 1985. gadā – septiņi kausi no 14 sacensībām. Šos kausus varēja iegūt ti-kai komandu vērtējumā, un tāpēc koman-dai bija jābūt stiprai un saliedētai. Ļoti la-bus rezultātus sasniedza Marija Meļņika ar zirgu Dolārs, jo viņa no visām sacensībām brauca mājās ar godalgotām vietām. 1986. gadā, piedaloties Ministrijas kausa izcīņā, M. Meļņika ar Dolāru izcīnīja pirmo vietu maršrutā ar šķēršļu augstumu līdz 140 cm. Tāpat brīnišķīgā tandēmā startēja Vladis-lavs Žukovskis ar zirgiem Favorīts un Mal-vis, kā arī Uģis Lazdiņš ar Direku un ieguva daudz godalgu.

IespējaJāšanas sporta sekcija Cesvainē darbojās

līdz 1994. gadam. Visu šo pastāvēšanas laiku apkārtnes bērniem un jauniešiem bija dota vienreizēja iespēja nodarboties ar šo skais-to sporta veidu, par ko vislielākā pateicība jāteic sporta sekcijas dvēselei – trenerim Gunāram Kornetam, kurš līdz pat šai dienai ir uzticīgs saviem mīluļiem un ir ieguldījis lielu darbu zirgkopības attīstībā Cesvainē. Arī tagad viņa stallī bez citiem mīluļiem ir paša izaudzēts sertificēts Latvijas šķirnes ērzelis Vivats.

TradīcijasTagad Cesvainē, turpinot sen iesāktās

tradīcijas, jāšanas sporta svētkus organizē jātnieku sporta klubs Pakavs. Šī gada 20. novembrī JSK Pakavs aicināja uz tikšanos, lai pakavētos atmiņās un dalītos arī tagadējā pieredzē, bijušos Cesvaines jāšanas sporta sekcijas sportistus. Vakara gaitā atmiņās un interesantos atgadījumos par tiem laikiem kavējās kupls bijušo Cesvaines jātnieku un

sporta entuziastu pulks. Izskanēja pateicības vārdi treneriem – Gunāram Kornetam, Ma-rijai Meļņikai, Vladislavam Žukovskim. At-miņu vakaram atvēlētās stundas aizrautīgās sarunās aizlidoja vienā mirklī. Salidojuma viesu pulkā bija arī Dzintra Puriņa–Puķud-ruva. Pateicības vārdus no vakara dalībnie-kiem saņēma arī Biruta Jukša par salidoju-ma organizēšanu. Vakara gaitā kopīgi tika izveidots albums ar tā laika mīļākajām foto-grāfijām, kopā ar kādu no saviem mīluļiem.

TurpinājumsKatram bija stāstāms kāds īpašs atga-

dījums par kādreizējām sporta gaitām un arī par šodienas saikni ar zirgiem. Marija un Vladislavs audzē un rūpējas par saviem mīluļiem Biksērē un joprojām aktīvi pieda-lās sacensībās ar labiem rezultātiem. Vita Radvilaviča audzē sporta zirgus un arī pati sporto. Andris Rozītis nodarbojas ar spor-ta zirgu audzēšanu. Vita Medne aktīvi pati sporto un veiksmīgi sagatavo jaunos jātnie-kus. Biruta Jukša ir visu iesākto Cesvaines tradīciju turpinātāja, jo Cesvainē atkal kopš 2002. gada notiek jāšanas sporta svētki. Vi-sus iepriekšējos gadus tās bija Latvijas Re-publikas ieskaites sacensības, kas pulcēja ne tikai Latvijas profesionālos sportistus, bet deva iespēju arī jaunajiem jātniekiem gūt pieredzi. Joprojām JSK Pakavs turpina orga-nizēt draudzības sacensības, kas notiek kat-ru gadu jūnija sākumā un oktobrī, pulcinot jātniekus no Raunas, Smiltenes, Valmieras, Jēkabpils, Pļaviņu, Madonas novadiem. Zir-dzinieku dzīve šajā skaistajā Cesvaines pusē pulcē aizvien jaunus entuziastus. Prieks, ka sen aizsāktas lietas un sapņi aizvien vairāk realizējas un piedzīvo īstenību.

P. S. Birutai Jukšai stāstījumu par Ces-veines jāšanas sporta tradīcijām palīdzēja sagatavot Gunārs Kornets.

Jāšanas sporta entuziastu tikšanās Cesvainē.

Foto

no

JSK

Pak

avs a

rhīv

a

No kreisās: Gunārs Kornets, Marija Meļņika un Vladislavs Žukovskis.

Page 13: Zirgu Pasts Nr.44

novembris-decembris, 2010 13

Foto

no

JSK

Pak

avs a

rhīv

a

LATVIJĀ

ŠĶĒRŠĻU PĀRVARĒŠANALJF konkūra treneru, spor-

tistu un tiesnešu padomes sēde notika sporta centrā Kleisti 9. novembrī. Padomes sēde nolē-

ma: Apstiprināt 2011. gada sacensību kalen-

dāro plānu. Noteikt Latvijas Republikas čempionā-

tu konkūrā kā nacionāla mēroga jāšanas sporta disciplīnas prioritāti un sarīkot sa-censības 2011. gada 3.–4. septembrī.

Latvijas Republikas čempionātu poniju jāšanā un konkūrā amatieriem rīkot 2011. gada 10. septembrī.

Ponijiem un amatieriem rīkot trīs Latvi-jas Republikas ziemas čempionāta posmus. Pirmais posms – 2011. gada 27. februārī.

Latvijas Republikas ziemas čempionātu rīkot piecos posmos, čempionāta kopvēr-tējumā ieskaitīt trīs labākos sportista rezul-tātus.

Latvijas Jātnieku federācijas kausa sa-censības rīkot piecos posmos, kopvērtēju-mā ieskaitot četrus sportista labākos rezul-tātus.

Konkursā Gada labākais jātnieks tiek vērtētas visas kalendārajā plānā iekļautās sacensības.

Pagarināt sacensību sezonu, rīkojot Lat-vijas Jātnieku federācijas Rudens kausu trīs posmos.

Veikt izmaiņas Vispārējos Noteikumos LJF nacionālajām ieskaites sacensībām šķēršļu pārvarēšanā, nosakot sesto punktu sekojošā redakcijā: „Amatieri ir jātnieki no

Latvijas Jātnieku federācijā

Laikraksts Zirgu Pasts, izdevējs Equus partneri. Iespiests .Iznāk reizi mēnesī.Dace Štrausa – projekta vadītāja +371 26258326, Dace Millere – galvenā redaktore +371 29117718Inese Ruskule – redaktore +371 26479579, Jolanta Lapiņa – redaktore, mārketings +371 26544243Inga Miķelsone – konkūrs +371 29469825, Anda Pavlovska – pajūgu braukšana +371 26347125Nadīna Zavadilika – foto +353 861922762, Maija Gailiša – maketētāja.

Elektroniskā pasta adrese: [email protected] pasta sūtījumiem:Latvijas Zirgaudzētāju biedrība, avīzei Zirgu Pasts, Republikas laukumā 2, Rīga, LV–1010.

Informācijas pārpublicēšana un izmantošana pieļaujama, ievērojot LR autortiesību likumdošanu un atsaucoties uz Zirgu Pastu kā avotu un/vai darba autoru. Jebkāda cita veida informācijas pārpublicēšana, pavairošana un izmantošana komerciālos nolūkos bez SIA Equus partneri rakstveida atļaujas aizliegta un uzskatāma par autortiesību pārkāpumu.

gada, kurā viņiem paliek 19 gadu, un kuri kalendārajā gadā nav piedalījušies LJF rī-kotajās sacensībās Vispārējos Noteikumos LJF nacionālajām ieskaites sacensībām šķēršļu pārvarēšanā paredzētajās un jātnie-kam atbilstošajās vecumu grupās”.

10. Bērniem līdz 16 gadu vecumam rī-kot LJF sacensības 2011. gada sezonā ar šķēršļu augstumu 110 – 120 cm, maršrutos ar atzīmēm 100 – 110 cm.

Junioriem līdz 18 gadu vecumam rīkot LJF sacensības 2011. gada sezonā marš-rutos ar šķēršļu augstumu 115 – 125 cm, maršrutos ar atzīmēm 115 – 120 cm.

Jaunajiem jātniekiem līdz 21 gada vecu-mam rīkot LJF sacensības 2011. gada se-zonā maršrutos ar šķēršļu augstumu 120 – 135 cm.

Pieaugušo konkurencē rīkot LJF sacen-sības 2011. gada sezonā maršrutos ar šķēr-šļu augstumu 130 – 150 cm.

Zirgiem līdz piecu gadu vecumam 2011. gada sezonā rīkot LJF sacensības maršru-tos ar šķēršļu augstumu 105 – 120 cm.

Zirgiem līdz sešu gadu vecumam 2011. gada sezonā rīkot LJF sacensības maršru-tos ar šķēršļu augstumu 115 – 130 cm.

Zirgiem līdz 6 un 7 gadu vecumam LJF sacensības 2011. gada sezonā rīkot sacen-sību maršrutus ar handikapu, paaugstinot septiņgadīgiem zirgiem šķēršļus par 5 cm.

Maršrutus, kuros startē pirmās sezonas zirgi, rīkot atsevišķā konkurencē.

LJF sacensību „atvērto” maršrutu rīkot ar šķēršļu augstumu 120 – 130 cm.

Ja sportists maršrutā startē ārpus kon-kurences (tas ir - vairāk nekā ar trim zir-giem), tad dalības maksa par ceturto, piek-to u.t.t. zirgu tiek samazināta uz pusi.

Ponijiem rīkot sacensības 2011. gada ziemas sezonā ar šķēršļu augstumu: pirmās grupas ponijiem līdz 50 cm, otrās grupas ponijiem līdz 90 cm. Vasaras sezonā šķēr-šļu augstumi tiks paaugstināti, pieņemot lēmumu poniju jāšanas sekcijā.

Poniju jāšanas sacensībās vadības marš-rutos drīkst piedalīties tikai tie jātnieki, kuri iepriekšējā sezonā nav piedalījušies konkūra maršrutos.

Amatieru jātniekiem rīkot sacensības divās grupās: pirmā grupā maršruti ar šķēršļu augstumu 100 – 110 cm, otrā gru-pā maršruti ar šķēršļu augstumu 115 – 125 cm.

Kokursa Labākais jātnieks nolikumu sa-glabāt iepriekšējā redakcijā.

IEJĀDELJF iejādes treneru, sportistu un ties-

nešu padomes sēde risinājās sporta centrā Kleisti 9. novembrī. Tika nolēmts:

Apstiprināt sacensību kalendāro plānu 2011. gadam.

Apstiprināt sacensību nolikumus 2011. gadam.

Rīkot LJF klasifikācijas sacensības. Rīkot seminārus, aicinot semināru va-

dītājus arī no citām valstīm.Nobeigumā tika risināti arī vairāki citi

organizatoriski jautājumi.

PAJŪGU BRAUKŠANALJF Pajūgu braukšanas sekcijas sapul-

ce risinājās 6. novembrī Meždruvās. Tika nolemts:

Apstiprināti LR Nacionālie noteikumi pajūgu braukšanā 2011. gadam.

Sastādīts 2011. gada sacensību kalendā-rais plāns.

Ievēlēta LJF Pajūgu braukšanas sekcijas valde sekojošā sastāvā:

LJF Pajūgu braukšanas sekcijas vadītāja (valdes priekšsēdētāja) – Ligija Biteniece, valdes biedri – Zane Brauere un Dace Stūre.

Zane

s Pav

lovs

kas f

oto

Mār

a M

iller

a fo

to

Mār

a M

iller

a fo

to

Page 14: Zirgu Pasts Nr.44

novembris-decembris, 201014

Page 15: Zirgu Pasts Nr.44

novembris-decembris, 2010 15

Page 16: Zirgu Pasts Nr.44

novembris-decembris, 201016

Page 17: Zirgu Pasts Nr.44

novembris-decembris, 2010 17

Page 18: Zirgu Pasts Nr.44

novembris-decembris, 201018

ĀRZEMĒS

Divkārtējais Pasaules kausa ieguvējs un nesenais Pasaules čempions četrjūgu klasē aus-trālietis Boids Eksels uzvarēja pirmajās iekštelpu sezonas sa-censībās Hanoverē, finišējot pirms ungāra Jozefa Dobroviča un Ījsbranda Šardona no Nīder-landes.

Desmitā FEI Pasaules kausa izcīņas sezona pajūgu braukša-nā jau tradicionāli sākās ar Ger-man Classics sacensībām, kur braucējus un viņu zirgus sirsnīgi uzņēma sajūsmas pilnie skatītāji Hannover Messe hallē.

Dažādie ratiStartējot tikai divas nedēļas

pēc Alltech FEI Pasaules Jāšanas sporta spēļu beigām, kas notika ASV, Kentuki, vairākiem brau-cējiem nebija pieejami viņu ie-rastie rati, ar kuriem parasti tiek startēts, jo tie un cits ekipējums joprojām atradās mājupceļā no Amerikas.

Koss de Ronde no Nīderan-des bija spiests startēt ar tiem maratona ratiem, ar kuriem viņš piedalījās 2008./2009. gada sacensību sezonā. Šardons iz-mantoja ratus, ar kuriem viņš nekad iepriekš nebija startējis, taču Eksels ratus aizņēmās no sava drauga Roberta Vilkinsona. Kristofs Zandmanis izmantoja sava tautieša Kristiana Plukera maratona ratus.

Lipiciāniešu spēksCAIO sacensību organizētājs

Jozefs Dobrovičs no Ungārijas startēja pirmais, veicot maršru-tu tīri un ātrā laikā. Savai lipiciā-

Pasaules kausa izcīņas kvalifikācijaAnda Pavlovska

Hanovere, 28.–31. oktobris, pajūginiešu komandai Dobrovičs bija pievienojis pieredzējušo Orlo-vas rikšotāju Spitfire, kurš ie-priekš startējis Mihaela Freunda un Tukera Džonsona vadītajos četrjūgos. Dobrovičs maršrutu veica bez kļūdām, un lika sa-springt visiem sešiem dalībnie-kiem, kuri startēja pēc viņa.

Ījsbrands Šardons, kurš pa-gājušajā sezonā nopirka Do-broviča lipiciāniešu četrjūgu, pietuvojās ļoti tuvu ungāra uz-stādītajam ātrajam laikam, taču gāza divas bumbiņas.

Kļūme ekipējumāNīderlandes sportists Šar-

dons bija spiests uzkavēties laukumā, pēc tam, kad viņš bija šķērsojis finiša līniju, jo tika atklāts, ka Eksela ekipējumā ir bijusi kļūme. No Boida Eksela vadošo zirgu aizjūga bija no-kritusi sprādze, un tā bija jā-aizvieto. Kamēr Eksels saņēma palīdzību no saviem konkuren-tiem, Šardons publikai sniedza improvizētu priekšnesumu.

Komunikācijas kļūdaPēc tam, kad Eksels bija sala-

bojis savus ratus, viņš maršrutu veica lieliski – ātri un braucot tuvu šķēršļiem, izmantojot kat-ru laukuma centimetru. Viņš Dobroviču apsteidza par divām sekundēm.

Koss de Ronde startēja pē-dējais, taču finišs pirmajā vietā tā arī neizdevās, jo pāragri tika gāzta bumbiņa. Pirmo trīs vietu sadalījums bija līdzīgs kā nupat notikušajās Pasaules Jāšanas sporta spēlēs Kentuki zelta me-

daļas ieguvēju komandu vērtē-jumā. Taču tad, kad de Ronde nokļuva uz finiša taisnes, viņš nešķērsoja finiša līniju, un ka-mēr pajūgs finišēja, tika zaudē-tas tik ļoti vērtīgās sekundes.

Winning Round jeb cīņa par uzvaru

Šardons izšķirošo braucienu veica tīri, radot spiedienu uz Dobroviču, kurš maršruta laikā gāza divas bumbiņas.

No vēl viena brīnišķīga priekšnesuma Ekselu neatturēja nekas, pat zinot, ka viņš ir labu gabalu priekšā saviem sāncen-šiem. Pat ne riskants manevrs maršruta beigu daļā nebija pie-tiekami bīstams, lai apdraudē-tu Boida Eksela pirmo uzvaru šajā sezonā. Eksels un vācietis Kristofs Zandmanis sacensībās piedalījās ar wild kartēm, tāpēc Pasaules kausa izcīņas kopvēr-tējumā par šo posmu viņiem punkti netiek piešķirti.

Boids Eksels (Austrālija):

– Es biju aizmirsis, cik laba ir mana sapņu komanda! Ar saviem zirgiem un savu stūr-mani Mihaelu, mēs bijām lielis-ka komanda. Šī ir tā pati sapņu

komanda, ar kuru es piedalījos FEI Pasaules kausa finālā Že-nēvā aprīlī. Saņemdams wild karti, es to izmantoju sacensības Hanoverē kā iespēju, lai pārbau-dītu vairākas lietas, piemēram, jauno aizjūgu. Uz nākamajām četrām Pasaules kausa posmu sacensībām, kurās piedalīšos, es vedīšu sešus zirgus, lai varētu tos mainīt.

Jozefs Dobrovičs (Ungārija):

– Maršruts bija pietiekami sa-režģīts, taču mani zirgi strādāja ļoti labi. Tie vēl nav pietiekami pieredzējuši strādāt komandā, un es ceru, ka to prasme augs sezonas laikā. Bija ļoti brīnišķīgi braukt tādā atmosfērā, tik dau-dzu skatītāju atbalstītam!

Ījsbrands Šardons (Nīderlande):

– Šīs bija manas pirmās sa-censības atkal ar lipiciāniešiem, un pēc Kentuki man nebija pie-tiekami daudz laika, lai trenētos, taču tagad ar šiem zirgiem ir daudz vieglāk braukt nekā pa-gājušajā sezonā. Tie ir ļoti labā formā un „svaigi”, ar zirgiem esmu apmierināts.

Boida Eksela komanda German Classics sacensībās.

Rina

ldo

de K

raen

a/FE

I fot

o

CAI–W Hannovere rezultāti1. Boids Eksels (Austrija) 242,36 (kopā ar Winning Round) 2. Jozefs Dobrovičs (Ungārija) 254,36 (kopā ar Winning Round) 3. Ījsbrands Šardons (Nīderlande) 255,29 (kopā ar Winning Round)4. Koss de Ronde (Nīderlande) 134,37 5. Kristofs Zandmanis (Vācija) 143,41 6. Zoltans Lazars (Ungārija) 145,32 (15)7. Tomass Eriksons (Zviedrija) 169,40 Kopvērtējums pēc vienām no septiņām sacensībām1. Jozefs Dobrovičs (Ungārija) 10 punkti2. Ījsbrands Šardons (Nīderlande) 7 punkti3. Koos de Ronde (Nīderlande) 5 punkti4. Zoltans Lazars (Ungārija) 3 punkti5. Tomass Eriksons (Zviedrija) 2 punkti

FEI Pasaules kausa izcīņas pajūgu braukšanā četrjūgiem sacensību kalendārs 2010./2011. gadā.1. Hanovere (Vācija) 28.-31. oktobris2. Štutgarte (Vācija) 17.-21. novembris3. Stokholma (Zviedrija) 26.-28. novembris 4. Budapešta (Ungārija) 3.-5. decembris 5. Ženēva (Šveice) 9.-12. decembris 6. Mehelena (Beļģija) 26.-30. decembris 7. Bordo (Francija) 4.-6. februāris 8. FINĀLS Leipciga (Vācija) 27. aprīlis – 1. maijs

Page 19: Zirgu Pasts Nr.44

novembris-decembris, 2010 19

ĀRZEMĒS

Boids Eksels dzimis Austrālijā, Begā, un jāšanas sportā ir jau kopš astoņu gadu vecuma. 16 gadu vecumā Eksels ieguva Austrālijas čempiona titulu divjūgu klasē. 21 gada vecuma Boids devās uz Lielbritā-niju, lai uzlabotu savas jāšanas prasmes un īpaši tādēļ, lai attīstītu savu pajūgu braucē-ja talantu. Tas vainagojās panākumiem.

Austrālijas sportists joprojām dzīvo Lesterā, Lielbritānijā, kur viņš profesionāli nodarbojas ar pajūgu braukšanu – strādā par instruktoru un treneri. Boids ir precē-jies, viņam ir divi bērni – dēls Džeims un meita Olīvija.

Brīvajā laikā viņš aizraujas ar motocik-liem, savu ātrumlaivu Miss – chif, ūdens sporta veidiem – burāšanu un ūdens slē-pošanu, vesterna jāšanu un slēpošanu.

Boida Eksela sasniegumi1998. gadā Boids Eksels startēja Austrā-

lijas komandas sastāvā, kas piedalījās pa-saules vienjūgu čempionātā Ebsā.

Eksels bija Lielbritānijas poniju braucē-ju komandas treneris, lai sagatavotos 1999. gada pasaules čempionātam Saumurā un 2003. gada pasaules čempionātam Karlste-tenā.

2001. gadā ieguva otro vietu FEI labāko braucēju vērtējumā divjūgu klasē. 2003.,

Divu dienu semināru rīkoja viens no aktīvākajiem pajūgu braukšanas entuziastiem Igaunijā, latviešiem labi zināmais divjūgu braucējs Ur-mass Sakss un viņa ģimene.

Semināru vadīja speciālisti un spor-tisti no Somijas. Tie, kuri apmeklēja Baltijas kausa trešā posma sacensības

Boids Eksels – veiksminieks no AustrālijasSagatavoja Anda Pavlovska

2007.un 2009. gadā FEI rangā četrjūgu klasē arī tika iegūta otrā vieta.

2008. gadā FEI rangā iegūta dalīta pir-mā vieta – ar Ījsbrandu Šardonu.

Sešas reizes ieguvis Lielbritānijas nacio-nālā čempiona titulu: zirgu vienjūgu klasē 2000. gadā un zirgu četrjūgu klasē 2002., 2003., 2005., 2008. un 2009. gadā.

2003. un 2009. gadā Boids uzvarēja prestižajās CAIO sacensībās Āhenē, Vāci-

jā, un 2004., 2006. un 2008. gadā izcīnītas uzvaras starptautiskajās Grand Prix sacen-sībās karaliskajā Vindzorā, Lielbritānijā.

2009. gadā Boids Eksels uzvarēja FEI Pasaules kausa izcīņas fināla sacensībās, kas notika Gēteborgā, Zviedrijā.

Boids ir šī gada FEI Pasaules kausa iegu-vējs un Alltech FEI Pasaules Jāšanas sporta spēļu, kas notika ASV, Kentuki, uzvarētājs.

Šogad Alltech FEI Pasaules Jāšanas sporta spēlēs Boids Eksels uzstādīja pasaules rekordu manēžas braukšanā.

Rina

ldo

de K

raie

na/F

Ei fo

to

Noderīgs seminārs Igaunijāwww.pajugubraukšana.com Igaunijā, pazīst Juhu Vileniusu, kurš ša-

jās sacensībās bija maršrutu sastādītājs un šķēršļu būves meistars, varētu atpazīt arī Marko Sārmehārju, kurš ne vienu vien iepriecināja, braucot ar savu eleganto frī-zieti. Jari Ihanamjeki, kurš bija viens no lektoriem, ir Somijā pazīstams divjūgu braucējs. Visi speciālisti pārstāv Somijas Pajūgu braukšanas federāciju.

Dalībniekus sagaidīja ar brokastīm un klātu kafijas galdu. Sākot darbu, šķita, ka lielākais mīnuss būs mazais dalībnieku skaits – Latviju pārstāvēja četri dalībnieki, Igauniju – tikai pāris bērnu un jauniešu, un vēl daži citi interesenti, kuri aktīvi sa-censībās nepiedalās. Taču, mācībām bei-dzoties, izrādījās, ka tā pat bija labāk, jo informāciju varēja saņemt individuāli.

Mācību laikā tika aplūkotas vairākas tēmas – sākot no pašiem pamatiem un beidzot ar līdzdalību sacensībās.

Zane

s Pav

lovs

kas f

oto

Semināra dalībnieki bija ļoti apmie-rināti ar paveikto darbu, un apņēmības pilni iegūtās zināšanas pielietot darbā gatavojoties jaunajai sezonai.

Zane

s Pav

lovs

kas f

oto

Page 20: Zirgu Pasts Nr.44

novembris-decembris, 201020

ĀRZEMĒS

FEI Ģenerālajā asamblejā 5. novem-brī Taivānā par Starptautiskās Jāšanas sporta federācijas prezidenti pārlieci-noši uz atkārtotu termiņu – četriem ga-diem tika ievēlēta Jordānijas princese Haja, kura vēlēšanās saņēma 90 balsis no 124 iespējamām. Viceprezidentu amatus turpmāks ieņems Džons Mak-vens (Lielbritānija) un Pablo Maijorga (Argentīna).

Tūlīt pēc tam notika preses konference, kurā žurnālistiem bija iespēja izjautāt prin-cesi Haju.

– Kādi ir jūsu plāni nākamajiem čet-riem gadiem?

– Plāni ir tie paši, ar kuriem jau esmu ie-pazīstinājusi nacionālās federācijas, – kopēja programma, kuras ietvaros es vēlētos tuvā-kajos četros gados spert uz priekšu milzīgu soļus tādās jomās kā attīstība, transports un karantīnas jautājumi. Mums ir daudz ko turpināt no jau iesāktiem darbiem, lielākais no tiem – pildīt manu agrāko solījumu – ap-vienot FEI. Ceru uz zirgu sporta izaugsmi un labklājību nākotnē.

– Kā jūs atbildētu uz kritiku attiecībā uz četriem gadiem, kurus jau esat pavadī-jusi šajā amatā?

– Zinu, ka pirmajā prezidentūras laikā, iespējams, darīju mazāk, nekā vajadzētu. Ir lietas, ko vēlos tagad darīt citādi un ener-ģiskāk. Tas nepieciešams, lai labāk realizētu man piešķirtās pilnvaras un risinātu dažā-dus jautājumus. Neredzu, ka nākotnē risi-nāmie jautājumi ļoti atšķirtos no tiem, ar ko nodarbojos savā pirmajā pilnvaru termiņā, tādēļ jūtu, ka nākamie četri gadi noteikti būs periods, kad varēsim veltīt visus spēkus konsolidācijai un izaugsmei.

– Vai jūs izbaudījāt Taivānā pavadīto laiku un vēlētos atgriezties?

– Es ļoti labprāt atgrieztos. Šī man ir ļoti aizraujoša vizīte, un es to vienmēr atcerē-šos, pateicoties burvīgajiem mirkļiem, kas šeit piedzīvoti. Iespējams, nepaguvu iepazīt pietiekami daudz vietējās kultūras, bet tas, ko es noteikti atcerēšos, ir vietējo cilvēku sirsnība un viesmīlība, ko ikviens atbraucējs šeit ir izbaudījis. Domājams, mēs visi prie-cāsimies atgriezties šajā skaistajā zemē.

– Kad sapratāt, ka uzvarēsiet preziden-ta vēlēšanās?

– Tā nopietni – tikai pēc rezultātu pazi-ņošanas.

– Šis ir bijis ļoti aizņemts gads, vai jums bija pietiekami daudz laika, lai pievērstos vēlēšanām?

Princesi Haju ievēl atkārtotiSagatavoja Laura Millere

– Interesantākais man un manai koman-dai bija tas, ka tā īpaši vēlēšanām sagatavo-ties nemaz nebija laika. Šis gads tiešām bija ļoti piesātināts dažādiem notikumiem, pie-ļauju, ka viens no noslogotākajiem visā FEI vēsturē. Mums bija Jaunatnes olimpiskās spēles, Pasaules Jāšanas spēles, kas noslēdzās tikai pirms trim nedēļām, un citi lieli pasā-kumi. Daudz svarīgāk man bija rūpēties, lai visi šie notikumu izdotos, nekā domāt par savu vēlēšanu kampaņu. Tai es koncentrē-jos tikai pēdējās trīs nedēļās, sastādot savu programmu un izsūtot to nacionālajām fe-derācijām. Esmu ļoti pateicīga par man dā-vāto uzticību.

– Vieni no galvenajiem kritiskiem iz-teikumiem bija vērsti uz to, ka jūsu pre-zidentūras laikā FEI zuda liela daļa de-mokrātijas. Ko jāšanas sporta pasaule šajā jomā var sagaidīt nākamajos četros gados?

– Domāju, ka tiešām vairākos jautājumos esmu bijusi barga, bet vienmēr tikai pildīju pilnvaras, kas man tikušas dotas. Šāda veida

kritiku uztveru ļoti nopietni. Es gūto piere-dzi izmantošu, lai ietu uz priekšu pa konso-lidācijas un miera ceļu. Mums ir jārisina ļoti nopietnas problēmas, un to var izdarīt tikai, nopietni piedomājot un darbojoties pozi-tīvi. Ļoti ceru, ka tuvākajos gados izdosies veiksmīgi realizēt Clean Sports programmu, kas ir mūsu atbilde uz dopinga lietošanu.

– Kā jutāties, saskaroties ar opozīciju prezidentūras laikā un kā plānojat bruģēt ceļu, lai dotos tālāk uz priekšu?

– Šobrīd jūtos diezgan nogurusi. Man bija ļoti aizņemts gads ar dažādiem pasā-kumiem. Atskatoties uz to, redzu, ka mēs nevarējām sasniegt vairāk, kā esam sasnie-guši – šis gads ir bijis ļoti veiksmīgs. Zinu, ka varēju vairāk censties iziet uz dažādiem kompromisiem, bet man ir lieliska koman-da FEI galvenajā mītnē, kas vienmēr rīkojas profesionāli un domāju, ka tas, ko esam šo-gad darījuši, ir paveikts labi.

– Ko esat mācījusies no saviem pirma-jiem četriem prezidentūras gadiem un ar ko otrais termiņš atšķirsies no pirmā?

– Esmu daudz mācījusies, bet viena no pirmajām un galvenajām mācībām – spēt saprasties ar dažādu kultūru un domāšanas veidu pārstāvjiem, lai varam visi kopā prie-cāties par zirgiem. Esmu apguvusi arī to, ka brīžiem nepieciešama pat neiedomājama tolerance un pretimnākšana, lai sadarbotos ar it kā līdzīgi domājošiem. Katram cilvē-kam nepieciešana individuāla pieeja.

– Ko jūs varētu teikt par 2011. gada aiz-liegto vielu sarakstu?

– Tas ir tiešām liels panākums, ka esam tādu izveidojuši. Es zinu, ka daudzu cilvēku interesi saistīja tikai prezidenta vēlēšanas, bet es uzskatu, ka aizliegto vielu saraksts ir daudz nozīmīgāks.

Page 21: Zirgu Pasts Nr.44

novembris-decembris, 2010 21

VĒSTURE

Nobeigums. Sākums nr. 7/2010Turpinām stāstījumu par Latvijas Jāt-

nieku pulka izveidošanu, pārstāstot 1929. gadā izdoto grāmatu Jātnieku pulks desmit pastāvēšanas gados, kuru sastādījis virsleit-nants Kopštāls.

Jāšanas sacīkstes un sportsb) Skriešanās pāri žogiem:Vispārējā klasē: virsl. Mustavs uz zirga

Cēlais iegūst 3. vietu, kā balvu saņem L. A. B. ceļojuma somu; virsleitn. Dišlers uz ķē-ves Ellīte iegūst 4. v. un saņem L.A.B. galda pulksteni; virsleitn. Bolšaitis uz zirga Dalī-tajs – 5. vietu un L.A.B. ādas portfeli.

c) Gludskriešana:Vispārējā klasē: Saprātnieks uz zir-

ga Dzīvnieks iegūst 4. v., kā balvu saņem L.A.B. ādas portfeli.

d) Iejādes pārbaude:Virsnieku klasē: 1. v. pulkv. Buks uz ķē-

ves Ciemaļa – G. Rudzīša montekristo bisi, 2. v. virsleitn. Dišlers uz ķēves Cikade – L.A.B. ādas mapi.

e) Augstlēkšana:Virsnieku klasē: virsl. Groskopfs uz zri-

ga Cimpers pārlec 1,72 m, iegūstot 1. v. un uzstādot Latvijas rekordu, kā balvu iegūst Armijas k-ra štāba p-ka kombinēto pulks-teni. 3. v. iegūst pulkv. Buks uz ķēves Cie-maļa, kā balvu saņemot L.A.B. barometri.

Latvijas Jātnieku pulksSagatavoja Dace Millere

f) Džigitēšana un jātnieku spēles:Dalību ņem komanda, kuru sagatavojis

kapt. Grunte, kā balvu saņem L.A.B. sud-raba pokālu un 5 sudraba pulksteņus.

Virsl. Groskopfs par Latvijas augstlēkša-nas rekorda uzstādīšanu vēl saņem L.A.B. alpakā ēdam– un kafijas garnitūru.

Bez tam visi sacīkšu dalībnieki saņem sudraba žetonus un speciālus, mākslinie-ciski izstrādātus diplomus. Valsts preziden-ta G. Zemgaļa ceļojošais marmora kamīna pulkstenis tiek nodots pulkvedim Bukam.

Šaušanas sacīkstes parasti sarīko pēc noteikumos paredzēto šaušanas vingrinā-jumu izpildīšanas. Sacīkstēs tiek pielaisti visi pulka virsnieki, labākie šāvēji izns-truktori un kareivji. Sacensības notiek gan ar karabīniem, gan pistolēm, gan ložmetē-jiem. Godalgas tiek izsniegtas gan balvās, gan naudā. Dažas no tām ir ļoti vērtīgas. Tā piem. 1. godalga – zelta pulkstenis ap Ls 240 vērtībā; 2. v. Ls 100 un trešā – Ls 80.

Vieglatlētikas sacensībām ierīkots savs sporta laukums. Vajadzīgo sporta rīku daļa atlaista no apmācības daļas, daļu iegādāju-si Armijas sporta kluba Jaunbūves nodaļa, kura pastāv pie Jātnieku pulka. Šeit kā lo-cekļi ieiet vienīgi Jātnieku pulka karavīri.

Liela vērība tiek piegriezta arī ziemas sportam – slidošanai un slēpošanai. Pulkā pastāv arī sava slidotava, kura līdz šim tika uzskatīta par lielāko Daugavpilī. Slidotavā pret niecīgu samaksu tiek ielaistas arī pri-vātas personas.

Vadoties no lozunga Veselā miesā mājo vesels gars, Jātnieku pulka karavīri ar lielu sirsnību, ziedojot savus brīvos mirkļus, no-dodas savas miesas rūdīšanai.

Izcilus notikumi pulkā1922. g. 9. jūlijā bij. Valsts prezid., to-

reiz Satversmes sapulces prezidents Čakste pasniedz pulkam Latv. Tirg. Sav. Dāvāto standartu, kuras p-ks ir Lasmans. Stan-darta pasniegšana notiek uz Cietokšņa laukuma. Pēc standarta pasniegšanas ce-remonijas Satv. Sap. Prez. Čakste līdz ar viesiem un pulka komandieri iedzen stan-darta kātā pirmo naglu, kā arī parakstās Latv. Tirg. Sav. Pulkam pasniegtā adresē. Standarts darināts dzeltenas un debeszilas krāsas zīda un to rotā sārti baltas šņores ar dzeltenām lentē; uz lentes uzraksts „Latv. Turg. Sav.” Standarta labā pusē ievīts vai-ņagā valsts ģerbonis ar uzrakstu un skait-ļiem virspusē: „Jātn. pulks”, 1921. g. 5. VII, apakšā skaitļi 1918.-1921. Standarta kreisā pusē attēlota uzlecoša saule, no kuras itkā izaug šķēpiem vienoti atsevišķu eskadronu vairogi; vairogos ietilpinātas visu to eskad-ronu krāsas, no kādiem pulks saformējās. Šīs krāsas kā ciešā mezglā vij uzraksts: „Dievs, Tēvija, Pulks”. Šī pati devīze ir la-sāma sidraba burtos uz melnas pamatkrā-sas krusta – Jātnieku pulka krūšu nozīmes. Pulka krāsu nozīme darināta no diviem viena uz otra uzliktiem krustiem; krusta virsējā daļa melna metāla, apakšējā – bal-ta, tērauda. Apakšējais krusts ir platāks par augšējo. Krusta vidū vairogs, ar trijām zvaigznītēm virs tā. Uz vairoga pelēki oksi-dēts mazais valsts ģerbonis. Virsējā krusta spārnos ievietota pulka standartā rakstītā devīze: Dievs, Tēvija, Pulks” un pulka atse-višķo eskadronu dibināšanas gads – 1919.

Ar 1922. g. 6. aprīli tiek atkārtoti no-liegts lietot apzīmējumu „rotmistrs” un „kornets”.Turpinājums 22. lpp.

I Kurzemes atsevišķā eskadrona karavīri. 1919. gada pavasaris.

Foto

no

Latv

ijas K

ara

muz

eja

krāj

umie

m

Jātnieku pulka kapteiņa Kārļa Šmidta cigarešu kārba ar monogrammu, eskadrona standartiem un pulka krūšu nozīmi uz vāka. Blakus pulksteņa ķēde un patronu somas vāks ar valsts ģerboni.

Foto

no

grām

atas

1. J

ātni

eku

pulk

s

Page 22: Zirgu Pasts Nr.44

novembris-decembris, 201022

VĒSTURE

1923. g. 27. maijā Latvijas Tirgotāju Savienība uzaicina pulku ņemt līdzdalību Varoņu birzs dēstīšanā Rīgas Brāļu kapos. Jātnieku pulka vārdā kapu ziemeļdaļā ie-dēsta trīs ozolus kapt. Akermans, ltn. Lī-cis un ltn, Fridrihsons. Pēc ozolu iesdēs-tīšanas, sastāda sekoša satura aktu: „Lai pēc latvju tautas izpratnes godinātu cīņā par tēvzemi kritušos varoņus un radītu viņiem mūžam dzīvu un zaļojošu piemi-nekli, Latv. Tirg. Sav. un viņas uzaicinātie goda viesi divdesmitseptītā maijā tūkstots deviņi simti divdesmit trešā gadā iestādīja Varoņu Birzi Latvijas Svētnīcā – Brāļu ka-pos, Rīgā”. Aktu parakstījuši Valsts prez. Čaksete, min. prez. Pauļuks, apsardz. min. Ducēns, Latv. Tirg. Sav. priekšsēd. Lasmans un Jātnieku pulka pārstāvji.

1923. g. 5. jūlijā pulkveža Kārkliņa vietā par Jātnieku pulka komandieri nāk pulkv. Ceplīts. Kārkliņš pāriet uz vecā-kiem virsnieku kursiem.

1923. g. jūlija sākumā pēc pulka ties-lietu pārziņa Lapkaša projekta, pulka pa-šiem līdzekļiem skaistā izveidotā pulka parkā ceļ pieminekli Par Latviju kritušiem jātniekiem; viņu skaits ir 20. Piemineklis attēlo nocirsta ozola stumbru, kuram pie-kalta balta marmora plāksne ar kritušo jātnieku vārdiem zeltītos burtos. Plāksnes virspusē uzraksts: „Viņu varoņu gars mū-žam dzīvos starp mums”.

1925. g. jūlijā pulka džigitu komanda (tagad virsleitnants) Kopštāla vadībā ņem līdzdalību kino filmas Michail Strogov uzņemšanā. Par to kā pateicību filmas sa-biedrība 30. septembrī pulka kulturēliem mērķiem ziedo Ls 800.

1925. g. oktobrī caur militāro pārstāvi Estijā, kapt. Tepferu, ar Estijas kavalērijas pulku, kura k-rs ir majors Bassen-Špil-lers, tiek nodibināti pirmie draudzības sakari. Kā draudzības apliecinājumu tie piesūta savu pīķa karodziņu, krūšu nozī-mi, pulka maršu un fotogrāfiskus uzņē-mumus no pulka dzīves. Kā draudzības pretapliecinājums 1926. g. 20. aprīlī no mūsu jātniekiem tiek nosūtīta pulka krū-šu nozīme, pulka maršs un albums. 1926. g. 27. februārī estu jātnieku pulks piešķir mūsu jātniekiem tiesības nēsāt viņu pulka

Latvijas Jātnieku pulksTurpinājums no 21. lpp.

krūšu nozīmi. Mūsu jātnieki atbild ar to pašu. 1926. g. 5. jūlijā Estu jātnieku pulka komandiers, majors Bassen-Špillers līdz ar dažiem sava pulka virsniekiem ierodas mūsu gada svētkos. Atmiņai nodod pul-kam miniatūrā darinātu pīķi ar estu jāt-nieku karodziņu, sudraba kausu, māksli-nieciski darinātu albumu un estu jātnieku kopgrupas uzņēmumu ar to parakstiem; pēdējie iegravēti sudraba plāksnē.

1927. g. 11. novembrī estu jātnieku gada svētkos izbrauc mūsu delegācija, kura noliek vaiņagu Atbrīvošanas karā kritušiem estu jātniekiem un nodod savas draudzības apliecinājumu Estijas jātnieku pulkam.

1927. g. 8. maijā tiek nodibināti pirmie oficiālie draudzības kontakti ar poļu jāt-niekiem – 22. ulānu pulku; faktiski pirmie sakari ar šo pulku meklējami 1919.-1920. g. Latgales atbrīvošanas cīņās. Pulkv.-leitn. Grīnbergs, kuram ir lieli nopelni abēju jātnieku kara laikā dibināto sakaru atjaunošanā, nodod poļu 22. ulānu pulka mūsu pulkam sūtīto oficiālo paziņojumu par sadraudzības ievadīšanu. Piesūtīti arī vairāki fotogrāfiski uzņēmumi no ulānu pulka dzīves un pulka virsnieku saimes; starp pēdējiem redzams arī mūsu militā-rais pārstāvis, pulkvedis-leitnants Grīn-bergs. Pulka maršs ierakstīts mākslinie-

ciski izstrādātā papīra loksnē. Piesūtītā pulka nozīme ir krustveidīga, kurai par pamatu ir ņemtas poļu karoga krāsas ar viengalvaino ērgli vidū. Papildus krūšu nozīmei dāvāts ļoti oriģināli izgatavots akts, kurš cauršnorēts ar sārti baltu zīda šņori un apzīmogots ar 22. ulānu pulka zīmogu.

1928. g. septembra meistarsacīkstēs Rīgā virsl. Groskopfs uzstāda jaunu Lat-vijas augstlēkšanas rekordu uz zirga Cim-pers, sasniedzot 1,72 m. Iepriekšējais re-kords piederēja leitn. Freidenfeldam uz zirga Zemitāna Ansis, pārlecot 1,60 m. Zirgs Zemitāna Ansis uzskatāms kā pulka vēsturisks inventārs: uz tā Latvijas Zie-meļarmijas virspavēlnieks pēc Ziemeļlat-vijas atbrīvošanas bija pirmo reizi iejājis Rīgā. Tā kā Zemitāna Ansis stipri vecs un nav vairs darba spējīgs, tiek ierosināts piešķirt viņam mūža maizi.

1929.g. 2. jūnijā pulka dziedāšanas koris no 65 jātniekiem diriģē. Freimaņa vadībā ņem dalību Latgales I dziesmu svētkos.

1929. g. 29. jūnijā pulka četri eskadroni tiek pārvesti uz Rīgu Zviedru karaļa Gus-tava V eskortēšanai un dalībai parādē.

1929. g. 5. jūlijā pulks svin savu desmit gadu pastāvēšanas svētkus. Uz svētkiem ierodas Estu jātnieku pulka un Poļu 22. ulānu pulka jātnieki.

Stiprinoties no savas devīzes Dievs, Tēvija, Pulks, pulka karavīri ar lielu ne-atlaidību rūdās savas Tēvijas aizsardzības labā.

Latvijas armijas Jātnieku pulka Atsevišķā eskadrona dižkareivis Āboliņš pārvar šķērsli. 1934. gads.

Foto

no

Latv

ijas K

ara

muz

eja

krāj

umie

m

Page 23: Zirgu Pasts Nr.44

novembris-decembris, 2010 23

ĀRZEMĒS

Starts Pasaules kausa izcīņas posmā Polijā, Lešno CSI3*-W bija Anda Vār-nas 14. starptautiskās sacensības šogad. Sezonas laikā starptautiskajās sacensī-bās labākie rezultāti sasniegti Krievi-jā, CSI3* sacensībās – Кубок Газеты Россия. Šajā turnīrā Andis Vārna mar-šrutā ar šķēršļu augstumu līdz 140 cm, startējot ar Marmoru, izcīnīja pirmo vietu, bet ar Grand Libero maršrutā līdz 145 cm – otro vietu. Tāpēc šīs sa-censības komanda atceras ar pozitīvām emocijām un prieku, un tas ir viens no spilgtākajiem šīs sacensību sezonas no-tikumiem.

VācijaVērtīgākā pieredze šogad gūta trenējo-

ties pie Franka Slothāka un piedaloties sa-censībās Vācijā. Pie Franka Slothāka Andis Vārna trenējās ar Maromoru un Irasir, abi trīs nedēļu laikā startēja arī vairākās sacen-sībās kopā ar vēl 50–70 dalībniekiem katrā maršrutā.

DonbassStartējot ārpus Latvijas, protams, pama-

zām noskaidrojas arī iecienītākās sacensību vietas. Komanda vienmēr ar prieku dodas uz Ukrainu – Donbass Tour sacensībām, kas risinās sporta bāzē Donbass Equicenter. Sacensību vieta ir pārsteidzoša, jo iebrau-cot centra teritorijā, paveras apbrīnojama aina – šķiet, ka kaut kas tāds var būt, pie-mēram, Vācijā, bet ne jau Ukrainā. Donbass Equicenter ir arī tālākā sacensību vieta, uz kuru sportists dodas startēt – apmēram 2400 km, tāpēc ceļš ir nogurdinošs, vairākas reizes jāatpūtina zirgi, un šogad, braucot 30 un vairāk grādu temperatūrā, tas noteikti bija arī viens no karstākajiem ceļojumiem vistiešākajā nozīmē.

ČerņehovskaGaidīts un spilgts notikums katrū sa-

censību sezonu ir starts Čerņehovskā, tās ir

Anda Vārnas starptautiskie startiwww.andisvarna.com

četru zvaigžņu sacensības, tāpēc viss ir ļoti augstā līmenī – organizācija, sadzīve gan galvenajiem varoņiem zirgiem, gan jātnie-kiem un palīgiem. Čerņehovskā startē arī sportisti no Vācijas, Nīderlandes, Beļģijas, Lielbritānijas, tāpēc konkurence ir spēcī-ga, līdz ar to arī adrenalīna līmenis asinīs un gandarījums par izcīnītām godalgotām vietām. Sadzīves ziņā Čerņehovska ir teju vai kūrorts un banketā spēlē slavenā grupa Gipsy Kings.

ŽaškovaViens no lielākajiem šīs sezonas sacen-

sību pārsteigumiem bija Žaškovas zirgau-dzētava Ukrainā. Andis tur nekad iepriekš

Andis Vārna startē Krievijā.

nebija startējis. Komandai šķita, ka neko labāku par Donbass Equicenter nevar vēlē-ties, tomēr Žaškovas zirgaudzētava pārspēja visas cerības. Milzīgs zirgaudzētavas kom-plekss ar vairākiem staļļiem kumeļmātēm, ērzeļiem, jaunzirgiem, sporta zirgiem. Sa-censību stallī, kas tiek izmantots tikai viesu uzņemšanai sacensībās, katram zirgam būdā ir pat sava lampiņa un manēžā pieejams ātrs un stabils bezmaksas Wi-Fi internets! Žaš-kovas zirgaudzētavas teritorijā ir arī viesnī-ca, kurā cenas ļoti saprātīgas un pieejamas, tāpat sacensību kompleksā ir divi restorāni un boulings! Žaškovā par vietu zem saules nav jācīnās, kā tas tomēr pārsteidzošā kārtā mēdz notikt arī starptautiskās sacensībās. Te visi ir atsaucīgi, zirgiem tiek sarūpēts vislabākais un pret visiem sportistiem un zirgiem vietējais personāls izturas ar cieņu un rūpēm.

Startējot ārpus Latvijas, Andis visbie-žāk ir vienīgais Latvijas sportists. Dodo-ties uz sacensībām, sporta kluba Quattro komandai vislabākais kontakts izveidojies ar lietuviešiem Andriusu Petrovu un Benu Gutkausku. Ar Benu visbiežāk Andis satie-kas sacensībās Ukrainā, jo neviens cits no Baltijas valstīm uz turieni startēt nebrauc. Tāpat „savējie” ir Gunārs Kletenbergs, Ur-mass Rāgs, Žanna Kima, Arsēnijs Špakovs-kis, Ibragims Vaskovs.

Foto

no

port

āla

ww

w.eq

uest

rian.

ru

Page 24: Zirgu Pasts Nr.44

novembris-decembris, 201024

Dac

es Š

trau

sas

foto

Page 25: Zirgu Pasts Nr.44

novembris-decembris, 2010 25

Page 26: Zirgu Pasts Nr.44

novembris-decembris, 201026

ZIŅAS

Lai gan dabā mūsu puslodē bija rudens, iejādes augstākajā līmenī – Rietumeiropas līgas Pasaules kausa izcīņas sērijā iestājies pavasaris. Sākot ar 2010./2011. gada sezo-nas atklāšanas sacensībām Odensē, Dāni-jā, Reem Acra modes nams paziņojis, ka uz trīs gadiem noslēgts līgums ar FEI par šīs sērijas sponsorēšanu un turpmāk tā tiks saukta Reem Acra FEI Pasaules kausa izcī-ņa iejādē.

FEI Pasaules kausam iejādē jauns sponsorsSagatavoja Dace Štrausa

Fakti- FEI Pasaules kausa sērija iejādē

aizvada jau 26. sezonu;- 2009./2010. gadā uzvarēja Ed-

vards Gāls ar Moorlands Totilas, kas bija holandiešu desmitā uzvara pa-saules kausa finālā;

- Pati pirmā uzvarētāja Pasaules kausa vēsturē bija dāniete Grēte Jen-

Tā saukto Saeimas deputāta mīksto mandātu uz laiku, kamēr ministra pie-nākumus pilda deputāti, kuri ievēlēti no Zaļo un Zemnieku savienības Zemgales vēlēšanas apgabala kandidātu saraksta, saņēmis Guntis Rozītis, kurš Latvijas zirgaudzētājiem pazīstams kā Latvijas Šķirnes zirgu audzēšanas asociācijas priekšsēdētājs un LLU mācībspēks.

Guntis Rozītis strādās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas ko-misijā, Pilsonības likuma izpildes ko-misijā un Valsts pārvaldes un pašval-dības komisijas Attīstības plānošanas apakškomisijā.

Veiksmi darbā!

Pabeigtas šādas mācību iestādes:Latvijas Lauksaimniecības akadēmi-

ja, Zootehnikas fakultāte, 1971, zooteh-nikas specialitāte;

Latvijas Lauksaimniecības universi-tāte, Zootehnikas fakultāte, 1992, ma-ģistra grāds;

Latvijas Lauksaimniecības universi-tāte, 2002, asociētā profesora diploms.

Darba vietas un amati:Ozolnieku novada dome, deputāts;Latvijas Zemnieku savienība, biedrs;Ozolnieku novada dome, priekšsē-

dētāja vietnieks;Latvijas Lauksaimniecības universi-

tāte, asociētais profesors;Latvijas Šķirnes zirgu audzētāju aso-

ciācija, priekšsēdētājs.

Guntis Rozītis – Saeimas deputātsDace Štrausa

Dac

es Š

trau

sas f

oto

Ivo Miķelsons ir pirmais speciālists Latvijā, kurš ieguvis FEI starptautiskās kategorijas maršruta sastādītāja statusu. Novembra vidū viņš devās uz Vāciju, lai pēc vairāku gadu semināru apmeklēša-nas un praktiskā darba kārtotu izšķirošos pārbaudījumus. Veiksmi darbā, arvien labāk un profesionālāk veidojot maršru-tus Latvijas sacensībās! Piebildīsim, ka Sergejs Šakurovs ir maršrutu sastādītāja starptautiskās kategorijas statusa kandi-dāts.

Ivo Miķelsons iegūst starptautisko kategoriju

FEI prezidente princese Haja sacīja: - FEI ir priecīga apsveikt Reem Acra kā jauno iejādes sponsoru. Reem Acra piedos jau tā stilīgajam sporta veidam vēl vairāk spožuma, un tas ir brīnišķīgi, ka ir tāds sla-vens sponsors Rietumeiropas līgai un tās finālam iejādē.

Rīma Akra, vadošā modes dizainere: - Es vienmēr esmu mīlējusi zirgus, vērojusi un apbrīnojusi iejādi jau vairākus gadus. Manās acīs tā ir visskaistākā un stilīgākā jāšanas sporta disciplīna, tādēļ priecājos, ka man ir šāda iespēja spēlēt aktīvāku lomu sportā.

Rietumeiropas līgas sacensību kalendārs 2010./2011. gada sezonai1. Odense (Dānija), 21.-24. okt.2. Liona (Francija), 27. okt. – 1. nov.3. Stokholma (Zviedrija), 26.-28. nov.4. Londona, Olympia (Lielbr.), 14.-15. dec.5. Frankfurte (Vācija), 15.-19. dec.6. Mehelena (Beļģija), 26.-30. dec.7. Amsterdama (Nīderlande), 27.-30. janv.8. Neiminstere (Vācija), 17.-20. febr.9. Gēteborga (Zviedrija), 24.-27. febr.FINĀLS: Leipciga (Vācija), 24.-27. mar.

sena ar Marzog 1985./1986. gada se-zonā Hertogenbošā, Nīderlandē;

- Anke van Grunsvena ir bijusi vissekmīgākā šīs sērijas sacensību da-lībniece, kas uzvarēja 13 gadu perio-dā deviņas reizes un tikai ar diviem zirgiem Bonfire un Salinero.

Modes dizainere Rīma Akra.

FEI f

oto

Guntis Rozītis.Maršrutu sastādītājs Ivo Miķelsons.

Mār

a M

iller

a fo

to

Page 27: Zirgu Pasts Nr.44

novembris-decembris, 2010 27

STATISTIKA

Šķēršļu pārvarēšanaPieaugušie1. Ģirts Bricis (Sport de Lux) 922. Guntars Siliņš (Mežstrazdiņi) 843. Aleksandrs Šakurovs (RJK) 644. Tija Alise Jurjāne (Temperaments) 605. Linda Ansule (Tīraines staļļi) 566. Andis Vārna (Quattro) 567. Kristaps Neretnieks (Kriķi) 508. Kristīne Egle (Sport de Lux) 289. Maira Leja (Temperaments) 1610. Krista Kliesmete (Quattro) 1411. Mairis Penelis (Lielceri) 1012. Lauma Birzniece (Quattro) 813. Sergejs Šakurovs (RJK) 713. Līga Pētersone (Princis) 715. Andrejs Bistrovs (Amber) 516. Jānis Kalita (Jura staļļi) 4Jaunie jātnieki līdz 21 g. v.1. Kristaps Neretnieks (Kleisti) 962. Kristīne Egle (Sport de Lux) 733. Linda Viša (Liepenes) 534. Regīna Rapa (Akords) 405. Elīna Millere (Kleisti) 306. Kristīne Baradovska (Princis) 277. Vija Ceriņa (Quattro) 268. Aleksandra Dežina (Kleisti) 249. Jevgenijs Kutepovs (Kriķi) 1610. Diāna Indrāne (Jaunbrīnumi) 1211. Paula Glāzere (Kriķi) 1012. Anda Zvirgzdiņa (Kleisti) 913. Aleksandrs Losevs (Kleisti) 814. Roberts Neretnieks (Kriķi) 615. Ance Kozulāne (Kocēni) 5Juniori līdz 18 g. v.1. Laura Penele (Lielceri) 762. Patrīcija Kokina (Lielceri) 703. Santa Šteinberga (Quattro) 654. Karīna Pavāre (Lielceri) 635. Linda Viša (Liepenes) 486. Krista Kristiāna Alksne (Sport de Lux) 467. Marija Dubrovska (Kleisti) 358. Kristīne Senkāne (Tīraines staļļi) 349. Vitālijs Djadenko (Kleisti) 3210. Anita Žarinova (Kleisti) 2811. Jānis Bušers (Zāgkalni) 2712. Kitija Līniņa (Ko-ko) 2413. Aleksandrs Losevs (Kleisti) 2314. Monika Cālīte (kriķi) 2014. Katrīna Barčevska (Kleisti) 2016. Elīna Ozoliņa (Kleisti) 1417. Zane Ģīle (Elits) 8

18. Roberts Neretnieks (Kriķi) 719. Diāna Indrāne (Jaunbrīnumi) 419. Santa Ivanova (Kocēni) 421. Paula Veiss (Viktorija) 422. Katrīna Labzova (Vecpūķi) 3Bērni līdz 16 g. v.1. Laura Penele (Lielceri) 782. Krista Kristiāna Alksne (Sport de Lux) 743. Inta Vēja (Princis) 634. Monika Cālīte (SK 333) 465. Karline Ciemiņa (Tīraines staļļi) 456. Nellija Nulle (Kleisti) 417. Ance Ķīvīte (TJK) 388. Ieva Apalupa (Kleisti) 358. Elīna Pavāre (Lielceri) 3510. Laila Bergsone (Kocēni) 3011. Sintija Andersone (Mēmeles SK) 2912. Anna Šellere (Atēna) 2813. Lelde Bāra (Princis) 2114. Katrīna Eisaka (Saldus JSK) 2015. Bogdana Gerasimeca (Kleisti) 1716. Sofija Lavrenoviča (Kleisti) 1616. Šarlote Lamberte (Telfas) 1618. Katrīna Labzova (Vecpūķi) 1019. Marta Brūniņa-Buile (Kocēni) 920. Sindija Freimane (TJK) 721. Katrīna Tarvida (Tīraines staļļi) 622. Nelda Kalniņa (Princis) 4

Piedalās zirgi līdz 6 g. v.1. Ģ. Bricis/Esmeralda (Sport de Lux) 882. J. Rimeiks/Robless (Montepals) 743. A. Zvirgzdiņa/Ishor II (Kriķi) 484. K. Neretnieks/Chicos Sun (Kriķi) 384. A. Vārna/Quirasi (Quattro) 386. K. Neretnieks/Ishor II (Kleisti) 327. M. Leja/Pikabello (Temperaments) 268. M. Leja/Arhimeds (Temperaments) 259. Ģ. Bricis/Lingo (Sport de Lux) 2110. M. Ādamsons/Geiša 1911. O. Šellere/Prestižs (Telfas) 1812. K. Neretnieks/Geiša (Kriķi) 1612. K. Neretnieks/Gastina (Kriķi) 1614. Ģ. Bricis/Ladykracher (Sport de Lux) 1414. E. Pavāre/Portas (Lielceri) 1416. L. Birzniece/Rokija (Sport de Lux) 917. T. Rezņuka/Revis (Krikumi) 717. A. Mažinskis/Kondors (Kentaura staļļi) 719. O. Šellere/Almēra (Telfas) 620. L. Birzniece/Artus (Sport de Lux) 4

Piedalās zirgi līdz 5 g. v. vai tie, kas startē pirmo sezonu1. Ģ. Bricis/Lady Lora (Sport de Lux) 962. S. Pētersone/La Valetta (Talsu JK) 763. J. Rimeiks/Robless (Montepals) 544. M. Leja/Pikabello (Temperaments) 50

LJF kausa izcīņas 2010. gada sezonaKopvērtējums

Page 28: Zirgu Pasts Nr.44

novembris-decembris, 201028

STATISTIKA

5. L. Pētersone/Roksāde (Princis) 406. L. Birzniece/Rokija (Sport de Lux) 327. K. Neretnieks/Chicos Sun (Krieķi) 318. M. Leja/Limona (Temperaments) 289. Ģ. Bricis/Artus (Sport de Lux) 2410.A. Vārna/Dunkāns (Quattro) 2111. Ģ. Bricis/Quattros Amira (Sport de Lux) 2012. L. Liepiņa/Quattros Amira 1813. A. Ķīvīte/Agenda (TJK) 1614. V. Marčenkova/Dakāra (Mēmeles JK) 1514. S. Šakurovs/Pentagon (Kleisti) 1516. J. Rimeiks/Eskimo (Montepals) 1217. L. Viša/Doma (Liepenes) 1118. L. Ansule/Barselona (Tīraines staļļi) 918. A. Kozulāne/Claudija Cardināle (Kocēni) 918. A. Zvirgzdiņa/Geiša (Kriķi) 921. G. Siliņš/Caraoke (Bajāri) 821. L. Birzniece/Artus (Sport de Lux) 821. P. Veisa/Pesņar (Viktorija) 824. K. Neretnieks/Carmen (Kleisti) 724. M. Ādamsons/Geiša 724. G. Siliņš/Paradie (Mežstrazdiņi) 727. K. Neretnieks/Avangard (Kleisti) 628. J. Kalita/Puaro (Jura staļļi) 529. J. Bušers/Alhena (Zāgkalni) 429. A. Tjurkins/Amfora (Kleisti) 430. K. Eisaka/Kredo (Saldus JSS) 330. J. Dukaļska/Armando (Liepenes) 330. J. Dukaļska/Lekorta (Liepenes) 330. K. Eisaka/Rigonda (Kleisti) 330. L. Pētersone/Rolānda (Princis) 335. A. Žarinova/Silvana (Kleisti) 235. O. Šellere/Almēra (Telfas) 237. E. Kārkliņa/Fortūna (Sport de Lux) 1

Poniju jāšanaAr 1. grupas ponijiem1. Alvīne Paštore (Saldus JSS) 942. Monta Pareiza (Saldus JSS) 903. Margarita Prokofjeva (Atēna) 704. Sabīne Siliņa (Mežstrazdiņi) 665. Anda Židele (Princis) 58

6. Anda Židele (Princis) 517. Madara Ieva Krūmiņa (Princis) 328. Paula Dakare (Atēna) 269. Paula Grundmane (MOntepals) 12Ar 1. un 2. grupas ponijiem1. Rēzija Rumpe (Saldus JSS) 962. Zane Meimane (Imakas) 782. Anete Kauliņa (Saldus JSS) 784. Kristiāna Ozoliņa (Saldus JSS) 685. Anna Šellere (Telfas) 636. Amanda Astra (Saldus JSS) 496. Alvīne Paštore (Saldus JSS) 498. Zane Šteinberga (Saldus JSS) 459. Līva Vilensone (Atēna) 1310. Inta Vēja (Princis) 811. Paula Grundmane (Montepals) 612. Margarita Prokofjeva (Atēna) 5

Amatieri1. Ingrīda Lizbovska (LJAA) 772. Jolanta Lapiņa (RVA) 763. Olga Šellere (Atēna) 554. Ieva Eglīte (Sport de Lux) 514. Laima Lāce (Tīraines staļļi) 516. Vita Glinska (Princis) 426. Kārlis Blaubergs (Tīraines staļļi) 428. Mareks Samohvalovs (Kocēni) 419. Sintija Grundule (Atēna) 339. Linda Josta (Sport de Lux) 3311. Andris Jurševskis (Kriķi) 3112. Aija Luse (Sport de Lux) 3013. Ilona Zaula (Jaunbrīnumi) 2314. Jevgenijs Bibikovs (Elīnas staļļi) 2115. Solvita Strāķe (Tīraines staļļi) 1615. Linda Ansone (Princis) 1617. Diāna Kopajeva (Atēna) 1117. Marija Ose (Tīraines staļļi) 1119. Ilga Bērziņa (LJAA) 519. Kate Ansone (Sport de Lux) 5

Page 29: Zirgu Pasts Nr.44

novembris-decembris, 2010 29

PERSONĪBA

Tad, kad zemnieku saimniecībā Jaunstrauti rudens darbi jau pada-rīti – dārzs novākts, lauki apsēti, un sagaidītas pirmās sniega pārslas, cie-mojos pie vienas no veiksmīgāka-jām pajūgu braucējām šajā sezonā – Zanes Braueres un viņas ģimenes te-pat Pierīgā. Snieg slapjš sniegs, un Zane steidz stallī ievest zirgus, kur tos jau gaida siens un āboli. Neslēpjot sastrādā-tās rokas, tiek uzklāts piparmētru tējas galds. Madara palīdz, un pēc tam dodas mācīties.

Jautāju, kā sākās Zanes aizraušanās ar zirgiem, un, izrādās, ka tieši tāpat kā vai-rumam lauku bērnu. Piecu gadu vecumā, kad Zanes vecāku saimniecībā izmanto-ja no kaimiņa aizlienēto zirgu, arī radās šī interese. Vēlāk gan saikne ar zirgiem pār-trūka, jo Ķekavā zirgu nebija, un, mācoties Jelgavā, līdz zirgiem Zane netika. Tikai pēc Madaras piedzimšanas Zane sāka nopiet-nāk pievērsties zirgiem, un 2003. gadā viņai un Eduardam bija jau pašiem savs stallis. Idejai par to, ka varētu piedāvāt izīrēt ste-liņģu vietas, kas ir saimniecības pamata nodarbošanās zirgkopībā, pateicība jāizsa-ka Jurim Mežniekam, kurš, jaunuzceltajā stallī izmitinot savus jaunzirgus, šo māku – uzņemt pansijā zirgus – ierādīja.

Pajūgu braukšana – tas nav vienkāršiAnda Pavlovska

Zane Brauere, dzimusi 1972. gadā, beigusi Ķekavas vidusskolu, sā-kusi mācības LLA zootehniķu grupā, taču studijas nepabeidza.

Dzīvesbiedrs Eduards Krūmiņš, dzi-mis 1958. gadā, absolvējis Saulaines tehnikumu, iegūstot agronoma spe-cialitāti. Strādā kokapstrādes jomā, mednieks.

Meita Madara Brauere, dzimu-si 1993. gadā, absolvējusi Ķekavas vidusskolas 9. klasi, tagad mācās Bulduru dārzkopības vidusskolā un apgūst ēdināšanas pakalpojumu speciālista profesiju.

Zemnieku saimniecība Jaun-strauti, apsaimnieko 10,3 ha zemes, nodarbojas ar zirgkopību, kokapstrā-di, sniedz gatera un transporta pakal-pojumus. Ir stallis ar 15 zirgu boksu vietām. Algoto darbinieku skaits – viens.

Arfa – tā viss sākāsPirmā saskarsme ar pajūgu braukšanu

Zanei notika salīdzinoši nesen, tikai pirms nepilniem desmit gadiem, kad ar veco ķēvi Arfu, kurai šogad apritēja 25 gadi, tika vi-zināti kāzinieki turpat Ķekavas apkārtnē. Tā arī turpmāk ik pa laikam tika saņemti pieteikumi vest gan kāziniekus, gan glu-ži vienkārši ar zirgu pajūgu kuplināt kādu pasākumu, piedalīties Muzeju naktī un vēl citos sarīkojumos. Šādu pakalpojumu saim-niecība sniedz arī tagad, tikai Arfu nomai-nījuši citi zirgi.

Protams, ka nerunāt par to, kā sākās Zanes un Eduarda aizraušanās ar pajūgu braukšanas sportu, nevar, jo piedalīšanās pirmajās Latvijas Zirgu dienās Inčukalnā iz-rādījās liktenīga. Par to, ka šī pasākuma lai-kā notiks arī pajūgu braukšanas sacensības, Zane uzzināja no attālās kaimiņienes Ani-tas, kura teica, ka Zanei noteikti jāpiedalās, jo neesot pietiekami daudz dalībnieku. Tika izpētīts nolikums, un z/s Jaunstrautus Zirgu dienu pajūgu sacensībās pārstāvēja Orkāns. Tikai Inčukalnā abi aizrautīgie braukšanas entuziasti uzzināja, kas tad īsti ir draivings jeb pajūgu braukšana. Zane ar smaidu sejā atceras, kā veikusi savu pirmo manēžas shēmu, meklējot burtus, ko vienkārši ie-mācījusies no galvas, un atminas kā Edžus turējies droškā, braucot maratonu. Orkāns godam izturējis visas trīs disciplīnas un ie-guvis piekto vietu. Zirgu dienās piedalījās arī Igaunijas pajūgu braucējs Urmass Sakss, kurš piedāvāja Zanei piedalīties sacensībās Igaunijā, kas notiks pēc mēneša. Tā arī no-tika. Mēneša laikā Eduards „no nulles” spē-ja uzbūvēt sportiskākus ratus, par paraugu

ņemot modernos divjūga ratus, ar kuriem brauca Urmass. 2008. gada septembrī uz sa-censībām Igaunijā tika aizvests gan Orkāns, gan Maeistro, kurš no konkūrista bija pār-kvalificējies par braucamzirgu, kas, kā vēlāk izrādīsies, nemaz nebija aplams lēmums.

„Skaista pagātne”, teic Zane, un atkal atminas, kā baidījusies no tā „lielā” kalna, kurš bija jāpārvar kāda šķēršļa ietvaros, un kā, gandrīz neko nezinot, braukusi loka aizjūgā ar baltiem cimdiem rokās, un somi nākuši kopā fotografēties.

Ardis„Gribēju, lai man būtu kārtīgs vezum-

nieks. Laikrakstā Lauku Avīze izlasījām sludinājumu, ka pārdod Latvijas ardeni. Aizbraucām uz Daugavpils pusi, Medumu pagastu, taču solītā ardeņa vietā – Latvijas vietējais. Teicām saimniekam – bet tas taču nav ardenis. Jā, bet viņš taču izskatās pēc ar-deņa, un vai tad tas nav viens un tas pats, – sacījis saimnieks. Nolēmām, ka esam tik tālu braukuši un atpakaļ tukšu furgonu jau nu nedosimies, un par niecīgu naudu Orkā-nu nopirkām,” stāsta tagadējie zirga īpašnie-ki Eduards un Zane. Domājuši, ka līdz trīs gadu vecumam zirgu izaudzēs, apmācīs un pārdos. Taču tā raksturs, īpašā vēlme sadar-boties ar cilvēku un griba strādāt ieviesa ko-rekcijas sen izdomātajos plānos. Pagājušajā sezonā, kā arī jau nupat aizvadītās sezonas sākumā, 2003. gadā dzimušais rudais apa-lītis Ardis, kā viņu mīļi dēvē, gājis Maeistro ēnā, jo Zane lielākas cerības likusi uz spor-tiskāko melni ar labākām gaitām.

Pajūgu braukšanas demonstrējumi.

Zane

s Pav

lovs

kas f

oto

Turpinājums 30. lpp.

Page 30: Zirgu Pasts Nr.44

novembris-decembris, 201030

PERSONĪBA

Ardis bijis rezerves variants, taču Bal-tijas kausa šāgada pirmā posma sacensības Lietuvā parādīja, ka Orkāna griba izpaus-ties sacensību laukumā ir tik liela, ka grēks to nenovērtēt un nepalīdzēt attīstīt. Zanes manēžas braukšanas trenere nebeidz vien brīnīties par vienkāršā Latvijas vietējā zirga spēju izlikt sevi visu un nākt pretī, lai palī-dzētu braucējai sasniegt iecerēto.

MaeistroMelnais un izskatīgais Maeistro nāk no

Balvu puses, bet kopš 2005. gada zirgs dzīvo z/s Jaunstrauti. Iegādājoties jauno kumeļu Maeistro, Zane cerēja, ka šis zirgs būs tas, ar kuru varēs Ķekavas puses bērnus un jau-niešus piesaistīt zirgiem, kā arī pati piedalī-ties šķēršļu pārvarēšanas sacensībās, kurām kopā ar Maeistro mērķtiecīgi gatavojās trīs gadus. Lai gan šis zirgs savu spītīgo raksturu un pašpārliecināto būtību parādīja jau agrā vecumā, tas tika gan iejāts, gan iebraukts, taču lielāku uzmanību pievēršot jāšanai. Cerot uz veiksmi, Maeistro pieteica startam pirmajās Zirgu dienās Ride&Drive sacensī-bās, taču zirgs diemžēl savu saimnieci pievī-la un atteicās pārvarēt šķēršļus.

Būtu man toreiz kāds nācis pretī un gri-bējis pirkt Maeistro, noteikti būtu atdevusi,” ar smaidu uz lūpām saka Zane. Savas pir-mās sacensības pajūgu braukšanā Maeistro aizvadīja 2008. gada septembrī Igaunijā, kur startēja visās trīs disciplīnās. Redzot, ka zirgam labāk patīk un padodas vilkt ratus, nevis nest jātnieku sev mugurā, Zane sāka zirgu trenēt sacensībām, un jāteic, ka neiz-palika arī panākumi, – bieži komanda mā-jās pārbrauca ar kārtējo rozeti un diplomu kabatā.

Izšķirošas bija šī gada sacensības Lietu-vā, kad Maeistro pievīla veselība, un tika pieņemts lēmums – turpmāk sacensībās nepiedalīties. Šobrīd zirgs veseļojas turpat Zanes stallī.

Lukass, Saimons un jaunais lau-kums

Jautāju par nākotnes plāniem, un Zane nekavējoties sauc Lukasa un Saimona vār-dus – zirgus, kuri komandas sastāvā būs gan tikai pēc pāris gadiem. Ar lepnumu Zane un Edžus izrāda līdz šim Latvijā vienī-go, tieši pajūgu braukšanai būvēto manēžas braukšanas sacensību laukumu. Tas gan ir tikai sagatavošanas stadijā, taču ar ieceri, ka jau nākamajā sezonā šeit notiks sacensības. Apņēmības pilnie sportisti iekārtojuši divus 100x40 metrus lielus zāles seguma lauku-mus – vienu iesildīšanās vajadzībām, bet otru sacensībām. Turpat līdzās jau var sākt

apjaust maratona trases izkārtojumu un vie-tas zirgu boksiem. Plānojot nākamo sezonu kopā ar Orkānu, Zane nopietni turpinās gatavoties sacensībām un cer uz vēl vienu pakāpienu augstāk nekā šogad. Īpaši rūpīgi notiks treniņi startiem Lietuvā, jo braucēju vidū ir zināms – ja var izturēt Lietuvas trasi, tad zini, ka esi gatavs arī visām pārējām.

Interesantākās bija Baltijas kausa otrā posma sacensības

Kādi iespaidi par aizvadīto sezonu? Zane brīdi padomā un atzīst, ka vislabāk patiku-šas otrā posma sacensības Kocēnos, jo tajās bija redzams ieguldītais darbs un sirsnība. Labas bijušas arī sacensības Igaunijā. Abi sportisti cer, ka nākamajā sezonā ziemeļ-valsts kaimiņu sacensību līmenis būs aug-stāks nekā līdz šim. Var just, ka abos runā-tājos zināmas dusmas rada tie, kuri apgalvo, ka Latvijā neesot tādu sacensību, kurās var

Eduards medībās. Pirmajās ārzemju sacensībās Igaunijā 2008. gada septembrī, Maiestro vēl ar vecajiem ratiem.

Foto

no

Zane

s un

Edua

rda

pers

onīg

ā ar

hīva

Foto

no

Zane

s un

Edua

rda

pers

onīg

ā ar

hīva

Pirms starta.

Zane

s Pav

lovs

kas f

oto

Pajūgu braukšana – tas nav vienkāršiTurpinājums no 29. lpp.

Page 31: Zirgu Pasts Nr.44

novembris-decembris, 2010 31

PERSONĪBA

piedalīties visi, nevis tikai „lielie” braucēji.

„Lai nerunā, ka nav kur braukt,” skarbi nosaka Zane. „Visi LJF kausa izcīņas posmi bija pa spēkam arī iesācējiem.”

Mani tomēr interesēja arī kādi īpaši nosacījumi, kurus komanda noteikti ie-vēro pirms starta. Izrādās, ka viens tāds ir, – braucot konusu šķēršļu maršrutu, Zane mugurā velk vienu un to pašu tērpu, kurš ir visērtākais no visām sacensību drēbju kār-tām. Un kā nu ne, šķiet arī veiksmīgākais, jo to, kā Zane ar Orkānu traucas cauri konusu pāriem, vajag redzēt! Iespējams, ka tieši tēr-ps bija tas, kas nodrošināja speciālbalvu par visātrāk veikto maršrutu Lietuvas sacensī-bās šogad.

Skujeņu dobe un medības Pajūgu braukšanā Eduards, veicot palīga

pienākumus, ir kopš pašām pirmajām sa-censībām, kurās piedalījās Jaunstrautu ko-manda. Braukšana patīkot, jo pats var tajā piedalīties, nevis kā konkūrā, piemēram. Azartiskais ekipāžas palīgs atzīst, braukšana esot tas zirgu sporta veids, kurā var pieda-līties visi, kuriem tas interesē. Eduards pēc paša iniciatīvas sākumā uzbūvētos ratus ir pārveidojis un veicis labojumus jau piecas (!) reizes, papildinot braucamrīku ar ko jau-nu, kas redzēts citiem ratiem. Jautāju, – vai ar zirgiem arī iepriekš ir bijusi kāda saskars-me, jo zinu tikai to, ka Edžus zirdzinieku aprindās parādījās līdz ar pajūgu braukša-nas sākumu Latvijā. Kolhoza laikos braucis zirga ratos tad, kad skābbarība tikusi vesta no lielajiem bunkuriem, taču cita saistība viņam ar zirgiem nav gan bijusi.

Dienā, kad viesojos Jaunstrautos, šeit pulcējušies arī Eduarda vadītā mednieku kolektīva Dzilnas mednieki un vāra medīju-ma zupu, jo Eduarda vaļasprieks ir medības. Tām viņš nododas no visas sirds, un kā gan citādi viņš spētu vadīt deviņpadsmit vīru lielo kolektīvu? Lielāko baudījumu Zanes „kantētājam” sniedz pastaiga pa mežu ar bisi plecos, kad var pabūt dabā un mierīgi sakārtot domas.

Redzu, ka staļļa priekšā Zane iekārtojusi puķu dobi, kurā jau pavasarī plauks sniega pulkstenīši, tulpes, prīmulas, narcises un vēlāk greznojas lilijas. Līdzās dobei izvei-dota atpūtas vieta, kur soliņus Zane pati saskrūvējusi, atcerēdamās, kā likusi kopā šķēršļus, gatavojoties Baltijas kausa izcīņas otrajam posmam Kocēnos. Puķes un skuje-ņi ir Zanes prieks un atpūta. Iespējams, ka jau nākamajā vasarā Zane būs paspējusi īs-tenot vēl vienu no savām iecerēm – skujeņu dobi mājas priekšā.

Meitas Madaras brīvo laiku aizņem mā-cības Bulduru dārzkopības vidusskolā. Kad

vien tas iespējams, Madara palīdz saimnie-cībā un brauc līdzi uz sacensībām. Zane saka, ka meita laikam nebūšot zirdzinieks, lai gan Madara bez iebildumiem tīra stalli, palīdz mammai sagatavoties gan treniņiem, gan arī sacensībām, kad zirgi jāatsoļo vai veicami citi „melnie” darbi.

KomandaZanei un Eduardam ir pilnīgi skaidrs, ka

pajūgu braukšana ir komandas darbs, jo tas nav tā vienkārši – iekāp un brauc. Krājoties sacensību un savstarpējo attiecību piere-dzei, viņi sapratuši – ja braucējs un palīgs nevar saprasties, tad kopīgs darbs sacensību laukumā nav iespējams. „Nedrīkst apvai-noties, ja pasprūk kāds asāks vārds,” saka Zane, savukārt Eduards piebilst: „Jā, un tad, kad, mudinot zirgu, ar pātagu trāpa man,

Foto

no

Zane

s un

Edua

rda

pers

onīg

ā ar

hīva

Priekulē, šogad Latvijas Jātnieku federācijas kausa izcīņā trešā vieta kopvērtējumā.

Zane

s Pav

lovs

kas f

oto

arī nevar dusmoties!”

Jaunstrautu komanda vēlas izteikt patei-cību Ķekavas novada domei, kura neattei-ca palīdzību, kad bija apdraudēta ekipāžas piedalīšanās Baltijas kausa pirmā posma sacensībās.

Eduards, gatavojoties Latvijas posma sacensībām, uzrunāja sava kolektīva vīrus, kuri rada iespēju dalībniekiem un atbalstītā-jiem uzvārīt ekskluzīvo medījuma zupu. Par to paldies mednieku kolektīvam Dzilnas!

Neskatoties uz to, ka vēl nav sasniegti īpaši labi laiku rezultāti, Zane un Eduards ir apņēmības pilni turpināt trenēties un pie-dalīties sacensībās, kā arī iekārtot pajūgu braukšanas sacensību vietu. Atliek vien no-vēlēt veiksmi un panākumus arī turpmāk!

Sacensībās Igaunijā.

Zane

s Pav

lovs

kas f

oto

Page 32: Zirgu Pasts Nr.44

novembris-decembris, 201032

ĢIMENE

Kad ar jāšanas sporta speciālistiem runāju par aizvadītās sezonas vērtē-jumu, viens no viņiem piespēlēja ide-ju: – Būtu interesanti uzzināt nevis to, ko domājam mēs, bet kā iesaistīšanos šajā procesā vērtē vecāki, kuru bērni nopietni sākuši nodarboties ar jāšanas sportu.

Pilnīgi saprotami, ka turpinājumu šajā sporta veidā realizē tie, kuriem gan tētis, gan mamma darbojušies ar zir-giem un vēl joprojām to dara: Aleksandrs Šakurovs, Laura Penele, Sabīne Siliņa. Uzvārdi, kas visiem pazīstami. Bet, ne-zin kāpēc, man pirmais prātā šīs tēmas sakarā ienāk Aigars Viša – Lindas Višas tētis. Vi-ņam tagad ir 49 gadi, meitai – 17. Linda šobrīd ieņem pirmo vietu junioru konkurencē kon-kursā par nosaukumu Gada labākais jātnieks un ir trešā jauno jātnieku konkurencē Latvijas Jātnieku federācijas kausa izcīņas kopvērtējumā. Par Aigaru Višu informāciju jāšanas sporta agrāko gadu rangu tabulās gan nevar atrast.

– Ļoti bieži vecāki savus nerealizēto jaunības sapņu piepildījumu cer ieraudzīt savos bērnos. Varbūt arī jums tas bija dzenulis, lai atbalstī-tu meitas sportošanu?

– Noteikti ne. Es agrāk pat nenojautu, ka Latvijā ir tāds jāšanas sports. Pats nodarbo-jos ar vieglatlētiku, vairākus gadus trenējos džudo cīņā. Tikai tad, kad Linda sāka inte-resēties par zirgiem, to darīju arī es.

– Jau sākumā vai tad, kad meita bija ap-liecinājusi savas intereses noturību?

– Viņa par zirgiem sāka interesēties jau septiņu, astoņu gadu vecumā. Tad, kad jutu, ka viņai gandrīz katru dienu jāiet uz stalli, sapratu, ka vairs nevaru neiesaistīties. Mans dēls bija trenējies snovbordā, arī Linda ar to sāka, un zināju, ka vecākiem jāuzņemas sava atbildība brīdī, kad bērni sāk sportot. Arī pašam kā sportiskam cilvēkam gribējās darboties līdz.

– Kā notika jūsu priekšstatu attīstība par jāšanas sportu?

– Sākumā nesapratu neko, bet tagad esmu daudz ko uzzinājis, iejuties šajā at-mosfērā.

– Jāuzņemas ne tikai atbildība par bēr-na sportošanu, bet tas prasa arī ievēroja-

Sacensības kā brīvdienasDace Millere mu finansu līdzekļu ieguldījumu.

– Patiesībā nekad neesmu īsti rēķinājis, cik izmaksā sezona vai brauciens uz konkrē-tām sacensībām. Sākumā vienkārši mums nebija nekādu finansiālu problēmu. Tagad ir nedaudz grūtāk, bet, ja ir sākts darboties jāšanas sportā, to tik viegli nevar pamest, un nauda jāatrod.

– Šķiet, ka esat līdzās Lindai visās sa-censībās. Kā tajās jūtaties, kādu lomu pil-dāt – esat tētis vai palīgs un pat treneris?

– To, vai arī man braukt līdzi uz sacensī-

bām, izspriežam kopā ar Lindu, bet gala lē-mumu pieņem viņa. Kad braucu līdzi, jūtos kā tētis un nekas vairāk. Taču cenšos palī-dzēt, cik iespējams. Bet man nav zināšanu, lai pildītu profesionāla jātnieka palīga, kur nu vēl trenera pienākumus. Es to apzinos.

– Cik viegli vai grūti ir nu jau daudzus gadus būt šajā „postenī”?

– Man tas patīk, tāpēc nevaru sacīt, ka būtu grūti. Jā, finansiāli tas reizēm sagādā problēmas, taču mums ir skaidrs, ka mēs strādājam ne tikai vienai dienai, bet cen-šamies „gaišākai nākotnei”. Turklāt man sacensību dienas, lai gan saspringtas un piesātinātas, ir kā brīvdienas. Tās ir arī citas emocijas nekā ikdienā – labdabīgs stress un arī gandarījums. Tagad, kad beidzas sacen-sību sezona, jūtu, ka man kaut kā pietrūkst.

– Jūs pats vienkārši formulējat savu līdzdalību, taču, domājams, Latvijā un arī daudzviet citur ir maz tādu vecāku, kuri gatavi tā riskēt – pārdot īpašumu pilsētā, pārcelties uz laukiem atbilstošāku vidi un celt modernu sporta bāzi savam bērnam.

– Man vienmēr paticis sākt ko jaunu – tas ir izaicinājums, mērķis, uz ko tiekties. Kad dzīvojām Siguldas mājā, pārnācu no darba, ieslēdzu televizoru un tā arī visu va-karu nosēdēju. Tagad to varu darīt tikai retu reizi un arī tad pašā vakarā. Taču pārcelša-nās uz Liepenēm nemaz nebija tik vienkār-ša. Lēmums bija ļoti radikāls, tāpēc Lindai uzreiz sacīju, – pārcelsimies tikai tad, kad atradīsim vietu, kur es vēlēšos pavadīt visu savu atlikušo mūžu. Meklējām šo zemi trīs gadus, kamēr atradām – Siguldas tuvumā, fantastiski skaistā vietā.

– Kā vērtējat mūsu sacensību atmosfēru?

– Vērtējums jau rodas salīdzi-nājumā. Manuprāt, esam līmenī un kaut kur pa vidu mūsu kai-miņvalstīm. Igaunijā viss ir ļoti oficiāli un korekti. Jūtama arī laba attieksme pret dalībniekiem, – pat ja atbraucam vieni, tūlīt tiek atrasts Latvijas karogs un uzvilkts mastā. Lietuvā toties ir milzīgs haoss, un nav neviena, kas varētu palīdzēt risināt iespējamās prob-lēmas.

Latvijā pret sacensību organi-zāciju man nav pretenziju. Pro-tams, vienmēr jau katru darbu var darīt labāk. Taču saprotu, ka tagad ir krīze, un jārēķinās, ka varbūt dažām lietām pietrūkst finansējuma. Taču ir ļoti labi, ka sacensības notiek, netiek sama-zināts to skaits sezonā. Labi ir arī tas, ka mums ir tāds pieredzējis

un korekts tiesnesis kā Dainis Līvmanis, uz kuru var paļauties, kurš ir objektīvs un spēj risināt konfliktsituācijas, kas dažkārt tomēr mēdz rasties.

– Linda drīz būs pilngadīga. Daudzi jaunieši šajā vecumā cenšas izrauties no vecāku aprūpes. Kā jūs domājat, kā turp-māk veidosies jūsu sadarbība sportā?

– Kamēr Linda turpinās sportot, palīdzē-šu – mēģināšu veicināt to, lai viņa tiektos uz arvien augstākiem mērķiem un attīstītos. Vajadzētu braukt uz sacensībām ārzemēs, vajadzētu trīs, četras reizes nedēļā nodar-boties kopā ar treneri. Pagaidām tas neiz-dodas, tāpēc ļoti augstu vērtēju to, ka Linda spēj startēt šādā līmenī, gatavojoties sacen-sībām praktiski viena. Tātad tā ir rezerve, kas varētu sniegumu uzlabot. Tagad daudz līdzekļu aiziet būvniecībā. Šogad stallim pa-beidzām palīgtelpas, nākamgad jāuzceļ šķū-nis un manēža. Vēl nepieciešami gadi divi, lai pabeigtu mūsu sporta bāzi. Tikai tad va-rēs atvilkt elpu un pilnībā savu brīvo laiku un līdzekļus atvēlēt jāšanas sportam.

Aigars Viša cenšas apmeklēt ikvienas jāšanas sacensības Latvijā.

Mār

a M

iller

a fo

to

Page 33: Zirgu Pasts Nr.44

novembris-decembris, 2010 33

NETRADICIONĀLĀ LAUKSAIMNIECĪBA

Ja zirgs ir visvairāk gleznotais un ar dažādiem simboliem apveltītais māj-dzīvnieks, tad savukārt briedis ir cē-luma simbolam līdzīgu nozīmi guvis savvaļas dzīvnieks. Briežu dārzu saka-rā gan šis savvaļas jēdziens ir mazliet ierobežots ar augstām sētām, tomēr briedis paliek briedis, un savu skaistu-mu nezaudē arī iežogotā teritorijā, kas aizņem dažkārt pat ļoti lielas platības.

Latvijā briežkopība kā netradicionāla lauksaimniecības nozare atzīta 2002. gadā, taču pirmsākumi meklējami jau 1994. gadā ar pirmo briežu dārzu izveidi Latvijā. Eiro-pā šī nozare organizēta un atzīta jau pirms 30-40 gadiem. Latvijā briežkopības saim-niecības galvenokārt orientētas uz briežu gaļas ražošanu, dzīvnieku selekciju, tūris-mu un komercmedību organizēšanu. Pē-dējos piecos gados nozare attīstās, ik gadu tiek izveidoti trīs līdz četri jauni dārzi. No briežkopības aizsākumiem 1994. gadā, kad pastāvēja vien divi briežu dārzi, šobrīd to skaits jau sasniedzis 60, kuros kopā mitinas ap 10 000 dzīvnieku – staltbrieži, dambrie-ži, mufloni, meža cūkas, stirnas, sumbri, kalnu kazas, vītņu ragu kazas, jaki un citi.

Savvaļas dzīvnieku audzēšana dod ie-spēju efektīvi izmantot citām lauksaimnie-cības nozarēm mazāk piemērotās teritori-jas, kuru Latvijā ir pietiekami.

2000. gadā, apvienojoties briežkopības idejas piekritējiem un jau izveidotajiem briežu dārzu īpašniekiem, dibināta biedrī-ba Savvaļas dzīvnieku audzētāju asociāci-

Briežkopība LatvijāDace Štrausa

ja, kuras valdes priekšēdētājs ir Dr. chem. Dainis Paeglītis, kurš izstrādājis nozares attīstības stratēģiju, vada ciltsdarbu, pieda-lās likumdošanas veidošanā un attīstīšanā. Biedrība aktīvi strādā Eiropas briežaudzē-tāju federācijā un ir Latvijas Ciltsdarba centra biedrs.

Sakrā ar to, ka brieži tiek turēti ierobežo-tā teritorijā, rodas lielas iespējas zinātniski pētnieciskajam darbam. Šajā jomā biedrība

sadarbojas a LLU Biotehnoloģijas un vete-rinārmedicīnas zinātnisko institūtu Sigra. Aizsākta arī staltbriežu embriju transplan-tācijas metožu aprobācijas un adaptācija Latvijas staltbriežu saimniecībās, strādājot sadarbībā ar Slovākijas pētniecisko organi-zāciju Excel un Lielbritānijas Briežu veteri-nārijas biedrības speciālistiem.

Ik gadu SDAA rīko starptautisku pa-sākumu staltbriežu un dambriežu buļļu ciltsvērtības un ģenētiskās kvalitātes no-teikšanai, kad vērtēti tiek Latvijas un ārval-stu staltbriežu un dambriežu buļļi pēc to ragu kvalitātes. 2010. gadā Latvijas briežu šķirņu saimniecībās novērtēti vairāk nekā 2000 dzīvnieku, no kuriem 1821 dzīvnie-kam vērtējums bija 7 -10 punktu robežās no 10 iespējamiem.

Šogad vērtēšanas pasākums notika Mo-res pagasta Saulstaros. Divu dienu garumā starptautiska komisija mērīja, svēra un no-vērtēja 138 staltbiežu un dambriežu ragus, kas bijā atvesti ne tikai no Latvijas, bet arī no Lietuvas un Polijas.

Ragus vērtē pēc Lavijas speciālistu iz-strādātas CIC mērīšanas sistēmas, kuras būtība ir uzzināt, kura briežu buļļa galvas-rota ir spēcīgākā un krāšņākā savā vecuma grupā. Tā kā atzīts, ka brieža lielāka vērtība ir ragi, kas bez brieža jau ir trofeja, tad pēc tiem arī nosaka, kurš ir labākais briedis.

Hercogs – starptautiskā vērtējuma čempions 2009.-2010. gada sezonai ar 236,88 punktiem CIC vērtēšanas sistēmā, 6. ragi; 2010.-2011. gada sezonā 7. ragi, 257 p. CIC un 420 punkti SCI (Safari Club International) sistēmā. 35 žuburi; kalkulētais trofejas svars 31,5 kg. Īpašnieks – Safari parks MORE (SIA Māras brieži).

Foto

no

Dai

ņa P

aegl

īša a

rhīv

a

Dūdu skaņam skanot, apbalvoti uzvarētāji un notiek fotogrāfēšanas uzreiz ar diviem ministriem un SDAA vadītāju, šoreiz attēlā redzams briežu dārza Kraukļi īpašnieks Pēteris Šmidre.

Foto

no

Dai

ņa P

aegl

īša a

rhīv

a

Turpinājums 34. lpp.

Page 34: Zirgu Pasts Nr.44

novembris-decembris, 201034

NETRADICIONĀLĀ LAUKSAIMNIECĪBA

Un labākais, kā zināms, ir arī dārgākais. Šogad ir aizsācies dzīvu briežu eksports uz Krieviju, tādēļ jo svarīgāk ir, lai dzīvnieki būtu novērtēti.

Staltbrieži atkarībā no izcelsmes tiek vērtēti trīs klasēs:

1. Latvijā audzētie importa asins līniju dzīvnieki;

2. Latvijā krustoto asinslīniju dzīvnieki;3. Starptautiskais vērtējums. Dambrieži tiek vērtēti tikai starptautis-

kā vērtējuma klasē.

Staltbriežu un dambriežu vaislas buļļi atkarībā no izcelsmes klases tiek vērtēti sešās vecuma grupās:

1. Līdz 2 gadiem – 1. ragi (špīseri);2. Līdz 3 gadiem (ieskaitot) – 2. ragi;3. Līdz 4 gadiem (ieskaitot) – 3. ragi;4. 5-6 gadi (ieskaitot) – 4. un 5. ragi;5. 7–8 gadi (ieskaitot) – 6. un 7. ragi;6. 9 un vairāk gadi – 8. un vecāki ragi.Bez nopietnās vērtēšanas daļas pasāku-

ma laikā varēja sacensties loka šaušanā, kā arī baudīt dažādus pavārmākslas sasniegu-mus.

Rezultāti staltbriežu vaislas buļļu vēr-tējumā

1. vecuma grupā līdz 2 gadiem (1. ragi, špīseri)

Par tīrasiņu audzētajiem staltbriežiem

N.p.k. Saimniecība Punkti

1. Z/z „Zemitāni” 130,00

2. Safari parks MORE 50,20

3. Z/z „Pīlāgkalns” 35,00

Par krustotajiem staltbriežiem N.p.k. Saimniecība Punkti

1. SIA „Mežsētas 97” 83,6

2. SIA „Mežsētas 97” 55,4

3. Safari parks MORE 49,00

Starptautiskajā konkurencē

N.p.k. Saimniecība Punkti

1. Z/S „Zemitāni” 130,00

2. Farm S. Petraitis, Lietuva 100,00

3. Farm G. Čapas, Lietuva 94,80

2. vecuma grupā līdz 3 gadiem (2. ragi)

Par tīrasiņu audzētajiem staltbrie-žiem

N.p.k. Saimniecība Punkti

1. SIA „Purnavu muiža” 130,5

Par krustotajiem staltbriežiemN.p.k. Saimniecība Punkti

1. Safari parks MORE 138,5

2. SIA „Mežsētas 97” 138,5535

3. Safari parks MORE 118,31

Starptautiskajā konkurencē

N.p.k. Saimniecība Punkti

1. Farm Rudzie, Polija 178,533

2. Farm Rudzie, Polija 173,285

3. Farm S. Petraitis, Lietuva 153,5975 3. vecuma grupā līdz 4 gadiem – (3. ragi)

Par tīrasiņu audzētajiem staltbriežiem

N.p.k. Saimniecība Punkti

1. SIA „Purnavu muiža” 156,6125

2. SIA „Pīlāgkalns” 153,725

3. SIA „Purnavu muiža” 149,5375

Starptautiskajā konkurencēN.p.k. Saimniecība Punkti

1. BOMAFAR, Polija 187,24

2. SIA „Purnavu muiža” 156,6125

3. SIA „Pīlāgkalns” 153,725

4. vecuma grupā līdz 5-6 gadi – 4. un 5. ragi

Par tīrasiņu audzētajiem staltbriežiem

N.p.k. Saimniecība Punkti

1. Z/s „Zemitāni” 212,575

2. Safari parks MORE 211,29

3. SIA „Purnavu muiža” 206,75

Par krustotajiem staltbriežiemN.p.k. Saimniecība Punkti

1. Safari parks MORE 211,31

2. SIA „Rūķīši” 199,49

3. Safari parks MORE 199,35

Starptautiskajā konkurencē

N.p.k. Saimniecība Punkti

1. Z/s „Zemitāni” 212,57

2. Safari parks MORE 211,31

3. Safari parks MORE 211,29

5. vecuma grupa 7-8 gadi, 6. un 7. ragiPar tīrasiņu audzētajiem staltbriežiem

N.p.k. Saimniecība Punkti

1. Safari parks MORE 236,87

2. Z/s „Zemitāni” 235,97

3. Z/S „Zemitāni” 222,05Par krustotajiem staltbriežiem

N.p.k. Saimniecība Punkti

1. Safari parks MORE 216,28

2. Safari parks MORE 213

3. E. Švēdes briežu dārzs 203,03

Starptautiskajā konkurencē

N.p.k. Saimniecība Punkti

1. Safari parks MORE 236,87

2. Z/s „Zemitāni” 235,97

3. Z/s „Zemitāni” 222,05

6. vecuma grupa 9 un vairāk gadiPar tīrasiņu audzētajiem staltbrie-

žiem

N.p.k. Saimniecība Punkti

1. Safari parks MORE 208,14

2. SIA „Kraukļi” 207,80

3. Z/s „Zemitāni” 204,45

Briežkopība LatvijāTurpinājums no 33. lpp.

Brieži Saulstaros.

Dac

es Š

trau

sas f

oto

Page 35: Zirgu Pasts Nr.44

novembris-decembris, 2010 35

Latvijas Ciltsdarba centrsLatvijas Ciltsdarba centrs pārņēma

daļu ar ciltdarbu saistīto jautājumu risi-nāšanu, kad finansu resursu ekonomē-šanas nolūkos tika likvidēta Valsts cilts-darba inspekcija. Organizāciju dibināja 2008. gadā un šobrīd tās sastāvā ir 11 organizācijas, kas nodarbojas ar ciltsdar-ba vadīšanu savās nozarēs, tajā skaitā arī abas zirgaudzēšanas biedrības. Konkursa kārtībā uzvarot LDC aptaujā, LCC pār-ņēma slaucamo govju virspārraudzības funkcijas veikšanu.

Galvenais organizācijas mērķis ir nodrošināt tiesiskos, organizatoriski tehniskos un citus priekšnosacījumus

NETRADICIONĀLĀ LAUKSAIMNIECĪBA

Rezultāti dambriežu vaislas buļļu vēr-tējumā

1. grupa vecums 4 gadi, 3. ragi

N.p.k. Saimniecība Punkti

1. Lins Pakamanis, Lietuva 183,6175

2. Z/s „Saulstari-1” 183,02

3. Z/s „Zemitāni” 176,65

2. grupa vecums 5-6 gadi, 4. un 5. ragiN.p.k. Saimniecība Punkti

1.Valerija Jonīte Čepine, Lietuva 196,24

2.Valerija Jonīte Čepine, Lietuva 189,155

3. Z/s “Saulstari-1” 177,3625

3. grupa vecums 7 gadi un vecāki, 6. ragi

N.p.k. Saimniecība Punkti

1. Gintauts Čepas, Lietuva 209,92

2. Z/s „Ezernieki” 196,44

3. Z/s “Ezernieki” 190,0525

Apmaksāts raksts

Par krustotajiem staltbriežiem

N.p.k. Saimniecība Punkti

1. Safari parks MORE 206,48

2. Z/s „Jasmīni” 194,13

3. SIA „Mežsētas” 192,88

Starptautiskajā konkurencē

N.p.k. Saimniecība Punkti

1. Farm S. Petraitis, Lietuva 226,81

2. Safari parks MORE 224,82

3. Briežu dārzs „Kakti” 208,14

Kopvērtējums starptautiskajā konku-rencē

N.p.k. Saimniecība Punkti

1. Safari parks MORE 226,81

2. Z/s „Zemitāni” 224,82

3. Farm S. Petraitis, Lietuva 208,14

ciltsdarba attīstībai Latvijā. Ciltsdarba centrs piedalās likumdošanas izstrādē, raugoties, lai visas ciltsdarba organizāci-jas būtu apmierinātas un dažādu nozaru specifiskās īpatnības nenonāktu pretru-nās.

LCC jau divus gadus piedalās stalt-briežu un dambriežu buļļu ciltsvērtības un ģenētiskās kvalitātes noteikšanas pa-sākumā ar savu stendu.

Ciltsdarba popularizēšanas nolūkos nolemts publicēt žurnālā Zirgu Pasts in-formāciju par LCC ietilpstošajām cilts-darba organizācijām.

Dac

es Š

trau

sas f

oto

Dac

es Š

trau

sas f

oto

Dac

es Š

trau

sas f

oto

Dac

es Š

trau

sas f

oto

Dalībnieku kopbilde uz labāko ragu fona kopā ar Latvijas vides un zemkopības ministriem Rai-mondu Vējoni un Jāni Dūklavu.

Top brieža cepetis.

Strādā vērtēšanas komisija.

Page 36: Zirgu Pasts Nr.44

novembris-decembris, 201036

ARHITEKTŪRA

Ķirbižu muiža atrodas Limbažu rajona Vitrupes pagastā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā nepilnus desmit kilometrus no jūras. Ķirbižu muiža kopā ar Bīsteriem ir sens fon Aderka-su dzimtas īpašums, kas viņiem pie-derējis vairāk nekā 400 gadus. Raiba ir bijusi muižas vēsture, tāpat kā Vi-dzemes vēsture, kurā labklājība un uzplaukums mijies ar sabrukumu un postu.

Fon Aderkasi dokumentos minēti jau 1277. gadā. Laika gaitā muižas īpašnieki mainās – no tēva to manto dēli, mainās arī dzīvesvieta, jo kungu māja ar citām ēkām Bīsteros 17. gs. beigās nodega un jauna apbūve tika veidota tagadējā vietā – Ķirbižos.

Pēc Ziemeļu kara saimnieciskā dzīve atjaunojās pamazām un tikai 1730., 40. gados varēja rasties iecere Ķirbižu mui-žā būvēt jaunu kungu māju. Jāpieņem, ka kungu mājas cēlājs būs bijis Zviedri-jas armijas leitnants Georgs Dītrihs fon Aderkas, kurš īpašumu mantoja 33 gadu vecumā – pašos spēka gados. Tādēļ visti-camāk, ka koka dzīvojamā ēka celta pēc 1753. gada. Domājams, ap šo laiku tapusi arī daļa senāko saimniecības ēku, to vidū – stallis, kurš pelna īpašu uzmanību.

Saglabājušās tikai septiņas ēkas No 1920. gados uzskaitītajām 52 mui-

žas ēkām un būvēm līdz mūsu dienām sa-glabājušās tikai septiņas. Zudis ir pilnīgi viss saimnieciskais komplekss, kas atradās otrā pusē Vitrupei Limbažu virzienā.

Ķirbižu muižas stallis un tā liktenisDr. arch. Jānis Zilgalvis

Stallis, kas agrārreformas plānos saukts par stalli ar ratnīcu celts kā guļbūve. Sā-kotnēji tas bija šaurāks, bet 19. gs. beigās, kad ēka apšūta ar sarkanajiem ķieģeļiem, padarīts platāks un arī augstāks, veidojot iespaidīgi lielu mansarda jumtu, lieveni upes pusē un divus simetriskus rizalītus pagalma pusē. Stallī atradās arī kalpu mā-jokļi, to vidū arī staļļmeistara dzīvoklis. Staļļa arhitektoniskajam un māksliniecis-kajam risinājumam pievērsta liela uzma-nība. Izmantota pildrežģa konstrukcija, rotāti spāru gali un saišķi, lietotas arī sī-kākas dekoratīvas detaļas. Staļļa pārbūves projekta autoru pagaidām nav izdevies noskaidrot, taču tas neapšaubāmi bijis profesionāls arhitekts, kas pārzināja jū-

gendstila mākslinieciskos paņēmienus un kompozīcijas principus. Ņemta vērā arī esošā kungu māja, un stallis pieskaņots tās ārējam tēlam.

Staļļa pildrežģa konstrukcija ir vien-kārša, it sevišķi pret pagalmu vērstajos rizalītu zelmiņos. Tie sadalīti vertikāli vienādās daļās. Projekta autors, liekas, gribējis uzsvērt, cik emocionāli iespaidīgu var padarīt ēku, lietojot vienkāršu kons-trukciju, kurai bija dekoratīva nozīme, proti, bruses vidusdaļā nebija saistītas un to sānu slodzēm tāpat nebija slīpu atbal-stu. Ķirbižu muižas staļļu zelmiņu risinā-jumu var salīdzināt ar Maha villu Bechyne (1902) Čehijā netālu no Prāgas1 un izcilo Blumenverfas (Blumenverf) villu Briselē (1895., arh. H. van de Velde), kuras fron-tonos vērojams vēl lielāks dekoratīvisms. Par jūgendstila periodā sastopamo pild-režģa pielietojuma veidu mākslas vēstur-nieks Dainis Bruģis, analizējot eklektisma stila pilis Latvijā, raksta: tā traktējumā, kas ievērojami atšķīrās no tradicionālā, atklāti paustas simpātijas jūgendstila ne-ordinārajiem paņēmieniem.2 Šādu ēku arhitektūrā konstruktīvi nepieciešamais karkass papildināts ar daļām, kuras pēc stiprības prasībām un konstruktīvās no-turības varēja arī nebūt. Šajos gadījumos pildrežģa konstrukcija arī veido noteiktu ornamentālu rakstu. Taču tagad tajā kvad-rāta, taisnstūra un trīsstūra formas papil-dina arī aplis, izliektas un ieliektas formas elementi. To varētu dēvēt par konstruktīvi dekoratīvo pildrežģi un tajā izpaužas jū-

Jāņa

Zilg

alvj

a fo

to

Jāņa

Zilg

alvj

a fo

to

1987. gadā izdarīts fotouzņēmums no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Pieminekļu dokumentācijas centra materiāliem.

Staļļa kopskats īsi pirms demontāžas darbu uzsākšanas. 2006. gads.

Page 37: Zirgu Pasts Nr.44

novembris-decembris, 2010 37

ARHITEKTŪRA

gendstila līniju simbolika.3

Kad nepieder nevienam...1978. gadā lielo staļļa ēku vēl visā pil-

nībā sedza kārniņu jumts, sienas bija nekrāsotas, taču stāvēja vēl stingri. Ēkas gals kungu mājas pusē bija apdzīvots.4 Laika gaitā ēka tika izmantota daļēji. Kā rāda 1985. gada fotogrāfijas, apdzīvotai daļai pret kungu māju ticis uzlikts šīfera jumts.5 Pārējā daļā, arī lievenim pret upes pusi joprojām saglabājās kārniņu jumts. Ēkas pastāvēšanai briesmas vēl nedraudē-ja, kaut arī tā ir ieaugusi nezālēs un skolas laikā, kas kungu mājā atradās jau no 1945. gada, piebūvētās siltumnīcas (1959) jum-ta logi ir daļēji izsisti. Unikālā, jūgendstila laika pārbūvju rezultātā tapušā staļļa iz-nīcība sākās 1990. gadu sākumā, kad tas vairs it kā nepiederēja nevienam. Šo gadu kultūras mantojuma iznīcināšana Latvijas laukos nebija mazāka kā 1905. gadā, va-jadzīgs tikai rūpīgs pētniecisks darbs, lai radīto postu salīdzinātu ar revolūcijas lai-ka vandalismu.

2001. gada oktobrī Viļķenes pagasta padome Ķirbižu muižas apbūves kom-pleksu nodeva apsaimniekošanā a/s Valsts nekustamā īpašuma aģentūra. 2004. gada februārī staļļa puse pret klēti jau bija sa-brukusi, bet padomju laikā ar šīfera jumtu segtais gals vēl daudzmaz turējās kopā. Šī aina jau liecina par to, ka ēkas mūžam ir pienācis gals. Nevienam šajā laikā nein-teresēja Latvijas kultūrvēsturiskajai videi būtisku objektu saglabāšana.

Ir cerības par saglabāšanu2006. gadā muižas centrs tika ilgter-

miņā iznomāts. Staļļa viens gals šajā laikā jau atradās tuvu sabrukšanai un kļuva bīs-tams apkārtējiem iedzīvotājiem, tāpēc tika pieņemts lēmums kultūrvēsturiski vērtīgo ēku demontēt. Darbu gaitā tika saglabāti visi dekora elementi, būvgaldniecības iz-strādājumi un guļbaļķu fragmenti, kurus varētu izmantot atkārtoti, ēkas atjaunoša-nas gadījumā. Pirms demontāžas un tās gaitā tika veikta detalizēta fotofiksācija. Darbu gaitā atsedzās vēsturiskas ailas, kas tikušas aizbūvētas, varēja ieraudzīt īpatnējo ķieģeļu apšuvuma veidu ar gaisa šķirkārtu, pārliecināties par guļbaļķu ie-spaidīgajiem izmēriem. Jāpiebilst, ka aiz-mugures fasādes centrā vēl atradās durvju vērtnes ar rombveidā uznaglotiem dēļiem un bija vietām saglabājušies arī vēsturiski sīkrūšu logi ar visu furnitūru.

Ir cerība, ka šī, Latvijas arhitektūras mantojumam nozīmīgā ēka tiks atjauno-ta, kā to arī paredzēja muižas vēsturiskās apbūves rekonstrukcijas projekts (arh. I. Caunīte). Šīs cerības vieš muižas kungu māja, kuras restaurācija un renovācija

tuvojās beigām. Tās rezultātā nākošajām paaudzēm tiks saglabāta vērtīga 18. gs. ēka un vieta ar bagātīgu kultūrvēsturi. Staļļa atjaunošana ir nepieciešama arī tā-pēc, lai muižas apbūves centrs atgūtu savu vēsturisko plānojuma telpisko struktūru. Tagad tā ir izjaukta un nesaprotama, jo kungu māja nekad nestāvēja vientuļa, ta-gad ne īpaši veiksmīgi izplānota parka un stādījumu ieskauta.

Jāņa

Zilg

alvj

a fo

to

Jāņa

Zilg

alvj

a fo

toJā

ņa Z

ilgal

vja

foto

Jāņa

Zilg

alvj

a fo

to

Skats no demontētā staļļa vietas uz kungu māju un pagrabklēti. 2009. gads.

18. gs. eņģe, kas tika atrasta ēkas demontāžas gaitā.

Staļļa nojaukšanas darbi. 2006. gads.

1 Howard J. Art Nouveau. International and national styles in Europe.-Manchester, 1996. – 97. lpp.

2 Bruģis D. Historisma pilis Latvijā. – Rīga, 1996. – 195. lpp.3 Zilgalvis J. Dažas īpatnības Latvijas muižu un Rīgas

jūgendstila arhitektūrā./Jūgendstils. Laiks un telpa. Baltijas jūras valstis 19. – 20. gs. mijā. – Rīga, 1999. – 102. lpp.

4 Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Pieminekļu dokumentācijas centrs (turpmāk VKPAI PDC). Lieta Ķirbižu muiža. Neg. 33726, 33727.

5 VKPAI PDC Lieta Ķirbižu muiža. Neg. 74884, 74885, 74888.

Page 38: Zirgu Pasts Nr.44

novembris-decembris, 201038

CEĻOJUMS

Iepriekšējā Zirgu Pasta numurā stās-tījām par bioloģijas zinātņu doktori Solvitu Strāķi un viņas ieceri – doties garākā ceļojumā ar zirgiem. Turpinām publicēt fragmentus no viņas dienas-grāmatas par piedzīvojumiem Rumā-nijā.

6. jūlijs Kamēr domāju, kur varētu atstāt savu

zirgu, abi grupas pavadoņi sameklē cietā-ku krūmu vai kādu sakni un īsā pavadā sāk tos piesiet. Pirmajā brīdi man šķita, ka tas tomēr nebūs īsti labi, un zirgi tur sapī-sies, bet tad pamazām sapratu, ka šie zirgi sen pie tā pieraduši, tā pagūstot gan paēst, gan izvārtīties, gan atgaiņāt kukaiņus un vēl pagulēt.

Fascinē skats, kad kalna ielejā ierau-gām milzīgu aitu ganāmpulku ar ganu. Vēlāk bieži sastopot gan aitu, gan govju ganāmpulkus, nodomāju, ka varbūt Ru-mānija varētu būt viena no tām, vēl ne-daudzajām, valstīm, kur šāda veida lopu ganīšana ir vietējo iedzīvotāju dzīvesveids un iztikas avots, un mēs vēl esam paguvu-ši ieraudzīt ainavu, kas nav radīta speciāli tūristiem.

Nakšņošana paredzēta nelielā, ļoti jaukā ciematiņā Sancraiu. Izrādās, zirgus mēs atstāsim ciematiņa centrā nelielas saimniecības piemājas pļaviņā. Naktī tie tiek piesieti īsā pavadā pie sētas vai tur-pat esošajiem ratiem. Priekšā tiek nolikts siens. Vēl joprojām nebeidzu brīnīties par šo zirgu mieru, saprotot, ka Latvijā nekas tāds nebūtu iedomājams.

Nakšņošanas vieta atrodas gabaliņu tā-

Transilvānija zirga mugurāPublicēšanai sagatavoja Dace Millere

lāk, kur ejam ar kājām. Ciematiņa centrā-lās ielas vidū stāv rati ar diviem zirgiem, kur divi vīri, neizjūdzot zirgus no ratiem, vienam no tiem mēģina apkalt pakaļkā-ju. Kad ejam garām, šķiet, ka vīri skaļi apspriež, ko darīt ar pakavu, un neliekas traucēties, ka pretim braucošā mašīna tur īsti netiek garām.

Vakariņas ir lieliskas – saimnieces cie-nā ar palinku un trim ēdieniem no rumā-ņu nacionālās virtuves.

7. jūlijs Brokastojot Mihaela min, ka šodien

vajadzētu drusku parikšot vai palēkšot, jo nākamos ceļa gabalus vajadzēs veikt nedaudz raitākā gaitā. Vakar esam vei-

kuši aptuveni 20 km garu ceļa gabalu un šodien vajadzētu veikt apmēram 25 km. Izvēršas diskusijas, kādi varētu būt rikši, lēkši un auļi. Dažiem no mūsu grupas da-lībniekiem šī būs pirmā lēkšošanas reize mūžā.

Apseglojam zirgus un dodamies ceļā. Laiks ir krietni apmācies, smidzina. Kla-jākās vietās pūš stiprs vējš un kļūst auksti. Atsevišķās vietās pat jākāpj nost no zirga un jāved tas pie rokas, jo taka ir pārāk stā-va un akmeņaina.

Līdzenākās vietās atkal sastopam aitu ganāmpulkus, un tālumā ganās zirgi. Jā-jot tuvāk, pēkšņi aptveru, ka mūsu ceļš ved garām ķēdē piesietam zirgam un vēl

Nevaldāmajam zirgu baram lēkšojot mums aiz muguras, nespēju iedomāties, ko mēs darītu, ja līdzi nebūtu Zolts ar korikašu.

Vakarā mazas saimniecības piemājas pļaviņā zirgi tiek piesieti īsā pavadā pie ratiem vai sētas un atstāti pa nakti līdz rītam.

Vakarā, kad ceļojuma dalībnieces bija noseglojušas zirgus, viņām vēl tomēr pietika spēka apsēsties uz lievenīša un pasmieties par aizvadītās dienas piedzīvojumiem. Pirmā no labās: apraksta autore Solvita Strāķe.

Page 39: Zirgu Pasts Nr.44

novembris-decembris, 2010 39

CEĻOJUMS

vienam, kas turpat brīvi ganās apkārt. Zirgi paceļ galvas un ar interesi sāk lūko-ties uz mūsu grupiņu. Uzreiz nodomāju, ka nebūs labi, ja svešais zirgs sāks izrādīt pastiprinātu interesi pievienoties mūsu pulciņam. Paņemu ciešāk Tornado pava-du un gaidu, ko darīs Mihaela un Zolts. Tālāk redzētais skats bija filmas sižeta cienīgs. Zolts, nedaudz pajājot uz priekšu, izvilka garu ādas pātagu – korikašu, kuru pamatīgi noplīkšķināja priekšā abiem zir-giem. Mēs rikšojām garām abiem zirgiem, kamēr Zolts tos turēja no mūsu bariņa pieklājīgā attālumā. Man par pārsteigumu Zolta ķēvīte neizrādīja nekādas bailes no pātagas un paklausīgi darīja to, ko saim-nieks lika. Vienkārši fantastiski.

Mihaela ierosina palēkšot. Visi piekrīt. Lēkšošana ir salīdzinoši mierīga, lai gan tiem, kas to darīja pirmo reizi, tas bija pārdzīvojums. Rumāniete smejas, ka visi zirgos esot noturējušies, un jāt varot ie-mācīties, tikai lēkšojot pa pļavām.

Pamazām dodamies augstāk kalnos. Visu laiku smidzina, un kļūst arvien drēg-nāks. Liels ceļa gabals ved gar asfaltētu šoseju. Ir auksti, un sevi liek manīt nogu-rums. Jau trešo dienu esam zirgā un ta-gad jau vairāk par sešām stundām dienā. Sajutu, ka nedaudz sāp kājas. Nodomāju, kā jūtas tie, kuri pirmo reizi kāpa zirgā vai tikai izmēģinājuši to pāris reižu?

Mihaelas izvēlētais viesu namiņš atro-das bieza meža vidū. Atgādina Norvēģijas ziemeļdaļu. Šķiet, drēgnuma dēļ, man šī vieta nešķiet pārāk omulīga, saimnieks min, ka varot sastapt arī lāčus. Aiz nami-ņa ir neliela pļava, kur aizvedam un pie-sienam zirgus.

Pirms vakariņām runīgais saimnieks mūs cienā ar palinku. Šoreiz man tas lie-kas tieši laikā.

8. jūlijs Pie brokastu galda uzzinām, ka Zolta

ķēvīte naktī sapinusies piesietajā auklā un nedaudz savainojusi priekškāju. Ceram, ka savainojums nav tik liels, lai traucētu tālākam pārgājienam.

Mihaela ierosina aiziet apskatīt netālu esošo ūdenskritumu, kurš ir lielākais šajā apvidū un ap 40m augsts. Tas tiešām bur-vīgs un ir viens no vietējiem tūrisma ap-skates objektiem.

Atgriežoties ieraugu, ka Zolts jau gan-drīz visiem notīrījis un apseglojis zirgus. Pieradusi, ka par savu zirgu vienmēr jā-rūpējas pašai, izbaudu, ka kāds jau to visu izdarījis manā vietā. Atliek tikai uzkāpt un turpināt ceļu.

Mihaelai šķiet, ka Indras ķēvīte Sariko

nejūtas labi. Tā tiek iedota Evijai, savukārt Evijas zirgs Ciklon – Indrai. Ceļš ved augšā kalnos, gar abām pusēm biezs mežs. Daži atzīstas, ka ceturtajā dienā zirga mugu-rā sevi liek manīt fiziska slodze. Šķiet, ka vakardienas drūmais laiks ietekmējis arī manu noskaņojumu, kādu brīdi domā-jot, ka trīs dienas zirga mugurā arī man ir gana pietiekami. Tomēr, zinot dienas sa-dalījumu un pārgājiena kārtību, ceļojumu sāku uztvert brīvāk un vēlāk, pašās beigās, bija vēlēšanās to vēl pagarināt.

Kalna virsotnē sastopam brīvi ganā-mies govis ar zvaniem kaklā. Mani vien-mēr izbrīnījis, kā saimnieki tās vēlāk atrod. Brīvi staigājošās govis redzam arī tuvumā esošajās ciemata ielās.

Kad ceļojums beidzies, šķiet, ka arī mūsu uzticamie ceļabiedri ir nedaudz saskumuši.

Zirgu nakšņošanas vieta kalnainajā Rahitele ciematā, kur mežos dzīvojot arī lāči.

Rati ir ērtākais un lētākais pārvietošanās veids.

Turpinājums 40. lpp.

Page 40: Zirgu Pasts Nr.44

novembris-decembris, 201040

CEĻOJUMS

Transilvānija zirga mugurāPusdienas ēdam netālu no Fantanele

ezera. Vēlāk kājām noejam pie ezera, kur daži uzdrīkstas arī nopeldēties. Pāri eze-ram laivā iras rumāņu sieviņa ar vairākām baraviku kastēm. Uzsākot sarunu uzzi-nām, ka baravikas par lētu naudu pārpērk uzpircēji no Itālijas un Francijas.

Turpinām ceļu uz nākamajām nakts-mājām. Man pamazām iepatīkas biezie meži visapkārt. Drusku mežonīgi un bez civilizācijas. Nodomāju, vai senāk, kad Latviju klāja biezāki meži, nekā tagad, mūsu senči jutās līdzīgi? Esam jau aptu-veni 1200 m virs jūras līmeņa. Atsevišķās vietās pavisam nav ceļa vai arī tas ir pilnī-gi neizbraucams. Uz priekšu var tikt vai nu zirgi, vai milzīgas koku vedamās mašī-nas ar metru augstiem riteņiem.

Viena ceļojuma dalībniece arvien uz-stājīgāk pārējiem liek manīt savu noguru-mu. Viņai šķiet, ka zirgam kāda vaina, lai gan Mihaela atbild, ka ar zirgu viss kār-tībā. Vakarā, nonākot naktsmītnē, viņa paziņo, ka ceļu turpināt vairs nav viņas spēkos un rīt zirga mugurā vairs nekāps. Neviens īsti nesaprot, ko varētu darīt, bet manām, ka temperamentīgā Mihaela ir pavisam sašutusi.

9. jūlijs Ēdot brokastis nodomāju, ka, protams,

ir labi, ja pārgājienam esi kaut nedaudz sagatavots fiziski, bet tikpat liela nozīme ir arī psiholoģiskajai sagatavotībai. Jāsap-rot, ka šādā, nedaudz ekstrēmā pasākumā būs fizisks nogurums, var gadīties pārva-rēt izsalkumu, dusmas, samirkt lietū vai salt vējā. Taču nebūtu labi, ja tas kļūtu par apgrūtinājumu pārējiem dalībniekiem.

Zolts kopā ar viesu namiņa īpašnieku salikuši zirglietas un atveduši zirgus. Mi-haela ņem otru zirgu pavadā, jo tagad tas ir palicis bez jātnieces, un mēs turpinām ceļu. Šodien jānoiet visgarākais ceļa ga-bals – aptuveni 45 km. Līdzenākā vietā Mihaela ierosina iet auļos. Netiku gaidīju-si, ka pēc viņas svilpiena zirgi no vietas ar pamatīgu uzrāvienu sāks auļošanu. Mani tas pārsteidza nesagatavotu, lai gan mo-mentā atguvu līdzsvaru un auļojām pāri pļavai, pārlecot nelielu grāvīti. Sapratu, ka pārējiem tas varēja būt pat ļoti negaidīti, kā tas arī bija, pamatīgi izsitot no segliem. Labi, ka visi tomēr noturējās, neviens ne-nokrita, bet vienojās, ka šādu pasākumu tomēr atkārtot negribētu.

Zirgi, sajutuši māju pusi, soļoja daudz

ātrāk nekā iepriekšējās dienās. Zolts mi-nēja, ka pēc viņa aprēķiniem mēs šodien pārvietojamies ar ātrumu 7 km stundā, bet pirms tam tas esot bijis tikai 4 km stundā.

Jāatzīmē, ka atkal mums noderēja Zolta pieredze korikaša pielietošanā, atgaiņājo-ties no brīvi klejojoša zirgu bara. Netica-mi un drusku ekstrēmi ko tādu pieredzēt.

Mihaelas un Lajoša mājas pagalmā mazliet kļuva žēl, ka laiks pagājis tik ātri. Arī zirgi, šķiet, sapratuši, ka ceļojums bei-dzies. Atvadoties Mihaelas acīs sariesās asaras. Šķiet, mūsu grupiņa un ceļojums arī viņai patika.

Izmantotas ceļojuma dalībnieku fotogrāfijas.

Ik pa brītiņam var ieraudzīt mazus ciematiņus, kuri izkaisīti starp kalnu ielejām un pļavām.

Ceļojuma dalībnieces (no kreisās): Anna, Mihaela, Solvita, Indra, Anda un Linda. Izvēlētais Mihaelas maršruts ved cauri nelieliem un klusiem rumāņu ciematiņiem.

Turpinājums no 39. lpp.

Page 41: Zirgu Pasts Nr.44

novembris-decembris, 2010 41

LATVIJĀ

Page 42: Zirgu Pasts Nr.44

novembris-decembris, 201042

LITERATŪRA

Iepriekšējā Zirgu Pasta numurā fo-toreportāžā rādījām, kā Nacionālā te-ātra aktieri režisora Mihaila Gruzdova vadībā devušies uz jāšanas nodarbībām Tīraines staļļos, lai emocionāli labāk sagatavotos jaunajam iestudējumam Anna Kareņina, kas decembrī piedzī-vo savu pirmizrādi. Lugas eksemplāra mūsu rīcībā, protams, nav, un nav arī zināms, cik daudz uzvedumā zirgi tiks pieminēti. Taču Ļeva Tolstoja romāna Anna Kareņina lappusēs ir vairā-kas krāsainas epizodes, kas sais-tītas ar zirgiem un augstākās sa-biedrības uzvedību hipodromā, jo Annas mīļākais Vronskis ir zirgu īpašnieks un arī sacensību dalīb-nieks. Publicējam dažus fragmen-tus no romāna, kas uzrakstīts 19. gadsimta 70. gados.

Pagaidu staļļi – dēļu barakas – bija uzcelti turpat pie hipo-droma, un vakar tur vajadzē-

ja būt atvestam Vronska zirgam. Viņš vēl nebija to redzējis. Šais pēdējās die-nās viņš pats nebija braucis uz izjādi, bet uzticējis to trenerim, un tagad ne-pavisam nezināja, kādā stāvoklī atvests un ir viņa zirgs. Tikko viņš izkāpa no ratiem, viņa zirgu puisis (grums), tā dēvētais zēns, jau pa gabalu pazinis viņa karieti, tūlīt pasauca treneri. Kal-sens anglis garos zābakos un īsā žake-tē, ar vienu vienīgu spalvu kušķīti zem zoda, izpletis elkoņus, līgodamies nāca pretim neveiklā žokeja gaitā.

– Nu, kā jūtas Fru-Fru? – Vronskis angliski jautāja.

– All right, sir, – viss kārtībā kungs, – kaut kur rīkles dziļumos nogārdza angļa balss. – Labāk neejiet! – viņš piebilda, pa-celdams platmali. – Es uzliku uzpurni, un zirgs ir uztraukts. Labāk nevajadzētu iet, tas uzbudina zirgu.

– Nē, es tomēr iešu, man gribas uzmest aci.

Barakas atsevišķajos steliņģos stā-vēja pieci zirgi, un Vronskis zinā-ja, ka šodien te ir atvests un kaut

kur stāv arī viņa galvenais sāncensis, rudais, piecus veršokus augstais Machotina Gla-diators. Vēl vairāk nekā savu zirgu Vrons-kim gribējās apskatīt Gladiatoru, kuru viņš nekad nebija redzējis; bet Vronskis zināja, ka saskaņā ar zirgu sporta pieklājības liku-miem Gladiatoru ne tikai nedrīkst redzēt, bet ir nepieklājīgi pat iztaujāt par to. Tai brī-dī, kad viņš gāja pa barakas gaiteni, zēns at-vēra durvis uz otro steliņģi kreisajā pusē un

Romāna varoņi hipodromāPublicēšanai sagatavoja Dace Millere Vronskis ieraudzīja lielu, rudu zirgu baltām

kājām. Viņš zināja, ka tas ir Gladiators, bet novērsās ar tādu sajūtu, ar kādu novēršas cilvēks, kad tas ierauga atvērtu cita vēstuli, un devās uz Fru-Fru steliņģi.

– Tas zirgs pieder Ma-k... Mak... nekad nevaru izteikt to vārdu, – anglis sacīja, at-skatīdamies pār plecu un norādīdams ar lielu pirkstu, kam bija netīrs nags, uz Gla-diatora steliņģi.

– Machotinam? Jā tas ir mans vienīgais nopietnais sāncensis, – Vronskis sacīja.

– Ja jūs jātu ar to, – anglis teica, – es par jums derētu.

– Fru-Fru ir nervozāka, bet Gladiators spēcīgāks, – Vronskis piezīmēja, smaidī-dams, ka uzslavēta viņa jāšanas prasme.

– Sacīkstēs ar šķēršļiem viss atkarīgs no jātnieka prasmes un pluck, – anglis sacīja.

Vronskis sevī juta ne tikai pietiekami daudz šā pluck, kas nozīmēja enerģiju un drosmi, bet bija cieši pārliecināts, ka nevie-nam pasaulē šī pluck nevarēja būt vairāk kā viņam, un tas bija vēl svarīgāk.

– Bet vai jūs droši zināt, ka nav vajadzīga lielāka sviedrēšana?

– Nav vajadzīgs, – anglis atbildēja. – Lū-dzu, nerunājiet skaļi! Zirgs uztraucas, – viņš piebilda, pamādams ar galvu uz aizslēgtā steliņģa pusi, pie kura viņi stāvēja, un dzir-dēja, kā kājas mīņājas pa salmiem.

Anglis atvēra durvis, un Vronskis iegāja krēslainajā steliņģī, kur gaisma iespīdēja tikai pa mazu

lodziņu. Mīņādamies uz svaigiem salmiem, te stāvēja dūkanbērs zirgs ar dzelteniem

raibumiem ap muti un sāniem, ar uzpurni galvā. Aplūkojies steliņģa puskrēslā, Vrons-kis neviļus atkal vienā vispārējā skatienā ietvēra visas sava iemīļotā zirga īpašības. Fru-Fru bija vidēja lieluma ķēve, augumā ne gluži bez trūkumiem. Kaulos tā viscaur bija diezgan pašaura; lai gan krūteža tai krietni izspiedās uz priekšu, krūtis tomēr bija šau-ras. Krusti mazliet nolaideni, priekšējās, bet īpaši pakaļējās kājas krietni greizas. Pakaļē-jo un arī priekšējo kāju muskuļi ne visai lieli; toties sedulkas vieta tai bija neparasti plata, kas jo sevišķi dūrās acīs tagad, kad Fru-Fru bija noliesējusi un ar ierautu vēderu. Viņas

kāju kauli lejpus ceļiem no priekšas izskatījās tikai pirksta resnumā, to-ties no sāniem tie bija ārkārtīgi plati. Viņa visa, izņemot ribu kurvi, izska-tījās saspiesta no sāniem un izstiep-ta garumā. Bet šai ķēvei augstākajā mērā piemita kāda īpašība, kas lika aizmirst visus viņas trūkumus; šī īpa-šība bija tīrasinība, tā tīrasinība, kas izpaužas, kā mēdz sacīt angļi. Asi ie-zīmētie muskuļi zem dzīslu tīkla, kas audās cauri plānajai, elastīgajai ādai, gludai kā atlass, šķita tikpat cieti kā kauls. Kalsnā galva ar apaļām, spo-žām un jautrām acīm purngalā izple-tās platāka un veidoja izspīlētās nāsis ar asinīm pieplūdušu šķērsplēvi. Visā viņas stāvā, bet it īpaši galvā izpaudās noteikta, enerģiska un reizē maiga iz-teiksme. Viņa bija no tādiem dzīvnie-kiem, uz kuriem raugoties, šķiet, ka tie nerunā tikai tādēļ, ka mutes ierīce tiem nav attiecīgi iekārtota.

Vronskim vismaz šķita, ka tā saprata visu, ko viņš pašlaik, uz to skatīdamies,

izjuta. Tikko Vronskis pie viņas pienāca, tā ievilka gaisu, skatījās uz ienācējiem pār muguru, tik ļoti šķielēdama ar savu izvalbī-to aci, ka baltums pielija ar asinīm, purināja uzpurni un elastīgi mīņājās no vienas kājas uz otru.

– Nu, jūs redzat, cik viņa satraukta, – an-glis sacīja.

– Nu, mīļā! Nu! – Vronskis runāja, ie-dams ķēvei klāt un to labinādams.

Bet, jo tuvāk viņš nāca, jo vairāk tā uz-traucās. Tikai tad, kad viņš tai pienāca pie galvas, tā pēkšņi aprima, un zem plānās, maigās spalvas tai sāka trīcēt muskuļi. Vronskis noglauda viņas spēcīgo kaklu, sakārtoja krēpes uz asā skausta, kur viena šķipsna bija pārmetusies uz otru pusi, un tuvināja seju tās izstieptajām nāsīm, plānām kā sikspārņa lidplēve. Viņa skanīgi ievilka saspringtajās nāsīs gaisu un tūlīt to izpūta, sadrebēja, piekļāva Vronskim savu smailo ausi un pastiepa spēcīgo, melno lūpu, it kā gribēdama satvert viņa piedurkni. Bet atce-

Nad

īnas

Zav

adīli

kas f

oto

Page 43: Zirgu Pasts Nr.44

novembris-decembris, 2010 43

LITERATŪRA

rējās uzpurni un, sapurināja to un atkal sāka mīņāties uz savām smalkajām kājām.

– Apmierinies, mīļā, apmierinies! – viņš runāja, noglaudīdams tai arī krustus, un steidzīgi izgāja no steliņģa priecīgā apziņā, ka zirgs ir vislabākā stāvoklī.

Zirga satraukums pielipa arī Vronskim; viņš juta, ka asinis pieplūst sirdī un ka vi-ņam, gluži kā zirgam, gribas kustēties, kost; bija reizē baigi un jautri.

– Nu, tad es paļaujos uz jums, – viņš an-glim teica, – pusseptiņos jābūt pie starta.

Tai dienā bija jātnieku sacensības vairākās distancēs un veidos: kon-vojnieku sacīkstes, tad virsnieku

divverstu jājiens, četrverstu jājiens un bei-dzot tas, kurā piedalījās viņš. /../ Jo tālāk viņš auļoja, steigdamies garām ekipāžām, kas brauca uz sacīkstēm no Pēterbur-gas un no vasarnīcām, un jo dziļāk līdz ar to viņu pārņēma sacīkšu jūtoņa, – jo vairāk viņu aizrāva gaidāmo sacensību noskaņa.

Bez steigas pārģērbies (viņš nekad nesteidzās un nezau-dēja pašsavaldību), Vronskis

lika braukt uz barakām. No barakām viņam jau kļuva saredzama ekipāžu, kājāmgājēju un kareivju jūra, kas ap-lenca hipodromu, bija redzamas arī ļaužu pilnās tribīnes. Liekas, bija sācies otrais jājiens, jo, ieiedams barakā, viņš dzirdēja zvanu. Tuvodamies staļļiem, viņš sastapa rudo Machotina Gladia-toru, kuru, apsegtu ar zirga segu oran-žā un zilā krāsā, tā ka ausis tam šķita milzīgas un ar zilu apmali rotātas, paš-laik veda uz hipodromu.

– Kur Kords? – viņš jautāja zirgu puisim.

– Stallī, pašlaik seglo.Steliņģa durvis bija vaļā, un Fru-

Fru jau stāvēja apseglota. To pašlaik taisījās vest ārā.

Vronskis vēlreiz pārlaida acis ie-mīļotā zirga skaistajam stāvam, kas viss drebēja, un, ar pūlēm

atrāvies no šā skata, izgāja no barakas. Viņš piebrauca pie tribīnēm visizdevīgākā brīdī, neviens nepievērsa viņam uzmanību. Nupat tuvojās noslēgumam divverstu jājiens, un visu skatieni bija vērsti uz kavalergardu, kas jāja pirmais, un uz leibhuzaru, kas nāca aiz viņa; tuvodamies finiša stabam, tie abi pē-dējiem spēkiem dzina savus zirgus. No apļa vidus un no ārpuses visi spiedās tuvāk sta-bam, un kavalergardu virsnieku un kareivju pulciņš skaļiem saucieniem pauda prieka gaviles par sava virsnieka un biedra gaidā-mo uzvaru. Vronskis nemanīts iejuka pūļa vidū gandrīz tieši tai brīdī, kad atskanēja zvans, kas vēstīja jājiena beigas, un garais dubļiem notašķītais kavalergards, kurš bija pienācis pie mērķa pirmais, atlaidās seglos un palaida vaļīgāk pavadu savam pelēka-jam, sviedros nomelnējušajam un smagi elsojošajam ērzelim.

Ērzelis, ar pūlēm durteniski atsperda-mies, centās apturēt sava lielā ķermeņa ātro skrējienu, un virsnieks kavalergards kā cil-vēks, kas pamodies no smaga murga, palū-kojās apkārt un tikko spēja pasmaidīt. Savē-jo un svešu ļaužu pūlis viņu ielenca.

Zirgupuiši veda projām sviedrai-nos, nomocītos zirgus, kas jau bija piedalījušies sacīkstēs, un cits pēc

cita uz laukuma parādījās jauni, nākamā skrējiena, spēka pilni, lielāko tiesu angļu zir-gi, kas ar savām skausta sedzenēm un ierau-tajiem vēderiem līdzinājās dīvainiem milzu putniem. Pa labi vadāja kalsno skaistuli Fru-Fru, kas ar savām elastīgajām kājām un diezgan paaugstajām potītēm soļoja kā uz atsperēm. Netālu no viņas pašlaik noņēma segu lutausim Gladiatoram. Vronska uzma-

nību piesaistīja šā ērzeļa lielais un skaistais, ļoti labi veidotais augums ar brīnišķīgajiem krustiem un neparsti zemām, virs pašiem pakaviem iezīmētām potītēm.

Vronskis vēl nebija paguvis aplū-kot seglus, par kuriem gribēja dot kādu norādījumu, kad jājie-

na dalībniekus jau aicināja pie tribīnes, lai izlozētu numurus un dotos uz startu. Ar no-pietnām, stingrām sejām, daudzi nobāluši, septiņpadsmit virsnieki sapulcējās pie tribī-nes un izlozēja numurus. Vronskis izvilka septīto numuru. Atskanēja: „Seglos!”

Juzdams, ka līdz ar citiem jājiena dalīb-niekiem viņš ir uzmanības centrā, uz kuru vērstas visu acis, Vronskis saspringtā stāvok-lī, kādā tas allaž mēdza kļūt gauss un mie-rīgs kustībās, piegāja pie sava zirga. Kords svinīgajā sacīkšu gadījumā bija ģērbies savā parādes tērpā: melni, cieši aizpogāti svārki, stīvi sastērķelēta apkaklīte, kas balstīja tam vaigus, melna katliņveida platmale galvā,

garie jātnieka zābaki kājās. Viņš bija no-svērts un cienīgs, kā vienmēr un pats turēja zirgu pie pavadas, stāvēdams tam cieši pie galvas. Fru-fru arvien vēl drebēja kā drudzī. Viņas ugunīgā acs pašķielēja un pienākušo Vronski. Vronskis pabāza pirkstu zem seglu jostas. Zirgs pašķielēja vēl vairāk, atņirdza zobus un pieglauda ausis. Anglis savaibstīja lūpas, gribēdams pasmaidīt par to, ka pār-bauda viņa seglojumu.

– Sēdieties seglos, būs mazāk jāuztrau-cas!

Vronskis pēdējo reizi aplūkoja sa-vus sāncenšus. Viņš zināja, ka jā-jiena laikā tos vairs neredzēs. Divi

jau jāja uz priekšu, uz starta vietu. Gaļcins, viens no bīstamiem sāncenšiem un Vronska draugs, lēkāja ap savu bēro ērzeli, kas neļāva

sēsties seglos. Maza auguma leibhuzars šaurās biksēs, gribēdams atdarināt angļus, aizauļoja, uzmetis kūkumu kā saniknots kaķis. Kņazs Kuzoļevs bāls sēdēja uz savas Grabovska zirg-audzētavā pirktās tīrasiņu ķēves, un anglis veda to pie pavadas. Vronskis un visi viņa biedri pazina Kuzovļevu kā cilvēku ar ļoti „vājiem” nerviem un briesmīgu patmīlību. Viņi zināja, ka tam no visa kā bija bailes, viņš baidī-jās jāt arī ar kaujas zirgu; bet šoreiz viņš bija nolēmis piedalīties sacīkstēs tieši tādēļ, ka tas bija baigi, tādēļ, ka cilvēki te lauza kaklu, ka pie katra šķēršļa stāvēja ārsts, lazaretes rati ar uzšūtu krustu un žēlsirdīgā māsa. Viņu skatieni sastapās, un Vronskis laipni un uzmundrinoši pamirkšķi-nāja Kuzovļevam ar aci. Tikai viena viņš neredzēja – sava galvenā sāncen-ša Machotina ar Gladiatoru.

– Nesteidzieties, – Kords Vrons-kim teica, – un atcerieties vienu: pie šķēršļiem nepieturiet un arī nemudi-niet, ļaujiet tai darīt tā, kā viņa vēlas.

– Labi, labi, – Vronskis, saņemdams pa-vadu, attrauca.

– Ja iespējams, vadiet skrējienu; bet ne-krītiet izmisumā līdz pēdējam mirklim arī tad, ja esat iepakaļ.

Zirgs nepaguva ne sakustēties, kad Vronskis ar vingru un spēcīgu kustību ielika kāju rievainajā tē-

rauda kāpslī un viegli, droši uzmeta savu muskuļaino augumu čīkstošajos ādas seg-los. Ielicis arī labo kāju kāpslī, viņš ar ierastu kustību izlīdzināja pirkstos pavadas staras, un Kords atlaida rokas. It kā nezinādama, ar kuru kāju spert pirmo soli, Fru-Fru, stiep-dama pavadu ar savu garo kaklu, devās uz priekšu, šūpodama jātnieku uz savas elastī-gās muguras kā uz atsperēm. Kords, pielik-dams soli, gāja līdzi. Satrauktais zirgs raus-tīja pavadu gan uz vienu, gan uz otru pusi, cenzdamies piemānīt jātnieku, un Vronskis veltīgi pūlējās gan ar balsi, gan ar roku zirgu nomierināt.

Nad

īnas

Zav

adīli

kas f

oto

Page 44: Zirgu Pasts Nr.44

novembris-decembris, 201044

CiemosĶūķis iet ciemos pie zirgiem.Viņš skatās tiem acīsUn redz sevi pašu.Un ezermalu. Un mākoņus.Viņam ir viena pati kabata,Un tajā ir dārgums –Brūniem, bēriem un dābolainiem

draugiemĶūķis atnesis cukurgraudiņus.

ATPŪTAS BRĪDIM

Sensenos laikos, 1983. gadā, Rīgā, iz-devniecībā Liesma iznāca ļoti jauka grā-matiņa ar milzum garu nosaukumu – Bilžu grāmata par manu draugu Ķūķi, viņa draugiem un dažādiem piedzīvoju-miem. Tās autori titullapā sevi pieteica šādi: Ķūķi Burtniekos satika, par viņu

Ciemos pie Burtnieku zirgiemrakstīja un viņu zīmēja Pēteris Zirnītis un Anita Jansone. Ja jau Burtniekos, tad, protams, kādam piedzīvojumam bija jā-būt saistītam ar zirgiem, jo tur jau izse-nis atrodas viena populārākajām Latvijas zirgaudzētavām. Un, lūk, arī dzejolītis:

No krievu tautas dziednieku Natālijas un Aleksandra Beregiņu grāmatas Mājas maģi-ja (Rīga, izdevniecība Vieda) nodaļas Mūsu mājas draugi.

Zirgi: šie burvīgie dzīvnieki pieder pie Vēža zīmes. Viņi ir piesaistīti vietai, kur dzī-vo. Lai gan ir ļoti nervozi un bailīgi, cilvēku nelaimē nepamet. Zirgs ir uzticams biedrs un nekad neaizmirst iepriekšējo saimnieku pat tad, ja laimīgi dzīvo pie cita saimnieka. No jūsu attiecībām ar zirgiem ir atkarīga jūsu jaunās paaudzes veselība. Zirgs ietek-mē gēnu krustošanos. Tiem, pret kuriem labi izturas zirgs, bērni būs veseli un izturī-gi. „Vesels kā zirgs” – skaisti skan. Bērni, kas uzauguši mājā, kur ir zirgi, patiešām ir ļoti izturīgi – it kā zirgi būtu viņiem piešķīruši šo savu spēku.

Semjona dienā (16. februārī) zirgam pie-sēja pātagu, cimdus un apavus mājas gara atvairīšanai: lai viņš domātu, ka zirgam mu-gurā sēž cilvēks, un lai nemocītu dzīvnieku.

Pavasara Nikolu (22. maijā) uzskatīja par zirgu aizbildni. Šajā dienā pasūta aizlūgumu ar ūdens apsvētīšanu, lai viņš sargātu zirgus no vilkiem un lāčiem un dāvātu tiem vese-lību.

14. augustā pēc pirmā Kristus apskaid-rošanas dienas zirgus dzirdināja ar ūdeni, kurā ielikts sudrabs. Zirgus, kas pēdējo reizi bija peldināti Kristus apskaidrošanas dienā, nākamajā rītā aizveda pie akas, iemeta tajā sudraba pieckapeiku gabalu, bet toverī otru (cerību monētiņu), iesmēla ūdeni un ar šo ūdeni dzirdināja zirgu. Pēc tam no tovera izņemto monētu glabāja zirgu stallī zem zirgu barības redelēm, lai pasargātu no sli-mībām. Šādi zirdināti zirgi kļūst labestīgāki un nebaidās no ļaunās acs.

Frola un Lavra dienā (31. augustā) iz zir-gu svētki. Šajā dienā zirgus izrotā un ar vi-ņiem nejāj, lai novērstu zirgu nobeigšanos.

Zirgs ļoti pieķeras mājai, kurā uzaudzis, tāpēc, lai zirgs neskumtu pēc tās, jauna-jā mājā viņu ieveda, liekot pārkāpt pāri uz sliekšņa uzklātam saimnieces priekšautam, un dažus matiņus pienagloja pie redelēm.

Veci jokiVisos laikos Pegasi izmantoti arī par •darba zirgiem.

Zirgs veica šķērsli drīz vien pēc sava •jātnieka.

Zirgs savas sporta karjeras laikā bija •tuvas un tālas zemes redzējis, dažādu zemju zirgus iepazinis.

Daudziem lopiem ir dižciltīgāki vecāki •nekā viņu kopējiem.

Pajūga vadītājam satiksmes noteikumi •jāzina obligāti. Sevišķi – ja tos nezina zirgs.

Gadsimta beigās mašīnu noteikti būs •tik daudz, ka tās vairs nezags. Zirgus

Zirgi dāvina savu spēku

gan. Ja vēl kāds būs.

Zirgs dzer ūdeni. Mašīna bez tam vēl •ūdeni.

Mašīna kustējās tik lēni, ka garām •brauca zirgi un kauninot zviedza.

Iedomīgs kā kolhoza pēdējais zirgs.•

Sapņu zirgā? Ir jau braukts. Bet tagad •pat parastā zirgā reti iznāk.

Kam nav zirga, tam jābrauc ar žiguli.•

Andris Briedis. No grāmatas Joki par smiekla naudu (izdevniecība Liesma, 1987).

Dac

es Š

trau

sas f

oto

Page 45: Zirgu Pasts Nr.44

novembris-decembris, 2010 45

REKLĀMA/SLUDINĀJUMI

Dac

es Š

trau

sas f

oto

Apsveicam!Sveicam Astrīdu Belovzorovu jubilejā!

Avīzes Zirgu Pasts redakcija

Astrīda Belovzorova ar Sapni.

Page 46: Zirgu Pasts Nr.44

novembris-decembris, 201046

INFORMĀCIJA

Notikušas izmaiņas Lat-vijas Lauksaimnieku organi-

zāciju sadarbības padomes (LOSP) vadībā. Sanāksmē, kas notika 24. novembrī, par LOSP valdes priekšsēdētāju ievēlēts Edgars Treibergs. Viņš līdz šim bija valdes loceklis, kā arī vienlaikus jau daudzus gadus pilda Latvijas Zirgaudzētāju biedrības prezidenta un Latvijas Jātnieku federācijas viceprezi-denta pienākumus.

Šādas izmaiņas bija nepieciešamas, jo ie-priekšējais LOSP valdes priekšsēdētājs Ar-mands Krauze turpinās darbu šīs organizā-cijas Briseles birojā, kas nodrošina Latvijas lauksaimnieku interešu pārstāvniecību Ei-ropas Savienības mērogā. Vienlaikus Krau-ze pildīs arī Latvijas Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra pienākums.

Lai varētu pretendēt uz MLA* maksājumiem un nodrošinātu minimālo lauksaimniecības dzīv-nieku blīvumu, zirga īpašniekam

datu centrā ir jāreģistrē zirgs. Tas nozīmē, ka arī visiem savvaļas zirgiem ir jābūt ap-zīmētiem ar transponderiem, reģistrētiem datu bāzē un izsniegtām zirgu pasēm.

Ja informācija par savvaļas zirgiem ir paziņota ar veidlapu Pārskats par stāvok-li ganāmpulka novietnē un šajā veidlapā ir norādīts tikai savvaļas dzīvnieku kopskaits, ganāmpulka īpašnieks netiks iekļauts pre-tendentu sarakstā uz MLA maksājumiem.

Zirgu apzīmēšanas kārtību nosaka, Mi-nistru kabineta noteikumi nr. 712 Dzīvnie-ku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un dzīvnieku apzīmēšanas kārtība.

Kumeļus apzīmē līdz sešu mēnešu vecu-mam vai pirms pārvietošanas. Zirgu apzīmē pēc krāsas, pazīmju apraksta, kā arī izmanto transponderu. Datu centrā reģistrēts serti-ficēts zirgu vērtēšanas eksperts vai prak-tizējošs veterinārārsts identifikācijas laikā zirgu iezīmē, implantējot transponderu, un aizpilda zirga reģistrācijas kartīti, kuru īpaš-nieks nosūta uz datu centru zirga reģistrāci-

Edgars Treibergs kļūst par LOSP priekšsēdētājuDace Millere Atgādināsim, ka LOSP savu darbību sāka

2000. gadā kā konsultatīvā padome, bet 2004. gadā tika reģistrēta kā biedrība. Tās uzdevums ir formulēt vienotu lauksaim-nieku viedokli šīs nozares ražotāju interešu aizstāvībai un tālākai sadarbībai ar valsts

pārvaldes institūcijām, kā arī citiem sadar-bības partneriem. Patlaban LOSP apvieno 49 ražotājas organizācijas, 35 nozares orga-nizācijas un deviņus asociētos biedrus.

Edgars Treibergs, stājoties LOSP valdes priekšsēdētāja amatā, saka: – Jau līdz šim esmu aktīvi iesaistījies šīs padomes darbā, tāpēc tās mērķi un uzdevumi man ir labi zi-nāmi. Tāpat kā veiksmīgi iesāktie darbi, kas tikai jāturpina. Domāju, ka Armands Krau-ze joprojām iesaistīsies padomes darbā, un lieti noderēs viņa pieredze, kas gūta jaunajā statusā gan valsts, gan starptautiskajā līme-nī. Ceru, ka LOSP iegūs arvien lielāku au-toritāti un tādējādi lauksaimniekiem, tajā skaitā ar zirgkopību saistītiem cilvēkiem, la-bāk palīdzēs risināt ikdienas problēmas un arī izstrādāt tālākās attīstības stratēģiju.

Informē Lauksaimniecības datu centrsjai. Pamatojoties uz saņemto zirga reģistrā-cijas kartīti, datu centrs zirga īpašniekam 14 dienu laikā izsniedz zirga pasi.

Reģistrētiem zirgiem īpašnieks vai tu-rētājs (persona, kas uz noteiktu laiku vai pastāvīgi ir atbildīga par dzīvniekiem no-vietnē) paziņo reģistrācijai datu centra datu bāzē: pārvietošanu, apsēklošanu, lecināša-nu, atnešanos, kastrāciju, likvidēšanu, dzīv-nieku abortus un nobeigšanās gadījumus.

Zirgu pārvietošanu Latvijas teritorijā starp novietnēm vai ganāmpulkiem reģis-trē, aizpildot Dzīvnieku pārvietošanas dek-larāciju, kuras 1. eksemplāru uz datu centru informācijas reģistrēšanai nosūta zirga sa-ņēmējs, 3. eksemplāru uz datu centru nosū-ta zirga iepriekšējais īpašnieks vai turētājs.

Informācijai: pašreiz LDC datu bāzē ir reģistrēti 130 zirgi, kuriem dzīvnieku pār-vietošanas deklarācijā nav norādīta saņē-mēja ganāmpulks vai novietne. Tas nozīmē, ka nav skaidrības, kur tie atrodas, kas ir to īpašnieki. Minētā situācija rodas tādos ga-dījumos, ja jaunie zirgu īpašnieki (pircēji) neiesūta pārvietošanas deklarācijas 1. ek-semplāru.

Ja zirgu ieved audzēšanai Latvijas teri-torijā, īpašnieks vai turētājs septiņu dienu laikā datu centrā iesniedz:

zirga pases I–III sadaļas kopiju, dokumenta kopiju, kas apliecina izcels-

mi, veterinārā sertifikāta kopiju, dzīvnieku pārvietošanas deklarāciju,

kurā norādīta valsts, no kuras dzīvnieks ir ievests.

Ja zirgu izved no Latvijas teritorijas, īpaš-nieks vai turētājs septiņu dienu laikā pēc

notikuma datu centrā iesniedz dzīvnieku izvešanas deklarāciju, kuru izsniedz PVD, bet zirga īpašnieks vai turētājs norāda zirga izvešanas datumu.

Atgādinām sertificētiem pārraugiem un zirgu vērtētājiem, ka dokumenti sertifikāta pagarināšanai (iesniegums, sertifikāta ko-pija, maksājuma dokumenta kopiju, kvali-fikācijas paaugstināšanas apliecinošu doku-mentu kopijas par attiecīgo stundu skaitu (pārraudzībā – 16 stundas, vērtēšanā – 20 stundas)) jāiesniedz v/a Lauksaimniecības datu centrs.

Zirgu reģistrsReģistrēto zirgu skaits kopā 1.01.2007. – 14 040 1.01.2008. – 13 442 1.01.2009. – 13 138 1.01.2010. – 12 6161.07.2010. – 12 367Reģistrēti dzimušie kumeļi1.01.2007.-31.12.2007. – 7691.01.2008.-31.12.2008. – 7871.01.2009.–31.12.2009. – 630----* MLA – maksājumi lauksaimniekiem

par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem, kas nav kalnu teritorijas.

MLA atbalsta mērķis ir veicināt lauku ainavas uzturēšanu un sekmēt ilgtspējīgu lauksaimniecisko darbību teritorijās, kurās ir apgrūtināta lauksaimnieciskā darbība. Latvijā MLA teritorijas ir lauksaimnieciskai ražošanai mazāk labvēlīgi reģioni, kuros ir zemi sociālekonomiskie rādītāji, kur ir sa-režģīti apstrādāt zemi, tai ir zema augsnes auglība.

Ingūna Slice, Ilona Trukšāne

Dac

es Š

trau

sas f

oto

Dac

es Š

trau

sas f

oto

Page 47: Zirgu Pasts Nr.44
Page 48: Zirgu Pasts Nr.44

??Nad

īnas

Zav

adīli

kas

foto


Related Documents