Darba tirgus aktualitātes, tendences, prognozes

Darba tirgus aktualitātes, tendences, prognozes

Labklājības ministrija

2012.gada 13.aprīlis

Prezentācijas saturs

1. Darba tirgus skaitļos – Latvija Eiropas Savienībā, pēckrīzes darba tirgus attīstība

2. Reģistrētā bezdarba portrets, t.sk. ilgstošā bezdarba raksturojums un bezdarbs reģionu griezumā

3. Darba tirgus izaicinājumi – Latvijas nodarbinātības politikas raksturojums, nodarbinātības politikas plānošana ES līmenī

4. Jauniešu bezdarba portrets un jauniešu atbalsta pasākumi

5. Darba tirgus prognozes – ES institūciju vidējā termiņa prognozes, EM vidējā termiņa prognozes Latvijai, LM un NVA īstermiņa prognozes

6. Turpmākie soļi darba tirgus prognozēšanas mehānisma un karjeras konsultāciju sniegšanas uzlabošanai

7. Diskusija par karjeras jautājumiem

3

DARBA TIRGUS SKAITĻOS

Pēckrīzes LatvijaNacionālais kopprodukts:2007-2011;+10%, -3%, -18%,-0,3%, +5.5% Privātpersonu parāds:2007-2011: 12 miljardi LVLBudžeta deficīts:2009-2012-10%, -8%, -4%, -3%

Emigrācija:2002-2011: >200 000 iedzīvotāju20 000 ik gadā

Ienākumu atšķirība LV/EU EUR

Latvija 330 LVL/632 USD

Igaunija 73%

Lietuva 95%

Lielbritānija 17%

Īrija 23%

Vācija 23%

Zviedrija 22%

Tendences un prognozes 2012.gadam

• Ekonomikas atkopšanās pēc krīzes notiek salīdzinoši lēni, galvenokārt ekonomiskā izaugsme tiek balstīta uz eksportu, joprojām salīdzinoši zems iekšējais pieprasījums.

• Līdz ar to Latvijas ekonomikas attīstība šobrīd ir jūtīga uz ārējās vides riskiem, pasliktinoties ārējiem tirgiem, Latvijas eksporta pieaugums varētu kļūt mērenāks un varētu vairs nebūt ar tik pieaugošu dinamiku.

• 2012.gadā IKP šobrīd tiek

prognozēts 2,5 - 3% apmērā• Darba tirgū saglabāsies relatīvi

augsts bezdarba līmenis, liels

ilgstošo bezdarbnieku līmenis

NODARBINĀTĪBAS LĪMENIS LV un citas valstis (2011.g. 4.ceturksnis)

48,4

53,5 56

,5

56,8

56,9

57,3

57,9

58,7

59,3

59,5

59,9 61

,6

62,2

62,9

62,9

63,6

64,0

64,4 65,8

66,1

66,9 68

,6

69,6 72

,3

72,9

73,3

73,8 75,3

75,5 77

,6 79,7

Tur

key

Gre

ece

Hun

gary

Spa

in

Italy

Mal

ta

Rom

ania

Bul

garia

Irel

and

Slo

vaki

a

Pol

and

Lith

uani

a

Bel

gium

Latv

ia

Por

tuga

l

Fra

nce

Luxe

mbo

urg

Slo

veni

a

Est

onia

Cze

ch R

epub

lic

Cyp

rus

Fin

land

Uni

ted

Kin

gdom

Aus

tria

Den

mar

k

Ger

man

y

Sw

eden

Net

herla

nds

Nor

way

Icel

and

Sw

itzer

land

ES vidējais - 64,3%

BEZDARBA LĪMENIS LV un citas valstis (2011.g. 4.ceturksnis)

3,14,2 4,3 4,8 4,8 5,5 6,1 6,5 6,6 7,0 7,1 7,1 7,6 8,0

9,7 9,7 9,910,7

11,5 11,5

14,0 14,1 14,6 14,6 14,7

20,9

23,0

8,38,3 9,08,9

Nor

way

Switz

erla

nd

Aust

ria

Luxe

mbo

urg

Net

herla

nds

Ger

man

y

Icel

and

Cze

ch R

epub

lic Mal

ta

Finl

and

Belg

ium

Swed

en

Den

mar

k

Rom

ania

Uni

ted

King

dom

Turk

ey

Slov

enia

Cyp

rus

Fran

ce Italy

Pola

nd

Hun

gary

Bulg

aria

Esto

nia

Slov

akia

Lith

uani

a

Irela

nd

Latv

ia

Portu

gal

Gre

ece

Spai

n

ES vidējais 10,0%

NODARBINĀTĪBAS UN BEZDARBA TENDENCES

LV un ES vidējais

57%62% 63%

69%

59%63%

15%11% 9%

6%

19%15%

59% 61% 62%66% 68%

61%

13% 13%10%

7% 8%

18%

2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 20113/4

quarter

Nodarbinātības līmenis LV ES vidējais nodarbinātības līmenis

Bezdarba līmenis LV ES vidējais bezdarba līmenis

Avots: CSP

11%10% 10%

8%

5%4%

8%

6%

10% 10%9%

7%

2%0%

2%2%2%1%

Nodarb

inātie iedzīv

otā

ji

Darb

a m

eklē

tāji

Ekonom

iski neaktī

vi ie

dzīv

otā

ji

Nodarb

inātie iedzīv

otā

ji

Darb

a m

eklē

tāji

Ekonom

iski neaktī

vi ie

dzīv

otā

ji

Nodarb

inātie iedzīv

otā

ji

Darb

a m

eklē

tāji

Ekonom

iski neaktī

vi ie

dzīv

otā

ji

Nodarb

inātie iedzīv

otā

ji

Darb

a m

eklē

tāji

Ekonom

iski neaktī

vi ie

dzīv

otā

ji

Nodarb

inātie iedzīv

otā

ji

Darb

a m

eklē

tāji

Ekonom

iski neaktī

vi ie

dzīv

otā

ji

Nodarb

inātie iedzīv

otā

ji

Darb

a m

eklē

tāji

Ekonom

iski neaktī

vi ie

dzīv

otā

ji

Rīgas reģions Pierīgas reģions Vidzemes reģions Kurzemes reģions Zemgales reģions Latgales reģions

Rīga Pierīga Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale

Nodarbināto iedzīvotāju skaita samazinājums

Darba meklētāju skaita pieaugums

Ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita pieaugums

vislielākās izmaiņas

vismazākās izmaiņas

KRĪZES IETEKME UZ NODARBINĀTĪBAS SITUĀCIJU REĢIONOS

2008.un 2010.gada datu salīdzinājums

11

REĢISTRĒTĀ BEZDARBA PORTRETS

REĢISTRĒTAIS BEZDARBS

Avots: NVA un VSAA

0

20000

40000

60000

80000

100000

120000

140000

160000

180000

200000

Dec'2007 Dec'2008 Dec'2009 Dec'2010 Dec'2011 Feb'2012

0

20000

40000

60000

80000

100000

120000

140000

160000

180000

200000

reģistrēto vakanču skaits reģistrēto bezdarbnieku skaits

ilgstošo bezdarbnieku skaits pabalstu saņēmēju skaits

Vakances 18 000 2 500

Bezdarbnieku skaits 249%

52 tūkst.

76 tūkst.

179 tūkst.162 tūkst.

130 tūkst.

18%

14%

45%

30 tūkst.

81 tūkst.

32 tūkst.

38%

11%

37 tūkst.

38 tūkst.

34 tūkst.

42%

133 tūkst.

Bezdarba izplatības disproporcijas 109 novados

Rīgas reģ: 7.8%-Latgales reģ: 20.4%

Nodarbinātības valsts aģentūra

57% ir sievietes

44% ir ilgstošie bezdarbnieki

51% ar zemu izglītības līmeni

12% ir vecumā 15-24 gadi (jaunieši)

33% vecumā 50 gadi un vairāk

75% nesaņem bezdarbnieka pabalstu

BEZDARBA PORTRETS

JAUNIEŠI UN GADOS VECĀKI BEZDARBNIEKI

• vecuma grupa 45 -62• skaitliski liela un ekonomiski aktīva, parasti bezdarba periods ir

ilgāks• problemātiskā grupas daļa: personas ar zemu vai novecojušu

izglītību • riski: stereotipi, mūžizglītības nepietiekamība, potenciālas atkarības

problēmas, nepieciešams sociālās palīdzības atbalsts• vecuma grupa 15 -24 gadi

• skaitliski mazāka, izmanto izglītības sistēmas pakalpojumus, parasti bezdarba periods ir īsāks

• problemātiskā grupa: izglītības sistēmu pametušie• riski: izbraukšana, ekonomiskā neaktivitāte, nepietiekams brīvu

darba vietu skaits, potenciālas atkarības problēmas

ILGSTOŠAIS BEZDARBS

• Kopā gandrīz 57 tūkst. 2011.gada

beigās

• 52% ir ar zemu izglītības līmeni

• 7% ir jaunieši (15-24 gadi)

• 40% ir vecumā 50 gadi un vairāk

• Saskaņā ar CSP datiem, ilgstošā bezdarba

līmenis pēdējo 3 gadu laikā ir palielinājies 2 reizes –

no 27% 2009.gadā līdz 58% 2011.gada 3.ceturksnī

Ilgstošo b/d īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā, NVA

ILGSTOŠAIS BEZDARBS REĢIONOS 2011.gada beigās

Rīga Pierīga VidzemeKurzeme Zemgale Latgale

33% 33% 35% 36% 39%49%

Ludza – 54%

Krāslava – 53%

Rēzekne – 52%

Preiļi – 51%

Sigulda – 36% Liepāja – 41% Alūksne – 48%Dobele – 41%

54% 9% 9% 7% 11% 10% Jaunpieteikto darba vietu sadalījums pa reģioniem:

18

DARBA TIRGUS IZAICINĀJUMI

NODARBINĀTĪBAS POLITIKA LATVIJĀ

Darbaspēka pieprasījuma veicināšana – ekonomisko aktivitāšu un uzņēmējdarbības stimulēšana:

valsts sniegtie netiešie un tiešie atbalsta pasākumi uzņēmējiem, t.sk. ES fondu apguves programmas

pasākumi administratīvo šķēršļu mazināšanai (Latvijas vieta Doing Business reitingā) mikrouzņēmumu atbalsta pasākumu īstenošana, biznesa inkubatori

Darbaspēka piedāvājuma uzlabošana preventīvie pasākumi - darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma prognozēšana, lai savlaicīgi

veiktu nepieciešamās izmaiņas izglītības piedāvājumā; karjeras konsultācijas, apmācību programmas pieaugušo iesaistei mūžizglītībā u.c.

aktīvie darba tirgus politikas pasākumi: nodrošināt darbaspēka piedāvājuma pielāgošanos pieprasījuma izmaiņām - profesionālā

apmācība, pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana, pasākumi komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai, u.c.

sociālo jautājumu risināšana - darba praktizēšana ar stipendiju, pasākumi noteiktām personu grupām u.c.

19

NODARBINĀTĪBAS POLITIKA ES

Lisabonas stratēģija 2000.-2010.gadam

Mērķis – risināt nepietiekošās izaugsmes un tehnoloģiskās atpalicības problēmas

2010.gads – ES konkurētspējīgākais, dinamiskākais, uz zināšanām balstīts reģions pasaulē

Lisabonas stratēģijas mērķi:

40,0

43,0

46,0

49,0

52,0

55,0

58,0

61,0

64,0

67,0

70,0

73,0

2005 2006 2007 2008 2009 2010

Nodarbinātības līmenis 2010 – 70%

ES nodarbinātības līmenis 2010 – 64%

LV nodarbinātības līmenis 2010 – 61%

Sieviešu nodarbinātības līmenis 2010 – 60%

LV sieviešu nodarbinātības līmenis 2010 – 60%

ES sieviešu nodarbinātības līmenis 2010 – 58%

Gados vecāko cilv. nodarbinātības līmenis 2010 – 50%

LV gados vecāko cilv. nodarbinātības līmenis 2010 – 50%

ES gados vecāko cilv. nodarbinātības līmenis 2010 – 46%

Avots: Eurostat

NODARBINĀTĪBAS POLITIKA ES

“ES 2020” stratēģija 2010.-2020.gadam (I)

Mērķis: veicināt ES izaugsmi un nodarbinātību

Izaicinājumi:

• Finanšu sistēmas ilgtspēja

• Globalizācijas procesi un konkurētspēja pasaules tirgos

• Demogrāfiskās izmaiņas

• Klimata pārmaiņas, vides aizsardzība un resursu efektīva izmantošana

• Zinātniskais progress un jauninājumu plaša izmantošana

• Darbaspēka konkurētspēja

• Nākotnes darba vietas un prasmes

• Sociālā drošība

NODARBINĀTĪBAS POLITIKA ES

“ES 2020” stratēģija 2010.-2020.gadam (III)

Kvantitatīvie mērķi:  ES-27 Latvija

  Fakts Mērķi Fakts Mērķi

  2008 2020 2008 2020

Nodarbinātības līmenis (vecuma grupā 20–64 gadi), % 70,0 > 75,0 75,9 73-75

Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā (R&D) (% no IKP) 1,9 3 0,6 1,5-2,0

Augstākā izglītība (iedzīvotāju īpatsvars 30-34 gadu vecumā ar augstāko izglītību)

31,1 40,0 27,034,0 ...

36,0

Skolu nepabeigušo skolēnu īpatsvars (vecuma grupā 18–24 gadi, %)

14,9 < 10,0 15,5 13,4-13,0

Nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvars

(%)17,0 ↓ par 20 milj. 26,0 21,0

Energoefektivitāte (bruto iekšzemes enerģijas patēriņš pret IKP)

169palielināt

energoefektivitāti par 20%

310 286

DARBA TIRGUS TŪLĪTĒJIE IZAICINĀJUMI

zems jaunu darba vietu radīšanas temps ES un Latvijā, sociālās situācijas pasliktināšanās

izaugsme, kas balstās uz produktivitātes pieaugumu, ne būtisku nodarbinātības pieaugumu (“jobless growth”)

Ievērojams jauniešu bezdarba līmenis

uzņēmēji veic ieguldījumus ar īsu atmaksāšanās periodu

mājsaimniecību kredīti

emigrācija

nabadzības/ienākumu nevienlīdzības pieaugums

JAUNIEŠU BEZDARBA

PORTRETS

Reģistrēto jauniešu-bezdarbnieku

STATISTIKAIS PORTRETS(NVA 01.03.2012.)

Kopā reģistrēti 15 791 jaunieši-bezdarbnieki

Īpatsvars kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaitā – 11,8%

87% ir vecumā 20 – 24 gadi

71% ir zems izglītības līmenis

21% ir ar profesionālo izglītību, 7% - ar augstāko

23% ir ilgstošie bezdarbnieki - uz pusi mazāk salīdzinājumā ar vidējo

īpatsvaru bezdarbnieku kopskaitā (42%)

40% ir ar iepriekšēju darba pieredzi - bieži mazāk kvalificētās

profesijās

JAUNIEŠU BEZDARBA TENDENCES(NVA, Eurostat)

7 50

9

10 4

04

17 2

54

17 2

29 21 1

02 26 0

64

28 2

95

23 7

78

24 0

42

23 2

03

22 7

45

17 4

80

16 4

26

15 3

87

11%12%

19%

31%

40%

33%

26%

30%

0%

5%

10%

15%

20%

25%

30%

35%

40%

45%

08Q

1

08Q

2

08Q

3

08Q

4

09Q

1

09Q

2

09Q

3

09Q

4

10Q

1

10Q

2

10Q

3

10Q

4

11Q

1

11Q

2

11Q

3

11Q

4

0

5000

10000

15000

20000

25000

30000Reģistrēto jauniešu-bezdarbnieku skaits

Jauniešu bezdarba līmenis, Eurostat

Reģistrēto jauniešu-bezdarbnieku

PROFESIJAS/NODARBOŠANĀS(NVA 01.03.2012. lielākais skaits)

Nodarbošanās, profesijas nosaukums Skaits% no

kopskaita

Kopā: 15791 100%

NAV PROFESIJAS (SPECIALITĀTES)8386 53%

PALĪGSTRĀDNIEKS 744 5%

MAZUMTIRDZNIECĪBAS VEIKALA PĀRDEVĒJS 656 4%

PĀRDEVĒJS KONSULTANTS 253 2%

APKOPĒJS 182 1,2%

VIESMĪLIS 181 1,2%

BŪVSTRĀDNIEKS 160 1%

PAVĀRS 130 1%

KRĀVĒJS (ROKU DARBA) 114 0,7%

BĀRMENIS 108 0,7%

Reģistrēto jauniešu-bezdarbnieku ar augstāko izglītību

GALVENĀS PROFESIJU GRUPAS(NVA 01.03.2012. lielākais skaits)

Izglītības profesijas nosaukumsJauniešu -

bezdarbnieku skaits

% no kopskaita

KOPĀ: 1150

Ekonomisti 94 8%

Skolotāji (vispārējās vidējās izglītības, profesionālās izglītības, pamatskolas, pirmsskolas utt).

42 4%

Uzņēmējdarbības (komercdarbības) speciālisti 69 6%

Speciālisti (klientu apkalpošanas, sabiedrisko attiecību, loģistikas, utt.) 122 11%

Grāmatvedības darbinieki 31 3%

Administratori (t.sk. biroja, viesnīcu) (izņemot IT nozari) 22 2%

PASĀKUMI 2012.-2013.GADĀ (I)jauniešu-bezdarbnieku integrēšanai darba tirgū

Jauniešu bezdarbnieku profilēšanas sistēmas pilnveide:

LM sadarbībā ar IZM jauniešus bez profesijas un skolu pametušos centīsies atgriezt izglītības sistēmā

Pārējie vispirms saņems intensīvu un izmaksu efektīvu Nodarbinātības valsts aģentūras speciālistu atbalstu darba meklēšanā

Finanšu ietilpīgus instrumentus, individuāli izvērtējot klienta situāciju, izmantos nepieciešamības gadījumā, tiem klientiem, kuri saviem spēkiem saprātīgā laika periodā darbu atrast nespēj.

Jauniešiem – bezdarbniekiem nodrošinātas karjeras konsultācijas 100%

Papildus kuponi prasmju/kompetenču apguvei – jauniešiem bezdarbniekiem, kuriem nav profesijas, nav prasmju

PASĀKUMI 2012.-2013.GADĀ (II)jauniešu-bezdarbnieku integrēšanai darba tirgū

Darbnīcas jauniešiem – jauniešu karjeras atbalsts un profesionālā orientācija profesijas ieguvei. Iespēja izmēģināt trīs profesionālās jomas profesionālās izglītības iestādē un katrā no jomām darboties trīs nedēļas, lai iepazītos ar to specifiku (finansējums – 100 tūkstoši LVL, 100 - 200 dalībnieki 2012.gadā un turpmāk).

Reģionālās mobilitātes atbalsts - plānots arī citu vecuma grupu bezdarbniekiem, taču jaunieši ir mobilāka iedzīvotāju grupa, līdz ar to viņu īpatsvars atbalsta saņēmējos sagaidāms augstāks.

PASĀKUMI 2012.-2013.GADĀjauniešu integrēšanai darba tirgū

Izglītības un zinātnes ministrija:- Darba tirgum nepieciešamās profesionālās izglītības kvalifikācijas ieguves nodrošināšana (papildus nepieciešami 5,8 MLVL, lai iesaistītu 2000 jauniešus);- Profesionālās izglītības iestāžu iesaiste pieaugušo tālākizglītības un bezdarbnieku pārkvalifikācijas apmācību nodrošināšanā;- Karjeras izglītība + agri skolu pametušo audzēkņu atgriešana izglītības sistēmā (papildus nepieciešami 2 MLVL prevencijai skolās 40 000 audzēkņiem, 10 000 jauniešu atgriešanai izglītības sistēmā);- Profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūras modernizācija (papildus nepieciešami 44 MLVL).

Ekonomikas ministrija:

- Komplekss atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai (tai skaitā aizdevumu piešķiršanai);- Atbalsts nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas veicināšanai, atbalsts partnerībās organizētām apmācībām; - Pasākumi motivācijas celšanai inovācijām un uzņēmējdarbības uzsākšanai.

32

DARBA TIRGUS PROGNOZES

1. Eiropas Komisijas ekonomiskās prognozes ES dalībvalstīm

(divreiz gadā) http://ec.europa.eu/economy_finance/eu/forecasts/2011_autumn_forecast_en.htm

2. CEDEFOP prognozes (ik pēc 2 gadiem) http://www.cedefop.europa.eu/EN/Files/3052_en.pdf

3. ANO datubāzehttp://www.un.org/esa/population

3. Ekonomikas ministrijas ikgadējas prognozes

darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atbilstībai vidējā termiņā (aprīlis-maijs) http://www.em.gov.lv/images/modules/items/EMZino_130611_ar_pielik.pdf

4. Labklājības ministrijas īstermiņa prognozēm bezdarbnieku un darba meklētāju prioritārajiem apmācību virzieniem (ikgadēji)

http://www.lm.gov.lv/text/664

5. Finanšu ministrijas prognozes makroekonomiskās attīstības scenārijam 2011.-2013.gadam

Darba tirgus prognožu avoti:

Darba tirgus prognožu ierobežojumi

1. Latvijas darba tirgus struktūra – MVU īpatsvars lielāks par 99% (88% no tiem mikro uzņēmumi)

2. Ekonomiskās un finanšu krīzes ietekme uz darba tirgu un darba tirgus tendenču turpmākā prognozēšana

3. Ekonomisko prognožu nesena vēsture – prognozes tapšanas stadijā

4. Darba devēju prognožu rezultāti (arī laikā, kad darba devēji nespēj radīt un piedāvāt jaunās darba vietas)

5. Darba tirgus apjoms – lietderīgāk darba tirgu pētīt vismaz Baltijas valstīm?

6. Demogrāfisko tendenču iekļaušana prognozēšanas modelī

7. Darba tirgus elastīgums – mainība un tās iekļaušana prognozēs, darbaspēka mobilitāte, migrācijas plūsmas u.c. jautājumi

DARBA TIRGUS VIDĒJĀ TERMIŅA PROGNOZES

DARBASPĒKA PIEPRASĪJUMA UN PIEDĀVĀJUMA ATBILSTĪBA VIDĒJĀ

TERMIŅĀ

Ekonomikas ministrijas Informatīvais ziņojums par prognozēm darbaspēka

pieprasījuma un piedāvājuma atbilstībai vidējā termiņā

Ikgadējs prognozēšanas ziņojums (parasti tiek gatavots uz aprīļa beigām)

Pirmais IZ sagatavots 2010.gadā

Šajā prezentācija tiek izmantotas 2011.gada prognozes un daļēji EM 2012.gada provizoriskās prognozes, kas gatavotas Nacionālajai reformu programmai

Sagaidāms, ka 2012.gada IZ tiks sagatavots š.g. maija vidū (tajā tiks iekļauti tautas skaitīšanas provizoriskie dati)

IZ struktūra:

-esošā situācija darba tirgū, ES līmeņa institūciju prognozes

- prognozes darbaspēka pieprasījumam,

- prognozes darbaspēka piedāvājumam (nozaru, kompetenču, izglītības jomu griezumā)

- tiek analizēta darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atbilstība vidējā termiņā (līdz 2016.gadam)

ESOŠĀ EKONOMISKĀ SITUĀCIJA

TAUTSAIMNIECĪBAS STRUKTŪRA 2011.GADĀ

2011

Izglītība (M); 10,4%

Veselība un sociālā aprūpe (N); 5,0%

Valsts pārvalde un aizsardzība;

obligātā sociālā apdrošināšana (L);

6,4%

Finanšu starpniecība un

komercpakalpojumi (J-K); 10,4%

Transports, glabāšana un sakari

(I); 11,8%

Tirdzniecība, viesnīcas, restorāni

(G-H); 18,7%

Būvniecība (F); 7,3%

Rūpniecība un enerģētika (C-E);

16,3%

Lauksaimniecība un zvejniecība (A -B);

9,5%

Pārējie darbības veidi (O-Q); 4,3%

2011. pret 2000.gadu

0,6%

1,5%

2,8%

3,1%

4,2%

7,0%

8,0%

8,7%

11,7%

12,4%

21,9%

-0,2%

-4,5%

-0,4%

-0,1%

Operācijas ar nekustamo īpašumu

Finanšu un padrošināšanas darbības

Ieguves rūpniecība, gāzes, ūdens apgāde

Izglītība

Valsts pārvalde un aizsardzība

Veselība un sociālā aprūpe

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

Informācijas un komunikācijas pakalpojumi

Zinātne, administratīvie pakalpojumi

Māksla, izklaide, atpūta

Transports un uzglabāšana

Tirdzniecība

Apstrādes rūpniecība

Būvniecība

Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi

NOZARU ATTĪSTĪBAS TENDENCES VIDĒJĀ TERMIŅĀ (apgrozījumu apjomu pieaugums)

Aizņemtās darba vietas 2005.-2011.gads

Aizņemtās darba vietas 2005-2011.gada 3.ceturksnis

0

200

400

600

800

1000

1200

Aizņemtās darba vietas 919,5 964,7 1038,2 1016,6 826,2 776,7 800,1

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011*

* Vidējais aizņemto darba vietu skaits pa 2011.gada 3.ceturkšņiem

+ 45 tūkst.

+ 74 tūkst.- 22 tūkst.

- 190 tūkst.

- 50 tūkst.

+ 23 tūkst.

NODARBINĀTĪBAS TENDENCES NOZARU GRIEZUMĀ 2008.-2010.GADĀ

EKONOMIKAS MINISTRIJAS PROVIZORISKĀS PROGNOZES (I)

02.02.2012. (2008-2011 CSP dati)  2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020

IKP pieaugums -3,0% -18,0% -0,3% 5,5% 2,5% 4,0% 5,0% 5,0% 5,0% 4,0% 4,0% 4,0% 4,0%

Nodarbināto skaits 15-74 gadi, tūkst.iedz.

1124,1 986,7 940,9 970,5 871,4 879,7 896,1 911,9 928,5 939,3 948,5 956,7 964,2

Nodarbinātības līmenis 20-64 gadi, %

75,8% 67,1% 65,0% 67,3% 68,9% 73,0%

Bezdarba līmenis 15-74 gadi

7,5% 16,9% 18,7% 15,4% 15,0% 13,8% 12,1% 10,5% 9,0% 8,0% 7,1% 6,6% 6,1%

IKP pieaugums

-3,0%

-18,0%

5,5% 4,0%

-0,3%

2,5%

5,0%

4,0%

2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020

2012.-2020.gadam –Ekonomikas ministrijas sākotnējās prognozes (ņemot vērā sākotnējus tautas skaitīšanas rezultātus)

Dati līdz 2011.g. - atšķiras laika rindas

IKP PROGNOZES NOZARU GRIEZUMĀ 2016.GADAM

EKONOMIKAS MINISTRIJAS PROVIZORISKĀS PROGNOZES (II)

02.02.2012.

2069

,4

2060

,4

2051

,9

2043

,6

2035

,4

2026

,9

2018

,4

2009

,5

2000

,3

1991

,0

1800

1850

1900

1950

2000

2050

2100

2150

2011

2012

2013

2014

2015

2016

2017

2018

2019

2020

Iedzīvotāju skaits (gada sākumā, tūkst.)

858,

1

871,

4

879,

7

896,

1

911,

9

928,

5

939,

3

948,

5

956,

7

964,

2

800

820

840

860

880

900

920

940

960

980

2011

2012

2013

2014

2015

2016

2017

2018

2019

2020

Nodarbināto skaits (15-74 g.v., tūkst)

BALSTOTIES UZ TAUTAS SKAITĪŠANAS DATIEM

Prognoze nodarbināto iedzīvotāju skaita

izmaiņām gadā (pieaugums tūkst. 2012-2020)

13,3

8,3

16,415,8

16,6

10,8

9,2

8,27,5

2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020

KOPĀ 2012.-2016. 70,4 tūkstoši

KOPĀ 2012.-2020. 106,1 tūkstoši

EKONOMIKAS MINISTRIJAS PROVIZORISKĀS PROGNOZES (III)

02.02.2012.

BALSTOTIES UZ TAUTAS SKAITĪŠANAS DATIEM

Nodarbinātības līmenis 20-64 gadi, %

75,8%

65,0%

67,1%68,9%

67,3%

66,3%

73,0%

2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020

Bezdarba līmenis 15-74 gadi

7,5%

18,7%

13,8%

10,5%

8,0%

6,1%

16,9%

15,4%

2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020

DARBASPĒKA PIEPRASĪJUMS NOZARU GRIEZUMĀ

DARBASPĒKA PIEPRASĪJUMS PROFESIJU GRUPĀS

DARBASPĒKA LĪDZSVARS 2020.GADĀ02.02.2012.

2012.-2020.gadam –Ekonomikas ministrijas sākotnējās prognozes (ņemot vērā sākotnējus tautas skaitīšanas rezultātus)

Dati līdz 2011.g. - atšķiras laika rindas

858,1879,7

911,9939,3

1026,9

1020,0

1019,4

1021,1

1026,9

964,2

800

850

900

950

1000

1050

1100

20

11

20

12

20

13

20

14

20

15

20

16

20

17

20

18

20

19

20

20

Darbaspēka piedāvājums

Darbaspēka pieprasījums

LABKLĀJĪBAS MINISTRIJAS PROGNOZES

Darbaspēka potenciālais piedāvājums (balstās uz 2011.gada 4.ceturkšņa datiem)

Mācības207 tūkst. 33%

Darba meklētāji 15-64 gadi

164,8 tūkst. 26%

Zaudētas cerības atrast darbu

40,2 tūkst. 6%

Citi iemesli6,5 tūkst. 1%

Nav vēlēšanās vai nepieciešamības

strādāt4,9 tūkst. 1%

Pensionāri, kas turpina strādāt pēc

pensionēšanās49,4 tūkst. 8%

Nepilnu laiku nodarbinātie45 tūkst. 7%

Iedzīvotāji vecumā 62-64 gadi

23,9 tūkst. 4%

Slimība, ievainojums, invaliditāte

27 tūkst. 4%

Personiski vai ģimenes apstākļi 65,7 tūkst. 10%

KOPĀ:

634,4 tūkstoši

Paskaidrojums slaidam Nr.55

  2011Koriģētie

cipariPaskaidrojumi

Darba meklētāji 15-64 gadi 164,8 nemainās 2011.g. 4.ceturkšņa dati

Iedzīvotāji vecumā 62-64 gadi 23,9 nemainās 2011.g. sākums

Pensionāri, kas turpina strādāt pēc pensionēšanās

49,4 nemainās vidēji 10,5% no cilvēkiem vecumā 62 gadi un vairāk 

Nepilnu laiku nodarbinātie 94,1 45,0 2011.g. 4.ceturkšņa dati, precizēts, jo visi nevarēs pāriet uz pilna laika darbu

Mācības 295,0 207,0CSP dati par skolēnu skaitu izglītībā sākot no

10.klases uz augšu – aptuveni 30% no tiem varētu strādāt

Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji:   

Slimība, ievainojums, invaliditāte 53,5 27,0Mērķa grupa tiek dalīta ar 2, jo daudzi, kas slimo vai

zaudējuši darba spējas nebūs spējīgi atgūt tos atpakaļ pilnībā

Personiski vai ģimenes apstākļi 65,7 nemainās  -

Zaudētas cerības atrast darbu 40,2 nemainās - 

Nav vēlēšanās vai nepieciešamības strādāt 4,9 nemainās  -

Citi iemesli 6,5 nemainās  -

RezerveKOPĀ:

634,4tūkstoši

Secinājumi:  Laika periods 2012-2020:

1. Prognozes nodarbinātības/

darba vietu palielinājumam

2. Esošais darbaspēka potenciālais

piedāvājums (bez tiem, kas ir mācībās, skat.

5.punktu)

3. Cilvēku skaits, kas pametīs darba tirgu 2012-2020

4. Migrācijas saldo (2012-2020)

5. Skolēni, kas varētu ienākt darba tirgū

150 tūkstoši 300 tūkstoši 229 tūkstoši 108 tūkstoši 207 tūkstoši

Ekonomikas ministrijas prognozes par

nodarbināto skaita iespējamu pieaugumu

106 000.Var pieņemt, ka 2020.gadā

sasniegsim 2008.gada darba tirgus rādītājus un

tad darba vietu skaita palielinājums varētu sastādīt ap 217 000.

Vidējais šo abu rādītāju kopsavilkums varētu būt

150 tūkstoši

Visus 427 000 nebūs iespējams aktivizēt, bet, ņemot vērā, ka darba tirgū varētu

potenciāli atgriezties līdz pat 70% no mērķa

grupas kopskaita, sanāk

300 tūkstoši.

Pensionēšanās vecuma sasniegšanas dēļ - 255 358 tūkstoši x 0,895 (jo

vidēji 10,5% paliek strādāt)

Saskaņā ar M.Hazana pētījumu, tie ir 200 000 pēdējo desmit gadu laikā.

Pieņemsim, ka migrācija turpmākajos gados būs nedaudz lēnāka un daļa

no izbraukušajiem atgriezīsies atpakaļ

Latvijā, tad koeficients varētu būt 0,6 * (200 000 cilv. / 10 gadi * 9 gadi) =

108 000

CSP dati par skolēnu skaitu izglītībā sākot no 10.klases uz augšu – 295 000. Aptuveni 30% no tiem varētu strādāt, paliek 70% jeb 207 000.

Tie potenciāli varētu ienākt darba tirgū līdz 2020.gadam.

!!! Darbaspēka potenciālais piedāvājums (507 tūkstoši, ailes 2+5) nedaudz pārsniedz darbaspēka potenciālo pieprasījumu (490 tūkstoši)

DARBA TIRGUS ĪSTERMIŅA PROGNOZES 2012.GADAM

BEZDARBNIEKU UN DARBA MEKLĒTĀJU PRIORITĀRIE APMĀCĪBU

VIRZIENI

Labklājības ministrijas Informatīvais ziņojums „Par darba tirgus īstermiņa prognozēm 2012.gadam un bezdarbnieku un darba meklētāju

prioritārajiem apmācību virzieniem”

Apmācību vajadzības 2012.gadam:

LM komisija apmācību jomu, profesiju, kā arī sociālo un profesionālo pamatprasmju noteikšanai, kurās nepieciešams veikt bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību

Darba devēju asociāciju/ekspertu diskusijas

Rezultāts – Precizēti apmācību saraksti (ziņojums uz MK 2012.gada aprīlis)

NOZARU ĪSTERMIŅA ATTĪSTĪBAS TENDENCES (I)

Nodarbināto personus skaits (tūkst.) lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

(A) 2008.-2011.gada 3.ceturksnis

80,9

93,7 96,9

83 82,789,4 90,6

78,7 75,384,7 84,7 85,4

92,4 96,2 93,6

0

20

40

60

80

100

120

Nodarbināto personu skaits (tūkst.) rūpniecība un enerģētika (B-E) 2008.-2011.gada 3.ceturksnis

206198,4 195,8 191,7

178,5 175,3

149,4160 160,1 156,4 157 163 158,6 155,9 156,4

0

50

100

150

200

250

Lai gan apstrādes rūpniecībā arī 2011.gadā bija vērojama strauja izaugsme, tomēr kopumā tā joprojām balstīsies uz produktivitātes pieaugumu, tāpēc nodarbinātības pieaugums nozarē būs salīdzinoši neliels (aptuveni 3%). 2012.gadā nodarbinātības pieaugums nozarē varētu veidot aptuveni 1/3 no izaugsmes un būs 1,2 procenti.

NOZARU ĪSTERMIŅA ATTĪSTĪBAS TENDENCES (II)

Nodarbināto personu skaits (tūkst.) būvniecība (F) 2008.-2011.gada 3.ceturksnis

130,3139,4

131,6

113,6

96,289

70 6558,8 64

70,2 73,167,8 69 73,5

0

20

40

60

80

100

120

140

160

Paredzams, ka arī būvniecībā šogad un nākamgad situācija pakāpeniski uzlabosies, tomēr nodarbināto skaits nozarē joprojām būs būtiski zemāks kā 2009.gadā.

NOZARU ĪSTERMIŅA ATTĪSTĪBAS TENDENCES (III)

Nodarbināto skaits (tūkst.) transports, uzglabāšana, informācijas un kominukācijas pakalpojumi (H, J)

2008.-2011.gada 3.ceturksnis

126,3115,8

122,9129,6

123,6

99,6111,5109,8112,6110,9112,4108,6110,6

118,8113,3

0

20

40

60

80

100

120

140

NOZARU ĪSTERMIŅA ATTĪSTĪBAS TENDENCES (IV)

Nodarbināto skaits (tūkst.) finanšu, apdrošināšanas, zinātniskie, administratīvie pakalpojumi; operācijas ar nekustamo īpašumu (K-N)

2008.-2011.gada 3.ceturksnis

94,685,4 86,8 86,4

94,9 95,6

83,289,3 90 93 95,6 93,7 92,4

100,7 103,9

0

20

40

60

80

100

120

2008

.g.I

2008

.g. I

I

2008

.g. I

II

2008

.g. I

V

2009

.g. I

2009

.g. I

I

2009

.g. I

II

2009

.g. I

V

2010

.g. I

2010

.g. I

I

2010

.g.II

I

2010

.g.IV

2011

.g. I

2011

.g. I

I

2011

.g.II

I

NOZARU ĪSTERMIŅA ATTĪSTĪBAS TENDENCES (V)

Nodarbināto skaits (tūkst.) valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana (O)

2008-2011.gada 3.ceturksnis

88,3 87,7 87,583,4

74,670,4 67,6 64,6 63,4 62,3 62,2 62 61,9 61,9 61,7

010

2030

4050

6070

8090

100

Arī publisko pakalpojumu sektorā 2011.gadā bija vērojams neliels nodarbināto skaita pieaugums, tomēr jau 2012. gadā nodarbinātība sektorā atkal samazināsies un šī tendence visticamāk saglabāsies arī nākamajos gados.

NOZARU ĪSTERMIŅA ATTĪSTĪBAS TENDENCES (VI)

Nodarbināto skaits (tūkst.) izglītība (P) 2008.-1011.gada 3.ceturksnis

90,1

93,8

90,8

94,195,8

92,5

89,5

91,9 91,793,5

96,998,2

97,296,2

102,9

80

85

90

95

100

105

2008

.g.I

2008

.g. I

I

2008

.g. I

II

2008

.g. I

V

2009

.g. I

2009

.g. I

I

2009

.g. I

II

2009

.g. I

V

2010

.g. I

2010

.g. I

I

2010

.g.II

I

2010

.g.IV

2011

.g. I

2011

.g. I

I

2011

.g.II

I

NOZARU ĪSTERMIŅA ATTĪSTĪBAS TENDENCES (VII)

Nodarbināto skaits (tūkst.) veselība un sociālā aprūpe (Q) 2008.-2011.gada 3.ceturksnis

53,7 54,752,8

48,8 48,3 48,846,7

41,645,6

48 48,2 48,1 47,6 48,8 48,7

0

10

20

30

40

50

60

NOZARU ĪSTERMIŅA ATTĪSTĪBAS TENDENCES (VIII)

Nodarbināto skaits (tūkst.) pārējie saimniecisko darbību veidi (R-U) 2008.-2011.gada 3.ceturksnis

59,1

53,148

52,156,5

49,954,7

51,3

44,1 43,447,1

42,347,6 48,8

43

0

10

20

30

40

50

60

70

2008

.g.I

2008

.g. I

I

2008

.g. I

II

2008

.g. I

V

2009

.g. I

2009

.g. I

I

2009

.g. I

II

2009

.g. I

V

2010

.g. I

2010

.g. I

I

2010

.g.II

I

2010

.g.IV

2011

.g. I

2011

.g. I

I

2011

.g.II

I

NOZARU ĪSTERMIŅA ATTĪSTĪBAS TENDENCES (IX)

281

293

294

311

460

476

496

554

610

614

624

636

644

1320

1419

0 200 400 600 800 1000 1200 1400 1600

BŪVSTRĀDNIEKS

KRĀSOTĀJS

APSARDZES DARBINIEKS

PĀRDEVĒJS KONSULTANTS

ĒKU CELTNIEKS

KRAVAS AUTOMOBIĻA VADĪTĀJS

ŠUVĒJS

MEŽSTRĀDNIEKS

APKOPĒJS

ZIVJU APSTRĀDĀTĀJS

APDARES DARBU STRĀDNIEKS

PAVĀRS

INTERVĒTĀJS

PALĪGSTRĀDNIEKS

MAZUMTIRDZNIECĪBAS VEIKALA PĀRDEVĒJS

Darba devēju pieprasītākās profesijas 2011.gadā

pieteiktas vakances 2011.g. 12 mēn.

DARBASPĒKA PIEPRASĪJUMS (NVA DATU BĀZE)

Aģentūrā pieteiktās darba devēju brīvās darba vietas pa profesijām 2009.gads - 2011.gads (lielākais skaits)

534

934

347

551

1320

614

744

180

259 256 321

139263

538

545

1013

478 482 445 470

1020

304359321

636

476 554 496

311

624 610

1419

644

0

200

400

600

800

1000

1200

1400

1600

PA

VĀ

RS

PA

LĪG

ST

RĀ

DN

IEK

S

KR

AV

AS

AU

TO

MO

BIĻ

A

VA

DĪT

ĀJS

ME

ŽS

TR

ĀD

NIE

KS

ŠU

VĒ

JS

MA

ZU

MT

IRD

ZN

IEC

ĪBA

S

VE

IKA

LA

PĀ

RD

EV

ĒJS

INT

ER

VĒ

TĀ

JS

KLIE

NT

U

AP

KA

LP

OŠ

AN

AS

SP

EC

IĀLIS

TS

ZIV

JU

AP

ST

RĀ

DĀ

TĀ

JS

AP

DA

RA

S D

AR

BU

ST

RĀ

DN

IEK

S

AP

KO

PĒ

JS

2009 2010 2011

CEDEFOP 2010.gada pētījums “Prasmju pieprasījums un piedāvājums Eiropā līdz 2020.gadam” uzsver, ka svarīga nozīme ir nepārtrauktai apmācībai un cilvēku iesaistei mūžizglītībā, kā arī neformālajā veidā saņemto zināšanu un prasmju atzīšanai.

Pētījumā tiek prognozēts, ka laika periodā līdz 2020.gadam Eiropā:

- Vislielākais pieaugums būs vērojams augstas kvalifikācijas darba vietās (no 29% 2010.gadā līdz 35% 2020.gadā darba vietu kopskaitā);- Vidējas kvalifikācijas darba vietu īpatsvars paliks gandrīz nemainīgs – vidēji 50%;- Zemas kvalifikācijas darba vietu īpatsvars samazināsies no 20 līdz 15%;- Darba vietu skaits samazināsies primārajās nozarēs, ražošanā, būvniecībā un lauksaimniecībā; - Turpretim pakalpojumu nozarēs gaidāms darba vietu pieaugums vidēji par 4% līdz 2020.gadam.

CEDEFOP NĀKOTNES PRASMES

CEDEFOP PROGNOZES DARBASPĒKA PIEPRASĪJUMA IZMAIŅĀM NOZARU GRIEZUMĀ

CEDEFOP PROGNOZES DARBASPĒKA PIEPRASĪJUMA IZMAIŅĀM PA PROFESIJU GRUPĀM

Zināšanas un prasmes Zināšanu un prasmju piemēri

Zināšanas (hard skills) Normatīvā regulējuma pārzināšana, valodas, E-prasmes, tehniskās zināšanas noteiktajā nozarē, produktu pārzināšana, produktu attīstība, mārketinga zināšanas

Sociālās prasmes Prasmes strādāt komandā, sociālā uztvere (klausīšanās, sapratne), komunikācija, valodas, starpkultūru prasmes. Sociālās tīklošanās prasmes

Problēmu risināšanas prasmes Analizēšanas prasmes, starpdisciplīnu prasmes, iniciatīva, radošums

Sava darba plānošanas un vadīšanas spējas

Plānošanas, stresa un laika vadīšanas spējas, elastīgums

Vadības zināšanas Stratēģijas un vīzijas izstrādes prasmes, trenera un komandas veidošanas prasmes, pārmaiņu vadība, projektu vadīšana, procesu optimizācijas, kvalitātes vadīšana, zināšanas koleģiālai darbinieku vadīšanai

Uzņēmējdarbības zināšanas Pārdevēju (piegādātāju) un pircēju attiecību pārzināšana, uzņēmējdarbības uzsākšanas un attīstības zināšanas, mērķu uzstādīšanas un sasniegšanas prasmes

CEDEFOP: NĀKOTNES PRASMES

- Galvenās nozares, uz kuru profesijām atbilstoši EM vidēja termiņa darba tirgus prognozei un ekspertu vērtējumam prioritāri īstenojama apmācība 2012.gadā, ir uz eksportu vērstās nozares – apstrādes rūpniecība, primārās nozares, kā arī transports un sakari, kā arī tirdzniecībā, viesnīcu, restorānu un komercpakalpojumu jomās.

- Sastādot apmācību jomu un profesiju sarakstu, kurās nepieciešams veikt bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību, pārkvalifikāciju un kvalifikācijas paaugstināšanu 2012.gadā, vairāk uzsvars tiek likts uz apstrādes rūpniecību, transporta un komunikācijas pakalpojumiem, būvniecības, kā arī tirdzniecības un tūrisma pakalpojumiem, ņemot vērā EM prognozes par darbinieku skaita pieaugumu šajās nozarēs.

NVA KLIENTU APMĀCĪBU VIRZIENI 2012.GADĀ (I)

- Aģentūra piedāvā bezdarbniekiem pilnveidot arī sociālās un profesionālās pamatprasmes. Sociālo un profesionālo pamatprasmju sarakstā 2012.gadā bezdarbnieku neformālu apmācību organizēšanai iekļautas apmācību programmas, kas veicina latviešu valodas, svešvalodu, datorzinību, uzņēmējdarbības, kā arī transportlīdzekļu vadīšanas prasmju apguvi.

-Salīdzinot pēdējos trīs gados Aģentūrā pieteiktās vakances visvairāk tiek meklēti zemas kvalifikācijas darbinieki amatos un profesijās, kurās bieži vien notiek darbinieku rotācija darba apstākļu, slodzes, atalgojuma dēļ, kurās vienlaikus visvairāk tiek reģistrētas gan darba devēju vakances, gan bezdarbnieki ar iepriekšēju pieredzi šajā profesijā.

- Būtiska ir arī paša bezdarbnieka vēlme apgūt noteikto programmu, tādējādi mazinot varbūtību, ka vidējā termiņā persona atkārtoti griežas pēc apmācību pakalpojuma. 2011.gadā Aģentūra nodrošināja apmācības izmantojot kuponu metodi, tomēr joprojām ir jāstrādā pie efektīvu kupona sistēmas darbības un apmācību procesu kontroles pastiprināšanas.

NVA KLIENTU APMĀCĪBU VIRZIENI 2012.GADĀ (II)

Apmācību jomu un profesiju saraksts, kurās nepieciešams veikt bezdarbnieku un darba meklētāju

apmācību

Saimniecisko darbību veidi 2012.gada Apmācību sarakstā iekļautās tālākizglītības apmācību programmas

Rūpniecība un enerģētika (B-E)

AdītājsApģērbu šuvējsCiparu programmas vadības (CNC) darbgaldu iestatītājsDrēbnieksElektriķisElektromontierisGaldnieka palīgsGaldnieksGāzmetinātājsKokapstrādes operatorsLentzāģa operatorsLokmetinātājs metināšanā ar mehanizēto iekārtu aktīvās gāzes vidē (MAG)Lokmetinātājs metināšanā ar mehanizēto iekārtu inertās gāzes vidē (MIG)Lokmetinātājs metināšanā ar volframa elektrodu inertās gāzes vidē (TIG)MaiznieksMēbeļu galdnieksMēbeļu izgatavošanas operatorsMetāla griezējs (termogriezējs)Metāla/smilšstrūklas iekārtas operatorsMetālmateriālu metinātājsRemontatslēdznieksRemotstrādnieks Rokas lokmetinātājs (MMA)Sanitārtehnisko iekārtu montētājsSkārdnieksŠuvējsVirpotājs

Apmācību jomu un profesiju saraksts, kurās nepieciešams veikt bezdarbnieku un darba meklētāju

apmācību

Saimniecisko darbību veidi 2012.gada Apmācību sarakstā iekļautās tālākizglītības apmācību programmas

Būvniecība (F) Bruģētājs FrēzētājsBūvizstrādājumu galdnieks (būvgaldnieks)Būvstrādnieks Apdares darbu strādnieksCeļu būvtehniķis Ēku celtnieksGuļbūves ēku celtnieksKrāsotājsMūrnieksNamdaris

Tirdzniecība, izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi (G, I)

BārmenisKonditora palīgsMazumtirdzniecības komercdarbinieksPavāra palīgsTūrisma informācijas konsultantsViesmīlības pakalpojumu speciālists

Transports, uzglabāšana, informācijas un komunikācijas pakalpojumi (H, J)

AtslēdznieksAutoatslēdznieksAuto elektriķisAutomehāniķisDatorsistēmas tehniķisLoģistikas darbinieksTransportlīdzekļu krāsotājs

Finanšu, apdrošināšanas, zinātniskie, administratīvie pakalpojumi; operācijas ar nekustamo īpašumu (K-N)

Klientu apkalpošanas operators LietvedisNekustamā īpašuma aģentsNoliktavas pārzinis

Pārējie saimniecisko darbību veidi (R-U) Apavu labotājs

TURPMĀKĀS DARBĪBAS DARBA TIRGUS

PROGNOZĒŠANAS MEHĀNISMA

UZLABOŠANAI

1. Lai novērstu kvalificētu darbinieku trūkumu reģionos, tiks izskatīta iespēja, atjaunot darbaspēka mobilitāti veicinošus pasākumus.

2. Uzlabot Aģentūras gatavotās darba tirgus īstermiņa prognozes

3. Nodrošināt klientus ar aktuālu informāciju par izglītības iespējām Latvijā

4. Pilnveidot informatīvi metodisko bāzi karjeras pakalpojumu nodrošināšanai

5. Darba tirgus politikas pasākumi tiek pielāgoti, pakāpeniski atsakoties no īstermiņa pasākumiem krīzes seku mazināšanai un pārejot uz pasākumiem, kas paaugstina darbaspēka kvalitāti un aktivitāti

6. Vienots vidējā termiņa attīstības plānošanas dokuments „Nodarbinātības politikas pamatnostādnes 2013.-2019.gadam”. Nodarbinātības politikas veidošanu valstī nodrošinās trīs ministrijas - Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija un Labklājības ministrija

7. Vispusīgs jaunieviestās bezdarbnieku apmācību kuponu sistēmas izvērtējums

8. Attīstīta bezdarbnieku profilēšanas un darba meklēšanas sistēma

UZDEVUMI 2012.-2013.GADAM

1. Kā jums liekas, kādas šobrīd ir galvenās problēmas karjeras pakalpojumu sniegšanā? Ar kādām grūtībām jums jāsaskaras savā ikdienas darbā?

2. Vai jūs savā ikdienas darbā izmantojiet darba tirgus prognozes? Kā varētu uzlabot šīs prognozes? Kas būtu jādara, lai darba tirgus prognozes būtu saprotamas un pieejamas ikvienam?

3. Mēģināsim izveidot jaunieša portretu – kāds ir šodienas jaunietis un kāda ir viņa motivācija būt pilnvērtīgam darba tirgus dalībniekam?

4. Kādas no jaunajām iniciatīvām dos lielāku pievienoto vērtību sabiedrības zināšanu paplašināšanā par šobrīd pieprasītākajām profesijām un aktualitātēm darba tirgū?

5. Kādi būtu efektīvākie instrumenti jauniešu integrēšanai darba tirgū?

JAUTĀJUMI DISKUSIJAI

Paldies!www.lm.gov.lv

www.nva.gov.lvwww.izm.gov.lvwww.em.gov.lv